Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1996. gada 17. oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Mēs turpinām izskatīt pagājušajā sēdē skatīt pārtraukto likumprojektu "Par valsts noslēpumu". Trešais lasījums, dokumenta nr. 1529. Godātie deputāti, lūdzu, atrodiet šo dokumentu. Mēs palikām šā dokumenta 5. lappusē - pie Saeimas frakcijas "Latvijai" priekšlikuma papildināt likumprojekta 4. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu." Komisijas viedoklis bija noraidīt. Debatēs pierakstījies ir Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Labrīt, godāto Prezidij un godātie kolēģi! Tātad mēs šobrīd izskatām likumprojekta "Par valsts noslēpumu" 4. pantu, konkrēti, frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, ka nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu. Lieta ir tāda, ka šī 4. panta otrā daļa jau dod uzskaitījumu, kādu informāciju Ministru kabinets drīkst atzīt par valsts noslēpumu. Un šā priekšlikuma būtība ir noteikt, ka nekāda cita informācija, kas nav ietverta šajā uzskaitījumā 4. panta otrajā daļā, par valsts noslēpumu nedrīkst tikt pasludināta jeb atzīta. Šis ir jautājums, kas ir principā svarīgs demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai Latvijā. Ja pieņemtu šo priekšlikumu, ka nekāda cita informācija nedrīkst tikt pasludināta par valsts noslēpumu, tad Saeima būtu devusi Ministru kabinetam pilnvaras pasludināt informāciju par valsts noslēpumu noteiktās robežās. Es gan uzskatu, ka šīs robežas jau tā ir par plašu, un par to mēs tikām diskutējuši otrajā lasījumā, un tas nav šā brīža jautājums, bet svarīgs šobrīd ir valstiski tiesiskais princips - Ministru kabinetam deleģēt šīs tiesības noteiktās robežās. Es negribu šeit akcentēt pašreizējās pozīcijas un opozīcijas attiecības Saeimā, un man nav nekādas vēlēšanās prasīt sev kaut kādas papildu tiesības; jautājums šeit ir par to, kādā veidā informācijas politikas jomā veidojas attiecības starp valdību un Saeimu. Es tiešām negribu pastāvēt uz to, ka 4. panta otrajā daļā dotais uzskaitījums būtu visaptverošs un derīgs visām situācijām tuvāko 50 vai 100 gadu laikā - tas noteikti tā nebūs -, tomēr es gribētu uzticēties likumprojekta autoriem, dažādiem konsultantiem un ekspertiem (tajā skaitā no Ministru kabineta un it sevišķi no Aizsardzības ministrijas), kam būtu jābūt paredzējušiem šo nepieciešamību tuvākajam laika periodam - likumā ierakstīt vismaz to informāciju, kuras robežās tuvākajā laikā būtu vēlēšanās šo informāciju pasludināt par valsts noslēpumu. Un, ja nu kādā brīdī - pēc trim, pieciem, septiņiem vai divpadsmit gadiem - tiktu konstatēts, ka kaut kādu vitāli svarīgu un slēpjamu informāciju nevar ierindot nevienā no šajā uzskaitījumā minētajām kategorijām, tad tas būtu pilnīgi normāli, ka Ministru kabinets lūgtu Saeimu izdarīt šajā likuma pantā grozījumu. Un tas ir izdarāms pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tā ir sestā, septītā vai vēl kāda cita Saeima, ar jebkādu tajā pārstāvētu politisko spēku un pozīcijas un opozīcijas spektru. Šā priekšlikuma pieņemšana saglabātu nepieciešamo varas balansu starp likumdevēju un izpildvaru valsts noslēpuma jomā. Ja nu šis priekšlikums tiktu noraidīts, tad faktiski Ministru kabinetam parādītos iespēja pasludināt par valsts noslēpumu nekontrolējamu daudzumu informācijas. Ja priekšlikums tiktu noraidīts, tad likumā nekur nepaliktu tāda vieta, kas pasaka, ka informācija... nu, ka par valsts noslēpumu nevar tikt atzīti dažādi Ministru kabineta iekšienē izstrādājami normatīvo aktu projekti. Par valsts noslēpumu pasludināmās informācijas apjoma nekontrolētības dēļ var rasties dažādas situācijas, kad ministrijas var censties pasludināt par valsts noslēpumu jebkādu to sakrāto informāciju, ko tās negrib dot plašākai sabiedrībai. Un fakts, ka Ministru kabinets iegūst tiesības nekontrolējama apjoma informāciju pasludināt par valsts noslēpumu, liecina arī par būtisku varas disbalansa rašanos starp valdību un parlamentu. Un, godātie kolēģi, ir jāņem vērā, ka, pieaugot informācijas lomai sabiedrībā (un tas šobrīd notiek ļoti lielā ātrumā), šāda vispārēja atļaujoša situācija likumā var radīt valdībai, tas ir, mūsu valsts izpildvarai (vienalga, šai vai nākamajai, bet principā), pavisam negaidītas plašas un sabiedrībā nebūt neapsveicamas iespējas noslepenot kādu būtisku sava darba aspektu. Šīs informācijas lomas pieauguma rezultātā šīs iespējas var iegūt pavisam jaunas dimensijas, un es domāju, ka tas nekādā ziņā nav tas, ko mēs gribam. Kāds klasiķis ir teicis: kas kontrolē informāciju, tas kontrolē tagadni, pagātni un nākotni. Un es esmu pārliecināts, ka tas nav sabiedrības vairākuma interesēs - atstāt brīvas valsts noslēpumu saraksta paplašināšanas iespējas. Es negribu šeit izplūst garā argumentācijā par informētas sabiedrības veidošanas nepieciešamību (es domāju, tas tāpat nepārliecinās tos, kas to negrib saprast), bet es tomēr aicinu ar izpratni izturēties pret šo nepieciešamību.

Protams, var argumentēt arī tālāk. Noraidot šo priekšlikumu, lielā mērā zūd arī jēga šā panta otrajā daļā minētajam uzskaitījumam, un tas parādītu arī mūsu kā likumdevēju nevēlēšanos sasniegt reālus problēmu risinājumus. Var vēl vērst jūsu uzmanību uz to, ka, apspriežot otrajā lasījumā redakcionāli citādas normas ar līdzīgu efektu, praktiski neviens no deputātiem uzstāšanās laikā savā argumentācijā nevērsās pret pašu principu noteikt precīzas valdības pilnvaras šajā jomā, bet vērsa uzmanību uz dažādām latviešu valodas gramatikas niansēm. Šeit tās nianses, neapšaubāmi, nav palikušas. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka izskatāmais jautājums šobrīd ir būtisks no valsts uzbūves viedokļa un šo priekšlikumu atbalstīt ir būtiski arī tādēļ, lai veidotu Latvijā demokrātisku, izglītotu un informētu pilsonisku sabiedrību. Es diemžēl nevaru piekrist tabulā vēlāk dotajam Kristovska kunga priekšlikumam, kuru komisija rekomendē pieņemt precizētā redakcijā, jo jebkādā gadījumā tas neatrisina pilnībā to problēmu, par ko ir runa šajā priekšlikumā. Jo Kristovska kunga priekšlikums pirmām kārtām jau dod dažādas tulkošanas iespējas savas gramatiskās neveiklības dēļ. Es aicinu deputātus iedziļināties šajā problēmā un atstāt arī faktiski ļoti būtiskus jautājumus, kā šo likuma galīgo redakciju, pēc pieņemšanas Saeimā izveidot valodniekiem. Jo ir tāds teiciens: "Nošaut nevajag apžēlot." Atkarībā no tā, kurā vietā ieliek komatu, principā var mainīties izteiktā jēga. Un, ja mēs pieņemam šo Kristovska kunga priekšlikumu vai komisijas piedāvāto redakciju, tad valodniekiem nāksies šos pamatus ielikt vienā vai otrā veidā. Bez tam šis Kristovska kunga priekšlikums runā tikai par valsts noslēpuma statusa attiecināšanas ierobežošanu attiecībā uz informāciju un objektiem, kas ir bijuši un ir publiski pieejami, un pilnīgi nekas netiek pateikts attiecībā uz jaunradāmo informāciju, kā arī dažādām citām informācijas kategorijām. Bez tam tā vietā, lai aizliegtu kādu informāciju pasludināt par valsts noslēpumu, Kristovska kungs un komisija piedāvā runāt par sarakstā iekļautās informācijas statusa attiecināšanu. Kāpēc ir vajadzīga šāda vārdu spēle? Tas nekādi nav saprotams. Bet man tiešām ir liels prieks, ka arī komisija savas domas ir tomēr virzījusi uz to pusi, ka kaut kādi ierobežojumi šeit ir vajadzīgi. Bet es domāju, ka nav pilnīgi nekādas loģikas šo būtībā konstitucionāla rakstura problēmu regulēt ar gramatiski un literāri neveiklu un tikai daļēji iedarbīgu normu, kas, jāatzīst, radītu visai plašu jucekli valsts informācijas politikas jomā. Es aicinu deputātus uz skaidrību un konsekvenci demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veidošanā un lūdzu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 4. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu." Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Ģirts Valdis Kristovskis atsauc savu priekšlikumu uzstāties debatēs par šo punktu. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Jānis Ādamsons - komisijas vārdā.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Čerāna kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, ka daļēji tas, par ko viņš runā, ir savādākā veidā iestrādāts Ģirta Kristovska nākamajā priekšlikumā... aiznākamajā priekšlikumā. Šajā pantā mēs runājam par valsts noslēpuma statusa piešķiršanu tādiem objektiem vai tādai informācijai, kura var tikt atzīta par valsts noslēpumu. 5. pantā ir runa par to informāciju un tiem objektiem, kas nekādā gadījumā nevar būt valsts noslēpums. Es lūdzu izprast šīs lietas būtību un atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt likumprojekta 4. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 30, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums papildināt 4.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums attiecas uz pantu, kura nosaukums ir "Informācijas atzīšana par valsts noslēpumu", un es šajā piedāvājumā esmu mēģinājis risināt situācijas, kad par valsts noslēpumu atzītā informācija saskaras ar dzīves sfērām vai arī ir izmantojama pilnīgi legālai un atklātai informācijai, legāli atklātiem projektiem. Es minēšu trīs dzīves situācijas, kurās mēs skaidri un gaiši redzam šādus gadījumus, kad ir nepieciešams daļu no informācijas kodificēt vai citādā veidā, statistisku datu veidā izsniegt jeb padarīt pieejamu sabiedrībai.

Viena no tādām ir, piemēram, šāda. Mēs paši redzam, ka mums ir iesniegts Satversmes aizsardzības budžets Saeimā, mēs redzam tikai vienu konkrētu skaitli; pārējās ailēs, kuras citām budžeta vienībām ir izvērstas, ir dažādi skaitļi... ir ievilkta tikai jautājuma zīme, "z" burts vai kaut kas cits, un mums ir pēc būtības jāuzticas šai informācijai, kura mums kaut kādā apjomā ir izdalīta. Tātad pēc būtības šodien Latvijā nav noteikta nekāda kārtība, kas Satversmes aizsardzības budžetu pieļauj iesniegt mums šādā veidā, bet tas tiek darīts, un mēs it kā pieņemam to par normu, bet acīmredzot šajā likumā "Par valsts noslēpumu" tomēr vajadzētu pateikt, ka šāda iespēja pastāv - šaurākā veidā, sašaurinātā veidā iesniegt šādu informāciju.

Nākamā situācija. Var gadīties, ka valsts noslēpums vai ar šo noslēpumu saistītie darbinieki nodara zaudējumu cilvēkiem, kādām juridiskām personām. Vai šādās situācijās izmeklēšana vai arī tiesu iestādes tiešām nesaskarsies ar šo pašu valsts noslēpumu, arī cietusī puse nesaskarsies ar valsts noslēpumu? Bet pilnā apjomā vai tiešā veidā šo informāciju nevarēs izdalīt ne tiesu sistēmai, ne arī konkrētajam cietušajam. Līdz ar to šī informācija netiešā veidā, kodificētā vai statistisku datu veidā būtu tomēr jāizsniedz.

Nākamā situācija. Bieži vien tiek projektētas, būvētas iestādes, kas ir saistītas ar valsts noslēpumu. Dažādu komunikāciju, informātikas sistēmu projektēšana, celtniecība, ražošana atkal ir saistīta ar to, ka atkal kaut kāda daļa ar valsts noslēpumu saistītās informācijas ir jādod. Ir jādod pamatlielumi, ar kuriem pilnīgi civilām iestādēm ir jārēķinās. Protams, mēs nevaram visu ar šo objektu virzību saistīto noslēpumu paust pilnā veidā. Mums atkal tā ir jāizdod statistisku datu veidā vai kaut kādā pārveidotā formā.

Līdz ar to es aicinu šos manus piemērus ņemt vērā un atbalstīt manu piedāvājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Gribētu atbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu. Jāsaka, ka viņš minēja visus tos argumentus, kurus es gribēju minēt, un lūdzu balsot un atbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas. Deputāti, lūdzu, balsosim par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu papildināt 4. pantu ar jaunu trešo daļu (un tālāk kā tekstā). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 21, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums papildināt 4. pantu ar jaunu ceturto daļu. Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Par 5. pantu priekšlikumu nav, arī par 6. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, mums ir trešajā lasījumā jāizskata tikai tie priekšlikumi... tie panti, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi.

J.Ādamsons. 7. panta otrā daļa. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir precizējusi tekstu. Lūgums pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Arī 7. panta trešajā daļā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums: "Papildināt 7. pantu ar jaunu piekto daļu, attiecīgi pārgrupējot iepriekšējā lasījuma apakšpunktu secību: "Personām, kuras likumīgi ieguvušas pieeju iepazīties vai strādāt ar par valsts noslēpumu atzīto informāciju un objektiem..."" - tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskata, ka tāds pants likumā nav vajadzīgs tāpēc, ka personas atbildību par valsts noslēpuma izpaušanu vai neizpaušanu un tās iespējamām sekām nosaka Kriminālkodekss un šis cilvēks tiek saukts pie kriminālatbildības, ja viņš ir izpaudis valsts noslēpumu. Aizsardzības un iekšlietu komisija šajā sakarībā piedāvā noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies par iespēju šeit nākt priekšā. Es atsaucu savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad mēs varam izskatīt likumprojektu tālāk.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums svītrot 8. panta trešās daļas pēdējo teikumu. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums: "Papildināt 9. pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi pārnumurējot iepriekšējā lasījumā sagrupētos panta apakšpunktus: "Par valsts noslēpumu atzītā informācija un objekti ir pieejami tām personām..."" - un tā tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis - šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šāda atsauce pantā ir nepieciešama, jo diemžēl dzīves situācijas dažkārt rada problēmas tiem cilvēkiem, par kuru darbību vai par kuru parakstītajiem dokumentiem var tālākā laika gaitā tikt pieņemta... tāds vai citāds slepenības statuss var tikt uzlikts dokumentiem, ar kuriem viņi ir strādājuši. Es pats esmu par to pārliecinājies, būdams iekšlietu ministrs. Pēc tam, kad es vairs neesmu ministrs, es lasu presē kaut kādus rakstus, kuros es redzu, ka fakti ir sagrozīti. Es skaidri zinu, ka manas rezolūcijas ir bijušas savādākas. Un es mēģināju šo dokumentu no Iekšlietu ministrijas iegūt. Diemžēl man neizdevās to iegūt (un es nevarēju līdz ar to arī aizsargāt savas personīgās tiesības), jo man pateica, ka šim dokumentam ir uzlikts slepenības statuss, jo tas bija saistīts ar manu komandējumu uz vienu no mums draudzīgajām izlūkošanas iestādēm. Es rakstīju vēstuli. Pēc tam man atkal atbildēja, ka, redzat, mēs jau jums toreiz atbildējām un tamlīdzīgi... Un, protams, tas viss tiek novests līdz tādai situācijai, ka man būtu tiesas ceļā jāpierāda, ka man šis dokuments ir jāizsniedz. Es to, protams, nedarīju, bet, kopumā ņemot, lai šādas situācijas nevarētu atkārtoties, ja tās ir saistītas ar kādas personas goda un cieņas aizskaršanu, ar viņas tiesību aizstāvēšanu un ja šim dokumentam tiek uzlikts slepenības grifs, tad tādā gadījumā tomēr šim cilvēkam vajadzētu dot iespēju piekļūt šim dokumentam, šai informācijai, lai viņš varētu šo savu cieņu aizstāvēt. Un tas ir arī šā piedāvājuma būtībā ielikts. Tāds ir mans priekšlikums un es aicinātu to atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es par šo pantu diskusijas neizvērsu viena iemesla dēļ - tāpēc, ka mēs ļoti ilgi un nopietni diskutējām par šo deputāta Kristovska priekšlikumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Un arī tur mēs nonācām pie secinājuma, ka tādu pantu mēs nevaram iekļaut šajā likumā par valsts noslēpumu. Pamatojums ir ļoti vienkāršs un pietiekami elementārs. Ja tiek veikta operatīvā izstrāde par kādu noziedzīgu organizētās noziedzības grupu, tādā gadījumā, ja mēs izlasām šo pantu, tad jebkurš noziedznieks ir tiesīgs iepazīties absolūti ar visiem materiāliem, kādus ir savākušas tiesību aizsardzības iestādes. Un no šī viedokļa tad zūd absolūti jebkāda jēga šim likumam, jo šis pants torpedē visu likumu. Un es vēlreiz aicinu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Ģirta Valda Kristovska... Es atvainojos, Ģirts Valdis Kristovskis otrreiz nevar runāt, jo debates mēs jau slēdzām un pārstāvis runāja komisijas vārdā.

Godātie deputāti! Lūdzu, balsosim par deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu - papildināt 9. pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi pārnumurējot iepriekšējā lasījuma sagrupētos panta apakšpunktus. Konkrētais priekšlikums ir ietverts izskatāmā dokumenta 8. lappusē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret... Nav kvoruma. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Lūdzu, atkārtosim balsojumu par deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākošais. Aizsardzības un iekšlietu komisija precizē 9. panta trešās daļas 6. apakšpunktu. Komisijas viedoklis ir - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Atklājam debates. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad komisija bija pabeigusi izstrādāt likumprojektu atbilstoši visiem iesniegtajiem grozījumiem trešajam lasījumam, mēs lūdzām atzinumu par šo likumprojektu no NATO Rietumeiropas savienības un no Anglijas un Vācijas. Visi kā viens lūdz, lai mēs atstājam iepriekšējo redakciju - otrajā lasījumā pieņemto variāciju, un es jums precīzi citēšu, ko Anglija mums teica: "Mçs neatzīstam izmeklēšanu par pilnīgu, ja mēs nevaram pārbaudīt informāciju par personas raksturu, uzvedību, godprātību un uzticamību." Tātad ko šis grozījums nozīmē? Ja mēs pieņemam manas komisijas piedāvātajā variantā, tad tas nozīmē, ka šis likumprojekts īstenībā ir bezspēcīgs un mēs nesaņemsim gaidīto informāciju no NATO struktūrām.

Tādēļ es lūdzu noraidīt komisijas piedāvāto grozījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu... Olafs Brūvers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Brūvers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Arī es nācu šeit izteikt savu atbalstu Druvas kungam, viņa priekšlikumam, lai mēs pieņemtu otrā lasījuma redakciju. Es varu runāt arī Ārlietu ministrijas vārdā, kā arī es konsultējos ar Aizsardzības ministriju, tās vadību, un arī viņi mani lūdza, ka būtu aizstāvams šis otrā lasījuma redakcijas variants, un es ļoti lūdzu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu un balsot pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto redakciju, ko mēs redzam savā priekšā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Arī es aicinātu noraidīt komisijas pieņemto redakciju, saīsināto redakciju, jo uzskatu, ka tām partnervalstīm, ar kurām mēs gribam apmainīties ar informāciju, protams, pieredze slepenības jautājumos ir lielāka, tā jau gadu desmitiem tikusi izstrādāta un apstrādāta, un arī šī redakcija ir bijusi pieņemama daudzās demokrātiskajās valstīs, demokrātiskajās sabiedrībās, un arī cilvēka tiesību respektēšana šajās valstīs, protams, daudziem no mums šaubas nerada. Un līdz ar to, no vienas puses, šis komisijas priekšlikums, kurš ir it kā demokrātiskāks, kā tas liekas pirmajā acu uzmetienā, būtu jānoraida, jo es domāju, ka šinī gadījumā tomēr būtu jārespektē mūsu sadarbības partneri, viņu pieredze un arī viņu prasības. Tā faktiski ir viena no pamatprasībām, lai mēs varētu nopietni un koleģiāli sadarboties, tāpēc to vajadzētu ņemt vērā, un es lūgtu komisijas priekšlikumu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izlasiet, lūdzu, šī panta nosaukumu - "Valsts noslēpuma pieejamība", tā tiek liegta personai. Un tālāk vecajā redakcijā, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā, ir runa... Es atļaušos viņu arī citēt, tātad ir liegta iespēja iepazīties ar valsts noslēpumu personām, kuras ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai kādu gara slimību vai kuru personiskās un profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt to spēju ievērot slepenības režīma prasības. Ko tas nozīmē? Ja šajā likumā būtu strikti noteikts, kādām ir jābūt personiskajām īpašībām vai kādām ir jābūt profesionālajām īpašībām, tad es jūs arī noteikti aicinātu balsot par tāda veida redakciju, bet mums nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, kādām ir jābūt personiskajām un profesionālajām īpašībām, un tas dod iespēju jebkuram ierēdnim manipulēt tieši ar šo te pantu. Un tad, kad jūs kā deputāts aiziesit un pieprasīsit kādu informāciju, kura jums ir nepieciešama, lai varētu veiksmīgi darboties parlamentā, jums šo informāciju neizsniegs, pamatojoties tieši uz šo te pantu. Un tāpēc man ir lūgums vēlreiz apdomāt un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izteikt 9. panta trešās daļas 6. apakšpunktu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par -71... es atvainojos, par - 17, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcija - papildināt 10.panta trešās daļas pirmo teikumu. Tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis ir - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 12.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu vēlreiz izlasīt šo tekstu, ko ir piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs: "Pieeja valsts noslēpumiem un tiesības tos izmantot savu pienākumu veikšanai ir Saeimas ieceltajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām." Tagad, noraidot šo tekstu, mēs faktiski liedzam iespēju parlamentārajai izmeklēšanas komisijai iepazīties ar materiāliem, kuri tiek atzīti par valsts noslēpumu. Izejot no šī teksta, arī ar šo ieroču skandālu, kurš tagad ir modē mūsu presē, tādā gadījumā neviens parlamentārietis nebūs tiesīgs iepazīties ar visu šo tekstu, ar visu situāciju, kura ir saistīta tieši ar ieročiem. Tāpēc man ir priekšlikums atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, arī es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo citādi zūd jēga Satversmes pantam par šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošanu un darbību. Viņas tiek tieši izveidotas ļoti speciālos jautājumos, kur ir vajadzīga ļoti speciāla jautājumu pārbaude. Un, ja viņai aizliedz iepazīties ar tiem materiāliem, kas atrodas valsts institūciju rīcībā, tad faktiski zūd vajadzība vispār pēc šādām komisijām. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, to vajag atbalstīt, par to nav runas. Bet tikai pie reizes es ar humoru atgādināšu, ka iepriekšējais balsojums, kas dod iespēju jebkuram ierēdnim izmantot personīgās antipātijas, mierīgi ir radījis situāciju, ka katrs ierēdnis var pateikt, ka kāds viņam no šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem liekas jocīgs, un tad nekādu informāciju jūs varat arī nesaņemt. Tas tā, humora pēc, bet, protams, pēc idejas šādu priekšlikumu vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Paskatieties 4.punktu šajā 9.pantā! Tur ir rakstīts, ka šādas tiesības ir Saeimas deputātiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisija sastāv no Saeimas deputātiem. Tas ir viens un tas pats, tāpēc, manuprāt... Es saprotu, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jo Saeimas deputātam ir šādas tiesības, ja uz viņu neattiecas 9.pantā paredzētie ierobežojumi.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā ziņotājs runāt nevēlas.

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 12.pantu ar jaunu ceturto daļu. Tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 11, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūdzu balsot par likuma "Par valsts noslēpumu" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par valsts noslēpumu" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Tālāk, godātie deputāti, mums ir jāizskata priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 17.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā izmaiņas un 25.jautājumu - par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" iekļaut tūdaļ aiz 15.jautājuma - lēmuma projekta "Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu". Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1996.gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Kārļa Jūlija Druvas atsaukšanu no Baltijas asamblejas" un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Baltijas asamblejā" un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Man, protams, nav iebildumu, bet ir lūgums pateikt, kurā vietā to šajā sadaļā iekļaut. Vajadzētu precizēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sakarā ar to, ka mums darba kārtība ir apstiprināta, bet deputāti lūdz iekļaut to konkrētā sadaļā, tad, bez šaubām, šie jautājumi tiek iekļauti pēc kārtas un ir pēdējie šajā sadaļā. Tā mēs viņus arī izskatīsim. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens vairs nevēlas. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 17.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā attiecībā uz lēmuma projektu "Par V.Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" - darba kārtības 38.punktu izskatīt pēc sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā darba kārtības 16.punktu. Godātie deputāti, tātad atbilstoši tam, ka mēs esam iekļāvuši darba kārtībā vēl trīs jautājumus, tad šis jautājums varētu būt 20.punkts šajā sadaļā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Labi!")

Turpināsim izskatīt darba kārtību. Sadaļa "Prezidija ziņojumi".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl iesniegumus no desmit deputātiem par izmaiņām darba kārtībā. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Gredzena atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas" un izskatīt to trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā piekto lēmuma projektu. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas.

Ņemot vērā to, ka mēs esam papildinājuši darba kārtību ar vairākiem priekšlikumiem, kas saistīti ar trešo sadaļu, Saeimas Prezidijam ir priekšlikums - to tagad iekļaut kā pēdējo pēc jau iekļautajiem jautājumiem. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 17. oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Gredzena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā", izskatot to trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā sesto lēmuma projektu. Deputātiem iebildumu nav. Neviens runāt nevēlas.

Godātie kolēģi, tādā gadījumā mēs to iekļaujam trešajā sadaļā jau pēc iekļautajiem, ko mēs esam jau iekļāvuši pirms šā lēmuma projekta pieņemšanas, - tātad pēc lēmuma projekta par deputāta Gredzena atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dozorceva, Kuprijanovas, Lujāna, Staša un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir kārtējais likumprojekts - labojumi no sērijas Saeimā "Visas tiesības nepilsoņiem!". Vairs jau nevajag ilgi... šķiet, nevajadzēs piešķirt pilsonību šiem 700 000 nepilsoņu, jo visi iegūs vienādas tiesības. Citu pēc cita mēs mēģinām labot likumus, kuri ir pieņemti 5.Saeimā, arī 6.Saeimā, un tūlīt mēģinām tos labot. Lūk, šeit, redzat, nepilsoņiem... Tātad viņiem Latvijas Republikā iegūtās tiesības uz valsts pensiju saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm. Vēl nepietiek ar to, ka viņi saņem šeit pensijas, tad arī paredzēsim, ka tad, kad viņi aizbrauks no šejienes, lai Latvija maksā viņiem šīs pensijas. (Starpsauciens no zāles: "Debeltpensijas.") Tātad liela daļa no šiem cilvēkiem atbrauca, okupēja, kolonizēja valsti, rusificēja, tagad viņi aizbrauks, un mēs viņiem kā lielu paldies maksāsim naudiņu, jo esam ļoti bagāti, esam labdari un tā tālāk. Nu paklausieties! Kā nav neērti, godīgi sakot, šiem cilvēkiem iesniegt šādu likumprojektu! Bet viņiem nav neērti. Tas ir skaidrs. Tas ir pierādījies sen.

Nākamais. Paskatieties! Tātad šiem pašiem nepilsoņiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai. Redzat, ja iepriekšējās valdības būtu bijušas ar kārtīgu mugurkaulu, tad būtu darījušas visu, lai šiem cilvēkiem pensijas maksā Krievija, Baltkrievija, Ukraina... Vārdu sakot, šīs valstis, no kurienes viņi šeit ir sabraukuši. Tas bija jādara! Diemžēl tas netika darīts, un tagad, lūk, mēs viņiem maksāsim.

Redzat, ja mēs nupat runājām par to, kā budžetā atrast līdzekļus, ja mēs gribam - un lēmums jau ir pieņemts - pensionāru ienākumus aplikt ar nodokļiem, tad, lūk, šiem militārajiem pensionāriem, kuri saņem 100 un 150 latu... lūk, tos vajadzētu aplikt. Man tūlīt teiks: "Bet paklausieties līgumu ar Krieviju. Tur ir pavisam kas cits rakstīts - ka viņi ir neaizskarami." Jā, bet es no šīs tribīnes runāju par to jau toreiz, kad pieņēma šo apkaunojošo līgumu. Par visām privilēģijām šiem pensionāriem. Šī privilēģiju došana ir vienkārši fantastiska! Nupat atkal grasās vai jau ir pieņemts likums par to, ka ir 28... Atcerieties - ir 28 - un pasmejieties uzreiz - krievu militārpersonas, kuras nav aizbraukušas, tās saņems kārtējo pagarinājumu. Nu jau grūti saskaitīt - kuro, lai neaizbrauktu. Paskatieties! Divdesmit astoņiem cilvēkiem milzīgā Krievija nevar atrast 28 dzīvokļus. Un mūsu valdība ir ar mieru pagarināt atrašanos šeit šiem 28. Es varētu vēl un vēl par to runāt. Šī privilēģiju došana ir vienkārši apkaunojoša.

Es lūdzu nenodot komisijām šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (dokuments nr.1534-a) nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 8. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dozorceva, Kuprijanovas, Staša, Lujāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runāšu krietni īsāk. Es tāpat aicinu balsot pret - nenodot komisijām. Paldies, ka jūs sapratāt un iepriekšējo patiešām neaizsūtījāt. Bet tomēr daži teikumi.

Redzat, šajā darba kārtībā ir vēl citi līdzīgi labojumi, arī par šaujamieročiem, ka nepilsoņi, vārdu sakot, atkal drīkstēs tos nēsāt, it kā Latvijā jau būtu maz vienību, tādu, kur ar šiem šaujamieročiem ir apbruņotas dažādas apsardzes. Tagad aviācijai atkal ir līdzīgas tiesības un tā tālāk un tā joprojām. Cik viņi ir lojāli - to mēs ļoti labi zinām.

Un es tikai gribētu šodien no Saeimas tribīnes pateikt vienu lietu. Mēs ļoti labi zinām, cik ļoti pēdējā laikā aktivizējas šie nepilsoņi, kā tradicionāli pulcējas pie pieminekļa tur - Pārdaugavā. Tur ierodas arī mūsu deputāts Lujāna kungs un aicina pat uz sacelšanos. Vēl tikai pietrūkst, ka viņš aicinātu uz bruņotu sacelšanos. To gan viņš neatļaujas, jo tad laikam ātri vien attiecīgās institūcijas tomēr būtu spiestas rīkoties. Bet, kamēr viņš aicina tā netieši uz sacelšanos, tikmēr tas it kā nav nekas.

Vārdu sakot, es aicinu jūs arī šo likumprojektu nenodot komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", par tā nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 45, atturas - 12. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kazāka, Mauliņa, Grīnberga, Liepas, Kušneres iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kazāka, Mauliņa, Grīnberga, Liepas un Kušneres iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Par valsts pensijām" pašlaik ir "atvērts", un es domāju, ka mēs varētu iesniegt visus savus priekšlikumus likumā paredzētajā kārtībā jau "atvērtajā" likumprojektā. Es noraidītu šo priekšlikumu un vēlreiz iesniegtu atkārtoti.

Sēdes vadītājs. "Par" nodošanu komisijām deputāts Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka tas, kas ir atļauts Jupiteram, tas nav atļauts vērsim. Šeit mēs no Apiņa kunga tikko dzirdējām argumentāciju, kuru viņš labprāt gribētu piemērot attiecībā uz Saeimas deputātu iesniegtajiem likumprojektiem, bet nekādā ziņā ne uz Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem. Un arī ar lielāku toleranci viņš izturas pret Saeimas pozīcijas iesniegtiem likumprojektiem.

Mēs zinām, ka ir bijušas ļoti daudzas tādas reizes, kad Ministru kabinets sniedz iekšā savus grozījumus "atvērtos" likumos. Un ir bijis pat tā, ka vienā sēdē mēs nododam no Ministru kabineta nākušus vairākus grozījumus vienā un tajā pašā likumā. Es domāju, ka tad, ja mēs būtu konsekventi, tad mēs šo principu ievērotu, jo mēs tomēr to pieļaujam. Līdz ar to šajā situācijā Apiņa kunga iebildums būtu faktiski nekorekts.

Es aicinu nodot komisijām, lai pēc tam komisijas var apvienot vai lemt kā citādi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 17. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Grīnberga, Liepas, Kazāka un Mauliņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām. Tas ir jautājums, par kuru mēs jau ilgus gadus esam diskutējuši 5.Saeimā. Tas ir izdiskutēts un konceptuāli pieņemts, un es neredzu nekādu vajadzību šādā konceptuālā jautājumā regulāri mainīt valstisko nostādni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mēs esam daudz ko izdebatējuši, un man, jāsaka, galva reibst no tā, ka mēs atkal un atkal debatējam par vienu un to pašu. Un šis likumprojekts būtībā ir nepārdomāts, jo darba devējiem papildus uzkrauj sociālās apdrošināšanas slodzi, absolūti nekādi viņus neapdrošinot, nesamazinot iemaksu daudzumu sociālajā apdrošināšanā, līdz ar to arī nekāda cita atvieglinājuma nedodot. Tādējādi rodas tāds stāvoklis, ka tas ir netiešs nodoklis, piedevām vēl ne mazs nodoklis uzņēmējiem, un mēs zinām, ka visvairāk cieš tieši mazie uzņēmēji. Tā ir neapšaubāma bremze mūsu uzņēmēju attīstībā, un to jau mēs redzam, kā sašaurinās ražošana. Ārējās tirdzniecības budžets, tas ir, deficīts, pieaug, un tas viss ir šāda veida labojumu rezultāts. Līdz ar to mēs gribam vienkārši atgriezt to, kas bija agrāk, - lai visiem būtu vienādi pienākumi pret sociālo apdrošināšanu un lai šiem mazajiem uzņēmumiem nebūtu uzkrauts tas lielais slogs.

Bez tam mani uztrauc tas, ka mēs, pieņemot likumus, absolūti nedomājam kaut vai dažus mēnešus uz priekšu. Ja mēs gribam, lai attīstās ražošana, mums ir vajadzīgi aizsargmehānismi pret nepārtrauktām izmaiņām. Un šī ir viena no tām nepārtrauktajām izmaiņām, kas ir situsi milzīgu robu mazajiem uzņēmējiem. Bez tam tur parādās arī tāda tendence, ka cilvēki, kuriem ir vājāka veselība, netiek pieņemti darbā vai arī tiek atbrīvoti no darba, un rezultātā tik un tā ir šis slogs... viņi tiek "izmesti" bezdarbniekos, un atkal ir tas pats - samaksa bezdarbniekiem atkal ir jāmaksā mums kopīgi. Ir tikai putrošana, bet labumu tas nekādu nenes. Un tad, ja būtu normāla sociālā apdrošināšana no valsts puses, tad viss būtu kārtībā. Mums par to jāpadomā, un tāpēc es domāju, ka vismaz šoreiz vajadzētu nopietni izdebatēt šo jautājumu vēlreiz, lai mēs mazliet vairāk par dažiem mēnešiem skatītos uz priekšu nākotnē. Ļoti vajadzīgs tas būtu! Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta vismaz nodošanu komisijās, tad jau varēs izstrīdēties.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzimu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"", par tā nodošanu Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, atturas - 14. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Bišera, Stikuta, Tenisa, Leitenas un Amerika iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kalviņa, Seiles, Lamberga un Tabūna iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši vienā teikumā gribu paskaidrot šā ierosinājuma būtību. Arvien vairāk un vairāk būs nesaskaņu un strīdu starp īrniekiem un īrējamo telpu īpašniekiem, jo, redziet, lieta ir tāda, ka tiesas ir tomēr pārslogotas un būs arvien vairāk un vairāk šādu procesu, un tāpēc mēs piedāvājam likumu papildināt ar vienu jaunu nodaļu tieši par īres valdēm, lai būtu iespējas šo papildu slodzi sadalīt starp dzīvojamo telpu īrniekiem un izīrētājiem. Šī institūcija ir ļoti vajadzīga, it īpaši tagad, kad šīs īres maksas ir, tā teikt, atbrīvotas un kad līdz ar to šo strīdu būs ārkārtīgi daudz. Un tādēļ es lūgtu komisijas ļoti nopietni skatīt šo piedāvājumu un pēc iespējas ātrāk mēģināt to izskatīt tālāk sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pret nodošanu komisijām deputāti runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam". Atbilstoši Kārtības rullim... Neviens no iesniedzējiem deputātiem nav pieteicies referēt par šo lēmuma projektu. Līdz ar to atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es aicināšu jūs atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu un izteikt neuzticību Ministru kabinetam. Pilnīgi konkrēta argumentācija. Pirmkārt, viennozīmīgi var teikt, ka Andra Šķēles vadītā valdība aizstāv lielkapitāla intereses un ka tautas vairākuma sociālās, izglītības un darba intereses tai ir svešas. Varu minēt pilnīgi konkrētus piemērus. Valdība ir plānojusi aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijas. Valdība ir plānojusi atcelt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādībā esošajām personām. Tagad tiek runāts par to, ka... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es ļoti atvainojos. Godātie deputāti, ievērosim nedaudz klusumu, lai tie, kas vēlas dzirdēt, tomēr to varētu, jo tik tiešām zālē ir ļoti liels troksnis.

K.Čerāns. Paldies. Tātad valdība ir plānojusi atcelt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām, tajā skaitā par bērniem. Tagad jau publiskas diskusijas rezultātā ir vērojama zināma atkāpšanās no šā prettautiskā lēmuma, bet tā vietā ir plānots samazināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu kopumā. Šis arī ir lēmums, kurš tiešā veidā skar tieši maznodrošināto cilvēku intereses. Un savukārt valdībā nekas netiek darīts un domāts par to, lai no regresīvās ienākuma nodokļu shēmas pārietu uz progresīvo - ka lielāks nodoklis jāmaksā tiem, kuri vairāk nopelna. Attiecībā uz nabadzīgāko tautas daļu visasāk iedarbosies arī dabas resursu nodokļa sadārdzinājums, kas paredzēts pārtikai, aprēķinot šo nodokli no visas preces vērtības, nevis tikai no iesaiņojuma. Paredzētais budžeta ieņēmumu pieaugums no dabas resursu nodokļa ir no 1,4 miljoniem latu līdz 5,5 miljoniem latu. Var šeit minēt arī papildu izdevumus, kas saistīti ar sociālā nodokļa maksājumu tālāku pārdali starp darba devēju un darba ņēmēju, un arī daudzus dažādus citus momentus. Valdība ir plānojusi tautai naidīgu lielo monopoluzņēmumu masveida privatizāciju. Mēs uzskatām, ka šī privatizācija, ja tā tiktu veikta, ir veicama uz Saeimas atsevišķi izstrādāta likuma pamata.

Tas ir skaidrs pierādījums, ka Šķēles vadītā valdība aizstāv lielkapitāla intereses.

Otrais. Andra Šķēles vadītā valdība nepilda savus dotos solījumus, un, kad tas ir izdevīgi, tā rīkojas pilnīgi pretēji. Piemērs tam ir skolotāju algas. Valdības deklarācijā ir teikts, ka valdība pakāpeniski nodrošinās skolotājiem tādu atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu. Kas tiek darīts? Tiek darīts pretējais: ierēdņu algas tiek palielinātas par 22%, bet skolotāju algas tiek atstātas iepriekšējā līmenī un turklāt vēl bez garantijām, ka naudas pietiks tādā pašā līmenī arī nākamajā gadā. Tātad tiek darīts tieši pretējais tam, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā, - tiek vēl vairāk palielināta plaisa starp skolotāju un ierēdņu algām. Mums tas nevar būt pieņemams.

Andra Šķēles vadītā valdība aizstāv autoritāras un centralizētas valsts veidošanos Latvijā. Un, protams, tas ir vispirms pašvaldību jautājums. Šie likumprojekti par rajonu un valsts pārvaldi ir vienkārši šedevri. Mēs varam atcerēties arī jautājumu par iespēju Ministru kabinetam grozīt pašvaldību robežas bez iepriekšējas saskaņošanas ar pašvaldībām; tas ir pretrunā ar Eiropas pašvaldību hartu. Budžetā plānots samazināt pašvaldību pašu ieņēmumu daļu no 21,4% 1996.gadā līdz 16,8% 1997.gadā. Pašvaldību pašu ieņēmumu bāze ir būtībā pašvaldību neatkarības jautājums, ieinteresētības jautājums - kaut ko darīt situācijas sakārtošanai. Rajonu pašvaldību posmu daudzi cilvēki šodien uzskata par lieku, bet tas tādēļ, ka rajonu pašvaldībām ir tikusi būtībā atņemta pašu ieņēmumu bāze un tās ir mērķtiecīgi pārvērstas par patērētājiem. Un šobrīd šie neatkarību likvidējošie procesi tiek īstenoti attiecībā uz pagastu pašvaldībām, un jautājums ir, cik tālu ir brīdis, kad Šķēles kungs un valdošā politiskā elite pasludinās arī pagastu pašvaldības par nevajadzīgām vai arī pārveidos par absolūtām marionetēm. Mums nav pieņemama šāda nostāja. Un Šķēles kungs melo, jo viņš vakar Budžeta komisijas sēdē apgalvoja, ka rajoniem nekad nav bijusi pašu ieņēmumu bāze. Mēs varam atrast vecākus ienākumu nodokļu likumus, un arī attiecībā uz apgrozījuma nodokli šī ieņēmumu bāze rajonu pašvaldībām ir bijusi. Šie notiekošie antidemokrātiskie procesi nav vienas dienas garumā, tā ir rūpīgi izplānota lielkapitālistu postkomunistiskās elites stratēģija: skaldi un valdi. Saskaldītu, neorganizētu un mazizglītotu tautu ir vieglāk vadīt un pakļaut ideoloģiskas propagandas ietekmei. Ir skaidrs, ka šie nav tie procesi, kurus vēlas redzēt mūsu sabiedrības vairākums.

Tālāk. Andra Šķēles veidotā valdība veicina nelikumības un korupcijas attīstību un atklāti deklarē savu mazspēju cīņā pret ekonomiskajām nelikumībām. Šeit ir vairāki momenti. Budžetā ir norādīti tikai galvenie skaitļi pa nozarēm, un šie sīkie atšifrējumi, kas tiek doti, - tie ir tikai komentāri attiecībā uz to, kā šie budžeta līdzekļi varētu tikt tērēti, ja attiecīgam ierēdnim tas labpatiktos. Piemērus es jau minēju, kad runājām par likumprojektu par valsts budžetu, par tā nodošanu komisijām.

Tālāk. Ļoti interesants ir termins "neoficiālā ekonomika". Tas ir būtībā mēģinājums legalizēt... apziņas līmenī legalizēt noziedzīgās "çnu ekonomikas" esamību. Tad nosauksim to par neoficiālo ekonomiku un parādīsim visās tabulās kā pilnīgi normālu procesu, pieradināsim cilvēkus pie tā, ka tā mums šeit ir jābūt! Tiešām - diemžēl valdošā politiskā elite jau diezgan mērķtiecīgi cenšas ietekmēt arī visas tautas apziņu un sabiedrisko domu.

Tālāk. Saeima ir pieņēmusi Korupcijas novēršanas likumu, bet tā vietā, lai valdība šo likumu ievērotu, viņa atsakās no nepieciešamības likt valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas ienākumus. Bet ir taču ļoti... elementāri skaidrs, ka šīs deklarācijas ir ļoti efektīvs instruments cīņā pret ierēdņu līdzekļu nepamatotu pieaugumu. Ja ierēdnis ir spiests deklarēt šos savus uzkrājumus, tad tajā gadījumā visi - gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī visa sabiedrība - var sekot, kā šie viņa ieņēmumi progresē no viena laika momenta līdz otram. Un tad arī neradīsies jautājums par to, kā piespiest cilvēkus godīgi maksāt nodokļus.

Vēl. 5. punkts. Andra Šķēles vadītā valdība pārkāpj savas pilnvaras un nostāda sevi pāri likumam, un tas ir jau šā lēmuma projekta anotācijā minētais likuma "Par pašvaldībām" 86. pants, kas nosaka, ka tie Ministru kabineta tiesībaktu projekti, kas skar visu pašvaldību intereses, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Tā ir likuma prasība, kuru valdība nav izpildījusi. Mums vēl šodien budžeta apspriešanas gaitā nav iesniegts projekts likumam par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, līdz ar to deputātiem nav dotas iespējas reāli salīdzināt to, kāds finansējuma līmenis ir paredzēts dažādu funkciju veikšanai valsts institūcijās un pašvaldībās. Tas ir tas, kam šeit bija noteikti jābūt, lai varētu veikt šo godīgo salīdzinājumu. Šobrīd pašvaldības ir nostādītas absolūtā pabērna lomā.

Mēs varam vēl runāt arī par pašvaldību izdevumu īpatsvaru valsts kopbudžetā. Ja mēs rēķinām salīdzināmos skaitļos, bez pašvaldību speciālā budžeta un bez maksas pakalpojumu rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas, tad 1994. gadā šis līmenis bija 25,5% no valsts kopbudžeta izdevumiem, tagad 1997. gadā ir paredzēti 18,6%. Tātad šī pašvaldības loma un ietekme būtiski samazinās. Es varu tikai vēl piebilst, ka tādā valstī kā Dānija, kuru mēs varam uzskatīt par demokrātiskas valsts paraugu, pašvaldību izdevumu daļa valsts kopbudžetā ir 60% no visa. Mēs varam padomāt, kur mēs atrodamies un uz kurieni mēs vēl tālāk ejam.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Andra Šķēles vadītās valdības šāda politika nav pieņemama tautas vairākumam, un tādēļ es arī aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu par šīs valdības demisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Ierosinām slēgt runātāju sarakstu un saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm, runājot otro reizi."

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret" ðo priekšlikumu. Lūdzu! Lujāna kungs, jūs runāsit "pret"?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Būtu arī pēc tam patīkami uzzināt no Prezidija, lai arī visa tauta uzzina, kuri ir šie gudrinieki, kas grib aizbāzt, šinī gadījumā - opozīcijai, muti, kuri grib, lai tauta neuzzina to viedokli, kāds ir gan Saeimā, gan Ministru kabinetā... Es saprotu, ka valdošajam vairākumam ir 70 balsu, un viņi šos jautājumus var viegli atrisināt, bet pārtraukt diskusijas, sevišķi tās, kas skar valsts intereses, ir visai nekorekts "gâjiens". Un es nedomāju, ka jūs ar to, cienījamie "Latvijas ceļa" pārstāvji, saņemsit kādus lielākus punktus no tautas. Šinī gadījumā jūs sajaucāt vienkārši savu privāto interesi ar tautas interesēm, un tādēļ es aicinu tos deputātus, kuriem tomēr ir kaut kāda apziņa, balsot pret šo piedāvājumu. Jā, varbūt vajadzētu... atsevišķi varētu piedāvāt sarunu par diskusiju ilgumu, kaut gan es domāju, ka šinī gadījumā nav pamatojuma tam, lai diskusijas samazinātu, jo, ja šāds jautājums ir pacēlies Saeimas līmenī, tad tā ir nopietna pazīme, ka liela daļa tautas, ko arī mēs pārstāvam, neuzticas cienījamajam mūsu Ministru prezidentam. Un, lai nu kā mēs risināsim šo jautājumu - pārrunāsim to, domāsim vai pat, ja vajadzēs, noņemsim viņu nost no amata, vai arī gaidīsim tālāk, kad atkal tā krīze palielināsies, vai arī mums būs jāatkārto Gaiļa kunga piemērs, kad varbūt Šķēles kungs patiešām līdzīgi Gailim kautrīgi iesniegs demisiju un pateiks, ka viņam apnicis politikā darboties, jo visi esot ļoti rupji cilvēki šeit... Protams, varbūt mēs varam arī nokļūt līdz tādam momentam, tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu Saeimas Prezidiju nolasīt tā autorus.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu pieteicies runāt Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Tie ir "Latvijas ceļa" cilvēki, kas ierosināja saīsināt laiku, un es uzreiz to varu pateikt, lai netērētu laiku, nolasot uzvārdus. (Starpsauciens no zāles: "Kâpēc parakstus noslēpt?") Jā, tas ir "Latvijas ceļš", kurš negrib šīs garās debates, un es pateikšu - kāpēc. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kā te izteicās iepriekšējais runātājs, ne tikai neuzticas Ministru prezidentam, bet arī neuzticas Saeimai un deputātiem. Un pilnīgi pamatoti. Un pamatiegansts tam ir tāds, ka deputāti nenodarbojas ar savu tiešo uzdevumu, ko paredz Satversme, - tas ir, ar likumdošanu, un, ja mēs te turpināsim par katru jautājumu ļoti gari runāt... Es neesmu pret garu runāšanu tad, kad tiek apspriesti konkrēti likumi, ar kuru palīdzību tiešām var palīdzēt tautai, bet vienkārši abstrakti runāt - labi vai slikti... Mēs esam pret to. Ja mēs turpināsim šādā veidā gari vilkt savas debates un nepieņemsim likumus, tad gan opozīcijai, gan arī tai tautas daļai, kas nav apmierināta, būs taisnība. Viņi teiks: "Cik un kādus likumus jūs esat pieņēmuši?" Ļoti elementārs jautājums, un tur mēs neko nevarēsim atbildēt, nemaz nerunājot par kvalitāti, nevarēsim runāt arī par kvantitāti. Tāpēc es domāju, ka 5 minūtes ir pietiekoši ilgs laiks, lai katrs varētu pateikt savus argumentus. Mēs nevienam "nebāžam muti ciet" un nepārtraucam debates, mēs vienkārši aicinām koncentrēti pateikt savu viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu - Lībanes, Keiša, Bunkša, Leiškalna, Lagzdiņa, Endziņa, Apsīša, Kristovska, Tomašūna, Bērziņa priekšlikumu: "Ierosinām slēgt runātāju sarakstu un saīsināt uzstāšanās laiku debatēs - līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm, runājot otro reizi." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 15, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais debatēs pieteicies runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl mūsu atmiņa ir ļoti īsa. 1996. gadā mēs pieņemam budžetu jau otro reizi. Pirms 8 mēnešiem pirmo reizi, bet tagad mēs pieņemsim jau nākošā gada budžetu otro reizi. Vēlos atgādināt cienījamajiem deputātiem atsevišķus Ministru prezidenta izteicienus, ko viņš ir deklarējis februāra mēnesī, kad notika budžeta apspriešana: "Strādājot ļoti saspringtā režīmā un laika trūkumā, nežēlīgi "apgriežot" izdevumus, valdībai izdevās šā gada budžeta deficītu no 90 miljoniem samazināt projektā līdz 60 miljoniem latu. Tas tika panākts, atstājot budžetā gandrīz vai tikai algas un siltus radiatorus." Par siltiem radiatoriem laikam būs nedaudz samānījies, jo siltu radiatoru arī nav. "Neraugoties uz to, ka tas ir ievērojams budžeta deficīta samazinājums, tas tomēr nozīmē, ka parāds uz katru Latvijas iedzīvotāju nākošajā gadā - tas ir šis gads un nākošais - pieaugs vēl par 24 latiem."

Tas ir, kā es esmu teicis, Šķēles kunga citāts, ka visa mūsu kabatās esošā nauda jau ir aizņemta. Mēs jau dzīvojam pilnībā uz parāda. Nacionālais kopprodukts 1994. gadā bija plus 0,6%, pagājušajā gadā - 1995. - bija kritums - mīnus 2%, 1996. gadā mēs paredzam plus 0,3% nacionālā kopprodukta. Bet tas būs tik un tā mazāks nekā 1994. gadā. Tātad uz nacionālā kopprodukta minimāla pieauguma Šķēles kungs šinī gadā uz nākošo gadu plāno divtik samazināt budžeta deficītu.

Analizēsim situāciju. Tātad gandrīz bez nekāda ekonomiskā pieauguma budžeta deficīts tiek kaut kādā mistiskā veidā samazināts. Šogad februārī valstī bija bankrots. Šķēles kunga informācija: februāra mēnesī Šķēles kungs saņem valsti bankrota stāvoklī. Pusgada laikā Šķēles kungs likvidē budžeta deficītu līdz 30 miljoniem un nākošajā gadā plāno 60 miljonus. Piedodiet, tas ir Māršala stratēģiskais plāns laikam. Mums ir ģeniāls cilvēks Latvijā, kas pusotra gada laikā plāno no 90 miljonu liela budžeta deficīta valsti izvest uz bezdeficīta budžetu ar nezināmiem līdzekļiem, lai Latvija veiksmīgi... Bet tālāk klausieties, ko pats cienījamais Šķēles kungs toreiz ziņoja savā uzstāšanās reizē: lai Latvija veiksmīgi attīstītos un tuvotos Eiropas valstīs pastāvošajam dzīves līmenim, mums dažos gados ir jālikvidē budžeta deficīts. Tie ir Šķēles kunga vārdi februāra mēnesī. Tad viņš teica - "dažos gados". Laikam "daži gadi" izskatās nākošais gads. Un tikai mainās tempi, tāpēc ir jautājums: kā intereses Šķēles kungs ar šādu bezdeficīta "gâjienu" mēģina sasniegt? Ir jāpanāk bezdeficīta budžets, bet nacionālā kopprodukta pieauguma tempiem ir jābūt no 5 līdz 8 procentiem gadā. Piedodiet, Šķēles kungs! 0,3 ir reālais, un nav zināms, cik būs nākošajā gadā un kā bezdeficīta budžets iestāsies, kaut gan jūs pats esat deklarējis, ka ir jābūt no 5 līdz 8 procentiem lielam kopprodukta pieaugumam. Tātad nevis ekonomisko attīstību, kuras rezultātā varētu sākt veidoties bezdeficīta budžets, bet gan nezināmas metodes jūs plānojat, lai kaut kādā veidā panāktu šo bezdeficītu. Un tie ir paša Šķēles kunga vārdi.

Un patiešām, Bērziņa kungs, ja jau mēs te runājam par to, kā ir jāveido projekti un viss pārējais, bet laikam vispirms ir jāiemāca mūsu Ministru prezidentam atbildēt gan par saviem vārdiem, gan arī par to, lai viņš nemēģina pārkāpt Satversmi un Saeimas pieņemtos likumus, jo cienījamais Ministru prezidents uzskata, ka pietiek ar to, ka eksministre, valsts ministre Jēgeres kundze, paziņo, ka uz Saeimu ir atsūtīta atskaite, ko es... kuru nezināmu iemeslu dēļ Prezidijs nav nosūtījis deputātiem un nav devis Saeimas apstiprināšanai. Protams, var saprast, ka tā ir varbūt Šķēles kunga "platā aizmugure", ko šodien pierādījām jau ar balsojumu, ka ir aptuveni 70 deputāti, kas par jebkuru lēmumu balsos un klusēs. Es nezinu, kas būs, ja Šķēles kungs tuvākajā laikā piedāvās izģērbt visu Latvijas tautu... Tad es nebrīnītos, ja "Latvijas ceļš" teiktu: nav ko te apspriest, tas jau nav likumprojekts, tā ir tikai normāla iniciatīva! Un es domāju, ka "Saimnieks" kopā ar frakciju "Tçvzemei un Brīvībai" mierīgi novilktu kopā ar Šķēles kungu tautai bikses. Un teiks, ka tā ir stratēģiskā politika. Un šinī gadījumā es gribētu kvalificēt šādu izdarību ar... (Starpsauciens no zāles: "Bikses novelc...")

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūsu laiks ir beidzies.

M.Lujāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Ir vairāki paziņojumi, tāpēc debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Saeima sveic Ludmilu Kuprijanovu ar 14. oktobrī svinēto dzimšanas dienu. Apsveicam!

Saeima sveic Normundu Pēterkopu 35 gadu jubilejā, ko viņš svinēja vakar!

Godātie deputāti! Vēl ir vairāki deputāti pieteikušies sniegt paziņojumus. Vārds Jānim Urbanovičam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latvijas - Uzbekijas atbalsta grupu lūdzu sapulcēties tūlīt šajā pārtraukumā uz 5 minūtēm Spoguļu telpā, kas ir blakus zālei.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Lūdzu pusdienas pārtraukumā 12.30 pulcēties Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, Latvijas - Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas dalībnieki! Aicinu jūs pulcēties 104. telpā komisiju ēkā uz īsu konsultatīvu sanāksmi. 104. telpā komisiju ēkā šinī starpbrīdī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti! Pārtraukums vēl nav izsludināts!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Vladilens Dozorcevs,

Edvīns Inkēns,

Paulis Kļaviņš,

Odisejs Kostanda,

Valdis Nagobads,

Andrejs Panteļējevs,

Jānis Priedkalns,

Andris Rubins,

Antons Seiksts,

Juris Sinka.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim sēdi! Turpinām izskatīt Saeimas lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam". Debatēs ir pieteikušies vēl divi deputāti - Gundars Valdmanis un Oļģerts Dunkers.

Vārds debatēs Gundaram Valdmanim - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es varbūt šoreiz vairāk runāšu, lai tauta pa radio klausās, jo saprotu, ka mums jau šis lēmums atkal ir nolemts, ka mēs valdību tomēr atbalstīsim.

Es gribu, lai tauta zina, ka šodien reģistrācijas laikā Saeimā bija 88 deputāti, bet tad, kad nolēma "uzlikt ķepu", lai mēs nevaram runāt, lai nevar izteikties, tad ierobežoja runātāju sarakstu, un balsojumā piedalījās tikai 65 deputāti. 23 deputāti negribēja to, lai viņus ieskaita tajā rindā, kurus nicinās un nievās tāpēc, ka viņi nepakļaujas partijas disciplīnai un dara pēc savas sirdsapziņas. Kamēr tās sirdsapziņas pilnīgi atmodīsies un nāks palīgā, mums būs grūti tikt ar Šķēles kungu galā.

Kā jūs jau zināt, tad Šķēles kungs drusciņ ņems priekšā lielākās frakcijas un mēģinās tām pateikt to, ko es jums tagad mēģinu paskaidrot, to, ka Šķēles kunga rīcība ir pilnīgi nepiemērota. Viņš slēpjas aiz Ministru kabineta vārda, ka it kā vienbalsīgi pieņem ļoti sliktas, tautai kaitīgas koncepcijas. Tā viena balss ir viņa. Ja kāds Ministru kabinetā grib oponēt, tad viņš uzraksta vienu, bet jokodamies divas vēstules. Tā otra ir atlūgums no Kabineta. Mūsu tautai tiek "cepti" ïoti nepiemēroti likumi, bet visļaunāk, par ko neviens nevar strīdēties, ir tas, ka trūkst koncepcijas, kā mēs tiksim no šīs ubadzības ārā. Krasta kungam nav koncepciju, kur būs jaunas darba vietas. Mēs neesam ar mieru aizņemties naudu pasaules tirgos, lai varētu ražot darba vietas, bet ko mēs darām? Mēs postām tās darba vietas, kuras ir. Un ikkatru gadu stāstām tautai: "Nu drusku savelciet jostas un būs labāk!" Kaut kad šai muļķībai, šai nodevībai ir jābeidzas.

Pēc beidzamajām vēlēšanām mēs šeit Saeimā visi zinājām, sapratām un runājām, ka ir jābūt spirta un tabakas monopolam un ka tad valdībai būs desmit reižu vairāk muitas ienākumu nekā šodien, jo kontrabandisti "apēd" 90% no tā, ko mēs uzliekam tautai kā uzcenojumu muitas nodokļu dēļ. Bet Šķēles kungs to negrib saprast. Kāpēc atņemt labumu kontrabandistiem, ja var atņemt labumu pensionāriem un citiem, kas nespēj cīnīties pretim. Šī rīcība ir pilnīgi nepiemērota. Viņa nav, viņš ir bankrotējis kā persona. Viņš saka, ka tauta ir bankrotējusi. Tauta vēl nav bankrotējusi, lai gan Šķēles kunga aģenti - Naglis un citi to tautu ved uz bankrotu, cik ātri vien spēj.

Taču mums trūkst koncepcijas, kā no šīs bedres izkāpt. Un pirmajā vietā tajā koncepcijā ir jābūt tam, kā mēs ievadīsim tautā godīgumu, jo neviens ārzemēs nav tāds muļķis, kas brauks uz tādu zemi, kur bankas var aplaupīt tautu un neviens par to netiek sodīts; kur likumus neievēro lielos apmēros un kur ir ierēdņu patvaļība. Un kamēr šī "banda" valda pār mūsu tautu, mums nav nekādas nākotnes. Mums būs jāmeklē risinājums, mēs to mēģināsim atrast Saeimā, atjaunojot sirdsapziņas un metot šos puišus tenteriski ārā. Mēs mēģināsim gāzt prokuroru, mēs mēģināsim gāzt Latvijas Bankas ierēdņus, bet mums to neatļauj. Mēs pat nedrīkstam šeit runāt un pateikt, kas mums sāp.

Ir jāiet cits ceļš. Mums Satversmē ir 78. pants, kas atļauj 10% tautas prasīt Satversmes maiņu, un mums šis slānis, ko mēs mantojām no okupantiem, kuri vēl tagad tautu žņaudz, šis slānis ierēdniecībā ir jānomaina. Tur nav runa par asinīm vai par rungām, vienkārši: "Kungi, ejiet prom! Tālu prom, kaut kur aiz Kanādas Klusajā okeānā un atstājiet mūsu tautu mierā!" Mums tas ceļš būs jāiet.

Es ceru, ka tauta to sapratīs, kad nāks no "Taurētāju" pulka drīz lūgums par šo Satversmes 78. pantu. Jautājumu par Šķēles kungu mēs šodien laikam apstiprināsim, bet tā nebūs uzticība viņam. Tā būs neuzticība sev, jo mēs, deputāti, tomēr baidāmies no tā, ko viņi man dara - nicina un nievā, un nezin ko mums dara, bet, kad mēs paši uzņemsim uzticību sev, tad mēs arī izteiksim to neuzticību, ko šodien mēs vismaz pa daļām izdarīsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Oļģerts Dunkers - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāts. Dunkera nav zālē. Tātad atbilstoši Saeimas lēmumam vairāk debatēs runāt neviens deputāts nevar.

Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu, ko ir iesnieguši vienpadsmit deputāti: Lujāns, Bartaševičs, Golubovs, Bekasovs, Deņisovs, Stašs, Valdmanis, Zelgalvis, Grīnbergs, Mauliņš un Kazāks, "Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 57, atturas - 2. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu".

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Bišers, Kaksītis, Lujāns, Mauliņš, Lībane, Jirgens, Lagzdiņš, Stikuts, Kalniņš un Leitena lūdz Saeimas Prezidiju saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140. pantu: "Ierosinām par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu balsot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm." (Starpsauciens no zāles: "Labāk ar pogām...") Atbilstoši Kārtības rullim viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Izteikties neviens deputāts par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. (Starpsauciens no zāles: "Ir, ir!")

Aristids Lambergs - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es uzsveru, ka mēs tomēr varētu balsot aizklāti, elektroniski, ietaupot laiku mūsu likumdošanai. Mums ir tik daudz likumu, kuri šodien ir jāapspriež. Mēs tiešām zaudēsim pāris stundu šajā balsošanā, lemjot ar vēlēšanu zīmēm. Tātad es lūdzu noraidīt šo desmit deputātu iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, lai arī kā es cienītu Lamberga kunga vēlmi taupīt laiku un aktīvi strādāt likumdošanas jomā un lai arī kā es gribētu tam visam pievienoties, es vēlos jums teikt, ka diez vai šoreiz mums būtu lietderīgi pieņemt lēmumu - balsot ar balsošanas iekārtu, jo balsošana par Satversmes tiesas tiesnešiem būs samērā sarežģīta. Kāpēc? Tāpēc, ka likuma "Par Satversmes tiesu" 4. panta pirmā daļa nosaka, ka Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Līdz ar to jūs jau saprotat, ka šajā likumā pēc būtības ir iestrādātas zināmas kvotas. Tā kā visu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana ir iekļauta šodienas darba kārtībā kā viens jautājums, tas var radīt zināmus pārpratumus. Balsu skaitītāji ir konsultējušies, kā vislabāk šo balsojumu vadīt, kā vislabāk mums balsot, un mēs nonācām pie secinājuma, ka patiešām vislabāk to būtu darīt ar zīmēm. Par to, cik zīmju ir sagatavots un kā, es jums pastāstīšu vēlāk, pēc tam kad šis jautājums būs izlemts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - balsot par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 7, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Vārds balsu skaitītāju vārdā Kristiānai Lībanei - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, šoreiz balsošana būs nedaudz sarežģītāka nekā citreiz, kad mēs esam balsojuši ar zīmēm. Tāpēc, lūdzu, uzmanīgi ieklausieties tajā, ko es jums gribu pastāstīt.

Es jau pirms īsa brīža nolasīju Satversmes tiesas likuma 4.panta pirmo daļu, tāpēc vēlreiz jums šo likuma normu priekšā nelasīšu, bet sakarā ar to, ka šāda norma likumā ir, tika apspriests priekšlikums un pašlaik es lūdzu jūsu akceptu tam, ka balsojums varētu notikt ar trīs dažādu krāsu vēlēšanu zīmēm. Pašlaik ir sagatavota balsošanas zīme nr.1, kurā ir iekļauti tie divi kandidāti, ko ir ierosinājis Ministru kabinets. Šī zīme būs dzeltenā krāsā. Attiecībā uz šo zīmi jums ir jāizsvītro tikai tā kandidāta uzvārds, ja jūs balsojat pret šo kandidātu. Ja jūs balsojat "par", tad, bez šaubām, jums jāsvītro nekas nav.

Balsošanas zīme nr.2 attieksies uz tiem Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem, kurus ir izvirzījis Augstākās tiesas plēnums. Šī zīme būs baltā krāsā. Arī šeit ir divi uzvārdi. Un arī šeit jums ir tiesības balsot par abiem kandidātiem, bet, ja jūs vēlaties balsot pret kādu no viņiem vai pret abiem, tad svītrojiet šo uzvārdu.

Un visbeidzot ir balsošanas zīme nr.3. Tā būs zilā krāsā, un tie būs tie Satversmes tiesas kandidāti, kuri tātad vai nu tiks, vai netiks apstiprināti pēc ne mazāk kā 10 Saeimas deputātu priekšlikuma. Šajā balsošanas zīmē ir seši uzvārdi. Un jums ir jārīkojas sekojoši. Tātad vēlēšanu zīme, kurā būs atstāts vairāk par 3 kandidātiem, tiks uzskatīta par nederīgu. Līdz ar to jums ir jāsvītro tikai tie kandidāti, pret kuriem jūs balsojat, un, ja jūs vēlaties, lai jūsu zīme tiktu atzīta par derīgu, jums nevajadzētu atstāt vairāk par 3 kandidātiem.

Visa pārējā procedūra būs tāda pati kā līdz šim. Balsu skaitītāji dosies apspriesties un pārbaudīt, vai viss ir sagatavots balsošanai. Tad atskanēs pirmais zvans, kas aicinās jūs uz balsošanu, bet otrais zvans aicinās jūs atpakaļ zālē uz rezultātu nolasīšanu. Atgādināšu, ka Satversmes 85.pants nosaka to, ka Satversmes tiesas tiesneša kandidātam ir jāsaņem ne mazāk kā 51 balss, lai viņš tiktu ievēlēts.

Līdz ar to šodien varētu tikt noturēta ne vairāk kā viena balsošanas kārta. Vai ir vēl kādi jautājumi?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai deputātiem ir iebildumi pret to informāciju, ko balsu skaitītāju vārdā sniedza frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte Kristiāna Lībane? Iebildumu nav. Pieņemts.

Atbilstoši šai informācijai mēs gaidām zvanu. Pirmais zvans aicinās deputātus uz balsošanu Prezidija zālē. Otrs zvans aicinās mūs zālē, šeit, lai uzklausītu vēlēšanu rezultātus. Esiet uzmanīgi un, lūdzu, sekojiet zvaniem, lai mēs varētu operatīvi turpināt darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Vārds Kristiānai Lībanei balsu skaitītāju vārdā - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man paziņot balsošanas rezultātus.

Šoreiz tas varbūt aizņems nedaudz vairāk laika nekā iepriekš, jo balsu skaitītāji izlēma noformēt trīs atsevišķus balsu skaitītāju sēdes protokolus sakarā ar to, ka bija trīs dažādas balsošanas zīmes.

Tātad vispirms par to Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu, kas tika vēlēti pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

Kopumā tika izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme.

Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nebija.

Dzēstas tika atlikušās 39 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemta 81 vēlēšanu zīme.

Par derīgu atzīta 81 vēlēšanu zīme.

Par nederīgām atzītu zīmju tātad nebija.

Par kandidāti Ilmu Čepāni tika nodota 51 balss.

Par kandidātu Aivaru Endziņu tika nodotas 52 balsis.

Līdz ar to saskaņā ar Satversmes 85.pantu par Satversmes tiesas tiesnešiem pēc Ministru kabineta priekšlikuma ir ievēlēti Ilma Čepāne un Aivars Endziņš. (Zālē aplausi.)

Nākamais balsu skaitītāju sēdes protokols attiecas uz tiem Satversmes tiesas kandidātiem, kas tika vēlēti pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.

Kopumā tika izgatavotas tāpat 120 vēlēšanu zīmes un deputātiem tika izsniegta 81 vēlēšanu zīme, no kurām neviena netika sabojāta un nomainīta.

Dzēstas tika atlikušās 39 zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas izdotās - 81 zīme un par derīgu tika atzīta arī 81 vēlēšanu zīme.

Par kandidātu Andreju Lepsi tika nodotas 45 balsis un par kandidāti Ilzi Skultāni arī tika nodotas 45 balsis.

Līdz ar to saskaņā ar Satversmes 85.pantu par Satversmes tiesnešiem neviens no šiem diviem manis minētajiem kandidātiem ievēlēts netika.

Un visbeidzot balsu skaitītāju sēdes protokols, ievēlot Satversmes tiesas tiesnešus pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme. Sabojātu un nomainītu zīmju nebija. Dzēstas atlikušās 39 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemta 81 zīme. Par derīgām atzītas visas no vēlēšanu kastes izņemtās zīmes.

Par kandidātu Romānu Apsīti nodotas 56 balsis.

Par kandidātu Igoru Bukovski nodotas 28 balsis.

Par Valdi Cielavu - 25 balsis.

Par Viktoru Elksni - 26 balsis.

Par Valdi Rožukalnu - 44 balsis.

Par Velgu Slaidiņu - 21 balss.

Līdz ar to saskaņā ar Satversmes 85.pantu par Satversmes tiesas tiesnesi no visiem iepriekš minētajiem kandidātiem ir ievēlēts tikai Romāns Apsītis. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Ilmu Čepāni, Aivaru Endziņu un Romānu Apsīti sakarā ar apstiprināšanu par Latvijas Satversmes tiesas tiesnešiem. Apsveicam vēlreiz! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas piecas minūtes.

Kaksīša kungs, vai mēs varam vēl izskatīt kādu jautājumu? Laikam nevaram vairs. Turpmāko darba kārtību sāksim izskatīt pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijā vārdu paziņojumam lūdz Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas Parlamenta savienības delegācijas sēde šodien 17.00 Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Vārdu paziņojumam lūdz Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu sanākt Sociālo un darba lietu komisiju savās telpās tūlīt pēc reģistrācijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārdu lūdz Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Juridiskās komisijas locekļus pulksten 13.15 komisijas sēžu telpā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārdu lūdz Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde notiks Tautsaimniecības komisijas telpās pulksten 12.35.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka, Roberts Zīle... (ir zālē). Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 41 deputāts. Lūdzu zvanīt!

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu... 5 minūtes pārtraukums. Līdz 13.37.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies vēlreiz, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 60 deputātu. Turpināsim. Darba kārtības 14. jautājums - lēmuma projekts "Par Olgas Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 1568. Juridiskā komisija kārtējā komisijas sēdē izskatīja tieslietu ministra iesniegtos dokumentus par Olgas Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī Lazdiņas kundze piedalījās šajā komisijas sēdē. Pārbaudot dokumentus, komisija vienprātīgi nonāca pie slēdziena, ka Olgas Lazdiņas kandidatūra apgabaltiesas tiesneses amatam ir piemērota un atbalstāma, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu arī deputātus izteikt atbalstu lēmumam par Olgas Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par Olgas Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par... Godājamie kolēģi! Es lūdzu visus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 8. Olga Lazdiņa apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneses amata.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu". Lūdzu!

J.Kaksītis. Nākamais ir dokuments nr. 1569. Jau iepriekš minētajā komisijas sēdē tika izskatīti arī šie dokumenti.

Pirmkārt, par Jolantu Bebrišu. Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta Jolantas Bebrišas kandidatūru apstiprināšanai par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo kandidatūru un nobalsot par lēmuma projektu, ar kuru Jolanta Bebriša ir iecelta par minētās tiesas administratīvo tiesnesi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Jolanta Bebriša ir iecelta par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Šajā pašā komisijas sēdē tika izskatīti materiāli par Arvīdu Nagli, kurš līdz šim strādāja un arī šobrīd strādā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Arvīds Naglis ir izteicis vēlēšanos pāriet strādāt Valmieras rajonā par tiesnesi. Tieslietu ministrija to ir atbalstījusi, arī Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta Nagļa kandidatūru iecelšanai par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Es lūdzu arī deputātu balsojumu par šo lēmuma projektu, lai Arvīds Naglis tiktu iecelts par administratīvo tiesnesi Valmieras rajona tiesā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 3. Arvīds Naglis ir iecelts par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tagad, cienījamie kolēģi, saskaņā ar izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā mēs izskatām likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Juridiskās komisijas vārdā - Aivars Endziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi visus termiņā iesniegtos priekšlikumus par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" un ir sagatavojusi šo likumprojektu otrajam - un galīgajam - lasījumam.

Pirmie priekšlikumi, kādi tika izteikti, ir par Kārtības ruļļa 82. pantu. Deputāts Čerāns ierosināja papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, svītrot 82. panta pirmajā daļā atsauci uz 54. pantu, kā arī papildināt pirmo daļu ar teikumu: "Ðajā gadījumā runas laiks debatēs nedrīkst pārsniegt 5 minūtes." Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šā priekšlikuma būtība ir atgriezties pie vecās prakses, no kuras, izdarot iepriekšējos grozījumus Saeimas kārtības rullī, Saeima atteicās, - proti, ka nepastāv debates par likumprojektu nodošanu komisijām, jo atsauce uz 54. pantu nozīmē to, ka var runāt tikai viens "par", viens "pret" likumprojekta nodošanu komisijām. Tāpēc Juridiskā komisija šo Čerāna kunga priekšlikumu neatbalstīja, un es aicinu to pašu darīt arī Saeimu.

Bez tam es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka Čerāna kungs, piedāvājot svītrot tikai 82. panta pirmajā daļā atsauci uz 54. pantu, faktiski nav izdarījis visu nepieciešamo, lai tik tiešām izslēgtu šo iespēju runāt tikai vienam "par", vienam "pret". Jo tajā pašā laikā 54. pantā, kurš pasaka, kāda ir šī kārtība (ka runas laiks ir 5 minūtes), un nosaka, uz kuriem pantiem ir attiecināma šī kārtība, - tur viņš šādu piedāvājumu svītrot atsauci uz 82. pantu nav devis. Līdz ar to, nobalsojot par šādu priekšlikumu, mēs faktiski jau uzreiz Kārtības rullī radītu pretrunu un neskaidrības. Es aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij un godājamie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo savu priekšlikumu. Endziņa kungs jau šeit izstāstīja būtību, man nav nepieciešamības to daudz atkārtot. Es tiešām piekrītu, ka normālas debates, kā tas bija pirms vairākiem mēnešiem, - tās tiešām varētu būt par garu tajā situācijā, kad mēs lemjam par kāda likumprojekta nodošanu komisijām. Bet mēs redzam arī tagad, ka pastāvošā prakse reizēm izrādās visai problemātiska, jo mums ir bijušas situācijas - un diezgan daudzas -, kad kāds noteikts viedoklis vai kāda noteikta argumentācija nav varējusi šīs ierobežojošās normas dēļ tikt izpausta. Un, kā jau teicu, ir jau bijušas situācijas mūsu Saeimas darbā, kad šis striktais ierobežojums - runāt tikai vienam "par", vienam "pret"- ir arī ticis izmantots, bloķējot kāda viedokļa izpausmi.

Tā ir tā motivācija, kāpēc es ierosināju šeit noteikt debates 5 minūšu garumā, katram runātājam tātad nedot šīs 15 minūtes, bet tomēr ļaut deputātiem, kas to vēlas, izteikt dažādus viedokļus un dažādus redzespunktus, teiksim, attiecībā uz to, kāpēc konkrētā likumprojekta nodošana komisijām būtu vai nu pieņemama, vai noraidāma.

Kas attiecas uz Endziņa kunga minēto 54. panta tekstu, mums likumdošanā ir iespējas... ir līdzekļi, kā šādas problēmas risināt, un mums ir likums, kas reglamentē šo tiesību normu piemērošanas kārtību, un es noteikti gribu uzskatīt, ka tātad no šā likuma neapšaubāmi izriet tas, ka, pieņemot šādu priekšlikumu, mēs tiešām būsim šīs debašu iespējas šeit radījuši.

Tātad es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Endziņa kungs vēlas vēl runāt? Lūdzu!

A.Endziņš. Es gribētu tikai piebilst, ka tas tomēr neatbilst patiesībai, ka mums ir likums, kas šajā gadījumā atrisinātu konfliktu starp viena un tā paša likuma divām pretrunīgām normām. Un, atklāti sakot, tā: ja mēs esam pamatnormā - 54.pantā - nosaukuši, uz kuriem pantiem tas attiecas, tad mēs drīzāk varētu šajos pantos, uz kuriem atsauces ir, nenorādīt, iekavās nelikt šo 54.pantu, jo tad mums būtu jāvadās tikai pēc 54.panta. Un tas, ka mēs 54.pantu pieminam 82.pantā vai arī, teiksim, citur, - tas drīzāk ir vērsts uz to, lai vieglāk būtu gan sēdes vadītājam, gan arī pašiem deputātiem orientēties, par kuru normu ir runa un kas šajā normā ir teikts, - ka tikai viens var runāt "par" un viens "pret" un ka runas laiks ierobežots līdz piecām minūtēm. Es tāpēc tomēr aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna izteikto priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar šādu jaunu pantu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 38, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek spēkā komisijas izstrādātais priekšlikums. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 83.pantu. Šeit Juridiskā komisija kā priekšlikumu iekļāva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu, kas tika nodots komisijām, un atbildīgā komisija - Juridiskā komisija - šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu atbalstīja, to tikai redakcionāli nedaudz precizējot. Un es aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai kādam ir iebildumi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu un Juridiskās komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie labojumi ir 87.pantā: atbilstoši latviešu valodas speciālistu ieteikumam tika redakcionāli precizēti divi vārdi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 87.panta 2.punktā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais precizējums ir 90.¹ pantā. Arī tas ir veikts, atbalstot latviešu valodas speciālistu priekšlikumu. Tekstā ir pasvītroti šie vārdi, lai jūs redzētu, kāds teksts ir pieņemts pirmajā lasījumā, kāds - otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 90.¹panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 95.pantu. To ir iesniegusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Šā priekšlikuma būtību jūs redzat. Teksts jums ir priekšā. Tomēr es mēģināšu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis priekšlikums nosaka to... Kā jūs atceraties, mēs, izskatot valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, pieņēmām un atbalstījām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto patstāvīgo priekšlikumu par kārtību, kādā ir noformējami visi priekšlikumi par valsts budžeta projektu. Priekšlikuma būtība bija tā, ka, iesniedzot vienu vai otru priekšlikumu par grozījumiem budžeta projektā, ir jānorāda arī... ja kādam pieliek naudu, tad ir jānorāda, no kurienes šī nauda tiek atņemta, un, ja tas nebūtu izdarīts, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šādus priekšlikumus neņemtu vērā. Šā priekšlikuma būtība ir, ka tajos gadījumos, ja šie priekšlikumi budžetā izriet no agrāk pieņemtiem likumiem, no agrāk pieņemtām likuma prasībām, - ka tad nebūtu jāvadās pēc šā... Mums bija ļoti nopietna diskusija Juridiskajā komisijā, un komisijas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja. Ar kādu motivāciju? Ar tādu motivāciju, ka, ja mēs šo priekšlikumu pieņemtu, tad faktiski tas nozīmētu to, ka jebkurš skaitlis, kurš ir minēts valsts budžeta projektā - pašreizējā vai, teiksim, arī iespējamos grozījumos valsts budžeta projektā, vai arī valsts budžeta labojumos, - varētu atsaukties uz agrāk pieņemtu likumu. Jo, manuprāt, neviens skaitlis valsts budžetā nav ārpus viena vai otra, vai trešā agrāk pieņemtā likuma prasībām, un man liekas, ka tad šāda patstāvīgā priekšlikuma jēga kaut kādā ziņā jau pilnībā zūd. Tā ir tā motivācija, kāpēc Juridiskā komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu tomēr neakceptēja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai ir kādam no deputātiem iebildumi pret Juridiskās komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas iesniegto priekšlikumu par izmaiņām 95.pantā? Deptātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie precizējumi ir 96.¹ pantā. Šeit atkal, kā jūs redzat, ir atzīme "Redakcionāli precizēt" un ir pasvītroti tie vārdi. Arī tas ir izdarīts pēc latviešu valodas speciālistu ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem Kārtības ruļļa 96.¹ pantā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie precizējumi ir 99.pantā (tā ir projekta 8.lappuse). Arī tur ir izdarīts redakcionāls precizējums pēc latviešu valodas speciālistu ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret redakcionāliem precizējumiem 99.pantā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 118.pantu, to ir iesniedzis deputāts Čerāns. Teksts jums ir redzams. Juridiskā komisija, pēc būtības atbalstot Čerāna kunga priekšlikumu jeb daļēji pieņemot Čerāna kunga priekšlikumu, piedāvā jums savu redakciju - proti, ka nevis tikai priekšlikums par uzņemšanu Latvijas Republikas pilsonībā, bet būtībā jebkurš patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē. Juridiskā komisija piedāvā šādu redakciju, vadoties no tā, ka analoģisks noteikums ir attiecībā uz likumprojektiem. Jo arī tad, ja ir noraidīts likumprojekts, ir tā pati prasība: ja atbildīgā komisija konceptuāli neatbalsta kāda likumprojekta pieņemšanu Saeimā (viņa pati nav tiesīga to darīt), tiek informēti iesniedzēji un, ja iesniedzēji desmit dienu laikā nepieprasa rakstveidā, lai Saeima lemj par to, tad tas ir uzskatāms par noraidītu. Mēs pēc analoģijas piedāvājam attiecināt šo prasību uz jebkuru patstāvīgo priekšlikumu. Tātad esam daļēji pieņēmuši Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Čerāna kunga iesniegto priekšlikumu par 118.pantu? Čerāna kungs neuztur spēkā prasību balsot? Neuztur. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 119.pantu, to ir iesniedzis deputāts Čerāns. Viņš ierosina 119.panta pirmo daļu papildināt, proti, vārdus "valsts ministram un Latvijas Bankas prezidentam" aizstāt ar vārdiem "valsts ministram, Latvijas Bankas prezidentam, kā arī citām Saeimas ievēlētām amatpersonām". Tātad viņš ierosina noteikt, ka ne mazāk kā pieci deputāti rakstveidā var uzdot jautājumus arī šīm amatpersonām. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Kāda apsvēruma dēļ? Kaut arī Čerāna kungs šeit piedāvā attiecīgi papildināt pirmo daļu ar teikumu, ka šis noteikums nav attiecināms uz tiesnešiem, jo tad līdz ar to tas būtu neapšaubāmi pretrunā ar tiesu varas neatkarību, ar tiesas neatkarību... Bet Saeima taču ievēlē dažādas amatpersonas. Saeima apstiprina ģenerālprokuroru, Saeima apstiprina valsts kontrolieri, Saeima apstiprina Valsts kontroles kolēģijas locekļus, veselu virkni revidentu, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un vēl citas amatpersonas. Līdz ar to šis loks ir ļoti izplūdis un arī šajā lokā varētu tikt iekļautas tādas personas, uz kurām šāda prasība nebūtu attiecināma. Jāsaka gan, ka Čerāna kungs iesniedza precizējumu, bet jau pēc tam, kad Juridiskā komisija savu attieksmi jau bija izteikusi un iesniegusi materiālus Prezidijam, lai deputātiem izsniegtu sagatavoto likumprojektu. Tātad pēc noteiktā priekšlikumu iesniegšanas termiņa viņš gan precizēja, bet diemžēl jāsaka, ka, tā teikt, vilciens jau bija aizgājis, un tāpēc arī jauno Čerāna kunga priekšlikumu, kurā viņš ierobežoja šo loku, komisija izskatīt un atbalstīt vairs nevarēja. Bet šādā kontekstā šo priekšlikumu Juridiskā komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es šobrīd gribu tikai aktualizēt šo problēmu, jo ir skaidrs, ka attiecībā uz tām amatpersonām, kuras Saeima var ievēlēt, - attiecībā uz tām pašām amatpersonām Saeima var ierosināt viņu atsaukšanu. Šo attiecīgo amatpersonu atsaukšana ir šobrīd praktiski vienīgais veids, kā veikt jebkādu publisku domu apmaiņu par viņu darbu. Ja mēs gribam veikt kādu politisku diskusiju vai vispār domu apmaiņu, teiksim, par Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu, tad mums ir šeit jāiesniedz priekšlikums atsaukt kādu tās locekli un tad šeit parādās šī iespēja diskutēt. Tādēļ es domāju, ka noteikti daudz pareizāk ir ļaut Saeimai izmantot arī kādas ne tik radikālas formas šīs diskusijas uzsākšanai un ka šī forma varētu būt iespēja uzdot jautājumu. Es piekrītu, ka šeit šī redakcija tiešām nav ideāla. Man tiešām žēl, ka Juridiskā komisija neizstrādāja savu alternatīvo priekšlikumu. Acīmredzot pie šīs problēmas mums nāksies atgriezties nākotnē, bet šobrīd, tā kā es tiešām nedomāju, ka varētu uzdot jautājumus Valsts prezidentam, es šo savu priekšlikumu atsaucu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Vai vēl kāds vēlas uzstāties? Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt? (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") Lūdzu! Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mani drusku uztrauc tas, ka Čerāna kungs it kā ir paņēmis atpakaļ savu pieprasījumu, lai tie, kurus mēs ievēlam, arī drusciņ atbildētu. Es domāju, ka ir pilnīgs absurds tā doma, ka mēs nevaram prasīt tiesnesim atskaitīties. Mēs viņus ieceļam uz mūžu. Viņš var darīt visādas cūcības, bet mēs viņu nevaram aizskart, mēģinot atcelt, teiksim, ģenerālprokuroru, kas ir tik daudzās lietās piemiedzis aci - vienalga, vai tas ir attiecībā uz tirgu vai genocīdu pret tautu, vai attiecībā uz tiem, kas ir bankas izlaupījuši... Viņi visi ir gandrīz uz mūžu iecelti, ir neaizskarami, viņiem pat jautājumus mēs nevaram uzdot. Es domāju, ka tā ir liela, liela kļūda. Mums ir kaut kā viņi jāved pie kārtības. Un, ja mēs gribam kārtību ieviest tautā, tad sāksim domāt, kā mēs to darīsim. Ja mēs, Saeima, pateiksim, ka mēs viņu esam iecēluši... Kaksīša kungs lūdza, lai mēs balsojam. Mēs uzticējāmies viņam, bet, ja tas cilvēks pēc 10 gadiem kļūs par īstu nelieti, mēs tur neko nevarēsim darīt. Mēs vienkārši teiksim: 6. Saeima tādu ievēlēja, mēs viņu aizskart nevaram, lai viņš dara, ko viņš grib.

Mums visiem ir zināmi tiesneši, kas nepilda savu amatu godīgi. Par viņiem raksta avīzēs, par viņiem tauta sūdzas, bet mēs negribam, tā teikt, nekādus grožus viņiem uzlikt. Es domāju, ka tas ir nepareizi. Čerāna kungs, man ir žēl, ka jūs atsaucāt savu priekšlikumu. Es būtu atbalstījis to domu, kuru jūs izteicāt, - ka visiem, kurus mēs ieceļam, ir jāatbild mūsu priekšā. Jūs esat to atsaucis, es mēģināšu to ierosināt, cik ātri es to varēšu. Manuprāt, tā bija kļūda. Mums ir jāsāk domāt, kā mēs varam tos, kurus mēs ieceļam, saukt pie atbildības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāts Čerāns savu priekšlikumu ir atsaucis, tad saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām balsojums par to nav jāveic. Vai komisijas vārdā jūs, Endziņa kungs, vēlaties ko teikt?

A.Endziņš. Paldies. Es domāju, ka vienkārši varbūt varētu piebilst: paldies Čerāna kungam, ka viņš atsauca savu priekšlikumu. Mēs šo likumprojektu izskatām tikai divos lasījumos, tas ir steidzams. Tas ir ļoti nopietns priekšlikums. Acīmredzot, ja Čerāna kungs rosina, jebkurā gadījumā var iesniegt priekšlikumus. Mēs varam to izskatīt trijos lasījumos, precizēt, bet šobrīd tiešām, es domāju, tas nebūtu pareizi, ja mēs mēģinātu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Kārtības ruļļa 119. panta redakciju otrajam lasījumam. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 122. panta ceturto daļu, arī to ir iesniedzis deputāts Čerāns. Kārtības ruļļa 122. pantā ir runa par Saeimas sēdi, kas noteikta atbildēm uz jautājumiem. Šeit Čerāna kungs ierosina jautājuma motivācijai paredzēto laiku pagarināt no 3 minūtēm līdz 5 minūtēm. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tad jautājums jau ir uzdots, visiem tas ir pieejams, zināms un ka 3 minūtes ir pilnīgi pietiekami, lai varētu motivēt savu jautājumu. Motivēt, nevis atkārtoti vēlreiz šo jautājumu nolasīt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Praksē mums parasti ir tā, ka tiek uzdots viens vesels jautājumu komplekss. Tad jau labāk ir uzdot atsevišķi vienu jautājumu un to motivēt, laikam tā būtu vienkāršāk, nekā uzdot vienu jautājumu ar trim apakšjautājumiem, faktiski vienā jautājumā ietvert trīs vai pat piecus jautājumus, tad droši vien ir grūtāk. Tie ir apsvērumi, kāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Sen nav runājis...")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Par šo grozījumu gan es lūgtu balsojumu, jo tomēr šo Saeimas vakara sēžu darba pieredze rāda, ka 3 minūtes ir pārāk īss laiks, lai spētu pilnībā pamatot jautājumā izvirzītās problēmas politisko un varbūt arī cita veida kontekstu. Es gribu aicināt deputātus skatīt šo problēmu arī kontekstā ar nākamo priekšlikumu, kas šeit ir, - pagarināt šo runas laiku arī ministru atbildēm. Tā ka mans aicinājums pēc būtības ir - neizjaukt jautājumu motivācijas un atbildes runu laika balansu, bet vienkārši pacelt to tādā lielākā un augstākā kvalitātē, lai būtu iespēja plašāk motivēt gan pašu jautājumu, gan arī dziļāk, izvērstāk sniegt šo atbildi. Mans aicinājums deputātiem būtu atbalstīt šo manu priekšlikumu. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna pirmo priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar šādiem jauniem pantiem... pirmkārt, 122. panta ceturtajā daļā vārdu "trīs" aizstāt ar vārdu "piecas". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. Vēlreiz lūdzu zvanu! Acumirkli! Par - 15, pret - 32, atturas - 13. Tātad šis Čerāna kunga priekšlikums nav pieņemts.

Vai kāds vēlas runāt par Čerāna kunga otro priekšlikumu? Čerāna kungs pats vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Tā kā deputāti noraidīja šo manu pirmo priekšlikumu, tad arī otro es atsaucu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 149. pantu, ko ierosina frakcija "Latvijai". Proti, papildināt Kārtības ruļļa 149. panta pirmo daļu ar jaunu tekstu - 17. punkts - "Latvijas Bankas uzraudzības komisija". Kā jūs atceraties, 149. pants norāda, kādas komisijas pastāvīgi darbojas Saeimā. Juridiskā komisija šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu neatbalstīja. Kāda ir motivācija?

Saeimā pastāv Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kuras funkcijās jau ietilpst šādas uzraudzības veikšana. Ja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīs par nepieciešamu, tad viņa var izveidot arī apakškomisiju, kura varbūt ciešāk nodarbotos ar šo uzraudzības jautājumu. Ja mēs paredzam šādu jaunu komisiju, tad acīmredzot frakcijai "Latvijai" vajadzēja arī norādīt, no kurienes nāks finansējums, jo jaunas pastāvīgās komisijas izveidošana nozīmē piemaksas pie algas komisijas priekšsēdētājam, vietniekam (ja tāds ir) un sekretāram. Tas nozīmē, ka komisija ir jānodrošina ar telpām, jānodrošina ar tehnisko personālu, jānodrošina arī ar transportu. Tas nozīmē no Saeimas budžeta līdzekļiem arī jaunus papildizdevumus. No kurienes šos līdzekļus ņems, - to frakcija "Latvijai" nav norādījusi. Tie ir tie galvenie iemesli, kāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šis priekšlikums izriet no likuma prasībām. Es domāju, ka tie argumenti, kurus šeit minēja, kāpēc Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu, tomēr neiztur kritiku.

Runa ir par likumu "Par Latvijas Banku". Likuma "Par Latvijas Banku" 43. pantā, kuru Saeima pieņēma jau 1992. gada 19. maijā, ir paredzēts, ka Latvijas Republikas Saeimai - likumdevējam ir jāveic Latvijas Bankas uzraudzība. Kopš šā likuma pieņemšanas 1992. gadā šo darbu, cik man ir zināms, Latvijas Republikas Saeimā neviens nav veicis. Ir bijušas dažādas komisijas, bet, lūk, šo uzraudzības darbu neviens nav veicis. Tātad likuma prasība vēl šodien nav izpildīta.

Mēs uzskatām, ka tas, ko mēs esam piedzīvojuši Latvijas banku sistēmā... Es šeit negribu to visu atkārtot, jo to mēs visi ļoti labi zinām. Banku krīze un citi satricinājumi, kas ir bijuši, tie tomēr lielā mērā ir rezultāts tam, ka likumdevējs nav pildījis šā likuma prasību. Tas nav gadījuma pēc noteikts, ka tāda ir jāveic, taču likumdevējs nav veicis šo Latvijas Bankas uzraudzību. Viena lieta tātad ir likums.

Otra lieta. Es gribu atgādināt vēl vienu dokumentu, kuru ir parakstījušas visas valdību veidojošās frakcijas, proti, Valdības deklarāciju. Mēs tagad pēdējā laikā bieži dzirdam, ka arī Ministru prezidents atsaucas uz Valdības deklarāciju, ka viņa, lūk, ir jāpilda, ka viņu apņemas pildīt un ievērot un tā tālāk. Es gribu tikai vienkārši pacitēt: "Jâizveido pastāvīgs sadarbības mehānisms starp Saeimu, Ministru kabinetu un Latvijas Banku, kas nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu un konsultācijas valsts vadības līmenī par ekonomiskās politikas jautājumiem un to saistību ar monetāro politiku." Lūk, tā ir rakstīts Valdības deklarācijā.

Un vēl citā vietā arī: "Valdība atzīst, ka ir nepieciešams veikt kredītiestāžu un banku darbības stingru valstisku uzraudzību". Stingru valstisku uzraudzību! Sakiet, cienītie deputāti, kas šodien veic Latvijas Bankas stingru valstisku uzraudzību? Es nezinu, kas to dara. Bet par to, ka to ir nepieciešams darīt, manuprāt, šaubu nav nevienam.

Šobrīd ir tieksme atsaukties arī uz ārzemju praksi. Arī es šajā gadījumā to gribu minēt. Ārzemēs Centrālās bankas uzraudzību tiešām veic likumdevējs. Amerikas Savienotajās Valstīs Centrālās bankas pārvaldnieks, Federālās rezerves sistēmas prezidents divas reizes gadā Kongresā ziņo, uzstājas ar pārskatu, uzstājas ar ziņojumu par monetārās politikas prognozēm nākamajā gadā. Ziņo par šiem orientieriem, par naudas masas agregātiem, kādus viņi projektē un plāno turpmāk. Un pēc tam atskaitās, kā tie tiek izpildīti. Mēs šeit neesam neko tamlīdzīgu dzirdējuši. Vai tiešām mēs uzskatām, ka Latvijai tas ir mazāk svarīgi, ka to nav nepieciešams darīt? Lūk, šī Latvijas Bankas uzraudzības komisija būtu tieši tā struktūra, kas regulāri, sistemātiski strādātu. Nevis kampaņveidīgi tikai izskatītu gada pārskatu bankā, bet regulāri strādātu un arī Saeimai šeit sniegtu savus atzinumus, savus priekšlikumus, aicinātu šeit noklausīties. Lūk, tas būtu tas konkrētais darbs, kas būtu šai komisijai jāveic.

Es domāju, ka tie jautājumi, kurus šeit minēja Endziņa kungs, šie finansiālie un materiālie apstākļi, es domāju, ka tie ir pilnīgi atrisināmi mūsu šodienas Saeimas budžeta ietvaros. Un arī nākamā gada budžeta ietvaros, tā ka šeit nekādu problēmu nevarētu būt. Šie izdevumi nav tik lieli, ka šeit nu vajadzētu... Ja 16 komisijas mēs varam uzturēt, vai tad 17. mēs vairs uzturēt nevarēsim? Nav diez cik nopietni šādi argumenti. Tāpēc es aicinu Saeimu tomēr balsot par šo priekšlikumu un to pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā Endziņa kungs. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu oponēt Zelgalvja kungam, jo viņš norāda, ka tā ir likuma prasība. Mums jau ir šī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Zelgalvja kungs pats laikam ir viens no šīs komisijas locekļiem. Tādā gadījumā man ir jautājums: ko Zelgalvja kungs un citi ierosinātāji šai komisijai ir likuši priekšā, ko viņi ir aicinājuši izskatīt, par ko rūpēties? Latvijas Banka ir vienīgā tīri valstiskā iestāde. Tā regulāri katram deputātam izsniedz atskaites pa kvartāliem, ziņas par savu monetāro politiku, pārskatus, un tie ir pieejami. Ir iespējas uzdot arī jautājumus. Man liekas, ka jau esošo komisiju ietvaros, it sevišķi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ietvaros, ir iespējams visas tās problēmas, par kurām runāja Zelgalvja kungs, pilnībā atrisināt, neveidojot speciālu jaunu komisiju. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu likumprojekta 149. pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kura saturs ir šāds: Priekšlikumi likumprojektam "Par Valsts budžetu 1997. gadam" iesniedzami Saeimas lēmuma "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Par valsts budžetu 1997. gadam" otrajam lasījumam" noteiktajā kārtībā. Mēs šo pārejas noteikumu piedāvājām tāpēc, lai nerastos varbūt pretrunas un neskaidrības saistībā ar šo patstāvīgo priekšlikumu un ar tiem priekšlikumiem, kuri varētu sekot jau pēc šo te grozījumu spēkā stāšanās. Tāpēc aicinām viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Endziņš. Citu grozījumu un papildinājumu likumprojektā vairs nav. Es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 4. Likums ir pieņemts. Paldies.

Tālāk, godājamie kolēģi, sakarā ar izdarītajām izmaiņām mums ir jāizskata sekojoši Saeimas lēmuma projekti.

"Par deputāta Kārļa Jūlija Druvas atsaukšanu no Baltijas asamblejas".

Izteikties par šo jautājumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par Kārļa Jūlija Druvas atsaukšanu no Baltijas asamblejas". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Balsojums būs slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - nav. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva atsaukts no Baltijas asamblejas.

Tālāk mums jāizsaka sava attieksme pret Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Baltijas asamblejā".

Runāt par šo jautājumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 6. Deputāts Paulis Kļaviņš ievēlēts Baltijas asamblejā.

Tālāk, kolēģi, jāizskata ir nākamais darba kārtības jautājums - "Par V.Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", kas pašreiz mums ir darba kārtības 38.punkts. Par šo jautājumu vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas... (Starpsauciens no zāles: "Bet komisijas vārdā...")

Godājamie kolēģi, man nupat iedeva zīmīti, kurā Juris Dobelis ir pieteicies runāt debatēs par šo jautājumu. Komisijas vārdā par jautājumu runās Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1554. Tas ir Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vilenam Tolpežņikovam. Komisijas lēmums bija pozitīvs, un es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo lēmuma projektu, īpaši atzīmējot, ka šajā gadījumā pilsonības piešķiršanai tiek izvirzīts cilvēks, kurš ilgus gadus, nebūdams Latvijas pilsonis, ir darbojies Latvijas neatkarības labā. Viņš pilnīgi pārvalda latviešu valodu, kaut gan ir dzimis Ukrainā, pēc tautības - krievs, un jau 1952.gadā viņš ir iebraucis Latvijā, kur nepārtraukti ir cīnījies par Latvijas neatkarības atgūšanu. Viņš ir augstas morāles cilvēks, kurš jau pirmajos Tautas frontes dibināšanas gados ir paudis savu attieksmi. Pat vēl agrāk, kad mēs vēl necīnījāmies par Latvijas neatkarību, viņš jau 1968.gadā ir cīnījies par to, lai no Čehoslovakijas tiktu izvests PSRS karaspēks, par ko viņš tika izslēgts no Komunistiskās partijas. Ņemot vērā visas šīs viņa īpašības, mēs komisijā nolēmām atbalstīt šo lēmuma projektu un lūdzam to darīt arī Saeimai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, īpaši vairs neaģitēšu "par", jo ceru, ka šeit "pret" var balsot... Es nezinu, kādam ir jābūt cilvēkam, lai šinī gadījumā neatbalstītu šāda cilvēka iekļaušanu mūsu pilsoņu rindās. Es tikai gribētu vienkārši nedaudz atgādināt, ka, lūk, tas ir vēl viens tāds gadījums, kad LNNK uzskata par savu pienākumu šādu cilvēku iekļaut mūsu pilsoņos, jo diez vai šeit zālē sēdošie tā labi atceras padomju karaspēka iebrukumu Čehoslovakijā un to, kā nu katrs mēs toreiz reaģējām un cik nu mums kuram bija liela tā drosme publiski pateikt, ka tā ir nelietība no Padomju valdības puses.

Otrs. Atcerēsimies 1989.gadu, kad Vilens Tolpežņikovs, toreizējais PSRS tautas deputāts, bija tas, kurš uzkāpa tribīnē un asi nosodīja padomju neliešu izdarības Gruzijā. Un tāpēc tomēr ir lietas, kuras ir jāvērtē ļoti augstu. Mēs nekad neizvairīsimies no tā, ka mūsu pilsoņu rindas papildināsies. Tad, lūdzu, kontrolēsim šo procesu un tiešām papildināsim savu pilsoņu rindas ar tiem, kuri no sirds ir uzticīgi neatkarīgai Latvijai un kuri būs kopā ar mums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par Vilena Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Vilens Tolpežņikovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk mums jāizskata Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Viestura Gredzena atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas".

Vēlas runāt Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Man absolūti nav iebildumu pret to, ka 10 deputāti ierosina izmaiņas Saeimas komisiju sastāvā, atsaucot deputātus no vienas komisijas un ierosinot viņus ievēlēt citā komisijā. Tas zināmā mērā ir atkarīgs, bez šaubām, no pašu deputātu vēlmēm un no viņu profesionālajām iespējām darboties tajā vai citā komisijā. Es šajā gadījumā vienkārši gribētu aicināt jūs, pieņemot lēmumu un veicot šādas izmaiņas, ņemt vērā to, kā veidojās sākotnēji mūsu komisiju personālie sastāvi, kā tas bija pagājušā gada rudenī. Bija mums arī Saeimas lēmums, kura 3.punktā tika noteikts, ka no vienas frakcijas vai no politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, vairākus deputātus Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmajā daļā no 1. līdz 9.punktam minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām. Tātad jautājums ir par to, ka, ja pašlaik Gredzena kungs ir pie frakcijām nepiederošs deputāts, tad viss ir kārtībā, bet, ja viņš šajā gadījumā jau ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijā, tad varētu rasties pretruna, kas ir saistībā ar to, ka vienā no šīm komisijām no vienas frakcijas ir divi deputāti, taču tajā pašā laikā frakcija nav pārstāvēta citā komisijā. Tā ir vienīgā problēma, kam es gribētu jūs aicināt pievērst uzmanību, jo sākotnēji arī bija tā, ka mēs centāmies, veidojot šīs komisijas pēc personālā sastāva, skatīties, lai arī mazāk skaitliskās frakcijas būtu pārstāvētas visās komisijās - pa vienam deputātam - un lai pēc tam varētu veidot šo komisiju personālo sastāvu. Taču tas viss, bez šaubām, ir deputātu ziņā, bet atbilstoši 7.punktam Saeima var lemt arī savādāk. Tomēr tas tik tiešām ir nopietns precedents.

Es negribētu šodien absolūti apšaubīt Viesturu Gredzenu kā deputātu un viņa profesionalitāti. Es vienkārši runāju par to principu, kuru mēs esam pieņēmuši jau pagājušā gada rudenī, veidojot komisiju personālo sastāvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs par šo jautājumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par jums iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums būs slēgts. Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 2, atturas - 10. Deputāts Viesturs Gredzens ir atsaukts no Sociālo un darba lietu komisijas.

Nākamais jautājums, kas mums ir jāizskata, ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Viestura Gredzena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Deputāti par šo jautājumu uzstāties nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret ierosināto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 47, pret - 3, atturas - 11. Deputāts Viesturs Gredzens ievēlēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tālāk izskatīsim mūsu darba kārtības nākamo jautājumu - pieprasījumu komisijas atzinumu par šā gada 3.oktobra Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja, Liepas, Kušneres, Kostandas, Rubina un Lujāna pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus".

Pieprasījumu komisijas vārdā Juris Celmiņš - frakcijas Demokrātiskā partijas Saimnieks deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja, Liepas, Kušneres, Kostandas, Rubina un Lujāna pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus (dokuments nr.1479), nolēma šo pieprasījumu noraidīt un lūdz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ierosināt izmaiņas Korupcijas novēršanas likumā, lai precizētu likuma punktus, kuri norādīti minētajā pieprasījumā. Lūdzam balsot par komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Tātad es aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu (pretēji komisijas slēdzienam). Un lietas būtība ir ļoti vienkārša: Korupcijas novēršanas likuma, kuru mēs Saeimā pieņēmām šajā vasarā, 23. panta otrās daļas 7. punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām deklarācijās, kuras tās iesniedz, stājoties amatā, ir jānorāda viņu skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Līdzīgas normas šajā likumā ir arī attiecībā uz ikgadējām amatpersonu deklarācijām.

Savukārt Ministru kabinets, izstrādājot amatpersonu deklarāciju formas, tajās (pretēji šī likuma prasībām) nav paredzējis nepieciešamību un iespēju amatpersonām uzrādīt savus bezskaidras naudas uzkrājumus. Tātad šīs Ministru kabineta izstrādātās deklarāciju formas jau satur sevī šā likuma pārkāpumu, un tāpēc mēs pieprasām valdībai labot šo likuma pārkāpumu un šajā aspektā nodrošināt Korupcijas novēršanas likuma izpildi.

Es uzskatu, ka amatpersonu izvairīšanās no bezskaidras naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībai nevar veicināt korupcijas iespēju novēršanu Latvijā. Tātad faktiski šī te Ministru kabineta rīcība, pretlikumīgā rīcība, veicina korupcijas iespējamību, un es domāju, ka tas mums nekādi nevar būt pieņemams. Šī nepieciešamība - amatpersonām publiski deklarēt savus naudas uzkrājumus - ir pasaulē ļoti plaši izplatīta prakse, jo, ja amatpersonas sniedz šīs deklarācijas publiski, tad gan Valsts ieņēmumu dienestam vai attiecīgajai finansu institūcijai, gan arī plašai sabiedrībai ir iespējas sekot līdzi šai amatpersonas uzkrājumu dinamikai. Un tad vairs nevar gadīties tāda situācija, ka šī amatpersona ne no šā, ne no tā kaut kādā vienā laika brīdī kļūst nesalīdzināmi bagātāka. Kolīdz tas notiek, parādās arī šie dabiskie jautājumi: bet kur tad viņa ņēma tos līdzekļus? Ja šo pieprasījumu pieņemtu un ja Ministru kabinets šo jautājumu atrisinātu pozitīvi, tad arī Šķēles kungam nevajadzētu pazemināt nodokļu likmi lieliem ienākumiem - virs 60 000 latu gadā - tāpēc vien, ka šo lielo nodokli jau tāpat neviens nemaksā un neviens neuzrāda arī šos ienākumus.

Tātad, ja mēs pieņemam šo pieprasījumu, tad šis likuma pārkāpums tiek novērsts. Tādā gadījumā tā ir alternatīva iespēja piespiest cilvēkus šos ienākumus deklarēt, vismaz šos valsts ierēdņus. Un tas ļautu valdībai, saglabājot ieņēmumus budžetā tajā pašā līmenī, pacelt šo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu. Tas ir viens no iespējamajiem avotiem, kā papildināt budžetu, no kā Ministru kabinets pretlikumīgā veidā šeit atsakās.

Un ļoti dīvains ir arī šis Pieprasījumu komisijas slēdziens. Likumu var nepildīt tad, ja tas šķiet nepareizs vai nav izdevīgs. Vai tiešām tāda ir valdošās koalīcijas griba? Un es nesaprotu, kādu likumu ievērošanu vispār var prasīt no tautas, ja paši deputāti aicina uz pretlikumībām.

Es aicinātu deputātus atbalstīt šo pieprasījumu un atrisināt šo problēmu, lai mēs veidotu korupcijai nedraudzīgu vidi, tātad es aicinu atbalstīt šo cīņu pret korupciju vismaz šajā aspektā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Godājamie kolēģi! Atgādinu jums, ka mums šajā gadījumā, izlemjot jautājumu, ir jābalso nevis par Pieprasījumu komisijas atzinumu, bet par pašu pieprasījuma būtību - vai mēs pieņemam šādu pieprasījumu vai ne. Tādēļ lūdzu zvanu! Un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret iesniegto pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 13. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Saeimas 10. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā"". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1530 - "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija attiecībā uz trešo lasījumu nekādus priekšlikumus nav saņēmusi, tādēļ es lūdzu Saeimu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā"". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš"). Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija lūdz jūs nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti par to runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamie deputāti! Šī konvencija ir Latvijai ļoti nozīmīga, jo 53% no mūsu upju noteces veidojas kaimiņvalstīs, bet piesārņotais ūdens, kā jūs zināt, tek cauri Latvijai un ietek beidzot Baltijas jūrā, tas ir, mūsu jūrā. Ko dos šī konvencija, ja mēs šodien to pieņemsim?

Pirmkārt, mēs varēsim izmantot visus tajā paredzētos mehānismus divpusēju un daudzpusēju līgumu slēgšanā par šo ūdeņu aizsardzību, izmantošanu, kontroli un - galvenais - piesārņošanas samazināšanu.

Otrkārt, mēs varēsim efektīvāk ietekmēt kaimiņvalstis, no kurām plūst šie iespējamie piesārņojumi vai reālie piesārņojumi, kas nelielā - varbūt ne katastrofālā, bet pietiekami lielā - daudzumā visu laiku piesārņo mūsu ūdeņus.

Un, treškārt, mēs varēsim iesaistīties Austrumeiropas reģionam paredzētajos projektos par robežšķērsojošo ūdeņu kontroli un to kvalitātes uzlabošanu jeb iegūt papildu līdzekļus visam tam, kas ir vajadzīgs, tajā skaitā arī ūdeņu attīrīšanai.

Es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un to izmantošanu". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - arī 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā un arī ministra Emša vārdā, kurš ir šeit zālē (viņš arī, protams, ja gribētu, pats varētu uzstāties), es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu šodien otrajā lasījumā un pieņemt to pilnībā, jo tas tiešām ir ļoti svarīgs un ir svarīgi, lai tas pēc iespējas ātrāk sāktu darboties. Kā redzat anotācijā, parakstīts tas ir jau diezgan sen - 1992. gadā. Tā ka pabeigsim šo darbu, kas netika dažādu iemeslu dēļ (ne tikai kavēšanās dēļ, bet dažādu iemeslu dēļ, saskaņošanas dēļ)! Pabeigsim to šodien! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret Ārlietu komisijas ierosinājumu - nobalsot par likumprojektu arī otrajā lasījumā? Neiebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"". Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"). Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1456. Tā kā tas ir otrais lasījums, es nolasīšu tikai tos priekšlikumus, kas ir iesniegti. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!")

Attiecībā uz 1. pantu ir papildinājums, ko ir iesniedzis deputāts Lujāns, - pēc vārdiem "1. janvāri - Jaungada dienu" papildināt ar vārdiem "8. martu - Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu". Respektīvi, viņš ierosina 8. martu atzīmēt kā svētku dienu. Komisijas lēmums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Ā... acumirkli... Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šā gada sākumā mēs šo jautājumu skatījām, un toreiz daudzi, to skaitā arī daudzi vairākuma pārstāvji, izteicās par to, ka šis jautājums ir risināms un ka vajadzētu to risināt. Un taisni tādēļ es šoreiz to piedāvāju. Laiks ir, būs vēl trešais lasījums; ja kādam tik drausmīgi nepatīk kāds vārds šinī nosaukumā, tas varēs to izlabot. Jo kļūst par daudz smieklīgi sabiedrībā tie momenti, ka dažādi juri vidiņi un daudzi citi kolēģi 8. martā paņem savas puķītes un soļo uz māju ar tortīti, tikai pirms tam viņš ir uzkāpis Saeimas tribīnē un teicis, ka šādus svētkus viņš nesvin. Protams, varbūt viņš tos nesvin atklāti, bet kopā ar sievu apsēžas mājās un kaut kādi nosvin. Varbūt izbeigsim liekuļot! Nu ja kādam no Saeimas deputātiem patiešām tik dikti... ja viņš iebilst, neviens jau nespiež to darīt, bet pati lielākā daļa sabiedrības tos svin, tā ir realitāte. Ja nosaukums nepatīk, nu tad, gatavojot trešo lasījumu, tur var izlabot, bet atzīsimies un beigsim reiz melot! Un diez vai ir tā, kā Sinkas kungs saka... kā teica toreiz, tajā pagājušajā sēdē, - ka tas iznāk gandrīz tā, ka mēs te drīzumā ar tankiem iesim vai ka tā ir gandrīz vai kaut kāda tur atjaunošana... nu te tam diez vai ir loģika... Un, ja Ulmaņa kungs un Šķēles kungs tanī dienā nolasīs kādu runu, kurā runās ne tikai par bezdeficīta budžetu, bet arī par sievietēm, par viņu problēmām, tad, es domāju, tas būs normāli. Un, tāpat kā ir līdz šim reizēm pret viņām runājis, tāpat var arī runāt "par", un tas būs valsts pienākums, un tad būs visiem patīkami 8. marta vakarā redzēt Ulmani vai, teiksim, Šķēles kungu, kas apsveiks savas mīļotās Latvijas sievietes, un tas būs ļoti normāli. Neatņemsim sievietēm šo mazo prieciņu! Es domāju, tas ir tīri uz mūsu pašu sirdsapziņas, un tādēļ es tomēr aicinu balsot, jo arī Finansu ministrijas slēdziens ir pozitīvs, ministrija tajā norāda, ka tas neprasītu nekādus tādus finansu līdzekļus... Vienīgi, protams, ir cita lieta: tā kā mums ir vīriešu Saeima... tā kā te ir daudz vīriešu, tas prasīs mūsu pašu līdzekļus, tie būs jāizrauj no kādas naudiņas ārā un jānopērk savai mīļotajai sievietei - sievai, māsai vai vēl kādai - dāvaniņa un ziedi. Protams, mēs varam šos svētkus nesvinēt vai neļaut to, bet tos tik un tā svinēs. Es domāju, labāk tos legalizēsim!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Dobeļa kungs, vai jūs vēlaties runāt? Lūdzu! Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Kārtējo reizi atkal ir mēģinājums jaukt dažādus jēdzienus. Nu, es domāju, ka vismaz no šīs Saeimas tribīnes neviens deputāts vīrietis neteiks, ka viņš neciena sievietes. Bet nevajag jaukt šos jēdzienus. Atkal ir izvēlēts kaut kāds viens datums, kurā nu mēs tās sievietes cienīsim, (Starpsauciens no zāles: "Vajag, vajag!") bet pārējās gada dienās mums viņas ir vienaldzīgas. Nu, apmēram tā tas izskatās. Redziet, tajā dienā lai Valsts prezidents vai Ministru prezidents kaut ko labu viņām pasaka, bet pārējās dienās viņām nekas labs nav jāsaka, pārējās dienās lai viņas dzird visādus rūgtus vārdus. Te nupat tika aicināts: "Izbeigsim liekuļot!" Tiešām, - izbeigsim liekuļot! Ja jau ir runa par to, ka kāds mājās svin kaut kādus svētkus, es nemaz nešaubos, ka ne tikai kāds, bet kādi simti un tūkstoši svin mājās visādus 7.novembrus, 9.maijus, un, kā mēs jau redzam, arī viens otrs uzdrošinās parādīties šur un tur atklātībā šādos datumos. Un tas ir pavisam kaut kas cits. Šeit ir runa par konceptuālu pieeju, par padomju tradīciju atjaunošanu un ne par ko citu. Nekad Latvijas vēsturē 8.marts nav bijusi diena, kura ir veltīta, lūk, šai sieviešu apsveikšanai. Pie tam starptautiskā sieviešu diena. Lūk, tieši par to šeit ir jārunā. Un, ja jau ir runa par īpašu programmu, kādā veidā mums cienīt sievietes, un ja te kāds briesmīgi grib ar to nodarboties, tad - lūdzu! Bet nemēģināsim ar visādiem paņēmieniem iepīt atpakaļ kaut kādus padomju svētkus un nesaistīsim to ar mūsu attieksmi pret sievieti, tas ir pavisam kaut kas cits! Lai šo liekulību labi parādītu, es palūdzu tā balsojuma izdruku, kurā balsojām par pilsonības piešķiršanu Vilenam Tolpežņikovam. Un izrādījās, ka tieši tie cilvēki, kuri runā par cilvēktiesībām, kuri runā par to, ka te visiem ir jābūt vienādiem, - tieši tie cilvēki nezin kāpēc neatbalstīja šo pilsonības piešķiršanu. Tad jājautā - kurš tad te runā par liekulību? Tas ir vienkāršs mēģinājums atkal kaut kādā veidā panākt to, ka... aizmiglot citiem acis un kaut ko atkal šeit no tribīnes pateikt. Var būt, ka izdodas, ej nu sazini, jo tas ļoti skaisti izklausās: atbalstīsim sievietes un cienīsim viņas! Jā. Bet kāpēc tieši vienu dienu gadā viņas ir jāciena un jāatbalsta? Ir bijuši Mātes svētki, mēs jau par to vienreiz esam gari un plaši izrunājušies. Bet kaut kādas izkurtējušas, vecas bijušās padomju valsts tradīcijas katrā ziņā atkal atjaunot ar jebkuriem paņēmieniem - to es nevaru atbalstīt un... Es ticu, ka tad, kad būs trešais lasījums, atkal kaut kas tāds parādīsies... labi zinot, ko tas nozīmē. Tā ka es balsošu pret, un es aicinu arī kolēģus tā darīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es pacentīšos pēc Leiškalna kunga lūguma ilgi neaizkavēt jūs. Es nolasīšu nedaudz no stenogrammas. Juris Dobelis: "Cienījamie kolēģi, es tiešām nupat tikai paguvu noslaucīt asaras pēc šīs jaukās iepriekšējās runas un tagad turpināšu tikpat dzejiski. Jā, es varētu piekrist, ka sieviete ir viss tas jaukākais, ko Dievs uz šīs zemes ir radījis, un par to nekādi strīdi no manas puses nevarētu būt." Man negribas tālāk citēt. Gandrīz tas pats, ko viņš tagad runā. Man liekas, ka, iespējams, daudzas runas Dobeļa kungam ir sastādītas shematiski un tad viņš vienīgi maina tēmu nosaukumus. Jo, man liekas, vairāk idejas tur neparādās... Un nezinu, vai tad, ja mēs patiešām pacelsim vienā dienā sieviešu problēmu valstī nedaudz augstāk, - vai tad tā būs kaut kādas izkurtējušas padomju iekārtas, režīma, kaut kāda atjaunošana. Nu, es neņemos spriest. Protams, savulaik Amerikā bija viens senators, kurš tā baidījās no krieviem, ka beigās ar bļāvienu "Krievu tanki!" viņš izlēca pa debesskrāpja logu ārā. Kaut tikai atsevišķus mūsu Nacionāla bloka pārstāvjus arī beidzot tas nepiemeklē! Tikai šajā gadījumā tie nebūs krievu tanki, bet 8.marts. Un ja Dobeļa kungs domā... Protams, es vēlreiz saku, šī ir problēma, kas būs, kas eksistē, un varbūt arī trešajā lasījumā būs... un varbūt būs vēl... nu, ja nu mēs nevaram saprast... nu tā nu tas ir... Cilvēki to prasa, un es pārstāvu - tāpat kā Dobeļa kungs - savu vēlētāju grupu un cilvēkus, kas to dienu uzskata par svētkiem un kam tā ir normāla parādība. Un, es domāju, jo ātrāk mēs to legalizēsim, jo tas būs labāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums teikt, ka, protams, ļoti interesanti ir klausīties, kā vīrieši ieinteresēti apspriež abortu jautājumu un 8.marta jautājumu. Es nekādā ziņā negribētu apšaubīt jūsu kā tautas priekšstāvju likumīgās pilnvaras, bet es patiešām domāju, ka 8.marts... nevajadzētu viņu, Dobeļa kungs, visu laiku tik konsekventi saistīt ar politiskiem svētkiem. Un, protams, ir ļoti patīkami, ja jūs visi, nākot mājās, nopērkat tās puķes savām dāmām, bet es tomēr domāju, ka ir vīrieši, kas par to arī aizmirst, - par nožēlu. Un, ja viena diena gadā būtu tā, kurā pat tie ar slikto atmiņu būs spiesti to atcerēties un viens lieks puķu pušķis tām dāmām tiks, es domāju, mēs nekādi nesagrausim mūsu valsts neatkarību, nepārkāpsim nekādus principus. Un es aicinu jūs pārtraukt debates, tad mēs, sievietes, varētu te izrunāties, vai mēs gribētu, lai mūs sveic, vai negribētu. Jo tas patiešām, jūs man piedodiet, ir drusciņ tā dīvaini. Es jūs aicinu atbalstīt to mūsu puķu pušķi un nobalsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Vidiņa kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.G.Vidiņš. Es gribēju ne tikai komisijas vārdā, bet, kā parasti Antons Seiksts saka, arī kā deputāts piecas minūtes aizkavēt jūsu uzmanību. Tā Lujāna kunga nostalģija pēc izbijušiem laikiem ir acīm redzama, un viņa darbība - tas ir apliecinājums tam, ko es saku. Bet katrā ziņā, Lujāna kungs, ja jau jums ir tā nostalģija pēc kaut kādām starptautiskām svinamām dienām, tad varbūt padomājiet mazliet no cita aspekta. Un es jums ieteiktu... (Starpsauciens no zāles: "Komisijas vārdā?") Nē, es kā deputāts runāju. Un es jums ieteiktu mazliet atcerēties Orvela grāmatu un pārstāt dzīvot Alises Greizo Spoguļu Valstī. Vispirms, Lujāna kungs, ja jūs runājat par cilvēci un par internacionālismu un tā tālāk, nekad nešķirojiet šo cilvēci un šo internacionālismu sievietēs un vīriešos! Katrā ziņā es sevi nevaru iedomāties kā pilnvērtīgu būtni, ja man blakus nav sieviete. Es uzskatu, ka sieviete un vīrietis - tas ir viens vesels, un no šā viena veselā izdalīt kaut kādu vienu daļu - tas nebūtu īsti labi. Varbūt jūs izdalāt savā ķermenī kaut kādu atsevišķu daļu no jūsu prāta, protams, vai ne, un visu pārējo... nu, tā ir jūsu problēma. Jūs zināt, ka tanī dalīšanā - sieviete, vīrietis - ir atsevišķa tendence, ka mēģina iztikt bez tās "otrās puses". (Starpsauciens no zāles: "Runā konkrēti tikai 2 vārdus!") Tas bļāvējs, kas tagad bļauj, varbūt ir pārliecināts, ka vīrietis var iztikt tikai ar vīrieti; ir arī atsevišķas lezbiešu kustības, un tajās mēģina iztikt tikai sievietes ar sievietēm, bet, par nožēlu, tas tik un tā neizdodas un viņi nāk pie kaut kāda kopsaucēja. Es uzskatu, ka vispār sievietēm tas būtu jāuzskata par apvainojumu, ja mēs viņām dodam kaut kādu speciālu dienu svinēšanai, tas pierāda viņu mazspēju vai kaut ko tamlīdzīgu, un tādēļ es savā vārdā un komisijas vārdā lūdzu tomēr balsot pret Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojumā izteikt savu attieksmi pret deputāta Lujāna priekšlikumu likumprojektā "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.G.Vidiņš. Priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu, lūdzu, iesniedziet līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, mēs neesam vēl nobalsojuši kopumā. Tātad jūsu komisijas priekšlikums ir nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā. Vai deputātiem... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 7, atturas - 9. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Tagad, lūdzu, Vidiņa kungs, izsakiet jūsu priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 24.oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godājamie deputāti, līdz pārtraukumam vēl ir piecas minūtes. Nākamais jautājums mums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"", acīmredzot to mēs skatīsim pēc pārtraukuma. Tagad ir vairāki paziņojumi.

Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus šajā pārtraukumā pulksten 15.00 pulcēties Saeimas Prezidija zālē uz nelielu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu Mandātu un iesniegumu komisijas dalībniekus sapulcēties Sarkanajā zālē uz īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Sausnīša kungs, jūs lūdzāt vārdu paziņojumam. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde būs tagad, 15.00, tikai mēs ar Bišera kungu vienosimies, es domāju, ka Bišera kungs piekritīs un ka Tautsaimniecības komisija Sarkanajā zālē varēs tikties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es gribētu lūgt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz sēdi tūlīt, starpbrīdī, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons. ...Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Ādamsona kungs! Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1248. Principā, ja mēs paskatāmies visus trīs darba kārtības jautājumus, kuri nāk viens pēc otra - likumu "Par valsts aizsardzību", likumu "Par aizsardzības spēkiem" un likumu "Par Latvijas Republikas valsts robežu"-, tad redzam, ka visi likumprojekti ir ļoti cieši saistīti, jo paredz robežapsardzības pakļautības maiņu. Par šo tēmu no šīs tribīnes ir diskutēts pietiekoši daudz jau vismaz gadu atpakaļ. Diemžēl gadu atpakaļ, 5.Saeimas laikā, šis lēmums netika pieņemts. Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību, tāpēc komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pirmajā lasījumā.

Uzreiz gribu arī pateikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisiju neapmierina tas, ka Ministru kabinets nav pilnībā izstrādājis visus pārejas noteikumus, lai mainītu pakļautību robežu apsardzei. Pats galvenais, ko nav izdarījis Ministru kabinets, ir tas, ka nākamā gada budžetā nav paredzēta atsevišķa aile, kur tiktu strikti noteikts Robežapsardzes budžets. Mēs ceram, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uz otro lasījumu mūsu komisijā iesniegs šādus priekšlikumus, un tad mēs varētu diskutēt arī par budžetu. Bet komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt grozījumus likumā "Par valsts aizsardzību". Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret visiem šiem trim likumprojektiem, par kuriem šeit komisijas vārdā ziņoja Ādamsons, pret viņu pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas ir, pret likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"", "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" un "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", kuru būtība ir tātad vērsta uz Robežsargu karaspēka pāriešanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Jānis Ādamsons jau minēja vienu piemēru, šādu apsvērumu, ka mums sevi vajag mierināt ar cerībām, ka valdība vēl kaut ko izstrādās, ka valdība vēl sagatavos atsevišķu budžeta aili nākamā gada budžeta projektā, bet es domāju, ka jau šis apgalvojums vien, kas ir precīzs, ka mums ir jāmierina sevi tikai ar cerībām, ka tas notiks, skaidri parāda, ka šis jautājums nav sagatavots, lai mēs to pieņemtu, zīlējot un brīvi fantazējot, kā tur būs vai kā nebūs, vai būs pietiekami naudas, kā šo pāreju vispār nodrošināt, un vai tur būs kaut kāds labums no tā vai nebūs.

Es gribētu dot tādu nelielu šīs problēmas novērtējumu. Ir savas pozitīvās puses, protams, arī tam, ka notiek robežapsardzības pāreja no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Tās pozitīvās puses ir divas. Pirmkārt, bruņota konflikta vai robežincidenta gadījumā, ja tādi, iespējams, izraisās uz Latvijas robežas, tad šāda incidenta gadījumā tajā netiek iesaistīti Bruņotie spēki. No starptautisko attiecību viedokļa, šādus incidentus, protams, būtu vieglāk noregulēt. Tad darbotos Iekšlietu ministrijas struktūras, un tas neskartu armiju, tad to nevarētu uzreiz saukt par karadarbības sākšanos.

Otrs pozitīvais moments ir tāds, ka ir iespējama lielāka tehniskā, finansiālā un cita veida palīdzība no ārvalstīm. Jau šobrīd varētu nosaukt konkrētus piemērus ar konkrētām valstīm, kuras ir minējušas, ko viņas būtu gatavas palīdzēt. Šīm ārvalstīm ir vieglāk pamatot savu palīdzību kā palīdzību Latvijas Iekšlietu ministrijai, piemēram, sakot, ka palīdzēs Latvijai cīņā pret terorismu, kontrabandu un tamlīdzīgi. Tās grūtāk spētu to pamatot kā palīdzību Aizsardzības ministrijai.

Taču, manuprāt, negatīvā ir vairāk. Vismaz šajā situācijā, šajā brīdī.

Pirmkārt. Reorganizācija prasīs papildu izdevumus, un, ja valdošā koalīcija saka, ka tā grib veidot bezdeficīta budžetu, kas, protams, tā nebūs, tad tomēr, kaut vai pēc šā apsvēruma vadoties, ir skaidrs, ka kaut vai elementāra pārorganizēšana - dokumentu un veidlapu izgatavošana, pat jaunu zīmogu ieviešana un tā tālāk - vien jau prasīs papildu izdevumus. Pie tam neviens īsti nav mēģinājis skaidri aprēķināt un pateikt šeit deputātiem, cik tas maksās. Un, kā jau minēja Ādamsons, tas nav iekļauts budžeta projektā nākamajam gadam.

Iespējams, ka šie izdevumi, kas šīs reorganizācijas rezultātā būs jāiegulda, būs pat daudz lielāki nekā tā palīdzība, kuru mēs šajā gadījumā varbūt saņemsim no ārvalstīm.

Otrkārt. Daudzi pašreizējie robežapsardzības karaspēka profesionālie kadri negrib pāriet uz dienestu Iekšlietu ministrijas struktūrās. Tādējādi jau tagad, kad šādu kadru Robežapsardzības spēkos nepietiek, veicot reorganizāciju, var izrādīties, ka Robežapsardzības spēkos kadru stāvoklis kļūs vispār katastrofāls. Praktiski var iznākt tā, ka mēs atgriezīsimies robežapsardzībā apmēram 1992.gada līmenī, tātad pašā sākumposmā, kad vēl tikai veidojās Robežapsardzības spēki un kad robeža valstī tika kontrolēta visai nosacīti.

Treškārt. Situācijā, kad valstī nav skaidras valsts likumdevēja, tas ir, parlamenta, apstiprinātas drošības un aizsardzības koncepcijas, es domāju, šāda rīcība būtu neapdomīga vai pārsteidzīga - vismaz tā būtu jāsaka. Bez tam bruņoto struktūru koncentrēšana kādā no "spēka" ministrijām - šajā gadījumā mēs visu koncentrējam nezin kāpēc tieši Iekšlietu ministrijā -, manuprāt, var padarīt stāvokli mūsu valstī daudz nestabilāku. Šī reorganizācija pārlieku palielinās Iekšlietu ministrijas lomu valsts pārvaldes struktūrās un var izsaukt, raugoties no valsts politiskās stabilizācijas viedokļa, nevēlamu cīņu par svarīgiem posteņiem šajā ministrijā.

Es domāju, ka jau šobrīd mums pietiek kaislību ap dažādiem posteņiem Iekšlietu ministrijas sastāvā. Atcerēsimies Pilsonības un imigrācijas departamenta lietas un tā tālāk.

Pašreiz, kad valdība pati nav stabila, kad visu laiku rit cīņa par tiem vai citiem ministriem, valsts ministriem, par to, likvidēt šos posteņus vai nelikvidēt, šī Robežapsardzības spēku pakļaušana Iekšlietu ministrijai, es domāju, šīs minētās problēmas un politiskās kaislības tikai vēl vairāk padziļinās. Pie tam pašas valdības iekšienē! Tieši pašas valdības iekšienē. Tāpēc var izdarīt dažus secinājumus.

Pirmkārt. Robežapsardzības spēku pakļaušana Iekšlietu ministrijai pašreizējā situācijā var izraisīt zināmas pakāpes politisko krīzi. Bez tam šī pāriešana no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju nav finansiāli aprēķināta un var prasīt papildu izdevumus no valsts budžeta.

Otrkārt. Perspektīvā šī ideja ir jāatbalsta. Es tieši to gribu uzsvērt, ka es nevēršos pret to kā tādu, bet to var darīt tad, kad būs izpildīti iepriekšminētie nosacījumi un kad būs izstrādāts skaidrs un pakāpenisks šīs pārejas mehānisms, kas pirms tam būtu jāapspriež parlamenta komisijās, lai deputātiem būtu pilnīga pārliecība par to, ka, ja mēs kaut ko darām, tad mēs to nedarām vis "uz zila gaisa" vai emociju vadīti, bet darām to, darbojoties un balstoties uz loģiku un skaidru argumentāciju.

Treškārt. Es domāju, ka, apspriežot jautājumu par to, ka no Aizsardzības ministrijas, pieņemsim, Robežapsardzības spēki ir jāizņem, tomēr būtu jāapspriež vēl citi - alternatīvi - varianti. Es šajā gadījumā domāju, ka mēs, deputāti, varētu vēlreiz konceptuāli pārspriest arī neatkarīga Robežapsardzības departamenta izveidi, kas būtu pakļauts tieši Ministru kabinetam. Arī šis variants vēl būtu pamatīgi jāizanalizē, jāsagatavo un jāapsver. Tas varētu būt starpposms garākā procesā, lai perspektīvā pārietu uz pakļautību Iekšlietu ministrijai. Par pamatu šai idejai, ko es minēju, varētu ņemt to likumprojektu paketi, ko šā gada sākumā Saeimā jau bija iesniegusi izskatīšanai frakcija "Latvijai". Tāpēc es šobrīd, kolēģi, visu šo minēto argumentu dēļ aicinu šodien balsot pret šo attiecīgo triju likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā, nenoraidot pašu ideju kā tādu. Aicinu turpināt pie tās strādāt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo tematu par robežsargu pāreju uz Iekšlietu ministriju mēs jau pārrunājam vismaz pusotru gadu. Kā jūs atceraties, tad pagājušajā gadā 5.Saeimā tas tika ierosināts, bet netika sakārtots. Nu beidzot ir pienācis laiks kaut ko ar šo lietu darīt.

Jūs jau saprotat, ka mēs mēģinām virzīties uz Eiropas savienību, uz NATO, un viena no prasībām ir tāda, ka mēs sakārtojam mūsu robežas. Un šeit mums beidzot ir iespēja sakārtot mūsu robežas. Mēs saprotam, ka varbūt mums pat nav pieejami visi līdzekļi, kā Kostandas kungs tikko minēja, lai mēs veiktu nepieciešamos darbus, taču tajā paša laikā es zinu vismaz trīs valstis, kas būtu gatavas mūs gan finansiāli atbalstīt, gan atbalstīt ar saviem padomiem, savām datorprogrammām un tā tālāk. Beidzot ir pienācis laiks kaut ko ar šo lietu darīt.

Vēl jūs saprotat, cik bēdīgi gāja mūsu robežsargos kā militārā vienībā. Mēs pat klausījāmies tos traģiskos incidentus, kas notika Jāņu vakarā. Šoreiz mums ir iespēja sakārtot profesionālu nemilitāru organizāciju. Un šie soļi tik tiešām ir jāsper.

Beidzot es gribu atgādināt vēl to, ka ir pienācis laiks tādēļ, ka ir iespēja 1997.gada budžetā vismaz kaut kā sadalīt šo budžetu, lai varētu pāriet uz Iekšlietu ministriju, bet Iekšlietu ministrija to daļu, kas attiecas uz robežsargiem, varētu izmantot, lai sāktu šo profesionālo organizāciju sagatavošanu.

Tātad es vēlreiz lūdzu, aicinu deputātus atbalstīt visus trīs saistītos likumu grozījumus, lai robežsargi varētu pāriet no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju, un atgādinu, ka arī tas ir ietverts Valdības deklarācijā, lai mēs šo lietu varētu izdarīt pirms gada beigām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tie, kas šodien ir iepazinušies laikrakstā "Diena" ar Severīna Dūma, bijušā robežsargu brigādes darbinieka, rakstu "Nâc uz manām trepēm spēlēties...", tie var būt pārliecināti, ka tas ir viens no labākajiem rakstiem pēdējā laikā Latvijā par šo problēmu. Un jāsaka, ka Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas jeb valdības kopējais anotācijas raksts, šīs problēmas izklāsts tālu atpaliek no tā dziļuma, ar kādu šis robežapsardzības darbinieks ir pamatojis šo problēmu. Un tāpēc tiem, kuri nav to izlasījuši, es iesaku šo rakstu izlasīt. Bet, protams, pirms šī balsojuma tas jau ir par vēlu.

Bet es runāšu par šo lietu. Iekšlietu ministrs Dainis Turlais savā rakstā avīzē "Diena" saka, ka robežsardzes reorganizācija ir valsts politikas prioritāte. Valsts politikas prioritāte! Paskatīsimies, kas ir budžetā. Šāda politikas prioritāte nekur vispār neparādās. Šāda programma netiek nekur izdalīta. Ko tad mēs saucam par prioritātēm?

Paskatīsimies šīs robežapsardzības pakļautības pēdējo mēnešu hronoloģiju. Augusta sākums. Satversmes 81.panta kārtībā valdība piedāvā šo jautājumu nokārtot. Tas netiek izdarīts tāpēc, ka ir pietiekoši daudz kvalificētu un pamatotu argumentu gan no deputātiem, gan no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un tamlīdzīgi. Tiek sasaukta Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde. Pretrunu šo ministriju starpā par pārņemšanu ir pietiekami liels skaits, un Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida šo steidzamību.

Oktobris. Aizsardzības un iekšlietu komisija uzklausa atbildīgo ministriju, kura pārņems darbiniekus. Jāsaka, ka tik vāji sagatavotus un tik neprofesionālus pamatojumus, kādus sniedza Iekšlietu ministrijas attiecīgā finansu dienesta pārstāvji, tie cilvēki, kuri ir atbildīgi par šī dienesta pārņemšanu, man laikam nebija nācies sastapt. Tiešām bija kauns, redzot to, kā šie darbinieki pamato nepieciešamību pārņemt. Un jāsaka, ka mēs šinī nedēļā vēl tikāmies arī ar iekšlietu ministru. Arī iekšlietu ministrs nepārliecināja ar to, ka viņš ir līdz galam pārliecināts un spēj pamatot šo nepieciešamību. Pirms tam bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde, apzinoties šo it kā objektīvo nepieciešamību, šo ieilgušo nepieciešamību mainīt robežsargu pakļautību. Tā bija nolēmusi, ka šis likumprojekts jāizskata steidzamības kārtībā. Pēc tam, noklausījusies šos speciālistus, Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma lēmumu - atteikties no sava iepriekšējā lēmuma par steidzamību, tātad novilcināt šo procesu, lai pārliecinātos, ka tiešām atbildīgie darbinieki šo jautājumu ir sagatavojuši. Beigu beigās, par ko tas liecina?

Un mēs šeit Saeimā arī esam faktiski daļēji atbildīgi, mūsu politiskā atbildība, deputātu atbildība par šo procesu ir nepārprotama. Tas, ka iekšlietu ministrs mums saka, ka viņi ar Aizsardzības ministriju un ar Iekšlietu ministriju savā starpā ir vienojušies, un domā, ka mums īsti nemaz nav bijis jāiesaistās šajā jautājumā, tas galīgi neiztur kritiku. Protams, valdība centās parādīt it kā savu mērķtiecību, ko arī premjers teica. To viņš teica vasaras beigās savā politiskajā runā, ka ir mērķtiecīga, enerģiska, efektīva rīcība, bet to mēs nekur faktiski neredzam.

Ja runājam par teorētiskajiem aspektiem, tad jāsaka, ka es varētu minēt vēl vienu, lai nebūtu paradoksāli. Es minēšu Latvijas vēstnieci, sievieti, cienījamu sievieti, Somijā - Žīguri. Viņa tiešām "Dienā" arī bija uzrakstījusi rakstu un pamatojusi, kādas kurā valstī un cik dažādas ir šīs pakļautības. Un tas nebūt nenozīmē to, ko Druvas kungs teica, ka ir Eiropas savienība un ir Eiropas savienības prasības. Šādas prasības tiek pieminētas arī anotācijas rakstā, ko iesniedza Iekšlietu ministrija, ka tās ir Eiropas savienības prasības, un tagad, ja mēs nepārmainīsim šo robežu apsardzības pakļautību, tad nu gan Eiropa novērsīsies no mums. Tā tas nav! Katrā valstī šī robežu apsardzība ir pakļauta tai vai citai ministrijai, vadoties pēc nepieciešamības, vadoties pēc problēmas, vadoties pēc aktualitātes, pēc visiem pārējiem jautājumiem.

Praktiskie ieguvumi. Ja tik nekvalitatīva ir šī pārņemšanas procesa sagatavošana, vai tad mēs iegūsim labāku kvalitāti? Manuprāt, Eiropu interesē nevis tas, kam ir pakļauta šī ministrija, bet tas, cik kvalitatīvi tiek veikts darbs uz robežas, cik šī robeža ir droša, cik tā aizsargā Eiropas savienību, cik civilizēti cilvēki šķērso robežu tās pārejas punktos. Mēs zinām, ka Iekšlietu ministrijā šobrīd trūkst 900 cilvēku, 900 cilvēku nevar nodrošināt, nevar aizņemt tos amatus, kuri stāv brīvi. Runa ir par to, ka būs profesionāla šī robežu apsardzība. Cik ilgā laikā? Cik gados sagatavos šos cilvēkus, kuriem būs nepieciešams darboties kā profesionāļiem, kuri būs aicināti darboties kā profesionāļi?

Protams, es ar visu sirdi un dvēseli atbalstīju to, lai būtu profesionāļi, bet tajā pašā laikā mēs lasām, ko atkal ministrs raksta: "Paredzamie grozījumi augstāk minētajos likumos, kas saistīti ar pasākumu veikšanu, papildu finansu izdevumus neprasīs. Iespējams pat, ka radīsies finansu līdzekļu ekonomija." Ja mums ir jāsagatavo profesionāli cilvēki, tad vismaz mācību process maksās kaut kādu naudu. Kur tas viss tiks veikts - tas šodien nav zināms.

Beigu beigās reorganizācijas izdevumi un viss pārējais. Man grūti saprast, vai mēs varam šodien šeit runāt par to, ka tiešām robežu apsardzības reorganizācija ir valsts politikas prioritāte. No otras puses, es negribētu šeit kāpt tribīnē un, protams, saasināt attiecības ar kolēģiem, ar abiem ministru kungiem, ar kuriem es varētu tīri draudzīgi, tā teikt, sarokoties un iet garām. Bet arī man ir kaut kāda atbildība par šo jautājumu, ja es redzu, ka tas "iet šķērsām". Tāpēc es pat nezinu, es faktiski pat neuzdrošinos jūs aicināt balsot "par" vai "pret", jo it kā jau pastāv šī valdošo frakciju vienošanās par to, ka šis jautājums ir izlemts. Bet es laikam tomēr šoreiz nebalsošu par šo jautājumu, kamēr es neredzēšu, ka šis jautājums ir sagatavots. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Malacis!")

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Ja mēs jautātu sev, vai mums patīk reformas, tad, es domāju, visi atbildēs, ka patīk, ja redz, ka mērķis ir labs. Ja mēs jautājam, kādā ceļā mēs veiksim šīs reformas, ar kādiem līdzekļiem, tad uzreiz rodas šaubas. Ja iedomājos, ka robežsargi jau ir kļuvuši profesionāli un mūsu robeža ir moderni aizsargāta, tas jau ir labs mērķis. Tad tas būtu jāatbalsta. Bet, ja iedomājas, ar kādiem līdzekļiem mēs nonāksim šajā situācijā, tad rodas daudz jautājumu. Un uz šiem daudzajiem jautājumiem iekšlietu ministrs un Aizsardzības ministrijas pārstāvji komisijas sēdē pilnvērtīgi atbildēt nespēja. To jūs jau dzirdējāt no iepriekšējiem runātājiem. Tātad parasti, ja plāno uzcelt māju, sākumā uzzīmē projektu, viņu apstiprina, pārapstiprina, konsultējas un tad pieņem lēmumu, un tad ceļ pēc projekta. Šoreiz mēs esam saņēmuši likumprojektus, kas ir principā "aste". Paša suņa nav, bet ir aste. Mums bija jāsaņem likumprojekts par Robežapsardzības spēkiem, bet te paskaidrojumā ir teikts: ja mēs pieņemam šos mazos grozījumus, tad triju mēnešu laikā tiks pieņemts likums par Robežapsardzības spēkiem, un tad mēs varēsim pusgadu domāt un spriest, un strīdēties. Bet pajautāsim sev: ko darīs šajā laikā tie cilvēki, kas tagad atrodas robežsardzē? Tādi ir apmēram četri tūkstoši cilvēku. Tur ir oficieri un ir obligātā dienesta kareivji. Viņi jau tagad ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Viņi nesaprot, kur viņi atrodas un kam viņi kalpo. Un arī finansējums viņiem ir samazināts. Tā ziņo no daļām. Un, ja tās nekārtības turpināsies vēl pusgadu, tad jājautā: kam tas ir izdevīgi? Kam ir izdevīgi mūsu valstī, lai Robežsardze nedarbotos pilnvērtīgi, lai robeža būtu "caura". Un, ja salīdzina to ar medicīnu, tad tas izskatās tā - robežapsardzībā tiešām nav kārtības. Tur ir daudz trūkumu. Var teikt, ka robežapsardzības sistēma ir slima, pie tam smagi slima. Bet es varu teikt, ka viņa ir tik smagi slima, ka viņa nav pārvietojama. Slimnieks nav pārvietojams, viņš jāārstē uz vietas. Un tad, kad viņš tiešām sāks normāli elpot, tad viņu arī varētu pārvietot.

Tā ka es atļaušos aicināt balsot "pret" ðiem likumprojektiem, un arī, teiksim, mūsu frakcijas vienošanās ar valdību atļāva šādu aicinājumu.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienītie kolēģi deputāti! Es neesmu militāra persona. Viss mūžs ir pavadīts lauksaimniecībā, bet šinī likumprojektā man izbrīnu izraisa Iekšlietu ministrijas sagatavotais un Ministru kabineta sēdē akceptētais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" (dokuments nr.1248). Un, ja jūs paskatāties šā dokumenta labajā pusē... "Izteikt 8.panta 1.punktu šādā redakcijā..." Kas tur ir rakstīts? "Sargāt un aizstāvēt valsts jūras un gaisa robežu, bet kara vai izņēmuma stāvokļa laikā arī sauszemes robežu." Tātad skaidri un gaiši ierakstīts, ka ir runa par jūras un gaisa robežu, bet nekāda vajadzība nav ne sargāt, ne aizstāvēt sauszemes robežu. Un tāds ir likumprojekta labojums. Es uzskatu, ka par tādu nevar balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Ādamsona kungs. Lūdzu!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par grozījumiem likumā "Par valsts aizsardzību", tad tādā gadījumā es aicinātu jūs vismaz iepazīties ar tiem, lai tas būtu arī pietiekoši korekti. Arī ar pašu likumu "Par valsts aizsardzību". Tad neradīsies nekādas domstarpības arī pēdējam runātājam, ko nozīmē šī te redakcionālā maiņa un kāda visam tam ir jēga.

Nākošais. Kostandas kungs šeit runāja par bīstamo koncentrāciju, kura rodas, pārpakļaujot robežu apsardzi iekšlietu ministram, ka spēku samērs starp Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju ir ļoti neadekvāts. Es gribētu atgādināt, ka jautājums par robežapsardzes pārpakļaušanu ir ļoti aktuāls jau no 1990.gada, bet diemžēl savā laikā bijušais iekšlietu ministrs Važņa kungs neizdarīja visu nepieciešamo, lai robežapsardze jau pašā iedīglī būtu nodibināta un funkcionētu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tā bija viņa lielākā kļūda, ka viņš to neizdarīja.

Nākošais, kurš šo jautājumu izvirzīja un aktualizēja, tas bija Kristovska kungs, kad viņš bija iekšlietu ministrs. Taču arī toreiz politiķi apvainoja, skanēja absolūti tie paši apvainojumi, ka tad rodas bīstama koncentrācija un ka Kristovska kungs gatavo valsts apvērsumu, bet Aizsardzības ministrija nevarētu viņam pretoties.

Kad es biju iekšlietu ministrs, bija absolūti adekvāta situācija. Tagad mēs izsakām neuzticību jau nākošajam ministram - Turlā kungam. Nu tad nomainīsim Turlā kungu, bet galu galā atrisināsim šo te problēmu!

Runājot par to, kādā situācijā ir robežu apsardze, jāteic, ka viņa tik tiešām ir bēdīgā situācijā. Un jāsaka, ka pēdējo divu gadu laikā viņa ir degradējusies. No 1994.gada robežapsardze nav saņēmusi investīcijās nevienu santīmu, un par to mums kopā ar jums būtu jādomā, kad mēs apstiprināsim nākošā gada budžetu.

Komisijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt šos te grozījumus likumā "Par valsts aizsardzību". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 20, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, miniet termiņus nākamajam lasījumam!

J.Ādamsons. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 24. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 24. oktobri? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"".

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kā es jau teicu, mēs izskatām faktiski kopā trīs likumprojektus, kuri paredz robežapsardzes pakļautības maiņu. Tātad mēs runāsim par dokumentu nr. 1249 - "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"".

Situācija ir analoģiska tai, par kādu mēs runājām jau iepriekš. Man būtu lūgums neaizkavēt laiku un atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 18, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 24. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu - 24. oktobri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1250 un izskatām grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Kā es jau teicu, visi trīs likumprojekti ir analoģiski, un komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

J.Ādamsons. Līdz 24. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 24. oktobri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es pievērsīšu jūsu uzmanību, jo šoreiz - netradicionāli Ārlietu komisijai - es neaicināšu balsot par steidzamību, pirmo un otro lasījumu, kā tas ir bijis ar daudziem citiem likumprojektiem. Bet šoreiz ir pilnīgi pretēji - Ārlietu komisija (ar 11 balsīm "par", "pret" nebalsoja neviens, un viens atturējās) nobalsoja par to, lai pirmajā lasījumā šo likumprojektu noraidītu, un iemesls tam ir tas, ka principā, pieņemot šīs izmaiņas, rastos pretruna ar spēkā esošo likumdošanu, kā arī tas, ka šinī likumā ir vajadzīgas daudzas citas izmaiņas. Komisijas sēdē piedalījās Ārlietu ministrijas pārstāvji, arī viņi piekrita šādam komisijas viedoklim. Viņi sagatavos kopīgi ar komisiju un iesniegs pavisam citus labojumus, kur jau būs kompleksas izmaiņas visā šinī likumā un varbūt arī citos likumos, ja tas būs nepieciešams, lai šo problēmu atrisinātu ar vienu reizi, nevis, teiksim, sāktu labot, principā nesagatavojot šos likuma labojumus līdz beigām.

Es aicinu balsot pret likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 44, atturas - 11. Likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju nr. 2/96 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību 4. pantā un A protokolā"".

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tas ir otrais lasījums, tātad mums ir jāskata šis likumprojekts pa pantiem.

Nosaukumā nekādu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bērziņš. 1. pantā ir izdarīts redakcionāls precizējums. Jūs varat to redzēt. Tātad ar izceltiem burtiem ir tas precizējums... tās izmaiņas, kas ir izdarītas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 1. panta redakcionālajiem precizējumiem? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 2. pantā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem 2. pantā? Arī iebildumu nav. Paldies. Tātad pieņemts.

I.Bērziņš. 3. pantā nekādu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem...? Tā... man te kolēģi saka priekšā, ka tabulas labajā pusē pēdējā ailē ir runa par 4. pantu. Tātad faktiski ir runa par 3. pantu. Kreisajā pusē apakšā ir 3. pants, un labajā pusē ir 4. pants. Vai tas tā ir? Vai tā ir tehniska kļūda?

I.Bērziņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Deputātiem iebildumu nav?

I.Bērziņš. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā un attiecīgi to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts otrajā - un pēdējā - lasījumā ir pieņemts. Tātad likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no sestās sadaļas "Likumprojektu izskatīšana", tas ir darba kārtības 26. jautājums - likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"). Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu sagatavot dokumentu nr. 1433. Komisija, gatavojot otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā", ir saņēmusi divus priekšlikumus no Saeimas Juridiskā biroja.

Tātad pirmais Juridiskā biroja priekšlikums ir atsauci uz oficiālajām publikācijām izteikt tādā redakcijā, kādā tas ir parasts. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja iesniegtos labojumus Kredītiestāžu likumā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Un otrs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar noteikumu par šā likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." Un arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu papildināt likumprojektu ar noteikumu par šā likuma spēkā stāšanās laiku? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā" otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot termiņu, kādā būtu iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

R.Zīle. Es atvainojos... Šis bija steidzams likumprojekts, tātad tagad ir galīgais lasījums.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, kungi, nepamanīju... Tātad likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par likuma "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" atzīšanu par spēku zaudējušu".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Tā dokumenta numurs, ar ko mēs strādājam, ir 1559. Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija laikā starp otro un trešo lasījumu nekādus priekšlikumus nesaņēma, likumprojekts ir palicis otrā lasījuma redakcijā, un komisija to iesniedza izskatīšanai arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas? Debatēs pieteikušos arī nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt balsojot savu attieksmi pret likumprojektu "Par likumā "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" atzīšanu par spēku zaudējušu". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, lūdzu piedalīties balsošanā!

Lūdzu zvanu vēlreiz! Un lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kārlis Druva (Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija). Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 8. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" (dokuments nr. 1133). Šajā laikā kopš pirmā lasījuma komisija neieguva nevienu grozījumu. Tātad komisija atkārtoti izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja, nolēma virzīt uz otro lasījumu. Un tātad lūdzu arī jūs visus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņu trešajam lasījumam!

K.J.Druva. Lūdzu deputātus iesniegt grozījumus līdz 24. oktobrim, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 24. oktobri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Lauksaimniecības likums". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Gunta Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamie deputāti! Cienījamo Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr. 1570.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, tātad strādājam ar dokumentu nr. 1570.

G.Gannusa. 1. pants. Priekšlikumus iesniedza Juridiskais birojs un zemkopības ministrs Dilbas kungs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt un zemkopības ministra iesniegto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - atbalstīt Juridiskā biroja ierosinājumu un neatbalstīt zemkopības ministra Dilbas priekšlikumu 1. pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu papildināt 1. panta 2. punktu ir iesniedzis zemkopības ministrs Dilbas kungs. Komisijas slēdziens ir atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - daļēji atbalstīt zemkopības ministra Roberta Dilbas iesniegto papildinājumu likumprojekta 1. panta 2. punktam? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Par 1. panta 3. punktu priekšlikumu ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta 1. panta 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu papildināt 1. panta 3. punktu ir iesniedzis zemkopības ministrs Dilbas kungs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - papildināt likumprojekta 1. panta 4. punktu. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikums papildināt 1. panta 5. punktu. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par zemkopības ministra Dilbas kunga ierosinājumu papildināt likumprojekta 1. panta 5. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikums papildināt 1.panta 11.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 1.panta 11.punkta papildinājumu? Nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums 1.panta 12.punktā aizvietot vārdu "iepirkums" ar vārdiem "iepirkuma nodrošinājums". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par 1.panta 12.punkta redakciju? Neiebilst. Tātad pieņemts.

G.Gannusa. 2.pants. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu - izdarīt 2.panta pirmajā teikumā iesniegtās izmaiņas? Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi 2.panta 2.punktā labojumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par Latvijas Vienības partijas frakcijas labojumu 2.punktā? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikums par 2.panta 2.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikums papildināt 2.panta 3.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikums svītrot 2.panta 6.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un ietvert 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 2.pantu ar jaunu 11.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu papildināt 2.pantu ar jaunu 11.punktu? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt 2.pantu ar jaunu 12.punktu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt 2.pantu ar jaunu 12.punktu? Atbalsta, tātad pieņemts.

G.Gannusa. Otrā nodaļa. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina apmainīt vietām 3. un 4.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 5.pants. Zemkopības ministrs Dilba ir iesniedzis priekšlikumu 5.panta pirmajā daļā svītrot vārdu "institūcijas". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret attiecīgajām izmaiņām 5.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 6.panta 8.punktu ar vārdiem "lauksaimniecības zemju izmantošanu". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums 6.panta 8.punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 7.panta otro daļu pēc vārdiem "tiek formulēti" ar vārdu "paredzamie". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputatiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums papildināt 7.panta 2.punktu ar vārdu "subsīdijas". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, iestrādājot 10.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu aizstāt 7.panta otrās daļas 5.punktā vārdu "nolīgumus" ar vārdu "lîgumus". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - 7.panta 10.punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas iesniegto 7.panta 10.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza frakcija "Latvijai" - papildināt 7.panta otro daļu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji, ietverts 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Juridiskais birojs - aizstāt trešajā daļā vārdu "nolikums" ar vārdu "instrukcijas". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums - 8.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus "oficiālā" un "operatīvā". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - 8.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus "oficiālo" un "operatīvo" - iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums - izteikt 9.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 9.panta pirmās daļas jauno redakciju. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums - izslēgt 9.panta otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt 9.panta otrās daļas izslēgšanu, bet iekļaut to likumprojektā kā jaunizveidotu 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Juridiskais birojs - izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus "un pārtikas produktiem". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt attiecībā uz jaunizveidoto 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Juridiskais birojs. Priekšlikums - izdalīt šo daļu kā atsevišķu pantu ar nosaukumu - "Realizējamās lauksaimniecības produkcijas kvalitāte" un iekļaut to trešās nodaļas beigās. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt. Izteikt kā 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - otrajā lasījumā pieņemtā 9.panta otrajā daļā svītrot... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - šo ierosinājumu atbalstīt attiecībā uz jaunizveidoto 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - 9.panta otrajā daļā svītrot vārdus "kas saskaņojami ar Eiropas savienības prasībām" - nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza frakcija "Latvijai" - pieņemtā 9.panta otrās daļas tekstu papildināt ar jaunu teikumu... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es lūgtu jums pievērst uzmanību šim priekšlikumam - tātad papildināt 9.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ârlietu ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju organizē Latvijas lauksaimniecības produkcijas reklamēšanu, popularizēšanu ārvalstīs un lietišķu kontaktu dibināšanu ar konkrētiem uzņēmējiem attiecīgajās valstīs. Līdzšinējo panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu." Tad šī priekšlikuma būtība ir - noteikt, ka Ārlietu ministrijai ir jāorganizē mūsu, Latvijas, ražojumu reklamēšana un izplatīšana ārvalstīs. Arī ārvalstu vēstniecības ir jāiesaista šajā konkrētajā darbā tieši mūsu, Latvijas, ražotāju interesēs. Un tāpēc ir šis mans aicinājums - atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Es lūdzu balsojumu un lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk par šo jautājumu debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā, Gannusas kundze, vai vēlaties ko piebilst?

G.Gannusa. Nē, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - otrajā lasījumā pieņemtā 9.panta otrās daļas tekstu papildināt ar šādu teikumu... Redakcija jums ir redzama. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt 9.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Komisijas priekšlikums - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt likumprojekta 9.pantu ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedza frakcija "Latvijai" - papildināt 9.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates... Es sapratu, ka jūs, Čerāna kungs, vēlaties runāt. Kārlis Čerāns nevēlas runāt. Vai citiem deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par 9.panta jaunu otro daļu iesniegtajā redakcijā, ko atbildīgā komisija neatbalsta? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 10.pants. Iesniedza zemkopības ministrs Dilba - izslēgt 10.panta pirmo daļu. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par zemkopības ministra Dilbas priekšlikumu - izslēgt 10.panta pirmo daļu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Juridiskais birojs - aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus "tirgus attiecību pamatā jābūt līgumam" ar vārdiem "tirgus attiecības pamatojas uz līgumu". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Juridiskais birojs - izslēgt 10.panta otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt 10.panta otrās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Tikai 10.pantā. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 10.panta otro daļu - iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums - 10.panta otro daļu pievienot 9.pantam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīts daļēji, precizētā redakcijā ietverts 9.pantā kā otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza zemkopības ministrs Dilba - 10.panta trešo daļu pievienot 9.pantam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza zemkopības ministrs Dilba - 10.panta trešo daļu aiz vārda "Latvijas" papildināt ar vārdiem "tiesību aktiem un". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izteikt 10.panta otro daļu... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 10.panta otrās daļas iesniegto redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza zemkopības ministrs Dilba - 10.panta ceturto daļu pievienot 9.pantam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikumu - 10.panta ceturto daļu pievienot 9.pantam - iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt kā 10.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Latvijas Vienības partijas frakcija - papildināt 10.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 10.panta papildināšanu ar jauno sesto daļu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - papildināt 10.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret 10.panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza zemkopības ministrs Dilba - 10.panta piekto daļu pievienot 9.pantam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Latvijas Vienības partijas frakcija - trešās nodaļas 10.panta piekto daļu aiz vārdiem "paredzēto kārtību" papildināt ar vārdiem "iekšējā tirgus aizsardzībā", bet vārdus "drošības pasākumu pielietošanā" svītrot. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par trešās nodaļas 10.panta piektās daļas precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Juridiskais birojs - izteikt 10.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret 10.panta piektās daļas otrā teikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izteikt 10.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 10.panta piektās daļas iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 11.pants. Iesniedza zemkopības ministrs Dilbas kungs - 11.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret 11.panta otrās daļas iesniegto redakciju. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedza deputāti Zīle un Balodis - 11.panta trešajā daļā aizstāt tekstu "ne mazāk kā 50% ieskaitāmi lauku attīstības fondā" ar tekstu "ne mazāk kā 20%...". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti, man ir prieks par jūsu lēmumu - atbalstīt zemnieku kreditēšanu un ieskaitīt kādu naudu attīstības fondā, bet jebkura lauksaimniecības produkcijas kontrabandas realizācija iekšējā tirgū par tādu pašu daudzumu samazina iespēju realizēt šo produkciju Latvijas zemniekiem. Pie tam mēs nonākam arī citās pretrunās jau ar esošajiem likumiem. Tas ir likums "Par Latvijas Zemessardzi", likums "Par policiju", "Par Valsts ieņēmuma dienestu", kuros jau ir paredzēts, ka 80% no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, kuru aizturēšanā un izņemšanā ir piedalījusies policija vai zemessardze, nonāk policijas vai zemessardzes budžetā. Ja mēs pieņemam šeit tos 50%, tad jau kopā ar 80% mums veidojas 130%, tādēļ es ierosinu tomēr skatīties reāli uz šo lietu un pieņemt tā, kā mēs to esam piedāvājuši, ka tikai 20% tiek ieskaitīti lauku attīstības fondā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk par šo jautājumu...

Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie kolēģi, šeit nav runa par visu kontrabandas ceļā ievesto produkciju, bet gan tikai par to daļu, kas ir lauksaimniecības produkcija. Tas nenozīmē, ka ar šiem procentiem mēs veicinām kontrabandu, bet, ja nu robežsargiem un muitai tomēr ir izsprucis cauri, tad lai atdod zemniekiem pusi no tā - 50%, un es lūdzu balsot par šiem 50%, jo summas tur nav lielas.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs par šo jautājumu pieteicies nav. Debates beidzam. Gannusas kundze, komisijas vārdā, - lūdzu!

G.Gannusa. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par deputātu Zīles un Baloža ieteikumu - 11.panta trešajā daļā aizstāt tekstu "ne mazāk kā 50%..." ar tekstu "ne mazāk kā 20%...". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 22, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas viedoklis. Paldies.

G.Gannusa. 13.pants. Iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - papildināt nodaļu ar 13.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 13.panta jauno redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrs Dilbas kungs ir iesniedzis priekšlikumu izteikt ceturtās nodaļas virsrakstu šādā redakcijā: "Valsts finansiālais atbalsts". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Dilbas kunga ieteikto ceturtās nodaļas virsrakstu. Nav iebildumu. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. 13.panta pirmajā daļā norāde. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Tātad pieņemts.

G.Gannusa. Deputāti Roberts Zīle un Vents Balodis ir iesnieguši priekšlikumu 13.panta pirmajā daļā aiz vārdiem "fonda tiek" papildināt ar vārdiem "izlietoti saskaņā ar Lauksaimniecības gada programmām". Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret deputātu Zīles un Baloža iesniegto priekšlikumu par 13.panta pirmo daļu. Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrs Dilbas kungs ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 14.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par iesniegto 14.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 13.panta otro daļu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrs Dilba ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 13.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 13.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 13.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 13.panta jaunās trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāti Zīle un Balodis ir iesnieguši priekšlikumu 13.panta trešo daļu svītrot. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par ceturto daļu un izteikt šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atzinums - šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 13.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt un ietvert kā trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 13.panta jaunu ceturto daļu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu 14.panta pirmajā daļā aiz vārdiem "augstražīgu mājlopu" iekļaut vārdu "minerālmēslu". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt kā 15.pantu un pirmās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu - izteikt kā 15.pantu un izteikt pirmās daļas pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrs Dilba ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 15.pants. Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu 15.pantu svītrot, atbilstoši mainot tālāko pantu numerāciju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 15.panta svītrošanu, atbilstoši mainot tālāko pantu numerāciju, nav. Pieņemts. Atvainojiet, Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs te paskatāmies, mēs redzam, ka ir atbalstīts deputātu Zīles un Baloža priekšlikums par 15.panta pirmās daļas svītrošanu, un mēs varam salīdzināt šo slēdzienu arī ar slēdzienu atbalstīt Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu - 15.pantu svītrot, atbilstoši mainot tālāko pantu numerāciju. Ja mēs paskatāmies nākamajā lapaspusē... nē, 25.lapaspusē, tad redzam, ka šis pats punkts ir parādījies 16.panta ceturtajā daļā. Tātad kā 15.panta pirmā daļa šis punkts tiek svītrots, bet, izmainot dažus vārdus un pilnīgi saglabājot šā punkta jēgu, tas parādās kā 16.panta ceturtā daļa. Starp citu, tā tas te ir ļoti daudzās vietās. Es, protams, principā neiebilstu, jo šeit ir galvenā jēga, ka apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros daudzi dara to un to, un to. Bet faktiski mēs nonākam samērā komiskā situācijā, manuprāt, jo 15.pants tagad sauksies "Valsts investīcijas"... ka lauksaimniecībai apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros valsts iegulda investīcijas... Un 16.panta ceturtajā daļā arī būs teikts, ka apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros finansē gan zinātni, gan projektus, arī tās ir investīcijas. Līdz ar to principā te nav nekādas starpības starp 15. un 16.pantu. Bet es nekādā ziņā neuzturēšu spēkā prasību par savu priekšlikumu balsot, taču es, godīgi sakot, gribu pieprasīt neizteikt tādā veidā attieksmi pret priekšlikumiem - deputātu priekšlikumiem, jo tādā gadījumā mēs varam panākt situāciju, ka jebkurš priekšlikums ir atbalstīts. Ja ir pieprasīts svītrot tekstu vienā vietā, mēs to izsvītrojam un ieliekam to nākamajā pantā, uz kuru tas nebija attiecināts. Es protestēju vienkārši pret šo darbu, es gribu, lai šoreiz tiktu izmainīts slēdziens par Zīles un Baloža priekšlikumu - neatbalstīt, nevis atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Jūs neuzturat spēkā prasību veikt balsošanu. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Tik tiešām mums nebija nodoma Zīles kungam kaut ko iemānīt vai noslēpt, bet, ja paskatāmies 25.lappusē, tad redzam, ka šeit ir koncentrēti visi priekšlikumi. No 23.lappuses - Dilbas kunga priekšlikums. Tālāk. Ir no 12.lappuses frakcijas "Latvijai" priekšlikums daļēji ietverts. Un no 23.lappuses ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums ietverts... tā kā tas ir apkopots un nav domāts... varbūt tā nesmuki ir iznācis, bet tā nu domāts nav, ka mēs to noslēpjam, ka šeit izsvītrojam un citur ieliekam iekšā. Paplašinātā formā to var lasīt 25.lappusē kā 4.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bāna kungs! Vairāk runāt par šo jautājumu neviens nevēlas. Komisijas vārdā, lūdzu, Gannusas kundze! Jūs vēlaties kaut ko piebilst?

G.Gannusa. Varbūt komisijas vārdā es varētu piebilst, ka varbūt mēs varam varējām drusciņ labāk to visu sakārtot, bet es domāju, ka Zīles kungs ir apmierināts ar paskaidrojumu. Es aicinu tomēr atbalstīt daļēji, un tas ir ietverts tomēr 16.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu 15.panta pirmajā daļā aiz vārdiem "valsts finansē" ievietot vārdus "veterinārās uzraudzības un aprūpes minimumu". Priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji, tas ir ietverts 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums - papildināt 15.panta pirmo daļu. Komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji. Ietverts 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 15.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu līdzšinējo 15.panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - līdzšinējo panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu - iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāti Zīle un Balodis ir iesnieguši priekšlikumu 15.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt un ietvert 19.pantā kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu tad arī atšķirt šo 19.panta 6.punktu, ja jau reiz par to ir runa. Kas, atbalstot Zīles un Baloža priekšlikumu, tiek ietverts kā 19.panta 6.punkts? Un jūs redzēsiet tieši to pašu redakciju, kas ir otrā lasījuma redakcija 15.panta otrajā daļā. Vārds vārdā, neviens vārds nav izmainīts. Līdz ar to deputātu Zīles un Baloža priekšlikums skaitās daļēji atbalstīts, jo daudzi vārdi sakrīt gan deputātu Zīles un Baloža priekšlikumā, gan otrā lasījuma tekstā, un līdz ar to arī 19.panta 6.punktā. Bet, ja mēs lasot paraugāmies uz šo dažu vārdu radīto starpību, tā starpība ir samērā būtiska, jo mūsu priekšlikums bija, ka specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu zemes platības tikai zinātnes vajadzībām nostiprina zemesgrāmatās Zemkopības ministrija. Mēs zinām šos ciparus, kas ir gadu no gada, kopš tika izdarītas izmaiņas. Par to, ka šīm specializētajām saimniecībām, tas ir, selekcijas saimniecībām... ka viņu zemes tiek izpirktas no likumīgiem īpašniekiem par naudu. Un tā ir nauda budžetā. Bet šeit ir jautājums. Nav runa par selekcijas vajadzībām, par to un jaunu šķirņu radīšanas vajadzībām, bet ir runa, ka visām šīm saimniecībām ir palikusi ražošana un tās tāpat tirgo un ražo. Un šo darbu var ļoti veiksmīgi veikt arī privātais sektors, tātad tālāko šķirņu atražošanu un tā tālāk. Ir jau arī piemēri; es domāju, Rāznas kungs var apstiprināt, ka šādi piemēri ir samērā veiksmīgi. Un šeit ir liela starpība, vai tās ir visa šā specializētā uzņēmuma zemes, kas prasa katru gadu valstij naudu budžetā, lielu naudu, vai mēs runājam šeit tikai par zinātnes vajadzībām paredzēto zemi, un tā būs krietni mazāka, un līdz ar to nebūs ne jāmaina iepriekšējie likumi, kas nosaka to naudu... izpirkšanu par naudu, nevis par sertifikātiem vai nosaka kādu savādāku kompensēšanu likumīgajiem īpašniekiem. Tāpēc es šoreiz lūgtu... es uzturu pēc būtības spēkā savu priekšlikumu un vēlreiz norādu, kādā veidā tiek mainīti panti un punkti, saglabājot jau esošos priekšlikumus. Tātad es pieprasu balsojumu par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Roberta Zīles un Venta Baloža priekšlikumu 15.panta otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

G.Gannusa. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - "Iesakām precizēt 16.panta nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā: "Valsts subsīdijas"." Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 16.panta nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrs Dilbas kungs ir iesniedzis priekšlikumu - izteikt 16.panta virsrakstu šādā redakcijā: "16.pants. Valsts subsīdijas". Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs to jau izlēmām. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt 16.panta virsrakstu šādā redakcijā: "16.pants. Valsts asignējumi un subsīdijas". Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nu, bet, tā kā mēs esam jau atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu ("Valsts subsīdijas"), tad pārējie vairs nav aktuāli, manuprāt. Paldies.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 16.panta pirmo daļu ar šādu tekstu: "Ðīs subsīdijas nedrīkst būt mazākas par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem." Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Ja atceramies, nesen Saeimā ratificēto līgumu starp Baltijas valstīm par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, tad zinām, ka tur bija frakcijas "Latvijai" priekšlikums uzlikt valdībai pienākumu nodrošināt lauksaimniecībā tāda valsts atbalsta politiku, kurš nav mazāks kā abās kaimiņu valstīs pēc līguma ratifikācijas pirmos divus gadus. Mūsu priekšlikums, protams, netika atbalstīts, kā argumentu minot to, ka šādas normas esot jāiestrādā Lauksaimniecības likumā. Un nu šodien esam nonākuši līdz Lauksaimniecības likuma izskatīšanai trešajā lasījumā un ierosinām 16.panta pirmajā daļā noteikt, ka subsīdiju īpatsvars pamatbudžetā nebūtu mazāks par 3%. Kā zināms, subsīdijas tiek izlietotas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, ciltsdarbam, šķirnes sēklkopībai, kā arī kultūrvides aizsardzībai un reģionālo atšķirību izlīdzināšanai. Valsts subsīdiju līmenis ir tikai viena no atšķirībām, kuras pašlaik dominē starp Baltijas valstīm lauksaimnieciskajā ražošanā. Iesniedzot šo labojumu likumprojektā, esam balstījušies uz pašreizējo situāciju lauksaimniecībā, ražotāju apsvērumiem un kaimiņvalstu darbību šajā jomā. Ir zināms, ka Latvijā šogad subsīdiju apjoms pamatbudžetā ir ieplānots tikai 1% apmērā, tas sastāda tikai 5 latus uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, bet nodokļos valstij atpakaļ lauksaimnieks pārskaita vidēji vairāk nekā 100 latus no hektāra. Redzam, ka pašlaik valsts atbalsts subsīdiju veidā lauksaimniecībai ir tikai tīri simbolisks. Lietuvā subsīdijas izmaksā, kā zināms, 10% no budžeta (vismaz šogad tā paredzēts), bet Eiropas savienības valstīs pašreiz šis valsts atbalsts ir 800 dolāru uz hektāru. Šajā sakarībā var minēt arī citus piemērus. Un tādēļ aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Bet, Rāznas kungs, mums ir ļoti maz laik līdz sēdes beigām.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Rāzna. Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī aicinu jūs atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - un būtībā tikai viena apsvēruma dēļ. Šobrīd praktiski mums ir arī paredzētas subsīdijas šo 3% apmērā no budžeta, un tās veidojas gan no tiešajām subsīdijām (nākamajā gadā ir paredzēti 8,9 miljoni), gan arī no tā, ka mēs pieņēmām likumu, ka lauksaimniekiem atmaksās atpakaļ akcīzes nodokli par 130 litriem degvielas uz hektāra. Un tas kopumā šos 3% arī sastāda. Praktiski frakcija "Latvijai" neko vairāk šeit neprasa, viņi tikai prasa, lai šie 3%, šis apjoms, nesamazinātos. Ja mēs to kaut kur samazinām, tad acīmredzot šīm subsīdijām vajadzētu kaut kur citur būt, lai šis apjoms nesamazinātos. Paldies par uzmanību. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 16.panta pirmo daļu ar jums iesniegto tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu!

G.Gannusa. 16.pants. Zemkopības ministrs Dilbas kungs ir iesniedzis priekšlikumu 16.panta otrajā daļā aizvietot vārdus. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 17.pants. Juridiskais birojs ierosina 17.pantu saskaņot ar likumprojektu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kas pieņemts otrajā lasījumā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu iekļaut 17.panta tekstā aiz vārda "likumā" vārdus "un līgumā". Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt 17.pantu jaunā redakcijā. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret iesniegto 17.panta redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ierosina papildināt 17.pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 18.pants. Deputāti Zīle un Balodis ierosina svītrot 18.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 18.panta svītrošanu. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums - svītrot vārdus "subsīdiju apjomu" un pēdējo teikumu papildināt ar... (Starpsauciens no zāles: "Jau mēs svītrojām. Nevajag vairāk...")

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, nupat vienojāmies, ka 18.pantu mēs svītrojam. Līdz ar to tur nekādi labojumi nav vairs vajadzīgi. Lūdzu!

G.Gannusa. Jā, paldies. 19.pants. Deputāti Zīle un Balodis ierosina svītrot 19.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāts Bišers ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministrs Dilba ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 19.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāts Holšteins ir iesniedzis priekšlikumu izdarīt sestās nodaļas 19.pantā šādu teksta papildinājumu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji. Priekšlikuma daļa (par līdzekļiem meliorācijas sistēmu uzturēšanai) iestrādāta 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Žanis Holšteins - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Bet, Holšteina kungs, mums tūlīt sēde būs jāslēdz.

Ž. Holšteins (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs šodien funkcionē meliorācijas sistēma, kuras kopvērtība ir divi miljardi latu, kura pieder visai valstij un ir izveidota padomju okupācijas varas gados, jo 1939.gadā meliorācijas sistēma Latvijā praktiski neeksistēja. Meliorētās zemes platības sastāda šodien apmēram 60% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mūsu klimatiskajos apstākļos ir ļoti nepieciešamas intensīvai zemes izmantošanai. Meliorācijas sistēmas var darboties ļoti ilgi, ja tās tiks pienācīgi un savlaicīgi koptas un pareizi ekspluatētas. Bet var notikt pretējais: ja mēs tās nekopsim, tās ļoti ātri var iziet no ierindas. Pēc šāgada datiem mēs redzam, ka katra meliorētās zemes hektāra uzturēšanai Lietuvā atvēlēti 4,5 lati, Igaunijā - 1,9 lati, bet Latvijā tikai 0,9 lati. Latvijā jau ir likvidēti meliorācijas darbu mehanizētie iecirkņi, likvidēta Lauksaimniecības universitātes Ūdenssaimniecības fakultāte, pārtraukta drenāžas cauruļu ražošana un tiek likvidētas rajonu meliorācijas sistēmu pārvaldes. Tas viss nozīmē, ka mūsu meliorācijas sistēmas turpmākajos gados var nonākt ļoti kritiskā stāvoklī. Es domāju, ka tās vēl ir iespējams glābt, un tādēļ mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka Lauksaimniecības likumā, lauksaimniecības "jumta likumā", jābūt skaidri noteiktam, ka valdībai ir jānodrošina meliorācijas sistēmu saglabāšana starpsaimniecību objektos, bet zemes īpašniekiem, kuri par velti saņem meliorācijas, drenāžas sistēmas, ir...

Sēdes vadītājs. Holšteina kungs, piedodiet. Var būt, ka mēs turpināsim nākamajā sēdē. Tagad ir jābeidz. Šajā vietā pārtrauksim izskatīt, un nākamreiz mēs jums, Holšteina kungs, dosim vārdu.

Ž.Holšteins. Es tūlīt beigšu. Jāgarantē šo sistēmu kopšana un saglabāšana, un tādēļ man ir tāds priekšlikums, lūdzu balsot par manu priekšlikumu. Es esmu ar mieru to redakcionāli mainīt, un varbūt, pēc šodienas sastāva, tas vairs nepieder pie 19.panta, bet pieder varbūt pie 28.panta, bet būtība ir tāda, lai meliorācijas sistēmas mums būtu saglabātas.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā pulkstenis ir 17.00, mēs darbu pārtraucam. Pulksten 17.30 būs sēde, kas būs veltīta Ministru kabineta atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Paziņojumam vārds Dzintaram Ābiķim - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es gribētu lūgt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz mazu, mazu apspriedīti šeit blakus, Dzeltenajā zālē, tūlīt pēc rezultātu nolasīšanas.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs (zālē), Ervids Grinovskis (zālē), Edvīns Inkēns, Paulis Kļaviņš, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Pulksten 17.30 būs sēde, kurā tiks sniegtas valdības atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)

(Turpinājums)

(1292. un 1529. dok.)

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 1.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns (4.pants) - 1.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 5.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 7.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 8.lpp.

- 9.lpp.

- dep. K.J.Druva - 11.lpp.

- dep. O.Brūvers - 11.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 12.lpp.

- dep. I.Bišers - 15.lpp.

- dep. J.Dobelis - 15.lpp.

- dep. A.Endziņš - 16.lpp.

Par darba kārtību - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 17.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" (Nav pieņemts)

(1534. un 1534.-a dok.) - 18.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Tabūns - 19.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju""

(Nav pieņemts)

(1535. un 1535.-a dok.) - 20.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Tabūns - 21.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo

nodokli""

(1546. un 1546.-a dok.) - 21.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" (Nav pieņemts)

(1552. un 1552.-a dok.) - 22.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Apinis - 22.lpp.

- dep. K.Čerāns - 22.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

maternitātes un slimības pabalstiem"" (Nav

pieņemts)

(1553. un 1553.-a dok.) - 23.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Apinis - 23.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 23.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli""

(1561. un 1561.-a dok.) - 25.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

dzīvojamo telpu īri""

(1564. un 1564.-a dok.) - 25.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Dobelis - 25.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā"

(1566. un 1566.-a dok.) - 25.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu""

(1577. un 1577.-a dok.) - 26.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(1579. un 1579.-a dok.) - 26.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu

Ministru kabinetam" (Nav pieņemts)

(1540. dok.) - 26.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 26.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 30.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 31.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Urbanovičs - 34.lpp.

- dep. I.Ķezbers - 35.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 35.lpp.

Debašu turpinājums - G.Valdmanis - 36.lpp.

Lēmuma projekts "Par Satversmes tiesas tiesnešu

apstiprināšanu"

(1525., 1526., 1567. un 1573. dok.) - 38.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Lambergs - 39.lpp.

- dep. K.Lībane - 39.lpp.

Informācija - balsu skaitītāju vārdā K.Lībane - 40.lpp

Vēlēšanu rezultāti (prot. nr.1., nr.2. un nr.3.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 42.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Kreituse - 44.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 44.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 44.lpp.

- dep. A.Sausnītis - 44.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 45.lpp.

Lēmuma projekts "Par O.Lazdiņas apstiprināšanu

par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi"

(1568. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 45.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu administratīvo

tiesnešu iecelšanu"

(1569. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 46.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī"

(2.lasījums) (Steidzams)

(1253. un 1470. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 47.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 49.lpp.

- 54.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 55.lpp.

- dep. K.Čerāns - 57.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 59.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta K.J.Druvas atsaukšanu

no Baltijas asamblejas" - 62.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta P.Kļaviņa ievēlēšanu

Baltijas asamblejā" - 62.lpp.

Lēmuma projekts "Par V.Tolpežnikova uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(1554. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 62.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 63.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Gredzena atsaukšanu

no Sociālo un darba lietu komisijas"

Debates - dep. A.Ameriks - 64.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Gredzena ievēlēšanu

Tautsaimniecīb as, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijā" - 65.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par šā gada 3.oktobra

Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu pieprasījumu

Ministru prezidentam A.Šķēlem par Korupcijas novēršanas

likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām

deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus

(1479. un 1574. dok.)

Ziņo - dep. J.Celmiņš - 66.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 66.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" (3.lasījums)

(1530. dok.)

Ziņo - dep. A.Lambergs - 68.lpp.

Likumprojekts "Par Konvenciju par robežšķērsojošo

ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un

izmantošanu" (1.lasījums) (Steidzams)

(2002. un 1471. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 69.lpp.

Likumprojekts "Par Konvenciju par robežšķērsojošo

ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un

izmantošanu" (2.lasījums)

(2002. un 1471. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 70.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un

atceres dienām"" (2.lasījums)

(1016. un 1456. dok.)

Ziņo - dep. J.G.Vidiņš - 70.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 71.lpp.

- dep. J.Dobelis - 72.lpp.

- dep. M.Lujāns - 74.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 74.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 75.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Ameriks - 77.lpp.

- dep. I.Bišers - 77.lpp.

- dep. A.Sausnītis - 77.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 78.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

aizsardzību"" (1.lasījums)

(1248., 1461. un 1461.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 78.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 79.lpp.

- dep. K.J.Druva - 82.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 83.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 86.lpp.

- dep. G.Grīnblats - 87.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aizsardzības

spēkiem"" (1.lasījums)

(1249. un 1462. dok.)

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 89.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas

valsts robežas likumā" (1.lasījums)

(1250. un 1463. dok.) - 90.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā

dienesta likumā" (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(737. un 1524. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 91.lpp.

Likumprojekts "Par Igaunijas Republikas, Latvijas

Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par

brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju

nr. 2/96 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas,

Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma

par brīvo tirdzniecību 4.pantā un A protokolā""

(2.lasījums) (Steidzams)

(1121. un 1527. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 91.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā"

(2.lasījums) (Steidzams)

(1372. un 1433. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 93.lpp.

Likumprojekts "Par likuma "Par Latvijas Hipotēku

un zemes banku" atzīšanu par spēku zaudējušu"

(3.lasījums)

(1172. un 1559. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 94.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem

un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai""

(2.lasījums)

(1133. un 1550. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 95.lpp.

Likumprojekts "Lauksaimniecības likums"

(3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(1570. dok.)

Ziņo - dep. G.Gannusa - 96.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 104.lpp.

- dep. V.Balodis - 110.lpp.

- dep. E.Bāns - 110.lpp.

- dep. R.Zīle - 115.lpp.

- dep. E.Bāns - 116.lpp.

- dep. R.Zīle - 118.lpp.

- dep. E.Grīnbergs - 120.lpp.

- dep. J.Rāzna - 121.lpp.

- dep. Ž.Holšteins - 125.lpp.

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 126.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 126.lpp.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Reģistrējušies ir 82 deputāti.

Sākam izskatīt iesniegtos... Reģistrējušies ir 82 deputāti. Janīna Kušnere nolasīs reģistrācijas rezultātus. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Roberts Dilba,

Vladilens Dozorcevs,

Oļģerts Dunkers (ir zālē),

Gunta Gannusa (ir zālē),

Edvīns Inkēns,

Roberts Jurdžs,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Rudīte Leitena,

Leopolds Ozoliņš (ir zālē),

Andrejs Panteļējevs,

Andris Rubins,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Viktors Stikuts,

Juris Galerijs Vidiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam izskatīt iesniegtos deputātu jautājumus Latvijas Republikas valdībai.

Deputātu Grīnberga, Mauliņa, Liepas, Kazāka, Čerāna jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam par problēmām, kas saistās ar autoceļu uzturēšanu ziemas sezonā.

Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu, Krištopana kungs!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Jūsu priekšā ir dokuments nr.61, tas ir jautājums, un izskatāmais dokuments ir nr. 1563A, tā ir atbilde.

Protams, ka atbilde ir īsa un tā varētu būt daudz garāka. Ar lielu gandarījumu jāatzīmē, ka deputātus uztrauc tas, ka mums joprojām ir nepietiekams finansējums ceļu nozarei un mēs vēl joprojām neesam sasnieguši to finansējumu, kāds bija 1990.-1991. gadā. Bet nākamgad, es redzu, tas tiks sasniegts. Manā atbildē jūs varat galvenajos vilcienos redzēt, kāda ir situācija. Protams, situācija sakarā ar akcīzes nodokļa pieaugumu ir uzlabojusies. Mēs pagājušogad varējām notīrīt apmēram 5 tūkstošus ceļu, turpretim tagad mēs tīrīsim 8 vai 10 tūkstošus valsts autoceļu; tas, protams, ir nepietiekami, bet tas būs stipri vairāk.

Šeit ir rakstīts arī par to, ka mēs esam stingri vien uzlabojuši tehnisko bāzi ziemas darbu valsts dienestam, un mums ir veikts pētījums (tas ir gatavs) par to, kā mēs divu gadu laikā izveidosim modernu ceļu uzturēšanas un ziemas darbu dienestu. Jauna akciju sabiedrība mūsu ceļu pārvalžu vietā... valsts bezpeļņas uzņēmumi, kuri zināmā mērā jau ir savas funkcijas daļēji izdzīvojuši, tādi, kādi tie ir pašlaik.

Tas ir viss, ko es jums varu pateikt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumus uzdot neviens nav pieteicies? Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Krisberga, Rubina, Kazāka, Liepas, Grīnberga jautājums Ministru prezidentam Šķēlem par 170 000 latu summas, kas tika paredzēta iedzīvotāju ārstēšanai, izlietojumu.

Jautājuma motivācijai vārds Valdim Krisbergam. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamo premjerministr! Cienījamie kolēģi! Jautājuma motivācija ir ļoti būtiska. Mēs klausījāmies, kā mums atbildēja ministrs, un mēs zinām arī Valsts kontroles slēdzienu. Man kā Saeimas deputātam ir galīgi neizprotami, kā var būt šāda pretruna. Un tāpēc jautājums ir uzdots Šķēles kungam. Ja netiek galā ministrs un Valsts kontrole savā starpā, tad galu galā mēs ļoti ceram, ka premjerministrs novērtēs, vai melojis ir viņa Kabineta ministrs vai, atvainojiet, nepatiesa ir Valsts kontrole. Mēs gaidām šo atbildi, Šķēles kungs.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Labklājības ministrija ir iesniegusi atbildi uz deputātu jautājumu, un jūs to esat saņēmuši, tas ir dokuments nr. 1565A. Manuprāt, būtiska ir pēdējā frāze, ka lēmumu, ko ir pieņēmusi Valsts kontroles departamenta kolēģija, Labklājības ministrijai ir tiesības mēneša laikā pārsūdzēt Valsts kontroles padomē, un tikai pēc tam mēs varēsim spriest, kurš ir bijis patiess vai kurš nepatiess.

Un otrkārt. Manuprāt, atbildē ir papildus tam, ko deputāti varēja izlasīt presē, pietiekami plaši aprakstīta situācija, kāda ir notikusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi. Valdim Krisbergam vārds. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Makarova kungs un Šķēles kungs! Liels paldies par jūsu atbildi. Zem deputātu spiediena tika sniegta atbilde. Protams, tās bija lieliskas latviešu valodas pērles, bet tomēr uz jautājumu netika atbildēts. Tāpēc man vēlreiz jāatkārto analoģisks jautājums - kā var gadīties, ka ministra atbilde un Valsts kontroles slēdziens ir diametrāli pretēji un tikai šķīrējtiesa, nevis paši kolēģi var noskaidrot, kam ir taisnība un kam ne?

Es ļoti ceru, ka tiešām tiks sniegta atbilde, nevis norāde uz Latvijas Republikas likumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs ).

Augsti godājamā Saeima! Lai izlemtu jautājumu pēc būtības... Jautājums ir par atbildību. Saeimas priekšā ir atbildīgs Ministru prezidents ar Ministru kabinetu, un Saeimas priekšā ir atbildīga arī Valsts kontrole. Tādēļ es šaubos, vai Ministru kabinetam ir tiesības norādīt uz precizitātēm vai neprecizitātēm Valsts kontroles darbā. Atgādinu, ka Valsts kontrole katru gadu pēc saimnieciskā gada beigām Labklājības ministriju pārbauda attiecībā uz budžeta līdzekļu izmantošanu iepriekšējā gadā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi netiek uzdoti. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Krisberga, Vidiņa, Ozoliņa, Sinkas, Rubina jautājums ārlietu ministram Valdim Birkavam par A. Benjamiņa likumīgajām tiesībām atgūt savā īpašumā namu Jūrmalā.

Valdis Birkavs - ārlietu ministrs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Atbilde ir iesniegta arī rakstiski, es tikai gribu uzsvērt, ka Ārlietu ministrija pilnībā atzīst Jūrmalas valdes 1992.gada 16.jūnija lēmumu "Par īpašuma tiesību atzīšanu Benjamiņu ģimenei Bulduru prospektā nr. 135". Risinot šo jautājumu savas kompetences ietvaros, Ārlietu ministrija ir vairākkārt griezusies pie Valsts īpašuma fonda, lai izskatītu iespējas Benjamiņu ģimenei kā kompensāciju ierādīt līdzvērtīgu īpašumu Jūrmalā.

Šādi objekti tika piedāvāti, no kuriem viņi atteicās. Jautājums ir risināms, neapšaubāmi, tālāk atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds papildjautājumam Valdim Krisbergam. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Birkava kungs! Liels paldies par jūsu atbildi. Diemžēl es tai nevaru piekrist. Tāpēc ir papildjautājums, kurš satur daļu no pamatjautājuma: vai visas Latvijas jurisdikcijai pakļautās personas ir likuma priekšā vienādas? Kāpēc? Jautājums tiek uzdots tāpēc, ka jūs pats jau atzīmējāt, ka tiek piedāvāta tikai kompensācija cita īpašuma veidā, lai gan likums paredz, ka vispirms tomēr ir jāatdod īpašums un tikai tad, ja nav iespējams, ir paredzēta kompensācija. Kāpēc Benjamiņa kungam ir jāatsakās no savas dzimtas īpašuma, jo šeit šo dzimtas īpašumu tomēr ieņem tās varas un valsts pārstāvji, kas veica genocīdu kā pret Benjamiņu, tā arī pret visu Latvijas tautu.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Es gribu uzsvērt, ka Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros darbojas. Šis ir civiltiesisks strīds, par kuru ir jārūpējas šajā gadījumā tiesai, un Valsts īpašuma fonds ir viens no valsts instrumentiem, kā palīdzēt atrisināt šādu jautājumu. Es tieši tādēļ arī savas atbildes otrajā daļā esmu uzsvēris, ka Ārlietu ministrija viennozīmīgi uzskata, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi un ka katram ir jāievēro īpašuma tiesības, bet Ārlietu ministrija šajā gadījumā civiltiesiskā strīdā neiejaucas.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlējās Leopolds Ozoliņš. Ozoliņa kungs nevēlas.

Oskars Grīgs - lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Birkava kungs! Vai jūs esat iepazinies ar Benjamiņa īpašumiem, ar to kvalitāti, būvniecību? Un ko jūs dodat līdzvērtīgu pretim? Kas tā būs par līdzvērtīgu ēku pretim Jūrmalā? Man liekas, tas ir nonsens pret šīm divām celtnēm, kas pieder Benjamiņam. Ko tad jūs piedāvāsit - Kauguru blokmājas, vai? Es Jūrmalā neredzu līdzvērtīgu objektu. Kā jūs atbildēsit uz to jautājumu - līdzvērtīgs objekts? Tas vienkārši nav korekti.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs. Es gribu atgādināt kungiem un visiem kolēģiem, ka papildjautājumu var uzdot tikai iesniedzējs. Grīga kungs nebija iesniedzējs. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Ārlietu ministrija nevienam nevienus objektus nepiedāvā. To dara Valsts īpašuma fonds. Ārlietu ministrija darbojas savas kompetences ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Roberts Dilba,

Vladilens Dozorcevs,

Edvīns Inkēns,

Roberts Jurdžs,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Rudīte Leitena,

Andrejs Panteļējevs,

Andris Rubins,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Viktors Stikuts,

Juris Galerijs Vidiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde ir šā gada 24.oktobrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, satiksmes ministram V.Krištopanam par

problēmām, kas saistās ar autoceļu uzturēšanu

ziemas sezonā - 2.lpp.

Ziņo - satiksmes ministrs V.Krištopans - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par 170 000 latu, kas tika paredzēti

iedzīvotāju ārstēšanai, izlietojumu - 3.lpp.

Motivācija - dep. V.Krisbergs - 3.lpp.

Atbild - labklājības ministrs V.Makarovs - 3.lpp.

Jautājums - dep. V.Krisbergs - 4.lpp.

Atbild - labklājības ministrs V.Makarovs - 4.lpp.

Saeimas deputātu jautājums ārlietu ministram

V.Birkavam par A.Benjamiņa likumīgajām tiesībām

atgūt savā īpašumā namu Jūrmalā - 5.lpp.

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 5.lpp.

Jautājums - dep. V.Krisbergs - 5.lpp.

Atbild - ārlietu ministrs V.Birkavs - 6.lpp.

Jautājums - dep. O.Grīgs - 6.lpp.

Atbild - ārlietu ministrs V.Birkavs - 6.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 7.lpp.