Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Godātie valdības locekļi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas sēžu zālē!

Latvijas Republikas Saeimas 5. februāra ārkārtas sēdi paziņoju par atklātu.

Par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Saeimas kārtības ruļļa 38. panta pirmajā daļā ir teikts, ka Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības. Vakar visi deputāti ir saņēmuši dokumentu nr. 2111 ar Prezidija lēmumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, kurā teikts, ka šī sēde sasaukta pēc Ministru prezidenta Andra Šķēles prasības.

To darot, Saeimas Prezidijs ir aizmirsis ļoti būtisku apstākli, proti, to, ka Andris Šķēle šobrīd Latvijā nav Ministru prezidents, un tiešām apbrīnojami ir Andra Šķēles centieni uzdoties šobrīd par pilntiesīgu Ministru prezidentu, tajā pašā laikā diktējot Saeimai to, kas tai būtu jādara. Šķēles kungs tā rīkojas, it kā viņam nemaz nebūtu vajadzīgs Saeimas uzticības balsojums, ka šis krēsls viņam ir labs tāpat. Un vēlētājiem jau šobrīd pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka viss šeit notiekošais ap valdību ir tikai politisks teātris vēlētāju priekšā, lai varas grupējumi varētu labāk pārdalīt krēslus un ietekmes sfēras, kā arī novirzīt tautas uzmanību no valstiski svarīgākām problēmām un procesiem.

Un Tautas kustība "Latvijai" kategoriski protestē pret absolūti nepamatoto vilcināšanos ar valdības veidošanu un plaši izvērsto amorālo tirgošanos par ministru krēsliem. Un tas fakts, ka Latvija bez skaidri pamatotas nepieciešamības ir bez pilntiesīgas valdības nu jau vairāk nekā divas nedēļas un ka nav paredzams, ka tuvākajās dienās šāda valdība varētu tikt izveidota, nekādā ziņā neveicina valsts stabilitāti un attīstību, kā arī grauj valsts starptautisko prestižu. Un Saeima ar savu rīcību nedrīkst leģitimēt šobrīd valstī pastāvošo politiskās bezatbildības situāciju, kad mums ir tikai ministru vietas izpildītāji, ir, kas rīko un vada šo valsti, bet nav neviena, kas izpildvaras līmenī atbildētu par notiekošo.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Čerāna kungs! Saeimas Prezidijs nav pārkāpis Kārtības rulli, jo saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 9. pantu Ministru prezidents arī pēc demisijas turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamās valdības apstiprināšanai.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus. Pirmais jautājums - likumprojekts "Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā" (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 296). Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu sameklēt dokumentu nr. 2104. Šis likumprojekts, kas balstās uz Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, ir izskatīts pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā, bet pēc otrā lasījuma ne no viena deputāta priekšlikumi nav saņemti. Arī Juridiskajai komisijai par paša likuma tekstu nav nekādu priekšlikumu.

Bet mums ir daži priekšlikumi par šā likumprojekta abiem pielikumiem. Šo priekšlikumu lielākā daļa ir redakcionāla rakstura, bet divi ir arī pēc būtības.

Es domāju, ka man vajadzētu acīmredzot ziņot šeit par attiecīgajiem punktiem.

Sēdes vadītājs. Tātad izskatīsim pirmo pielikumu.

I.Bišers. Jā, par pirmā pielikuma atsevišķiem pielikuma īpašuma numuriem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Tātad 2. numurā mēs izslēdzam vārdu "lîdzīpašnieki", jo tie jau ir īpašnieki, un tas ir uzrakstīts šīs ailes augšpusē. Tā ka mēs neuzskatām šeit par vajadzīgu to atkārtot. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka "lîdzīpašnieki" neatbilst īsti Civillikuma terminoloģijai, un tāpēc mēs te negribam šo terminu ieviest.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats ir par īpašuma 4. numuru.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats par īpašuma 5., 6., 7. numuru.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret īpašuma 5., 6. un 7. numuru nav? Pieņemts.

I.Bišers. Par īpašuma 15. numuru. Šeit ir saņemtas ziņas, ka mantiniekiem, kas tur bija mums norādīti, daļu sadalījums ir citādāks. Par to ir iesniegti Mārupes pagasta pašvaldībā attiecīgie dokumenti, un šī zemes komisija tos ir pārbaudījusi un atzinusi, ka tie ir pamatoti. Līdz ar to ir citādāks daļu sadalījums starp kopīpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosināto īpašuma 15. numura redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir īpašuma 21. numurs. Te atkal tiek izslēgts vārds "lîdzīpašnieki".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - īpašuma 24. numurs. Šeit ir tāda situācija, ka laika posmā, kad tika gatavots likumprojekts trešajam lasījumam, tika saņemts viena no 25. zemes gabala īpašniekiem - Pētera Cīruļa iesniegums, kurā viņš norādīja, ka minētais namīpašums 1940. gadā ir atradies Rīgas pilsētas robežās un tikai padomju laikā viņš ir ticis izslēgts. Mēs pārbaudījām minētos apstākļus, tā bija tiesa, tas apstiprinājās, līdz ar to mainījās šī zemes gabala kadastrālais novērtējums, jo mēs izmaksājām pēc 1940. gada likmēm saskaņā ar mūsu jau iepriekš pieņemto likumu. Tātad šeit mainās summa - 228 latu vietā ir 808 lati. Un tā tas ir ne tikai attiecībā uz Cīruļa zemes gabalu. Analoģiska situācija ir arī attiecībā uz 24. gabalu - Maigas Mednes zemesgabalu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu īpašuma 24. numurā nav? Pieņemts.

I.Bišers. Īpašuma 25. numurā ir tas pats. Šeit ir līdzīpašnieks Cīrulis, kurš iesniedzis šo sūdzību, un šie 509 lati tiek nomainīti ar 1861 latu. Bez tam tiek izslēgts vārds "lîdzīpašnieki".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk par pirmo pielikumu priekšlikumu nav.

Tad ir par 2. pielikumu. Šeit ir viens priekšlikums - no īpašuma 23. numura izslēgt vārdu "lîdzīpašnieks".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to uzskatu, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma "Rîga" teritorijā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1,atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Aizsargjoslu likums" (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 324). Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu sameklēt dokumentu nr. 2046-a, kas bija jums šodien tieši uz galdiem uzlikts, jo tur ir redakcionāli labojumi šajā dokumentā, tāpēc, lūdzu, strādājiet ar dokumentu nr. 2046-a.

Tātad likums "Par aizsargjoslām", kas pieņemts Satversmes 81. panta kārtībā, tiek izskatīts šodien trešajā lasījumā.

Pirmais priekšlikums ir precizējoša rakstura Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 1. panta 1. punktā vārdus "ar likumu", ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Otrais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums 3. lappusē, un 5. pants ir izteikts sekojošā redakcijā: "Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi", tātad uzdevumi un veidi. Komisija ir atbalstījusi šādu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu 5. panta nosaukumā nav? Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums 6. lappusē, un te tiek precizēts "O" punkts. Šo "O" punkta precizējumu komisija ir atbalstījusi un redakcionāli koriģējusi, kā tas ir redzams šeit labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu 7. panta otrajā daļā nav? Ir iebildumi tomēr? Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Varbūt te ir kāda kļūda vai nesaprašanās, jo es saņēmu nupat šo dokumentu, bet es atceros, ka iepriekšējā lasījumā mēs nobalsojām, ka aizsargjosla upēm ir vismaz 20 metru, turpretī šeit atkal parādās 10 metru plata josla. Tad varbūt kādā citā vietā tas ir... Es vienkārši nepaspēju atrast un paskatīties iepriekšējos dokumentos, un līdz ar to šo balsojumu, dabīgi, es nevarēju sagatavot, lai izskaidrotu. Varbūt Emša kungam kaut kas ir zināms par to? Jo mēs pagājušoreiz nobalsojām, ka 20 metru šī josla būs. Iedomājieties paši, kas ir 10 metru josla! Tas praktiski nav nekas tādā upes krastā. Pie tam teikts, cik plata ir šī upe. Upes tiek mērītas pēc garuma - ir ļoti īsas upes, piemēram, Lielupe nav nemaz tik gara upe, bet viņa ir milzīgi plata, un citur arī ir tādas pašas ūdenstilpnes. Tā ka mani pārsteidza šī atkal 10 metru platā josla šeit šī panta otrajā daļā. Vai varat paskaidrot, Emša kungs?

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu debatēs? Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Indulis Emsis.

I.Emsis. Jā, Ozoliņa kungam es gribu atbildēt. Tas gan tieši nav par "O" punktu, bet tas ir par otro apakšpunktu, kur ir minēti šie 10 metri. Tomēr es gribu uzsvērt, ka šie 10 metri attiecas tikai uz blīvi apdzīvotām vietām. Ozoliņa kungs, kad mēs nonāksim līdz pārējām vietām, tad tur būs šie metri attiecīgajā platumā, bet blīvi apdzīvotās vietās ir šī te 10 metru platā josla. Es domāju, ka šeit viss ir pareizi.

Sēdes vadītājs. Tātad pret "O" punktu... pret Juridiskā biroja priekšlikumu "O" punktā iebildumu nebija nevienam deputātam? Tas ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Emsis. Tālāk 9. lappusē ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - papildināt 12. pantu ar otro daļu. Es atvainojos... 12. panta otro daļu ar jaunu 10. apakšpunktu šādā redakcijā, ka ekspluatācijas aizsargjoslām ir vēl viens jauns veids, tas ir, aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm. Komisija ir atbalstījusi šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt 12. panta otro daļu ar jaunu 10. apakšpunktu - iebildumu nav? Pieņemts.

nr.2 bs.

I.Emsis. Tālāk ir 5.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit ir precizējums - aizstāti 13.panta otrās daļas 2.punktā vārdi "uz abām pusēm" ar vārdiem "uz katru pusi". Līdzīgs priekšlikums būs arī tālākajā tekstā. Komisija šo precizējumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto 13.panta otrās daļas 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tieši tāds pats priekšlikums ir Juridiskā biroja 6. priekšlikums, un tas attiecas uz 13.panta trešās daļas 2.punktu. Priekšlikums ir identisks, arī komisijas atzinums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 13.panta trešās daļas 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 7.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja adekvāts priekšlikums - aizstāt vārdus "abās tā pusēs" ar vārdiem "katrā tā pusē". Šis ir priekšlikums 14.panta 2.punktā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 14.panta 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir analoģisks Juridiskā biroja 8. priekšlikums, tikai tas attiecas uz 14.panta 4.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 14.panta 4.punkta redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Analoģisks ir Juridiskā biroja 9. priekšlikums, bet tas attiecas uz 14.panta 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 14.panta 5.punkta redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. 10.priekšlikums - ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums par 16.panta redakciju. Krasta kungs piedāvā jaunu redakciju. Komisija atbalsta Krasta kunga ieteikumu, bet ir šo priekšlikumu precizējusi. Tā ir Krasta kunga piedāvātā otrās daļas 5.punkta redakcija, bet trešās daļas redakcija ir precizēta tādā veidā, ka šajās aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem nav iekļauta zeme, kas ir tieši zem elektroobjektiem, jo aizsargjoslu jēdziens runā par zemi ap šiem objektiem - tātad nevis tieši zem pašiem objektiem. Tas tad būtu cita likuma jautājums. Tādējādi ar šādiem precizējumiem komisija ir atbalstījusi Krasta kunga priekšlikumu. Bez tam Krasta kunga priekšlikumā trešā daļa ir pārcelta uz 46.pantu kā ceturtā daļa, jo pēc komisijas priekšlikuma tas būtu loģiskāks pantu izkārtojums. Līdz ar to komisijas 16.panta redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 16.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts. Tālāk!

