Stenogramma

Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas 28.sēdes turpinājums

1996.gada 14.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē. Turpināsim izskatīt sēdē apstiprināto darba kārtību. Jautājums, kurš mums jāizskata vispirms, ir lēmuma projekts "Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma". Kā jūs atceraties, godājamie kolēģi, vakar mēs vienojāmies, ka šīs vēlēšanas notiks ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu, tad varbūt Juridiskā komisija vai balsu skaitītāji... Balsu skaitītāju komisijas pārstāvis varētu informēt mūs par vēlēšanu norisi Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanas procesā. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Balsu skaitītāju vārdā es jūs informēšu par vēlēšanu norisi. Kā jūs tikko vienojāties, tad balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm. Biļeteni ir jau sagatavoti. Mēs vēlēsim divus tiesnešus, kurus ir tiesība izvirzīt Augstākās tiesas plēnumam. Plēnums ir atkārtoti izvirzījis tos pašus kandidātus, divus kandidātus, tā ka jāievēlē mums ir divi. Kandidātu skaits nepārsniedz ievēlamo personu skaitu, bet jums, protams, katram ir tiesības izsvītrot jums nevēlamo kandidātu vai kandidātus. Tātad balsu skaitītāji tūlīt salasīsies, pārskaitīs biļetenus un pēc tam, kad būs pirmais zvans, aicinās jūs uz balsošanu. Kad rezultāti būs saskaitīti, ar otro zvanu mēs aicināsim uz balsošanas rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir jautājumi Balsu skaitīšanas komisijai? Jautājumu nav, tad izsludinu pārtraukumu līdz balsošanas sākumam, par kuru jums tiks darīts zināms ar zvanu.

I.Bišers. Balsu skaitītājus lūdzu salasīties Prezidija zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu!

I.Bišers. Godātā Saeima! Balsu skaitītāju vārdā pasludinu jums Satversmes tiesas tiesnešu, kas tika izvirzīti pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma, vēlēšanu rezultātus. Kopumā tika izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme. Sabojāta un nomainīta netika neviena vēlēšanu zīme. Un dzēstas tika atlikušās 23 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemta 81 vēlēšanu zīme. Par derīgu atzīta 81 vēlēšanu zīme. Par nederīgām atzītu nebija.

Par kandidātiem bija nodots sekojošs balsu skaits:

Par Andreju Lepsi tika nodotas 53 balsis.

Par Ilzi Skultāni - 51 balss. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Satversmes tiesas tiesnešiem ir ievēlēti Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Līdz ar to Satversmes tiesā ir ievēlēts pietiekams tiesnešu skaits, lai tā varētu uzsākt savu darbību. Līdz ar to mēs apsveicam, ka mūsu valstī ir nodibināts jauns, svarīgs valstisks orgāns. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Paldies, godājamie deputāti! Lēmums šajā jautājumā ir pieņemts. Pārejam pie nākamā mūsu darba kārtības jautājuma, bet pirms tam, lūdzu, izskatīsim vēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto dokumentu, kurā tā atkārtoti lūdz šā gada 14.novembra Seimas sēdes darba kārtībā 31.punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajam lasījumam - iekļaut kā darba kārtības 22.punktu pēc lēmuma projekta par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Vai balsošana, godājamie deputāti, ir šajā jautājumā vajadzīga? Neviens nepieprasa. Tātad esam vienojušies, ka pēc 21.punkta mēs iekļaujam pašlaik darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", kurš esošajā darba kārtībā ir 31.punkts.

Nākamais darba kārtības jautājums, godājamie kolēģi, saskaņā ar mūsu vakardienas vienošanos ir par Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šajā jautājumā komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.1605 par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Panteļejevam. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Panteļejevam par īpašiem nopelniem. Grigorijs Panteļejevs dzimis 1972.gadā Sahalīnā Gastello pilsētā. 1980.gadā sāka mācīties Rīgas 55.vidusskolā, trenējies hokeja komandā "Latvijas bērzs". Pašreiz viņš spēlē NHL klubā Lasvegasā un ir arī Latvijas izlases komandas spēlētājs. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta viņa kandidatūru izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs. Šajā jautājumā vēlas runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau, šo jautājumu apspriežot, esmu par to runājis, ka mēs neesam varējuši norīt šo krupi, un es ceru, ka nenorīsim arī. Redzat, nupat tika pateikts, ka šis cilvēks, šis hokejists, kurš grib iegūt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, spēlē Lasvegasā, bet mums šķita, ka šie vīri ir Latvijas komandā. Te daudzi vai vismaz daži kāpa tribīnē un teica, ka viņi aizstāvot Latvijas krāsas, ceļot Latvijas godu pasaulē un tā tālāk. Lai es nekāptu tribīnē ik pēc katra, jo te viņu ir vesela "buntīte", kā es jau iepriekšējā reizē teicu, - vai puse komandas vai visa komanda, kuriem gribam piešķirt šodien pilsonību par īpašiem nopelniem.

Tad es jums atgādināšu... Es par citu nerunāšu šodien, es atgādināšu jaunus faktus, lūk, par šiem vīriem, kas tad viņi ir un kur tad viņi atrodas. Vai tā ir Latvijas komanda? Vai viņi spēlē Latvijas komandā? Nu tad paklausieties, lūdzu! Tiem vīriem, kuriem jau pilsonība par īpašiem nopelniem ir kabatā - ieklausieties! -, Ignatjevam, kur viņš spēlē? Vai Latvijā? Nē, Ziemeļamerikā, kur attiecīgajā komandā aizdots. Znaroks. Kur Znaroks spēlē? Vai Latvijas komandā? Nē, Vācijā, pirmajā līgā. Nākamais šodien būs Pavlovs, kuram gribēsim piešķirt par īpašiem nopelniem. Kur šis vīrs spēlē? Arī Vācijā, pirmajā līgā. Tālāk. Čudinovs - Vācijas komandā spēlē. Te jau nosauktais Panteļejevs, par kuru pašlaik notiks balsošana, tātad Lasvegasā.

Ieklausieties tālāk! Šodien sarakstā ir Fanduļs. Kur šis vīrs spēlē? Somijā, Turku komandā, tā saucas šī komanda. Maticins - Zviedrijas komandā. (Starpsauciens no zāles: "Kur spēlē Sandis Ozoliņš?") Lūdzu, kādas krāsas, cilvēki mīļie, viņi aizstāv! Vai tā ir Latvijas komanda? Vienādi labi latviski nerunājoši, kā man teica viens no šīs komisijas, kas izskatīja šo vīru, tā sakot, atbilstību noteikumiem par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Tātad visi vienādi labi, pie tam nerunājoši latviski. Tātad kam mēs dodam un kāpēc šiem vīriem gribam dot par īpašiem nopelniem, kuri spēlē, ieradušies no Krievijas, guvuši šeit dažādus labumus, bet tagad šos labumus pārcēlušies meklēt citur - citās valstīs. Nu tad lai viņi lūdz pilsonību vai nu par īpašiem nopelniem, vai ko citu, kā nu viņiem patīk, šīm valstīm, kuru komandās viņi spēlē! Tāpēc būsim principiāli un nedosim šiem vīriem pilsonību Latvijā, lai viņi turpina meklēt pa pasauli savu laimi un atrod viņu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es principā nebūtu gājis runāt, jo tas tiešām ir dziļi individuāls jautājums. Katrs no mums to izšķirs, balsojot "par" vai "pret". Bet vienkārši, cienījamais Tabūna kungs, pēc jūsu loģikas es saprotu, ka Irbe, kurš tagad spēlē Dalasas "Stars" un Ozoliņš, kurš spēlē Kolorado "Avalanche" ir pelnījuši, lai viņiem atņem pilsonību, jo viņi taču, būdami Latvijas pilsoņi, ir aizbraukuši prom no Latvijas un spēlē tur kaut kur Kanādā. Tā ir pilnībā pēc šīs loģikas. Man liekas, ka, ja mūsu hokejistus, vienalga, vai viņi ir pilsoņi vai ne, novērtē kaut vai Amerikas komandas, Kanādas komandas vai Vācijas komandas un uzņem savā sastāvā, ja viņi tur var spēlēt un pelnīt naudu sev, un braukt pēc tam šeit, lai viņu tērētu, tad tas ir tikai pozitīvi. Jo pretējā gadījumā mēs vienkārši nonāksim pie absurda. Taču nu katrs balsos tā, kā viņš gribēs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Bet tad parunāsim arī par mūsu hokeja attīstību. To jau Tabūna kungs aizmirsa. Cik tad ir to līdzekļu un kādas ir iespējas? Un tādēļ mums arī par to ir jādomā. Un, ja cilvēki var paaugstināt savas profesionālās iespējas... (Starpsauciens no zāles: "Kur tā attīstība sākas?") Te jau pareizi Bērziņa kungs norādīja - ja viņi var nopelnīt naudu un ja viņi tajā skaitā ir arī Latvijas nodokļu maksātāji, tad līdz ar to viņi gan tērēs, gan, iespējams, maksās arī nodokļus un visu pārējo. Un tas nesīs Latvijai labumu.

Pasakiet arī, cik daudz šie hokejisti dažādā veidā ir ziedojuši Latvijas hokeja attīstībai. Es domāju, vairāk nekā atsevišķi deputāti ir panākuši naudas līdzekļu piešķiršanu hokejam. Un tā ir realitāte. Dabiski, var jau šeit teikt, ka tas ir lielākais politiskais jautājums. Tad, Tabūna kungs, jums kā bokserim vajadzēja pastāstīt, cik daudz melnādaino un citu tautību bokseru ir saņēmuši gan Amerikas Savienoto Valstu, gan arī citu valstu pavalstniecību, kad tuvojās olimpiādes. Tas jums kā bokserim ir labāk jāzina, man liekas.

Protams, es jau sen, arī pagājušajā reizē, teicu, ka es gaidu, kad Tabūna kungs piedāvās kādu Latvijas bokseri - latvieti vai to cilvēku, kam viņš perspektīvā piedāvātu Latvijas pilsonību, bet pagaidām diemžēl bokss laikam mums vēl nesit tik augstu vilni, lai varētu kādreiz runāt par kaut kādu pasaules maču, kur Latvijas bokseris cīnītos starptautiskajās sacensībās nopietnā līmenī.

Un tādēļ šinī gadījumā vienkārši nevajadzētu šo jautājumu pārvērst par politisku jautājumu un rādīt, ka tagad, ja mēs to "buntīti", kā Tabūna kungs saka, ievēlēsim, tad nu gan Latvijas valsts tiks sagrauta un nabaga, teiksim, Nacionālajam blokam būs jānorij kaut kāds krupis. Man patiešām gribētos jums novēlēt šodien norīt to krupi un vienreiz to lietu virzīt uz priekšu. Un, ja Tabūna kungs dikti baidās, ka aizrīsies, tad varam sarunāt, ka kefīra glāze būs no manis nākošajā starpbrīdī, lai vieglāk tas krupis noiet lejā.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vispār brīnos par Induļa Bērziņa zeltaino marksisma loģiku vai tanī pašā reizē sofismu. Tā ir pilnīga paraugstunda! Induli Bērziņa kungs, pirmām kārtām Ozoliņš un Irbe ir dzimuši šeit Latvijā, un viņi ir Latvijas pilsoņi. Neviens viņiem neko par īpašiem nopelniem nav devis. Tās ir pilnīgi dažādas lietas, un, man liekas, to 1.klases skolnieks jau saprot.

Tagad, Lujāna kungs, šis tomēr ir politisks jautājums. Un nav jau svarīgi tas, ka jūs mēģināt ar šiem dažiem klaidoņiem palielināt savu elektorātu. Es nezinu, kādēļ viņiem šī pilsonība ir vajadzīga. Man, piemēram, ir kauns, ka viņi aizstāv Latvijas krāsas, spēlēdami Kanādas, Amerikas Savienoto Valstu, Somijas un Vācijas komandās. Kam mums tas ir vajadzīgs? Viņi tur, kā, teiksim, Znaroks... - jūs visi dzirdējāt un, man liekas, arī jūs, Lujāna kungs, - "mâti" piesauc septiņstāvīgā pakāpē. Vai tā ir tā Latvijas vārda nešana pasaulē?

Es aicinātu tiešām katram balsot pēc sirdsapziņas un balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šodien nav runa ne par deputāta Tabūna, ne par deputāta Lujāna teikto. Es aicinātu patiešām šo jautājumu nepārvērst par farsu. Es aicinātu jūs turēties pie vienas pamattēzes: respektēsim katras partijas nostāju, izejot no tā, ko katra partija ir deklarējusi pirms vēlēšanām un ko tā deklarē šodien. Bet nemēģināsim šo jautājumu saistīt tikai ar partijas nostāju. Katrs deputāts jau ir izlēmis, kā viņš balsos.

Es aicinātu pārtraukt šīs debates un patiešām, principiāli izvērtējot arī tās pozīcijas, kas katram deputātam ir, izejot no Latvijas likumdošanas, pie kuras ir jāpieturas... Nevar katram dot pilsonību tikai tāpēc, ka viņš pēkšņi to sagrib, bet padomāsim par vienu citu apstākli: vai mēs Latvijas tēlam nedarām godu ar to, ka Latvijas komanda spēlēs lielajā čempionātā? Mēs, visi klātesošie, sēdēsim un jutīsim līdzi šai Latvijas komandai. (No zāles deputāts J.Sinka: "Nemaz!") Mēs varēsim ar godu uzņemt... Tie paši puiši, kas nenēsā Latvijas pilsoņa pasi, šodien praktiski it kā nav ne pie vienas valsts piesaistīti. Ārzemju komandās viņiem jānorāda valsts, kādu tad viņi pārstāv. Viņiem jāpasaka, ka viņi pārstāv kaut kādu neesošu PSRS valsti. Viņi vēlas būt Latvijas pilsoņi. Jā, daudz ko viņi vēl neprot: vēl viņi neprot runāt pilnvērtīgā latviešu mēlē, viņi jauc vārdus, ko jau izteica mani kolēģi, runājot par "mâti" un vēl citiem vārdiem. Bet vai tā ir tā būtība? Ļoti daudz latviešu arī šo vārdu lieto. Tā ir sagadījies, ka tas ir ieaudzināts no 1.klases, un mēs no šiem vārdiem vēl nevaram atbrīvoties. Bet jautājums ir tikai viens: vai mēs vēlamies, lai mūsu komanda nes Latvijas vārdu pasaulē?

Jā, varbūt šis solis nav tāds, lai daudzi deputāti to atbalstītu. Tomēr mēs visi, cienījamie kolēģi, - es esmu pārliecināts, ka gan es personīgi, gan Tabūna kungs - varbūt sēdēsim tanīs vakaros pie viena televizora un jutīsim līdzi Latvijas komandai, kas varbūt labi startēs. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Nepārdzīvošu...") Es ceru.

Es aicinu pārtraukt debates un balsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Godājamie kolēģi, es jūs visus lūdzu pieteikties debatēs saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām un iesniegt sekretariātam zīmītes. Jūs zināt, ka bez pieteikšanās rakstiski var uzstāties tikai par otrajiem un trešajiem lasījumiem. Bet mēs esam kļuvuši pārāk demokrātiski un staigājam te cerībā un pārliecībā, ka, lūk, mēs tā gluži vienkārši šo vārdu saņemsim.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Paldies, cienījamie kolēģi! Es, protams, centīšos jūsu laiku ilgi neaizņemt. Es piekrītu, ka ir jārūpējas par Latvijas tēla spodrināšanu, bet tieši šeit jau ir tas jautājums: kāds tas tēls izskatās pasaulē? Un jūs mani nepārliecināsit, ka Latvija ir ieguvusi vairāk, nekā zaudējusi, ja viņas tēlu spodrina ar no tatāru valodas aizgūtiem lamuvārdiem. Un nevajag teikt, ka nu viņš tur ir sajaucis. Neko viņš nesajauca! (Starpsauciens no zāles: "Tâ nav!") Viņš labi zināja, par kādu "mâti" viņš runāja. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka katra partija zina, ko viņa dara, un attiecīgi arī katrs balsos.

Taču vismaz LNNK pārstāvji domā nedaudz tālāk. Un es uzsveru, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks, kas vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, cienītu Latvijas valsti. Šo cilvēku uzvedībā dažkārt nejūt nekādu cieņu. Cienītu latviešu valodu, bet, ja cilvēki te visu mūžu ir nodzīvojuši un nav iemācījušies mūsu valodu, tad tā ir necieņa. Un nevajag runāt, ka viņi kaut ko tur neprot. Viņi neko neprot! Varbūt kāds no viņiem zina dažus vārdus. Nerunāsim par to, ka viņi absolūti neciena mūsu kultūru. Nerunāsim pat par to! Un tāpēc viens sēdēs pie televizora, bet otrs tanī vakarā kaut kur citur sēdēs, bet Latvijas tēlu diez vai tāda uzvedība spodrina. Un, ja cilvēks vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, tad viņam ir jāzina latviešu valoda. Un es uzskatu, ka no tādas prasības atkāpties nedrīkst.

Arī LNNK ir ierosinājusi piešķirt pilsonību tiešām cilvēkiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kas riskēja ar savu veselību un arī ar dzīvību. Un tādi cilvēki ir pelnījuši Latvijas Republikas pilsonību. Tā ka nesalīdzināsim divas nesalīdzināmas lietas. Protams, es vienkārši nepiedalīšos balsošanā, jo vispār uzskatu šāda veida pilsonības piešķiršanu par bezjēdzīgu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami, ka viena grupa rāda tādu augstu morāles līmeni. Tikai tad vajadzēja parunāt arī par Latvijas pilsoņiem. Varbūt man arī var parādīt kādu platību, kuru par 3 santīmiem var iegūt... Protams, tur morāle ir citādāka, tāpēc tagad no tribīnes runāt par augsto morāli un maksāt 5 latus par ofisu sev... tas ir morāli. Tie mūsu augstie morālisti tagad te tribīnē bļauj un kliedz. Protams, man patīk Vidiņa kunga kompliments, ka šie cilvēki it kā ir mūsu elektorāts. Tad ir patīkami, ka kreisajām kustībām ir parādījušies bagāti cilvēki, to skaitā atsevišķi cilvēki, kuriem ir miljonu kontrakti. Paldies, Vidiņa kungs!

Protams, es arī apsolos, Vidiņa kungs, ar viņiem visiem parunāt, lai nākotnē, kad notiks hokeja mači, it sevišķi starptautiskie, viņi vairs nepieminētu "mâtes" vārdu, bet pieminētu Tabūnu, Juri Vidiņu un Dobeli. Un tas būs oriģināli, ka pēc tāda spēcīga grūdiena pret apmali atskanēs: "Kaut tu Dobelī aizietu!" vai vēl kaut kā... vai Vidiņā. Tas būs oriģināli, un es apsolos veikt šīs darbības, lai jūsu vārds tiktu reklamēts starptautiskā arēnā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimā! Šeit jau daudz tika runāts par to, ko šie pilsonības kandidāti prot vai neprot. Es arī tiešām nezinu visas tās lietas, ko viņi neprot, bet es zinu pilnīgi droši vienu lietu, ko viņi prot. Viņi prot spēlēt hokeju. Un tieši tāpēc, ka viņi prot spēlēt hokeju, daži no viņiem spēlē hokeju Ziemeļamerikas hokeja līgā, daži no viņiem spēlē hokeju Vācijas I augstākajā hokeja līgā. Ja viņi neprastu hokeju spēlēt, tad viņi to nespēlētu ne "Dallas Stars", ne "Avalanche", ne kādā citā hokeja komandā, bet varbūt šeit pat deldētu rezervistu soliņu mūsu Latvijas hokeja līgas komandā vai kādā citā. Tieši hokeja prasme ir tā, kuru mēs vērtējam un kuras dēļ šie cilvēki ir spējuši iegūt tādu novērtējumu, ka viņi var spēlēt hokeju labākajās pasaules komandās. Viņi vēlas pārstāvēt mūsu valsti pasaules hokeja forumā elites grupā "A" grupas čempionātā, stiprināt mūsu komandu, cīnīties par augstām vietām šajā pasaules čempionātā, tādēļ varbūt tieši no valstiskās puses ir svarīgi mums šīs viņu profesionālās iemaņas novērtēt tāpat, kā to ir darījuši viņu menedžeri un viņu "maizes devēji", un ļaut viņiem pārstāvēt mūsu valsti šajā pasaules čempionātā. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Lai viņi pārstāv savu zemi...")

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Panteļejevam. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu... Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Požarnova kungs, lūdzu, ziņojiet par nākamo. Bet pirms tam es gribu ar sēdes vadītāja tiesībām aicināt godājamos kolēģus šoreiz nerunāt par lietu, bet tikai balsot, jo viens otru mēs tā vai citādi vairs nepārliecināsim.

Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi jautājumu par pilsonības piešķiršanu Igoram Pavlovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Igors Pavlovs ir dzimis 1965.gadā Ļipeckā - Krievijā. No 1985.gada spēlējis Rīgas "Dinamo" klubā. Pašreiz viņš spēlē Vācijas I līgas klubā "Laxidsberg" un ir iekļauts Latvijas nacionālās hokeja izlases komandas sastāvā. Par viņa īpašībām es gribu teikt, ka principā viņa valodas prasme, kā arī citas īpašības ir analoģiskas, tādas pašas kā iepriekš iztirzātajam kandidātam. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Igoram Pavlovam. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, jūs labi apzināties, ko tas nozīmē, - ka mēs varbūt būsim pat spiesti pārtraukt Saeimas sēdi tikai šīs attieksmes dēļ un neizskatīsim arī citus, manuprāt, ļoti būtiskus un nozīmīgus jautājumus. Es gribu aicināt deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Ļoti aicinu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 3, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi jautājumu par Andreja Maticina kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem.

Andrejs Maticins ir dzimis 1963.gadā Čerepovecā. 1979.gada jūnijā viņš tika uzaicināts spēlēt Rīgas "Dinamo" jauniešu komandā. 1979.gada rudenī viņš sācis mācīties Rīgas 30.vidusskolā. No 1979. līdz 1981.gadam spēlējis Rīgas "Dinamo" komandā. No 1993.gada viņš spēlē Zviedrijā. Arī viņš ir iekļauts Latvijas nacionālās hokeja izlases komandā. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Andrejam Maticinam. Lūdzu deputātus... ļoti lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi jautājumu par Vjačeslava Fanduļa kandidatūru pilsonības piešķiršanai.

Vjačeslavs Fanduļs ir dzimis 1969.gadā. Triju gadu vecumā - 1972.gadā - kopā ar ģimeni atbraucis uz Latviju. No 1976.gada viņš mācījies Salaspils 2. vidusskolā un no 1981.gada - Rīgas 55.vidusskolā, sācis trenēties hokejā. 1981.gadā iestājies komandā "Latvijas Bērzs". No 1987.gada viņš spēlē pieaugušo komandā "Latvijas Bērzs". No 1989. līdz 1992.gadam ir spēlējis Rīgas "Dinamo" komandā. Pašreiz spēlē Somijā. Arī viņš ir iekļauts Latvijas nacionālās hokeja izlases komandā. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Fanduļam. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Cik tur vēl ir?")

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dokuments nr. 1610. Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi jautājumu par pilsonības piešķiršanu Džamalam Maisuradzem.

Džamals Maisuradze ir dzimis 1950.gadā Gruzijā. 1968.gadā iestājies Ļeņingradas Sanitāri higiēniskajā institūtā. No 1975. līdz 1978.gadam strādājis Talsu rajona sanitāri epidemioloģiskajā stacijā par ārstu un no 1978.gada līdz šim brīdim strādā par galveno ārstu Talsu rajona Vides veselības centrā. Es gribētu vēl nolasīt rekomendāciju, kuru ir parakstījuši Kristīgo demokrātu savienības deputāti. Viņi ir izvirzījuši Džamalu Maisuradzi pilsonības piešķiršanai, "pamatojoties uz to, ka Džamals Maisuradze, būdams cittautietis, 1991.gada janvārī, vadot 40 cilvēku kolektīvu, to organizēja un vadīja Latvijas valstiskās neatkarības aizsardzībai, nosūtīja un apgādāja ar visu nepieciešamo cilvēkus uz barikādēm Rīgā. Viņš devis lielu ieguldījumu arī Talsu novada lieliskās sporta būves - ledushalles - celtniecībā, kā arī lauku sporta attīstībā Talsu novadā." Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo kandidatūru un ar pozitīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Čevera kungs, es ceru, ka Maisuradze nebrauks uz Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm aizstāvēt Latvijas karoga krāsas sanitāri epidemioloģiskajā jomā. Šis mans kolēģis tiešām ir labi strādājis visu laiku, kamēr viņš šeit Latvijā atrodas savā specialitātē, bet tādu cilvēku ir tūkstošiem. Vienīgi... Ja mēs gribam tagad, kā Māris Vītols teica... viņš gan to neteica, bet to tā varēja saprast... kā kristīgais demokrāts... ka kosmopolītus... mēs varam viņiem iedot pilsonību, vienīgi domājot, ka nākotnē viņi uzlabos latviešu tautas ģenētisko fondu, jo mēs esam tik maza tauta, ka mums ir vajadzīgs, lai sveši gēni mums pieplūst, jo ar vienu Znaroku mums nepietiek, tagad mēs pieņemsim viņu... Un pie reizes es gribu pateikt, ka latviešu sievietes jau ir izvēlējušās citu valstu pilsoņus, arī to valstu pilsoņus, kuru atbalsta grupu es vadu, - čečenus. Tā ka, dārgie Saeimas deputāti, darīsim tā, kā Valdmaņa kungs saka: "Apvienosimies un koposimies ar visas pasaules tautām!"

Un tomēr es šoreiz aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, kaut arī jūs esat dakteris, bet nu tomēr esiet tik mīļš un izvēlieties tomēr izteicienus, kad runājat no Saeimas tribīnes! Es jūs varu saprast emocionāli, bet nu... es jūs ļoti lūdzu.

Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atmest savu fantastisko augstprātību, ka jūs nu, lūk, esat tie, kuri pateiks, vai Džamalam Maisuradzes kungam ir šie īpašie nopelni vai nav. Jūs pat esat gatavi šo patiešām Talsu novadā ļoti cienījamo cilvēku, par kuru lūdz Talsu puses ļaudis, lai šo īpašo nopelnu dēļ viņam tiktu piešķirta pilsonība... jūs pat esat gatavi šo cilvēku visas Latvijas priekšā... es pat nezinu, kā to raksturot... nu, apvainot, tas būtu pats maigākais no vārdiem. Atmetīsim, lūdzu, savu augstprātību! Vairāki desmiti Talsu puses ļaužu mums lūdz... Viņi taču pazīst Maisuradzes kungu. Daudzus gadus, divdesmit gadus, viņš darbojas Talsu pusē, viņš runā latviski, viņš nekad nav bijis komunistu partijas biedrs, viņš pirmām kārtām ir ļoti cienīts un iemīļots kā... jā, arī kā gruzīns latviešu vidū. Un galvenais, par ko viņam ir šie īpašie nopelni, par ko talsenieki iestājas par viņu, - proti, patiešām viņam kā sveštautietim 1991. gadā nebija nekādas vajadzības un nekāda pienākuma organizēt cilvēkus, lai tie brauc šurp un šeit uz barikādēm aizstāv Latvijas neatkarību. Jāteic, ka es arī esmu personiski pārliecinājusies par to, kāda slava ir Maisuradzes kungam Talsu pusē, cik ļoti viņu ciena. Un beigu beigās... ja jau tik daudzi cilvēki no Talsiem (Paskatieties tajos dokumentos, kas ir jums iedoti!) raksta to, ka, lūk, šis cilvēks tieši Talsu pusē ir guvis šos īpašos nopelnus, kādas mums ir tiesības šeit augstprātīgi teikt, ka mēs esam tādi, kas zina labāk?!

Aicinu atbalstīt priekšlikumu - Džamalam Maisuradzem piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pilsonības piešķiršanu Džamalam Maisuradzem. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Ārstniecības likums". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas uzdevumā aicinu jūs izskatīt un pieņemt pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto Ārstniecības likuma projektu (dokuments nr. 1505).

Kolēģi! Pirms šī likumprojekta jau vairāk nekā divus gadus Latvijā bija spēkā ārstniecības noteikumi, kurus Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņēma Ministru kabinets 1994. gada 30. augustā un izdarīja nelielus grozījumus 1995. gada janvārī. Tādējādi šis likumprojekts jau ir izturējis laika pārbaudi un, pamatojoties uz to, ir izdoti vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie dokumenti veselības aprūpes jomā. Šos izstrādātos dokumentus komisija ņēma vērā, izstrādājot likumprojektu. Ārstniecības likums ir "jumta" likums medicīnas nozarē, un tādēļ komisija, izskatot Saeimā pirmajā lasījumā pieņemto Ārsta prakses likumu un tā otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, nonāca pie atziņas, ka vienlaikus ir jāizskata arī Ārstniecības likuma projekts, lai nepieļautu likumos vienu un to pašu normu atkārtošanos.

Šajos divos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas veselības aprūpes organizācijā, kas ir ņemtas vērā, izstrādājot likumprojektu. Tas attiecas uz ārstniecības personu atbildību, tiesībām, pienākumiem. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka, gatavojoties likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā, jau šodien konsultējamies ar kolēģiem medicīnas darbiniekiem, un tiks iestrādātas vairākas jaunas normas, un it sevišķi tās ir saistāmas ar iespējamajām reformām rajonu pašvaldībās.

Lielākā daļa medicīnas sabiedrības ir iepazinusies ar šo likumprojektu un arī to atbalsta, un tādēļ es kolēģu vārdā aicinu arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Nagobada kungs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta "Ârstniecības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Projekts pieņemts.

Lūdzu, Nagobada kungs, paziņot iespējamo termiņu, kādā ir iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

V.Nagobads. Aicinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 9. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem nav iebildumu pret Nagobada kunga minēto datumu - 29. decembri?

V.Nagobads. Piedodiet, 9. decembris.

Sēdes vadītājs. 9. decembris. Atkārtoju - 9. decembris. Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Dokumenta numurs minētajam likumprojektam ir 1506. Tātad arī anotācija šeit ir. Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" ir paredzēts tikai vienā pozīcijā, kur ir runa par dzīvniekiem un augiem, kas ierakstīti Vašingtonas 1973. gada konvencijā. Tātad tas galvenokārt skar zooloģiskos dārzus un cirkus, kuri varētu iegādāties šos dzīvniekus par samērā augstu cenu. Viņi tiek iepirkti, un, ja viņiem tiek piemērota arī ievedmuita, tad šī cena sadārdzinās vēl vairāk. Tāda ir visa šā grozījuma būtība.

Ludzu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu noteikt otrā lasījuma termiņus, Zīles kungs!

R.Zīle. Es lūdzu noteikt 2. decembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 2. decembri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Operatīvās darbības likums"". Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 549 un ar dokumentu nr. 1630. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 15. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Operatīvās darbības likums"" un pieņēma divas izmaiņas. Viena ir redakcionāla izmaiņa, kas nosaka šā grozījuma tēmu, un jūs redzat šo piedāvāto grozījumu, tas ir jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālu labojumu - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā "Grozījums Operatīvās darbības likumā"? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Otrais grozījums ir 23. panta otrajā daļā. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja piedāvāto grozījumu un izteica to pašu domu, tikai šaurākā redakcijā, līdz ar to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto 23. panta otrās daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tas ir viss. Es lūgtu iesniegt grozījumus trešajam lasījumam līdz...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Nobalsosim, Druvas kungs, un tad. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījums Operatīvās darbības likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 10, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Druvas kungs, par trešā lasījuma termiņiem!

K.J.Druva. Cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs iesniegt grozījumus trešajam lasījumam līdz 21. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 21. novembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr. 896 un 1631.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Dokuments nr. 1631.

J.Dobelis. Tātad 4. pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma labojumu - aizvietot vārdus "Zemessardzes komandieris" ar vārdiem "Ministru kabinets", ņemot vērā Zemessardzes pakļautības maiņu. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus, kuri jums redzami tekstā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir redakcionālas dabas labojumi. Lai labāk sakārtotu dokumentu, tiek apvienots pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 2., 3. un 4. pants, tātad tie apvienoti vienā pantā, līdz ar to tālāk mainot arī attiecīgi numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka tiek apvienots likumprojekta 2., 3. un 4. pants, pēc tam attiecīgi mainot pantu numerāciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 5. panta trešās daļas papildinājums ar vārdiem, kur ir norādītas personas, kuras nedrīkst būt Zemessardzē, tātad tās personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nav derīgas dienestam kara laikā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu - papildināt 5.panta trešo daļu ar vārdiem, kuri jums ir iesniegti? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk. 14.pantā ir vienkārši literāras dabas precizējumi, kurus varētu nosaukt par redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies.

J.Dobelis. Līdzīga satura labojumi ir arī 25.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Paldies.

J.Dobelis. Tālāk. 47.panta pirmajā daļā ir izslēgti iekavās iekļautie vārdi "valsts civiliestāde". Tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 47.panta pirmajā daļā aiz vārdkopas "darba devējs" iekavās iekļautos vārdus "valsts civiliestāde". Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

J.Dobelis. Tālāk ir redakcionālas dabas labojums - atkal tiek apvienoti divi panti, lai būtu vieglāk sakārtot dokumentu uz nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret labojumu - apvienot likumprojekta 9. un 10.pantu, attiecīgi tālāk mainot pantu numerāciju, - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgas dabas labojumi ir 4.lappusē, kur tiek apvienots 11., 12. un 13.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo labojumu - apvienot 11., 12. un 13.pantu, attiecīgi tālāk mainot pantu numerāciju, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. Un pēdējais. 50.pantā, runājot par Zemessardzes finansēšanu, Ministru kabineta piedāvātā redakcija, varbūt pārāk asi teikts, ir noraidīta. Viņa ir vienkārši uzlabota, tur ir izvērstāk paskaidrots, kas tās ir par dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem. Tātad ir pielikti klāt vārdi "valsts budžetā", bet viss pārējais ir saglabāts no iepriekš piedāvātā. Tātad pēdējais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 50.panta redakciju, kura jums ir redzama iesniegtā dokumenta 5.lappuses labajā apakšējā stūrī? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. Tie tad būtu visi papildinājumi un labojumi otrajā lasījumā, un es aicinātu cienījamos kolēģus atbalstīt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti runāt par apspriežamo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Dobeļa kungs, termiņu trešajam lasījumam.

J.Dobelis. 30.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam, - 30.novembri. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir 5 minūtes. Mums vēl ir likumprojekts, kurš arī ir otrajā lasījumā. Druvas kungs, ja mēs varētu paspēt, tad izskatīsim nākamo jautājumu - likumprojektu "Ârvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā". Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1632 un dokumentu nr.1206. Šo likumprojektu "Ârvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" mēs izskatījām apmēram pirms mēneša un ir piedāvāts tikai viens mazs grozījums no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses. Šis likumprojekts detalizē, kā uzvedas un kādas attiecības ir saistītas ar ārvalstu bruņoto spēku komandām un cilvēkiem, kas atrodas Latvijas valstī treniņu nolūkā vai veic citādus pasākumus. Un, kā jūs paši redzat, ir tikai viens piedāvājums. Tātad es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka 7.lappusē 14.pantā ir Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāts grozījums. Šo grozījumu, kā jūs redzat, Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi un lūdz jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - 14.panta 1.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies, cienījamie kolēģi. Es lūgtu tad nobalsot otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par iesniegtā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu, Druvas kungs, jūsu ieteikumu par trešā lasījuma termiņiem.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es lūgtu jūs grozījumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 21.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 21.novembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms pārtraukuma būs divi paziņojumi. Dzintaram Ābiķim - par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es gribu jūs aicināt uz komisijas sēdi - tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jurim Kaksītim - arī par komisijas sēdi.

J.Kaksītis. Es aicinu Juridiskās komisijas deputātus šodien uz komisijas sēdi pulksten 13.00 426.telpā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs... ir zālē, Māris Rudzītis, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas sēdes darbu! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu.

Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai".

Godātie kolēģi! Situācija šajā jautājumā pašlaik ir izveidojusies tāda: 21.oktobrī 38 Saeimas deputāti (viņu uzvārdi ir redzami dokumentā nr.1658) parakstīja dokumentu, kurā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150.pantu un Satversmes 26.pantu lūdz Saeimu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu, kuru es jums jau minēju. Pēc tam 31.oktobrī divi deputāti - Jānis Jurkāns un Leonards Stašs - savus parakstus zem šī dokumenta atsauca. Bez tam vēl četri deputāti - Gunta Gannusa, Jānis Strods, Andris Saulītis un Oļģerts Dunkers - arī atsauca savus parakstus zem šī dokumenta. Tādējādi seši deputāti savus parakstus atsauca, un līdz ar to palika 32 deputātu paraksti. Taču vienlaicīgi 31.oktobrī četri deputāti - Dozorcevs, Kuprijanova, Rubins un Ilga Kreituse - atbalstīja šo dokumentu, un tādējādi pašlaik, godājamie kolēģi, situācija ir tāda, ka minētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu pieprasa 36 Saeimas deputāti, kas saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām ir pietiekams daudzums, lai šo jautājumu izskatītu Saeimas sēdē.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Debatēs ir pieteicies Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai". Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Interesanta ir mūsu Nacionālās radio un televīzijas padomes un tās vadītāja Ojāra Rubeņa darbība. Jau kopš padomes darbības sākuma var saskatīt, ka tā vēlas atstāt mūsu televīzijā tikai dažas raidkompānijas, valsts televīziju un Latvijas Neatkarīgo televīziju. Atgādināšu, kā šī LNT veidota, apvienojoties "Picca TV" un NTV 5. Bet, piemēram, 7.kanālu varētu slēgt tad vispār vai vismaz anulēt raidīšanas licenci nākamajā gadā. Ir uzkrītoši tas, ka LNT (3.izplatīšanas tīkla operators) un WNA (31.decimetru kanāla operators) padome licences izsniegusi uz septiņiem gadiem, tas ir, līdz 2003.gadam. Interesanti arī, ka tiesības raidīt 31.decimetru kanālā zaudēja televīzijas kompānija "Baltcom" par labu gandrīz nepazīstamai producentu grupai WNA.

Īpašu Nacionālās radio un televīzijas padomes labvēlību izpelnījusies televīzijas sabiedrība LNT. Licenci tā saņēma maijā, un saskaņā ar Radio un televīzijas likumu tai vajadzēja doties ēterā divu mēnešu laikā, tas ir, līdz jūlija beigām. Pretējā gadījumā padomes pienākums ir anulēt licenci. Taču LNT vēl gandrīz mēnesi neparādījās ēterā, bet padome šajā gadījumā bija ļoti iecietīga un licenci saglabāja.

Zīmīgi arī tas, - par to rakstīts laikraksta "Dienas Bizness" 1996.gada 25.septembra numurā - , ka septembrī četras telesabiedrības: TV SPS, "Studija Laine", IGE TV un "Prizma Prim" lūdza Monopoldarbības uzraudzības komiteju pārbaudīt, vai LNT prezidents Andrejs Ēķis nav pārkāpis Televīzijas likumu, vienlaikus kontrolēdams trīs raidorganizācijas, tas ir, LNT, "Picca TV" un NTV 5. Pats Ēķis apgalvoja, ka šī prasība izteikta tāpēc, ka viņš vienai no šīm telesabiedrībām neesot pārdevis visu nākamā gada reklāmas ētera laiku. Protams, Nacionālā radio un televīzijas padome neatrada Ēķa vainu un neanulēja LNT apraides atļauju. Padome izplatīja viedokli, ka telesabiedrības vēlējušās "atriebties" (pēdiņās) LNT, jo bija domāts likvidēt 7.kanālu. Taču padome izliekas neredzam, ka Ēķis savukārt cenšas burtiski "atsist" no 7.kanāla visus reklāmdevējus, tā iznīcinot mazās telesabiedrības.

Neatkarīgajām raidorganizācijām, kas vēlas raidīt Latvijas TV, tiek apzināti radītas dažādas grūtības to darbībai. Tāpēc saprotama arī IGE TV rīcība, atsakoties raidīt paredzēto rīta raidījumu programmu Latvijas televīzijas 2.programmā.

Ja 1997.gada 1.janvārī tiks slēgts televīzijas 7.kanāls, paliks tikai četri izplatīšanas tīkli - LTV 1, LTV 2, LNT un 31.decimetru kanāls. Baidos, ka tāda situācija nav normāla.

Par reklāmas tirgu. Lai liegtu licenci 7.kanāla izmantošanai, tiek teikts, ka Latvijā neesot sakārtots reklāmas tirgus. Jā, tam var piekrist, taču jājautā - vai Nacionālās radio un televīzijas padomes tiešs pienākums nav sakārtot šo reklāmas tirgu? Piemēram, "lauvas tiesu" reklāmu valsts bezpeļņas SIA "Latvijas TV" saņem caur reklāmas aģentūru "Alfa centrs", kas apmetusies LTV paspārnē. Šis "Alfa centrs" par sniegtajiem pakalpojumiem atskaita savā labā turpat 60% līdz 75% no reklāmas naudas. Interesanti ir tas, ka reklāmu ievietošanas līgumā, ko parakstīja valsts TV ģenerāldirektors Olafs Pulks un SIA "Alfa centrs", aģentūrai paredzēta atlaide 30% apmērā, ja aģentūra gada laikā iemaksās televīzijai ne mazāk kā 460 000 dolāru. Salīdzinājumam: aģentūra IP, ar kuru LTV sadarbojās pērn, savāca tikai 25% reklāmas naudas un turklāt vēl atdeva valsts televīzijai pusi no savas peļņas.

Agrāk LTV darbojās speciāls dienests, kas uzskaitīja reklāmas. Tagad šis dienests ar LTV finansu direktora Dana Bērtuļa svētību ir likvidēts. Tā teikt, lai nebāž degunu, kur nevajag. Par to rakstīja arī Dzintars Zaļūksnis "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" 1996.gada 12.oktobrī.

Ir acīm redzams, ka vērojama reklāmas tirgus monopolizācija šaura personu loka rīcībā. LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis "Rîgas Balsī" pats atzina, ka TV uzturēšanai viņam ir vajadzīgs reklāmas devējs. Ikdienas preču reklāma televīzijā ir labs ienākumu avots, bet šo ienākumu avotu Ēķis atvēl tikai savai kompānijai. Atbalstot reklāmas laika ierobežojumus valsts televīzijai, Ēķis laikam cer panākt, ka reklāmdevēji piespiedu kārtā reklamēsies LNT. Acīmredzot mums nepieciešams pieņemt likumu par reklāmu, lai sakārtotu reklāmas tirgu, bet vispirms ir jāizveido izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu radušos situāciju.

Par raidītāju izmantošanas iespējām. Latvijas Nacionālā radio un TV padome min dažādus argumentus par labu 7.kanāla likvidēšanai. Lūk, raidītājs esot nolietojies, tas jāmainot, un tamlīdzīgi. Padome ir "piemirsusi" (pēdiņās), ka pērn šis raidītājs tika kapitāli izremontēts. Nav mazsvarīgi arī tas, ka 7.kanāla operatori ir ar mieru raidītāju nomainīt par saviem līdzekļiem.

Nekādi neapmierina televīzijas translācija Latvijā. Likumā ir noteikts, ka jānodrošina iespēja uztvert valsts televīziju visā Latvijas teritorijā. Taču jāsecina, ka likuma prasības netiek pildītas, joprojām ir daudzi tā sauktie "baltie plankumi". Tas nozīmē, ka vairākos rajonos Latvijā cilvēki nevar skatīties televīzijas raidījumus vai arī tie uztverami ļoti sliktā kvalitātē, piemēram, Balvu, Jēkabpils, Limbažu, Krāslavas, Alūksnes rajonā. Latvijas kartē redzams, ka viskritiskākais stāvoklis ar televīzijas uztveršanu ir Viesītē, līdz kurai oficiāli nesniedzas neviens no trim televīzijas izplatīšanas tīkliem. Dīvains šķiet Latvijas radio un TV centra lēmums samazināt raidītāju jaudas Cesvainē un Daugavpilī, kā arī nodoms uz laiku vispār slēgt Cesvaines raidītāja darbību. Protams, centra ģenerāldirektors Māris Pauders aizbildinās ar naudas trūkumu. Pirms tam SIA "Latvijas TV" neuztraucās par to, ka raidītāji Cesvainē un Daugavpilī ir vāji. Uzkrītoši, ka pēc raidlaika tarifu maiņas Cesvainē un Daugavpilī LNT raidlaika izmaksas samazināsies par 105 000 latu gadā. Lai šos līdzekļus kompensētu ar valsts budžeta palīdzību, Latvijas radio un TV centrs ir piešķīris valsts televīzijai 10% atlaidi no LNT "uzdāvinātās" (pēdiņās) summas. Samazinot raidītāju jaudas, tiek samazinātas arī ekspluatācijas izmaksas. Kā to vērtēs Saeimas deputāti, apspriežot nākamā gada valsts budžetu? Kā deputāti vērtēs naudas pazušanu valsts TV "labirintos"?

Domājams, ka nepieciešams izvērtēt valsts TV vietu Latvijas televīzijas tirgū. Kāda būs TV programma, kas tiek veidota no valsts budžeta, tātad - no nodokļu maksātāju naudas? 1995.gada likums noteica, ka Latvijas TV jāpārveido par bezpeļņas SIA, kurā valsts kapitāla daļu turētāji un augstākā lēmējinstitūcija ir Nacionālā radio un TV padome. Teikts, ka TV pamatuzdevums ir nacionālā pasūtījuma īstenošana, kam jānodrošina brīva vispusīgas informācijas izplatīšana par notikumiem Latvijā un ārzemēs. Padome lemj arī par valsts budžeta sadalījumu atbilstoši apstiprinātajam nacionālajam pasūtījumam. Tātad padome dod darba uzdevumu TV. Redzams, ka tādējādi padomei ir visas iespējas noteikt valsts TV darbību.

Vai ir nodrošināts "caurspīdīgums" (pēdiņās) valsts TV finansu līdzekļu izmantošanā? Budžeta sadalījums atbilstoši nacionālajam pasūtījumam būtu jānosaka Nacionālajai radio un TV padomei. Bet saimniekošanā TV ir saglabājusi centralizētās plānošanas principus, tas ir, ģenerāldirektors izlemj, vai kādam naudu piešķirt vai ne. Vai tiek vispār kontrolēta LTV finansu direktora Bērtuļa izrīkošanās ar valsts TV līdzekļiem? Kāpēc, piemēram, netika samazināti apraides tarifi, "iesaldējot" Viesītes raidītāja celtniecību? Kur paliek maksa par apraides tiesībām (16 000 latu gadā par raidīšanu metru diapazonā, 8000 latu - par raidīšanu decimetru viļņos)?

Nepieciešams veikt finansu revīziju valsts TV.

Nesen atklātībai ir kļuvis zināms fakts, ka vienā dienā ar vienu un to pašu numuru izņemtas divas Latvijas TV reģistrācijas apliecības. Uz abām ir viens un tas pats datums - 1992.gada 29.jūnijs. Uzņēmumu reģistrā netika atrasts pirmās reģistrācijas apliecības oriģināls, kurš esot it kā anulēts, izsniedzot tā "pçcnācēju". TV ģenerāldirektors Olafs Pulks sakās nezinām par noklīdušās apliecības likteni. Nav šaubu, ka neatdotais apliecības oriģināls var kļūt par krāpšanas instrumentu gudru cilvēku rokās, ar to var piesegt nelikumīgus darījumus un krāpšanu, piemēram, atverot banku kontus, par kuriem neviens nezina, un ieskaitot kontos par reklāmu saņemtos līdzekļus. Vajadzētu ierosināt šīs lietas izmeklēšanu prokuratūrā.

Katrs TV skatītājs šodien redz, ka Latvijas TV radošais potenciāls kļūst arvien vājāks, raidījumi kļūst arvien vienveidīgāki un neinteresantāki. Tāpēc mums ir nepieciešama izmeklēšanas komisija, lai radušos situāciju izvērtētu.

Par tā saukto televīzijas "lielo ģimeni". Pat pavirši skatoties, redzams, ka televīzijā ir savākusies ļoti raiba un aizkustinoša kompānija. Zināms, ka Dans Bērtulis ir ne tikai Latvijas TV finansu direktors un reklāmas aģentūras "Alfa centrs" kurators, bet arī NTV5 un tātad arī LNT līdzīpašnieces Sabīnes Stālas dzīvesbiedrs.

Vēl divas NTV5 dibinātājas - Jana Kovaļevska un Gunta Līdaka (abas ir Nacionālās radio un TV padomes locekles) ir radinieces. Līdakas radurakstos mēs varam atrast arī "ceļinieku" satiksmes ministra Viļa Krištopana vārdu.

Krištopana savulaik vadītajai Vācijas - Latvijas bankai pieder 64 daļas NTV5. Kas tās ir pārņēmis tagad?

Domājams, Krištopans nenoliegs arī savas ļoti draudzīgās attiecības ar faktisko Latvijas radio un TV centra vadītāju Uldi Rutku, kura dēls savukārt ir šā centra tehniskais direktors. Bet tas vēl nav viss.

Daudzi ir izteikuši viedokli, ka Krištopans kopā ar Inkēnu, kopā ar Danu Bērtuli ir tieši ieinteresēts LNT attīstībā.

Atcerēsimies šajā sakarā arī skandalozos notikumus ar Veltas Puriņas izslēgšanu no padomes, kad viņa darīja zināmu, ka no Nacionālās radio un TV padomes locekļu rokām nākušas arī kādas ārpusfonda prēmijas par vajadzīgajiem balsojumiem padomē. Arī tas būtu jāizskata šajā izmeklēšanas komisijā.

Bijušajam Nacionālās radio un TV padomes loceklim - tagadējam kultūras ministram Rihardam Pīkam apraides atļaujas izsniegšanas brīdī LNT bija un joprojām ir kopīgs bizness ar "Picca TV" îpašnieku un LNT dibinātāju Andreju Ēķi. Viņi abi ir "Kino-52" îpašnieki. Iespējams, ka Ēķis šo pakalpojumu joprojām apmaksā, raidot "Kino-52" reklāmu.

Interesanti arī, ka bijušais "Picca TV" tehniskais direktors Māris Pauders ir Latvijas radio un TV centra oficiālais šefs.

"Picca TV" galvenā grāmatvede tagad ir pārcēlusies uz valsts TV.

Nav pildītas likuma prasības, kad ar padomes ziņu Andrejs Ēķis aprīlī ieguva 100% "Picca TV" akciju un vienlaikus viņam piederēja arī 37% kapitāla daļu LNT un 42% kapitāla daļu NTV5. Tādējādi Ēķis kontrolēja trīs raidorganizācijas. Likuma 8.panta 5.punktā ir skaidri noteikts, ka fiziskai personai, kas ir vienpersoniska raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījumu apmērs nodrošina kontroli pār to, nevar piederēt vairāk par 25% kapitāla daļu citā raidorganizācijā. Ēķis pats skaidroja, ka līdz ar LNT licences saņemšanu "Picca TV" un NTV5 zaudējušas raidorganizāciju statusu un darbu turpinājusi tikai "Picca TV" producentu grupa. Padomes jurists Ločmelis skaidroja, ka Ēķim kā privātpersonai nepieder nekas - viena no LNT īpašniecēm ir juridiska persona SIA "Picca TV", kurā LNT prezidentam pieder visas kapitāla daļas. (Diezgan juceklīgs skaidrojums, kādu viņi ir devuši, - privātpersonai nepieder nekas, viss pieder juridiskai personai, kuras prezidents ir privātpersona; nu vai nav miglaina šāda "privātpersonas" Ēķa nošķiršana no vienīgā "Picca TV" îpašnieka Ēķa, lai legalizētu viņa ar likumu nesamērojamās daļas vairākās telesabiedrībās?)

Kā vērtējams fakts, ka Nacionālās radio un TV padomes vadītājs Ojārs Rubenis, kam likums dod tiesības dalīt nacionālo pasūtījumu, joprojām nav pārtraucis savu tiešo saistību ar SIA "Labvakar", kas savukārt cieši sadarbojas ar LTV1? Tas ir interešu konflikts.

Lai novērstu interešu konfliktu, ir nepieciešams veikt kadru izmaiņas televīzijas nozarē. Lai to izdarītu, ir nepieciešams Saeimas izveidotas izmeklēšanas komisijas vērtējums.

Par kabeļu televīziju Latvijā. Vēl viena darbības joma, ko nav spējusi kontrolēt Nacionālā radio un TV padome, ir kabeļu televīzija, kurā valda pilnīgs sajukums - Latvijā kabeļu tīkli vairojas ļoti ātri. Ar kabeļu TV nodarbojas neskaitāmas firmas - "Baltcom", "Dilara", "Elektrons", "KTV", "Starts", "Adri", "ATV", "Namsaimnieks", "Pârgauja", "SEV", "Sono-Plus", "Vladimirs Šutko" un neskaitāmi daudzas citas firmas. Daudzas šīs firmas pat nedomā lūgt tām izsniegt licences, lai nodarbotos ar kabeļu TV. Bieži tās darbojas pretlikumīgi. Ir bijuši gadījumi, kad šīs nelicencētās firmas uzdevušās par māju kolektīvās antenas īpašniecēm un nelikumīgi iekasējušas no iedzīvotājiem naudu. Tādējādi daudzkārt šie "pirātiskie" kabeļu TV tīkli ir radījuši neērtības cilvēkiem.

Nav mazsvarīgi arī tas, ka kabeļu tīklos raidītās ārzemju programmas un filmas ir vienkārši nozagtas. Netiek tātad ievērotas autortiesības Latvijas Republikā. Piemēram, praktiski nevienam kabeļu tīklam nav oficiālu tiesību translēt Ostankinas pārraides.

Kad Nacionālā radio un TV padome ieviesīs kārtību kabeļu TV tīklos? Kad šīs neskaitāmās firmas sāks maksāt nodokļus valstij? Tas ir jānoskaidro izmeklēšanas komisijai.

Par Nacionālās radio un TV padomes uzdevumiem un locekļu darbību. Kaut arī "Latvijas ceļa" ievēlētais Ojārs Rubenis vienmēr taisnojas, ka Nacionālā radio un TV padome nepiedalās nekādās politiskās "spēlēs", tomēr jau minētie fakti liek domāt, ka notiek politisko lobiju cīņa. Īstenoto manipulāciju dēļ televīzijas skatītāji ilgu laiku būs spiesti samierināties ar "vienā virtuvē vārītu barību". Viegli iedomāties, cik varens ierocis šāda televīzija būs pašvaldību un arī nākamās Saeimas vēlēšanās. Iznāk, ka tām partijām, kas neietilpst šajā valdošajā grupējumā, nākamo vēlēšanu laikā praktiski nāksies maksāt saviem politiskajiem konkurentiem, lai iekļūtu televīzijas ēterā. Tā teikt, vieniem par sevis reklamēšanu nāksies maksāt, turpretim otri bez bēdām reklamēs sevi un vēl saņems naudu par šo procedūru. Lielisks paraugs reformistiskai "vienlīdzībai". Padome sāk pārvērsties par instrumentu, ar kura palīdzību var iznīcināt konkurentus. Tātad, es domāju, šajā sakarā ir ļoti nepieciešams Saeimā izveidot šādu izmeklēšanas komisiju.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda. Otro reizi - piecas minūtes.

O.Kostanda. Gribu izteikt vēl dažus vērtējumus komisijas izveidošanas sakarā. Norises televīzijas tirgū precīzi atspoguļo procesus valstī. Kā jau teicu, notiek cīņa par varu, ar kuru vairums politiķu diemžēl saprot autoritārismu, ekonomisko un ideoloģisko monopolizāciju. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi vēlas uzņemties televīzijas un radiosakaru kontrolieru funkcijas. Šādi turpinot, padome var pārvērsties par politiskās cenzūras institūtu. Tas nav pieļaujams.

Ko īsti dara, piemēram, padomes locekļi Helmi Stalta un Rolands Tjarve? Ir zināms, ka Tjarvem ir uzdots nodarboties ar nacionālā pasūtījuma izstrādi, prioritāšu noteikšanu televīzijas programmās. Taču par nacionālā pasūtījuma saturu zina ļoti maz cilvēku. Neviens nav redzējis padomes apstiprinātu dokumentu - Nacionālais pasūtījums 1996.gadam. Atcerieties, savulaik to prasīja izskaidrot žurnālists Domburs, jau kopš maija, un redzējām arī to, kā tas beidzās. Par savu uzdrīkstēšanos Domburs bija spiests pārtraukt Latvijas televīzijā savu raidījumu "Deviņdesmitie".

Nav noteikti vienoti principi valsts televīzijas programmās. Nav par tām socioloģisku datu un ekspertu analīzes. Nacionālā pasūtījuma projekts īstenībā būtu atklāti jāapspriež šeit Saeimas deputātiem, tāpat kā mēs apspriežam valsts budžetu. Mēs, deputāti, arī esam par to atbildīgi. Radio un televīzijas likuma 41.pantā ir teikts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, šis likums un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība. Līdzšinējā Nacionālā radio un televīzijas padome nespēj pilnībā veikt likumā paredzētās prasības, tāpēc faktiski izmeklēšanas komisijai būtu jāizvērtē, ka varbūt ir nepieciešams pārvēlēt daļu padomes locekļu, jo padomē ir jāstrādā cilvēkiem, kam nav ne tieša, ne pastarpināta interešu konflikta. Labāk lai tur būtu, piemēram, radošās inteliģences un zinātnes pārstāvji.

Atbildība par notiekošajām nekārtībām, kuras es uzskaitīju, ir jāuzņemas gan Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ojāram Rubenim, gan arī pārējiem padomes locekļiem. Nepieciešams izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, kas pārbaudītu šos un arī citus faktus par Nacionālās radio un televīzijas padomes darbā pieļautajām kļūdām. Aicinu balsot par iesniegto lēmuma projektu, kas paredz izveidot šo komisiju pēc frakciju pārstāvniecības principa.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es uz šo jautājumu gribētu paskatīties nedaudz no politiskā viedokļa. Kostandas kungs ļoti labi norādīja gan uz tīri ekonomiskiem momentiem, gan daudziem citiem jautājumiem, kas izmeklēšanas komisijai būtu nopietni jāizpēta, jo tas ir jautājums par to, kāds tiks radīts sabiedrības viedoklis.

Sakarā ar pēdējiem visiem labi pazīstamajiem skandāliem rodas paradoksāla situācija, ar kuru mēs visi saskaramies. Iznāk tā, ka cilvēks, kas ir izplatījis apmelojumus, pēc būtības, izrādās, nav izplatījis tos. Un tad rodas nākamā paradoksālā situācija. Izrādās, ka tajā skaitā arī valsts televīzija ir izplatījusi apmelojumus par visas valsts varas pārstāvjiem, par Valsts prezidentu, par Ministru prezidentu, un kopā vēl tur ir valsts televīzijas priekšsēdētājs Pulks, nevalstiskās televīzijas priekšsēdētājs... laikam Āķa kungs... Ēķa kungs. Vēl arī atsevišķi masu mediju vadītāji ir organizējuši kaut kādu slēgto grupu, kas uzlikusi sev par pienākumu tādu darbību veikt. Vai mēs nenokļūstam arī šajā ziņā paradoksālā situācijā? Labi, mēs varam pieņemt to, ka nevalstiskie izdevumi un nevalstiskā televīzija var izteikt šādus vai tādus viedokļus, bet, kad valsts televīzija ieliek šādus paziņojumus pirmajā programmā un pasniedz tos gandrīz vai Valsts prezidenta paziņojuma līmenī, tad rodas jautājums: kaut kas nav kārtībā. Kaut kas nav kārtībā ar šo valsts televīziju, ja šāda nepārbaudīta informācija var tikt izplatīta valsts kanālos.

Tāpat rodas vēl jautājums: vai tas arī ir sava veida politisks pasūtījums? Tas ir ļoti ērti - turēt rokās tādu padomi un caur padomi koriģēt televīzijas raidījumus vai arī ievirzes, un līdz ar to pilnā mērā var diskreditēt gan politisko opozīciju, gan jebkuru politiķi vai kādu citu cilvēku. Tad atkal ir jautājums: kāpēc tas ir iespējams? Kāpēc Nacionālā radio un televīzijas padome, it kā deklarējot to, ka viņa ir apolitiska, pēc būtības mierīgi caur pirkstiem skatās uz visādām šādām izdarībām?

Tādēļ, protams, izmeklēšanas komisijai ir jābūt un ir jānotiek izpētei. Protams, šajā brīdī jau atkal kārtējo reizi vairākums parādīs savu veiksmi un spēku, aizbāžot muti citiem.

Kaut vai vēl viens moments, kas mani ļoti interesētu. Ja mēs šovakar paskatīsimies televizoru... es neticu, ka televīzijas kanālos būs šie jautājumi nopietni atspoguļoti. Vai šī diskusija būs parādīta televīzijā, tajā skaitā arī valsts televīzijā?

Tāpat man rodas vēl kāds jautājums, uz kuru es nesaņēmu savulaik atbildi. Izrādījās, ka Šķēles kungam pēkšņi iedod kādas 30 minūtes televīzijas ētera laika. Kad uzdevām jautājumu: "Kas to ir apmaksājis?", - pēkšņi izrādījās, ka Šķēles kungs nezina, ka viņam ir iedots tas laiks, ka viņam ir uzstāšanās tiesības. Tikai... es pagaidām nezinu tādu momentu, ka Čepāņa kungam arī būtu iedots kaut kāds ētera laiks. Izrādās, Latvijā ir Valsts prezidentam atvēlēts šāds laiks, ir premjerministram dots šāds laiks, bet Saeimas priekšsēdētājam šāda laika nav. Līdz ar to Saeima tiek atbīdīta malā. Kāpēc tiek atbīdīta malā? Tādēļ, ka patiešām arī Saeimas priekšsēdētājs nav tā īstā politiskā spārna pārstāvis, kas vienmēr varbūt dejo pēc nezināmas rokas vadītas stabules. Un tādēļ arī šis jautājums ir: kāpēc Saeimas priekšsēdētājs vai Saeimas pārstāvji... kāpēc nav izteikts viņu viedoklis? Tas arī ir jautājums, kam valsts televīzijā būtu jāparādās. Tādam viedoklim ir jāparādās, kādēļ Saeima ir pieņēmusi tādu vai citādu lēmumu, vai tam, kāda ir valsts politika, jo šodien tomēr valsts mums ir parlamentāra. Bet bieži vien, skatoties Latvijas televīziju, man liekas, ka mēs lēnām pārvēršamies no parlamentāras valsts par prezidentālu valsti, jo es varu uzzināt, kur Ulmaņa kungs ir aizgājis, ko viņš ir apmeklējis, ar ko viņš ir sabučojies, bet, piedodiet, Saeimas pārstāvība valsts televīzijā gandrīz neeksistē. Un šīs problēmas visas ir ļoti nopietnas, šīs problēmas ir jāizskata. Iespējams, ka komisija varbūt neatradīs tiešus pārkāpumus, bet tas dos varbūt stimulu, un varbūt arī caur likumdošanu būs jāmaina šīs komisijas darbības principi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis deputātu Dobeļa, Seiles, Lamberga, Kalviņa, Emša, Vītola, Druvas, Putniņa, Nagļa un Prēdeles parakstītu dokumentu par debašu laika noteikšanu, apspriežot šo jautājumu, - pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - 1 minūte. Par šo vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija (Tēvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Manuprāt, izskatāmais jautājums ir ļoti svarīgs visai Latvijai, īpaši ņemot vērā, ka mums jau ļoti vāji iet daudzās sfērās, ka daudz ko mēs nezinām un ka daudz ko mums pasniedz ne tā, kā tas patiesībā ir, un tomēr mēs daudz ko uzzinām no televīzijas un radio raidījumiem. Un šodien izskan gan kritika, gan atbalsts visam tam, ko mēs līdz šim esam dzirdējuši, un es ceru, ka mēs dzirdēsim arī turpmāk. Es domāju, ka tā ir klaja brīvas gribas, brīvas domas izteikšanas ierobežošana. Es lūgtu gan katru deputātu izteikties konkrēti, pēc būtības, un tad mēs varētu arī šo laiku neierobežot.

Es aicinu balsot pret laika ierobežošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Dobeļa kungs vēlas runāt "par". Lūdzu, Dobeļa kungs, jums tādas tiesības ir. 5 minūtes.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Cienīsim sevi vispirms un nepaliksim smieklīgi visu cilvēku acīs. Man liekas, ka tāpat daudziem ļoti patīk, ka mēs esam smieklīgi ar garu un tukšu pļāpāšanu, ko mēs piekopjam jau ilgu laiku. Piecās minūtēs katrs var izteikt savus argumentus ļoti pārliecinoši, un nav vajadzīgas šīs 15 minūtes.

Es lūdzu: ietaupīsim laiku un runāsim lietišķāk! (Starpsauciens no zāles: "Ðī ir pļāpāšana...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Runās Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Es aicinu kolēģus debatēs nerunāt par izveidošanu vai neizveidošanu, jo Saeimas kārtības rullis paredz: ja ir noteikts skaits deputātu parakstījuši prasību... lēmumu par komisijas izveidošanu, tad komisija ir jāizveido, un šoreiz šis jautājums, kamēr šie paraksti ir, nav debatējams.

Es esmu pilnvarots paust atbildīgās komisijas viedokli šajā jautājumā. Neatkarīgi no tā, vai komisiju izveido vai neizveido, atbildīgā komisija šī sasaukuma laikā sešas reizes ir klausījusies Radio un televīzijas padomes darba atskaiti tajā vai citā aspektā, protams, ne tik aptveroši, kā to savā ziņojumā, savā runā Kostandas kungs nupat skāra, varbūt ne visus jautājumus mēs esam skatījuši, taču komisijā padomes darbs ir skatīts.

Līdz ar to komisijai ir sekojoša nostādne... Protams, parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana ir ārkārtīgi atbildīgs darbs. Parasti parlamentārās komisijas izveido tad, kad ir inkriminēti tieši un apzināti likuma pārkāpumi, tad, kad tiesa un prokuratūra ar darbu vairs netiek galā, kā tas, piemēram, bija, kad runa bija par izsaimniekošanu, - gan par G-24, gan par "Lata International" vai par citiem jautājumiem, kad tiešām parlamentārā izmeklēšanas komisija var stimulēt tiesu un prokuratūras darbu. Es vēlreiz akcentēju, ka komisijas locekļiem un man personīgi nav nekādu ne tiesību, ne vēlēšanās apšaubīt deputātu brīvo gribu parakstīt to vai citu lēmumu. Taču būtu loģiski, ja visas Saeimā pārstāvētās frakcijas būtu uzklausījušas padomes vadītājus, ne tikai savu partiju delegātus tur. Tātad uzklausīt padomi varbūt pat pilnā sastāvā, varbūt pa nozarēm, jo viņiem ir pienākumu sadale, un tad, kad ir uzklausīta informācija frakcijās un kad pēc šīs informācijas uzklausīšanas ir doti norādījumi, ko deputāti drīkst darīt, un ja šie norādījumi nav pildīti un padome ignorē Saeimas gribu, frakciju gribu, tad parlamentārajai izmeklēšanas komisijai tiešām ir darbs.

Man ir ziņas... piedodiet, šajā gadījumā šo teikumu saku ne komisijas, bet savā vārdā... ka ne visas vai vairākums frakciju nav uzaicinājušas ne Rubeņa kungu, ne Pīka kungu, kad viņš vēl nebija kultūras ministrs, bet labākajā gadījumā ir uzaicinājušas savas partijas pārstāvi. Bet dažas frakcijas vispār nav ne reizi paaicinājušas, un līdz ar to šī neapstrīdamā deputātu prerogatīva - izveidot komisiju - , manuprāt un komisijasprāt, ir priekšlaicīga, jo jautājumu vēl var risināt daudzos citos līmeņos.

Nākošais. Komisijai ir pamatotas aizdomas vai, piedodiet, pat ziņas, ka liela daļa dokumentu parakstījušo nav izpētījusi jautājumu un nesaprot lietas būtību. Piedodiet, es nesaucu uzvārdus, jo pretējā gadījumā man varētu inkriminēt goda un cieņas aizskaršanu. Lieta ir sekojoša.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma par daudziem jautājumiem, kurus pamatoti varbūt lielā mērā arī akcentēja Kostandas kungs, rakstisku informāciju, ar kuru mēs lūdzām iepazīstināt visus deputātus. Man ir informācija, ka daļa deputātu šo informāciju nav redzējusi, bet tajā pašā laikā tie, kas ir lasījuši, nav spējuši atrast nevienu nopietnu argumentu "pret".

Tāpēc mēs ierosinām, neapstrīdot... vēlreiz - neapstrīdot... deputātu tiesības izveidot komisiju, atlikt šo jautājumu uz 2 nedēļām ar sekojošiem mērķiem.

Pirmais - lūgt frakcijas uzaicināt Rubeņa kungu, Tjarves kungu uz frakcijām un tur tiešām, atvainojos par izteicienu, nopratināt, uzklausīt, uzdot jautājumus, lai ne tikai Kostandas kungam un Ķezbera kungam, ar kuriem man ir bijusi saruna un kuriem tiešām ir informācija... Es neapšaubu, ka šie cilvēki ir iedziļinājušies jautājumā ļoti nopietni, bet visiem deputātiem pirms parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanas ir jābūt pilnai un visaptverošai informācijai, pretējā gadījumā ir nejaušības... Es akcentēju sekojošu domu: kolēģi, radio un televīzijas mehānisms, tāds vai citāds, ir ārkārtīgi jutīgs, un, raustot aiz politiskās pārliecības šo mehānismu, var būt neparedzamas sekas.

Ja kāds negrib padomi, un šādi priekšlikumi mums jau ir bijuši mūsu komisijā un arī Saeimā, tad viņiem jārēķinās ar to, ka pastāv likums, kur šīs padomes eksistence var tikt apstrīdēta, tikai grozot likumu. Ja kādam nepatīk personālsastāvs, tad jārēķinās ar Saeimas politisko sastāvu. Ja ieliek citu vai pārvēl, tad atkal citi... Un kā lai strādā šis sapolitizētais mehānisms, kā var strādāt radio un televīzija?.. Kolēģi, ja mani kāds izvirzītu, es kategoriski izvairītos no līdzdalības šādā komisijā, jo man varētu inkriminēt ieinteresētību, jo es tur pāris nedēļu esmu strādājis, bet zināma nojausma man ir, un tādēļ es ļoti lūdzu, kolēģi, tad, kad šī komisija būs izveidota, es ļoti lūdzu profesionāli, lietišķi, ar vēsu prātu strādāt, nevis politisko emociju vadīti, jo šajā sfērā var sadarīt brīnumus, ar kuriem pēc tam nevarēs tikt galā.

Un pēdējais. Tātad vajadzētu atlikt uz divām nedēļām, lai visi deputāti, 100 deputāti, būtu informēti par patieso lietas būtību, jo komisijas sēdēs, es akcentēju, mēs esam daudzkārt uzklausījuši, taču tik principiālu iebildumu arī starp deputātiem, kuri to parakstījuši, nav bijis.

Un otrs. Pa šo laiku frakcijas var apspriest jautājumu. Tad, kad ir uzklausīta pilna informācija, frakcijas var deleģēt kompetentus cilvēkus, kas tiešām var pētīt, ja šī komisija ir jāizveido. Es pieļauju, ka daļa deputātu, uzklausot patiesu informāciju, var mainīt savu viedokli, bet es uz to nedrīkstu aicināt un kādam uzspiest. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Es gribētu izteikties par šo jautājumu un vilkt zināmas paralēles starp žurnālista darbu un starp ārsta darbu sakarā ar to, ka mums diskusija starp Ārstu biedrības Ētikas komisiju un žurnālistiem notiek apmēram jau divu gadu garumā. Un paralēles medicīnā ir šādas. Pirms neilga laika vēl bija pilnīga centralizācija un ministram bija pakļauts pilnīgi viss. Viņš izlēma visus jautājumus. Bet šodien ir privātā medicīna, ir pašvaldību iestādes, ir valsts iestādes, un līdz ar to ārstu darbs vairs nav pakļauts ministram. Bet kurš gan būs tas, kas skatīsies ārstu profesionālo un ētisko rīcību? Atbilstoši daudzu valstu pieredzei to veic profesionālās organizācijas. Un tā ir arī pie mums. Sākumā, pirms diviem gadiem, tika izveidota Ārstu ētikas komisija. Un tad mēs pirms diviem gadiem sanācām kopā ar žurnālistiem un apspriedām jautājumu par ētikas kodeksu. Un tad es jautāju žurnālistiem: bet kā tas īsti ir? Mums ētikas kodeksā ir pieņemts, ka ārsts nedrīkst ķengāties viens par otru, dot nepatiesas ziņas, bet žurnālisti to vien dara, kā meklē šādus gadījumus un pa tiešo uzreiz viņus publicē, un laiž televīzijā un radio. Un tad tie žurnālisti atbildēja: zināt, bet šī ir tā lieta, ka ir konkurence! Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu izdevumus pirktu, lai mūs klausītos un skatītos, un tādēļ mums ir vajadzīgs, lai mums ir vairāk lasītāju. Un finansiālu apsvērumu dēļ mēs esam spiesti šādu nepārbaudītu informāciju publicēt. Zināt, mēs jau varētu tieši tādā pašā veidā teikt: zināt, redzat, tur daži ārsti kļūdījās, viņi sarakstīja nepareizus dokumentus par Krūzes lietu... ārstam ir maza alga... zināt, Krūze ir bagāts cilvēks... nu kļūdījās attiecīgais dakteris, un tāpēc viņu nevajag tiesāt... Bet mēs nedrīkstam pieļaut šādu pieeju. Vairāki ir atlaisti no darba, citiem ir ierosināts jautājums par sertifikāta anulēšanu.

Un tāpat arī presei. Agrāk bija cenzūra, bet šodien ir preses brīvība. Tas, protams, ir labi un apsveicami no dažādiem viedokļiem, bet preses brīvība nav visatļautība. Bet diemžēl nav mums tādas profesionālās organizācijas, kas varētu izvērtēt žurnālista ētiku, jo atbilstoši brīvās Preses likumam rakstīt var jebkurš, kas prot pildspalvu rokā noturēt.

Man par lielu izbrīnu vai par patīkamu pārsteigumu, pēc gada tika publicēts žurnālista ētikas kodekss. Šajā ētikas kodeksā ir viens pants par to, ka žurnālists nedrīkst publicēt nepārbaudītu informāciju. Taču reāli dzīvē šī norma nedarbojas. Bet paskatīsimies, kā tā darbojas citās valstīs. Pieņemsim, "Dienas" komentētājs Ainārs Dimants... es nocitēšu vienu teikumu, kā viņš raksta: "Piemēram, Vācijā Preses padome, ko proporcionāli veido izdevēju un žurnālistu organizāciju pārstāvji, seko žurnālistu ētikas kodeksa ievērošanai..." un tālāk kā tekstā. Tātad tas ir padomes kompetencē.

Bet kas notiek pie mums? Mums partijas cīnās par krēsliem, par vietām, par ietekmes sfēru. Padomes savā starpā risina jautājumus par kanālu privatizāciju, par raidlaikiem, un nevienam neinteresē tas, vai šie skaistie žurnālistu ētikas jautājumi dzīvē tiek pildīti vai ne, un tādēļ prese kļūst "dzeltena", radio kļuvis "dzeltens" un televīzija kļuvusi "dzeltena". Un tad, kad kārtējo reizi tiek palaistas kaut kādas muļķības, tad pēc tam žurnālisti aizbildinās: "Vai, piedodiet, attiecīgais žurnālists bija vienkārši neprofesionālis." Bet tā nav nekāda attaisnošanās, un tas ir padomes vistiešākais uzdevums - skatīties, lai attiecīgi radio un televīzijā strādātu kompetenti un profesionāli cilvēki, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo komisijas izveidošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs, kad nonāksim līdz balsošanai, neizveidot šādu komisiju, jo mēs zinām, kā ir bijis 5.un 6.Saeimā ar šīm komisijām, kādu galu ņēma tā pati bankas "Baltija" komisija un ko viņa paveica. Beigās iznāca tā, ka nekā jau nepaveica. Laikam ir taisni otrādi, - tā veicināja to, ka veikli vīriņi tika dažos mēnešos pie 300 tūkstošiem un vēl dažādiem citiem skaitļiem naudas, bet es gribu pateikt, lūk, ko. Vai jūs esat ieskatījušies īsti Radio un televīzijas likumā, kuru pieņēma 5.Saeima, tie, kuri esat parakstījušies par šīs komisijas izveidošanu? Vai jūs zināt, kas ir rakstīts šajā likumā un kāpēc tika izveidota šī Radio un televīzijas padome kā neatkarīga institūcija? Lai varētu sakārtot radio un televīziju Latvijā, lai neraustītu to pa labi un pa kreisi, uz vidu un vēl visādi citādi. Ne tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet arī mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, esam klausījušies šos cilvēkus, tur ir bijis Rubeņa kungs, ir bijis Kolāta kungs, Pulka kungs. Esam runājuši, lai mēs patiešām būtu informēti, lai zinātu, kas notiek gan Radio un televīzijas padomē, gan atsevišķi radio un televīzijā, kura saņem budžeta līdzekļus no valsts.

Bet, redzat, te ir interešu konflikts, un Kostandas kungs jau ļoti precīzi pateica savas runas beigās par vēlēšanām, redzat, tur ir tā interese, ka viņš gribētu, lai viņš būtu tas lielais cenzors, lai viņš būtu tas lielais revizors un noteiktu toni, tur radio un televīzijā. Tur labprāt būtu klāt Lujāns, Golubovs, lai varētu stāstīt, ka Latvija nav okupēta. Protams, protams, viņi to gribētu, un, lūk, tāpēc pēkšņi viņi izskaitļojuši, izdomājuši un apelē pie visu deputātu sirdsapziņas un vēl dažādi citādi, ka ir vajadzīga šī komisija. Šī komisija, - es patiešām pārzinu šo sfēru -, nav vajadzīga, lai gan es arī televīzijā netieku klāt, Kostandas kungs! Es tieku mazāk klāt nekā jūs. Es četru gadu laikā Latvijas televīzijā neesmu runājis, bet es neapvainojos par to. Gan viņi zina, ko dara un kā dara, ja viņi mani neaicina, un lai tas paliek, tā sakot, viņu zinā, bet nevajag tāpēc veidot komisiju, izmeklēt un sākt tagad raustīt, izlikties... Paši jūs iestājāties par šo demokrātiju, par brīvu presi, radio, televīziju. Bet tagad jūs gribat būt cenzori... par cenzoriem būt, lūk! Tāpēc, cienījamie kolēģi, es neaizkavēšu ilgāk jūsu laiku, es lūdzu neielaisties šajā kārtējā avantūrā un nebalsot par šīs komisijas izveidi. Mani drusciņ pārsteidz... es nebrīnos, ka Kostandas kungs tur grib... tur sociālisti grib izveidot šo komisiju. Mani drusciņ pārsteidz Demokrātiskās partijas Saimnieks nostāja šajā jautājumā. Es domāju, ka šīs partijas cilvēki padomās un arī balsos par šādas komisijas neizveidošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien Kostandas kungs kā parasti bija spožs. Viņš vienkārši lieliski un spoži pierādīja to, ka nekompetents tiešām cenšas sasniegt savu pilnību. Tas, ko pateica Kostandas kungs, ir pavisam vienkāršs - viņš pateica, ka mēness ir sirpis, nevis apaļš, jo viņš to tā redz. Šajā sakarībā man nāk prātā kāda veca arābu pasaka. Situācija bija tāda, ka kāda veca, akla sieviete lūdza beduīnam: "Vai tu, cienītais, pazīsti Svētos rakstus?" Beduīns teica: "Jâ." Tad vecenīte iedeva viņam Korānu un lūdza izlasīt kādu nesaprotamu vietu... neredzamu vietu. Beduīns izbrīnījās un prasīja: "Vecene, es taču tev teicu, ka zinu, kā izskatās Svētie raksti, bet neteicu, ka māku lasīt." Tāpat arī Kostandas kungs. Viņš saka, ka redz problēmu, bet ar tās saprašanu ir diezgan ievērojamas grūtības.

Par komisiju, vai tāda ir vajadzīga. Diezgan apšaubāmi. Pirmkārt, ir pagājis tikai gads, un gada laikā diezin vai jūs varat prasīt no kādas padomes, no jebkuras... Iedomājieties, ka vienu gadu pēc dibināšanas jūs pārbaudītu Latvijas Bankas padomi. Gada laikā nevar pārāk daudz prasīt no šādas padomes, lai viņa būtu daudz izdarījusi. Tajā pašā laikā padome jau šodien ir sagatavojusi atskaiti par to, kā likums ir pildīts. Jūs tur neatradīsit nevienu likuma pārkāpumu.

Un treškārt. Ja Kostanda būtu lasījis likumu un, vēl jo vairāk, Latvijas radio un televīzijas attīstības koncepciju, tad viņš pamanītu, ka liela daļa no tā, ko viņš uzskata par trūkumiem, ir lielākie panākumi, ko reāli šajā laikā, tā teikt, ētera saimniecības sakārtošanā, padome arī ir guvusi. Bet tajā pašā laikā nav jau labuma bez ļaunuma. Varbūt komisija varētu izstrādāt kādus papildu labojumus likumā, varbūt komisija, kā tas arī parlamentam pienākas, sāktu domāt par kabeļtelevīzijas likuma veidošanu un varbūt beidzot tiktu izpētīti raduraksti, jo es sapratu no Kostandas kunga, ka pats galvenais ir izpildīt radurakstus. Ņemot vērā, ka latvieši ir ļoti maza nācija, tad es pieļauju, ka arī Kostandas kungs kaut kur jau būs radinieks.

Tagad pie lietas būtības, jo to, ko teica Kostandas kungs, lai viņš man piedod, ne viņš pats to rakstīja, ne arī būtiskais bija tas, (No zāles deputāts O.Kostanda: "Ne pats lasīja...") lasīja pats, pie tam labi lasīja. Tas, ko dara Kostandas kungs, ir elementāra lobija darbība, kas pati par sevi ir normāla lieta, tā ir absolūti pieņemama, atbalstāma un saprotama, ja vienīgi nebūtu kāda sīkuma. Nevar lobēt un piesegt lobēšanu ar saukli: "Íeriet zagli!" Tas nebūtu tas labākais. Kostanda, kā jūs minējāt savā runā, visvairāk minēja divus apzīmējumus - IGE un Bērtuļa kungs. Kostandas lobijs IGE ir saistīts ar to, ka šī stacija, kuras auditorija ir aptuveni 3-4% no visiem Latvijas skatītājiem, atrodas diezgan, teiksim, divdomīgā ekonomiskajā situācijā. Viņai līdz šim ir bijis izdevīgi tas, ka no visa ētera laika attiecīgajā kanālā, kur viņa raida, viņa raida vislabākajā, bet tajā pašā laikā viņai nav nedz spēka, nedz resursu, lai paplašinātu savu raidīšanu līdz pilnam kanāla apjomam. Ne velti viņa ir atteikusies no vairākiem padomes piedāvājumiem, tajā skaitā, teiksim, veidot rīta bloku, tāpēc ka nav šo resursu. Un tāpēc šai kompānijai - IGE, lai izdzīvotu, lai saglabātu šos absolūti lieliskos apstākļus ar lēto raidīšanas laiku izdevīgā laikā, ir vajadzīgs politiskais lobijs.

Savukārt Kostandas kunga interese arī nav grūti saprotami, jo nāk taču vēlēšanas, un Kostandas kungs ar savām "Latvijas" reportāžām kā tāda kaķene ar kaķēnu staigā apkārt, jo neviena no tām Latvijas televīzijām, kuras atrodas pieklājīgā ekonomiskajā situācijā, šādas "Latvijas" reportāžas negrib rādīt, jo, kā zināms, "Latvijas" reportāžas ir pašslavināšanās un nopulgojuma visai bezgaumīgs samaisījums. Nu ko, varbūt mēs drīzumā redzēsim IGE kanālā "Latvijas" reportāžu, bet tad gan man jāsaka: mīļais Kostandas kungs, ir zināmas problēmas, jo Zīgerista kungam būs jāiemācās runāt ne tikai latviski, bet arī krieviski, jo aptuveni 74% no šīs stacijas skatītājiem ir krievu valodā runājoši cilvēki.

No otras puses, no šīs manas un no Kostandas kunga divām runām, es pieļauju, izšķilsies arī kaut kas labs, jo Kostandas kungs paziņos, ka viņi nekad nav gribējuši IGE ievietot savu raidījumu, un tas būs pozitīvais rezultāts, jo es ceru, ka viņš tiešām šādu solījumu arī pildīs. Ja uzmanīgi paskatās, tad starp parakstītājiem ir vēl viena grupa bez kustības "Latvijai". Arī tur ir konkrētas materiālās intereses, es viņas zinu, un, ja komisija labi strādās, tad šīs intereses arī varbūt tiks atrastas. Un tādā gadījumā lai tik nesanāk kā vecajā latviešu teicienā: "Kas citam bedri rok, pats iekrīt." Tiktāl par šīs izmeklēšanas komisijas motivāciju.

Par komisijas darbu. Tas nebūs viegls, jo svarīgākais būs saprast elektroniskās saziņas līdzekļus kā ekonomisko, nevis kā politisko nozari. Tas, pirmkārt, nav politiskais "pîrādziņš", tā ir ekonomikas nozare. Un visa vulgarizācija, kas šodien šeit notika attiecībā uz elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem, šīs nozares politizēšana ir elementāra nevēlēšanās ņemt vērā ekonomiskos priekšnosacījumus, kas valda mūsu valstī. Nu kaut vai mazs piemērs. Kostandas kungs bērnišķīgi pasaules reklāmas aģentūru pārstāvjus Latvijā nosauca par starpniekfirmām, bet tā tas nav. Vai arī, lai nebūtu tā, kā tas... Būtībā šajā gadā lielākais panākums ir tas, ka par konkrētiem raidkanāliem ir notikuši konkursi. Tas ir lielākais panākums, bet lai tas netiktu nosaukts par kļūdu. Rietumu speciālisti vairākkārt ir rēķinājuši, cik televīzijas Latvijā var izdzīvot. Viņi ir ļoti pesimistiski. Viņi saka - maksimums divas, iespējams, ka viena, bet tā viena obligāti tiek finansēta no valsts, viņā nav reklāmu, bet reklāmas ir privātajā. Pastāvot normālam dzīves līmenim, vienai normālai privātajai televīzijas kompānijai Latvijā gandrīz nav iespējas izdzīvot. Bez šīm divām, kuras, pieņemsim, varētu izdzīvot, trešā varētu būt lokālā. Tā ka diemžēl, Kostandas kungs, lai arī kā jūs aizstāvētu mazās stacijas, viņas vai nu apvienosies, vai viņas ar laiku pazudīs, jo tie ir ekonomikas likumi, nevis politiskie likumi. Jo citādi ar IGE var iznākt tāpat kā ar VNA. Jūs viņu nezināt, bet tajā pašā laikā divas no ietekmīgākajām Latvijas bankām, kas uztur šīs kompānijas attiecīgos finansu resursus, zina šo kompāniju, un viņa dod pašreiz diezgan lielas cerības skatītājiem. Komisijas locekļus gaida ļoti smags darbs, un, pirmkārt, iedziļināšanās ekonomikā, un es viņiem novēlu šajā sakarībā, protams, smagu darbu un arī atrast patiesību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Liktenis man bija lēmis arī 5.Saeimā ar šiem jautājumiem ļoti nopietni strādāt. Un te ir jāatsaucas... lai arī varbūt mūsu viedokļi 5.Saeimā nedaudz atšķīrās no Inkēna kunga teiktā... taču tā patiešām ir pirmām kārtām ekonomiska lieta, un politika tai pievienojas tādēļ, ka tā ir izdevīga sfēra, kurā politiku var iepīt. Un man šobrīd ir tāds priekšstats, ka nez kāpēc lēmuma projekta iesniedzējiem, kuri vēlas izveidot šādu izmeklēšanas komisiju, gribas redzēt Latvijā televīziju kā vienu ļoti lielu, ļoti oranžu apelsīnu, kuru var sadalīt daiviņās... jo tas jau tur it kā ir ieprogrammēts, ka tā tas varētu būt... Tīri garšīgi. Taču mēs aizmirstam pašu galveno. Likums - tāds, kāds nu tas mums ir pieņemts, - paredz, ka šī padome tiek izveidota ar politisko partiju pārstāvniecību, un tur tā ir arī normēta: ne vairāk kā trīs pārstāvji no katras partijas. Ir normēts arī locekļu skaits šajā padomē. Tātad ne jau katram parlamentā pārstāvētajam spēkam ir iespēja pretendēt uz šādu pārstāvniecību. Šī ir norma, kas, maigi izsakoties, nebija īpaši vēlama šajā likumā, jo tas zināmā mērā orientēja sabiedrisko domu un arī partiju intereses uz televīzijas attīstības procesu un sabiedrisko saziņas līdzekļu politizēšanu, nebūt ne sabiedriskošanu. Bet likuma ideja, kad to sākām gatavot, bija tieši tāda - panākt, lai Latvijā valsts televīzija, kura tika mantota no aizgājušajiem laikiem līdz ar finansējumu, līdz ar politiskās propagandas interesēm, neturpinātos tādā pašā formā, kādā tā bija agrāk, bet iegūtu savu sabiedriskā raidītāja veidolu un lai stiprinātu šādu statusu. Protams, bija arī apgrūtinošs nosacījums - abonentu maksas kā viens no veidiem, kas stimulētu sabiedriskās televīzijas pamatotību valstī. Ekonomiskajos apstākļos, kādos šobrīd atrodas Latvija, tā ir problēma, un tādēļ šajā likumā šāda norma par abonentu maksām netika iebalsota. Taču tika meklēti citi - varbūt ne gluži ideāli - paņēmieni, lai varētu sabiedrisko domu gan pārstāvēt, gan aizstāvēt.

Pirmkārt, ir šī norma likuma 41.pantā, kurā ir teikts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses. Interpretācija 42.panta septītajā daļā, protams, ir diskutējama, un arī man šī norma nav sevišķi tīkama, taču tā bija forma, kādā mēs piedāvājām darboties ievēlētajai, Saeimā apstiprinātajai padomei, par kuras politiskajiem pārstāvjiem vairāk vai mazāk veiksmīgāk vai neveiksmīgāk notika diskusijas, mēģinot izvērtēt pretendentus, kas vēlējās darboties šajā padomē, arī no viņu lietderības viedokļa. Un tālākās darbības laikā tika dota iespēja padomes darbā pierādīt šo interesi, vēlmi un arī spēju novirzīties no partejiskās pārstāvniecības, ja tā kādreiz, deleģējot šos cilvēkus, tur bija tomēr sazīmējama. Kā nu ir gājis šis process gada laikā? Tas viss ir bijis mūsu acu priekšā, un mēs to varam vērtēt. Tas nebija veiksmīgākais ceļš, taču tas ir ceļš uz to, ko mēs vēlamies, - uz sabiedrisko raidītāju. Nacionālā radio un televīzijas padome, kuras darbības likumības izmeklēšanai tiek veidota izmeklēšanas komisija, patiesi šajā aizvadītajā pusotrā gadā - ir pagājis gads un vēl mazdrusciņ mēnešu - , šajā savas darbības laikā ir darbojusies atbilstoši likumam. Neko citu likums no padomes nav prasījis. Tādēļ ir paradoksāls šīs komisijas izveidošanas pamatojuma formulējums jeb saturs. Kāda gan ir starpība, ja mēs analizējam šīs padomes sastāvu... Un ne reizi vien tika pārmests vienai partijai, kura ir noteikusi gan šīs normas - politiskās pārstāvniecības - iebalsošanu, gan arī savu konkrēto pārstāvju iebīdīšanu šajā padomē, ka, lūk, šī televīzija pieder vienai no partijām. Kāda starpība, ja tā pāries kādas citas partijas ļoti līdzīgu interešu nostiprinājuma pozīcijās? Nekādas! Godātie deputāti, nekādas starpības nebūs! Starpība būs tikai tad, ja Nacionālā radio un televīzijas padome savās pūlēs centīsies panākt sabiedriskā raidītāja izveidošanu Latvijā, nevis politisko interešu pārstāvniecību. Un te nevarēs noderēt neviens no aizsegiem, ar kuriem mēģina pamatot šābrīža padomes darbības nelikumību. Nav ideāls izveidots nedz likums, nedz arī nevainojama ir šīs padomes darbība. Taču ir apstrīdama šīs izmeklēšanas komisijas izveidošana padomes darba izvērtējumam, jo - vēlreiz gribu jums, kolēģi, atkārtot to - tas viss ir likumā, kas šīs padomes darbībā ir bijis realizēts. Tātad šī darbība ir likumīga. Protams, ja komisija strādās ar mērķi uzlabot likumu, kurā ir daudz nepilnību, un tādā veidā sabiedriskos šo raidītāju, kurš pagaidām gan patiešām vēl aizvien tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem... lai gan ir norma par to, ka līdzās privātajām raidstacijām arī esošā valsts televīzija, kā mēs to vēl aizvien saucam, saņem iespēju no tā paša reklāmas "groza" izmantot attiecīgo procentu daļu reklāmas raidījumiem un tādā veidā pelnīt, taču ir kāds cits nosacījums, kas viņai šobrīd neļauj izmantot iegūtos līdzekļus nekādā citādā formā kā tikai nacionālā pasūtījuma izpildei.

Jūs, godātie kolēģi, labi zināt, ka par nacionālo pasūtījumu tika šajā likumā ierakstīts ar ārkārtīgi lielām bažām un ar lielu apstrīdējumu tādēļ, ka tā ir savdabīga forma, kurā mēs saskatījām šo sabiedriskošanas iespējamo ceļu. Mēs to varam tagad koriģēt. Mēs varam pārlūkot, cik publiska bija nacionālā pasūtījuma pieteikuma motivācijas, analīzes un arīdzan pieņemšanas procedūra gan Nacionālajā radio un televīzijas padomē, gan arī radio un televīzijā kā uzņēmumos, kuri piedāvāja šo nacionālā pasūtījuma saturu - jautājumus, tēmas un virzienus, kuros viņi gatavotu nākamajā gadā šīs pārraides, lai par to saņemtu valsts budžeta (tātad visu nodokļu maksātāju) finansējumu. Tas ir cits jautājums, - bet vai tādēļ vajadzētu dibināt šo izmeklēšanas komisiju, zinot iepriekšējo izmeklēšanas komisiju ārkārtīgi mazproduktīvo darbu? Tas, lūk, ir jautājums, kurš ir nopietni jāapsver pirms šā balsojuma.

Nebūt neesmu pilnībā apmierināta nedz ar esošo likumu, nedz ar padomes darbu, taču šajā konkrētajā gadījumā uzskatu, ka sabiedrības iespaids uz visu šo procesu, publisko televīziju jeb sabiedrisko televīziju vai televīziju kopumā Latvijā, ir daudz vērtīgāks gan pašai sabiedrībai, gan arīdzan televīzijai kā nozarei. Izmeklēšanas komisija - tas ir, tikai, protams, parlamentāras darbības piedāvājums, kurš ir arī noraidāms, un aicinu to noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir patīkami, ka bez tiem deputātiem, kas ir parakstījuši, tribīnē kāpa deputāti, kas pateica, ka nu ne ar visu ir apmierināti. Ir neapmierinātība, varētu darbu vēl pilnveidot. Runa ir par to, ka šī padome ir politizēta. Bet tā ir sagadījies, ka Saeimā atrodas partiju frakcijas, tagad ir parlamentārisms Latvijā. Ko citu darīt? Arī padome šodien ir politizēta. Tikai ir jautājums - vai mēs aiz tās politizācijas gribam redzēt jēgu? Mēs gribam redzēt, ka nav bīstami Saeimai atļauties pēc gada paskatīties, kas te notiek, kā tērē valsts naudu, vai likums tiek ievērots, vai tas kalpo valsts interesēm. Nevis uztraukties un klaigāt pēc vienas vai pēc otras pārraides televīzijā, kur jūtams neprofesionālisms. Runājot ar padomes locekļiem, mēs jūtam vienprātību, arī viņi ir neapmierināti. Varbūt mēs mēģināsim kopīgiem spēkiem ar padomes locekļiem, kas ir Saeimā pārstāvēto partiju ievēlētie, tikt skaidrībā par to, kas vēl jādara. Varbūt jāatrod papildu finansējums, varbūt jāievirza šis valstiskais pasūtījums, par ko diezgan bieži runā deputāti un runā padomes locekļi, - dodiet pasūtījumu. Bet kādu pasūtījumu tad mēs dosim? Audzināt mūsu bērnos ticību, mīlestību, darba vēlmi. Vai mēs audzināsim tā, ka cilvēki jāsadala dzeltenajos, zilajos, melnajos, brūnajos? Vai mēs audzināsim tā, ka vajag lietot alkoholu ikdienā? Es gribētu, lai katrs deputāts, pirms nospiež attiecīgo pogu, pamēģina paskaitīt, cik tad televīzijā ir labestīgu pārraižu, kas aicina un izraisa vēlmi domāt, vēlmi ticēt šai valstij, nevis nihilismu valstī. Tādu pārraižu, kas mēģina atraisīt radošo potenciālu sabiedrībā. Jā, tādas pārraides ir, bet tas jau nenozīmē, ka šodien vajadzētu tā pieiet tai lietai un uztraukties par to, ka ir izmeklēšanas komisija. Nu jā, ne pārāk labs ir nosaukums - izmeklēšanas komisija. Nu, varam jau rakstīt - "pârdomu komisija", "pçtnieciskā komisija". Mēs varam izsvītrot vārdus "atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai", bet par tiem jautājumiem, cik es atceros, pavisam nesen runāja praktiski visi deputāti, kas runāja par to, ka televīzijā kaut kas nav kārtībā. Arī Rugātes kundze nupat pateica, ka ne viss patīk. Bet vai tad kāds ir pateicis, ka vajag izvērtēt likumu. Mēs esam nenopietns parlaments - katru mēnesi izvērtēsim likumu tikai tāpēc, ka kāds deputāts ir neapmierināts ar vienu vai otru pārraidi.

Tabūna kungs, tās nav pretenzijas pret jums. Es jums vēlu katru dienu būt televīzijā. Bet man jau nav ko sūdzēties, es tur atrodos diezgan bieži. Bet tajā pašā laikā... nu parunāsim atklāti... Taču, runājot ar padomes locekļiem, ar to pašu Rubeņa kungu, ar to pašu Pulka kungu, ar daudziem padomes locekļiem, kas pārstāv partijas, mēs esam konstatējuši, ka ne viss ir kārtībā. Nav kārtības ar tām pašām programmām, ar profesionalitāti. Mēs dzirdam par to, ka, veidojot "Panorāmu", darbinieks nav līdz galam pārdomājis... Bet kolīzija ir izraisīta.

Nu ņemsim kaut vai to pēdējo faktu - 30 vai cik to deputātu tika nosaukti... ka esot dažādās krāsās. To pašu faktu. Vai kāds ir padomājis par šo cilvēku ģimenes locekļiem, par viņu mazajiem bērniem? Viņi apmeklē skolas, un viņiem šodien ir uzlikts "zîmogs" uz pieres. Vai mēs varam redzēt šo atbildību vai nevaram redzēt šo atbildību? Kāpēc mēs iedomājamies, ka katrs, kuram ir dots mikrofons rokās, var runāt muļķības, pilnīgas muļķības? Vismaz patīkami, ka daudziem deputātiem šobrīd ir tradīcija, diezgan laba tradīcija, - ja viņš par kādu lietu nezina, ko runāt, tad viņš īpaši arī nepretendē. Es nepretendēju līst iekšā tajā komisijā. Ja tāda tiks izveidota, lai tur iet cilvēki, kuri patiešām ir profesionāļi, labi orientējas televīzijas darbā, un lai atrod šo izeju. Nu uzlabosim darbu, ar ko mēs neesam apmierināti. Kāpēc mums uzreiz ir vēlme kādu nomest, izmainīt? Partijas tur ir deleģējušas savus pārstāvjus. Atbalstīsim viņus, bet mēģināsim kopīgi ar viņiem optimizēt un sakārtot šo televīzijas darbu.

Var jau būt, ka man nav taisnība, var jau būt, ka nav taisnība mūsu frakcijas deputātiem, kas parakstījuši šo dokumentu, un man vajag paklausīties daudzu deputātu runas. Ko tad mēs vispār esam iedomājušies - atļauties izveidot kaut kādu komisiju? Varbūt mēs esam pārāk drošsirdīgi. Man prieks, ka vismaz šajā jautājumā mēs esam drošsirdīgi, jo ļoti daudzos jautājumos mēs esam kļuvuši par iztapīgiem politiķiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te skan runas par pogu spiešanu vai nespiešanu. Faktiski visas šīs pārrunas ir diezgan savdabīgas. Ne jau velti es gribēju panākt, lai tās nebūtu katra 15 minūšu garumā. Ir taču galu galā Satversme, tur ir 26.pants, kurš automātiski paredz attiecīgo izmeklēšanas komisiju veidošanu, ja ir šī trešā daļa parakstu. Tātad par to runāt, balsot "par" vai "pret" attiecībā uz komisijas izveidošanu ir vienkārši amizanti, un vairāk neko citu es šeit nevaru piebilst pie šā jautājuma.

Varētu runāt par to, vai tajā komisijā strādā no katras frakcijas viens vai desmit. Pēc tam, balsojot par attiecīgajām kandidatūrām, tās var izbalsot, var iebalsot, un tā ir pavisam cita lieta. Tāpēc es atkārtoju to, ka šoreiz, pret šādu projektu balsojot, tā ir balsošana pret Satversmi, ja šādu projektu atbalsta vismaz trešā daļa deputātu. Līdz ar to nav nekādas jēgas pret to kā tādu balsot. Tas ir vienkārši nevajadzīgi, jo šī Saeima tad dabūs "pa muguru" no visiem, kas to vēlēsies, - tikai par to, ka ir pārkāpusi Satversmi.

Līdz ar to es tomēr gribu aicināt kolēģus: pirms jūs visi te uzstājaties un pirms jūs ierosināt kaut ko, parūpējieties, lai mēs varētu maksimāli ietaupīt laiku. Tas ir galvenais. Jo šodien neko būtiski izmainīt vairs nevar šajā dokumentā, jo tas sastāv no divām daļām. Par to otro daļu varētu strīdēties, bet, tā kā tas viss ir savienots kopā un neviens nav ierosinājis kaut ko citu, tad tā balsošana būs absolūti formāla lieta šajā gadījumā. Kaut kas konstruktīvs sāksies tad, kad izvirzīs kādu kandidātu, kurš mums citiem var patikt vai nepatikt. Es pirmīt jūs lūdzu saīsināt debašu laiku. Negribējāt. Bet varbūt nākamreiz par nākamo jautājumu tomēr neizvērsīsim šīs garās, absolūti nevajadzīgās politiskās diskusijas, kuras galīgi neko nedod šāda dokumenta pieņemšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš. Kā viņš raksta - procedūras jautājumā. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Lai cik tas savādi šoreiz neliktos, es turpināšu tikai to, ko iesāka Juris Dobelis, pieminot, ka Satversmes 26.pants paredz izmeklēšanas komisijas iecelšanu, ja ir viena trešā daļa deputātu parakstu. Bet to tikpat labi paredz arī Kārtības ruļļa 150.pants, kas skaidri pasaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu. Te vēl iekavās piemin Satversmes 26.pantu.

Tas, ka šeit gari tika runāts, - tas tikai liecina, ka jautājums ir sasāpējis. Bet jautājums par to, vai komisija ir izveidojama vai nav izveidojama, jau vairs nav jālemj. Tas pats par sevi ir noteikts ar šiem likumdošanas aktiem un ar Satversmi. Runa ir tikai par to, kāda tā komisija ir jāizveido. Tātad ir jālemj tikai par to, vai būs no vienas frakcijas viens deputāts vai divi. Tikai par to ir jālemj, un es domāju, ka ir jāpārtrauc debates, kaut gan tās bija skaistas un daudz ko mums vēl papildus deva šajā sāpīgajā jautājumā. Bet jālemj ir tikai par to, kādu komisiju mēs izveidosim, cik cilvēku būs tās sastāvā un pēc kādiem principiem tā vadīsies savā darbā. Es lūdzu turpmāk šādā veidā lemt tālāk šo jautājumu un tālāk virzīt šo jautājumu Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Deputāts Seiksts saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantā dotajām tiesībām ir iesniedzis Saeimas Prezidijā dokumentu, kurā ierosina dokumenta par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai izskatīšanu atlikt uz divām nedēļām un izskatīt to 28.novembrī.

Saskaņā ar Kārtības rulli šis priekšlikums mums ir jāizlemj, pirms lieta tiek izlemta pēc būtības. Tādēļ lūdzu zvanu! Piedodiet, Čerāna kungs, par šo jautājumu var runāt viens "par", viens "pret".

Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis Seiksta kunga priekšlikums nav balsojams pēc būtības tāpēc, ka Saeimas kārtības ruļļa 150.pantā, kurā ir runa par to, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu, - šajā pašā pantā ir arī teikts, ka priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē. Nevar būt runa ne par kādu atlikšanu šajā gadījumā. Tātad šis jautājums nav balsojams, un uzreiz jāpāriet pie jautājuma par kārtību, kādā tiks veidota šī komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atļausit jums, Čerāna kungs, iebilst. Kārtības ruļļa 150.pantā ir ierakstīts vārds "izskatāmi", nevis "izlemjami". Tādēļ lieku uz balsošanu Seiksta kunga priekšlikumu par lietas atlikšanu uz divām nedēļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Seiksta kunga iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 44, atturas - 6. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ lietu izlemjam šodien.

Godātie kolēģi, mums ir iesniegtais Saeimas lēmuma projekts. Tas ir lasāms dokumentā nr.1658 un sastāv no diviem punktiem. Tā kā debates ir beigušās un visi ar to saistītie jautājumi ir izskatīti, lieku šo lēmuma projektu uz balsošanu. Pirms tam gribu aicināt deputātus atcerēties visu Saeimas izmeklēšanas komisiju efektīvo darbību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir darba kārtības 31.punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā lasījumā. Dokumenti nr. 1675 un 1675A.

Ja deputāti ir atraduši šos dokumentus, tad pārejam pie šā likumprojekta izskatīšanas pa pantiem.

Pirmā lappuse, 1. priekšlikums. Juridiskā biroja un deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums - izslēgt 1. panta 4. punktu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, jo sestā nodaļa nereglamentē jautājumus, kas minēti 4. punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem arī nav iebildumu pret to, ka 1.panta 4.punkts tiek izslēgts. Pieņemts.

J.Rāzna. Otrajā lappusē ir 2. priekšlikums. Juridiskā biroja un deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums - izslēgt 3. panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, jo sestajā nodaļā netiek reglamentētas darbības, kas minētas 3. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 3. lapaspusē ir 3. priekšlikums. Trešais ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 4. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus "un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo reformas gaitā juridiskajām personām zemi īpašumā par samaksu nepiešķir.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 4. priekšlikums ir 3. lapaspusē. Juridiskā biroja un deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums - aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdu "padomes" ar vārdiem "zemes komisijas".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 4. lapaspusē ir deputātes Seiles un deputāta Rāznas priekšlikums - izteikt 5. panta trešo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna. 5. lapaspusē - 6. priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums - papildināt 6. panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "bet ne ilgāk kā viena gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās brīža". Komisija pieņēma daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais - 7. priekšlikums - ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 6. panta 4. daļā, kas domāts ar vārdiem "noteiktajās platībās atbilstoši izstrādātajiem projektiem". Komisija to pieņēma un precizēja. Tātad - Zemkopības ministrijas apstiprinātajās platībās.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Rāzna. 8. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - norāde, ka 6. panta ceturtās daļas pēdējais teikums ir pretrunīgs. Komisija izskatīja un atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, un precizēja šo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums papildināt 6. panta ceturto daļu ar teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija to atbalstīja papildinātā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. 6.lapaspusē ir deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums aizstāt 6. panta piektajā daļā vārdu "pašvaldība" ar vārdiem "zemes komisija". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 11.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 6.panta piektās daļas pēdējo teikumu iesniegtajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts, un pēdējais teikums ir izteikts kā 6.panta jauna 6.daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna. 12.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikums izslēgt 6. panta piektās daļas pēdējo teikumu, ietverot to jaunajā 6.daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. 7.lapaspusē - 13.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikums - papildināt 6.pantu ar jaunu sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu papildināt 6. pantu ar jaunu sesto daļu ? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Arī 14. priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija ierosina izslēgt 6. panta astotajā daļā vārdu "mirušā".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Rāzna. 8. lapaspusē ir deputātes Seiles un deputāta Rāznas priekšlikums izslēgt otrā lasījuma 2. punktu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. 16. priekšlikums. Tautsaimniecības komisija iesaka papildināt 7. panta otro daļu un izteikt iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 17. priekšlikums ir deputātes Seiles un deputāta Rāznas priekšlikums papildināt 8. pantu ar jaunu otro daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 8. panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. Pieņemts.

J.Rāzna. 18. priekšlikums ir 9. lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 9. panta otrās daļas pēdējo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9. panta otrās daļas pēdējā teikuma redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 10. lapaspusē ir 19. priekšlikums. Deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums ir papildināt 10. panta pirmās daļas pirmo un otro teikumu ar vārdu "bûves". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. Juridiskā biroja 20. priekšlikums - izteikt 10. pantu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret 10. panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 21. priekšlikums. Deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums - izslēgt otrajā lasījumā pieņemtā 10. panta otro daļu. Komisija atbalstīja, jo tas ir iestrādāts 10. panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 11. lapaspusē 22. priekšlikums - iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, arī 23. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Endziņš, - izteikt 12. panta otrās daļas 3. apakšpunktu iesniegtajā redakcijā. Būtībā šeit tiek papildināts personu loks, kuras var saņemt par kompensācijas sertifikātiem naudu. Komisija šos abus priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu? Ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsojam!") Frakcija pieprasa balsojumu. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu -izteikt 12. panta otrās daļas 3. apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 5, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 24. priekšlikums. Deputāta...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Mēs neesam atsevišķi izrunājuši deputāta Endziņa priekšlikumu. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Endziņa priekšlikumu 12. pantā? (Starpsauciens no zāles: "Tie ir vienādi...")

J.Rāzna. Es atvainojos, Čepāņa kungs, viņi ir absolūti vienādi. Ja mēs nobalsojām par pirmo, tad otrais nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Rāzna. Tad 24. priekšlikums ir saņemts no deputāta Grīga - izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Îpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 150 hektāriem, bet meža platība - par 50 hektāriem." Komisija neatbalstīja. Pašreizējā redakcija tātad ir: "Zemnieku saimniecībām īpašumā tiek piešķirtas zemes līdz 100 hektāriem un meži - līdz 50 hektāriem."

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Cienījamais sēdes vadītāj, es vēlreiz gribētu jums lūgt...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, ir tikai 5 minūtes... jo pārtraukums.

O.Grīgs. Es gribētu jums lūgt izsludināt pārtraukumu un par šo pantu debatēt pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Skaidrs. Lūdzu... Vai ir kādi paziņojumi? Aleksandrs Golubovs - par preses konferenci. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sakarā ar to, ka ir izveidota frakcija - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība", tagad, šajā pārtraukumā, Jēkaba ielā 16 104. telpā notiks preses konference. Ielūdzu visus, kam tas interesē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem vēl ir kādi paziņojumi? Vairāk paziņojumu nav. Paziņoju pārtraukumu līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Turpināsim Saeimas sēdes darbu. Par 16.panta pirmās daļas iesniegto redakciju debatēs pieteicies Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Jā, es saprotu, ka mans priekšlikums nedaudz ir nokavējies. Es to saprotu skaidri un gaiši, jo pirms Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.9 likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 16.panta pirmā lasījuma pirmā daļa skanēja sekojoši: "Îpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 100 hektāriem, bet mežu platība - par 50 hektāriem." Es nedaudz ar savu priekšlikumu, dabiski, nokavējos, ielikdams te 150 hektārus aramzemes un mežu platību - ne vairāk par 50 hektāriem. Nedaudz paanalizējis situāciju gan Latvijā, gan Eiropā, gan mūsu tehniskās iespējas, gan strādātgribu un tā tālāk, es domāju, ka vajadzētu 200 hektāru. Bet, tā kā priekšlikumā tas nav rakstiski iesniegts, tad es tomēr uzskatu, ka tas ir nokavēts.

Pēc būtības. Kāpēc es iedomājos par 200 hektāriem? Es runāju par zemes "griestiem", kura var piederēt privātīpašumā. Un 16.pantā tā sākumā bija teikts: "Îpašumā par samaksu piešķiramās zemes platības maksimālais apmērs". Dabiski, ka otrajā lasījumā pieņemtajā 16.panta otrajā daļā skan tāds jautājums. Jautājums ir par to, ka lielu zemes un meža platību piešķiršanu īpašumā izlemj Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz attiecīgā pagasta zemes komisijas ieteikuma. Jā, līdz 1.novembrim varēja pieteikties gan bijušie zemes īpašnieki, gan lietotāji un zemes reformas otrajā kārtā varēja paplašināt zemi gan par sertifikātiem, gan arī faktiski izpirkt par naudu. Tikai tās esošās zemes, kas pagastos ir brīvas. Bet mana priekšlikuma būtība jau ir tāda, ka es tomēr pastāvu uz to, ka ir jābūt noteiktiem "griestiem" zemei, kas pieder privātīpašumā. Jau Latvijas laikā, Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā, lielākoties privātīpašumā tomēr bija noteikts lauksaimniecībā izmantojamās zemes lielums, un tie bija 60 hektāri, un tad, kad ģimenes apvienojās, varēja būt 120. Bet, kā vēlākā statistika rāda, tad Latvijas valstī bija arī pāri par 200, bija pat 300 hektāru. Bija tāda zeme. Tam varētu piekrist. Jo kas tad ir agrārā reforma? Kas ir agrārās reformas pamatprincips? Es nedaudz arī paskatījos, kā ir Eiropas zemēs. Teiksim, Somijā ir 12 hektāru liels vidējais privātīpašums aramzemes, mežiem tur, dabiski, ir lielākas platības. Vācijā ir 34 hektāri, Holandē - 42. Un tās ir valstis, kas viena vai otra vairāk vai mazāk ir lielākas par mūsu republikas teritoriju. Tad kāpēc šāds princips ir? Es domāju, ka agrārās reformas preambula jeb pirmais teikums Agrārās reformas likumā vienmēr ir skanējis un skanēs arī turpmāk, ka tas ir taisnīgs zemes sadalījums pilsoņiem. Pilsoņiem, Latvijas pilsoņiem Latvijā.

Agrārā reforma ir vairāk vai mazāk radikāla agrārās reformas iekārtas maiņa, kuras pamatuzdevums ir pavairot sīksaimniecību un mazsaimniecību skaitu uz lielsaimniecību rēķina. Taču tas nenozīmē sociālisma vienlīdzības principu. Viens no galvenajiem agrārās reformas mērķiem ir līdzsvara uzturēšana starp lauku un pilsētas dzīvi. Ar agrāro reformu var uzlabot tautas sociālo struktūru, pavairot saimnieciski patstāvīgu īpašnieku skaitu, kuru eksistences nodrošināšana dara mazākas rūpes valsts varai. Jo tie vairs nevar nokļūt bezdarbnieku rindās. Turpretī lielsaimniecības ir stipri atkarīgas no algota darbaspēka un tā kvalitātes. Laukstrādnieku trūkums bieži vien lielsaimniecības noved pie saimnieciskām grūtībām.

Jā, šeit man argumentēs, ka Latvijā jau ir saimniecības ar 600 000 hektāru, kur lieliski saimnieko. Bet es vēlreiz uzsveru, ka tas nākotnē radīs tikai stresu. Agrāk vai vēlāk tas radīs sociālo spriedzi. Jo taisnīgs zemes sadalījums tomēr noņem valstij stresu, kā tas bija 1938.gadā, Latvijas brīvvalsts laikā, jo viena no zemes reformas kārtām beidzās 1937.gadā. Dabiski, ka tā tika pārtraukta 1940.gada 17.jūnijā.

Man liekas, ka mums šodien pats par sevi ir skaidrs un saprotams, ka visos laikos un apstākļos tikai stipra lauksaimniecība, es uzsveru - Latvijā, dod iespēju sekmīgi attīstīties visām citām nozarēm valstī. Man liekas, mēs arī zinām, ka zemkopja ražojumu pārpalikums, tas ir, kas paliek pāri pēc pašu zemkopju vajadzību apmierināšanas, ir tas, kas arvien noteic un ierobežo tās sabiedrības daļas attīstību, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību. Un visā pasaulē rūpniecībā un dažādos civilos un militāros arodos nodarbināto personu skaitam ir jābūt precīzi samērīgam ar šo lauksaimniecības ražojumu pārpalikumu. Un šis skaits, dabiski, nevar pārsniegt šo pārpalikumu.

Ja mūsu valstī zeme būtu bijusi tik skopa ar saviem ražojumiem, ka piespiestu visus tās iedzīvotājus strādāt zemkopībā, tad nekādi rūpnieki, tirgotāji un citi nekad nebūtu spējuši rasties un pastāvēt. Tā ir, cienījamie kolēģi, patiesību patiesība, ka lauksaimniecība ir mūsu tautas, latviešu tautas, pamats, tā ir mūsu valsts sociālās un saimnieciskās struktūras mugurkauls. Lauksaimniecība ir kaut kas ārkārtīgi stiprs un spēcīgs, kas pārdzīvo visus laikmetus un laikmetu svārstības, un tur atrodams mūžīgs spēka avots, ekonomiskās un politiskās stabilitātes rezerves. Zemkopja darbs un zemkopja darba augļi aptver dienišķo maizi, ko mēs pieminam savās lūgšanās, un visu, visu pārējo.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka lauksaimniecība tāpat ir arī visas cilvēces kultūras pamats, un ja par kādas tautas vēsturi ar pilnām tiesībām var runāt, tad tikai no tā brīža, kad tauta atmeta klejojošu dzīvesveidu un apmetās uz dzīvi noteiktā vietā, reizē radot materiālās dzīves paliekošo pamatu - zemkopību. Zemnieka dzīvesveids, viņa tikumi un paražas ir civilizācijas pirmsākums, ir tiesību pirmsākums, sabiedriskās struktūras pirmsākums. Zemniecība un lauku iedzīvotāji ir bijuši un paliek cilvēces lielais enerģijas rezervuārs, kas aizsargā tautu no izdilšanas un izmiršanas fiziskajā un garīgajā, materiālajā un sociālajā ziņā. Jā, pasarg un vēlreiz pasarg to valsti, kurā zemnieks bojā iet.

Ja mēs šodien atļaujam brīvi, teiksim, iegādāties kādai fiziskajai vai juridiskajai personai tūkstošiem hektāru, motivēdami ar to, ka viņiem labāk veiksies saimniekošana, tad es uzskatu, ka tas ir strupceļš un ka latviešu tauta turpinās sēdēšanu divos "ierakumos", ka tad mūsu valstī miera nekad nebūs.

Es piekrītu, ka šis mans priekšlikums varēja būt sestajā nodaļā, kur runa ir par zemes pirkšanu un pārdošanu. Es tam piekrītu, bet es ceru, ka šo likumu tāpat kā Dienesta iesaukuma likumu mēs trešajā lasījumā nenobalsosim un dosim iespēju tautai izteikties par zemes privatizāciju lauku apvidos un arī pilsētā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz paskaidrot šī likuma būtību. Visa likuma darbība līdz sestajai nodaļai - zemes dalīšana, piešķirot īpašumā par sertifikātiem, - ir beigusies 1.novembrī. Atsevišķi labojumi, kurus mēs šodien apspriežam, attiecas uz dokumentu iesniegšanas un zemes nostiprināšanas kārtību, lai šis process tiktu vienkāršots tiem, kuri nav paspējuši ierakstīties zemesgrāmatā. Bet jaunus zemes īpašumus piešķirt vairs nevar. Tāpēc tik tiešām, kā Grīga kungs jau pats saprata, viņa priekšlikums šajā nodaļā ir vienkārši lieks.

Vai Latvijā vajag ierobežot vai nevajag ierobežot zemes īpašumus - tas ir cits jautājums, bet to mēs nevaram risināt šajā nodaļā. Un es gribu teikt, ka tik tiešām Latvijā ir daudzi zemes īpašumi, kuri ir lielāki par 100 hektāriem, kā to noteica šis likums. Centrālajai zemes komisijai bija dota iespēja izvērtēt, vai tas ir saimnieks, vai viņam zeme ir dodama vēl klāt, vai tas ir bijušais īpašnieks, kuram jau arī bija virs 100 hektāriem zemes. Tas viss ir noticis. Pēc 1.novembra tam jēgas vairs nav, un tāpēc es lūdzu neatbalstīt Grīga kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Jautājums par privātīpašumā esošās zemes lielumu ir ļoti sens un daudzkārt valdībās un parlamentos diskutēts jautājums. Piemēram, tādas tālas valsts kā Meksikas konstitūcijā vesela nodaļa, kura sastāv no vairākiem desmitiem pantu, ir veltīta zemes jautājumiem. Meksika ir ļoti, ļoti liela valsts, kurā ir daudz zemes, bet arī tur šī gadsimta sākumā, kad valstī notika lielas pārmaiņas, jaunie likumdevēji ļoti aktīvi pie šī jautājuma strādāja, un šajā konstitūcijā ir ļoti sīki reglamentēti šie jautājumi. Bet arī mēs šajā likumā cenšamies ielikt kādu normu, kura, no pirmā acu uzmetiena vērtējot, būtu aicināta radīt sociālo taisnīgumu varbūt arī tālākā perspektīvā mūsu valstī, tā varbūt, kā Grīga kungs teica, garantētu kaut kādu dzīvesveidu vai saimniekošanas veidu.

Godātie kolēģi, es neesmu speciālists lauku lietās, bet, pat pavirši tiekoties ar zemniekiem, kuri ir guvuši zināmus panākumus, bet tādu nav daudz mūsu valstī, esmu nācis pie secinājuma, ka šobrīd mūsu valstī ir tāda tehnika, piemēram, ļoti moderna Rietumu tehnika, kura ļauj ar vienas tehnikas vienības palīdzību apstrādāt daudz vairāk, daudz lielāku platību, nekā Grīga kungs ir minējis savā priekšlikumā. Un, ja mēs ieliktu šādu normu, tad zemniekiem nebūtu jēgas iegādāties šo ļoti moderno, dārgo tehniku, ar kuru zemi var apstrādāt daudz kvalitatīvāk, iegūt daudz augstākas ražas, novākt tās daudz sekmīgāk. Piemēram, kādas slavenas amerikāņu firmas viens kombains ir paredzēts 600 hektāru lielas platības graudaugu nopļaušanai. Tad jājautā: vai mūsu zemniekiem, kuru īpašumā būs 150 hektāru zemes, būs kāda jēga iegādāties šādu tehniku, ja tiks izmantota tikai viena ceturtā daļa tās jaudas? Jūs teiksit, ka šie zemnieki varētu nomāt no kaimiņiem zemi. Jā, arī tā var rīkoties, bet, manuprāt, tas nav īstais ceļš, lai mūsu valstī nodibinātos nomas attiecības. Es vēlreiz, godātie kolēģi, uzsveru, ka es nepretendēju uz galīgo patiesību, jo es nebūt neesmu speciālists šajos jautājumos, bet man šķiet, ka šādu ierobežojumu ielikšana likumā nav īsti pareiza lieta, ka tas neatbilst jau mūsu modernajai saimniekošanas sistēmai. Neapšaubāmi, atstāt spēkā jau esošo redakciju arī nebūtu nekādas jēgas, tādēļ, godātie kolēģi, es ierosinātu vistuvākajā laikā šo normu grozīt un noteikt to atbilstoši reālajai situācijai mūsu valstī, lai tie zemnieki, kuri vēlas iegādāties īpašumā lielākus zemes gabalus, to varētu arī darīt bez nekādiem birokrātiskiem šķēršļiem, bez nekādas atļaujas izprasīšanas kādām institūcijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeima! Es gribu turpināt un ar dažiem argumentiem papildināt šeit aizsāktās domas risinājumu. Manuprāt, administratīvi, likuma ceļā, ierobežot zemes platību nebūtu lietderīgi. Šādas metodes sevi neattaisno, bet pasaules prakse mums ir pierādījusi, ka plānošanu var veikt ar citām metodēm. Indikatīvā plānošana, kas rada interešu orientāciju, rada arī noteiktu ekonomisko attiecību sistēmu, kas transformējas par interesēm un noved pie konkrētiem darbības rezultātiem. Manuprāt, agrārajai reformai pamatā ir jāatrisina divi jautājumi, kuriem vajadzēja jau būt principiāli iestrādātiem.

Pirmais - lai saimniecības, kas ražo preču produkciju... Es nerunāju par palīgsaimniecībām, kurām ir pakārtota nozīme un kuru galvenais ienākuma avots ir darbs ārpus šīs saimniecības, bet par preču ražošanas saimniecību, lai viņa būtu tik liela pēc platības, kas ļauj efektīvi, racionāli izmantot moderno tehnoloģiju. Un aprēķini rāda, ka šāda platība sākas ar 50, 60, 70 hektāriem. Ar šādu platību jau varam organizēt modernu ražošanu un iet, protams, vēl tālāk. Mums nav jācenšas likt hektāru blakus hektāram, bet hektāru uz hektāra. Tas ir viens princips - lai saimniecība pēc platības būtu tik liela, kas dod iespēju racionāli izmantot mūsdienu tehnoloģiju.

Otrs. Mums jātiecas pēc tā, lai laukos būtu iespējami lielāks īpašnieku skaits. Ja mēs par optimumu paņemsim 1000, 2000 vai 3000 hektāru, tad šīs saimniecības ekonomiski strādās diezgan efektīvi, bet veidosies nevēlama sociālā struktūra laukos - būs viens īpašnieks un vesela armija kalpu ar dažādām atšķirīgām interesēm, un tad sociālās stabilitātes nebūs. Tātad ir jāatrod vidusceļš starp šīm divām it kā pretrunām: pietiekami liela saimniecība efektīvai tehnoloģijai un maksimāli liels īpašnieku skaits. Un, manuprāt, tā sākas ar 50, 60, 70 hektāriem apstrādājamās zemes, un, protams, var iet arī augstāk. "Griestus" juridiski noteikt nevajadzētu, bet to var regulēt ar šīm pašām indikatīvajām metodēm, ar nodokļu un ar kredītpolitikas palīdzību.

Un beidzot - par nomu. Šeit atsaucās uz nomu. Es šeit atkal atzīstu divus principus.

Pirmkārt. Nomas institūtam ir jābūt garantētam konstitūcijā. Jābūt likumam, ka pastāv tāda zemes īpašuma forma kā noma.

Otrkārt. Es laukos nevēlētos pārāk plašu nomas attiecību attīstību. Noma divās nozīmēs vājina interešu orientāciju.

Pirmkārt. Izbeidzoties nomas līgumam, zūd interese investēt kapitālu šajā zemē, bet cenšas vairāk no viņas ņemt ārā.

Un otrkārt. Noma "nokrejo" agrāro kapitālu, jo tas, kas nomaksāts nomā, vairs neradīs nekādus jaunus resursus. Tāpēc Latvijā es redzu nākotni lauksaimniecībā kā īpašnieku nozarē, nevis kā nomnieku nozarē. Lūk, šie divi momenti - saimniecību lielums un zemes izmantošanas formas -, ar kuriem es gribēju turpināt iepriekšējo runātāju aizsākto domu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien, man liekas, ir pilnīgi vienalga, par ko mēs nobalsojam, vai pieņemam šos priekšlikumus vai ne, jo diemžēl jāatzīst, ka komisija, izskatot šo likumprojektu, 16.panta pirmajā teikumā ir ierakstījusi pilnīgu absurdu, kas rada pārpratumus, un, kā zālē noskaidrojās, lielākā daļa deputātu, izlasot šo tekstu, nesaprata, kas tur īstenībā ir domāts. Es tikko kā pajautāju pāris žurnālistiem, kā viņi saprot to tekstu, un arī viņi to saprata tā, kā tas nav domāts. Jo šeit ir rakstīts: "par samaksu piešķiramās". Visi saprot - nopērkamās, jo samaksa ir maksa par preci, ko es saņemu. Par samaksu neko nevar piešķirt, par samaksu var nopirkt. Līdz ar to viss šis pants savā tālākajā būtībā zaudē savu jēgu.

Otra lieta. Ja mēs šeit sākam ielikt normas un robežas, cik daudz zemes drīkst piederēt cilvēkam, no kura mēs gaidām, lai viņš organizē brīvā tirgus apstākļos brīvi attīstošos saimniecību, tādā gadījumā mums vajag atgriezties pie vecās ierobežojošās sistēmas, ko kādreiz sauca par sociālismu.

Nākamā lieta. Es neesmu dzirdējusi komisijas pamatojumu, kāpēc ir noteikta šī platība - 100 hektāri. 1920.gadā bija pilnīgi skaidrs, kāpēc bija noteikts - ne vairāk kā 20 desetīnas. Tā ir viena divzirgu saimniecība, ko ar ģimenes darbaspēku, bez algotā darbaspēka, var apstrādāt. Bija skaidrs ekonomiskais pamatojums, kāpēc agrārajā reformā tika noteikts tāds zemes daudzums. Mazāk par 10 hektāriem... Latvijas apstākļos zemnieku saimniecība tad nevar eksistēt, tad viņa nav ražotāja, viņa ir vienkārši palīglīdzeklis, kā amatnieku saimniecība. Tāda, kas bija lielāka par 20 hektāriem, prasīja algoto darbaspēku. Kāpēc šeit ir minēti 100 hektāri? No kurienes tas ir ņemts? Vai tā ir viena traktora jauda? Vai kaut kas tamlīdzīgs? Kāpēc ir šādi parametri? Kāpēc ir šādas mežu platības? Un otra lieta ir tā, ka tas absolūti neatbilst tam, par ko mēs runājam savas valsts ekonomiskajā attīstībā. Ja mēs runājam par brīvu ražošanas attīstību, ļaujiet īpašniekam arī to attīstīt un nemēģiniet visus padarīt vienādus, uzliekot kaut kādus "griestus" un pasakot: ja tu strādā labāk, tu tomēr nedrīksti labāk strādāt, jo tev vairāk zemes mēs nedosim. Mēs sākam atkal sabiedrību mākslīgi dalīt. Bet es vēlreiz lūdzu pievērst uzmanību jau pašam pirmajam teikumam: "Îpašumā par samaksu piešķiramās..." Es ceru, ka komisija to atšifrēs. Cik es saprotu, šeit tiek runāts par zemes platībām, kas izpērkamas par sertifikātiem, nevis par naudu, bet samaksa var būt naudā, graudā un arī dažādās citādās formās, atkarībā no tā, kā savstarpēji vienojas īpašnieki.

Un vēl viena lieta. Es gan atbalstītu Grīga kunga priekšlikumu par panta otrās daļas svītrošanu. Tā ir vēlreizēja visa procesa birokratizācija. Birokrātiskais aparāts no tā tikai plauks un zels. Ierosinās viena komisija, izskatīs otra komisija, neatbalstīs otrā komisija, atgriezīsies pie pirmās komisijas, un pa vidu būs vēl tiesas process... Ja mēs gribam vairot birokrātisko varu un birokrātisko aparātu Latvijā, tad turpināsim no vienas komisijas sūtīt pie otras.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Saprotu, ka ir daudz pārpratumu sakarā ar 16.pantu, un gribu mazliet paskaidrot. Šī zeme, kas tiek piešķirta "îpašumā par samaksu"... zeme, kas tika piešķirta par sertifikātiem... Līdzšinējā prakse bija tāda: ja pagasts piešķīra kādam cilvēkam lauksaimnieciskās zemes platību, kas ir lielāka par 100 hektāriem, un vairāk par 50 hektāriem meža, tad šo jautājumu izskatīja Centrālā zemes komisija un parasti deva pozitīvu lēmumu jeb akceptu. Un tagad Grīga kunga priekšlikums ir tāds, ka šo lauksaimnieciskās zemes platību vajag palielināt no 100 hektāriem uz 150 hektāriem. Tā kā ir jau pagājis 1.novembris, pieteikšanās termiņš, kādā pagasti izskata tagad šos pieteikumus... un, ja būs tādi cilvēki, kam ir piešķirts vairāk par 100 hektāriem, bet kuriem savukārt būs mazāk par 150 hektāriem, tad viņiem nevajadzēs nākt uz Centrālo zemes komisiju un prasīt viņas akceptu. Tā ir visa šā panta būtība. Tāpēc es atbalstu Grīga priekšlikumu un gribu, lai arī jūs balsotu par to. (Starpsauciens no zāles: "Var!")

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Mūsu zemes reformas likumdošana ir ārkārtīgi samudžināta. Daudziem juristiem, nerunājot nemaz par tiem cilvēkiem, kuri ikdienā zemi apstrādā, ir ārkārtīgi grūti orientēties šajos mūsu pašu pieņemtajos un diemžēl ne vienmēr labajos likumos. Tādēļ es gribu uzdot jautājumu (un ceru sagaidīt atbildi no referenta): vai, pieņemot šo priekšlikumu... vai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu šobrīd viena fiziska persona vai juridiska persona var iegūt privātīpašumā no cita privātīpašnieka, respektīvi, nopirkt, vairāk nekā 150 hektārus zemes? Lūdzu, godāto referent, atbildēt uz šādu jautājumu. Es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs arī savā informācijā atsauktos uz konkrētiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu vēlreiz jums atgādināt, ka likums ir jālasa no paša sākuma. No paša sākuma visās nodaļās, līdz sestajai nodaļai, ir runa par zemes piešķiršanu par samaksu, šajā gadījumā visā likuma tekstā ir runa par sertifikātiem. Lai būtu kaut kāda vienlīdzība, lai viens nepaņemtu 500 hektārus, bet otrs varbūt tikai 5 hektārus, tika ieviesta šī norma - ne vairāk par 100 hektāriem. Bet, ja kāds sevišķi labi saimniekoja, tad viņš varēja dabūt arī vairāk. To speciāli izvērtēja pagastā, un viens ceļš jau bija šī Centrālā zemes komisija. Viņš varēja dabūt arī vairāk. Ir gadījumi, kad ir piešķirti arī 300 hektāru, ja pagastā ir izziņa, ka neviens no mantiniekiem vai citiem pretendentiem uz šo zemi nepiesakās. Parasti tās bija neauglīgas zemes vai purvu zemes. Grīga kunga ierosinājumam nav šajā mirklī jēgas, jo visa šī zemes pieprasīšana ir beigusies. Sākas zemes pirkšana. Zemes pirkšanā pašlaik ierobežojumu nav. Ja gribētu ielikt zemes pirkšanā ierobežojumu, tad tas būtu jāiestrādā vai nu īpašā likumā, vai šajā sestajā nodaļā. Kā bija Latvijas laikā? Jā, Latvijas laikā bija vispārējs Lauksaimniecības nolikums. Šajā nolikumā bija reglamentēts, ka sevišķi lielas platības var piešķirt ar tieslietu ministra atļauju. Ulmanis personīgi bija devis norādījumu tieslietu ministram kārtīgi izvērtēt katru saimnieku un tikai atsevišķos gadījumos šīs zemes piešķirt. Pat tad, ja mēs nobalsotu par Grīga kunga priekšlikumu, - pat tad nekas dzīvē nemainītos, jo šī zemes piešķiršana par sertifikātiem ir beigusies. Var būt, ka turpināsies atkal, bet tad tā jau būs balstīta uz citiem principiem, varbūt to piešķirs par kompensācijas sertifikātiem un naudu, varbūt tikai par naudu, tas ir cits jautājums. Aicinu - vienkārši likumu nesamudžināšanas labad - neatbalstīt šo Grīga kunga priekšlikumu. Tas nav vajadzīgs, jo nevienam zemi vairs nevar piešķirt tādā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es tomēr esmu nesapratnē. Es nevaru par šo 16.pantu ne balsot "pret", ne balsot "par", ne "atturas", jo - vai tad mēs balsosim par aplamu pantu? Cienījamā Anna Seiles kundze te runāja... runā par šiem hektāriem... Saka - piešķirt... Bet te taču lasām... es lasu vārdu pa vārdam. 16.pants: "Îpašumā par samaksu piešķiramās zemes platības maksimālais apmērs". Par samaksu piešķiramais. Nu ko tas nozīmē? Tas ir, iet zemi saņemt un, lai to piešķirtu, nes līdzi "kukuli", tas tādā veidā ir formulēts - "par samaksu piešķiramās". Ar sertifikātiem iet. Bet, ja šeit tas nav ierakstīts, katrs jurists taču tulkos tā, kā mēs tagad būsim šeit pieņēmuši. Kā var par samaksu piešķirt? Man prātā nav tas... Es nezinu, vai atturēties vai... vienkārši, kamēr nav izskaidrojuma...

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Rāznas kungs. Lūdzu!

J.Rāzna. Cienījamie kolēģi! Es negribu analizēt likuma iepriekšējo tekstu, kas bija līdz šim. Protams, ka tas varbūt nav tik precīzi izteikts, (Starpsauciens: "Normāli.") bet, es domāju, tie, kas skatījuši šo likumu no paša sākuma, saprot, par ko ir runa. Bet, manuprāt, Grīga kungam būtu jāatzīstas, ka viņš šeit vienkārši gribēja ielikt normu, ka, lūk, zemnieks var iegūt zemi īpašumā par sertifikātiem - līdz 150 hektāriem, bet, saprotot, ka laiks ir pagājis, šobrīd viņš uzskata, ka tie ir vispār atļaujamie hektāri, kurus zemnieks varētu iegūt īpašumā. Vai mums ir vajadzīgas lielas vai mazas zemnieku saimniecības? Es jums gribu tikai paskaidrot vienu lietu - ka republikā ir būtībā ļoti daudz saimniecību, kuru lielums ir 300 un 400 hektāru, un tās ļoti veiksmīgi strādā.

Vēl viens apstāklis, kas runā par labu šīm lielajām zemnieku saimniecībām, ir tas, ka šobrīd nav pieprasīta zeme apmēram pusmiljona hektāru platībā. Tad man, šeit stāvot, ir jāprasa: kas tad tos apsaimniekos? Tad mums gribot negribot ir šobrīd jāsaka, ka pārdosim tos ārzemniekiem, ja mēs ierobežojam paši savus zemniekus tā, ka viņi nevar apsaimniekot tik daudz zemes, cik viņi šobrīd vēlas.

30.gados Latvijā 4,4 miljonus hektāru apsaimniekoja 213 000 zemnieku. Ir aizgājis tas laiks. Šobrīd visās attīstītajās valstīs lauksaimniecībā strādā no 2% līdz (maksimāli) 6% strādājošo. Acīmredzot arī mums uz to ir jāiet. Tāpēc es lūdzu Grīga priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Grīga kunga priekšlikumu - izteikt 16.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 15, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. 25.priekšlikums ir deputāta Grīga priekšlikums izslēgt 16.panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 16.panta otrās daļas izslēgšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 26. priekšlikums.Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - papildināt 19.pantu ar jaunu sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 19.panta papildināšanu ar jaunu 6.punktu, kas ir šādā redakcijā?

Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Referent! Ir parādījies jauns papildinājums šādā redakcijā: "Valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", veicot zemes privatizāciju likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā." Tātad Privatizācijas aģentūrai ir tiesības realizēt zemi lauku apvidos. Vai jūs, godātais referent, varētu tik laipns būt un atbildēt, kādēļ ir vajadzīga šāda priekšlikuma atbalstīšana un kāpēc tas šeit ir parādījies? Es gribētu dzirdēt atbildi, pirms balsot, jo zinu, ka Engures ezera krastu jau pārdod. Kādreiz esošo Putnu novērošanas staciju. Ar mūsu iestāžu atbalstu. Lūdzu, paskaidrojiet, kāda loma ir Privatizācijas aģentūrai šeit.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Lieta ir tāda: ja kāds ir ieguvis zemi īpašumā (kaut vai par sertifikātiem, kaut vai atjaunojis savas īpašumtiesības), viņš var iegādāties sev papildu zemi? No kurienes viņš parasti, arī tagad, var iegādāties papildu zemi? No valstij piederošās zemes vai no pašvaldībai piederošās zemes. Valstij gan agrāk bija tiesības, gan arī turpmāk būs tiesības savu zemi privatizēt par sertifikātiem, ja viņa negrib ņemt naudu, tāpēc šajā nodaļā ir ierakstīts, ka var arī pārdot par naudu. Kas to veiks? Ministru kabinets ir ierosinājis, ka to veiks valsts akciju sabiedrība - Privatizācijas aģentūra. Kādi mums var būt iebildumi? Vai varbūt mēs vispār negribam, ka Ministru kabinets nosaka attiecīgo institūciju, kas veiks šo zemes privatizāciju? Es uzskatu, ka valsts sev piekrītošo, piederošo zemi, jo viņai bija zeme arī 1940.gadā un tā nevienam vēl nav sadalīta... Kāpēc lai viņa nevarētu turpināt to gan privatizēt, gan pārdot? Te ir noteikta tikai atbildīgā institūcija, nav pamata protestēt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Tomēr es jūtu, ka šeit samudžina šo likumdošanu, šos grozījumus, šos likumus, jo te jau 19.pantā ir rakstīts, ka zemes privatizāciju realizē Ministru kabinets un tā institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā. Tātad realizē Ministru kabinets. Kāpēc ir vajadzīgs speciāli vēl šeit uzsvērt to, ka to veiks akciju sabiedrība - Privatizācijas aģentūra? Tas man nav skaidrs.

Sēdes vadītājs. Godājamais Ozoliņa kungs! Saeima nevar nodarboties ar atsevišķu likuma pantu skaidrojumu. Likuma panti ir pieņemti 5. Saeimas vai 6.Saeimas laikā, un to teksts ir grozāms tikai Kārtības rullī un citos normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā.

Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Runāt gribētāju vairāk nav. Debates beidzam. Rāznas kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

J.Rāzna. Es gribu deputātus tikai informēt, ka šī norma ir iestrādāta tajā likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

Sēdes vadītājs. Tātad bija domstarpības par to, vai atbalstīt komisijas slēdzienu par 19.panta papildināšanu ar jaunu 6. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 8. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

J.Rāzna. 13.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums (27. priekšlikums) - precizēt 24.panta nosaukumu, jo patlaban tas neatbilst panta saturam. Komisija to atbalstīja, un 24.panta nosaukums ir "Zemes privatizācijas īpašie nosacījumi".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 28. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 24.panta pirmo daļu, jo tā iekļauta 10. panta otrajā daļā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna. 29. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 24. panta trešās daļas pēdējo teikumu kā ceturto daļu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un izteica šo teikumu kā trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 14. lapaspusē ir deputātes Seiles priekšlikums (30. priekšlikums) - izteikt 27. panta otro daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile nepieprasa balsojumu? Pārējie deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputātes Seiles ierosinājumu par 27. panta otro daļu. Pieņemts. Paldies.

J.Rāzna. Juridiskā biroja priekšlikums (31. priekšlikums) - aizstāt 27. panta otrajā daļā vārdu "dâvinājumi" ar vārdu "dâvināšana". Komisija to neatbalstīja, jo ir mainīta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šajā jautājumā atbildīgās komisijas slēdzienam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Juridiskā biroja priekšlikums (32. priekšlikums) - aizstāt 27. panta otrajā daļā vārdus "ðā likuma" ar vārdiem "ðās nodaļas". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Juridiskā biroja 33. priekšlikums - papildināt 27. panta otro daļu pēc vārda "maiņa" ar vārdiem "testamentārā mantošana, ieķīlātās zemes atsavināšana". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Tātad pieņemts.

J.Rāzna. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 34. priekšlikums - izteikt 27. panta otro daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 27. panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 15. lapaspuse. Es šeit gribētu deputātiem... Vispirms tātad mums vajadzētu izskatīt 36. priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus "Civillikuma noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "saskaņā ar Civillikumu". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs vispirms izskatām 36. priekšlikumu, kurā Juridiskais birojs ierosina aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus? Iebildumu nav. Tātad tas ir pieņemts.

J.Rāzna. Deputāta Grīga ieteikums ir 35. priekšlikumā - izteikt 28. panta pirmās daļas 3. punktu dotajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Paldies komisijai, ka viņa daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts 28. panta tālākajos apakšpunktos. Manā priekšlikumā bija diezgan precīzi pateikts par uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, es domāju, par ārvalstniekiem. Šā priekšlikuma jēga un būtība bija tāda, ka tie, kuri ir nomājuši šo zemi ne mazāk kā 30 gadu... Kādreiz bija dzirdams, ka varētu iznomāt zemi uz 99 gadiem, uz 50 un tā tālāk. Es domāju, ka 30 gadi ir normāls laiks. Ja kāda ārvalstu kompānija vai uzņēmējsabiedrība ir nomājusi 30 gadus, tad, es domāju, viņa ir pierādījusi, ka tā ir ieguldījusi investīcijas Latvijas tautsaimniecībā un ir lojāla pret mūsu valsti. Es pat domāju, ka arī tādiem cilvēkiem, teiksim, citas valsts pilsoņiem, varētu, ja viņi to vēlētos, piešķirt Latvijas pilsonību pēc 30 gadu ražena darba Latvijas labā. Un tāpēc es tomēr uzturu spēkā šo savu priekšlikumu, kurā ir noteikti 30 gadi uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas ir no ārvalstīm.

Sēdes vadītājs. Jūs pieprasāt balsot par to, jā? Paldies.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Katrs balsojums šajā nodaļā ir ārkārtīgi svarīgs. Mēs runājam par subjektiem, kas varēs iegūt zemi, kas varēs zemi pirkt. Nu jau vairs nevis privatizēt, bet pirkt. Ja Grīga kunga priekšlikums būtu tāds, kā viņš runāja no tribīnes, tad es pilnībā varbūt arī varētu viņu atbalstīt, tad es nenāktu šeit tribīnē runāt. Bet diemžēl Grīga kunga priekšlikums saka tā, ka šie ierobežojumi - 30 gadus nomāt zemi un tikai pēc tam iegūt to īpašumā - ir Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām, kurās puse pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Un, ja tālākajos pantos mēs nobalsojam par pilnīgi brīvu zemes tirgu ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, kur tad mēs nonāksim? No šī viedokļa skatoties, es aicinu neatbalstīt Grīga kunga priekšlikumu, jo katrai mūsu paju sabiedrībai, akciju sabiedrībai, kura reģistrēta Latvijā, 30 gadus būs jānomā zeme, un viņa vēl domās, kurš tas iznomātājs ir - valsts, pašvaldība vai privātpersona. Iesaku to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Grīga priekšlikumu - izteikt 28. panta pirmās daļas 3. punktu sekojošā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 32, atturas - 13. Grīga kunga priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 37. priekšlikums - deputāts Zīle ierosina papildināt 28. panta pirmās daļas 3. punktu dotajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle vēlas runāt - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība tātad skar 28. panta 3. punkta "b" apakšpunktu, kurš ir arī galīgajā versijā. Tātad doma ir papildināt par šiem savstarpējiem investīciju līgumiem, par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību attiecībā uz konkrētām valstīm, vajadzētu paredzēt punktu, ka šajos līgumos ir precīzi fiksētas tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikā reģistrētām personām iegādāties zemi šajās valstīs. Es minēju, kā jūs atceraties, ka ir informācija... mēs esam, man liekas, pat daļēji izskatījuši vairākus šāda veida līgumus ar bijušajām NVS valstīm, kur jau projektu veidā, teiksim, ar Baltkrieviju, un es pieņemu, ka arī ar Krieviju tas vairs nav tālu... Un, ja mēs zinām, kādas īpašuma tiesību normas attiecībā uz zemi ir šajās valstīs... teiksim, Krievijā ir vairāku kategoriju tā saucamās īpašuma tiesības, kuras, pēc mūsu izpratnes, bieži vien nemaz nav īpašuma tiesības. Par Baltkrieviju es precīzi nevaru pateikt, bet domāju, ka tur šis jautājums nav izlemts. Šādā gadījumā mēs tad vienpusējā kārtībā dodam šo valstu pārstāvjiem un viņu juridiskajām personām tiesības iegādāties zemi tikai tāpēc, ka viņi ir noslēguši kaut kāda veida investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu. Mans priekšlikums būtu tomēr uzturēt spēkā šo priekšlikumu un papildināt viņu ar šo palīgteikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Zīles priekšlikumu - papildināt 28. panta pirmās daļas 3. punkta "b" apakšpunktu aiz vārdiem... un tālāk kā jums iesniegtajā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. 38. ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 28. panta pirmās daļas 3. punkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja. Praktiski tas ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 28. panta pirmās daļas 3. punkta "c" apakšpunktā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Praktiski par to pašu ir arī 39. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Seile un Rāzna, - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 28. panta pirmās daļas 3. punkta "c" apakšpunktu. Un praktiski tas nozīmē, ka šis punkts, šīs publiskās akciju sabiedrības, pāriet uz 28. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Piedodiet, (Starpsauciens: "Jâbalso!") ir iebildumi! Vai kāds vēlas protestēt? Pieprasa balsojumu. Paldies. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāte A.Seile: "Tâdā gadījumā debatēt!") Debatēs vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Īstenībā abi šie priekšlikumi, kurus ir iesnieguši Rāzna un Seile un kurus ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija... Nākošais priekšlikums, kuru iesniedzis Ministru prezidents Šķēle, ir viss šī likuma sāls - būs vai nebūs publiskajām akciju sabiedrībām pilnīgi brīvas tiesības nopirkt zemi.

Kas tad ir publiskās akciju sabiedrības? Presē jau vairākkārt tiek izteikti nosodījumi tiem, kas izsaka ierosinājumu - neatbalstīt brīvu zemes tirdzniecību publiskajām akciju sabiedrībām. Tiek uzdots jautājums: "Kâ? Jūs neļausit zemi iepirkt Unibankai, "Staburadzei" vai kādai citai akciju sabiedrībai?" Bet šodienas "Dienā" mēs lasām publikāciju, ka Unibankas akcijas kotēsies pasaules starptautiskajās biržās un ka Unibanka ir viena no pievilcīgākajām bankām Baltijā ar visspēcīgākajām pozīcijām vietējā tirgū. Un tagad viņai tiek radītas iespējas savas akcijas realizēt Latvijā un Rietumu tirgū.

Ja mēs nobalsosim, ka Unibanka var pilnīgi brīvi iepirkt zemi un pārdot viņu, tad īstenībā mēs "pakļaujam sitienam" savus pašreizējos zemes īpašniekus, kuriem varbūt šādu iespēju nebūs tik veikli pārdot Rietumu tirgū šo zemi. Un es domāju, ka aiz šī jēdziena "publiskās akciju sabiedrības" var slēpties ļoti daudzas akciju sabiedrības, kuras sāks šos starpniecības darījumus ar zemi. Varbūt ir mazliet pāragri.

Bet tad ir jājautā tā: ja mēs nenobalsosim par šo priekšlikumu, ka publiskajām akciju sabiedrībām atļaujam brīvi uzpirkt zemi, vai tad viņas vispār nevarēs dabūt zemi? Nē, tā tas nav! Tikai katrā gadījumā šis jautājums būs jāsaskaņo ar konkrētā zemes gabala teritoriālo pārvaldi, ar vietējo pašvaldību. Pašlaik visus darījumus ar zemi, arī hipotēku darījumus, veic viena banka Latvijā - tā ir Latvijas Hipotēku un zemes banka. Latvijas brīvvalsts laikā bija divas bankas - Vispārējā Latvijas lauksaimniecības banka un Zemes banka. Un tikai sakarā ar to, ka ulmaņlaika valdība toreiz bija noteikusi šo ierobežojumu, mēs tagad varam atrast visus baltvācu īpašumus, visus apšaubāmos valsts īpašumus, un mēs viņus tagad varam dalīt šiem mūsu pilsoņiem, privātpersonām, mūsu Latvijas valstī reģistrētām juridiskajām personām, varam nodot zemi valstij un pašvaldībai, un tad var šo zemi pārdot tālāk.

Ja kāda cita banka grib iegūt šīs tiesības, tad to vajag darīt citādākā un ar citu likumu noteiktā kārtībā. Kā šīs tiesības ieguva Hipotēku un zemes banka tagad - mūsu zemes reformas laikā? Bija īpašs likums par Hipotēku un zemes banku. Šis likums 81. panta kārtībā tika atcelts, bet banka darbojās uz savu statūtu pamata, tātad statūti regulē šo kārtību. Nekas ne Ministru kabinetam, ne Latvijas Bankai netraucē apstiprināt arī vēl kādu banku citā noteiktā kārtībā, bet nevar jebkurai publiskai akciju sabiedrībai dot tiesības uzpirkt zemi neierobežotos daudzumos.

Kāpēc es tā uzstājos par šo jautājumu? Pavisam nesen mēs tikāmies ar Taivanas parlamenta pārstāvjiem un biznesmeņiem, un saviesīgajā vakarā, tad, kad Taivanas pārstāvji uzzināja, cik pie mums maksā zeme Rīgas centrā un ka turpat Rīgas nomalē šīs zemes cena ir tikai 200 dolāru par pushektāru, viņi izvilka no kabatas 100 dolāru naudas zīmi, sniedza to mūsu deputātiem un teica: "Slēdzam darījumu! Tā būs pirmā iemaksa!" Jo mūsu zeme ir tik lēta, bet par tik lētu maksu Saeimas deputātus, protams, nopirkt nevar. Cik maksā zeme Taivanas nomalē? 120 kvadrātmetri - 300 000 dolāru. Tā ir tā starpība. Jūs varat teikt: "Kamēr mēs nepalaidīsim pilnīgi brīvu zemes tirgu, tikmēr šī cena neaugs!" Augs! Šis zemes tirgus sākas jau tagad. Mūsu juridiskās personas nav kavējušās zemi iepirkt un iepirks viņu vēl vieglāk, jo ar šo likumu palīdzību šī kārtība tiks vienkāršota. Bet nevar pilnīgi brīvi jebkura publiskā akciju sabiedrība veikt šos starpnieka pienākumus, un tāpēc arī, piemēram, Vācija jau ir attapusies, ka arī viņiem ir šī problēma. Tur lielus zemes gabalus ir uzpirkušas starpniekfirmas, tāpēc nevar attīstīt vairs šo pilnīgi brīvo zemes tirgu. Labi gribēdami, mēs panāksim gluži pretējo. Katrs, kam ir liekā, "neatmazgātā", nauda, katrs mūsu Austrumu kaimiņš caur šo publisko akciju sabiedrību... viņš radīs jaunu šādu publisko akciju sabiedrību un varēs iegādāties Latvijas zemi. Tāpēc es jūs ļoti lūdzu iedziļināties šajā punktā, kas faktiski ir viss likuma sāls, un atbalstīt Taustaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kura ir atbalstījusi manu un Rāznas kunga priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi Centrālā zemes komisija.

Katrā saietā, kur tiekas Latvijas iedzīvotāji, visi jautā: vai tiešām jūs pieļausit šo pilnīgi nekontrolējamo zemes pārdošanu? Es piekrītu. Var pārdot. Arī cenai ir jāaug, bet tam visam jānotiek normālā kārtībā.

Un šajā gadījumā es aicinu noraidīt Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu, jo kādreiz var gadīties arī tā, ka Ministru prezidents varbūt līdz galam nav šajos jautājumos iedziļinājies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ļoti liela daļa taisnības Annas Seiles teiktajā tiešām arī ir. Diemžēl Latvijā nedarbojas civilizēta biznesa likumi. Vienalga, vai pieņems šo labojumu vai nepieņems, publiskās akciju sabiedrības diemžēl to spēs tik un tā darīt.

Paskaidrošu mehānismu, kurš šodien darbojas Latvijā. Teiksim, banka "Baltijas tranzītu banka". Es domāju, ka šāda pati operācija tika veikta arī caur Kuļika kunga Komercbanku. Tātad kāds ir mehānisms? Šodien firma, kurai ir neskaidrs naudas izcelsmes avots, slēdz līgumu ar banku par starpniecību nekustamā īpašuma tirdzniecībā. Austrumos bankas starpniecības grupa meklē pircēju Latvijas zemei. Lai zemi varētu lētāk nopirkt, banka kreditē starpniekfirmu. Tādas es varētu kādas desmit nosaukt, un pārdevējam uzreiz tiek izmaksāts kredīts 70% apmērā no inventarizācijas biroja noteiktā vērtējuma, kas arī ir fiksēts zemesgrāmatā. Šādu operāciju tie, kuri to grib, šodien var arī veikt, un tādas operācijas ir pietiekoši daudz veiktas. Ja banku prezidenti vēlas saukt mani pie tiesas par goda un cieņas aizskaršanu, varu pierādīt to ar dokumentiem.

Tātad vienalga, vai mēs iebalsosim vai neiebalsosim likumā šo normu, būtisks ir tikai viens - Austrumu tirgus pārstāvji lieliski prot apiet likumu ar līkumu. Rietumu puses pircējs šādu līkumu nevēlas mest, jo viņš nav tā audzināts jau gadsimtiem ilgi. Tātad, ja mēs gribam pievērsties ar prioritāti uz Austrumiem, tad atbalstīsim. Ja negribam šo prioritāti dot tikai uz Austrumu pusi, tad noraidīsim. Lūk, kāda alternatīva mums šobrīd ir iespējama.

Līdz ar to, lai līdzsvarotu un liberalizētu zemes tirgu, es labāk izvēlētos līdzsvaru starp Rietumu un Austrumu pircēju un noraidītu šo te Seiles un Rāznas labojumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimā! Ne visam var piekrist, kas no šīs tribīnes tika izteikts šī priekšlikuma sakarā. Ja mēs runājam par publiskajām akciju sabiedrībām kā uzņēmējdarbības formu, tad jārunā ir par to, ka šeit ir tiešām uzsvērts šīs uzņēmējdarbības publiskums. Šis nav slēgta tipa uzņēmējdarbības veids. Šīm publiskajām akciju sabiedrībām ir jātirgo savas akcijas publiski Fondu biržā, un līdz ar to tas ir ļoti atklāts un pārraugāms uzņēmējdarbības veids. Publiskās akciju sabiedrības ir tās, caur kurām, kotējot šos vērtspapīrus Fondu biržā, ilgtermiņa investīcijām tiek piesaistīti līdzekļi. Un šis jautājums līdz ar to ir saistīts arī ar investīciju piesaistīšanu Latvijā. Un es nedomāju, ka šim uzņēmējdarbības veidam, caur kuru mēs Latvijas tautsaimniecībā gribam veicināt šīs investīcijas, būtu jānosaka kaut kādi darījumu ierobežojumi.

Šajā situācijā ir runa par to, ka šis pants nosaka darījumu subjektus. Un es pilnībā atbalstu to, ka par vienu no darījumu subjektiem tiek minētas publiskās akciju sabiedrības. Ja mēs gribam noteikt kaut kādus ierobežojumus zemes tirgum, tad tie ir jānosaka nevis attiecībā uz darījumu subjektu, bet gan uz darījumu mērķi. Un šajā gadījumā es jūs vēlāk aicināšu atbalstīt deputāta Zīles priekšlikumu par 29.pantu, kurš noteiktu ierobežojumus darījumiem ar lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi. Tātad tas būtu jārisina, izejot no šiem zemes lietošanas mērķiem, un tā šajā gadījumā varbūt būtu pareiza pieeja.

Un tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt šo Rāznas un Seiles priekšlikumu, bet atbalstīt pēc tam Ministru prezidenta Šķēles priekšlikumu - 40.priekšlikumu - un vēl pēc tam atbalstīt arī deputāta Zīles priekšlikumu, kurš ir pilnīgi normāls un kurš nodrošina to, ka šis tirgus tiek kontrolēts un tiek ierobežots. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile grib otrreiz runāt, bet Valdmaņa kungs nav vēl runājis. Valdmaņa kungs, jums priekšroka!

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es būtu labprāt atļāvis Seiles kundzei nākt pirmajai, jo varbūt viņa atbildētu uz to, ko es šeit nesaprotu. Mums Vītola kungs mēģina apgalvot, ka subjekts ir vienīgā lieta, par kuru šeit tiek runāts. Bet es lasu šo pantu, un tas man saka, ka zemi var iegūt neierobežoti. Un tur ir vai nu kaut kāda maldināšana... Es negribētu teikt, ka Vītola kungs mūs tīši mēģina maldināt. Un es negribētu teikt, ka es jūs tīši maldinu, bet es lasu to pantu, kas saka, ka zemi var iegūt neierobežoti saskaņā ar šo pantu. Un tādā gadījumā, ja mēs tagad atļausim kādai lielai pasaules firmai atnākt un uzpirkt visu Latviju un pārdot viņu varbūt Lielkrievijai vai kādai citai valstij... mēs it kā to atļausim šajā pantā. Es domāju, ka Seiles kundze ļoti pareizi pateica, ka šeit ir tas sāls šinī likumā. Un es nesaprotu, kāpēc Vītola kungs, kuru es gribu uzskatīt par godīgu un pareizu cilvēku... es ceru, ka viņš atnāks otrreiz runāt un paskaidros man, kā viņš var to pantu lasīt, kā viņš viņu lasa.

Es šeit saskatu kaut ko pilnīgi nepieņemamu. Šeit ir tas sāls. Un, ja mēs atļausim nopirkt visu Latviju un tad to kotēt Tokijas biržā vai Taivanas biržā, tad visa Latvija aizies... Un tas nav atļauts, pēc mana prāta. Mums jābalso "pret". Mums jābalso, kā Seiles kundze teica.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - otro reizi.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Latvija ir pārāk maza zeme, lai mēs ar viņu spēlētos, bet mums ir jūra, un visi grib, lai viņiem būtu "logs" uz Eiropu, kā to jau savā laikā gribēja Pēteris Pirmais. Nebūs šī "loga", ja mēs paši to kārtīgi noturēsim. Manuprāt, pilnīgi nepamatoti ir Vītola kunga aicinājumi balsot par Zīles kunga priekšlikumu, kurš absolūti neko neizsaka un neierobežo, kurš, protams, ir derīgs, bet kurš nestājas pretī šim jautājumam par publiskajām akciju sabiedrībām.

Un tāpēc es aicinu frakciju "Tçvzemei un Brīvībai" lēti neļaut uzpirkties ar šādu viena balsojuma solījumu un balsot "pret" zemes pārdošanu publiskajām akciju sabiedrībām. Jā, protams, mēs varam būt pasaules pilsoņi un domāt, kā ašāk ieskriet Eiropā, bet diez vai mēs kādreiz būsim latvieši, ja mēs pieņemsim šo likuma labojumu. Kāpēc? Nav jau tā, kā šeit visi skaidro, ka tādā gadījumā publiskās akciju sabiedrības vispār nevarēs dabūt zemi. Viņas varēs dabūt zemi, bet ar šajā pantā un tālākajos pantos noteiktiem ierobežojumiem. Šie ierobežojumi nav lieli. Viņi ir tādi, ka nevar dabūt zemi mūsu valsts pierobežas joslā. Ne Spānija, ne Itālija, ne Kanāda nevarēs dabūt zemi mūsu pierobežas joslā. Vai tas ir šausmīgs ierobežojums? Jūs paši zināt, cik šaura ir šī pierobežas josla. Viņi nevarēs dabūt zemi mūsu valsts rezervātos, kuri aizņem tikai dažus procentus no mūsu Latvijas teritorijas. Tie ir tie ierobežojumi. Viņi nevarēs dabūt mūsu piejūru. Mūsu ostas viņi nevarēs dabūt, bet atliek šai pašai mūsu Saeimai izdarīt vienu grozījumu Ostu likumā, un tad šo zemi mēs varēsim par ļoti dārgu naudu... Divus gadus mēs varēsim šajā Saeimā un valdībā lepni dzīvot, ja mēs savu Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu pārdosim. (No zāles deputāts V.Dozorcevs: "Klusāk runā!")

Ā, es varu runāt arī klusāk. Jā! Nu redzat, un tāpēc es jūs ļoti aicinu izvērtēt visu savu turpmāko darbību, balsojot par šo punktu. Par ko jūs balsosit, par to jūs turpmāk arī stāvēsit - par Latviju vai ne par Latviju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Acīmredzot man ir jāpaskaidro šeit dažas lietas. 28.panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts, ka šie darījumu subjekti var būt reģistrētās juridiskās personas, Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, ar ierobežojumiem, proti, nosakot, ka puse no pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Un it kā zem šīs uzņēmējsabiedrības formas mums būtu jāiekļauj arī publiskās akciju sabiedrības. Bet tas nav iespējams, tāpēc ka publisko akciju sabiedrību akcijas tiek kotētas, tirgotas biržā. Līdz ar to nav iespējams kontrolēt, vai puse vai nezin cik daudz pieder šiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Šīs akcijas var tikt kotētas ne tikai Rīgas fondu biržā, bet arī citās biržās, un līdz ar to šeit ir jāizdala šīs publiskās akciju sabiedrības kā atsevišķa uzņēmējdarbības forma.

Valdmaņa kungs, tagad atbilde jums! 28.pantā, ja jūs paskatīsities tabulā, ir tiešām runa tikai par darījumu subjektiem. Tiem subjektiem, kuriem ir tiesības veikt darījumus ar zemi. Un tas, par ko jūs runājat, ir 29.pantā, nākamajā, jo 29.pants ir "Zemes īpašuma darījumu ierobežojumi". Par ierobežojumiem mēs runāsim nākamajā pantā. Šeit mēs runājam par darījumu subjektiem. Es neuzskatu, ka ir jānosaka darījumu ierobežojumi publiskām akciju sabiedrībām, kas ir viena no ļoti labi pārraugāmām, atklātām uzņēmējdarbības formām.

Ņemot vērā šeit šos paskaidrojumus, ko es izteicu, es lūdzu jūs neatbalstīt Seiles un Rāznas priekšlikumu un atbalstīt Šķēles kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Man tiešām ļoti grūti saprast, kāpēc Māris Vītols, runājot par šo priekšlikumu, atkal vai nu tīšuprāt, vai netīšām cenšas nepareizi pasniegt tā priekšlikuma būtību un tās likuma normas, par kurām mēs tagad balsosim. Es nezinu, Vītola kungs, kāpēc jums vajadzēja citēt šā likuma tekstu, kāds bija pirms Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas. Bet kāpēc jūs neskatījāties šīs pašas tabulas otrajā ailē, kur ir ierakstīta šī otrajā lasījumā nobalsotā redakcija? Tur šā 28.panta pirmajā daļā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, var iegūt īpašumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, un tālāk seko uzskaitījums, un šajā uzskaitījumā ir 3.punkts, kurā rakstīts ir pavisam kas cits nekā tas, ko jūs teicāt. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Komisijas varinatu lasi!")

Es lasu to, kas ir otrajā lasījumā nobalsotais. Attiecībā uz to ir iesniegts šis deputātu Rāznas un Seiles priekšlikums. Tas ir pirmais. Tātad šeit nav nekāda sakara ar šīm publiskajām akciju sabiedrībām, ar uzņēmējsabiedrībām, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem.

Un otrais. Tiešām nepamatota ir arī Vītola kunga argumentācija, saistot šo priekšlikumu ar deputāta Zīles priekšlikumu, kurš tabulā ir priekšlikums nr.63 un kurš arī ir visnotaļ derīgs un atbalstāms, bet kurš nekādā ziņā nevar būt par aizstājēju šim priekšlikumam, jo šobrīd jautājums ir par to, vai tiks noteikti kaut kādi ierobežojumi šīm publiskajām akciju sabiedrībām. Lūdzu par to arī runāt un lūdzu nedezinformēt Saeimu.

Es aicinu atbalstīt deputātu Rāznas un Seiles iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Godātais Vītola kungs! Vītola kungs, pasaule ir pilna ar ierobežojumiem. Tādi kā tie, par ko mēs šeit runājam... ka varētu būt firma reģistrēta... un pusei vai 60%, vai kaut kādiem citiem procentiem no pajām jāpieder pilsoņiem jeb iedzīvotājiem, un tad tā otrā firmas daļa varētu tikt kotēta citur. To ļoti vienkārši dara. Vienkārši ir divas kategorijas paju ar līdzīgām balsstiesībām, ar līdzīgām peļņas tiesībām, bet viena daļa no tām pajām var tikt tirgota tikai Latvijā Latvijas pilsoņiem. Ja varētu, pat tiktu atklāti pārdotas visā pasaulē Latvijas pilsoņiem, bet nevar viņas pārdot nepilsoņiem. Tas jūsu atbalsts Šķēles kunga pozīcijai ir atkal maldinājums. Es saprotu, ka pieredzes drusku trūkst, bet nevajadzētu uzstāties tādās pozīcijās, kuras tautai ir ļoti bīstamas... ar neprecīzu domas veidu. Ja firma grib būt reģistrēta Latvijā, grib būt Latvijas pilsoņu kontrolē, tad viņa var tikt kotēta visā pasaulē un viņa var palikt kā subjekts, kas varētu it kā pirkt šo zemi.

Seiles kundzei ir pilnīga taisnība. Šeit ir tas "sâls", un es nesaprotu, kāpēc jūs to gribat noslēpt, kāpēc jūs gribat mūs maldināt, mēs piespiedīsim to pogu, un tad jau būs izdarīts. Man ir žēl, ka man tas ir jāsaka, bet es šeit saprotu tikai maldināšanu. Turēsimies pie Seiles kundzes ieteiktā!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Runāt neviens vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Rāzna.

J.Rāzna. Komisijas vārdā es tikai gribu pateikt, ka, lūk, šī redakcija, kas šeit ir, - tā nav ne deputāta Rāznas, ne Seiles kundzes, bet tā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcija. Tas ir viens.

Otrs. Es gribu pateikt tikai to, ka praktiski jau publiskajām akciju sabiedrībām netiek aizliegts pirkt zemi. Un tas, ka viņa izprasīs no pašvaldības, - manuprāt, tas nekas briesmīgs nav. Jautājums ir cits: vai mēs atļausim, kā Seiles kundze teica, šīm publiskajām akciju sabiedrībām iegādāties zemi piejūrā, pierobežā un rezervātos? Kāpēc tādām publiskajām akciju sabiedrībām varētu būt šī zeme tur vajadzīga? Tad jāuzdod tāds jautājums. Bet katrā ziņā tas ir deputātiem izlemjams, un es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Godājamie kolēģi, ļoti lūdzu pievērst uzmanību balsojumam. Tātad balsojam par deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu, kuru atbalsta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 28.panta pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 40.priekšlikums (iesniedzis Ministru prezidents Šķēles kungs) - papildināt 28.panta pirmās daļas 3.punktu ar jaunu "d" apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz pieprasa balsojumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu!

Cienījamie kolēģi, tātad balsojam par Ministru prezidenta Šķēles izteikto priekšlikumu - papildināt 28.panta pirmās daļas 3.punktu ar jaunu "d" apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 12, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. 41.priekšlikums (iesniegusi deputāte Seile) - izslēgt 28.panta pirmās daļas 4.punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja mēs nobalsojam par to, ka publiskās akciju sabiedrības var zemi pilnīgi brīvi iegādāties - pirkt, pārdot, uzpirkt un pārdot tālāk, - tad es neredzu iemesla, kāpēc lai mūsu partijas un, kā šeit ir rakstīts, reliģiskās organizācijas nedarītu to pašu. Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad priekšlikums nav balsojams un nav skatāms.

Lūdzu, Rāznas kungs, iesim tālāk!

J.Rāzna. 42. priekšlikums ir deputāta Ozoliņa priekšlikums - papildināt 28.panta 4.punktu ar vārdiem "kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Mums vajadzētu tomēr padomāt, pirms mēs balsojam - atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu. Mēs zinām, ka Latvijā jau izsenis - vairākus simtus gadu vai varbūt desmit vai divdesmit gadus - pastāv vairākas reliģiskās organizācijas, kuras ir reģistrējušās un kuras strādā un pret kuru darbu nekādu iebildumu nav. Mēs zinām, ka ir katoļi, ir pareizticīgie, ir luterāņi, ir baptisti un visiem viņiem pieder īpašumi, visiem pieder zeme. Ir pareizticīgo klosteri pie Jelgavas, un šiem klosteriem pieder diezgan plaša zeme un lauki. Es nezinu... vai nevajadzētu tomēr ievērot šo trīs gadu laiku? Un kāpēc? Man rodas šaubas, vai visas organizācijas, kas te minētas, - reliģiskās, sabiedriskās, - vai tās visas ir tik lojālas pret mūsu valsti, pret mūsu pilsoņiem un vai viņiem zeme nebūtu vajadzīga kādiem citiem mērķiem. Šajā sakarībā atcerēsimies Japānā notikušo tiesu! Kad tāda "Atdzimšanas sekta" centās noindēt metro pasažierus, gāja bojā 11 cilvēki un 5000 cilvēku bija saindēti, ievainoti un cīnījās starp dzīvību un nāvi.

Mēs zinām, ka ir tāda Saules sekta, kura veic pašsadedzināšanos Šveicē, arī Francijā. Mēs zinām, ka ir mūniešu sekta, kas Latvijā ir jau guvusi diezgan lielus panākumus, ir diezgan plašs šīs sektas piekritēju pulks, un tas arvien paplašinās, un pat pie Saeimas ēkas, kā atceraties, mūnieši piketēja un pieprasīja sev dažādas tiesības, to skaitā tiesības iegādāties zemi.

Nesen mēs visi bijām liecinieki tam, ka "Jehovas liecinieku" sekta ļāva jeb pat pieprasīja nomirt vienai no saviem piekritējiem. Kā jūs atceraties, jaunai sievietei, astoņpadsmitgadīgai meitenei, neatļāva pārliet asinis. Es domāju, ka tādas sektas, kas nāk un iet, vai arī tādas, kas nāk, lai šeit nostiprinātos, un atkal pelnītu, un praktiski apkrāptu mūsu pilsoņus... Ja sabiedriskās organizācijas un reliģiskās organizācijas vismaz trīs gadus - tas taču nav daudz - pierādītu, ka viņu darbošanās atbilst Latvijas kultūrai, mūsu mentalitātei un ka tā neposta mūsu zemi, tad tas būtu normāli. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, kurš skan: zemi var iegūt tās sabiedriskās un reliģiskās organizācijas to īpašumā esošo būvju un ēku uzturēšanai, "kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi". Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Ozoliņa priekšlikumu - papildināt 28.panta 4.punktu ar vārdiem... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Rāznas kungs!

J.Rāzna. 43.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas un deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums - izteikt 28.panta pirmās daļas 4.punktu iesniegtajā redakcijā. Komisija to daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs.Vai deputāti neiebilst? Iebilst. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimā! Šā jautājuma sakarā es gribu salīdzināt to, kāda bija otrajā lasījumā piedāvātā un nobalsotā redakcija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītā redakcija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi tādu redakciju, kura nosaka, ka Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas var iegūt zemi to īpašumā esošo ēku un būvju uzturēšanai. Mēs nevaram un negribam piekrist šādam traktējumam un lūdzam, lai mēs neatbalstītu, ka Saeima sašaurinātu pieeju šim jautājumam.

Ļoti bieži mēs saskaramies ar situāciju, ka pilsoņi vēlas ziedot baznīcai un ziedot reliģiskajām organizācijām, dāvinot tām savu zemi. Nepavisam nav noteikti jābūt ēkām un būvēm uz tās. Es nezinu, kāpēc mums vajadzētu ierobežot baznīcai iespēju pieņemt ziedojumus zemes veidā. Īpaši tādēļ, ka tas jau šodien ļoti plaši notiek, piemēram, evaņģēliski luteriskajā baznīcā un citās šajās tradicionālajās baznīcās, kuru īpašumā atrodas lielas zemes platības. Es uzskatu, ka mums ir jāveicina zināmā mērā arī šī žēlsirdība, un, ja cilvēki grib ziedot, dāvināt baznīcai savu zemi, lai tā būtu baznīcas īpašumā, tad mums nevajadzētu to ierobežot. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu - 43.priekšlikumu, kurš nosaka, ka var arī dāvināt šo zemi, un ne tikai to zemi, kas būtu nepieciešama baznīcas ēku un būvju uzturēšanai, bet zemi vispār. Lūdzu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs atbalstījām deputāta Ozoliņa priekšlikumu, bet tas ir papildinājums, kurš neizslēdz iespēju atbalstīt 43.priekšlikumu. 43. priekšlikums, tieši tāds teksts, kādu piedāvā, attiecas tikai uz reģistrētām reliģiskām organizācijām. Es aicinu atbalstīt tieši šo priekšlikumu, lai izslēgtu Latvijā reģistrētās sabiedriskās organizācijas, jo, ja mēs atļausim šīm sabiedriskajām organizācijām saimniekot, mēs radīsim papildu jūkli. Varētu jums uzrādīt veselu virkni šādu sabiedrisko organizāciju, sākot ar militāro pensionāru biedrību un tamlīdzīgām organizācijām. Un mēs ar mīļu prātu vēlamies viņiem dot iespēju šeit Latvijā manipulēt ar ēkām, būvēm un zemi. Pie tam nav jau runa tikai par tādām, par kādām es nupat runāju, - par militāro pensionāru biedrību un tamlīdzīgām organizācijām, runa jau ir arī par tām pašām diezgan īpatnējām darbībām, ar kādām partijas uzkrāj savas vērtības. Ja kāda mazāk naudīga partija vēlas godīgi pakaulēties un noslēgt sev izdevīgu līgumu, ar kura palīdzību pēc iespējas mazāk ir jāmaksā, tas tiek uzskatīts kā liels negods, bet, ja kāda cita partija ar veikliem paņēmieniem vienkārši tiek pie ēkām, būvēm un tas viss ļoti skaisti izskatās... Un, ja mēs vēl viņiem dosim iespēju manipulēt ar zemi, es domāju, ka, lūk, tas ir galīgi nepieļaujami. It īpaši tad, ja apzināmies, ka mēs atrodamies tādā posmā, kad faktiski mums šīs organizācijas veidojas, tiek ar dažādiem "gâjieniem" izmantotas, pārreģistrētas šīs pirmskara organizācijas un visādā veidā tiek pierādītas tiesības uz visādu pārmantojamību. Es domāju, ka mēs ar šāda daļēja atbalsta palīdzību radām tikai papildu sarežģījumus. Mēs padarām atkal likumu piebāztu ar visādiem papildu pielikumiem, faktiski mēs padarām stāvokli pēc iespējas mazāk kontrolējamu. Jau savulaik Augstākajā padomē daži veikli darboņi, izmantojot daudzu mūsu patriotisko noskaņojumu, centās "iesmērēt" vienu likumprojektu pēc otra. Iepriekš bija apzināti radīti "caurumi" ðajos likumprojektos, lai varētu tos pēc tam ārkārtīgi ērti izmantot. Viens no ļoti tipiskiem piemēriem ir viss tas, kas attiecas uz bankām, banku saimniecību, banku atbildību un tā tālāk. Lūk, tagad mēs par katru cenu... tomēr esam jau nedaudz pastrādājuši, nu, vismaz kaut kādu pieredzi ieguvuši, es ceru, ar nelielu godīguma piejaukumu... mēs tagad to pašu cenšamies 6.Saeimā izdarīt. Es saprotu, te tagad ir ļoti gudri prātnieki mūsu vidū (it īpaši daži gados jaunāki, ne jau tikai starp deputātiem), kuri visu laiku te dala deputātus tajos konservatīvajos, atpalikušajos, kuri nekā nejēdz no brīvā tirgus, kuri bremzē valsts attīstību, un tas tiek ļoti gudri uzrakstīts. Tā jau var uzrakstīt, protams. Protams, turpināsim šādā veidā, turpināsim tēlot, ka mēs esam ārkārtīgi moderni, ka mēs atbalstām visas modernās ekonomiskās tendences. Es tikai gribētu, lai mēs visi arī pasekotu, pie kā tas novedīs dažu gadu laikā, un man liekas, ka tā statistika, kas tagad ir Latvijā, mūs pietiekami labi pārliecina. Šajā gadījumā es drusku plašāk par to runāju, vienkārši tāpēc, ka šī jau ir konceptuāla pieeja likumam: vai mēs apzināti radām vēl un vēl liekas iespējas manipulēt ar Latvijas zemi, vai tomēr ievērojam kaut kādus nosacījumus. Un ļoti nepareizas ir šeit bieži lietotās frāzes, ka, lūk, Igaunijā, tas ir pilnīgi brīvi. Nav tas tā. To runā cilvēki, kas nav iedziļinājušies attiecīgajos likumos. Izvilkuši no turienes sev vēlamo un šeit Latvijā pasniedz. Es jau nemaz nerunāšu par to, ka mums jau ir tagad tendence atteikties no visiem saviem vēsturiskajiem mantojumiem un visa pārējā un tajā pašā laikā salaist iekšā savā zemē visus, kam nav slinkums... Un protams... ticiet man, ka jebkuru šādu iespēju kādam te kaut ko iegādāties izmantos tā, ka iegādāsies to labāko zemi, bet to sliktāko mierīgi atstās jebkuram citam. Un šitie prātvēderi, kas te filozofē par brīvo tirgu un par visādām brīnumu lietām... es gribētu redzēt vienu no viņiem strādājam, vienu vismaz šito filozofu, kas "cep" visāda veida rakstus un visāda veida filozofiju un kas vienkārši vispār nejēdz neko, kas tas darbs ir tāds, bet, lai gudri spriestu, šobrīd absolūti nekāda liela māka nav vajadzīga. Tāpēc es aicinu atbalstīt 43.piedāvājumu tieši tādā redakcijā, kādā tas ir, nevis daļēji atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Acumirkli, Požarnova kungs, piedodiet, es tik ļoti aizrāvos, ka nepamanīju, ka pienācis laiks pārtraukumam. Jūs, Požarnova kungs, runāsiet tūlīt pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debatēs bija pieteicies deputāts Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atgriežoties pie 43. priekšlikuma, pie LZS, KDS un LDP frakcijas izstrādātā priekšlikuma, es gribētu teikt sekojošo. Vītola kungs iebilda, ka reliģiskajām organizācijām ar to zemi, kas nepieciešama īpašumā esošo ēku un būvju uzturēšanai, ir par maz un ka ir daudzi, kuri grib ziedot šīm organizācijām vēl papildu zemi. Man nebūtu nekādu iebildumu, ja šis priekšlikums saturētu tikai šādu domu, to, ka šīs reliģiskās organizācijas varētu iegūt papildu zemi. Bet, pieņemot šādu priekšlikumu, vienlaicīgi tiek izslēgtas iespējas pārējām sabiedriskajām organizācijām iegūt zemi savu ēku uzturēšanai. Taču mums Latvijā ir pietiekami daudz dažādu sabiedrisko organizāciju, kam savā īpašumā ir ēkas. Un, ja pieņems šādu redakciju, tad iedomājieties, kas tādā gadījumā notiks. Tad, pieņemsim, Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Lauča kungs savā kongresā izvirzīs priekšlikumu - pārdēvēt Sarkano Krustu par Kristīgi demokrātisko Sarkano Krustu. Vai Žurnālistu savienība, kam ļoti patīk rakstīt par jehoviešiem, pieņems lēmumu, ka viņi pārdēvē sevi par Jehovas liecinieku žurnālistu savienību. Vai kaut kādā citādā veidā. Respektīvi, jebkura sabiedriskā organizācija mēģinās pieņemt sev šo te reliģiskās organizācijas statusu, lai savu ēku apsaimniekošanai varētu iegūt zemi.

Un tādēļ es domāju, ka šī te redakcija, kādu ir pieņēmusi komisija, ir ļoti saprātīga, un es aicinātu noraidīt LZS, KDS un LDP frakcijas pieņemto priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu, kāds viņš ir tabulā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man vispirms gribas teikt: Požarnova kungs, vajag izlasīt pantu un tad runāt! Te nav runa par tiem īpašumiem, kas šobrīd pieder, bet jautājums ir par to, ko var iegūt. Līdz ar to nevienai sabiedriskajai organizācijai, kam kaut kas pieder, šodien nekas nav jāatdod. Bet, ja mēs pieņemam komisijas piedāvātajā redakcijā šo pantu, tad mēs radām dubultu pretrunu, un es jums tūlīt paskaidrošu - kādu.

Pirmā pretruna ir tā, ka šīs sabiedriskās organizācijas, kuras šodien ir atjaunotas, tās pirmām kārtām ir tās partijas, kas meklē savas vēsturiskās saknes, sev piesaistot divus vecbiedrus, bet nevar atjaunot savus vēsturiskos īpašumus, taču šodien nopirkt var. Tā ir pirmā pretruna.

Otrā pretruna. Baznīca, kura var atjaunot savus zemes īpašumus, un luterāņi ļoti labi zina, ka eksistē mācītājmuiža ar visu zemi, ar visu saimniecību. To viņa var, bet šodien, ja pieņem šādā redakcijā, tad viņa iegādāties vai papildināt savus īpašumus nevar. Līdz ar to šeit ir ielikta šī dubultā pretruna. Un tāpēc, lai tāda nerastos un lai nebūtu jādomā, es te ierosināju padomāt - interesanti, cik tiesas procesu rezultātā viena izjukusi partija - un partijas veidojas un jūk - varētu sadalīt savu piecstāvu namu, kas viņai būtu bijis īpašumā, un par kādu cirku tas pārvērstos. Līdz ar to, pieņemot šādu panta redakciju, kāda viņa ir ierosināta, automātiski ir jādomā par nākamo īpašumu atjaunošanu sabiedriskajām organizācijām, jo, ja jau šodien drīkst iegādāties, tad kāpēc nedrīkst atjaunot īpašuma tiesības, ja tas tiek reģistrēts kopā ar vecbiedriem ar tādu pašu nosaukumu, kāds ir bijis? Kā arī ir otrs jautājums: kā tad novērtēt mācītājmuižas eksistenci un baznīcas iespēju veikt šo saimniecisko darbību ar atjaunoto īpašumu, kas ir piederējis līdz 1940. gada 21. jūlijam?

Un vēl viena lieta ir šis izplūdušais jēdziens - "nepieciešamā zeme esošo ēku un būvju uzturēšanai". Kas man pateiks, cik kvadrātmetru zemes ir nepieciešams Rīgas centrā, lai uzturētu vienu partijai piederošu namu? Kas to noteiks - šo nepieciešamību? Jo ir automašīnu stāvvieta nepieciešama varbūt visiem 200 sabiedriskās organizācijas biedriem, tātad 200 mašīnām. Nu tad izrēķināsim, cik tad liela šī zeme būs! Kas būs šo kritēriju noteicējs? Zemes komisija? Pašvaldība? Vai kāds cits? Un uz kāda pamata visu to noteiks?

Tāpēc man būtu priekšlikums noraidīt komisijas izstrādāto, bet šinī gadījumā atbalstīt iesniegto priekšlikumu - Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas... ar šo papildinājumu, ko mēs jau nobalsojām; tas ir, ar Leopolda Ozoliņa iesniegto papildinājumu: "... ir ne mazāks kā 3 gadi", šeit tās ir reģistrētās organizācijas, jo šis labojums ir mūsu atbalstīts, runājot par reliģiskajām organizācijām jau pirms šī labojuma izskatīšanas.

Bet es lūgtu vēlreiz deputātiem pārdomāt šo vēsturisko saiti un to, kam mēs atjaunojam, kam neatjaunojam īpašuma tiesības un uz ko mēs atjaunojam īpašuma tiesības.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Paldies Kreituses kundzei, kura pateica ārkārtīgi svarīgu niansi. Bieži vien klausās pa radio un draudzēs nesaprot, par ko ir runa. Runa nav par atdotajiem īpašumiem, bet par tiesībām pirkt. Es ļoti gribētu, lai nerodas pārpratumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Es gribētu papildināt Antonu Seikstu. Te nav runa tikai par to, vai var pirkt šo zemi, bet arī par to, vai var saņemt kā dāvinājumu vai kā novēlējumu mantojumā. Un nebūtu pareizi, ka mēs reliģiskajām organizācijām atļautu tikai zem ēkām, nevis kādu citu zemi.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā, Rāznas kungs, vai vēlaties ko teikt? Vai balsosim?

J.Rāzna. Es domāju, ka ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret LZS, KDS un LDP un deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu - izteikt 28. panta pirmās daļas 4. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, kolēģi, kā man šķiet, nākamie divi priekšlikumi līdz ar to ir zaudējuši jēgu un nebūtu skatāmi.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītājs.Vai jūs neiebilstat pret to? Neiebilstat. Paldies. Skatīsim tālāk. Nākamais - 46. priekšlikums.

J.Rāzna. Es lūgtu deputātus nobalsot par visu pantu kopumā, jo tika iebalsotas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - balsot par 28. panta redakciju kopumā? Iebildumi ir.

Roberts Zīle vēlas runāt - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Rāzna. Par 28. panta pirmo daļu, es domāju - jā... (Starpsauciens no zāles: "1. daļu visu nolasi!")

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, jūs teicāt - par 28. pantu kopumā. Un tādēļ deputāti sāk pamatoti protestēt.

Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, bet ne tikai tāpēc, ka par šo pirmo daļu... Varētu balsot arī par 28. panta pirmo daļu kopumā, taču tad man būtu jājautā: par kuru redakciju? Jo, kā mēs redzam, komisijas atbalstītajā redakcijā ir "c" punkts, par ko mēs vispār nebalsojām, 3. punkta "c" apakšpunkts vispār nav nobalsots atsevišķi. Tātad, ja mēs balsojam par to daļu vai arī to, kas izriet no visas šīs pirmās 28. panta daļas, no tiem balsojumiem, ko mēs izteicām, izsakot savu attieksmi pret konkrēto priekšlikumu, tad te ir divas dažādas situācijas.

Sēdes vadītājs. Tad jūs, Zīles kungs, ierosināt skatīt arī 44. un 45.?

J.Rāzna. Nē, šeit pie 28. panta 1. punkta trešās daļas ir "c" apakšpunkts, par kuru praktiski netika balsots. Tas būtībā ir komisijas priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka, ja ir "b" punkts un "a" punkts, tad "c" punkts atļauj šīm abām sabiedrībām, kopā arī šiem subjektiem iegādāties zemi. Izlasiet varbūt, jo labajā pusē ir šī redakcija, un tāpēc es lūdzu balsot par šo 28. panta pirmo daļu kopumā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina balsot par 28. panta pirmo daļu atsevišķi. Kādā redakcijā tad tā būs, Rāznas kungs?

J.Rāzna. Es nolasīšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Rāzna. Tātad 3. punkta pirmās daļas "c" apakšpunkts: "... kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā". Tātad "a" un "b" apakšpunkti ir nedaudz augstāk. Un "d" apakšpunkts nāks klāt apakšā vēl zem šī trešā, kā tas jau ir iebalsots.

Sēdes vadītājs. Jā... Vai deputātiem ir kaut kāda skaidrība no teiktā? (Starpsauciens: "Visu nolasi!") Nav.

J.Rāzna. Tātad es nolasīšu visu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rāznas kungs, nolasiet to 28. panta daļu, par kuru jūs ierosināt tagad balsot.

J.Rāzna. 28. panta pirmajā daļā...

Sēdes vadītājs. Neimprovizējiet, lasiet tekstu!

J.Rāzna. Es jau vienreiz nolasīju.

Sēdes vadītājs. Deputāti aizmirsa.

J.Rāzna. "c" apakšpunkts. Visu tātad? Labi!

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, lūdzu, atkārtojiet visu panta daļu!

J.Rāzna. Čepāņa kungs, es lasu: "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība..."

Sēdes vadītājs. Tas ir 3. punkts.

J.Rāzna. Jā...

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, vai jūs varētu tomēr saņemties un lasīt visu pantu no sākuma, par kuru jūs gribētu, lai mēs balsojam?

J.Rāzna. Pirmā daļa: 1) Latvijas Republikas pilsoņi; 2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības); 3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība: a/ kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā, b/ kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, ja šos līgumus ir apstiprinājusi Saeima un tie ir stājušies spēkā, c/ ..." Jā, un šeit arī vēl nāk iekšā Zīles kunga priekšlikums... Tātad b) apakšpunktā aiz vārda "veicināšanu un aizsardzību" papildināt ar vārdiem "un ja šajos līgumos ir precīzi fiksētas tiesības iegādāties zemi Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikā reģistrētām personām un ja tie ir stājušies spēkā..." Tā ir pēdējā šīs daļas redakcija. Tātad trešais - "c" apakšpunkts: "... kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā". Un beidzot "d" apakšpunkts: "... tātad publiskā akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas Fondu biržā". Un par šādu redakciju es lūdzu balsot.

Un ceturtais tātad, ja mēs arī par to balsojam, kaut gan... tātad: "Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas". Tad vēl tika piebalsots klāt deputāta Ozoliņa redakcijā: "...kuru darbības laiks, skaitot no reģistrācijas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi". Tātad šī ir pilna 28.panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Pēterkopa kungs vēlas runāt. Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kā es sapratu, tad "c" punkts palika tāds, kāds bija otrajā lasījumā, - "publiskās akciju sabiedrības", bez kaut kādiem papildinājumiem.

J.Rāzna. Tas ir Šķēles priekšlikums, tas ir "d" punkts.

N.Pēterkops. Bet tas ir jau nākamais "d" punkts. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Mçs pieņēmām Šķēles priekšlikumu.")

Sēdes vadītājs. Staša kungs vēlējās runāt? Nevēlējās. Seiles kundze vēlas runāt. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Iepriekšējā runātāja iebilde nebija pareiza. Mēs balsojām par dažādiem priekšlikumiem, kuri ir ietverti 3.ailē, un, lai arī kā man tas nepatika, tika nobalsots arī "d" punkts Ministru prezidenta ieteiktajā redakcijā, nevis otrā lasījuma redakcijā. Otrā lasījuma redakcija bija "publiskās akciju sabiedrības", bet Šķēles ieteikums ir "kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas Fondu biržā". Tas, ko nolasīja Rāznas kungs, tik tiešām bija visa panta redakcija, un, ja kāds pieprasa balsojumu par šo visu panta redakciju, tad, protams, to var darīt, kaut gan atsevišķi pa daļām mēs praktiski visu bijām nobalsojuši, bet pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu par jauno "c" apakšpunktu pēdējā ailē nevienam nebija nekādu iebildumu, tātad nebija pamata prasīt šo balsojumu, bet, ja kāds pieprasa, tad, manuprāt, par viņu ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, jautājums uz balsošanu jau tāpēc arī tika likts, ka deputāti pieprasīja. Man arī likās, ka visiem viss ir skaidrs, bet izrādās, ka nebūt tā nav. Vai kolēģiem ir saprotama 28.panta pirmā daļa, par kuru mēs tagad vēlētos balsot, par tādu, kādu to pasniedza Rāznas kungs un izskaidroja nupat Seiles kundze? Vai ir vēl kādi jautājumi vai šaubas par šo lietu? Ja nav, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta 28.panta pirmo daļu tikko nolasītajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 2. Pirmās daļas redakcija ir pieņemta.

J.Rāzna. 17.lappuse. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", deputāta Grīga, deputāta Zīles un deputāta Ozoliņa priekšlikums - izslēgt... Es atvainojos, 19.lappuse.

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, mēs esam (Starpsaucieni no zāles: "Mçs izslēdzām ar iepriekšējo balsojumu. Tas ir izslēgts!") apstājušies dokumenta 17.lappusē pie 46.priekšlikuma. Bet sakarā ar to, kolēģi, ka pirmo daļu mēs tagad esam jau nobalsojuši, tad šie priekšlikumi, kuri skar pirmo daļu, vairs nav balsojami un skatāmi. Tā tas loģiski ir.

J.Rāzna. Praktiski visi šie priekšlikumi līdz 49.priekšlikumam vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. 49.skar panta otro daļu, un tas ir skatāms.

J.Rāzna. Tātad deputāta Grīga un deputāta Ozoliņa priekšlikums - izslēgt 28.panta otro daļu. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir tas jaunais komisijas atbalstītais variants, ka citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt zemi īpašumā ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā. Un tad mēs lasām 34.pantu, kur, lūk, būtu šie ierobežojumi. Šie ierobežojumi skan šādi, ka Ministru kabinets var noteikt un tā tālāk... ierobežojumus 3.punkta "b" apakšpunktā, ievērojot nosacījumu, ka šīs personas nevar iegūt īpašumā vairāk nekā vienu desmito daļu no pagasta kopplatības, kā arī to - klausieties ļoti uzmanīgi, lūdzu! -, ka viena ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona vai arī Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, var iegūt īpašumā viena pagasta administratīvajās robežās zemi platībā, kas nepārsniedz 100 hektāru. Tātad nepilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, var iegūt īpašumā vienā pagastā zemi, kas nepārsniedz 100 hektāru. Es domāju, ka, ja mēs tagad šo noraidīsim, šo otro daļu - citas fiziskās un juridiskās personas, tad nebūs jābalso par šiem ierobežojumiem, tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu - izslēgt 28.panta otro daļu un atbalstīt šo mūsu priekšlikumu - izslēgt šo daļu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Pierastā procedūra, ka tad, kad sāk izskatīt zemes reformas likumus, labo viņus pēdējā brīdī, rada bezgala lielu putrošanos. Kas notiks, ja mēs izslēgsim šā panta otro daļu - citas fiziskās un juridiskās personas? Īstenībā jau juridiskās personas vairs pāri nav palikušas, ir tikai citas fiziskās personas, un tie ir Latvijas teritorijā dzīvojošie pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem zeme jau ir piešķirta pastāvīgā lietošanā pirmām kārtām, jo viņi jau visu mūžu te dzīvo, bet viņi nav pilsoņi. Šajā gadījumā, lai arī es esmu LNNK pārstāve, es uzskatu, ka, ja cilvēks jau gadiem ilgi dzīvo uz šīs zemes, strādā, tad viņam ir tiesības šo zemi, kuru viņš visu laiku ir godīgi kopis un uz kuru viņam ir lietošanas tiesības un arī mantošanas tiesības, saņemt īpašumā. Ja viņš to jau ir izdarījis, tad viņš varētu arī pārdot šo zemi šīm citām fiziskajām un juridiskajām personām, bet šajā nodaļā tiešām ir ierobežojumi. Ja mēs šos ierobežojumus neieliksim, tad nebūs nekādu ierobežojumu. Bez tam šie ierobežojumi nav tikai divi vai trīs, kurus šeit nolasīja iepriekšējais runātājs, bet viņi ir vairāki. Pirmkārt, jau pagasta pašvaldībai ir jāskatās, kā viņš tur ir saimniekojis uz tās zemes. Tā ka ir ļoti daudz šo ierobežojumu. Viņi nevar iegūt zemi īpašumā pierobežas joslā, nevar iegūt rezervātos. Ja mēs vispār šo otro daļu noraidām, tad likums kļūst bezjēdzīgs un tad ir jālūdz prezidentam to neizsludināt, ja tomēr nejauši gadās, ka mēs par viņu nobalsojam kopumā.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es nesaprotu, kā var tik tiešām nepārdot zemi citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav minētas šajā pirmajā daļā? Tik tiešām, ja cilvēkam, Latvijā dzīvojošam nepilsonim, kurš te dzīvo no 1945.gada vai no 1950., vai, teiksim, vienalga, no kura, ja viņš te dzīvo un strādā, ja viņš jau ir novecojis, ja viņam bērni te ir piedzimuši, un arī jauktas ģimenes mums ir, krievi, latvieši, tā sakot, precējušies... Vieniem bērniem ir pilsonība, otriem - nav, bet te viņi dzīvo, un tagad viņiem ir piešķirta tik tiešām lietošanā zeme, tad kāpēc mēs viņiem varam... kā mēs varam viņam aizliegt šo zemi iegūt īpašumā, ja viņš maksā naudu, ja viņš to zemi pērk un iegūst īpašumā? Es domāju, ka te nekādas diskriminācijas nevar būt. Nevar būt, jo galu galā viņi tāpat ir mūsu potenciālie pilsoņi un tāpat ir ieguldījuši savā laikā mūsu valstī darbu un laiku. Tāpat viņi arī drīkst, kā es saprotu, saņemt zemi mantojumā, viņiem to var dāvināt un tā tālāk. Taču, ja mēs nepieņemam šito normu, tad es nesaprotu, kā mēs varam ieiet vispār Eiropā un kā mēs varam vispār savu civilizētību parādīt. Tā ka, es domāju, 2.punkts ir svarīgs punkts, kuru gaida tūkstošiem mūsu pastāvīgo iedzīvotāju, un noraidīt viņu nekādi nevar. Es aicinu par viņu nobalsot, lai viņš paliek tāds, kāds viņš ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu mazliet oponēt Seiles kundzei. Viņa teica, ka tas esot novērsis visus jautājumus attiecībā uz juridiskajām personām gluži tāpat kā uz līdzšinējiem balsojumiem. Tas nav gluži tā. Mēs esam no iepriekšējā panta izbalsojuši sabiedriskās organizācijas, un, ja nu mēs izslēdzam arī šo otro daļu, tad sabiedriskās organizācijas vispār vairs nevar iegūt zemi, pat ne ar kādiem ierobežojumiem. Pati latviskākā latviešu biedrība vairs nevar iegūt zemi. Nevar iegūt ne "Tçvzemei un Brīvībai", ne LNNK, ne arī kāda cita latviska organizācija. Es domāju, ka līdz tādam absurdam mums tomēr nevajadzētu šo likumu novest.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Rāznas kungs, vēlaties kaut ko piebilst? Vai balsosim?

J.Rāzna. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Grīga un deputāta Ozoliņa priekšlikumu - izslēgt 28.panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 6. Nav kvoruma.

Godājamie kolēģi, lūdzu atkārtot zvanu! Es lūdzu deputātus ieņemt savas vietas un piedalīties Saeimas darbā. Individuālas pārrunas, intervijas un citas lietas lūdzu atlikt uz mazliet vēlāku laiku.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izslēgt 28.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 38, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 50.priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums - papildināt 28.panta otro daļu ar vārdiem dotajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par komisijas slēdzienu attiecībā uz deputātes Seiles priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 51. ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 28.panta otro daļu pēc vārda "iegūt" ar vārdu "îpašumā". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 52.priekšlikums, kas ir 18.lapaspusē. Tas attiecas vēl uz 29.pantu. 29.panta pilna redakcija ir 20.lapaspusē.

Deputāta Grīga priekšlikums - izslēgt 29.pantu. Komisija to neatbalstīja. Šis priekšlikums būtu atbalstāms, ja būtu izslēgta 28.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Grīga kungs bija iestrādājis citu koncepciju. Viņš acīmredzot paredzēja, ka vispār nedos šīm citām personām tiesības. Ja tagad citām personām dod tiesības iegādāties zemi īpašumā un nav nekādu ierobežojumu... Es domāju, ka jums, Grīga kungs, vajadzētu šo priekšlikumu tagad atsaukt, jo mēs jau par to pirmo daļu esam nobalsojuši, ka citām personām zeme būs. Un, ja Grīga kungs neatsauc šo priekšlikumu, tad es aicinu visus balsot pret to, lai ierobežojumi šīm citām personām būtu. Kādi tie būs, to mēs paši nobalsosim, sabalsosim, jo priekšlikumu ir varen daudz šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Grīga kungs, vai jūs uzturat spēkā prasību balsot? Uztur. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu - izslēgt 29. pantu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 43, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 53.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Seile un Rāzna, ir izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

J.Rāzna. 54.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bāns, - izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Bāna priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 55.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Eniņš, - papildināt 29.pantu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Guntis Eniņš - (No zāles deputāts G.Eniņš: "Es pieprasu balsojumu!") pie frakcijām nepiederošs deputāts. Eniņa kungs, jūs vēlējāties runāt, kā es saprotu, par savu priekšlikumu. Lūdzu, jums vārds!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mana runa ir visīsākā. Lūdzu un pieprasu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūsu prasība tiks ņemta vērā. Vai vairāk neviens par šo jautājumu runāt nevēlas? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt balsojumā savu attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu - papildināt 29.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 19.lapaspusē ir 56. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", - izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir frakcijas viedoklis? Balsot. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, Seiles kundze vēlas runāt.

Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pievēršu jūsu uzmanību šim tekstam, kādu ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Tātad šīs citas personas, tātad nepilsoņi un visi pārējie, šīs pārējās juridiskās personas, zemi varēs iegūt īpašumā tikai vienam mērķim - "rûpniecības vajadzībām un tikai līdz 5,5 hektāru platībā". Es vēlējos pirms balsojuma jums paskaidrot, ka tātad lauksaimnieciskajām vajadzībām zemi šīs citas personas iegādāties nevarēs.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt balsojot savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt 29.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 57.priekšlikums ir deputāta Ozoliņa priekšlikums izteikt 29.panta pirmo daļu citādā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Ozoliņa kungs vēlas runāt.

Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs šodien jūtamies, kā saka, stipri noguruši un jau it kā sakauti, bet mums vēl ir vesela stunda. Es domāju, ka mums vajadzētu uzmanīgāk pieiet šiem pantiem, jo likumdošana, šī likumdošana, manuprāt, ir ļoti svarīga mūsu tautai, mūsu zemei un Latvijai. Tāpēc es lūdzu vismaz kaut kādus ierobežojumus, un šeit ir tie ierobežojumi, un tie nav tik briesmīgi un tik neizpildāmi - "fiziskās un juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā tikai likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" 10. panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajam zemes lietošanas mērķim - rūpniecības vajadzībām un tikai līdz 5,5 hektāru platībā vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā vienam īpašuma subjektam pēc darījuma akta saskaņošanas ar pagasta pašvaldību šā likuma 30.panta noteiktajā kārtībā." Tātad tas paredz, ka katrā pagastā varēs iegādāties šo zemi līdz 5,5 hektāriem. Tas ir pietiekami, ja šāda fiziskā vai juridiskā persona parāda, ka viņa tiešām strādā apzinīgi un godīgi uz šiem 5,5 hektāriem, nevis mēģina spekulēt vai iegādāties šo zemi šādiem tālākpārdošanas mērķiem, gaidot, ka tās cena pieaugs. Tad mēs nākamajā likumdošanas kārtā, varam (un mums ir iespējas to darīt) paplašināt šos ierobežojumus, atļaut tātad iegādāties lielākus gabalus vai lauksaimniecības mērķiem izmantot un tā tālāk... Mēs jau zinām, ka šodien "Canadian Agra"var izmantot 1000 hektārus zemes uz 99 gadiem vai 30 gadiem (tas arī ir diezgan daudz) un mēģina iegūt vēl šo zemi, mēģina iepirkt šo zemi no apkārtējiem zemniekiem. Tāpat arī citas ārvalstis mēģinās sarunāt ar zemniekiem par šāda zemes pirkuma-pārdevuma līguma realizāciju, tikko mēs pieņemsim jeb nobalsosim par šo likuma grozījumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir ļoti būtisks, un tas ir atšķirīgs no iepriekš iesniegtā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikuma. Es aicinu jūs atbalstīt Ozoliņa kunga priekšlikumu. Uz ko tas attiecas? Uzmanīgi izlasiet to! Viņš attiecas uz tām ārvalstu juridiskajām personām, kuras ir noslēgušas ar mums starptautiskos līgumus. Ja viņiem vajag rūpnieciskām vajadzībām zemi, es domāju, ka 5,5 hektāru pietiks. Par pārējo šeit nav runāts. Es domāju, ka šādu ierobežojumu vajag pieņemt. Lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Ozoliņa priekšlikumu - izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakcijas teksts jums redzams. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 26, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 58.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt 29.panta pirmajā daļā, vai darījumu akti saskaņojami ar pašvaldību vai pašvaldības priekšsēdētāju. Tas ir precizēts 30.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 59. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija ir to atbalstījusi un iestrādājusi 30.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 60.priekšlikums attiecas uz vietām, kur 28.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt zemi. Un šeit Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi 21.lapaspusē deputāta Emša iesniegto redakciju. Bet 60.priekšlikumu ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, un Tautsaimniecības komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Arī 61.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izteikt 29.panta otro daļu precizētā redakcijā - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Rāzna. Arī 62.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Eniņš, - papildināt 29.panta otro daļu pēc vārdiem "valsts rezervātos" ar vārdiem, kādi ir tālāk priekšlikuma tekstā, - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš vēlas runāt. Lūdzu!

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es tomēr lūgšu balsojumu. Man gan Seiles kundze jau skaidroja, ka it kā vajadzīgi saimnieki šīm vietām, bet man tomēr nav saprotams, kāpēc tad mēs rezervātus liedzam pārdot, ja bez rezervātiem mums ir vēl ļoti daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - kompleksie liegumi, ornitoloģiskie liegumi (tas nozīmē - purvi, kur putni mīt)... Kā tad mēs darīsim ar tiem? Es tādā gadījumā neredzu lielu atšķirību starp šo... Tāpēc es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs. Jūsu prasība tiks ievērota.

Anna Seile vēlas runāt. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pieteicos runāt tikai tāpēc, ka Čepāņa kungs izteica frāzi, ka acīmredzot Eniņa kunga prasība tiks ievērota. Kāda ir šīs prasības būtība? Eniņa kungs saka, ka arī kūrortos, īpaši aizsargājamos dabas objektos... un tādu ir ārkārtīgi daudz, tas var būt viens dižkoks, zemi ap kuru tagad, ja mēs nobalsosim par Eniņa priekšlikumu, vairs neatdos bijušajam īpašniekam... Un šeit nav pateikts, kā pārziņā - valsts, pašvaldības, vai kādas speciāli izveidotas institūcijas pārvaldījumā...

Šādu objektu ir ārkārtīgi daudz. To raksturs ir dažāds. Un visas šīs zemes, izņemot valsts rezervātu zemes, tiek ierobežotas savā apsaimniekošanas sistēmā. Ir īpaši noteikumi, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, slēdzot zemes izpirkuma līgumu, ieraksta savus īpašos noteikumus: tu nedrīksti cirst mežu vai nedrīksti šo zemi uzart, vai kapu kalniņš ir jāsaglabā. Bet vislielākās problēmas, ja tiktu nobalsots par Eniņa kunga priekšlikumu, rastos sakarā ar vēstures un kultūras pieminekļiem. Liela daļa no tiem, it sevišķi šie senlaicīgie nami, ir privātīpašums. Un kas tad nu būtu, ja mēs tā ierakstītu? Kam paliktu zeme, ja kāds šo savu privātīpašumu pārdotu un visi šie ierobežojumi ietu līdzi tam kultūras objektam? Zemi nevarētu pārdot, zeme paliktu tam pašam iepriekšējam īpašniekam. Šāds ierosinājums ļoti sarežģītu mūsu zemes apsaimniekošanas sistēmu. Bet valsts rezervātos ierobežojumi ir tāpēc, ka šī zeme ir valsts zeme. Valsts rezervātu teritorijā nav neviena gabaliņa privātīpašuma zemes pēc zemes reformas. Viss ir apmainīts.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamā Seiles kundze. Es iedrošināju Eniņa kungu vienīgi ar to, ka tiks ievērota viņa prasība pēc balsojuma par viņa priekšlikumu. Par rezultātiem, protams, es neko teikt nevaru. Ja vairs neviens nevēlas runāt, tad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu - papildināt likumprojekta 29.panta otro daļu pēc vārdiem "valsts rezervātos" ar vārdiem, kādi ir tālāk tekstā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 31, atturas - 22. Diemžēl Eniņa kunga priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 63.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Zīle, - papildināt 29.panta otro daļu ar apakšpunktu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir papildināt 29.panta otro daļu ar jaunu 4.apakšpunktu. Tā kā pašreizējā komisijas atbalstītajā variantā (iepriekšējā lapaspusē) jūs redzat otrās daļas trīs apakšpunktus, tad šī ceturtā svītra, kas nozīmē 4.apakšpunktu... teksts tika papildināts, ierakstot lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamās zemes. Līdz ar to šī atsauce ir saistīta ar 28.panta otrajā daļā nobalsoto personu loku. Tātad šīm personām, ja atbalstītu šo manu priekšlikumu, nebūtu tiesību iegādāties zemi lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām saskaņā ar pagastu ģenerālplāniem. Ja tādu nav, tad ir jāņem vērā atsauce uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļauju, kas ir nākamā panta projektā. Un, ja tāda ir, tad situācija ir skaidra, un skaidra tā ir arī no likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", kura 10.pantā ir uzskaitīti, ja nemaldos, 10 zemes lietošanas mērķi lauku apvidos. Un šie ir divi no tiem - paši svarīgākie Latvijai, manuprāt. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es runāšu no Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas puses, atbalstot šo priekšlikumu.

Pirms šā balsojuma mēs diskutējām ar priekšlikuma iesniedzēju Zīles kungu par šo priekšlikumu un noteicām, ka konceptuāli šis varētu būt tas veids, kādā mēs ierobežotu ārzemju juridisko personu iespējas uzpirkt lauksaimniecības zemi, lauksaimnieciskai lietošanai paredzēto zemi. Šādu stāvokli nosaka situācija, kura ir izveidojusies šobrīd laukos, un nepieciešamība zināmu laiku aizsargāt vietējos saimniekus, vietējos lauksaimniecības uzņēmumus, ļaut tiem nostiprināties, iegūt savā īpašumā pēc iespējas vairāk zemes. Tomēr, kā bijām diskutējuši, mūsuprāt, šis ir priekšlikums, kura iedarbībai attiecībā uz mūsu valsts teritoriju vajadzētu būt ar selektīvu raksturu. Proti, šī problēma visasāk izpaužas tajās vietās, kur ir šī auglīgā augsne, kur ir šī auglīgā zeme, piemēram, Zemgalē. Bet nezinu, vai perspektīvā mums vajadzētu noteikt šādu ierobežojumu attiecībā uz visu Latvijas teritoriju kopumā, īpaši tur, kur šī zeme varbūt nav tik auglīga, kur šie apstākļi nav tik piemēroti saimniekošanai, un, ja ārzemju firmas grib nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, vai mums nevajadzētu tomēr veicināt, lai viņi šo zemi pērk, ja viņi grib šo zemi, Latgalē? Tāpēc tikām diskutējuši, ka šāds princips varētu tikt iekļauts pārejas noteikumos, paredzot noteiktu pārejas posmu, pēc kura šo ierobežojumu vairs nebūtu. Vai otrādi. Tad, kad Saeima izskatīs likumu par depresīvajiem reģioniem, - tad šajā likumā varētu noteikt, ka, lūk, šajos depresīvajos reģionos, piemēram, Latgalē, mēs šādus ierobežojumus ārzemju uzņēmējiem nenosakām.

Bet kopumā situācijā, kāda tā ir šobrīd, mēs atzīstam nepieciešamību laukos šos ierobežojumus šobrīd noteikt un un tāpēc aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Zīles priekšlikumu - papildināt 29.panta otro daļu ar apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 8. Pieņemts.

J.Rāzna. 64.priekšlikums ir deputāta Emša priekšlikums - izteikt 29.panta otro daļu dotajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 22.lappuse. 65. un 66.priekšlikums attiecas uz 30.panta nosaukumu. 65.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Bartaševičs, - izteikt 30.panta nosaukumu dotajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim par panta nosaukumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 66.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 30.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Darījumu izskatīšanas kārtība". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Man šķiet, ka deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu... (Starpsauciens: "Balsojam!") Pieprasa balsojumu. Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt 30.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Darījumu izskatīšanas kārtība". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 10. Tātad panta nosaukuma redakcija netiek pieņemta.

J.Rāzna. 67.priekšlikums - deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu. Komisija daļēji atbalstīja. Es gribu pateikt, ka 30.panta redakcija sākas 26.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tās aizmugures vienošanās jau ir viena ārkārtīgi laba lieta, bet var jau būt arī tā, ka viens pants paliek bez nosaukuma, taču nedrīkstētu izslēgt visu šo pantu no likuma teksta. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Otrais lasījums.") Es lūdzu mani nepārtraukt, Panteļējeva kungs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar zāli.

A.Seile. Tātad - kāda ir šā priekšlikuma būtība? 30.pantā ir paredzēta darījumu saskaņošanas jeb, kā bija teikts Juridiskā biroja priekšlikumā, izskatīšanas kārtība. Panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka visiem tiem subjektiem, par kuriem mēs nobalsojām pirmajā panta daļā (tātad Latvijā reģistrētām juridiskajām personām, publiskām akciju sabiedrībām, pilsoņiem), ne pie viena nav jāgriežas, nekas nav jāprasa un ka viņu vienīgā kontrole ir Zemesgrāmatu nodaļa. Vai gribam to izsvītrot, ja mēs balsosim pret visu šo pantu? Neiesaku. Un tālāk. Šīm otrajā daļā minētajām personām (nepilsoņiem, citām juridiskajām personām, sabiedriskajām organizācijām) ir noteikta šī kārtība, cik dienu laikā jāizskata šie priekšlikumi. Un viņi nevar paši vien skriet ar "pliku" likumu kabatā uz Zemesgrāmatu nodaļu. Viņiem ir vēl jāsaņem šis pagasta atzinums un Vides un reģionālās attīstības ministrijas atzinums par to, vai viņiem tiešām šis zemes gabals pēc visa pienākas un vai uz viņiem neattiecas ierobežojums, ka tā ir pierobežas zona vai valsts rezervāta zeme, vai kaut kas tamlīdzīgs. Neiesaku tā "sabalsot" likumu, tas kļūs nebaudāms.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu, Rāznas kungs!

J.Rāzna. Es domāju, ka balsosim.

Sēdes vadītājs. Par ko balsosim, Rāznas kungs?

J.Rāzna. Par 30.panta pirmās daļas redakciju. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Par 67.priekšlikumu!")

Sēdes vadītājs. Par 67.priekšlikumu - papildināt 30.panta pirmo daļu ar jaunu...

J.Rāzna. Absolūti vienāds ir arī 68. priekšlikums, ko iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija. Tie abi divi ir vienādi. Bet balsojam par 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir komisijas viedoklis? "Daļēji atbalstīt" - dokumentā tā ir rakstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

J.Rāzna. Jā, jo atbalstīti ir arī "zemnieki". No šiem diviem priekšlikumiem ir izveidota 30.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu - papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 18, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tātad 68.priekšlikumu, ko iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, - papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu iesniegtajā redakcijā - komisija daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 14. Šis priekšlikums arī nav pieņemts.

J.Rāzna. 23.lappuse. 69.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums - izteikt 30.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 70.priekšlikums (iesniegusi deputāte Seile) - izteikt 30.panta pirmo daļu dotajā redakcijā. Komisija to atbalstīja, apvienojot ar Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas ir nākamais, Rāznas kungs.

J.Rāzna. Tas ir nākamais priekšlikums - 71.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam komisijas viedoklim? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Jâbalso!") Nepiekrīt. Seiles kundze, jūs vēlaties runāt? Deputāti pieprasa balsojumu par jūsu priekšlikumu. (No zāles deputāte A.Seile: "Es vēlos runat, ja nepiekrīt!") Lūdzu! Runās Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jau jums teicu, ka Latvija ir maza zeme, nav pārāk liela, un tāpēc visa tā koncepcija, kāda ir gan mūsu lauksaimniecībai, gan mūsu reģionālajai politikai, faktiski līdz šim bija veidota uz tādiem principiem, ka vajadzēja pateikt, kādam mērķim zemi izmanto. Tā tas ir katrā normālā valstī, varbūt Āfrikā tas tā nav. Un šis mans priekšlikums, kuru ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, paredz tikai vienu - ka šiem citiem pilsoņiem, kuriem mēs zemi piešķiram, un citām juridiskām personām ir jāpasaka, kādam mērķim viņi pērk zemi - vai viņi pērk zemi lauksaimniecības vajadzībām vai rūpnieciskām vajadzībām -, jo citādi Latvija... par ko viņa var pārvērsties? Nekāda reģionālā plānošana vairs nelīdzēs. Padomājiet par to, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu. Iedarbojas klajais balsojums, kurā nez kāpēc šoreiz ir galēji vienojušies "Tçvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļš". Es iesaku vismaz pārējiem neatbalstīt šo nostāju un balsot par iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātes Seiles un Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 30.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais ir 72.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir izteikt 30.panta pirmo daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

J.Rāzna. 73.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, jā, es pats nepasekoju līdzi. Mēs nupat nobalsojām par 30.panta pirmo daļu, un līdz ar to panta pirmā daļa vairs nav skatāma, tādēļ šis priekšlikums nav apspriežams un nav skatāms, jo 30.panta pirmā daļa jau ir pieņemta.

Deputāti tam nepiekrīt. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, es domāju, ka... tieši otrādi, faktiski visi priekšlikumi, kas attiecās uz pirmo daļu, tika noraidīti. Līdz ar to vai nu mēs pieņemam... tad mums atsevišķi jābalso par pirmo daļu, komisijas piedāvāto variantu, vai arī, ja par to nenobalso, tad paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā pirmās daļas redakcija. Mēs neesam pieņēmuši pirmo daļu tādā nozīmē, ka... visi priekšlikumi, kurus komisija it kā ņēma vērā, bija noraidīti balsojot, līdz ar to mēs nevaram teikt, ka pirmā daļa komisijas redakcijā ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Godājamie kolēģi, mēs pakonsultējāmies ar Kārtības ruļļa labiem zinātājiem, un tādēļ ierosinu balsot par komisijas iesniegto 30.panta pirmās daļas redakciju. Par komisijas iesniegto... Tā ir 26.lappusē. Lūdzu iepazīties ar to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par komisijas iesniegto 30.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 10. Komisijas iesniegtais 30.panta pirmās daļas variants nav pieņemts. Tātad paliek spēkā otrā lasījuma redakcija. Lūdzu, tālāk!

J.Rāzna. Tagad - 73.priekšlikums. Deputāta Bāna iesniegtais papildinājums - 30.panta otrajā daļā tekstu aiz vārdiem "28.panta" papildināt ar vārdiem "pirmās daļas 3.b un 5.punktos un". Tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Bāna kunga priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums (74.priekšlikums) - izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, un tas ir ietverts ceturtajā daļā. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi, tāpēc jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu - izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 75.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums - izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija to daļēji atbalstīja, ietverot ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu - izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 31, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 76.priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums - aizstāt 30.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "Pašvaldības priekšsēdētājam" ar vārdiem "Pagasta padomes priekšsēdētājam". Komisija to atbalstīja, ietverts ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī par šo prasa balsojumu? (Starpsauciens: "Nç, nē!") Neprasa. Pieņemts.

J.Rāzna. 77.priekšlikums. Deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums - izteikt 30.panta otrās daļas trešo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 78.priekšlikums. Iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija - izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja, ietverts ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Jūs atsaucat savu... Priekšlikums atsaukts. Paldies.

J.Rāzna. 79.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs - izteikt 30.panta otrās daļas pēdējo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja. Ietverts piektajā daļā. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojot izteikt attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu - izteikt 30.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 26, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 26.lappusē ir 80.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 30.panta otro daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja precizētā redakcijā kā ceturto daļu. (Starpsauciens: "Balsojam! Pret!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi, un viņi prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojot izteikt attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu par 30.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 12. Nav pieņemts.

J.Rāzna. Komisijas piedāvātā otrā daļa ir 26.lappusē. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tagad 2.daļu vajadzētu balsot - komisijas piedāvāto!")

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par komisijas piedāvāto šī panta otrās daļas redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 29, atturas - 9. Arī komisijas redakcija nav pieņemta, tādēļ paliek otrā lasījuma redakcija.

J.Rāzna. 81.priekšlikums, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, - papildināt 30.pantu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret šo priekšlikumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 82.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 30.panta trešo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi, tā izteikta precizētā redakcijā kā piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: "Balsojam!") Ir. Tātad balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 30.panta trešās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 11. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 83.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, - aizstāt 30.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "darījums saskaņojams" ar vārdiem "darījums vai mantojums saskaņojams". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 28.lappuse. 84.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, - izteikt 30.panta ceturtās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstījusi, tas iestrādāts 32. un 33.pantā. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par 30.panta ceturtās daļas pirmo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 85.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt 30.panta ceturto daļu dotajā redakcijā. Komisija izsaka to kā piekto daļu. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu par 30.panta ceturtās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 86.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - iekļaut 30.panta piekto daļu precizētā redakcijā 10.pantā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 87.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Grīgs - izslēgt 31.pantu. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Jâbalso 4., 5., 6.daļas redakcija...")

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, ja vēlaties runāt, lūdzu tribīnē! Mēs izskatām 87.priekšlikumu.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Problēma ir tā, ka 87.priekšlikums jau pāriet uz 31.pantu. Pašlaik mēs sēdē esam 30.pantā noraidījuši komisijas pieņemtos priekšlikumus, un tāpēc mums vismaz formāli jānobalso par komisijas piedāvāto ceturtās, piektās un sestās daļas redakciju trešajā lasījumā, kas, protams, formāli arī jānoraida, jo tāpēc ka priekšlikumi ir noraidīti, bet mums...

Sēdes vadītājs. Tas ir mūsu izsniegtā dokumenta 27.lappusē. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Lai nerastos šādi pārpratumi, es tomēr aicinātu deputātus, kam ir iebildumi pret kādu priekšlikuma redakciju, paust to šeit no tribīnes, nevis formulējot tos no vietas. Tagad, šobrīd mēs tā kā jau esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas attiecas līdz 30.pantam ieskaitot, un neviens netika cēlis iebildumus pret šo komisijas redakciju šī panta ceturtai, piektai un sestai daļai, neviens nav oficiāli cēlis iebildumus no šīs tribīnes, mēs jau sākām izskatīt 31.pantu, un šeit pēkšņi deputāti uzstājās par to, lai mēs atgrieztos pie šiem vecajiem pantiem. Pie vecajām pantu daļām.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, mēs ņemsim šeit, Prezidijā, vērā jebkura deputāta prasību par balsojumu, ja viņš tādu pieprasīs, vai tas tiek no vietas vai no kādas citas zāles stūra izklāstīts, mēs to ņemsim vērā. Deputātiem ir tādas tiesības, tās tiek izmantotas. Lūdzu, Anna Seile.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Panteļējeva kunga prasība nav pareiza. Kāpēc? Tāpēc, ka visi Tautsaimniecības komisijas priekšlikumi, viņas atbalstītie priekšlikumi, jau ir arī iesniegti kā priekšlikumi 4.ailē. Nu, piemēram, šis par to ceturto daļu, par ko Panteļējeva kungs runā. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Bet par 5. un 6. vajag...") Viņš jau tika balsots kā 85.priekšlikums un pēdējā ailē šie priekšlikumi ir vienkārši atkārtoti, lai pirms likuma teksts būtu pēdējā ailē. Jā, viņš ir noraidīts un tādēļ viņā nekas vairs nav jābalso. Šajā gadījumā paliek spēkā otrā lasījuma redakcija, nevis kaut kas cits.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, Seiles kundzei nav taisnība tajā ziņā, (No zāles deputāte A.Seile: "Mçs taču jau nobalsojām...") ka, ja mēs neesam pieņēmuši kādu no deputātu vai frakciju priekšlikumiem, bet tajā pašā laikā ir bijusi arī atbildīgās komisijas izteiktā redakcija, tad mums par to, Seiles kundze, ir jābalso. Jā, mēs to tagad arī taisāmies darīt, pēc deputātu pieprasījuma. Un tad, kad mēs būsim nobalsojuši "par" vai "pret", tad lemsim jautājumu, vai paliks spēkā komisijas redakcija vai otrā lasījuma redakcija. Tādēļ, godājamie kolēģi, es tagad aicinu balsot par 30. panta ceturto daļu, kādu to ir iesniegusi atbildīgā komisija. Šī panta redakcija ir izklāstīta mūsu dokumenta 27. lappusītē labajā ailītē. Ceturtā daļa. Tagad mums balsojot ir jāizsaka sava attieksme pret šo te redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par atbildīgās komisijas iesniegto 30. panta ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 8. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Un līdz ar to paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

J.Rāzna. Par piekto daļu ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Tagad vēl par piekto daļu. Arī piektā daļa ir izklāstīta mūsu izsniegtā dokumenta 28. lapaspusē labajā ailītē. Ja neviens nevēlas runāt, lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par šī panta piektās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 7. Arī šis priekšlikums nav pieņemts, un tādēļ paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Lūdzu, tālāk!

J.Rāzna. Tālāk 29. lapaspuse. Sestā daļa ir vienāda kā otrajā, tā trešajā lasījumā, tur tikai ir gribēts pārcelt.

Sēdes vadītājs. Par sesto daļu kolēģiem strīdu nav. Tā tiek pieņemta. Paldies.

J.Rāzna. 29.lapaspuse, 87.priekšlikums. Iesniedz deputāts Grīgs - izslēgt 31. pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs vēlas runāt. Lūdzu! Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es nācu atsaukt šo priekšlikumu, jo tam jau vairs nav nekādas jēgas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Grīga kungs priekšlikumu atsauc. Rāznas kungs, lūdzu, tālāk! Grīga kungs savu priekšlikumu - izslēgt 31. pantu - atsauca.

J.Rāzna. 88. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bāns, - papildināt 31. pantu pirms vārdiem "28. panta otrajā daļā" ar tekstu "pirmās daļas 3. "b" un 5. punktā un" - komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" - vēlas runāt, bet tikai 13 minūtes...

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi, es tomēr gribu, lai mēs balsotu par šo, jo 3."b" punkts ir arī par SIA, kas ir ārvalstu īpašumā, un tos darījumus tomēr vajadzētu pārskatīt. Tā ka es lūdzu jūs balsot par Bāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis vēlas runāt - Latvijas Vienības partijas frakcija. 12 minūtes, Valdmaņa kungs, ir atlikušas...

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Kā jau varēja paredzēt, mēs tagad esam nolēmuši, ka mēs Latvijas zemi pārdosim gandrīz bez ierobežojumiem. Es izprotu, ka tas man un varbūt daudziem citiem no jums ir nepieņemams, bet mēs it kā tā esam balsojuši. Vismazāk mums vajag... Minimālā lieta, kas mums ir vajadzīga, ir tāda, ka mēs redzam, kādu postu mēs esam izdarījuši. Lai mēs to laicīgi redzētu, lai mēs varētu likumu mainīt. Es jums lūdzu dot mums un mūsu tautai to pārskatu, lai mēs redzam, ko mēs šodien esam izdarījuši, lai mēs varētu to pēc vajadzības mainīt. Lūdzu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Bāna kunga priekšlikumu - papildināt 31. pantu ar jums iesniegto tekstu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 20, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

J. Rāzna. 89. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, - izteikt 32. panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti nepiekrīt? Vai Bartaševiča kungs vēlas runāt? (No zāles deputāts A.Bartaševičs: "Balsojam!") Vajag balsojumu. Bartaševiča kungs pieprasa balsojumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Bartaševiča kunga priekšlikumu - izteikt 32. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 37, atturas - 21. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 90. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Grīgs, - izteikt 32. panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu... Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu - izteikt 32. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 91. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs - aizstāt 32. panta pirmajā daļā vārdu "îpašumā" un tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi, un gribu pateikt tagad, ka tie visi priekšlikumi, kas ir iesniegti attiecībā uz 32. pantu, praktiski attiecas tagad uz jauno 33. pantu, jo šie panti ir mainīti vietām.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

J.Rāzna. Es atvainojos... 33. pants... (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 32. panta pirmajā daļā vārdu "lîgumā" ar vārdu "pašvaldības" un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 14. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 92. ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 32. panta otrajā daļā vārdus "pilsonības iegūšanas" ar vārdiem "uzņemšanas pilsonībā". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš". Bet 8 minūtes...

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj! Es tikai gribētu paskaidrot, lai mums nebūtu jābalso par šo tīri tehnisko labojumu. Tātad es ierosinu tomēr balsot par 32. panta pirmās un otrās daļas redakciju tādu, kādu viņu piedāvā trešajam lasījumam, bet, ja viņa netiek pieņemta, tad paliek otrā lasījuma redakcija, jo te faktiski šis tīri tehniskais labojums tik un tā ir attiecināms vai nu uz vienu, vai uz otru lasījumu.

Sēdes vadītājs. 32. panta redakcija ir izklāstīta, cienījamie kolēģi, dokumenta 31. lappusē labajā pusē: "32. pants. Fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība". Pirmā un otrā šī panta daļa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par 32. panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 13. Šī redakcija nav pieņemta, tādēļ paliek spēkā otrajā lasījumā akceptētā redakcija.

Seiles kundze vēlas runāt. Nu mums ir atlikušas 6 minūtes, Seiles kundze!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj, es tomēr aicinu jūs likt uz balsošanu šo 92. priekšlikumu vai vismaz pavaicāt zālei, vai neviens neiebilst, jo te ir tīri redakcionāls labojums un lielajā aizrautībā mēs jau daudzus redakcionālus labojumus esam izmetuši ārā. Šajā otrajā daļā Juridiskais birojs runā par to, ka vārdus "pilsonības iegūšanas" vajadzētu aizstāt ar "uzņemšanas pilsonībā". Tīri redakcionāls labojums. Neaizraujieties!

Sēdes vadītājs. Godājamā Seiles kundze! Jūsu prasība man ir tikpat svēta kā citu deputātu, un tādēļ es lieku uz balsošanu 92. priekšlikumu. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 32. panta otrajā daļā vārdus "pilsonības iegūšanas" ar vārdiem "uzņemšanas pilsonībā". Lūdzu balsošanas režīmu! Godājamie kolēģi, Seiles kundze pieprasa balsojumu, un man tas ir jāpilda. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 7.

93. priekšlikums. Lūdzu! Par 33. panta pirmās daļas...

J.Rāzna. 93. priekšlikums, ko iesnieguši Seile un Rāzna, - izteikt 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu dotajā redakcijā. Komisija ir daļēji atbalstījusi. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 25, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākošais - 94. priekšlikums, ko iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, - izteikt 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atsauca šo priekšlikumu. Seiles kundze, Vītola kungs kā frakcijas pārstāvis atsauca šo priekšlikumu... Labi, Seiles kundze, lūdzu tribīnē! 4 minūtes.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Jebkuru iesniegto priekšlikumu var uzturēt spēkā jebkurš cits deputāts, kas atrodas šajā sēžu zālē. Es uzturu spēkā šo priekšlikumu. Viņa būtība zināmā mērā ir līdzīga ar manu iepriekš iesniegto priekšlikumu, un teksts pasaka vienīgi to, ka, ja zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem - un arī vēl citi noteikumi šeit tiek minēti -, tad šis īpašums gada laikā ir jāatsavina Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā. Es uzskatu, ka šis LZS, KDS un LDP frakcijas iesniegtais priekšlikums ir ārkārtīgi būtisks, un es neizprotu, kāpēc šo LZS, KDS un LZP priekšlikumu viens pats Vītola kungs tik vienprātīgi var noņemt, jo šeit tomēr līdz šim ir iestrādāts likumā tas princips, ka zeme ir jāizmanto ļoti noteiktam mērķim, un tāpēc es aicinu jūs balsot par LZS, KDS un LDP frakcijas izteikto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vītola kungs vēlas runāt. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. 3 minūtes vairs tikai atlikušas...

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es gribēju vienkārši ieviest skaidrību. Seiles kundze, LZS, KDS un LDP frakcijai ir pieņemama otrajā lasījumā nobalsotā 33. panta redakcija, kura nosaka jau šos minētos nosacījumus, kuriem pastāvot, īpašums, ja viņš netiek izmantots pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem, tiek atsavināts, un mūs šī redakcija apmierina. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Nobalsosim to un līdz ar to arī šodien darbu beigsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu - izteikt 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 25, atturas - 15. Tas nav pieņemts.

Paldies, godājamie kolēģi, pulksten 17.00 ir preses konference. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti, nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Edgars Bāns,

Ziedonis Čevers... ir zālē.

Roberts Dilba,

Aivars Endziņš,

Roberts Jurdžs,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis... ir zālē.

Pēteris Keišs,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Krastiņš,

Ilga Kreituse,

Aivars Kreituss,

Ivars Jānis Ķezbers,

Kristiāna Lībane,

Jānis Rāzna... ir zālē.

Māris Rudzītis,

Atis Sausnītis... ir zālē.

Elmārs Zelgalvis... ir zālē.

Ēriks Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. 17.30 sēde - valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 14.novembra

rudens sesijas 28.sēde

(1996.gada 13.novembra

28.sēdes turpinājums)

Lēmuma projekts "Par Satversmes tiesas tiesnešu

apstiprināšanu"

(1703. un 1731. dok.) - 1.lpp.

Informācija - balsu skaitītāju vārdā

- dep. I.Bišers - 1.lpp.

Vēlēšanu rezultāti (prot. nr.1)

Ziņo - dep. I.Bišers - 2.lpp.

Par darba kārtību - 2.lpp.

Lēmuma projekts "Par G.Panteļejeva uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(1605. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 3.lpp.

Debates - dep. P.Tabūns - 4.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 5.lpp.

- dep. M.Lujāns - 5.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 6.lpp.

- dep. Z.Čevers - 7.lpp.

- dep. J.Dobelis - 8.lpp.

- dep. M.Lujāns - 9.lpp.

- dep. M.Vītols - 10.lpp.

Lēmuma projekts "Par I.Pavlova uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 11.lpp.


Lēmuma projekts "Par A.Maticina uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 12.lpp.


Lēmuma projekts "Par V.Fanduļa uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 12.lpp.

Lēmuma projekts "Par Dž.Maisuradzes uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 13.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 14.lpp.

- dep. A.Prēdele - 14.lpp.


Likumprojekts "Ârstniecības likums" (1.lasījums)

(1505. un 1617. dok.)

Ziņo - dep. V.Nagobads - 15.lpp.


Likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)"" (1.lasījums)

(1506. un 1629. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 17.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Operatīvās

darbības likums"" (2.lasījums)

(549. un 1630. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 18.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas Zemessardzi"" (2.lasījums)

(896. un 1631. dok.)

Ziņo - dep. J.Dobelis - 19.lpp.

Likumprojekts "Ârvalstu bruņoto spēku statuss

Latvijas Republikā" (2.lasījums)

(1206. un 1632. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 22.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 24.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 24.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 24.lpp.


Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas

komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas

padomes darbības likumības un atbilstības valsts un

sabiedrības interesēm izvērtēšanai"

(1658., 1658.-b, 1658.-c un 1658.-d dok.) - 25.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 25.lpp.

- dep. M.Lujāns - 34.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Ozoliņš - 36.lpp.

- dep. J.Dobelis - 36.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seiksts - 37.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 39.lpp.

- dep. P.Tabūns - 41.lpp.

- dep. E.Inkēns - 43.lpp.

- dep. A.Rugāte - 46.lpp.

- dep. Z.Čevers - 49.lpp.

- dep. J.Dobelis - 51.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 52.lpp.

Par procedūru - dep. K.Čerāns - 53.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos"" (3.lasījums)

(Izskatīšana pārtraukta)

(1675. dok.)

Ziņo - dep. J.Rāzna - 54.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Grīgs - 60.lpp.

Paziņojums - dep. A.Golubovs - 60.lpp.

Debates - dep. O.Grīgs - 61.lpp.

- dep. A.Seile - 64.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 64.lpp.

- dep. E.Grinovskis - 66.lpp.

- dep. I.Kreituse - 67.lpp.

- dep. V.Balodis - 69.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 69.lpp.

- dep. A.Seile - 70.lpp.

- dep. G.Eniņš - 71.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 73.lpp.

- dep. A.Seile - 73.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 74.lpp.

- dep. O.Grīgs - 77.lpp.

- dep. A.Seile - 78.lpp.

- dep. R.Zīle - 78.lpp.

- dep. A.Seile - 80.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 82.lpp.

- dep. M.Vītols - 83.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 84.lpp.

- dep. A.Seile - 85.lpp.

- dep. M.Vītols - 86.lpp.

- dep. K.Čerāns - 87.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 88.lpp.

- dep. A.Seile - 90.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 91.lpp.

- dep. M.Vītols - 92.lpp.

- dep. J.Dobelis - 93.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 95.lpp.

- dep. I.Kreituse - 96.lpp.

- dep. A.Seiksts - 98.lpp.

- dep. V.Balodis - 98.lpp.

- dep. R.Zīle - 99.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 102.lpp.

- dep. A.Seile - 103.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 104.lpp.

- dep. A.Seile - 105.lpp.

- dep. L.Stašs - 106.lpp.

- dep. I.Bišers - 106.lpp.

- dep. A.Seile - 108.lpp.

- dep. G.Eniņš - 109.lpp.

- dep. A.Seile - 110.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 110.lpp.

- dep. A.Seile - 111.lpp.

- dep. G.Eniņš - 113.lpp.

- dep. A.Seile - 113.lpp.

- dep. R.Zīle - 115.lpp.

- dep. M.Vītols - 115.lpp.

- dep. A.Seile - 117.lpp.

- 118.lpp.

- 120.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 121.lpp.

- 126.lpp.

- dep. K.Čerāns - 127.lpp.

- dep. A.Seile - 127.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Grīgs - 129.lpp.

- dep. V.Balodis - 129.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Valdmanis - 130.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 131.lpp.

- dep. A.Seile - 132.lpp.

- 133.lpp.

- dep. M.Vītols - 134.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 134.lpp.

Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas divdesmit devītā sēde

1996.gada 14.novembrī

(Sēdes sākums pulksten17.30)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas sēdi, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Aivars Endziņš, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Guntis Kreituss, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Māris Rudzītis, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Pirms izskatām darba kārtību, gribu iepazīstināt jūs ar Ministru prezidenta Andra Šķēles parakstīto dokumentu, kurā viņš lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu pārcelt no Saeimas Prezidija izsludinātās Saeimas 1996.gada 14.novembra sēdes darba kārtības uz kārtējo Saeimas sēdes darba kārtību šādus jautājumus: par pamatojumu Drošības dienesta vadības izmaiņām un par paredzēto izdevumu tāmi Latvijas Republikas 1997.gada budžeta projektā programmā "Cietumi un administrācija". Iekšlietu ministram DainimTurlā kungam šajā laikā jāveic jau agrāk dotie uzdevumi. Parakstījies Ministru prezidents Andris Šķēle.

Gribu jūs informēt, ka Turlā kungs zvanīja arī Saeimas Prezidijam. Sakarā ar viņa piedalīšanos saietā, kurš veltīts "netīrās naudas atmazgāšanas" jautājumiem un kurš notiek šodien Latvijā, tādēļ šādu dokumentu mums ir iesniedzis Ministru prezidents.

Godātie kolēģi, es saprotu jūsu emocijas, taču Rullis paliek Rullis.

Tādēļ izskatīsim otro darba kārtības jautājumu. Deputātu Vidiņa, Sinkas, Pēterkopa, Jurdža un Nagļa jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram Andrim Šķēlem par kases aparātu "Casio-190" lietošanas aizliegumu no 1.01.1997.gada.

Jautājuma pamatošanai vārds deputātam Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Mēs šo jautājumu vispusīgi skatījām jau mēnešus trīs vai četrus atpakaļ, un tad bijušais finansu ministrs Kreituss teica, ka viņi top izņemti no apgrozības tādēļ, ka esot novecojuši. Pēc tās reizes es piegāju pie Počas kundzes un viņa man solīja, ka šo jautājumu noskaidros. Negaidot to, es aizgāju uz Finansu ministriju un mēģināju dabūt zināt, cik īsti tādu kases aparātu ir uzņēmējiem. Un tā man tas cilvēks, kas par šo lietu atbild, arī nevarēja neko sakarīgu pastāstīt, lai gan pēc Ministru kabineta noteikumiem jebkurā lielākā pilsētā un rajonā ir kases aparātu servisa firmas. Es esmu runājis ar vairākiem uzņēmējiem, un viņi ir nesaprašanā, kāpēc viņiem tagad ir jāziedo valstij katram 300 latu kopsummā. Dažādi uzņēmēji izsaka minējumus, ka tā summa kopumā var sastādīt līdz 3 miljoniem latu. Kāpēc viņiem ir jāmaksā šī nauda, ja viņi godprātīgi ir izpildījuši iepriekšējās valdības rīkojumu - iegādājušies tieši tos kases aparātus, ko iepriekšējā valdība rekomendēja. Es uzskatu, ka tas ir savdabīgs Valsts ieņēmumu dienesta rekets pret uzņēmējiem un ne tikai pret uzņēmējiem, bet arī pret iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem, jo, ja uzņēmēji cietīs šos zaudējumus, viņiem, lai tos kompensētu, katrā ziņā būs jāpalielina preču cenas, ko kompensēs, protams, vienkāršais nodokļu maksātājs.

Es lūdzu Počas kundzi atbildēt skaidri uz šiem jautājumiem, kas ir uzdoti tieši un konkrēti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātā Saeima! Atbildot uz deputātu Vidiņa, Sinkas, Pēterkopa, Jurdža un Nagļa jautājumu un noklausoties arī Vidiņa kunga jautājuma motivāciju, varu precīzi atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Faktiski šīs precīzās atbildes ir sniegtas dokumentā nr.1712-a, kur ir norādīti pareizie termiņi, no kura laika nav lietojami šie aparāti, kur ir norādīta arī motivācija, kāpēc šie aparāti nav piemērojami, - tie nenodrošina grāmatvedības dokumentiem jeb grāmatvedības atskaitēm nepieciešamās ziņas čeku izdrukā. Esam arī minējuši, kādi pasākumi tiek veikti, lai uzņēmējiem nebūtu jāmaksā 300 latu, kā šeit minēja Vidiņa kungs, bet aptuveni 25 lati, lai pilnveidotu šo aparātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem vārds Jurim Vidiņam - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītā Počas kundze! Mani tomēr neapmierina jūsu atbilde. Ja šie kases aparāti nenodrošina grāmatvedības uzskaiti, tad tā nav uzņēmēju problēma. Tā ir jūsu kā iepriekšējās valdības varas pārmantotājas problēma, ja jūs esat izdevuši nepareizus un galīgi muļķīgus lēmumus. Un es nezinu, kādēļ par šiem muļķīgajiem lēmumiem un norādījumiem, šīm instrukcijām ir jāmaksā nodokļu maksātājiem.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

To, kādi atskaites dokumenti ir nepieciešami, pareizāk sakot, kādiem rekvizītiem jābūt atskaites dokumentos, kurus izmanto grāmatvedībā, lai aprēķinātu gan nodokļu lielumu, gan arī citus ekonomiskos lielumus, nosaka nevis Valsts ieņēmumu dienests ar muļķīgiem lēmumiem, bet gan likums "Par nodokļiem un nodevām", likums "Par grāmatvedību", dažādi Ministru kabineta normatīvie akti un vēl vesela rinda citu dokumentu.

Runājot par to, ka tās ir mūsu problēmas, bet nevis uzņēmēju problēmas, es gribu teikt, ka šie paši uzņēmēji arī bieži pērk veikalos preces, tā saucamās mazvērtīgās preces, kuru vērtība ir līdz 50 latiem. Un, lai attaisnotu šos izdevumus, savā grāmatvedībā viņiem šie čeki ir nepieciešami. Tā ka, ja jūs uzskatāt, ka šādi dokumenti nav vajadzīgi, ka mums nav jāuzskaita visi attaisnotie izdevumi un precīzi jāaprēķina maskājamās nodokļu summas, tad likumdevējs ir tiesīgs mainīt likumus un noteikt citu kārtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otrs papildjautājums netiek izvirzīts. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Staša un Kalnbērza jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam par bankas "Baltija" likvidēšanai pieaicināto ārzemju firmas speciālistu nepieciešamību.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nevēlas. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs - Latvijas tieslietu ministrs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministru prezidents ir pilnvarojis Tieslietu ministriju sniegt atbildi uz šo jautājumu. Atbilde iesniegta 13.novembrī, un tur viss ir paskaidrots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumiem vārdu neviens nelūdz. Jautājums izskatīts. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties, bet Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Aivars Endziņš, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Guntis Kreituss, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Imants Liepa... ir zālē. Leopolds Ozoliņš... ir zālē. Māris Rudzītis, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Sēdi paziņoju par slēgtu.

Atgādinu, ka Saeimas svinīgā sēde notiks 18.novembrī pulksten 12.00 šeit. Un kārtējā sēde 21.novembrī pulksten 9.00. Paldies.

Redaktores: L.Bumbura. J.Kravale

Datoroperatore: S.Bērziņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 14.novembra

rudens sesijas 29.sēde

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Par darba kārtību - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam un

finansu ministram A.Šķēlem par kases aparātu

"Casio - 190" lietošanas aizliegumu no 1.01.97. - 2.lpp.

Motivācija - dep. J.G.Vidiņš - 2.lpp.

Ziņo - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 3.lpp.

Jautājums - dep. J.G.Vidiņš - 3.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 4.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par bankas "Baltija" likvidēšanai

pieaicināto ārzemju firmas speciālistu nepieciešamību - 4.lpp.

Ziņo -tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 4.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 5.lpp.

Piektdien, 21.novembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde