Latvijas Republikas 6. Saeimas

ziemas sesijas ceturtā sēde

1996. gada 25. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, labrīt! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1996.gada 25.janvāra sēdi paziņoju par atklātu. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, kā arī izmaiņas, kas viņā ir iesniegtas Prezidijā, lūdzu deputātus ņemt vērā, ka tehnisku iemeslu dēļ balsojumu izdrukas jūs varēsit saņemt tikai sēdes beigās. Tāpēc lūgums, tā tas šodien ir, pēc balsojumiem, ja ir interese par rezultātiem, uzreiz nenākt un nelūgt, bet sēdes beigās varēs saņemt informāciju par visiem rezultātiem, kas jūs interesē, tikai piefiksējiet dokumentu numurus.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt šādas izmaiņas 25.janvāra sēdes darba kārtībā: likumprojektu "Par valsts budžetu 1996.gadam" (darba kārtības 30.punktu) izskatīt pēc sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" jautājumu izskatīšanas, tas būtu pēc darba kārtības 10.punkta." Vai ir kādi iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav. Tātad 30.darba kārtības punkts par budžetu tiek pārcelts tagad kā 11.punkts pēc sadaļas "Par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata" izskatīšanas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī šādu iesniegumu: "Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 24.janvāra sēdē, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 1996.gadam", konstatēja, ka likumprojektam nav pievienots atbilstošs likuma "Par pašvaldībām" 86.un 88.panta un likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13.panta prasībām sastādīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokols. Pamatojoties uz iepriekš teikto, komisija nolēma un ierosināja atlikt uz vienu nedēļu likumprojekta "Par valsts budžetu 1996.gadam" izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Ar cieņu Valdis Krisbergs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs." Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus sagatavoties balsojumam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu - atlikt 1996.gada budžeta izskatīšanu uz vienu nedēļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts. Atturas - 12.

Saeima saņēmusi arī frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegumu. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 25.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Aijas Počas deputāta mandāta apstiprināšanu un šo jautājumu izskatīt darba kārtības otrajā sadaļā - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Tas būtu pēc 10.jautājuma - par Priedkalna deputāta mandāta apstiprināšanu, ja deputātiem nav iebildumu. Iebildumu nav, tātad iekļaujam darba kārtībā Aijas Počas deputāta mandāta apstiprināšanu pēc Priedkalna deputāta mandāta apstiprināšanas jautājuma izskatīšanas.

Saeima saņēmusi arī divus iesniegumus. Pirmais - atsaukt deputātu Māri Vītolu no Pieprasījumu komisijas sastāva, tikai šeit nav norādīts, kurā vietā darba kārtībā iekļaut šo jautājumu. Un otrs - ievēlēt Māri Vītolu Eiropas lietu komisijas sastāvā. Tā kā mums Prezidijā nav konkrētu priekšlikumu, kur iekļaut, Prezidija priekšlikums ir iekļaut sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata, tātad pēc Aijas Počas mandāta apstiprināšanas jautājuma izskatīšanas. Ja deputātiem... Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sestā sadaļa ir "Patstāvīgais priekšlikums", un te ir runāts par izmaiņām Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā. Tur gan laikam ir saistībā ar Druvas kunga aiziešanu no šīs komisijas, taču viņus vajadzētu apvienot. Savādāk iznāks, ka mēs ievēlēsim, bet nebūsim vēl izdarījuši izmaiņas, atsaucot iepriekšējo deputātu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad jūsu priekšlikums ir skatīt kā 32.darba kārtības... pēc 31., ja pie patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lūdzu, vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad iekļausim par deputāta Māra Vītola pāriešanu no vienas komisijas uz otru - atsaukšanu un pēc tam ievēlēšanu - kā darba kārtības 32.jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 25.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā - pārcelt likumprojekta "Par sociālo nodokli" (darba kārtības 23.punktu) izskatīšanu uz 1.februāra Saeimas sēdi. Tātad iebildumu... Roberts Dilba - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

R.Dilba (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Vienības partija uzskata, ka tomēr šis jautājums pārāk ilgi tiek risināts. Likums jau ir pieņemts, tātad viņš ir spēkā un darbojas, un šī likuma ietekmē lauksaimnieki pamatīgi jau cieš. Tātad jau šajā mēnesī viņiem šis nodoklis ir jāmaksā. Un mēs redzam, ka šeit ir vienkārši jāsāk risināt šo jautājumu, nevis visu laiku jāatliek. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir tomēr izskatīt šodien.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu: Čevera, Lamberga, Kažas, Bišera un Urbanoviča iesniegto priekšlikumu - izslēgt, tas ir, pārcelt likumprojekta "Par sociālo nodokli" izskatīšanu uz 1.februāra Saeimas sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu - pārcelt uz 1.februāra sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 32, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Gribu deputātus informēt par to, ka zemkopības ministra Alberta Kaula atbildes uz diviem jautājumiem ir vienā dokumentā, te ir radusies tehniska kļūda, un viena atbilde nav iekļauta darba kārtībā. Atbildes teksts ir pavairots un izsniegts deputātiem, tā ka būtu priekšlikums šo atbildi izskatīt pēc 20.jautājuma. Tā ir atbilde uz deputātu jautājumu... Zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz deputātu Gannusas, Mauliņa, Čerāna, Kazāka, Grīnberga, Kostandas, Saulīša, Stroda, Liepas, Grinberga jautājumu par valsts graudu rezervi. Ja nav iebildumu, tad pēc 20.darba kārtības jautājuma iekļaujam šo atbildi. Citu priekšlikumu nav, tātad zemkopības ministra otrā atbilde ir pēc 20.jautājuma.

Sākam izskatīt 25.janvāra sēdes darba kārtību. Pirmais jautājums. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Kalviņa, Dobeļa, Tabūna un Lamberga iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie deputāti! Tautas kustības "Latvijai" frakcija uzskata, ka Valsts drošības komitejas dokumenti ir jāpublisko un jāpublicē pilnībā bez jebkādiem izņēmumiem. Tikai ar pilnīgu atklātību šajā jautājumā mēs varam tikt sabiedrībā, sākt atbrīvoties no okupācijas laika mantojuma, kāds neapšaubāmi ir šie čekas maisi. Savukārt piedāvātais likumprojekts paredz iespēju daļai no čekistiem vēl kādu laiku noslēpties no sabiedrības. Un tas arī neparedz padarīt publiski pieejamus visus šos materiālus un līdz ar to nedod iespēju tautai pašai izvērtēt un varbūt tālāk uzsākt vienu otru sekojošu procesu.

Tad kādas būs konkrētās nelabvēlīgās sekas sabiedrībā, ja šis LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātu priekšlikums tiks pieņemts? Pirmkārt, cilvēki, kas būs devuši savus parakstus par sadarbību un līdz ar to nokļuvuši pagaidām sabiedrībai neizpaužamo kategorijā, viņi tiešā veidā būs pakļauti ārējām manipulācijām. Viņi būs gatavi maksāt ļoti augstu cenu par to, lai viņu vārdus neizpauž atklātībā arī nākotnē, šādā veidā radot bāzi jaunām nodevībām pret savu tautu. Mums nav vajadzīgi šādi sabiedrībā no ārpuses manipulējami cilvēki, kas ir aiz striķīšiem paraustāmi vajadzīgajā virzienā kādam mafijas "krusttēvam" vai kādam citam. Bez tam nevajag domāt, ka šie cilvēki nolīdīs kaut kur savas mājas pagrabā un vientulībā, nožēlojot savus pagātnes grēkus, vadīs savu atlikušo mūža daļu. Pat tad, ja viņi gribēs to darīt, viņiem to vienkārši neļaus. Spēkā tiks uzturēts varens aktīvistu, kolaboracionistu slānis dažādu sabiedrisko organizāciju vadībā un tamlīdzīgi. Šis ir veids, kādā čeka vēl joprojām var turpināt manipulēt ar sabiedrību, un viņa to dara.

Uzskatu, ka šis LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātu priekšlikums... šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai saglabātu šo sabiedrības manipulējamību, un tāpēc šis priekšlikums ir noraidāms.

Ja šis priekšlikums tiktu pieņemts, šis likumprojekts, tad tas dotu iespēju paslēpties no sabiedrības ne jau tiem mazajiem, kas, iespējams, paši nemaz nezina, ka par viņu sadarbību šāds ieraksts ir, bet tieši aktīvajiem un apzinīgajiem čekas darboņiem, kādu diemžēl nav trūcis arī mūsu Atmodas laika sabiedrisko darboņu priekšpulkos. Atkal tiks panākts efekts, ka mazie blēži saņem sabiedrisku nosodījumu, bet lielie turpina staigāt nesodīti. Mums tas nav vajadzīgs.

Runājot par publiskošanu. Jāpublicē ne tikai vārds, uzvārds un dzimšanas gads, bet arī viss VDK dokumentārā arhīva saturs, ieskaitot visus ziņojumus, kādi viņi tur ir, un citu. Tautai ir jāredz, kā, kādā veidā, tā tika pakļauta represīvajiem mehānismiem. Tad, ja tā zinās šīs metodes, tās vairs nebūs tautai bīstamas. Pilnībā redzot šos sarakstus, celsies tautas pašapziņas līmenis, jo nekas tā nepazemo cilvēku kā garīga muļķošana. Diemžēl rodas aizdomas, ka šī garīguma degradācija arī ir pilnīgas publicēšanas pretinieku galvenais mērķis. Tautai ir jāredz katra aģenta rīcība, un arī bijušajam aģentam radīsies nepieciešamība atklāti izvērtēt savu attieksmi pret savu iepriekšējo rīcību, un es ceru, ka ļoti liela daļa spēs pateikt - jā, es biju aģents, un es to nožēloju. Un tādā veidā sabiedrībā būs sācies kolosāls vēsturiskās patiesības izvērtēšanas un attīrīšanās process. Neiztikt arī bez iespējamiem tiesas procesiem, bet, lūdzu, tikai par konkrēti pierādāmu kaitējumu nodarīšanu konkrētiem cilvēkiem. Uzskatu, ka cita veida juridiskās sekas šie ieraksti VDK kartotēkā nedrīkstētu izraisīt. Mums nav vajadzības nonākt atkal pie muļķīgajām "piecīšu" prāvām, kurās tikai no profesionālo čekistu labvēlības un liecībām būs atkarīgs tas, vai šī persona tiks atzīta par sadarbojušos vai ne. Atkal parādās absurda manipulējamība: ak, ja tu nedancosi pēc mūsu stabules, mēs par tevi liecināsim, ka tu biji čekists! Mums šāda manipulējamība nav vajadzīga.

Mans aicinājums nacionāļiem, kas nav viltus nacionāļi un čekas ielikteņi vai kolaboracionisti, - balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām. Tautas kustība "Latvijai" vakar sēdes laikā iesniedza Prezidijam alternatīvu likumprojektu, kurš ir balstīts uz šo manis minēto pilnīgas publicitātes principu, bet diemžēl šis likumprojekts līdz deputātiem vēl nav nonācis, taču es ceru, ka tuvākās stundas laikā deputātiem kastītēs viņš būs.

Un tātad vēlreiz: es aicinu balsot pret šo likumprojektu un atbalstīt pilnīgu čekas arhīvu publicitāti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Arī mani šis likumprojekts neapmierina, jo es uzskatu, ka mums vispirms ir jāizlemj, vai šie dokumenti ir uzskatāmi par pierādījumu vai nav uzskatāmi par pierādījumu. Ja tie ir pierādījums, tad var rīkoties tā, kā iesaka cienījamie projekta iesniedzēji. Bet diemžēl līdzšinējā prakse liecina, ka vismaz mūsu tiesas to vien neatzīst par pietiekamu pierādījumu. Tad var šos dokumentus publicēt vienkārši kā vēsturisku dokumentu. Bet es domāju, ka šodien mums ir ļoti atbildīgi jautājumi, tāpēc es gribētu lūgt neizvērst šo problēmu šodien sēžu zālē, bet nodot to komisijām, lai komisijas vispusīgi izvērtē šo jautājumu. Un tad, kad tas būs pienācīgi sagatavots, tad par viņu izlemt.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī es aicinu nodot komisijām izvērtēt šo likumprojektu. Ir diezgan ilgs laiks, visi varēs iesniegt alternatīvus projektus, arī Juridiskā komisija jau gatavo savus priekšlikumus, un šis LNNK iesniegtais priekšlikums var noderēt par pamatu šī likuma grozījumu izskatīšanai. Bet Čerāna kungs neprecīzi uzsvēra galvenos principus, kas ir ietverti šajos grozījumos. Šajos grozījumos galvenais ir tas princips, ka tiek saglabāti ierobežojumi ierēdņiem, valsts darbiniekiem, ja viņi ir bijuši čekas aģenti. Un tas arī ir tas galvenais, kādā veidā publicēsim, - visus vai daļēji, vai pieņemsim šo cilvēku "grēksūdzi" vai ne. Tas ir diskutējams jautājums, par to visu mēs lemsim komisijās, kokrēti iesniedzot savus priekšlikumus.

Un ir ļoti žēl, ka atsevišķi deputāti runā ar tādām frāzēm, kā, piemēram, Ozerovs kādreiz komentēja hokeju: "Nam takoi hokei ņe nužen!" Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Starpsauciens no zāles: "Lûdzu valsts valodā!")

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, vienīgais lūgums, ko es vakar neizteicu: ja runājat svešvalodā, lūdzu, tekstus iztulkot valsts valodā.

A.Seile. Labprāt! Ozerova kungs, kādreiz komentējot hokeju līdzīgi kā Čerāna kungs šo likumprojektu, izteicās: "Mums tāds hokejs nav vajadzīgs!" Čerāna kungs teica: "Mums šāds likumprojekts nav vajadzīgs!" Un tad ir jādomā, vai atļaut, pēc frakcijas "Latvijai" domām, visiem aģentiem turpmāk strādāt arī ierēdņu darbā.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos... Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka man laikam neviens nevarēs pārmest interesi - slēpt VDK darbiniekus vai aģentus. Ja to kāds nevar zināt, tad tā ir viņa problēma, mana problēma tā nav, bet vienu gan es gribētu teikt: ja par šīm lietām runā, vajadzētu iedziļināties, kaut ko saprast no stāvokļa. Un man dažkārt jābrīnās, ka cilvēkam, kas 20 un vairāk gadu no ārpuses ir pētījis šo stāvokli, kā VDK izseko cilvēkus un ko tas nozīmē, ir kaut kas vairāk jāsaka tiem, kas šeit dzīvojuši un nav zinājuši, kur viņi dzīvo un kā tās lietas notiek. Tas mani diezgan pārsteidz. Bet lai nu tā būtu.

Viena lieta, ko tikko minēja Bišera kungs, ir ļoti vērā ņemama. Vai tad mums nepietiek ar to, ka līdzšinējie tiesas procesi it kā liek mums pierādīt, ka aģentu vispār Latvijā nav bijis? Un es jums varu diezgan droši prognozēt, ka, ja gadījumā tā nu būs, ka klās vaļā šos te sarakstus, tad izrādīsies, ka visi iet pie tiesas, bet galu galā nevienam nevar pierādīt, ka viņš ir aģents, tātad - tādu vispār nav bijis.

Bet mēs pašreiz "slidināmies" uz vēl vienu citu farsu, un mēs stiegam aizvien vairāk dūņās iekšā, paši sevi apmānīdami, ja domājam, ka var kaut ko pierādīt bez pierādījumiem, tā sakot, ļaut skartajiem cilvēkiem pašiem liecināt un tad... Un tad ir jautājums tāds: pierādījumu nav nevienam, tie visi ir aizvesti, pierādījumi par sadarbības tiešo notikumu ir aizvesti uz Maskavu, aizvesti uz Krieviju, un tagad stāsta viens, otrs, trešais, septītais un tūkstoš deviņsimt piecdesmitais no tiem, kuri ir sarakstos, ko viņš visu labu ir darījis un ko sliktu viņš nav darījis. Mēs visi esam nostādīti situācijā, ka varam vai nu ticēt, vai neticēt. Katra cilvēka stāsts var būt absolūta patiesība, bet tikpat labi katra cilvēka stāsts var būt "pasaka" no sākuma līdz beigām. Mēs esam tātad spiesti ticēt, izšķirties par to, kam ticēt, un arī tas... Es zinu, ka ir bijuši aģenti, kas centās saviem draugiem palīdzēt. Ir bijuši informatori, kas nestāstīja čekai patiesību, bet vispirms sarunāja ar to, par kuru jāstāsta, ko stāstīt un ko nestāstīt, un tas, par kuru viņš stāstīja, to zināja, un šādā veidā kaut cik mēģināja palīdzēt kādam draugam. Arī tādi gadījumi ir bijuši. Bet tas ir velti. Ja arī kāds šādi mēģinās attaisnoties, tad tam var neticēt, jo pierādījumu arī viņam nav par to, ko viņš ir darījis.

Tātad mēs nonākam tādā stāvoklī, ka vai nu aģentu mums nav bijis - tas ir ļoti, ļoti savāds stāvoklis un maz ticams -, vai arī otrs - visi, kas ir sadarbojušies ar VDK kā aģenti vai kā informētāji, vai kā uzticības personas, kuru ir trīs reizes vairāk nekā aģentu, ka šie cilvēki galu galā ir vai nu upuri, skartie, vai arī varoņi, vai nodevēji, un ap šo jēdzienu grozās viss. Nodevēji - kuri ir tie? Un kurš pateiks, ka es biju sava drauga nodevējs? Vai jūs to sagaidāt? Tam es ticētu, ja viņš pateiktu: es nodevu savu draugu, un viņš dabūja ciest. Tad es ticētu, bet, ja visi sāks mums klāt priekšā, cik ļoti viņi ir mīlējuši Latvijas valsti, brīvību, cilvēktiesības, sargājuši savus kolēģus un kalpojuši viņiem tieši tādā veidā, kā nu ir bijis iespējams tajos apstākļos, tad mēs atkal esam spiesti dzīvot ar nepatiesību, grimt savstarpējā neuzticībā vēl vairāk, jo kas tad tam ticēs? Un kāpēc to tādā veidā kārtot? Tā ka es atbalstu faktiski Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu par šo materiālu izmantošanu.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Prezidij, cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau 5. Saeimā mēs ņēmāmies ap šiem "maisiem", un 5. Saeimā es no šīs tribīnes lasīju jums toreiz informāciju par visām desmit čekas VDK daļām, par viņu augstākā ranga darboņiem, un zālē bija nāves klusums. Un tad es jautāju: kāpēc šie "maisi" vispār ir pacelti? Es principā neesmu pret šo "maisu", teiksim, atklāšanu vai publicēšanu, bet es uzreiz sacīšu: lai iet šis likumprojekta labojums uz komisiju. Tas nozīmē - "par". Bet es vēlreiz gribu atgādināt: vai tiešām mēs neapjēdzam, ka tie "maisi" ir pamesti, lai novērstu mūsu uzmanību, lai atkal radītu tautā nesaskaņas, naidu? Jā, šķīstīšanai ir jābūt! Es tam piekrītu, bet kāpēc mēs negribam strādāt pie tā, kas bija vainīgs pie šo "maisu" pildīšanas, pie cilvēku likteņu bendēšanas, pie vervēšanas, pie izsekošanas, spīdzināšanas? Ka tie paši augstie čekas darboņi šodien ir atkal ieņēmuši izdevīgas pozīcijas un izdevīgas vietas un strādā, rūpīgi strādā pret Latvijas brīvvalsti.

Es gribu vērst jūsu uzmanību... Jā, būs labojumi šajā likumprojektā, tad piesaistiet klāt šos lielos darboņus, pulkvežus un pulkvežleitnantus, kas tagad daudzās vietās ieņem atbildīgus posteņus firmās un citur, kas ir vaininieki pie šī visa, bet no VDK... Čeku tad mēs nevaram vainot... PSRS - tā ir aiz robežām, un neviens mums neatdos atpakaļ šos datus par īstajiem aģentiem. Bet piesaistīsim klāt pie šī likumprojekta tos, kas bija vainīgi, kas vēl Latvijā šeit strādā. Augsta ranga darboņus... Un es tuvākajās sēdēs, ja šis jautājums vēlreiz būs... man ir jauna informācija, kādus posteņus viņi ieņem un ko viņi dara, un kādus labumus vai ļaunus darbus dara. Padomājiet par to, kas bija vainīgs pie tiem čekas "maisiem"! Un es negribētu saņemt piezīmi no priekšsēdētājas, ka mēs grābstāmies gar sīkām lietām, ka neņemam nopietni vērā, kas ir pie tā vainīgs! Vēl šodien daudzi no tiem pulkvežiem ņirgājas par mums, ka mēs, tautas priekšstāvji, šeit ķidājam "maisus" ârā. Man vienkārši neērti paliek, zinot, ka tie, kuri faktiski būtu pelnījuši visīstāko tiesu, sēž visizdevīgākajās pozīcijās un smejas par mums. Un es atkārtoju vēlreiz: tuvākajā sēdē es vēlreiz nākšu klajā, kur viņi, šie visi darboņi, atkal ir palikuši. Daļa, dabīgi, jau Krievijā atrodas, bet daļa ir šeit un turpina savu graujošo darbību, šie pulkveži un augstāka ranga darboņi. Padomājiet par to, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es gribu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu - nodot šos materiālus izskatīšanai komisijās.

Un es gribu atzīmēt divus aspektus. Kādreiz man kā ārstam piezvanīja Andropova kungs un lūdza, lai es konsultētu vienu ļoti augsta amata vīru no Austrumu zemēm, Austrumeiropas zemēm. Protams, es pieņēmu šo pacientu, operēju viņu, bet viņš, nezinu kāpēc, bija ļoti atklāts un vaļsirdīgs, un viņš man pēc operācijas pastāstīja (varbūt tas bija zināms noslēpums), ka izlūkdienests mēģināja "gremdēt" Miterāna kungu. Tad, kad bija prezidenta vēlēšanas, izlūkdienests sagatavoja kompromitējošus dokumentus, pat sagatavoja vēstules ar Miterāna parakstu, un Miterāna paraksts bija viltots tik veiksmīgi, ka praktiski viņš pats nevarēja saprast, kā viņš varēja tādu dokumentu parakstīt.

Es gribēju pastāstīt par šo gadījumu tāpēc, ka izlūkdienests strādā ļoti profesionāli, ļoti kvalitatīvi un var speciāli veidot kompromitējošus dokumentus, un es neuzskatu, ka tas varbūt nebija iespējams, ka tajos VDK "maisos", kas palika Rīgā, ka tur nebija ļoti daudz viltotu dokumentu. Kā jau citi to ir teikuši, šos dokumentus vajag novērtēt, ir vajadzīgi pierādījumi, vai tie tiešām ir īstie dokumenti. Tas ir viens aspekts. Un tas ir jāizskata komisijām.

Ja mēs skatām šo problēmu, tad tomēr ir jāņem vērā, ka mūsu valstī, mūsu republikā, darbojas ne tikai viens izlūkdienests. Un kur tad ir tie pārējie "maisi" - no Rietumiem? Tātad praktiski mums ir jāizskata varbūt ne tikai čekas "maisi", bet arī citi - FIB - "maisi" utt. Tātad mums jāzina tie kungi, kas pa īstam darbojušies pret savu tautu. Šajā gadījumā tas ir jādara bez kaut kādiem izņēmumiem. Tāpēc es vēlreiz gribu pateikt, ka es atbalstu Bišera kunga priekšlikumu, tas ir jāizskata ļoti nopietni un jāizsver, kāda rezonanse būtu, ja mēs pieņemtu tādu likumu, kurš vienkārši neko labu mūsu tautai nenesīs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu, aicinu izbeigt debates par šo jautājumu, jo mums priekšā stāv pats smagākais, kas šobrīd stāv priekšā, - tas ir budžets. Es tiešām gribu piebilst to, ka jau pašā sākumā, tad, kad Augstākajā padomē lēma par šo "maisu" likteni, tad es biju viens no tiem deputātiem, kas uzskatīja, ka ir vajadzīgs vai nu moratorijs, vai arī drusku ir jāpagaida un jānodod šie "maisi" mūsu specdienestiem izskatīšanai, lai ar to nodarbotos profesionāļi. Bet tas tiešām ir pierādījies, ka ar šiem "maisiem" mēs esam patērējuši gan Augstākajā padomē, gan 5.Saeimā laiku, absolūtā izteiksmē, mēnešiem un mēnešiem garas stundas, un tiešām vēl šodien jēgas nav nekādas. Tāpēc beigsim diskutēt, nodosim komisijām, un lai komisijas strādā pie šī jautājuma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates par šo jautājumu beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 1. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Satversmes tiesas likums". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Čerāna, Liepas, Gannusas, Rudzīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut viņu to komisiju skaitā, kas izskata šo projektu, un nodot likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā visi mēs zinām, šobrīd ir sākusies vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana - "Tçvzemei un Brīvībai" organizētā parakstu vākšana alternatīvā Pilsonības likuma atbalstam. Tautas kustība "Latvijai" konstatējusi, ka šajā parakstu vākšanas laikā tiek pārkāpti pilsoņu politisko tiesību un brīvību demokrātiskie principi, jo parakstījušos pilsoņu pasēs tiek iespiestas speciālas atzīmes par parakstīšanos, kuru esamība vai neesamība pilsoņu pasēs var tikt uzlūkota par apliecinājumu to politiskajai pārliecībai. Šajā sakarībā es gribu lūgt deputātus atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un, ņemot vērā to, ka šis jautājums ir ļoti steidzams, es gribu lūgt komisijas to arī ļoti operatīvi izskatīt. Es esmu pārliecināts, ka, ja mēs visi gribētu šos nedemokrātiskos procesus novērst, tad mēs to varētu paspēt vēl krietnu laiku agrāk, pirms šī parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošais deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošais deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl man šoreiz būtu taisni pretējas domas, jo es uzskatu, ka šāds likumprojekts nav vajadzīgs, jo tā ir normāla cilvēku tiesība aiziet un atbalstīt "Tçvzemei un Brīvībai" viedokli, saņemt savu zīmogu un pēc tam mierīgi ar to lepoties. Es pat drīzāk varētu uztraukties, jo, iespējams, es neiešu atbalstīt šo "Tçvzemei un Brīvībai" parakstu vākšanas kampaņu un līdz ar to es šo zīmogu nedabūšu. Iespējams, ka līdz ar to es gribēšu aiziet strādāt, teiksim, izglītības sistēmā, kur ministrs ir Grīnblata kungs, līdz ar to mani var darbā neņemt. Tādēļ es personīgi uzskatu, ka labāk ir, lai būtu redzami tie īstie un labie kadri, lai attiecīgi tad viņus zina, viņi aiziet uz Izglītības un zinātnes ministriju, un viņus uzreiz labprāt pieņem darbā.

Protams, ir cits jautājums. Gluži tas nav ieviesies no Bībeles tēmas par Kainu un Ābelu. Kainam prasīja: "Kur ir tavs brālis Ābels, " un izrādīsies šodien tā, ka, iespējams, tas cilvēks, kas savā laikā nesa pīrādziņus uz barikādēm, šodien jau viņš tādu zīmogu nevar dabūt vispār, jo viņam jau nav tās pilsonības.

Tad ar laiku jau arī otra grupa ir, kas šajā gadījumā atbalsta šo lēmumu un dabūs to zīmogu, tikai būs tā, ka būs jautājums, kur Kains ir licis savu brāli. Jo toreiz visi bija brāļi barikādēs, bet šodien jau viens pelna zīmodziņu, otrs nepelna, bet trešajam nemaz tādu tiesību nav. Līdz ar to personīgi šodien traucēt šo "Tçvzemei un Brīvībai" aktivitāti nevajag. Kas grib, tas saņem savu zīmogu, kas negrib - nesaņem.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā frakcijas "Latvijai" iesniegumu varētu atbalstīt, ja viņš nebūtu tik provokatorisks, kāds ir pašreiz. Un es ceru, ka visu frakciju deputāti saprot, ka šīs likuma izmaiņas nekad līdz 13.februārim nebeigsies. Tātad viņi dod cerību cilvēkiem, kuri tiešām baidās un kuriem tiešām šis zīmodziņš ir klajš cilvēktiesību pārkāpums... tad viņi grib tiem cilvēkiem dot nepamatotas cerības, ka 7.februārī, piemēram, tos zīmodziņus vairs neliks, un cilvēki gaidīs šo 7.februāri un dabūs "èiku", jo tik un tā to zīmodziņu liks. Mēs nevaram vairs neko paspēt izmainīt, tādēļ es aicinu pārējos deputātus šo likumprojektu par izmaiņām likumā noraidīt kā provokatorisku, kas traucē partijas "Tçvzemei un Brīvībai" rīkotajai tautas aptaujai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Vidiņa kungs, jūs pats esat provokators. Nevajag šeit lamāt citus...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, es lūdzu izvēlēties apzīmējumus, ko jūs lietojat viens par otru...

O.Kostanda. Atvainojiet! Mēs izvēlējāmies ar Vidiņa kungu šo, bet laikam tas nebija pārāk veiksmīgs. (Zālē smejas.) Es gribu šeit kolēģiem tomēr pasvītrot šādu lietu. Mūsu frakcijas nostāja ir tāda, ka tā nebūt negrasās ar šo labojumu par zīmogu, lai to nespiestu pasē, kavēt šo parakstu vākšanu vai kādu citu, kas nākotnē varbūt vēl tiks izvirzīta un notiks Latvijā.

Jautājums ir par elementāru principu, un jūs varat iet un jautāt uz ielas vienam, otram, trešajam cilvēkam neatkarīgi no tā, vai šobrīd tiek vākti paraksti par šo konkrēto nobalsošanu vai par kādu citu. Cilvēki uzskata to - un pilnīgi pamatoti - par viņu demokrātisko politisko tiesību pārkāpumu. Ja Vidiņa kungs tik ļoti mīl uzsvērt, ka tas kavēšot šo parakstu vākšanu, tad es domāju, ka Vidiņa kungam un citiem viņiem līdzīgiem vajadzētu paškritiskāk paraudzīties uz to, vai viņi ir veikuši visu nepieciešamo, lai šādu nobalsošanu varētu organizēt pārdomāti. Es uzskatu, ka faktiski "Tçvzemei un Brīvībai" ir ļoti nenopietni izturējusies pret šo pašu ierosināto Pilsonības likuma izmaiņu projektu, ka tas viss ir darīts nepārdomāti. Jau iepriekš vajadzēja, es domāju, šo zīmoga lietu izvērtēt un pašiem ierosināt tādā gadījumā atcelt. Es domāju, ka vajadzēja pārdomāt, vai šis ir piemērotākais brīdis Latvijā, lai šāda veida parakstu vākšanu un nobalsošanu vispār izdarītu. Un tas mani vedina uz domām, ka drīz pēc vēlēšanām 1995.gada rudenī prezidents Guntis Ulmanis sapulcināja visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjus un uzdeva vienu jautājumu: kāda ir visu politisko spēku attieksme pret šo jautājumu - Pilsonības likuma izmainīšanu vai neizmainīšanu. Un bija interesanti, ka visas politiskās frakcijas (tobrīd viņas bija deviņas, arī Sociālistu partijas bloks) parakstīja kopēju paziņojumu par to, ka uzskata par nemērķtiecīgu 6.Saeimas darbības periodā, tātad šos trīs gadus, veikt kādas darbības, lai, vienalga, izmainītu vai padarītu stingrāku Pilsonības likumu vai padarītu viņu liberālāku, bet tātad nemainīt patlaban radušos situāciju, patlaban pieņemtās spēkā esošās normas.

Šobrīd notiekošo šo kampaņu ar parakstu vākšanu es vērtēju no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" puses vienkārši kā tādu formālu mēģinājumu iziet no situācijas "ar tīrām rokām", lai teiktu, ka mēs jau to lietu ierosinājām, bet te jau vēl pirms zināma laika, pirms pusgada vai pirms gada, sevišķi panākt rezultātu mēs nemaz īstenībā nevēlamies. Tā var zemtekstā saprast jūsu rīcību. Bet nu mēs to lietu tikai pagrūdīsim ātrāk uz priekšu. Savāks parakstus - savāks vai nesavāks, arī ja nesavāks, mēs jau tie labie paliksim tik un tā tajos baltajos mundieros. Kas tad būs tie sliktie? Tās pārējās politiskās partijas, kas būs provokatori, kā Vidiņa kungs teiks, vai vēl kaut kā būs kavējuši šīs nobalsošanas organizēšanu, bet tikai ne paši frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" cilvēki būs tie vainīgie. Vainīga būs, protams, tauta, kas būs baidījusies iet parakstīties, kurai nebūs paticis, ka liek pasē zīmogu un tā tālāk un tā tālāk. Visi būs vainīgi, izņemot pašu frakciju "Tçvzemei un Brīvībai". Bet es domāju, kungi, paskatieties uzmanīgi un pavērtējiet sevi paši, vai tikai jūsos pašos nav šī galvenā vaina?

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, protams, mums ir ļoti labi cilvēki, mums ir daudz labāki cilvēki, mums ir vislabākie cilvēki. Un vislabākie cilvēki ir tie, kas par citiem saka to vissliktāko. Nu tāds tipisks piemērs ir iepriekšējā "oratora" (pēdiņās) uzstāšanās. Vispār, ja kāds ir vissliktākajā gaismā jānostāda, tad parādās mums daži konkrēti oratori par šādiem jautājumiem. Vienkārši pie tā ir jāpierod. Tā ir cilvēku slimība, tie cilvēki ir vispār neārstējami, un kā uz tādiem uz viņiem vienmēr ir jāskatās. Un nekad nevajag par pilnu ņemt to, ko viņi saka.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Es esmu vairākkārt lūgusi šajā zālē neuzstādīt deputātiem medicīniskas diagnozes, it īpaši to nedarīt tiem, kuriem nav ārsta diploma.

J.Dobelis. Jūs runājat par deputātiem, kuriem nav ārsta diploma? Es nerunāju ne par vienu konkrēti. Es runāju par principu.

Sēdes vadītāja. Arī par principiem un par Latvijas iedzīvotājiem kopumā jums neviens nav devis šīs tiesības.

J.Dobelis. Labi. Paldies par labiem vārdiem! Es turpināšu. Man ir laiks 13 minūtes un vēl drusku.

Tātad šeit ir jautājums: kam ir izdevīgi īstā brīdī iejaukties procesā? Un tas ir pamatjautājums. Un ne jau te ir rūpes par objektivitāti, ne jau te ir rūpes par to, lai viss būtu sakārtots. Ir organizācijas, kas ir skaidri un gaiši paudušas savu negatīvo nostādni pret šo procesu. Tās ir šo organizāciju tiesības. Viņas to ir izdarījušas, un labākais, ko viņas šodien varētu darīt, ir turēt muti ciet un nejaukties vairs iekšā. Nē! Viņi izgudro vēl labāk - nu viņi tagad rūpēsies! Paši, protams, nepiedalās, paši visu nosoda, bet nu ir īstais brīdis pienācis, ka nu ir likumi jāmaina. Taču katram kaut cik domājošam cilvēkam ir skaidrs: ja jau ir runa par grozījumiem likumā, tad tas nekādi nav attiecināms uz šo procesu. Un mierīgi varēja pagaidīt, kamēr šī lieta beidzas, kamēr šī kampaņa, kāda nu viņa būs, tāda viņa būs, beidzas ar savu rezultātu. Tad var arī šos rezultātus novērtēt. Un tad var ķerties principiāli pie likumu maiņām. Bet patlaban ir tikai galvenais - traucēt šai kampaņai. Es domāju tā: lai katrs cilvēks paliek ar savu pārliecību! Kam patīk viens Pilsonības likuma variants, kam patīk otrs... Galu galā tās tiešām ir katra cilvēka tiesības. Kādam tas var patikt, kādam tas var nepatikt. Tāpēc viņš tur aiziet un saņem savu zīmogu vai neiet un nesaņem. Bet es nesaprotu vienu: kāpēc mums ir šādi politiskie grupējumi, kuru vienīgais mērķis ir jaukties visur iekšā, tēlot speciālistus jebkurā jautājumā un visu laiku, piedošanu, maisīties pa kājām? Aiziet vienreiz, parunājas ar dažiem baņķieriem - uzreiz viss ir skaidrs! Aiziet vienreiz uz kādu armijas iestādi - uzreiz viss ir skaidrs, un tik pārliecinoši šeit no tribīnes skan apvainojumi visiem, sākot ar Valsts prezidentu un beidzot ar dažādiem ierēdņiem, labi zinot, ka šovasar ir šī Valsts prezidenta pārvēlēšana; vienalga ir jāizsaka šī neuzticība, lai kaut kādā veidā atkal šo te līdzsvaru sabiedrībā izkustinātu. Nu kā tad ne - ir attiecīgās iespējas atkal sevi parādīt!

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Jūs pašlaik runājat par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"", tā nodošanu komisijām. Lūdzu jūs paturēt prātā tēmu, par kuru ir jārunā.

J.Dobelis. Paldies, Kreituses kundze! Es esmu vienīgais deputāts, ko jūs regulāri pārtraucat un kam jūs piezīmes izsakāt. Bet man tas ļoti patīk. Es ar kaut ko tomēr izceļos.

Tātad es tomēr turpināšu. Man ir tiesības runāt vēl desmit minūtes un 18 sekundes. Es tomēr lūgtu saprast vienu, ka, runājot par konkrēto likumu, runājot par konkrēto projektu, to nevar atraut no vispārīgā stāvokļa raksturošanas. Un varbūt nākošajā uzstāšanās reizē es pamēģināšu paanalizēt citu deputātu runas un parādīšu jums, cik procentu šajās runās skar konkrēto likumprojektu un cik procentu šajās runās skar vispārējā stāvokļa raksturojumu. Un piemēri nav tālu jāmeklē. Atgādināšu dažu deputātu vakardienas uzstāšanos, kur absolūti nebija runas par konkrēto ierosinājumu, bet bija nezin kāda propaganda šeit. Tā ka nevajadzētu tā, lūdzu...

Labi, tad es pamēģināšu tomēr nobeigt, cienīdams tomēr to, ka jūs esat sieviete, Kreituses kundze! Mans konkrētais piedāvājums šinī gadījumā - nejauksimies iekšā šinī procesā! Nejauksim cilvēkiem galvas šinī brīdī! Nav vajadzīgs šodien nodarboties ar šādu te likumu izmaiņām. Tās var mierīgi pagaidīt. Nomierināsimies un pēc tam mēs varam pie tām ķerties. Šodien ļausim šim procesam aiziet līdz galam. Cienīsim šī procesa ierosinātājus un pēc tam mēs varam izteikties par notikušajiem rezultātiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Veicot jebkuru lietu, ir nepieciešamas zināšanas un pieredze. Un tas viss saucas - profesionalitāte! Un mēs zinām, ka jebkuru jautājumu, ja viņu veic neprofesionāli, var viņu ne tikai izgāzt, bet arī izdarīt kaitējumu. Mēs esam redzējuši, ka tādas skaistas idejas - nacionālā ideja, pilsonības ideja - šo cilvēku realizētas, kas uzņēmās vadīt tautu, īsā laikā tika degradētas, un faktiski tikai liktenīgas laimīgas sagadīšanās dēļ mēs bez upuriem atguvām savu brīvību, bet nevis pateicoties mūsu modrībai, nevis pateicoties mūsu nacionāli patriotiskajiem vadoņiem, bet pateicoties tai starptautiskajai situācijai, kāda bija izveidojusies tieši šajā brīdī un šajā laikā. Es atgādināšu arī šos profesionāļus, kā viņi mēģināja risināt tīri profesionāli šos jautājumus.

Kā viens no spilgtākajiem un Latvijas tautu dziļāk saviļņojošiem jautājumiem bija jautājums par okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas. Atcerēsimies, kā Dobeļa kungs ar slaveno Ruča kungu pēkšņi sāka ļoti profesionāli risināt šo jautājumu. Šī jautājuma risināšana beidzās ar to, ka mūsu kaimiņos desanta pulks bija pilnā kaujas gatavībā, lai izvērstu savu operāciju Latvijas Republikas teritorijā. Es domāju, ka tas ir jāsaprot, ka, šādi veicot darbību, var izraisīt ļoti lielas un neprognozējamas sekas.

Par lietas būtību šajā referendumā ar zīmogu spiešanu. Tā nelaime ir tāda, ka, sākot šo operāciju, mēs negarantējām cilvēkam to, ka viņš tiek pasargāts no tā, kā viņš ir balsojis. Tātad, ja viņš ir balsojis, viņš ir balsojis "par". Saeimas vēlēšanās, kā mēs zinām, tiek spiests zīmogs par piedalīšanos, bet nevienam nav tiesības zināt, kā cilvēks ir izdarījis savu izvēli. Un, ja netiek cilvēkam garantētas anonimitātes tiesības uz viņa izvēli, tad uz viņu var izdarīt dažādos veidos spiedienu. Mēs redzējām, ka to spiedienu var izdarīt arī tādā veidā, kā to godājamajai Saeimai sniedza, vislabāk demonstrēja arī Lujāna kungs.

Un beidzot, godājamā priekšsēdētājas kundze! Man tik tiešām ir Rīgas Medicīnas akadēmijas diploms, un es gribētu vairāk šoreiz griezties pie saviem kolēģiem ārstiem. Un visvairāk es gribētu griezties pie akadēmiķa Kalnbērza kunga. Un viņš mani sapratīs. Šī neprofesionālā rīcība, kā, teiksim, rīkojās Dobeļa kungs, tā man atgādina psihiatriskās slimnīcas sanitāru, kas pēkšņi iedomājas, ka ir pasaules ķirurgs - korifejs (Zālē smiekli, aplausi.) un sāk visus savus pacientus operēt. Ar ko tas viss beidzas? Mēs zinām, ka tas beidzas ne tikai ar sekām, kā saka, attiecībā uz visu pārējo likumdošanu, bet tas arī beidzas traģiski tiem pacientiem un cilvēkiem, kas ir ar mieru izmantot šādu ķirurgu pakalpojumus. Un es domāju, ka mums, tautas vēlētiem priekšstāvjiem, deputātiem, ir jāizdara viss, lai pasargātu savus vēlētājus, savu tautu no šādu ekspertu - ķirurgu pakalpojumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs varu tikai lūgt. Es jums pavēlēt nevaru, bet tomēr neuzstādiet diagnozes viens otram šeit, zālē, jo jūs klausās arī citi cilvēki.

Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es atbalstu šo likumprojektu, jo es uzskatu par pazemojumu to, ka cilvēkam pasē tiek spiests tāds zīmogs. Vēl jau pastāv citi veidi - kāršu spēles laikā ar zilu krītu uz deguna atzīmē, kuram jādala, uz rokas var ietetovēt kaut kādu zīmi. Bet man šķiet, ka šim zīmogam pasē un tautas bailēm no šī zīmoga ir gluži dziļas, es teiktu, ģenētiskas saknes. Un tās sākās tajā brīdī, kad 1940.gadā tā sauktajās vēlēšanās, kas notika krievu tanku uzraudzībā, pasē spieda zīmogus tiem, kas piedalījās. Bet kas nepiedalījās un kam šī zīmoga nebija, tiem pirmajiem bija ceļš vaļā uz Sibīriju. Tauta to atceras, un tāpēc, man šķiet, ir šīs lielās bailes no tā liktenīgā zīmodziņa pasē. Tā ir tautas ģenētiskā atmiņa, kas te runā. Es atbalstu šo likumu.

Otrs, ko es gribēju lūgt. Jau otro dienu man ar kaunu nākas klausīties, mīksti sakot, ne visai korektus izteicienus, kā viens deputāts izsakās par otru deputātu. Tas ir nožēlojami, ka mēs tā darām. Tas ir ļoti labi, protams, ka Dobeļa kungam ir tikai viens ienaidnieks Saeimā, kuru viņš apmētā ar šiem izteicieniem. Ja būtu vairāki un viņš katram ziedotu 15 minūtes, tad mums par izvirzītajiem jautājumiem vispār vairs neatliktu laika runāt. Tāpēc es ierosinu, ja Dobeļa kungam ir šāda veida programmatiski izteicieni, viņa dēļ sasaukt ārpuskārtas sēdi, lai tad viņš izrunājas no sirds, bet kārtējās sēdēs runāsim par darba kārtības jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Ir saņemts priekšlikums - iekļaut vēl arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kurai nodot izskatīt šo likumprojektu. Vai ir iebildumi pret to? Nav. Tātad balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 13, atturas - 11. Pieņemts.

Pārejam pie darba kārtības otrās sadaļas - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts par Ilonas Markovas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ventspils pilsētas tiesā ir vakanta tiesneša vieta. Šajā sakarībā tieslietu ministrs griezās Saeimā un Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Ilonas Markovas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Sakarā ar to, ka visi formālie, nepieciešamie dokumenti un arī prasības, kādas izvirza Tiesu varas likums, ir noformēti atbilstoši likuma prasībām, kā arī ņemot vērā to, ka Ilona Markova ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, Juridiskā komisija atbalsta šo projektu un lūdz iecelt Ilonu Markovu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 11. Ilona Markova ir iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais lēmuma projekts - par Jāņa Priedkalna deputāta mandāta apstiprināšanu. Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Jāņa Priedkalna deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Māris Grīnblats pilda ministra pienākumus.

Runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Jāņa Priedkalna deputāta mandāts ir apstiprināts. Apsveicam 6.Saeimā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - par Aijas Počas deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Vilis Krištopans pilda ministra amatu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegumu: Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Aijas Počas deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Vilis Krištopans pilda ministra pienākumus.

Runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 3. Aijas Počas mandāts ir apstiprināts. Apsveicam Aiju Poču kā 6.Saeimas deputāti! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par valsts budžetu 1996.gadam".

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es ziņošu par iesniegto budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā un došu galvenos Budžeta likuma paskaidrojumus. Savu ziņojumu es gribētu sākt ar norādījumu uz ierobežoto laiku, kas ir valdības rīcībā šā gada budžeta projekta sagatavošanā. Mēs zinām, ka, pēc likuma, budžeta projekts ir jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Stājoties pie savu funkciju pildīšanas, valdība kā savas darbības pirmo prioritāti atzina maksimālu visas uzmanības koncentrēšanu šā gada budžeta projekta izstrādāšanai. Nepilna mēneša laikā šis projekts ir sagatavots un nodots izskatīšanai Saeimā.

Lai gan likums "Par budžetu un finansu vadību" atļauj ikmēneša fondu piešķiršanu apjomā, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apstiprinātā budžeta gadījumā, ja saimnieciskais gads ir sācies bez apstiprināta valsts budžeta, tomēr ir ļoti svarīgi, lai 1996.gada budžets tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, jo, pirmkārt, ministriju programmas nevar realizēt pietiekami efektīvi ar viena mēneša piešķirtajiem fondiem un, otrkārt, valdības iecerētās politiskās izmaiņas tiek aizkavētas sakarā ar budžeta pieņemšanas novilcināšanu.

Īsais laika periods ir arī par iemeslu tam, kāpēc valdība šobrīd vēl nav pilnībā apzinājusi situāciju. Tāpēc par stratēģiski pareizāku tika atzīts variants - budžeta projekta izstrādāšanu balstīt uz pesimistiskāku, bet reālu valsts budžeta ienākumu prognozi, lai, pabeidzot situācijas analīzi, varētu sagatavot un īstenot reālas reformas un pasākumus tā, lai tie būtu nevis sasteigti un virspusēji, bet gan dziļāki un nozīmīgāki. Rezumējot iepriekš teikto, šis budžeta projekts būtu uzlūkojams kā izdzīvošanas budžets, kurā paredzēti izdevumi tikai valsts neatliekamāko pamatfunkciju izpildes nodrošināšanai. Tāpēc jau iepriekš, es domāju, esmu devis atbildi uz tiem jautājumiem, kas izskanēja, to apspriežot, un uz prasību dot to optimistisko prognozi, dot to prognozi, pēc kuras būtu redzami maksimālie ienākumi. Diemžēl mēs esam atteikušies to darīt, tieši tāpēc, ka mēs, kā jau es teicu, negribam kaut ko prognozēt, kas nav iegūts.

Lai pēc iespējas pilnīgāk un uzskatāmāk informētu par faktoriem, kas ir ņemti vērā, izstrādājot 1996.gada budžeta projektu, un kas ietekmēs šā budžeta izpildi, ir sagatavots arī paskaidrojošais materiāls. Atļaujiet man pievērst jūsu uzmanību sekojošajiem svarīgākajiem punktiem.

Īsumā par to, uz kādu makroekonomiskās attīstības stratēģiju ir balstīta 1996.gada valsts budžeta projekta izstrāde. Projektā ir paredzēta iekšzemes kopprodukta stabilizācija 1996.gadā un tā ikgadējais reālais pieaugums no 1997.gada līdz 1998.gadam par 2-4% gadā, sasniedzot 2,6 miljardus latu šajā gadā un 2,8 miljardus latu 1997.gadā. Ir plānota pakāpeniska inflācijas tempu samazināšana līdz 17% šogad (atcerēsimies, ka pagājušajā gadā tie bija 23,5) un 13% 1997.gadā.

Valsts budžeta sastādīšana ir nodrošināta, nepieļaujot, lai tā deficīts pārsniegtu 2,3% no iekšzemes kopprodukta. Valsts maksimālais ārējais parāds 1996.gadā ir paredzēts līdz 340 miljoniem latu (kas būtu 13% no plānotā iekšzemes kopprodukta), iekšējā parāda maksimālais apmērs - līdz 198 miljoniem latu jeb līdz 7,6% no iekšzemes kopprodukta, un šie trīs cipari saskan ar tām prasībām, kuras mums izvirza Starptautiskais valūtas fonds. Tas viss ir virzīts uz nodokļu sistēmas stabilizēšanu, 1996.gadā un turpmākajos gados paredzot tādu nodokļu sistēmu - ne vairāk par 35% no iekšzemes kopprodukta. Atgādināšu, ka tas precīzi atbilst Valdības deklarācijā norādītajiem apjomiem.

Par deficītu. Valdības mērķis ir konsekventa virzība uz bezdeficīta budžetu. Un nav jāatgriežas nemaz tik tālā pagātnē, lai atcerētos, ka spējām realizēt budžetu bez deficīta. 1993.gads noslēdzās ar pārpalikumu: 1,7 miljoni latu. 1994.gadā jau tika pieļauts budžeta deficīts 37,9 miljoni latu, bet 1995.gadā, salīdzinājumā ar 1994.gadu, valsts pamatbudžeta deficīts pieauga 2,5 reizes un sasniedza 90 miljonus latu. 1996.gada budžetā šī tendence tiek lauzta. Budžeta projekts ir sagatavots ar 59,4 miljonu latu deficītu. Samazinājums tātad ir par 32 miljoniem latu jeb par 35% salīdzinājumā ar 1995.gadu. Tas ir kompromisa variants, savdabīgs līdzsvara punkts pašreizējā situācijā, un tāpēc arī nav brīnums, ka tas ir izraisījis tik asas diskusijas gan ar ministrijām, gan ar pašvaldību pārstāvjiem (it īpaši atcerēsimies pēdējās pāris dienas).

Kāpēc nav izstrādāts bezdeficīta budžets un kāpēc nedrīkst pieļaut deficīta līmeņa palielināšanu? Mēs labi atceramies, ka bija tāds projekts pagājušā gada beigās, to sāka pieminēt, runāja, ka varbūt ir jātaisa jau šogad bezdeficīta budžets.

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāizvērtē valsts institūcijām nepieciešamais līdzekļu apjoms to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana paredzēta saskaņā ar likumdošanas aktiem (tātad bāze - izvērtēšana plus koriģēšana atbilstoši likumiem). Ir funkcijas un pakalpojumi, kas valdībai ir jāsniedz iedzīvotājiem, plus vispārējās valsts intereses (tātad ārlietas, valsts aizsardzība, valsts aizsardzības intereses un valsts parāda apkalpošana). Nav iespējams vienā gadā strauji mainīt izdevumu struktūru, atsakoties pildīt daļu no valsts funkcijām. Funkciju nopietna, nevis formāla un virspusēja pārskatīšana prasa laiku, bet, kā jau minēju iepriekš, budžeta sagatavošanas ierobežotā laika dēļ tā nebija pat teorētiski iespējama. Turklāt jāņem vērā arī iedzīvotāju maksātspēja, pārejot uz sistēmu, kas orientēta uz maksas pakalpojumiem.

Deficīta līmeni izvērtējot, jāņem vērā izdevumu līmenis, kas ir jānodrošina (tātad minimums) plus iespējas aizņemties un aizņemšanās cena, plus aizņemtās naudas izlietojums - ieguldīšana attīstībā (tātad investīcijas) vai vienkārši "noēšana".

Līdz šim iepriekšējās valdības tikai aizņēmās, maksājot ļoti augstu cenu vietējā tirgū - par katru latu šodien jau aptuveni 30 un vairāk santīmu. Aizņemtais daudzums, iekšējais pārāds (iekšējās parādzīmes) jau sasniedzis 92 miljonus latu.

Taču šobrīd ir sācies kredītu atdošanas laiks. Pareizākais lēmums, mūsuprāt, ir plānot izdevumus tā, lai spētu apkalpot un norēķināties par esošajiem parādiem un neieslīgt dziļākos parādos. 1996. gada budžeta projekts jau parāda valdības praktiskos soļus, pārejot uz sabalansētu budžeta kārtējo ieņēmumu un izdevumu daļu. Apliecinājums tam ir šie divi skaitļi: valsts parāda apkalpošanas izdevumi - 57,8 miljoni latu, bet deficīts - 59,4 miljoni latu. Tātad faktiski visa aizņemtā nauda tiks tērēta jau esošo parādu apkalpošanai, valdība vairs neaizņemsies jauniem izdevumiem. Jo valdība vairāk aizņemas, jo mazāk kredītresursu paliek privātajam sektoram un arī privātais ieguldītājs ir spiests maksāt augstāku cenu (tātad konkurence kredītresursu tirgū plus valdības drudžainā aizņemšanās uztur augstu finansu resursu cenu). Atcerēsimies kaut vai pirms pāris dienām veikto Latvijas Bankas analīzi avīzē "Diena", kur ir parādīts, kā pēdējos divos trijos gados izmainījās aizņemto kredītresursu procentu likmes!

Par nodokļiem un ieņēmumiem. Tas ir svarīgi, lai, budžetu izpildot, tiktu sasniegts tas ieņēmumu apjoms, uz kura ir balstīti izdevumi. Lai gan nodokļu iekasēšanas pieredze rādīja zināmu progresu 1993. un 1994. gadā, starpība starp budžetā apstiprinātajiem un reālajiem ieņēmumiem 1995. gadā būtiski ietekmēja valdības darbību. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem un nodevām 1995. gadā nomināli pieauga tikai par 11,4 %. Ņemot vērā inflāciju, tas faktiski nozīmēja reālo pamatbudžeta ieņēmumu samazināšanos. Ieņēmumu līmeņa kritumu ietekmēja dažādi faktori, tomēr jāatzīmē, ka nodokļu likmju pazemināšana nebija izšķirošais iemesls. Galvenais, jākonstatē, ir tas, ka nodokļu administrēšanas un iekasēšanas sistēma bija neefektīva. Es varu pieminēt vairākus skaitļus. Es tos jau esmu pēdējās dienās minējis, un viens no šiem ir, piemēram, tas, ka no alkohola importa tika iekasēti tikai 9,3%, tātad 15 miljoni ir gājuši garām valsts budžetam tikai šajā pozīcijā vien. Protams, šie skaitļi tiks precizēti un pārbaudīti vairākkārt.

Katrs pieredzes gads ieņēmumu aprēķināšanā un nodokļu administrēšanas efektivitātes paaugstināšanā uzlabos mūsu spējas budžeta sastādīšanā. Šobrīd svarīgākais ir pieņemt konservatīvus ieņēmumu aprēķinus, laicīgi realizēt jebkurus jaunus ienākumu palielināšanas pasākumus un daudz enerģiskāk sodīt nodokļu nemaksātājus, tātad akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai plus aktivitātes pret nodokļu nemaksātājiem. Piemērs, es jau teicu, ir alkohola importētāji. Konservatīvie ieņēmumu aprēķini un pieaugošā uzmanība ieņēmumu iekasēšanai ir būtiski arī tāpēc, ka, turpinot budžeta izdevumu ierobežošanas praksi līdz līmenim, kas ir zemāks par Budžeta likumā apstiprināto, tiek grauta finansu sistēma valstī un uzticība valdībai. Tas ir pagājušā gada piemērs. Ja budžeta iestādes par saņemtajiem pakalpojumiem un izpildītajiem darbiem nenorēķinās vai norēķinās nesavlaicīgi, vai tikai daļēji, tad tiek traucēta naudas līdzekļu aprite daudzās budžeta iestādēs, apkalpojošajās organizācijās un uzņēmumos. Budžeta iestāžu parādi un līdz ar to apgrozāmo līdzekļu trūkums šiem uzņēmumiem neļauj savlaicīgi norēķināties ar budžetu, nomaksāt nodokļus. Tas nozīmē, ka ar katru nākamo spirāles loku valstī samazinās finansu līdzekļu aprites ātrums, izveidojas apburtais loks, un visi kopā grimstam purvā arvien dziļāk. Nepietiekošās iestāžu finansēšanas rezultātā 1995. gada laikā ir palielinājušies iestāžu parādi kreditoriem: tā, piemēram, 1995. gada deviņos mēnešos kopējie no valsts budžeta finansējamo iestāžu parādi kreditoriem ir sasnieguši 7 miljonus, un, novērtējot šo lielumu līdz gada beigām vai nosacīti nosaucot viņu par slēpto budžeta deficītu, var teikt, ka tas ir aptuveni 15 miljonu.

Lēmumiem un reālai rīcībai valsts ekonomikas attīstības veicināšanā ir jābūt pirms lēmumu pieņemšanas par naudas tērēšanu. Valdības pirmo lēmumu aktīvā darbība - reāli paātrināt privatizācijas procesu valstī - parāda aktīvu darbību un izpratni, ka bez sakārtotības tautsaimniecībā valstij nav iespēju attīstīties, tai nevar būt nākotnes.

Izdevumi taupības režīma apstākļos. 1996. gada budžetā tiek plānots neliels izdevumu pieaugums - 2,7 % nominālajā izteiksmē pret faktisko izdevumu apjomu 1995. gadā. Ņemot vērā prognozējamo inflāciju šogad, tas nozīmē reālu izdevumu samazinājumu par 15%. Tātad jau šodien budžeta iestādēm ir jāstrādā daudz taupīgāk, lai valsts nauda tiktu izmantota pēc iespējas ekonomiskāk un efektīvāk.

Kāda tad ir šī budžeta projekta struktūra? Cik daudz valdība plāno tērēt savu funkciju veikšanai? Lūdzu, ieklausīsimies šajos ciparos! Valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms ir 457,8 miljoni latu. Ceturto daļu jeb 25%, jeb 111 miljonus latu no valsts pamatbudžeta izdevumiem ir paredzēts novirzīt izglītībai; 16% jeb 73 miljonus latu - valsts drošībai, aizsardzībai un tiesību aizsardzībai; 13% jeb 58 miljonus latu - valsts parāda saistību kārtošanai; 12% jeb 55 miljonus latu - sociālajai aprūpei, tātad tie ir pabalsti ģimenēm, sociālie pabalsti un tamlīdzīgi. Uzreiz jāatzīmē, ka lielākā speciālā budžeta - valsts sociālās apdrošināšanas budžeta - apjoms 1996. gadā sasniegs 348 miljonus latu un tātad tiks tērēts pensijām, bezdarbnieku pabalstiem, slimības pabalstiem.

Jautājums par to, cik tērē vara un pārvalde. Administrācijas samazināšana plus rezerves, plus efekts. Kā rezultāts 1996. gadā valsts pārvaldes uzturēšanai paredzēti nepilni 8% no kopējiem izdevumiem, valsts varai - tātad Valsts prezidents plus Saeima - nedaudz vairāk par 1%.

Cik un kur tiks ieguldīti līdzekļi, investīcijas? No valsts pamatbudžeta 17,9 miljoni latu paredzēti valsts investīciju projektu finansēšanai, bet izvērsts... es atgādinu, izvērsts materiāls tika pievienots un izdalīts deputātiem šodien, to vakar prasīja, bet uzdevums nebija to iekļaut budžeta sastāvā. No šiem 17,9 miljoniem 3 miljoni latu paredzēti mērķdotācijām, investīcijām, vietējiem budžetiem. Nozīmīgs investīciju finansējuma avots ir ārvalstu kredītu resursu piesaiste. Nozīmīgākie no projektiem 1996. gadā tātad ir ceļu seguma atjaunošana, vides aizsardzība, tajā skaitā notekūdeņu attīrīšanas un siltumapgādes iekārtu rekonstrukcija un celtniecība.

Cik veselīga ir izdevumu struktūra un kāda ir šāda budžeta nākotne? Vairāk nekā 40% no kopējiem izdevumiem tiks izmaksāti algās un nomaksājot sociālo nodokli. Ja pieskaitām citus tiešos pārskaitījumus iedzīvotājiem - pabalsti, stipendijas -, tad vairāk nekā puse no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiks iztērēti šādiem maksājumiem.

Nākamā lielākā izdevumu grupa ir iestāžu uzturēšanas izdevumi. To īpatsvars ir ceturtā daļa jeb 25% no kopējiem izdevumiem. Tātad aptuveni 80% kopumā tiek tērēti tikai šodienas vajadzībām, faktiski tiek "noēsti". Tas, ko varam saukt par attīstības daļu, - investīcijas sastāda tikai 3%. (Pārējais - valsts parāda apkalpošana, kas ir 57 miljoni no tiem astoņdesmit deviņiem, par kuriem izteicās apspriežot, ka tie neesot atšifrēti.) Atcerēsimies - 57 miljoni! Un vēl klāt starptautiskie maksājumi. Tas ir svarīgi, lai lēmumi par izdevumu palielināšanu vai samazināšanu tiktu pieņemti budžeta sagatavošanas laikā, nevis pēc tam. Piemēram, sakārtota, laba izglītības sistēma ir fundamentāls ieguldījums valsts nākotnē. Ja ir nepieciešams palielināt darba algas, lai saglabātu labākos skolotājus, tad tas ir jālīdzsvaro ar darba slodzes efektivitāti, un jautājums par to, cik efektīvi var pārvaldīt un vadīt astoņās ministrijās izkaisītās izglītības iestādes, paliek atklāts. Svarīgi, lai izdevumu palielināšana vienā no budžeta daļām tiktu sabalansēta tajā pašā laikā ar attiecīgu samazinājumu citur.

Speciālo budžetu koncepcija tika veidota, lai radītu drošus finansējuma avotus prioritārajām programmām, taču gan prioritātes, gan relatīvi drošie fondi mainās, un mums vajadzētu saglabāt līdzsvarā speciālo budžetu un plašākās intereses, veidojot saprātīgu kopējo valsts finansiālo plānojumu. 1996. gadā speciālo budžetu apjoms ir līdzvērtīgs valsts pamatbudžetam. Arī izslēdzot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu, pārējos fondos izvietotie līdzekļi sastāda turpat 90 miljonus latu. Protams, jo vairāk kabatās un kabatiņās turam naudu, jo neefektīvāk kopumā valstī to izmantojam, un tāpēc mēs ejam uz zināmu pārkārtojumu šajā sfērā, ka līdz 1. martam šie speciālie budžeti, viņu konti tiks kontrolēti caur valsts kasi.

Attiecības ar vietējām pašvaldībām. Atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām paredzēta pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu apjoma saglabāšana 1995. gadā precizēto rādītāju līmenī, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporciju grozīšana starp rajonu un pilsētu, un pagastu pašvaldībām, kā arī dotāciju un mērķdotāciju no izlīdzināšanas fonda noteikšanas kārtības precizēšana. Pašvaldību budžeta apjoms 1996. gadā tiek prognozēts 212,3 miljonu latu apmērā. Tajā skaitā 189,3 miljoni latu - pašu ieņēmumi. Salīdzinājumā ar 1995. gadu budžeta apjoms pieaug par 3,5 procentiem. Viena no konstantajām prasībām diskusijās ar pašvaldību pārstāvjiem ir tāda, lai nesamazinātos pašvaldību budžeta īpatsvars pret valsts budžetu. 1995. gadā pašvaldību budžets sastādīja 44,3% no valsts pamatbudžeta, turpretī 1996. gadā tas pieaugs par 2,1 % un sastādīs 46,4% no valsts pamatbudžeta. No valsts pamatbudžeta paredzētās dotācijas un mērķdotācijas valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā būs 20 miljoni latu (plus 3 miljoni latu mērķdotāciju investīcijām). Viss dotāciju samazinājums, salīdzinot ar 1995. gadu, pilnīgi sedzas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu ienākumiem. 1995. gada finansu izlīdzināšanas noteikumos iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija plānots 109 miljoni latu, bet 1996. gada prognoze ir 150 miljoni latu jeb plus 41 miljons latu, kas sedz šo 20 un 52 miljonu starpību. Faktiski 1995. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 132 miljonu latu apmērā, tā ka ar lielu varbūtību sagaidāms, ka šī 150 miljonu latu prognoze 1996. gadam tiks pārsniegta. Neatliekami jāsāk strādāt un jāīsteno teritoriālā reforma, kas ļaus koncentrēt līdzekļus, nodrošināt racionālāku to izmantošanu.

Un beidzot. Ko darīsim? Protams, valdības darbs pie budžeta neapstāsies un nekad neaprobežosies tikai ar tā sastādīšanu. Valdībai ir jāpierāda spēja pārkārtoties un reformēties. Dublēšanās un paralēlisma novēršana, funkcijas koncentrējot vienas administrācijas rokās (piemērs - strukturālās reformas izglītībā, konkrēta apņemšanās uzlabot nodokļu administrēšanu). Racionāla pieeja līdzekļu izmantošanā - palīdzība zemniekiem; esošajā subsidēšanas sistēmā ieviest uz tirgu orientētu pieeju; kredīta likmju subsidēšana, vekseļi. Pāreja uz fondētu pensiju sistēmu - strādājošo ieinteresētība sociālā nodokļa nomaksāšanā - līdz ar to līdzekļu uzkrāšanā savai pensijai; šodienas pensionāru papildavotu slēptais ienākums un nenomaksātais nodoklis pensijas paaugstināšanai. Ātras, šķietamas, kā arī nepārdomātas reformas dod tikai mazu, īslaicīgu efektu, strādāšana ar "kosmētiskiem" līdzekļiem nav veids, kā nodrošināt valsts attīstību.

Noslēgumā daži vārdi, tikai pievēršot uzmanību pašiem svarīgākajiem jautājumiem: skaidri noformulētas prioritātes, vajadzību sabalansēšana ar resursiem (laikā un telpā), finansiālo saistību izpilde (parādu nomaksa laikā) - tātad tas jau var nodrošināt valsts finansu vadības pamatus. Budžets parāda valdības juridiskās un morālās saistības. Ikviena neveiksme, īstenojot likumā noteikto, grauj politiskos un morālos pamatus, uz kuriem balstās valdība, pieprasot iedzīvotājiem ievērot likumus, ieskaitot nodokļu nomaksu. Tikai gadījumā, ja valdība pati ievēro savus noteiktos likumus un ir paraugs individuālajai atbildībai, varam nodrošināt attīstību un izaugsmi, lai pārliecinātu par valsts un tās iedzīvotāju labklājību nākotnē. Un visbeidzot es gribu jums pateikt, ka ir izdalīti materiāli, divi protokoli, lai novērstu virkni jautājumu, - Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās, kas parakstīta pagājušā gada 25. oktobrī, un protokols par sarunām ar Pašvaldību savienību, kur šie cipari ir pievienoti precīzi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Gribu deputātus informēt, ka šobrīd debatēs no deputātiem ir pieteikušies 12 cilvēki. Es jums nolasīšu kārtību, kāda ir, lai jūs paši varētu pēc tam sekot un lai nebūtu pārpratumu par to... Atvainojos, ir arī trīspadsmitais. Tas nenozīmē, ka mēs slēdzam sarakstu. Es vienkārši jūs gribēju informēt par kārtību, kādā ir pieteikušies, lai jūs zinātu... Es jums nolasīšu šobrīd ienākušo iesniegumu secību: Pēteris Apinis, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Elmārs Zelgalvis, Jānis Mauliņš, Ilmārs Bišers, Dzintars Ābiķis, Valdis Krisbergs, Jānis Kazāks, Kārlis Čerāns, Andris Tomašūns, Juris Dobelis, Māris Vītols, Jānis Bunkšs, Antons Seiksts, Pēteris Tabūns, Jānis Ādamsons, Aleksandrs Golubovs. Tāda ir situācija šobrīd. Kopējo skaitu jau vairs pateikt nevaru...

Pirms reģistrācijas vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz informāciju, ko jūs šodien no rīta saņēmāt, - par parlamentāro atbalsta grupu sēžu grafiku. Atbilstoši vakardienas mūsu Saeimas lēmumam tātad deputāti var izteikt savu vēlmi un realizēt savas iespējas darboties šajās grupās. Šodien es aicinu divas grupas - Latvijas-Izraēlas grupu pulksten 12.30 un pulksten 13.00 Latvijas-Dienvidkorejas grupu uz pirmo sanāksmi. Tas nenozīmē, ka tur var piedalīties tikai tie deputāti, kuri jau ir izteikuši vēlmi. Visi tie, kuri vēlas darboties šajās grupās, un nākamo otrdien un trešdien būs šo grupu sēdes, ir aicināti to darīt. Neapšaubāmi, var veidoties jebkura... arī ar citu valsti šāda atbalsta grupa - gan ar Skandināvijas valstīm, gan ar jebkuru citu. Tā ir jūsu iniciatīva. Paldies.

Sēdes vadītāja. Telpu, lūdzu, nosauciet, Amerika kungs!

A.Ameriks. Informācijā jums ir - tā ir Saeimas Prezidija zāle.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds Jurim Kaksītim paziņojumam.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma Juridisko komisiju sapulcēties Juridiskās komisijas telpās uz nelielu apspriedi.

Sēdes vadītāja. Valdim Krisbergam vārds paziņojumam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tiek sasaukta uz ārkārtas sēdi komisijas telpā - 306. istabā. Lūdzu ierasties arī ministru - Jurkāna kungu uz šo sēdi. Ļoti jūs gaidīsim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Viena piezīme... Komisijām ārkārtas sēdes nemēdz būt.

Pēdējais paziņojums - Starpparlamentārās delegācijas locekļus, kas vakar tika apstiprināti, lūdzu 12.30 Sarkanajā zālē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Un lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu ... Mums ir izdruka? Izdruka ir. Tātad lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Vladilens Dozorcevs,

Ervids Grinovskis,

Aleksandrs Kiršteins,

Valdis Krisbergs... Ir zālē.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs ir zālē.

I.Daudišs.

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Imants Liepa,

Andrejs Panteļējevs,

Normunds Pēterkops...

Sēdes vadītāja. Pēterkops ir zālē.

I.Daudišs.

Juris Sinka,

Gundars Valdmanis.

Paldies. Viss.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam darbu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 36 deputāti. Zālē nav kvoruma. Pasludinu 5 minūšu pārtraukumu. Atkārtoti? Lūdzu! Divi cilvēki ienāca. Labi, pēc Kārtības ruļļa. Lūdzu atkārtot reģistrāciju! Nervozu zvanu vispirms! Varbūt kāds vēl kaut kur...

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 40 cilvēku. Pārtraukums 5 minūtes.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, es jūs vēlreiz lūdzu ieņemt savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Zālē ir 77 deputāti. Turpinām darbu.

Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Pavisam nesen piedalījos kādā politiskā pasākumā, un tur viens no runātājiem jautāja: ja mēs sevi dēvējam par Latvijas patriotiem, tad par kādas Latvijas?

Jā, tiešām, - kādas? Par sevi es varu skaidri teikt, ka gribu dzīvot pārtikušā, tiesiskā un brīvā valstī. Es gribu, lai Latvija ir līdzvērtīga Eiropas valsts. Es gribu būt lepns par savu valsti un savu tautu. Šos mērķus nevar sasniegt ar nepārdomātiem un populistiskiem lēmumiem. Šos mērķus nevar sasniegt, nesakārtojot Latvijas tautsaimniecību. Iepriekšējos gados valsts budžets tika apstiprināts ar deficītu - sākot ar 37 miljoniem latu 1994.gadā un sasniedzot 90 miljonus latu pagājušajā gadā. Tie nav tikai abstrakti, pagātni raksturojoši skaitļi. Summējoties tie veido valsts parādu. Parādu, kurš jebkurā gadījumā būs jāatdod - vai nu nodokļu, vai tautu aplaupošas inflācijas veidā. Tā turpinot, nākamajā gadā maksājumi par parādu procentiem vien sasniegs 100 miljonus gadā. Ieklausieties: 100 miljonus gadā par parādu procentiem!

Ja mēs salīdzinātu valsti ar uzņēmumu, tad man būtu jāsaka, ka šāds uzņēmums ir bankrotējis. Un jūs droši vien neatrastu kādu, kas vēlētos šādu uzņēmumu vadīt. Ko šajā situācijā var darīt?

Vispirms - atteikties no visiem tiem likumprojektiem, kuru pieņemšana palielinātu budžeta izdevumu daļu. Nekavējoties. Nekavējoties atteikties! Jebkurš likums, kurš bez seguma palielina budžeta izdevumu daļu, ir viennozīmīgi traktējams kā noziegums un kaitniecība pret Latvijas valsti. Strādājot ļoti saspringtā režīmā un laika trūkumā, nežēlīgi "apgriežot" izdevumus, valdībai izdevās šā gada budžeta deficītu no 90 miljoniem mazināt projektā līdz 60 miljoniem latu. Tas tika panākts, atstājot budžetā gandrīz vai tikai algas un siltus radiatorus. Neraugoties uz to, ka tas ir ievērojams budžeta deficīta samazinājums, tas tomēr nozīmē, ka parāds uz katru Latvijas iedzīvotāju nākamajā gadā pieaugs vēl par 24 latiem. Tas ir apstākļos, kad, kā es jau esmu teicis, visa mūsu kabatās esošā nauda jau ir aizņemta. Mēs jau dzīvojam pilnībā uz parāda.

Vienlaikus budžeta deficīta palielināšanās procesam nacionālais kopprodukts pagājušajos gados nav audzis. 1994.gadā tas bija plus 0,6 %, pagājušajā gadā bija kritums - mīnus 2%. Šogad mēs paredzam plus 0,3%, bet tas, vienalga, būs mazāks nekā 1994.gadā.

Mums ir skaidri jāpasaka, ka, ejot šādu attīstības ceļu, cilvēku cerības uz labāku dzīvi nekad netiks piepildītas. Jūs varat šodien izbalsot šo budžeta projektu, turpināt aizņemties vēl vairāk, uz parādu rēķina palielināt pensijas, pabalstus, skolotāju un medmāsu algas un ar to atņemt gan viņiem, gan mums visiem un mūsu bērnubērniem jebkādas cerības uz labāku dzīvi pārskatāmā nākotnē. Jau tā nepārdomātās un mīkstčaulīgās politikas rezultātā mēs lēnām kļūstam līdzīgi tiem iezemiešiem, kas stāv jūras krastā un gaida ANO kuģus, kad tie atvedīs zivju konservus. Vai tādas izputējušas "humpalu" valsts patrioti mēs esam?

Lai Latvija veiksmīgi attīstītos un tuvotos Eiropas valstīs pastāvošajam dzīves līmenim, mums dažos gados ir jāpanāk bezdeficīta budžets, un nacionālā kopprodukta pieauguma tempiem ir jābūt 5% - 8% gadā. Ne mazāk. Šādi attīstības tempi ir bijuši pa spēkam tikai tām valstīm, kas sasniegušas augstu ekonomiskās brīvības pakāpi. Neļausim sevi mānīt dažādiem vecās domāšanas un valsts plānsaimniecības apoloģētiem, kuru uzskati nav nekas cits kā intelektuāla mazspēja, zināšanu un pieredzes trūkums, kas liek tiem turēties pie vecā un viņiem pašiem tikai saprotamā!

Tikai ejot konsekventu tautsaimniecības sakārtošanas un uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšanas ceļu, es redzu pamatu zināmam optimismam. Esmu pārliecināts, ka budžeta ieņēmumi būs lielāki par plānotajiem, ja mums izdosies īstenot tos mērķus, kas ir Valdības deklarācijā. Valdība enerģiski cīnīsies par nodokļu labāku iekasēšanu.

Valdība mēneša laikā izbeidza četru gadu mokas, pieņemot lēmumu par degvielas tirdzniecības licencēšanu. Tiks neatliekami uzlabots darbs Valsts ieņēmumu dienestā, muitā un robežapsardzē. Akcīzes nodoklis nedrīkst palikt blēžu kabatās. Valdība jau ir spērusi apņēmīgus soļus privatizācijas paātrināšanai. Privatizēti, kā zināms, tiks arī lielie uzņēmumi, to skaitā "Ventspils nafta", "Latvijas kuģniecība", "Latvenergo" un citi. Ar šādā ceļā iegūto naudu, iespējams, varēs aizlāpīt budžeta deficītu. Taču atcerēsimies - tas ir iespējams tikai vienreiz!

Ir sācies darbs pie jauna investīciju likuma un zemes tirgus izveidošanas Latvijā. Valdība strādā pie zemesgrāmatu un citu valsts dienestu darba optimizācijas. Ir uzsākts darbs pie sociālās un izglītības reformas. Mums nopietni jāapsver arī tas, kā mēs nākotnē atslogosim valsts budžetu. Vai mēs varam uzturēt divus valsts televīzijas kanālus, ja naudas tik tikko pietiek vienam? Vai mēs varam atļauties klases, kurās ir tikai viens skolnieks? Vai mums ir vajadzīgs pusducis štābu un slepeno dienestu?

Valsts pareizai vai nepareizai politikai vēl nekad nav bijusi tik liela nozīme kā šodien. Kapitāls mūsdienās ir tik mobils un valstis tik cieši savstarpēji saistītas, ka valdības politika un ekonomiskās brīvības līmenis ir izšķiroši attīstības faktori. Kapitāla aizplūšanas draudi un piesaistīšanas iespējas ir jāaplūko kā patstāvīga problēma. Mūsu ekonomiskās politikas pamatā ir jābūt konservatīvai finansu un naudas politikai, valsts uzņēmumu privatizācijai un korupcijas apkarošanai. Ir jārada tāda nodokļu politika, kas nav tikai konfiscējoša un neatņem visu tam, kurš pelna. Ir jārūpējas par inflācijas samazināšanu un jāveic pensiju reforma. Jārada tāda finansu sistēma, kas nodrošina garantētu iespēju uzkrāt. Valdībai ir jārūpējas par strukturālām izmaiņām valsts pārvaldes aparātā un budžeta iestādēs. Ir jāatlaiž sliktākie, lai labākie varētu saņemt lielākas algas. Nevis visiem maksāt ļoti maz un gaidīt, kamēr labākie aiziet. Panākumi minētajos darbības virzienos ļaus mums runāt par optimistiskām nākotnes izredzēm. Es neesmu nācis, lai nodarbotos ar pārliecināšanu vai pierunāšanu, un negribu to darīt. Es esmu nācis pie vēlētiem tautas deputātiem, cerams, pie profesionāliem politiķiem, kuri labi zina, ko dara, un saprot, kas ir politiskā atbildība.

Par sevi es varu pateikt ļoti vienkārši: var sākt meklēt jaunu Ministru prezidentu gadījumā, ja šajā budžetā tiks izmainīta kāda no pamatpozīcijām, proti, ieņēmumi - nepamatota optimisma virzienā, izdevumi - budžeta deficīta palielināšanas virzienā. Es negrasos uzņemties atbildību par šauru interešu un nekompetences izraisītu valsts novešanu dziļā un neatgriezeniskā atpalicībā. Šajā brīdī un šinī zālē atbildība, protams, gulstas arī uz jūsu pleciem. Balsojums, kurš stāv jums priekšā, ir balsojums ne tikai par valdību un budžetu, tas ir vairāk balsojums par veselo saprātu un atbildību. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad debatētāju skaits ir pieaudzis līdz divdesmit vienam šobrīd. Debates atklāj Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi un draugi! Sākot savu uzstāšanos, vēlos izteikt atzinību finansu ministram Aivaram Kreitusam, kurš ļoti ātri apguvis Latvijas budžeta veidošanas principus un kura izaugsme finansu ministra postenī ir acīm redzama. Sastādītais budžets ir tam apliecinājums - budžets ir sastādīts profesionāli un mērķtiecīgi. Latvijas valstij budžets ir ļoti nepieciešams, valsts un pašvaldību iestādēm ir apnicis pārpalikumu režīms, ko rada pērnā gada budžeta vienas divpadsmitās daļas maksāšana. Jaunā valdība budžetu ir sastādījusi pietiekami ātrā tempā, par ko pelna atzinību viss Ministru kabinets. Cienījams ir pats princips - noteikt stingrus budžeta "griestus", budžeta deficīta stingrus "griestus" 60 miljonu apmērā un ieņēmumu daļu veidot kā pesimistisko variantu. Domāju, ka Saeimā mēs varētu diskutēt par iespējām vēl vairāk samazināt budžeta deficītu, bet nekādā gadījumā nedrīkst palielināt izdevumu daļu, tādējādi palielinot šo deficītu.

Pieņemot budžetu pirmajā lasījumā, Saeimas deputātiem vajadzētu apņemties neiesniegt priekšlikumus palielināt izdevumu daļu, vienlaikus neiesniedzot priekšlikumus, kur tos samazināt. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka Kreitusa un Kaminska budžets sastādīts ar acīm redzamu mērķi - novērst deputātu uzmanību no slidenām vietām. Es nesaku, ka valdība nezina, kā un kur tiks tērēti līdzekļi. Esmu pārliecināts, ka šie līdzekļi tiks tērēti racionāli un precīzi Latvijas valsts un tautas labā. Tomēr janvāra beigās tas sevi cienošai valstij ir nedaudz nekorekts variants, pēc kura sastādīts budžets. 1994.gada fakti, 1995.gada precizētais plāns, 1996.gada projekts. Mēs visi labi zinām, ka 1995.gada precizētais plāns un fakti ievērojami atšķiras. Tas bija gan tālab, ka pērn neizdevās nobalsot par visiem budžeta grozījumiem, gan tālab, ka parādījās neparedzēti apstākļi. Janvāra beigās Finansu ministrija jau nu varēja mums sagatavot budžeta projektu, kurā būtu 1994.gada fakti, 1995.gada fakti, 1996.gada projekts. Es jau nemaz neprasu variantu, kur blakus atrodas 1994.gada plāns un fakti, kā arī 1995.gada plāns un fakti.

Otrkārt. Par speciālajiem budžetiem un speclīdzekļiem. Visā visumā ir apsveicami, ka šie līdzekļi turpmāk plūdīs caur valsts kasi un parādās budžetā. Tomēr tie bija jāuzrāda attiecīgās ministrijas ailē pērnajam gadam. Ja tas tā nav, tad nebrīnīsimies, ka katrs otrais deputāts, ieraudzījis, piemēram, Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžeta pieaugumu, centīsies to pārdalīt citām sfērām. Faktiski pieaugumā ir apslēpta Skrundas nauda, kura pērnajā budžeta ailē neparādās. Kaut arī godprātīgi izmantoja tiem pašiem mērķiem. Tieši tāpat ir ar veselības budžetu. Deputātiem var likties iepriecinoši, ka veselības budžets pieaudzis par turpat vai sešiem miljoniem. Bet šajā vietā ne ar zīmuļa galu nav atzīmēts, ka 1995.gadā veselības aizsardzība saņēma vēl 7,2 miljonus latu no alkohola akcīzes. Savukārt 74.lapaspusē pie Labklājības ministrijas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu kopsavilkuma norādīti nevis tie reālie 7,2 miljoni, bet 1995.gada precizētais veselības aizsardzības plāns, proti, 14 miljoni. Pēc šiem kritērijiem veselības aprūpes zaudējums attiecībā pret pērno gadu ir 8 miljoni latu, bet faktiskais - mīnus 2 miljoni latu. Es atkārtoju - veselības aizsardzībā kopumā, noņemot līdzekļus, kas ir ienākuši no alkohola akcīzes, ir mīnuss salīdzinājumā ar 1995.gadu. Zināmā mērā nekorekti ir sastādīt ministriju budžetus, kur tiek saplūdināti divi līdzekļu avoti, nenorādot tos. Tā tas, piemēram, ir ar Aizsardzības ministrijas budžetu, kur tagad parādās arī Zemessardzes budžets. Esmu pārliecināts, ka daļa deputātu šo klātpienākšanu nepamanīs un no tribīnes pierādīs, ka Aizsardzības ministrija nezināmu iemeslu dēļ saņems par 7 miljoniem lielāku budžetu.

Nedaudz par ieņēmumu daļu. Man nav ne vismazākā pamata apšaubīt kopējo skaitli - 398 miljoni 469 tūkstoši latu, tomēr man ir zināmas šaubas par atsevišķām ienākumu pozīcijām. Manuprāt, pievienotās vērtības nodokļa izaugsme ir pārlieku optimistiska šajā prognozē. Domāju, ka šogad vēl vairāk uzņēmēju racionāli slēps savu peļņu. Tā ka nedaudz apšaubu iespēju veiksmīgi iekasēt uzņēmumu ienākuma nodokli. Savukārt muitas nodokļus paredzēts iekasēt mazākus nekā pērn, it kā pamatojoties uz faktu, ka ar daudzām valstīm noslēgtie divpusējie līgumi neļauj mums iekasēt muitas nodokli attiecībā uz precēm no šīm valstīm. Tomēr ikviens no mums zina, kādas rezerves slēpj sevī muitas darba uzlabošana. Tieši tāpat ir arī ar akcīzes nodokli. Neviens no mums nav tik naivs, lai nesaprastu, ka gan Starptautiskā valūtas fonda spiediena dēļ, gan savu problēmu risinājuma labad šogad akcīzes cenas būs jāceļ degvielai un alkoholam, pie tam ievērojami.

Otrkārt, tieši šā nodokļa iekasēšanā slēpjas milzīgas rezerves. Gandrīz puse no alkohola un degvielas aizplūst garām akcīzes nodokļa "slūžām". Nesaprotams rādītājs ir 800 000 latu, kas paredzēti kā ienākums no valsts īpašuma iznomāšanas. Tikai. Vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē, kurā gan nepiedalījās visi pieci tās sastāvā strādājošie ministri, nobalsoja pret budžeta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, bet pēc tam - par ierosinājumu Saeimai atlikt budžeta izskatīšanu pirmajā lasījumā uz vienu nedēļu. Pamatojums bija neskaidrība sakarā ar pašvaldību budžetu, jo, kā to paredz likums, valsts budžeta izveidei ir vajadzīgs vienošanās protokols starp valdību un Pašvaldību savienību. Vakarā pēc Saeimas sēdes Budžeta un finansu komisija sanāca kopā vēlreiz. Šajā sēdē piedalījās gan Kreitusa kungs, gan Ernests Jurkāna kungs, gan Kažas kungs, un pēc garām diskusijām un atkārtotas balsošanas komisija atcēla savu rīta lēmumu, pamatojoties uz Jurkāna kunga apgalvojumu, ka ar pašvaldībām viss ir kārtībā, viss ir sarunāts, atliek tikai nākamo trešdien parakstīt protokolu un dzert šampanieti. Dokumenta gan nekāda Ernestam Jurkāna kungam līdzi nebija, un, skaidri zinot, ka Ernests Jurkāns ir godavīrs, pats ir nācis no pašvaldībām, tā teikt, kauls no kaula, Budžeta komisija noticēja, ka ar pašvaldībām tiešām viss ir vislabākajā kārtībā. Vakarā, būdams Jurkāna kunga optimisma iedvesmots, piezvanīju dažam pašvaldību vīram, kas arī nedaudz bija piedalījies vakardienas sēdē, un, lai cik tas neliktos dīvaini, saņēmu nedaudz atšķirīgu informāciju, lai neteiktu vairāk. Vārdu sakot, savu solījumu sagādāt un izdalīt visiem deputātiem šodienas sēdē dokumentālu pamatojumu par vienošanos un pilnīgu izpratni par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu Jurkāna kungs nav pilnībā izpildījis. To, ko domāja pašvaldības, mēs varam šodien arī izlasīt. Godavīrs Ernests Jurkāns Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā vienkārši meloja! Tad nu man tikai atliek atšķirt budžeta projekta 39.lapaspusi un iepazīties ar ailīti "Îpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariāts" - 240 000 latu. Brangi rūkts! Katrā ziņā es te pilnīgi skaidri redzu pirmos desmit santīmus pie tā 21 lata uz vienu iedzīvotāju, ko pašvaldībām paredzēts izmantot veselības aprūpei.

Otrs dokuments, ko mēs vakar meklējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un nekādi nevarējām atrast, bija investīciju projekts par ministrijām - kam un cik lielas investīcijas paredzētas. Principā tas nav Finansu ministrijas, bet Ekonomikas ministrijas jautājums. Bet, šā vai tā, šā dokumenta neesamību var traktēt tikai kā valdības nekorektu attieksmi pret parlamentu. Šim dokumentam obligāti būtu jābūt iesniegtam kopā ar budžetu, un tā neesamība var būt iegansts pagaidīšanai uz vienu nedēļu. Nekorekti ir viena likuma par valsts budžetu pārejas noteikumos izdarīt izmaiņas citos likumos. Tas jādara ar atsevišķu dokumentu. Tiek izdarīti labojumi likumā par sociālo palīdzību, kas par gadu atvirza reformu - sociālā palīdzība ar bērnu pabalstiem. Likumprojekta izmaiņas nav saskaņotas ar Labklājības ministriju.

Skatot budžetu frakcijās un komisijās, lūdzu deputātus būt godīgiem un atklātiem pret sevi: ja jāsažņaudz josta, tad vienlīdz cieši visiem. Nevis dažam tā jāatlaiž vaļā. Te nu mēs esam nonākuši pie ailes, kas paredz budžeta palielinājumu Saeimai par 1,6 miljoniem, Ministru kabinetam un Finansu ministrijai - par miljonu. Finansu ministrija savu papildu miljonu ir rūpīgi noslēpusi. Ārēji izskatās, ka tik liels pieaugums ir ārējā un iekšējā parāda apsaimniekošanai. Faktiski šeit slēpjas gan ierēdņu štata pieaugums, gan naudiņa ministrijas vajadzībām.

Tas principā bija tikai neliels ievads, jo mans mērķis galīgi nav kritizēt budžeta sastādītājus. Viņi savu darbu ir godprātīgi darījuši, un sīkās neprecizitātes, ko minēju, līdz ar citām, tikpat nebūtiskām, droši vien drīz tiks izlabotas. Mans mērķis bija apstāties pie veselības budžeta, pie veselības aizsardzības finansējuma.

Katram no mums dzīvē priekšā stāv mirklis, kad savu grūtā dzīvē nopelnīto insultu būsim piedzīvojuši, gulēsim, lēmēto pusi pār slimnīcas gultmalu pārkāruši, un ļausimies savu tuvinieku, draugu, bet visbiežāk slimnīcas medmāsas aprūpei, un īsajos apskaidrības mirkļos mēģināsim atmiņā restaurēt tos skaistos brīžus, kad esam bijuši jauni un stipri, kad ātri braucām mašīnās, kad debesis bija augstu, jūras seklas, pasaule tuvu - šodien Rīga, rīt Vašingtona vai Londona. Tas būs bijis jauks laiks, jo mums sievas un mīļākās bija jaunas un skaistas, bet galvenais - mums ticēja mūsu tauta. Un ticēja tik ļoti, ka bija ļāvusies mūs ievēlēt par saviem runasvīriem Saeimā, ļāvusi kārtot savu naudu, savus tikumus un likumus. Katram no mums šodien vēl ir vecāki un vecāka gada gājuma radi un paziņas, kurus atminamies kā jaunus, visvarošus un stiprus, bet kuri jau šodien ir salīkuši un kuriem mēs nevaļā tikai paspējam atrūkt kaut ko par vispārējām lietām. Bet šie cilvēki taču arī reiz bija tikpat jauni!

Medicīnā allaž tieši proporcionāls kvalitātei ir finansējums. Ja mums šodien medicīnai pietrūkst dažu miljonu, tad mums nomirs daži tūkstoši no tiem, kas varēja nemirt. Bet, ja mēs neizturēsimies ar cieņu pret šodienas slimajiem cilvēkiem, domāju, ka mūža novakarē sagaidīsim to pašu.

Ko nozīmē pārejas noteikumu 2.punkta ceturtā apakšpunkta "C" sadaļa? Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinu algoritms skan šādi: noteiktais minimālais normatīvs veselības izdevumiem ir 21 lats uz iedzīvotāju. Pērn mums bija tieši šis rādītājs. Tas noveda pie bēdīgi slavenā lēmuma - atļaut ņemt no pacienta samaksu 25% no pakalpojuma cenas apmēra. Šogad ir tas pats rādītājs. Veselības aprūpi ievērojami sadārdzina energoresursu cenu celšanās, transporta izdevumu, cenu celšanās un komunālo pakalpojumu cenu celšanās. Esam rūpīgi strādājuši pie medikamentu iepirkšanas cenu optimizācijas un racionālas slimnieku barošanas. Ieklausieties, kur abos rādītājos parādās zināma ekonomija! Tādēļ veselības aprūpes bāzes programmas finansējumam netika prasīts pieaugums inflācijas apjomā, bet tikai 15%, izprotot valsts smago finansiālo stāvokli. Tomēr 21 lats uz iedzīvotāju 1996.gadā nozīmē, ka no pacienta nāksies iekasēt ievērojami vairāk par bēdīgi slavenajiem 25% no medicīnas pakalpojumu cenas.

Otrs jautājums ir par alkohola akcīzes naudas atņemšanu veselības aizsardzībai. Akcīzes nodoklis ir mērķnodoklis. Piemēram, puse no degvielas akcīzes tiek novirzīta ceļa remontam caur Satiksmes ministriju. Kādam tad īsti mērķim tiek paredzēts akcīzes nodoklis Latvijā? Vēlos piebilst, ka alkohola akcīze pērn strauji pieauga pēc tam, kad darbībā par tās iekasēšanu iesaistījās mediķi. Labklājības ministrijai bija savs nopelns jaunās uzlīmes izgatavošanā, kas ļāva dubultot ienākumus no alkohola akcīzes. Labklājības ministrijas Vides veselības centrs pērn sāka ievērojami nopietnākas importētā alkohola pārbaudes. Savukārt ienākumi no alkohola akcīzes mums ļāva turpināt reformas, maksāt iestādei un medicīnas darbiniekiem par konkrēti padarīto darbu. Šobrīd viss tas ir pazudis un alkohola akcīzes noņemšana ar vislielāko varbūtību nesīs sev līdzi kādas no valsts slimnīcām, pieļauju, ka "Linezera" vai Stradiņa slimnīcas, ievērojamu sašaurināšanu vai slēgšanu. Mediķi ir gatavi iesaistīties cīņā par alkohola akcīzes ievākšanu. Līdz ar to mēs esam gatavi atteikties no formālā pielikuma, kas parādās budžeta projektā, saglabājot mums pusi no alkohola akcīzes. Starpību, kas parādītos veselības aizsardzībai par labu, apņemos norādīt budžetā, samazinot budžeta izdevumus citās nodaļās.

Pēdējā problēma. Pēdējo pusgadu Labklājības ministrija centās racionalizēt savus izdevumus veselības aizsardzībai, proti, pāriet no gultas dienām un slimnīcu finansēšanas uz programmu finansēšanas sistēmu. Dzīvē tas izskatās tā - pasaulē tuberkulozes slimnieku slimnīcā tur nedēļas divas trīs, kad veic visu nepieciešamo izmeklēšanu, atrod optimālo ārstēšanu, to uzsāk ļoti intensīvi un masīvi, bet pēc tam pacientu laiž mājās, līdzi dodot zāles. Mums mājās laist nevar, jo zāles līdzi iedot nevar, bet, ja gultas nebūs aizpildītas, Finansu ministrija nedos naudu. Naudu mums savukārt vajadzētu profilaksei un primārajai izmeklēšanai, jo tuberkulozes gadījumu skaits aug. Pēc programmu finansēšanas sistēmas pārcirst šo apburto loku būtu iespējams. Vēl pagājušo pirmdien, dienu pirms Ministru kabineta sēdes, veselības budžets bija izvērsts programmās, bija vienošanās starp Finansu ministriju un Labklājības ministriju, bet jau Ministru kabinetā un pie mums šis projekts ir nonācis ar vecajām labajām slimnīcas gultu dienām. Finansu ministrijas ierēdņiem, uzņemoties izziņu lomu... tikai pēc Saeimas 12 ārstu parakstītās protesta vēstules Finansu ministrija piekrita pieņemt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas ir arī finansiāli racionālāks, bet izdarīšot izmaiņas tikai starp pirmo un otro lasījumu. Kāpēc? Vai tiešām Finansu ministrijai ir tādas grūtības izmainīt šo lapu, ko prasa vienošanās, nevis apzināti maldināt deputātus par veselības aizsardzības finansēšanu?

Cienījamie kolēģi! Es skaidri zinu, ka es balsošu par budžeta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Tāpat es skaidri zinu, ka budžets nav "izgāžams", jo mēs nedrīkstam pieļaut valdības krišanu un juku laikus, tomēr, pamatojoties uz visiem maniem nule izteiktajiem atzinumiem, izskatīšanas atlikšana uz vienu nedēļu dotu iespējas valdībai iesniegt deputātiem visus iepriekšminētos dokumentus. Biju sagatavojies iesniegt šādu lūgumu - atlikt budžeta izskatīšanu, tagad atliek tikai viena iespēja - lūgt pietiekami ilgu laiku līdz otrajam lasījumam, proti, līdz 9.februārim, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu izanalizēt un izšķirt visus priekšlikumus. Liels paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Es negribu daudz runāt par budžeta ieņēmumu un izdevumu kvantitatīvajiem cipariem kopā, bet gribētu pieskarties veselības aprūpes budžetam, un man ir līdzīgi iebildumi kā Apiņa kungam.

Īsumā veselības budžeta sadaļa izskatās šādi: pēc vienkāršiem aprēķiniem, medicīnas vajadzībām pietrūkst 12 miljonu latu, 50% no alkohola akcīzes nodokļa, lai veselības aprūpi varētu saglabāt šīgada līmenī. Ja mēs šos līdzekļus neatradīsim, būs jāslēdz atsevišķas veselības aprūpes iestādes, nevarēs nevienu pacientu apgādāt ar bezmaksas medikamentiem, pilnīgi tiks pārtraukti starprajonu norēķini, kas novedīs pie totālas uzsāktās veselības aprūpes reformas diskreditēšanas, paaugstināsies pacientu iemaksas daļa par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, kas nebūs 25% no pakalpojuma, bet 50 vai varbūt arī vairāk procentu. Nebūs iespējams uzsākt obligāto veselības apdrošināšanu, pilnīgi nolietosies iestāžu materiāli tehniskā bāze.

Pašreiz vispārējā situācija veselības aprūpes iestādēs republikā ir šāda: gandrīz pilnīgi nolietots sanitārais autotransports, arī lielās diagnostiskās iekārtas pārsvarā ir morāli un fiziski nolietotas, esošo ultrasonogrāfu nolietojums - 25-30%, rentgenaparatūrai - 75-80%, laboratorijas iekārtas nolietotas par 65-70%, sterilizācijas iekārtas - par 95%, operāciju zāles nokomplektētas par 50%, gultu fonds - par 55-65% un ir nokompektēts ar vecu, lietotu inventāru, kas iegādāts humānās palīdzības ceļā. Diagnostiskā aparatūra - 75%, un tā neatbilst starptautiskajiem standartiem. Kopumā Latvijā veselības aprūpes iestādes ir apgādātas ar medicīniskajām iekārtām par 20-50% no nepieciešamā, un tikai viena trešdaļa atbilst Latvijā pieņemtajiem medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumiem. Šie ir oficiāli dati, kas ņemti no veselības aizsardzības valsts ministra ziņojuma valdībai. Vēl daži gadi ar līdzīgu finansējumu, un vispār vairs nebūs ar ko strādāt. Tad mēs droši varēsim paziņot, ka Latvijā valsts garantē jebkuram slimniekam pie jebkuras saslimšanas izdarīt asins un urīna analīzi un izsniegt 5 tabletes aspirīna ar gandrīz pagājušiem derīguma termiņiem, kas iegūts humānās palīdzības veidā no Bundesvēra noliktavām.

Tas, protams, ir sarkasms, taču pilnīgi nopietni pastāv drauds, ka nolaistās veselības aprūpes iestādes varēs atjaunot tikai nākamajā paaudzē. Tieši tāpat arī daudzus gadus mēs izjutīsim grūtības ar ielaisto hronisko slimību ārstēšanu, paaugstināto invaliditātes pabalstu maksāšanu, citām problēmām tikai tādēļ vien, ka kādu gadu vai nu jau vairākus gadus nepilnīgās finansēšanas dēļ nebūsim spējīgi sniegt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Šīgada līdzekļu trūkums profilakses pasākumiem un tautas izglītošanai kā bumerangs pēc gada atgriezīsies ar desmitkārtīgu sadārdzinājumu ielaisto slimību ārstēšanā.

Beigu beigās, pastāvot šādam neparedzētam finansējumam, var iestāties neprognozējamas sekas ar pieaugošu mirstību, kas Latvijas demogrāfiskajā situācijā, kad jau šodien mirstība ir gandrīz divas reizes augstāka par dzimstību un Latvijas tauta izmirst ar ātrumu 12 900 cilvēku gadā, ir ārkārtīgi bīstama. Šie dati ņemti no 1995.gada statistikas. Ja tāda tendence turpināsies, 2198.gadā nebūs vajadzīga ne muita, ne armija, ne Pilsonības likums, bet ziedu pušķis pēdējam latvietim. Taču visi deputāti saprot, ka veselības aprūpe ir prioritāte numur viens, un, ja arī mēs šo ārkārtīgi vājo budžetu pirmajā lasījumā apstiprināsim, uz otro lasījumu tiks izdarītas izmaiņas un no mazāksvarīgām nozarēm, no medicīnas, tiks "pârspēlēti" 12 miljoni latu, lai varētu nodrošināt visnepieciešamāko, kritisko minimumu.

Ne mazāk svarīgs jautājums, kas tieši attiecas uz budžeta pirmo lasījumu, ir metodika, kādā veidā tas sastādīts. Mēs, 12 Saeimas deputāti - ārsti, griezāmies pie valdības ar vēstuli, kurā izklāstījām savus apsvērumus, un es ar pilnu atbildību varu teikt, ka tie nav ņemti vērā. Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad veselības aprūpes pakalpojumi tiek sadalīti divās daļās: bāzes programmā, kas tiek finansēta caur pašvaldību un ko nodrošina pašvaldību medicīniskās iestādes, un valsts programmā, kas tiek finansēta no valsts budžeta un ko nodrošina valsts klīniskās slimnīcas un centri. Ņemot vērā inflāciju un komunālo pakalpojumu, medikamentu, inventāra un tā tālāk sadārdzinājumu, bāzes programmas finansējums nedrīkst būt mazāks par 26,85 latiem uz vienu iedzīvotāju (1995.gadā bija 21). Taču ko dod mūsu aprēķini, ja budžeta projektā pašvaldību (līdz ar to visas bāzes programmas) finansējums nemaz nav iekļauts. Var teikt, ka ir tāpat, kā bija, balsojot par grozījumiem likumā "Par sociālo nodokli" pirmajā lasījumā, kad mēs "pirkām kaķi maisā", jo bez finansu ministra atzinuma neviens nezināja, vai mēs balsojam par 5 vai par 50 miljoniem. Tāpat arī tagad mums jābalso par valsts budžetu, kas faktiski ir pusvalsts budžets, jo pašvaldības arī ir valsts sastāvdaļa, kas dzīvo ar valsti kopīgā saimniecībā. Bez Ministru kabineta atskaites par valsts budžetu mēs atkal "pçrkam kaķi maisā".

Šodien mums ir izdalīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1996.gada vienošanās protokols, kas datēts ar pagājušā gada 25.oktobri. Šajā protokolā ir Pašvaldību savienības aprēķins, kas paredz veselības aprūpei 37,5 latus uz iedzīvotāju kā minimālo pieļaujamo normu. Ministru kabineta viedoklis šajā jautājumā nav zināms. Tajā pašā laikā ir pievienots Pašvaldību savienības domes lēmums, kurš pieņemts vakar un no kura es citēju šo punktu. Iesniegtajā projektā Ministru kabinets nav izpildījis tās valdības saistības 72 miljonu latu apmērā, kas izriet no 1995.gada 25.oktobra Ministru prezidenta saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu parakstītā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 19-96.gada vienošanās protokola, piedāvājot budžeta projektā dotāciju medicīnai kopsummā 23 miljoni, bet neizpilda 49 miljonu apmērā. Šādā situācijā man ir pamats domāt, ka finansu ministrs atsaucas uz dokumentu, kas netiek pildīts.

Otrs jautājums, par ko es gribēju runāt. Finansu ministrija nenojauš, ka Latvijā sen jau ir izveidotas slimokases, kas finansē medicīnas iestādes pēc padarītā darba principa, nevis pēc iestāžu lieluma. Katra iestāde saņem finansējumu pēc pacientu skaita, noslogotajām gultu dienām vai veiktajām manipulācijām. Aprēķinos, ņemot par pamatu vienas gultas dienas vai operācijas cenu un zinot, cik un kādu slimību pacienti mums valstī ir, elementāri var izrēķināt, cik kurai programmai nepieciešami līdzekļi - cik hematoloģijai, cik onkoloģijai, cik dzemdniecībai, infekcijām un tā tālāk. Taču, ja palūkojamies budžeta 33.lappusē, redzam, ka visas programmas ir salaistas vienā čupā. Tur ir sadaļas - "Slimnīcas", "Budžeta iestāžu darba samaksas fonds", "Kustamā un nekustamā īpašuma iegāde", bet kurām iestādēm, par kādu darbu, kādā līmenī sniegto palīdzību, par cik pacientiem, kādām personām - te tas nekur nav atšifrēts, bet reāli dzīvē tas izskatās, ka iestāde ieplāno līdzekļus pēc slodžu skaita, bet maksā pēc pacientu skaita. Te ir tas pats, kas ir lauksaimniecībā, ja noteikta nevis viena piena litra cena, bet tas sadalīts kustamajā un nekustamajā inventārā, algu fondā, bet zemniekiem, nododot pienu, tiek pieprasīta atskaite par nopirktajiem krēsliem. Šādi izplānota budžeta gadījumā iestādēm nosaka: ja nepietiek - dariet, ko gribat! Un iestādes dara - sākumā liek pacientiem pašiem pirkt medikamentus, pēc tam atsaka par velti izpildīt dārgākās operācijas, pēc tam vispār nesniedz bez maksas neko tādu, ko varētu atlikt, jo kvalitātes standartu nav. Tie nav izdevīgi. Ja pieņemtu standartus, ko valsts garantē un kuras saslimšanas gadījumā, tad par visu to būtu jāmaksā. Un tad, kad Ministru kabinets redz, ka visi aprēķini ir galīgi "ðreijā", pieņem lēmumu par to, ka 25% no ārstēšanas izmaksām jāsedz pašiem pacientiem. Tā ir atbildības novelšana uz nodokļu maksātāju pleciem. Tāpēc arī budžetā neparādās slimību diagnoze un konkrētas programmas, lai nebūtu jābalso par konkrētiem pacientiem. Apstiprinājām kādu mistisku ciparu un mazgājam rokas nevainībā, tālāk lai ārsti ar pacientiem paši tiek galā. Viņi galu galā ir devuši Hipokrata zvērestu. Uz otro lasījumu ir jādod pilnīgs veselības budžeta atšifrējums pa programmām.

Trešais jautājums. Pagājušajā gadā 14 miljoni jeb 50% no alkohola akcīzes nodokļa tika paredzēti speciālajā fondā par bāzes programmu, kas tika sniegta valsts iestādēs. Šogad šāds fonds nav paredzēts. Tas nozīmē, ka rajoni uz valsts iestādēm pacientus nesūtīs, jo paredzētā finansējuma dēļ rajonu iestādes pašas būs dziļos parādos un nekādi starprajonu norēķini nenotiks. Tātad šogad pirmās bankrotēs valsts iestādes, kas nevar izdzīvot bez pašvaldību pasūtījuma. Bez tam pacientiem būs liegtas Rīgas klīnikas. Ja deputāti vēlas atbalstīt budžetu tādā izskatā, kāds tas ir šodien un kurā nav paredzēti 50% no alkohola akcīzes nodokļa veselības aprūpes vajadzībām, tad es aicinātu teikt tautai taisnību acīs un, sagatavojot budžetu uz otro lasījumu, izdarīt labojumus arī Valdības deklarācijā un svītrot no tās vārdus par to, ka valdība nodrošinās iedzīvotājiem brīvu ārsta izvēli.

Jautājums par speciālo budžetu likvidēšanu. Tas ir kaut kas jauns, ko šodien es dzirdēju no finansu ministra pirmo reizi, bet es gribētu teikt, ka tas pārvelk svītru visai sociālajai reformai un ka tas noliedz iespēju jebkad ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Un rezumēšu. Medicīnai nepieciešami 12 miljoni. Veselības finansēšanā jāatšifrē, pēc kādām programmām tiek finansēta veselības aprūpe. Saglabāt 1995.gada principu par speciālo fondu, kurā ieskaitīt 50% no alkohola akcīzes nodokļa, un nedrīkst likvidēt speciālos budžetus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andris Rubins - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pēc 6.Saeimas vēlēšanām joprojām turpina darbu vecā valdība, šoreiz Šķēles kunga vadībā. Sevišķi tas attiecināms uz Labklājības ministriju, kuru vada Vladimirs Makarovs. Mazliet ir mainīti posteņi, bet galvenais vadmotīvs ir palicis - meli, slepenība un dezinformācija. Bezatbildība, kas līdzinās dzīrēm mēra laikā, jo, kā zināms no finansu ministra Kreitusa kunga preses konferences, pēdējos divos mēnešos pēc Saeimas vēlēšanām izšķiesti, notriekti 40 miljoni latu no valsts budžeta. Tāpat tiek saglabāts iepriekšējais valdības darba stils - turēt visu informāciju, darījumus, banku lietas slepenībā no tautas, līdz ar to vēlreiz un vēlreiz nostādot viņus muļķa lomā. Ir skaidrs, ka tiks darīts viss, lai nepieciešamo informāciju neiegūtu arī "nevēlamie" deputāti. Protams, galvenokārt no mūsu frakcijas.

Spilgts piemērs ir Vladimira Makarova atbilde uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem viņš sagatavoja skaitļu tabulu virknējumu, kas nedod reālu priekšstatu, jo ir tomēr atšķirība, ja paziņo: mēs viņiem izdalījām 1 miljonu latu, bet faktiski tas nozīmē 3 santīmus uz cilvēku dienā. Makarovs mutiski neatbildēja, debates netika atklātas, jo augstajiem kungiem neinteresē vai līdz riebumam apnicis klausīties par trūcīgajiem, maziem bērniem, invalīdiem. Meli un slepenība līdz tādai pakāpei, ka jājautā: kam strādā šī valdība?

Runājot par meliem jāteic, ka tā ir viena lipīga lieta. Tas, ka melo Gailis, ir jau pierasts. Latvijas tautas modelis ir Reinānu ģimene Rīgā. Lieki cilvēki, lieki mazi bērni savā tēvzemē, kaut gan viņi ir latvieši, dzimuši rīdzinieki. Viņi, dzīvodami visi vienā istabā, nespēj samaksāt īri un komunālos pakalpojumus, tāpēc ir pieņemts tiesas lēmums viņus izlikt uz ielas. Šī ģimene audzina 7 bērnus vecumā no 11 mēnešiem līdz 11 gadiem. Strādā tēvs, kurš nopelna 60 latu mēnesī. Kopā ar bērnu pabalstiem ir 90 latu mēnesī. 60 lati viņam jāmaksā par dzīvokli. Tas nozīmē, ka vienam cilvēkam dienā iznāk 10 santīmi.

Es gribu jautāt jums - labklājības speciālistiem, valdībai. Jums, ministr un vēsturniek Makarova kungs un ministr Bērziņa kungs! Vai jūsu ģimenes iztiek ar 10 santīmiem dienā? Un kurā vēstures periodā ar tādu naudu varēja izdzīvot? Paliek vēl vecmeitu un abortnieču klaigas: "Ja nevarat uzturēt - nedzemdējiet!"

Te mēs esam nonākuši pie cinisma augstākās pakāpes. Tajā pašā abortnieču rindā esat arī jūs, Makarova kungs un Bērziņa kungs, varbūt vēl kāds "kârtīgais" latvietis. Jūsu programmiņas, lai cik skaisti un detalizēti viņas arī būtu uzrakstītas, ir kā nedzīvi dzimuši bērni. Reinānu ģimene dzīvo Rīgā, kur pie pilntiesīgas varas ir tīrasiņu latvieši no LNNK un "Tçvzemei un Brīvībai". Es nesaprotu, par kādu Pilsonības likumu mēs parakstāmies, ja Reinānu ģimenes izmisums dzen viņus pie kurdu bēgļiem Olainē, lai lūgtu jebkuras citas civilizētas valsts pilsonību. Tā ir ciniska, nievājoša attieksme pret tautu, īpaši pret bērniem - Latvijas pilsoņiem.

Genocīds un sarkani rozā terors pret tautu turpinās. Šis piemērs ir tik traģisks, ka Šķēles Jaungada uzruna par stāvokļa smagumu valstī, kurā ir līdzvainīga pašreizējā valdība, nobāl tā priekšā.

Kā prioritāte tiek izvirzīta zemes pārdošana. Daudzas valstis un tautas ir atradušās ļoti grūtā situācijā, bet uzplaukumu ir piedzīvojušas tikai tās tautas, kas ir domājušas par saviem bērniem un līdzpilsoņiem, bet nevis izpārdevušas savu zemi svešzemniekiem. Paskatieties kaut vai uz Japānu vai Izraēlu! Ir pēdējais brīdis valdībai izsludināt bērnu problēmu valstī par prioritāti nr.1 un iekļaut to budžetā. Neēdis un nabadzīgs bērns, vientuļš vecs cilvēks, invalīds nesapratīs, kāpēc tik maz budžeta līdzekļu atkal un atkal tiek iedalīts sociālajai aprūpei un veselības aizsardzībai.

Finansu ministrs Kreitusa kungs saka, ka budžetu varēs it kā pārskatīt maijā un tad palīdzēt. Bet mūsu vēlētāji atbild, ka līdz maijam daudzi nenodzīvos. Citi būs nosaluši, citi būs nomiruši bada nāvē. Un ne tikai vecie, bet arī bērni. Varbūt Kreitusa kungam vajadzētu pakonsultēties ar igauņu kolēģiem, jo viņi budžetu ieplāno bez deficīta. Šajos piecos gados Latvijā nav bijis kara, nav bijusi asinsizliešana, zemestrīces, plūdi un citas dabas katastrofas, bet ekonomika, vietējā rūpniecība, lauksaimniecība, sociālā aprūpe, veselības aizsardzība, izglītība un zinātne ir novestas līdz sabrukumam.

Šajā sakarībā es gribu zināt: kā tas varēja notikt? Ja Šķēle grib salīdzināt šo situāciju ar barikāžu laiku, tad tās barikādes jau ir uzceltas citā vietā - ap kungu krēsliem, pilīm, mitekļiem slepenībā no tautas, un tās turpina celt līdzšinējā valdība.

Ja Šķēle runā, ka panākumus var noteikt, cik gudri un godīgi būs amatvīri un politiķi, tad daudzi no pašreizējās valdības ar šīm jaukajām īpašībām nevar lepoties.

Negudrības piemērs ir labklājības ministra un vēsturnieka Vladimira Makarova raksts 2.janvāra burvīgajā laikrakstā "Diena", kur virsraksts vien jau ir daudzsološs - "Pensija būs jānopelna pašam". Dažas "pçrles" no šī raksta es citēšu:

"Cilvēkiem, kas dosies pensijā 1996.gadā, pensiju kapitālu veidos 1995.gada vidējā alga, no kuras tika maksāts sociālais nodoklis, - 25 lati. Tas tiks reizināts ar darba stāžu un tādējādi noteikts pensijas kapitāls, kas tiks dalīts ar to gadu skaitu, kurus vidēji pēc prognozēm nodzīvos cilvēki, kas 1995.gadā būs sasnieguši 60 vai 55 gadu vecumu." Beidzu citātu.

Pēc šiem vārdiem kļūst skaidrs, ka Labklājības ministrija dara un darīs visu iespējamo, lai Latvijā būtu visaugstākais iedzīvotāju mirstības līmenis un viszemākā dzimstība. Pārējais šajā rakstiņā ir vēlējuma formā, kā, piemēram (citēju): "Labklājības ministrija lielu uzmanību veltīs veselības apdrošināšanas ieviešanai un likuma izstrādei." Citātu beidzu.

Es gribu jautāt: "Ko tad jūs, kungi, vēsturniek, labklājības ministr Makarov un ministr Bērziņ, esat darījuši visus šos gadus, ja cilvēki ir neaizsargāti, pazemoti un nenodrošināti? Ko lai dara tie godīgie pensionāri, medmāsas, kas tagad saņem 32 latu pensiju mēnesī?" Un tā ārkārtīgā melošanas kāre! Var teikt - melošanas slimība. Te tiek paziņots, ka indeksēs pensijas un palielinās bērnu pabalstus un minimālo algu, bet, kā izrādās, viss ir kārtējie meli. Te tiek paziņots, ka bērnu pabalsti būs palielināti proporcionāli bērnu skaitam, bet 17.janvārī ministrs Makarovs televīzijā paziņo, ka bērnu pabalsti netiks palielināti. Un tas ir valstī ar viszemāko dzimstību un visaugstāko mirstību Eiropā!

Pēdējās Saeimas laikā pensijas jautājums tika atrisināts tikai vienam cilvēkam, tas ir, Valsts prezidentam. Protams, mūs nevar apmierināt šādi tempi. Gribētos arī pajautāt Prezidenta kungam, kāpēc viņš neiepazīstināja Šķēles kungu ar stāvokli valstī, pirms viņš uzaicināja viņu vadīt valdību?

Bet man kā ārstam gribas runāt arī vēl pavisam par ko citu. Par to, cik īsā laikā ir izdevies sagraut slimnīcu un visu veselības aizsardzības sistēmu. Viens Vladimirs darbojās savā laikā Krievijā un uzsāka ar graušanu. Par laimi syphilis tertiaris viņu apstādināja, bet bija "jauki", protams, sekotāji.

Jūsu neaizvietojamais tandēms, vēsturniek Labklājības ministrijā Vladimir Makarov un Andri Bērziņ, piecus gadus, atrodoties augstajos posteņos, neko nav izdarījis ne veselības aizsardzībā, ne sociālās aizsardzības jomā, un, prasti sakot, turpinat pūst miglu acīs!

Visvairāk ir žēl, ka, pateicoties jums, cieš veci, trūcīgi cilvēki, bērni. Daudzi spējīgi ārsti, medmāsas ir pametuši Latvijas medicīnu, bet medicīna un veselības aprūpe ir pametusi mūs - Latvijas tautu.

Budžeta uzmetums ar visām tabulām, diagrammām un scenāriju ir mums uz galda. Un parādīts ir brīnišķā veidā, ka inflācija no gada gadā samazinās. Bezdarbs samazinās. Jādomā, ka tad arī dzīves līmenim vajadzētu celties, bet jaunais gads atnāca ar jauniem traģiskiem notikumiem, jo Latvijā, kur ir viszemākā bērnu dzimstība, bērni nosalst un nomirst no bada.

Budžets tiek piedāvāts ar 60 miljonu latu deficītu. Kāpēc? Vai tas ir tāpēc, ka ir ieplānots palielināt algas medmāsām, ārstiem, mācību spēkiem, stipendijas studentiem, pensijas pensionāriem? Nē! Tas ir tāpēc, ka jau ir izveidojies milzīgs birokrātiskais aparāts, kas aprij mūsu tautas naudu kā vampīrs. Medmāsu alga ir 40-60 latu, ārstu 60 - 80 latu, profesoru Latvijas Medicīnas akadēmijā - 100 latu mēnesī. Iedzīvotājiem liek uzturēt ministrus un ierēdņus, kuri to vien līdz šim ir darījuši kā palielinājuši Latvijas ārējo parādu un postu. Ko ir izdarījušas iepriekšējās valdības tautas labā? Neko. Dažiem no ministriem ir izvirzītas apsūdzības par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Citi ir veiksmīgi privatizējuši ienesīgākos un labākos valsts uzņēmumus. Mūsu vēlētāji mums prasa: "Kâpēc šie veiksmīgie privatizētāji neprivatizē nabagmājas un cietumus?" Jā, tiešām. Kāpēc nevar privatizēt komplektā ar kuģniecību, "Latvijas gāzi", "Ventspils naftu", "Dzirnavnieku", "Latvenergo", citiem ienesīgiem objektiem pievienojot klāt pa cietumam un nabagmājai, kuru iemītnieku stāvoklis un dzīves apstākļi ir sevišķi nožēlojami? Un tie taču arī ir mūsu pilsoņi.

Mūsu ģimenes vārdā, kura komunistu režīma laikā ir represēta - es divu gadu vecumā tiku izlikts uz ielas, kad tēvu - Jāni Rubinu notiesāja pēc 58.panta uz 10 gadiem, izsūtot uz Sibīriju par pretkomunistisku darbību, savukārt sievastēvam - izcilam ārstam par to, ka viņš ir bijis leģionārs, neļāva strādāt tuvāk kā 100 kilometrus no Rīgas, - es ar pilnām morālām tiesībām pieprasu, lai Labklājības ministrijā Makarova kungs, kurš jau daudzus gadus ir pierādījis, ka nespēj vadīt un uzlabot sociālo nodrošināšanu valstī, kas ir redzams arī pašreizējā budžetā, atsakās no ministra amata un lai met līkumu ministrijai vismaz viena kilometra rādiusā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Beidz muldēt.")

Savukārt deputātam Endziņa kungam es gribu teikt, ka jūs kopā ar "Latvijas ceļu" esat atbildīgs par to ekonomisko lejupslīdi un lielajiem valsts parādiem, sociālo nenodrošinātību, nabadzību, cilvēku bezizeju, tādu, kāda valda pašreiz, jo jūsu "Latvijas ceļa" valdība pie tā ir novedusi. Un jūs, Endziņa kungs, mūsu Tautas kustības "Latvijai" deputātus neapklusināsit. Mēs uzdosim tik jautājumus ministriem, cik mēs uzskatīsim par vajadzīgu, vienalga, vai tas būs par budžetu vai par citiem jautājumiem. Ja mēs spēsim, mēs neļausim nevienam Latvijas pilsonim darīt pāri, mēs tos aizsargāsim. Vienalga, vai tas būtu 11 mēnešu vecs bērns vai sirmgalvis, vai kāds cits.

Diemžēl jāsaka, ka Latvijai neveicas, jo Labklājības ministriju pēdējos gados ir vadījuši mazspējīgi ministri. Tie ir: Eniņš, Ritenis, Bērziņš un pašreiz Makarovs. Sākot jau ar pirmo, neviens nav spējis iegūt līdzekļus pietiekamā daudzumā no valsts budžeta tieši veselības aprūpei un sociālajai nodrošināšanai. Kungi, tā zīme, ka tauta klusē, jums neliecina par labu. Latīniski: "cum tacent, clamant", latviskojot tas nozīmē "klusējot kliedz". Nomākta un klusējoša tauta ir bīstama. Bīstieties! Tā teiks vēl savu vārdu.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien mums pēc ilgas gaidīšanas ir saņemts apspriešanai valsts budžeta projekts.

Vispirms es, pirms ķeros pie analīzes, gribu pateikt, kas ir valsts budžets. Valsts budžets ir spogulis, kurā atspoguļojas valsts ekonomiskā un finansiālā politika, viņas darbība, viņas mērķi.

Un arī, pirms sākam izvērtēt šo budžetu, mums ir jāizraugās kritēriji, pēc kuriem to darīt. Kā viens no kritērijiem, manuprāt, ir jāizvēlas budžeta atbilstība Valdības deklarācijā iekļautajām nostādnēm un solījumiem. Atšķiram deklarāciju. Sadaļā "Finanses" 2. lapaspusē lasām: "Apzinoties, ka budžeta deficīta samazināšana ir jāveic nekavējoties, valdība ieviesīs visstingrākās taupības režīmu budžeta izdevumu daļā un krasu izdevumu samazināšanu valsts iestādēs, likvidējot dublējošās institūcijas, samazinot nesamērīgi "uzpūstos" kalpotāju štatus, pārskatot vēstniecību izdevumu lietderību." Tā skan deklarācija.

Paskatīsimies, kas ir budžetā. Budžetā pirmā izdevumu nozare. Valsts pārvaldes, valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumus šajā gadā ir paredzēts palielināt par 18,5%, salīdzinot ar 1995. gadu. Ja mēs salīdzinām ar 1994. gadu, tad šis pieaugums ir vēl daudz lielāks.

Palielinājies ir arī šīs izdevumu grupas īpatsvars kopējos budžeta izdevumos. Krāšņākie piemēri. Sāksim ar mūsu pašu tik mīļo Saeimu. Saeimas izdevumus ir paredzēts palielināt par 46,2% jeb par 1,6 miljoniem latu. Par Saeimu. Ja mēs paskatāmies šo Saeimas izdevumu sarakstu, tad redzam, ka arī šeit ir ļoti lielas taupīšanas rezerves. Vispirms es gribu teikt par šo apkalpojošā personāla skaitu un arī par citiem izdevumiem. Mani kā jaunu deputātu, ienākot Saeimā, ļoti pārsteidza viena vienkārša lieta, proti, ārkārtīgi lielie papīru plūdi, kas Saeimā nāk. Varbūt kāds Saeimas darbinieks šeit var pateikt, es neesmu tā noskaidrojis, bet... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Cik Zīgerists ar Kostandu iztērēja pagājušā gadā?") rodas tāds iespaids, ka šeit tiek pavairots un plūdināts tonnām papīra. Vispirms varbūt taupīsim tieši šajā postenī. (Starpsauciens no zāles: "Râdi piemēru!")

Tālāk. Ministru kabinets. Izdevumi šajā pārvaldes iestāžu uzturēšanas daļā pieaug par 116% jeb 1,1 miljonu latu. Šeit mēs redzam ļoti interesantas arī sadaļas, piemēram, ierēdņu apmācība - 330,4 tūkstoši latu, administratīvā skola - 203 tūkstoši latu, saikne ar pilsoni - 108 tūkstoši latu, tas kopā ir 724 tūkstoši latu. Šo izdevumu mērķtiecību, es domāju, mēs gan varētu apšaubīt, ja mēs, lūk, lasām atkal šo valdības iesniegto Deklarāciju.

Tālāk. Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrijā, kas arī ir pieminēta Deklarācijā, pārvalžu iestāžu uzturēšanas izdevumi pieaug par 170 tūkstošiem latu. Arī darbinieku skaits no 360 līdz 365, tātad ne tikai par darbinieku samazināšanu ir runa, bet ir runa vēl par pieaugumu.

Vēstniecībām, kas arī šeit pieminētas un par ko kādreiz ir diskusija uzsākta, izdevumi nevis samazinās, bet pieaug par 260 tūkstošiem latu. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Un vēl mēs šeit varam minēt daudzas institūcijas, struktūrvienības, ministrus. Tas ir, Ārlietu ministrijas budžetā, kurā ir paredzēti lieli naudas līdzekļi, tie visi atkal šeit saistās ar Eiropu. Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmas, Eiropas integrācijas birojs, dotācija Baltijas informācijas aģentūrai un, protams, arī īpašo uzdevumu ministram - 130 tūkstoši latu. Redzat, cik vienkārši! Nodibina jaunu īpašo uzdevumu ministru un tūliņ vajag simtiem tūkstošu latu budžetā.

Tālāk nākošais piemērs. Izglītības ministrija. Izglītības ministrijā situācija ir līdzīga. Kopējie pārvaldes izdevumi pieaug par 350 tūkstošiem latu jeb 44%. Centrālais aparāts, izmaksas Izglītības ministrijā pieaug par 165 tūkstošiem latu jeb par 67%. Darba samaksas fonds pieaug par 13,2%, bet izglītībai kopumā - pašai izglītībai izdevumi pieaug par 2,6%. Tajā skaitā darba samaksas fonds, kas ir tieši skolotāju algas fonds, - par 100 tūkstošiem latu jeb 0,9%. Un arī šeit mēs redzam ļoti daudzas struktūrvienības - Pedagoģiskās izglītības atbalsta centrs, Izglītības informācijas centrs, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Izglītības un zinātnes iestāžu pārvalde, Profesionālās izglītības metodiskais centrs un tā tālāk. Citiem vārdiem, ir ļoti daudz dažādu struktūrvienību, kurām ir paredzēti lieli budžeta līdzekļi, bet par viņu lietderību, protams, ir liels jautājums.

Un vēl ko gribu pieminēt, runājot par šo izdevumu posteni - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Pārvaldes iestāžu uzturēšanai izdevumi pieaug par 980 tūkstošiem latu jeb par 97%. Centrālais aparāts - 462 tūkstoši latu, 109%. Un šeit arī ir vesela virkne institūciju, par kuru finansēšanas lietderību nu katrā ziņā vismaz varētu strīdēties, ja ne to apšaubīt. Un šeit atkal ir jauns ministrs ar sekretariātu, ar 240 tūkstošiem latu.

Lūk, tā, cienītie kolēģi, izskatās faktiski jeb dzīvē, lūk, šis Deklarācijā pasludinātais postulāts, ka ejam uz taupīšanu, ejam struktūras un darbinieku samazināšanas ceļu, runājam par izdevumu pārskatīšanu. Bet, lūk, skaitļi liecina pavisam ko citu, un mūsu budžeta projekts - pavisam kaut ko citu!

Lasām tālāk Deklarāciju. Valdības pārstāvji jau bieži vien ir runājuši par to, ka... un arī šeit Šķēles kungs to ir uzsvēris vairākkārt, ka mums ir jāattīsta ražošana un tajā skaitā arī lauksaimniecība. (Es nerunāšu tagad par visu tautsaimniecību.) Un arī Deklarācijā sadaļā par lauksaimniecību mēs lasām: subsīdiju un kreditēšanas mehānisma pilnveidošana, paredzot lauksaimniecības veicināšanu, tās kreditēšanai attīstot hipotekāro aizdevumu sistēmu. Un tālāk: aizdevumu procentu subsīdijas noteiktu programmu ietvaros.

No šīs tribīnes Kaula kungs vienā no iepriekšējām sēdēm, kad atbildēja uz jautājumiem, runāja par to un pilnīgi pareizi uzsvēra, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai attīstītu lauksaimniecību, ir tas, ka mums ir jānostiprina šī kreditēšanas sistēma, proti, hipotekārais kredīts. Ir jānostiprina Hipotēku un zemes banka un, lai lētākus kredītus saņemtu, ir jādod subsīdijas pie aizdevuma procenta. Kas ir faktiski budžetā izdarīts? Kā praktiski ir realizēts, lūk, šis princips? Ļoti pareizi, es ļoti atbalstu Kaula kungu un piekrītu viņam. Bet kas ir šeit? Vai Hipotēku un zemes bankai ir kāds santīms iedalīts pamatkapitāla papildināšanai? Kalniņa kungs lūdz jau trīs gadus, lai viņam šos 3 miljonus iedod pamatkapitāla papildināšanai. Nav ne santīma! Lūk, tāda ir faktiskā īstenība.

Tālāk. Par izglītību. Atkal lasām Deklarāciju: "Valsts nodrošina finansējumu pamatizglītībai, vidējai un daļēji augstākajai izglītībai, arī izveidojot un ieviešot studiju kreditēšanas sistēmu 1996.-1997. mācību gadā." No šīs tribīnes tagadējais ministrs Grīnblata kungs arī ļoti iestājās par to, ka ir jāizveido šī studiju kreditēšanas sistēma. Pilnīgi pareizi! Bet kas ir atkal budžetā? Ne santīma! Lūk, tā valdība īsteno savu Deklarāciju.

Tālāk: "Valdība pakāpeniski nodrošinās tādu skolotāju atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu." Spriežot atkal no budžeta skaitļiem, mēs neredzam, ka tas tiktu īstenots, ka būtu paredzētas summas, līdzekļi skolotāju algu paaugstināšanai. Es jau šeit minēju šo ļoti niecīgo pieauguma skaitli, bet mēs zinām... mums izdevās ar lielām grūtībām saņemt tādus skaitļus, ka vidējā skolotāju alga tagad ir 66 lati mēnesī, ierēdņu vidējā alga ir 100 latu mēnesī. Kaut gan diezin vai kāds ierēdnis par 100 latiem strādā. Ierēdņu kandidāti... tas ir... tātad šeit iespējas... nu šeit gan ir teikts, ka pakāpeniski... bet nu pakāpeniski, es domāju, arī vajadzētu sākt šo Deklarācijā ierakstīto īstenot.

Lūk, tie tikai ir daži tādi piemēri, un šo piemēru uzskaitījumu varētu turpināt. Tie liecina par to, kā faktiski valdība pilda savus solījumus, to, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā.

Tālāk. Par budžeta ieņēmumiem. Kopumā tie ir pieauguši par 7,4%. Galvenā problēma budžeta ieņēmumos, protams, ir šāda: kur ņemt līdzekļus jeb kā palielināt ieņēmumus? Es jau savā rakstā to teicu un to arī šeit gribu pateikt, ka atbilde ir gaužām vienkārša: nauda ir jāpaņem tur, kur tā ir. Pavisam vienkārši! Bet - es pasvītroju - tā ir jāpaņem. Jāpaņem.

Es gribu izteikt pateicību Kaula kungam. Viņš šajā sakarībā mums pavisam nesen, vakar, iedeva ļoti labus skaitļus, ļoti labus piemērus, kurus mēs šodien varam izmantot, apspriežot budžetu. Un, proti, runa ir par to, ka pārtikas produktu kontrabandas dēļ budžetam garām aiziet 150 miljoni latu. 150 miljoni latu! Šeit es nenosaukšu atsevišķus produktu veidus, jo deputātiem šie materiāli ir. Tātad muitas nodoklis, akcīzes nodoklis...

Sēdes vadītāja. Zelgalvja kungs, atvainojiet! Ir pagājušas15 minūtes, kas Kārtības rullī ir paredzētas deputātiem debatēs. Jūsu laiks diemžēl beidzies...

E.Zelgalvis. Nu žēl...

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus to ņemt vērā. Pirms nākat runāt, atcerieties, ka jūsu runas laiks ir 15 minūtes un pēc tam 5 minūtes, ja otro reizi piesakāties debatēs rindas kārtībā!

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Jūs izmantosiet 15 minūtes? (Starpsauciens no zāles: "Vladimirs otrais!")

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Es taupīšu jūsu laiku, bet, noklausījies to, ko man veltīja deputāts Rubins, es nevaru neatbildēt. Saeimas laiks ir ārkārtīgi dārgs. Jebkura darba minūte Saeimas sēžu dienā maksā 300 latu. Rubina kungs runāja 15 minūtes: 4,5 tūkstoši latu, lai izmaksātu pensijas 125 pensionāriem. (Starpsauciens no zāles: "Bez procentiem!") deficīts. Rubina kunga vadītā firma "DERMA-PHARM-RIGA" ir ārējā budžeta parādniece 200 000 ASV dolāru apmērā. Un vēl. Atcerēsimies, Rubina kungs, kolīzijas ap jūsu dzīvokli Valdemāra ielā 76! Trūcīgi un godīgi nopelnīts. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Vai kāds blēdis?! Baigais!")

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jūsu rīcībā ir 13 minūtes. Vai jūs tās izmantosiet? Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Tautas kustības "Latvijai" pamatprincips ir skaidra, atklāta valoda. Klausoties Ministru prezidentu Andri Šķēli, radās iespaids, ka viņš ir drošs un dzelžains vīrs un mīl atklātu valodu. Tas, ka Latvija ir novesta bankrotā - tur es pilnībā piekrītu Ministru prezidentam, - nav noticis tāpat no zila gaisa, bet tur ir vaininieki. Un mēs prasām - un ceram, ka prasīs arī šī valdība, - lai šie vaininieki tiktu izvilkti dienas gaismā un saņemtu pelnīto sodu. Mēs esam jau sagatavojuši atbilstošus krimināllikumus, dažus arī ar atpakaļejošu spēku. Cerēsim, ka Saeima neatteiksies un šos likumus pieņems. Runājot par budžetu, jāsaka, ka es izsaku dziļu līdzjūtību Aivaram Kreitusam un citiem, kas strādāja pie budžeta. Jo pēc bankrota strādāt pie valsts budžeta ir patiešām grūti, un es reizēm tā iedomājos, ko es darītu viņu vietā. Man jāsaka tā - šermuļi iet pa kauliem, domājot, kas būtu jādara! Bet tomēr mums, Tautas kustībai "Latvijai", bija savi plāni, jo mēs pilnībā apzinājāmies, kas mums stāvētu priekšā, ja mums būtu uzticēta izpildvara. Proti, tur ir vajadzīgi cilvēki, kam ir ne tikai drosme, bet ir varbūt kaut kāds tāds iekšējs dullums - darīt Latvijai kaut ko labu. Ja Andrim Šķēlem šis dullums būs - un ir - , tad mēs viņu konstruktīvi atbalstīsim visos saprātīgos pasākumos. Un, es domāju, viens no atbalsta jautājumiem ir atbildības pastiprināšana par nodokļu nemaksāšanu. Šis likumprojekts jau tiks tūlīt izskatīts frakcijā un iesniegts. Vārdu sakot, tā būs vairāku krimināllikumu grupa. Tāpēc, lūdzu, cienījamie deputāti, nepārmetiet, ka Tautas kustība "Latvijai" ir nekonstruktīva un negrib piedalīties, palīdzēt valsts pārvaldē. Lai tikai mums šo iespēju dotu! Un ja mēs redzētu, ka tas tiek tiešām darīts Latvijas labā...

Tāpēc es pieskaršos tikai dažiem jautājumiem budžetā. Proti, šis budžets joprojām nav izvilcis gaismā visus tos liekos tērējumus, kas tiek veikti. Es tos braucienus uz ārzemēm, kuros ir pierakstījušies ļoti daudzi, veselās lielās "intūristu" grupās, uzskatu par vistrakāko valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Par to neviens pat neieminējās. Tāda braukšana, cik zinām, ir Latvijai nodarījusi lielākoties ļaunumu, nevis labumu. Tad es gribētu teikt tā: ierēdņu korpusu izveidoja Māris Gailis, gan būdams iepriekš citādā postenī, gan būdams Ministru prezidents. Un šo ierēdņu milzīgo masu - un labi apmaksāto masu - tagad Andrim Šķēlem būs ļoti grūti iztīrīt no tām ministrijām, kur tie ierēdņi vienkārši tagad dod viltotus datus. Kā jau mēs dzirdējām no Rubina runas, šie ierēdņi stāsta viens otram un stāsta priekšniekiem un pat presei, ka viņi ir ļoti, ļoti vajadzīgi. Un tad mēģiniet pierādīt, ka viņi nav vajadzīgi, ja viņiem visa vara ir rokās! Es lūdzu Ministru kabinetu ļoti rūpīgi skatīties uz šiem liekēžiem un saprast, ka tas ir milzīgs akmens bluķis pie mūsu finansu sistēmas kājām. Ja mēs pavērosim, kā tas reāli izpaužas, tad mēs pamanīsim to, ka šīs lielās "armijas" radītājs Māris Gailis tagad ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Un paskatieties, cik viņam ir palielināts šis ministrijas fonds! Palielināts. Andris Šķēle teica, ka tas ir noziegums - jebkur palielināt... Noziegums. Šodien, nupat to teica. Un šo noziegumu ir izdarījis Māris Gailis, pieprasīdams acīmredzot... un Aivars Kreituss ir piekāpies, bijis spiests piekāpties - palielinājis par 66,5%. Te gan motivēja, ka, lūk, Skrundas lokators un tā tālāk... ka tas ir tur nost. Bet otru Skrundas lokatoru taču šodien nespridzinās. (Smiekli zālē.) nerēķinoties ar inflācijas koeficientu, lauksaimniecībai paredzētie līdzekļi ir samazināti par 5,3%, kas ir gandrīz miljons. Es uzskatu, ka šie jautājumi ir ļoti nopietni, un domāju, ka labāk būtu šo likumprojektu, budžetu, neapstiprināt, lai visi ļoti nopietni turpinātu meklēt, kur ir tās rezerves, un šīs rezerves atrastu, jo, tikko budžets būs apstiprināts, viss iegrims mūžīgajā mierā līdz nākamā budžeta izskatīšanai.

Vēl gribu pieminēt, ka arī no "Latvijas ceļa" daži ir pamodušies. Mums jau pienāk sūdzības, ka Naturalizācijas departamentā ir ļoti daudz cilvēku un viņi patērē ļoti daudz līdzekļu, un viņiem ir ļoti skaistas telpas, bet naturalizācijai cilvēku ierodas ļoti maz. Dažās nodaļās esot pat tā, ka gada laikā naturalizējušos cilvēku ir mazāk, nekā ir vispār šajā nodaļā darbinieku. Un šobrīd es pateicos Jānim Lagzdiņam, kas šim jautājumam pieskārās Juridiskajā komisijā, apspriežot budžetu. Bet šādas lietas es pieminu tikai tāpēc, ka mums jau sen tās vēstules nāca, sen, lauku avīzes, rajonu avīzes par to rakstīja, centrālajās avīzēs par to bija klusums. Es tikai pieminu to kā vienu piemēru. Šādu liekēžu ir ļoti daudz, un tur, kur būtu vajadzīgi līdzekļi, piemēram, tiesu nodrošināšanai, šādu līdzekļu nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, vai jūs trīs minūtes izmantosiet? Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Ar izteiksmi!")

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers...

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš ir zālē, Ilmārs Bišers ir zālē.

I.Daudišs. Vladilens Dozorcevs, Ervids Grinovskis, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Ludmila Kuprijanova...

Sēdes vadītāja. Zālē.

I.Daudišs. Ivars Ķezbers, Imants Liepa, Andrejs Panteļējevs, Normunds Pēterkops, Aija Poča...

Sēdes vadītāja. Aija Poča ir zālē.

I.Daudišs. Jānis Priedkalns...

Sēdes vadītāja. Zālē.

I.Daudišs. Juris Sinka, Anatolijs Tučs, Dainis Turlais...

Sēdes vadītāja. Dainis Turlais ir zālē.

I.Daudišs. Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis...

Sēdes vadītāja. Zelgalvja kungs ir zālē.

I.Daudišs. Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu. Ozoliņa kungs, lūdzu debates ārpus zāles... Tātad vārds Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā budžeta apspriešanā es uzstājos ar dalītām jūtām. No vienas puses, es esmu priecīgs, ka šī valdība varēja viena mēneša laikā sagatavot budžetu, kuru iepriekšējā valdība savā ilgajā darbības laikā nevarēja tomēr sagatavot likumā noteiktajā termiņā - līdz pagājušā gada 1. oktobrim. Bet tajā pašā laikā es nevaru teikt, ka šis budžets mani apmierina. Un mēs visi priecājamies redzēt šo budžetu... deficīts ir samazinājies. Pagājušajā gadā deficīts bija 90 miljoni, bet tagad mums tiek likts priekšā, ka 60 miljoni. Ja pirms gada finansu ministrs būtu uzkāpis tribīnē un teicis, ka viņš plāno budžeta deficītu 90 miljonus vai arī 60 miljonus, viņš vienkārši būtu nosvilpts no tribīnes, bet šobrīd mēs 60 miljonu deficītu uztveram kā lielu sasniegumu. Es tomēr saprotu, ka īsā laikā nevarēja savākt visus galus un aptvert visas iespējas, kur taupīt, un tāpēc balsošu par budžetu pirmajā lasījumā. Un tajā pašā laikā aicinu visas komisijas un visus deputātus atlikušajā laikā līdz budžeta galīgai apstiprināšanai strādāt un meklēt, kur vēl varētu ietaupīt, kādā veidā arī šo ārkārtīgi bīstami lielo budžeta deficītu varētu samazināt.

Es gribētu šeit parunāt par dažām problēmām, kas man vairāk pazīstamas, tās ir saistītas ar valsts iestāžu darbību. Vispirms - jautājums par ierēdniecību, kas jau te tika skarts ne vienu reizi vien. Es atceros, kā kādreizējais valsts reformu ministrs Gaiļa kungs pēc 5. Saeimas vēlēšanām solīja, ka ierēdņu skaits tikšot samazināts par vienu trešdaļu. Faktiski "Latvijas ceļa" valdības darbības laikā ierēdņu skaits palielinājās apmēram trīs reizes. Ir izaudzis... (Zālē nopūtas...) Piemēram, es atceros, ka tajā senajā laikā, kad es strādāju valdībā, tas ir, Godmaņa valdībā, Izglītības ministrijā bija 62 ierēdņi. Tagad viņu ir apmēram 360. (Zālē nopūtas...) Līdzīgs stāvoklis ir arī Labklājības ministrijā un vēl citās. Ir izaudzis ne tikai centrālais aparāts. Tas centrālais aparāts ministrijās ir apaudzis ar dažādām iestādēm, kuras ir tagad tik daudzveidīgas un tik daudzas, ka to labākai klasifikācijai ir izgudroti īpaši iedalījumi: pakļautībā esošās iestādes, pārraudzībā esošās iestādes un pārziņā esošās iestādes, - jo citādi tajās vairs orientēties nevar. Un tās aug vēl straujāk nekā centrālais aparāts! Tā, piemēram, pieminēsim Valsts ieņēmumu dienestu. Tā ir jauna institūcija, kas pēdējos gados ir augusi ļoti strauji. Un ne bez pamata. Es, piemēram, šā gada sākumā aizgāju uz sava rajona Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu, lai saņemtu deklarācijas, kas man būs jāaizpilda par pagājušo gadu. Kā vienkāršs pilsonis. Man iedeva četras lapas ar desmitiem aiļu un sleju, kas man ir jāizpilda par maniem pagājušā gada ieņēmumiem. Par laimi, es nebiju par saviem sertifikātiem nopircis nevienu Unibankas akciju, jo pretējā gadījumā man vēl būtu divas lapas iedotas klāt. Tātad pavisam 6 lapas uz manu necilo personu. Es pajautāju darbiniecēm: vai viņas spēj izlasīt visus tos papīrus? Viņas man atklāti atbildēja: mēs ņemam naktis palīgā. Taču es domāju, ka ilgi cilvēks - un vēl jo vairāk ierēdnis - nevar strādāt pa naktīm, un tāpēc gribot negribot nāksies palielināt atkal šajā iestādē štatus. Un tādēļ mani baida, ka šis ieņēmumu dienests nākotnē varēs savākt tik daudz nodokļu, lai spētu uzturēt pats sevi, nerunājot par visām citām valsts iestādēm.

Jāsaka, ka mani šinī gadījumā satrauca ne tikai tā nauda, kas tiek izmaksāta ierēdniecības uzturēšanai. Neskatoties uz to, ka aizvadītajos gados ierēdniecības lietu sakārtošanai ir iztērēti vairāki miljoni latu - gan viņu skološanai, gan tarificēšanai, gan eksaminēšanai, un tā tālāk, un tā tālāk, - mūsu ierēdniecības aparāts ir viens no smagnējākajiem, birokrātiskākajiem, nelaipnākajiem un apgrūtina visu jautājumu kārtošanu valsts iestādēs.

Katrs ierēdnis grib atrast attaisnojumu savai eksistencei, un mums ir jau simtiem lietu, vienkāršu lietu, kuru risināšanai vajadzīgi sertifikāti, licences, atļaujas un vēl desmit dažādu papīru, kuru saņemšanai atkal ir jāsagatavo daži desmiti papīru un kurus izskata veselas komisijas šo ierēdņu, turklāt tādējādi noņemot no sevis individuālo atbildību.

Ar to tiek bremzēta normāla saimnieciskā darbība. Praksē nedarbojas vērtspapīru tirgus, nīkuļo nekustamo īpašumu tirgus, bez kā normāla ekonomiskā attīstība nav iespējama.

Vēl viens iemesls ir investīciju trūkums. Visi ārzemju eksperti un biznesmeņi vienā balsī apgalvo, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir sarežģītā jautājumu risināšana ar mūsu ierēdņiem, kas kavē investīciju ieplūšanu Latvijā. Man pašam gadījās, ka man vajadzēja... manam advokātu birojam vajadzēja uzaicināt vienu biznesa partneri no Krievijas - oficiālas valsts iestādes pārstāvi. Lai noformētu viņam uzaicinājumu, pusotra mēneša bija par maz. Vai tā ir normāla ekonomiska sadarbība ar kaimiņvalsti? Es saprotu: ja iepriekšējās valdības nodibinātajai Valsts reformu ministrijai, ko mēs ar lepnumu atcēlām pagājušajā gada vasarā un teicām, ka tā savus uzdevumus ir izpildījusi, - ja tai bija tikai šādi uzdevumi - novest pie šāda stāvokļa, tad labāk lai tā nebūtu dibināta!

Es saprotu, ka budžeta apspriešanas laikā nevar novērst visus tos trūkumus, acīmredzot ir nepieciešams tālāks darbs. Taču kaut ko var novērst. Mēs, piemēram, vakar izskatījām Juridiskajā komisijā to vienīgo ministriju - Tieslietu ministriju, kas bija mūsu pārziņā, un arī atradām dažādas interesantas lietas.

Te jau tika pieminēts Naturalizācijas departaments, kur uz katru ierēdni ir pa vienam iesniegumam. Lai attaisnotu savu eksistenci, tie staigā pa skolām un citām iestādēm un aicina nepilsoņus nākt pie viņiem reģistrēties.

Tajā pašā laikā ir arī tāds Cilvēktiesību birojs, kurš tika nodibināts pagājušajā gadā un kurš ir radīts bez reālām pilnvarām, un man šķiet, ka tas ir radīts tikai acu aizmālēšanai, ka pie mums rūpējas par cilvēku tiesībām, un šā biroja izdevumi arī ļoti strauji pieaug.

Turpretim zemesgrāmatu nodaļas, kuras neķer savus klientus un kurām rindas stāv mēnešiem un gadiem uz priekšu, ir nožēlojamā stāvoklī, tur trūkst darbinieku, un līdz ar to nekustamā īpašuma attiecību sakārtošana mūsu valstī draud ieilgt uz 20 gadiem, kā tiek rēķināts, un tātad normāla ekonomiskā dzīve mūsu valstī varētu iesākties tikai pēc 20 gadiem. Es domāju, ka tas arī ir nenormāli. Šādas lietas mēs šeit budžeta apspriešanas laikā varētu paskatīties.

Protams, ierēdņu algas nav vienīgās lietas un vienīgās problēmas. Šādas problēmas var atrast uz katra soļa. Es kā jurists nesaprotu, kāpēc Saeimas likumu un Ministru kabineta noteikumu publicēšanai mums ir divi izdevumi? Mums ir "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", ko izdod Saeimas Kanceleja, un ir "Latvijas Vēstnesis", ko izdod Tieslietu ministrija, tas ir vajadzīgs kā operatīvs izdevums. Bet izdot arī vienlaicīgi "Latvijas Vēstneša" dokumentu krājumu, kurš burts burtā atkārto šo "Ziņotāju"? Kāpēc par valsts naudu mums jāizdod divi paralēli izdevumi? Tas man nav saprotams.

Un vēl viens. Valdība aicina visus savilkt jostas un pārvarēt pašreizējo grūto situāciju. Man šķiet, ka valdības aicinājums būtu efektīvāks, ja valdība parādītu piemēru. Diemžēl es gan tagad runāju tukšiem valdības soliem, bet var būt, ka arī valdība kādreiz izlasīs šo stenogrammu un redzēs, par ko mēs te esam runājuši.

Mūžīgi mūs aicina atskatīties uz Latvijas pastāvēšanas pirmo posmu. Toreiz ministriju skaits bija mazāks. Labi, tas ir pieaudzis. Ekonomika aug, viss ir vajadzīgs. Bet tajā laikā nezinājām tādas figūras kā valsts ministrus, īpašo uzdevumu ministrus, parlamentāros sekretārus, kuru skaits no valdības uz valdību aug un aug, aizvien pieaug. Katrā valdībā viņu skaits pieaug, un faktiski ir tā: valdības ministru, īsto pilntiesīgo ministru skaitu mēs varam regulēt, jo mēs nosakām to ar likumu, turpretim šo procesu mēs gandrīz nekādi nevaram ietekmēt. Mums saka - Saeima apstiprina. Bet Saeima šinī jautājumā ir izvēles priekšā - vai nu izgāzt valdību vispār (un to darīt mums negribas, jo mēs redzam, cik grūti bija sastādīt valdību), vai akceptēt šos garos valsts ministru sarakstus, kuriem pietrūkst vietas tai valdībai atvēlētajos solos tāpēc, ka viņu ir divreiz vairāk nekā atvēlēto solu. Tātad vairāki ministri tiek diskriminēti, jo viņiem nav šeit, Saeimā, vietas.

Es negribu šobrīd balsojumu, es gribu vērsties pie valdības, lai valdība pati to visu objektīvi izvērtētu. Es saprotu, tas nav viegls process, jo šeit pastāv starpfrakciju intereses un to stabilitāti starp valdību veidojošiem spēkiem nav viegli saglabāt. Bet tomēr vajag padomāt - vai mēs šeit nevarētu kaut ko ietaupīt? Es domāju, ka šādu soli ļoti pozitīvi uztvertu Latvijas iedzīvotāji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jā, protams, žēl, ka šobrīd šeit praktiski nav valdības. Un vienīgi Birkava kungs lepni pārstāv...

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs! Ieskatieties zālē kārtīgāk.

Dz.Ābiķis. Jā! Es saku, Birkava kungs pārstāv. Laikam vēl kāds aizmugurē. Jā, finansu ministrs ir. Tas ir ļoti labi. Bet es arī saprotu valdību. Un es tāpēc gribētu aicināt deputātus tiešām uz konstruktīvām runām. Tas, protams, neattiecas uz iepriekšējo runātāju, bet tie "grēku plūdi", kas tika sludināti pirms starpbrīža, vai arī tikai un vienīgi budžeta "deķīša" vilkšana uz savas nozares pusi, neapšaubāmi, nesekmē valdības stimulu klausīties.

Neapšaubāmi, valdības nostāja samazināt budžeta deficītu ir pareiza un tā ir apsveicama. Bet tajā pašā laikā es aicinātu šeit no tribīnes, es gribētu pat izteikt vienu saukli: "Nost ar padomju varu!" jeb, pareizāk sakot: "Nost ar vecās sistēmas atražošanu, kas joprojām pastāv!" Kāpēc es tā saku? Diemžēl budžeta apstiprināšanas procedūra ir lielā mērā saglabājusies no padomju laikiem, un tā diemžēl lielā mērā sekmē vēl vecās sistēmas atražošanos. Kā, manuprāt, vajadzētu konceptuāli izskatīt budžetu? Kādai vajadzētu būt secībai?

Pirmkārt. Valdībai vajadzētu vienoties par ienākumu daļu un varbūt pat to vajadzētu apstiprināt ar Saeimas balsojumu.

Tālāk, otrais, kas ir ļoti svarīgs punkts. Politiķiem un, pirmkārt, tautas vēlētiem priekšstāvjiem vajadzētu noteikt procentuālā ziņā prioritātes, nevis absolūtos ciparos jeb skaitļos, bet procentuālā ziņā. Cik mēs atvēlam izglītībai, cik - valsts aizsardzībai, cik - ierēdņiem un tā tālāk. Pēc tam, neapšaubāmi, ministrijām, vadoties pēc šiem procentiem un vadoties pēc ieņēmumu daļas, katrai vajadzētu strādāt pie savas sadaļas un, protams, to iesniegt Finansu ministrijā, bet Finansu ministrijai vajadzētu norādīt uz zināmām nepilnībām. Taču nekādā gadījumā nedrīkst atkārtot vairs to, kas turpinās vēl līdz šim, - ka Finansu ministrija vēl joprojām pilda Valsts plāna funkcijas. Un Finansu ministrijas ierēdnis pasaka: "Tâ, mīļais kolēģi no Izglītības ministrijas! Kāpēc tu māci ģeogrāfiju tik daudz, nevis vēsturi? Kāpēc ir jāmaksā par audzināšanu skolā?" Tas vispār, manuprāt, ir absurds, ka kaut kas tāds ir varējis izskanēt. Un rezultāts ir tāds, ka mēs atgriežamies pie vecās padomju laiku sistēmas, kad Valsts plāns, proti, Finansu ministrija, nosaka prioritātes tā vietā, lai prioritātes noteiktu šeit iepriekš politiķi - tautas vēlēti priekšstāvji.

Runājot par prioritātēm. Diemžēl arī šī iemesla dēļ šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kādas tad īsti ir valdības prioritātes. Ja iepriekšējās valdības laikā vairāk vai mazāk tomēr tika pildītas pasludinātās prioritātes, tas ir, izglītība, valsts drošība, tad šobrīd, raugoties uz prioritātēm, mēs redzam, ka drīzāk prioritāte ir dota valsts pārvaldes iestāžu funkcionēšanai, bet izglītība ir saņēmusi plus 5%, kultūra - mīnus 10%, iekšlietu sistēma - plus 1% apmēram. Tātad tās vairs nav prioritātes, jo valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Ministru kabinets, ir saņēmis plusā apmēram 30%. Šajā sakarībā man rodas jautājums: vai valsts pārvaldes iestāžu ierēdņi ir vairāk pelnījuši nekā skolotāji, mediķi un tā tālāk? Vai tās ir šīs valdības prioritātes?

Neapšaubāmi, Ministru prezidents Šķēle ir izteicis daudz vērtīgu ideju, kam es pilnībā piekrītu. Kas attiecas uz izglītības sistēmu, tad, protams, te ir arī diezgan lielas iekšējās rezerves, un taisnība ir tā, ka izglītības sistēmas iestādēm būtu jāpāriet vienas ministrijas pakļautībā. Tikai es gribu brīdināt valdību, ka diez vai tas būtu mērķtiecīgi izdarāms līdz šā gada 1.septembrim. Varbūt ir vajadzīgs ilgāks laiks, jo jāatceras, ka reforma prasa naudu. Un vai šī gada "saspiestā" budžeta ietvaros līdz 1.septembrim to būs iespējams izdarīt?

Tāpat, runājot par normatīviem, ir skaidrs, ka nav normāli, ja ir skola, kur klasē ir viens skolēns. Varbūt to var attaisnot Latgalē, kur jāatjauno mazās latviešu klasītes, bet šobrīd tā situācija ir tāda, ka rezerves ir pietiekami lielas. Un te nu es gribētu atgādināt Šķēles kungam, ka viņam tik vienkārši neies. Viņš gan ir izteicies tikšanās laikā ar vēlētājiem, ka, lūk, "Latvijas ceļam" savā laikā vajadzēja iedarbināt to balsošanas mašīnu un nežēlīgi iet pa reformu ceļu. Nu jā, bet mēs bijām tikai 36 un vēlāk - 35 deputāti. Un diemžēl to balsošanas mašīnu iedarbināt neizdevās tā, kā mēs gribējām.

Un šajā sakarībā es varu tikai pieminēt vienu piemēru. Es atceros, kad mēs apspriedām jautājumu par labojumiem Izglītības likumā un kad es tiešām biju iepazinies diezgan pamatīgi ar statistiku, es ierosināju to, ka vidusskolas klases atvēršanai būtu vajadzīgi kaut kādi normatīvi, stingrāki normatīvi, un es biju izrēķinājis, ka necietīs neviena latviešu vidusskola. Tad tribīnē kāpa ne tikai prokrieviski orientētā frakcija, bet kāpa arī tā saucamās nacionālās frakcijas un sāka runāt par to, ka mums ir maza dzimstība un ka var būt... Mēs nezinām, kas būs pēc 10 vai 15 gadiem un kā tad būs... Taču, ticiet man, varbūt pēc 10, 15 gadiem valsts būs tik bagāta, ka tā varēs atļauties Brocēnos krievu vidusskolas klasi, kurā mācās kādi 4 bērni. Un šobrīd man ir bijušas daudzas nopietnas sarunas šajā jautājumā ar pašvaldībām gan Talsu rajonā, gan Kuldīgas rajonā, kas ir izteikti latviski rajoni un kur tiešām pastāv vēl, piemēram, Kuldīgas pilsētā, krievu vidusskola, kur ir ārkārtīgi mazs skolēnu skaits un kur vecāki ir gatavi faktiski sūtīt bērnus latviešu skolā. Tas nenozīmē, ka mēs esam pret izglītību minoritātēm, bet kaut kādi saprātīgi normatīvi tomēr ir jāievēro, jo valsts taču nav bezizmēra.

Nākamais. Ļoti nopietns jautājums. Redzot, cik grūti iet valdībai šobrīd, un objektīvi tas tā ir, jo vēlēšanas bija rudenī un, neskatoties uz to, ka iepriekšējā valdība bija atstājusi budžeta projektu, gada beigās šīs lietas atrisināt ir ārkārtīgi sarežģīti. Un es uzskatu, ka Saeimai tomēr ir jāizšķiras un jālabo pirmskara kļūda, jo Saeimas vēlēšanām ir jābūt pavasarī, nevis rudenī. Es domāju, tas jautājums mums noteikti ir jāizšķir, citādi pēc trim gadiem atkārtosies šī situācija.

Un arī šis varbūt ir tas iemesls faktam, ka budžeta projekts diemžēl ir samērā nekvalitatīvs, jo tikai šorīt mēs saņēmām investīcijas ministriju griezumā un tām nav Ministru kabineta akcepta. Mēs redzam, ka nav panākta vienošanās ar Pašvaldību savienību, un vēl mani dara aizdomīgu tāds fakts, ka budžeta projektā ir ļoti daudz tādu ciparu izdevumu daļā... 50 tūkstoši, 100 tūkstoši, 200 tūkstoši... Es ļoti šaubos, vai tik precīzi, teiksim, kāda objekta celtniecībai vai kādas citas problēmas risināšanai ar precizitāti līdz absolūtām nullēm varētu noteikt. Un te es gribētu pamācīties, lai mēs mācītos un arī mūsu Finansu ministrija pamācītos no pašvaldībām, jo ir, piemēram, tāda pašvaldība kā Ventspils pašvaldība, un tur pašvaldību budžets ir uz vairāk nekā četras reizes skaitliski lielākām lappusēm, nekā ir mūsu budžets. Un varbūt vienam otram tas liekas smieklīgi, bet ir noteikts, ka iestāžu vadītāji par valsts budžeta līdzekļiem var zvanīt tikai tik un tik minūtes mēnesī. Un tas ir pareizi, ka ir līdz pēdējam sīkumam izkalkulēts. Jā, protams, var teikt, ka Ventspils pašvaldība ir bagātāka, bet Ventspils ir vienīgā pilsēta, kur var braukt ar automobili, kur akas ir vienā līmenī ar ielu, un tas neprasa papildu līdzekļus, bet stingru saimnieka roku.

Vēl viena problēma, ar ko valdībai būs jārēķinās, jo ir vēl slēptais budžeta deficīts, kas neatspoguļojas budžetā. Valsts iestādes ir parādā apmēram 15 miljonus. Galvenokārt tie ir komunālie maksājumi, piemēram, zinātnes iestādes ir parādā 700 tūkstošus, kultūras iestādes - gandrīz miljonu, un tas vēl ir mīnusā nākamgada budžetā, tas vēl vairāk faktiski palielina budžeta deficītu.

Nākamā problēma. Šķēles kungs pareizi teica: nevajag šogad pieņemt likumus turpmāk, kas prasa lielus izdevumus, bet šobrīd spēkā ir daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas šobrīd ir vēl spēkā un kas prasa, lai mēs tos realizētu, un tie ir likumi un noteikumi, kas prasa izdevumus, bet diemžēl naudiņa tam izdalīta nav. Vajadzētu arī mums, deputātiem, padomāt par tādām prioritātēm kaut vai celtniecībā, kas šobrīd ir svarīgas, piemēram, Rīgas Lietišķās mākslas koledžai vajag izremontēt telpas, nodot jaunās telpas, atvēlēt tam 200 tūkstošus, nevis atstāt Rīgas Lietišķās mākslas koledžu vecajā ēkā, kas ir īpašnieka īpašums un kur tiek tērēts... Ir aplēsts, ka šogad īrei vien un visam pārējam tiks iztērēts apmēram 100 tūkstošu latu. Rezultātā mēs finišā tikai zaudēsim šajā sakarībā. Tāpat mēs nevaram, es domāju, atļauties tik daudz vienreizēju pasākumu. No tiem mums šogad vajadzētu vairāk atteikties, bet, ja ēkai nav uzlikts jumts, tas nozīmē, ka ēka bojāsies, un finālā budžets tikai zaudēs un arī valsts līdz ar to zaudēs.

Es gribētu šobrīd valsti salīdzināt ar sievieti. Jā, ar sievieti... Lai sieviete aukstajā ziemā nesaslimtu, viņai vispirms vajag siltus apavus un siltu veļu, bet nevajag auskarus, un pēc šī paša principa mums arī vajadzētu vadīties, diskutējot par budžetu.

Un nobeidzot es vēlreiz atkārtoju. Mums ir jāmaina budžeta izskatīšanas kārtība un prioritātes ir jānosaka šeit, Saeimā. Prioritātes ir jānosaka tautas vēlētiem priekšstāvjiem, nevis maziem ierēdnīšiem, maziem ministriņiem Finansu ministrijā. Un Kaminska kungs, manuprāt, nav mazs ministriņš, bet ir liels ministriņš, kas grib diktēt prioritātes. Tā ka to mums vajadzētu atcerēties, strādājot savlaicīgi jau pie nākamā gada budžeta. Pie 1997.gada budžeta vajadzētu sākt strādāt ļoti savlaicīgi - jau varbūt dažus mēnešus pēc šī budžeta vai pat tūlīt pēc šī budžeta apstiprināšanas, lai mēs neturpinātu veco, bet strādātu pēc jaunas sistēmas, lai mēs neturpinātu atražot iepriekšējo. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, līdz šim brīdim Latvijā ir tikai ministri un citas leksikas pagaidām Latvijas valsts pārvaldes struktūrā nav. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Runājot par budžetu, man ļoti gribētos pievienoties tiem runātājiem, kuri ir ieraudzījuši vienu ļoti būtisku lietu. Iepriekšējā valdība centās veidot budžetu, pie kam jau oktobrī šim budžeta projektam bija jābūt gatavam, jo to nosaka likums, bet viņa nebija. Šķēles kunga vadītā valdība paspēja to izdarīt nepilna mēneša laikā. Reālajam budžeta deficītam vajadzētu būt ap 100 miljoniem latu. Nu diezgan iluzori viņš ir nobraucis lejā uz 60 miljoniem. Domāju, ka tā ir pārāk optimistiska prognoze. Un tomēr. Tik tiešām Šķēles kungs pateica un tie cilvēki, kuri labi orientējas ciparos, nevis, atvainojiet, Latviju redz kā sievieti bumbierenēs... Es ļoti labi saprotu Šķēles kunga bažas, ka Latvija šodien dzīvo nevis no saviem līdzekļiem, bet no humānās palīdzības līdzekļiem. Konkrēti Latvijai vairs savu līdzekļu praktiski nav. Runa ir par to, ka acīmredzot ir spēki, kas ļoti gribētu redzēt nabadzīgas valstis, un mums ir jāatzīst, ka Latvija ir nabadzīga valsts, kas jau tā plāno maciņu mēģina sadalīt daudzās daļās.

Cienījamie kolēģi, man šķiet, ka mēs visi šeit praktiski esam vai vismaz esam bijuši, vai noteikti būsim ģimenes cilvēki. Ja ģimenē trūkst līdzekļu, tad ģimenes galva tur maku... jā, pareizi - "kakls"! Nu lielākajā vairākumā ģimeņu "kakls" ir sievas, protams, kas to "galvu" groza, kā grib. Var tikai pagrozīt šo "galvu" kopējā ģimenes sanāksmē, kad tiek izspriests, kā dalīt ģimenes budžetu. Šobrīd ir radusies kolīzija jau ar Latvijas Pašvaldību savienību. Man šķiet, ka nevienam no mums nav noslēpums, ka valsts līdzekļi tiek šķiesti ne visai lietderīgi un ka noteikti arī ļoti daudzu pašvaldību līdzekļi tieši tāpat tiek šķiesti nelietderīgi. Es negribu atkārtot to, ko šeit savā laikā ir teicis valsts kontrolieris Černaja kungs, arī Skrastiņa kungam, ģenerālprokuroram, ir pietiekoši materiālu, tāpēc nebūtu vērts atkārtot. Tāpēc es atļaušos paust arī savas atsevišķās deputāta domas, kas atšķiras no manis vadītās komisijas domām, kura bija nospriedusi atlikt budžeta skatīšanu. Jo mazāk ir naudas valstī, jo lielāks budžeta deficīts ir iespējams un praktiski iespējams krahs budžetā, ko uzņēmējdarbībā sauc par bankrotu, tāpēc jo steidzīgāk šāds budžets ir jāpieņem, protams, pirmajā lasījumā.

Ļoti šaubos, vai izdevumu daļu kopumā var samazināt. Runāt par bezdeficīta budžetu, atvainojiet, pragmatiska rakstura cilvēki nav spējīgi. Ir runa par to, ka mums ir jādod iespēja jaunajai valdībai, jaunajam premjerministram, arī jaunajai Finansu ministrijas vadībai turpināt šos apņēmīgos soļus. Tik tiešām mēs redzam, ka par ieņēmumu daļu rūpējas. Tik tiešām ir ieviesta degvielas tirdzniecības licencēšana, un nav noslēpums, ka šodien Latvijā legāli ir ievesti tikai 34% no tās degvielas, ko reāli patērē. Mums ir kolosāli ekonomiski autiņi, jo ar 66% gaisa viņi brauc, bet tā ir kontrabanda, tā ir nelicencēšana.

Nodokļu iekasēšanas pastiprinājums. Arī pašvaldībniekiem es gribētu atgādināt, ka šodien principā reāli pašvaldības var saņemt tādu budžetu, kādu tās reāli iztērēja pagājušajā gadā; ir inflācija, trūkst jauniem uzdevumiem. Jaunā nodokļu iekasēšanas sistēma ļaus parādīt, kā pašvaldības prot saimniekot. Tik tiešām lai pamācās no Ventspils, kur ir jūtama saimnieka roka. Varbūt visās pašvaldībās vajadzētu tādus saimniekus, kādi, piemēram, ir Ventspilī, kādi, piemēram, ir Dagdā, Zlēku pagastā. Es varu nosaukt ļoti daudz tādu pašvaldību, kur ir saimnieki, bet diemžēl varu tikai nosaukt, nevis pateikt, ka tā ir masveidīgi.

Ļoti būtisks moments ir korupcijas apkarošanas moments. Es to negribu atgādināt, ka Māra Gaiļa vadītās valdības laikā ierēdņu kandidātu skaits no nulles - tādu nebija - ir izaudzis līdz 13,5 tūkstošiem, no kuriem 2,5 tūkstoši ir Meža dienesta civildienesta darbinieki, konkrēti - mežsargi un tā tālāk. Pārējie kalpotāji, kuri kopsummā uz maija mēnesi sastādīja apmēram 57 000 cilvēku, ir līguma darbinieki. Un, ja mēs gribam civilizētu valsti, tad tikai tiešām ierēdņiem, kurus nevajadzētu jaukt ar kalpotājiem un viņu rupjībām... Tā tiešām ir nepieciešama lieta. Tikai cita lieta ir tā, ka šo kalpotāju skaits ir milzīgi izaudzis uz jaunradīto civildienesta iestāžu skaita, uz milzīgā papīru aprites skaita.

Jā, es piekrītu Kreitusa kungam, ka būs liels darbs jāizdara, lai ierobežotu šo nepakļaušanos valdības menedžmentam, jo tad, kad tika aptaujātas visas ministrijas, lai ieviestu šo valdības menedžmentu, izrādījās, ka visiem trūkst kadru, visiem trūkst algu un finansu līdzekļu. Neviens neprata sevi paknapināt.

Es gribētu, mīļie kolēģi, lai mēs saprastu. Katram ir jābūt uzticīgam votumam. Valdība šajā mēnesī ir parādījusi spēju darboties. Pieņemtie lēmumi ir pietiekoši strikti un stratēģiski tālejoši. Mēs varam nepieņemt budžetu. Interesanti, ko tad mēs pateiksim savai ģimenei, mūsu Latvijai, mūsu pilsoņiem, kas mūs ir ievēlējuši? Mēs esam nabagi, bet plānot savus izdevumus un ieņēmumus pagaidām vēl negribam. Vai tā tomēr nebūtu mūsu pašu ģimenes, mūsu Latvijas, izputināšana?

Un pats pēdējais. Es domāju, ka ļoti būtiski mainās cilvēku domāšana. Vakar tikai divi cilvēki Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nenobalsoja par izskatīšanas atlikšanu, turpretī šodien "pret" nobalsoja tikai pieci no 11. Tātad mainās šī domāšana, tikko rit normāls izskaidrojošs darbs.

Paldies cienījamajai opozīcijai, jo tas ir jūsu kā parlamentārās opozīcijas uzdevums - parādīt Budžeta likuma nepilnības un vājās vietas gan darbībā, gan arī valdībā. Tas ir vajadzīgs darbs. Nevar būt tiesas procesa, kur ir tikai prokurors, bet nav advokāta. Advokātam ir jābūt. Bet mēs visi šeit esam parlamentārieši, un, protams, arī liela daļa ļoti labi orientējas ciparos, budžeta plānā, bet pats svarīgākais - mums ir jānes politiska atbildība. Un šodien mūsu ģimene - mūsu Latvija, prasa, lai mums būtu plānojums, kā ieņemt naudu un kā viņu tērēt. Sadale pa posteņiem, - tas ir līdz otrajam lasījumam. Es arī ļoti ceru, ka tas nebūs pārāk ilgi jāgaida.

Jāatceras tikai tas, ka Latvija jau tā ir ļoti zemā vietā sarakstā, ko sauc par investīciju drošību. Valsts, kurā nevar pieņemt budžetu, vispār būtu ārpus jebkādas kritikas. Ja mēs esam pilnīgi vienojušies domās, ka tikai ārvalstu investīcijas šodien varētu palīdzēt modernizēt tehnoloģiju, attīstīt jaunas darbavietas visā šajā kompleksā, tad atteiksimies no šīs iespējas, un tik tiešām, lai mums neiznāk tā, ka, atsakoties no šī varbūt ne visai veiksmīgā budžeta, jo tās naudas tiešām nav daudz - nav jau Norvēģija, kur ir 1 miljards dolāru budžeta pārpalikums -, mēs atsakāmies no iespējas mēģināt lemt paši savu likteni. Varbūt tiešām tad mums vajadzēs kādu ārvalstu prezidentu vai premjerministru. Varbūt mums tiešām vajadzēs stāvēt pie Latvijas robežām, gaidot, kad nāks humānās palīdzības kravas. Es domāju, ka 6.Saeimas deputātu uzdevums nav šāds.

Es negribu dziļi iztirzāt tos ciparus, ko lieliski var iztirzāt finansu speciālisti, ko iztirzāja jau Kreitusa kungs un politisko atbildību nebaidījās uzņemties Šķēles kungs. Es vēlreiz izsaku lielu pateicību visai opozīcijai, kas, protams, parāda vietas, kur pie budžeta otrajā lasījumā ir jāpiestrādā mums - visiem 6.Saeimas deputātiem. Paldies par uzmanību! Tiešām es aicinu balsot pirmajā lasījumā par budžetu un ceru uz mūsu visu loģisko saprātu.

Sēdes vadītāja. Jānis Kazāks - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Pievienošos iepriekšējiem runātājiem, neiztirzāšu smalki katru cipariņu, bet gribētos pieskarties nedaudz Aizsardzības ministrijas budžetam. Bet, lai izprastu šīs ministrijas budžetu, gribu to saistīt ar deklarāciju par Ministru kabineta darbu, ko Ministru prezidents Andris Šķēle iesniedza Saeimai 20.decembrī. Un 21.decembra sēdē mēs to akceptējām.

Un tā. Deklarācijas 11.lapā ir sadaļa "Valsts vara un drošība" un nodaļa "Valsts aizsardzība". Citēju: "Valsts aizsardzības sistēmas tālākai izveidošanai un nostiprināšanai nepieciešams..." zem tā 2.zvaigznīte: "veidot aktīvus sauszemes un jūras bruņotos spēkus". Citāts beidzas.

Pirmkārt, varētu diskutēt, ko nozīmē vārds "aktīvs". Vai taisāmies kādam uzbrukt? Bet lai tas šoreiz paliek, kā ir. Bažas rada kas cits. Izpētot budžetu no pirmā vāka līdz pēdējam, nekur nevarēju atrast jūras bruņotos spēkus. Arī Aizsardzības ministrijas budžetā to nav. Varbūt tie ir tā nokodēti un nomaskēti un neatšifrēti, ka beigās paši neatradīsim, un mūsu jūras bruņotie spēki paliks vai arī jau ir palikuši bez finansējuma 1996.gadā.

Tālāk deklarācijā trešā zvaigznīte. Citēju: "Teritoriālās aizsardzības sistēma veidota, balstoties uz Zemessardzes struktūru", citāta beigas. Aizsardzības ministrijas budžetā Zemessardze ir piemirsta. Kā tad tā? Jūtu, ka arī šeit nesaskan vārdi ar darbiem, respektīvi, deklarācija ar budžetu. Viens otrs varētu man oponēt, bet teikšu atklāti: 1995.gadā vēl bija Zemessardzes budžets, turpretī tagad, 1996.gadā, jau tikai Zemessardzes štābam vien tiek iedalīta naudiņa. Jā! Ja saskaita ciparus kopā, tad iznāk, ka Zemessardzes štābam vien iedalīts uz 1996.gadu virs pagājušā gada budžeta.

Ceturtā zvaigznīte deklarācijā. Citēju: "Iesaukumu, rezervju uzskaiti un apmācību risināt uz pastāvošo Zemessardzes apakšvienību bāzes", citāta beigas. Izrādās, ka bez Zemessardzes štāba vēl ir apakšvienības, uz kuru pleciem tiks novelta smagākā aizsardzības daļa, ko īsumā varētu nosaukt par darbu ar kadriem. Par kādiem līdzekļiem tas viss ir izdarāms? Jo mēs jau zinām, ka Zemessardze nesastāv tikai no štāba darbiniekiem vien, bet no lielas armijas ārrindnieku, kuri visus pienākumus veic patriotisku jūtu vadīti. Vai arī šīs funkcijas tiks veiktas ar patriotiskiem saucieniem uz lūpām? Aizsardzības ministrijā tādas sadaļas nav.

Tālāk piektā zvaigznīte deklarācijā. Citēju: "...Samazināt Aizsardzības ministrijas atestēto ierēdņu skaitu", citāta beigas. Veramies budžetā. Centrālais aparāts. Precizētais plāns 1995.gadā - 184 689 lati. Projekts 1996.gadam - 184 tūkstoši 689 lati. Tātad saskan cipars ciparā. Iestāžu darbinieku skaits 1995.gadā 118 cilvēki, 1996.gadā - 118 cilvēki. Viss precīzi tāds pats kā iepriekšējā gadā. Varu tikai ar nožēlu atkārtot - vārdi diemžēl nesaskan ar darbiem, solījumi - ar faktisko. Tā varu savilkt paralēles arī ar pārējiem deklarācijas punktiem, bet domāju, ka pietiek, jo jūs jau redzat, ka vismaz Aizsardzības ministrijas budžets nav izstrādāts attiecīgā līmenī. Domāju, ka, ja deklarācijā ir runa par disciplīnas nostiprināšanu, apmācības un atestācijas sistēmas principiālu pārveidi, tad tas būtu jāsāk ar izglītības un kultūras līmeņa celšanu pašos Bruņotajos spēkos, respektīvi, augstākā izglītība armijai ir, tā saucas Nacionālā aizsardzības akadēmija, bet vidējās izglītības nav. Domāju, ka jau šogad vajadzētu ietvert budžetā vidējās karaskolas atklāšanu, kas sagatavotu vidējā ranga komandierus. Un te es saskatu disciplīnas uzlabošanos mūsu Bruņotajos spēkos un "ìedovščinas" izskaušanu.

Salīdzinot ar 1995.gadu, Aizsardzības ministrijas budžets ir izaudzis vairāk nekā par 6 miljoniem, un tas ir šajā laikā, kad deklarējam, ka 1996.gads būs taupības gads.

Un nobeigumā gribu sacīt, ka Aizsardzības ministrijas budžetu mēs neesam izskatījuši ne Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ne arī Nacionālās drošības komisijā.

19.janvārī grupa deputātu, kuru vadīja profesors Elmārs Zelgalvis no kustības "Latvijai", bija pieņemšanā pie Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga kunga. Un mums bija ļoti liels izbrīns, kad Lemberga kungs parādīja Ventspils pilsētas budžetu. Tas sastāvēja no 322 lapām. Mūsu, Latvijas, budžets, kā redzam, ir pavisam, pavisam plāns sarāvies, un es pilnīgi piekritīšu Endziņa kungam, ka tiešām šeit Ventspilī bija redzams, ka tur ir saimnieks.

Manas domas ir tādas, ka 1996.gada budžets vismaz Aizsardzības ministrijas līmenī nav izstrādāts pietiekami, un tāds, kāds tas ir uz šodienu, tas nav pieņemams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Balsošu pret šo budžeta projektu un aicinu arī pārējos deputātus balsot "pret". Galvenais iemesls šādai manai nostājai, kā jau esmu to vairākkārt minējis Budžeta un finansu komisijas sēdēs, ir budžeta ieņēmumu daļas nesakārtotība. Uzskatu, ka valdībai nebija morālu tiesību uzņemties savas funkcijas šajā tautai tik grūtajā laikā, ja tā nevar uzņemties atbildību par to, ka tā radikāli uzlabos budžeta ieņēmumu daļas izpildi un būs spējīga to palielināt, līdz ar to rodot iespēju gan samazināt budžeta deficītu, gan arī palielināt pieejamos līdzekļus budžeta izdevumu daļai, bērnu pabalstiem, kas šobrīd ir traģiski zemā līmenī, pensijām, izglītības sistēmai.

Budžeta ienākumu daļas izmēri ir traģiski mazi. To jūt jau vairs ne tikai tauta, bet sāk atzīt arī valdības ministri. Vēl vairāk. Valdība atzīst, ka nepieciešami konkrēti pasākumi, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas darbu, kā arī politiskās runās tiek norādīti dažādi konkrēti avoti, no kurienes valdība varētu ņemt naudu (piemēram, akcīzes nodoklis netiek iekasēts par 40 līdz 50%, un vēl daudzi un dažādi avoti ir minēti).

Šie pasākumi ieņēmumu daļas palielināšanai ir absolūti nepieciešami, bet, lai atbalstītu budžeta projektu un izteiktu valdībai uzticību uz tā pamata, ka valdība gatavojas šos pasākumus veikt, es uzskatu par absolūti nepieciešamu, lai arī atbildība par šo pasākumu veikšanu tiktu dokumentāli fiksēta, vismaz daļēji atspoguļojot to arī likumā par valsts budžetu. Tātad - fiksēt lielāku budžeta ienākumu daļu.

Ja budžeta projekts tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts tagad, kas notiks tad, ja nu valdībai pēkšņi viena vai otra iemesla dēļ neizdosies uzlabot šo ienākumu iekasēšanu? Politiskā līmenī - nekas. Likums ir pieņemts, un tas ir izpildīts. Tikai tauta būs atkal kārtējo reizi apmuļķota un iegrūsta vēl dziļāk postā. Uzskatu, ka šādas politiskas spēlītes ar tautu nav pieļaujamas.

Budžeta ieņēmumu daļā sevišķi interesants rādītājs valdības privatizācijas politikas kontekstā ir ieņēmumi no valsts uzņēmumu privatizācijas. Tie parādās Ekonomikas ministrijas speciālajā budžetā. 1995. gadā - 14 miljoni, bet 1996. gadā - 1,7 miljoni, tas ir gandrīz 9 reizes mazāk, un tas tā ir, neskatoties uz to, ka valdība plāno izvērst grandiozu valsts uzņēmumu privatizācijas programmu, un Šķēles kungs pats arī šodien no šīs tribīnes apgalvo, ka ieņēmumi no privatizācijas varētu tikt izlietoti, lai aizlāpītu budžetā "caurumu". Kungi, budžeta projekts neatspoguļo jūsu plānus! Daudzas sabiedriskas grupas, kā arī dažādas institūcijas, kā, piemēram, skolotāji, ārsti, arodbiedrības un citi, laiku pa laikam vairāk vai mazāk skaļi piesaka savas dabiskās prasības pēc sabiedrības finansiālā atbalsta caur valsts budžetu. Bet allažiņ, kā likums, samierinās ar valdības atbildi: redziet, mēs jau jums labprāt iedotu, bet, redziet paši, mums nav. Nu kā tu vari kaut ko izspiest no kāda, kurš skaidri un gaiši parāda - nu nav! Nu nevar taču!

Es uzskatu, ka šī samierināšanās ar atbildi "nav" un nākamā politiskā jautājuma "kâpēc nav" neuzdošana ir lielākā daudzu šo prasītāju kļūda. Manuprāt, atbildes uz jautājumu "Kâpēc valstij nav naudas?" sameklēšana ir arī inteliģences kā sabiedriska slāņa pienākums visas tautas priekšā, ja tā grib būt cienīta tautas acīs. Kas tad cits to izdarīs, ja ne tie, kam dota nedaudz plašāka un dziļāka izglītība! Jā, skolotāji un zinātnieki, radošā un tehniskā inteliģence. Valstiski ekonomisku jautājumu risināšana tautas atmodas gados tika palaista garām. Pārāk skaista likās šī maksimāli sakāpinātā nacionālā ideja, kas, protams, bija ļoti svarīga, bet kļūda slēpās tajā apstāklī, ka ļoti liela tautas daļa uzskatīja, ka ar šo nacionālo vien, bez ekonomiskā, pietiks, lai atjaunotu skaidru un tīru Latvijas valsti, kurā tauta varētu brīvi plaukt un attīstīties. Šis uzskats atļāva dažādiem mūsu tautai nelabvēlīgiem spēkiem iegūt būtisku kontroli pār valsts ekonomiskajiem procesiem, virzīt tos, kā šiem spēkiem tas labpatīkas - labākajā gadījumā savās personiskajās interesēs, bet nav izslēdzama arī tīšas kaitniecības Latvijai iespēja. Tā rezultātā mēs esam tur, kur mēs esam: savas sapņu valsts vietā mēs esam ieguvuši demogrāfiskos rādītājus, kuri liecina, ka mirstība Latvijā nu jau divus gadus pēc kārtas gandrīz divas reizes pārsniedz dzimstību. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis ir ārkārtīgi traģisks fakts.

Var jau teikt, ka naudas gādāšana budžetā ir valdības uzdevums, bet ko lai dara, ja valdība vai nu necenšas godprātīgi risināt šos uzdevumus, tā vietā būtisku prioritāti atstājot pati sevis kā autonomas vienības saglabāšanai, atražošanai un apgādāšanai ar resursiem, vai arī īsteno politiku, kas vērsta nevis uz valsts labklājības, bet gan uz kādu atsevišķu personu un slāņu bagātības vairošanu?

Jā, esmu kļuvis par deputātu, un tas ir mans pienākums - valdību uzmanīt dažādos tās ceļos un neceļos. Es to darīšu, bet ar to ir par maz. Zagšana un blēdīšanās gan lielos, gan mazos apmēros, gan privāti, gan no ierēdniecības, var tikt izskausta tikai ar plašu visas tautas atbalstu. Gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan arī plašāk - politiskā plāksnē.

Aicinu visus iesaistīties šajā cīņā, šo cīņu ir iespējams uzvarēt, un, jo ātrāk tas notiks, jo ātrāk tauta atgūs cilvēciskus dzīves apstākļus un tiks radīti priekšnoteikumi dzīves augšupejai un uzplaukumam.

Atgriežos pie konkrētā apspriežamā budžeta projekta. Es uzskatu par nepareizu, ka šai valdībai ir jāstrādā ne tikai ar lielu, no iepriekšējās valdības mantotu ierēdniecības aparātu, bet arī ar daudziem ministriem, kas sevi ir parādījuši kā kopumā nespējīgiem vai negribošiem vadīt valsti attīstības virzienā.

Gribas jau tīri cilvēciski cerēt, ka šai valdībai tomēr izdosies pārstrukturēties un panākt arī kādas cilvēkiem redzami par labu nākošas pārmaiņas, kā, piemēram, palielināti bērnu pabalsti, pensijas, darba algas un tā tālāk. Tomēr, ņemot vērā to, ka šī valdība nav politiski adekvāti izvērtējusi iepriekšējās valdības darbu, bet pat pieļāvusi zināmu pārmantojamību visaugstākajā, tas ir, ministru, līmenī, kā arī to, ka šis budžeta projekts neparedz valdības gatavību uzņemties atbildību par ieņēmumu daļas izpildīšanu lielākā apjomā, man nerodas pārliecība, ka šādas pietiekami efektīvas pozitīvas reformas tiks veiktas, un tādēļ es atkārtoti aicinu balsot visus pret šo budžeta projektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andris Tomašūns - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pieteicos šajā diskusijā par valsts budžetu ar tādu domu, ka varbūt vajadzētu pat pievērst uzmanību ne tikai tam, kas šajā budžeta projektā ir redzams un lasāms, bet īpaši varbūt uzsvērt vienu lietu, kas, manuprāt, ir nepamatoti apieta vai arī - varbūt labākajā gadījumā - noslēpta. Tas ir tas jautājums, par kuru runājot Kreitusa kungs teica, ka dažādām budžeta iestādēm, ministrijām, kopā pagājušajā gadā ir izveidojies 15 miljonu latu liels parāds, kurš visām šīm iestādēm ir šajā gadā kaut kādā mistiskā veidā jādzēš, tajā pašā laikā nostādot viņas diezgan nepatīkamā situācijā, jo nav īsti skaidrs, kur šo parādu likt - vai ierēķināt šā gada izdevumos vai pievienot klāt plānotajam budžeta deficītam, vai vienkārši izlikties, ka šāda parāda nav. Skatoties šajā budžeta projektā, es gribētu varbūt pateikt visai šai auditorijai to, ko mēs dzirdējām dažādās komisijas sēdēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kad noklaušinājām ministrus, iepazināmies ar viņu viedokli par to, kā šis budžeta projekts ir tapis un kādas tur ir problēmas. Šie skaitļi nebija patīkami, un droši vien nav patīkami tos klausīties arī jaunizveidotajai valdībai kopumā. Zinātnes parāds par iepriekšējo gadu ir 0,7 miljoni, Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav saskaitījusi visus savus skaitļus, bet saka, ka viņi rēķina, ka tas parāds ir apmēram 3 miljoni latu. Kultūras ministrija nosauca, ka parāds ir apmēram 1 miljons latu. Un te rodas jautājums - ko tad darīt? Šajā budžeta projektā mēs redzam, ka Kultūras ministrijai, piemēram, ir plānots, ka budžets samazinās šajā gadā par 11,4 miljoniem, bet noskaidrojās, ka šis samazinājums it kā parādās uz Operas nefinansēšanas rēķina: redziet, iepriekšējā gadā bija nauda, šajā gadā nebūs. Un faktiski, runājot ar ierēdņiem Kultūras ministrijā, izrādās, ka te vajadzēja būt citam skaitlim, samazinājās par 2,4 miljoniem, jo šo vienu miljonu parādu viņi šajā budžetā nekur nav centušies uzrādīt. Zinātnieki un Izglītības ministrijas darbinieki teica, ka viņi cenšas šo 3 miljonu parādu tomēr iekļaut savā budžetā, lai šajā gadā tomēr veiktu šo norēķināšanos ar attiecīgajām organizācijām, ar kurām budžeta iestādes ir slēgušas līgumus, veikušas attiecīgus darbus un kuras gaida šo naudu. Un, ja paskatāmies šajā budžetā, kāds tas ir bijis par pagājušo gadu, un šogad, tad redzam - it kā jau Izglītības un zinātnes ministrijai budžets pieaug apmēram par 1% jeb 0,06 miljoniem latu, bet, ja mēs to sasummējam kopā ar 3 miljonu parādu, tad jākonstatē, ka budžets šajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijā būs par 2,4 miljoniem mazāks, nekā tas ir bijis iepriekšējā gadā. Protams, tāpēc nav jābrīnās, ka rodas šie protesti, sākot ar skolām un beidzot varbūt ar arodbiedrību, kas uztraucas par šo samazinājumu un sāk jau domāt, ko darīt nākamajā gadā. Varētu jau domāt, ka varbūt budžeta iestāžu vadītāji ir vainīgi pie tā, ka šāda situācija veidojas. Te mēs dzirdējām arī dažus tādus priekšlikumus, ko tad darīt ar šiem parādiem, ko Kreitusa kungs nosauca par slēpto valsts budžeta deficītu. Jā, var būt, ka kādās rūpnīcās ir lielas vērtības, kuras varētu arī kapitalizēt, kā skanēja šis priekšlikums, taču, manuprāt, ļoti grūti ir kaut ko kapitalizēt izglītības un kultūras iestādēs. Un mani uztrauc tas, ka šī programma... īpaši šeit šajā gadā neparādās, jo mēs esam gan pieraduši pie tā, ka katru gadu jau šie parādi ir un kaut kādā veidā jau tās iestādes izkuļas cauri, bet cik ilgi tas tā turpināsies? Un mans priekšlikums būtu šāds: līdz nākamajam lasījumam noteikti... varbūt ir iespējams šajā budžeta projektā tomēr parādīt vai nu atsevišķā ailē šo parādu, kāds ir izveidojies budžeta iestādēm... un blakus tomēr gribētos redzēt kādu attiecīgu programmu, ko tad ar šiem parādiem beidzot varētu sākt darīt. Par budžeta iestāžu vadītājiem, jā, skan kādreiz tādas domas, ka viņi ir vainīgi, ka, lūk, viņi nesaimnieciski tērē un tā tālāk. Es gan gribētu teikt, ka ir izveidojusies īpatnēja situācija. Pagājušā gadā vairākas reizes tika grozīts Latvijas Republikas likums par budžetu, un tā bija likumīga parādība, Saeimas deputāti piekrita, nepiekrita, bet ar balsu vairākumu tomēr izlēma to darīt, bet galīgi nepieļaujams ir fakts, ka decembrī budžeta grozījumus izdarīja tikai Finansu ministrija. Un kādā veidā? Ļoti vienkārši: nepārskaitot budžeta iestādēm naudu pilnā apmērā, kā to paredzēja šis budžeta likums. Un, manuprāt, tas ir viens no tiem politiskajiem jautājumiem, kas varbūt būtu pieļaujams (ņemot vērā, ka Latvijas valsts vēl tikai iet šo savu neatkarības ceļu) pēdējo reizi, lai nākamajā gadā šāda nelikumīga fakta nebūtu vairs mūsu valstī. Un budžeta iestāžu vadītājus šajā ziņā vainot nevar, jo viņi ir rīkojušies likumīgi, sava budžeta ietvaros slēdzot iepriekš attiecīgus līgumus un darbojoties izglītības, kultūras sfērā un tajos jautājumos, kas viņiem ir atbilstoši saskaņā ar to kompetenci, kāda ir iedalīta. Mans priekšlikums, protams, šodien ir, ka pirmajā lasījumā budžets ir jāpieņem, jo faktiski nedēļas vai divu nedēļu laikā tā saukto principu, par ko runāja Dzintars Ābiķis, nav iespējams mainīt un grozīt, ja to nav izdarījuši iepriekšējos piecos gados. Bet vajadzētu gan nopietni par šīm problēmām domāt un it īpaši pievērst uzmanību šai parādu lietai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā tad nu skatīties uz šodien aplūkojamo budžeta projektu? Tomēr tas nav kaut kāds atsevišķs, atrauts ražojums, gadskārtējais, bet gan diemžēl ļoti gara procesa sastāvdaļa. Mēs paši esam izjutuši kādu daļu no šā procesa šīs Saeimas darbības pašā sākumā un izvēlējušies noteiktu virzienu. Tā ka vispirms ir jārunā tīri konceptuāli par mūsu attieksmi pret šā budžeta pieņemšanu vai nepieņemšanu. Es, protams, labāk atbalstu to, ka vajag pieņemt šinī brīdī maksimāli pesimistisku variantu un ar to iesākt, un tad šā gada laikā mēs varētu parādīt savas iespējas šo bēdīgo stāvokli uzlabot. Tā būtu tīri politiski konceptuāla pieeja šā jautājuma risināšanai. Jo budžets ir sastādīts ārkārtīgi īsā laikā un to vajadzētu novērtēt. Te bija runa par mēnesi. Nav pagājis pat mēnesis. Ir pagājušas kādas trīs nedēļas kopš šā darba.

Ir jāatceras arī tas, ka budžetam bija jābūt līdzsvarotam, bija jāpanāk šī līdzsvarotība, un tas ir panākts ar lielām grūtībām. Tādēļ šodien runāt par to, ka te varētu kaut ko grozīt pašā budžetā, ir diezgan apšaubāmi. Protams, var izteikt pārmetumus attiecībā uz vienu vai otru skaitli, bet tas nevar nekādā veidā būtiski izmainīt pieeju pašam budžetam. Bet tad jau tiešām nevajadzētu tik daudz par to runāt! Un tomēr man gribētos, protams, izteikt arī savas deputāta pārdomas, jo var būt, ka tas noder tālākajā darbā. Redziet, tomēr nevaru likt roku uz sirds un ar pilnu pārliecību teikt, ka Finansu ministrijas ierēdņi ir strādājuši pie šā budžeta projekta ar lielāko nesavtību un ar vislielāko atbildības sajūtu. Diemžēl tā tas nav. It kā mums visiem būtu skaidrs, šajā budžetā ielūkojoties, ka nevienam te nekas labs nav gaidāms.

Un tomēr. Nekad nebūs tā, ka visas struktūras ir jāaplūko daudzmaz līdzīgi. Var rasties stāvoklis, ka atsevišķu struktūru sabrukšana var novest pie lavīnveidīgas tālākās sabrukšanas, un radīsies stāvoklis, kurā ļoti lieliski orientēsies šādu stāvokļu speciālisti, kuri izmantos cilvēku noskaņojumu, tālos labdarus, vienīgos labos, vienīgos pareizos, izmantos jebkuras iespējas, un tādā veidā valstij no tā nekas labāks nebūs. Pieaugs vienkārši šādu cilvēku vai šādu grupējumu kaitīgā ietekme uz sabiedrību.

Mēs jau to arī šodien ļoti labi dzirdam attiecīgo pārstāvju runās. Varbūt viens vienīgs piemērs. Es tomēr šo vienu piemēru minēšu. Te skanēja kvēls sauklis par papīra ietaupīšanu. Pagājušās Saeimas darbības laikā šīs pašas frakcijas deputāts viens pats saražoja tik daudz dokumentu, kas pārsniedza - krietni pārsniedza - skaitli, kuru bija sasnieguši visi pārējie Saeimas deputāti kopā. Tad varbūt sāciet to ietaupīšanu paši no savas puses! Un es atgādināšu arī tos milzīgos papīru plūdus, kurus saņem Zemessardze, kurus saņem pašvaldības visā Latvijā. Visi nāk no viena un tā paša avota. Tā ka nevajadzētu runāt šeit vienu un darīt pavisam kaut ko citu!

Protams, šādā smagā stāvoklī ir vajadzīga ārkārtīgi milzīga izturētība un arī prasme attiecīgi pareizi uz visu reaģēt. Gribu, lai mēs visi redzētu valsts tālāko gaitu gan pēc gada, gan varbūt arī pēc vairākiem gadiem. Tikai tad mēs varam censties pietiekami objektīvi skatīties šodien uz šo budžetu. Tāpēc es gribu parunāt par vienu struktūru, kuras iedragāšana tomēr ārkārtīgi bīstami skar visas mūsu valsts intereses. Jā, un tās, protams, atkal ir pašvaldības. Diemžēl atkal pašvaldības ir nonākušas vislielāko cietēju sarakstā. Es lūgtu tām pievērst īpašu uzmanību. Jo samazinājums pašvaldību dotācijām ir viens no vislielākajiem. Līdz ar to šāds samazinājums praktiski izslēdz šodien pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonda darbību. Tā praktiski kļūst neiespējama šādos šodienas apstākļos.

Līdz ar to tiek apdraudēts darbs visās Latvijas pašvaldībās. It sevišķi smagi tas noteikti skars lielākās pilsētas. Esmu strādājis Rīgas Domē iepriekšējos divus - gandrīz divus - gadus un labi atceros, cik smagi jau toreiz bija strādāt, it īpaši tad, ja pašvaldībai un valdībai intereses sāka būtiski atšķirties. Protams, ja ir šāds stāvoklis un pašvaldība nonāk cietēja lomā, rodas lieliskas iespējas politiskajai spekulācijai, tas Rīgas gadījumā tiek izmantots vēl šobaltdien. Jo ļoti viegli ir šodien tēlot tautas aizstāvi pret nežēlīgo pašvaldību un īpaši neparādīt pašus būtiskākos apstākļus, kāpēc ir šāds stāvoklis. Tāpēc, ja pieņems budžetu tādu, kāds tas ir šodien, bez visām vajadzīgajām atrunām, es paredzu, ka šis slogs, kas tiek uzkrauts pašvaldībām, var kļūt nepanesams. Un šos savus izteikumus es tiešām izteiktu kā aicinājumu līdz otrajam lasījumam nopietni to pārspriest kopīgi ar pašvaldību vadītājiem. Pietika jau iepriekšējās valdības laikā bieži novērot šīs diezgan nevajadzīgās pretrunas starp valdības un pašvaldību pārstāvjiem. Un tāpēc varbūt šeit vietā būtu LNNK valdes minētie divi punkti, kuri varētu noderēt darbā līdz otrā lasījuma iesniegšanai. Tātad, pirmkārt, valdībai ir vai nu jāpanāk jauna vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, vai arī ir jāievēro Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1996.gada vienošanās protokols, kuru parakstīja pagājušā gada 25.oktobrī.

Un otrs. Budžeta likumā tomēr ir jāparedz, ka pašvaldību finansu izlīdzināšana 1996.gadā tiks veikta pēc 1995.gada pamatalgoritma, atspoguļojot visus aprēķinu "atslēgas" nosacījumus un īpaši nosakot maksimāli pieļaujamo pašvaldību iemaksu procentu šajā izlīdzināšanas fondā, ko veido no pašvaldību ieņēmumiem, kas tiek iekļauti ieņēmumu izlīdzināšanā. Es domāju, šie jautājumi ir ļoti nopietni jāapspriež valdības un pašvaldību pārstāvjiem. Jā, protams, nav vienkārši šodien aizstāvēt šo budžeta projektu, nav vienkārši šodien teikt labus vārdus ne par Saeimu, ne par valdību. Laiks parādīs, kas notiks tālāk. Bet mēs, Saeimas vairākums, esam tomēr izvēlējušies viena virziena ceļu. Mēs esam noteikti atbalstījuši valdību, un līdz ar to šodien es neredzu citu variantu, kā atbalstīt šo budžeta projektu pirmajā lasījumā un tomēr censties maksimāli radīt tās iespējas, kuras varētu palīdzēt, strādājot pie otrā lasījuma. Paldies.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas pozīcijas deputāti! Ne mazāk cienījamā opozīcija! Ministru kungi! Parlamentārajā praksē balsojums par atbalsta vairākumu valdības sagatavotam budžeta projektam pirmajā lasījumā tiek pielīdzināts pēc būtības balsojumam par uzticību valdībai. 6.Saeimā ir sešas frakcijas, kuras definē sevi kā valdošās politiskās partijas, tātad politisko pozīciju, un pārstāv Saeimas absolūto vairākumu, un šīm frakcijām vajadzētu faktiski garantēt šā - es vēlreiz uzsveru - politiskā balsojuma pozitīvo rezultātu. No šā viedokļa, arī mūsu frakcija izlēma konceptuāli atbalstīt Budžeta likuma projektu pirmajā lasījumā. Tomēr, analizējot budžeta projektu, jāsecina, ka laikam Saeimā neatradīsies neviena frakcija, kuru šis projekts pilnībā apmierinātu. Tādēļ viedoklis, ka izdosies apstiprināt šādu budžetu otrajā lasījumā pēc vienkāršotas procedūras, proti, atsakoties no plašākas politiskas diskusijas starp valdību veidojošajām frakcijām, ir vērtējams kā iluzors. No mūsu frakcijas viedokļa, vienīgie objekti, kas no šādas diskusijas ir izslēdzami, ir budžeta deficīta palielināšana, kas, mūsuprāt, nav pieļaujama, kā arī nepamatota (es vēlreiz uzsveru - nepamatota) ieņēmumu palielināšanas prognozēšana. Ja piedāvātais līdzekļu sadalījums ir zināmā mērā kompromiss ministriju šķērsgriezumā, tad mēs ceram, ka premjerministrs atstāj telpu un laiku diskusijai starp abiem lasījumiem šo līdzekļu sadalījuma koriģēšanai, veidojot šo projektu par kompromisu arī starp Saeimas frakcijām. Pretējā gadījumā tuvākā nākotnē tikai paplašināsies plaisa starp deputātiem Saeimā un valdību. Un šajā gadījumā, ņemot vērā, ka valdību veidojošās frakcijas ir ne vien pozīcijas darbā atšķirīgi motivētas, bet arī ir atšķirīgi politiski orientētas, tas var nelabvēlīgi ietekmēt politisko situāciju valstī. Mūsu frakcija, kā arī atsevišķi tās deputāti sagatavos savus priekšlikumus otrajam lasījumam un mēģināsim konstruktīvi meklēt nepieciešamos līdzekļus tām pozīcijām, kur, kā mēs uzskatām, ir jāpalielina finansējums. Tomēr vairākus momentus es gribu akcentēt jau šajā diskusijā.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko es vēlos uzdot Saeimas deputātiem, - vai, vadoties pēc šāda budžeta projekta, pašvaldības varēs veikt tām ar likumu nodotās funkcijas un kā darbosies pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma? Manuprāt, budžeta sastādīšanā ir pieļauta kļūda. Iespējams, šī kļūda ir pieļauta aizkavētā budžetārā procesa dēļ, tomēr kļūda ir tā, ka budžeta sastādīšanas sākumā, pirms diskusijas par budžeta sadalījumu ministriju griezumā, netika uz objektīvu aprēķinu pamata noteikta pašvaldību budžetu daļa Latvijas Republikas kopbudžetā un valsts dotāciju apjoms pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Paredzētais dotāciju apjoms - 20 miljoni, - mūsuprāt, neatspoguļo pašvaldību izpildāmo funkciju un ar tām saistīto nepieciešamo minimālo izdevumu objektīvu novērtējumu. Izdevumu kopapjoma samazinājums salīdzinājumā ar 1995.gadu veicams, šajā shēmā lielākā mērā iesaistot citas izdevumu pozīcijas, kā arī ieviešot korekcijas budžeta struktūrā, vēl plašāk praktizējot Valdības deklarācijā deklarēto taupības režīmu un optimizējot valsts pārvaldes struktūru.

Mūs neapmierina... mēs uzskatām, ka kārtība, kādā līdzekļi no katras pašvaldības ir ieskaitāmi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, kā arī dotāciju un mērķdotāciju apjoms katrai pašvaldībai ir jānosaka nevis ar Ministru kabineta noteikumiem, kā to paredz iesniegtais likumprojekts, bet gan ar likumu - analoģisku likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadam. Tāpat, domājot par pašvaldību un valdības attiecībām nākotnē, mūsu frakcija atbalsta viedokli, ka gadskārtējais vienošanās protokols starp Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu ir ratificējams nākotnē Saeimā un tiem punktiem, par kuriem vienošanās ceļā valdība un Pašvaldību savienība ir spējusi atrast kopsaucējus, ir vienojusies, ir jāpiešķir likuma spēks, tādējādi radot pašvaldībām šīs politiskās garantijas.

Beidzot runāt par šo pašvaldību daļu, vēlos pievērst deputātu uzmanību arī tam, ka šodien mēs izskatīsim un, iespējams, ratificēsim Eiropas vietējo pašvaldību hartu pirmajā lasījumā. Diemžēl praksē daudzviet mēs šos iekšējo struktūru, veidojumu, nopelnus, kurus mēs popularizējam gan Eiropā, gan citās valstīs, ignorējam un arī pārkāpjam šīs hartas būtiskus principus.

Vēl vairākas lietas, ko vēlos uzskaitīt. Mūsuprāt, budžetā ir pārāk liels neatšifrēto izdevumu apjoms, un tādēļ mēs ceram, ka laikā starp abiem lasījumiem deputāti tiks nodrošināti ar vispilnīgāko informāciju par šo neatšifrēto izdevumu izlietojumu. Šāda pieeja atbilstu mūsu proponētajam atklātības principam un veicinātu savstarpējo uzticēšanos, kā arī palielinātu naudas līdzekļu izlietojuma parlamentāro kontroli. Jo tieši budžets ir ne vien finansu vadības plāns, bet arī reāls valdības kontroles instruments, un parlamentārajā praksē budžetārās tiesības ir visefektīvākais valdības darba kontroles mehānisms.

Un, nobeidzot savu uzstāšanos, es vēlos vērsties pie mūsu finansu ministra Kreitusa kunga un lūgt viņu, vadot Finansu ministriju, ņemt vērā vienu pasaules praksē vispāratzītu principu, ka līdzekļu piešķiršanas proporcijas nozaru griezumā ir politisks lēmums un Finansu ministrijas ierēdņiem nav mandāta šo proporciju mainīšanai atkarībā no tā, kā pildās ieņēmumi valsts budžetā. Ceru, ka līdzšinējā iepriekšējo valdību negatīvā prakse šajā jautājumā tiks pārtraukta jūsu ministrijas vadīšanas laikā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Bunkša kungs, vai jūs izmantosiet astoņas minūtes? Lūdzu! Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šajā zālē jau ir runāts ļoti daudz par pašvaldībām, un varbūt viens no iemesliem, kura dēļ pašvaldības tik bieži tiek pieminētas, ir tas, ka šajā gadā, sagatavojot šo likumprojektu, gan finansu ministrs, gan arī citi atbildīgi valdības ministri, es domāju, diezgan vieglprātīgi izturējās pret šo jautājumu - un tieši pret saskaņošanas procesu ar pašvaldībām. Protams, pēdējā nedēļā tas tika darīts sasteigti, un tas ir radījis, es domāju, ne vienu vien pārpratumu. Es tomēr runāšu vēl šajā man atvēlētajā laikā, kuram es esmu piekritis, par ļoti konkrētām lietām, par šo pašu likumu, par pašvaldību budžetiem un par diviem galvenajiem jautājumiem, kas šajā likumā bija paredzēti un kas bija jāsaskaņo.

Pirmkārt, tas ir kopbudžets, valsts kopbudžets. Otrkārt, tas ir pašvaldību kopbudžeta sadalījums dažādās pašvaldību grupās. Ja mēs piekrītam premjerministra izvirzītajai tēzei, ka deficīts nav palielināms un nav pieļaujami nepārdomāti ieņēmumu pieaugumi, tad ļoti būtisks ir tas jautājums, kādā veidā kopbudžets iekšēji sadalās, kā tas tiek pārdalīts starp dažādām kopbudžeta sastāvdaļām. Kā zināms, kopbudžets sastāv no valsts pamatbudžeta, pašvaldību kopbudžetiem un speciālajiem budžetiem. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, analizējot šo pašvaldību sektoru, mums vēl nav tādas īsti vienotas metodikas, un tāpēc es izmantoju savu metodiku un piedāvāju sekojošo. Lai mēs salīdzinātu to, cik nodrošināta ar budžeta līdzekļiem ir valsts centrālā valdība, cik nodrošinātas ir pašvaldības, tā dotāciju daļa, kas ir iekļauta valsts pamatbudžetā, ir jāizņem ārā un jāpieskaita pašvaldību ieņēmumiem. Šajā gadījumā mēs iegūstam šādus rezultātus: ņemot vērā, ka 1995.gadā dotāciju daļa bija 55 miljoni, tātad par šo daļu mums nākas samazināt valsts pamatbudžetu, pieskaitot to pašvaldību budžetiem. Prognozēti 1996.gadā ir 23 miljoni dotāciju, tātad, respektīvi, šeit arī ir tā korekcija. Tad, salīdzinot 1996.gada prognozi ar 1995.gada paredzamo kopbudžetu, valsts pamatbudžets pieaugs par 26,6 miljoniem vai par 6,5%. Pašvaldību budžets - par 3 miljoniem vai aptuveni par 1,1%. To, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi un valsts pamatbudžeta izdevumi... es atvainojos... valsts pamatbudžeta izdevumi pieaug, - to mēs ļoti labi varam redzēt sagatavotā dokumenta 6.pielikumā, par to jau te vairāki ir izteikušies, es minēšu dažas pozīcijas. Ministru kabineta izdevumi pieaug par 59%, Finansu ministrijas - par 27%, un tā tālāk. Izņēmums ir divas lielas ministrijas - Ekonomikas ministrija, kur ir samazinājums par 37% (kā paskaidroja Kreitusa kungs, tas ir uz speciālā budžeta rēķina un sakarā ar šo līdzekļu iesaistīšanu), un Satiksmes ministrija, kurai ir samazinājums par 32% (uz tā rēķina, ka daļu funkciju pārņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija). Šeit mēs dzirdējām arī to, ka gadu gaitā, ja salīdzinām 1994.gadu ar 1996.gadu, pašvaldību kopbudžets no 23% īpatsvarā attiecībā pret kopbudžetu samazinās līdz 19% (vai, ja mēs samazinājumu attiecinām uz iepriekšējo gadu - 1995.gadu -, tas ir apmēram 15 miljoni latu). Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pievienotajam dokumentam nav pievienotas ziņas vispār par pašvaldību specbudžetiem, par saistībām, kas ir garantētas ar pašvaldību budžetiem, par valsts iestāžu parādiem pašvaldībām, un mums ir pagājušā gada precedents, ka tieši tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ nākas norakstīt parādus un ieņēmumi reāli netiek saņemti. Šādā situācijā, protams, ir ļoti ērti operēt ar emocionāliem izteikumiem, apgalvot, ka pietrūkst vai ka kādam ir par daudz vai kādam ir par maz, bet reālo datu, reālo faktu nav, un ir ļoti grūti pieņemt lēmumu - atbalstīt šādu likumprojektu vai neatbalstīt. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc liela daļa no Pašvaldību komisijas deputātiem tomēr ieteica Saeimai šo nedēļu pagaidīt, savākt nepieciešamos datus arī par pašvaldību sektoru un tad izlemt. Jo tieši šī neziņa, šī neizpratne par pašvaldību darbu un par pašvaldību problēmām var gluži vienkārši radīt situāciju, kad uz emociju pamata var tiešām pieņemt nepamatotu lēmumu.

Otra problēma, uz kuru gribu vērst jūsu uzmanību, ir tā, ka mēs nevaram operēt tikai ar kopējiem skaitļiem pašvaldību sektorā. Saskaņā ar likumu par pašvaldībām ir trīs dažādas pašvaldību grupas ar ļoti dažādām ieņēmumu bāzēm. Piemērs: pagājušajā gadā republikas pašieņēmumi bija apmēram 95 miljoni latu kopsummā, turpretim rajonu pašvaldību budžetiem šie pašieņēmumi bija tikai apmēram 4 miljoni. Tātad šeit ir arī tie pasākumi, kuri tiek minēti, - piemēram, papildu nodevu ieviešana vai licenču ieviešana par alkohola tirgošanu. Ir jāsaprot, ka šie pasākumi radīs vēl lielāku ieņēmumu pieaugumu tajās teritorijās, kur jau tā ieņēmumu pietiek. Jebkurš no šiem pasākumiem ir jāanalizē šo trīs dažādo pašvaldību grupu ietvaros. Arī šāda analīze diemžēl nav pievienota dokumentam. Šajā sakarā gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka šajā likumprojektā ir kļūdaini noteikts pašvaldību finansu izlīdzināšanas līmenis. Saglabājot 50% attiecībā pret valsts vidējo līmeni, mēs iegūstam apmēram 40 miljonu... es atvainojos, 24 miljonu latu deficīts vai... tā vajadzība apmēram 40 miljonu apmērā ir, lai segtu izdevumus un nodrošinātu rajonu un pagastu pašvaldību izdevumu līmeni iepriekšējā gada apjomos.

Nobeigumā es vēl vienu nelielu piezīmi gribu teikt par to, ka šajā budžeta projektā pilnīgi nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ir sadalītas mērķinvestīcijas pašvaldībām. Uzskaitījums ir, bet jebkura pašvaldība var pajautāt - kādēļ tieši tai, bet ne citai? Es arī šo jautājumu uzdodu: kādēļ tai, nevis kādai citai?

Un, protams, nobeigšu savu uzstāšanos ar jautājumu - jautājumu gan Kreitusa kungam, gan Jurkāna kungam par to, kā balsot. Es ceru, ka viņi arī vēl uzstāsies, un es nedaudz šaubos par to, vai pašvaldību lietu ministrs rīkosies tāpat kā vakar. Man, teiksim, tas var radīt zināmas šaubas, un līdz ar to Šķēles kungs var izrādīties, teiksim, ķīlnieks dažu viņa ministru neizdarībās, bet es ceru, ka tās atbildes, kuras es saņemšu šīs sesijas vai šā apspriežamā jautājuma beigās, man ļaus arī izšķirties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma gribu informēt, ka ir runājuši tieši 50 procenti (plus viens) no debatēs pieteikušamies deputātiem, tas ir, 14 deputāti. Tagad nosaukšu nākamos, kuri uzstāsies debatēs pēc pārtraukuma: Antons Seiksts, Pēteris Tabūns, Jānis Ādamsons, Aleksandrs Golubovs, Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Jānis Kalviņš, Oļģerts Dunkers, Anna Seile, Modris Lujāns, Andris Rubins (otro reizi), Anta Rugāte, Elmārs Zelgalvis (otro reizi).

Pirms pārtraukuma - divi paziņojumi. Vārds Dzintaram Ābiķim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt, komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Aicinu Juridisko komisiju tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas sapulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Turpināsim darbu! Atvainojos, cienījamie deputāti! Arī tie, kas stāv pie Sekretariāta. Lūdzu, ieņemiet savu vietu zālē, lai mēs varam turpināt darbu.

Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs, ceru, ka dzird vismaz pa radio.

Populārs latviešu pastāstiņš, kuru reizēm sauc par anekdoti, sākas tā: man ir divas lietas - laba un slikta. Ar kuru sākt? Kas attiecas uz budžetu, es gribētu sākt ar labo. Proti, es ļoti gribētu, lai tie, kuri vienā laidā kritizē budžetu, noliktu kā demokrātisku valstu parlamentos "çnu" kabinets noliek tādu pašu grāmatu blakus un saka: mūsu budžets ir labāks! Bet, ja nekas nav nolikts pretī? Ja nav nekādas alternatīvas šajā situācijā, tad kritizēšanu no "a" līdz "zet" es uzskatu par destruktīvu. Ja vadītos pēc tā, kam naudas trūkst, tad es Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā varētu minēt, ka naudas trūkst Repatriācijas centram, trūkst bērnu tiesību aizsardzības institūcijai, vienīgajai, kas mūsu valstī ir. Trūkst visiem, bet tie, kas kritizē, neviens nav pateicis, kur šo naudu ņemt. Šajā sakarā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatot šo jautājumu, mēģināja maksimāli ievērot citu intereses, jo nevar būt arī tā, ka mūsu paspārnē esošās institūcijas ir privileģētākas nekā citas, un mēs uzskatījām par absolūti nepieņemamu savos priekšlikumos, kuri no mums tiks iesniegti Finansu ministrijai, atkārtoju, par absolūti nepieņemamu, aizskart Labklājības ministriju, aizskart Izglītības un zinātnes ministriju, Zemkopības ministriju un Iekšlietu ministriju. Tāds ir komisijas viedoklis. Es no savas puses klāt vēl pieliktu Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju. Tajā pašā laikā iekšējās rezerves ir un ar jūsu atļauju es pāreju pie otrā - pie sliktā.

Proti, man ir zināms pārmetums Tieslietu ministrijai, kam bija jāredz, ka ar 1. martu stājas spēkā Bāriņtiesu likums. Protams, ka Kabinets var apgalvot un teikt, ka bāriņtiesas ir jāfinansē no pašvaldību budžetiem, bet Pašvaldību likuma 7. pantā skaidri un gaiši ir pateikts: ja likumdevējs piešķir papildu kompetenci pašvaldībām, tad likumdevējam ir jānorāda finansēšanas avoti. Šajā sakarā es gribu pateikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli, ka mēs prasām šajā gadījumā... nevis lūdzam, bet prasām atrast naudu, lai bāriņtiesas valstī ar 1. martu var sākt darbu. Es nedomāju aizkavēt kolēģu uzmanību, lai pierādītu, cik nepieciešama ir šī sfēra, šīs sfēras uzlabošana un sakārtošana. Valstī joprojām nav izpildinstitūciju līmenī viena cilvēka, kas atbildētu par šo sfēru. Protams, var teikt, ka bāriņtiesas ar laiku par notariālām darbībām varēs gūt zināmus līdzekļus, bet tas būs tad, kad bāriņtiesas strādās. Tas būs tad, kad pašvaldības varēs plānot un kad tas nebūs finansu gada sākumā, šajā gadījumā, es domāju, - budžeta apstiprināšanas brīdī. Mēs neiebildīsim ne Finansu ministrijai, ne Ministru kabinetam, ja avoti, kur bāriņtiesām atradīs naudu, būs citi nekā tie, ko mēs norādījām, bet mēs kategoriski iebildīsim, ja bāriņtiesām joprojām arī otrajā un galīgajā lasījumā nebūs atrasta nauda, ar ko iesākt darbu.

Otrais. Ir ļoti neliela, bet vienīgā valstī institūcija, kas nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzību. Tas ir Izglītības ministrijas paspārnē esošais Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Mums nav konceptuāli pieņemams tas, ka vismaz trīs ministrijas nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzību un ka katrs, kā tajā Krilova fabulā, "velk vezumu" uz savu pusi - lido, rāpo un gaisā ceļas. Bet katrs uz savu pusi. Valstī ir nepieciešama koordinējoša institūcija kaut vai ministra vai Ministru prezidenta biedra līmenī, kas koordinētu šo darbu. Un šo centru vajadzētu pakļaut tieši Ministru kabinetam, nevis vienai ministrijai, kura pilda tikai šauru funkciju loku no visa tā, kas tur ir jādara.

Šajā sakarībā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz un prasa atrast, piedodiet, tikai 25 tūkstošus latu, lai šī institūcija tiešām varētu savas kompetences noteiktajās robežās veikt savas funkcijas. Vai tiešām ir jārunā par to, ka bērni mirst badā, bet valsts aizbildinās ar līdzekļu trūkumu.

Es ļoti lūgtu Ministru kabinetu vēlreiz pārskatīt mērķdotāciju sadaļu, kur runa ir par atsevišķiem objektiem pašvaldībās. Gribu minēt tikai vienu piemēru: jau ilgus gadus runājam par Ludzas slimnīcas pabeigšanu. Šobrīd par šo te jautājumu vispār netiek runāts. Tad jāizvirza jautājums: ir trīs varianti. Pirmais - paziņojam, ka Ludzā slimnīca nav vajadzīga, lai cilvēki dzīvo, kā grib, slīkstošie lai glābjas... slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo lieta. Es ceru, ka neviens nekad ne Kabinetā, ne Saeimā šādu paziņojumu nesniegs, un, ja mēs šādu paziņojumu nesniedzam, tad slimnīca ir jāpabeidz. Otrs variants: slimnīcu nepabeidzam, neko nedarām. Tad tā ir jāiekonservē. Elementārie aprēķini liecina, ka iekonservēšana maksās daudzkārt dārgāk nekā slimnīcas pabeigšana. Vai tiešām Ministru kabinetā, kur ir, man liekas, ļoti prātīgi un politiski pareizi nozīmēts īpašais ministrs pašvaldību jautājumos, vai tiešām tur nevarēja redzēt vissvarīgākos objektus, to skaitā Ludzas slimnīcas pabeigšanu? Un tas nav vienīgais. Bet es uzsvēru to kā vissāpīgāko objektu Latvijas austrumu reģionā. Es gribu sagaidīt, ka Ministru kabineta otrajam lasījumam iesniegtajā projektā šis objekts figurēs, jo baidos, ka pretējā gadījumā būs ļoti grūti balsot otrajā lasījumā.

Un visbeidzot. Godātie kolēģi, manis ļoti cienītais... Šajā gadījumā nevis ekvilibristikas dēļ, bet tiešām es patiesu cieņu jūtu pret deputātu Bišeru. Taču viņa izteiktais viedoklis par Valsts cilvēktiesību biroju man konceptuāli nav pieņemams, un, proti, par ko ir runa. Jā, Valsts cilvēktiesību birojs šobrīd strādā nepietiekoši. Jā, šis birojs neveic visas funkcijas, kas paredzētas Ministru kabineta noteikumos. Šim birojam vēl nav nozīmēts direktors tā, kā to prasa Ministru kabineta noteikumi, un es šaubos, vai personālijas, kas ir birojā, ir visatbilstošākās šī uzdevuma veikšanai. Nav arī likuma, bet vēl joprojām ir Ministru kabineta noteikumi. Taču, godātie kolēģi, šajā sakarā es gribu atzīmēt sekojošus argumentus.

Pirmais, Valsts cilvēktiesību biroja nodibināšana tajā Eiropā, uz kuru mēs ļoti gribam iet un kura ir mūsu bezalternatīvais variants, Eiropas padomes, Eiropas savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī novērtēta kā viens no visprogresīvākajiem risinājumiem cilvēktiesību aizstāvēšanas sfērā visā Austrumeiropā.

Otrais. Ne jau velti es esmu vienā vietā atzīmējis, ka Rietumos prot naudu krāt, prot naudu izlietot, un, ja Apvienoto Nāciju attīstības programmas ietvaros ir 1,7 miljoni piešķirti, tad acīmredzot viņi šo sfēru uzskata par ļoti svarīgu. Tā nav gatava nauda, bet tā ir iespēja šo naudu dabūt. Vai mēs tiešām būsim tik lieli politikāņi, piedodiet, lūdzu, kolēģi, par šo izteicienu... es attiecinu to arī uz sevi varbūt šajā gadījumā, ka nobalsosim "pret"? Vai tiešām mēs atteiksimies no iespējas dabūt šos līdzekļus? Protams, izmantošanai jābūt kontrolētai, tā nedrīkst pārvērsties par kaut kādu kabatas naudu, tai jābūt izlietotai valsts interesēs, un mans priekšlikums jau tagad ir tāds, ka rīkotājs šiem līdzekļiem būs Ārlietu ministrija, nevis birojs, bet atteikties no tā politiski, es domāju, tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgs solis.

Visbeidzot. Godātie kolēģi! Sliktu izpildītāju dēļ nav jālikvidē pati ideja. Tādā gadījumā, ja mēs konstatējam, ka tikko nodibinātā institūcija vēl nepietiekoši strādā, tad mēs uz jebkuru valsts institūciju varam attiecināt šo formulu... Divus mēnešus strādā, bet vēl nekā nav izdarījusi - likvidēsim! Nu zināt ko, tādā gadījumā var atnākt arī līdz mums, līdz pašai spicei demokrātiskā valstī... jo vērtējumi ir ļoti dažādi.

Godātie kolēģi! Atgriežos pie sākumā teiktā. Es esmu spiests iejusties savas kompetences ietvaros, protams, iejusties valdības un Finansu ministrijas ādā un šajos apstākļos es neredzu citu alternatīvu, kā nobalsot par budžetu pirmajā lasījumā, un aicinu to darīt visiem kolēģiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Ierosinām slēgt runātāju sarakstu jautājumā "Budžeta projekts 1996. gadam"". Lūdzu zvanu! Tas nozīmē nevis pārtraukt debates, bet slēgt sarakstu un apstāties pie 27. runātāja kā pēdējā, lai deputātiem nebūtu pārpratumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par runātāju saraksta slēgšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 14, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts, runātāju saraksts slēgts.

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs neesam šeit nākuši papļāpāt, bet žēl, ka jaunā valdība neatrod par vajadzīgu... tikai daži ministri ir zālē, bet reizēm nav gandrīz neviena, jo galu galā mēs runājam tieši par to, kas skars vistiešāk valdību. Tā ka es izsaku ļoti lielu nožēlu par to. Es atvainojos, Šķēles kungs, laikam jums savus vīrus vajadzēs ņemt stingrāk rokās jau no paša sākuma. (Smiekli zālē.)

Bet tagad par būtiskāko. Jā, mēs esam peļķē, izsakoties simboliski, bet tas nav šīs jaunās valdības nopelns un darbs, un veltīgi te biedri, it īpaši Rubina kungs, runāja gari un plaši 15 minūtes par to, it kā Šķēles kungs ar savu komandu būtu vainīgs pie visa tā, kas ir noticis. Ir vainīgas iepriekšējās valdības, ir vainīga iepriekšējā 5.Saeima, kāpēc tas viss tā ir noticis.

Jā, mēs šodien varam runāt, un es arī šodien varētu minēt satriecošas lietas par to, ka mēs nevaram iedalīt līdzekļus ministrijām un tā tālāk, un tā joprojām. Ejot attiecīgi struktūrām uz leju, tie, kam tieši ar tām ir jāstrādā, varētu - es pārstāvu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju - daudz runāt par šīm ministrijām. Jā, tur būs ļoti grūti strādāt. Un zinātnes vīri, būdami komisijā, teica, ka faktiski zinātne ir uz sabrukuma robežas. Un, iespējams, sabruks. Tā tas viss varētu būt. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka tā nav šīs valdības vaina. Un to vajadzētu mums saprast arī šodien, šeit runājot. Skaidrs ir viens, ka mēs par to esam daudz runājuši 5.Saeimā, ka miljoni, desmitiem miljonu, ja ne simtiem miljonu aiziet garām valsts budžetam, un par to ir atbildīgas iepriekšējās valdības un iepriekšējā Saeima. Es daudzkārt esmu runājis 5.Saeimas laikā, ka mums vajadzēja noteikti sanākt uz ārkārtas sēdi, lai izskatītu pasākumu kompleksu, kādā veidā beidzot lai ienāktu nauda budžetā, kā sakārtot beidzot šo nu jau anekdotiski aprunāto muitu, Ieņēmumu dienestu un tā tālāk, un tā joprojām visas šīs vietas, kuras visātrāk var iedarbināt un kur var nākt nauda budžetā. Bet neizdarījām to! Diemžēl neizdarījām.

"Budžeta ienākumi būs lielāki, nekā ir paredzēts," - tā teica šodien Šķēles kungs, un to ir ļoti patīkami dzirdēt. Tas nozīmē, ka Šķēles kungs ar savu komandu ir padomājuši, kā to visu izdarīt, kā veikt šo pasākumu kompleksu, tāpēc nebūtu solīdi šodien varbūt prasīt no viņa detalizēti jau visu šo, tā sakot, pasākumu kompleksu. Es domāju, ka tas ir nākotnes jautājums. Paies mēnesis, divi, kad valdība iestrādāsies, un tad mēs redzēsim, kā tā strādā, kādā veidā, un tad varbūt sēdē patiešām pēc pāris mēnešiem varēs izskatīt šo jautājumu, lai gadījumā, ja neiet tā, kā mums gribētos, varētu par to padiskutēt un arī nolemt.

Šķēles kungs, jā, jums taisnība, ka nevar būt normāla neatkarīga valsts, ja nesakārto ekonomiku. Par to nav nekādu šaubu, un nav šaubu, ka budžeta deficīts, kā jūs teicāt, ir noziegums pret valsti.

Bet, redzat, tā ir vecā sāpe vēl un neattiecas uz jums, bet mani visvairāk uztrauc tas, ka šīs nožēlojamās pensijas saņem cilvēki, un tā ir miršanas nauda, nomiršanas nauda. Tās ir laupītās cerības valstij, neatkarībai un vispār ticībai, ka nākotnē būs labāk. Lūk, tas mani īpaši uztrauc, bet es jau teicu, ka tas neattiecas uz jauno valdību, drīzāk tas ir tāds mudinājums, tas ir tāds brīdinājums, lai vairs neturpinātos.

Šķēles kungs teica, varot meklēt jaunu Ministru prezidentu, ja izmainīs galvenās pozīcijas budžetā. Zināt, tas tā brīdinoši, varbūt pat draudoši skan, bet laikam jau šinī brīdī jums nekas cits neatlika, kā to teikt šādā situācijā, kādā atrodaties, kādā mēs atrodamies, kad valsts ir tādā drūmā krīzes situācijā. Pie tam jūs neesat atbildīgs par to, kas ir noticis.

Bet, redzat, es šodien tomēr gribu runāt pavisam īsi. Arī par dalīšanu. Ka tomēr dalīšana budžetā nav bijusi, teiksim maigi, korekta. Tikai divas pozīcijas.

Naturalizācijas pārvalde, kurai paredzēti 675 000. Un, kā te jau izskanēja no tribīnes, ir tādas vietas rajonos, kur vairāk ir ierēdņu nekā naturalizēties pieteikušos cilvēku. Un viņi saņem krietnas algas. Tanī pašā laikā ir Zemes komisija, kurai iepriekšējā gadā bija paredzēti 809 000, bet tagad ir tikai 506 000. Tātad, lūk! Zemes komisijai 506 tūkstoši un 675 tūkstoši Naturalizācijas pārvaldei. Tad es jautāšu: kas tad ir svarīgāk - vai lai iekļūtu pilsoņos vai lai beidzot sakārtotu šīs zemes lietas? Es domāju, ka te īpaši nemaz nav ko runāt. Šī dalīšana patiešām dažuviet nav īsti pareiza. Un secinājums. Es negribu ilgi runāt, izmantot visu iespēju - 15 minūtes, bet tomēr runāt, jo šeit nav nekādas priekšvēlēšanu runas. Te ir runa par jaunās valdības darbu nākotnē. Tātad galvenais - nevis dalīt, it īpaši, ja nav ko dalīt, bet galvenais ir darīt visu, lai būtu, ko dalīt. Un, lūk, te ir tas grūtākais, kas būs jāatrisina valdībai un, protams, mums kopīgi - valdībai un Saeimai, jo, ja nestrādāsim kopīgi, tad, protams, nekas neiznāks.

Es gribētu tomēr dažus vārdus sacīt, par cik šajā pašā sakarībā runāja Rubina kungs no frakcijas "Latvijai", un viņa runa patiešām neattiecās uz šo budžetu, kuru mēs apspriežam, un neattiecas arī uz šo valdību. Bet es gribu atbildēt vai varbūt pajautāt Rubina kungam, kurš LNNK un frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātus un laikam ne tikai deputātus, bet visus partijas biedrus un varbūt arī līdzjutējus nosauca tā nievājoši par "tîrasiņu", un tur bija paslēpts pavisam kaut kas cits, ka "tîrasiņu" ir pavisam cita frakcija. Vai "tîrasiņu" var būt tā frakcija, kura arī šodien, lejot asaras, ir iesniegusi jaunu papīru, šoreiz nevis Ministru prezidentam, bet iekšlietu ministram Turlā kungam par to, ka Rubins mēģina noskaidrot, vai Rubiks saņem karbonādi vai melnos ikrus, sēžot cietumā? Un tiek prasītas atbildes uz daudziem jautājumiem, vai Rubiks, tā sakot... apmēram tā var tulkot, vai Rubikam būs varbūt atsevišķa savrupmāja vai viņš atradīsies cietumā turpat, kur citi notiesātie. Te ir runa - pārsūdzēt starptautiskajās instancēs šo lietu. Kas to ir iesniedzis, jūs varbūt? Es arī to gribētu zināt, tas ir ļoti interesanti. Un kā tiek ievērotas un nodrošinātas iedzīvotāju starptautiskajās konvencijās minētās tiesības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt atzinību Ministru kabinetam par to, ka tik ļoti īsā laikā tika sastādīts un iesniegts parlamentam budžeta projekts.

Otrs. Arī gribu izteikt atzinību Ministru kabinetam tajā jomā, ka beidzot sāktas samazināt liekās institūcijas, kuras viena otru dublē dažādās ministrijās. Un gribētu novēlēt, lai tas arī turpinātu šo iesākto ceļu. Bet, ņemot vērā acīmredzot to steigu, kādā tapa šis budžets, ir ieviesušās arī atsevišķas kļūdas, un dažuviet man šis budžets šķiet pat nekorekts.

Es gribētu runāt par tām jomām, kuras, kā es uzskatu, daudzmaz pārzinu. Tātad Aizsardzības ministrijas budžets un Iekšlietu ministrijas budžets.

Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas budžeti faktiski ir palikuši iepriekšējā līmenī, un, ņemot vērā šodienas deficītu, iespējams, ka viņus arī nevarēja palielināt. Bet, ja mēs sākam analizēt pašu budžetu, tad, kā jau šeit arī iepriekšējie deputāti pievērsa tam uzmanību, diemžēl budžeta atšifrējumā Aizsardzības ministrijā ir tikai trīs spēku struktūras - Zemessardzes štābs, Robežapsardzības spēki un Baltijas bataljons. Visas pārējās militārās struktūras, kuras ir Aizsardzības ministrijas sastāvā, tātad - Gaisa spēki un Jūras spēki nez kāpēc nav atraduši savu vietu šajā budžetā? Man ir grūti pieņemt lēmumu, vai tas budžets, kurš viņiem - jūrniekiem un lidotājiem - ir paredzēts, vai viņš ir pietiekošs vai viņa ļoti, ļoti ir par maz. Un tad jau jādomā, no kurienes tad jāņem attiecīgās naudas summas nost.

Gribu pievērst arī uzmanību, Ministru prezidenta vērību tieši Gaisa spēkiem. Un arī aizsardzības ministra Krastiņa kunga uzmanību. Laikam gan tam štābam no 26 cilvēkiem, kurš ir Aizsardzības ministrijā izveidots, lai kontrolētu vienu lidmašīnu un piecus helikopterus, acīmredzot ir daudz par daudz. Un šī nauda būtu daudzmaz jāpārdala.

Nākošais. No šīs tribīnes ļoti bieži un daudz atskan runas par to, ka mums jāstiprina mūsu robeža, jāiegulda tur nauda. Aizsardzības ministrijas atšifrējumā par Robežapsardzības spēkiem ir tikai trīs rindiņas. Budžeta iestāžu darba samaksas fonds - gandrīz 2 miljoni un dienesta apmaksas fonds - 140 000. Valsts investīcijās ir paredzēti 108 000. Gribu atgādināt cienījamajiem kolēģiem, tiem, kuri nezina, ka viena kontrolpunkta celtniecība izmaksā vismaz pusotra miljona latu. Lai pilnībā nodrošinātu austrumu robežu, mums ir nepieciešama naudas summa 15 miljonu latu apmērā, tikai tad mēs varam garantēt, ka šī robeža būs pietiekoši droša. Diemžēl ne investīciju programmā, kuru iesniedza Kreitusa kungs, ne arī kur citur, iespējams, kaut kur slēptos veidos, netiek parādīts, kā tad mēs gribam stiprināt robežu, it sevišķi austrumu robežu. Acīmredzot jau sen būtu jāatsakās no tā, ka mēs turpinām celt lielas un milzīgas "pilis" uz dienvidu un ziemeļu robežas, bet praktiski nekas šajos piecos gados nav ticis darīts, lai nostiprinātu austrumu robežu.

Acīmredzot būtu jāpievērš Ministru kabinetam uzmanība arī darba samaksai. Vidējā alga, kuru saņem robežsargi, ir 97 lati. Vidējā alga, kuru saņem zemessargi, tātad tie, kuri atrodas aktīvajā dienestā, ir 102 lati. Kā mēs atceramies, tad ierēdņu pamatalga ir 206 lati.

Visā pasaulē ir pieņemts, ka tiem, kuri aizstāv valsts drošību, rūpējas par sabiedrības drošību, algas ir daudz lielākas, nekā ir ierēdņu algas. Acīmredzot pa šo ceļu būtu jāiet arī mūsu valstij.

Man ir ļoti daudz pārmetumu tieši Finansu ministrijai, bet es negribētu pārmest Kreitusa kungam kā šīs ministrijas vadītājam. Es gribētu tieši pievērst Kreitusa kunga uzmanību tam, ka vienīgā ministrija, kurā faktiski nav bijušas nekādas reformas, ir Finansu ministrija un daļēji tāda ir arī Izglītības un zinātnes ministrija, kā rezultātā, kā jau šeit Ābiķa kungs teica, Finansu ministrija augstprātīgi nosaka, cik skolotājiem jābūt vienā vai otrā skolā vai arī cik policistiem jāatrodas vienā vai otrā iecirknī. Diemžēl ne Kreitusa kungs vakar, tiekoties frakcijas sēdē, ne arī šodien, runājot ar Sudrabas kundzi, man nevarēja atbildēt, uz kāda pamata Iekšlietu ministrijai šajā gadā ir samazināti štati par 610 vienībām. Un šī samazināšana galvenokārt skar tieši valsts policiju, tāpēc ka no valsts policijas štata tiek noņemtas 317 štata vienības. Gribētu atgādināt, ka vakar šeit Kostandas kungs aktīvi uzstājās, ka cīņā ar noziedzību nekas nav izdarīts. Gribētu atgādināt, ka attiecībā uz to, kas skar banku lietas, ir ierosinātas, ja mana atmiņa neviļ, 35 krimināllietas, bet kriminālvajāšana ir piemērota 14 bijušajiem baņķieriem. Kopumā pagājušajā gadā Latvijā ir izdarīti 36 000 noziegumu, no tiem atklāti 22 000. Tātad apmēram 60% ir atklāšanas procents (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad atklāšanas procents bija aptuveni 25 procenti.) Tātad ir kaut kas arī šajā jomā izdarīts.

Bet diemžēl šajā budžeta projektā es neatrodu nekādu pamatojumu, vai tiks attīstīta transporta iegāde, vai beidzot Iekšlietu ministrijā robežu apsardzība tiks kompjuterizēta, lai gan kompjūteru programmas ar visiem datoriem nemaksā nemaz tik daudz. Kopumā, lai kompjuterizētu visu Latviju un beidzot mēs varētu civilizēti cīnīties ar noziedzniekiem, ir nepieciešami divi, maksimums divi ar pusi miljoni latu. Es gribētu cerēt, ka finansu ministrs arī to ņems vērā. Un gribētos saņemt tomēr atbildi uz visiem tiem jautājumiem, kuri ir izskanējuši.

Tāpat gribētu pievērst arī Ministru prezidenta uzmanību tam, ka atsevišķi viņa ministri tomēr ir rīkojušies nekorekti attiecībā pret parlamentu. Vakar, tiekoties frakcijas sēdē, mums tika solīts, ka šodien no rīta uz mūsu galdiem būs dokumenti par vienošanos ar pašvaldībām, kā arī investīciju programma. Investīciju programmu ir iesniedzis Kreitusa kungs, kaut gan tas ir vistīrākais Ekonomikas ministrijas bizness. Un šī investīciju programma tomēr būtu jāapstiprina valdības sēdē. Es ceru, ka, tiekoties komisijās, mēs varēsim par visiem šiem jautājumiem daudz detalizētāk diskutēt. Jā, arī es neesmu ieinteresēts "ðūpot" šo valdību un "izgāzt" viņu šajā balsojumā. Es aicinātu visus tomēr atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā, bet nekādā gadījumā es nebalsošu par tādu pašu analoģisku budžetu otrajā lasījumā, ja netiks ņemtas vērā visas kritiskās piezīmes, kuras ir izskanējušas no šīs tribīnes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šodien mēs izskatām jautājumu par valsts budžetu 1996.gadam. Un tiešām tas budžets ir vajadzīgs. Bet, izskatot iesniegto dokumentu, man ir radusies neizpratne un iebildumi. Ļoti labi, ka budžeta deficīts ir samazinājies (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) līdz 59 miljoniem, bet deficīts samazinājies par 30 miljoniem. Samazinājums ir dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Un tas nozīmē, ka dažas mazākās pašvaldības nevarēs pastāvēt, nevarēs finansēt ne slimnīcas, ne skolas un arī pakalpojumu apjoms rajonos samazināsies. Līdz nabadzībai novesti lauku iedzīvotāji, un nabadzības līmenis vēl būs lielāks. Un vēl. Sakarā ar mērķdotāciju izdalīšanu investīcijām republikas pilsētām un rajoniem mani vēlētāji nevar saprast, kāpēc neviens santīms nav iedalīts Ludzas rajonam. Vai nav vajadzīga Ludzas rajona slimnīcas korpusa celtniecības turpināšana? Vai nav vajadzīga Ludzas skolas celtniecība vai arī apvedceļa Rīga - Maskava pabeigšana? Kaut gan pagājušā valdība garantēja šo programmu finansēšanas turpināšanu.

Labklājības ministrijas budžetā neviens santīms nav izdalīts neredzīgajiem un stomas slimniekiem. Valsts sociālās apdrošināšanas budžetā pensiju izmaksai nav pielikts neviens santīms, kaut gan valdība deklarēja, ka strādājošie pensionāri no 1.janvāra saņems ne tikai darba algu, bet arī pensiju. Izglītības ministrijas budžetā nevienu santīmu neizdala studiju kreditēšanai, bet tajā pašā momentā privāto iestāžu uzturēšanas dotācijas ir palielinātas. Ministru kabineta iesniegtajā budžeta projektā nav paredzēti atskaitījumi no akcīzes nodokļa par alkoholu un tabakas izstrādājumiem medicīnai, ko bija prasījusi mediķu grupa 6.Saeimā, kā arī nav ņemti vērā apsvērumi, ka krīzes normatīvs medicīnas izdzīvošanai ir iedalījums ne mazāk kā 26 lati uz vienu iedzīvotāju. Tas viss radīs tālāku iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos, kā arī bezmaksas, valsts garantēto, medicīnisko pakalpojumu apjoma samazināšanos. Tas viss novedīs pie Latvijas valsts un tautas izmiršanas.

Es neredzu budžetā līdzekļu izdalīšanu bērnu pabalstu palielināšanai. Tie pabalsti, kas pašreiz pastāv - 3 lati 75 santīmi uz vienu bērnu līdz 8 gadiem un 4 lati 50 santīmi vecākiem bērniem, pat pie pašreizējā mūsu valsts stāvokļa ir izsmiekls. Es gribu vērst Saeimas uzmanību uz to, ka, pastāvot pašreizējam bezdarba līmenim, īpaši lauku rajonos, no šiem pabalstiem iztiek ļoti daudzas ģimenes.

Es neredzu līdzekļus zaudējumu kompensācijai iedzīvotājiem komercbanku bankrotēšanas gadījumos, to skaitā arī bankas "Baltija" noguldītājiem. Bet tajā pašā laikā Ministru kabineta budžets ir lielāks par vienu miljonu latu, Aizsardzības ministrijas - vairāk nekā par 6 miljoniem un tā tālāk, un tā tālāk. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai Budžeta likumu, nav saskaņojis to ar Latvijas Pašvaldību savienību par valsts budžeta kopapjomu, kopbudžeta sadalījumu starp pašvaldībām un valsts dotāciju un mērķdotāciju sadalījumu starp pašvaldībām un tādējādi ir pārkāpis likuma "Par pašvaldībām" 86.pantu un likuma "Par pašvaldību budžetu" 13.pantu. Es piedāvāju nepieņemt valsts budžetu 1996.gadam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mēs esam saņēmuši ierosinājumu - izslēgt Saeimas zālē pārspīlēti gaišās ugunis, kuras nevajadzīgi deg visu dienu. Tā arī būtu ekonomija, un deputātiem nebūtu jāmokās šo uguņu karstumā.

Cienījamie deputāti! Tas ir saistīts ar filmēšanu, kas atrodas šeit, sānos, un mēs šīs ugunis neregulējam.

Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Dārgie kolēģi! Mēs esam gandrīz vienisprātis, ka situācija valstī ir kritiska, ka mēs esam uz bankrota robežas. Diemžēl mēs neesam vienisprātis, kā no šīs krīzes situācijas izkļūt, kā atrisināt šīs smagās problēmas. Ja mēs šo krīzes situāciju un valsti salīdzinām ar slimu organismu, kritiski slimu organismu, tad mums vajadzētu vienoties, ko tad mēs vispirms ārstēsim, - vai tā būs sirds, aknas, nieres vai vēl kaut kas cits vai mēs ārstēsim tikai sirdi,aizmirstot to, ka, ārstējot sirdi, mēs varam sabeigt aknas un nestrādās nieres. Dakteri jau sāk smaidīt, ka es runāju par medicīnu neprofesionāli, bet mēs zinām, ka ir tādas parādības, ko sauc par blakusefektiem. Un, ja mēs runājam tālāk par šīs valsts drošību arī kā par vienotu organismu, mēs saprotam, ka šīs valsts drošība, šīs valsts neatkarība arī sastāv ne jau no viena aspekta vien. Tā sastāv no ļoti daudziem aspektiem, un, rūpējoties tikai par kādu atsevišķu aspektu, mēs nenodrošināsim šīs valsts neatkarības neatgriezeniskumu. Man ir jautājums. Ja mēs esam nonākuši pie tās atziņas, ka tieši šie aspekti ir tie, kas būtu jārisina vispirms, tad kas palīdzētu šai valstij izkļūt no krīzes? Un vai tie līdzekļi, kas ir budžetā sadalīti, atbilst tieši šiem mērķiem?

Es nepretendēju šeit uz kaut kādu lielu izpratni budžeta veidošanas lietās un negribu te analizēt ciparos, jo šos ciparus var staipīt uz vienu pusi vai uz otru pusi, bet, ja mēs šeit nevienosimies par šīm lietām, par šīm galvenajām lietām, kas būtu jārisina, tad mēs neko neizdarīsim. Un šeit es gribu runāt par to, ka diemžēl šinī valstī nav vienojošas ideoloģijas, kas palīdzētu mums šo valsti sakārtot. Šīs vienojošās ideoloģijas un šo vienojošo mērķu nav nedz parlamentā, nedz valdībā un nav viņu arī sabiedrībā. Tad pasakiet man, ar kādiem paņēmieniem, kādā veidā mēs izvilksim šo valsti no šīs smagās krīzes situācijas? Vai jūs domājat, ka tad, ja mēs tagad pasludināsim, ka mēs esam okupēta valsts, ka tāpēc mēs sāksim dzīvot labāk? Ja mēs arī panāktu, kā viens otrs to grib, ka no Apvienoto Nāciju tribīnes izskanētu šī patiesība: jā, Baltijas valstis bija okupētas! - vai tad nu sāks nākt investīcijas iekšā? Tā tas nenotiks. Tie, kas nodarbojas ar ārpolitiku, labi zina, ka vairāk nekā 60 valstis nekad nav atzinušas mūsu okupāciju jeb aneksiju, sauciet to, kā gribat. Es domāju, ka tās valstis, kas zina mūsu vēsturi, tās valstis, kas apzinās arī savu vēsturisko atbildību un vainu, ir izdarījušas maksimāli daudz, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk integrēties to valstu sabiedrībās, viņu veidotajās struktūrās.

Un atkal ir jautājums: vai mēs esam izpratuši, ka vēsture ir devusi mums ļoti īsu laiku? Diemžēl ļoti īsu laiku, kurā mums vajadzētu paspēt integrēties gan Eiropas savienībā, gan visās citās iespējamajās drošības struktūrās, kas pastāv šodien Eiropā. Bet diemžēl mēs to nedarām. Mēs runājam gan, ka mēs gribam padarīt šo valsti par investīcijām pievilcīgu valsti - un tas būtu, protams, ekonomiskā plāksnē viens no pirmajiem uzdevumiem -, bet vai to mēs varam izdarīt, pataisīt šo valsti pievilcīgu, ja mēs mēģināsim, pieņemsim, tagad šo sabiedrību vēl vairāk šķelt, cenšoties revidēt Pilsonības likumu, kas jau tā ar lielām problēmām tika pieņemts 5.Saeimā. Mēs zinām, kāda bija pasaules reakcija pret šo likumu. Bet, neskatoties uz to, ka mēs domājam: jā, mums tagad vajadzētu vēsturiskās netaisnības virzīt priekšplānā! - mums vajadzētu mēģināt mūsu pagātni atkal padarīt par mūsu nākotni, bet tā vietā, lai tiešām saliedētu sabiedrību, mēs to šķeļam. Vai jūs domājat, ka jaunnedēļ, kad mēs te spriedīsim par Valsts drošības komitejas atstātajiem maisiem un citiem jautājumiem, ka tas sabiedrību vienos? Jūs domājat, ka tas palīdzēs mums visiem labāk dzīvot? Nekad! Un mēs to visi labi zinām, bet mēs ļoti labi iemācījāmies - sākām to darīt 1988.gadā - graut kaut ko un labi sagrāvām, bet ir jāapstājas graut, ir jāsāk kaut kas radīt. Un, lai kaut ko radītu, ir vajadzīga šī vienojošā ideoloģija. Es neesmu pesimists, es esmu diezgan optimistisks, ka mēs varētu atrast šo vienojošo ideoloģiju, bet tikai ir vajadzīga šī vēlēšanās. Visas šīs emocijas un kaislības, un enerģiju, kas ir šajā zālē, ja mēs to virzītu tiešī šī mērķa labā, mēs kaut ko izdarītu. Ja mēs to nedarīsim, mēs atstāsim mūsu tālākajām paaudzēm budžetus ar lieliem deficītiem, mēs atstāsim sagrautu medicīnu, sagrautu izglītību un vispār visu, kas mums vien ir. Izrādīsies, ka te būs viens vienīgs grausts. Uz ko es aicinu? Mēģināsim atrast šo vienojošo ideoloģiju, kas mūs vienotu un mums visiem palīdzētu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pieņemt Ministru prezidenta piedāvāto apspriešanas metodi - runāt tikai par trijām lietām: ieņēmumi, izdevumi un budžeta deficīts. Vispirms par ieņēmumiem. Es dzirdēju, un mēs visi dzirdējām, ka 1996.gadā ir plānots kopprodukta palielinājums par 0,3%, un savukārt no valdības piedāvātā budžeta projekta izriet, ka tas nesīs ieņēmumu pieaugumu par 7,3%, proti, par 27 miljoniem. Te es gribu teikt, ka tā ir nevis pesimistiska prognoze, Ministru prezidenta kunga, bet gan pārlieku optimistiska. Esmu gatavs ar jums derēt uz vienu algu, ka šogad budžeta deficīts būs lielāks, nekā ir ierakstīts projektā.

Otrs. Analizējot atsevišķu nodokļu ieņēmumu, teiksim, īpatsvaru kopējā ieņēmumu masā, varam redzēt, ka vislielākais kāpums ir paredzēts no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa, bet nevis no tiem nodokļiem, kas izriet tiešāk no iekšzemes saimnieciskās rocības. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka joprojām neprotam ieņemt nodokļus, bet akcīzes nodoklis ir visvienkāršākais, proti, iebrauc viena cisterna ar 60 tonnām degvielas pāri Latvijas robežai, un uzreiz var 60 tūkstošus reizināt ar 4 vai 5, kā lems valdība, atbilstoši akcīzes nodokļa noteiktajām likmēm. Tas liecina, tas šajā gadījumā, manuprāt, katrā ziņā budžeta projektā nav atainoti šīs apņemšanās skaitliskie pamatojumi, šī apņemšanās iekasēt vairāk un tā tālāk.

Tālāk es gribētu apšaubīt pamatojumu arī dažiem plānoto ieņēmumu apmēriem. Vispirms: kāpēc ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas un maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu ir tik niecīgi? Mēs dzirdējām, ka plānota liela privatizācija. Labi, bet tādā gadījumā kāpēc vispār nav paredzētas Privatizācijas fonda iemaksas budžetā? Nulle. Vai tas nozīmē, ka tiek gatavotas nopietnas valsts investīcijas kādā no... (nesaprotams vārds). Kāpēc mēs par to nezinām?

Tālāk. Maigi izsakoties, dīvains ir ieraksts ieņēmumu daļā. Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas - 1,5 miljoni latu. Peļņas atlikuma iemaksas... Cik ir liela tā peļņa? Kāpēc vispār Latvijas Banka pelna? Bet, ja ir peļņa, tad varbūt taisnība ir bijusi Repšes kungam, kas vēl pērn plānoja šogad uzsākt milzīgas naudas glabātavas būvniecību, par kuru runā, ka tā izmaksāšot 30 vai 40 miljonus latu. Vai nebūtu labāk šodien šo naudu valsts investīciju veidā novirzīt tautsaimniecībai, tādējādi ieliekot pamatus nevis šai milzīgajai glabātavai, bet gan glabātavas piepildījumam nākotnē?

Nedaudz par izdevumu daļu. Šis budžeta projekts nav taupības budžets! Kopumā ministriju izdevumu daļa ir pieaugusi. Un mani nepārliecina tie argumenti, ka nu ir mainītas vienas ministrijas funkcijas vai ka departamenti ir pārgājuši no viena uz otru. Bet kāpēc tad nevienā nesamazinās? Vienīgi Zemkopības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, un faktiski tas arī ir viss. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā palielinājums ir par 75,7%, Aizsardzības ministrijā - par 24%, Ministru kabinetam - par 59%. Un arī Saeimā mēs, lai gan runājam par briesmīgu krīzi, tagad būvēsim šeit jaunus krēslus, lai mums ir ērtāka sēdēšana vai gulēšana, jo parlamenta darbs būtībā ir pārnests līdz ar lielās koalīcijas izveidošanu uz Ministru kabinetu. Viss ir vienojošs, un viss, ko es tagad runāju vai runāju līdz šim, būtībā ir formas pēc. Un arī balsojums būs tāds, jo mēs zinām balsojuma rezultātu.

Balsojums būs, protams, pozitīvs pirmajam lasījumam, un, saprotams, nevajadzētu nevienam šodien šeit uztraukties. Bet ir vēl viena lieta, ko es gribētu uzsvērt, cerot, ka, ja Ministru prezidents pieņemtu manas piedāvātās derības, tad es arī gribētu, lai viņš uzvar šajās derībās, lai ir šie 60, bet nevis 80 vai, kā es domāju, 90 miljoni deficīts. Paanalizējiet, lūdzu, kāpēc šajā budžeta projektā nav atšifrēti 89 326 970 lati, kas ir trešā daļa, precīzāk 31,3%? Es piekristu Ābiķa kungam, ka vajadzētu vienkāršot šo sistēmu - nost ar padomēm! - un mēs tad balsotu būtībā par trim cipariem: par ieņēmumu summu, par izdevumu summu, varbūt arī par deficītu, ja tāds būtu. Bet tādā gadījumā mēs tā varētu rīkoties, ja mums visiem šiem cipariem apakšā būtu skaidrs, kur tad īsti šī nauda aizies. Šodien tas tā nav. Secinājumi var būt divi - vai nu ministriem ministrijās ir šis pamatojums un viņi uzskata par sevis necienīgu informēt Saeimas deputātus, vismaz opozīcijas deputātus, par šo apgrūtinājumu, vai arī tās ir rezerves, uz kuru pamata varēs labi dzīvot visu gadu. Šie cipari, par kuriem es runāju... protams, es viņus nosaucu šodien ne jau pirmo reizi, es viņus jau divas dienas atpakaļ Šķēles kungam esmu devis, un es domāju tā: ja jūs, Šķēles kungs, viņus paanalizētu, tas gan jums, gan arī finansu ministram tikai atvieglotu valdības vadību un ļautu tikt skaidrībā par to, kā tad jūsu ministrijas strādā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Neesmu šeit nācis, lai kritizētu valdību divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir pagājis tikai mēnesis un četras dienas, kopš viņa ir strādājusi, tātad kritizēt būtu nekorekti. Un, otrkārt, es biju viens no tiem 70, kurš balsoja par šo valdību. Esmu par valdības piedāvāto budžeta deficīta samazinājumu, kaut gan man no vakardienas īsti nav skaidrs, ka Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē... Kreitusa kungs teica, ka 1994.gada beigās, pēdējos mēnešos, šausmīgi strauji ir cēlies budžeta deficīts. Šeit tā kā derētu atšifrējums. Taču esmu pret katastrofāli samazinātām mērķdotācijām un dotācijām. Un, lūk, šeit es gribu dot divus finansēšanas avotus, kurus minēja arī Šķēles kungs, un vienu tehnoloģiju, kura vakar tika minēta Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. Un, proti, no Šķēles kunga teiktā es sapratu, ka ir ļoti lielas neiekasēto nodokļu rezerves. Šeit es negribu nosaukt pozīcijas, lai tās paliek speciālistu ziņā.

Otrs. Šodien Kreitusa kungs teica, ka ir pietiekoši lielas rezerves, pāri par 40 miljoniem, kuri varētu ienākt šajā dotāciju vai mērķdotāciju kabatā no ienākuma nodokļa. Tas būtu ļoti patīkami.

Un vēl par tehnoloģiju. Vajadzētu ļoti aktīvi iesaistīt pašvaldības šajā nodokļu administrēšanā, tās fiksējot ar likumu. Un pašvaldības ir gatavas tam. Es negribu piekrist tiem runātājiem jeb skeptiķiem, ka pagasta vecākais vai pilsētas mērs, vai rajona padomes priekšsēdētājs ar savu komandu nebūtu spējīgs šos nodokļus iekasēt. Šeit nekādu problēmu nav, vienkārši vajag šai lietai uzticēties, un tas arī ir viss. Bet ir viens "bet". Bet kādas ir garantijas? Diemžēl jau ir tradīcija, ka, ja vajag naudu, tad to izņem no pašvaldību budžeta. Atcerēsimies, ka pagājušā gada jūnijā dotācijas un mērķdotācijas ir nulle. Un kas notika? Sāka slēgt mazās lauku slimnīcas. Diemžēl arī pašvaldības ir pieradušas, ka valdības neizdarības, pat likumu pārkāpumus tās iznes uz saviem pleciem. Viņas ir vienkārši pieradušas pie tā, tur jau tā lieta, un tāpēc arī valdība var atļauties bez īpašām problēmām pārkāpt likumu, ko nedrīkst darīt pašvaldības. Divu iemeslu dēļ: momentā kāds ar pirkstu "no augšas" gudri pakratīs, un otrs, cilvēku vajadzības ir jāizpilda tūlīt - uzreiz no rīta līdz brokastīm. Tā ir vienkārša aksioma. Vienkārši pašvaldībām, kā es jau teicu, vajag uzticēties un nevajag viņas mānīt. Viņas var pamācīt koleģiāli, bet nevajag izlemt pašvaldību vietā. Nevajag! Tāpēc jau tā ir valsts pārvaldes struktūra uz vietas. Valsts pārvaldes struktūra! - kā ir teikts likumā par pašvaldībām. Skaidri un gaiši, tad kādas ir problēmas?

Un otra lieta. Ja ir vēlēšanās izslēgt rajona posmu, tad skaidri un gaiši tā arī vajag pateikt. Kāpēc es tā saku? Gluži vienkārši tāpēc, ka rajona posma dotāciju līmenis kopā ar mērķdotācijām ir ap 90%, tur ir neliela amplitūda. Ja šo dotāciju izņem ārā, tad tādā apjomā uzreiz "zem sitiena" momentā nonāk divas lietas - tā ir medicīniskā aprūpe (ļoti vienkārši - divi dēļi, četras naglas...) un skolas, izglītība, jo tās paņem lauvas tiesu no rajona pašvaldības budžeta. Es šeit varbūt akcentēju rajonu posmu tāpēc, ka man ir lielāka pieredze tieši šajā posmā, bet es varu pateikt arī to, ka "zem sitiena" momentā ir arī lielās pilsētas, pagasti. Šeit kā labs saimnieks tika minēts Aivars Lembergs, viņš ir ļoti labs mans kolēģis un kaimiņš, es ļoti augsti vērtēju viņa darba kvalitāti, esmu no viņa daudz ko mācījies. Un viena nianse - nav jau tikai labs saimnieks Ventspilī vien, kur grozās miljoni, kas ir visu acu priekšā, un tas tā ir, tas ir ģeogrāfiski. Plus labs saimnieks - to nedrīkst aizmirst. Labi saimnieki ir arī citur, un ir viena nianse, ko es gribu minēt no Lemberga prakses. Viņš ļoti lielu naudu liek iekšā tieši izglītībā, viņš izglīto savus jaunos talantīgos jauniešus, sūta viņus pasaulē mācīties, arī šeit pat uz vietas un piesaista atpakaļ. Un tās lietas aiziet. Par to, es domāju, arī mums vajadzētu padomāt, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Tā. Par reformām principā es minēju, ka rajona posma izslēgšana neizbēgami ir saistīta ar reformām, un viņām ir jānotiek. Es gribētu aicināt kolēģus par tādu lietu padomāt arī valdībai, jo ar kāda posma izslēgšanu vai apvienošanu lielos "kolhozos" ðo jautājumu nevar atrisināt. Bet tā, protams, ir cita tēma, ļoti plaša tēma, pie kuras neizbēgami mēs kaut kad atgriezīsimies.

Un es gribu akcentēt kolēģa Ābiķa izteikto domu, ka steidzīgi ir vajadzīga budžeta veidošanas reforma, tātad šī sistēma, kā veidojas pašreiz budžets, ir jāsalauž. Es to akcentēju tāpēc, ka to vakar Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē solīja darīt arī Šķēles kungs. Pašvaldības diemžēl vienmēr ir bijušas lūdzēju lomā, un diemžēl ierēdnis nosaka, ko, kad un kāpēc. Šeit der padomāt finansu ministram par to Finansu ministrijas slāni, kurš ir strādājis "zem visiem karogiem", bet mainījušās ir tikai augšas. Un šī iemesla dēļ pašvaldību un valdības attiecības vienmēr ir turētas lielā sasprindzinājumā. Tad rodas jautājums: kam tas ir izdevīgi? Noteikti ne jau pašvaldībām, jo viņas vienmēr ar pastieptu roku ir gājušas uz Finansu ministriju pie ierēdņu korpusa. Tāpēc arī lietderīgi būtu operatīvi padomāt par Latvijas Pašvaldību savienības un valdības vienošanās protokolu, fiksēt to kā likumu. Domāju, ka pirmajā lasījumā budžeta projekts tiks pieņemts. Konkrētajā situācijā, manuprāt, tas vienkārši ir loģiski. Es šeit negribu minēt "par"un "pret" un akcentēju vēlreiz, ka esmu par deficīta samazinājumu, bet esmu pret šo lielo dotāciju, mērķdotāciju samazinājumu - uzreiz.

Taču laikā starp pirmo un otro lasījumu mums visiem ir nopietni jāpastrādā bezemociju režīmā, ar konkrētiem priekšlikumiem, lai palīdzētu valdībai, jo, kā jau teicu, mēs par to balsojām (es runāju par tiem 70 deputātiem, kas balsoja "par"). Tad no mūsu debatēm, mīļie kolēģi, manuprāt, tiks izņemta ārā liela daļa "ûdens" un mūsu uzstāšanās būs daudz elastīgākas un lakoniskākas, ar konkrētiem priekšlikumiem. Šeit malā nedrīkst stāvēt neviens, jo, kā jau tika minēts, budžets ir valsts prestiža jautājums. Un vēl. Es neiedrošinos teikt, ka šeit sēž simts gudrākās galvas, taču viens ir galīgi skaidrs - šeit strādā simts deputāti, kuriem cilvēki ir izteikuši savu uzticību ar cerību, ka uzlabosies viņu dzīves kvalitāte. Es vienkārši lūdzu, kolēģi, to vienmēr paturēt prātā.

Un visbeidzot - aicinājums īpašo uzdevumu ministram pašvaldību jautājumos Ernestam Jurkānam (un ļoti lūdzu arī Šķēles kungu ieklausīties): lūdzu korekti, Jurkāna kungs, uzturēt saikni starp Saeimu, valdību un pašvaldībām ar vienu mērķi - lai stabilizētu pašvaldības, tādējādi stabilizējot valsti! Jo tā atkal ir aksioma, ka stabilas valsts pamatā ir stabilas pašvaldības, bet ne otrādi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms turpinām debates, gribu jūs iepazīstināt ar dokumentu, ko ir saņēmis Saeimas Prezidijs: "Ierosinām pagarināt Saeimas 25. janvāra sēdi līdz pulksten 19.00, bez pārtraukuma." Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Tā kā runāt neviens nevēlas, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 20, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Oļģerts Dunkers - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja, kas vairs neesat vientuļa! Godājamie kolēģi, godājamais Ministru prezidenta kungs! Es ar ļoti lielu interesi izlasīju šo budžeta projektu un konstatēju ārkārtīgi interesantu situāciju - ir kardināli mainījušās man tik ierastās Latvijas prioritātes. Man līdz šim likās, ka Latvijas valsti ir darījušas bagātu un laimīgu gan zemkopība, gan rūpniecība, gan mūsu bagātie meži. Skatoties uz līdzekļu pieaugumu vai kritumu, es ar izbrīnu konstatēju, ka Ekonomikas ministrijas līdzekļi ir samazināti par 40%, Zemkopības - par 0,3%, mežsaimniecībai - par 15%. Tātad šīs prioritātes vairs nav aktuālas. Kas tad ir aktuāls? Kas ir saņēmis lielākos pielikumus? Lielākos pielikumus ir saņēmis Ministru kabinets - 30%, Aizsardzības ministrija - 40%, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 50%. Tātad šīs ir tās prioritātes, uz kurām tiek vērsta uzmanība. Nu, ja mēs ņemam vērā pēdējo ministriju - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju -, kas ir saņēmusi fantastiski lielu pielikumu, tad mēs varam spriest, ka valdība ir nolēmusi, ka Latvija var turpmāk baroties nevis no zemkopības, bet no skaistiem dabas skatiem un dabas veltēm - sēnēm, ogām un pārējā, ko dod daba. Nu ko, arī tā var būt!

Nupat Šķēles kungs sacīja, ka cerot, ka šodien viņam ir darīšana ar profesionāliem politiķiem. Nu par sevi es to nevaru sacīt, es vēl tikai sāku darbu Saeimā, bet man ļoti gribas cerēt, ka arī mums ir darīšana ar profesionālu valdību, kuru interesē mūsu domas, jo tāpēc jau mēs te it kā esam. Mēs gribētu lietišķi apspriest budžetu. No lietišķas apspriešanas diemžēl nekas neiznāk, jo valdības interese par mūsu domām ir ārkārtīgi liela, to redzu pēc bagātīgajām rindām, kurās šeit sēž valdības locekļi, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdības locekļi ar milzīgu uzmanību klausās mūs bufetēs, automobiļos un citās sabiedriski derīgās vietās, citādi tas nemaz nevar būt. Un es ceru, ka mūsu domas tomēr kaut kur, kādās no šīm vietām būs sadzirdētas.

Es vēl ceru, ka mums ir darīšana ar gudru topošu valsts vadītāju. Man tāds iespaids rodas. Bet ir viens moments, kas mani dara uzmanīgu. Cik es zinu, gudri valsts vadītāji ārkārtīgi augsti ir vērtējuši tādu fantastiski iespaidīgu masu informācijas līdzekli, kāds ir kinematogrāfs. Visi gudrie valsts vadītāji vienmēr ir braukuši visur kinematogrāfa pavadībā, visi viņu soļi ir fiksēti, tas ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai propagandas, bet arī audzināšanas līdzeklis - kino var izdarīt milzīgi daudz. To, ko jūs nevarat izdarīt ne ar vienu avīžu rakstu, un to, ko jūs nevarat izdarīt ne ar kādiem solījumiem, to var jūsu vietā izdarīt gudri izveidots kinodarbs. Taču mēs diemžēl, spriežot pēc šā budžeta, redzam, ka šī valdība tik ārkārtīgi svarīgai mākslas nozarei kā kino nepiešķir absolūti nekādu nozīmi, jo tās niecīgās summiņas, kas tur ir, tās neko nenodrošina, un te nav runa par to, vai kino dabūs dažus latus vairāk vai mazāk, te ir runa par principu. Es redzu, ka kino nav nekādā vērtē. Žēl! Pasaulē, pasaules praksē profesionāls kinematogrāfists - tā ir prestiža profesija, tā ir deficīta profesija. Pie mums diemžēl tā nav. Mani kolēģi, augstas klases profesionāļi, kas ir atveduši ārkārtīgi daudz starptautisku balvu latviešu kinomākslai un kas ir aiznesuši šo kinomākslas slavu tālu pasaulē, šodien sēž bez darba un nevar atrast sev nekādu citu nodarbošanos. Protams, var jau piespiest arī pianistu ar pasaules slavu skaldīt malku, bet vai tā ir kultūrpolitika? Vai tā ir savas tautas garīgo rezervju saprātīga izmantošana? Par to es ļoti, ļoti šaubos!.

Es domāju, ka te varbūt ir arī dažādi citi iemesli, jo kino - pretstatā televīzijai, kura saņem pašlaik šajā budžetā fantastisku pielikumu, jo ir mūsu, kā saka, valdošās elites trubadūrs un slavina nepārtraukti un realizē stingri izteiktu politiku televīzijas raidījumos, - var jau būt, ka kino neder, jo kino fiksē ne tikai labo, diemžēl kino fiksē arī slikto, kino fiksē tādus faktus, kas vienam otram šķiet nevēlami, par to liecina nesenais filmas demonstrējums Latvijas televīzijā, tā bija filma par Latvijai tik traģiskajām dienām, un tūlīt pēc šā demonstrējuma atskanēja zvani, atskanēja draudi, atskanēja dažādas citādas nepatikšanas, jo šī filma izraisīja ļoti dažādu reakciju. Var jau būt, ka tad, kad mēs galīgi iznīcināsim dokumentālo kino - tad arī šāda veida filmu vairs nebūs, beidzot varēs absolūti "prihvatizēt" Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, kuram ir miljardu vērtība un kuru varēs pēc tam, kā saka, par privātu naudiņu andelēt pa labi un pa kreisi, un tad jau tas process būs beidzies.

Pašlaik nav jau vairs pat tā, kā bija sociālisma laikā, kad sociālisma budžets teica: nu, kultūrai tie atlikumi. Tad, kad viss pārējais ir sadalīts, kultūrai - atlikumi. Tas, kas šodien ir kultūrai, tas jau vairs nav pat atlikums. Tas ir mērķtiecīgs process - iznīcināt to, tāpēc man šis budžets ir sēru budžets, jo šis budžets pieliek pilnīgu, treknu, lielu punktu latviešu nacionālā kino iznīcināšanas procesam, kas ir sācies jau diezgan sen.

Tas ir process, kas sākās un beigsies gluži tāpat kā tas process, ko es saucu par pensionāru izmirdināšanas procesu republikā, jo arī te neviens santīms nav pielikts klāt. Ar ko tās nabaga vecās sievas un tie vīri dzīvos šajā inflācijas trakumā, kad paliek tās pašas vecās pensijas? Es gribētu ierosināt kādam pamēģināt, kā tas ir - ar šiem dažiem pensijas grašiem nodzīvot vienu mēnesi.

Šķēles kungs sacīja, ka budžets ir ļoti knaps un ka pietiek knapi, kā saka, algām un lai būtu silti radiatori. Spriežot pēc tiem procentiem, kas ir pielikti Ministru kabinetam, man šķiet, ka tur radiatori drīz vien pārkarsīs līdz baltkvēlei.

Tāpat Aizsardzības ministrijai pieliktie 40 procenti man liek domāt, ka mūsu izlūkdienests ir saņēmis pilnīgi konfidenciālu un slepenu informāciju par gatavojamu uzbrukumu Latvijas Republikai un ka tāpēc ir steidzīgi jāpalielina Aizsardzības ministrijas izdevumi, un ka Aizsardzības ministrija tikai nevar izšķirties, ar ko tad stāties pretī iebrucējiem - ar vienu vai ar abiem tankiem.

Man šķiet, ka šie budžeta pielikumi šīm absolūti... tās ir manas domas... tādām diezgan dekoratīvām ministrijām... Te, piemēram, pietiktu piecām mākslas filmām. Piecām mākslas filmām, kuras tiešām varētu aiznest Latvijas slavu tālu pasaulē. Piecas filmas varētu par to uztaisīt. Nevis piešķirt tādus nožēlojamus līdzekļus kā tie 300 tūkstoši, kurus Gaiļa kungs piešķīra Streičam un kuri vēl līdz šai dienai nav iedoti, bet tas tika izbazūnēts pat visā republikas presē kā milzīga labdarība. Par 300 tūkstošiem nevienu mākslas filmu nevar uztaisīt. Tur ir vajadzīgs vismaz trīs reizes tik daudz naudas, lai tas būtu kaut kas, ko varētu kāds pasaulē... nu, ja nu ne nopirkt, tad vismaz par to ieinteresēties.

Es domāju, ka, tā nopietni runājot, ļoti svarīga - ja ne pati svarīgākā un labākā - eksporta prece, kas mums pašlaik ir, ir mūsu kultūra, mūsu smadzenes, mūsu talanti. Tie cilvēki, kas patiešām var pārstāvēt Latviju un nest Latvijas vārdu un godu tālu pasaulē. Tāpēc sakarā ar to, ka šai sfērai nauda tiek atņemta, es diemžēl nevaru balsot par šo budžetu, jo tad es balsotu par vienas no svarīgākajām mākslas nozarēm likvidāciju, es balsotu par nabadzību un bezcerību saviem kolēģiem - režisoriem, operatoriem, visaugstākās kvalifikācijas kinodarbiniekiem laboratorijās, cehos, kuri šodien sēž bez darba. Viņi to nav pelnījuši. Es nevaru par to balsot.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Deputāti un klātesošie! Es runāšu ļoti īsi un tikai par tiem būtiskajiem jautājumiem, kas man būtu pasakāmi šajā pirmajā lasījumā, jo katram būs iespējas iesniegt priekšlikumus laikā starp otro un trešo... starp pirmo un otro lasījumu.

Un tātad. Budžets ir sagatavots, manā izpratnē, pietiekami pārskatāmi, papildināts ar tabulām un papildu materiāliem, no kā var pilnīgi gūt secinājumu par šā gada budžeta sadalījumu. Bet tas, kāds ir šis sadalījums, - tas ir atkal cits jautājums. Var būt, ka tomēr kvalitāte, tieši sadalot starp ministrijām un resoriem šos budžeta līdzekļus, ir nedaudz cietusi tāpēc, ka pārāk lielu slodzi mēs esam uzlikuši vienai personai - Kreitusa kungam, kurš ir gan finansu ministrs, gan Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, gan vada arī lielu valsts akciju sabiedrību VEF. Par to vajadzētu padomāt, lai laikā starp pirmo un otro lasījumu vēl kāds cits spēks šeit nāktu palīgā un Budžeta un finansu komisijā tiktu rūpīgāk izvērtēts šis budžets, jo pretrunās dzimst patiesība.

Manuprāt, tomēr ir viens būtisks trūkums, ka nevar ar Budžeta likumu izdarīt grozījumus citos likumos. Jo šajos pārejas noteikumos un 5.punktā ir izdarīti grozījumi Zemes komisiju likumā un likumā "Par valsts civildienestu". Jā, varbūt šie grozījumi ir vajadzīgi, bet to nevar nokārtot ar cita likuma pārejas noteikumiem. Arī Juridiskajam birojam to vajadzētu ņemt vērā un izvērtēt.

Patīkami ir tas, ka ieņēmumu daļa tiešām acīmredzot nav pārāk optimizēta un tās prognozes, ko izsaka gan finansu ministrs, gan Ministru prezidents, sola ienākumu daļas strauju palielinājumu pirmajos trijos mēnešos. Cerēsim, visiem mums uz to ir jācer, un, ja Valsts ieņēmumu dienests labi strādās, varbūt arī tā būs, bet šādā gadījumā pārejas noteikumos jau tūlīt pēc pirmā lasījuma vajadzētu iestrādāt šos priekšnoteikumus: kā tad dalīsim šos ienākumus, ja tādi parādīsies? Tādu nosacījumu veidā, es domāju, Budžeta likuma pārejas noteikumos vajadzētu iestrādāt punktu, kurā paredzētu prioritāti mērķdotācijām pašvaldībām un prioritāti tam, lai tiktu paaugstinātas minimālās algas, jo šis solījums, ko deva iepriekšējā valdība, īstenībā izpildīts nav, un tik tiešām mēs varam par to runāt vai par to nerunāt, bet Latvijā ir vesels iedzīvotāju slānis, kurš nevar iztikt ar savu ārkārtīgi mazo algu.

Par izdevumu daļu. Protams, katrs mēģina tajā nozarē, kuru viņš labāk pārzina, izteikt vērtējumu un arī iespējamo prognozi, un tā darīšu arī es.

Vispirms es gribu teikt, ka budžetā nav paredzēta nauda zemes īpašumu kompensācijai. Šeit es runāju kā pašlaik vēl esošā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja. Ko darīt? Protams, tādas naudas nav, vai nu tie būs 3 miljoni, vai 5 miljoni, bet es atgādinu deputātiem un arī tiem, kas klausās šo pārraidi un lasīs pēc tam stenogrammas, ka premjers ir solījis un jau uzsācis konkrētus pasākumus šā īpašuma kompensācijas fonda veidošanai. Cerēsim, ka tas veiksies labi, bet nebūtu labi, ja absolūti nekāds risinājums kompensāciju izmaksai naudā par zemes īpašumu, kas netiek atdots represētajām personām... ka netiktu izmaksāts šogad. Es domāju, ka tad stipri cietīs arī jaunā premjera autoritāte.

Pavisam bezkaislīgi skaitļi, un es nosaukšu jums dažus: zemes iemērīšanai Valsts zemes dienestam 1994.gadā - 633 000, 1995.gadā jau mazāk - 608 000, bet 1996.gadā ir paredzēti 429 000, tātad vēl mazāk. Varētu domāt, ka zemes mērīšanas process iet uz beigām, taču diemžēl tā tas nav. Tieši zemes iemērīšanas dēļ ir apstājusies zemes ierakstīšana zemesgrāmatās. Protams, ir arī vēl citas problēmas, kuras acīmredzot kopīgi jārisina daudzajām institūcijām, kas atbild par zemes reformu un citu īpašumu privatizāciju. Būtu jādarbojas aktīvāk un varbūt arī kompaktāk. Kopīgi jādarbojas.

Nedaudz es vēl gribētu pateikt arī to, kas saistās ar Valsts mežu dienestu. Arī Valsts mežu dienestam ir institūcija, ko sauc par Valsts mežu ierīcības institūtu un kas novērtē mežus, un tikai pēc šo mežu novērtējuma un ierakstīšanas zemesgrāmatā... pēc šo mežu novērtējuma varētu uzsākt ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tas ir ārkārtīgi būtiski, bet šim institūtam izdevumi nav budžetā paredzēti. Tie ir paredzēti no specbudžeta.

Un tagad - nedaudz par Valsts mežu dienesta budžetu kopumā. Tātad ir paredzēts, ka budžets kopumā tam ir 9,5 miljoni. Valsts budžetā tā ir viena no tām ministrijām, kurai faktiski neparedz gandrīz neko, tikai 0,5 miljonus no valsts budžeta. Un pārējie 9 miljoni ir plānoti no specbudžeta. Vai šis specbudžets piepildīsies? Vai tas būs? Mēs visi ceram uz koksnes tirgu, bet koksnes tirgus apstākļi pēdējā laikā ir ārkārtīgi pasliktinājušies, jo ne jau tikai valsts vien tirgos šo mežus, tirgo arī privātie, kuri nu valstij ir iznākuši lieli konkurenti.

Nepamatoti, es domāju, ir pārmetumi, kas ir izteikti mežu valsts ministram par reorganizēto koksnes tirgu, tas reizē ir arī privātbiznesa pienākums un reizē arī Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pienākums. Es gribu aicināt nesagraut valsts mežu pārvaldes struktūras, viņiem ir grūti izdzīvot no tā, ko viņi nopelna. Jo tikai viņi atbild par mežu kopšanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm, un tā ir viena no vecākajām mūsu institūcijām, kura saglabā arī visu šo latvisko garu. Šajā sakarā rūpīgi vajadzētu padomāt, it sevišķi tāpēc, ka arī tādai iestādei kā Gaujas Nacionālajam parkam no valsts budžeta nav paredzēts neviens santīms. Tātad arī tikai cer uz šo specbudžetu, kura prognozes nav tik optimistiskas, kā ir paredzēts budžetā.

Jā, par pašvaldībām šeit runāja daudzi, tādēļ es to vairs neatkārtošu īsuma labad, gribu tikai vēl piebilst to, ka arī zemes komisijām, kuras ir nodibinātas pašvaldībās, līdzekļi ir samazināti par 50%, tātad 80 latu alga ir pārvērsta par 40 latu algu, paredzot, ka tos 40 latus piemaksās pašvaldības. No kā? Pašvaldībām šādas naudas nav. Acīmredzot ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai to jaunradīto institūciju, kuras ir dažādās pašvaldībās, nav nedaudz par daudz. Jo pašvaldībās pašlaik, neskatoties uz to, ka ir zemes komisijas priekšsēdētājs, kurš saņem 80 latus, strādā vēl daudzas citas institūcijas, kuras rada no jauna. Tas ir Valsts zemes dienesta kontrolieris, kurš saņem 90 latus, Un acīmredzot ir arī cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvokļu privatizāciju. Vai nevajadzētu kaut kādā veidā šīs struktūras apvienot, nevis sagraut to, kura tiešām pieņem galējo lēmumu, veic visu lietvedību un ar savu parakstu apstiprina, pirms ieraksta zemesgrāmatā, visu īpašumtiesību atjaunošanas un no jauna iegūšanas procedūru?

Kopumā par šo budžetu. Nu jāatbalsta, neko citu jau nevar darīt! Tikai gribētos, lai noslēguma vārdos tomēr izskanētu šo debašu analīze, lai mēs varētu jau veidot savus priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, Cienījamie biedri, to skaitā Tabūna kungs! Protams, pie reizes es arī pārstāvu sociālistus, maziniekus. Ja jau ir sociālists, tad mazinieks. Jā, es nesen televīzijā dzirdēju tādu satriecošu informāciju: valstij ir bankrots. Ja valstij ir bankrots, tad, tāpat kā vakar mēs veidojām bankas "Baltija" bankrota izmeklēšanas grupu, drīzumā, iespējams, būs jāveido vēl Saeimas izmeklēšanas grupa, kura pārbaudīs valsts bankrotu. Es pilnīgi ar šausmām iedomājos, kā tas būs, kad stāvēs, iespējams, ārvalstu investori pie Saeimas un prasīs vai nu Latvijas valsts sanāciju, vai bankrotu. (Starpsauciens no zāles: "Ne jau šīs!") Es ar ļoti lielām drausmām iedomājos, kā tad šī valdība būs jāsauc - Vislatvijas bankrota valdība? (Aplausi zālē.) Es, protams, arī varu pilnīgi saprast gan vairākuma satraukumu, gan arī opozīcijas satraukumu. Pareizi, - patiešām mēs esam "humpalu" valsts. Un tad jau nav ko brīnīties, ka kārtējo reizi opozīcijai būs jādala banāni un vienīgi atliks no sociālistiem, maziniekiem, prasīt kartupeļus. Mēs taču nevaram visu laiku strādāt valdības vietā. Vienreiz patiešām valdībai būtu jāsāk strādāt, nevis jāstāsta anekdotes par bankrotiem. Tad, piedodiet, nevajadzēja kļūt par premjerministru! Jo tad, kad es šeit klausījos premjerministra kunga Deklarāciju, - tad jau mums solīja tuvākajā laikā gandrīz komunismu.

Es vēl gribētu arī uzdot citu jautājumu. Kā var saprast - un par to mēs šeit patiešām diskutējam, ka viena piektā daļa Saeimas deputātu ir ministri? Vajadzēja izvēlēt, teiksim, pusi Saeimas deputātu par ministriem, un tad vispār jautājums būtu skaidrs. Teiksim, 51 vajadzētu patiešām, lai būtu balsojums stabils. Jo tie cilvēki varbūt papriekš varēja nolikt savus deputātu mandātus un tad jau patiešām kā ministri šeit pārstāvēt ministrijas un Ministru kabineta intereses. Citādi iznāk paradoksāla situācija: kamēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja nav uz vietas, tikmēr, izrādās, budžets ir slikts, bet, tiklīdz kā viņš ierodas, tā uzreiz tas kļūst labs. Tādas paradoksālas situācijas jau gandrīz vairākkārt notiek.

Protams, man gribētos pie reizes arī norādīt uz to, kas tad būs šīs bankrota valdības galvenie vaininieki, lai visi neaizmirstu, jo citādi mēs aizmirstam. Tas būs "Latvijas ceļš" - viens no bankrota sākotnējiem radītājiem, kas savā laikā talantīgi nodarbojās... Otra būs "Tçvzemei un Brīvībai", kas arī ir pievienojusies bankrota valdībai. Trešais diemžēl ir saimnieks, ceturtā ir LNNK, piektie ir Latvijas Vienības partija, un tad vēl būs Kristīgo demokrātu savienība, Zemnieku savienība un Latgales demokrāti. Tā ka kolēģi, visi pārējie un arī Latvijas tauta varēs zināt, kas ir šīs bankrota valdības autori un pie reizes, iespējams, arī Latvijas bankrota autori.

Protams, arī man attiecībā uz budžetu ir divējādas jūtas. No vienas puses, tiešām vajadzētu atbalstīt šo budžetu, lai bankrota valdība kārtīgi sāktu strādāt, varbūt tad patiešām opozīcijai būs mazāk tās vietā jāstrādā. Bet, no otras puses, atkal moka tāda lieta: ja es atbalstīšu, tad jau gandrīz iznāks, ka esmu uzņēmies līdzatbildību. Jo, protams, tā kā Prezidenta kungs nenes atbildību un tā kā šīs grupas arī nenes atbildību, tad kādam ir jāuzņemas atbildība. Tādēļ, protams, diemžēl es nevaru šodien un laikam nevarēšu arī turpmāk atbalstīt šo budžetu, jo citādāk iznāks tā - tā kā viens baņķieris jau sēž cietumā par kaitniecību, tad var netīšām iznākt, ka būs arī šī tā saucamā valsts bankrota valdība jāiesēdina blakām tam baņķierim. Arī - par kaitniecību. Un tad jau arī man būs līdzi jāiet uz to cietumu, tā kā es esmu atbalstījis šo bankrota valdību. (Aplausi.) Tādēļ, protams, es jau sarunājos kuluāros arī par cietuma variācijām. Patiešām, varbūt ir jāveido viens komerciāls cietums, kurā mēs varētu sēdināt gan baņķierus, gan ministrus, gan bijušos, gan esošos. Un varbūt ministri varētu uz priekšdienām pasēdēt, tad var kaut ko nobankrotēt, un viss būs baigi labi. Tā ka tas arī ir kaut kas perspektīvs, un pie reizes tā būs budžeta ekonomija. Protams, tas viss ir anekdote, tikai šī anekdote, tā teikt, griezīsies ausīs Latvijas tautai, kurā palielināsies mirušo pensionāru skaits. Un, ja mēs to gribam sasniegt, kā cienījamais Šķēles kungs saka, nu tad padzīvosim ar to pensiju, kas bija pagājušajā gadā, nu tad palielināsim to mirušo pensionāru skaitu, un patiešām varbūt otrajā pusgadā mums šī problēma vairs nepastāvēs, jo nebūs pašu pensionāru! Tad jau vajadzēja vēl samazināt pensijas, tas arī būtu viens ekonomijas avots. Samazinām - viņi ātrāk nomirst, un problēmu nav. Citādi - ko tad veltīgi cilvēkus mocīt! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, man jums ir jāaizrāda: jūs Latvijas Saeimā nevarat pārstāvēt partiju, kas nav Latvijas Republikā juridiski reģistrēta. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Es viņu taisu...")

Andris Rubins - Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts. Otro reizi. Piecas minūtes.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Cienījamais Šķēles kungs! Es tiešām vēlētos bezdeficīta budžetu vai vismaz to deficītu samazināt uz pusi. Un es domāju, ka varētu samazināt izdevumus ministrijām un ierēdņiem. Tabūna kungs ir nepareizi sapratis, es neteicu... es teicu, es arī uzskatu, ka vainīga pie Latvijas ekonomikas pašreizējās lejupslīdes ir valdība, tas ir, iepriekšējā valdība. Es uzskatu, ka tā ir "Latvijas ceļa" valdība. Un personīgi man Šķēles kungs kā biznesmenis ir simpātisks, jo arī es visu savu apzinīgo dzīvi esmu bijis spiests nodarboties ar biznesu. (Jau tad, Staļina laikā, kad tēvs bija Sibīrijā, es biju spiests, lai izdzīvotu, lasīt tukšās pudeles, un vēlāk pārgājām uz nopietnākām lietām.) Tā ka, ja otrajā lasījumā budžeta deficīts būs samazināts uz pusi vai būs bezdeficīta budžets, protams, es balsošu par Šķēles kunga budžetu.

Jau iepriekš "Latvijas ceļa" pārstāvji deputāts Apinis un deputāts Endziņš un šodien ministrs Makarovs pieskārās manas ģimenes budžetam un privātfirmas budžetam. Es jums visiem došu vienu atbildi, un to es paziņošu arī visiem maniem vēlētājiem, visiem, kas mūs tagad klausās. Mani principi dzīvē ir, pirmkārt, turēt vārdu, otrkārt, būt godīgam, treškārt, nebūt nevienam parādā un līdz ar to nebūt ne no viena atkarīgam un palīdzēt cilvēkiem. Es personīgi neesmu nevienam parādā ne santīmu, ne dolāru, ne arī mana privātfirma.

Vispirms Makarova kungs interesējās, kā es tieku galā ar savas ģimenes budžetu. Es audzinu piecus bērnus, no kuriem četri ir studenti, viens - ģimnāzists. Četri dēli un meita. Meita ir apprecējusies, tāpēc es uzturu arī vēl mazbērnu, jo jauniešiem studentiem nav naudas. Mūsu dzīvoklis, par ko jūs runājat, tiešām ir Valdemāra ielā 76, kopā ar istabām man ir 106 kvadrātmetri, un par dzīvokli es regulāri maksāju īri, decembrī tā bija 175 lati, janvārī - 135 lati. Un īre ir nomaksāta. Bet tomēr, Tabūna kungs, man nav skaidrs, kā Rīgā, kur valda "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK, var uz ielas izlikt bērnus, septiņu bērnu ģimeni. Un visiem tiem cilvēkiem, kas interesējas par manu politisko pārliecību, - visiem tiem es uzdodu vienu jautājumu: ko jūs esat darījuši Staļina laikā? Un lūdzu pēc tam man vairāk jautājumus neuzdot! Un man ir arī viss skaidrs par to cilvēku.

Tagad bija pāris jautājumu arī attiecībā uz firmu "DERMA-PHARM-RIGA". Lai visi dzird! Tiešām, tas arī ir budžeta jautājums. Bija divi mērķi, kāpēc es to nodibināju. Pirmais: lai es varētu uzturēt savu lielo ģimeni un lai "dzeltenā" prese nevarētu rakstīt, ka mums te ir viens tāds profesors, kurš nespēj samaksāt īri. Tas bija pirmais. Jo jūs zināt - ja es būtu Amerikā savā pozīcijā, mana alga gadā būtu no 250 tūkstošiem līdz vienam miljonam dolāru. Par to es pārliecinājos savos 10 braucienos Amerikā, kur mani radi, kas emigrēja kara laikā, strādā par ārstiem. Un es redzēju, kā dzīvo vienkārši ārsti - miljonāri.

Otrs mērķis, kāpēc es nodibināju firmu, bija sniegt palīdzību slimniekiem un iedzīvotājiem. Es nevarēju paciest to, ka es redzu, ka nelaimīgs sifilisa slimnieks saņem astoņas šprices dienā 30 dienas pēc kārtas, tas ir, 240 šprices, turpretim citur pasaulē tajā pašā gadījumā ar jaunākiem medikamentiem varēja saņemt tikai vienu vai divas injekcijas. Un tāpēc es nodibināju šo firmu, lai ieviestu šo terapiju, kas dod valstij ekonomiju - pusotra miljona dolāru gadā. Protams, tam pretojās veselības aizsardzības sistēma un ministrija, jo līdz ar to tika samazinātas 100 budžeta dienas. Protams, mums arī ir citi medikamenti, kā, piemēram, tādas zāles kā retīns A, kas izņem sievietēm grumbas un jauniešiem pinnes. Tiktāl par to.

Un attiecībā uz kredītu. Kredītu apmaksa ir 1977.gadā, un mums nav nekādu problēmu?

Sēdes vadītāja. Kāda?

A.Rubins.Un es bankai "Baltija" esmu devis rīkojumu, un es esmu dzēsis savu kredītu jau pagājušā gada 1.septembrī. Un, ja banka "Baltija" nevar apmaksāt Finansu ministrijai, tad par to lai atbild Latvijas lielākais melis. Kurš tas ir, es jums neteikšu, jo mēs visi viņam ticējām. Un garantētājs šajā gadījumā ir "Turība". Un es iesaku jums...

Sēdes vadītāja. Rubina kungs, jūsu laiks diemžēl ir beidzies! Lūdzu atbrīvot tribīni.

Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri un cienījamie Saeimas kolēģi! Tik daudzi deputāti jau ir no visām pusēm aplūkojuši budžeta projekta iespējas un realitātes, ka mums, tiem pēdējiem runātājiem, ir īpaši jāpacenšas, lai mēs neatkārtotos un šīs daiļrunāšanas un daiļdomāšanas potences neapstrīdētu. Jo es patiešām jūtos kā sieviete, atcerēdamās šā budžeta apspriešanas sākumu. Ar pilnām tiesībām. Un iestājos par cieņu Latvijai. Par cieņu Latvijai un pret patvarībām to pielīdzināt kādam paštēlam. Un tā es domāju arī, klausoties Lujāna kunga teikto. Tādi nu mēs esam šajā bramanībā visus šos piecus gadus, runājuši par pastalām un jostām, bet pie rupjas maizes ar cietu garozu negribam sevi radināt.

Budžets. Un kārtējais. Un arī šogad tas nav kā viegli norijama kūka, un nebūs arī labuma no sveša cukura salduma. Bet, garozu ilgi ēdot, saldums pats atnāk. To mēs esam aizmirsuši, jo vecie tēvi par tālu laukos dzīvo. Tā nu mēs cepam, cepam to kukulīti - kam tiks? Kas nu bešā paliks? Vai gribam 1996.gadā dzīvot tikai ar rupjo rudzu maizi vien? Bet visi, visi kā viens. Tādēļ, ka parādu kalns aug, bet visapkārt tik daudzi, kam pat garozas nav. Un tie ir bērni. Laukos viņi mirst. Visur. Arī Rīgā. Tepat blakām, Talsu ielas 35. namā. Un citur. Un tas ir tāds karātavu simbols šajā brīdī, ka žurka sēž maizes kastē. Sēž un, acis bolīdama, gaida ko graužamu. Bērns atver šo maizes kasti un saka: "Tante, mums nav maizes mājās. Nav." Arī tas notiek Latvijā, un "humpalas" te mums nepalīdzēs. "Humpalas" nenodrošinās ne pārticību, ne tiesiskumu, ne brīvību. Un nepalīdzēs arī balsojums pret budžeta projektu. Var jau aizrautīgi virknēt šos ciparus rindās un rotaļāties, bet nedrīkst teorētiski iespējamo pieļaut par praktiski dabūjamo. Kā šodienas sēdē: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skaitļo īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Jurkāna kungs, lai sagrabinātu tos trūkstošos septiņus ar pusi miljonus, līdz faktiski patērētajai summai 1995.gadā, proti, 221 miljonam, kas būtu nepieciešama šogad izdzīvošanai pašvaldībās. Ministrs piedāvāja šādu paņēmienu, kā šos septiņus ar pusi miljonus iegūt: proti, pa vienam latam no iedzīvotāja - par ugunsdrošības uzraudzību pašvaldībās. Un tad arī automātiski budžetā būtu 2,5 miljoni plusā, pašvaldību budžetā iekšā. Taču no katras ģimenes budžeta aptuveni četri pieci lati tiktu rēķināti ārā. Bet jautājums ir - par ko? Un, ja mēs to pateiksim kādam iedzīvotājam, tad viņi mums ļoti vienkārši teiks - lai nu deg zilām ugunīm tās pašvaldības pašas! Tā teiks mūsu vēlētāji visā Latvijā, un viņiem būs taisnība. Jurkāna kungs gan ne vārda neteica par izlīdzināšanas fonda algoritmu kritērijiem, jo, ja jau arī izlīdzināšanas fonds ir viena no saskaitāmajām sastāvdaļām tajā kompromisa skaitļu summā, lai Pašvaldību savienība, lietu ministrs, Ministru prezidents, deputāti, visi vienotos par budžeta atbalstu... un tas skar 566 pašvaldības valstī. Taču tajā pašā laikā ir pilnīgi neatbalstāms īpašo uzdevumu ministra sekretariāta izdevumu apjoms (240 000 latu), 26 štata vienības, uz katru rajonu, rupji rēķinot, pa vienam... Līdz šim mēs zinājām, ka bija koordinatori šajā departamentā četros novados. Es nezinu, varbūt kļūdos... droši vien kļūdos. Pieņemu kļūdu. Nezināma lieta, kādai vajadzībai, kādam nolūkam paredzēti šie izdevumi un kāda tiem būs atdeve, kāds no tiem būs labums. Tajā pašā laikā ir jāslēdz slimnīcas šajās pašās pašvaldībās. Un nonāks arī līdz skolu slēgšanai. Mēs neesam tālu līdz tam. Un šajā lietā, vienalga, 24 vai 260 koordinatori nevarēs palīdzēt. Gluži tāpat, kā tas teorētiskais lats par ugunsdrošības uzraudzību.

Tā ir ampelēšanās. Šo vārdu es lietoju, citējot Jurkāna kunga teikto. Viņš gan to teica kādā citā kontekstā, runājot par šīm pašvaldību finansu izlīdzināšanas lietām. Bet attiecībā uz budžetu līdz otrajam lasījumam mēs prasām 1996.gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu, bez kura nebūs iespējama Budžeta likuma pieņemšana otrajā lasījumā kopumā. Tāpat korekti būtu, ja Finansu ministrija censtos pati pildīt likumu, neizdarot sociālistiskā mantojuma garā patvarīgas korekcijas gan 1995.gada likuma izpildē, gan arī 1996.gada likuma redakcijā, darot to pēc saviem, pašiem vien zināmajiem kritērijiem. Un pilnībā piekrītu un aicinu budžeta projektu sagatavot, tā teikt, smalkākā malumā. Tas, protams, ir visu kopīgs darbs - un ilgā laikā. Nav morāla pamata attaisnot šo sociālistisko inerci budžeta plānošanā. Nedrīkst "nogriezt", pasludināt to par taupību. Tas ir vienkāršoti. Un būtu jāuzticas arī ministrijām, jo citādi mēs tām piedāvājam tikai nīkuļošanu un iznīcību. It īpaši, ja šobrīd runājam par Kultūras ministriju, par Izglītības ministriju, par tām ministrijām, kuras nenodarbojas ar ražošanu, bet diemžēl - tā tas ir bijis un būs - allaž tērēs budžeta naudu. Gan tēriņus, gan arī svītrojumus vajadzētu uzticēt pašām nozaru ministrijām. Protams, tas ir liels risks, jo katrs atkal varētu staipīt to deķi uz savu pusi. Un tomēr nolaist rīkojumus no augšas, no Finansu ministrijas: tik jums būs un tik jums nebūs, - tas nav īpaši korekts budžeta finansējuma veidošanas princips. Zaudē jēgu papīra grēdas projektiem un pamatojumiem, ja galīgo lēmumu pieņem nevis nozares ministrs, bet finansu ministrs. Taču atbild par nozari nozares ministrs.

Kultūra. Vēlreiz pie tās atgriežos. Kino. No tautsaimniecības nozares, no peļņas nozares tā ir šo piecu gadu laikā kļuvusi par aizsargājamu nozari. Vai mēs to esam izpratuši? Taču ja mēs to tagad neatbalstīsim, šo kino, tad šī nozare nekad vairs nedos peļņu. Mums vienkārši tās nebūs. Taču Latvija ir pierādījusi, ka tā ir spējīga uzturēt nacionālo kino pietiekami augstā, pasaules atzītā līmenī.

Ja runājam par decentralizāciju valstī, tad tas attiecas arī uz ministriju kompetenci, tāpat kā uz valdības un pašvaldību kompetences salīdzsvarošanu, uzņemoties kopīgu atbildību par kultūru un izglītību valstī. Bet atbildība, Budžeta likuma izpratnē, ir nauda. Un, ja nav naudas, nav arī atbildības.

Ja vienai ministrijai palielina izdevumu daļu par 40%, bet Kultūras ministrijai līdzekļus noņem par 10%, tad komentāri ir patiesi lieki. Un kam par to galu galā pienākas šī atbildība un šis gods? Kas atbildēs par to, ka Nacionālā bibliotēka zaudējusi šajā laikā, šajos gados, 200 partnerus grāmatu apmaiņai? Bet šajā laikā par pieciem tūkstošiem lasītāju ir pieaudzis lasītāju skaits šajā bibliotēkā. Katru dienu apkalpo apmēram 30 000 lasītāju, un to vidū ir ļoti daudz studentu. Bibliotēkas šobrīd ir kļuvušas par viņu mācību vietām, jo skolas budžeta trūkuma dēļ sašaurina mācību programmas, bet izglītības standarts pasaulē aug. Bibliotēka. Nacionālā bibliotēka šobrīd ir parādā par komunālajiem maksājumiem 138 000 latu. Katru gadu tās uzturēšanas izdevumi ir 500 tūkstoši. Un būtu jāmeklē šo parādu savstarpējo norēķinu dzēšanas mehānisms valstī vispār. Citādi tās neražojošās sfēras būs vislielākās cietējas jebkurā situācijā. Taču tad būtu jābūt arī vēl kādai lietai. Proti, ir šis mierinājums, ko mēs nupat esam saņēmuši: jūs, deputāti, neuztraucieties, un arī Kultūras ministrija to starpā, - jums būs prioritāšu saraksts, un paši izvērtēsiet, kas tajā liekams! Labi, mēs cerēsim un paļausimies, ka nauda nāks virs budžetā plānotā un pienāksies arī prioritāšu saraksta pozīcijām. Taču tad, godātie kolēģi, vienosimies par šādām lietām: šīs valsts pastāvēšanai 1996.gadā ir jābūt gan sarakstam par finansējuma mehānismu, gan arī sarakstam par prioritātēm, gan arī par finansējuma mehānismu šīm prioritātēm. Uz otro lasījumu, līdz budžeta projekta pieņemšanai. Jo pretējā gadījumā mums tas viss atkal būs nezināmā tālē un nezināmā procedūrā. Ir jāsaka paldies par budžeta projektā padarīto un ir arī jāatbalsta šis budžeta projekts, mums nav citas izejas. Taču mēs prasām, lai līdz otrajam lasījumam būtu pašvaldību finansu izlīdzināšanas budžets 1996.gadam un prioritāšu saraksts, finansējuma mehānisms šīm prioritātēm. Bet Finansu ministrijai ir ļoti sirsnīgs un mīļš lūgums: mēs ļoti lūdzam pēc budžeta pieņemšanas steidzīgi uzsākt ministrijas darba principu reorganizāciju un, ja tas, tā sakot, neradītu īpašas grūtības, varbūt arī informēt Saeimu par to, Kreitusa kungs, kā tas viss norit jūsu ministrijā, un darīt zināmus šos principus, pēc kuriem jūs vēlaties reformēt, un mēs ticam, ka jūs to vēlaties darīt patiesi. Finansu ministrija tātad ir tā ministrija, kura valstī visiem liek strādāt pēc viena - pēc jūsu - principa. Mēs negribam pret to iebilst, mēs vēlamies šo principu - visiem pieņemamu. 1997.gada budžets arī nav aiz kalniem, bet Finansu ministriju mēs lūdzam regulāri informēt arī par tiem ienākumiem, kas ir virs budžeta, lai mums būtu arī priekšstats par to, cik reāla bija šī pesimistiskā prognoze un cik reāls bija šis solījums par prioritāšu iespējām. Veicinām ilglaicīgu atbildību, cienījamie kolēģi, par budžeta izlietojuma pamatojumu, ne tikai par vienreizēju pogas nospiešanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis, Tautas kustības "Latvijai" frakcijas deputāts, - otro reizi, 5 minūtes.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es otrreiz lūdzu vārdu tikai tādēļ, lai pabeigtu savu domu, ko iesāku, kad runāju pirmo reizi. Es sāku runāt par budžeta ieņēmumu palielināšanas problēmām un jau nosaucu ieņēmumu palielināšanas galveno avotu. Diemžēl deputāti, kas uzstājās pēc manis - un to skaitā arī ļoti daudzi, kas pārstāv valdošo koalīciju -, nepieskārās šim jautājumam, savu domāšanu nepagrieza šajā virzienā, nepieminēja tādu jēdzienu kā ēnu ekonomika, kā kontrabanda. Lūk, kur ir šie ieņēmumu avoti. Diemžēl. Tāpēc es izdaru secinājumus.

Pirmkārt. Iesniegtais budžeta projekts neatbilst Valdības deklarācijā paustajām nostādnēm un dotajiem solījumiem. Budžetā nav redzama Deklarācijas īstenošana dzīvē, tās izpilde.

Otrkārt. Budžetā nav paredzēti vai ir nepietiekami paredzēti līdzekļi izglītības vajadzībām, studiju kreditēšanai, pedagoģiskā personāla darba algu paaugstināšanai, minimālās darba algas paaugstināšanai, pensiju indeksācijai, lauksaimniecības veicināšanai, pašvaldību funkciju pildīšanai.

Treškārt. Budžeta projekts neatspoguļo valdības vēlmi un spēju pilnībā iekasēt nodokļus - un īpaši no ēnu ekonomikas - un likvidēt kontrabandu.

Ceturtkārt. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, frakcija "Latvijai" neatbalsta valdības iesniegto budžeta projektu un aicina Saeimu nepieņemt to pirmajā lasījumā. Šeit izvirzījās jautājums par to, vai ir arī kādi citi dokumenti - alternatīvi. Es varu pateikt, ka frakcija "Latvijai" ir izstrādājusi savu finansu koncepciju un programmu, un mums bija izstrādāts pat savs budžeta projekts - un turklāt jau sen, pirms Saeimas vēlēšanām; ar to mēs gājām pie saviem vēlētājiem, viņi to atbalstīja un atzina. Protams, šajā mūsu budžeta projektā vispār nav budžeta deficīta, bet ir gan kaut kas cits - mums ir paredzēts iekasēt visus tos nodokļus no visām tām precēm, kas vispār ir iespējami, kas šodien Latvijā ir noteikti. Bet diemžēl, lūk, šajā budžeta projektā... un šī valdība to vai nu negrib, vai nevēlas darīt.

Un vēl vienu momentu es gribu uzsvērt, tas ļoti interesanti ir saistīts arī ar budžeta ieņēmumiem. Mēs visu laiku dzirdam no valdības, ka, lūk, pēc neilga laika, maijā, jūnijā vai jūlijā, lūk, saņems papildu ieņēmumus un tad nu, lūk, palielinās budžeta izdevumus. Bet vienmēr ir tāds nosacījums - ja mums izdosies to izdarīt. Es domāju, cienītie kolēģi, ka mums ir otrādi jādara: mums ir šie ieņēmumi jāieplāno jau tagad, tajā budžetā jāieliek - un tā lai būtu Saeimas direktīva, Saeimas uzdevums valdībai tiešām šos ieņēmumus iekasēt un savākt. Un tad arī būs ko palielināt attiecīgos izdevumus, par ko šeit jau daudz un gari runāja.

Vēl viens aspekts - attiecībā uz privatizāciju. Ļoti interesanta vispār ir mūsu valdības finansu politika. Mēs dzirdam, ka tagad būs privatizējamo objektu saraksts, kur būs 200 un vairāk objektu, to skaitā tādi objekti kā "Latvijas balzams", "Ventspils nafta" un tā tālāk. Ko tas nozīmē? Mēs visi ļoti labi zinām, ka pēc privatizācijas krasi samazinās ieņēmumi budžetā, nodokļu maksājumi, un to atzina arī Kreitusa kungs. Tātad, to zinādama, valdība apzināti jau tagad iet uz budžeta ieņēmumu samazināšanu. Kā tas iet kopā ar teikto, ka, lūk, pēc dažiem mēnešiem budžeta ieņēmumi palielināsies? Nav saprotams. Un vēl. Ja runājam par lielajiem nodokļu maksātājiem, par "Latvijas balzamu". Vispār šis jautājums saistās ar vēl vienu ļoti nopietnu problēmu - alkohola problēmu. Tā vietā, lai šodien ieviestu reālu valsts monopolu attiecībā uz alkoholu, lai likvidētu šo kontrabandu un lai ievāktu šos nodokļus, mēs ejam uz to, lai privatizētu pēdējo atbalsta punktu, tas ir, "Latvijas balzamu". Lūk, kāda ir mūsu valdības...

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Zelgalvja kungs, piecas minūtes pagājušas. Andris Šķēle - Latvijas Republikas Ministru prezidents.

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu pateicīgs par visu šodien izteikto kritiku un piezīmēm. Es ļoti uzmanīgi klausījos, un es esmu palūdzis un man būs visas stenogrammas no jūsu runām, un es tās izlasīšu pilnībā. Un, ja tas būs nepieciešams, arī būšu gatavs diskutēt individuāli ar tiem, kas izteica dažādus nopēlumus un arī cildinājumus. Katrā ziņā viss racionālais, kas ir izteikts jūsu runās, tiks likts lietā un tiks ņemts vērā. Martā valdība, iespējams, būs gatava konceptuāli apspriest 1997.gada budžeta veidošanas principus. Būšu priecīgs par precīzām nostādnēm - rakstiskā veidā iesniegtām, ar jūsu parakstiem, ar konkrētiem skaitļiem un argumentiem. Gaidīšu tos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmais - par budžeta struktūru. Visai budžeta struktūrai ir jāatbilst starptautiskajai klasifikācijai izdevumu daļā. Valsts pārvalde - tātad tas ir Ministru kabinets, un Finansu ministrija pārvalda attiecīgās nozares. Mēs esam šo pārstrukturēšanu sagatavojuši tādā veidā, lai otrajā lasījumā jūs to saņemtu jau šādā veidā. Tie, kas gribēs strādāt ar budžetu un to pētīt un salīdzināt, varēs to salīdzināt ar ārzemēs, ANO valstu līmenī, esošiem budžetiem. Varēs pētīt un skatīties, cik tur ir attiecināts procentuālā ziņā... cik tur kas ir pārvaldes aparātam un tā tālāk. No speciālajiem budžetiem ārā būs maksas par pakalpojumiem, tās būs pamatbudžetā, speciālajā budžetā paliek lielie fondi. Tas uz 1.martu būs sagatavots, tātad, es jau teicu, ātrāk, otrajā lasījumā būs, bet tas uz 1.martu vajadzīgs, lai Valsts kases departaments varētu strādāt tā, kā es jums jau referātā iepriekš teicu.

Es varbūt nepieskaršos tādiem sīkākiem pārmetumiem, bet runāšu mazliet par lielākām grupām. Te tika teikts, ka Finansu ministrija pildot valsts plāna funkcijas. Tas nekādā ziņā neatbilst patiesībai, jo Finansu ministrija... es jau stāstīju - strādāju pēc tādas shēmas, ka diskutēju ar visām ieinteresētajām pusēm, izteicu savus priekšlikumus un neko nevienai ministrijai neuzspiedu, un neko automātiski nevienai arī "neapgriezu". Pēc vienādas procentu klasifikācijas arī visiem pārējiem.

Par investīciju programmu vairākas reizes tika teikts, ka tā neesot bijusi saskaņota. Tā investīciju programma, kas visiem tika izdalīta, ir apspriesta Ministru kabinetā, tur šī programma jūtami tika mainīta un arī apstiprināta. Par precizitāti. Jā, investīciju programmā ir tādi apaļi skaitļi. Priekš tam mums ir valdībā divi amati: ir valsts ministre investīciju un kredītpolitikas jautājumos Jēgeres kundze, un ir speciāls padomnieks man, kas nodarbojas ar investīciju politikas realizēšanas pārbaudes jautājumiem, un tas attiecas arī uz aizskarto Operas jautājumu, un pašreiz - arī kopā ar Valsts kontroli - tiek skatīts, kas tad un kāpēc... un kāpēc tik daudz naudas... un bezgalīgi arvien vairāk... Par budžeta plānu bija aizrādījumi, ka tas esot varbūt plāns, citur esot biezāks. Atcerieties, - pagājušajā gadā bija divas grāmatas, bija daudz biezākas, atšķirība ir tā, ka tad bija biezāks papīrs un lielāki brīvie laukumi, un lielāki cipari, jūs varat ņemt un salīdzināt. Bet ne jau biezums ir tas galvenais. Galvenais ir tas, ka šis budžets tiks piemērots starptautiskai klasifikācijai, starptautiskai kārtībai. Par pašvaldībām. Diezgan daudz šeit emociju veidā tiek runāts par attiecībām ar pašvaldībām. Pirmais: mēs esam iedevuši dokumentus, kas parāda, kāds bija parakstītais protokols, mēs esam pielikuši dokumentus, kas parāda, kādas sarunas notiek. Bet, lai pieņemtu budžetu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, nevajag būt parakstītiem dokumentiem un līgumiem, un nevis kādiem likumiem, arī protokolam... protokolam arī nav jābūt parakstītam no abām pusēm, bet ir jāparāda pēc likuma, ka šī diskusija un saruna starp pašvaldībām un valdību notiek un ka mēs to jautājumu risinām. Bet tā nav, ka... vispirms jau tas nav nekāds likums, tas ir protokols. Izskan arī šeit no tribīnes vienpusēji cipari, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā daudz mazāka summa - 20 miljoni. Nu, tie nav 20 miljoni. Precīzi runājot, tie ir 23 miljoni, un, kā es jau teicu, runātājus es lūgtu būt precīziem, jo to, ko mēs runājam, klausās gan žurnālisti, gan iedzīvotāji, vēlētāji, un neaizmirst skaitļus. Neaizmirst, cik nāk no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, neaizmirst, ka tā pieliktā summa klāt... tad šo budžetu pataisa vienādu ar pagājušā gada un vēl par dažiem procentiem lielāku. Tā ka es lūgtu būt precīziem.

Trešais. Te tika izteikts aicinājums - uz otro lasījumu ir vajadzīgs veselības budžeta atšifrējums. Jā, jaunajā klasifikācijā tāds ir paredzēts, tas jau ir programmu griezumā, tā ir laikam atbilde uz Apiņa kunga teikto, un tāda vienošanās ar Labklājības ministriju ir, un tas jau ir izdarīts darbs būtībā, tas tātad tiks pie otrā lasījuma pielikts klāt, un viss budžets, kā jau es teicu, būs jaunajā klasifikācijā, kas atbilst ANO normatīviem. Speciālais budžets. Neviens neko netaisās speciālajā budžetā... speciālo budžetu likvidēt, te izskanēja tāda pārprasta, manuprāt, doma, speciālo budžetu taisās kontrolēt caur valsts kasi, un tas ir ļoti būtiski.

Mazliet par Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas budžetiem, kur tiek prasītas fantastiskas summas klāt. Šeit izskan - 15 miljoni klāt un kaut kas vairāk, tad es jums varu... Un tas tiek pateikts saistībā ar austrumu robežu. Austrumu robežu it īpaši vajagot ar dažādiem lieliem punktiem, varbūt arī stipri apbruņotiem, nosegt. Es jums varu tikai tādu ciparu minēt, ka kontrabanda uz Latviju caur austrumu robežu un Igauniju nāk 11%, bet caur dienvidu robežu, tātad brālīgo Lietuvu, nāk 68%. Tā ka laikam nemaz nav tik lieki, ka mēs starp mūsu tām mīļajām Baltijas valstīm arī kaut ko stingrāku uztaisām un mēģinām kontrolēt.

Par informācijas slepenību tika runāts. Es domāju, ka deputāti kaut ko ir pārpratuši, jo nekāda informācijas slepenība ne budžetā, ne ap to, ne attiecībā pret cipariem un ciparu grupām nepastāv. Ir preses dienests. Rīt, piemēram, 12.00 ir preses konference Finansu ministrijā. Es esmu lūdzis žurnālistus nepublicēt atsevišķus izteikumus, kas ir izrauti no budžeta viena skaitļa veidā, bet nākt pie mūsu preses sekretāra un uz preses konferencēm un prasīt, kā radušies šie cipari un kāpēc. Mēs parādīsim, no kā tie rodas, lai nebūtu pārpratumu un lai nebūtu tādas... nu, es teiktu, tautas... neteiksim, baidīšanas, bet mānīšanas, kā tas bija, runājot par lieliem izdevumiem Ministru kabinetam. Un runāts tika, ka 1,5... jeb pat vairākas reizes... ir bijis presē trīs reizes, un šodien no tribīnes tika teikts - par miljonu vairāk. Nu tad patiesā aina ir tāda, ka Ministru kabinetam ir trīs programmas pieslēgtas: saikne ar pilsoni - viena, Valsts civildienesta pārvalde - divi, valsts administrācijas skola - trīs, valdības informātikas un sakaru centrs... Un kopā tas ir 1,2 miljoni. Tie ir izņemti no citām vietām, tie ir ielikti Kabinetā un Kancelejā. Un tie iztaisa to miljonu. Tā ka, lūdzu, atkal mans lūgums ir lasīt budžetu, skatīties šo visu, neskatīties tikai divas rindiņas augšā, plikās rindiņas un, ja nav skaidrības, nākt un paprasīt.

Tas pats attiecas arī uz atalgojumiem Ministru kabinetam. Es jau esmu skaidrojis, ka skaitlis... tas, kas pataisa šo skaitli lielāku, ir uz pagājušā gada atvaļināšanās rēķina izmaksātās naudas, nevis pašreiz.

Nu, vēl es varētu pateikt mūsu attieksmi pret kreditēšanu. Kreditēšana gan studentiem, gan pārējā dotēšana nevarētu būt kā vienkārša naudas izdalīšana. Šo mehānismu var visādi un dažādi apspriest, tas ir atsevišķs jautājums, bet katrā ziņā diez vai ir pareizi katram izdalīt 35 latus vai savādāku vērtību, un tā nauda vienkārši pazūd.

Par vēstniecībām. Jā, ir runāts gan par vēstniecību skaita samazināšanu, gan arī izdevumu samazināšanu, tas tiek arī darīts. Bet es nosaukšu jums dažus skaitļus, kas, es domāju, liks padomāt arī tiem mūsu opozīcijas cilvēkiem, kas grib vēstniecību skaitu, teiksim, samazināt uz pusi. Paklausieties šādus skaitļus! Summārie ienākumi no konsulārajiem pakalpojumiem caur vēstniecībām ir 2,5 miljoni latu. Ja mēs likvidējam vēstniecības, kā tiek prasīts, no aprīļa, no šā gada aprīļa, un likvidējam tās, piemēram, tādās valstīs kā ASV, Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Čehoslovakija, Dānija, Francija, Somija, tad ko mēs iegūstam? Tad mēs iegūstam 1,3 miljonus, zaudējam 300 tūkstošus latu ieņēmumos, 200 tūkstošus latu dēļ līgumu laušanas, 200 tūkstošus latu dēļ diplomātisko darbinieku atsaukšanas, kopā 0,7 miljonus, un vismaz lielu daļu no tās konsulārā dienesta pakalpojumu summas, ko es tikko kā nosaucu. Tā ka, redziet, arī mēģinot kaut ko krasi samazināt, krasi lauzt, vienmēr vajadzētu izrēķināt, kā to var izdarīt un cik tas sāpīgi ir.

Šeit ne vienu reizi vien no tribīnes tika runāts par... nu, par tādiem jautājumiem, kas būtībā attiecas uz vienu un to pašu - ka prāts ir prece. Prāts ir prece. Es to varētu saistīt gan ar tiem, kas runāja Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā, gan citu kultūras darbinieku vārdā. Labi, es piekrītu, ka prece, bet, ja prece, tad vajag tirgot. Vajag tirgot, nevis prasīt nabaga grašus no pārējiem nodokļu maksātājiem. Un precei cenu nosaka pieprasījums. Precei cenu nosaka pieprasījums. Domāju, ka tāds ir. Ārzemju universitātēs var lasīt lekcijas, var ņemt dalību starptautiskās kinofilmās, kuras finansē privātie mecenāti, un var ņemt dalību, teiksim, varbūt arī Holivudā filmu uzņemšanā. Bet prasīt no nabadzīgo nodokļu maksātāju makiem, lai maksā par prātu, kuram esot liela starptautiska vērtība, - es domāju, ka tas būtu pat pazemojoši šo prātu īpašniekiem.

Un es gribētu, lai būtu skaidrība, teiksim, Seiles kundzei... Es neesmu VEF prezidents jau no 21. decembra. Es nevadu frakciju. Budžeta un finansu komisija gatavo nākamo vadītāju sadarbības padomes līmenī, tas nav tāds jautājums, ko varam izšķirt mēs tā vienkārši uz vietas, arī tur lielāko darba daļu dara mans vietnieks, es strādāju Finansu ministrijā un atbildu uz vēlētāju vēstulēm kā deputāts. Tā ka, redziet, laiks man ir priekš šā darba, un tātad es domāju, ka darīt es varu to, kas jādara, un pārslogots ar desmit amatiem es neesmu.

Noslēgumā teikšu - jā, man patika vairākas runas, it īpaši Rubina kunga runa no opozīcijas viedokļa, pirmā runa, nevis otrā. Es domāju, ka tas ir normāli, ka katrs aizstāv, it īpaši no opozīcijas viedokļa runājot, savu "lauciņu" budžetā, viņš aizstāv savu šauro lauciņu. Viens aizstāv kultūru, otrs aizstāv - to... tad to daļu izrauj, un, runājot no opozīcijas viedokļa, šis deputāts nav atbildīgs vairs par visu kopumu. Bet tad, ja mēs sākam diskutēt par visu kopumu... man priekšā ir viss šis kopums, tā ka es atvainojos, ka es nevaru apmierināt jūsu atsevišķos "lauciņus" tik ļoti vienkāršoti. Mums tomēr gribot negribot ir jārunā pēc kārtas, mēs to darām ar tiem ministriem, kas arī pārstāv tos "lauciņus", kurus jūs atbalstāt vai citreiz kritizējat. Bet pats galvenais, ko es domāju, - ir normāli tas, ka opozīcija prasa budžetu nepieņemt. Savādāk nemaz nevar būt. Vai tad kaut kur ir savādāk? Ja opozīcija prasītu pieņemt budžetu, tad jau kaut kas nebūtu kārtībā. Tā ka normāli vien ir, kritizēt vajadzētu, es labprāt šo kritiku pieņemu, tikai gribu teikt, ka precīzā aina ir slikta, un man ir priekšā šī precīzā aina, un, ja es gribu kaut ko mainīt un ja mēs gribam to darīt, tad mums būs jādara tā, kā teica Vītola kungs, - pieņemot tos divus pamatciparus, to deficītu un to izdevumu daļu, par tādu, kāda tā ir, un ieņēmumu daļu, un tad mēs varam tikai diskutēt savā starpā, kā bīdīt kaut ko no vienas puses uz otru. Bet šeit runāt par to, ka ieņēmumus vajadzētu strauji palielināt un ka par to būs atbildīga valdība, un ka tai tas ir jāsola, - tas, manā izpratnē, nav pilnīgi pieņemami. Mēs jums godīgi esam ziņojuši to, kas ir, un paldies visiem deputātiem par izteiktajiem spriedumiem, tie visi ir fiksēti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu "Par valsts budžetu 1996. gadam" pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu iesniedzējus paziņot labojumu un papildinājumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz otro lasījumu!

A.Kreituss. Man būtu lūgums iesniegt labojumus un papildinājumus līdz 1. februārim, nedēļas laikā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ja ir kādam iebildes, lūdzu tās izteikt no tribīnes.

Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Ņemot vērā to, ka, apspriežot pirmajā lasījumā projektu, tika izteikts daudzu deputātu viedoklis, ka pietrūkst informācijas tieši saistībā ar pašvaldībām, man ir priekšlikums - lai paspētu sagatavot uz otro lasījumu šo informāciju, kas ir nepieciešama, lai būtu iespēja plašākai analīzei, tomēr iesniegt priekšlikumus līdz 8. februārim.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Es atvainojos, bet, Bunkša kungs, jūs acīmredzot neesat informēts par darba gaitu, kādā stilā tas notiek... Pagājušogad starp pirmo un otro lasījumu bija divas nedēļas laika dots. Mēs varam arī savādākā kārtībā procedūriski nobalsot par to visu, bet pašreiz, ja mēs lūdzam nedēļas laikā iesniegt labojumus un papildinājumus, tas nozīmē, ka mēs nedēļu vēl strādāsim ar jums. Mums vajag saņemt tos priekšlikumus nedēļas laikā, pēc tam mēs strādāsim vēl nedēļu. Un tad mums vēl būs piecas dienas pirms sēdes, kas notiks pēc trijām nedēļām, cerams, ja mēs to visu izdarīsim... ir jāiesniedz deputātiem jau tas apkopotais... Tā ka mums praktiski ir vairāk nekā divas nedēļas laika.

Sēdes vadītāja. Tā kā ir divi priekšlikumi - 1. un 8. februāris, tad lūdzu zvanu, un balsosim. Balsojumi sākas no tālākā datuma, tātad no 8. februāra. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 28, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par otru iesniegšanas termiņu - par 1. februāri. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.Tātad iesniegšanas termiņš - 1. februāris.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Saeimas frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" izvirza deputātu Jāni Priedkalnu ievēlēšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā un lūdz iekļaut pievienotos lēmuma projektus Saeimas 25. janvāra sēdes darba kārtībā pirms trešās sadaļas "Atbildes uz deputātu jautājumiem". Deputātiem iebildumu nav. Tātad iekļaujam darba kārtībā jautājumu par deputāta Jāņa Priedkalna ievēlēšanu komisijās.

Tā kā tas ir pirms nākamā jautājuma, kas bija darba kārtībā, tad sākam arī šā jautājuma izskatīšanu.

Pirmais tātad ir balsojums par šādu lēmuma projektu: Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Jāni Priedkalnu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 8. Deputāts Jānis Priedkalns ir ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Otrs lēmuma projekts: ievēlēt deputātu Jāni Priedkalnu Eiropas lietu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 10. Jānis Priedkalns ir ievēlēts Eiropas lietu komisijā. Varu novēlēt visu deputātu vārdā veiksmi darbā!

"Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Lūdzam slēgt sēdi pēc balsojuma par valsts budžetu 1996. gadam un balsojumiem par Jāņa Priedkalna ievēlēšanu komisijās." Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Pēteris Apinis,

Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītāja. Ir zālē...

I.Daudišs.

Alfreds Čepānis,

Vladilens Dozorcevs,

Māris Gailis... ir zālē...

Oskars Grīgs...

Sēdes vadītāja. Ir zālē....

I.Daudišs.

Ervids Grinovskis,

Roberts Jurdžs...

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs ir zālē.

I.Daudišs.

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Aivars Kreituss...

Sēdes vadītāja. Ir zālē...

I.Daudišs.

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Imants Liepa,

Andrejs Panteļējevs,

Pauls Putniņš....

Sēdes vadītāja. Ir zālē..

I.Daudišs.

Juris Sinka,

Andris Tomašūns...

Sēdes vadītāja. Andris Tomašūns ir zālē.

I.Daudišs.

Dainis Turlais,

Gundars Valdmanis.

Un tas ir viss. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 25. janvāra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 1. februārī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute



SATURA RĀDĪTĀJS

6.Saeimas ziemas sesijas

1996.gada 25.janvāra sēde


Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 2.lpp.

- dep. R.Dilba - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

(233. un 233.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu "Par Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās

programmā "Partnerattiecības mieram", līgumu

par bruņoto spēku statusu"

(235. un 235.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bijušās

Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu""

(245. un 245.-a dok.)

Debates - dep. K.Čerāns - 4.lpp.

- dep. I.Bišers - 7.lpp.

- dep. A.Seile - 7.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 8.lpp.

- dep. O.Grīgs - 10.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 11.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 12.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Dānijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo

palīdzību muitas jautājumos"

(261. un 261.-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas

Satversmē"

(262. un 262.-a dok.) - 13.lpp.


Par likumprojektu "Satversmes tiesas likums"

(263. un 263.-a dok.) - 13.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zinātnisko

darbību""

(267. un 267.-a dok.) - 13.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas

nobalsošanu un likumu ierosināšanu""

(270. un 270.-a dok.) - 13.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seiksts - 14.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 14.lpp.

- dep. M.Lujāns - 14.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 15.lpp.

- dep. O.Kostanda - 16.lpp.

- dep. J.Dobelis - 17.lpp.

- dep. A.Saulītis - 20.lpp.

- dep. O.Dunkers - 22.lpp.

Lēmuma projekts "Par I.Markovas iecelšanu par

Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi"

(271. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 23.lpp.

Lēmuma projekts "Par J.Priedkalna deputāta

mandāta apstiprināšanu"

(275. dok.) - 23.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Počas deputāta

mandāta apstiprināšanu" - 23.lpp.

Likumprojekts "Par valsts budžetu 1996.gadam"

(1.lasījums)

(254., 254.-a un 269. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 24.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Ameriks - 33.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 33.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 34.lpp.

Līdzziņojumu sniedz - Ministru prezidents A.Šķēle - 36.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 39.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 46.lpp.

- dep. A.Rubins - 50.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 56.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 60.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 61.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 63.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Bišers - 64.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 69.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 73.lpp.

- dep. J.Kazāks - 77.lpp.

- dep. K.Čerāns - 79.lpp.

- dep. A.Tomašūns - 82.lpp.

- dep. J.Dobelis - 85.lpp.

- dep. M.Vītols - 88.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 90.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 93.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 94.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seiksts - 94.lpp.

- dep. P.Tabūns - 98.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 101.lpp.

- dep. A.Golubovs - 104.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 106.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 108.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 110.lpp.

- dep. O.Dunkers - 114.lpp.

- dep. A.Seile - 117.lpp.

- dep. M.Lujāns - 121.lpp.

- dep. A.Rubins - 123.lpp.

- dep A.Rugāte - 125.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 129.lpp.

Galavārdi - Ministru prezidents A.Šķēle - 131.lpp.

- finansu ministrs A.Kreituss - 132.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Bunkšs - 137.lpp.

Par darba kārtību - 138.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Priedkalna ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" - 138.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Priedkalna

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" - 139.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 139.lpp.