I.Emsis. Paldies. Nākamais ir 11.priekšlikums - atkal ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums par 17.panta redakciju attiecībā uz aizsargjoslām gar siltumtīkliem. Situācija ir analoģiska. Komisija ir atbalstījusi šā panta redakciju, izdarot divus labojumus, kas jums ir redzami kā pasvītrotā daļa. Guntara Krasta priekšlikuma pasvītrotā daļa 3.punktā ir izsvītrota no teksta, bet savukārt 3.punkts ir pārcelts uz 47.pantu kā šā panta otrā daļa. 17.panta galīgā redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 17.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Emsis. Paldies. Nākamais ir 12. priekšlikums. Deputāta Sausnīša priekšlikums - papildināt trešo daļu, mainot turpmāko numerāciju un uzskatot to par jaunu 22.pantu. Šis priekšlikums ir atbalstīts, bet ir vēl otrs priekšlikums par šā paša panta redakciju. Tas ir ekonomikas ministra Guntara Krasta kunga priekšlikums, un arī šis priekšlikums ir atbalstīts ar analoģiskiem precizējumiem, kādi bija iepriekšējos pantos. Tādējādi abi priekšlikumi - gan deputāta Sausnīša, gan ministra Krasta kunga priekšlikumi - ir daļēji atbalstīti, bet precīzā 22.panta redakcija ir redzama komisijas izteiktajā variantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 22.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk ir 14.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 22.panta pirmajā daļā atsauci uz publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 23.pants. Deputātiem iebildumu nav.Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamais ir 15.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 28.panta nosaukumu sekojošā redakcijā: "Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi". Komisija to ir atbalstījusi, un tas tagad jaunajā redakcijā ir 29.panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 29.panta nosaukumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 16. ir deputāta Sausnīša priekšlikums - izslēgt 28.panta otrās daļas 1.punktu. Komisija to ir izslēgusi, un tas ir redzams jaunajā panta redakcijā, tātad šobrīd 29.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atzinumu - atbalstīt deputāta Sausnīša priekšlikumu par 28.panta otrās daļas 1. punkta izslēgšanu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 17.priekšlikums ir ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums - aizstāt 28.panta otrās daļas 2.punktā vārdus "naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm" ar vārdiem "naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm". Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir iestrādāts jaunajā - 29.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu šajā pantā - pēc jaunās numerācijas 29.pantā - iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. 18.priekšlikums ir deputāta Sausnīša priekšlikums - izslēgt 29.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi, jo šīs aizsargjoslas ir ietvertas citā aizsargjoslu tipā, tāpēc tās šeit ir izslēgtas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo deputāta Sausnīša priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 19.priekšlikums ir ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums par 30.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, 30.panta redakcija ir pilnībā akceptēta Krasta kunga variantā, un tā ir redzama šeit labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 30.panta redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 20.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, 26.lappusē - izslēgt 33.pantā vārdus "Ministru kabineta noteiktos". Komisija to ir atbalstījusi un šo redakciju izteikusi tādā veidā, kādu jūs šeit redzat.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 21.priekšlikums ir deputāta Sausnīša priekšlikums ar ieteikumu papildināt 33.pantu ar jaunu trešo daļu sekojošā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi trešo daļu sekojošā redakcijā: "Attālumus starp ēkām un inženierbūvēm, kā arī to ierīkošanas un zemes darbu veikšanas kārtību nosaka būvnormatīvi." Tātad šādā redakcijā Sausnīša kunga priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas ierosināto 33.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 22.priekšlikums, deputāta Emša priekšlikums, - papildināt 36.panta pirmo daļu ar jaunu 2., 3., 4. un 5.punktu, mainot tālāko punktu numerāciju. Citiem vārdiem sakot, šeit ir piedāvājums atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, ko mēs bijām nobalsojuši pirmajā lasījumā. Šajā sadaļā ir runa par aprobežojumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, kuri ir attiecināmi arī uz minimālajām zemes platībām jaunizveidotajiem zemes īpašumiem, ja tos veido uz valsts vai pašvaldību zemēm. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi precizētā redakcijā, tas ir, ir svītrojusi atsauksmes šeit uz "Latvijas Vēstneša" attiecīgajiem numuriem. Citādā ziņā komisija ir atbalstījusi deputāta Emša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Es aicinu 36.pantu balsot pa daļām, jo man ir nopietnas iebildes pret komisijas atbalstīto 36.panta 4.punkta redakciju, jo es te neredzu pamatu zemes īpašuma lieluma aprobežojumam ar 10 hektāriem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo pantu? Debates beidzam. Komisijas vārdā Indulis Emsis!

I.Emsis. Cienījamie kolēģi! Šeit tātad tika izteikts priekšlikums - balsot pa daļām un īpaši apšaubīt 36.panta 4.punkta redakciju, kur ir paredzēts, ka lauku apvidus zemēs ap jūras piekrastes aizsargjoslām minimālā zemes īpašumu platība jaunizveidojamos īpašumos nedrīkst būt lielāka par 10 hektāriem. Kāpēc ir šis ierobežojums? Tāpēc, ka šī ir zeme, kuru iepērk mazdārziņu, vasarnīcu un tamlīdzīgu būvju celtniecībai, un to tendence ir tāda, ka šo zemi katrs cenšas nopirkt, bet īpašnieks cenšas pārdot to pēc iespējas mazākās strēmelītēs, un tādējādi uz katras strēmelītes rodas jauns īpašnieks ar jaunām pretenzijām uz apbūvi. Un, ja tas tā turpināsies, tad visdrīzākajā laikā visa piekrastes josla pārvērtīsies par vienlaidus apbūvētu teritoriju. Tāpēc šeit ir ierobežojums, ka mazāk par 10 hektāriem nevajadzētu šos īpašumus dalīt, lai, ja tā varētu teikt, nesablīvētu apbūvi pie piekrastes aizsargjoslām. Tā ir visa jēga.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Leiškalns pieprasīja izskatīt 36.panta pirmo daļu pa atsevišķiem punktiem. Vai deputātiem būtu iebildumi pret šādu izskatīšanas kārtību? Iebildumu nav. Vai pret 36.panta pirmās daļas 1. punktu deputātiem ir iebildumi? Vai balsojums ir nepieciešams? Nav. Pieņemts.

Nr.3 IK

Vai par 2.punktu ir nepieciešams balsojums? Nav. Pieņemts. Par 3.punktu? Pieņemts. Deputāts Leiškalns prasa balsojumu par 4.punktu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas piedāvāto 36.panta pirmās daļas 4.punkta redakciju, kas ir 28.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 12, atturas - 14. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

Pret 5. un 6.punktu, kā es sapratu, nebija iebildumu deputātiem? Nav iebildumu. Pieņemts.

I.Emsis. Ja deputātiem nav iebildumu pret 5. un 6. punktu, mēs varam pāriet pie nākamā priekšlikuma (23.priekšlikums) - Juridiskā biroja priekšlikuma izslēgt 38.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu izslēgt 38.pantu? Iebildumu nav. Pants izslēgts.

I.Emsis. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir 39.lappusē, tas ir 24.priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir ierosināts papildināt 46.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Kā jūs, kolēģi, atceraties, tie bija Guntara Krasta priekšlikumi, kas ir pārcelti šeit uz 46.pantu. Komisija šos Guntara Krasta priekšlikumus ir atbalstījusi un iestrādājusi šeit 46.pantā...

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 45.pants.

I.Emsis. 45.pants pēc jaunās numerācijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 45.panta ceturtās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Analoģisks ir 25.priekšlikums, kuru izteikusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Krasta kunga priekšlikumu. Papildinām 47.pantu ar jaunu otro daļu. Pēc jaunās numerācijas tas ir 46.pants, kas ir papildināts ar jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 46.panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 26.priekšlikums ir 45.lappusē. Deputāta Sausnīša priekšlikums - papildināt 57.pantu (tagadējo 56.pantu) ar jauniem apakšpunktiem šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi un atbalstījusi, un tas ir iestrādāts jaunajā 56.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto jauno 56.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 27.priekšlikums. Tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums papildināt 57.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Tātad ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums ir pārcelts uz šo pantu, kas tātad pēc jaunās numerācijas ir 56.pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 56.panta otrās daļas redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 28.priekšlikums 47.lappusē - Guntara Krasta priekšlikums aizstāt 58.panta virsrakstā un pirmajā daļā vārdus "naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm" ar vārdiem "naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm". Šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 57.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 57.panta jauno redakciju? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 29.priekšlikums - ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums papildināt 62.panta piekto daļu ar jaunu teikumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un šis priekšlikums ir iestrādāts 61.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas ierosināto 61.panta piektās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 30.priekšlikums - ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums precizēt 62.panta septīto daļu. Tāpat kā iepriekš - mēs jau runājām šeit par naftas vadiem un naftas produktu noliktavām. Komisija šos precizējumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 61.panta septītās daļas redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija? Nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 31.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 63.pantā atsauci uz likuma publikācijām. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un līdz ar to 62.pants (pēc jaunās numerācijas) ir precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 32.priekšlikums (52.lappusē) - ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā. Būtība ir šāda: šeit Krasta kungs ir piedāvājis noteikt, ka spēku zaudē attiecīgie četri Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Nav atbalstījusi tāpēc, ka mēs no šiem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem noteikumiem iestrādājām šajā likumā tikai daļu, to daļu, kas attiecas uz šo likumu, turpretī pārējās normas, kas attiecas uz citiem likumiem, šeit nevarējām iestrādāt, līdz ar to mūsu komisijas priekšlikums ir atstāt spēkā šos Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtos noteikumus, šos četrus noteikumus, un līdz ar to neatbalstīt Krasta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikumu - līdz ar šā likuma stāšanos spēkā atcelt šos Ministru kabineta noteikumus, jo šo Ministru kabineta noteikumu vienīgā jēga ir tā, ka tie atļauj energopiegādātāju uzņēmumiem izvietot savus objektus uz privātīpašumā esošas zemes un nemaksāt par to īres vai nomas maksu. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt ministra priekšlikumu. Šis dokuments, kuru mēs izskatām, un šis projekts, kuru mēs izskatām, ir nosaukts par likumu par aizsargjoslām, taču tajā pašā laikā ir 1996.gada 7.augustā pieņemtie noteikumi par aizsargjoslām, un, ja mēs nepieņemsim un neatbalstīsim šo ministra priekšlikumu, tad būs tā, ka būs pieņemts likums, bet tanī pašā laikā darbosies arī noteikumi, kuri 6.Saeimā nav skatīti, tie ir pieņemti pirms tam, kad bija šis nosacījums par 6 mēnešiem. Tādā gadījumā vienā un tajā pašā laikā darbosies divi normatīvie akti, pie tam tādi normatīvie akti, kuri zināmā mērā nav konsekventi - proti, jautājumā par aizsargjoslām un par energoapgādes resursiem tiek vairāk vai mazāk ignorēti gan Civillikuma nosacījumi, gan arī citu normatīvo aktu nosacījumi (tā, piemēram, par zemes privatizāciju lauku apvidos). Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt ministra priekšlikumu un neatbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es arī aicinu Saeimu atbalstīt Guntara Krasta priekšlikumu, jo, ja mēs neizsvītrosim šos Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtos noteikumus un tie turpinās darboties, tie turpinās darboties arī attiecībā uz aizsargjoslām. Dažas normas šeit ir koriģētas, un noteikumi būs pretrunā ar Aizsargjoslu likumu.

Otrais pamatojums, kāpēc nedrīkstētu atbalstīt šoreiz komisijas priekšlikumu... atbalstīt tikai tos Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus par aizsargjoslām... tikai tos atstāt... izslēgt no spēkā esošo likumu skaita... bet arī visi šie pārējie ir jāizslēdz tāpēc, ka tiešām, kā šeit jau pareizi teica Kaksīša kungs, nepareizi ir tas, ka šīs nomas attiecības regulē ar kādu citu likumu. Ir mums spēkā esoši likumi, ir mums Civillikums, un, ja kaut ko vajag palabot speciālajos likumos, tad to vēl vajag izdarīt un iestrādāt, piemēram, zemes privatizācijas likumos, bet nedrīkst ar Ministru kabineta noteikumiem regulēt nomas attiecības energoapgādes uzņēmumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Indulis Emsis.

I.Emsis. Jā, godātie kolēģi, es gribu, lai jūs pievērstu ļoti lielu uzmanību šim balsojumam, jo tam ir diezgan izšķiroša nozīme attiecībā uz Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem, kuri ir pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šiem priekšlikumiem attiecībā uz Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem noteikumiem, kas 52.lappusē ir redzami ar numuriem 2, 3 un 4, nav nekāda būtiska sakara ar aizsargjoslām, šeit ir regulēti pavisam citi jautājumi, un tikai daļa šo Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izteikto normu saskārās ar aizsargjoslām. Es paskaidrošu, par ko šeit ir runa. Šajos Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajos dokumentos ir runa par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem un par nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumiem šajos objektos. Tātad mēs savā likumā varējām iestrādāt tikai tās normas, kas attiecās uz aizsargjoslām, un tās mēs iestrādājām, un tad arī nebūtu pretruna ar Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Taču šie noteikumi saka, ka zeme zem šiem energoobjektiem nav apliekama ar nomu, un tas ir politisks lēmums, kas mums šodien jāpieņem, jo šis priekšlikums par nomas maksas noteikšanu nav Aizsargjoslu likuma objekts, un tāpēc mēs faktiski, izbeidzot darbību šiem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem par energoobjektiem, iejaucamies citā likumā. Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi visu izvērtēt pirms šā balsojuma, un komisija pieņēma lēmumu, ka spēku zaudē tikai Ministru kabineta noteikumi par aizsargjoslām, tie beidz darbu līdz ar šā likuma spēkā stāšanos, turpretī viss, kas saistīts ar energoobjektiem, būtu drusku cita likuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Cienījamie kolēģi, paldies par balsojumu. Līdz ar to visi priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti, un mans lūgums ir balsot par šo likumu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Aizsargjoslu likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

I.Emsis. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

Nr.4-SB

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2061. Tātad skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Ir divi priekšlikumi.

