Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 17., 18. un 19.decembra sēdi. Vispirms izskatīsim ienākušos priekšlikumus par izmaiņām akceptētajā darba kārtībā. Desmit deputāti ierosina izskatīt lēmuma projektu "Par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Revīzijas komisijā". "Par" vai "pret" šo priekšlikumu neviens runāt nevēlas. Balsošanu par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā arī neprasa. Kaut gan deputāti nav norādījuši, tieši kur viņi vēlas šo jautājumu iekļaut, acīmredzot tas būtu iekļaujams mūsu darba kārtības otrajā sadaļā - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata...", iekļaujam to (pēc pašreizējās numerācijas) kā darba kārtības 6.jautājumu. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies.

Četri deputāti paziņo, ka atsauc savu parakstu zem lēmuma projekta (dokumenta nr.1880) par deputāta Oļģerta Dunkera atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Pēc mūsu pašreizējās numerācijas tas ir darba kārtības 4.jautājums, līdz ar to tas no darba kārtības tiek svītrots.

Ārlietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu un pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt grozījumus 17.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta "Par Eiropas padomes Antidopinga konvenciju nr.135" izskatīšanu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: "Kurā vietā?") Arī šajā iesniegumā vieta nav norādīta. Vēlas runāt Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, es lūgtu viņu iekļaut kopā ar citiem ārlietu jautājumiem. Viņi gan, par nožēlu, atrodas ļoti tālu - pašās beigās, bet vajadzētu vienkārši izskatīt visus kopā. Viņa varētu būt pirms 49., jo tie visi ir ārlietu jautājumi. Visas tās ir ratifikācijas.

Sēdes vadītājs. Pirms 49.punkta. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret", vai kāds iebilst? Neiebilst. Esam vienojušies - tātad iekļaujam arī šo jautājumu darba kārtībā.

Un vēl pieci deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas 17.-19.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā - lēmuma projektu "Par deputātes Kušneres atsaukšanu no Saeimas Prezidija" (darba kārtībā pašlaik tas ir 5.punkts) izskatīt kā darba kārtības astotās sadaļas 1.punktu, tas ir, kā 28.jautājumu, ja ņemam vērā pašreizējo numerāciju. Tas acīmredzot ir saistīts ar faktu, ka Kušneres kundze pašlaik nepiedalās sēdē, viņas nebūs arī rīt, jo viņa ir ārzemju komandējumā, un būtu ētiski izskatīt šo jautājumu tad, kad viņa ir klāt. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Pašlaik Saeimas Prezidijam vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Sākam izskatīt mūsu akceptēto darba kārtību. Pirmais - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Rugātes, Tabūna, Seiksta, Vidiņa, Sausnīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par Rēzeknes brīvo zonu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Tā kā saskaņā ar mūsu balsojumu darba kārtības 4.jautājums ir svītrots, bet piekto mēs esam pārcēluši uz astoto sadaļu kā pirmo, tad tālāk izskatīsim lēmuma projektu "Par Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Revīzijas komisijā". Vai deputāti kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Deputāts Ziedonis Čevers ievēlēts Saeimas Revīzijas komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana - "Par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem un izskatīja šo jautājumu ar pozitīvu lēmumu. Aļģimants Burba ir dzimis 1952.gada oktobrī Lietuvā, viņa tēvs ir kritis neatkarības cīņās kā nacionālais partizāns par neatkarīgu Lietuvu, un kopš tā laika Aļģimants Burba ir dzīvojis un strādājis Latvijā. Jau kopš Atmodas pirmsākumiem viņš ir aktīvi darbojies Latvijas neatkarības labā un, kā to liecina Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas - LNNK rekomendācija - bijis barikāžu dalībnieks un organizētājs 1991.gadā. Pašlaik viņš vada Jelgavas LNNK nodaļu. Ir rekomendācija no Jelgavas pilsētas domes un tātad arī no LNNK partijas valdes. Uzaicinu izsacīt savu viedokli par Aļģimanta Burbas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze! Vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Juri,beidz tu muldēt labāk!")

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šāda veida darbība ir kaut kas īpašs, un tagad es atļaušos dažas minūtes tai pievērst uzmanību. Ja jau mums pagaidām ir šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem, tad pret viņu vajadzētu izturēties tāpat kā pret kāda ordeņa vai medaļas piešķiršanu, nevis dāļāt šāda veida pilsonību pa labi un pa kreisi. Un tieši tāpēc es gribētu atgādināt, ka šis ir trešais LNNK priekšlikums un šis ir trešais cilvēks, kuram tiešām ir šie īpašie nopelni. Mēs nerunāsim par Aļģimanta Burbas biogrāfiju, ar kuru vajadzētu lepoties katram no mums. Aļģimants Burba ir lietuvietis, kurš ir pilnīgi iemācījies mūsu valodu un kurš zina latviešu valodas gramatiku daudz labāk nekā viens otrs latvietis. Un šis cilvēks pie pirmās iespējas ir riskējis ar sevi, daudzas reizes riskējis, arī tajos laikos, kad uz Latvijas ceļiem trakoja PSRS armijas un omoniešu pārstāvji. Un tieši tāpēc es ļoti aicinātu izprast šo pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Nedegradēsim un nemēģināsim par katru cenu šeit kādu ievilkt, bet tiešām izvēlēsimies šo piešķiršanas veidu tiem cilvēkiem, kuri ir to patiesi pelnījuši, lai mēs nepārvērstu šo procedūru par apkaunojošu. Tāpēc neņemiet ļaunā, ja mēs nākam protestēt tad, kad mēs vēlamies piešķirt pilsonību cilvēkiem, kuri neprot mūsu valodu vai kuri kaut kādā veidā darījuši kaunu mūsu valstij. Vairāk es neko daudz te piebilst nevaru. Šis cilvēks joprojām aktīvi darbojas politikā un ir viens no tiem, kurš Jelgavā ir ārkārtīgi daudz darījis, lai sakārtotu arī pilsētu, un piedalījies pilsētas drošības un kārtības nostiprināšanā. Es aicinu atbalstīt Aļģimanta Burbas kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Aļģimants Burba ir novadnieks. Abi esam jelgavnieki, un varu viennozīmīgi pateikt, ka, piešķirot viņam pilsonību par īpašiem nopelniem, mēs šo statusu nedevalvēsim. Nacionālā partizāna dēls pēc atbrīvošanas no "gulaga" nevarēja dzimtenē atgriezties, bet atgriezās un ieradās Jelgavā, tuvāk Lietuvai, un strādā Jelgavā, un jau totalitārisma gados, ievērojot noteiktu konspirāciju, ņēma dalību nacionāli opozicionārajā kustībā. Sākoties tautas atmodai, kļuva par vienu no organizatorisko struktūru dibinātājiem Jelgavā, kāds viņš ir arī šodien. Iesaku deputātiem viennozīmīgi atbalstīt Aļģimanta Burbas kandidatūru pilsonības piešķiršanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mums atkal ir jāizšķiras jautājumā par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Es nevaru piekrist Dobeļa kungam, ka šis akts būtu pielīdzināms kāda cilvēka apbalvošanai ar medaļu, goda rakstu vai ko tamlīdzīgu. Šis akts pasvītro faktu, ka tā ir lielākā valsts atzinība, ko mēs kādam cilvēkam varam izrādīt.

Bāzējoties uz tiem diviem pamatprincipiem, kurus es esmu deklarējis priekš sevis un pēc kuriem iesaku arī citiem vadīties pilsonības piešķiršanai ārpus kārtas par īpašiem nopelniem... Lūk, Aļģimants Burba atbilst vienam, vismaz vienam no šiem pamatprincipiem, proti, viņš ir aktīvi, pašaizliedzīgi iesaistījies brīvības cīņās, neatkarības atgūšanā. Tā ka viņš pilnībā atbilst šim godam, ko Latvijas Republika kādam cilvēkam var izrādīt. Tādēļ es balsošu "par" un arī pārējos deputātus aicinu uz to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti priecīgs, ka tik dažādu politisko spēku pārstāvji atbalsta šo cilvēku, novērtē šā cilvēka tiešām lielo darbu, kas ir darīts Latvijas labā. Un arī es gribu aicināt balsot par viņu. Arī es viņu pazīstu ļoti labi un zinu, ka viņš kaunu nedarīs. Pilnīgi pretēji - viņš izdarīs ļoti daudz laba Latvijas valstij. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas.

Jānis Ābele - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Ābele (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es, būdams jelgavnieks, Aļģimantu Burbu pazīstu ļoti labi un uzskatu, ka viņš ir viens no Jelgavas LNNK organizācijas dvēselēm. Viņš dienu un nakti ir gatavs iestāties par Latvijas godu, slavu un es aicinu jūs visus balsot par viņa uzņemšanu pilsonībā. Es domāju, ka viņš to ir ar uzviju pelnījis. Un vairāk nekā pelnījis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdi! Cienījamie deputāti! Es arī atbalstu Burbas uzņemšanu pilsonībā un ceru, ka viņš būs paraugs katram no mums - Saeimas deputātiem, kā jāaizstāv un jācīnās par Latvijas godu, neatkarību un brīvību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Aļģimants Burba uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"".

Ziņos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Trešais lasījums.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādāsim ar dokumentu nr. 1672. Trešajam lasījumam nekādi papildu labojumi vai grozījumi nav ienākuši, izņemot beidzamo - 6.lappusi, kur pārejas noteikumi ir papildināti ar šādu tekstu: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.303. "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, nr.19)". Vairāk grozījumu vai iesniegumu nav bijis. Tā ka komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu, šos grozījumus likumā trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Viesturs Gredzens - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

V.Gredzens (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad tas ir dokuments nr. 1674. Komisija minētajā laikposmā nekādas izmaiņas vai grozījumus saņēmusi nav, tā ierosina pieņemt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojekta "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Ziņotāja nav. Vai ir?

Indulis Emsis - komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1665. Tie ir grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Trešais lasījums.

Šeit 7.pantā ir priekšlikums no frakcijas "Latvijai", kurā ir ieteikts pilnvarnieku iecelt tikai konkursa kārtībā. Atklāto konkursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē kapitāla daļu turētājs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis 7.pants nosaka, kādas personas un kādā kārtībā var tikt ieceltas par valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir aizstāt pēc otrā lasījuma palikušo tekstu, kas arī šobrīd ir spēkā esošā likuma redakcija. Tā nosaka, ka pilnvarnieku var iecelt arī konkursa kārtībā, bet mēs ierosinām to aizstāt ar noteiktu normu, ka par valsts pilnvarnieku uzņēmējsabiedrībās var iecelt tikai konkursa kārtībā. Šo atklāto konkursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē kapitāla daļas turētājs. Ja šādas konkursa kārtības nav, tas dod iespēju kārtējo reizi noteiktai politiskajai elitei un šaurai cilvēku grupai virzīt šajos amatos sev izdevīgus cilvēkus. Politiskās partijas var atkal kārtējo reizi tirgoties par šiem amatiem, kā tas mūsu valstī ir pierasts, ka cilvēka piemērotību amatam nosaka nevis viņa kompetence, bet piederība vienai vai otrai politiskajai grupai.

Tieši konkurss ir tas, kurā var tikt izlemts un tiks izlemts atbilstoši kompetencei, nevis vienai vai otrai partejiski politiskajai piederībai, jo konkursa nosacījumos jau tomēr šo partejisko piederību acīmredzot elite neatļausies ierakstīt.

Jautājums būtībā ir par to, vai mēs gribam, lai šie pilnvarnieki uzņēmējsabiedrībās tiktu izvēlēti pēc kritērijiem, kuri nodrošina šo uzņēmējsabiedrību pārvaldīšanu valsts un sabiedrības kopējās interesēs, vai arī mēs gribam, lai viņi tiktu izvēlēti tādā veidā, ka tiktu aizstāvētas, iespējams, pat koruptīvas noteiktu grupējumu intereses. Mēs esam viennozīmīgi par to, lai būtu šis plašākais konkurss un lai šī izvēle notiktu atbilstoši valsts un sabiedrības kopējām interesēm. Es domāju, es esmu pārliecināts, ka šādi uzskati ir arī vairākumam vēlētāju. Es aicinu tādēļ atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Emša kungs, vai vēlaties ko piebilst?

I.Emsis. Es tikai vēlētos atgādināt, ka šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu komisija neatbalstīja, atgriežoties pie spēkā esošās redakcijas, kura paredz, ka pilnvarnieku var iecelt arī konkursa kārtībā. Bet atsevišķos gadījumos, arī tad, kad valsts vai pašvaldība var izvērtēt šīs spējas, viņa var to arī nedarīt konkursa kārtībā. Tātad šeit ir plašākas iespējas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - aizstāt likumprojekta 7.panta otro teikumu ar šādu tekstu... Redakcija jums ir iesniegta. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 8.pantā, un šeit ir deputāta Sausnīša priekšlikums - papildināt 8.panta pirmo teikumu aiz vārdiem "par pilnvarnieku" ar vārdiem "vai padomes locekli". Tātad šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Šo redakciju, kā šis pants tagad skan, jūs varat redzēt lappuses labajā pusītē: "Valsts institūcija vai pašvaldība par pilnvarnieku vai padomes locekli var iecelt arī Korupcijas novēršanas likuma..." un tālāk kā tekstā. Tātad šādu priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu savukārt šo priekšlikumu noraidīt, tā kā viņš vienkārši nav loģisks, jo šis priekšlikums paredz valsts institūcijai vai pašvaldībai tiesības iecelt padomes locekli. Bet mēs labi zinām, ka uzņēmējsabiedrībās padomes locekļus neviens neieceļ. Šie padomes locekļi tiek ievēlēti. Un tāpēc šis priekšlikums ir neatbilstošs mums šobrīd spēkā esošajai likumdošanai un šiem uzņēmējdarbības vadības veidošanas principiem, un tāpēc viņš nav atbalstāms.

Es aicinu tāpēc deputātus to noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Emša kungs!

I.Emsis. Cienījamie kolēģi! Šīs debates mums bija jau otrajā lasījumā, un ir lūgums atbalstīt šeit Sausnīša kunga priekšlikumu, kuru arī atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim Sausnīša kunga priekšlikumu - papildināt likumprojekta 8.panta pirmo teikumu aiz vārdiem... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 20, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk 8.pantā ir vēl viens priekšlikums, kuru ir izteicis Juridiskais birojs, un priekšlikums tāds, ka vienu un to pašu valsts amatpersonu var iecelt par pilnvarnieku vienlaicīgi ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi un ir palikusi pie otrā lasījuma redakcijas, ka valsts un pašvaldību institūcijas amatpersonas par pilnvarnieku var iecelt vienlaikus ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās, vārdu sakot, tas ir citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 8.panta otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tādā gadījumā man ir lūgums - balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā, jo vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1673, tātad likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"" trešajā lasījumā. Balsojamie priekšlikumi ir atrodami 3.lapaspusē, kur ir deputāta Emša priekšlikums - izslēgt no terminiem jēdzienu "sabiedriskās kontroles fonds". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Vai deputāts Emsis neuzstāj par tā balsošanu? Neuzstāj. Paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

I.Emsis. Tālāk priekšlikums ir 4.lapaspusē, frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt vārdu "starpvaldību" ar vārdu "starptautiskie", bet es gribētu runāt par visiem šiem priekšlikumiem kopā, jo viņi visi ir atbalstīti. Visi trīs priekšlikumi ir atbalstīti, tikai šeit ir precizēta redakcija, tāpēc arī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - aizstāt vārdu "starpvaldību" ar vārdu "starptautiskie". Un tāpat ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ka nav pieļaujama bīstamo atkritumu ievešana Latvijā caur Lietuvu, Igauniju no trešajām valstīm. Kā jau es teicu, visi šie priekšlikumi ir atbalstīti, tikai redakcija ir precizēta, un šo redakciju jūs varat redzēt 3.ailītē... es atvainojos, 5.ailītē lapaspuses labajā pusē. Tātad šie trīs priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumiem 1.panta ceturtajā daļā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk priekšlikumi ir 5.lapaspusē, un šeit ir tāds priekšlikums - izslēgt no 3.panta vārdus "un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas". Runa ir par to, ka šīs funkcijas šeit ir tikai ministrijai, nevis viņas teritoriālajām struktūrvienībām. Tas šeit izskanēja debatēs pirmajā un otrajā lasījumā, tāpēc ir šāds priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, un tātad šajā jautājumā teritoriālās (reģionālās) struktūras nav kompetentas. Kompetenta ir tikai ministrija, izšķirot šos jautājumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta 3.panta vārdus "un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas"? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk 3.pantā ir tikai redakcionāls precizējums, lai literārāk skanētu teksts. Jūs redzat viņu šeit lapaspuses labajā pusē. Tur nav būtisku precizējumu, ir tikai redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Un vēl viens redakcionāls precizējums ir 4.panta pirmās daļas 6.punktā, kas, kā jūs redzat, ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk 8.lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt 10.panta 8.punktā vārdu "nepieciešamo" ar vārdiem "visu to pieprasīto". Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, bet šis priekšlikums ir izteikts precizētā redakcijā - tātad ar pieprasīto informāciju ir jānodrošina sabiedriskās organizācijas par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un jānodrošina iespēja veikt objektā pārbaudes. Tā ka šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu 10.panta 8.punktā un arī pret 10.panta 8.punkta redakciju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 9.lapaspusē, kur ir deputāta Emša priekšlikums, un šeit ir tātad ierosinājums - svītrot vārdus "veicot atskaitījumus sabiedriskajos kontroles fondos". Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, un tātad šie sabiedriskie kontroles fondi un atskaitījumi tur paliek.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu - izslēgt no 10.panta 12.punkta vārdus - un pret 10.panta 12.punkta redakcionālu precizēšanu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Tālāk priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai" - papildināt 10.pantu ar jaunu otro daļu sekojošā redakcijā, par šo pienākumu neizpildi attiecīgi paredzot sankcijas. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 10.pantu ar jaunu 2.punktu? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Frakcija prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godājamie kolēģi!

Es lūdzu tomēr piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 12, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Emsis. Nākamie priekšlikumi ir 10.lapaspusē. Tie ir deputāta Emša priekšlikumi attiecībā uz šiem sabiedriskajiem fondiem un tamlīdzīgi. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi, bet ir redakcionāli precizējusi pantu, un tas ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu - izslēgt no otrā lasījuma redakcijas piektās nodaļas 12.panta 6.punktu un izteikt 12.pantu jums iesniegtajā redakcijā ar visiem ietvertajiem apakšpunktiem? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk 11.lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par to, ka visi darījumi ar bīstamajiem atkritumiem ir atklāti pieejami pašvaldībām un visām institūcijām. Tas priekšlikums ir atbalstīts, taču redakcija šeit ir precizēta, un tā ir redzama 13.pantā. Līdzīgs priekšlikums ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, un tātad abi šie priekšlikumi ir iestrādāti tajā panta redakcijā, kas ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir pants par informācijas attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem atklātību, un jautājums, kuru es lūgtu šeit izšķirt balsojot, ir sekojošs. Gan frakcijas "Latvijai", gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā attiecībā uz šo informāciju par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem ir paredzēts, ka šī informācija ir pieejama valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī vides aizsardzības sabiedriskajai kontrolei. Taču frakcijas "Latvijai" priekšlikums atšķiras no komisijas atbalstītās redakcijas ar to, ka mēs piedāvājam šo informāciju par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem padarīt pieejamu arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. Tātad mēs iestājamies par pilnīgu atklātību šajā jomā, par to, lai šeit nebūtu noslēpumu. Tas ir jautājums, kurš šeit būtu jāizšķir balsojot, un es aicinātu atbalstīt frakcijas "Latvijai" piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man izdevās būt svētdien Dobelē. Kā jūs zināt, Gardenē ir paredzēts šis bīstamo atkritumu poligons jeb noliktava, jeb konservācijas vieta, un iedzīvotāji tiešām ir sašutuši, neapmierināti - neapmierināti ar visu Saeimu un it sevišķi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Gorbunova kungu, ka viņam nav nekādas skaidrības nedz par šo atkritumu sastāvu, nedz par to, cik daudz to būs, vai tos ievedīs no ārzemēm. Piemēram, tādi jautājumi. Un mēs zinām, ka Latvija ir kļuvusi par Vācijas veco automašīnu noliktavu jeb "kapsētu", un nebūtu nekāds brīnums, ka būtu arī šeit iespēja, kaut kādā veidā vienojoties, veidojot kopējas firmas vai sabiedrības, lūk, izvietot sabiedrības atkritumus... Es domāju, ka jebkura kontrole, it sevišķi tad, ja tā būtu plaša sabiedriska kontrole, jebkuras personas kontrole pār šo atkritumu avotiem jeb izcelsmes vietām un šo atkritumu transportu un novietošanu būtu ļoti svarīga. To prasīja arī šie cilvēki, kas bija sapulcējušies Dobelē.

Es lūdzu atbalstīt šo kustības "Latvijai" iesniegto priekšlikumu par plašu iespēju izsekot šo toksisko, bīstamo atkritumu plūsmai. Lūdzu atbalstīt kustības "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Varētu arī likties, ka frakcijas "Latvijai" ierosinājums, kas ļauj visām fiziskajām un juridiskajām personām iepazīties ar informāciju par bīstamajiem atkritumiem, ir zināmā mērā demokrātisks, bet padomāsim mazliet par to. Šī informācija mēdz būt arī ļoti svarīga un ļoti bīstama, un šo informāciju tādā gadījumā var iegūt ļoti ieinteresētas personas (piemēram, ja runa ir par radioaktīviem atkritumiem, svina atkritumiem vai kādiem citiem atkritumu veidiem, kuri var būt mūsu sabiedrībai ārkārtīgi bīstami). Es domāju, ka pašvaldība neliegs un arī šī sabiedriskās kontroles komisija neliegs iedzīvotājiem iepazīties ar zināmiem datiem. Bet tas, ka pilnīgi brīvi būtu pieejama šī informācija, ko var izmantot arī ļaunos nolūkos, - tas, es domāju, nav pieļaujams. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šoreiz frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un atbalstīt komisijas variantu, kurš paredz, ka informācija par bīstamajiem atkritumiem ir brīvi pieejama valsts un pašvaldību institūcijām un arī vides aizsardzības sabiedriskajai kontrolei.

Lūk, šajā kontrolē var iekļauties iedzīvotāji, un tas būs tikai pareizi. Ne visiem vienmēr viss ir jāzina par bīstamajiem atkritumiem, jo to var izmantot ļaunos nolūkos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Gribētos dzirdēt no deputātes Annas Seiles, kādā veidā var izmantot bīstami šo informāciju. Jo, piemēram, Brocēnu cementa rūpnīcā tiek paredzēts dedzināt arī bīstamos atkritumus, un oficiālā informācija, kas tur ir iedota, ir pavisam citāda nekā tā informācija, kas tiek saņemta no zinātniekiem, kas nopietni šo lietu pētījuši. Izrādās, ka tur tajā sadalīšanās procesā rodas jaunas ķīmiskas vielas, kas ir daudz indīgākas par tām, kas ir vēl sastāvā. Par to ziņo mums Saldus vides aizsardzības klubs. Un jāsaka tā: kāpēc vajadzīgs tāds ierobežojums un kādā veidā var nodarīt kaitējumu valstij tas, ka visa informācija ir zināma? Ja jūs zināt, tad, lūdzu, pasakiet mums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, ir jāatbalsta ideja, ka šai informācijai, par kuru mēs te runājam, ir jābūt maksimāli pieejamai. Taču šis piedāvātais teksts satur vārdus "kâ arī citām juridiskām un fiziskām personām". Ko tas nozīmē - "citām personām"? Lūk, nekas netiek uzrādīts. Un man jau ir bēdīga pieredze sakarā ar to pašu Gardeni. Vietējā - rajona - laikrakstā tika ļoti interesanti aprakstīta dažu mūsu deputātu rīcība, un cilvēki faktiski tika maldināti ar šo informāciju. Diemžēl šo informāciju izmantoja politiskai spekulācijai. Es gribētu atgādināt, ka tad, kad mēs skatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā, tieši LNNK bija tā, kas šeit aizstāvēja šā sabiedriskās kontroles jēdziena ieviešanu. Varat paskatīties stenogrammās. Lūk, tas ir tas mehānisms, kuram ir nopietni jādarbojas. Un tajā pašā Dobeles rajonā tad, kad vajadzēja sākt strādāt pie šīs sabiedriskās kontroles institūcijas dibināšanas, - tad, atvainojiet, es no Saeimas deputātiem biju vienīgais, kas tur bija klāt tad, kad bija jādibina kaut kas nopietns, tāds, kas tiešām sekotu visam tam, kas notiek tur. Un tad vairs nebija neviens rakstītājs, neviens aģitators ieradies, lai tiešām precīzi izstrādātu šo mehānismu. Bez tam šis sabiedriskās kontroles fonds ir atvērta institūcija katram, kurš vēlas tur darboties. Nevienam nav liegta iespēja tur piedalīties. Absolūti nevienam. Tur ir informācija, kuru var apkopot, kuru var sniegt jebkuram preses izdevumam un arī jebkuram iedzīvotājam. Ir jums šīs starpinstitūcijas, šis sabiedriskais fonds. Ja mēs iebalsojam, ka citas juridiskas un fiziskas personas, mēs vispār nezinām, ko mēs iebalsojam tur iekšā. Saprotiet, tā ir vienkārši jau... neņemiet ļaunā, tā jau vairs nekāda atklātība nav, tā ir faktiski bezatbildība, ja mēs sākam spēlēties ar šādu informāciju.

Tā ka neņemiet, kolēģi, ļaunā, es tiešām ļoti atbalstu jūsu centienus kontrolēt šo bīstamo atkritumu problēmu, jo tā tiešām satrauc arī mani, joprojām esošo Vides aizsardzības kluba biedru, bet šos procesus vajag solīdi sakārtot, vajag tos tā sakārtot, lai tiem arī kārtīgi var sekot. Jo es redzu - tikko nonāca šī lieta Gardenē līdz reālai rīcībai, tā palika tikai saujiņa ļaužu, un viņiem nebūs viegli strādāt. Lūk, tā ka ir tomēr jāredz, kādā veidā mēs gribam veikt šo kontroli. Mums nebija viegli to iebalsot (kā jūs atceraties, bija šeit dažādi viedokļi), bet tagad mēs to esam panākuši. Un varbūt mēs, deputāti, ja mūs tiešām interesē šie bīstamie atkritumi dažādās vietās, - varbūt mēs varam sadarboties ar šo sabiedriskās kontroles pārstāvi un viņiem palīdzēt. Mēs taču nupat arī nobalsojām par šiem atskaitījumiem viņu fondā. Tā ka es domāju... es tomēr šoreiz aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvāto tekstu. Un mēs jau neesam pielikuši pēdējo punktu, mēs taču varam pēc tam iesniegt labojumus, ja tiešām izrādīsies, ka šis mehānisms darbojas ar kļūdām. Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt tomēr šo otro variantu. Tādā veidā varētu mēs šo likumu labāk sakārtot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Emša kungs.

I.Emsis. Jā, cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo frakcijas "Latvijai" ieteikto papildinājumu "kâ arī citām juridiskām un fiziskām personām", ko komisija nav atbalstījusi, noraidīt, jo tas paredz informācijas izsniegšanu arī teroristiem, psihiski slimiem cilvēkiem, ārzemniekiem un visiem, kas to grib.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt piekto nodaļu ar jaunu 13. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 35, atturas - 21. Nav pieņemts...Atbalstīts ir komisijas viedoklis.

I.Emsis. Paldies. Man ir lūgums tātad vēl pieņemt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu attiecīgi mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Lūgums balsot šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo likumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret- 2, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi lēmumā par Latvijas Republikas likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās kārtību", ko ir iesnieguši vairāk nekā pieci frakcijas "Latvijai" deputāti, un alternatīvais likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 11. maija lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās kārtību" atzīšanu par spēku zaudējušu", ko ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Runās šīs komisijas vārdā Jānis Rāzna.

J.Rāzna ( Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Tātad ir divi dokumenti - dokuments nr. 383 un dokuments nr. 1654. Tautsaimniecības komisija savā 20. oktobra sēdē izskatīja frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu "Grozījumi lēmumā par Latvijas Republikas likuma "Par cukuru" spēkā stāšanās kārtību" (dokuments nr. 383) un nolēma šo likumprojektu neatbalstīt.

Mazliet informēšu jūs. Šis lēmums paredzēja cukurfabriku pārveidošanu statūtsabiedrībās un kapitāla daļu sadali starp cukurbiešu audzētājiem, cukurfabrikas kolektīvu, ārzemju investoriem un arī citām fiziskajām un juridiskajām personām; šajā lēmumā bija arī noteikts, ka kapitāla daļas, kuras netiek parakstītas, tiek atdotas atpakaļ valstij un tiek pārdotas vispārējā kārtībā.

Frakcija "Latvijai", iesniedzot savu priekšlikumu, paredzēja, ka nepārdotās kapitāla daļas (līdz 50%) tiek pārdotas cukurbiešu audzētājiem un cukurbiešu pārstrādes rūpnīcu kolektīvos strādājošajiem. Diemžēl jāsaka šodien, ka šis izskatāmais jautājums ir nokavēts, jo jau vakar Fondu biržā vispārējā kārtībā tika pārdotas Jēkabpils cukurfabrikas pēdējās kapitāla daļas, un Tautsaimniecības komisija, jau izskatot šo likumprojektu, izstrādāja alternatīvo likumprojektu, kas paredz šo lēmumu atzīt par spēku zaudējušu. Tāpēc es jūs lūdzu noraidīt frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu un atbalstīt Tautsaimniecības komisijas izstrādāto likumprojektu, dokumentu nr. 1654.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Godātie kolēģi! Tā kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savu priekšlikumu - alternatīvo likumprojektu - lūdz atzīt par steidzamu, mums vispirms ir jābalso par steidzamību. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret un atturas - nav. Steidzamība atzīta.

Vai frakcija "Latvijai" pieprasa veikt balsošanu par savu iesniegto likumprojektu vai piekrīt komisijas slēdzienam, ka šis grozījums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", ir noņemams? Paldies. Pieņemts.

Ja debatēs neviens runāt nevēlas, lūdzu balsot par komisijas iesniegtā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu izteikt attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Rāzna. Godātie deputāti! Ņemot vērā izveidojušos situāciju, es jūs lūdzu nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret komisijas slēdzienu - minētā lēmuma atzīšanu par spēku zaudējušu.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanības lokā ir dokuments nr. 1566 - Ministru kabineta iesniegtais un komisijā pirmajā lasījumā akceptētais likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā". Grozījumu būtība ir izteikta 3. pantā, un patiesībā tie paredz "Latvijas pasta" pārvēršanu no iestādes valsts akciju sabiedrībā, kas strādā bezpeļņas režīmā. Aicinu nobalsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs nav pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Leiškalna kungs, jūsu priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem.

K.Leiškalns. Par priekšlikumiem otrajam lasījumam. Kā termiņu lūdzu noteikt ša gada 27.decembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 27.decembris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Darbam mums ir vajadzīgs dokuments nr. 1683, kā arī dokuments nr. 1014. Šo likumprojektu, ko iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš", komisija ir noraidījusi. Dažos vārdos sakot, šā likumprojekta būtība ir tāda, ka frakcija "Latvijas ceļš" iesaka īpašus atvieglojumus un pabalstus vientuļajiem pensionāriem, proti, izdala šo pensionāru grupu no visiem pārējiem pabalstu saņēmējiem. Šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisija noraidīja. Es minēšu trīs galvenos iemeslus, kāpēc komisija noraidīja šo viedokli.

Pirmām kārtām. Komisija neatbalsta šo ideju konceptuāli un arī finansiāli, jo, pēc mūsu likumdošanas koncepcijas, pēc tās kārtības, kādā mēs esam savu likumdošanu sakārtojuši, sociālās palīdzības nodrošināšana visām šīm īpašajām specifiskajām grupām, pie kurām pieder gan daudzbērnu ģimenes, gan bez apgādības palikušie bērni, gan politiski represētie, palīdzība, lūk, šīm īpašajām, specifiskajām grupām ir pašvaldību - pagastu un pilsētu pašvaldību - kompetencē. Tas ir pirmais. Proti, līdz ar to šī iesāktā kārtība un sakārtotība tiktu izjaukta.

Otrām kārtām. Iebildums ir pret to, ka vientulība patiesībā ir filozofisks termins, nevis sociāls termins, jo jautājums par to, kurš cilvēks ir vientuļš vai kurš cilvēks jūtas vientuļš, nav saistāms ar sociālu palīdzību. Jo bieži vien pensionārs, kurš būtu uzskatāms par vientuļu un kurš dzīvo viens pats, ir pietiekami pārticis, un varbūt viņam ir arī kāds krusttēvs vai krustmāte, vai krustmeita, vai kāds cits radinieks, kurš viņam var palīdzēt. Un, gluži otrādi, ir pensionāri, kuri varbūt ir tēvi un mātes daudziem bērniem un kuri neskaitās vientuļi cilvēki - vientuļie pensionāri, bet kuru bērni absolūti nerūpējas par patiesībā vientuļo tēvu un māti. Proti, es gribu sacīt, ka vientulība šinī gadījumā nav uzskatāma par kritēriju. Vienīgais kritērijs ir materiālā vajadzība, sociālās palīdzības nepieciešamība, un to, pēc mūsu likumdošanas, jau izskata stingri individualizētā kārtā. Šeit atkal veidojas tā pati situācija, kas jau nereti ir bijusi 5.Saeimā un arī šajā Saeimā, proti, dot kādai grupai, visiem pēc kārtas, pēc kādas vienas pazīmes.

Šajā gadījumā, salīdzināt, teiksim, ar bāreņiem nebūtu īsti korekti, jo bāreņa vientulība un vientuļš pensionārs ir dažādas lietas. Jo, kā jau es teicu, es tiešām esmu praksē saskārusies ar pensionāriem, kuri sevi uzskata par vientuļiem, kaut gan viņiem ir radi, draugi un paziņas visapkārt, un kuri ir pietiekami bagāti, kuriem pieder mājas un meži, un lauki. Tas būtu otrs iemesls.

Trešais iemesls ir tas, ka Ministru kabinets, Finansu ministrija ir atsūtījuši uz komisiju savu slēdzienu, kurā viņi neatbalsta arī finansiāli šo likumprojektu, minot par iemeslu to, ka, ja, pēc statistikas datiem, pensionāru, kuriem ir vairāk par 60 gadiem, ir apmēram 404,6 tūkstoši un ja varētu būt, ka 35% no tiem ir pensionāri vieninieki (pēc tādas pazīmes, ka vieninieks ir tas, kuram neviena nav), tad pabalstu apmērs varētu būt 11 lati un papildu izdevumi (es neminēšu, kādi) būtu tiešām ļoti lieli - vairāki miljoni latu, un tāda summa nav paredzēta valsts budžetā.

Kaut arī gluži cilvēciski es ļoti labi saprotu šos vientuļos ļaudis, kuriem varbūt tiešām nav citas palīdzības. Es būtu gatava palīdzēt gan viņiem, gan vēl arī daudzām citām grupām. Ja būtu nauda. Tā ka šinī gadījumā Sociālo un darba lietu komisija ierosina neatbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pieņemu, ka ne viss šajā likumā pirmajā lasījumā ir jau sakārtots ideāli un ka acīmredzot ir lietas, par kurām būtu jādebatē tālāk otrajā un trešajā lasījumā, taču man tomēr negribētos piekrist tam vērtējumam, ko par šo likumprojektu deva komisija un cienījamais referents.

Pirmkārt. Te tika piesauktas nezin kāpēc kotedžas un villas, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tomēr 6.pantā ir skaidri noteikts, ka Ministru kabinets vispirms izstrādās noteikumus par to, kādi kritēriji varētu būt, lai noteiktu, vai to vai citu vientuļo pensionāru var uzskatīt par maznodrošināto, un pēc tam, vadoties pēc tā, var noteikt pabalsta apmērus. Tātad šobrīd, konkrētajā gadījumā, šis likumprojekts pats par sevi nekādus budžeta līdzekļus neprasa. Tas vairāk ierosina problēmas risinājumu. Skaidri 6.punktā ir uzsvērts, ka runa ir par maznodrošinātiem vientuļiem pensionāriem, kurus skars pabalsti. Nevis par tiem, kuriem ir kotedžas vai villas, kā šeit izteicās Prēdeles kundze.

Kas attiecas uz pašu principu, vai ir speciāli jāuzsver šī grupa - vientuļie pensionāri -, par to, protams, var filozofiski strīdēties. Es tomēr uzskatu, ka valsts katrā ziņā vienmēr rūpējas par to iedzīvotāju grupu... vai ka valsts pienākums katrā ziņā ir rūpēties par to iedzīvotāju grupu, kurus dzīve vai dzīves drāma ir piemeklējusi vissmagāk.

Ja jau mēs esam pieminējuši bāreņus, arī attiecībā uz bāreņiem mēs varētu teikt, ka ir taču bāreņi, kuriem ir tantes vai pazīstami cilvēki, vai bagāti kaimiņi, vai kāds cits, kas viņus varbūt uztur un viņiem palīdz. Bet mēs esam uzsvēruši kategoriju - bāreņi. Taču šinī gadījumā, pēc zināmas analoģijas, mēs piedāvājam uzsvērt tādu kategoriju kā vientuļie pensionāri, kuri savā veidā arī ir pielīdzināmi bāreņiem. Protams, tie ir tie vientuļie pensionāri, kas pēc attiecīgajiem 1.panta kritērijiem, stingri vērtējot, tādi ir. Tātad viņiem nav laulāto draugu, viņiem nav bērnu, un viņi ir vientuļi. Faktiski viņi ir bez apgādniekiem. Mums taču ir skaidrs, ka šobrīd ļoti reti kurš pensionārs var izdzīvot tikai no savas pensijas. Liela daļa pensionāru, vismaz tie, kuriem ir bērni un kuriem ir radinieki, kaut kādā veidā iztiek - ja ne saņem tiešu pabalstu, tad vismaz dzīvo ar viņiem kopējā saimniecībā un izdzīvo šajā kopējā saimniecībā, kopā ar saviem strādājošajiem bērniem vai strādājošajiem laulātajiem draugiem. Tajā pašā laikā vientuļie pensionāri, kurus, atkārtoju vēlreiz, mēs šajā ziņā idejiski pielīdzinām bāreņiem, faktiski ir atstāti pilnīgā vienatnē ar sevi un ar šo vienu pliko pensiju. Es tomēr uzskatu, ka no mūsu puses būtu godīgi, ja šajā likumā "Par sociālo palīdzību", kurā mēs uzskaitām un norādām šīs speciālās grupas, par kurām valstij vajadzētu interesēties, mēs īpaši pieminētu arī šo vientuļo pensionāru grupu. Atkārtoju vēlreiz: par viņiem sniedzamās palīdzības konkrētajām formām varēsim spriest otrajā un trešajā lasījumā. Par konkrētajiem apjomiem un par konkrētajām iespējām, ko valsts viņiem var nodrošināt, spriež arī Ministru kabinets atbilstoši saviem noteikumiem, kā tas ir noteikts 6.pantā. Bet, par to, ka tāda grupa kā tāda ir jāpiesaka Sociālās palīdzības likumā, - par to es esmu pilnīgi pārliecināts, un tāpēc aicinu atbalstīt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manī radīja izbrīnu tieši referentes uzstāšanās - cienījamās Aidas Prēdeles uzstāšanās. Vēl pavisam nesen - dažas dienas atpakaļ, partijas kongresā, kad sapulcējās Kristīgo demokrātu savienība, noskanēja frāze: "Mçs esam izcili, jo mēs esam kristīgie!" Es nesaprotu pašreiz, kur tad ir šis kristietības moments, noraidot jau tā nabadzīgajā sociālās palīdzības programmā šo tik svarīgo momentu.

Man gribas teikt, ka notika pilnīgi dogmatiska faktu sagrozīšana, jo likumprojekta 5.punkts konkrēti pasaka: "Vientuļniekiem, kas atzīti par maznodrošinātiem". Es šaubos, Prēdeles kundze, vai maznodrošinātais atbilstoši mūsu valsts Ministru kabineta noteikumiem būs ar villām, ar mašīnām un ar daudziem atbalstītājiem. Tik augstu "latiņu" jau Ministru kabinets nepacels. Tā ir pilnīga garantija. Man liekas, ka šeit ir pavisam cits mērķis. Varbūt tik tiešām KDS ir unikāla ar to, ka viņi ir kristīgi.

Apskatīsimies tomēr, kas notiek baznīcā? Man šķiet, ka tieši šie vientuļie pensionāri ir šis elektorāts, kurš apmeklē šo vietu, lai kaut cik sapulcētos, lai viņiem kaut cik kopēja izjūta būtu. Ja nu valsts tomēr būs tik žēlsirdīga, ka sapratīs, ka vienam cilvēkam ir daudz grūtāk izdzīvot nekā cilvēku kopai, sabiedrībai, tad varbūt vairs nebūs vajadzības uz turieni iet. Dziļa doma!

Es gan domāju mazliet savādāk. Vientuļais pensionārs diemžēl nav pat pielīdzināms bārenim. Bārenis vēl iegūs izglītību un veidos savu dzīvi. Vientuļais pensionārs diemžēl savu dzīvi faktiski jau ir nobeidzis. Liktenis viņam ir atņēmis pat to sabiedrības mikrošūniņu, ko mēs saucam par ģimeni, - laulāto draugu, bērnus. Un, ja viņš vēl ir atzīts par maznodrošināto, tad, pastāvot mūsu "milzīgajam" pensiju apmēram, protams, izdzīvot viņam ir liela problēma. Es uzskatu un man ir ļoti patīkami, ka beidzot arī "Latvijas ceļš" tik tiešām sāk domāt par maznodrošināto valsts iedzīvotāju sociālo aizsardzību, un aicinu mūsu kolēģus atbalstīt "Latvijas ceļa" iesniegto likumprojektu, bet nepiekrist komisijas vērtējumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Man liekas, ka ar šo likumprojektu mēs mēģinām kārtējo reizi kādam iedot kaut ko vairāk, nespriežot, vai tas viņam pienākas vai nepienākas salīdzinoši ar tiem, kuriem tāpat klājas grūti.

Vispirms man bija ļoti nepatīkami dzirdēt no šīs tribīnes, ka tiek salīdzinātas tādas kategorijas kā bārenis un vientuļais pensionārs, kurš dzīvo viens pats. Kur pasaulē ir redzēts, ka varētu, tā teikt, salīdzināt šīs kategorijas? Kur bārenis var izvēlēties vecākus? Bāreni ir piemeklējusi dzīves lielākā nelaime, kas var būt, - ir zaudēti vecāki. Bet kas ir liedzis pieaugušam cilvēkam, kuram varbūt arī Dievs ir ņēmis iespēju radīt pašam bērnus, pieņemt bērnu, izaudzināt viņu un nebūt vientuļam? Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tāpēc šeit runāt, ka vientuļais pensionārs ir tas pats, kas ir bārenis, ne juridiski, ne arī morāli nav pareizi, tās nav salīdzināmas lietas. Ļoti bieži cilvēks pats izvēlas vieglāko ceļu - neaudzināt bērnus, lai nebūtu sevi jāapgrūtina tad, kad ir šī dzīve un kad to ir iespējams izdarīt.

Šeit ir ierakstīta tāda lieta kā "laulības šķiršana". Tātad ja izšķiras, tad kļūst par vientuli, bet tā ir cilvēka izvēle, nevis kaut kāda veida invaliditāte vai bārenim vecāku atņemšana. Tā ir laulības šķiršana. Uz ko tad mēs tagad aicināsim pensionārus - lai viņi izšķiras vai lai viņi turpina dzīvot abi divi blakus, ja mēs ierakstām pantu, ka laulības šķiršana nozīmē "vientuļš pensionārs", kuram tiks sniegts atbalsts?

Es gribētu runāt arī par tādu kategoriju, tiem pensionāriem, daļa no kuriem dzīvo kopā ar bērniem, un materiāli viņiem klājas vēl grūtāk, it īpaši tad, ja viņu bērni nestrādā, ja viņiem nav darba, bet šiem pensionāriem ir jāaudzina vēl blakus arī mazbērni. Es domāju, ka šiem pensionāriem vairāk pašreiz ir vajadzīga materiālā palīdzība nekā tiem, kurus mēs šeit gribam klasificēt kā vientuļos.

Bet man vispār ir nepieņemama pati pieeja kā tāda - palīdzēt mazai daļiņai no kopējās masas, kurai ir nepieciešams visai palīdzēt. Ir jārisina problēma tā, kā to vēl atļauj šīgada budžets un jāizmanto tās iespējas, kas ir dotas, nevis visu laiku jārunā, ka deficīts būs mazāks, nekā ir noteicis likums, ka šīgada budžeta ietvaros varēs atrast un izpildīt to, kas ir ierakstīts valdības deklarācijā, - paaugstināt pensiju atbilstoši inflācijas koeficientam, kāds ir valstī. Par to ir jārunā, nevis jāatrod viena maza kategorija, uz kuras rēķina tagad varētu veidot savu popularitāti. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tieši otrādi liekas - tieši pieejas ziņā mums ir jānostājas tādās pozīcijās, ka jāpalīdz tiem, kuriem ir visgrūtāk. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, jo ļoti daudz tiekos ar šiem cilvēkiem, un viņi nāk pie manis pieņemšanas reizēs, ka taisni viņiem klājas visgrūtāk - šiem vientuļajiem cilvēkiem, jo nav kas viņiem palīdz. Pavisam cita lieta ir, ja ir bērni, mazbērni un tā tālāk, bet tieši šie vientuļie cilvēki jūtas vissliktāk un ir vismazāk nodrošināti. Prēdeles kundze teica: "Vientulība ir filozofisks termins." Būtu labi, ja tā būtu. Vientulība ir nelaime un tieši sociālajā plāksnē visvairāk. Nevajadzētu jaukt! Es uzskatu, ka šis mēģinājums palīdzēt tieši šai cilvēku grupai ir ļoti humāns un ļoti atbalstāms. Un nevajadzētu domāt, ka tāpēc cilvēki šķirsies, lai saņemtu šo niecīgo atbalstu. Es domāju, ka šie cilvēki to nedarīs, jo mēs zinām, ka tieši šie cilvēki, kuri ir nodrošināti vissliktāk, ir visgodīgākie pensionāri, kuri saņem absolūti niecīgus šos pabalstiņus. Tieši tie ir tie, kuri maksā par dzīvokļiem, elektrību un visiem citiem pakalpojumiem. Vai tad jūs to nezināt, vai tad jūs esat atrāvušies no tautas, no šiem nelaimīgajiem cilvēkiem? Tāpēc es personīgi atbalstu šo likumprojektu.

Jā, taisnība, šis likumprojekts patiešām nav pietiekami izstrādāts, par to vajadzētu vēl un vēlreiz padomāt. Es, piemēram, uzskatu, ka diez vai vajadzētu sākt šo palīdzību no 60 gadiem, kad cilvēks tikko aizgājis pensijā vai bieži vien vēl pat nebūs aizgājis pensijā, ja darbosies jaunais Pensiju likums. Bet vajadzētu sakārtot un domāt par šiem cilvēkiem, tas ir mūsu pienākums. Lūk, tāda ir mana nostāja! Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš" otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es, protams, pilnīgi piekristu Kreituses kundzei, ka ir jāpalīdz visiem, un mēs būtu visi priecīgi, ja mēs varētu palīdzēt visiem, bet, pastāvot situācijai, ka mēs acīm redzami droši vien vēl ne nākošgad, ne aiznākošgad nevarēsim normāli pilnā apjomā palīdzēt visiem, kuriem būtu jāpalīdz, - visiem pensionāriem, visiem invalīdiem, acīmredzot mums, lai arī cik tas nebūtu nepatīkami, zināmas grupas būs jāizdala, kuras ir visvairāk apdraudētas šīsdienas sociālajos apstākļos. Un, ja šī grupa ir maza, tad vēl jo vairāk.

Es ceru, ka neviens arī "Latvijas ceļam" nepārmetīs populismu, mēs neko ar to neiegūsim. Ja šī grupa ir tik maza, kā te runā, - un es domāju, ka šī grupa jau ir maza -, bet šī grupa tiešām reāli ir vissmagākajā gan psiholoģiskajā, gan ekonomiskajā situācijā. Un man tomēr negribētos tā vienā vārdā pateikt, ka visiem vientuļajiem pensionāriem bijusi cita izvēle dzīvē. Padomju laikā, starp citu, nemaz tās adopcijas lietas tik viegli nebija atrisināt, tās nebija viegli nokārtot, un daudziem cilvēkiem tiešām ir reālas dzīves drāmas. Viņi jau tā nes savu psiholoģisko smagumu par to, ka viņi ir palikuši vieni, un viņiem vēl nāk klāt šis materiālais un sociālais smagums, tāpēc es uzskatu, ka apstākļos, kad mēs nevaram visiem palīdzēt, mums vismaz ir jāizdala šīs mazās grupas un jāpalīdz tām. Es lūdzu tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā mēs varam daudzas detaļas vēl šeit aprunāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, vispatīkamākais ir sarīdīt pensionārus savā starpā, un diemžēl mēs to veiksmīgi darām. Mēs veiksmīgi sarīdām vientuļo pensionāru ar to pensionāru, kuram bērni ir bezdarbnieki, mēs veiksmīgi sarīdām to pensionāru, kas strādā, ar to pensionāru, kas nestrādā. Un beigās izrādās, ka galvenais mūsu valstī ir tas, ka viens pensionārs stāv ārā ar plakātu, ka nemaksāsim pensiju tam, kas strādā, bet otrs atkal stāv un aicina, sak, - noņemsim pabalstus un vēl kaut ko tam, kuram ir bērni. Un tad iestājas ļoti interesanti momenti, kurus cenšas šajā gadījumā neakcentēt. Tas ir reāli tas, ka, ja tam pensionāram ir bērni, - un dažādi ir šie bērni, tad izrādās, ka viņu nabagmājā neņems pretī, jo sociālais dienests visu laiku teiks, ka tev ir bērni, kuriem ir jāpalīdz, un sociālo dienestu minimāli interesē, vai tas bērns ir bankas baņķieris vai viņš ir bērns - bezdarbnieks, vai pēdējais "bomžs". Tas sociālo dienestu neinteresē. Un, dabiski, šis pensionārs nav vientuļš. Līdz ar to viņš var sēdēt savā mājā, bieži vien nesaņemot pensiju, un neviens viņu ne sociālajā mājā, ne nabagmājā nevietos.

Šajā gadījumā, protams, mēs varam izdalīt atsevišķu grupu, un, dabīgi, tie ir vientuļie, maznodrošinātie. Tad man patiešām ir jāsaka, ka manas mājas kaimiņiene... viņu varētu apskaust, Panteļējeva kungs, jo tad arī viņa gribētu būt vientuļa un maznodrošināta, bet viņai dēls ir bijušais ieslodzītais, kas par viņu nerūpējas. Un, protams, tad vajag aprūpi uzņemties nevis sociālajam dienestam, jo sociālais dienests negrib šo aprūpi veikt, negrib ievietot viņu nabagmājā, bet gan ir jāuzņemas kaimiņiem. Protams, tā ir mūsu sabiedrības attīstība, un Panteļējeva kungs grib pasludināt šādu viedokli. Protams, šajā gadījumā ir jāatbalsta "Latvijas ceļš", jo, kā var teikt, visur plīst, un cita nav ko darīt. Tad ir jāatbalsta kaut vai šī iniciatīva. Izdalīsim kaut vai vienu grupu, bet šādā veidā, nostādot šīs grupas un pensionārus vienu pret otru, protams, mēs normālu valsti diez vai varēsim izveidot.

Protams, tuvojas municipālās vēlēšanas, un šajās municipālajās vēlēšanās jau katram būs jāpelna dividende, un tad parādīsies "mîlētāji" - vieni izdalīs maznodrošinātos pensionārus, citi - vēl kaut ko.

Protams, šajā gadījumā ir jāatbalsta, un tad jau tālāk diskutēsim, bet šis nav jautājuma risinājums, un patiešām daļēji būtu pareizāk, ja, pirmkārt, būtu koncepcija, ko mēs darīsim ar pensionāriem, jo šodien ir problēma, ko darīt, kā jau es teicu, ar tiem pensionāriem, kuri nav vientuļi, bet kuri dzīvo badā, taču sociālie dienesti no viņiem atsakās. Tā ir reāla problēma, un tā būtu jārisina, bet diemžēl tādas koncepcijas, kā es saprotu, Makarova kungam nav. Tad mēģināsim "lâpīt" mūsu sabiedrību "pa gabaliņiem", tikai es neticu, ka tas daudz ko dos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir četras minūtes... nerunās. Vēl divi cilvēki ir pieteikušies debatēs. Paziņojumiem vārdu deputāti nelūdz. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpinām debates par apspriežamo likumprojektu.

Debatēs runās Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, šis "Latvijas ceļa" priekšlikums ir nokavēts par apmēram trim gadiem, jo to noteikti vajadzēja dot kopā ar vienu no labklājības ministra Riteņa kunga ģeniālajiem priekšlikumiem - ģimenes pāriem, kuri ir pensionāri, samazināt pensijas. Un tad būtu loģiski. Tad mēs šādiem ģimenes pāriem samazinātu pensijas, to pašu naudu novirzītu vientuļajiem pensionāriem un mums būtu mīlestība un materiālā labklājība valstī. Bet, tā kā tobrīd tas tā nenotika, es aicinu deputātus šobrīd ļoti mierīgi, bez emocijām izsvērt šo jautājumu un to noraidīt.

Mēģināšu motivēt noraidījuma nepieciešamību. Pirmkārt. Pat tie pensionāri... Šā priekšlikuma 1.punktā ir rakstīts, ka par vientuļo pensionāru tiks atzīta persona, kam nav bērnu vai kam ir miris laulātais, vai kam kopš laulības šķiršanas ir pagājuši ne mazāk kā divi gadi. Es jau nerunāju par to, ka vispār mūsu valstī cilvēki, pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma. Un tie, kas būs ar laulātajiem, cerot, ka viņi nodzīvos tomēr vēl divus gadus... Es galīgi neizslēdzu, ka tie cilvēki šķirsies, lai pēc tam saņemtu šo statusu.

Otrs jautājums. Es negribu aizskart nevienu vientuļo. Es runāšu par savu mammu. Mans tēvs ir miris. Viņa ir viena. Dzīvo viņa viena. Kā jūs saprotat, jau daudzus gadus viņai pasē nav atzīmes par to, ka viņai ir meita. Tagad viņa griezīsies Sociālās palīdzības nodaļā. Ko tad mēs darīsim - taisīsim par katru tādu cilvēku apsekošanu, vai viņam ir bijuši bērni un kur tie bērni atrodas? Es tīri praktiski šobrīd neredzu... un es gribētu, lai tad Panteļējeva kungs pastāsta, kā sociālās palīdzības dienesta vadītājs izšķirsies, kuram būs tas vientuļā pensionāra statuss, tīri tehniski. Es jau nerunāju par to, ka... Būtībā ļoti pareizi pateica Modris Lujāns - ka tā vietā, lai nopietni domātu, kā uzlabot visu pensionāru un visu valstī dzīvojošo cilvēku labklājību, mēs atkal sāksim viņus šķirot. Mēs visi diezgan vienbalsīgi atbalstījām valdības lēmumus pasliktināt sociālo likumdošanu. Pasliktināt. Tagad mēs "izrausim ārā" vienu kategoriju. Es atkārtoju: kungi, tas būs diezgan grūti definējams, un mums atkal radīsies tāda situācija, kāda bija ar invalīdiem 80.gadu beigās. Tad, kad sākās... un 1990.gadā atkal atviegloja... Invalīdu skaits no 60 000 pieauga līdz 120 000 pa gadu. Jo tas bija izdevīgi. Jo bija kaut kādi atvieglojumi, bija papildu pensijas un tā tālāk. Šobrīd mums trūkst naudas, un jūs zināt, kas notiek ar invalīdiem. Ka mēs pat to, kas ir likumā ierakstīts, viņiem nevaram garantēt. Mums ir jāatņem tie braukšanas pabalsti viņiem daļēji. Mēs tagad iebalsosim tādu kategoriju, kas ļoti sarežģīti būs definējama. Pēc tam naudas trūks pašvaldībām. Mēs zinām, kādu mēs esam pieņēmuši budžetu. Un tie cilvēki nāks un to mūsu likumu vicinās un prasīs... Es jūs patiešām lūdzu... Tas ir it kā ļoti simpātisks priekšlikums, un tādēļ varbūt ir dīvaini, ka tieši Sociālo un darba lietu komisija šobrīd to noraida. Bet mēs jau otro reizi noraidām šo priekšlikumu. Tas jau reiz bija iestrādāts otrajā lasījumā, un mēs to noraidījām, un Saeima to noraidījumu atbalstīja. Un šobrīd mēs atkal lūdzam to noraidīt. Es domāju, tas nekādā ziņā neko reālu tiem vientuļajiem pensionāriem nedos, jo naudas tāpat nebūs. Bet mēs ļoti sarežģīsim situāciju sociālās palīdzības nodaļās, un, vienalga, būs gadījumi, kad tiks nepareizi piešķirts tas statuss un pēc tam nāks kaimiņi un stāstīs, ka ir kaut kur tie bērni...

Es jūs aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Tas jautājums ir jārisina citādi. Mums ir jāatrod nauda, lai visiem būtu iespējams normāli dzīvot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta izskatīšanas kontekstā es negribētu nedz kritizēt kādu partiju, nedz arī uzskatīt, ka šeit notiek vienas sociālās grupas rīdīšana pret otru. Es tikai gribu pasvītrot savu personisko viedokli, to, ka mani nepārliecina atbildīgās komisijas argumentācija. Galīgi nepārliecina! Kāpēc? Redzat, šeit nav runa par sabiedrības dalīšanu "kastās", grupās vai kaut kādās citās vienībās. Šeit ir runa par visbēdīgākajā stāvoklī esošās tautas daļas kaut vai nelielu atbalstīšanu. Mums katram ir zināmi pensionāri, kuri dzīvo divatā un kaut kā savelk galus kopā. Un mums ir zināmi pensionāri, kas dzīvo vieni paši, saņem 35 vai 40 latus mēnesī, un, ja saņem 40, tas ir ļoti daudz. Tālāk. Viņi dzīvo vienistabas dzīvoklī. Pieņemsim, ka nedzīvo divistabu dzīvoklī, kuru varētu varbūt nosaukt par luksusu, bet vienistabas dzīvoklī. Un tad viņi samaksā 20 latus par šā dzīvokļa uzturēšanu un pārtikai paliek 10 līdz 15 lati. Es zinu daudzus vientuļus pensionārus, kuri pārtikai izmanto tikai maizīti un pienu. Un, ja kaut kas atgadās, kāds papildu maksājums vai kas, vai ja pensijas izmaksu nokavē, tad, lūk, pat pienam vairs neiznāk naudas. Pat neiznāk vairs par ko pienu nopirkt, un jādzīvo tikai ar maizi un ūdeni. Tas ir cietumnieka režīms. Sliktāks nekā tas, kas ir mūsu šodienas cietumos. Tāpēc, lūk, šī argumentācija, kuru es te dzirdēju, mani galīgi nepārliecina. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka nav svarīgi, kāda frakcija vai kāda deputātu grupa ierosina, ir svarīgi - ko ierosina. Un, ja šajā gadījumā tiek ierosināts sniegt šiem tiešām dzīves atstumtajiem cilvēkiem kaut kādu mazu, minimālu uzlabojumu, tad mums par to noteikti ir jāiestājas.

Bez tam šis uzlabojums nav tik fantastiski liels, lai valsts to nevarētu uzņemties, un šajā gadījumā nebūt nav jārunā, ka tādēļ būtu jāatņem 1. un 2.grupas invalīdiem tiesības braukt, brīvi braukt transporta līdzekļos. Ne tur ir tas ienākumu iekasēšanas avots. No šīs tribīnes es jau divas reizes esmu norādījis tās iespējas, uz kurām ir jāvērš skats, lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi naudiņas pietiktu gan tiem invalīdiem, gan arī šiem vientuļajiem pensionāriem. Ir pilnīgi iespējams tas, ka, lūk, šeit, šajā likumprojektā, mēs noteikti atradīsim vietas, kurās ir nepilnības un kuras būtu uzlabojamas, taču tās noteikti varēs uzlabot otrajā vai trešajā lasījumā. Tas ir neapšaubāmi. Bet šeit tas ir jāpieņem konceptuāli. Neapšaubāmi, ir jāizšķiras par to. Un nav jādomā, teiksim, par to, kur A un kur B pieplusot vai kur reizināt... Priekš tam ir Ministru kabinets, ir attiecīgā ministrija, kas var izstrādāt nosacījumus, instrukcijas vai kādu citu normatīvo dokumentu, kas reglamentē visas šīs tehniskās lietiņas.

Tā ka es, cienījamie kolēģi, aicinu konceptuāli atbalstīt šo iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi Saeimā! Katrā ziņā palīdzības iespējas šiem pensionāriem izvērtējamas, tas ir ļoti delikāts un, varētu teikt, arī ļoti grūts darbs. Un tas skar arī katra deputāta sirdsapziņu, un katram tas jāpārdomā, jo pat jauneklim, pat visjaunākajam deputātam Mārim Vītolam, draud pensijas gadi. Katram, kas domā, ka tas ir ļoti tālu, es varu apgalvot, ka tas ir ļoti tuvu. Vismaz man. Un es atceros tos laikus, kad mums bija tiešām dažādība pensijas saņemšanā, un mēs ļoti labi atceramies, ka bija personālie pensionāri, tie bija komjaunatnes, partijas, valdības īstie ļeņinieši, darboņi, un viņi, dabīgi, par to saņēma lielākas summas. Var būt, ka tagad arī šādiem cilvēkiem tuvojas, lūk, šie vientulības gadi, jo viņi visu savu apzinīgo dzīvi bija veltījuši komjaunatnes vai partijas darbam. Un tāpēc vajag atkal kaut kādas atsevišķas privilēģijas atsevišķiem cilvēkiem. Es domāju, ka tādi privileģētie Latvijā jau ir. Tie ir bijušie sarkanarmijas militārie pensionāri. Ja mēs liktu visiem pensionāriem pielikt, lūk, šos... divkāršotu viņu pensijas, tad mēs tiktu līdz šiem militārajiem pensionāriem. Droši vien gatavojas tādām īpašām vientuļo pensijām arī daudzas minoritātes. Mums ir seksuālās minoritātes, kuras arī nedomā par to, kā pavadīt vecumdienas un kā stāties Dieva priekšā - vai ģimenes lokā vai kopā ar saviem bijušajiem draugiem vai draudzenēm.

Gluži vienkārši es uzskatu, ka tagad nav tas īstais laiks atkal izvirzīt kādu pensionāru grupu. Es domāju, ka tiem pensionāriem, kam ir ģimenes, kas ir trūkumā, un īpaši laukos, - ka viņiem vēl ir pat bieži vien jāpalīdz saviem bērniem. Tāpēc aicinu neuzsvērt atsevišķas pensionāru grupas un aicinu visus, kas varētu būt par šiem pensionāriem kādreiz, domāt šodien par to, kā nodrošināt savas vecumdienas. Es uzskatu, ka jautājumu par to palīdzību, ko varētu sniegt šādiem atsevišķiem vientuļiem pensionāriem, kuriem patiešām ir grūti un kuri ir zaudējuši apgādniekus, tuvākos cilvēkus, un kuriem tiešām ir bezcerīgi dzīvošanas apstākļi, - ka izlemt šo jautājumu varētu pašvaldības, jo pašvaldībām ir dažādi speciālie sociālie dienesti, sabiedriskās organizācijas, un viņi varētu lūgt izdalīt šādiem pensionāriem gan materiālos pabalstus, gan zāles, gan naudu, un tamlīdzīgi...

Tāpēc es lūdzu nobalsot tomēr par to, lai šādas īpašas grupas nebūtu uzsvērtas, vismaz pašreiz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Prēdeles kundzes teiktajam, ka vientulība ir ne tikai sociālas, bet arī filozofiskas dabas jautājums un ka arī turīgs cilvēks var būt vientuļš. Bet, cienījamie kolēģi, es kategoriski noraidu, pirmkārt, to deputātu apgalvojumus, kuri teica, ka šis likumprojekts ir iesniegts kaut kādā saistībā ar vēlēšanām. Manuprāt, tas ir amorāli un ciniski teikts no tribīnes. Un es domāju pilnīgi pretēji Kuprijanovas apgalvojumam, ka, redzat, būs pašvaldību ierēdņiem jāiet un jākontrolē, un jāskatās, kurš tad tiešām visvairāk ir pelnījis šo palīdzību. Bet, cienījamā Kuprijanovas kundze, tāpēc jau ir šie dienesti pašvaldībās, lai tiešām šie dienesti ietu pie pensionāriem un noskaidrotu, kuriem tiešām šobrīd ir visgrūtāk. Un, cienījamais Ozoliņa kungs, jūs te runājāt, ka... jā, ka pašvaldībām būtu jārūpējas par šīm lietām. Bet likumprojekts jau ar tādu mērķi arī ir uzrakstīts, lai tiešām šie pašvaldību ierēdņi ietu un meklētu, un skatītos, un mēģinātu palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir visgrūtāk. Un, cienījamie kolēģi, tas, ko teica Prēdeles kundze par šo vientulību, ka tā ir briesmīga un ka tas ir arī filozofisks jautājums, - tas tā arī ir. Manuprāt, lielākā daļa no jums vakar lasīja avīzē šo gadījumu, kad pensionārs aizgāja labprātīgi nāvē, kad mira viņa sieva, un var būt, ka tad, ja pie šā pensionāra, kurš pēkšņi jutās ārkārtīgi vientuļš, būtu aizgājis šis dienests, šā dienesta pārstāvis, - var būt, ka tad viņš nebūtu izšķīries par šo soli. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu, es tiešām aicinu... es piekrītu, ka varbūt ne viss šajā likumprojektā ir simtprocentīgi pārdomāts un ka šis likumprojekts... būtu jāpieņem variantā "viens pret vienu", bet tomēr komisijai vajadzētu vēlreiz rūpīgi izskatīt šos jautājumus, jo, es vēlreiz atkārtoju, šim te vientuļajam cilvēkam varbūt būs morālā ziņā ļoti svarīgi, lai šā dienesta pārstāvis kaut vai aizietu pie viņa, jo tad viņš redzēs, ka par viņu kaut vai interesējas un mēģina viņam palīdzēt.

Es aicinu būt tiešām... (Starpsauciens: "Ko āksties...") padomāt nopietni. Kaut vai šī vakardienas informācija Limbažu gadījuma kontekstā... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Kâp zemē, ko tu...")

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es vienkārši gribētu lūgt jums lietot pareizo terminoloģiju, jo šeit nav runa par pensionāriem vientuļniekiem, bet pensionāriem vieniniekiem. Tur ir ārkārtīgi liela atšķirība, jo... protams, arī pensionārs, kuram ir bērni, var arī būt vientuļš, bet te ir runa par tiem pensionāriem, kuri ir... te ir definīcija: "pensionārs vieninieks - pensijas vecuma persona, kura nav stājusies laulībā vai kurai kopš laulības šķiršanas pagājuši ne mazāk kā divi gadi, vai kuras laulātais miris un kurai nav taisnās līnijas lejupējo radinieku". Tātad bērnu nav, mazbērnu arī nav. Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Prēdeles kundze. Lūdzu!

A.Prēdele. Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu vēlreiz atgādināt to, ko jau sacīju pašā sākumā. Proti, Sociālo un darba lietu komisija, lemjot un spriežot par šā likumprojekta noraidīšanu, no sirds domāja un lauzīja galvu par to, ka visiem pensionāriem ir jāpaaugstina dzīves līmenis. Visiem. Un ka mēs nedrīkstam atkal sākt uzsvērt kādas iedzīvotāju, pensionāru daļas, kuri būtu vairāk pelnījuši labāku dzīvi nekā citi. Turklāt palīdzību īpašā veidā un īpaši tiem, kam ir visgrūtāk, - to jau nosaka esošais likums "Par sociālo palīdzību". Likums vienkārši ir jāpilda. Un kas ir pats galvenais? Katrs šāds gadījums ir jānosaka nevis attiecībā uz lielu grupu, bet stingri individuāli un tas ir jādara pagastos, pilsētās darbojošamies sociālajiem darbiniekiem, kuriem ir jāizpēta visi apstākļi, jo valstij šobrīd nav tik daudz naudas, lai mēs varētu to dot visām tām grupām, kurām mēs varbūt gribētu iedot kādu lieku naudu. Tātad, proti, ja mēs palīdzam kādai iedzīvotāju kategorijai, kurai, kā mēs redzam, ir visgrūtāk, tad šai palīdzībai ir jābūt stingri individuālai, un to jau nosaka likums "Par sociālo palīdzību".

Lūk, šo pārdomu rezultātā Sociālo un darba lietu komisija bija spiesta noraidīt šo likumprojektu, un es aicinu neatbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 17, atturas - 16. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Jāizskata ir piecu deputātu priekšlikums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā. Deputāti lūdz 48.a punkta, tas ir, Eiropas padomes Antidopinga konvencijas, 49. punkta (par Latvijas pievienošanos 1972. gada Konvencijai par bioloģisko un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu), 50. punkta (par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā), 51. punkta (par 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) un 52. punkta (par Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību) izskatīšanu pirmajā lasījumā pārcelt aiz darba kārtības 14. punkta.

Vai "par" vai "pret" kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai ir iebildumi deputātiem? Arī iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi deputāti! Dokuments nr. 1651. Komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Igoram Vinokurovam. Igors Vinokurovs dzimis 1939. gadā Ukrainā, 1957. gadā Ukrainā beidzis vidusskolu, no 1957. līdz 1964. gadam strādājis par matrozi Melnās jūras kuģniecībā, Rīgā ieradies 1964. gadā. No 1964. gada sācis strādāt Latvijas kuģniecībā par mašīnistu, strādājis līdz 1967. gadam un 1967. gadā cietis aviokatastrofā, kuras rezultātā zaudējis abas kājas. Saņēmis pirmās grupas invaliditāti, 1970. gadā atgriezās darbā, neklātienē iestājās Liepājas jūrskolā, pabeidza to 1976. gadā un ieguva radiotehniķa diplomu, un, strādājot uz kuģa, ir ieguvis pirmās klases radista diplomu.

Deputāti, kas parakstījuši rekomendāciju, rekomendē viņu uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas jūrniecības attīstībā. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti debatēs runāt vēlas? Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Man bija tas gods strādāt ar šo cilvēku pusotru gadu vienā kolektīvā. Neskatoties uz viņa personīgo traģēdiju, 90. gadu sākumā Vinokurovs parādīja patiešām lielisku patriotisku stāju kolektīvā, kurš nebūt nebija vienkāršs - tie bija tālbraucēji zvejnieki, un šie kolektīvi tajā laikā bija ļoti tālu no tā, ko mēs saprotam ar patriotisko noskaņojumu. Un šis cilvēks - Igors Vinokurovs - ieguldīja lielu darbu, saudzējot, saglabājot to, kas vēl bija glābjams no tālbraucēju jūras flotes. Viņš šajā mācību darbā un patriotiskajā darbā šajos kolektīvos patiešām ir nopelnījis šo atzinību, šo patiešām augsto atzinību, lai saņemtu šo pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vladilens Dozorcevs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es varētu runāt par to, cik cilvēku, cik speciālistu ir izaudzinājis Vinokurovs, vai par to, kā viņš cīnījās par kuģa "Sedovs" atdošanu Latvijai. Savulaik par to daudzi žurnālisti rakstīja. Bet es uzskatu, ka te galvenais ir kaut kas cits. Kādreiz es rakstīju par šo aviokatastrofu, kuru viņš pārdzīvoja un kuras dēļ pazaudēja abas kājas, pārdzīvoja 24 operācijas un tā tālāk. Pēc būtības viņš ir dzīva leģenda, cilvēks, kurš dzīvo šeit, bet par kuru raksta angļu prese, Francijas prese tad, kad viņš ar savu ekipāžu parādās tur. Tāpat kā kādreiz rakstīja par Alekseju Meresjevu, kurš lidoja bez kājām. Bet šis cilvēks stāv uz kuģa un strādā bez kājām. Varbūt tikai Ādamsona kungs vai ārsti, kuri šeit sēž, saprot, ka tas ir unikāls gadījums, un es uzskatu, ka Vinokurova dzīvi mēs varam ņemt par paraugu, audzinot mūsu jaunatni.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izlemt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Igoram Vinokurovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Igors Vinokurovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim tagad jautājumu par Eiropas padomes Antidopinga konvenciju nr. 135.

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā, kā jau jūs redzējāt no dokumentiem, mēs lūdzam atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu izlemt jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir atzīta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Anotācija ir pievienota. Ārlietu komisija kopā ar speciālistiem ir izvērtējusi šo dokumentu. Es negribētu šeit kavēt laiku, lai nolasītu jums anotāciju, es ceru, ka visi ir ar to iepazinušies. Lūdzu balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai debatēs runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 40... Piedodiet, nav kvoruma. Godātie kolēģi! Aicinu piedalīties balsošanā! Deputātus lūdzu atgriezties savās darba vietās, kuri neatrodas tur, bet atrodas citur sēžu zālē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ņemot vērā lielo vienprātību, ar kādu likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, ja nav iebildumu, es lūgtu kolēģus nobalsot to šodien arī otrajā lasījumā un pabeigt šī jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 49. punkts - likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972. gada Konvencijai par bioloģisko, bakterioloģisko un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu nobalsot par šī jautājuma steidzamību, tā ir lēmusi arī Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es aicinu izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā un balsot "par".

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, es lūgtu atļauju izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Iebildumu nav. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tātad, kā jūs redzat, Ārlietu komisija ir izdarījusi dažus redakcionālus labojumus šajā likumprojektā, kuri, protams, neskar šā jautājuma būtību, nevar skart šā jautājuma būtību. Tātad pirmie redakcionālie labojumi ir izdarīti nosaukumā. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta nosaukumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat 1.pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī pret tiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 2.pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

I.Bērziņš. 3.pants tiek izslēgts no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izslēgt no likumprojekta 3.pantu, mainot pārējo pantu numerāciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tālāk 4. un 5. pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionālajiem labojumiem gan 4., gan 5.pantā piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Beigās komisija uzskata par nepieciešamu pierakstīt, ka likums Saeimā pieņemts 1996.gada attiecīgajā datumā, kad mēs balsosim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, bet uzreiz gribu teikt, ka šodien es neaicināšu izskatīt to otrajā lasījumā, jo Juridiskajai komisijai ir bijis viens priekšlikums, kuru mums vajadzētu iestrādāt tabulā, un tad mēs varētu nākamreiz, izskatot otrajā lasījumā, pieņemt šo likumprojektu pilnībā. Bet vispirms lūdzu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izlemt jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Kādi, Bērziņa kungs, ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu?

I.Bērziņš. Vai pirmajā lasījumā nevajag balsot atsevišķi?

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vai debatēs kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Tagad lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

I.Bērziņš. Priekšlikums ir izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 16.janvārī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 16.janvāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā jautājuma steidzamību un izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir atzīta.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu, es lūgtu atļauju un iespēju izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Lūdzu!

I.Bērziņš. Tātad jūs redzat tabuliņā, ka ir redakcionāli precizējumi nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr. 1859. Lūdzu!

I.Bērziņš. Ir redakcionāli precizējumi nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai pret likumprojekta nosaukumu, kurā izdarīti redakcionāli precizējumi, iebildumu nav? Nav. Tātad pieņemts.

I.Bērziņš. 1. un 2.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 4.pants izteikts jaunā redakcijā: "Konvencija un Pielikumi stājas spēkā tās 22.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 5.pants tiek izslēgts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 5.panta izslēgšanu piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Es lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, kā jūs redzat, tekstā šeit nav rakstīts par šā jautājuma steidzamību. Šāda situācija radās tādēļ, ka Ozoliņa kungs, kurš, kā jūs zināt, ir šādu jautājumu risināšanas speciālists un tajos ir ļoti ieinteresēts, lūdza šo jautājumu neskatīt kādu laiku, kamēr viņš nav iepazinies ar atsevišķām detaļām. Taču, tā kā šis jautājums tik ilgi jau ir gulējis darba kārtībā un Ozoliņa kungam pilnīgi pietika laika, lai izskatītu šo jautājumu līdz pirmajam lasījumam, tad mēs komisijas sēdē otrreiz pieņēmām lēmumu - lūgt sēdi nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Steidzamība ir atzīta.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu iespēju izskatīt arī otrajā lasījumā pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

I.Bērziņš. 1., 2., 3. un 4.pantā, kā jūs redzat, tekstā ir izdarīti nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem, ko izdarījusi atbildīgā komisija likumprojekta 1., 2., 3. un 4.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 5.pants ir jaunā redakcijā. Tātad: "Konvencija, Pielikumi un Atrunas stājas spēkā konvencijas 20.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 5. panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bērziņš. Attiecīgi, ja šis pants ir pieņemts, tiek izslēgts 6.pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 6.panta izslēgšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1734 "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Anotācija visiem deputātiem ir bijusi. Būtība ir tāda, ka likumprojekts ir izstrādāts ar nolūku ieviest īpašus noteikumus uzņēmumu grupās ietilpstošu uzņēmumu aplikšanā ar nodokli, tas ir, radīt iespēju uzņēmumu grupu uzņēmumiem segt vienam otra zaudējumus, samazināt tā grupas uzņēmuma, kurš strādās ar peļņu, apliekamo ienākumu par summu, kas nepārsniedz otra grupas uzņēmuma, kurš strādājis ar zaudējumiem, zaudējumus.

Faktiski tas nozīmētu papildnodokļu atvieglojumus uzņēmumu grupās ietilpstošajiem uzņēmumiem. Principi ir divi. Viens ir konsolidācijas princips, kas nozīmē, ka visi uzņēmumu grupā ietilpstošie uzņēmumi tiek uzskatīti par vienu nodokļa maksātāju, bet otrs ir zaudējumu pārnešanas princips jeb metode, kad uzņēmumu grupā ietilpstošie uzņēmumi tiek saglabāti kā atsevišķi nodokļu maksātāji, tikai katrs grupā ietilpstošais uzņēmums patstāvīgi aprēķina apliekamo ienākumu. Šajā gadījumā atsevišķu grupas uzņēmumu taksācijas periodā radušos zaudējumus var segt citi grupas uzņēmumi no to taksācijas periodā gūtās peļņas.

Sagatavotajā likumprojektā ir iestrādāta zaudējumu pārnešanas metode. To ir vieglāk administrēt, jo, lai pārbaudītu, vai zaudējumu pārnešana ir notikusi saskaņā ar likuma prasībām, pietiek veikt pārbaudes tikai tajos grupas uzņēmumos, no kuriem zaudējumi tiktu pārnesti, un tajos uzņēmumos, uz kuriem zaudējumi ir pārnesti. Līdz ar to tiktu samazināta Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku noslogotība un paaugstināta pārbaužu efektivitāte.

Es ieteicu deputātiem izlasīt pašiem šos principus, kā drīkst pārnest zaudējumus grupas uzņēmumi, kuri vienlaicīgi atbilst visiem principiem, un šie principi ir uzskaitīti anotācijā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs redzam spīdošu diplomātisku gājienu, kā var dabūt spēcīga lobija likumprojektu caur Saeimu. Ir uzrakstīts ļoti skaists, sarežģīts teksts. Man, pieredzējušam uzņēmējdarbībā, ir dūšīgi jāstrādā ar ekspertiem, lai mēs visu līdz galam izprastu. Cienījamais Apiņa kungs, protams, ir lielisks dakteris, bet es šaubos, vai viņš orientējas tik sarežģītās lietās kā, piemēram, holdinga sabiedrības, koncerni, kas ir uzņēmējdarbības augstākais lidojums, taču viņš tika izvirzīts par likumprojekta referentu. Ir izmantots mirklis, kad zālē visi ir miermīlīgi un klusi noskaņoti, lai kārtējais likumprojekts gūtu atbalstu. Diemžēl tik vienkārši tas nenotiks.

Runājot vienkāršā valodā un neiedziļinoties daudzajās būtībās, es jums tikai pateikšu sekojošu momentu. Cienījamais Andris Šķēles kungs, kuram slēptā vai tiešā veidā pieder viens no lielākajiem Latvijas holdinga uzņēmumiem - pārtikas pārstrādes uzņēmumi, protams, ir dziļi ieinteresēts taupīt tā, kā jātaupa visiem Latvijā.

Mēs "nogriezām" budžetā daudz ko - visas sociālās programmas, nevarējām palielināt skolotāju algas, ļoti mazas ir investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā, toties šeit mēs ar vieglu roku samazinām ieņēmumus valsts budžetā vai uzņēmumiem apmēram par summu no 3 līdz 6 miljoniem latu. Uz kā rēķina? No pensionāriem mēs pacentāmies atņemt, bet šeit atņemt nedrīkst. Bet tagad rodas jautājums - no kā? Un tas ir rakstīts šajā pašā dokumentā. Atšķirsim tātad 4.lappusi, kur priekšpēdējā rindkopā tas ir konkrēti uzrakstīts. Jāatzīmē arī, ka šāda likumprojekta pieņemšana stimulēs ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā potenciāliem... un tālāk kā tekstā. Protams, šeit runa nav ne par mazo, ne par vidējo uzņēmēju, jo holdinga sabiedrība ir iespējama tikai lieluzņēmējam, bet lieluzņēmēja lobijs tautai un budžetam maksā 6 miljonus latu. Padomājiet par to!

Skaists likumprojekts, viss būs o'kay, viss virzīsies uz progresu, rāposim uz Eiropas pusi no Eiropas, un daudzās attīstītās valstīs tas ir devis daudz ko labu. Arī Latvija tātad, kā tiek definēts, būs attīstītas ražošanas valsts, bet apskatīsim šīs būtības visbūtiskāko lietu, un tā ir otrā rindkopa tajā pašā 4.lappusē. Citēju: "Tâ kā zaudējumu pārnešanas rezultātā tiek samazināts konkrēta uzņēmumu grupas uzņēmuma apliekamais ienākums, tā rezultātā budžetā tiks iemaksāts mazāks nodoklis, nekā tas tiktu iemaksāts gadījumā, ja šāda zaudējumu pārnešana nebūtu atļauta." Pēc prakses, pēdējā rindiņā tas samazina nodokļa apmēru par 5-10%. Atvainojiet, es neko neesmu izdomājis, nesaku neko populistisku. Likumprojekta autoru anotācijā tas ir uzrakstīts ar vienkāršu metodi, jo deputāti taču papīrus nelasot. Kļūda! Jo lasa un saprot! Es paļaujos uz manu kolēģu saprātīgumu. Ja jau mēs visai Latvijas tautai esam likuši ekonomēt, tad lai ekonomē arī milzīgās holdinga sabiedrības un tos 10 vai 6 miljonus latu novirza Latvijas budžetā, nevis, atvainojiet, iegulda Baltezera jaunbūvēs un 600 mersedesos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Krisberga kungs jau šeit vērsa jūsu uzmanību uz tiem šokējošajiem skaitļiem, kas šeit ir ierakstīti likumprojekta anotācijā. Man tāpat kā maniem frakcijas kolēģiem nevar būt pieņemams tas, ka valsts šādi ar vieglu roku atsakās no 3-6 miljoniem latu valsts budžetā situācijā, kad mums ir tik saspringts budžets, kad ir jāekonomē uz skolotāju algu rēķina, ir jāekonomē uz sociālo pabalstu rēķina, kad tiek samazinātas sociālās garantijas. Es uzskatu, ka šādu grozījumu izdarīšana un šādu budžeta ieņēmumu samazināšana ir vienkārši netaisnīga. Un, ja mēs runājam par to, ka ir nepieciešams samazināt nodokļus, atbalstīt uzņēmējdarbību, tad arī šī samazināšana ir jāveic citā veidā. Uzskatu, ka Latvijas nākotne ir jābalsta uz stipra vidusslāņa veidošanos, un līdz ar to mums ir jārealizē tāda politika, kas veicina mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, nevis šeit, Saeimā, ir jāaizstāv lieluzņēmēju intereses. Un Krisberga kungs jau pateica, konkrēti kādas šīs intereses ir.

Tā kā mūsu programmatiskā pamatnostādne ir - labklājību visiem! - tad mēs arī konsekventi iestāsimies par to, lai šī nostādne tiktu realizēta mūsu pieņemtajos likumos, un tādēļ mēs nevaram šeit atbalstīt atsevišķu likumprojektu, kur skaidri redzams atsevišķu grupu interešu lobisms. Tādēļ es aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā nepieņemt un visiem deputātiem balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs esam nesen pārdzīvojuši to murgu, kad mums bija jāapstiprina... kad mēs kopīgi apstiprinājām kādu lietu, ko mēs saucam par budžetu. Cits viņu sauc par tautas genocīda plānu. Un tagad mēs skatāmies, ka mēs dosim lielām firmām vēl kaut kādu nodokļu atlaidi. Un es gribētu, lai latviešu tauta, it īpaši lai mēs šeit, Saeimā, saprastu kaut ko. Pasaules bankas tāme, lai atvietotu Baltijas ostas Sanktpēterburgā, ir 90 tūkstoši miljonu dolāru. Varbūt divas trešdaļas no Baltijas ostām ir Latvijā. Tā ka mūsu priekšrocība ir 60 tūkstoši miljonu dolāru, uz katru iedzīvotāju mums ir 20 tūkstošu dolāru priekšrocība, kuru izmanto "Latvijas ceļa" un citu lielo partiju draugi. Mūsu ostās katram latvietim, katram latviešu iedzīvotājam ir priekšrocība šajā monopolā 20 tūkstošu dolāru vērtībā. Pat viens procents no tā būtu 100 latu gadā.

Mums ir jāliek lielas muitas... ne muitas, bet lieli nodokļi tiem, kas izmanto mūsu ostas uz šiem tranzītceļiem. Nedrīkst būt tāda runa, ka mēs nespējam maksāt skolotājiem algas vai pensionāriem pensijas. To mēs vienkārši negribam darīt, "Latvijas ceļš" to negrib darīt, varbūt Saimnieks to negrib darīt, varbūt "Tçvzemei un Brīvībai" to negrib darīt, bet mums ir 60 tūkstoši miljonu dolāru Dieva dāvana, kura tiek lietota, bet tauta it nekā no tā nedabū.

Mums ir jāliek šīs tranzītsistēmas lietotājiem maksāt vai nu par tonnu, vai no peļņas lielus ciparus, lai mums nebūtu tās nabadzības, kas mūsu tautai ir. Mums ir jāatrod tā griba, un es nesaprotu, kāpēc mēs kā tautas deputāti negribētu atrast to gribu... kāpēc "Ventspils naftai" un citām firmām ir jāpelna nauda tādos apjomos, ka mēs pilnīgi nesaprotam pat tās summas, turpretī tautai it nekas nenāk.

Un tagad vēl tā nekaunība, ka mums lūdz šitiem lielajiem konglomerātiem atlaist vēl vairāk nodokļus. Es nezinu... Es domāju, ka mums ir jābalso pret to likumu, un Jaunajā gadā tie, kas domā man līdzi... Mums būs jāuzliek muita ar nodokli mūsu tranzītsistēmai, tam, kas iet caur mūsu ostām, tādā mērā, ka mēs spēsim maksāt tās algas un tās pensijas. Un mums ir jāatņem tiem tautas vadoņiem, kuri ir sagrābuši šito Dieva dāvanu, kas vērta 60 tūkstošus miljonu dolāru, kuri ir tos sagrābuši it kā savu privatīpašumu un grib ar to pelnīt, turpretī mūsu tauta iet bojā nabadzības ceļā.

Es jums lūgtu šito likumu noraidīt, bet, ja mēs viņu nenoraidām, tad otrajā un trešajā lasījumā tur ielikt iekšā tos nodokļus, kuri ir jāmaksā tiem, kas lieto mūsu ostas un tranzītceļus, jo tas, kas notiek ar manu tautu... jūsu tautu, man nav pieņemams, un tas ir pilnīgi nevajadzīgs. Mums ir liela Dieva dota bagātība, kas jau no senču laikiem ir Latviju pataisījusi, Rīgu pataisījusi par vienu no pasaules galvaspilsētām, bet mēs šodien to vienkārši piemirstam un atļaujam tiem nekaunīgajiem cilvēkiem, kuri ir pārņēmuši kontroli, slaukt vēl un vēl un dot tautai atpakaļ mazāk un mazāk. Un tas man kā latvietim ir nepieņemams. Es ceru, ka jums kā latviešu pilsoņiem tas ir nepieņemams, un es ceru, ka jums šeit, Saeimā, kā latviešu pilsoņu pārstāvjiem tas ir nepieņemams. Lai tie, kuri lieto to, ko mums Dievs ir devis, lai viņi maksā mūsu tautai pieklājīgu nodokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Pirmajā lasījumā debatēs piesakās tikai rakstveidā, Počas kundze, tādēļ debates beidzam. (Starpsauciens: "Varēja jau nu ļaut izteikties...") Komisijas vārdā Apiņa kungs!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Man būtu ļoti paticis, ja būtu tikusi pie vārda par šo likumprojektu arī Aija Poča. Man ir jāizsaka pateicība Krisberga kungam, Valdmaņa kungam par ļoti aktīvo uzstāšanos un ieinteresētību likumprojekta izskatīšanā, un mēs būsim ļoti gandarīti redzēt jūs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdēs, kad jūs nāksit ar saviem reālajiem un ļoti praktiskajiem priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Es lūdzu kolēģus tomēr ievērot, ka tā nav pilnīga atbrīvošana no nodokļiem, jo ne vienmēr lielu nodokļu uzlikšana stimulē tautsaimniecību, un, ja nu kādam, pieņemsim, Krisberga kungam, ir divi uzņēmumi, no kuriem viens ražo, piemēram, maizi, bet otrs - vīnu, tad taču mēs esam ieinteresēti, lai viņi abi divi ražotu tālāk. Cienījamie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 12, atturas - 9. Pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

P.Apinis. Par termiņu otrajam lasījumam lūdzam noteikt 12.janvāri.

Sēdes vadītājs. 12.janvāris. Paldies. Vai iebildumu nav? Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1704, trešais lasījums. 1.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt preambulā atsevišķus vārdus. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. 2.lappusē ir priekšlikums izteikt sadaļas "Likumā lietotie termini" trešo daļu tādā redakcijā, kāda šeit ir piedāvāta. Atbildīgā komisija ir to atbalstījusi un redakcionāli vēl precizējusi visu šo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt sadaļas "Likumā lietotie termini" trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Un pēdējā lappuse - 7.lappuse. Ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu tādā redakcijā, kāda šeit piedāvāta, un arī šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies. Lūdzu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, kurā lūdz izdarīt Saeimas darba kārtībā izmaiņas - pārcelt darba kārtības 22.punkta (likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" trešajā lasījumā) izskatīšanu pēc 66.punkta (likumprojekts "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu").

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, arī tā attieksme, kāda ir jūtama zālē, dzirdot šādu priekšlikumu, liecina par šā priekšlikuma absurdumu un tendenciozitāti. Un tas arī faktiski rāda uz to, ka ir daļa deputātu, kuri negrib, lai šis likumprojekts šodien Saeimas sēdē tiktu izskatīts, un grib, lai tas tiktu atlikts vēl uz faktiski nenosakāmu laiku. Jo es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šā priekšlikuma būtība ir pārcelt šo likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" kā pēdējo šīs sēdes darba kārtības jautājumu, un kaut arī mēs strādājam trīs dienas tagad šajā sēdē, tomēr ir maz ticams, ka mēs līdz šīm beigām tiksim, un tas nozīmē, ka šā svarīgā jautājuma izskatīšana tiks atlikta atkal tālāk līdz janvārim. Un janvārī to varēs atlikt līdz februārim, martam un tā tālāk. Es domāju, ka tā ir situācija, kura mums nav pieņemama, un mums vajadzētu tomēr šo jautājumu skatīt un operatīvi to atrisināt, lai šis likums varētu stāties spēkā.

Es tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns vēlas runāt "par".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es arī, kā pīpmanis, šinī gadījumā aicinu tomēr pārlikt šo likumu uz mūsu darba kārtības beigām. Protams, es ceru, ka Lagzdiņa kungs neuzskatīs, ka šeit ir kaut kāda korupcija vai ietekme. Bet, cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka mēs to varētu atstāt kā "gardo kumosiņu" mūsu sesijas beigās, kad mēs varēsim, jau jūtot tuvojošās brīvdienas, to arī izskatīt. Jo šinī gadījumā es uzskatu, ka mums ir daudz aktuālāki likumprojekti, kas stāv pirms šā likuma, tādēļ es tomēr domāju, ka vajadzētu pārcelt to uz sēdes beigām, un tad mēs to varētu pirms Ziemassvētku brīvdienām tā jauki izskatīt, un, iespējams, tas būs arī kā liels patīkams pārsteigums Čerāna kungam, lai varētu Jauno gadu draudzīgi sagaidīt bez alkohola un bez cigaretēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Juris Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1706. Tātad trešajā lasījumā ir redakcionālas izmaiņas. Būtiski priekšlikumi... (Starpsauciens: "Nekā nedzird!") Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā.

J.G.Vidiņš. Tātad trešajā lasījumā būtiskas izmaiņas ir 1.pantā. Priekšlikumi no deputāta Lujāna. Viņš ierosina 1.pantā tekstu pēc vārdiem "1.janvāri - Jaungada dienu" papildināt ar vārdiem "8.martu - Latvijas sieviešu dienu". Komisija izskatīja šo priekšlikumu un noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc aukstās, bargās, cilvēka dzīvībai bīstamās ziemas nāk svētki, kas apliecina to, ka mostas daba, mostas cilvēks darbam un mīlestībai. Tā ir tā diena, kas saistās ar pavasara ekvinokcijām. Tātad diena ir vienāda ar nakti. Un ar katru nākamo dienu dienas garums paliks lielāks. Šo datumu ir atzīmējušas ļoti daudzas tautas. Arī senlatviešiem šie ir bijuši no četriem svarīgākajiem svētkiem. Tātad ir Ziemassvētki, un tiem pretēji svētki, pēc Saules rita, ir Jāņi, un tad ir Lieldienas un Miķeļi. Četrstūris - "auseklītis".

Tālāk. Jūdiem, tiesa, šie svētki saucas... viens vārds ir "pesah" - tas nozīmē "diet", "klibot"... tie ir saistīti ar Mēness kultu. Šajā naktī nācis ļaunais gars, un, lai atpirktos no viņa, bija jāziedo zieds. Nākamais moments jūdu reliģijā ir izraēliešu tautas iziešana no Ēģiptes, un tagad jau tie saucas "pasha", kas nozīmē "iziešana", "glābšanās". Tas bija saistīts ar upurjēra upurēšanu, un ar asinīm viņi apsmērēja palodzes, lai atriebes eņģelis zinātu, kur dzīvo jūdi, un lai nogalinātu ienaidniekus.

Tālāk. Ģermāņiem šie svētki saistīti ar pavasara dievieti Osteru. Ostera iesvēta zaķi, kurš dēj olas, kas ir auglības simbols. Vāciešiem šie svētki saucas "Ostersonntag" un "Ostermontag". Divas dienas.

Nākamais vēsturiskais moments ir kristiešiem. Jēzus Kristus miršanas diena, kas beidzas ar Jēzus Kristus augšāmcelšanās svinēšanu. Mēs svinam pēc kristiešu pieņemtajām kalendāra normām. Sākumā kristieši Lieldienas svinēja vienā laikā ar jūdiem, taču pirmajā vispasaules koncilā 325.gadā tika nolemts, ka kristiešiem Lieldienas svinamas atsevišķi. Pirmā svētdiena ir pēc pavasara ekvinokcijas un pilnmēneša, kad apritējusi pilna nedēļa pēc jūdu pashas. Tāpat koncils noteica, ka Lieldienu visagrākais datums drīkst būt (ieklausieties šajos datumos!) 22.marts un visvēlākais - 25.aprīlis.

Kāpēc es uzstājos? Tāpēc, ka nākamā "civilizācija" jeb gudrā tauta bija komunisti, kas arī izdomāja, ka sakarā ar pavasara ekvinokciju ir kaut kas jāsvin tautai. Un viņi izdomāja 8.martu. Jūs zināt, ka krievu pareizticīgo baznīca ir saglabājusi veco kalendāra skaitīšanas stilu, tas ir, plus 13, 14 dienas... Pieskaitiet 8.martam 13, 14 dienas. Kādu datumu mēs dabūjam? 21., 23.marts. Tas ir Lieldienu svinēšanas datums. Ne par velti 8.martu sauca arī par Pavasara svētkiem, un ne par velti apsveica sievieti, jo tas ir auglības simbols. Tātad Pavasara svētki - mostas daba, mostas cilvēki, mostas ziedi, mostas tulpes... Tātad secinājums: lai apvienotu visus šos svētkus, ko mēs, dažādu ticību un tautību cilvēki, gribam svinēt, mums nepieciešamas tā saucamās Otrās Lieldienas. Jo Pirmās Lieldienas jau... Pati likuma būtība ir tāda, ka Saeima ir pieņēmusi likumu, nosakot kā svētku dienu Pirmās Lieldienas. Ja ir pirmās, tad ir arī otrās. Arī Eiropas valstīs ir divas dienas, un arī pirmskara Latvijas laikā bija divas dienas.

Tādēļ es aicinu priekšlikumu par 8.martu noraidīt un pārcelt šo dienu uz Otrajām Lieldienām.Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man, protams, ir diezgan grūti tagad runāt pēc šādas izvērstas Jurdža kunga runas, kurā tika pieminēti gan jūdi, gan upurēšana, gan olas, gan vēl daudz kas cits. Un, protams, man ir grūti atgriezties atpakaļ pie 8.marta. Bet iespējams, ka tā Jurdža kunga iniciatīva ir ļoti interesanta. Varētu nosaukt 22.martu par pārcelto 8.martu, teiksim. Protams, es izdarīju labojumu. Ja jau vārdi "Starptautiskā sieviešu diena" tik daudziem "grieza ausīs", es piedāvāju izmainīt šo nosaukumu un nosaukt to dienu par Latvijas sieviešu dienu. Es domāju, ka šinī gadījumā tas būtu pietuvinātāk, un, protams, mēs varam pacelt gan auglību, gan visu pārējo, kā Jurdža kungs piedāvāja, bet šodien Latvijai laikam tas pagaidām nedraud, un Jurdža kungam varētu arī pārējie ārsti - gan Požarnova kungs, gan arī Vidiņa kungs - izskaidrot, cik mums ir liela dzimstība un kā tur ir ar visām pārējām lietām.

Tādēļ šinī gadījumā es ieteiktu tomēr atbalstīt šo projektu. Patiešām, būtu vajadzīga šī diena, kurā mēs pievērstu uzmanību reālajai sieviešu situācijai un dotu sievietēm iespēju justies kā pilnvērtīgiem sabiedrības pilsoņiem. Jo diemžēl šodien mēs varam konkrēti runāt par to, ka viņu tiesības pietiekami daudzos jautājumos ir ierobežotas. Darba jautājumā, arī sociālajos jautājumos tās ir ierobežotas. Un tādēļ es domāju, ka tāda diena Latvijā ir nepieciešama. Un, ja daļai kolēģu tas izraisa tādu agresijas vilni, tad man ir grūti spriest par tiem iemesliem. Bet iespējams, ka nākamreiz, tad, ja neatbalstīsim pat šādu iniciatīvu, es piedāvāšu nosaukt to par Latvijas Nacionālo sieviešu dienu. Tad man būs interesanti redzēt, ko Jurdža kungs izdomās svaigu atkal. Es domāju, ka šoreiz vajadzētu atbalstīt, jo mēs visu laiku balansējam uz robežas... Un drīzāk šinī gadījumā parlaments parāda necieņu Latvijas sievietēm. Protams, es nekad neesmu uzskatījis, ka tā ir kaut kāda speciāla cīņas diena. Bet šīm problēmām ir jāpievērš uzmanība un vienreiz gadā ir jādod vismaz... Protams, būtu patīkami, ja visu gadu atsevišķi deputāti vīrieši pievērstu šīm problēmām uzmanību, atbalstītu sievietes. Bet nebūsim liekuļi! Tā tas nav. Un tādēļ tas būtu nepieciešams.

Tādēļ es aicinu tomēr šoreiz atbalstīt manu iniciatīvu. Turklāt pagājušajā reizē bija arī Finansu ministrijas slēdziens, ka tas neprasītu nekādus papildu asignējumus. Šādus svētkus Latvijā vajadzētu atjaunot, un tas būtu normāls solis.

Un, kas attiecas uz Jurdža kunga priekšlikumu par 22.martu, tos varētu nosaukt arī par Jurdža svētkiem, un tas būtu ļoti labs un skanīgs nosaukums, un patiešām varbūt arī to vajadzētu apspriest un atbalstīt... ka tā būtu ekvinokcija... tur nosaukuma variācijas varētu būt dažādas, bet es domāju, ka šīs divas lietas nemaisa viena otrai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Šeit ir divi priekšlikumi par likuma 1.panta papildinājumu. Ļoti īsi runāšu vispirms par Lujāna kunga priekšlikumu. Par 8.marta - Latvijas sieviešu dienas - noteikšanu par svētku dienu Latvijā. Es domāju, ka mēs šeit esam jau vairākas reizes šo priekšlikumu skatījuši, Saeima ir izteikusi vairākas reizes savu noraidošo attieksmi pret to, un, es domāju, tas nav korekti - mēģināt šīs savas idejas "dzīt cauri" Saeimai vairākas reizes - var būt, ka kādreiz "izies cauri"... Mēs esam jau izteikuši savu principā negatīvo attieksmi pret to, un, es domāju, šeit tālāka diskusija nebūtu vajadzīga. Šis priekšlikums ir vienkārši ar balsojumu noraidāms.

Kas attiecas uz deputāta Jurdža priekšlikumu, es domāju, tas ir daudz nopietnāks, un, kaut arī argumentācija no Jurdža kunga puses izskanēja, manuprāt, visai dīvaini, es domāju, pati priekšlikuma būtība ir ļoti nopietna. Priekšlikuma būtība - noteikt arī otro Lieldienu dienu kā svētku dienu. Latvija ir Eiropas kultūras sastāvdaļa, vismaz mēs to gribam, mēs tādi esam, un Eiropas kultūra nepārprotami sakņojas kristīgajā kultūrā. Kristīgajā tradīcijā ir pieņemts svinēt šo galveno gada notikumu - Kristus augšāmcelšanās svētkus, kas simbolizē šo pasaules pestīšanas vēsti un Dieva... teiksim, labā uzvaru pār nāvi. Šī pestīšanas vēsts cilvēkiem dod cerību un ir šajā ticībā pats galvenais notikums. Kristīgajā ticībā ir pieņemts svinēt šo galveno gada notikumu vairākas dienas, un tā tas ir pilnīgi visās... praktiski daudzās Eiropas valstīs.

Tādēļ aicinu deputātus atbalstīt šo Jurdža kunga priekšlikumu un balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pat grūti sevišķi nopietni runāt par šo lietu, kura ir jau daudzkārt vairākuma noraidīta. Bet nu Lujāna kungs ir darījis, kā parasti: ja viņu izmet pa durvīm ārā, viņš vienmēr lien pa logu iekšā - kaut vai piecas reizes! Labi, ka tagad ir trešais lasījums, tagad viņš nevarēs pārveidot... nu ir to pārvērtis jau par Latvijas sieviešu dienu... Bet noteikti, ja būtu vēl arī ceturtais lasījums, viņš to pārvērstu... droši vien Lujāna vārdā nosauktu Sieviešu dienu - 8. martu... un tā tālāk... Bet nu viņam šādas iespējas nav. Vienīgais, ko es tagad gribētu sacīt: Lujāna kungs, jūs ar saviem "interiešiem"... varbūt necīnieties par šo "mazo Padomju Savienību" Latvijā, bet varbūt saposieties un brauciet pie Lukašenko vai vēl kaut kur citur, uz kādu līdzīgu vietu, un tur jums būs visas iespējas un atbalsts šādā veidā baudīt visus priekus!

Un es vēl gribētu paironizēt un teikt: var būt, ka jūs esat puķu audzētāju lobijs vai puķu tirgotāju lobijs. Audzētāju jau gan tagad Latvijā ir kļuvis stipri mazāk, bet... Un pašā noslēgumā teikšu tā: varbūt jūs, Lujāna kungs... es jums ieteiktu: dāviniet sievai un, ja paliek naudiņa, arī savām draudzenēm katru dienu ziedus, un viss būs "okei"!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Dobeļa kungs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit tomēr ir divi priekšlikumi, un tomēr vajadzēja runāt pēc kārtas, nevajadzēja runāt par abiem reizē, bet vajadzēja meklēt kaut ko apvienojošu, kā tur bija runāts - par auglības jēdzienu un par to, ka sieviete ir auglības simbols... Es domāju, ka ne vienmēr viena pati sievietes auglība ir pieņemama, ir tomēr nepieciešams, lai arī tas vīrietis varētu kaut ko darīt. Tā ka šeit nevajadzēja apvienot uz tādas bāzes šos divus priekšlikumus.

Nu, bet, ja jau ir runa par abiem reizē, tad tomēr es gribētu uzsvērt, ka balsojumi par katru būs tomēr atsevišķi. Un, ja jau mēs divas reizes esam noraidījuši šo priekšlikumu konceptuāli, tad kāpēc atkal vajadzēja to Klāras Cetkinas iemīļoto 8. martu šeit bāzt iekšā? Neviens jau neko neiebilst pret kādiem svētkiem, kādiem jaukiem jauniem svētkiem, bet kāpēc uz vecās bāzes tas bija jādara? Tikai par to ir jautājums. Pirmais jautājums.

Un otrs jautājums. Man tomēr ir jāprasa - kāpēc sievietei tikai vienu reizi gadā jājūtas kā pilntiesīgai pilsonei? Tāds arguments man galīgi nav pieņemams.

Tāpēc es, kolēģi, tomēr domāju, ka mēs pret saviem svētkiem un atceres dienām izturamies ar pienācīgu cieņu, un, pirms mēs kaut ko jaunu iedibinām un kaut ko jaunu piedāvājam, to tomēr vajadzētu rūpīgi izskatīt, nevis uz trešo lasījumu sasteigti piedāvāt kaut kādu vienu vārdu izmainīt un atkal atgādināt mums par attiecīgo datumu.

Tā ka es, protams, aicinu arī trešo reizi paust šo savu viedokli. Lai arī šoreiz tas būtu negatīvs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man reizēm rada izbrīnu, cik labi māk atsevišķi kolēģi, kas sēž vidējās rindās, atrast visur politiku. Es nebrīnītos, ja tad, kad zālē ielidotu ods, Tabūna kungs ar Dobeļa kungu teiktu, ka to odu palaidusi "Maskavas roka". Un tāpat arī šinī gadījumā - šeit saskatīt tik drausmīgus... kā "Interfrontes" "izgājienu", kā Tabūna kungs saka... nu, man atkal ir izbrīns, protams.

Tāpat arī Čerāna kungs. Man rodas ļoti liels izbrīns: kur jūs šeit atrodat to ļaunprātību un ļaunumu? Es domāju, ka arī Latvija bieži vien saskaras ar sieviešu reālo situāciju Latvijas valstī. Man liekas, ka jūs to ikdienā redzat. Par to vajadzētu sen jau kliegt, un patiešām, ja jūs, Tabūna kungs, uzskatāt, ka ir runa tikai par puķīšu pasniegšanu šinī dienā, tad man ir žēl par jūsu saprašanas līmeni. Ne jau tikai puķītes... Un, ja jūs izsakāties, ka es esmu kaut kāds ziedu tirgoņu lobijs, tad man atkal jāsaka, ka patiešām šī lieta būtu jāveicina, jo no ziedu tirgoņu lobijiem ir cēlušies Latvijas biznesmeņi, gan tie, kas sēž šeit, gan tie, kas ir ministri, un varbūt patiešām tas veicinās nākotnē Latvijas ekonomikas uzplaukumu, Tabūna kungs. Tā ka, ja mēs varēsim eksportēt šinī dienā savas puķes uz Krieviju, tad tā nāks ieņēmumi Latvijai. Tā ka, Tabūna kungs, jūsu argumentācija ir visai specifiska.

Un es vēlreiz aicinu kolēģus nepārvērst to politiskā jautājumā. Tikpat labi var pārvērst par politisku jautājumu arī Kiršteina kunga piedāvāto Eiropas dienu. Vai tad tā nav Latvijas neatkarības zaudēšana - integrācija kaut kādā Eiropas savienībā? Vai tā nav kaut kāda PSRS atjaunošana, tikai uz otru pusi? Kā tad būs? Vai jūs, Tabūna kungs, arī tad kliegsiet? Vajadzētu nākt uz tribīni un kliegt, ka Eiropas diena - tā ir Latvijas valstiskuma zaudēšanas... attīstības un perspektīvas veicināšanas... Ja mēs tā runājam, tad runāsim demagoģiski abās pusēs. Ja šinī gadījumā jums personīgi ir kaut kāda neapmierinātība attiecībā pret sievietēm, pret ziediem, protams, var pielietot arī citus līdzekļus pret sievietēm. Bet nevajag jau šinī gadījumā šādu metodiku uzbāzt visai Saeimai. Katrs izklaidējas, kā māk.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr piedāvātu neklausīties šinī gadījumā šādus īpatnējus demagogus. Šoreiz es brīnos arī par Dobeļa kungu. Pagājušo reizi Dobeļa kungs teica, ka, ja nedaudz pamainītu, tad varētu atbalstīt... Nu tagad noņēmām visu to vārdu "starptautiskā" nost, palika vārdi "Latvijas sieviešu diena", bet Dobeļa kungam atkal nepatīk. Nu, es neņemos spriest, kā tad viņam patīk, varbūt Dobeļa kungs varētu vienreiz pats uzstāties ar likumprojektu un šo jautājumu izvirzīt, un, iespējams, mēs tad ātri arī atbalstītu. Nu, ja mana personība tik ļoti traucē, tāpat kā iepriekšējā reizē, kad diemžēl Panteļējeva kungs, neizlasot likumprojektu, to vienkārši noraidīja, tad šoreiz atkal var parādīt ar pirkstiņu un būs balsojums. Bet, vai tas būs vajadzīgs Latvijai un Latvijas sievietēm, es neņemos spriest. Un vienreiz vajadzētu beigt, kā jau es teicu, liekuļot un vajadzētu atbalstīt to, ko tauta atzīmē. Jo viņa to atzīmēs tāpat, bez Panteļējeva kunga pirksta un Dobeļa kunga pirksta. Viņa atzīmēs un pirks ziedus, un es nebrīnīšos, ja tanī dienā es redzēšu lielāko daļu Saeimas vīriešu rindās pēc ziediem un soļojot ar tortītēm uz mājām. Bet, protams, tribīnē varēs skaļi runāt par to, ka viņš tortīti nepērk un ziedus nenes.

Bet nu nebūsim meļi! Un tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts?... Acumirkli... Guntis Eniņš. Bet, Eniņa kungs, ir vairs tikai 6 minūtes līdz sēdes beigām. (No zāles deputāts G.Eniņš: "Tad nevajag!")

Ābiķa kungs vēlējās runāt. Vai jums pietiks ar 6 minūtēm? Lūdzu! Dzintars Ābiķis...

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu beigt šīs debates. Es saprotu, ka šeit dažiem no tribīnes vajag pierādīt savu alibi, jo viņi acīmredzot ir satraukušies par to, ka viņi ir te kaut kādā īpatnējā sarakstā bijuši, un tādēļ vienai daļai vajag pierādīt, piedodiet, ka viņi vēl ir spējīgi arī mūsu demogrāfiskos jautājumus risināt. Bet es ļoti aicinu beigt šo diskusiju un ķerties pie nopietniem likumprojektiem. (Starpsauciens no zāles: "Âbiķi, ko tu pats iejaucies šajā diskusijā!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir dažas minūtes. Eniņa kungam ir vajadzīgs vairāk laika. Debates beidzam.

Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi.

Pirmais. Tūlīt pēc pārtraukuma, pulksten 12.30, Saeimas Prezidija zālē notiks Prezidija sēde.

Vārds Robertam Zīlem.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi! Es atgādinu, ka pulksten divos mums ir komisijas sēde komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Demogrāfiskās apakškomisijas locekļiem lūdzu atcerēties, ka vienos ir sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Kaksītim.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Es atgādinu, ka pulksten 13.15 komisijas telpās sāksies komisijas sēde. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs. Vārds Atim Sausnītim.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija sapulcēsies pulksten 13.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Ludmilai Kuprijanovai.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Sociālo un darba lietu komisiju es lūdzu pulksten 12.30 uz komisijas telpām. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Izglītības komisija vienos!")

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Kazākam.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija sapulcēsies pulksten 15.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Oļegs Deņisovs.

Roberts Dilba,

Kārlis Jūlijs Druva,

Oļģerts Dunkers,

Gunta Gannusa,

Aigars Jirgens,

Ernests Jurkāns,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Rudīte Leitena,

Kristiāna Lībane,

Andrejs Naglis,

Normunds Pēterkops,

Anta Rugāte,

Juris Sinka,

Leonards Teniss.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz rītdienai, pulksten 9.00. Līdz 18. decembrim, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute