1995.gada 19.jūlija sēdes turpinājums
1995.gada 26.jūlijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Labdien, deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien ir 26.jūlijs pulksten 14.00. Turpinām 19.jūlija ārkārtas sesiju. Atgādinu, ka sesija tika pārtraukta jeb paziņots pārtraukums sakarā ar to, ka, balsojot par 6.panta priekšlikumiem, nebija kvoruma. Balsojums tika atkārtots otrreiz. Arī tad nebija kvoruma, un līdz ar to ārkārtas sesijā tika paziņots pārtraukums līdz 26.jūlijam pulksten 14.00. Tāpēc turpināsim izskatīt grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Referents - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. 6.pants. Lūdzu zvanu! Mums ir jābalso par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu 6.pantā - papildināt pirmo daļu ar šādu redakciju: "Saeima pieņemtos likumus ne vēlāk kā 5 dienu laikā pēc to pieņemšanas jāiesniedz Valsts prezidentam", tālāk kā tekstā. Lūdzu, balsosim par šo deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 18, atturas - 18. Nav pieņemts.
Lūdzu, par nākošos!
A.Endziņš (LC).
Nākošie priekšlikumi ir iesniegti par 7.pantu, un man būtu priekšlikums, lai mēs izskatītu šos priekšlikumus atsevišķi, lai gan viņi ir zināmā mērā komplekts, bet katrā ziņā būtu jādiskutē par katru no šiem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", - izteikt 7.panta pirmās daļas otro teikumu redakcijā, kura jums ir redzama 3.ailītē, ka šīs dienas nosakāmas pēc kārtas, taču šajās dienās ir ietvertas arī tās dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas, un tālāk kā tekstā. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Kādu motīvu pēc? Proti, ja ir 30 dienas pēc kārtas noteikts šis termiņš, tad mēs faktiski ar šo priekšlikumu samazinām šo iespēju vākt parakstus vai nu par vienu dienu, kad notiek pašvaldību vēlēšanas, vai par 2 dienām, kad notiek Saeimas vēlēšanas, un tāpēc šo priekšlikumu komisijā neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas piedalīties debatēs par šo priekšlikumu? Lūdzu, Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.
G.Bērziņš (LZS).
Tātad gribu atgādināt, ka šim likumam, protams, iesniegšanai bija ļoti īss termiņš. Viņu pieņēma tajā pašā dienā aptuveni ap 12.00, bet 15.00 beidzās priekšlikumu iesniegšana. Un šeit ir vesela virkne priekšlikumu, bet, manuprāt, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums ir viens no visveiksmīgāk formulētajiem priekšlikumiem šajā jautājuma. Šeit es gribētu norādīt uz šādām būtiskām lietām. Vispirms varbūt par to, par ko bija arī diskusija iepriekš. Tātad Satversmes 64.pants nosaka, kam pieder likumdošanas tiesības, - Saeimai un šajā Satversmē paredzētajā kārtībā - tautai. Šobrīd ir zināms, ka ne reizi šī tautas likumdošanas iespēja nav realizēta, un, manuprāt, tas ir saistīts ar šo ļoti sarežģīto procedūru, kā arī šajā 7.pantā, piemēram, minēto, ka parakstu vākšanai, ko izsludina Centrālā vēlēšanu komisija, uz 10 000 iedzīvotājiem ir tikai viena vieta, tātad lielākā rajonā maksimāli 3-4 vietas. Un šeit drīzāk varbūt būtu jālauza galva, kā, attīstoties demokrātijai, padarīt šo procesu vismaz reāli iespējamu, nevis likt tam vēl šķēršļus. Un, ja šeit bija šis vienīgais arguments, ko iepriekšējā reizē minēja, kāpēc tik steidzami un tik neatliekami šis likums tiek iesniegts un mēģināts to pieņemt, tas, ka lai nevarētu nodarboties vēlēšanu iecirkņos ar priekšvēlēšanu aģitāciju, tad šis punkts to jau risina, jo viņš uz vēlēšanu dienām nosaka to, ka šī parakstu vākšana notiek citās telpās, nevis tur, kur notiek šīs vēlēšanas.
Otrs būtiskais arguments ir tas, ka šobrīd bieži tiek runāts par Satversmi un par šī principu neaizskaramību un tā tālāk, bet uz šīs Satversmes pamata arī 1920.gados tika būvēta vesela virkne likumu, kā bija Vēlēšanu likums, kā arī šis likums par tautas nobalsošanu. Un arī Augstākajā padomē, šo likumu atjaunojot, tika izmantots principā šis pats likumprojekts. Un tagad paskatieties, kā ir pašreiz! Tātad tiek liegta iespēja veikt reizē ar vēlēšanām, bet praktiski, manuprāt, komisija ir strādājusi tikai ar dokumentu, kas ir šie labojumi, bet faktiski nemaz nav izlasījusi likumu, jo likumā, piemēram, ir 12. un 19.pants, kas nosaka, kādā kārtībā tātad tautas nobalsošana rīkojama svētdienā, ja tā notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām svētdienā un sestdienā. Šis punkts nav grozīts un paliek. Piemēram, arī 19. paliek, tātad faktiski jau šis līdzsvars, kas ir ielikts Satversmē, ir realizēts daudzos likumos, arī šajā likumā. Un, manuprāt, šobrīd tieši tie cilvēki, kuri uzstājas par Satversmi, groza tos principus, kas ir ielikti šajos likumos, un tāpēc es aicinātu atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, kas šajā pantā, manuprāt, ir viskorektākais un izvērstākais no šiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Pabeidzam debates par šo priekšlikumu. Lūdzu referentu, ja viņš vēlas!
A.Endziņš. Es vēlētos. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs, vajag būt tomēr korektam! Diemžēl jūs nelasāt šo likumu kopumā, bet tikai atsevišķu normu. Kāpēc jūs sakāt par šiem 10 000? Likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas kārtību 7.panta otrajā daļā ir skaidri un gaiši pateikts, ka vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā vai pagastā ar tādu aprēķinu, ka nevis lai būtu 10 000, bet tekstā ir skaidri un gaiši pateikts, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena vieta, bet nezin kāpēc jūs uztvērāt kaut ko citu, to, ka ir 10 000. Tātad pagastā var arī nebūt šādu vēlēšanu vietas, kur varētu parakstīties. Man liekas, ka jūs maldināt cienījamos deputātus. Bez tam es jau minēju attiecībā uz komisijas negatīvo attieksmi sakarā ar šo priekšlikumu, ka līdz ar to faktiski tiek samazināta vai nu par vienu, vai par divām dienām parakstu vākšanas iespēja. Otra lieta, kas arī ir šajā priekšlikumā. Te ir arī tas, ka, lūk, šīs te parakstu vākšanas lapas nenovieto tajās telpās, kur notiek tautas nobalsošana, kura ir ar tām saistīta. Tas ir tieši saistīts arī ar Vēlēšanu likumu, lai būtībā vēlēšanu dienās nekāda aģitācija nebūtu pieļaujama, ja tas ir... Un es šaubos arī, vai visur ir iespējams to izdarīt vienā un tajā pašā vietā, it sevišķi vēl sadalīt jau tā mazskaitlīgo vēlēšanu komisiju, kurai ir jānoorganizē un jānovada vēlēšanas tieši tad, kad ir balsošana, atbilstoši visām likumu prasībām. Tas ir diezgan sarežģīti un diezgan problemātiski. Lūk, tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu 7.panta pirmās daļas otrajam teikumam. Šī redakcija jums ir, vai ir nepieciešams nolasīt vēlreiz? Nav nepieciešams. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 29, atturas - 21. Nav pieņemts priekšlikums. Lūdzu, par nākamo priekšlikumu.
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ir ierosinājusi Zemnieku savienības frakcija ir izteikt otro teikumu tādā redakcijā, ka Saeimas vēlēšanu, rajona padomes, pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanu dienās parakstu vākšana nenotiek. Šeit būtībā ir tāda pati problēma, ka nav līdz ar to atrunāts un nav sakārtots attiecībā uz šo jēdzienu "30 dienas pēc kārtas". Jāsaka gan, ka šis priekšlikums zināmā mērā korespondē ar nākošo priekšlikumu, ko ierosinājis Gundars Bērziņš, - svītrot otrajā teikumā vārdus "pēc kārtas". Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja. Un kāda šeit ir motivācija? Ja mēs izsvītrojam ārā šos vārdus "pēc kārtas", tad jūs zināt, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka šīs 30 dienas pēc kārtas. Ja mēs izsvītrojam šos vārdus "pēc kārtas", tad varētu būt arī tāda situācija... Es vienkārši tagad zināmā mērā varbūt mēģinu vulgarizēt, proti, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, teiksim, 5 dienas janvārī, 5 dienas februārī, līdz kopsummā sanāk šīs 30 dienas. Var būt tāda situācija. Diezgan problemātiski acīmredzot tas ir, bet formāli šāda situācija sakarā ar šāda priekšlikuma atbalstīšanu varētu rasties. Juridiskā komisija - atkārtoju vēlreiz! - šos abus priekšlikumus, kuri faktiski skatāmi kopumā, neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - izteikt otro teikumu šādā redakcijā: "Saeimas vēlēšanu, rajona padomes, pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanu dienās parakstu vākšana nenotiek". Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 20. Nav pieņemts. Piektais priekšlikums.
Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - svītrot otrajā teikumā vārdus "pēc kārtas". Jūs savu komentāru jau sniedzāt. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 21. Nav pieņemts. Nākamais priekšlikums.
A.Endziņš. Nākamie ir divi priekšlikumi - viens ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums un otrs - 7.priekšlikums - par šo pantu ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums, kuri pēc savas būtības ir analoģiski, jo šeit atšķirība ir tikai par 12 stundām vai par 13 stundām pēc kārtas, kad ir jābūt pieejamām parakstu vākšanas lapām. Juridiskā komisija arī šos abus priekšlikumus neatbalstīja, taču neatbalstīja tos būtībā finansiālu apsvērumu dēļ. Padomāsim loģiski - ja likums paredz, ka parakstu vākšanas lapām ir jābūt pieejamām balsotājiem, lai varētu parakstīt šos priekšlikumus, projektu no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā, tas nozīmē - 12 stundas vai otrā priekšlikumā - 13 stundas pēc kārtas; tas nozīmē, ka ir jāiesaista vienā dienā daudz vairāk vēlēšanu komisijas pārstāvju. Un tātad viņiem arī attiecīgi ir jāmaksā lielāka alga. Ja mums no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā atvērts balsošanas iecirknis vēlēšanu jeb balsošanas dienā, kad notiek tautas nobalsošana, tad tas ir normāli un tad strādā visa vēlēšanu komisija pilnā sastāvā. Šeit ir jānodrošina. Un katrā ziņā Juridiskā komisija nevarēja uzņemties uz saviem pleciem tādu slogu, lai palielinātu izdevumus no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju kabatas. Tāpēc Juridiskā komisija šos abus priekšlikumus neatbalstīja tieši ekonomisku - finansiālu apsvērumu dēļ.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - papildināt 7. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā... teksts jums ir iesniegts. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 26, atturas - 18. Nav pieņemts.
Vai no šī balsojuma izriet...
A.Endziņš. Nē, te ir stundas starpība - pirmais priekšlikums bija no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā un otrais ir no pulksten 8.00 rītā līdz 9.00 vakarā.
Sēdes vadītājs. Jā, priekšlikuma būtība ir jābalso. Lūdzu, balsosim par otro priekšlikumu, par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, - papildināt ar jaunu daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 21. Nav pieņemts.
Tagad, lūdzu, balsosim par 7. panta...
A.Endziņš. 7. panta redakcija nav mainīta, tā ir tāda pati, kāda viņa bija pirmajā lasījumā. Mēs esam noraidījuši tikai šos priekšlikumus, kuri tika iesniegti par šo pantu.
Sēdes vadītājs. Šeit kaut kā tas neizriet no tā rakstītā...
A.Endziņš. Varam nobalsot, lai nav problēmu.
Sēdes vadītājs. Referents uzskata, ka nav nepieciešams balsojums, jo nekas nav mainījies. Gundars Bērziņš - lūdzu! Par procedūru? Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Es tomēr gribētu vienīgi precizēt. Tātad šis pants, tā kā iepriekšējā bija runa par šo otro posmu parakstu vākšanā, ko izsludina Centrālā vēlēšanu komisija... tātad šis 8. pants arī attiecas uz šo otro posmu. Vēl nav 8. pants? Es atvainojos. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Pirmā daļa atbilst pirmā lasījuma redakcijai.")
Sēdes vadītājs. Nudien, kaut kā neierasti. Šeit ir piecas sadaļas, un tāpēc ir varbūt tāda uztvere. Tiešām 7. panta pirmā daļa atbilst pirmā lasījuma redakcijai.
Vai varam turpināt? Lūdzu!
A.Endziņš. Par 8. panta redakciju, kura tika nobalsota pirmajā lasījumā. Par 8. panta pirmo daļu priekšlikumi iesniegti nebija, arī komisija grozījumus nekādus nav izdarījusi.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Gundars Bērziņš gribēja... (Starpsauciens no zāles: "Iesniegums...")
Sēdes vadītājs. Par 8. pantu? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.
G.Bērziņš (LZS).
Es tomēr gribētu, lai te Endziņa kunga teiktais izskanētu precīzi. Tātad šīs parakstu vākšanas lapas ir gan pirmajā, gan otrajā posmā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludina. Tā kā iepriekšējā pantā ir runa par šīm parakstu vākšanām, ko izsludina Centrālā vēlēšanu komisija, es saprotu tā, ka šis 8. pants attiecas uz šo parakstu vākšanas kampaņu, ko izsludinājusi Centrālā vēlēšanu komisija. Ja tas tā nav, tad šeit ir būtisks mēģinājums praktiski anulēt līdzšinējos rezultātus, jo tad šis likums, tie paraksti, kas tagad ir vākti... Es zinu, ka divas partijas vāca - tātad Zemnieku savienība un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ir ierosinājusi... Ja tiek izmainīts, ja, piemēram, tiek papildus paprasīts šis datums, kā tas tagad ir arī šajā pirmajā... it kā jau atpakaļejoša spēka likumam nav, bet, kamēr šos parakstus savāc un iesniedz, tas, iespējams, būs jau pēc izsludināšanas dienas, un tad praktiski ar šo pantu mēs varam anulēt visu to, kas ir uz šodienu.
Tāpēc es vienkārši gribētu, lai Endziņa kungs ļoti precīzi pasaka un lai tas paliek stenogrammā, kā šis punkts tomēr ir domāts un kā viņš faktiski ir pielietojams.
Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Lūdzu, referent!
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, cienījamais Gundar Bērziņa kungs! Skaidri un gaiši - likumam nav atpakaļejoša spēka. Tātad uz procesiem, kuri sākti pašreiz un notiek parakstu vākšana, uz viņiem tas nevar attiekties. Bet principā šeit ir pielikts klāt tikai parakstīšanās datums. Principā tas attiecas un ir spēkā tikai no tā brīža, kad likums ir pieņemts - tātad tikai uz tiem parakstiem, kuri varētu būt pēc likuma pieņemšanas. Atpakaļejoša spēka likumam nav... Kā, lūdzu?
Sēdes vadītājs. Godātie un cienītie referent un deputāti! Lūdzu, ievērojiet Kārtības rulli!
A.Endziņš. Es atkārtoju vēlreiz: Zemnieku savienība jau ir savākusi noteiktu parakstu skaitu zem saviem priekšlikumiem par Satversmes grozījumiem. Parakstus vāc arī apvienība "Tēvzemei un brīvībai". Tātad līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir spēkā visi tie paraksti, kas atbilst pašreizējam likumam. Tikai tad, kad spēkā stāsies šis likums, tad jau parādīsies šī prasība, lai būtu vēl bez tiem datiem - vārda, uzvārda, personas koda - arī parakstīšanas datums. Es atkārtoju vēlreiz: atpakaļejoša spēka nav, tā ka jums nav jāuztraucas par to, ka līdz ar to jūsu iniciatīva, kas ir veikta pirms šiem grozījumiem, varētu tikt atzīta par spēkā neesošu.
Sēdes vadītājs. Deputāt Karnup, pēc būtības mēs debates jau esam pabeiguši, tas bija referenta galavārds... Par procedūru, kā lieta tālāk virzāma? Tur jau nav ko virzīt, jo tajā pantā nav priekšlikumu, bet, ja jums ir ierosinājums, tad, lūdzu, zināmajā veidā... Jā, lūdzu!
V.P.Karnups (LC).
Cienījamie kolēģi! Te vajadzētu būt vispārējām debatēm. 7. pants skaidri un gaiši runā par parakstu vākšanas lapām, kurās vēlētājs var parakstīties Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās vietās. Acīmredzot arī 8. pants runā par tām pašām parakstu vākšanas lapām. Tas ir absolūti skaidrs no likuma teksta. Es domāju, ka runāt par atpakaļejošu spēku un tā tālāk... Tad, kad notiks kaut kāda tautas balsošana Centrālās vēlēšanu komisijas paspārnē, tad vajadzēs pierakstīt klāt parakstīšanas datumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, izskatīsim nākošo pantu, kurā ir priekšlikumi!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir saņemts no Zemnieku savienības frakcijas. Ir priekšlikums papildināt 10. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, ka tautas nobalsošana tiek sarīkota ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās izsludināšanas dienas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un kāpēc neatbalstīja? Būtībā man ir jāatgriežas pie Gundara Bērziņa aizrādījuma Juridiskajai komisijai, ka viņa skatās tikai atsevišķu normu, bet neskatās likumu kopumā. Ja cienījamā Zemnieku savienības frakcija būtu paskatījusies vienu pantu tālāk - konkrēti 11. panta otro daļu, tad redzētu, ka tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai arī Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar grozījumiem Saeimā. Tātad tas, ko jūs piedāvājat, ir skaidri un gaiši ierakstīts 11. panta otrajā daļā. Tāpēc arī Juridiskā komisija šeit šo papildinājumu neuzskatīja par nepieciešamu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsot? (Starpsauciens no zāles: "Mēs atsaucam!")
A.Endziņš. Deputātu ieskatam, es atvainojos, ir pielikts klāt, kā redzat, 11. pants, lai jūs varētu paši izkontrolēt 11. panta otro daļu. Lūdzu, pārliecinieties paši, tas ir pašreiz spēkā esošā likuma teksts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, sniedziet atbildi... Jūs lūdzat balsojumu vai piekrītat?.. (Starpsauciens no zāles: "Jābalso!") Nu tad arī es gaidīšu no jums atbildi... Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - papildināt 10. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā... Redakcija jums ir iesniegta. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, par nākošo!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums, kuru arī ir iesniegusi Zemnieku savienības frakcija, ir par 15. pantu, kurā viņi ierosina papildināt 15. pantu ar jaunu otro teikumu. Panta redakcija jums ir redzama trešajā ailītē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, bet ir viņu redakcionāli precizējusi un iestrādājusi savā piedāvātajā redakcijā, kuru jūs redzat labajā, pēdējā, ailītē.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai deputātiem - gan iesniedzējiem, gan pārējiem deputātiem - nav iebildes pret komisijas ieteikto redakciju? Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsojumu par savu redakciju?
A.Endziņš. Tādā gadījumā atļaujiet man mazliet komentēt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Endziņš. Es atkārtoju - mēs esam iestrādājuši jūsu priekšlikumu, bet redzat kas par lietu... Ja tautas nobalsošana notiek atsevišķi, tad tās nav vēlēšanu kastes, bet tās ir balsošanas kastes. Tas ir tas, kas ir ierakstīts pašā likumā citās normās. Šeit ir sabalansēta arī šī klātbūtne... šie pilnvarotie novērotāji no politiskajām organizācijām, partijām ar to redakciju, kādā veidā tas ir fiksēts un kā tas ir precizēts Saeimas vēlēšanu likumā. Es atkārtoju vēlreiz, ka pēc būtības mēs esam iekļāvuši jūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji piekrīt komisijas variantam - izteikt 15. pantu šādā redakcijā, un tālāk šī komisijas redakcija jums, cienītie deputāti, ir redzama. Vai jums ir iebildes? Nav. Pieņemts.
Tālāk!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 16. pantu, kur ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - aizvietot vārdus "fizisku trūkumu" ar vārdiem "veselības stāvokļa". Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir tāds pats formulējums, kāds ir Saeimas vēlēšanu likumā, kur ir termins "fiziski trūkumi", kad vēlētāja vietā balso cits. Un te šinī gadījumā nav tā, ka veselības stāvokļa dēļ cilvēks personīgi nevar ierasties balsošanas iecirknī un ka pie viņa brauc uz mājām. Šeit ir runa par to, ka tas ir vai nu tāpēc, ka ir rokas amputētas, vai viņš pats nevar izdarīt atzīmes akluma pēc, vai vēl kaut kas tamlīdzīgs, proti, tātad konkrētu fizisku trūkumu dēļ.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti iesniedzēji uztur spēkā balsojumu? Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu 16. pantam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 17. pret - 21, atturas - 16. Nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 23. pantu, kur ir Gundara Bērziņa priekšlikums - vārdus "oficiālā laikrakstā" aizstāt ar vārdiem "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"". Man ir jāatvainojas cienījamajam Gundaram Bērziņam un cienījamajiem deputātiem. Šeit ir tehniska neprecizitāte, Juridiskā komisija nenoraidīja šo priekšlikumu, to atbalstīja, jo, kā jūs zināt, likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" tika pieņemts vēl tad, kad nebija šāda oficiāla laikraksta "Latvijas Vēstnesis". Visos likumdošanas aktos mēs tagad precīzi rakstām laikrakstu "Latvijas Vēstnesis". Tā ka šeit ir notikusi tehniska kļūme. Tātad, lūdzu, neņemiet vērā to, ka šeit ir noraidīts šis priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums, ko arī ir iesniedzis deputāts Gundars Bērziņš, ir par 24. pantu, kurā viņš ierosina papildināt 24. panta trešo daļu ar vārdiem "trīs dienu laikā". Juridiskā komisija ir ierosinājusi izteikt šo trešo daļu jaunā redakcijā, proti, ka Centrālā vēlēšanu komisija saskaita parakstus, konstatē rezultātu, pēc tam ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Tātad, kā redzat, mēs pēc būtības esam iestrādājuši deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, tikai precizējot un mazliet izmainot šīs trešās daļas redakciju.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Šis pants ir pieņemts.
A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kurus saņēma Juridiskā komisija, ir izskatīti, un es aicinātu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 7. Likums pieņemts.
A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.
Sēdes vadītājs. Cienītais deputāt Rozentāl! Pie šī jūsu iesnieguma rakstiski vēl vajag iesniegt... Esiet tik laipns! Tā ir formāla lieta. Un pēc tam jums mutvārdu paskaidrojumam tiks dots vārds.
Vārds Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība - par tautas nobalsošanu. Paziņojums par balsošanas motīviem.
A.Rozentāls (LZS).
Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klātesošie! Zemnieku savienība balsoja "pret" šādu likuma labojumu, jo uzskatām, ka likuma "Grozījumi likumā " Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" pieņemšana šādā redakcijā ierobežo vēlētāju iespēju paust savu gribu tautas nobalsošanā, jo Satversmē ir noteikts, ka Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai, bet šī likuma pieņemšana padara jau tā ierobežotās tautas likumdošanas iniciatīvas neiespējamas. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nākošais jautājums, kurš mums būtu jāizskata, ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", jo iepriekšējā sēdē šī jautājuma izskatīšanai nebija nepieciešamā kvoruma. Būtu pareizi, ja mēs pirms tam reģistrētos. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies. 67 deputātiem jābūt. Lūdzu rezultātu! 63. Nav kvoruma, lai izskatītu ierosinājumus par Satversmes labojumiem.
A.Endziņš (LC).
Vai drīkstu, cienījamo priekšsēdētāj, par procedūru?
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Zālē ir acīm redzams kvorums, ir stipri vairāk par 67 deputātiem, tāpēc es aicinātu cienījamo Prezidiju turpmāk ievērot Kārtības rulli. Kādā nozīmē? Kārtības rullis paredz, ja ir runa par to, ka deputātu klātbūtne... Kas tiek uzskatīta par deputātu klātbūtni? 15.panta otrajā daļā ir rakstīts sekojošais: "Lai konstatētu deputātu klātbūtni, Prezidijs rīko reģistrāciju trīs reizes sēdes laikā. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies visas trīs reizes". Ja viņš to nav izdarījis, tad darbojas jau pirmā daļa un tiek atvilkti no algas 20%.
Cienījamais priekšsēdētāj! Diemžēl tad, kad tiek konstatēts, ka nav pienācīgā kvoruma, proti, balsošanā nepiedalās pienācīgais skaits, pēc otrreizējas balsošanas sēdi paziņo par slēgtu kvoruma trūkuma dēļ un pēc tam paziņo reģistrāciju. Tātad tas vairs nav sēdes laikā. Es lūdzu cienījamo priekšsēdētāju to ņemt vērā. Otrkārt tiem, kuri boikotē, nereģistrējas, tātad negrib piedalīties Saeimas darbā, es gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka mums pašreiz ir vēl ārkārtas sesija un ka ārkārtas sesija var beigties līdz ar darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Par procedūru Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka Endziņa kungs nedaudz nepareizi jeb vienpusēji traktē šos Kārtības ruļļa noteikumus. Ikvienam deputātam ir tiesības nepiedalīties kāda jautājuma izskatīšanā vai balsošanā. Līdz ar to, teiksim, mums arī principā ir jādala šis reģistrācijas princips. Ir tāda reģistrācija, kā priekšsēdētāja kungs precīzi to norādīja. Un ir reģistrācija kāda jautājuma izskatīšanai, jo mēs zinām, cik šeit ir jābūt deputātu, lai jautājumu varētu izskatīt. Līdz ar to tā mēs arī darījām. Kas vēlējās, tas reģistrējās, tas ir, par šī jautājuma izskatīšanu.
Ja ir runa par reģistrāciju, kas Kārtības rullī ir ierakstīta - trīs reizes, tad tā ir par deputāta klātesamību darba procesā, bet tas nenozīmē, ka šeit ir obligāts norādījums par to, ka viņam ir jāpiedalās konkrētā jautājuma izskatīšanā vai balsojumā. Līdz ar to es domāju, ka vienpusēji nedrīkst šo jautājumu traktēt, jo katram deputātam ir tiesības izvēlēties to ceļu, kādā veidā viņš piedalās Saeimas darbā. Tanī pašā laikā, runājot par piedalīšanos, kas ir trīs reizes, tā ir pilnīgi cita lieta, un to mēs esam Kārtības rullī apstiprinājuši. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Turpinām darbu.")
Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, pēc tam Andrejs Panteļējevs.
A.Krastiņš (LNNK).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es pieteicos jau tad, pirms mans kolēģis Budovskis runāja. Gribu apliecināt to, ka šeit tiešām ir deputātu brīva izvēle - piedalīties vai nepiedalīties balsojumā vai jautājuma apspriešanā, it sevišķi tad, ja tas attiecas uz Satversmes grozījumiem. Un arī es, runājot par procedūru un tiem motīviem, kas šādu procedūru nosaka, varu teikt, ka es ne šīs Saeimas sastāvā, ne arī, ja man laimēsies kādā citā Saeimā darboties, nekad nepiedalīšos jautājumā, kas saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes grozīšanu - ne uz vienu pusi, ne uz otru pusi, jo man ir savi personīgie ieskati šajā jautājumā, mana tiesiskā un valstiskā apziņa par šo jautājumu, un šajos jautājumos es nepiedalīšos, jo uzskatu, ka tas neatbilst valsts interesēm. Tā ka, es domāju, te ir jārespektē arī deputātu domas, jo šī Satversmes grozīšanas procedūra paredz speciālu procedūru. Un šādas procedūras ieviešanai var būt arī speciāla pārbaude, lai šī procedūra tiktu ievērota. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs debatējam tālāk, es aicinātu vēlreiz atcerēties Satversmi un to, ka šeit nav kaut kāds jautājums par sēdes vadītāju - viņa prasmi vai neprasmi. Saeimas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.
76. pants: "Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu." Un ar to arī viss ir pateikts. Un visu pārējo mēs varam risināt ļoti ilgi.
Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Panteļējevs (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man ir vienkāršs priekšlikums - tā kā nebija kvoruma Satversmes izskatīšanai, pāriesim pie nākošā jautājuma un turpināsim darbu. Man ir priekšlikums turpināt darbu pie nākošā jautājuma.
Sēdes vadītājs. To arī darīsim.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". Pirmais lasījums. Ziņos Juridiskā komisija, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts izriet no fakta, ka cienījamā Saeima ir pieņēmusi likumu "Par dzīvokļu privatizāciju", un iesniegtajā likumprojektā šis grozījums bija paredzēts pārejas noteikumos. Ar pārejas noteikumu palīdzību mēs varam atzīt, ka likums zaudē spēku tikai attiecībā uz to pašu jautājumu, proti, pieņemot jaunu likumu, zaudē spēku iepriekšējais likums. Un tas pat nav tādā gadījumā precīzi jāatrunā. Šinī gadījumā piedāvājums bija - ar pārejas noteikumu palīdzību būtībā izdarīt grozījumus citā spēkā esošā likumā, tāpēc Saeima atbalstīja to, ka mēs izdalām to atsevišķā likumprojektā un viņu pašreiz piedāvājam. Viņš jums ir dokumentā nr.458, un šeit ir priekšlikums izslēgt no likuma "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" no 6. līdz 12.pantam, kas līdz ar likuma "Par dzīvokļu privatizāciju" pieņemšanu būtu pretrunā. Lūdzu viņu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet, ja kādam ir priekšlikumi, tos iesniegt. Tomēr es, katrā ziņā, Juridiskās komisijas vārdā aicinātu arī šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā, lai mēs varētu sakārtot likumdošanu šajā sfērā, un lūdzu par to nobalsot.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti nav pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Jūs steidzamību ierosinājāt? Lūdzu, balsosim par steidzamību attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 10. Steidzamība ir pieņemta.
Un tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu!
A.Endziņš. Lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt, ka mēs šo likumprojektu izskatām otrajā lasījumā nākošajā ceturtdienā. Nevis rīt, bet pēc nedēļas. Ja es nemaldos, tas laikam ir 3.augusts.
Sēdes vadītājs. Tas ir 3.augusts. Tā jūs vēlējāties?
A.Endziņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts. "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atļaujiet man, pirms es specifiski runāju par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu", paskaidrot, ka nākamie deviņi likumprojekti būtībā ir divas paketes. Pirmā ir apdrošināšanas pakete, bet otrā ir vērtspapīru pakete. Līdz ar to es sāku izskatīt šo pirmo, proti, vērtspapīru paketi, kura sastāv no likumprojektiem par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātsnepēju un bankrotu, par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju un par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu". Un arī likumprojektu "Par zvērinātiem revidentiem". (Starpsauciens: "Skaļāk!")
Līdz ar to es pāriešu tieši pie pirmā likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"", par kuru kopš pirmā lasījuma nav saņemti priekšlikumi, tādējādi praktiski mēs lūgtu viņu akceptēt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.
O.Kehris. Nākamais apdrošināšanas paketes likumprojekts ir likumprojekts "Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"...
Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Šis likumprojekts, kuru mēs pieņēmām, nebija steidzams.
O.Kehris. Tas nebija steidzams, un es pieņemtu, ka arī procedūras ziņā mums nebūtu vērts dažiem likumprojektiem noteikt divus lasījumus un citiem - trīs. Tāpēc arī visa tā pakete ir savstarpēji saistīta, un mēs kā paketi to varētu izskatītu arī uz trešo lasījumu, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš visai šai paketei varētu būt - viena nedēļa. Tas būtu laikam...
Sēdes vadītājs. Tas būtu 2.augusts.
O.Kehris. Ja deputātiem nav iebildumu...
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tomēr formālā puse mums jāievēro katram likumprojektam. Būs jānosaka iesniegšanas termiņš.
Lūdzu, izskatīsim nākamo likumprojektu!
O.Kehris. Tātad "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju". Saņemtie priekšlikumi par šo likumprojektu ir atspoguļoti tabulā, proti, dokumentā nr. 663, un mēs varētu sākt izskatīt priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
O.Kehris. Tika saņemti Juridiskā biroja priekšlikumi, kas attiecas uz visu likumprojektu, proti, visā likumprojekta tekstā vārdu "noteikumi", kur tas lietots Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu izpratnē, aizstāt ar vārdu "likums". Un arī Juridiskais birojs ierosināja likumprojektā pantu un daļu, kā arī pPārejas noteikumu punktu numerāciju sakārtot atbilstoši pieņemtajai praksei. Šos, protams, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. Par 3.punktu bija saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc apspriešanas un diskusijām komisijā netika pēc būtības uzturēts, tātad neviens no deputātiem to neuzturēja spēkā izskatīšanai komisijā un sēdē.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Nākamais priekšlikums skar 6.punktu, kur ir ņemti vērā Juridiskā biroja ieteiktie redakcionālie labojumi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!
O.Kehris. Nākamie labojumi skar 14.pantu, kurus mēs vairs nepaspējām ņemt vērā, bet komisija pēc būtības tos atbalsta un apņemas uz trešo lasījumu iestrādāt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Arī par pārejas noteikumiem ir atbalstīta Juridiskā biroja redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem pret komisijas priekšlikumu?
O.Kehris. Citi priekšlikumi par šo likumprojektu nav saņemti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...
O.Kehris. Līdzīgi - viena nedēļa.
Sēdes vadītājs. 2.augusts. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"".
O.Kehris. Komisija priekšlikumus par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"" pēc pirmā lasījuma nav saņēmusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.augusts. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākamais likumprojekts "Par zvērinātiem revidentiem".
O.Kehris. Tas ir pēdējais šīs likumprojektu paketes likums, par kuru iesniegtie priekšlikumi ir izklāstīti dokumentā nr.662, kur tie ir apkopoti tabulā. Šeit ir ņemti vērā formāli Juridiskā biroja priekšlikumi, kas skar visu kopējo likumprojektu. Tas ir atainots tabulā.
Sēdes vadītājs. Cienītais referent, lūdzu, par katru priekšlikumu ļoti īsu komentāru, kaut vai par to, ka komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo Saeimai ir jālemj.
O.Kehris. Juridiskā biroja priekšlikums - visā likumprojekta tekstā vārdu "noteikumi", kur tas lietots Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nozīmē, aizstāt ar vārdu "likums". To mēs esam atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?
O.Kehris. Tāpat bija priekšlikums likumprojekta tekstā vārdus "uzņēmumos un organizācijās" aizstāt ar vārdiem "uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un organizācijās", ko mēs ierosinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes.
O.Kehris. Vēl mēs ierosinām atbalstīt arī numerāciju vispārpieņemtajā kārtībā, jo pirmajā lasījumā no Ministru kabineta saņemtajā variantā bija citādāka numerācija. To mēs ierosinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tas ir komisijas pienākums. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Bez tam ierosinām atbalstīt priekšlikumu - likumprojekta pirmo teikumu ietvert kā atsevišķu pantu pēc terminu skaidrojuma, kā arī likumprojektā lietoto terminu skaidrojumu izteikt kā 1.pantu un ietvert to nodaļā "Vispārīgie noteikumi".
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. Nākamais priekšlikums skar šā likumprojekta 3.pantu, kur ir redakcionāli labojumi, kurus mēs esam apņēmušies tomēr iestrādāt uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Līdzīgi ir attiecībā uz 4.pantu, kur ir runa par personām, kam anulētas zvērinātu revidentu licences. Redakcija tiks iestrādāta uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
O.Kehris. 9.pantā esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 9.pantu aiz vārdiem "Finansu ministrija" ar vārdiem "Grāmatvedības metodiskā padome".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 16.pantā arī komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumu - precizēt otrās daļas 2.punktā terminu - "organizācijas īpašnieks". Un līdz ar to tiek piedāvāta jauna redakcija, proti: "Pēc uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju pārvaldes institūciju aicinājuma to pārziņā esošajos uzņēmumos".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 18.pantā ir ņemts vērā Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt, ka rakstveidā ir jāinformē par esošajām problēmām. To esam atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. Līdzīgi ir 19.pantā. Arī te ir priekšlikums - papildināt ar vārdu "rakstveida", ka ir jāiesniedz rakstveida ziņojums, lai būtu pilnīgi skaidrs. Esam to atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 20.pants ir papildināts ar jaunu tekstu, 20.pants ir jaunā redakcijā, proti, ka zvērinātam revidentam aizliegts izpaust komercnoslēpumus saturošu informāciju, ko viņš guvis profesionālo pienākumu pildīšanas laikā. Un arī mēs esam pie šajā pašā pantā atbalstījuši būtībā paši savu priekšlikumu, papildinot šo teikumu pēc vārdiem "ir tiesības brīvi izvēlēties" ar vārdiem "pēc saņemtā uzaicinājuma..." un tālāk tā, kā tas ir minēts 20.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.
O.Kehris. Citus priekšlikumus par šo likumprojektu komisija nav saņēmusi, tāpēc es lūgtu pieņemt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par zvērinātiem revidentiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2.augustu nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākamais likumprojekts "Par vērtspapīriem". Otrais lasījums. Lūdzu, turpiniet!
O.Kehris. Līdz ar likumprojektu "Par vērtspapīriem" mēs sākām izskatīt visu šo vērtspapīru likumu paketi. Es gribu komentēt tikai to, ka komisija tai veltīja četras sēdes un diezgan intensīvā darbā ir saskaņojusi viedokļus, tāpēc diezgan maz kas ir palicis, mūsuprāt, uz trešo lasījumu. Būtībā komisija panāca praktiski konsensusu par šiem jautājumiem.
Līdz ar to es ķeros pie likumprojekta "Par vērtspapīriem" izskatīšanas. Priekšlikumi ir saņemti par sadaļu "Noteikumos lietotie termini un jēdzieni", kur pēc finansu ministres Sāmītes kundzes priekšlikuma ir precizēts jēdziens "publiskā emisija". Komisija to lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!
O.Kehris. Līdzīgi šeit redzamajā tekstā pēc deputātes Sāmītes priekšlikuma ir precizēts termins "brokeru sabiedrība". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Pēc Finansu ministrijas priekšlikuma ir precizēts termins "ieguldījumu konsultants". Un arī to lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Vēl šajā sadaļā ir precizēts termins "sākotnējā publiskā apgrozība". Un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Tālāk ir precizēts jēdziens "ārpusbiržas tirgus", ko mēs lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Tālāk būtībā ir ņemts vērā Finansu ministrijas redakcionāls priekšlikums - skaidrojumos lietoto vārdkopu "Vērtspapīru tirgus komiteja" aizvietot ar "Vērtspapīru tirgus komisija" attiecīgajos locījumos, kas būtu uzskatāmi tikai par redakcionāliem labojumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Līdzīgi arī sadaļā "Memorands" ir lūgums aizstāt attiecīgajos locījumos šo "Vērtspapīru tirgus komiteju" ar "Vērtspapīru tirgus komisija".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Līdz ar to mēs varam pāriet pie vispārējās sadaļas. Mēs lūdzam pēc Finansu ministrijas priekšlikuma aizstāt nosaukumā "Vērtspapīru tirgus komiteja" un turpmāk likumā lietotajos saīsinājumos vārdu "komiteja" ar "komisija".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Ar jūsu atļauju es turpmāk varētu neminēt šos labojumus, jo visā tekstā tiek mainīti vārdi no "komitejas" uz "komisiju".
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. Un līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, tā kā šie ir Ministru kabineta noteikumi, tad ir priekšlikums mainīt - aizstāt vārdus "noteikumi" ar vārdu "likums".
Sēdes vadītājs. Tālāk!
O.Kehris. 1.pantā ir precizēta redakcija pēc Finansu ministrijas priekšlikuma, kas izskaidro vērtspapīru publisko apgrozību.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.
O.Kehris. 2.pantā ir redakcionāli uzlabojumi un papildinājumi, ko iesniegusi no Finansu ministrija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 3.panta otrajā sadaļā mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas ieteiktos redakcionālos labojumus un papildinājumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 4.pantā mums šajā likumā pirmo reizi parādās vārdkopa "kontu turētājs", un mēs lūgtu turpmāk visā tekstā to mainīt ar vārdkopu "konta turētājs". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Šā panta otrajā sadaļā ir atbalstīta Finansu ministrijas iesniegtā redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 5.panta sestajā sadaļā ir atbalstīts priekšlikums - pirmo vārdkopu izteikt jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Tālāk ir priekšlikums - 6.panta piekto sadaļu izteikt precīzākā redakcijā pēc Finansu ministrijas ieteikuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Tāpat pēc Finansu ministrijas ierosinājuma mēs atbalstām priekšlikumu - papildināt 6.pantu ar jaunu sesto daļu, proti, ka vērtspapīriem, kas tiek laisti publiskajā apgrozībā, nevar paredzēt ierobežojumus attiecībā uz to pāriešanu citas personas īpašumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 7.pantā labākā redakcijā ir izteikta šī panta otrā daļa. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Tāpat mēs esam atbalstījuši priekšlikumu - papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu, proti, ka īpašumtiesības uz vērtspapīriem pieder personai, kuras vērtspapīru kontā tie atrodas, un, ja likumā nav noteikti ierobežojumi, bankai, brokeru sabiedrībai, kā arī jebkuram konta turētājam var piederēt vērtspapīri. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Tāpat esam atbalstījuši jauno, ceturto, daļu šim 7.pantam sekojošā redakcijā: "Banka, brokeru sabiedrība, kā arī jebkurš konta turētājs ir tikai klienta (ieguldītāja) vērtspapīru turētājs, bet ne to valdītājs, un viņš ir tiesīgs rīkoties ar klientam piederošajiem vērtspapīriem vienīgi ar klienta piekrišanu vai klienta uzdevumā. Kreditoru prasības pret banku, brokeru sabiedrību vai konta turētāju nevar tikt dzēstas ar bankas, brokeru sabiedrības vai konta klientam piederošajiem vērtspapīriem." Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes. (Starpsaucieni no zāles: "Skaļāk! Neko nedzird. Mokrofonā!")
O.Kehris. Vēl šajā pantā esam atbalstījuši tehnisku labojumu, proti, uzskatīt 7.panta iepriekšējo trešo un ceturto daļu par piekto un sesto daļu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Tālāk sadaļā "Vērtspapīru publiskās... Kaut gan tādas problēmas ar dzirdamību mums iepriekš nebija bijušas, es centīšos runāt vairāk mikrofonā. Sadaļā "Vērtspapīru publiskās apgrozības uzraudzība" mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu - izteikt otrās daļas virsrakstu jaunā redakcijā, proti, "Vērtspapīru sākotnējās izvietošanas un publiskās apgrozības uzraudzība".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 8.panta otrajā sadaļā par komitejas tiesībām ir atbalstīti Finansu ministrijas redakcionāli precizējumi un priekšlikums - papildināt to ar jaunu 5.punktu, proti, ka komitejai ir tiesības griezties tiesā ar prasību pret personu, kas pārkāpj vai ir pierādījumi, ka tā gatavojas pārkāpt jebkuras šī likuma normas, kā arī jebkurus noteikumus, kas izriet no šī likuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Trešajā sadaļā mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu - mainīt šīs sadaļas nosaukumu un izteikt to jaunā redakcijā - "Vērtspapīru sākotnējā izvietošana".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 11.pantā, kur ir nākamie priekšlikumi, kurus mēs esam saņēmuši no Finansu ministrijas, ir pieņemts priekšlikums - papildināt 11.panta pirmo daļu, proti, par vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozījumā arī ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas vērtspapīru izlaidi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Un arī lūdzam šeit mainīt pantu numerāciju atbilstoši šiem labojumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 12.pantā nav priekšlikumu. 13.pantā ir jums jau izklāstītā uzlabotā redakcija, kuru mēs aicinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar jau 25.pantu, kurā esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu - papildināt 25.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: "Neviena persona nedrīkst sniegt nepatiesas ziņas par vērtspapīriem publiskajā piedāvājumā, kā arī par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu". Aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Šajā pantā, proti, 25.pantā līdz ar to mainās panta izkārtojums, ko mēs lūdzam atbalstīt, un arī lūdzam izteikt 25.panta otro daļu jaunā redakcijā, kura ir būtiski mainījusies, tāpēc es viņu nolasīšu: "Ja ieguldītājs cieš zaudējumus, ko izraisījuši riska faktori, kas netika ietverti emisijas prospektā vai arī informācija par tiem bijusi nepilnīga vai nepareiza, kā arī šī panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzību no emitenta vai personas, kas ir vainojama saskaņā ar šī panta pirmo daļu, un likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā panākt zaudējumu atlīdzību tiesas ceļā." Lūdzam atbalstīt šo labojumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 25.panta trešā daļā arī ir izteikta, mūsuprāt, labākā, uzlabotā, redakcijā pēc Finansu ministrijas priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 26.pantā ir saņemti priekšlikumi par ceturto sadaļu, kurai ir garāka un precīzāka redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Nākamais priekšlikums skar jau 30.pantu, kurā ir uzlabota redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 35.pantā ir uzlabota redakcija pirmajai un otrajai šī panta sadaļai. Lūdzam tās atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 38.pantā, kurā ir nākamie priekšlikumi, otrajā teikumā lūdzam atbalstīt redakciju: "Vērtspapīru sarakstus apstiprina Fondu biržas valde".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 38.pantā Finansu ministrija ierosina - papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu sekojošā redakcijā: "Emitentam, kura vērtspapīri ir iekļauti kādā no vērtspapīru sarakstiem, vai tā pilnvarotai personai, ir jāsniedz Fondu biržai ziņas par faktiem, kas varētu ietekmēt noguldītāju lēmumu veikt darījumus ar šī emitenta vērtspapīriem Fondu biržas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā". Un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 39.panta pirmās daļas pirmajā teikumā, proti, runājot par termiņu, kurā emitents var iesniegt pieteikumus, mēs lūdzam šo vārdkopu "30 dienu laikā" aizstāt ar divreiz ilgāku termiņu - "60 dienu laikā".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 40.panta otro sadaļu ir ieteikusi Finansu ministrija labākā redakcijā, un mēs aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi jau skar 52.pantu, kurā ir tikai redakcionāli labojumi - aizstāt vārdu "instrukcijas" ar vārdiem "normatīvie akti". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 53.panta pirmajā sadaļā un arī otrajā sadaļā ir redakcionāli labojumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 54.panta trešajā sadaļā ir uzlabota redakcija, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 56.panta otrajā sadaļā mēs lūdzam aizstāt vārdu "pamatkapitāls" ar "paškapitāls". Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar jau 61.pantu, kurā ir redakcionāli labojumi, proti, svītrojumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.
O.Kehris. 62.pantā arī ir redakcionāli uzlabojumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. nav iebildes.
O.Kehris. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie astotās šī likumprojekta sadaļas, proti, "Atbildība". Un šajā pantā ir atbalstīts priekšlikums būtībā apvienot 65. un 66.panta tekstu, svītrojot teikumu "komitejas lēmumu var pārsūdzēt tiesā". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Un arī 65.pantā norādīto soda naudas sankciju - "5 000 latu" lūdzam aizstāt ar "līdz 200 minimālajām mēnešalgām".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. Arī 67.pantā mēs lūdzam atbalstīt līdzīgu labojumu, proti, summu "10 000 latu" aizstāt ar "400 minimālajām mēnešalgām".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Un attiecīgi 67.panta otrajā daļā par izvairīšanos komitejas noteiktajos termiņos reģistrēt vērtspapīrus soda nauda no "5000" latiem uz "200 minimālajām mēnešalgām".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Līdzīgi pārveidojumi no latiem uz minimālajām mēnešalgām ir arī šī panta trešajā sadaļā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 68.pantā ir priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu pirmo daļu, proti: "Par šī likuma 25.pantā minēto pārkāpumu izdarīšanu komisija vainīgajai personai var uzlikt soda naudu līdz 200 minimālajām mēnešalgām vai soda naudu līdz 150% apmēram no veiktajos darījumos iegūtās peļņas, ja tā iegūta 25.pantā minēto darbību rezultātā". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 68.pantā ir redakcionāli pārkārtojumi. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 69.pantā ir redakcionāli uzlabojumi, un arī mēs lūdzam aizstāt šos latus ar minimālajām mēnešalgām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Līdzīgi ir 70.pantā - aizstāt latus ar mēnešalgām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. Arī 71.pantā aizstāt latus ar mēnešalgām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
O.Kehris. 71.panta trešajā sadaļā ir redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.
O.Kehris. Un pēdējais priekšlikums par galveno likumprojekta tekstu, ir, papildināt 71.pantu ar jaunu ceturto daļu, proti: "Ja brokeris pārkāpj 59.panta nosacījumus, komisija var uzlikt brokeru sabiedrībai, ar kuru šis brokeris atrodas tiesiskajās attiecībās, soda naudu līdz 200 minimālajām mēnešalgām". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu!
O.Kehris. Es atvainojos. Jā, taisnība! Par pārejas noteikumiem es gribēju minēt tikai to, ka priekšlikumi nav saņemti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par vērtspapīriem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.
Vai pret 2.augustu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nereģistrējās. Lūdzu uzmanību!
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Vai nu nav zālē, vai nav vēlējušies reģistrēties šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs, Jānis Jurkāns, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Modris Spuģis un Anita Stankēviča.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Turpinām ārkārtas sesiju. Nākošais jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". Otrais lasījums. Ziņos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātie kolēģi! Likumprojekta "Par akciju sabiedrībām" piedāvātie grozījumi ir atainoti dokumentā, proti, tabulā, nr. 694.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
O.Kehris. Šajā likumā lietoto jēdzienu un terminu sadaļā termina "publiskā akciju sabiedrība" skaidrojuma pirmo teikumu Finansu ministrija iesaka izteikt jaunā redakcijā, proti, publiskā akciju sabiedrība ir akciju sabiedrība, kuras vērtspapīru izlaide ir jāreģistrē Vērtspapīru tirgus komisijā. Mēs ierosinām šo atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
O.Kehris. Līdzīgi mēs esam atbalstījuši priekšlikumu - aizstāt visā likuma tekstā atsauces uz Ministru kabineta 1995. gada 7. janvāra noteikumiem nr. 10 "Par vērtspapīriem" ar atsaucēm uz likumu "Par vērtspapīriem", kura otro lasījumu mēs tikko kā izskatījām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
O.Kehris. Un arī aizstāt visā likuma tekstā atsauces uz Vērtspapīru tirgus komiteju ar atsaucēm uz Vērtspapīru tirgus komisiju, kas atrodamas visā tekstā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nākošais.
O.Kehris. Tālāk ir priekšlikums pirmajā...
Sēdes vadītājs. Nākošais ir 20. pants 6. lappusē.
O.Kehris. Tālāk 6. lappusē par 20. pantu vēl ir deputāta Piebalga priekšlikums. Likumprojekts bija pietiekoši ilgu laiku izskatīšanā, un mēs esam atbalstījuši šeit deputāta Piebalga priekšlikumu - papildināt 20. panta trešajā sadaļā pēc vārdkopas "biržu akciju sabiedrībām" ar šādu jaunu normu: "100 000 latu" un līdz ar to izmainīt minimālā reģistrētā pamatkapitāla lielumu biržu akciju sabiedrībām un papildināt arī 20. panta 5. sadaļu: "Minimālais reģistrētā pamatkapitāla lielums biržu akciju sabiedrībām - 250 000 latu".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nākošais ir 17. lappusē 40. pants.
O.Kehris. 40. pantā mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu - panta trešās daļas otrajā teikumā vārdkopu "atklātās emisijas" aizstāt ar vārdkopu "publiskās emisijas".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nākošais ir 25. lappusē 55. pants.
O.Kehris. Par 55. pantu ir priekšlikums - aizstāt panta astotajā sadaļā vārdkopu "uzrādītāja akcija" ar vārdu "akcija". Aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.
Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2. augustu - nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.
Nākošais likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". Otrais lasījums. Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" pēc pirmā lasījuma mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, tāpēc es lūgtu pieņemt šo likumu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītajs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.
Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2. augustu - nav iebildes? Nav. Pieņemts.
Nākošais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". Otrais lasījums.
O.Kehris. Godātie kolēģi! Līdzīgi arī par šo likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par biržām"" nav saņemti priekšlikumi, un mēs lūdzam viņu akceptēt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par biržām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, 1 - atturas. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.
Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2. augustu - nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākošais likumprojekts - "Par Vērtspapīru tirgus komiteju".
O.Kehris. Šis tātad ir pēdējais mūsu paketes likumprojekts. Viņš pamatīgi tika izdiskutēts komisijā, un ir arī diezgan daudz priekšlikumu.
Ievadā ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums - aizstāt nosaukumā "Vērtspapīru tirgus komiteja" un turpmāk likumā lietotajos saīsinājumos vārdu "komiteja" ar "komisija" attiecīgajos locījumos.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.
O.Kehris. Un līdzīgi - aizstāt visos likumprojekta pantos vārdkopu "Ministru kabineta noteikumi "Par vērtspapīriem"" ar "Likums "Par vērtspapīriem"", protams, attiecīgajos locījumos.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Tālāk ir priekšlikums 2. pantā, tur ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums, kas būtībā ir redakcionāla rakstura.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk.
O.Kehris. 2. panta otrajā sadaļā ir saņemti Juridiskā biroja un deputātes Sāmītes priekšlikumi, kur Juridiskā biroja ieteikums jau ir iestrādāts Sāmītes iesniegtajā redakcijā, un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.
O.Kehris. 3. pantā ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums, proti, izsakot to šādā redakcijā: "Komisija atrodas Latvijas Republikas Finansu ministrijas pārraudzībā". Lūdzam...
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!
O.Kehris. Un ir arī atbalstīts priekšlikums - izslēgt 3. panta ceturtās daļas otro teikumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 4. panta otrajā teikumā vārds "lielā" aizstāts ar vārdiem "papildinātā mazā". Runa ir par ģerboņiem, kādus var lietot šī komiteja. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O Kehris. Tālākais priekšlikums skar 6. panta otro sadaļu, kur lūdzam atbalstīt priekšlikumu - papildināt ar vārdkopu "emisijas apturēšana un aizliegšana".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 6. pantā ceturtajā sadaļā lūdzam izslēgt vārdkopu "fizisko un juridisko personu".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
O.Kehris. 6. panta sestajā sadaļā arī izslēgt vārdkopu "vērtspapīru tirgus regulēšana un uzraudzība un".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes no formālās puses. Šeit ir rakstīts nevis "sadaļa", bet "punkts". Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. Ņemšu to vērā. 7. pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums - izteikt 1.punktu šādā redakcijā, ka komiteja ir tiesīga "pieņemt vērtspapīru tirgus dalībniekiem normatīvos aktus vērtspapīru emisijas, vērtspapīru tirgus un apgrozības jautājumos". Šī redakcija ir ilgstošās diskusijās saskaņota.
Sedes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 8.pantā ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kura rezultātā ir tapis arī Finansu ministrijas priekšlikums, un līdz ar to šeit būtu... Šeit rakstītajā ir neprecizitāte, proti, ka Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts "komisijas" priekšlikumā, taču ir jābūt, ka šis priekšlikums ir iestrādāts "finansu ministres Sāmītes" priekšlikumā. Līdz ar to arī mēs lūdzam atbalstīt šo Sāmītes priekšlikumu 8.panta redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
O.Kehris. 11.pantā ir paredzēta jauna redakcija, proti, ka padome izdod normatīvos aktus komitejas vārdā šā likuma 6.pantā noteiktajos ietvaros.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. Tālāk ir priekšlikumi, ka kur tika saņemti priekšlikumi par šo 14.pantu, proti, par padomes iecelšanu. Ir saņemti divi priekšlikumi no Finansu ministrijas, un no Juridiskā biroja, un tā rezultātā ir tapusi jauna redakcija. Es varu to nolasīt, jo tā ir būtiska. Tā ir deputātes Počas redakcija, kuru komisija ir atbalstījusi, proti: "Padomes sastāvā ir septiņi cilvēki: komisijas priekšsēdētājs, viņa biedrs un pieci padomes locekļi. Padomi vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa biedrs komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā. Komitejas priekšsēdētāju un viņa biedru ieceļ amatā Saeima pēc Latvijas Republikas finansu ministra ieteikuma. Padomes locekļus ieceļ amatā Saeima pēc komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. 15.pantā arī bija saņemti Juridiskā biroja un Finansu ministrijas priekšlikumi, kuri abi ir daļēji ņemti vērā; būtībā finansu ministres priekšlikumi ir daļēji ņemti vērā, bet Juridiskā biroja ierosinājums ir iestrādāts mūsu pašu komisijas izstrādātajā redakcijā, kura jums ir piedāvāta. Mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. 17.pantā ir Juridiskā biroja un finansu ministres Sāmītes priekšlikumi, proti, izslēgt 17.panta trešo daļu. To mēs esam atbalstījuši. Līdz ar to ir ņemts pēc būtības vērā Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad lūdzam atbalstīt deputātes Sāmītes priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. Par 18.pantu tika saņemti Juridiskā biroja un Finansu ministrijas priekšlikumi, un uz to pamata ir tapusi atbildīgās komisijas redakcija, proti: "Valdes locekļus apstiprina padome pēc komitejas priekšsēdētāja priekšlikuma. Valdes kompetence tiek noteikta komitejas nolikumā. Valdes locekļus var atbrīvot no amata ar padomes lēmumu." Līdz ar to aicinām atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. Līdzīgi ir arī 19.pantā. Ir izveidota atbildīgās komisijas redakcija, līdz ar to tajā pēc būtības ir ņemti vērā Finansu ministrijas un Juridiskā biroja priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 20.pantā atbildīgā komisija ir atbalstījusi pati savu priekšlikumu, proti, ka valdes sēdes vada komitejas priekšsēdētājs. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.
O.Kehris. 22.pantā ir atbalstīts finansu ministres priekšlikums - izslēgt 22.panta otro daļu. Pēc būtības ir ņemts vērā arī Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
O.Kehris. 23.pants. Komisija ir atbalstījusi finansu ministres ieteikto redakciju, ka komisija tiek finansēta no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta. Praktiski līdz ar to ir ņemts vērā arī Juridiskā biroja lūgums - precizēt šo redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
O.Kehris. Līdz ar to par pantiem priekšlikumu vairāk nav. Ir priekšlikumi par Pārejas noteikumiem, kur komisija, ņemot vērā Juridiskā biroja un Finansu ministrijas priekšlikumu, ir noformulējusi savu redakciju, proti, ka Ministru kabinetam divu nedēļu laikā, ja tas ir...Šeit tekstā ir rakstīts tā: "Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.oktobrim apstiprināt Vērtspapīru tirgus komisijas nolikumu". Mūsu doma komisijā bija tāda, ka to varētu darīt divu nedēļu laikā, bet tehniski tur laikam cilvēki plānoja, kā tas varētu būt, un ir ierakstījuši 1.oktobri. Ja tas arī ir pieļaujami, tad mēs lūgtu šajā tekstā labot, ka Ministru kabinetam divu nedēļu laikā vajag apstiprināt Vērtspapīru tirgus komisiju. Līdz ar to tas, protams, būtu pēc šā likuma pieņemšanas divu nedēļu laikā. Kabinets jau pašlaik to zina un var tam gatavoties.
Sēdes vadītājs. Bet vai nebūtu labāk, ja komisija tagad šo priekšlikumu atsauktu un trešajā lasījumā to ierosinātu? Tad mums nebūs arī nekādu juridisku nianšu, bet rezultāts taču būs tas pats. Neviens deputāts jau neiebilst. Kā jūs vēlaties, tā ierosiniet.
O.Kehris. Es tam piekristu, tam varbūt ir jāpiekrīt, bet tikai ar šo paskaidrojumu, ka mēs esam runājuši ar šī Vērtspapīru departamenta darbiniekiem. Protams, viņi ir diezgan negribīgi, bet viņi to var izdarīt biržas darbības sekmīgai uzsākšanai, kas burtiski šajās dienās jau ir notikusi, bet, lai tā sekmīgi attīstītos, pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešami šie noteikumi. Tādējādi es to labprāt noņemtu, jo tāda izpratne ir, ka Saeima acīmredzot trešajā lasījumā atbalstīs šīs divas nedēļas, jo Ministru kabinetam jau tagad ir skaidri zināms tas, ka tie noteikumi būs vajadzīgi, un, lai tos nesāktu rakstīt tikai tajā brīdī, kad likums formāli ir stājies spēkā...
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Mēs atbalstām jūsu priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Vērtspapīru tirgus komiteju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2.augustu - nav deputātiem iebildes? Nav. Šis priekšlikums ir pieņemts.
O.Kehris. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Otrais lasījums. Šeit nu jāatzīst laikam tehniska kļūda, jo deputāts Graudiņš nepārstāv Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, bet pārstāv Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās attīstības komisiju.
Lūdzu! Deputāts Graudiņš, "Latvijas ceļš", - komisijas vārdā.
M.Graudiņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Vispirms - pavisam īsi par šā likuma jēgu, jo tas diezgan ilgi ir virzījies caur Saeimas komisijām un Ministru kabinetā, to es gribu atgādināt. Šis likums ir domāts, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektrības un siltuma piegādi. Lai tas notiktu, ir jāatrod ideāls līdzsvars starp patērētāju interesēm un patērētāju maksātspēju. Ir jārēķinās ar lielo energoapgādes uzņēmumu dzīvotspēju un modernizācijas prasībām. Kopsaucējs patērētājiem un šiem uzņēmumiem ir racionāla un ekonomiska enerģijas ražošana un sadale, kas pasargā patērētāja naudasmaku un kas neizkūpina gaisā valsts naudu, pasliktinot mūsu ārējās tirdzniecības deficītu. Tātad šajā nolūkā likumprojekta stūrakmens ir Energoapgādes regulēšanas padome. Jūs noteikti atceraties, ka mēs Saeimā esam par dažādām padomēm gari un plaši debatējuši - gan par Elektronisko masu mediju padomi, gan Latvijas Bankas Padomi un tamlīdzīgi. Un manis vadītā darba grupa ir ierosinājusi - un Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi, - ka šajā likumprojektā mēs nodrošinātu plašu sabiedrības interešu pārstāvniecību Energoapgādes regulēšanas padomē, lai šī padome nebūtu valsts monopoluzņēmumu kalpībā, bet lai tā panāktu sabalansētību starp ražotāju un patērētāju interesēm. Un tātad reizē arī... kādēļ arī enerģētikas valsts ministra Ozoliņa nav šeit šodien... šis likumprojekts nepieciešams ārzemju ieguldītāju līdzdalībai Daugavas kaskādes un citu energouzņēmumu modernizācijā, jo visiem ārzemju ieguldītājiem ir jāzina "spēles noteikumi", pienākumi un prasības, pirms jebkurš no viņiem ieguldīs naudu Latvijas energouzņēmumos.
Tātad - pirmā nodaļa. "Vispārīgo noteikumu" 1.pantā "Likumā lietotie termini" komisija neatbalsta Spuģa kunga ieteikumu mainīt 1.panta 6.punkta definīciju, bet ierosina rakstīt "energoapgādes uzņēmuma objekts" - tehnisku iemeslu dēļ.
Sēdes vadītājs. Tā, lūdzu!
M.Graudiņš. Ierosinājums ir - atbalstīt komisijas ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Nu, šeit zālē deputāta Spuģa nav - viņš sēdē nepiedalās, jo viņš ir neapmaksātā atvaļinājumā. Iepriekšējā prakse bija dažāda, mēs šādos gadījumos balsojām, nebalsojām... Ja ir deputāti, kuri lūdz balsot par šo priekšlikumu, tad jūs pasakiet, lūdzu! Bet es klausījos iepriekšējās sēdes vadītāju: tad mēs nebalsojām par to deputātu priekšlikumiem, kuri paši neatrodas zālē, ja neviens no deputātiem to neprasīja. Vai pret komisijas redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk!
M.Graudiņš. Nākamās izmaiņas ir 2.lappusē. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš ir iesniedzis priekšlikumu - izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā: "dabīgais monopolstāvoklis energoapgādē - objektīvu ekonomisku vai tehniska rakstura apstākļu ierobežota konkurence;". Komisijas ierosinājums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Nākamo pantu, lūdzu!
M.Graudiņš. 2.pantā komisija ir atbalstījusi valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu un daļēji atbalstījusi deputāta Spuģa priekšlikumu, un ir izveidojusi šādu redakciju: "Šis likums nosaka uzņēmēju pienākumus un tiesības energoapgādē, lai nodrošinātu patērētāju nepārtrauktu un netraucētu apgādi ar energoresursiem..." Tas ir teorētisks mērķis, kas piemīt šim likumprojektam. Komisija ierosina akceptēt, atbalstīt šo izmaiņu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Ir iebilde. Atklājam debates. Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.
Z.Tomiņš (LZS).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tad kad šo likumprojektu par enerģētiku izskatīja pirmajā lasījumā, debatēs nepiedalījos, jo konkrētā likuma būtību izsaka tā panti un arī man bija iespēja piedalīties darba grupā, un es arī izteicu savus iebildumus. Un tāpēc šodien es sīkāk izteikšos par konkrētiem likumprojekta pantiem - un vēl jo vairāk, redzot valdības pēdējās aktivitātes enerģētikas sektorā attiecībā uz tādiem nacionālas nozīmes uzņēmumiem kā "Latvenergo", "Latvijas gāze", "Ventspils nafta" un saistībā ar iespējamo privatizāciju. Sabiedrībā, Saeimā tika neviennozīmīgi uzņemta "Lattelekom" izveidošana, veicot privatizāciju ar investīciju un kapitālu piesaistīšanas metodi, turpretim iepriekšminētie uzņēmumi var tikt, kā mēs redzam, privatizēti, vienkārši izpārdodot to daļas, lai par iegūtajiem līdzekļiem, domājams, īslaicīgi, segtu budžetā... vai risinātu budžeta problēmas. Es domāju, ka tā ir īslaicīga politika, jo šie uzņēmumi ir peļņu nesoši un tādi tie paliks arī nākotnē. Pēc Valsts īpašuma fonda datiem, vislielāko peļņu no valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem 1995.gada pirmajos trijos mēnešos deva tieši enerģētikas sektora uzņēmumi "Latvijas gāze", "Latvijas nafta", "Latvenergo", "Ventspils nafta", arī "Latrostrans". Tātad tās ir milzīgas summas, un šo uzņēmumu peļņu veido 90% no Valsts īpašuma fonda pakļautībā esošo uzņēmumu nopelnītā. Un šodien jau valdības aizkulisēs ir runa par to, ka šie uzņēmumi varētu būt pārdoti ne tikai ar investīciju piesaistīšanas, ieguldījumu piesaistīšanas, metodi, bet izpārdodot to daļas, un es nedomāju, ka šo uzņēmumu akcijas iegūs iedzīvotāji par privatizācijas sertifikātiem, ja nu vienīgi nelielu daļu. Un tāpēc uzskatu par nepieciešamu izteikt savus secinājumus par šā likumprojekta 2.pantu, kuram, kā Graudiņa kungs teica, būtu jāizsaka šā likuma jēga. Un tātad šis 2.pants skan šādi (citēju): "Šis likums nosaka uzņēmēju pienākumus un tiesības energoapgādē, lai aizsargātu enerģijas patērētāju intereses, veicinātu uzņēmējdarbību šajā jomā, kā arī nodrošinātu valsts enerģētikas politikas realizāciju." Man jāatzīst, ka likumdošanā pēdējā laikā... sen nav, tēlaini izsakoties, nekas tik skaists redzēts! Šeit ir pateikta it kā visa šā likuma kvintesence. Tātad likumā būšot noteiktas gan uzņēmēju tiesības un pienākumi, gan aizsargātas enerģijas patērētāju intereses, gan veicināta uzņēmējdarbība šajā jomā un, kā redzam, pat nodrošināta valsts enerģētikas politikas realizācija vai, kā enerģētikas valsts ministrs ierosina, nodrošināta energoapgādes atbilstība valsts enerģētikas politikai. Labi pateikts, bet kur tad galu galā ir tā valsts enerģētikas politika? Un to laikam arī nesagaidīsim - vismaz no šīs valdības ne. Pagājušā gada septembrī laikrakstā "Labrīt" Andra Pētersona rakstā - raksta nosaukums bija "Top Latvijas nacionālā enerģētikas programma" - varējām lasīt, ka diemžēl valsts enerģētikas atveseļošanas recepti izstrādā lēni. Pusgada laikā ir sagatavots tikai šīs programmas uzmetums, un programmas izstrādāšanai no budžeta nepieciešami vēl 50 000 latu. Toties palīdzot "Latvenergo" un "Latvijas gāzei", bet līdz ar to jaunajā programmā būšot pārstāvētas viņu intereses. Vēl vairāk - trīs no pieciem enerģētikas programmas vadības grupas locekļiem ir ieinteresēti abu dabisko monopolu attīstībā. Un secināts (citēju): diemžēl valsts pati pašlaik nezina, ko darīt ar savu mantu, tās attīstības programma joprojām nav izstrādāta, ir tapuši tikai prioritārie tautsaimniecības attīstības virzieni un līdzīgu plānu drupatas. Nu, es uzskatītu par tādām "drupatām" arī valdības enerģētikas politiku, politiku enerģētikas sektorā!
Tagad - par šajā pantā minētajām uzņēmēju tiesībām un pienākumiem. Likumprojektā gan vairāk... plaši runāts par padomes tiesībām, uzņēmēju pakļautību, sodiem un pienākumiem pret Energoapgādes regulēšanas padomi un pat par enerģētikas valsts ministra tiesībām, tādā veidā pat paplašinot likumā par Ministru kabineta iekārtu ministriem doto kompetenci. Bet pašu uzņēmēju tiesības ir atrunātas vienīgi 25.pantā, kurā ir runa par energoapgādes uzņēmumu servitūta tiesībām, jo arī 31.panta ceturto daļu ir ierosināts svītrot. Pienākumi toties ir skaidri definēti - nodrošināt enerģijas patērētāju intereses un apmierināt to pamatotās prasības. Ko nu vairāk var vēlēties?! Kā mēs visi saprotam, šis likums ir speciālais jeb īpašais likums, un tieši šajā pantā, 2.pantā, ir jābūt pateiktam, kas tad galu galā ir šajā likumā, un protams, šim speciālajam likumam jābūt pakārtotam "jumta likumam" jeb valsts enerģētikas politikas koncepcijai un saskaņotam ar to. Pēc šiem likumiem un koncepcijas jeb "māsterplāna" būtu vieglāk vadīties, izstrādājot, veidojot šā speciālā likuma attiecīgās institūcijas un dodot tām atbilstošas pilnvaras un funkcijas. Un padomes pamatfunkcijām būtu jābūt šādām: ir jāveic dabisko un mākslīgo monopolu regulēšana, jārisina konkurences jautājumi, kā arī jāveicina strukturālas izmaiņas enerģētikā. Tātad konkurences jautājumi. Tie joprojām ir ierobežoti vertikālās integrācijas apstākļos. Strukturālās izmaiņas. Kādā virzienā? Tieši tam ir nepieciešama valsts enerģētikas politika jeb programma, un turklāt es uzskatu, ka tai būtu jābūt apstiprinātai Saeimā. Likumprojektā un šajā pantā būtu jāparāda, kā tad tiks regulētas šīs metodes, kāds būs ekonomiskās regulēšanas mehānisms, piemēram, nacionālā monopola gadījumā. Tas nav pateikts. Likumprojektā neparādās arī regulēšanas kompetence attiecībā uz valsts monopoliem un pašvaldību uzņēmumiem, kuru regulēšanu attiecināt uz valsts līmeni nav objektīva pamata. Valstī vairāk būtu jārūpējas par iedzīvotāju maksātspēju un sociālajām programmām, nevis lēmumu pieņemšanu uz pašvaldības rēķina.
2.pants. Ko tad šis pants definē? Definē, ka šis ir speciālais likums, un tālāk seko visā likumā... diemžēl izņemot neskaidrus... padomes funkcijas un energoapgādes uzņēmumu licencēšanas tehniskie parametri... diemžēl seko tikai atsauces uz vispārējiem likumiem. Palasīsim to pašu 3.pantu! "Energoapgādes uzņēmējdarbības tiesiskais pamats": tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot energoapgādi, Latvijas Republikā nosaka Civillikums, likums "Par uzņēmējdarbību" un citi likumi. Tātad ne šis īpašais likums ir tas, ka nosaka attiecības uzņēmējdarbības regulēšanai enerģētikā. Palasīsim 4.panta otro daļu! Tur ir teikts, ka padome ir valsts pārvaldes institūcija, kas regulē energoapgādi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, protams. Bet izrādās, ka ne šis likums būs tas, kas to visu noteiks. Un palasīsim 33.pantu: "Personas, kas pārkāpušas likumdošanas aktos noteiktās prasības attiecībā uz energoapgādi, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem." Un tā tas joprojām nav, šis pants diemžēl neatbilst likumprojekta jēgai. Pirms balsot par šā panta un citām izmaiņām, mums varbūt būtu katram personīgi jāizlemj, vai vispār šajā iesniegtajā likumprojektā jāveic kādas izmaiņas, jo, ja jau valdība tik ilgstoši pie tā ir strādājusi un iztērējusi, kā mēs zinām, vairākus desmitus tūkstošu, pat simtiem tūkstošu latu, var būt, ka šis likumprojekts ir jāatstāj kā tāds simbols, kas liecina par šīs valdības darbu. Runājot par konkrētajiem priekšlikumiem - šeit ir trīs priekšlikumi, - ir jāapzinās, ka šajā pantā ir runa, kā jau es minēju, par kaut ko citu nekā to, kāds ir pats likumprojekts pēc būtības. Līdz ar to pants nav atbalstāms nevienā no iesniegtajām redakcijām, to skaitā nav atbalstāma arī pirmajā lasījumā kopumā pieņemtā redakcija. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu referentu! Pabeidzam debates, un, ja referents vēlas komentēt, - lūdzu, īsi!
M.Graudiņš. Jā, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribētu īsumā komentēt un pateikties Tomiņa kungam par viņa interesantajām piezīmēm. Tās gan, kā jūs manījāt, bija vispārējas dabas, tādas, kuras attiecas uz visu likumprojektu. Varbūt laika trūkuma dēļ Tomiņa kungs atsevišķus priekšlikumus nepaspēja iesniegt komisijai izskatīšanai agrāk, un to varētu darīt tad, kad likumprojektu gatavosim trešajam lasījumam, bet šobrīd mums būs jāierobežojas - es ieteiktu ierobežot mūsu debates un runāt par tiem punktiem, kuri šobrīd ir iesniegti mums izskatīšanai. Turklāt es lūgtu nejaukt arī citas lietas, kuras nav iekļautas šajā likumprojektā, piemēram, Latvijas valdības darba grupas darbību attiecībā uz iespējamu daļēju "Latvijas gāzes" privatizāciju, kur apmēram 20% no "Latvijas gāzes" varētu tikt pārdoti gan par naudu, gan par sertifikātiem Latvijas valsts pilsoņiem vai arī "stratēģiskam" Rietumu ieguldītājam, lai nodrošinātu un nostabilizētu mūsu neatkarību. Ja, piemēram, gribam būvēt gāzesvadu no Norvēģijas uz Latviju, lai pavairotu mūsu iespējas neatkarīgi iegūt gāzi, tad katrā ziņā Norvēģijas valsts firma varētu būt interesants partneris šajā jomā.
Es lūdzu šobrīd nejaukt šīs lietas kopā, un es lūdzu pieņemt komisijas ieteikto variantu par likuma uzdevumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Te gan jāpiebilst, ka šis pants ir uzrakstīts tādās plašās kategorijās, ka deputāts Tomiņš pilnīgi pamatoti varēja runāt visas 15 minūtes par enerģētikas attīstību. Es to teicu, aizstāvot deputātu, nevis izsakot viņam piezīmi. (Starpsauciens no zāles: "Bet cerams, ka vairāk viņš nerunās...")
Par procedūru. Tātad balsosim par komisijas izstrādāto redakciju, kurā komisija ir ņēmusi vērā enerģētikas valsts ministra Ozoliņa un deputāta Spuģa priekšlikumus. Vai ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par šo 2.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 14. Pieņemts.
Nākamais būtu jāskata 4.pants.
M.Graudiņš. Jā, priekšsēdētāja kungs! 4.panta pirmajā daļā ir divi priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi enerģētikas valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu, kurš skan šādi: "Regulēšanu energoapgādē realizē Energoapgādes regulēšanas padome (turpmāk tekstā -padome)." Kādēļ netika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums, kurš skan šādi: "Valsts pārvaldi energoapgādes jautājumos..." - un tā tālāk? Tas ir tādēļ, lai izvairītos no potenciāliem konstitucionāliem sarežģījumiem, lai ļoti noteikti un definitīvi šī Energoapgādes regulēšanas padome tiktu dēvēta par valsts institūciju, nevis par pārvaldes iestādi, kura būtu pakļauta Ministru kabinetam.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas vērtējumam un priekšlikumam? (Starpsauciens no zāles: "Uztur visus savus priekšlikumus un balsot.") Komisija uztur spēkā visus savus priekšlikumus un lūdz balsot. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu, balsosim! Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - 4.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Valsts pārvaldi energoapgādes jautājumos Latvijas Republikā realizē Energoapgādes regulēšanas valsts padome (turpmāk tekstā - padome)." Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 12. Pieņemta ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteiktā redakcija.
M.Graudiņš. Tālāk. 4.panta otrajā daļā komisija un darba grupa ir ierosinājusi pieņemt šādu redakciju: "Padome ir valsts institūcija, kas regulē energoapgādi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Padome tiek finansēta no valsts budžeta." Kādēļ šis teksts, pretstatā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskās komisijas iebildumiem, ir pieņemts un akceptēts Tautsaimniecības komisijā? Proti, lai šī institūcija varētu tiešām neatkarīgi darboties, tā nedrīkst būt pakļauta atsevišķam Ministru kabineta resoram, tas ir, ministrijai, un, lai tā tiešām būtu neatkarīga institūcija, kura atbild Saeimai, kura, kā redzams turpmākajā pantā, būs atbildīga par šīs padomes locekļu iecelšanu un par viņu atcelšanu, mums tā ir jānodēvē par valsts institūciju un jāgarantē šai institūcijai finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem. Tādēļ komisija ieteica atbalstīt darba grupas un enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ieteikto 4.panta otrās daļas redakcijas variantu.
Sēdes vadītājs. Mums ir jāveic divi balsojumi, jo ir divi priekšlikumi - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums.
Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība! Pēc tam -deputāts Tomiņš.
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mēs esam jau nobalsojuši par priekšlikumu: "Valsts pārvaldi energoapgādes jautājumos Latvijas Republikā realizē Energoapgādes regulēšanas valsts padome (turpmāk tekstā - padome)". Otrā daļa paskaidro mazliet par formu. Bet tā forma zināmā mērā... mēs to esam jau ar pirmo balsojumu pieņēmuši, tā ka loģiski būtu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto otrās daļas redakciju, kas turpina to pašu domu un jēgu, par ko mēs jau esam nobalsojuši. Es domāju, ka šis princips, ka sāk veidot visādas padomes un citas komisijas, kas ir ārpus jebkādas kontroles, nav laba parādība, un es šajā gadījumā domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Godātie deputāti! Pēc likumprojekta koncepcijas, veidojot padomi, diemžēl ir eklektiski mēģināts savienot dažādu valstu modeļus. Tā, piemēram, Dānijas modeļa Cenu un tarifu komitejas funkcijas apvienotas ar Enerģētikas aģentūras uzdevumiem un pienākumiem. Un galu galā šis veidojums mūsu likumprojektā ir "nokristīts" par padomi, kā tas ir Lielbritānijā.
Par statusu. Mans uzskats ir, ka padomei ir jābūt valsts pārvaldes iestādei vai institūcijai, kura atrastos Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un kuras nolikumu apstiprinātu Ministru kabinets. Šādā veidā tiktu atrisināta arī pretruna un funkciju pārsegšanās ar Latvijas Enerģētikas aģentūru. Ja jūs palasīsiet šīs aģentūras nolikumu un tā apstiprināšanas kārtību, jūs redzēsiet, ka apmēram 50% šīs padomes funkciju līdz šim veica Latvijas Enerģētikas aģentūra. Enerģētikas aģentūra atrodas joprojām Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un (es citēju) nodarbojas ar Latvijas enerģētikas politikas un stratēģijas nodrošināšanu, likumdošanas aktu, plānu, projektu sagatavošanu, kā arī kārtējo problēmu risināšanu enerģētikā (un kārtējās problēmas - tie tātad ir tie 50%). Nav arī, tā teikt, pieļaujama valsts izveidošana valstī, jo šai padomei nedrīkstētu būt augstāks statuss nekā tai pašai Valsts monopoluzraudzības komitejai un attiecīgajām institūcijām. Bez tam, paaugstinot šo padomes statusu, arī ar izveidošanas principiem, tātad ar Saeimas dalību tās izveidošanā, mēs varam iegūt Latvijas Bankas fenomenu. Valdība kā izpildvara enerģētikas sektorā nevarēs nest pilnu atbildību, un šeit tā dīvaini izskanēja tas, ka tai jābūt neatkarīgai. No kā neatkarīgai? Nevarēs nest atbildību par valsts politikas realizēšanu. Tāpēc, runājot jau kontekstā ar šā panta trešo daļu, uzskatu, ka padomes priekšsēdētājs jāaicina Ministru kabinetam, pēc ekonomikas ministra ierosinājuma, kā to iesaka gan šajā pantā, gan nākamajā pantā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nav nevienam šādas vēlēšanās. Debates pabeidzam. Pirms referents runās, sacīs galavārdu... Godātie kolēģi! Šeit ir visai sarežģīta lieta no tā viedokļa, ka ir uzrakstīts tā, ka visādi var tulkot šīs lietas. No vienas puses, - tiešām, ja ir pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums 4.panta pirmajā daļā: "Valsts pārvaldi energoapgādes jautājumos Latvijas Republikā realizē Energoapgādes regulēšanas valsts padome (turpmāk - padome)," - līdz ar to šajā pantā tam it kā vajadzētu būt pašam par sevi saprotamam, ka šī koncepcija jau ir akceptēta, un tālāk visur vajadzētu rakstīt attiecīgi tā, kā tas ir tekstā, kuru pieņēmām balsojot. Bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir akceptējusi šo redakciju: "Padome ir valsts institūcija, kas regulē energoapgādi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu." Šādos gadījumos tomēr vajadzētu balsot, lai būtu pilnīga skaidrība, jo šeit šo vārdu dažādā kārtība pēc tam var dažādi tikt iztulkota. Vai jums nav iebildes, ja es vispirms pateikšu, kāda būs procedūra? Un jūs pēc tam varēsiet komentēt, godātais referent! Vispirms balsosim par priekšlikumiem to iesniegšanas secībā, kā šeit uzrādīts, jo par atbildīgās komisijas redakciju ir jābalso pašās beigās. Lūdzu!
M.Graudiņš. Man būtu tomēr lūgums. Nu jā, jūs jau, saprotams, varat izšķirties, kādā secībā balsot, bet es domāju, ka varētu tomēr vispirms balsot par komisijas variantu. Katrā ziņā šis iepriekšējais balsojums, manuprāt, neizslēdz iespēju dēvēt šo padomi par valsts institūciju. Un es varētu komentēt, ka šā likumprojekta attīstība ir bijusi tīri interesanta šajā ziņā, jo, lūk, tieši šis process, ka darba grupa un Tautsaimniecības komisija ir centušās paplašināt Saeimas iespējas kontrolēt šo padomi un tādā veidā paplašināt, radīt tiešākas iespējas sabiedrībai kontrolēt šo padomi... Tas, ka mēs esam centušies Saeimai radīt lielākas iespējas noteikt gan šo padomes sastāvu, gan arī atcelt šos padomes locekļus, - lūk, tas ir darīts lielā mērā dēļ opozīcijas pārstāvju iebildumiem, ka šī padome varētu būt politizēta, varētu būt pārāk pakļauta valdībai. Un, lūk, tagad mēs piedzīvojam to, ka tagad, pēc tam, kad darba grupa ir paplašinājusi Saeimas iespējas noteikt šīs padomes sastāvu, opozīcijas pārstāvji atkal mēģina sašaurināt Saeimas iespējas kontrolēt šo padomi un atvēlēt tikai Ministru kabinetam iespējas pārraudzīt šo padomi. Un, kā Konstitūcijā ir teikts, valsts pārvaldes iestādes ir pakļautas Ministru kabinetam. Tieši tāpēc šis likums ir tik ļoti aizkavējies. Tieši tāpēc, ka mēs gribējām paplašināt Saeimas iespējas noteikt pašai šo padomes sastāvu.
Un tāpēc es lūgtu, ja jums ir šis dokuments nr. 626, sekot līdzi šiem priekšlikumiem un paraudzīties, kā tie patiesībā varētu saskanēt ar turpmākajiem pantiem, kur mēs gribam nodrošināt tieši Saeimai un sabiedrībai tiešākas iespējas kontrolēt šo padomi, jo mēs redzam, ka atsevišķos gadījumos, tādos kā Latvijas Bankas gadījumā un citos, Saeimai ir trūkusi pietiekamas kontroles iespēja.
Tādēļ turpmākajos pantos arī ir normas, kuras šai padomei nodrošinātu lielāku neatkarību, lielāku atbilstību sabiedrības interesēm, bet, ja mēs gribam iet atpakaļ uz to pusi, ka tikai Ministru kabinets un atsevišķas ministrijas pilnīgi pārrauga un kontrolē šo padomi un līdz ar to tarifus, kurus varēs noteikt "Latvijas gāze", "Latvenergo" un citi monopoluzņēmumi, tad tiešām mums ir jāpieņem šis virziens, kuru ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Bet tādēļ Tautsaimniecības komisija ir centusies panākt šo vispārējo pieeju, radot Saeimai lielākas iespējas kontrolēt padomes darbību, un līdz ar to nosauc šo padomi par valsts institūciju.
Tādēļ es lūdzu balsot par Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu.
Sēdes vadītājs. Par procedūru - Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu, lai referents neizmantotu savu galavārdu Saeimas maldināšanai, jo tepat tālāk ir - gan vienā priekšlikumā, gan otrā - konkrēti un skaidri rakstīts, ka Kabinets apstiprina padomes sastāvu. Un nevis Saeima, kā viņš to tagad saka, stāstīdams, ka ir gribējuši paplašināt... Es nesaprotu šo loģiku, kāpēc šāda maldināšana notiek.
Sēdes vadītājs. Pieņemsim, ka runa par maldināšanu ir runa par procedūru. Lūdzu zvanu! Es šeit par formu runāju, nevis par būtību. Par procedūru, kā deputāts, jūs drīkstat... Par procedūru runās deputāts Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
Nedaudz uzgaidiet, lūdzu, kolēģi! (Starpsauciens no zāles: "Mēs klausāmies.")
M.Graudiņš (LC).
Jā, es atvainojos par kavējumu, cienījamais priekšsēdētāja kungs un iepriekšējais runātāj, cienījamais Endziņa kungs! Tautsaimniecības komisija šā panta 3. punktā ir ierosinājusi papildinājumu, ka padomes priekšsēdētāju amatā uz četriem gadiem ieceļ un nepieciešamības gadījumā pirms šā termiņa no amata atceļ Saeima. Lūk, šī ir tā saikne, par kuru es runāju. Un padomes priekšsēdētājs savukārt ir tā persona, kura iesaka Ministru kabinetam padomes sastāvu apstiprināšanai.
Sēdes vadītājs. Vai zvanu esam lietojuši? Jā. Līdz ar to mums jāņem vērā, ka Saeimas kārtības rullis nepieļauj, ka vispirms tiktu izdarīts balsojums par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Kārtības ruļļa 101. pantā tas ir minēts kā pēdējais - ceturtais - balsojums.
Tālāk. Par Juridiskās komisijas skaidrojumu mums nav jābalso, jo Juridiskā komisija vienkārši izsaka savu viedokli, ka 4. panta otrā daļa ir pretrunā ar Satversmes 58. pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes ir pakļautas Ministru kabinetam, un nebūtu pieļaujams, ka minētās padomes priekšsēdētāju ieceļ Saeima.
Ekonomikas ministra pilnvarotās personas - enerģētikas valsts ministra Ozoliņa - priekšlikumu ir atbalstījusi komisija, un līdz ar to tas ir arī komisijas priekšlikums.
Tātad balsojumu secība ir šāda: pirmā būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteiktā redakcija, un pēc tam - atbildīgās komisijas redakcija.
Lūdzu, balsosim par 4. panta otrās daļas redakciju, kuru piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 34 - par, 9 - pret, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to par otru redakciju nav jābalso.
Lūdzu, nākamo priekšlikumu!
M.Graudiņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma." Arī Spuģa kungs ir attiecībā uz trešo daļu iesniedzis ieteikumu: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu." Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi to, ka padomes priekšsēdētāju amatā uz četriem gadiem ieceļ un nepieciešamības gadījumā pirms šā termiņa no amata atceļ Saeima. Padomes priekšsēdētaja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām.
Vēlreiz: es domāju, ka iepriekšējais balsojums neizslēdz to, ka arī varētu akceptēt Tautsaimniecības komisijas atbalstīto, valsts ministra Ozoliņa iesniegto variantu. Vai, ja gribam šaurāku atbildības loku, tad nav izslēgts, ka var turpināt šo padomes priekšsēdētāja amata tiešo pakļautību Ministru kabinetam.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Ir iespējami trīs balsojumi. Pirmais - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, otrais - deputāta Spuģa un trešais - atbildīgās komisijas priekšlikums.
Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 4. panta trešo daļu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 19. Pieņemts ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums. Līdz ar to par pārējiem nebūtu jābalso.
Lūdzu, par ceturto daļu!
M.Graudiņš. Tātad ceturtajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi Energoapgādes regulēšanas padomes sastāvu. Tās ieteiktais sastāvs ir mazliet plašāks un specifiskāks nekā tas sastāvs, kuru ir ierosinājusi darba grupa un valsts ministrs Ozoliņa kungs. Tas sastāvs, kuru Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi, proti, Ozoliņa kunga ieteiktais variants, ir tāds, kurš nodrošina plašu pārstāvniecību no dažādām sabiedrības interešu sfērām. Un konkrēti, - ja mēs paskatāmies uz šo sarakstu, tad mēs rdzam, ka pretstatā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinātajam, šeit ir atvēlēts proporcionāli lielāks nozīmīgums pārstāvjiem, kuriem nav tiešas saistības ar valsts monopoluzņēmumiem, proti, ir prasība, lai būtu iekļauti pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām, kas ir atbildīgi par tautsaimniecības attīstību, finansu jautājumiem, enerģētiku un monopoldarbības uzraudzību, vides aizsardzību un reģionālo attīstību, tehnisko uzraudzību, kā arī energoapgādes uzņēmumu pārstāvji un enerģijas patērētāju interešu aizsardzības pārstāvji. Gribu piebilst, ka arī turpmākajā tekstā ir ieteikta norma, ka var tikt izraudzīti divi patērēju interešu aizsardzības pārstāvji, kā arī Pašvaldību savienības pārstāvji. Pretstatā valsts ministra Ozoliņa ieteiktajam variantam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka iekļaut padomē vairākus specifisko monopoluzņēmumu - "Latvenergo", "Latvijas gāzes" un tamlīdzīgu - pārstāvjus. Tā būtu galvenā atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem.
Vēlreiz atkārtoju - Tautsaimniecības komisija ieteica atbalstīt darba grupas un valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Godātie deputāti! Izskatot 4. panta ceturto daļu, proti, šīs trīs dažādās redakcijas, es kā elastīgāko gribētu atzīmēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Komisija vairāk vai mazāk piedāvā to pašu Dānijā pastāvošās Enerģijas cenu un tarifu komisijas modeli, tas ir, ka 50% no šīs komisijas sastāva (jeb šajā gadījumā - no padomes sastāva) pārstāv ražotāji un 50% pārstāv patērētāji. Šī iestāde darbojas ministrijas pārraudzībā un ir atbildīga likuma priekšā. Šajā komisijā, kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, būtu plašāka pārstāvniecība - būtu pārstāvji arī no katras republikas pilsētas pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienības, kas arī ir ļoti apsveicams, jo tie lēmumi, kas tiek pieņemti valsts augstākajās institūcijās, ne vienmēr atbilst lietu reālajam stāvoklim tieši pašvaldībās.
Par cik likumprojektā ne viss ir atrunāts, tad, kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4. panta otrajā daļā ierosināja, padomes darbību reglamentētu Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Pieņemot šo priekšlikumu un tālāk skatot šo likumprojektu, nebūtu nepieciešamības pēc Patērētāju komitejas izveides. Patērētāju komiteja tikai ļoti nosacīti būs patērētāju interešu pārstāve, jo to, kā likumprojektā ir teikts, - tātad ieklausieties!-, izveidos Ministru kabinets. Kā likumprojektā ir ierosināts, tā strādās pēc Ministru kabineta apstiprināta nolikuma un noteikumiem. Kā likumprojektā ir teikts, tā pārstāvēs visu patērētāju intereses un veiks šo interešu aizstāvību. Tātad šeit derētu padomāt, vai mēs šādu redakciju varētu pieņemt. Tas attiecas jau uz tālāko pantu izskatīšanu.
Pat pieņemot, ka konkrētie šajā Ministru kabineta padomē vai Patērētāju komitejā ieliktie cilvēki censtos būt neatkarīgi... Šīs komitejas tālākās darbības scenārijs jau ir sarakstīts un aprobēts tika, kā atceraties, saistībā ar uzņēmumu "Latvenergo".
Bez tam ir ierosināts iekļaut padomē vienu pārstāvi no Monopoluzraudzības komitejas. Es domāju, ka ir netieši, bet pietiekami saprotami norādīts, kada vieta Monopoluzraudzības komitejai būs šajā valsts pārvaldes institūcijā un tās darbības sfērā. Tāpēc ierosinu otrajā lasījumā atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un iestrādāt, gatavojot trešo lasījumu, - ar nolūku panākt patērētāju interešu aizstāvības iespējamību lēmumu pieņemšanas etapā, kurš gan arī var tikt reglamentēts Ministru kabineta nolikumā attiecībā uz šo padomi. Tas ir, lēmuma pieņemšanas procedūras jautājumos, attiecībā uz veto tiesībām. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
R.Jonītis (LC).
Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Protams, šā punkta redakcija atšķiras praktiski ar divām lietām. Viena piedāvātā redakcija, kas arī pirmajā lasījumā tika apstiprināta, paredz, ka šajā padomē ir ne vairāk par 11 cilvēkiem. Tas variants, ko pašreiz piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā minimumu piedāvā 19 cilvēkus. Mans priekšlikums apstākļos, kad šo padomi finansē no valsts budžeta, ir balsot par skaita ziņā mazāko padomi jebkurā gadījumā. Papildus tam Monopoluzraudzības padomei ir pietiekami lielas tiesības, kas ir garantētas ar likumu, kā tā var ietekmēt gan tarifu veidošanas politiku, gan arī veikt visu pārējo regulēšanu no sava viedokļa. Es personīgi iesniegšu priekšlikumu - šo pārstāvi no šīs komitejas šajā padomē vairs neiekļaut un vēl samazināt šo skaitu par vienu cilvēku. Respektīvi, atšķirība ir divas reizes. Paldies.
Sēdes vadītājs. Juris Ozoliņš - enerģētikas valsts ministrs. Lūdzu!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).
Cienījamie deputāti! Energoapgādes regulēšanas padome ir paredzēta kā institūcija, kas nodarbojas ar visiem enerģijas veidiem: elektrību, dabasgāzi un siltumu. Tālākajā likumprojekta tekstā jūs ieraudzīsit, ka ir paredzēta pilnvaru deleģēšana. Šīs pilnvaras tiek deleģētas pašvaldībām un tām regulēšanas institūcijām, kas nodarbosies ar siltumapgādes jautājumiem konkrētajās vietās. Nav paredzēts, ka šī padome nodarbotos ar siltumapgādes jautājumiem Jēkabpils pilsētā. Un es gribu atgādināt, ka Tomiņa kunga pieminētais Dānijas variants... viņš piemin vairāku un atšķirīgu enerģijas veidu regulēšanas padomes. Nebūtu pareizi, ja šajā regulēšanas padomē jau pašā sākumā piedalītos tās pašvaldības, uz kurām absolūti neattiecas šī darbība. Tik tiešām finansēšanas jautājums ir ļoti svarīgs.
Otrkārt. Būtu ļoti slikti, ja šajā regulēšanas likumā jau būtu minēts konkrēts enerģētikas uzņēmums. Jācer, ka šis likums darbosies vairākus gadus. Mēs nezinām, kā mums tālāk attīstīsies demonopolizācijas process. Tādēļ es aicinu jūs tomēr nobalsot par variantu, kurā šī padome ir paredzēta 11 cilvēku sastāvā.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Te precīzi teica, ka mēs nezinām, kā tas viss attīstīsies. Bet kam tad mēs rakstām... priekš kā rakstām to likumu? Ko gribam regulēt? Es arī principā atbalstītu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Un arī 12.pantā, kas sniedz norādes par šīs otras komisijas - Patērētāju komisijas - veidošanu, nav norādīti finansēšanas avoti, bet es tomēr paredzu, ka tas būs budžets. Faktiski mēs divu komisiju vietā izveidotu vienu, kurā tiktu risināti nevis jautājumi savā starpā... būtu kaut kāda cīņa.
Otrs jautājums - kas varētu tikt risināts šajā komisijā? Šobrīd likumā es neredzu nevienu vietu... Minisrtra kungs saka, ka ir kompetences it kā nodalītas un pašvaldība to nedara - un tā tālāk... Kurā vietā likumā tas ir atrunāts? Šobrīd es šo nodalījumu neredzu. Te tika pieminēta Jēkabpils. Es šajā sakarībā varu pastāstīt, kas būs šogad apkures sezonā. Ar ko, manuprāt, būs raksturīga šāgada apkures sezona? Manuprāt, ar vislielāko nesagatavotību un neskaidrību. Piemēram, Jēkabpilī, tieši šis kompetences sadalījums... Tātad ir valsts uzņēmums, kas cieta likvidācijas stadiju, katlumāja ir ar ļoti zemu lietderības koeficientu, un praktiski valsts uzņēmums... valsts, nenododot to pašvaldībai, šo uzņēmumu ir novedusi līdz pilnīgam sabrukumam. Šī katlumāja, ar pusotra kilometra garu trasi, apkurina mikrorajonu, kurā ir 700 dzīvokļu. Šobrīd tas ir valsts. Un valstij tas ir jāapkurina. Pagājušogad pašvaldība, kaut gan tās kompetencē tas nebija, ziedoja no saviem trūcīgajiem līdzekļiem 70 000 latu, lai nodrošinātu apkuri, un valsts vēl šobrīd nav norēķinājusies, nav šis jautājums atrisināts. Šogad, lai šo jautājumu atrisinātu, ir vienkāršs projekts - 146 000 kredīts: Dānija uzstāda katlumāju, vai pārvietojamu katlumāju, ar augstu lietderības koeficientu, ar šiem pieejamiem enerģijas avotiem, un šīs mājas tiek apkurinātas. Bet jūs domājat, ka tieši šīs kompetences nesadalījuma dēļ pašvaldībai šīs naudas šobrīd nav. Tā vēršas pie valdības, iziet visas komisijas, tiek viena no retajām... visus tos šausmīgos biznesa projektus... viss ir kārtībā, bet jautājums iestrēgst. Apkures sezona sāksies. Šobrīd neviens nav atbildējis - būs, nebūs? Bet faktiski šie 700 dzīvokļu paliks bez apkures. Kurš tagad atbildēs? Tieši tāpēc ir vajadzīgs šis kompetences sadalījums, lai būtu šo jautājumu risināšana iespējama šajā padomē, izdiskutējot un pieņemot lēmumus, nevis "spēlējot futbolu" no vienas puses uz otru. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo Lagzdiņa kunga komisijas priekšlikumu kā ļoti izsvērtu, ļoti korektu, un, manuprāt, tam varētu būt kaut kāda būtiska ietekme uz situācijas uzlabošanos. It sevišķi varbūt saistībā ar apkuri, jo, manuprāt, šāgada apkures sezona būs viena no kritiskākajām, ja ne pati sliktākā pēdējo gadu laikā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Pēc tam balsosim. Balsošanas kārtība ir iepriekšējā: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, pēc tam - atbildīgās komisijas.
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Mans lūgums būtu vēlreiz padomāt par šīs lietas būtību diezgan rūpīgi un censties šo jautājumu nepolitizēt, domājot, ka viens priekšlikums ir tikai valdības un otrs ir pret valdību. Ir savādāk. Ja jūs ieklausījāties valsts ministra Ozoliņa teiktajā un Jonīša kunga teiktajā, lūdzu, vēlreiz apsveriet to faktu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums ir, lai šajā padomē kopā būtu 20 locekļu (ar priekšsēdētāju - 20). Un 9 no šiem pārstāvjiem būtu no Pašvaldību savienības vai no republikas nozīmes pilsētām. Es domāju, tas ir drusku par daudz, lai mēs radītu darba nespējīgu - tikai sava lieluma dēļ - padomi, gan arī principā pašvaldībām monopolu šajā komisijā. Turklāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumā nav nodrošinātas tiesības patērētājiem tiešai pārstāvniecībai, kā tas ir darba grupas variantā.
Es vēlreiz gribu atgādināt, ka darba grupā piedalījās pārstāvji no vairākām politiskajām frakcijām, tur nekādā ziņā nebija vairākums no valdības pārstāvjiem. Tādēļ būtu lūgums - neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto variantu, kurš nodrošina pārāk lielu pārstāvniecību padomē, un atbalstīt Tautsaimniecības komisijas atbalstīto valsts ministra Ozoliņa ieteikto variantu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 4.panta ceturtās daļas redakciju. Balsojam. Lūdzu! Rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 16. Pieņemts.
Līdz ar to par otru priekšlikumu nav jābalso.
Nākamais priekšlikums ir 5.panta pirmajā daļā? Lūdzu!
M.Graudiņš. 5.panta pirmajā daļā ir tikai viens priekšlikums, kurš atrodas 8.lapaspusē. Tas atkal ir darba grupas un valsts ministra Ozoliņa kunga priekšlikums, kur vienkārši ir daži punkti savienoti un dažas frāzes pievienotas, lai precizētu, lai niansētāk izteiktu domu.
Tautsaimniecības komisija ieteica atbalstīt valsts ministra Ozoliņa kunga iesniegumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Ir pieņemts. Tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk. Šā panta otrajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas detalizēti izklāsta šo noteikto uzdevumu iedzīvināšanas kārtību. Šī kārtība daļēji iekļauj sevī iepriekšējā daļā minētos uzdevumus, šeit notiek zināma dublēšanās, atkārtošanās. Citos gadījumos komisija nolēma neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumus, jo mēs uzskatījām, ka tie bija pārāk detalizēti un ka atsevišķos gadījumos pārāk stingri reglamentēja šos procesus. Piemēram, 5. panta otrās daļas 4.punktā ir teikts, ka padomei vajadzētu kontrolēt un uzraudzīt to energoapgādes uzņēmumu darbību, kuros valstij pieder vairāk nekā 50% kapitāla. Šis vārds "kontrolēt" principā attiecas uz darbību, kura piemīt šo pašu uzņēmumu padomēm, kur ir iecelti vai nu valsts pilnvarnieki un citi padomes pārstāvji... Valsts akciju sabiedrībās šobrīd ir iecelts pārstāvis no Ministru kabineta. Tādēļ jau ir kontroles orgāni, kuri veic šo kontroles funkciju, un šo kontroles uzdevumu padome faktiski veic attiecībā uz visiem šiem uzņēmumiem. Šis uzraudzības uzdevums attiecas uz visiem energoapgādes uzņēmumiem, ne tikai uz tiem, kuros valstij piederošā kapitāla daļa ir pat lielāka nekā 50%, tādēļ Tautsaimniecības komisija ieteica atstāt šo vispārināto kārtību un nepieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.
G.Bērziņš (LZS).
Tātad, manuprāt, ir, nu, nesalīdzināmi šie priekšlikumi, jo tas, kas ir iesniegts un kas ir atbalstīts... Varu nolasīt: "Pildot ar šo likumu noteiktos uzdevumus, padome ievēro valsts enerģētikas politiku un valsts enerģētikas attīstības programmu." Par to jau bija runa sākumā. Bet tad jau šīs programmas ir jāapstiprina Saeimā, lai vismaz zinātu, par ko šajās programmās ir runa. Manuprāt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ļoti precīzi nosaukusi tādas funkcijas, vienpadsmit funkcijas, kuras ir jāveic tieši šai padomei un par kuru izpildi varēs prasīt atbildību. Vadoties pēc šā panta, kas ir izteikts vienā īsā teikumā, varēs no šīs padomes prasīt kaut kādu jautājumu risināšanu un atbildību. Manuprāt, šeit ir ļoti daudz funkciju - licencēt, aizstāvēt patērētāju intereses, veikt uzraudzību, noteikt tarifus tur, kur ir 50% kapitāla, un tā tālāk. Tāpēc es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu kā ļoti labi izstrādātu. Ja kaut kas šajā priekšlikumā varbūt ir paslīdējis garām... Jo tas ir tā diezgan brīnumaini, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir tā, kas tik specifiskā likumā ir iesniegusi šos priekšlikumus, un šie priekšlikumi ir ievērojami labāki par autora priekšlikumiem. Ja šeit kaut kas trūkst vai ir jāpapildina, tad, gatavojot trešo lasījumu, to var izdarīt. Tātad es aicinu atbalstīt otrajā lasījumā šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu kā labi izstrādātu.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Priekšlikums, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir par visu 5.pantu. Savukārt šobrīd mēs debatējam par 5.panta otro daļu. Atbildīgā komisija ne visai precīzi ir sakārtojusi šo tabulu, un es nezinu, kā mēs šobrīd varam iziet no šīs situācijas, jo mēs 5.panta pirmo daļu esam jau pieņēmuši un padomes pienākumi bija reglamentēti pirmajā daļā. (Starpsauciens: "Un uzdevumus...") Godātie kolēģi, es tomēr aicinu trešā lasījumā šo pantu sakārtot! Un, tā kā mēs esam pirmajā daļā jau pieņēmuši šīs funkcijas un uzdevumus, komisijas vārdā es attiecībā uz otro lasījumu atsakos no šiem priekšlikumiem, un gatavojot trešo lasījumu, šeit ir jāprecizē.
Sēdes vadītājs. Es aicinu referentu strādāt tālāk, jo deputāta Lagzdiņa ierosinājums komisijas vārdā, es domāju, ir pieņemams, jo tiešām, gatavojot trešo lasījumu, tas ir jāsakārto. Ja mēs tagad balsosim par abiem diviem... Mums ir grūti tos abus salīdzināt, kaut gan formāli, protams, var tos salīdzināt. Un no formālā viedokļa tiešām ir tā iznācis, ka mēs apstiprinājām pirmo daļu.
M.Graudiņš. Labi. Es gribētu vienīgi piebilst, ka daudzi šie pienākumi un uzdevumi ir minēti arī kā atsevišķi panti (piemēram, par licencēšanu likumā ir arī atsevišķa nodaļa). Tā ka gandrīz visi šie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi... šīs rūpes ir atrunātas arī citos pantos. Tālāk 5.pantā ir darba grupas un valsts ministra Ozoliņa iesniegts papildinājums - trešā daļa: "Padome reizi gadā sniedz ziņojumu Ministru kabinetam par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par stāvokli energoapgādē valstī kopumā." Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Ja mēs pierakstīsim tādu jaunu daļu, kā ir ierosinājis enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs, tad ar likumu būs noteikts, ka šī padome tikai vienu reizi gadā atskaitās Ministru kabinetam par savu darbību. Man liekas, ka tas, var gadīties, kādreiz ir par maz. Varbūt ir kāda krīzes situācija. Ja tur būtu ierakstīts, ka vismaz vienu reizi, tad to varbūt varētu pieņemt, bet šāda limitēšana, ka tikai vienu reizi gadā vajag atskaitīties, varbūt var kļūt bīstama, it sevišķi tāpēc, ka - pretēji komisijas izstrādātajam variantam - tika nobalsots par visiem daudzajiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem, kuri būtībā maina padomes izveidošanas koncepciju. Kas tagad ir padome, kas tajā ir vairākums? Gandrīz vai mazākumā ir speciālisti. Vairākums - tie ir dažādi pašvaldību pārstāvji un Pašvaldību savienības locekļi. Nu, tad viņi tur darīs ko gribēs, un vienu reizi gadā šis enerģētikas ministrs atskaitīsies Ministru kabinetam. Kas tad būs? Es aicinu noraidīt šo rindiņu, kura var būtiski izšķirt šo procedūru, kādā Ministru kabinets var apspriest enerģētikas ministra un padomes darbu.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt?
M.Graudiņš. Es domāju, ka pēc būtības nebūtu... tas nebūt nenozīmē, ka padome tikai vienu reizi gadā sniegs šo ziņojumu. Es domāju, katrā ziņā, gatavojot projektu trešajam lasījumam, varam to precizēt. Varam to tagad pieņemt vai varam balsot "pret" un precizēt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tas ir diezgan sarežģīti. Ja mēs tagad balsojam "pret", kā jūs mums iesakāt, trešajā lasījumā pēc tam izdarīsim to, tad visai grūti var pēc tam būt... to izdarīt citādā redakcijā, ja jūs komisijas vārdā to atsaucat, jo, kas attiecas uz procedūru, tādās reizēs ir jāatsauc priekšlikums un jāiesniedz trešajā lasījumā tāds, kādu viņi grib, jo citādi būs saistīti ar šo balsojumu.
M.Graudiņš. Komisijas vārdā es uzturu spēkā šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu! ...Mums gan debates beidzās, un referents saņem piezīmi, ka viņš izprovocēja ministru nākt tribīnē. Lūdzu! Juris Ozoliņš - enerģētikas valsts ministrs. Lūdzu!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).
Man jāsaka atklāti, ka ir mazs pārpratums. Es faktiski biju ierosinājis Saeimā sniegt ziņojumu vismaz reizi gadā. Tā ka... bet nu es tiešām atsaucu šo, jo tas, ko teica Seiles kundze, ir loģiski. Kaut vai reizi nedēļā to var darīt.
Sēdes vadītājs. Tā. Esam daudzmaz izskatījuši šo lietu, un es ceru, ka referents arī piekrīt iesniedzēja priekšlikumam.
M.Graudiņš. Piekrītu.
Sēdes vadītājs. Piekrīt. Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk. 6.panta otrajā daļā ir redakcionāls labojums, kuru komisija atbalsta, - ka padomes lēmumi ir obligāti attiecīgajiem energoapgādes uzņēmumiem, nevis visiem energoapgādes uzņēmumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tā, ja ir iebildes, tad... Godātie deputāti, mums ir jāskata 6.pants - "Padomes tiesības", bet pirms šo tiesību izskatīšanas mums ir jāizskata iesniegums: "Lūdzam turpināt ārkārtas sesiju bez pārtraukuma un bez starpbrīžiem." Indulis Bērziņš, Lībane, Bunkšs, Zvaigzne, Bordāns, Kiršteins, Berklavs, Pavlovskis, Glāzītis, Birzniece. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Neviens nevēlas runāt? Nevēlas. "Bez pārtraukuma un bez starpbrīžiem," - jauns formulējums! Saeimas priekšsēdētāja biedrs izteica viedokli, ka bez šiem diviem terminiem var būt vēl arī "tehniskās pauzes". Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 7, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts. Saeimas sekretāra biedri lūdzu nosaukt nereģistrējušos deputātus. Reģistrējamies! Lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Imants Daudišs...
Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis ir zālē.
I.Folkmane. Olga Dreģe (Olga Dreģe ir zālē), Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža (Ēriks Kaža ir zālē), Aleksandrs Kiršteins (Aleksandrs Kiršteins ir zālē), Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova (Ludmila Kuprijanova arī ir zālē), Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Modris Spuģis, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.
Sēdes vadītājs. Deputāts Vaivads ir zālē.
Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu. 6.pants - "Padomes tiesības". Par procedūru? Vai par priekšlikumiem. Uzsākam debates. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mums vajag skatīties, kā šis likumprojekts ir otrajā lasījumā izveidots. Mēs sākam runāt par 6.panta pirmo daļu, bet neskatāmies uz nākamo lappusi, uz 10.lappusi, - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izteikusi priekšlikumu visu šo pantu rakstīt citā redakcijā. Tas nav korekti no referenta puses! Vajag izskatīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Mums mazliet samisējās ar 5.pantu, jo tur arī bija šis pats izkārtojums, - mēs balsojām par 1.panta redakciju, kas pirmajā lasījumā... pirmā daļa vispār neeksistēja, bet to vajadzēs izlabot, gatavojot uz trešo lasījumu. Es aicinu deputātus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto 6.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigts. Lūdzu referentu!
M.Graudiņš. Es nezinu, kādā kārtībā mēs par to visu balsosim. Pašlaik pie otrās daļas ir viens konkrēts ierosinājums, kurš ir pamatā redakcionālas dabas. Es nezinu, vai mēs to pieņemtu... un kā tas pēc procedūras būtu - vai tad liegtu iespēju vēlāk Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pieņemt vai ne. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums lielā mērā ir atrunāts arī 8.pantā, kur ir runa par sankcijām. Vienīgi 6.panta otrā daļa, no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumiem, nav iekļauta šajās normās, bet visas pārējās ieteiktās normas ir iekļautas 8.pantā, kurā ir runa par sankcijām. Turklāt, kas attiecas uz 6.pantu kopumā, arī deputāts Spuģis ir ierosinājis papildinājumu par padomes atbildību, kuru komisija ir nolēmusi neatbalstīt. Komisija ir nolēmusi atbalstīt vienīgi Valsts ministra Ozoliņa ieteikumu par redakcionālo labojumu 6.panta otrajā daļā.
Sēdes vadītājs. Par procedūru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, godāto deputāt Karnup, arī nav bez vainas. Jo, ja pirmajā lasījumā ir norādīta pirmā daļa, otrā daļa, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, manā izpratnē, vajadzēja ierosināt šīs daļas atcelt vai svītrot, vai svītrot atsevišķu daļu un tās vietā piedāvāt pēc tam savu redakciju. Jo tagad, piemēram, sēdes vadītājs... ar kādām tiesībām... pirmā lasījuma redakcija, kuru šoreiz enerģētikas valsts ministrs ir papildinājis jeb otro daļu izteicis savā redakcijā... ar kādām tiesībām sēdes vadītājs var pateikt, ka tas ir slikti un mēs vispirms izskatīsim komisijas priekšlikumu, jo komisija piedāvā jaunu pantu? Bet šis jaunais pants ir... to ir grūti izvērtēt... tas pēc sava satura un struktūras ir pavisam citāds (es domāju - no daļas un punktu viedokļa). Tāpēc es katrā ziņā nepieņemu jūsu pārmetumus, ka šeit vajadzētu rīkoties tādā veidā, ka vispirms jāizskata komisijas priekšlikums. Kā, lūdzu? Jums liekas, ka tas ir lielāks? Man tas tik liels neliekas. Valsts ministrs uz tribīni dodas? Nē, viņš dodas pie deputātiem.
Pirmais balsojums... Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas konceptuāli neizmaina nākamās balsojuma lietas jeb saturu. Ja tiek nobalsots, tad pirmais balsojums ir: "Padomes lēmumi ir obligāti attiecīgajiem energoapgādes uzņēmumiem". Un pēc tam ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija... nav teikts, ka tie nav obligāti. Līdz ar to nav pretrunā. Un no sakārtojuma viedokļa: tad, ja abus pieņems, lai atbildīgā komisija kārto šo lietu, gatavojot trešo lasījumu! Jo sēdes vadītājam šādā situācijā nav iespējams šo lietu izkārtot, lai būtu pilnīga skaidrība. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.
Lūdzu, balsosim par valsts ministra priekšlikumu - 6.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Padomes lēmumi ir obligāti attiecīgajiem energoapgādes uzņēmumiem." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 16. Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par valsts ministra priekšlikumu 6.panta otrajā daļā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 1, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts.
Deputāts Spuģis iesaka svītrot 6.panta trešo punktu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 9, atturas - 23. Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 10, atturas - 29. Nav pieņemts.
Tagad balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 6.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 6, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.
Papildināt 6.pantu - ierosina deputāts Spuģis. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Šeit gan ir sēdes vadītāja kļūda: par papildinājumiem bija jābalso vispirms. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 11, atturas - 29. Nav pieņemts.
Vai varam par 6.pantu kopumā, tādu kāds tas ir, nobalsot, lai būtu tomēr... nebūtu pārpratumu pēc tam? Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 22. Viss darbs vējā! Pants nav pieņemts, un paliek pirmā lasījuma redakcija.
Lūdzu, turpināsim!
M.Graudiņš. Tālāk. 7.pants - "Padomes funkciju pilnvarošana (deleģēšana)". Te varbūt turpinās tās īpatnējās attiecības starp Tautsaimniecības komisijas lēmumiem un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumiem, kurpretim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau ir otrajā lasījumā savā ziņā nodrošinājusi gandrīz vai pašvaldību monopolu padomes sastāvā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka svītrot pantu, kas principā nodrošina pašvaldību tiesības iegūt iespēju kļūt pilnvarotām un deleģētām veikt noteiktas funkcijas un saņemt noteiktus līdzekļus no budžeta, lai veiktu savus pienākumus energoapgādes pārraudzības un administrēšanas jomā. Proti: "Padomes nolikumā tai noteiktās atsevišķās funkcijas padome var nodot attiecīgai pašvaldībai vienīgi ar īpašu pilnvarojumu un saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", noteikt šo funkciju izpildes kārtību un uzraudzīt to izpildi, vienlaikus nododot attiecīgajai pašvaldībai līdzekļus, kas paredzēti padomes budžetā šo funkciju veikšanai. Attiecīgā pašvaldība organizē tai nodoto padomes funkciju izpildi, bet par izpildi ir atbildīga padome." Tādēļ Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi neatbalstīt šā panta svītrošanu.
Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā mēs atsaucam mūsu priekšlikumu par 7.panta svītrošanu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. 8.pantā ir minētas sankcijas, kuras dublē agrāk minētos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumus, tādēļ Tautsaimniecības komisija ir ieteikusi neizsvītrot šo pantu un atstāt padomei iespējas saskaņā ar administratīvo pārkāpumu likumdošanas aktiem savas kompetences ietvaros izskatīt energoapgādes uzņēmumu administratīvos pārkāpumus. Par likumu, normatīvu un licences prasību neievērošanu padome ir tiesīga uzlikt administratīvos sodus, kuri ir precizēti šajā pantā.
Komisija tomēr atbalsta priekšlikumu papildināt 8.pantu ar 3.apakšpunktu, kurā būtu minētas arī tiesības "anulēt uzņēmumam izsniegto licenci energoapgādē, ja netiek izpildīti licences nosacījumi".
Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Viens no diviem: vai nu mēs atceļam attiecīgās normas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vai svītrojam šo pantu. Jo galu galā, - ja šeit būs kolīzija, pēc kā tad mums galu galā jāvadās? Pēc šā likuma vai pēc tā? Mēs nupat, 19.jūlijā, pieņēmām ārkārtas sesijā veselu bloku labojumu Sabiedrisko pārkāpumu kodeksā, to skaitā ir 223.2.pants, kura nosaukums ir "Valsts energokontroles iestādes". Tur ir runa par to, kas ir tiesīgs izskatīt... Mēs izskatījām arī daudzus tādus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur ir runa par konkrētām sankcijām, kādas tās var būt. Un šāds abstrakts formulējums, ka var izteikt brīdinājumus par to vai par to, vai par to... Ja tas nav skaidri un gaiši ierakstīts Administratīvo pārkāpumu kodeksā konkrētajā normā, tad pēc šā likuma kaut ko tādu piemērot... Mēs tādējādi radām tikai kolīziju likumdošanā jeb, pareizāk sakot, radām sajukumu!
Es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu jeb, pareizāk sakot, uzturu spēkā šo priekšlikumu par šā panta svītrošanu, jo tam nav nekādas juridiskas slodzes šeit.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referent, lūdzu!
M.Graudiņš. Es gribētu ierosināt balsot par katru šā panta daļu atsevišķi, jo, lūk, ja otrā daļa skan tā: "uzlikt naudas sodu atbilstoši administratīvo pārkāpumu likumdošanai"... es nezinu, vai Endziņa kunga domas ir tādas, ka tas pats par sevi arī tomēr pārkāpj Administratīvo kodeksu, ja es sapratu pareizi... Bet mūsu komisijas priekšsēdētāja lūgums ir balsot par šīm daļām atsevišķi.
Sēdes vadītājs. Es aicinu jūs atsaukt šo punktu. Mēs nevaram par atsevišķām daļām balsot, ja šīs atsevišķās daļas tiešām ir pretrunā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un viena komisija pieprasa to vispār svītrot, un mēs nevaram tad balsot pa daļām. Es jūsu domu sapratu - jūs gribējāt atstāt otro apakšpunktu, bet - un tas ir mans personīgais viedoklis - vienīgā izeja ir tāda, ka komisija... es atvainojos, neko jau šeit nevar noņemt, jo tā ir pirmā lasījuma redakcija, tātad mums atliek tikai balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.
Par procedūru? Lūdzu! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Man liekas, ka vispareizāk būs, ja mēs to darīsim saskaņā ar tieši to kārtību, kādā mums ir likumprojektā sakārtoti šie priekšlikumi. Tātad ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums svītrot 8. pantu, un es aicinu to patiešām izsvītrot, jo nebūtu vajadzības piešķirt šādai - gandrīz vai sabiedriskai - padomei tiesības uzlikt administratīvus sodus, to var darīt šie energouzņēmumi, šos jautājumus var kārtot ministrija, un, ja kāds domā citādāk, tad atcerēsimies to, ko teica šoreiz Endziņš ļoti pravietiski, - ka ir taču jau Administratīvo sodu kodekss, un tur ir noteikts, kas un kādos gadījumos, un kādus sodus var uzlikt. Un var sodīt tikai atbilstoši šim kodeksam. Tātad no likumu sakārtošanas viedokļa šis pants ir jāizsvītro. Nav citas izejas!
Sēdes vadītājs. Tā... tātad otrreiz pabeidzam debates, - bet tagad galīgi pabeidzam debates par šo pantu. Un tiešām, cienīto referent, šeit nav citas izejas - es nevaru atbalstīt jūsu priekšlikumu no procedūras viedokļa, un tāpēc mums ir jābalso par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu svītrot 8. pantu.
Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, 12 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk - 9. pants. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegts priekšlikums svītrot 9. pantu. Tas ir pants, kas nodrošinātu padomes darbības atklātumu un kas nodrošinātu to, ka balsojumi par tarifiem un citiem jautājumiem tiktu ziņoti sabiedrībai, lai sabiedrība būtu informēta par padomes darbību un par atsevišķu padomes locekļu balsojumiem. Tādēļ komisija ir ierosinājusi neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atsauc šo savu priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildes pret atbildīgās komisijas ieteikto redakciju? Nav. Redakcija ir pieņemta.
Lūdzu, tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk trešā nodaļa un 10. pants. Deputāts Spuģis ir ieteicis savu 10. panta redakciju, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi - valsts ministra Ozoliņa kunga redakcijā 12. lapaspusē. Tas ir papildinājums divās daļās. Septītā daļa: "veicināt investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes sistēmas objektu modernizācijai un celtniecībai;". Un astotā daļa: "noteikt energoapgādes uzņēmumu energoresursu drošības rezerves apjomu."
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas priekšlikumu? Nav. Ir pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk, 11. pantā, komisija ierosina atbalstīt valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu - vārdu "nodrošinot" nomainīt ar vārdu "paredzot".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.
M.Graudiņš. Komisija neatbalsta Spuģa kunga ieteikumu svītrot 11. panta 4. punktu, kurā ir runa par energoresursu racionālu izmantošanu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts ir komisijas priekšlikums.
M.Graudiņš. Komisija atbalstīja priekšlikumu svītrot 6. punktā vārdus "visa veida". Tie ir lieki.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes pret priekšlikumu svītrot vārdus "visa veida"? Deputāts Spuģis to ierosināja, un to atbalsta arī valsts ministrs.
Tālāk, lūdzu!
M.Graudiņš. 12. pantā komisija ierosina trešās daļas redakciju mainīt un izteikt šādi: "Patērētāju komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets." Ir svītroti vārdi "ir juridiska persona".
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Ir pieņemts.
M.Graudiņš. 15. pantā komisija neatbalsta...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Deputāts Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Es vienkārši nevarēju pārtraukt referentu. Mēs, lasot pa pantiem, pagājām garām 12. pantam un 13. pantam. Un, kad viņš pabeidza savu runājamo, es palūdzu atļauju par šiem pantiem izteikties saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 99. pantu.
Sēdes vadītājs. Par kuru pantu izteikties?
Z.Tomiņš. Par 12. pantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Z.Tomiņš. 12. pantā tātad ir runa par Patērētāju komiteju. Tātad šīs komitejas uzdevums, kā tas izrietētu no likuma, būtu aizstāvēt patētērāju intereses, tātad katra, ikviena... un citu patērētāju, rīdzinieku un jēkabpiliešu, intereses. Un, kā lasām nākamajā pantā, 13. pantā, Patērētāju komiteja nodrošina visu enerģijas patērētāju grupu interešu aizstāvību. Taču mēs redzam, ka šo Patērētāju komiteju izveido Ministru kabinets. Patērētāju komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Es domāju, ka atliek tikai atbalstīt deputāta Modra Spuģa ieteikumu, ka šis pants ir jāpārstrādā, un uzskatu, ka nevajag veidot butaforiju - patērētāju interešu tādu aizstāvi. Un tas ir jāizdara, kā jau minēju iepriekš, deleģējot tiesības un pienākumus un pārstāvot šos patērētājus padomē lēmumu pieņemšanas un tapšanas etapā.
Es kā patērētājs vismazāk vēlētos, lai Ministru kabineta, kā šeit teikts, iecelti locekļi saglabātu un uzturētu predestinētu harmoniju (ar to šā likuma izpratnē apzīmējot Ministru kabineta noteikto lietu kārtību).
Un tāpēc es lūgtu sēdes vadītāju likt balsot atsevišķi gan 12., gan 13. pantu, izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 99. pantā dotās tiesības, jo es pret šiem pantiem iebilstu un uzskatu, ka mēs ar balsojumu, kas attiecas uz šīs padomes izveidošanu, tajā iekļaujot pašvaldību pārstāvjus un patērētāju pārstāvjus, jau padarām lieku šādas, es uzskatu, butaforiskas Patērētāju komitejas (kurai paredzams no budžeta finansējums) nepieciešamību. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Par procedūru drīkst?")
Sēdes vadītājs. Anna Seile! Un tad Aivars Endziņš - par procedūru.
A.Seile (LNNK).
Paldies, ka devāt man vārdu. Man liekas, ka mums ar Endziņa kungu atkal būs vienas domas, jo pirmo reizi Saeima gatavojas balsot par pareģojumiem, kurus izteica Tomiņa kungs, nenoformulējis savus priekšlikumus vai labojumus, un kurus zināmā mērā izteica arī Spuģa kungs
, ieteikdams pārstrādāt 12. pantu. Viņš dod mums, Saeimai, tādu uzdevumu - pantu pārstrādāt, bet pats nav iesniedzis konkrētus priekšlikumus.
Es uzskatu, ka Spuģa kunga ierosinājums vispār nav balsojams, un atbildīgajai komisijai, tas ir, mūsu komisijai, Tautsaimniecības komisijai, šādus priekšlikumus nemaz nevajag iekļaut. Ja nav konkrētu priekšlikumu, tad nav. Un par šo priekšlikumu mēs balsot nevaram - tāpat kā par Tomiņa kunga izteikto "filozofiju", kura nav izpaudusies konkrētā likumdošanas iniciatīvā, jo nav iesniegts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Par procedūru. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es pilnībā pievienojos Seiles kundzes teiktajam, bet es gribētu vērst priekšsēdētāja un cienījamās Saeimas, un - vēl jo vairāk - deputāta Tomiņa kunga uzmanību uz to, ka likumprojektu mēs skatām otrajā lasījumā. Ir iesniegti tikai priekšlikumi. Viens ir abstraktāks, tāds, kas nav balsojams, - par šā 12.panta pilnveidošanu, tā ir vēlme, tā nav balsojama. Saeima piekrita, ka tiek akceptēts viens cits Spuģa kunga priekšlikums (attiecībā uz šā panta 3.punktu, ja es nemaldos). Ja mēs tagad balsojam par 12.pantu, par 13.pantu, kā to ierosina Tomiņa kungs, tad nekas nenotiek. Jo mēs esam otrajā lasījumā. Priekšlikumu - rakstveida priekšlikumu par šā panta svītrošanu - nav. Balsojums ir vispār absurds. Es atzīstu to, ka šī norma ir absurda faktiski Kārtības rullī. Jo nobalsojot tagad otrajā lasījumā par šo redakciju... nu nav par ko balsot. Labi, otrajā lasījumā mēs to neatbalstām, bet paliek pirmā lasījuma redakcija. Bet tas ir, tā teikt, viens pret vienu. Te ir absurda situācija. Un Tomiņa kungs jau otrreiz to mēģina tādā veidā pasniegt, bet faktiski tas ir absurds, kurš acīmredzot, pilnveidojot Kārtības rulli, ir jānovērš. Jo mēs varam balsot tikai par konkrētu priekšlikumu. Es saprotu Tomiņa kungu. Viņš izmanto, lūk, šo pretrunu, kas ir pašreiz Kārtības rullī. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Es atļaušos pateikt, ka Tomiņa kungs ir izstudējis Kārtības rulli, un Kārtības rullī tiešām tāds pants ir, un to jau atzina arī deputāts Endziņš, ka tādā veidā šo Kārtības ruļļa pantu var traktēt, jo 99.panta 2. punkts ir šāds: "Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Un deputāts Tomiņš no šīs redakcijas secina: ja ir iebildumi, tad balso. Un viņš arī iebilst.
Bet varbūt vajadzētu ņemt vērā, ka nākamais pants... vismaz man liekas, ka katrs nākamais pants kaut ko paplašina un kaut ko paskaidro. Nākamajā Kārtības ruļļa pantā ir rakstīts: "Otrajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kas noteiktā termiņā iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti." Līdz ar to no šā panta var secināt, ka... (Starpsauciens: "Pants ir, bet priekšlikumu nav.") Nav priekšlikumu...
Godātie deputāti! Tā kā arī Endziņa kungs teica, ka šis ... nu es nevaru atkārtot... es nedomāju, ka Kārtības rullī ir absurds - (Starpsauciens: "Viņš jau labāk zin...") un vēl jo vairāk tāpēc, ka Endziņa kungs vadīja šo komisiju. Es atvainojos, bet šī pretruna šeit ir. Tāpēc laikam vislabāk tomēr būtu, ja mēs balsotu un izšķirtu to ar balsojumu, jo citādi rīkoties laikam nevar. Ja deputātiem nav iebildes. Bet mēs šo precedentu uzsākām. Mēs jau faktiski iepriekšējā reizē šo precedentu uzsākām, un deputāti vienkārši to nepamanīja. Tomiņa kungs arī iepriekšējā reizē - es neatceros, kuru likumu apspriežot, - pieprasīja balsot par pantu, kurā nebija nekādu priekšlikumu, bet par kuru viņam, kā deputātam, bija iebildumi. Līdz ar to tika balsots.
Kamēr Kārtības rullī nav šis jautājums atrisināts (jo tiešām vienā vietā ir runa par pantu, otrā - par priekšlikumiem, un šī preturuna ir) un ja deputātam Tomiņam ir iebildes pret 12.pantu un viņš lūdz balsot par 12.pantu, mēs varētu balsot par to. Nav iebildes? Tad, lūdzu, balsosim! Katrs var balsot, kā viņš vēlas. Jo šeit ir tā kutelīgā situācija. Deputāts Tomiņš iebilst pret 12.panta redakciju. Līdz ar to deputāts Endziņš saka, ka tas ir absurds. Tā iznāk. Par ko balsojam... Sēdes vadītājam ir grūtības pateikt, par ko aicināt balsot, bet deputāts lūdz balsot par šo pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 5, atturas - 31. Nav kvoruma.
Godātie kolēģi! Tomēr ir jābūt skaidrībai, lai arī nav skaidrības. Jo citādi mēs veidosim precedentus, kuri mums pašiem pēc tam radīs zināmas grūtības. Varbūt tiešām ir jāprecizē, par ko mēs balsojam.
Par procedūru - Aivars Endziņš!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neatkarīgi no tā, vai jūs balsosit "par" vai "pret" vai "atturas", un neatkarīgi no tā, vai akceptē otrajā lasījumā šo pantu vai neakceptē, redakcija nemainās. Paliek tas pats, kas ir pirmajā lasījumā. Jo nav taču vispār citas redakcijas, Tomiņa kungs! Nav tāpēc, ka nav konkrēta rakstveida priekšlikuma par panta svītrošanu. Ja mēs balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - par 8.panta svītrošanu, tad līdz ar to 8.pants ir izsvītrots. Bet attiecībā uz šo pantu šāda rakstveida priekšlikuma nav. Un balsojami ir tikai tie priekšlikumi, kas ir iesniegti rakstveidā un kas ir noteiktos termiņos iesniegti. Šajā gadījumā Rullis dod iespēju jebkuram deputātam izteikt savas šaubas, tātad izvērst diskusiju par vienu vai otru, bet balsošana par 13.pantu... tur nav neviena priekšlikuma. Ir pirmā lasījuma redakcija, un ir tagad šī pati redakcija otrajā lasījumā. Priekšlikums ir pats pants. Un šajā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai mēs akceptēsim to otrajā lasījumā... Ja akceptēsim, tas paliks tādā pašā veidā, neakceptēsim - arī paliks tādā pašā veidā. Viens pret vienu. Es paskaidroju vēlreiz - šajā gadījumā tā vienkārši ir Ruļļa neprecizitāte. Zināmā mērā tā ir absurda norma. (Starpsauciens: "Pats pants.") Var būt šī diskusija, bet balsošanai vispār nav jēgas.
Sēdes vadītājs. Par procedūru. Deputāts Rozentāls - Zemnieku savienība. Lūdzu!
A.Rozentāls (LZS).
Cienījamie kolēģi! Es gribu glābt Endziņa kunga "mundiera godu" un izteikt savas pārdomas. Šeit nav nekāda absurda. Notiek šī likumdošanas veidošanās, mēs balsojam par pantiem visdažādākajos variantos... un pagājušais gads pierādīja, ka nav vairs pēc trešā lasījuma iespējams neko labot, jo tādas saskaņošanas un redakcijas komisijā nav. Likums trešajā lasījumā nokļūst tāds, kā to sabalso - krustām šķērsām. Jo priekšlikumu ir daudz un, par tiem balsojot un nesekojot līdzi, kādreiz ievieš arī diezgan daudz pretrunu. Un būtu loģiski, ja šis pants nonāktu pretrunās ar iepriekš pieņemtajiem pantiem. Es saku - "ja". Tad tas nav absurds, ja to šobrīd izbalsotu ārā, ja tas būtu trešais lasījums. Varētu arī otrajā tā būt. Tā ka tas nebūtu absurds. Ja mēs pieņemtu, ka šis pants iepriekšējo balsojumu sabalsošanas rezultātā ir kļuvis pretrunīgs, tad otrajā lasījumā to varētu izsvītrot un nebūtu šeit nekāda absurda. Šajā situācijā, protams, varbūt tas nav pretrunīgs ar agrāk pieņemtajiem pantiem, bet, ja otrajā lasījumā to izbalso, līdz ar to tas faktiski... vajadzētu būt iespējai to izņemt.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lieta ir tāda, ka mēs netiksim galā, ja tādā veidā turpināsim un sēdes vadītājam jāuzņemas gan vaina, gan arī atbildība.
Kārtības ruļļa 99.panta otrā daļa: "Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Kā sēdes vadītājs es varu tikai divas lietas pieprasīt no deputātiem.
Pirmais iebildums: tas var būt tādā veidā, ka šo pantu svītrotu. Otrs iebildums: ja tas ir iesniegts rakstveidā. Ja iebildums rakstveidā nav iesniegts, bet ir tikai paziņots, ka vispār ir iebildums pret šo pantu otrajā lasījumā, tad mēs nonākam tajā situācijā, kurā mēs esam nonākuši. Tad būs pavisam lielas grūtības. Jo tiešām ir ļoti grūti sēdes vadītājam. Tad pasakiet, ko sēdes vadītājam likt uz balsojumu!
Māris Budovskis!
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr domāju, ka daļēja taisnība varētu būt arī Tomiņa kungam sekojošu apstākļu dēļ. Es domāju, ka ir kaut kādi gadījumi, kuros var izrādīties, ka deputāts viena vai otra apstākļa dēļ nav varējis iesniegt labojumu un viena vai otra dēļ nav varējis uzrakstīt priekšlikumu - pantu isvītrot, par ko tad arī mēs varētu balsot. Tātad paliek vienīgā iespēja - tā, ka viņš tanī brīdī, kad mēs izskatām šo jautājumu, atrodas zālē un izsaka savas pretenzijas pret attiecīgo punktu. Līdz ar to, viņš to motivē un lūdz par šo pantu balsot. Bet tādā gadījumā balsojumam ir divas iespējas.
Pirmā: pants tiek akceptēts, tajā gadījumā, ja viņa iebildes tiek noraidītas. Otrais gadījums: ja atbalsta viņa iebildes, viņa motīvus, tādā gadījumā par pantu tiek pieteikts, ka pants tiek labots trešajā lasījumā. Un neatkarīgi no tā, vai šajā gadījumā paliek tāda pati redakcija, kāda ir pirmajā lasījumā, es domāju, ka tas ir jauns kvalitatīvs solis, jo nevis formāli paliek pirmā lasījuma teksts, bet parlaments ir nobalsojis par šā izteiktā motīva jēgu un labojumu, kas ir izdarāms, projektu gatavojot trešajam lasījumam. Jo, es domāju, nekādā citādā veidā to nevar atrisināt - vismaz šodien. Ja mēs labosim tālāk Kārtības rulli, tādā gadījumā varbūt varētu striktāk šo normu izteikt un 99.panta otro daļu papildināt. Bet, tā kā šodien tas tā nav, tad, es domāju, mums šodien tas arī ir jārespektē. Tāpēc mans domu gājiens ir šāds: vai nu mēs akceptējam šo pantu tādu, kāds tas ir, vai noraidām ar Saeimas balsojumu - atsaucoties uz labojumu, kas, vadoties pēc deputātu izteiktās motivācijas, tiks izdarīts, gatavojot likumprojektu trešajām lasījumam. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Diemžēl es nevaru pieņemt jūsu priekšlikumu, jo tas ir galīgi pretēji Kārtības rullim. Nevaru noraidīt kā labojumu, kas izdarāms, gatavojoties trešajam lasījumam.
Godātie deputāti! Es tomēr palieku pie tā, ka es kā sēdes vadītājs, tulkoju to tā: ja deputātam ir iebildumi attiecībā uz šo pantu, tad viņš šo iebildumu iesniedz kā priekšlikumu - svītrot šo pantu. Tas ir vienkārši. Varbūt ir kāda atšķirība no Kārtības ruļļa. Un tālāk mēs nebalsojam, jo sēdes vadītājam rodas dažādas problēmas, kā varētu formulēt, par ko balsot. Un, ja arī nobalso, tad tālāk radīsies problēmas, kādā veidā vērtēt šos balsojuma rezultātus. Ar pirmo lasījumu un ar otro lasījumu.
Par Kārtības rulli? Par procedūru? Lūdzu! Aivars Endziņš - par procedūru.
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj! Lai mēs beidzot izkļūtu no šīs situācijas, es vienkārši iepriekšējā reizē skaidroju, kādas būs sekas, bet, ja deputātam Tomiņam ir iebildumi un viņš uzstāj un grib, lai balsojam, Saeima balsos. Bet es atkārtoju vēlreiz: no balsošanas rezultāta nekas nemainās. Ja ir principiāli iebildumi vai kaut kāds cits iemesls, tad ir vēl cita norma Kārtības rullī, tas ir 136.pants: "pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi". Ir atsauce uz 54.pantu. Bet Tomiņa kungs neierosina. Viņš vienkārši ierosina tagad balsot. Un tas, ko teica Budovska kungs attiecībā uz nākamo - trešo -lasījumu, ka būs kaut kas jānobalso... šādam nolūkam kalpo Saeimas stenogramma, un acīmredzot atbildīgajai komisijai ir jāņem vērā kritika, kas ir izteikta, iebildumi, bet laikam jau tomēr katram deputātam ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, kā pilnveidot šo konkrēto normu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Diemžēl... Jā, lūdzu, - deputāts Zigurs Tomiņš! Diemžēl es nedzirdēju līdz galam, jo Juridiskā biroja vadītājs izteica savu viedokli.
Z.Tomiņš (LZS).
Redzu, ka esmu sagādājis cienījamajiem deputātiem problēmas, par ko es atvainojos. Un esmu aizkavējis arī jūsu laiku - varbūt sēde jau būtu beigusies. Un tāpēc es vairs neuzturu spēkā savu priekšlikumu, kaut gan es uzskatu, ka šeit nekādu pretrunu nav, jo par likumprojektu mēs balsojām pirmajā lasījumā pēc būtības, pēc koncepcijas, bet otrajā lasījumā skatām to pa pantiem un pantus vai nu apstiprinām, vai izmainām, un, ja neizmainām, tad tos vēlreiz apstiprinām kopumā, ja ir bijuši iebildumi vai priekšlikumi, un varētu būt arī tā, ka nav bijuši priekšlikumi, un tas būtu sarežģīti - katrreiz visus iebildumus iesniegt rakstiski. Ja pants kā tāds ir, par to ir jābalso. Tas ir jāakceptē. Jo pirmajā lasījumā - es vēlreiz uzsveru - mēs apstiprinām nevis pantus, bet likumprojektu kā tādu, pēc būtības, konceptuāli. Un šajā brīdī es vienkārši tāpēc, lai neaizkavētu jums laiku, atsaucu savu priekšlikumu jeb iebildumu attiecībā uz šiem diviem pantiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu referentu! Tālāk!
M.Graudiņš. Par 13. un 14.pantu nav iesniegumu. Tātad - 15.pants. Tajā ir runa par licences izsniegšanu. Es gribu, varbūt ievadot pārrunas - iespējamas debates par šo pantu -, pateikties Tomiņa kungam par sava priekšlikuma atsaukšanu, jo atcerēsimies arī to, ka šīs darba grupas rezultāts ir izveidots no vairāku frakciju pārstāvjiem. Šis likumprojekts pēc savas būtības ir vairāk tehniskas dabas dokuments, nevis politisks dokuments. Un daži balsojumi man liek pārdomāt, vai pietiekami liela vērība tiek pievērsta lietas būtībai. Piemēram, enerģētikas valsts ministra Ozoliņa kunga priekšlikumi, kuri ir redakcionālas dabas, tiek gandrīz nobalsoti, un Patērētāju komiteja, kura pēc būtības ir nepieciešama šajā jomā, tiek nobalsota... Principā mums vajadzētu vairāk raudzīties, kā uzlabot šo likumprojektu trešajā lasījumā, ja atsevišķas sadaļas mūs pilnībā neapmierina. Kā 15.pantā - komisija ir nolēmusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu, kurš gribēja ierobežot licences izsniegšanas termiņus uz pieciem gadiem. Ņemot vērā, ka kapitāla ieguldījumi enerģētikas jomā ir tik milzīgi lieli (vairāki desmiti miljoni dolāru, bieži vien pāri par 100 miljoniem dolāru un vairāk), komisija ieteica saglabāt normu, ka licence energoresursu sadalīšanai un uzglabāšanai tiek izsniegta uz 20 gadiem, bet realizēšanai - uz pieciem gadiem. Tātad ierosinājums - neatbalstīt Spuģa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai kāds uzstāj, ka vajag balsojumu? Neuzstāj. Vai ir iebildes pret komisijas redakciju 15.panta otrajai daļai? Nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk seko 16.pants. Komisija ir atbalstījusi četrus Spuģa kunga ieteikumus par licences nosacījumiem un ir ierosinājusi nepieņemt divus priekšlikumus, kuri, pēc Tautsaimniecības komisijas lēmuma un motivācijas, neatbilda juridiskajam formulējumam un bija pārāk plaši un nenoteikti, pārāk izvērsti. Komisija ierosina atbalstīt 10.punktu: "uzdevumu enerģijas zudumu samazināšanā pa gadiem." Komisija iesaka atbalstīt arī 11.punktu, izsakot to šādā redakcijā: "norādījumus par kurināmā iepirkšanu konkursa kārtībā". Iesaka atbalstīt arī 14.punktu - piedodiet, iznāk visus punktus atbalstīt, - izsakot to šādā redakcijā: "norādījumus par energosistēmu aprīkošanu ar komercnorēķinu energoskaitītājiem".
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas ierosinājumiem attiecībā uz 16.pantu? Nav iebildes. Pieņemts.
Lūdzu, nākamo pantu!
M.Graudiņš. Piedodiet, 15.lappusē, šā paša panta 9.punktā, bija arī valsts ministra Ozoliņa kunga ierosinājums: licences nosacījumu pārskatīšanas, grozīšanas un anulēšanas nosacījumus". Tas bija papildinājums jau esošajam 9.punktam. Komisija uzskatīja šo par lieku un neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. No formālā viedokļa, es deputātiem prasīju par visu pantu un par visiem komisijas priekšlikumiem šajā pantā.
M.Graudiņš. Tad es atvainojos, tad jau esam nobalsojuši par to.
17.pants. Komisija ierosina svītrot 17.pantu sakarā ar to, ka 16.panta 9.punkts jau noregulē šo licences nosacījumu grozīšanas kārtību, un līdz ar to arī neatbalstīja valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
M.Graudiņš. 18.pantā komisija ieteikusi daļēji atbalstīt nerģētikas valsts ministra Ozoliņa kunga ieteikto redakciju par energoapgādes uzņēmumu licencēšanu siltumenerģijas apgādē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!
M.Graudiņš. 19.pantā komisija ierosina atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu, kas nereglamentētu mazās enerģētikas ražotājus, palielinot šo megavatu daudzumu līdz 4000 megavatiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts.
M.Graudiņš. Nākamais priekšlikums ir 23.pantā. Komisija ir ieteikusi atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu - svītrot 23.pantu sakarā ar to, ka licences darbības zonas pārņemšana varētu radīt pārāk lielu nenoteiktību ieguldītājos, un, ņemot vērā lielās kapitālieguldījumu summas, tas nav varbūt vēlams.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk, lūdzu!
M.Graudiņš. 24.pantā komisija ir ieteikusi atbalstīt valsts ministra Ozoliņa kunga priekšlikumus (kuri ir pamatā darba grupas priekšlikumi) izteikt 1.,2.un 3.punktu tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Ir pieņemts.
M.Graudiņš. Nākamais priekšlikums ir 31.pantā, kurā ir runa par tarifu noteikšanas kārtību. Komisija ir nolēmusi atbalstīt valsts ministra Ozoliņa priekšlikumu, kas ir principā tāds teorētiskas dabas grozījums, - vārdu "pietiekamus" nomainīt ar vārdiem "ekonomiski pamatotus", lai sabiedrībā nebūtu pārpratumu, ka lielo monopoluzņēmumu peļņa būtu balstīta tikai uz ekonomiski pamatotām summām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Graudiņš. Šā panta ceturtajā daļā Spuģa kungs ir ierosinājis svītrot sadaļu par energoapgādes uzņēmuma vienošanos ar patērētāju. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, bet ir šo daļu izteikusi citā redakcijā. Principā šī daļa reglamentē to: ja kāds iedzīvotājs uzbūvē māju, piemēram, mežā, 10 kilometrus no sadales tīkla, tad uzņēmums sarunu ceļā vienojas ar objekta īpašnieku par šā objekta elektroapgādi par attiecīgu samaksu.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu svītrot šo daļu. Ko šī daļa reglamentē - gan vecajā redakcijā, gan jaunajā? Tātad energoapgādes uzņēmums var paaugstināt visas izmaksas patērētājam, ja viņi labprātīgi vienojas. Tātad - arī paaugstināt tarifus, visu pārējo, visas celtniecības izmaksas ir ierēķinātas šajos izdevumos. Un paaugstināt tarifus. Vai tas ir vajadzīgs? Ja patērētājs dzīvo mežā, kā nupat teica referents, viņš var samaksāt daļu šo celtniecības izdevumu, viņš to var darīt, bet kāds tam sakars ar tarifiem? Nevajag mainīt ne tarifus, ne ko ierēķināt šajās enerģētikas izlietošanas izmaksās. Un tāpēc es domāju, ka parasti ir zināmi atvieglojumi šādās reizēs. Ja tiešām, kā Graudiņa kungs saka, cilvēks dzīvo mežā, šeit ir paredzētas valsts subsīdijas par elektrolīnijas celtniecību, piemēram. Un tas visu nosedz, bet nevar tarifā ieskaitīt celtniecības izmaksas. Šim uzņēmumam ir pašam jādomā, lai tas celtu lētāk, lai tas celtu labāk, lai tas celtu, tā kā tas spēj, nevis uz patērētāju rēķina palielināt savus izdevumus. Tātad aicinu atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu šo daļu svītrot.
Sēdes vadītājs. Juris Ozoliņš - enerģētikas valsts ministrs. Lūdzu!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).
Cienītie deputāti! Es lūdzu vēlreiz padomāt par to, ka nekādi tādi brīnumi nenotiek, ka, ja kaut kas ir uzbūvēts un ir maksājis naudu, par to kāds cits samaksās. Šis ir tas gadījums, kad jāpanāk, lai patiešām tarifā netiktu iekļauts, lai nebūtu pārējiem patērētājiem jāmaksā par kādu ļoti specifisku gadījumu, jo pretējā gadījumā tas ir automātiski jāiekļauj tarifos un par to ir jāsamaksā pārējiem patērētājiem. Šeit ir runa par specifiskiem gadījumiem, ka kāds patērētājs vēlas saņemt enerģiju, bet izmaksas ir pietiekami lielas. Jautājums ir - kādēļ pārējai sabiedrībai ir par to jāmaksā? Tā varbūt ir kaprīze. Ja tie ir plānoti izdevumi, tad jau tie būs ieplānoti, tik tiešām, šajos tarifos. Energouzņēmums jau nedzīvo no zila gaisa, tam nauda no gaisa nekrīt, tas saņem naudu tikai par to, ko ir realizējis. Šeit nevar notikt brīnumi. Es jums ierosinu mazliet padomāt par šo mehānismu, jo, ja mēs to izslēdzam, tad jums jādod atbilde, tad varbūt tādi patērētāji nekad nesaņems enerģiju.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja mēs uzmanīgi izlasām šo ceturto daļu jaunā redakcijā vai vecā redakcijā, jaunā it sevišķi: energoapgādes uzņēmumam ir tiesības vienoties, tās ir līgumiskās attiecības par papildu izdevumu segšanu. Ja ir šāda vienošanās, tad - uz priekšu, lūdzu! Ja patērētājs ir ar mieru segt, tad viss ir kārtībā, bet, ja mēs šeit šādu normu atstājam, tad te apmēram jau izskan tas, ko faktiski teica ministra kungs, - tas faktiski radītu priekšnoteikumus, lai to jau iepriekš iekalkulētu šajā tarifā, bet te ir tieši tas, kam pievērsa uzmanību Seiles kundze, - te ir šī vienošanās, te ir runa par papildu izdevumiem, ja tādi ir, bet šeit ir jābūt vienošanās dokumentam, tātad šeit būtībā tiek izslēgta arī iespēja energoresursiem, energoapgādātājiem, šim apgādes uzņēmumam diktēt patērētājam. Es atbalstītu tomēr šī panta daļas izslēgšanu.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - lūdzu! Otrreiz!
A.Seile (LNNK).
Šī Endziņa kunga pieminētā it kā demokrātiskā norma uz papīra izskatās labi. Jā, energoapgādes uzņēmumam ir tiesības vienoties, un, ja nevienosies, tad necels. Un tas ir viss, tādēļ es vēlreiz lūdzu atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu - izslēgt, lai nav šādas iespējas vienoties, - vienoties bez ieraksta likumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, debates esam pabeiguši. Vai referents vēlas?
M.Graudiņš. Vēlreiz - Tautsaimniecības komisija ir nobalsojusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu un izteikt ceturto daļu pārkārtotā kārtībā, kā stāv rakstīts.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Divi balsojumi. Pirmais balsojums ir - izslēgt 31.panta ceturto daļu. Otrais balsojums ir par 31.panta ceturto daļu, kura ir jaunā redakcijā. Jūs izlasījāt un redzat, ka šī redakcija būtiski atšķiras no pirmā lasījuma. Taču vispirms - balsosim par 31.panta ceturtās daļas izslēgšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.
Tagad balsosim par komisijas piedāvāto 31.panta ceturtās daļas jauno redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 3, atturas - 26. Paliek pirmā lasījuma redakcija.
Līdz ar to mēs varam aicināt deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 10. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vadība lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 1.augustam. Tas ir - vēl sešas dienas pēc šodienas. Ja ir iebildumi, mēs varam pagarināt.
Sēdes vadītājs. Mēs pagarināt nevaram, mēs varam izskatīt konkrētus priekšlikumus. Jūsu priekšlikums - 1.augusts. Lūdzu, Zigurds Tomiņš - Latvijas zemnieku savienība!
Z.Tomiņš (LZS).
Es tomēr lūgtu cienījamo Saeimu arī šo termiņu noteikt uz vēlāku laiku, jo, kā mēs zinām, šodien tika izskatīta vesela virkne likumprojektu par vērtspapīriem, par biržām, par akciju sabiedrībām un tā tālāk, tiem visiem priekšlikumu iesniegšana ir noteikta uz 2.datumu. Vienkārši nav iespējams pie visiem tādā gadījumā strādāt ja deputāti vēlas to nopietni darīt attiecībā uz visiem likumprojektiem. Tāpēc es ierosinātu 10.augustu. Nevis tāpēc, ka šis likumprojekts ir mazāk steidzams nekā citi, bet tāpēc, ka iepriekšējo likumprojektu iesniegšanas termiņu mēs jau esam noteikuši īsāku, tāpēc šim likumprojektam tomēr būtu lūgums noteikt pietiekamu termiņu, lai varētu sagatavoties. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Tālākais termiņš ir jābalso pirmais. Lūdzu - deputāts Novakšānovs, Zemnieku savienība.
V.Novakšānovs (LZS).
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Tautsaimniecības komisijā vēl ir viens likums par enerģiju un arī šis likumprojekts Saeimā ir jāvirza tālāk, tad, lai mēs Tautsaimniecības komisijā varētu strādāt pie šī jaunā, manis tikko nosauktā likumprojekta, mums šim uzņēmējdarbības regulēšanas likumprojektam ir jāvirzās pa priekšu. Un vēl es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, iesniegt priekšlikumus šim likumprojektam līdz 5.augustam, jo mums ir maz laika.
Sēdes vadītājs. 5.augustam...
V.Novakšānovs. Līdz 5.augustam, jā! Jo mums ir ļoti maz laika, lai mēs varētu vienreiz savest kārtībā likumdošanu attiecībā uz enerģētiku.
Sēdes vadītājs. Cienītie deputāti! Tagad izsakiet savus priekšlikumus un tad par katru priekšlikumu piecas minūtes var runāt "par" un "pret". Anna Seile. Jums vēl ir priekšlikums?
M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vārdā es gribētu noņemt mūsu priekšlikumu un atbalstīt Novakšānova kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. No formālās puses, jūs nevarat runāt komisijas vārdā, jo arī es esmu komisijas loceklis. Kā lai es balsoju?
M.Graudiņš. Piedodiet, tad es precizēšu. Tautsaimniecības komisijas vadības vārdā...
Sēdes vadītājs. Vai vēl citi priekšlikumi ir? Nav. Balsosim par tālāko termiņu vispirms. Pirmais - balsosim par 10.augustu, pēc tam - par 5.augustu, bet tagad var izteikties "par" un "pret". Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs balsot par 10.datumu, kuru ierosināja Tomiņa kungs, un aicinu to darīt arī Spuģa kunga vārdā, kurš ir ļoti rūpīgi gatavojis priekšlikumus šim likumprojektam. Viņš lūdza mani izteikt šo savu viedokli, tā kā viņš pats ir atvaļinājumā. Viņš gribētu izstudēt arī mūsu šodien nobalsotos priekšlikumus un pats iesniegt savu redakciju trešajam lasījumam. Tātad es aicinu balsot par šo 10.datumu.
Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts.
J.Zaščerinskis (TPA).
Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, izskatīts komisijā un iesniegts uz otro lasījumu Saeimā izskatīšanai, ir pagājis mēnesis. Ja kāds vēlējās, pa šo laiku viņš varēja sarakstīt priekšlikumus, pārdomāt un iesniegt tos jebkurā daudzumā. Manuprāt, te pašlaik ir pavisam cits jautājums. Mums tomēr jādomā par to, lai mēs ātrāk virzītu savu darbu uz priekšu, un 5.datums ir pietiekoši ilgs laiks cilvēkam, kurš grib strādāt, lai tos priekšlikumus iesniegtu, pārdomātu. Mēs tomēr ar visu to aicinātu nekavēt šo procesu, nekavēt likuma pieņemšanas gaitu. Es aicinu atbalstīt 5.datumu.
Sēdes vadītājs. Pēc būtības četri var runāt, jo ir divi priekšlikumi. Lūdzu! Godātie deputāti, es tiešām negribēju izraisīt nekādu tāda veida reakciju. Bet tiešām... Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Un vēl viens var runāt atkarībā no tā, ko, protams, teiks Māris Graudiņš.
M.Graudiņš (LC).
Es vienīgi gribēju piebilst, ka, ja kādam ir žēl deputāta Spuģa, tad šī lieta ar viņu jau iepriekš bija sarunāta. Viņš atgriežas no prombūtnes svētdienas vakarā un ir izteicis apņemšanos jau līdz otrdienai iesniegt savus priekšlikumus. Tātad, ja mēs nosakām līdz nākamajai piektdienai, tad nav nekādu kavēkļu, lai arī deputāts Spuģis varētu piedalīties šajā procesā. Turklāt jau ir sarunāts arī ar Pašvaldības komisijas locekļiem sanākt kopā, lai tālāk izstrādātu zināmus kompromisus šī likuma pilnveidošanai. Bet viņš, šis likums, tiešām "deg" un mums ir jāvirzās uz priekšu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10.augustu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 12. Ir pieņemts priekšlikums - 10.augusts.
Saeimas ārkārtas sesiju Prezidijs noslēgt nevar, jo ir vēl viens neizskatīts darba kārtības punkts. Tas ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas vadītājs - lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc pēdējā balsojuma, nav pienācīgā deputātu skaita, kas piedalās sēdē. Es Juridiskās komisijas vārdā lūgtu svītrot no darba kārtības šo jautājumu un ārkārtas sesiju līdz ar to slēgt. Juridiskā komisija lems par šo jautājumu - vai ierosināt ārkārtas sēdi, vai rīkoties citādāk, bet pašreiz es lūgtu šo jautājumu svītrot no darba kārtības. Paldies.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane pieprasa reģistrāciju. Reģistrējamies! Lūdzu uzklausīt reģistrācijas rezultātus un pēc tam arī... Neuztraucieties deputāt, Gundar Bērziņ, nekādu pārsteigumu nebūs! Viss notiek saskaņā ar Kārtības rulli. Lūdzu uzmanību!
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Pulksten 18.45 reģistrējušies 75 un nav reģistrējušies 24 deputāti. Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Indulis Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns... Edvīns Inkēns ir zālē... Jānis Jurkāns, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Modris Spuģis, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.
Saeimas ārkārtas sesiju, kuru mēs uzsākām 19.jūlijā, paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde rīt pulksten 9.00.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
1995.gada 26.jūlija sēde
(1995.gada 19.jūlija ārkārtas sesijas
sēdes 3.turpinājums)
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" (2.lasījums)
(Turpinājums) (720. dok.)
Ziņo deputāts A.Endziņš (7.pants) - 1.lpp.
Debates deputāts G.Bērziņš - 2.lpp.
Par procedūru deputāts G.Bērziņš - 7.lpp.
Debašu turpinājums deputāts G.Bērziņš (8.pants) - 8.lpp.
deputāts V.P.Karnups - 9.lpp.
Latvijas Zemnieku savienības
paziņojums par balsošanas
motīviem par tautas
nobalsošanu deputāts A.Rozentāls - 14.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas
Republikas Satversmē" (2.lasījums) (Atcelts)
(721. un 724.dok.) - 14.lpp.
Par procedūru deputāts A.Endziņš - 15.lpp.
deputāts M.Budovskis - 15.lpp.
deputāts A.Krastiņš - 16.lpp.
deputāts A.Panteļējevs - 17.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo
dzīvokļu privatizāciju"" (1.lasījums) (Steidzams)
(458. un 552.dok.)
Ziņo deputāts A.Endziņš - 17.lpp.
Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" (2.lasījums)
(8., 11. un 664.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 19.lpp.
Likumprojekts "Par Valsts apdrošināšanas
uzraudzības inspekciju" (2.lasījums)
(8., 12. un 663.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris -19.lpp.
Likumprojekts "Par grozījumiem likumā
"Par apdrošināšanu"" (2.lasījums)
(8. un 14.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 22.lpp.
Likumprojekts "Par zvērinātiem revidentiem"
(2.lasījums)
(8., 17. un 662.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 22.lpp.
Likumprojekts "Par vērtspapīriem" (2.lasījums)
(8., 18. un 693.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 26.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 38.lpp.
Likumprojekts "Par grozījumiem likumā
"Par akciju sabiedrībām"" (2.lasījums)
(8., 19. un 694.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 38.lpp.
Likumprojekts "Par grozījumiem likumā
"Par bezpeļņas organizāciju"" (2.lasījums)
(8. un 20.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 40.lpp.
Likumprojekts "Par grozījumiem likumā
"Par biržām"" (2.lasījums)
8. un 21.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 41.lpp.
Likumprojekts "Par vērtspapīru tirgus
komiteju" (2.lasījums)
(323. un 695.dok.)
Ziņo deputāts O.Kehris - 41.lpp.
Likumprojekts "Par uzņēmējdarbības
regulēšanu enerģētikā" (2.lasījums)
(626. un 742.dok.)
Ziņo deputāts M.Graudiņš - 48.lpp.
Debates deputāts Z.Tomiņš - 50.lpp.
deputāts V.P.Karnups (4.pants) - 56.lpp.
deputāts Z.Tomiņš - 56.lpp.
Par procedūru deputāts A.Endziņš - 59.lpp.
Debašu turpinājums deputāts Z.Tomiņš - 63.lpp.
deputāts R.Jonītis - 64.lpp.
enerģētikas valsts
ministrs J.Ozoliņš - 65.lpp.
deputāts G.Bērziņš - 65.lpp.
- 69.lpp.
deputāts J.Lagzdiņš - 70.lpp.
deputāte A.Seile - 71.lpp.
enerģētikas valsts
ministrs J.Ozoliņš - 72.lpp.
Par ārkārtas sesijas turpināšanu bez pārtraukuma - 72.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nosala Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 73.lpp.
Debašu turpinājums deputāts V.P.Karnups - 74.lpp.
deputāts A.Endziņš (8.pants) - 78.lpp.
deptuāte A.Seile - 79.lpp.
deputāts Z.Tomiņš (12.pants) - 82.lpp.
deputāte A.Seile - 83.lpp.
Par procedūru deputāts A.Endziņš - 83.lpp.
- 85.lpp.
deputāts A.Rozentāls - 86.lpp.
deputāts M.Budovskis - 87.lpp.
deputāts A.Endziņš - 89.lpp.
deputāts Z.Tomiņš - 89.lpp.
Debašu turpinājums deputāte A.Seile - 93.lpp.
enerģētikas valsts
ministrs J.Ozoliņš - 94.lpp.
deputāts A.Endziņš - 95.lpp.
deputāte A.Seile - 95.lpp.
Priekšlikumi deputāts Z.Tomiņš - 96.lpp.
deputāts V.Novakšānovs - 97.lpp.
deputāte A.Seile - 98.lpp.
deputāts J.Zaščerinskis - 98.lpp.
deputāts M.Graudiņš - 99.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē" (2.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)
(721. un 724.dok.)
Priekšlikums deputāts A.Endziņš - 100.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 100.lpp.
Latvijas Zemnieku savienības ziņojums
par balsošanas motīviem - 101.lpp.