Priekšlikums nr.1 ir deputātu grupas priekšlikums, kuras priekšgalā ir Bartaševiča kungs un Lujāna kungs, - izteikt 14.panta 9.apakšpunktu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aleksandrs Bartaševičs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Bartaševičs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka piedāvātā tabula nav 14.panta 9.apakšpunktā, kas ir spēkā. Tad uzreiz būtu skaidrs, ka mūsu priekšlikums skar tikai nelielu teikuma daļu. Būtībā tiek piedāvāts vietējām pašvaldībām uzlikt jaunus pienākumus - pieņemt savā bilancē likvidējamo valsts uzņēmumu dzīvojamās mājas. Kāpēc tas jādara? Piemēram, tāda ļoti izplatīta situācija: uzņēmums ir bankrotējis, un tā likvidācijas stadija velkas jau ilgu laiku. Valsts uzņēmumam piederošās dzīvojamās mājas īrnieki kārtīgi maksā šā uzņēmuma kasē maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem, bet nauda aiziet uzņēmuma parādu dzēšanai. Rezultātā dzīvojamajai mājai par nemaksāšanu tiek atslēgta apkure, kaut gan iedzīvotāji par to ir nomaksājuši. Es uzskatu, ka šo problēmu var atrisināt, vienīgi nododot šīs mājas maksātspējīgajiem pārvaldītājiem, proti, pašvaldībām. Protams, ir citas likumīgas iespējas - privatizēt šīs mājas, bet tas ir ilgstošs process, kura laikā cilvēki turpinās salt savos dzīvokļos.

Tāpēc es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu un dot iespēju cilvēkiem dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šī ir pietiekami nopietna problēma, par ko ir varbūt daudzi dzirdējuši, un klasiskākais piemērs bija Saulkalnē, kad valsts pakļautībā esošās mājas atteicās pārņemt pašvaldība un pēc tam sakarā ar valsts uzņēmuma likvidāciju šīs dzīvojamās mājas tika pārdotas, pat iedzīvotājiem to nezinot. Šobrīd, man liekas, visi ir lietas kursā, ka šis lēmums ir apstādināts un notiks, iespējams, šā līguma laušana. Bet vai beidzot valstij nebūtu šīs lietas jānormativizē un tomēr jānosaka, pēc kādas metodikas tas būs? Jo diez vai ir loģiski tas, ka bijušā valsts uzņēmuma kurtuve tiek pārdota atsevišķi un mājas tiek pārdotas atsevišķi. Saulkalnē bija tā, ka izrādījās, ka dzīvojamo māju pēkšņi kaut kādas privātpersonas vai juridiskās personas iegādājas par 2000 latiem - kopā ar visiem iedzīvotājiem.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr uzstāju, lai jūs šinī gadījumā nopietni padomātu, lai tādas prakses turpmāk vairs nebūtu, un šeit tāds labojums būtu nepieciešams. Jo, iespējams, ja būs kādi citi labojumi... pagaidām to nav, pagaidām ir tikai diskusija par to, ka nākotnē kaut kas būs. Bet pagaidām šie visi resori... ir atklāti šie jautājumi. Un tie ir tie paši Latvijas iedzīvotāji un viņu intereses... Un tādēļ es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Paldies kolēģiem par aktivitāti. Es saprotu, ka mums visiem ir ļoti liela slodze - daudz likumprojektu un daudz pantu un punktu, par kuriem balsojam un strīdamies. Mēs acīmredzot esam piemirsuši vienu lietu, ka paši esam nobalsojuši par dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju, ka līdz 1997.gada 31.decembrim no pamatkapitāla ir jāizslēdz ārā šīs mājas un jānodod privatizācijā, un šis jautājums tādējādi atrisināsies.

Es aicinu kolēģus balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputātu grupas priekšlikumu - izteikt 14.panta 9.apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 21, atturas - 11. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies par balsojumu.

Otrais priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums - papildināt 15.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu - papildināt 15.pantu ar 16.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tas arī viss par šo likumprojektu. Es aicinu kolēģus nobalsot par trešo, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma ir iesniegti trīs priekšlikumi. Visi ir daļēji pieņemti.

Pirmais priekšlikums ir par 2.pantu. Iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops. Priekšlikums daļēji pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu grozījumu - papildināt 2.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums ir izdarīts 4.pantā. Atbildīgā komisija ierosina 4.pantu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 4.panta redakciju? Ir iebildumi.

Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem un pievērst uzmanību šim pantam. 4.panta pirmajā daļā ir teikts, ka pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, statūtsabiedrības un uzņēmējsabiedrības kredītus var izsniegt Kredītiestāžu likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā. Es saredzu šeit pretrunu tieši ar Kredītiestāžu likumu. Jo Kredītiestāžu likums ir nosaucis tās institūcijas, kuras ir tiesīgas nodarboties ar kreditēšanu, taču pašvaldību institūcijas šajā likumā minētas nav. Var jau būt, ka mums nākotnē varētu būt tāda koncepcija, tad ir jāmaina šis likums. Bet es šaubos, vai tādas vienkāršas izmaiņas Kredītiestāžu likumā varētu šo problēmu atrisināt.

Saskaņā ar 1995.gada 5.oktobrī pieņemto Kredītiestāžu likumu, kredīts ir naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskajām vai juridiskajām personām izsniedz kredītiestāde. Līdz ar to tālāk, kur ir runa par aizdevumu... es faktiski neredzu starpību. Kāda šeit ir starpība? Vienā gadījumā - kreditēšana, otrā - aizdevums. Jo galu galā, manā skatījumā, runa ir par vienu un to pašu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā 4.panta variantā šīs neskaidrības ne tikai nav novērstas, bet, manuprāt, ir vēl saasinājušās. Arī Pašvaldību likumā nav runa par to, ka pašvaldības būtu tiesīgas izsniegt kredītus. Mēs it kā ar vienu roku cenšamies pašvaldībām noteikt tādu režīmu, un man personīgi pret to nav iebildumu, ka tās var ar kaut kādu papildu saimniecisko darbību nodarboties - tikai tad, kad tās ir nokārtojušas visas savas saistības gan pret valsti, gan pret juridiskajām personām, gan pret pilsoņiem. Bet galu galā tomēr ir šie divi likumi, par kuriem es runāju un kuri ir jārespektē, ja izdara izmaiņas šajā trešajā likumā. Mēs par to runājām 5.Saeimā, runājam 6.Saeimā, un, man liekas, laikam runāsim arī 7. un 8., un jebkurā tālākajā Saeimā, ja mēs tikai teiksim: "Vajag sakārtot! Vajag sakārtot!" - un ar to vien nodarbosimies, ka ignorēsim šo sakārtotības principu.

Es, jau par iepriekšējo - otro - darba kārtības jautājumu runājot, pieskāros problēmai par Satversmes 81.pantu. Mēs atkārtoti saskaramies ar gadījumiem, kad vairākas komisijas, strādājot ar jaunajiem likumprojektiem, nav ņēmušas vērā, ka viņiem "bagāžā" no 5.Saeimas ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi, kas šodien joprojām darbojas kā noteikumi. Man liekas, tas ir nepieņemami. Juridiskā komisija ir šajā sakarībā vērsusies pie Prezidija ar vēstuli, kurā mēs ierosinājām: ja reiz kāds jautājums iepriekšējās Saeimas laikā ir pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, tad šodien, strādājot 6.Saeimas apstākļos, tas ir jāceļ priekšā Saeimai, lai to izskatītu un pieņemtu kā likumu vai arī noraidītu. Jo galu galā vienīgais normatīvais akts, kam vajadzētu būt prioritātei, ir likums. Tad nebūtu šīs situācijas, kad mēs vienā vai otrā gadījumā sakām - likums, likums, likums, bet likuma nemaz faktiski nav. Mans ierosinājums ir, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 133.pantu, balsojot par šo priekšlikumu, tas būtu jābalso pa daļām. Atbalstīt panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī papildināšanu ar jaunu pēdējo daļu, bet noraidīt pirmo daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas neviens. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, es ļoti uzmanīgi noklausījos Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga uzstāšanos, un jāsaka, godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka saskaņā ar spēkā esošo Kredītiestāžu likumu jebkura fiziska un juridiska persona mūsu valstī, ievērojot šā likuma noteikumus un bankas priekšrakstus, var dibināt kredītiestādi.

Kas ir kredītiestāde? Tā ir banka, krājaizdevumu sabiedrība vai kādas ārvalsts bankas filiāle, kura atrodas Latvijā. Saskaņā ar Pašvaldību likumu un Kredītiestāžu likumu, kredītiestādes var dibināt ne vien privātpersonas, bet arī publisko tiesību subjekti, to skaitā pašvaldības.

Nr.5-MC

Šāda ideja, ka pašvaldības varētu dibināt kredītiestādes, ir daudzkārt apspriesta, bet dzīvē nav realizēta. Bet pastāv tomēr tāda iespēja. Ja pašvaldības vai Pašvaldību savienība to vēlētos, varētu izveidot šādas kredītiestādes, un pat tad, ja mēs svītrosim ārā šo normu, kā to ierosina Kaksīša kungs, nekas jau, godātie kolēģi, nemainīsies, vienkārši mēs šajā likumā precizējam šīs lietas un pasakām, ka var nodarboties ar kreditēšanu tikai un vienīgi likumos noteiktajā kārtībā. Kolēģi Kaksīti, vēl ir pāris likumu, kas atļauj pašvaldībām nodarboties ar kreditēšanu. Šāds likums, piemēram, ir... jā... tieši dzīvokļu jautājumos... redziet, kā jūs no zāles man sakāt priekšā. Tas ir otrs gadījums.

Trešais gadījums. No Privatizācijas fonda izsniegt kredītus. Arī tādi gadījumi ir. Tā ka nevarētu teikt, godāto kolēģi, ka šī norma būtu pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu. Turklāt es gribētu atgādināt, ka šos grozījumus ierosināja valdība un tie tika pieņemti pagājušā gada vasarā, un valdības iesniegtais variants (tas ir nākamajā lappusē, 2. lappusē, tabulas kreisajā pusē, 6., 7. rindiņa) skan šādi... ka ierobežojumi tātad neattiecas uz "likumā noteiktajā kārtībā izveidotām valsts un pašvaldību kredītiestādēm". Tātad valdības iesniegtajā variantā tas vēl skaidrāk tika uzsvērts, bet, tā kā ar kreditēšanu var nodarboties ne tikai pašvaldību kredītiestādes, mēs šo normu precizējam atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.

Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu tomēr atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par atbildīgās komisijas slēdzienu par 4. panta redakciju. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Nākamais ir pēdējais priekšlikums. Tā kā minētie grozījumi tika iesniegti Saeimā kā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi, tad, vadoties no mūsu likumdošanas prakses un kārtības, nobeiguma noteikumos ir jāparedz, ka vienlaikus ar likuma spēkā stāšanos zaudē spēku Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ atbildīgā komisija piedāvā jaunā redakcijā pārejas noteikumus. Aicinu šo redakciju pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un iesniegto pārejas noteikumu redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Un tagad, Lagzdiņa kungs, kā es saprotu, balsosim par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, redakcijā.

J.Lagzdiņš. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2098.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saņēmusi priekšlikumus.

Likumā lietotie termini. Ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - papildināt 3. teikumu ar vārdiem "elektrošoka ierīces". Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu papildināt likumā lietotos terminus? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums papildināt sadaļu "Likumā lietotie termini" un 9. teikumu izteikt tādā redakcijā, kādā jūs to varat šeit izlasīt. Komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojektā lietoto terminu skaidrojuma 9. teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijas viedoklis ir pieņemts. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumi ir? Vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz vienu sīku detaļu. Likumā ir jauns termins - sporta šaujamierocis. Nav atšifrēts, kas tas ir. Man nav skaidrs, kāda ierīce tiek definēta ar šo nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ādamsona kungs.

J.Ādamsons. Jā, man ir ļoti jāatvainojas cienījamajam Krisberga kungam. Krisberga kungs, ir runa par to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 2. pantu. Un tur nav runa par sporta šaujamieročiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 2. panta izslēgšanu, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav? Pants tiek izslēgts.

Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izteikt likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā: "iegādāties, glabāt un pārnēsāt gludstobru medību bises, sporta šaujamieročus un to munīciju - pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas;". Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums izteikt 3. panta otrās daļas 3. punktu jaunā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir daļēji pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likuma 3. panta otrās daļas 3. punkta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums 3. panta otrās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas veidoklis ir noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Par šā panta otrās daļas 4. punktu mums komisijā bija diskusijas, un klātesošo deputātu balsojums šajā komisijā bija 4 pret 4. Un es gribētu iebilst un gribētu aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja jau cilvēks ir izgājis ārstu komisiju un ir izgājis apskati pie psihiatra, kurš ir galvenais atbildīgais par cilvēka psihisko stāvokli un kura vērtējums ir faktiski galvenais, un ja ir izieta Iekšlietu ministrijas komisija un ir atļauts cilvēkam iegādāties pašaizsardzībai ieroci - pistoli, revolveri (izņemot automātisko pistoli) - un tā munīciju pēc 21 gada vecuma, tad... Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai atļauj arī šim pilsonim nēsāt ieroci līdzi, jo Kriminālkodeksā ir likuma normas, pēc kurām cilvēkam, kurš ir iegādājis ieroci un to ir pavirši glabājis vai nozaudējis, vai nepareizi pielietojis, ir stingri sodi. Es domāju, ka, ja cilvēkam ir atļauts iegādāties ieroci, nekādas jēgas nav to glabāt mājās. Un es domāju, ka lai gan šis priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijā noraidīts, deputāti atbalstīs šo priekšlikumu. Ja jau cilvēks ir iegādājies revolveri vai pistoli, tad viņam ir jāatļauj tie arī nēsāt. Un viņš par to atbild likuma priekšā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Ādamsona kungs nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 3. panta otrās daļas 4. punkta redakciju, kas jums ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosināts redakcionāls precizējums - 3. pantā aizstāt vārdus "Policijas departamenta" ar vārdiem "Valsts policijas". Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums 5. panta nosaukumu papildināt ar vārdiem "elektrošoka ierīces". Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā to pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 5. panta nosaukuma papildināšanu ar šiem vārdiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir precizētā redakcijā izteikusi 5. pantu. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt 5. pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 6. panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir šo pašu deputātu priekšlikums 6. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija to pieņem, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 6. panta ceturtās daļas redakciju? Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums 7. panta pirmās daļas 1. punktu izteikt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret iesniegto 7. panta pirmās daļas 1. punkta redakciju? Nav...

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu...

Sēdes vadītājs. Acumirkli...

J.Ādamsons. ... komisija piedāvā pieņemt savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izteikt 7. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums izteikt 8. pantu šādā redakcijā: "Iestādes, kas izsniedz atļaujas (tiesības) iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus un tiesības uz gāzes pistolēm (revolveriem)". Tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis ir noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par iesniegto 8. panta redakciju, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi? Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums papildināt 8. pantu ar teikumu šādā redakcijā: "Kârtību, kādā tiek pieņemts lēmums, nosaka Valsts policijas priekšnieks." Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret 8. panta papildināšanu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

nr.6 bs.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 9.panta trešās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - izteikt 9.panta piekto daļu šādā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta piektās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - noraidīt deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu - papildināt pantu ar septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - izteikt 11.pantu šādā redakcijā: "Ðaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauja, tiesības uz gāzes pistolēm un revolveriem". Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Debatēs runās Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu tāpēc, ka viņi precīzāk izsaka visu šo pantu un izsaka šā panta jēgu. Lai daudz neaizkavētu jūsu laiku, ņemot vērā to, ka jums bija iespēja ar to iepazīties, lūdzu balsot un atbalstīt deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Debatēs vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Jautājumu izlemsim balsojot. Tātad atbildīgā komisija ir noraidījusi deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu par 11.panta redakciju. Deputāts Ādamsons lūdz atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc jautājumu izlemsim balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu - izteikt 11.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - izteikt 12.pantu šādā redakcijā: "Izšauto ložu un čaulu kontrolkolekcija". Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 12.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 12.panta otrās daļas redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir šo pašu deputātu priekšlikums izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums izteikt 13.pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šeit situācija ir absolūti tāda pati, par kādu bija jau iepriekšējais balsojums. Lai jūs ilgi neaizkavētu, es lūdzu atbalstīt deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu - izteikt 13.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu - izteikt 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 16. Arī šī redakcija ir pieņemta.

J.Ādamsons. Tātad loģiski būtu nebalsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - redakcionāli sakārtot 13.panta piekto daļu. Tā kā mēs jau tikko kā nobalsojām par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums izteikt 14.pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību, lai jūs uzmanīgi iepazītos ar 14.panta pirmo daļu. Šie deputāti piedāvā izteikt šo pantu jaunā redakcijā. No vecās redakcijas izriet, ka ar šaujamieroču realizāciju var nodarboties arī personas, kas agrāk krimināli sodītas. Izsakot šo pantu jaunā redakcijā, mēs piedāvājam variantu, ka agrāk krimināli sodītas personas nedrīkst nodarboties ar ieroču tirdzniecību, realizāciju un uzņēmējdarbību, kura saistīta ar ieroču tirdzniecību. Man būtu lūgums atbalstīt deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Ādamsona kungs, komisija piedāvā attiecināt uz šo pantu 7.pantā minētos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka krimināli sodītas personas nevar nodarboties ar šo ieroču tirdzniecību. Jūsu piedāvājums atšķiras tikai ar to, ka tajā ir minēts vecums, pēc kura sasniegšanas var kļūt par šāda veida tirdzniecības firmas dibinātāju. Šis vecums ir 25 gadi. Es domāju, ka šis ierobežojums nav pamatots. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija to noraidīja zināmu apsvērumu dēļ. Tāpēc, ka spēkā esošā 14.panta pirmajā daļā ir ierakstīts, ka šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizāciju veic valsts, pašvaldību un privātie tirdzniecības uzņēmumi ar Iekšlietu ministrijas izsniegtu speciālu atļauju. Tātad Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vadībā šie jautājumi tiek izskatīti. Šādas licences izsniedz ļoti ierobežotam skaitam uzņēmējdarbībā iesaistītu firmu, un Iekšlietu ministrija, izskatot šo firmu pieteikumus šādai uzņēmējdarbībai, šos jautājumus sīki un detalizēti izpēta. Tāpēc nebūtu lietderīgi vēl šajā pantā atsevišķi ierakstīt par to... vai tie ir bijuši sodīti par tādiem vai citādiem pārkāpumiem, tīšiem vai netīšiem. Nebūtu lietderīgi to šajā redakcijā iekļaut. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es tiku demaskēts. Es gribu iebilst Kristovska kungam, ka tika neprecīzi izlasīta redakcija. Tad, kad tiek pieprasīta licence un tā tiek saņemta, var būt viens sastāvs dibinātājiem un dalībniekiem, bet tad, kad sākas darbība, likums "Par uzņēmējdarbību" neaizliedz mainīt ne dibinātājus, ne dalībniekus, ne darbiniekus.

Ādamsona kunga izvirzītajā labojumā ir ļoti precīzi pateikts, ka to nedrīkst darīt, nevis nedrīkst iegūt licenci. Tās ir divas dažādas lietas. Tāpēc aicinu atbalstīt Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa kungu labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā... Piedodiet, vēlas runāt Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Leiškalna kungs! Es lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt 7.pantu. 7.pantā ir runa par šaujamieroču un gāzes pistoļu iegādāšanās, nēsāšanas un glabāšanas ierobežojumiem. Šeit ne pušplēsta vārda nav teikts par to, vai es drīkstu nodarboties ar šaujamieroču realizāciju, ražošanu, pārdošanu vai ne. Šis pants mūsu piedāvātajā redakcijā paredz tieši šos ierobežojumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Ādamsona kungs, es rūpīgi iepazinos, bet šeit komisijas piedāvātajā redakcijā ir atsauce uz 14.pantu. Ierobežojumi ir noteikti tieši tie paši, kas ir 7.pantā. Es vēlreiz atkārtoju: jūsu ierobežojumi no 7.pantā izteiktajiem ierobežojumiem atšķiras tikai ar dalībnieku vai dibinātāju vecumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Ādamsona kungs runāt nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa ierosinājumu - izteikt 14.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs esam pieņēmuši deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu, tad, loģiski, nav balsojams un izskatāms Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - izteikt 15.pantu šādā redakcijā. Atbildīgās komisijas viedoklis ir noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 15. panta redakciju? Deputāti prasa balsojumu. Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu iesniegto 15.panta redakciju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 7, atturas - 20. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - 16.panta pirmās daļas 4.punktā svītrot vārdus "vai aizbaidītu". Atbildīgās komisijas viedoklis ir - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu - 16.panta pirmās daļas 4.punktā svītrot vārdus. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 19. Jāpārbalso. Lūdzu deputātus... Man sanāca, godātie kolēģi, 35 un 35, tādēļ ir jāpārbalso vēlreiz. Lūdzu, apsveriet! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim otro reizi par šo pašu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 19, atturas - 16. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums - papildināt otro daļu ar vārdiem "vai aizbaidītu dzīvnieku". Komisijas viedoklis ir - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu sadaļu. "Pârejas noteikumi" šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodaļas "Pârejas noteikumi" redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms izšķiramies par starpbrīdi, es gribu iepazīstināt jūs ar desmit deputātu iesniegumu, kuri ierosina turpināt 5.februāra Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Runāt nevēlas. Balsošana nav nepieciešama. Paldies. Turpinām izskatīt bez pārtraukuma.

Darba kārtības 6.jautājums - "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Juris Dobelis -

Nr.7 IK

LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2099.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Pirmais priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 2.priekšlikums - iesniegusi Iekšlietu ministrija. Arī tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisija viņu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - 1.panta pirmajā daļā izslēgt vārdu "apkārtējā"- atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākamais priekšlikums arī ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums par 2.panta redakcijas maiņu, kas būtiski neietekmē pašu pantu. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 2.panta iesniegto redakciju nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums par 4.panta pirmās daļas izmaiņu - izslēgt vārdus: "Pârējie Latvijas Republikas iedzīvotāji var iekļauties sistēmā brīvprātīgi". Komisija nevarēja šo priekšlikumu atbalstīt, un viņš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - izslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi arī nākamais Iekšlietu ministrijas priekšlikums nav atbalstīts, jo tādā gadījumā, ja viņš būtu pieņemts, tiktu mainīta pati civilās aizsardzības koncepcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 5.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 5.panta otrā daļa, bet faktiski atbalstot šo iepriekšējo noraidījumu, visi pārējie, loģiski, izriet no mūsu iepriekšējā priekšlikuma, un tāpēc tas pats attiecas uz 5.panta otro daļu. To komisija arī ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikuma - izslēgt 5.panta otro daļu - noraidīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk nāk kārtējie Iekšlietu ministrijas priekšlikumi, kuri faktiski izriet no iepriekšējiem balsojumiem. Ja būtu pieņemts 5.pantā iesniegtais priekšlikums par šā panta pirmās daļas redakciju, tad, mainot šo redakciju, būtu bijušas nepieciešamas izmaiņas attiecīgajos pantos, bet, tā kā tā redakcija netika pieņemta, šīs izmaiņas vienkārši vairs nav būtiskas, viņas vairs nav pieņemamas. Līdz ar to aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, tātad pēc mūsu iepriekšējā lēmuma loģiski iznāk, ka šie priekšlikumi vienkārši nav balsojami?

J.Dobelis. Viņi automātiski izpaliek.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

J.Dobelis. Tālāk faktiski ir tas pats, ko es teicu, runādams par iepriekšējo pantu, jo šīs redakcijas, kuras te nāk, 6., 7. un 8.pantā faktiski ir saistītas ar mūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Līdz ar to es aicinātu, protams, skatīt pēc kārtas un vispirms noraidīt 6.panta 1., 3., 4., 5. un 10.punktam Iekšlietu ministrijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - izteikt 6.panta 1., 3., 4., 5. un 10.punktu jums iesniegtajā redakcijā -, kuru komisija ir noraidījusi? Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Tas pats attiecas uz 7.panta 4.punkta redakcijas noraidīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - noraidīt 7.panta 4.punkta redakciju, kuru iesniegusi Iekšlietu ministrija? Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgs priekšlikums ir arī par 8.panta piektās daļas 1.punkta teksta noraidīšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - 19.panta pirmās daļas 1.punktā izslēgt vārdus "un ekoloģijas". Šo priekšlikumu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - izslēgt 19.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "un ekoloģijas"? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi loģisks bija arī Iekšlietu ministrijas priekšlikums par 19.panta tālākā teksta izmaiņām, un komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Pārejas noteikumi. Ir Iekšlietu ministrijas piedāvājums par 1.punkta redakciju. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 2.punkts faktiski jau ir izskatīts, un līdz ar to nav nekādas vajadzības pēc šāda punkta, tāpēc komisija šo punktu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. 3.punkta tekstu komisija ir atbalstījusi un pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu 3.punkta redakciju piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" trešajā un galīgajā lasījumā. Es aicinātu ar balsojumu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2100. Kā redzat, šajā dokumentā ir apvienoti agrāk atsevišķi reģistrētie grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā, un tie apvienoti šajā vienotajā dokumentā nr.2100.

Pirmais priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kurš papildina 7.¹ pantu attiecībā uz smagu noziegumu jēdzienu. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izdarījusi dažus grozījumus, precizējot to redakcionāli. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt 7.¹ panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Otrais ir deputāta Čevera priekšlikums 22.pantā - attiecībā uz izņēmuma soda veidu - nāves soda veidu, veikt zināmas izmaiņas, un Aizsardzības un iekšlietu komisija šo piedāvājumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumu nav. Pieņemts. Paldies.

Godātie žurnālisti un televīzijas operatori, intervijas lūdzu organizēt ārpus zāles! Mēs par to jau esam sen vienojušies. Lūdzu, turpiniet, Kristovska kungs!

Ģ.V.Kristovskis. Trešais atkal ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums par 42.pantu - "Nosacīta notiesāšana". Komisija šo redakciju ir atbalstījusi, vienīgi izmainot likumā piedāvāto punktu kārtību. Tātad komisija aicina šo kārtību pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 42.panta labojumiem nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 4.lappusē 3.2.priekšlikums arī ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, un komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Arī 3.3. priekšlikums jau iepriekš minētajā pantā ir saņemts no Iekšlietu ministrijas, un arī šo komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tas gluži vienkārši maina pantu un panta daļu numerāciju. Paldies. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nē, aicina noraidīt! Es atvainojos, es pārteicos!

Sēdes vadītājs. Tātad komisija Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - uzskatīt līdzšinējo 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.daļu attiecīgi par tālāk minētajām daļām ir noraidījusi, un arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir 50.pantā par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un soda aizstāšanu ar vieglāku sodu. Arī šeit ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par izdarītajām izmaiņām likumprojekta 50.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir par šo pašu pantu - papildināt to ar vienpadsmito daļu un izteikt jaunā redakcijā. Arī tā autore ir Iekšlietu ministrija. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, arī attiecīgi ierosina nemainīt esošo kārtību un šo priekšlikumu iekļaut kā divpadsmito.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu - papildināt likumprojekta pantu ar jaunu vienpadsmito daļu jums iesniegtajā redakcijā?

Ģ.V.Kristovskis. Ar divpadsmito, nevis ar vienpadsmito!

Sēdes vadītājs. Tagad ar divpadsmito! Piedodiet, Kristovska kungs, ar divpadsmito. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Un līdz ar to attiecīgi 4.3. priekšlikums, ko ir piedāvājusi Iekšlietu ministrija, tiek vienkārši...

Sēdes vadītājs. ...Nav balsojams vairs. Paldies.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un soda aizstāšanu ar vieglāku sodu personām, kuras izdarījušas noziegumu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tātad arī šajā pantā Iekšlietu ministrija ierosina papildināt veco redakciju ar jaunu redakciju, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 51.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Attiecīgi arī 51.pantam Iekšlietu ministrija piedāvā jaunu redakciju, izsakot to kā astoto daļu. Arī komisija atbalsta šo redakciju, taču ierosina mainīt numerāciju šīm daļām. Līdz ar to komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 51.panta astotās daļas iesniegto redakciju, kura turpmāk būs šā panta devītā daļa, iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Līdz ar to piedāvātais Iekšlietu ministrijas 5.3. priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Tātad nākamais ir 61.pants, kas zināmā mērā attiecas uz zālē sēdošajiem. Tātad runa ir par Latvijas Republikas tautas deputātu, valdības locekļu vai citu amatpersonu dzīvības vai veselības apdraudējumu. Komisija redakcionāli ir precizējusi šī panta redakciju atbilstoši spēkā esošai situācijai valsts pārvaldē un mūsu attiecīgajos amatos. Komisija aicina šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izteikt 61.panta dispozīciju šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā - iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 7.priekšlikums - papildināt Kriminālkodeksu ar jaunu 65.2 pantu. Runa ir par aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Ja nemaldos, šī priekšlikuma autore bija deputātu grupa, ko vadīja deputāts Juris Dobelis. Komisija konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, taču iesaka savu precizēto redakciju. Komisija tātad pirmo priekšlikumu noraidīja un atbalstīja komisijas redakciju. Aicinu šo komisijas redakciju pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu - papildināt kodeksa 65.pantu ar otro daļu šādā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 8.priekšlikums ir deputāta Jura Kaksīša priekšlikums par 81.¹ panta - "Maģistrālo gāzes un naftas vadu bojāšana" - ieviešanu Kriminālkodeksā. Komisija iestrādājusi to 146.3. un 146.4. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu - papildināt Kriminālkodeksu ar 81.¹ pantu jums iesniegtajā redakcijā? Komisijas slēdziens - iestrādāt to 146.panta trešajā un 146.panta ceturtajā daļā. Iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 9.priekšlikums attiecas uz viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu (tātad uz 82.panta otro daļu). Šā priekšlikuma autors ir deputāts Čevers.

Nr.8-SB

Šeit ir pastiprinātas sankcijas un ir arī redakcionāli labojumi. Līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija savā precizētā redakcijā piedāvā šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 82.panta otrās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 10.priekšlikums ir deputāta Valdmaņa priekšlikums, un tā būtība ir atjaunot kodeksa otro nodaļu 1984.gada redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs deputāts Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļais Prezidij! Godājamie kolēģi! Godmaņa laikā izņēma no Kriminālkodeksa pantu, ka jābūt saudzīgam, nedrīkst izšķērdēt valsts un tautas mantu. Es biju Juridiskajā komisijā, kad mēs par šito jautājumu runājām. Un interesanti, ka tur klāt bija ģenerālprokurors, klāt bija galvenais tiesnesis. Jā, tur esot liela starpība - vai ierēķina iekšā vai nē. Un tā starpība ir tā, ka tagad drīkst - tas nav pret likumu, nav nelikumīgi - izšķērdēt likumīgi tautas mantu. Tu vari, ja tev tās parakstīšanas tiesības ir, to valdības mantu uzdāvināt savam brālim, ja tu to likumīgi izdari. Un mēs jau redzam, kas tagad notiek ar Privatizācijas aģentūru un citām lietām. Un interesanti, ka pēc šitā paskaidrojuma man tomēr teica: Valdmani, ja tu uzstāsies... skat, ir rakstīts šeit, ka atjaunos šitos pantus, un tad lietos to pašu vārdu, ko lietoja tanī laikā... tautas manta un nezin kas... ka it kā es stāvot par komunismu. Es stāvu par godīgumu mūsu valdībā, un es arī jūs kā deputātus lūdzu to darīt. Šitas balsojums to noteiks - vai drīkst kāds ierēdnis likumīgi izšķērdēt tautas mantu. Mēs šito izšķērdēšanu redzam ikkatru dienu, un Panteļeva [Panteļējeva. - Red.piez.] kungs tur stāv un zina, "skrūvē" savas ausis. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Es staigāju...") Bet mums ir iespēja atjaunot to likuma kārtību, kas bija, - ka nedrīkst to tautas mantu izšķērdēt. Panteļeva [Panteļējeva] kungs mums skaidro, ka tas bija padomju likums, bet tagad ir Panteļeva [Panteļējeva] kunga un "Latvijas ceļa" likums. Un tā manta... viņa "pielīp" prēmētiem ministriem, viņa "pielīp" tādiem cilvēkiem... kā zināt, nejūt to, ka viņi strādā tautas labā... tad tā manta viņiem pielīp - un it kā likumīgi. Mīļie draugi, Panteļeva [Panteļējeva] kungs man kādreiz prasīja, lai mēs apskatāmies, kuri tad ir tie godīgie un kuri tie negodīgie. Nu mums tagad būs balsojums, un, Panteļeva [Panteļējeva] kungs, es jums lūdzu - aizejiet un apskatieties... Tie, kas balso "pret", es jums pasaku, ir negodīgi. Un arī tie, kas atturas, ir negodīgi.

Jautājums ir, vai mēs atļausim vai neatļausim turpināt tautas mantas izšķērdēšanu. Un tas ir tik vienkāršs jautājums. Interesanti, ka Juridiskajā komisijā viss tika apturēts. Bet lai tauta apskata šito balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu aizrādīt cienījamajam Valdmaņa kungam, ka viņa informācija nav īsti precīza un ka mums šodien ir likumi, kas aizliedz valsts mantas izšķērdēšanu un citāda veida tās piesavināšanos, un pēc tiem var saukt pie atbildības. Nav mums vienīgi likuma, ka šī valsts mantas izšķērdēšana būtu nostādīta citādā stāvoklī nekā citas personas mantas vai kādas sabiedrības mantas - un tā tālāk - izšķērdēšana. Protams, mēs varam likumu pārskatīt, un, ja Valdmaņa kungs būtu iesniedzis citu priekšlikumu, tad šajā gadījumā mēs to varētu skatīt. Bet viņš liek atjaunot nodaļu, kas sen ir zaudējusi spēku un, atklāti sakot, nesaderas ar šo pašreizējo Kriminālkodeksu. Tā ka vienkārši priekšlikums ir iesniegts tādā formā, kas nevar... spēku zaudējušam likumam neko nevar vairs atjaunot. Tādu normu var tikai iesniegt un iestrādāt likumā par jaunu. Tā ir elementāra juridiska prasība, par ko es esmu spiests Valdmaņa kungam aizrādīt. Kaut gan es uzskatu, ka varētu arī iesniegt priekšlikumus par atbildības paaugstināšanu par valsts mantas (atšķirībā no visas pārējās mantas) izlaupīšanu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Interesanti, ka Bišera kungs var tā izteikties, ka nekādas starpības nav. Mēs tur bijām kopā. Tur bija kādi 20 Saeimas deputāti Juridiskajā komisijā, kad Skrastiņa kungs skaidroja, ka ir starpība. Ka šitā esošā likuma ietvaros šodien viņiem ir grūti ķerties klāt tādam, kas likumīgi izšķērdē tautas mantu, bet ka tas bija aizliegts agrāk. Un daži man prasīja: kā tad mums ir jābalso? Manuprāt, mums ir jābalso "par", balsojot par manu priekšlikumu. Ja tur ir kādi lieki vārdi, tā ir cita lieta, bet kārtība mums ir jāievieš atpakaļ. Tanī laikā it kā varēja tiesāt tādu, kurš paņem valsts mantu un kuram "pielīp" valsts manta, bet šodien it kā nevar. It neviens no jaunbagātniekiem, kas no tautas mantas ir kļuvuši bagāti, neviens no viņiem netiek tiesāts. Tie, kas paņem tautas mantu no bankām un aizved uz ārzemēm, netiek tiesāti. Tie, kas paņem mūsu tautas mantu, ieliek to vagonos un aizsūta uz Krieviju un uz tālākām zemēm, paliek augstos amatos. Mēs visus viņus zinām. Bet man Bišera kungs stāsta, ka šodienas likums to aizliedz. Ja šodienas likums to aizliedz, kā tad trūkst? Rungas? Vai mums trūkst prokuroru? Kāpēc tad viņiem tiek maksāta alga? Vai mums trūkst policijas? It kā mēs esam atbildīgi par likumu. Labi, uztaisīsim to likumu tādu, kāds tas kādreiz bija, kad varēja valsts ierēdņi to visu kontrolēt, un tad nebūs vairs neviena, kas varēs ārā uz ielas teikt: jā, jūs - zagļi Saeimā. Aiztaisīsim to "maisu" ciet, kā tas kādreiz bija, un tad mēs zināsim, ka Saeimā to zagļu nav tik daudz kā valdībā, kā prokuratūrā, kā policijā. Labi! Lai nebūtu šaubu, balsosim "par". Ieviesīsim iepriekšējos likumus, lai nevarētu kaut kādi jauni "lobīties". Jautājums ir tas, vai drīkst izšķērdēt vai ne. Tātad likumīgi drīkst izšķērdēt tautas mantu. Mēs to redzam katru dienu. Bet tanīs laikos to it kā nevarēja. Ieviesīsim atkal tos pašus vārdus! Tie šodienas situācijai atbilst. Balsosim "par", lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, šeit bija zināmā mērā tāda uzjautrināšanās sākumā, bet patiesībā Valdmaņa kungs ir izvirzījis ļoti nopietnu problēmu, aktualizējis to. Tā ir problēma par valsts mantas, valsts īpašuma aizsardzību. Un jautājums ir par to, kāda ir atbildība tiem cilvēkiem, kas šo valsts mantu ir izvazājuši. Bišera kungs šeit var teikt, ka mums pastāv kaut kādi likumi, kas šo valsts mantu aizsargā, bet jautājums ir - kādi ir šie likumi un vai pēc šiem likumiem kaut viens ir līdz šim ticis saukts pie atbildības. Ir likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", bet tur nav minētas pilnīgi nekādas kontrolējošas institūcijas un nav arī konkrēti paredzētas sodīšanas iespējas. Ja Bišera kungs pieļauj to iespēju, ka šajā Valdmaņa kunga priekšlikumā ir kāds racionāls grauds, tad man ir jautājums, kāpēc viņš Juridiskajā komisijā neiestājās par to, lai komisija izstrādātu alternatīvu priekšlikumu šim Valdmaņa kunga priekšlikumam, tādu, kurš saglabātu būtību, bet no kura būtu izņemti vārdi "Latvijas PSR" un aizstāti ar vārdiem "Latvijas Republika". To Juridiskajai komisijai vajadzēja izdarīt. Šajā situācijā es neredzu citu labāku iespēju, kā nobalsot par šo Valdmaņa kunga priekšlikumu. Tas ļaunums, kas radīsies no šā pozitīvā balsojuma, neapšaubāmi, būs daudz mazāks nekā no balsojuma "pret", jo tad mums atkal paliks šī bezatbildīgā situācija.

Es tiešām atvainojos Bišera kungam, ja viņš tomēr ir Juridiskajā komisijā iestājies par šo alternatīvo likumprojektu, es nezinu, bet to viņš varētu šeit precizēt.

Šī valsts mantas izšķērdēšana tagad, neatkarības gados, - tā ir mūsu valsts pamattraģēdija. Kad tauta atgūtās neatkarības sākuma gados uzticējās politiķiem, dziedāja šīs tautasdziesmas Daugavmalā un manifestēja, viņa cerēja, ka šie politiķi parādīs ceļu uz labāku, gaišāku nākotni, uz tautas uzplaukumu, ka politiķi aizvedīs tautu uz uzplaukumu. Bet tagad mēs esam nonākuši pavisam pretējā situācijā un ļoti daudziem cilvēkiem ir jau zudusi pēdējā cerība un ticība šai valstij. Tas ir tāpēc, ka nav bijusi šī atbildība pret valsts mantu un ka šiem valsts īpašuma pārvaldītājiem, kas bija padomju laikā, ir dota iespēja arī neatkarības gados sagrābt šo īpašumu likumīgi savā privātīpašumā un pēc tam rīkoties ar to kā ar savējo, un daudzviet šis īpašums ir izvazāts.

Tas pats, kas laukos ir noticis ar padomju saimniecību īpašumu, attiecas arī uz kolhozu īpašumu. Tas, ka mums ir pietrūcis šāds likums par valsts mantas aizsardzību, - tas praktiski var tikt uzskatīts par mūsu valsts pamattraģēdiju šobrīd. Un mēs varam jautāt, kāpēc šobrīd nav līdzekļu, no kā maksāt pensijas vecākajai paaudzei. Šie cilvēki taču ir strādājuši un radījuši šīs materiālās vērtības. Šo līdzekļu nav tāpēc, ka šī valsts manta, ko viņi ar savu darbu ir radījuši, ir šādi izvazāta.

Šis likums ir zināmā mērā šobrīd par vēlu, bet labāk ir pieņemt to šobrīd, nekā nepieņemt to nemaz. Lai mēs vismaz nākotnē izbeigtu šo praksi, ka valsts īpašuma pārvaldītājs ar šo īpašumu var rīkoties kā ar savējo. Tā tas ir līdz šim bijis daudzos mūsu uzņēmumos. Teiksim, likums par valsts uzņēmumu atklāti atļauj direktoram rīkoties ar šo valsts mantu, kas ir šā uzņēmuma rīcībā. Diemžēl daudzviet šī traģēdija ir notikusi, varētu runāt par ļoti daudzām konkrētām vietām, un tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz šo deputāta Valdmaņa priekšlikumu... kā es saprotu, arī tas nav tik viennozīmīgs un tīrs.

Aicinu pārtraukt šo valsts mantas izvazāšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirmkārt es gribu aizrādīt, ka Juridiskā komisija nav atbildīgā par Kriminālkodeksu. Tā nav komisija, kas atbild par šo Kriminālkodeksu, līdz ar to man nav bijusi iespēja balsot nedz "par", nedz "pret" attiecībā uz šo redakciju. Bet es tikai gribu zināt, ko aicina atbalstīt. Kā es redzu, nedz Valdmaņa kungs, nedz Čerāna kungs pat nezina, ko viņi īsti aicina atjaunot. Jo viens saka - it kā esot likums bijis, otrs saka - it kā padomju laikā esot bijis labāk, tad neesot zagts. Tagad, lūk, zog, - atjaunosim padomju laika likumu! Bet ko? Tad es ieteiktu varbūt neatjaunot šo 1994.gada vai 1992.gada redakciju. Bet, ziniet, bija 1932.gadā likums, ko Staļins izdeva par sociālistiskā īpašuma aizsardzību, un saskaņā ar šo likumu par trīs vārpu nogriešanu kolhoza laukā šāva nost. (Starpsauciens: "Pareizi!") Nu varbūt tad atjaunosim to, bet uzrakstīsim šo priekšlikumu uz papīra - melns uz balta. Iesniegsim un lasīsim. Bet par ko tad deputāti tagad balsos? Visi stāsta, ka kaut ko it kā ir dzirdējuši, ka toreiz bijuši labi likumi. Un tāpēc sakām - kaut ko atjaunosim. Šobrīd nav tiesa, ka nav likuma. Cits jautājums ir tas, ka tiešām mūsu prokuratūra un izmeklēšanas iestādes šajā ziņā ir mazspējīgas, ka daudzas lietas gadiem ilgi guļ un guļ. Bet tā jau nav likuma vaina, tā ir cita vaina, tas būtu jānostiprina mūsu izmeklēšanas iestādēm un jāapstiprina. Un kas attiecas uz izteikumiem, ka, atjaunojot padomju likumus, mēs ieviesīsim kārtību, es nedomāju, ka tādi apgalvojumi būtu cienīgi izskanēt šeit, Latvijas Saeimā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šobrīd, vēlā vakara stundā, es negribu ilgi runāt, bet, es ceru, šinī gadījumā Ādamsona kungs (un arī viņa kolēģis Bojāra kungs) ir labi norādījis to, ka mēs varam

Nr.9-MC

šo likumu pieņemt vai nepieņemt, bet 7. Saeimā, kad Bojāram būs vairākums, viņš atņems, paņems atpakaļ visu to, ko mēs jau esam izdalījuši. Tā ka Valdmaņa kunga iniciatīva - tas ir tāds maigs solis pretī Bojāra kungam, lai nākotnē viegli būtu... Bojāra kungs teica: to, ko mēs privatizējam, viņš atkal nacionalizēs. Tā ka šeit par jautājuma būtību nav ko strīdēties, vienkārši ātrāk nobalsosim, jo jebkurā gadījumā rezultāts, kāds būs 7. Saeimā, jau ir zināms. Un iespējams, ka šinī labajā iniciatīvā arī Čerāna kungs ar Valdmaņa kungu atbalstīs Bojāra kungu 7. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man gribētos tomēr ieviest skaidrību jautājumā, ko ļoti pamatoti izvirzīja Valdmaņa kungs. Valdmaņa kungs! Es tomēr būšu no tiem, kas balsos "pret". Un kāpēc? Tāpēc, ka nav jācīnās pret sekām, bet būtu jācīnās pret cēloni. Ja šajā Kriminālkodeksā būtu ietvertas stingrākas normas un būtu palielināta atbildība par valsts amatpersonu noziedzīgu bezdarbību un korumpētību, ienākumu preventīvo uzskaitīšanu un pierādīšanu attiecībā uz izdevumiem, tas būtu svētīgs darbs. Tik tiešām, - ja jūsu labo priekšlikumu, Valdmaņa kungs, mēs šodien atbalstītu, tad mēs leģitimētu, ka no 1962. gada, kad tika atcelti šie likumi, līdz šodienai, kad šis likums sāktu atkal darboties... mēs nonāktu pie secinājuma, ka praktiski viss jau ir izlaupīts un šis izlaupījums ir realizēts. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Man ir tikai sekojošs jautājums. Mums ļoti cītīgi strādā tiesībsargājošās institūcijas. Sāksim ar prokuratūru. Vai kāds ir pajautājis tiem "Multibau" ciemata māju īpašniekiem pie Baltezera un vēl šur un tur, kā viens cilvēciņš, pat būdams bankas prezidents ar algu, kas ir pāris simti latu mēnesī, spēj uzcelt vairāku miljonu latu vērtu māju, pie tam ir skaidri zināms, ka šis cilvēks mājas būvniecībā iegulda ne vairāk kā pusi no sava kapitāla? (Starpsauciens: "Taupīgi dzīvo....")

Es nevaru saprast, kādēļ tiesneši atbrīvo noziedzniekus pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Laikam tādēļ, lai viņi to ļoti steidzīgi varētu izdarīt. Valdmaņa kungs, diemžēl mūsu Latvija jau ir izlaupīta pietiekami daudz, lai tik tiešām nebūtu vērts atjaunot šīs normas. Cita lieta, ka ļoti interesanti būtu papētīt šo jautājumu un, pieņemot šo likumu, parunāt par amatpersonu noziegumiem, it sevišķi par amatpersonu noziedzīgo bezdarbību. Lūk, šeit būtu vērts pavērtēt, vai šādā gadījumā šīs sankcijas nav pārāk mīkstas.

Tāpēc es tomēr aicinu kolēģus: nepieņemsim jocīgu likumu! Neņemiet ļaunā, Valdmaņa kungs, ka es tā saku, jo Latvijā jau vairs nekas daudz nav palicis, ko laupīt. Sākot no Godmaņa kunga valdības līdz pat šodienai, tas jau ir izdarīts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kristovska kungs.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamie kolēģi! Es noklausījos šeit mūsu vidū esošo domas un katrā ziņā gribu atgādināt, ka tā jau nu nav, ka šis spēkā esošais Kriminālkodekss ir tik bezspēcīgs. Ir konkrētas normas, ir konkrēti panti, ir pietiekami solīdas un ietekmīgas sankcijas. Var šajā sakarībā nosaukt kaut vai 139. pantu, kurš saucas "Zâdzības", var nosaukt 144. pantu - "Mantas piesavināšanās", ar visiem apakšpunktiem un prim punktiem, tur ir ļoti izvērsts šis uzskaitījums, ir minēts daudz dažādu nodarījumu, kurus sauc par zādzībām vai to paveidiem. Tā ka katrā ziņā jautājums šobrīd ir nevis par likuma kvalitāti, bet par tā pielietošanu. Problēma slēpjas pašā tiesību aizsardzības, tiesu sistēmā, veidā, kādā šīs normas tiek pielietotas, galu galā - arī to institūciju darbībā, kuras seko līdzi privatizācijai, kuras veic šo privatizāciju, tās ir tās, kuras pārņem un maina īpašumus. Un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Tā ka ir problēmas un pārpratumi... var būt uzskati par to, ka privatizācija... tāda vai cita... un ka to vajadzētu mainīt, bet tad ir arī acīmredzot jāizskata un jāprecizē tie likumi, lai tur būtu pilnīgi viss skaidrs, lai arī tie, kas pielieto šīs normas, varētu nepārprotami izmantot Kriminālkodeksu un pielietot nepieciešamās sankcijas, kuras ir tajā noteiktas.

Tā ka nevaru piekrist tam, ka būtu jāatgriežas pie jau 1992. gada 25. augustā izslēgtās daļas, kura bija vecajā Kriminālkodeksā. Tāpēc es aicinu kolēģus balsot un pieņemt komisijas redakciju, tātad neatbalstīt cienījamā deputāta Valdmaņa priekšlikumu, kurš varbūt dvēselē ir ļoti labs, bet viņam ir jāpalasa likums, šīs normas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Valdmaņa priekšlikumu - atjaunot kodeksa otro nodaļu 1984. gada redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir 11. priekšlikums. 121.¹ pants - "Dzimumtieksmes apmierināšana netiklās formās". Šeit būs vesela virkne pantu, kas saistās ar šiem dzimumnoziegumiem.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir ieteikusi izteikt šo pantu jaunā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pieļauju, protams, ka komisijai bija visas tās labākās domas, bet es domāju, ka šīs domas ir realizētas uz papīra visai smagā teikumā, kuru tiesneši un arī citas amatpersonas, kam nāksies ar to nodarboties, var tulkot dažādi. Un, proti, ir runa par to, vai viss tas, ko apzīmē tie divi vārdi, kas ir pirms "vai"... vai šī vardarbība attiecas arī uz pirmajiem diviem vārdiem, tas ir, pederastiju un lezbismu. Un, cik nu es saprotu šo mūsu valodu, tad, lietojot pēc tam vārdu "vai", iznāk, ka vardarbība uz pirmajiem diviem, tādā redakcijā, kāda šeit uzrakstīta, neattiecas. Un tad tas ir nepareizi. Tad tas ir daudz sliktāk nekā tad, ja pants paliek šodienas redakcijā. Es esmu spiests aicināt jūs neatbalstīt šo redakciju. Es vēlreiz saku - izlasiet to ļoti nopietni! Tie vārdi ir tādi, kurus man vairs negribas šeit no šīs tribīnes nosaukt skaļi, bet es gribu teikt, ka tās darbības, kuras apzīmē ar šiem diviem pirmajiem vārdiem... ja tajās nav vardarbības vai kaut kāda cita kvalificējoša apstākļa (personas nepilngadība, personas atrašanās bezpalīdzības stāvoklī un tamlīdzīgi), tad tās nav krimināli sodāmas darbības. Un tādā veidā mēs esam padarījuši šo normu sarežģītāku, tādēļ es diemžēl aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Šis pants, es domāju, nemaz tik slikti nav uzrakstīts, nemaz tik sliktā redakcijā tas nav šobrīd. Lai pagaidām paliek tāda redakcija, kāda ir! Vēl jo vairāk tādēļ, ka Kriminālkodekss tiks atkal labots. Cik es zinu, atkal ir iesniegti priekšlikumi par Kriminālkodeksu. Nu nedarīsim tā, ka mēs uz kādu laiku pieņemsim visai divdomīgi tulkojamu normu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kristovska kungs.

Ģ.V.Kristovskis. Pirms deputāti balso, es vienkārši gribu minēt to faktu, ka šo redakciju, kuru komisija apstiprināja, apsprieda gan Prokuratūras, gan Augstākās tiesas, gan advokatūras pārstāvji, šajā darbā piedalījās Kriminālkodeksa darba grupas vadītājs Niedres kungs un Kriminālprocesa kodeksa darba grupas vadītāja Jēkabsones kundze, un diezgan smalki un sīki tika diskutēts par šā panta un arī citu pantu redakcijām, un šie speciālisti atzina to par piemērojamu un izmantojamu. Šis ir profesionāls viedoklis, ko Kaksīša kungs uzturēja spēkā. Mans pienākums ir uzturēt spēkā komisijas priekšlikumu, un es tāpēc aicinu jūs balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par 121.¹ panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad spēkā paliek likumprojekta otrā lasījuma redakcija.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais tātad ir 12. priekšlikums - lappuses apakšā. Arī te mēs redzam, ka par attiecīgo 123. pantu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, taču Aizsardzības un iekšlietu komisija kopā ar Kriminālkodeksa projekta izstrādes darba grupu piedāvā savu redakciju un aicina šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem...? Debatēs vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es atkal gribu aicināt neatbalstīt panta pirmo daļu. Tātad izlasiet uzmanīgi: "Par netiklu darbību izdarīšanu ar nepilngadīgo personu pret viņa gribu". Runa tātad ir par netiklām darbībām. Kas tad ir netiklas darbības un kādas ir personas, kas var tikt pakļautas šīm netiklajām darbībām, tādā redakcijā, kāda ir šajā pantā? Viņām ir 14 gadu plus viena diena. Lūk, sākot ar šo vecumu, tiek aptverta šo personu grupa, kuras var tikt pakļautas. Un tad, lasot šo pirmo daļu, man iznāk, ka ar viņu piekrišanu tas viss ir pieļaujams. Kad netiklas darbības kļūst tikumiskas? Ja šīs netiklās darbības, šīs nosodāmās darbības, ir izdarītas ar viņu piekrišanu, tad mēs sakām, ka nu ir viss kārtībā, ka tā drīkst darīt, bet tanī pašā laikā, cik es atceros, izskaidrojot lietas par izvarošanu, Augstākās tiesas plēnums uzskatīja, ka 14 gadu veca persona pati par sevi vēl ir pielīdzināma cilvēkam, kuru var uzskatīt par tādu, kas ne visai labi apzinās un saprot, kas notiek.

Lai arī cik nepatīkami būtu atkal runāt par šīm lietām, bet es domāju, ka, ja mēs katrs sāktu domāt, vai mēs pilnīgi pareizi izprotam, kas ir netikla darbība, tad, esmu pārliecināts, mēs to uztveram neviennozīmīgi, un ir ļoti iespējams, ka tā tam arī vajadzētu būt, jo tiklums vai netiklums ir cilvēka individuāla attieksme pret to, un tas ir atkarīgs no tā, kāda nu ir viņa attieksme. Vienam tas liekas ļoti pieņemams, turpretī otram tas liekas nepieņemams, vēl cits saka, ka tas, protams, nav visai labi, bet cits saka - ko nu, ko nu - tas ir netikli darīts!

Kādēļ es tik daudz runāju? Tādēļ, ka pēc šī panta pirmās daļas konstrukcijas iznāk tā, ka, lūk, šis četrpadsmitgadīgais, tikko kļuvis četrpadsmitgadīgs... Jā, ka ar viņu var darīt visu to, ko mēs saucam par netiklumu, bet tikai tad, ja viņš pats piekrīt. Es uzskatu, ka tad šī norma ir amorāla, un es aicinu viņu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Kristovska kungs.

Ģ.V.Kristovskis. Komisijas vārdā es varētu teikt tieši par šo frāzi, kas ir iekļauta pirmajā daļā - "pret viņu gribu". Mums arī komisijā bija diezgan plašas debates, bet beigu beigās komisijas un speciālistu viedoklis bija tāds, kādu mēs redzam šeit panta redakcijā, un es uzturu spēkā šo komisijas redakciju. Es vienkārši nemēģināšu atspēkot deputāta Kaksīša viedokli par to, ko viņš šeit pauda, jo šis ir tāds jautājums, par kuru arī man ilgi negribētos runāt. Ir iespējami divi balsojumi, ir divas iespējas - atbalstīt vai noraidīt. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Ja jūs piekrītat, tad mēs varētu kopīgi balsot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus šajā pantā, kurus atbildīgā komisija ir akceptējusi.

Ģ.V.Kristovskis. Es aicinu atbalstīt nevis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redakciju, bet Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Kriminālkodeksa projekta izstrādes darba grupas priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Godātie kolēģi! Tātad balsosim Aizsardzības un iekšlietu komisijas un

nr.10 bs.

Kriminālkodeksa projekta izstrādes darba grupas priekšlikumu - izteikt 123.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 30, atturas - 15. Nav pieņemts. Paliek spēkā otrā lasījuma redakcija.

Ģ. V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir 13. Arī tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija aicina šo redakciju pieņemt kā jaunu pantu un attiecīgi Kriminālkodeksā novietot 209.³ panta vietā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - papildināt Kriminālkodeksu ar jaunu 123.¹ pantu jums iesniegtajā redakcijā un to uzskatīt par 209.³ pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V. Kristovskis. 14.priekšlikums. Arī tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī šo priekšlikumu Aizsardzības un iekšlietu komisija - tātad atbildīgā komisija - atbalsta un aicina ievietot kā 209.⁴ pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 209.⁴ panta iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir 15.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Šī komisija aicina izslēgt 124. pantu. Šajā pantā runāts par pederastiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Tātad mēs nobalsojām par 11. un 12. lappusē atrodamo deputāta Jura Kaksīša priekšlikumu par 81.¹ pantu, līdz ar to šeit 16. un 17. ...

Sēdes vadītājs. Tie jau ir pieņemti atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Ģ.V.Kristovskis. Tā kā mēs viņus šeit izskatām, tad es aicinu atbalstīt to kā 146. ³ pantu. Par maģistrālajiem gāzes vadiem un...

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 146.³ un 146.⁴ panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 18.priekšlikums 16.lappusē. Tātad tas ir par 150.⁷ pantu - "Spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana". To iesniegusi deputātu grupa deputāta Tomašūna vadībā. Aizsardzības un iekšlietu komisija daļēji šo priekšlikumu pieņēma un savā redakcijā iesaka to izvērst plašāk. Aicinu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 150.⁷ pantu iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts. Tātad, Kristovska kungs, mēs esam akceptējuši 18.priekšlikumu. Lūdzu, tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir 19. - deputāta Apsīša priekšlikums par nelikumīgu nodarbošanos ar zveju un citiem ieguves rūpaliem ūdeņos. Tātad tur ir Apsīša priekšlikums un arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, atbalstot daļēji šo priekšlikumu, ietver deputāta Apsīša priekšlikumu pēc būtības un ierosina savā redakcijā to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 159.¹ panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 20.priekšlikums, 161.¹ pants - "Uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences)". Tātad šeit ir arī Iekšlietu ministrijas un Finansu ministrijas kopīgs priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija to iesaka pieņemt savā piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 161.¹ panta iesniegto redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Kaksīša kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka tālāk likumprojekts nav izskatāms, jo ir iebalsoti... pareizāk sakot, nobalsojot par vienu priekšlikumu, mēs nobalsojām, ka tiek akceptēta 124.panta izslēgšana. Ja tā tas ir noticis, mēs nevaram tālāk skatīt. Kad noziņojām par 124.pantu, Saeima piekrita, ka 124.pants tiek izslēgts. Šādi nobalsojot pēc tam, kad es uzstājos par iepriekšējo pantu, ka tādā redakcijā viņš nevar tikt pieņemts, šobrīd bija jāatstāj 124.pants tādā redakcijā, kādā viņš ir. Ja mēs varam vienoties šeit Saeimā un pārskatīt šo lēmumu par 124.panta izslēgšanu, tad es teorētiski pieļauju iespēju turpināt likumprojekta izskatīšanu, ja ne, tad mēs tālāk nevaram izskatīt šo likumprojektu. Tas nododams atpakaļ komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai deputāti piekrīt kolēģa Kaksīša priekšlikumam - pārtraukt izskatīšanu. Vai atgriezties... Tātad priekšlikumi, kolēģi, ir tādi: vai nu mēs pārskatām savu lēmumu par likumprojekta 124.pantu... Ja mēs to pārskatām, tad varam turpināt, bet, ja nepārskatām, tad jāpārtrauc likumprojekta izskatīšana un tas jānodod atbildīgajai komisijai.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamie kolēģi, es aicinu tomēr turpināt darbu un atgriezties pie 124.panta... Es neesmu pamanījis, ka tur ir pretruna, bet Kaksīša kungs uz to norādīja. Es neesmu pamanījis to pretrunu...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt tam, ka mēs atgriežamies un pārskatām savu attieksmi pret likumprojekta 124.pantu? Piekrīt. Vai kāds vēlas runāt vai ziņot, vai pamatot? Vai visiem deputātiem ir skaidrs?

Panteļējeva kungs vēlas. Lūdzu, Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Pirmkārt, es tomēr gribu izteikt vispārēju kritiku. Man liekas, ir pienācis laiks sākt izskatīt jauno Kriminālkodeksa redakciju, kas jau ir iesniegta Saeimā un ko varētu izskatīt pirmajā lasījumā. Varbūt vajadzētu ķerties pie Kriminālkodeksa kopumā, jo šī fragmentārā "lâpīšana" pašreiz noved arī pie pretrunām, un tas, man liekas, pašlaik ir noticis.

Jautājums par 124.pantu nav tikai tehniska kļūda. Te ir jārunā par būtību. Es, piemēram, uzskatu, ka šajā gadījumā... Es atvainojos, un lai gan Kaksīša kungs negribēja lietot šo vārdu, man viņš tomēr ir jānosauc. Tātad pederastija un vardarbīga pederastija ir nodalīta no cita veida izvarošanas vai dzimumtieksmju apmierināšanas netiklā formā. Pie tam tā nodalīta tādā veidā, ka nezin kāpēc par pederastiju ir paredzēta mazāka sankcija... par vardarbīgu pederastiju. Tātad, ja vīrietis izvaro vīrieti, nezin kāpēc ir mazāka sankcija paredzēta, nekā tas ir gadījumā, ja attiecīgi vīrietis izvaro sievieti vai apmierina savas tieksmes netiklā formā. Es domāju, ka šis dalījums nav pamatots, un es nesaprotu, kāpēc par vardarbīgu pederastiju vajadzētu būt mazākai sankcijai, nekā ir par cita veida izvarošanu vai seksuālu vardarbību pret cilvēku.

Tāpēc es personīgi no šī viedokļa piekristu, ka 124.pants tiek svītrots, bet seksuāla vardarbība, homoseksuāla vardarbība tiek sodīta ar tādu pašu sankciju, kāda tā ir par cita veida seksuālu vardarbību starp cilvēkiem, nevis tiek sodīta mazāk. Nav saprotams - kāpēc.

Šobrīd ir palikusi tāda pretruna, ka attiecīgi ir palikusi pantā atsauce uz 124.pantu. Ja mēs to svītrojam, tad iznāk pretruna. Tāpēc es gandrīz labāk ieteiktu tagad nevis atgriezties un pārbalsot, bet varbūt skatīt cauri... Es nezinu... varbūt tomēr varētu atdot komisijai, lai tā tiek galā ar šīm pretrunām, lai savieto redakcijas. Un tad varētu skatīties, bet varbūt vispār šos pantus varētu atstāt pašlaik neizskatītus vai neapstiprinātus, un tad, kad mums jau būs pirmajā lasījumā visa Kriminālkodeksa jaunā redakcija, tad mēs varbūt atgriezīsimies pie tās, ņemot vērā kopējo kontekstu, nevis atsevišķus fragmentus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kristovska kungs, lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis. Panteļējeva kungs un cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu izskatīt šo likumprojektu, neraugoties uz to, ka ir zināmas pretrunas. Aicinājums atgriezties un runāt par to jau jaunā Krimināllikuma ietvaros pat tad, ja viņš rītdien tiktu izskatīts pirmajā lasījumā... Tas ir pietiekami apjomīgs, pietiekami strīdīgs un arī konceptuāli izskatāms jautājums, kas mums prasīs pietiekami daudz laika. Ja mēs gada laikā tiktu galā ar šo likumu, būtu jau ļoti labi, ja mēs to paspētu izdarīt. Tomēr šeit tātad ir neatliekami priekšlikumi, kuri ir jāiestrādā jau vecajā likumprojektā. Tāpēc, ka tiešām tika nobalsots deputāta Jura Kaksīša priekšlikums, komisijas ierosinājums netika atbalstīts. Tur ir atsauce uz 124. pantu, un līdz ar to mēs nedrīkstam šo pantu izslēgt, tāpēc aicinu komisijas priekšlikumu vienkārši noraidīt. Tad mēs varam izskatīt šo likumprojektu līdz galam un pieņemt trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu tik bezatbildīgus priekšlikumus šeit neizteikt, ka varētu pārtraukt šā trešā lasījuma izskatīšanu tikai tāpēc, ka būs jāizskata jaunais Kriminālkodekss. Tomēr padomājiet, ko tas nozīmē! Šeit ir vairākas ļoti nopietnas normas, kurām tūlīt ir jāsāk darboties.

Es jau, protams, arī nevaru nepieminēt tos pašus aicinājumus likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, kuri izskan gandrīz katrā attiecīgajā saietā. Un citus. Tāpēc mēs galu galā taču varam koleģiāli vienoties par to, kādā veidā izskatīt

Nr.11 IK

tos jautājumus, kuri skar 124.pantu un līdzīgas lietas. Nu lai tad lielāki speciālisti pederastijas jautājumos izsakās dziļāk, ja viņi vēlas par to runāt, bet mēs, es domāju, runāsim par tīri juridisko šīs lietas pusi, un viss, bet katrā ziņā es ļoti aicinātu turpināt darbu pie šī kodeksa papildinājumiem un pabeigt viņu. (Starpsauciens: "Balsosim!")

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu turpināt izskatīt šo likumprojektu, un, ja tas ir vajadzīgs, tad atgriezīsimies un pārbalsosim vēl reizi 124.pantu, bet šeit ir iekļauta virkne grozījumu, kuri tik tiešām ir nepieciešami, kurus mums vajadzētu pabeigt izskatīt un ieviest likumā. Šobrīd nevar būt runa par jauno likumu, jo tik tiešām tas vēl nav skatīts pirmajā lasījumā, nebūs arī otrā un trešā lasījuma varbūt pat līdz gada beigām, jo atcerieties, ka šajā likumā ir 350 panti, viņš ir ļoti, ļoti apjomīgs un mēs pat neesam pirmo reizi vēl sākuši to skatīt. Tātad es lūgtu atbalstīt jau izteikto viedokli, ko pauda gan Kristovska kungs, gan Dobeļa kungs. Turpināsim izskatīt šos piedāvātos grozījumus, un, ja vajag, atgriezīsimies un vēlreiz izskatīsim 124.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es tomēr gribētu, ja mēs izskatām šādu likumprojektu, lai Kaksīša kungs vai Juridiskā komisija tomēr paskaidro, kas ir "netikla darbība". Saprotiet, ja mēs runājam par netiklu darbību, tad jāzina, kas viņa tāda ir. Lai tad dod paskaidrojumu rakstiski vai kā citādi, jo to katrā valstī un katrā sabiedrībā saprot citādāk.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rubina kungs, mums jāizlemj jautājums par likumprojekta virzīšanu. Čerāna kungs, lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Tīri no procedūras viedokļa. Mums jau ir bijusi tāda prakse, ka mēs kādus likumprojektus dodam Juridiskajam birojam juridiskai precizēšanai. Un man arī šoreiz būtu tāds ierosinājums. Ja šeit ir iebildumi pret 124.panta pārskatīšanu šobrīd, tad varbūt viņu varam arī nepārskatīt, var turpināt darbu uz priekšu un tad, pirms balsojam trešajā, galīgajā, lasījumā, nobalsot par šī likumprojekta atdošanu Juridiskajam birojam precizēšanai ar lūgumu, lai līdz rītdienai viņi noprecizē. Tādējādi mēs varētu šādi izkļūt no šīs situācijas, kas ir radusies. Bet šo priekšlikumu iesniegšanu rakstiski mēs šeit varētu organizēt atlikušajā laikā, kamēr šis likumprojekts tiek skatīts. Secinājums būtu vienkāršs - turpināt darbu, ja mēs nevaram vienoties par pārbalsošanu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Tâ arī jādara...") Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Par procedūru un par to, kā lieta virzāma tālāk, izteikušies pietiekami daudzi. Ir vairāki priekšlikumi. Pirmais - pārskatīt likumprojekta 124.pantu; otrais, ko nupat izteica Čerāna kungs, tātad izskatīt šo likumprojektu līdz galam un nenobalsot trešajā lasījumā, bet nodot Juridiskajam birojam precizēšanai un izvērtēšanai, un vēl Panteļējeva kunga priekšlikums - pārtraukt izskatīt sakarā ar to, ka ir iesniegti jau vairāki... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Es noņemu...")

Ģ.V.Kristovskis. Viņš noņem!

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs atsauc savu priekšlikumu. Paldies. Tātad ir divi. Man Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs saka, ka Čerāna kunga priekšlikums ir skatāms tikai tad, kad mēs būsim līdz galam tikuši. Tad mēs pie viņa atgriezīsimies. Tagad ir viens priekšlikums - pārskatīt mūsu attieksmi pret 124.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret to komisijas viedokli, kurš piekrīt izslēgt 124.pantu. Iepriekšējā balsojuma rezultāts mums bija - piekrist komisijas slēdzienam. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 42, atturas - 32. Likumprojekta 124.pants netiek izslēgts, tas saglabājas. Paldies, kolēģi! Turpināsim darbu tālāk! Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.V.Kristovskis. Paldies, kolēģi, par izpratni! Vēl mazliet koncentrēsimies! Un tagad nākamais priekšlikums ir 23.lappusē. Par 173.pantu ir deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikums - papildināt ar jaunu pantu - "Apzināti nepatiess paziņojums zvērinātam notāram". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu vēl mazliet koncentrēties un izturēt vēl kādu brīdi līdz likumprojekta izskatīšanas beigām. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumu - papildināt ar 173.¹ pantu jums iesniegtajā redakcijā? Komisija to akceptējusi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais 22.priekšlikums. Atkal ir deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikums, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija iestrādājusi savā redakcijā un aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumu, kurš ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā 174.panta pirmajā daļā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir 23.priekšlikums - izteikt 175.pantu - "Liecinieka, cietušā vai eksperta piespiešana dot nepatiesu liecību vai atzinumu" jaunā redakcijā. Priekšlikuma autore ir Iekšlietu ministrija. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - izteikt 175.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir 25.priekšlikums. Tātad tur ir runa par diviem deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikumiem 181.² panta otrajā daļā un arī ieteikums redakcionāli mainīt atsevišķus vārdus, papildināt šo veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumiem likumprojekta 181.² pantā? Iebildumu nav, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Es aicinu pieņemt šo nevis Čevera redakcijā, bet Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā, es jautāju, vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumiem. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav.

Ģ.V.Kristovskis. 26.priekšlikums ir deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikums 205.pantā - "Draudi izdarīt slepkavību, nodarīt smagus miesas bojājumus vai iznīcināt mantu". Tātad komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 205.panta redakciju, ko iesniedzis deputāts Čevers un ko komisija akceptējusi, iebildumu nav.

Ģ.V.Kristovskis. 27.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par noziedzības perēkļa turēšanu un savešanu, tātad tas ir 208.pants. Komisija aicina šo priekšlikumu atsaukt, redakcionāli neskaidra formulējuma dēļ, tas saistīts ar vārda "prostitūcija" skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir 27.priekšlikums - papildināt 209.pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu. Tātad tas atkal ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā pieņemt šo priekšlikumu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 209.panta papildināšanu ar jaunu trešo un ceturto daļu, ko akceptējusi atbildīgā komisija savā redakcijā, iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Tālāk ir divi priekšlikumi 28. un 29.lappusē. Tie tad attiecas... mēs šos divus priekšlikumus jau izskatījām 13. un 14.lappusē, kur Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija piedāvājusi savu priekšlikumu. Komisija to akceptēja, taču ierosināja viņu izvietot kodeksā 209.² panta vietā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Līdzīgs ir 209.³ pants par sutenerismu. Tātad to mēs nobalsojām jau 123.² pantā, bet tagad mēs vienkārši to novietojam savā vietā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais - 29.priekšlikums ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, taču Aizsardzības un iekšlietu komisija to jau atbalstīja savā redakcijā 123.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 30.priekšlikums ir par 217.pantu. Tātad tur ir deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikums, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to piedāvā pieņemt savā redakcijā, kur ir redakcionāli precīzāks formulējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 31.priekšlikums atkal ir deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikums par 218.pantu, un tas, līdzīgi tikko nobalsotajam, arī ir ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcionālu uzlabojumu, un plus vēl šeit ir tāda nianse, ka ir pastiprināta sankcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 32.priekšlikums par 220.pantu ir deputāta Čevera priekšlikums, un tas ir redakcionālas dabas. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir 222.¹ pants, un te ir Iekšlietu ministrijas attiecīgs priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija, redakcionāli precizējot, to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šī panta redakciju piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir 222.³ pants. Par to ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un izslēdza 222.³ pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Arī 35.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, un komisija šo redakciju aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 36.priekšlikums arī ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, un komisija pieņem šo

Nr.12-SB

redakciju (taču ar dažām redakcionālām izmaiņām) un aicina atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 222.⁵ panta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 37.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 38.priekšlikums arī ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, tas attiecas uz 222.⁷ pantu, un komisija aicina to atbalstīt - ar dažām redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas akceptētajai 222.⁷ panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 39.priekšlikums atkal ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta piedāvāto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 222.⁸ panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 40.priekšlikums. 222.⁹ pants. Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti 222.⁹ panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 41.priekšlikums. 222.¹⁰ pants. Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta - ar dažām redakcionālām izmaiņām, kuras redzamas tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 222.¹⁰ panta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 43.priekšlikums ir deputāta Andra Tomašūna vadītās darba grupas priekšlikums. Komisija daļēji bija iestrādājusi jau citā pantā, par kuru mēs nobalsojām. Šo priekšlikumu aicinu neatbalstīt, noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 222.¹⁰ panta redakciju piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais - 44.priekšlikums. 222.¹¹ pants. Tas ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija to aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti panta 222.¹¹ redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 45.priekšlikums. 222.¹² pants. Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt bez redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 222.¹² panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Esam nonākuši 39.lapaspusē pie pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumus ir piedāvājusi gan Iekšlietu ministrija, gan arī Finansu ministrija un Iekšlietu ministrija kopīgā priekšlikumā, un Aizsardzības un iekšlietu komisija tos iestrādājusi savā piedāvātajā redakcijā (ar trīs punktiem) un aicina šos pārejas noteikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret pārejas noteikumu punktiem iebildumus neceļ. Pieņemts. Paldies.

Ģ.V.Kristovskis. Līdz ar to aicinu kolēģus pieņemt šo likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Te mēs gribētu, deputātu kungi un kolēģi, atgriezties pie Čerāna kunga priekšlikuma. Vai būtu tāda vajadzība? Rakstiska iesnieguma par to mums nav, Čerāna kungs. Tādēļ nav šādas vajadzības, un varam balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Komisijas priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Paldies. Likums pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Paldies kolēģiem par izturību. Tiksimies rīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Pirms ārkārtas sēdes slēgšanas sveicam mūsu kolēģus Elmāru Zelgalvi 59 gadu jubilejā un Modri Lujānu 33.dzimšanas dienā. (Zālē aplausi.) Kā redzat, opozīcijas deputātiem šodien ir lieli svētki.

Lūdzu uzmanību! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Juris Celmiņš, Roberts Jurdžs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Ruta Marjaša, Andrejs Požarnovs, Jānis Rubulis, Anna Seile, Leonards Teniss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Saeimas 5.februāra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Paziņoju, ka kārtējā sēde rīt, 6.februārī, pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute