Latvijas Republikas 5. Saeimas ārkārtas plenārsēde

1994. gada 22. jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas! Godātie deputāti, atklāju Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sesijas 1994. gada 22. jūlija sēdi.

Saeimas Prezidijs ir izsludinājis šādu darba kārtību: Pilsonības likuma otrreizēja caurlūkošana. Otrs jautājums - priekšsēdētāja paziņojums par Ministru kabineta atkāpšanos.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais jautājums - Pilsonības likuma otrreizēja caurlūkošana. Lūdzu referentu - Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima, cienījamie viesi! Mēs esam šodien sanākuši ārkārtas sēdē, jo Valsts prezidenta kungs, realizējot savas Satvermes 71. pantā paredzētās tiesības - suspensīvā veto vai atliekošā veto tiešibās - ir iesniedzis Saeimai motivētu rakstu, kur ir izteiktas pretenzijas par trīs Pilsonības likuma pantu redakcijām un Saeimas Prezidijs nodeva šos iebildumus Juridiskajai komisijai, kā arī Cilvēktiesību komisijai un noteica, ka Juridiskajai komisijai ir jāapkopo šie priekšlikumi un jāierosina Saeimai, kā izskatīt Pilsonības likumu otrreizēji. Ņemot vērā to, ka ne Satversme, ne Saeimas Kārtības rullis nereglamentē procedūru, kādā veidā notiek likuma otrreizēja caurlūkošana, Juridiskā komisija savā vakardienas sēdē izstrādāja Saeimas lēmuma projektu par Pilsonības likuma otrreizējas caurlūkošanas kārtību un tas ir jums izsniegts dokumentā nr. 750. Šī Saeimas lēmuma projekts par Pilsonības likuma otrreizējas caurlūkošanas kārtību balstās uz ko... kāda ir motivācija? Kā jau es teicu, šī procedūra nav reglamentēta ne Satversmē, ne Saeimas Kārtības rullī. Ņemot vērā to, ka šīs atliekošās veto tiesības ir tikai Valsts prezidenta kungam un ka šinī sakarībā pie otrreizējas caurlūkošanas būtu jāizskata tikai tie panti vai pantu daļas, uz kuriem attiecas Valsts prezidenta iebildumi.

Otrs, ko mēs liekam priekšā - ka šī caurlūkošana notiek vienā lasījumā. Un ka apspriežami un balsojami būtu tie priekšlikumi, kurus ir sagatavojusi Cilvēktiesību komisija un Juridiskā komisija, tas būtu viens, kā arī deputātu vai frakciju priekšlikumi, kuri ir iesniegti un izskatīti Juridiskajā komisijā. Tas nozīmē to, ka ja kāds deputāts uzskata, ka viņš nav varējis realizēt savas tiesības un iesniegt savus priekšlikumus, ka mēs varētu rīkoties sekojoši, ka šādā gadījumā, ja ir šādi priekšlikumi šodien plenārsēdē, tad iesniedzot šos te priekšlikumus, mēs izdarām Saeimas sēdē pārtraukumu, lai Juridiskā komisija varētu sanākt, izskatīt šos priekšlikumus un pēc tam turpināt plenārsēdi un jau Saeima tad balsotu, pieņemtu lēmumu par šiem priekšlikumie. Un vēl šajā lēmumprojektā mēs esam paredzējuši, ka ja kāds no priekšlikumiem, ko ir sagatavojušas komisijas vai iesnieguši deputāti, tiek akceptēti, tad tādā gadījumā mums pēc viņu apspriešanas un nobalsošanas ir jāizdara balsojums par likumu kopumā ar šiem priekšlikumiem. Ja neviens no priekšlikumiem netiek akceptēts, tad tādā gadījumā balsojums par likumu kopumā vairāk nav nepieciešams, jo Saeima jau 22. jūnijā ir nobalsojusi par likumu kopumā. Tāda ir Juridiskās komisijas lēmuma projekta būtība un es aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt un pieturēties pie šīs procedūras šajā gadījumā.

Varu informēt, ka Kārtības rullī jaunajā redakcijā, kurš mums ir izskatīts otrajā lasījumā un sagatavots trešajam lasījumam, ir paredzēta reglamentācija, bet acīmredzot pati dzīve un prakse jau parāda, ka acīmredzot Kārtības ruļļa komisijai vajadzēs vēl atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas un sagatavot priekš trešā lasījuma vēl priekšlikumus, precizēt šo te redakciju, lai varētu izsvērt, kā Saeimai būtu jārīkojas - vienā gadījumā, ja Valsts prezidents ir devis konkrētu kāda likuma panta vai normas redakciju vai kā būtu jārīkojas Saeimai tajos gadījumos, kad Prezidents dod nevis konkrētu redakciju, bet dod motivētus iebildumus, lai šīs nianses mums jau Kārtības rullī būtu paredzētas un lai mums nerastos turpmāk procedūras grūtības.

Tas man īsumā būtu viss par šo lēmuma projektu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijā ir iesniegts viens Saeimas lēmuma projekts "Par Pilsonības likuma otrreizējas caurlūkošanas kārtību". Nekādi papildinājumi vai grozījumi rakstiski nav iesniegti. Tāpēc, lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Pilsonības likuma otrreizējas caurlūkošanas kārtību un pieņemšanu". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 12, atturas - 9. Pieņemts.

Tagad būtu jākonstatē visi iesniegumi, kuri ir Sekretariātā, jo ... Godātie kolēģi, Sekretariātu lūdzu noziņot, cik ir iesniegumi tagad ienākuši, jo mēs nevaram sākt apspriešanu un apspriešanas laikā pēc tam atgriezties pie panta, kurš ir balsots un apspriests. Papildus tiem iesniegumiem un deputātu priekšlikumiem, kuri ir saņemti un izskatīti Juridiskajā komisijā, vēl ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikumi 11. pantā, 13. pantā, 14. pantā, 15. pantā, deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums 123. pantā un LNNK Saeimas lēmuma projekts negrozīt Saeimas pieņemto Pilsonības likumu, nosūtīt to Valsts prezidenta parakstīšanai. Endziņa kungs, es daru jums zināmu un gaidu jūsu komentārus...

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamo Valsts prezidenta kungs, es lūgtu priekšsēdētāja kungu izsludināt pārtraukumu, lai varētu sanākt Juridiskā komisija un šos priekšlikumus izskatīt. Tajā pašā laikā es gribu jau uzreiz vērst uzmanību cienījamai LNNK frakcijai, ka virknē katrā gadījumā, cik es vizuāli apskatījos jūsu priekšlikumus, jau ir pretrunā ar tikko pieņemto Saeimas lēmumu, proti, ka mēs apspriežam un balsojam tikai tos pantus vai pantu daļas, uz kuriem attiecas Valsts prezidenta iebildumi. Es lūdzu izsludināt pārtraukumu.

Priekšsēdētājs. Es aicinātu tagad neuzsākt apspriest iesniegtos priekšlikumus, bet izlemt procedūras jautājumu. Sēdes vadītājs var ierosināt sēdes pārtraukumu, bet par to ir jālemj Saeimai, jo tikai divos citos gadījumos sēdes vadītājs ar savu lēmumu var pasludināt sēdes pārtraukumu. Es atvainojos... Es aizmirsu, cik jūs minūtes prasījāt... jeb cik stundas?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, es lūgtu izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 10.00 un ja Saeima šādu lēmumu pieņem, tad es lūgtu tūlīt pēc pārtraukuma pasludināšanas Juridiskās komisijas locekļus pulcēties augšā Juridiskās komisijas telpās, kā arī lūgtu iesniedzējus ņemt dalību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, šo mazo pauzīti izmantosim ļoti svarīgam paziņojumam, kuru sniegs Zigurds Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Medpunkts lūdz deputātus, kuri pieteikušies vakcinācijai pret ērču encefalītu, ierasties uz pirmo injekciju šīs dienas laikā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par Saeimas plenārsēdes pārtraukumu līdz pulksten 10.00. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas 0 3. Pārtraukums līdz pulksten 10.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšēdētājs. Godātie deputāti! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs lūdz vēl pāris minūtes uzgaidīt. Visi komisijas lēmumi un motivācijas par iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri saņemti šodien no rīta, tiks izsniegti deputātiem rakstiskā veidā.

Bet pirms tam es gribēju sniegt sekojošu informāciju par Saeimas Prezidija lēmumu. Par deputāta Ernesta Jurkāna Saeimas deputāta mandāta zaudēšanu. Sakarā ar to, ka deputāts Ernests Jurkāns ievēlēts par Rēzeknes pilsētas domes deputātu un līdz ar to zaudējis Saeimas deputāta mandātu, Saeimas Prezidijs nolemj: lūgt Centrālo vēlēšanu komisiju paziņot Saeimas Prezidijam attiecīgā saraksta nākamo kandidātu.

Saeimas Prezidijs, pieņemot šo lēmumu, ņēma vērā Vēlēšanu likuma 10. pantu, kurš skan: "Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus un karavīrus, izņemot aktīvā valsts dienestā iesauktos, var pieteikt par domes, padomes deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, karavīri tiek atvaļināti no valsts dienesta". Pamatojoties uz šo 10. pantu Prezidijs arī ir pieņēmis lēmumu ar kuru es jūs iepazīstināju.

Tātad mums nedaudz ir jāpagaida, jo pavairo tagad. Acīmredzot būs ērtāk, ja katram deputātam būs gan šie priekšlikumi un, kā es sapratu, tad komisija tos pat ir izdarījusi tabulas veidā. Līdz ar to mums būs ērtāk tālāk spriest un lemt.

Ja frakciju vadītājiem vai deputātiem nepieciešamas kādas pārrunas savā stārpā, tad acīmredzot tieši šo mazo pārtraukumu vajadzētu izmantot un pēc tam koncentrēt uzmanību uz deputātu priekšlikumu izskatīšanu.

Nr.2

Priekšsēdētājs. Lūdzu Aivaru Endziņu - komisijas priekšsēdētāju. Turpinām izskatīt Pilsonības likuma otrreizēju caurlūkošanu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo Valsts prezidenta kungs, cienījamo Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamā Saeima! Acīmredzot pirms mēs caurskatām otrreiz Pilsonības likumu un konkrētos priekšlikumus, kādi ir iesniegti, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka 10 deputāti ir iesnieguši arī Saeimas lēmumprojektu, kas ir izdalīts visiem deputātiem, proti, negrozīt Saeimas pieņemto Pilsonības likumu un nosūtīt to Valsts prezidentam parakstīšanai. To ir iesniegusi LNNK frakcijas 10 deputāti Lambergs, Budovskis, Berklavs, Krastiņš, Žīgurs, Karnups, Kiršteins, Seile, Kušnere, Stalts. Juridiskā komisija šo lēmumprojektu uz balsošanu nelika sekojošā motivācija: pirmām kārtām, mēs tikko pieņēmām Saeimas lēmumu par Pilsonības likuma otrreizēju caurlūkošanu, tas ir viens, tātad Saeima ir nolēmusi izskatīt, ir deputātu priekšlikumi un ir Prezidenta motivēti iebildumi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja neviens no deputātu priekšlikumiem netiek pieņemts, tad otrreiz mēs par viņu nebalsojam, likums pats par sevi tiek nosūtīts Valsts prezidenta kungam parakstīšanai. Tātad tās ir loģiskās sekas jau no tā, kā cienījamā Saeima balsos, kādu viedokli izteiks par tiem priekšlikumiem, kuri ir iesniegti.

Trešais. Mēs varam arī formāli skatīt, ka šis lēmumprojekts, kas jums ir izdalīts, tas ir deputātu pastāvīgs priekšlikums. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 97.pantu, ja kaut viens no deputātiem iebilst, ja, tad viņš vispār šajā sēdē izskatīts var netikt. Tāpēc arī mēs šo lēmumprojektu vispār Juridiskajā komisijā kā tādu nebalsojām un savu viedokli arī neizteicām. Tā ir tā motivācija.

Tālāk jau konkrēti pie likuma...

Priekšsēdētājs. Atļaujiet mazu komentāru. Ja jūs pārskaitījāt deputātiem visus iespējamos tālākos variantus, tad es aicinātu varbūt vēl vienu variantu, pateikt deputātiem zināšanai, ka likums tiks nosūtīts arī parakstīšanai, tas negrozītā veidā, ja deputātu priekšlikumi tiks pieņemti, bet balsojot par likumu kopumā ar šiem labojumiem šis balsojums likuma spēku negūs.

A.Endziņš. Neapšaubāmi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Jums tiks izsniegts dokuments nr.756, kur ir norādīti tie priekšlikumi, kurus saņēma Juridiskā komisija jau tagad plenārsēdes gaitā un tā kā mums būtu jāstrādā gan ar dokumentu nr.751 gan ar dokumentu nr.756. Cienījamie kolēģi, jūs redzat, ka dokumentā nr.751, kurš ir sagatavots jums tabulas veidā, pirmajā ailītē ir norādīti Valsts prezidenta iebildumi, otrajā ailītē - ir Pilsonības likuma attiecīgo pantu teksts, kāds viņš tika pieņemts 1994.gada 21.jūnijā, trešajā ailītē - ir Cilvēktiesību komisijas un Juridiskās komisijas sagatavotie priekšlikumi, kuri tika akceptēti kopējā sēdē šā gada 14.jūlijā, ceturtajā ailītē - ir tie deputātu priekšlikumi, kuri tika iesniegti gan uz 14.datumu, gan kuri tika izskatīti 21.jūlijā Juridiskās komisijas sēdē. Piektajā ailītē ir komisiju viedoklis par deputātu priekšlikumiem un sestajā ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, kuri tika akceptēti 21.jūlija sēdē. Un kā redzat šī tabula ir sagatavota nevis Pilsonības likuma pantu secībā, bet pa pamatu ir ņemti cienījamā Valsts prezidenta kunga iebildumi, tātad tādā secībā un tāpēc es arī aicinātu pie šīs secības pieturēties un izskatīt attiecīgos likuma pantus nevis pantu numerācijas secībā, bet Valsts prezidenta iebildumu secībā un līdz ar to vispirms būtu jāizskata 17.panta redakcija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Lūdzu!

A.Endziņš. Jūs redzat, ka trešajā ailītē ir Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas kopīgajā sēdē sagatavotais priekšlikums par 17.panta otrās daļas redakciju, kuras teksts ir naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegumi izskatāmi un atbilde iesniedzējam dodama ne vēlāk kā gada laikā no visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Pie šīs redakcijas tika saņemti un izskatīti deputāta Krasohina priekšlikums, kurš ierosina papildināt šo daļu ar teikumu: atbilde var būt pamatota tikai ar šajā likumā paredzētiem nosacījumiem. Un ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums: papildināt 17.panta otro daļu ar šādu tekstu: naturalizācijas iesniegumam pievienojamos dokumentos un to formu ir tiesīga noteikt vienīgi M|inistru kabinets. Un šis uzskaitījums ir izsmeļošs. Katram iesniedzējam, viņa naturalizācijas iesniegumu saņemot, ir nekavējoties jāpaziņo par visiem izskatīšanai nepieciešamiem dokumentiem, ja tie nav pievienoti iesniegumiem. Kāda ir Cilvēktiesību komisijas viedoklis un Juridiskās komisijas viedoklis par deputāta Krasohina priekšlikumiem. Juridiskā un Cilvēktiesību komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, tas ir jau izriet likumā ir skaidri un gaiši noteikts, kā arī tam jābūt ir precizētam Ministru kabineta noteikumos. Kas attiecas uz Tautas saskaņas partija frakcijas deputātu priekšlikumu, tad šo priekšlikumu izskatīja Juridiskā komisija vakardienas sēdē un nolēma viņu daļēji akceptēt, pilnībā mēs viņu nevaram akceptēt. Kāpēc? Tāpēc, ka būtībā šī priekšlikuma pirmais teikums faktiski atkārto to, kas jau ir ierakstīts piedāvātajā redakcijā, proti, ka šo natiralizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Un otrais teikums arī zināmā mērā dublējas. Tai pašā laikā, kāpēc mēs dodam šādu motivāciju kā daļēji tiek pieņemts, Juridiskā komisija ierosina Cilvēktiesību komisijas un Juridiskās komisijas kopīgā sēdē sagatvotā redakcijā papildināt pēdējā teikumā, kur bija rakstīts - no visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas - papildināt, jeb pareizāk sakot, izteikt šo te beigu daļu - no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja, tātad, būtībā šeit ir precizēts tas priekšlikums ko ierosinā Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti. Tāds ir Juridiskās komisijas viedoklis.

Priekšsēdētājs. Par 17.panta otro daļu vai kāds no deputātiem vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, deputāts Krasohins - "Lîdztiesība".

M.Krasohins (L).

Godājamie deputāti! 21.jūnijā Saeimā pieņemtais Pilsonības likums daļā, kura attiecas uz naturalizāciju absolūti nesatur pantus, kas būtu saistoši tām institūcijām, kuras naturalizāciju realizēs. Nav izslēgta patvaļa likuma realizācijas gaitā. Tāpēc es biju iesniedzis Juridiskajai komisijai priekšlikumu papildināt 17.panta otrās daļas piedāvāto redakciju ar šādu formulējumu: atbilde var būt pamatota tikai ar šinī likumā paredzētajiem nosacījumiem. Šo priekšlikumu diemžēl noraidīja. Levita kungs to pamatoja sacīdams, tas ir pats par sevi saprotams. Taču, tas, kas ir saprotams Vācijā vai kaut kur citur, ne vienmēr ir saprotams Latvijā. Kā piemērs, tam ir likums par Iedzīvotāju reģistru un tā izpratne no Pilsonības un imigrācijas departamenta puses. Minēšu tikai faktu, ka kopš iesdzīvotāju reģistrēšanas sākuma Latvijas tiesas ir izskatījušas vairāk nekā 1300 lietu pret šo departamentu. 93% gadījumu departaments šīs tiesas prāvas ir zaudējis, tas nozīmē, ka departaments ir masveidīgi pārkāpis likumu. Vai tiesa tiešām tieslietu ministrs Levita kungs to dzird pirmo reizi? Vai tad mēs atkal pieņemsim likumu, kas neaizliedz ierēdņu patvaļu? Vai mēs atļausim tērēt milzīgas summas no nodokļu maksātāju kabatas tiesu procesiem, lai novērstu šo ierēdņu patvaļu? Prātīgāk ir tomēr pieņemt konkrētas normas likumā, lai izslēgtu patvaļu, tāpēc es, godātie kolēģi, kaut arī komisija manu priekšlikumu noraidīja, ierosinu jums balsot par piedāvāto priekšlikumu. Tas parādīs jūsu labo gribu, lai Pilsonības likums netiktu pārkāpts. Pateicos par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups, LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es jutos spiests mazliet aizstāvēt Pilsonības un imigrācijas departamentu un īpaši sakarā ar iedzīvotāju reģistru un iedzīvotāju reģistra darba procesu. Ja Krasohina kungs min, ka ir 1300 lietas nodotas tiesā un tas rāda uz kaut kāda masveidīga likuma pārkāpšanu, es vienkārši atgādināšu deputātiem, ka ir reģistrēti divarpus miljoni personas un 1300 lietas nav masveidīga likumpārkāpšanas masveidība.

Priekšsēdētājs. Deputāte Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Karnupa kungs, divi proceti pie tik liela skaita ir pie masveida avota ir pilnīgi pārstāvnieciska izlase un to parasti jums pateiks jebkurš sociologs. Tas, ka mēs runājam par skaitļiem. Bet es gribēju aizstāvēt šajā gadījumā Krasohina kunga izvirzīto priekšlikumu. Mēs esam pieraduši šeit no tribīnes, ka mums apelē pie Kanādas, Amerika un cita pieredzes, bet es šoreiz gribu apelēt pie mūsu kaimiņu igauņu pieredzes. Igaunijas Republikas Pilsonības likumā otrajā daļā ir speciāls pants, kurā ir rakstīts, iesniegumus atgriež: un norādīts pēc kādiem pantiem no šī Pilsonības likuma var atdot atpakaļ iesniedzējam iesniegumus. Līdz ar to nav jāraksta garie pamatojuma teksti. Jūs norādat, neatbilst tam un tam pantam. Jā, te varētu teikt, ka pasaules...

nr.3

jūs norādāt, neatbilst tam un tam pantam. Jā, te varētu teikt, ka pasaules praksē pilsonības likumos nav šādu pantu un parasti neraksta pamatojumu, kāpēc tev atdos atpakaļ dokumentus. Bet atcerēsimies to, ka mēs esam tanī situācijā kādā ir Igaunijas Republika šodien. Un ja mēs sakām, ka mums ir vēl zināms pārejas periods, tad tas ir, un tieši šajā jautājumā politiskās un demokrātijas jautājumā mums ir vislielākās neprecizitātes un tāpēc, lai nebūtu šādu starpgadījumu, lai nebūtu kaut vai 10 lietu tiesā, kas arī prasa valsts budžeta līdzekļus, laika tērēšana un atņem iespēju izskatīti citus daudz sarežģītākus jautājumus, vismaz uz laiku šādam pantam ir jābūt Pilsonības likumā un neviens netraucē, ja nav nepieciešamāibas bijis, ja nav strīdus jautājumu, to svītrot. It īpaši tāpēc, kā pierāda vēsturiskā prakse, tad Igaunijas Republikas Pilsonības likumā pirmais labojums ir izdarīts pirmā pusgada laikā, tāpēc nevajag tomēr šeit uzsvērt lielo pasaules pieredzi, bet mācīties no mūsu kaimiņiem - tepat Igaunijā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Kidem - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mūsu praktiskā darbība Imigrācijas departamentā liecināja, ka ir tomēr precedenti mūsu likuma dažādā interpretācijā. Un tas rada lielas neprecizitātes un ka jau te tika atzīmēts, arī pat tiesu procesus. Izskatot pilsonības piešķiršanas jautājumu, naturalizējot nepilsoņus, ir ļoti liels skaits šo lietu un tādēļ mums dokumentos, likumos ir vajadzīga liela, viennozīmīga precizitāte, lai šādi precedenti nerastos. Tāpēc es uzskatu, ka arī Krasohina kunga priekšlikums, kas it kā pasvītro jau likumā esošās prasības, varētu būt pieņemts pēc principa "dubults neplīst", lai pasvītrotu vienreiz, ka šādi precedenti nav pieļaujami.

Otrs. Par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Precizēt vārdus par tiem dokumentiem, kuri formulēti kā nepieciešami, lai izskatītu naturalizējamās personas lietu. Iesniegtais priekšlikums, kas nomaina šo terminu "nepieciešamie dokumenti" uz terminu "Ministru kabineta noteikumos paredzētos dokumentus" stipri šo lietu precizē. Jo mums atkal ir bijuši precedenti, ka nepieciešamos dokumentus interpretē pat atsevišķas institūcijas un atsevišķi ierēdņi kā tādus, viņiem škiet, ka tas ir nepieciešams. Un viņš to interpretē. Ja ir pateikts "Ministru kabineta noteikumos paredzētos dokumentus", tas ir viennozīmīgi un ir neapstrīdāmi. Ja mums ir ļoti daudz izskatāmo lietu naturalizējot nepilsoņus, tad mums šāds precizējums noņems daudzas lietas, kas varētu tikt interpretētas neviennozīmīgi. Es aicinātu atbalstīt abus šos labojumus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vispirms mēs balsosim par 17.panta otrās daļas piedāvāto redakciju. Redakcijas papildinājumu ar deputāta Krasohina i4sniegto priekšlikumu. Atbilde var būt pamatota tikai ar šinī likumā paredzētajiem nosaucījumiem. Lūdzu balsosim par šo deputāta Krasohina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 17. Nav pieņemts.

Tālāk par 17.panta otro daļu. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti, vai uzstāj uz balsojumu? Uzstāj. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Tomēr atļaujiet man varbūt precizēt. Es atkārtoju vēlreiz. Mēs esam daļēji ņēmuši vērā ierakstot, ka vajadzētu 5. un 6.ailītē papildināt "Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu". Ja jūs uzstājat uz balsojumu, tad es atkārtoju vēlreiz, tas dublē. Un tas ko mēs šeit precizējam, tas daļēji tātad jūsu priekšlikums ir ņemts vērā. Es tāpēc lūgtu vēlreiz tomēr to apsvērt pirms... Pati būtība šeit ir ņemta vērā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Bet frakcija uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu papildinājumu 17.panta otro daļu. "Naturalizācijas iesniegumam pievienojamos dokumentus un to formu ir tiesīgs noteikt vienīgi Ministru kabinets un šis uzskaitījums ir izsmļošs. Katram iesniedzējam viņa naturalizācijas iesniegumu saņemot, ir nekavējoties jāpaziņo visiem izskatīšanai nepieciešamajiem dokumentiem, ja tie nav pievienoti iesniegummam". Balsojam. Lūdzu rezultātu! 18 - par, pret - 50, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tagad mums būtu jābalso par Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību komisijas kopējā sēdē pieņemto redakciju.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, Juridiskā komisija 21. darumā, ņemot vērā šo Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, precizēja šo redakciju un 6.ailītē ir šis priekšlikums. Tāpēc man būtu lūgums - balsot vispirms par Juridiskās komisijas šo redakciju, kurā ir ņemts daļēji vērā Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Pati būtība. Jo šeit, kā saka, es domāju, nav nekādu pretrunu. Juridiskās komisijas sēdē gan bija klāt tikai komisijas priekšsēdētāja Birznieces kundze. Bet kopīgu sēdi mēs nevarējām sasaukt 21.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs domājam vienu un to pašu, bet sēdes vadītājs neprecīzi izteicās. Atļausit nosalasīt. Līdz ar to balsosim par šādu redakciju: "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē MInistru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne vēlāk kā gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 6, atturas - 11. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošie ir prezidenta...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, līdz ar to tā ir 17.panta redakcija.

A.Endziņš. Jā, 17.panta otrās daļas redakcija. Precizētā redakcija, par kuru tieši bija Prezidenta kunga iebildumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Nākošie Valsts prezidenta kunga iebildumi bija par 11.panta 8.punktu, kur viņš norādīja, ka precizējama likuma 11.panta 8.punkta pašreizējā redakcija, kurā kā viens no ierobežojumiem uzņemšanai pilsonībā ir minēta aktīva darbība kara un veterānu organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra. Šāds plasš un nekonkrēts formulējums aptver pat Latvijas Strēlnieku apvienību, Latvijas Nacionālo karavīru biedrību un citas Latvijā reģistrētas sabiedriskās organizācijas, kuru darbība vērtējama pozitīvi. Tāpēc arī Juridiskā komisija kopīgi ar Cilvēktiesībvu komisiju savā sēdē 14.jūlijā izskatīja šo Prezidenta kunga iebildumu un saskaņoja šo redakciju. Kā jūs ziniet, tad šī redakcija tika iebalsota plenārsēdē 21.jūnijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu nebija atbalstījusi. Tas bija LNNK frakcijas deputātu priekšlikums, kurš nebija precīzs. Tāpēc mēs to precizējām atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 24. augusta lēmumam ar kuru dažu organizāciju darbība tika aizliegta sakarā ar viņu aktīvo darbību pret Latvijas Republiku, pret Latvijas Republikas neatkarību, gan 1991.gada janvāra dienās, gan 1991.gada augusta puča dienās. Un tātad atbilstoši šim lēmumam mēs precizējām šo organizāciju nosaukumu. Redakcija jums ir redzama 3.ailītē. Un ir divi priekšlikumi attiecībā par šo punktu. Viens ir frakcijas "Lîdztiesība" deputātu priekšlikums - svītrot 11.panta 8.punktu. Un šodien mēs saņēmām arī.. Tas jums ir redzams dokumentā nr.756 ir redzams Jurkāna kunga priekšlikums - papildināt šo 8.punktu ar palīgteikumu, "ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu". Šajā dokumentā nr.756 jūs redzat arī vienu no 5 LNNK deputātu frakcijas priekšlikumiem. Šajā 11.panta pirmās daļas 8.punktā vārdus "Kara un darba veterānu organizācijas", nomainīt ar "LPSR Kara un darba veterānu padome". Mēs jau Juridiskajā komisijā par to izrunājām, arī šis nosaukums neatbilst tai realitātei faktiskai un faktiski mēs to esam ietvēruši iekšā šajā jaunajā redakcijā. Precizējuši viņu. Tāpēc es šajā gadījumā aicinātu šos deputātus savu priekšlikumu šeit noņemt, jo tas ir iestrādāts šajā priekšlikumā. Kas attiecas uz "Lîdztiesības" frakcijas deputātu priekšlikumu par šā punkta svītrošanu, tad Juridiskajā komisijā ar balsu vairākumu šis priekšlikums netika atbalstīts, kā arī netika atbalstīts Jurkāna kunga priekšlikums par šā 11.panta 8.punkta papildināšanu ar šo palīgteikumu "ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu". Jo pirmām kārtām jebkurai personai, ja viņai tiek atteikta naturalizācija ar motivāciju, ka viņa ir darbojusies pret Latvijas Republiku šajās organizācijās, ir tiesības pēc tam griezties tiesā apstrīdēt to, ja mēs ierakstām šādu motivāciju "ja tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu". Šeit jau zināmā mērā tad vēl cvairāk dublējas jau tā ir zināma dublēšanās, ar šā paša 11.panta pirmās daļas pirmo kā arī otro punktu. Tāpēc arī vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu, Larisa Laviņa - "Lîdztiesība".

L.Laviņa (L).

Cienījamie deputāti! Deputātu frakcijas "Lîdztiesība" aicina svītrot Pilsonības likumprojekta 11.panta 8.apakšpunktu. Pamatojot prasību ar sekojošiem argumentiem:

1. Norma ir subjektīva. Nav konkrēta. Tās realizācija var izraisīt masveida patvaļu.

2. Ikviena politiska darbība, kas veikta līdz 1991.gada 21.augustam nevar tikt uzskatīta par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republiku. Jo starptautiskā sabiedrība Latvijas Republikā atzīta de iure un de facto tikai 1991.gada 21. augustā.

3. Kāds orgāns noteiks un pēc kādiem kritērijiem vadīsies konstatējot personas darbību pret Latvijas Republiku. Piemēram, Darba kolektīvu apvienotajā padomē? Būtiski ir nevis tas, ka darbojies, bet ko īsti pretlikumīgu katrs cilvēks darījis. Demokrātiskā, tiesiskā valstī vienīgais objektīvais pamatojums var būt vienīgi tiesas spriedums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - deputāts Silārs.

Nr.4

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Man ir stingri jākoriģē kolēģes Laviņas apgalvojumi, ka Latvija dabūja de jure atzīšanu tikai 1991.gada 21.augustā. De jure atzīšanu Latvija bija zaudējusi tikai Zviedrijas gadījumā, bet lielajā vairumā valstu neatzina Latvijas inkorporāciju iekļaušanu Padomju Savienībā kā nelegālu. Latvija turpināja eksistēt de jure visus garos okupācijas gadus. To lai mēs neaizmirstam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Valsts prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Sinkas kungs jau pareizi pateica par Latvijas valstisko neatkarību, bet es vēl gribu piebilst, reizē runājot arī par Jurkāna kunga priekšlikumu, ka šeit tomēr ir atšķirība starp 11.panta 2.punktu, proti, pirmās daļas 2.punktu un 8.punktu. Jo Jurkāna kungs piedāvā atkārtot šo nosacījumu, kāds ir pirmās daļas otrajam apakšpunktam uz astoto. Ja otrajā apakšpunktā ir minēta fašisma šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitāras idejas paušana vai musināšana uz nacionālo rasu naidu vai nesaticību, kas tiešām ir konstatējams ar tiesas spriedumu, jo ir attiecīgais pants kriminālkodeksā. Tad. kā redzat, arī par Valsts drošības komiteju nav teikts, ka tas ir jākonstatē ar tiesas spriedumu, bet likuma noteiktā kārtībā. Kas attiecas uz 8.punktu, šajā gadījumā nevar būt tiesas sprieduma, jo tiesa var konstatēt tikai faktu. Kas attiecasarī uz to, ka šeit var būt brīva interpretācija, tad es gribu atgādināt to likumu, kuru mēs pieņēmām, kuru man bija tas gods no šīs tribīnes aizstāvēt, tas ir likumu par operatīvo darbību. Kurā mēs jau paredzējām, ka operatīvā informācija var tikt vākta un viņai jātiek vāktai nepārtraukti par visiem valstī esošajiem nepilsoņiem. Tieši ar tādu nodomu, ka var gadīties, ka šie nepilsoņi vēlēsies iegūt pilsonību. Un lojalitāti jau neapliecina tikai ar svinīgo solījumu. Mums ir jāzina šī lojalitāte, vai attiecīgām valsts institūcijām šī lojalitāte ir jāzin, viņai jāsaņem informācija. Protams, ka tad, kad tiks iesniegts iesniegums, ar kuru cilvēks vēlēsies iegūt, ar kuru viņš deklarēs savu vēlmi iegūt pilsonību, tad attiecīgās valsts institūcijas, protams, lūgs valsts drošības iestādēm, par kurām mums arī ir likums sniegt informāciju par šīm personām. Un tur vai nu būs šī informācija, ka viņš ir bijis attiecīgajās organizācijās, un tā tiks iesniegta un tas būs motivēts pamats atteikt pilsonības piešķiršanu, ko konkrētais cilvēks varēs apstrīdēt tiesā. Un tad valsts apsūdzētājs griezīsies ar šo operatīvo informāciju konkrēto tiesā, lai uzturētu prasību, ka pamatoti noraidīta ir iespēja iegūt šo pilsonību. Tā kā šeit nevar būt iepriekš jau tiesas spriedums. Šeit iepriekšējs tiesas spriedums nevar būt un tādēļ pareiza ir Juridiskās komisijas iesniegtā redakcija, kuru es arī aicinu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl vēlas kāds runāt? Māris Budovskis. Lūdzu! LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Valsts prezidenta kungs, priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es ļoti īsi gribētu vēl atzīmēt to momentu, ko ir atzīmējuši šeit iepriekš runātāji gan par panta svītrošanu, gan par tiesas spriedumu. Man ir jāatgādina, ka ar Augstākās padomes 1991.gada 24.augusta lēmumu mēs jau tikām runājuši par šīm organizācijām, par viņu darbību pret Latvijas interesēm un pret Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Otrkārt. Jau Laviņas kundze šeit apzīmēja, ka tas neesot atbilstoši tiesiskai un demokrātiskai valstij, tad man jāsaka, ka šis jautājums jau tika izskatīts arī Augstākās padomes laikā. Tas ir gadījumā, kad no Augstākās padomes deputātu rindām tika izslēgti 16 deputāti sakarā ar aktīvo darbību tieši šinīs organizācijās. Tātad šis jautājums jau ar visiem faktiem ar pretvalstisko darbību tika tanī laikā izskatīts, tātad piederība pie šīm organizācijām. Tas ir pilnīgi cits jautājums kā tas ir ietverts 1. un 2. šī panta punktos. Un tāpēc es gribētu lūgt jūs atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju, kura ir precizējoša un izslēgt šī panta svītrošanu, noraidīt to. Tāpat arī noraidīt piebildi, ka šinī gadījumā ir jāsaņem atsevišķs tiesas spriedums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Par balsošanas secību. Acīmredzot vispirms priekšlikums svītrot 11.panta 8.punktu. Pēc tam ir papildinājums 11.panta 8.punktu papildināt ar šādu palīgteikumu: "... ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu" - Tautas saskaņas frakcijas deputātu iesniegums, pēc tam Juridiskās komisijas redakcija...

A.Endziņš. Kopīgi ar Cilvēktiesību komisiju.

Priekšsēdētājs. Tas šeit nav rakstīts.

A.Endziņš. Pēdējā ailītē Juridiskās komisijas, šinī gadījumā tas netika skatīts. Tā ir kopīga redakcija, ko izstrādāja Cilvēktiesību komisija un Juridiskā komisija.

Priekšsēdētājs. Paldies par informāciju. Un pēc tam tomēr formāli ir jāievēro arī Kārtības rullī teiktais: ja kādā pantā ir izdarītas izmaiņas, viņš ir jābalso kopumā. Un varbūt atgriezīsimies pēc tam arī pie 17. Nobalsosim kopumā, lai nebūtu nekādu procedūras iebilžu. Tā ir? Vai par procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" deputātu priekšlikumu - svītrot 11.panta 8.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 62, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais ir Tautas Saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - papildiņat 11.panta 8.punktu ar šādu palīgteikumu - "ja tas konstatētsar tiesas spriedumu". Rezultātu! Par - 12, pret - 58, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tagad Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - izteikt 11.panta 8.punktu šādā redakcijā: "Pçc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku, PSKP (LKP) Latvijas PSR darbaļaužu internacionālajā frontē, darba kolektīva apvienotajā padomē, kara un darba veterānu organicācijā, Vislatvijas saviedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās". Balsojam par šo redakciju. Rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - 6, atturas - nav. Es atvainojos. Pieņemts!

Lūdzu balsosim par 11.pantu kopumā! Balsojam par, es atvainojos, jūs tik skaļi kliedziet, es atvainojos, runājiet, es atkārtoju jūsu teikto. Es aicinu balsot bez "par", "pret" un "atturas". Jums piezīme, tas kurš izteica, es uzvārdu nenoteikšu. Lūdzu rezultātu! 76 - par, pret - 6, atturas - 1. Pieņemta redakcija.

Godātie kolēģi! Lūdzu atvainojiet mani un komisijas vadītāju, mēs nelūdzām jūs nobalsot par 17.pantu kopumā saskaņā ar Kārtības rulli, tas mums bija jādara. Lūdzu nobalsosim, jo labojumi tur tika pieņemti un balsosim par 17.pantu kopumā ar labojumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6. atturas - 9. 17.pants pieņemts kopumā. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tagad es lūgtu pievērst uzmanību dokumentam 756, kur ir atsevišķu deputātu vai frakcijas deputātu grupas priekšlikumi. Un pirmais ir deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums, kas attiecas uz 12.panta pirmo daļu, kur viņš ierosina 12.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. "Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras legāli ieradušās Latvijā, ir reģistrētas iedzīvotāju reģistrā" un tālāk jau kā tekstā. Juridiskā komisiji, izskatot šo, kā arī vairākus citus priekšlikumus, pievērsa uzmanību tam, ka mēs tikko Saeimā nobalsojām par procedūru, kādā veidā notiek Pilsonības likuma otrreizēja caurlūkošana, un ka ir apspriežama un ka lēmumā ir ierakstīts, ka apspriežami un balsojami ir tikai tie panti, pantu daļas, uz kurām attiecas Valsts prezidenta kunga iebildumi. Uz šo 12.pantu Valsts prezidenta iebildumi neattiecas un tāpēc arī šinī gadījumā ši priekšlikums apspriežams un balsojams nebūtu, jo tas jau būtu pretrunā ar tikko Saeimas pieņemto procedūras lēmumu. Tāpēc arī Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas

Nr. 5

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Līdz ar to mēs nebalsojam šo priekšlikumu. Tālāk!

A.Endziņš. Nākošais šajā tabulā ir piecu LNNK frakcijas deputātu priekšlikums, kas attiecas uz 13. panta 1. daļu, kur viņi ierosina 13. panta 1. daļas 2. punktu svītrot. Šeit ir tā pati motivācija. Arī uz šo pantu neattiecas Valsts prezidenta iebildumi un tāpēc arī šis priekšlikums nav apspriežams un nav balsojams, jo tas būtu pretrunā ar pieņemto Saeimas lēmumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tālāk!

A.Endziņš. Arī nākošais ir priekšlikums, kur tie paši pieci LNNK frakcijas deputāti ierosina 13. panta 1. daļas 4. punktā aiz vārda "kuras" papildināt arī ka nepilngadīgas, arī neattiecas uz Valsts prezidenta iebildumu un tāpēc arī šis priekšlikums nav apspriežams un nav balsojams. Juridiskās komisijas sēdē tika ieteikts šiem cienījamajiem deputātiem, ja vēlas, tad tad, kad likums būs pieņemts un būs stājies spēkā, viņiem ir visas tiesības iesniegt jebkurus priekšlikumus par šī likuma atsevišķu normu grozījumiem.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk tad būtu apspriežami priekšlikumi pie Pilsonības likuma 14. panta, tas ir, naturalizācijas vispārējā kārtība. Jo uz šo pantu ir Valsts prezidenta kunga iebildumi, kur viņš norāda, ka nepieciešams vēlreiz izvērtēt likuma 14. panta noteikumus par naturalizācijas vispārējo kārtību, ņemot vērā Eiropas drošības un sadarbības apspriedes un Eiropas padomes ekspertu ieteikumus un citu starptautisko organizāciju viedokli, kā arī pretrunīgo balsojumu par šo pantu 1994. gada 21. jūnija Saeimas sēdē.

Ņemot vērā šos Valsts prezidenta kunga iebildumus, Cilvēktiesību komisija un Juridiskā komisija savā kopējā sēdē izskatīja šos iebildumus un sagatavoja redakciju, kura ir jums redzama šī dokumenta - 751. dokumenta - trešajā ailītē. Sestajā ailītē ir vēl daži precizējumi, kas tika izdarīti Juridiskās komisijas 21. jūlija sēdē, bet tie ir tikai redakcionāla rakstura precizējumi, kuri tika izdarīti atbilstoši latviešu valodas speciālistu ieteikumiem. Bet tajā pašā laikā tika iesniegts arī priekšlikums no Zemnieku savienības deputāta Tomiņa kunga, kur viņš iesniedz savu 14. panta redakciju, kura jums ir redzama 4. ailītē un šodiern mēs saņēmām arī 5 LNNK frakcijas deputātu priekšlikumus pie 14. panta, kuru būtība ir svītrot 14. panta pirmās daļas 5. punktu, tas ir, 5. punkts redakcijā, kāda tika pieņemta 21. jūnijā, tas ir, no 2000. gada pārējo personu... svītrojot šo punktu, viņi ierosina arī trešo daļu, kur bija 0,1 procents kvota noteikta, aizstāt ar vārdiem "personas, kuras iebraukušas valstī, izņemot 13. pantā minētās personas, naturalizētas netiek". Tātad šis priekšlikums būtībā ir pretrunā ar Valsts prezidenta kunga iebildumiem par šā panta redakciju un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka ja 0,1 procents it kā deva iespēju aptuveni 1800-1900 cilvēkiem pēc 2000.gada pretendēt uz Latvijas pilsonības saņemšanu, tad šī redakcija, kuru ierosina pieci LNNK frakcijas deputāti, vispār šādas iespējas neparedz nevienai personai, jo šeit ir atruna tikai uz 13. pantu. 13. pants, kā jūs zināt, ir naturalizācija ārpus kārtas. Un šinī gadījumā tātad naturalizēt varētu tikai tās personas... būtu iespējas, kuras ir dzimušas. Šis priekšlikums arī, protams, neatbilst Eiropas padomes ekspertu ieteikumiem, jo šeit ir kategoriski pateikts, ka vispār nevienam nav iespēja iegūt Latvijas pilsonību ne pie kādiem apstākļiem, izņēmot, lūk, šo naturalziāciju ārpus kārtas.

Kas attiecas uz Tomiņa kunga priekšlikumu, tad šis priekšlikums jau sākuma daļā, pirmajā daļā, no pirmā līdz trešajam punktam saglabā to pašu neprecizitāti jeb kļūdu, pareizāk sakot, kuras bija likumā otrā lasījuma gaitā un kuru jau Saeima novērsa trešā lasījuma gaitā. Bet, par cik kopumā balsojot par šo pantu labojumi... pants kopumā netika akceptēts, šis pants tika atgriezts otrā lasījuma redakcijā, jo, ja šeit atstājam apakšējo gadu skaitu un augšējo gadu skaitu, tad līdz ar to rodas uzreiz jautājums - kas notiks ar tām personām, kuras, teiksim, uz atteicīgo datumu vēl nav sasniegušas 16 gadu vecumu, bet pēc gada vai pēc diviem viņām būs 16 gadi, jo tālāk jau viņām tad iznāk, ka viņām vispār nav iespējas iesniegt šo te iesniegumu. Tāpēc šī te apakšējā robeža tika noņemta nost un cienījamā Saeima jau tam piekrita. Tātad šeit ir saglabāta jau tā neprecizitāte un kļūda.

Kas attiecas uz šī 14. panta 3. daļas redakciju, kādu piedāvā Tomiņa kungs, šāda veida redakcija tika apspriesta zināmā mērā 22. jūnijā, kad pulksten 10 vakarā sanāca "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti un Zemnieku savienības frakcijas deputāti pēc Valsts prezidenta aicinājuma, tad arī šāds ierosinājums bija. Šāda redakcija apmēram bija. Un pēc jau šīs apspriedes, kā jūs zināt, tad Kiršteina kungs, Endziņš un Panteļējeva kungs devās uz Strasbūru, uz Eiropas padomes Parlamentāro asambleju. Un šī redakcija bija arī līdz un ar šo iespējamo redakciju mēs arī iepazīstinājām Eiropas padomes atbildīgas amatpersonas, eskspertus un viennozīmīgi tika pateikts, ka arī šāda redakcija nevieš nekādu skaidrību un ka tas Eiropas padomei nav pieņemams. Tāpēc arī es aicinātu cienījamos deputātus ņemt vērā šos iebildumus un aicinu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas un Juridiskās komisijas priekšlikumu par 14. panta redakciju ar šiem valodnieku precizējumiem redakcionāla rakstura, kuri jums ir redzami 6. ailītē.

Kas attiecas uz Tomiņa kunga priekšlikumu, tad šis priekšlikums kopējā Cilvēktiesību komisijas un Juridiskās komisijas 14. jūlija sēdē tika noraidīts, netika atbalstīts. Netika šodien Juridiskās komisijas sēdē atbalstīts arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikums par 14. panta 1. daļas 5. punkta svītrošanu un 3. daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī netika atbalstīts Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums, kuru izskatīja 21. jūlijā Juridiskā komisija, proti, papildināt 14. panta 4. daļu aiz vārda "paātrina" ar vārdiem "vai palēnina. jo, ja šādu papildinājumu ieliek, tad būtībā šai 4. daļai vairs nekāda jēga nav un viņa būtībā ir lieka. Tāds man būtu īss komentārs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vispirms es izteikšu savu viedokli par procedūru un tad deputāti varbūt debatējot arī varēs izteikt savu viedokli. Kā es saprotu, tad tagad mums ir parādījušies trīs alternatīvi priekšlikumi. Divu komisiju - Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, deputāta Tomiņa priekšlikums un LNNK priekšlikums. Viņi visi attiecas uz 14. pantu un ir konceptuāli 14. panta redakcijai Valsts prezidenta prasības realizēšanā jeb priekšlikumu izteikšanā. Tagad, ja mēs ņemam Kārtības rulli un pirmais, ko mums Kārtības rullis saka, ka visplašāko priekšlikumu, mums būs ļoti grūti šo plašumu konstatēt tādā tiešā nozīmē un tāpēc to es neaicinātu darīt. Nākošais -iesniegšanas secība. Skaidrs ir, ka LNNK deputātu priekšlikums ir pēdējais balsojums, jo viņš ir tiešām pēdējais iesniegts, bet kas attiecas uz komisijas un deputāta Tomiņa iesniegtajiem priekšlikumiem, tad man radās zināmas pārdomas par šīs secības konstatēšanu, kas to izdara. Parasti mēs to konstatējam Kancelejā vai Sekretariāts, tiek konstatēts arī oficiāli komisijā. Es, runājot ar komisijas vadītāju deputātu Endziņu, kurš izteica domu, ka šo secību starp komisiju un deputāta Tomiņa iesniegumu, kā mums pēc tam balsot, kuru pirmo likt uz balsošanu, ka Saeima varētu izlemt, jo , kā es sapratu, komisijā strikti netika nolemta šī secība, kaut gan viņa bija tāda, ka vispirms bija komisiju priekšlikums, bet arī tanī pašā dienā, kā es sapratu no komisijas vadītāja paskaidrojuma, parādījās arī deputāta Tomiņa priekšlikums.

Par deputātu Jurkāna, Budovska, Kuprijanovas un Amerika priekšlikumu, tad tie ir papildinājumi un viņi tiks balsoti pirms attiecīgā priekšlikuma balsojuma. Ja tas būs komisijas balsojums, tad pirms tā balsojuma vispirms tiks balsoti papildinājumi tam priekšlikumam.

Vēl es ierosinātu balsot šos priekšlikumus kopumā tādā veidā, kādā viņi ir iesniegti un nekādā gadījumā nebalsot atsevišķas daļas, kas varētu novest pie tā, ka atsevišķu daļu iebalso no viena priekšlikuma, citu daļu no cita priekšlikuma un tad rodas... var rasties nesaprotamas lietas. Un tāpēc tiešām tie ir konceptuāli manā izpratnē trīs priekšlikumi 14. pantam un kā priekšlikumi nevis pa atsevišķām daļām, bet kopēji priekšlikumi, būtu arī jābalso.

Es vēlreiz saku, ka vienīgais, kas man rada šaubas, ir par to, ko varbūt vajadzētu Saeimai izlemt - kuru pirmo balsot - vai komisiju vai deputāta Tomiņa un to Saeima varētu izlemt ar savu balsojumu, jo tiešām precīzi motivēt, ka to vajag pirmo, es jums nevaru... vai visai noteikti motivēt es diemžēl nevaru.

Lūdzu, par procedūru!

A.Kiršteins (LNNK).

Par procedūru. Motivēt var, jo pirmais ir jābalso Tomiņa kunga priekšlikums tāpēc, ka viņš neizslēdz arī otro. Bet ja nobalso tā , kā jūs sakāt, teiksim, komisijas priekšlikumu, tad Tomiņa kunga priekšlikums ir izslēgts automātiski.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Kirštein! Tur jau ir tā būtība, jo ja viens priekšlikums izslēdz otru, tad nākošais netiek balsots un tā nav motivācija, lai to, kurs neizslēdz it kā balsotu pirmo. Tāpēc Kārtības rullī ir paredzēti šie divi gadījumi, lai pēc tā, ka viņš ir visplašākais, ja ir šāda motivācija vai arī iesniegšanas secībā, citus neparedz. Un ja viens izslēdz otru, tad nākošais netiek balsots, tas arī ir paredzēts. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezident, kolēģi! Es domāju, ka ja mēs strīdamies par iesniegšanas secību, tad pilnīgi loģiski, ka iesniegšanas secībā pirmais ir Tomiņa kunga priekšlikums, jo viņs tika iesniegts komisijā un komisijas priekšlikums tika izstrādāts tikai pēc tam. Tas taču laika secībā ir loģiski!

Priekšsēdētājs. Es gan no komisijas vadītāja sapratu pretējo. Bet, lūdzu, lai komisijas vadītājs pasaka.

A.Endziņš. Cienījamais Rozentāla kungs un cienījamais Riteņa kungs, kurš ir klāt šeit zālē. Viņš neļaus man samelot, kā arī Juridiskās komisijas locekļi un arī Cilvēktiesību komisijas locekļi. Sēdes laikā, tad, kad šī redakcija tika izdalīta un Rozentāla kungs, ja šī redakcija ir analoģiska tai redakcijai..., ar kuriem Valsts prezidents iepazīstināja visu Saeimas frakciju pārstāvjus, tā bija otrdiena, komisijas sēde bija ceturtdien - 14. jūlijā - bet jūs tikāt iepazīstināti ar šo redakciju 12. jūlijā, tad, kad jau bija sākusies Juridiskās komisijas kopīgā sēde ar Cilvēktiesību komisiju, ieradās arī Riteņa kungs un Riteņa kungs iesniedza jau komisijas sēdes gaitā Tomiņa kunga priekšlikumu. Bet es atkārtoju vēlreiz un to es teicu arī Gorbunova kungam, ka es es neuzstāju kategoriski, ka , lūk, komisijas priekšlikums ir prioritārs, bet šeit ir būtībā kaut kas cits. Ir būtībā trīs pantu redakcijas- ko dod Tomiņa kungs, ko dod Cilvēktiesību un Juridiskā komisija un ko dod pieci LNNK deputāti. Kas attiecas uz LNNK deputātu priekšlikumu, tad šeit šī secība ir neapšaubāma, viņa tika iesniegta šodien sēdes gaitā. Bet, lai mēs šeit nemēģinātu pārliecināt, kurš bija pirmais - vista vai ola - es domāju, ka Saeima var izteikt savu viedokli balsojot, kuru priekšlikumu mēs balsojam vispirms - vai abu komisiju, vai Tomiņa kunga un aicinu to arī darīt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl par procedūru kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Izlemsim procedūras jautājumu un tad sāksies debates, jo deputāti ir pieteikušies debatēs. Redziet, vienmēr, kad Kārtības rullis nekonstatē, tad vienalga paliek jautājums... Nu kuru man tagad likt pirmo uz balsojumu? Es vienkārši aicinu pirmo tagad... tātad balsojums iznāk

Nr.6

Priekšsēdētājs. Un es vienkārši aicinu pirmo tagad, tātad balsojums iznāk par to, kuru mēs pirmo liksim uz balsojumu pēc tam, kad beigsies debates, ja. Diezgan dīvaini skan, bet nu ja komisija ar to ierosina, komisijas vadītājs, tad es pieļauju tādu balsojumu un balsojam vispirms par to, ka mēs pirmo liekam uz balsojumu abu komisiju iesniegto variantu. Pēc tam otrs balsojums būs, ka mēs pirmo liekam uz balsojumu deputāta Tomiņa iesniegto variantu. Lūdzu balsojam par to, ka pirmo uz balsojumu liekam komisiju iesniegto variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 26, atturas - 9. Pieņemts. Citu iebildumu par procedūru nebija, līdz ar to šī procedūra ir akceptēta, kuru es jums liku priekšā un tagad sākam debates par 14.pantu. Pirmais debatēs runā Eduards Berklavs - LNNK. Lūdzu! Pēc tam Budovskis.

E.Berklavs (LNNK).

Pirms runāšu par tieši 14.pantu, es gribu teikt nedaudz ievadvārdus. Godājamie kolēģi! Mēs te savas runas parasti sākam ar tādu patīkamu uzrunu, cienījamie, godājamie, gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī. Jā, tā tas ir pieņemts. To prasa pieklājība, bet es šaubos vai deputātu Saeimai ir kaut viens, kas nebūtu sajutis, ka kopumā tauta mūs neciena. Drīzāk pretējais - ienīst. Tauta no mums nekā būtiski laba līdz šim nav sagaidījusi un es domāju, ka var atļauties teikt, necer sagaidīt arī tuvākā nākotnē. Vēlētājus pārņem apātija, bet sākumā taču bija citādi, kad mūs ievēlēja, ka mēs gājām pie vēlētājiem, vai nav pēdējais laiks izdarīt no šāda stāvokļa nopietnu secinājumu...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vienu sekundīti! Godātie deputāti, lūdzu ievērot klusumu zālē! Lūdzu turpiniet!

E.Berklavs. Manuprāt vēlētāju neapmierinātība ir ļoti pamatota. Neapmierināti ir zemnieki, neapmierināti ir strādnieki, neapmierināti ir zinātnieki, inteliģence kopumā gan mediķi, gan skolotāji, gan rakstnieki, mākslinieki un citi. Ne Saeima ne valdība nav neko darījusi, lai kaut kā sekmētu arī ražošanu kā laukos, tā pilsētās. Viss ir ir apsīcis. Bet aug noziedzības, aug bezdarbs, tauta arvien vairāk slīgst nabadzībā un priecājas tikai visādi krāpnieki, kukuļņēmēji, spekulanti (šo vārdu mēs tagad pavisam reti lietojam), bet tādu ir. Cik ilgi vēl tā var turpināties? Uz ko mēs īsti ceram? Uz ko, lai cer latvieši savā tēvutēvu zemē? Valsts prezidents un premjerministrs Maskavā parakstīja dokumentus, kas legalizēja un nostiprināja kolonizāciju, okupantiem un viņu pēcnācējiem garantē palikšanu un privilēģijas. Šodien mēs jau redzam, pēc notikušā. Šodien gribam panākt, lai viņiem visiem piešķirtu arī pilsoņtiesības. Pilsoņtiesības - tās ir vislielākās politiskās privilēģijas pēc būtības. Un mēs tagad zinām, ka 21.jūnijā mēs pieņēmām ne jau nu vislabāko Pilsonības likumu, bet tomēr esošajos apstākļos es tā teiktu daudzmaz pieciešamu. Nu, labāko no iespējamā mūsu apstākļos. Bet kāds pamats to ir šodien pārskatīt, vismaz tā atsevišķos pantus, būtiskākos pantus. Un vai mēs vispār drīkstam to darīt? To darot mēs pārkāpjam Latvijas Republikas Satversmes 77.pantu, kurā ir teikts, citēju: Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo vai sesto pantus, tad šādi grozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku ir nododami tautas nobalsošanā. Citāts beidzās. Iesniegtie labojumi un konkrēti jau visvairāk jau 14.pantā, kuru mēs tagad apspriežam šo pantu Pilsonības likumā nozīmīgi skar Latvijas tautas, tas ir pilsoņu kopuma jēdziena būtību. Tiek pārkāpts Satversmes otrais pants, jo šeit taču, ja pieņemsim tādā veidā šo pantu, kā tas ir iesniegts, pilsonību, šo privilēģiju, iegūs ne 10 ne 100 ne 1000, bet simtiem tūkstošu šo kolonistu un bijušo militāristu. Lūk, kā izskatās, ja mēs no tiesiskā viedokļa apskatām šo nodomu grozīt šo pantu. To var darīt tikai tautas nobalsošanā. Pieņemt grozījumus mēs iznīcināsim, pieņemot tādus grozījumus iznīcināsim pēdējās uzticēšanās paliekas. Ja šodien pārskatīs Pilsonības likumu mums nekas cits neatliks, kā vākr parakstus, lai panāktu tautas nobalsošanu par šīs Saeimas atlaišanu un pirmstermiņa 6.Saeimas vēlēšanām. Taču es vēlreiz gribu aplelēt pie deputātu sirdsapziņas un es teiktu arī pašcieņas, pašlepnuma. Vēlētāju mūs neciena tikai tāpēc un vai vismaz galvenokārt tāpēc, ka mūsos vēl mīt pakalpiņu dvēsele, iztapoņa gars. Mēs skaidrā prātā ar balsu vairākumu pieņēmām Pilsonības likumu, bet pietiek kādiem pažēloties, Maskavas kungiem uzkliegt, piedraudēt, kādam vanderzellim pieprasīt, kādam prezidentam ietikt un mēs daudzi, vismaz daudzi no mums, gatavi izpildīt šādus ieteikumus, šādas prasības. Nav taču runa par minoritāšu tiesību neievērošanu, runa ir par privilēģiju nepiešķiršanu kolonistiem un bijušajiem militāristiem. To dara, to nedara nevienā valstī. To neprasa nekādas konvencijas, bet tieši otrādi. Un ar to es varu arī beigt. Tad kāpēc gan to grasās darīt šodien šeit? Es lūdzu to nopietni pārdomāt un protams es vēlētos un es pats aicinu balsot pret šiem grozījumiem 14.pantā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Esam strādājuši pusotru stundu pēc 10. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Godātie deputāti, pirms mēs reģistrējamies ir kārtēja patīkama informācija, ka sesijas starplaikā - 7.jūlijā - Aristids Lambergs svinēja 60.gadu jubileju. Sveiksim mēs arī. (Aplausi.) Un tagad reģistrēsimies. Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks, Igors Bukovskis, Olga Dreģe, Māris Grīnblats... Māris Grīnblats ir zālē. Jānis Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Jurkāns ir zālē.

Z.Tomiņš. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda...

Priekšsēdētājs. Kostanda ir zālē.

Z.Tomiņš. Kārlis Leiškalns, Jānis Ārvaldis Tupesis, Mārtiņš Virsis, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Alfrēds Žīgurs ir zālē.

Z.Tomiņš. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums līdz pilksten 12.00.

(Pārtraukums)

nr.7

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi. Vārds Mārim Budovskim - LNNK. Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

M.Budovskis (LNNK)

Prezidenta kungs, priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi!

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt, mazu mirklīti uzgaidiet, lai zālē būtu klusums un piemērota kārtība. Žurnālistus lūdzu pātraukt intervijas. Lūdzu, turpiniet!

M.Budovskis. Tātad vēlreiz, cienītie kolēģi, ee gribētu jums visiem uzdot jautājumu. Vai šobrīd Saeimā pieņemtais likums Pilsonības likums ir likums ar plaši izstrādātu naturalizācijas programmu? Un gribētu atbildēt. Jā, tā ir ļoti plaši un pilnīgi izstrādāta naturalizācijas programma. Mūsu piedauzības akmens faktiski tad bija formāls. Tās ir kvotas. Kaut gan šīs kvotas ar 01 procentu praktiski arī bija ļoti tuvas nulles variantam. Kas notiek šodien? Šodien ir ienesti labojumi, kuri praktiski nosaka, ka tas ir absolūts laikā izstiepts nulles varianta likums. Kad mēs atklāti runājām par šo Pilsonības likumu kā nulles variantu, tad faktiski visi iestājās pret. Izņemot atsevišķas frakcijas vai atsevišķus deputātus, kuriem tas ir pieņemams. Izrādās šodien, kad mēs sākām praktiski izstrādāt kā tas izskatās likumprojektā, burts pēc burta, tad šis nulles variants gandrīz jau tiek akceptēts. Komisijas ir pieņēmušas šādu variantu, iesniedza. Tomiņa kunga labojums arī ir praktiski tas pats kā izstieptais nulles variants. Un tagad vienīgais, kurš mēģina cīnīties pret šo nulles variantu tas ir LNNK labojums. Un tas ir ļoti vienkārši pierādāms. Tātad šeit 14.pantā mēs liekam priekšā izdarīt izmaiņas - svītrot šo 5.punktu. Tātad tas ir no 2000.gada pārējās personas. Kas ir pārējās personas? Zem pārējām personām tātad tās ir visas personas, kurām nav absolūtas kontrindek ācijas pēc mūsu likuma. Tātad tas ir nulles variants. Tur vispār nav ko runāt.

Tagad man cienītie kolēģi ir vēl viena tāda interesanta doma manuprāt. Es saprotu, ka prezidents pirmajā reizē var atgriezt atpakaļ likumu ar noteiktiem motīviem jeb ar konkrētiem labojumiem kā viņš saredz un parlamentā par to var atkal spriest. Pēc otrreizējās balsošanas neko vairs atgriezt nevar. Tātad šodien ir liela iespēja, ka parlaments nobalso par šo nulles variantu. Līdz ar to piespiež prezidentam arī parakstīt tādu lietu. Tā ir pirmā nostādne. Tātad es gribu atgriezties stpakaļ vēlreiz par to, ka prezidents atgrieza mums vēlreiz izskatīšanai šo likumprojektu. Faktiski vienā no motivācijām ir teikts, ka šeit vajadzētu saskaņot pirmkārt ar EDSA ieteikumiem. Un galvenais šie EDSA ieteikumi slēpjas tanī, ka nav pietiekošas skaidrības par to, kā tad visas grupas sadalīsies un kādā veidā tad izpaudīsies šī naturalizācija savā procesā? Līdz ar to es jums gribu teikt, ka LNNK labojums ievieš absolūtu skaidrību. Un nav pretrunā ar to, ko ir EDSA eksperti ieteikuši. Bet jautājums par Pilsonības likumu ir faktiski dziļš intīms katras valsts process. Tātad katra valsts izvērtē savas iespējas un savu situāciju. Un šeit nevienas ārvalsts eksperti vai organizāciju eksperti nevar nekādus ieteikums izdarīt, jo tā ir klaja iejaukšanās mūsu iekšējās lietās.

Par principu. Jā, par principu skaidrības jautājumā to var ieteikt. Tātad mēs arī mēģinājām šo skaidrību pilnīgi precīzi noteikt. Faktiski ja mēs runājam par šo plašo naturalizācijas projektu, jeb likumu, tad par to viss jau ļoti precīzi parāda 13.pants. Mums ir naturalizācija ārpus kārtas. Un šeit ir iegājuši visi. Gan latvieši, gan līvu pēcteči, gan tie, kuri ir iebraukuši Latvijā pēc 1940.gada, tātad iet runa par legālo iebraukšanu. Tātad tie, kuri ir devušises laulībā un pat ieskaitot tos, kuri izcili prot latviešu valodu. Tātad ir milzumliels spektrs. 14.pants ir šo spektru paplašinājis. Un faktiski no 1. - 4. punktam ir visi tie, kas ir dzimuši Latvijā. Mēs pat esam likuši tādu soli. Man liekas, 5.punkts. Tas ir no 2000.gada pārējās personas. Lūk, šajā gadījumā es vēlreiz gribu atgriezties pie it kā vienīgā viedokļa ar kuru šobrīd šeit ļoti mīl operēt. Tas ir ar EDSA viedokli, jeb EDSA ekspertu viedokli. Es mēģināšu jums parādīt, ka tas nav vienīgais viedoklis. Šādu viedokļu ir ļoti daudz starp Eiropas institūcijām. Un šie viedokļi ir ļoti nesakritīgi un ļoti strīdīgi.

Tātad pirmkārt, es gribu sākt ar Eiropas Padomes Parlamentāro Asambleju. Eiropas Parlamentārā Asambleja faktiski ir pieņēmusi variantu, kurā ir teikts, ka minoritātes veido tikai tie cittautieši, kas dzīvo noteiktā valstī. Plus minoritātes pārstāvim ir jābūt šīs valsts pilsonim. Treškārt. Minoritātes ir Eiropas veidošanās sastāvdaļa, bet ne dinamisko procesu sastāvdaļa. Es gribētu jautāt, kas ir okupācija? Kas ir šīs okupācijas sekas? Kas ir tas uzspiestais režīms, kurā aktīvi iebrauca visi tie, kuri bija svešos formas tērpos un ar ieročiem rokās? Kurā iebrauca visi tie kolonisti, kur neviens nav noliedzis to, ka šeit bija izstrādāta PSRS programma par mūsu rusifikāciju. Viss tas šeit ir sabraucis, lai šo mazo valsti padarītu par neatņemamu Krievijas, jeb PSRS sastāvdaļu. Šodien tas it kā tiek aizmirsts. It kā tiek runāts par to, ka nekas un pēc 2000.gada, cienītie latvieši, cienītie Latvijas tautas pilsoņi, jūsu atmiņa ir ļoti īsa! Tā sniegsies līdz 2000.gadam. Un tad mums ir jāaizmirst, kas ar mums ir noticis, mūsu vēsture, mūsu uzspiestos režīmus, vardarbību pret mums un tad visi būsim mēs šeit pilsoņi. Nē, cienītie kolēģi, lūk, šāda nostādne man liekas ir tas, ko savā laikā ir pilnīgi spilgti izteicis - tas ir mankurtisms! Uzliksim galvā šīs jēlās ēzeļa ādas, ļausim vinām sakalst un tad mūsu smadzenes tiešām aizmirssīs to, kas ar mums ir noticis. Tad mēs poieņemsim visas tās kategorijas un tad mēs teiksim - ir ļoti labi, tagad mēs apkampsimies un dzīvosim vienā saimē.

Tagad es gribētu tālāk runāt par nākošo daļu. Tātad Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viedokli es jums teicu.

Nākošais. Ja mēs runājam par Eiropas padomi. Eiropas padomē faktiski nav istrādāts viedoklis, kas ir minoritāte. Jo godīgi sakot, gan Venēcijas komisijas, minoritātes apakškomisija, gan arī Eiropas padomes Cilvēktiesību tiesa šobrīd nevar dot atbildi par to, kas ir minoritāte. Faktiski tā ir tāda kaut kāda cilvēku kopa plus mīnus migranti iebraukušie vai nu legāli jeb citādā veidā. Tad viņus salikt visus kopā. Tātad faktiski šīm institūcijām nav noteikta formula. Tātad nav apzīmēts subjekts. Kas tie tādi ir? Ja nav apzīmēts šis subjekts, nav arī iespējams izteikt attieksmi pret viņiem. Līdz ar to mums ir ļoti grūti iekļaut kādā noteiktā likumā. Mēs runājam, ka šo Pilsonības likumu stiprā mērā varētu atviegliot tas, ka mēs būtu savā laikā pieņēmuši ārvalstnieku likumu. Un ārvalstnieku likums šeit jau mums bija vairākkārt iesniegts. Un par to mēs balsojām. Un godīgi sakot, parlaments noraidīja. Tad, lūk, šodien mēs nonākot pie Pilsonības likuma risināšanas, mums jātgriežas un jājautā, kāpēc pazuda šis ārvalstnieku likums? Un kādas sekas tas nes? Es saprotu, ka pēc tam mēs varam pieņemt vēlreiz ārvalstnieku likumu. Un tad mēs tur varam ielikt attiecīgas normas. Un tas viss būs ļoti sāpīgi. Jo mēs esam aizgājuši uz Pilsonības likumu, kurā ir sāds formulējums.

Nākošais. Jautājums par kuru pašlaik Eiropas padome, Venēcijas komisija un Eiropas Cilvēktiesību kolēģija pašlaik runā. Tātad pirmais jautājums. Ka cilvēktiesības kā tādas. Un šie jautājumi ir 70. gadu variants. Tas ir modelis, kurus aktuāli izsdkatīja 70.gados. Šobrīd tas vairs nav aktualitāte nr.1. Šobrīd aktualitāte nr.1 ir minoritātes un tas ir saistīts ar noteiktiem likumdošanas procesiem. Ja mēs runājam par cilvēktiesībām, tad šeit ir tiesības, atbildība, pienākumi individuālā kārtā. Šobrīd Eiropa sterādā pie jauniem likumiem. Tas ir, par kolektīvām tiesībām. Un, lūk, šīs kolektīvās tiesības ir absolūti nesaraujamas ar minoritāšu tiesībām. Un tāpēc mums aktīvi ir jānoskaidro, jālūdz ikvienai starptautiskajai orgnanizācijai, ikvienai valstij izteikt savu viedokli, kas ir šīs minoritātes. Kā viņas traktēt? Jo citādi mēs aiziesim ļaunā murgā, ka pie minoritātēm tiks pieskaitītas visas tās, visi tie cilvēki, kas ir iebraukuši. Tātad netiks adiferencēts minoritāte no migrantiem. Līdz ar to likumdošanā parādīsies tikai kolektīvās tiesības. Un šīs kolektīvās tiesības būs attiecināmas uz visiem.

Tālāk es gribu griezties pie to pašu momentu, par ko mums vienmēr šeit visi atgādina, kuram nav slinkums no tribīnes runāt. Un teikt, ka Eiropas drošības un sadarbības apspriedes eksperti un viņas augstākais komisārs Van der Stoils ir ieteicis. Nu ko mums ieteic? Tagad es jums gribētu pajautāt. Man bija iespēja tikties ar Van der Stoila palīgu Andersu Ronkvistu un es jums nedaudzos vārdos atstāstīšu šo sarunu un arī šo viedokļu traktējumu.

Tātad, pirmkārt, ja iet runa par EDSA nostāju, tad EDSA neadiferencē, viņai nav kritēriju, kas adiferencētu minoritāti no migrantiem. Vārdos mums paskaidro, ka ļoti labi visi saprot Baltijas situāciju. Lietuvā tā ir maz izteikta, Latvijā un Igaunijā, traģiska. Jā, un tā arī lieto tādus vārdus "jûsu traģiskā vēsture". Es uzdevu jautājumu. Vai jūs zem šīs traģiskās vēstures saprotiet arī okupācijas faktu? Jā, to saprot. Tādā gadījumā, vai jūs atzīastiet arī, ka ir okupācijas sekas? Jā, to atzīst. Un tajā pašā laikā nākošais teikums ir. Bet, ziniet, ir pagājis ļoti ilgs laiks. Un jautājums tagad ir tāds. Vai šis nodarījums pret Latviju, šī okupācija ar visām tās sekām ir ar laika notecējumu? Jeb mums šeit šinī zālē ir jāatrisina šis jautājums? Es domāju, ka mums šinī zālē.

Vēl viens. EDSA ļoti vienkārši runā par to, ziniet, jūs nebaidieties. Tagad tie visi, kas ir iebraukuši, jūs iedosiet pilsonību un pēc tam jūs ļoti aktīvi strādāsiet par viņu integrāciju. Nē, cienītie kolēģi, godīgi sakot, tā ir teorētiska pretruna. Patiešām ar šīm minoritāšu tiesībām. Jo redziet, integrēties, faktiski ir ieplūst šinī saimē. Šinī pilsoņu kopā. Un ja tas ir latviskais vairākums, tad tā ir latviskā vide, latviskā mentalitāte, latviskā dzīve un tā tālāk. Tātad godīgi sakot, mēs ar integrēšanās paņemieniem mēģināsim nospiest minoritāšu identitāti. Bet vai mēs esam par to, kāpēc Latvijā ir tik daudz minoritāšu skolas? Vai kāpēc Latvijā ir tik liela minoritāšu aizstāvība? Lai mēs vienkārši pateiktu. Tagad mēs viņus iesūksim sevī. Nē, mēs esam par to, lai saglabātu viņu savdabīgumu, mēs esam par to, lai viņi savu kultūru koptu, savas tradīcijas, par to mēs esam. Līdz ar to šie EDSA ieteikumi faktiski ir būvēti uz smiltīm. Un viņi ir pretrunā vispār ar tām nostādnēm par kurām vajadzētu runāt. Tieši par minoritātēm. Par viņu saglabāšanu.

Es vēl gribētu šeit pieminēt Van der Stoila misiju. Katrā gadījumā šis augstais komisārs kļuva pateicoties Kopenhāgenas vienošanās. Un tanī pašā laikā augstajam komisāram ir dots mandāts par viņa rīcību. Un šā mandāta 5.pantā ir noteikts, ka augstā komissāra pamatfunkcija ir darboties, lai novērstu iespējamos konfliktus nākotnē.

Nr.8

iespējamos konfliktus nākotnē. Tas notikās pēc Van der Stūla ierašanās šeit, pēc apspriedēm, kurā viņš vadījās, es šeit negribu pārmest Van der Stoelam. Viņš izpilda tās EDSA nostādnes. Un šīs nostādnes ir, kas nediferencē minoritāti no migrantiem. Tātad viņš šeit tikās ar visiem, ar ko ir iespējams un aizbraucot faktiski pārkāpa sava mandāta 5.pantu. Nevis mūsu situācija kļuva labāka, nevis mūsu attiecības kļuva saskaņotākas, bet viņās kļuva asākas, jo redziet, nav principiāla pieeja. Nav formula pēc kuras darboties. Nav kritēriji, kā izvērtēt vienu vai otru pusi. Līdz ar to es domāju, ka augstais komisārs savu mandātu, savas darbības vieno pamatpunktiem un pārkāpa. Un neizprotot situāciju, un darbojoties bez noteikta traktējuma, bez noteiktas savas rīcības formulējuma noveda pie situācijas sarežģīšanas. Un tagad mēs visu to laiku tagad balstāmies - EDSA ieteikumi, komisāra ieteikumi. Šeit nav viedokļu skaidrība. Tad kur tad tā viedokļu skaidrība parādīsies, ja pirmkārt ne mūsu rindās!

Nākošais. Es gribētu vēl minēt - Apvienotās nācijas. Arī šeit ir nacionālo minoritāšu jautājuma izskatīšanas komisija. Un arī šeit ir noteikts minoritāšu problēmu referents. Tas ir Abžbjorns Eide. Arī man bija ar viņu saruna. Un jasutājums - kādā veidā Apvienotās nācijas šodien skatās uz migrāciju un uz minoritātēm. Atbilde - mums šis jautājums vēl nav izlemts, mēs domājam, ka tuvākajos pāris gados mēs varēsim atrast šo jautājumu izlemšanu. Tātad arī šeit nav šobrīd skaidrība. Līdz ar to mēs it kā vienpusēji nostājamies faktiski neskaidrības pozīcijā.

Cienītie kolēģi! Šo jautājumu varētu risināt ļoti dažādos veidos. Bet no viens no tiem ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jānosaka sava attieksme pret mūsu vēsturi, pret mūsu likteni. Mums ir jānosaka mūsu attieksme pret mūsu nākotni. Un šeit es gribētu jums uzdot vēl vienu jautājumu. Sakiet lūdzu, ja mēs runājam par šādu plašu, tik ļoti plašu pilsonības likumu, kurš, kā jau es minēju ir faktiskais Nulles variants, tādā gadījumā mums ir pilnīgi precīzi jāsaprot, ka līdz ar šo Pilsonības likuma pieņemšanu, mēs būsi devuši absolūti visas politiskās tiesības jebkuram am, kas vakar vēl bija cīnījies pret mūsu neatkarību. Un tad man ir jautājums, lūdzu, varbūt mēģiniet atbildēt, jeb mēģiniet izprast to, vai mums ir vajadzīgi šie pilsoņi-migranti? Kaut arī viņi faktiski ir iebraukuši legāli. Vai mums ir vajadzīgi pilsoņi-dubultpilsoņi? Nevienā iespējā mums nav kontrole, ka šis cilvēks kaut kur citur atkal saņems kādu pilsonību. Un beigās parādīsies milzīga masa, kura paziņo, ka viņiem ir dubultā pilsonība. Un lūdzu ar to rēķināties. Vai mums ir vajadzīgi šie pilsoņi-okupanti? Vai mums ir vajadzīgi šie pilsoņi-kolonisti? Un tad es gribētu teikt, cienītie kolēģi, nē, mums daudz labāk un vienkāršāk ir risināt jautājumu par bezvalstniekiem. Tātad, lūdzu, jautājums par to, ka nevis pilsonību, bet lai tad arī tādā gadījumā viņi paliek kā bezvalstnieki. Un nekādas briesmas mums nedraud no šiem bezvalstniekiem. Tā bija vienkārši safabricēta fabula, kurā teikts, ka bezvalstnieki, tas ir kaut kas drausmīgs. Nē, bezvalstniekam ir pilnīga brīvība. Bet kāpēc rīt šie bezvalstnieki nevarēs doties saskaņā ar Francijas likumiem, saskaņā ar ASV likumiem, saskaņā ar citiem valstu likumiem un doties uz to brīnišķo zemi, kur viņiem ir vislabāk. Es šaubos, vai šī Latvija viņiem ir vislabākā. Es šaubos par to, vai viņi šeit cīnās par to pilsonību šeit, tāpēc, ka šī ir tā sapņu zeme.

Tātad kolēģi, faktiski es gribētu noraidīt gan šos komisijas ieteikumus, gan arī Tomiņa kunga priekšlikumu. Es gribētu jums, vēl ir laiks pārdomāt pirms balsošanas par LNNK priekšlikumu. Tātad mēs būsim izpildījuši daudz ko, mēs būsim atraduši kopsaucēju, bet tas nenozīmē, ka mums sava tauta, sava valsts ir jāupurē kaut kādiem ieteikumiem, kuri nebūt nav tik izsvērti un nav tik strīdīgi. Eiropas institūcijas par to strīdas un es domāju, vēl ilgus gadus strīdēsies, kādā veidā to traktēt. Jo ne tikai Latvijā ir šāds stāvoklis. Paskatieties, kas notiek pasaulē, kur ir šis lielais migrantu pieplūdums, kā tur sākās ierobežojošie likumi, kādā veidā šeit sāk skatīties kas varētu iebraukt, kas nevarētu iebraukt, kā pret viņiem attiekties. Un tāds ir daudzu valstu likums un liktenis. Tātad, cienītie kolēģi, es jums vēlreiz gribētu lūgt izvērtēt un pārdomāt LNNK priekšlikumu. Tas ir vienīgais variants no šobrīd piedāvātajiem, kurš neparedz Latvijā pilsonības nulles variantu. Un ja mana atmiņa neviļ, tad visu mūsu priekšvēlēšanu programmās faktiski bija - noliegt Nulles variantu pirmkārt. Un otrkārt - ievērot noteiktas kvotas. Es skatos, ka šobrīd sākas visādi teoretizējumi, ar kuriem mēģina apspēlēt, kad redziet, tās jau ir izstieptas kvotas. Nē, cilvēki mīļie, tas ir izstiepts Nulles variants. Tātad vēlreiz es lūgšu pārdomāt un atbalstīt LNNK priekšlikumu. Paldies par uzmanību. (Aplausi).

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam Aivars Berķis.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Iepriekšējā reizē, balsojot par PIlsonības likumu, mēs nobalsojām šo likumu ar aptuveni trīs ceturtdaļām no klātesošo deputātu skaita. Tātad tas liecināja par to, ka acīmredzot tajā brīdī šis likums bija pietiekami optimāli izstrādāts un tajā brīdī mēs tā nobalsojām. Lai gan tas arī bija zināms kompromisa variants. Tomēr kā rāda notikumu attīstība Latvijā, pēdējo lielo valsts vīru vizītes, Eiropas nostāja, kā arī pats galvenais - ļoti plaši izvērstā diskusija Latvijas presē un ne tikai presē, bet arī sabiedrībā, es, protams, varu apgalvot to, ka ne jau tikai un vienīgi kvotu princips var izšķirt latviešu tautas izdzīvošanu vai neizdzīvošanu. Iepriekšminētais un redzētais liecina par to, ka šis ierobežojuma princips nebūs nav vienīgais garants Latviešu tautas izdzīvošanai. Vēl daudz būtiskāk par to ir tas, vai mēs spēsim Latvijā īstenot pareizu valodas, izglītības, demogrāfisko politiku un tā tālāk. Jā, demogrāfiskai politikai šodien ir vajadzīga nauda, izglītības reformai tāpat ir vajadzīga nauda, bet ne tikai. Ir vajadzīga kaut vai tajā pašā valodu politikā ir pirmkārt vajadzīga mūsu pašu latviešu nelokāma nostādne savas gribas īstenošanā, jo kvotas, es vēlreiz saku, tā nav panaceja, lai mēs šo jautājumu atrisinātu. Burtiski dažas dienas atpakaļ es braucu vilcienā uz Valmieru un sēdēju kopā ar Valmieras policijas pulka kareivjiem. Un tur bija kādi desmit kareivji. Deviņi latvieši un viens krievs. Kur vēl labāka situācija integrēšanai pie šādām skaitliskām attiecībām kā tas mums ir armijā, ņemot vērā mūsu pilsoņu skaitu atkarībā no tautības. Kur vēl ideālāka situācija, kur vēl labāka vide nekā šī dienesta biedru vide. Diemžēl, lai gan cik varēja noprast, šis krievs saprata latviski, visi šie deviņi mūsu latvju jaunekļi ar viņu runāja krieviski. Un neviens neviena vārdiņa viņu runā ar viņu, neiebilda latviski. Ar šādu nostāju mums nepalīdzēs neviena kvota. Un to mums visiem vajadzētu saprast.

Valodu politika. Neapšaubāmi diezgan daudz kas ir izdarīts, bet kaut vai tādas elementāras lietas, ka mēs joprojām neesam atrisinājuši to jautājumu, kas saistās ar materiālo pabalstu, valodu inspektoriem, kam bieži iznāk cīnīties kā Donkihotiem ar vējdzirnavām, ka valodu centra speciālistiem, man liekas, ir vismazākās algas no visām valdības pakļautībā esošajām iestādēm, tā ka es domāju, arī šie jautājumi ir jārisina. Un jāsaka atklāti, tiešām, šīs bažas arī mani neatstāj un skaidrs, ka šobrīd mēs esam par vājiem, lai spētu cittautieši integrēt mūsu sabiedrībā. Mums pietrūkst šī stingrā mugurkaula, mums varbūt pietrūkst arī viena otra risinājuma valdības līmenī. Un tāpēc ir ļoti būtiski šodien iegūt laiku, iegūt laiku līdz tam brīdim, kamēr mēs jūtamies pietiekami stipri. Jāsaka atklāti, ka šis te kvotu princips zināmā mērā būtu lielāks garants, it kā, lai šos nosacījumus īstenotu. Bet tajā pat laikā tas izkārtojums, kādu mums šodien sniedz Juridiskā komisija pēdējā variantā ir tomēr pietiekami nopietns un aptver pietiekami ilgu laika posmu, lai naturalizāciju nepadarītu masveidīgu un lai mēs spētu kontrolēt šo procesu un vajadzīgā brīdī, ja tas būtu nepieciešams, arī atgriezties pie šī kvotu jeb ierobežojošā principa. Mums ir laiks tam dots, jo šis naturalizācijas izkārtojums kā patreiz tiek piedāvāts, ir pietiekošs ilgā laika posmā. Neapšaubāmi, tie, kas mūs pamāca, vajadzētu arī saprast vienu, ka mums Latvijā ir tomēr būtiski, lai tuvā pārredzamā nākotnē latviešiem vēlētajās institūcijās, pirmkārt jau augstākajās varas institūcijās un otrkārt varas institūcijās Rīgā, būtu šis vairākums. Jo pretējā gadījumā, ja mēs šo vairākumu zaudēsim īsā laika posmā, es atkārtoju vēlreiz, mēs nebūsim pietiekami stipri, lai kontrolētu situāciju, mēs nebūsim tik stipri, mēs nebūsim integrētspējīgi sabiedrību. Un nav jau noslēpums, ka šodien, piemēram, konkrēts gadījums ar šo Rīgas bēdīgi slaveno 26.vidusskolu. Tas ir objektīvs gadījums, kad ir jāreorganizē skolu tīkls, jo objektīvi ir rādītāji, ka latviešu skolās skolēnu skaits ļoti strauji pieaug, bet skolās ar krievu mācību valodu samazinās, bet ir vajadzīga šobrīd Rīgā vara, kas spētu pieņemt lēmumu, lai šo procesu virzītu tālāk un šis process galu galā ir arī cittautiešu interesēs, jo šobrīd ļoti daudzi cittautiešu vecāki grib savus bērnus sūtīt tieši latviešu skolā. Un, piemēram, Daugavpilī, kur latviešiem šī kvoruma šobrīd jau vairs nav, neskatoties uz to, ka pilsētas mērs Vidavskis ir samērā pragmatisks cilvēks, diez vai Daugavpilī dome šobrīd riskēs pieņemt lēmumu kādu krievu skolu situācijas uzlabošanas labad reorganizēt par latviešu skolu, jo tur šī kvoruma nav. Tāpēc vēlreiz es atkārtoju, mums ir vajadzīgs laiks. Mēs jau redzam, skatoties kaut vai uz Ukrainas piemēru, kur Austrumukrainā savā laikā tauta tika nomērdēta badā Ukrainas pamatiedzīvotāji un šobrīd pamatā šeit dzīvo ieceļotāji, kolonisti, un līdz ar to mēs arī redzam, kādā situācijā šobrīd ir Ukraina. Ukraina ir sašķelšanās priekšvakarā. Kad Rietumukrainai ir pilnīgi citas nostādnes kā Austrumukrainai. Pie kā noved kolonizācija, pie kā noved attiecīgās pamattautības padarīšana faktiski par mazākuma tautību savā zemē. Un galvenais, ka visiem ir balsošanas tiesības. Tā ka to mums, protams, vajadzētu atcerēties un arī Eiropas ekspertiem vajadzētu atcerēties to, ka Latvijai ir vajadzīgs laiks, lai mēs būtu pietiekami stipri, lai varētu stabili veidot savu sabiedrību. Atcerēsimies arī to, ka ja kolonizācija Latvijā būtu turpinājusies vēl, okupācija būtu turpinājusies vēl gadus piecus, tad mēs vispār būtu bezcerīgā situācijā, jo Augstākā padome savā laikā pieņēma neatkarību ar dažu balsu pārsvaru. Un tad šo balsu skaits būtu nepietiekams, lai mēs varētu iet šo civilizēto atbrīvošanās ceļu, šo parlamentāro ceļu, par kuru mūs tā cildina Eiropa. Vēl daži gadi un mēs būtu bezdibeņa priekšā. Neapšaubāmi, Eiropas attieksme pret mums diezgan duāla. Es ticu tam, ka šeit, arī zālē klātesošie Eiropas pārstāvji neapšaubāmi, vēl mums labu, bet neapšaubāmi, ka pasaulē un arī Eiropā lielajā politikā pastāv objektīvās realitātes, ar kurām diemžēl mums ir jārēķinās. Mums šodien ir ar tām jārēķinās. Un mums ir jārēķinās ar to, ka Eiropas ražotājiem Eiropai, ne jau tik daudz interesē mūsu mazās latviešu tautas izdzīvošana vai neizdzīvošana, ka Eiropai pirmkārt interesē noieta tirgus, Krievija ar saviem 150 miljoniem plus vēl 100 miljoni NVS pārējās valstīs ir milzīgs noieta tirgus Rietumeiropas produkcijai. Ir ieguldītas lielas investīcijas, Krievija ir lielos parādos. Eiropa uztraucas par savu naudu. Tā uztraucas arī par savu ražotāju, par saviem cilvēkiem, kuri ražo produkciju, kurai kaut kur ir vajadzīgs noiets. Ar to ir jārēķinās. Jo Eiropa par to domās visu laiku.

Nr.9

Dz.Ābiķis. Jārēķinās, jo Eiropa par to domās visu laiku un ar to mums Latvijā šeit diemžēl, bet ir jārēķinās. Diez vai Eiropai un visai pasaulei nav simpātiju pret Tibetas tautu, kuru ir piemeklējis stipri līdzīgs liktenis, kā savulaik Baltiju. Arī Tibetā, tibetieši jau ir kļuvuši kolonizācijas rezultātā par minoritāti un es negribu ticēt, ka pasaulē cilvēki nevēl Tibetai labu. Bet jāatcerās arī tas, ka Ķīna ar savu miljardu iedzīvotāju, tas ir milzīgs turgus, tas ir milzīgs tirgus, tas ir milzīgs tirgus attīstītajai pasaulei, tas ir milzīgs iespēju lauks biznesam, investīcijām, peļņas avots un tā tālāk, un tā joprojām. Un diemžēl ar šo realitāti ir jārēķinās un jārēķinās ir arī diemžēl mums. Un ne jau tas kvotu princips Eiropai it kā viņš nav tik pieņemams it kā, ja, tas it kā nav Eiropas princips. Mēs jau ļoti labi zinām, ka arī Eiropas bumbvedēji bombardēja Kuveitu un Kuveitā, starp citu, no 2 miljona 142 tūkstošiem pamatiedzīvotāju pilsoņi ir tikai 826 tūkstoši un pārējiem praktiski tikpat kā nav cerību uz pilsonību, jo tie ir imigranti, iebraucēji no Dienvidāzijas pamatā un viņiem nav cerību šo pilsonību saņemt, bet jāņem ir vērā tas, ka Huseins tomēr nebija tik spēcīgs, lai viņam nemēģinātu izlauzt priekšzobus un otrkārt, ka Kuveitā bija šie naftas lauki un diemžēl mums šo naftas lauku nav un arī mūsu kaimiņš ir daudz spēcīgāks un tā diemžēl ir realitāte, tā ir realitāte ar kuru arī mums ir jārēķinās. Jo jāsaprot ir tas, ka pasaule pēc Otrā pasaules kara ir kļuvusi daudz daudz mazāka, tā ir kļuvusi daudz sasaistītāka savā starpā un šobrīd izolacionisma politika Eiropā praktiski ir neiespējama. Un lai kā tas būtu ar to realitāti šodien diemžēl ir jārēķinās. Neapšaubāmi arī Eiropu tuvākajā laikā un vēl varbūt vairāk tālākajā laikā negaida vieglas dienas, jo mēs ļoti labi zinām, ka Turcija, it kā jau šobrīd ir Eiropas valsts, bet Kipras problēma pastāv, kurdu - kuru skaits ir aptuveni 10 reizes lielāks nekā latviešu skaits - problēma pastāv, ka neskatoties uz visiem ierobežojumiem Eiropai būs jārēķinās ar arvien pieaugošo imigrācijas procesu, ko ar nekādiem ierobežojumiem kā uzskata lielākie migrācijas speciālisti, Eiropa nespēs ierobežot, ar to Eiropai būs jārēķinās. Eiropai būs jārēķinās ar Dienvidaustrumu un Austrumu Āzijas tīģeriem, kas izkonkurē Eiropas preces, jo Eiropa grib saglabāt ne tikai augstražīgu darbu, bet arī pilnīgas sociālās garantijas, Eiropu negaida viegli laiki. Bet mums šobrīd tomēr šajā situācijā, es domāju, ir jābūt reālistiem, un jāvadās pēc tā principa, ka šobrīd, kā rāda burtiski paši svaigākie notikumi, ka mums šobrīd nav citas izejas, kā iekļauties Eiropā mums nav alternatīvas. Un tāpēc diemžēl mums ir jāvadās pēc principa, vilks ir paēdis un kaza dzīva. Mūsu likums būs daudzmaz saskaņots ar Eiropas prasībām, bet likums šobrīd ir izstrādāts tā, naturalizācijas process ir pietiekami ilgs, lai kaza, lai latviešu tauta būtu dzīva. Un mums nepārprotami, mēs varēsim, ņemot vērā šo procesa izstieptību, mēs varēsim, mēs paspēsim atgriezties arī pie kvotu principa, mums tam ir dots laiks, jo ņemot vērā likuma naturalizācijas nosacījumu izkārtojumu, mums tas būs iespējams izdarīt. Un es uzskatu šobrīd, ka pats svarīgākais ir, pats svarīgākais, sakārtot šo te neturalizācijas procesu. Nostrādāt šo mehānismu perfekti. Saeimā šai uzruadzības komisijai, manuprāt, būtu jākļūst par patstāvīgu komisiju, mums ir perfekti jāizstrādā valodas prasmes iegūšanas prasības, perfekti. Mums ir jāvadās no veselā saprāta, lai nepadarītu šo naturalizāciju masveidīgu, lai mēs visu laiku kontrolētu šo procesu un tiešām nepieciešamības gadījumā pie jautājuma arī par šo te aritmetisko kvotu, mēs varēsim pie tā atgriezties. Tāpēc, ņemot vērā šo ārkārtīgi sarežģīto situāciju, ņemot vērā šo situāciju kāda patreiz ir reāli politikā, mums šobrīd ir vajadzīgs iespējami ātri iekļauties Eiropas struktūrās un tajā pat laikā ar latviešu zemnieka viltību un ar stingru mugurkaulu īstenot sekmīgi savu politiku, lai latviešu tauta sekmīgi izdzīvotu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Ābiķi, es jums izsaku piezīmi, par ne visai veiksmīgu salīdzinājuma pielietošanu. Nākamais runā Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam Aleksandrs Pētersons.

A.Berķis (LZS).

Godātais Prezidenta kungs, godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Savā programmā Zemnieku savienība par pilsonību rakstīja, ka šis jautājums jāatrisina ņemot vērā Latvijā nodzīvotos gadus un kvotas. Mēs bijām apdomīgi un neierakstījām konkrētus skaitļus, jo sapratām, ka te vajadzīga nopietna analīze un nopietna viedokļu saskaņošana. Mēs patiešām varam strīdēties, kas tad īsti ir kvota un varam arī teikt, ka katra kvota galu galā noved pie vesela, ja to izstiep ļoti daudzu gadu garumā. Mēs arī esam ierakstījuši savā tajā pašā programmā un tajā pašā vietā, ka pilsonības jautājums jārisinā ātri un izlēmīgi un no šī ātruma un izlēmīguma mēs diemžēl esam pamatīgi attālinājušies. Gandrīz 20 reizes tiekoties ar dažādu Eiropas valstu un organizāciju amatpersonām, man ir bijusi iespēja pārliecināties, ka Latvijas iekļaušanās Eiropas saimnieciskajā un drošības sistēmā būs apgrūtināta, pareizāk sakot, nebūs iespējama, ja mēs atstāsim savā pilsonības likumā to nenoteiktību, kāda šobrīd ir 21.jūnijā nobalsotajā 14.panta redakcijā. Man nav iznācis tikties ne ar vienu, kas būtu pieļāvis domu, ka Eiropa mums būtu gatava dot kādas priekšrocības vai ar mums taisīt kādu izņēmumu, nevienu, un es saprotu, ka arī Budovska kungam, kurš šeit runāja pirms manis, nav bijis tādas iespējas, kaut arī, tādu cilvēku atrast un tādu viedokli dzirdēt, kaut arī, un šeit sēdošie vēstnieku kungi un kudzes var to apliecināt, es esmu teicis visus iespējamos argumentus, kāpēc mums nepatiktu tāds Pilsonības likums un kāpēc mēs tik ļoti nevēlamies būt tik laipni kā to vēlētos Eiropa. Šie argumenti nav neko līdzējuši, mums ir jākonstatē šis fakts. Mēs, protams, es arī saprotu, ka Eiropai īstenībā nav citas izejas, jo īsta izeja būtu tikai tad, ja Eiropas spēkos būtu piespiest šiem te cilvēkiem, kas pret mūsu gribu ir ienākuši, šiem daudzjiem simtiem tūkstošiem atkal no šejienes aiziet un, ja Eiropa to nespēj un nevar uzņemties, tad nākošais loģiskais solis ir gādāt, lai viņiem te paliekot būtu kaut kāda saskaņa. Mēs, protams, varam neklausīties Eiropu, varam palikt lepnā vienatnē, viena, absolūti neatkarīga valsts un cerēt, ka Krievija vienmēr būs stabila, ka Krievijā vienmēr būs stabila un mums draudzīga valdība, kas svēti ievēros mūsu suverenitāti, mēs arī varam cerēt, ka 700 tūkstoši nepilsoņi, kas šobrīd dzīvo Latvijā, dzīvos mierīgi un lēnprātīgi arī turpmāk un necentīsies izraisīs nekārtības, kuras pēc tam varētu izmantot kaimiņvalsts, lai mūs atkal iekļautu atpakaļ savā impērijā. Mēs to varam cerēt. Un savukārt protams taisnība arī tiem, kuri saka, ka arī iekļaušanās Eiropā, Eiropas struktūrās nav absolūta garantija, ka pēc tam mums nekas nevar draudēt. Nu tas ir gluži tāpat kā ar darbagaldu, kurā viens neuzliek drošinātāju un nostrādā mierīgi visu savu mūžu un nekas ar viņu nenotiek un atkal kāds cits par spīti drošinātājam, tomēr pamanās iegrūst un caur restēm nozāģēt pirkstu, bet, ja jūs esat rūnīcas īpašnieks vai uzņēmējs, tad jums diemžēl nav tādu tiesību šos drošinātājus darbagaldam neuzlikt un ja mēs lemjam valsts likteni, tad mums arī tomēr nav tiesības vest savu valsti par riskantu ceļu, bet ir jāizvēlās visdrošākais variants savas valsts neatkarības nodrošināšanai un savas tautas izdzīvošanai. Un nevis spītīgi turēties, riskēt un spītīgi turēties pie ierakstiem, kuri runā par notikumiem pēc 2000.gada un kurus atkarībā no tad izveidojušās situācijas varēs grozīt nākamā, aiznākamā un vēl aiizaiznākamā Saeima. Un ja mēs pārvēlēsim labi bieži Saeimu, tad varbūt vēl daudz biežāk. Šis apsvērums man liek izturēties noraidoši arī pret tiem labojumu variantiem, kas te ieteikti, jo ja mēs sāksim par tiem strīdēties un vieni balsoim par vienu un citi par citu variantu, tad visticamāk, ka paliks tas pats vecais variants pret kuru Valsts prezidents jau ir iebildus un kas Eiropai nav pieņemams. Īsāk sakot, es balsošu par Juridiskās komisijas variantu un iesaku to darīt arī savas frakcijas vīriem. Un tiem, kas runā par šo pantu kā nulles variantu, es tomēr gribu ieteikt atkal un atkal izlasīt visu likumu, it īpaši likuma 11.pantu, kur minētas astoņu kategoriju personas, kuras nevar tikt uzņemtas pilsonībā un kur plašākais 5.apakšpunkts noteic, ka pilsonībā nevar tikt uzņemtas personas, kuras pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīves vietu tieši pēc demobilizēšanās no PSRS Krievijas Bruņotajiem spēkiem vai iekšējā karaspēka. Tā kā patiesībā tie, kas te nākuši ar ieročiem nevar tikt, kļūt par Latvijas pilsoņiem. Un nemaz nerunāšu par valodas prasmi, kura daudziem cittautiešiem šķiet nepārvarams šķerslis par ko viņi arī ir sūdzējušies un kuru savukārt uzņēmīgākie, uzņēmīgi sākuši pārvarēt tie, kuri patiesi ir gatavi integrēties latviešu sabiedrībā. Pirms divām nedēļām es biju, piemēram, divās ģimenēs Kuldīgas rajonā Rendas pagastā, divās zemnieku ģimenēs, katrā tur ir trīs savi bērni un katrā klāt pieņemts viens krievu bērns, kuru vecākli ir nodevuši šajā ģimenē un viņš tur strādā un rotaļājās un dara, protams, arī palaidnības un mācās latviešu valodu, lai pēc tam varētu mācīties latviešu skolā un vecāki maksā pusotru latu par šā bērna uzturēšanu, ēdināšanu, jo apzinās, ka citādi šie bērni nevarēs integrēties latviskā sabiedrībā un latviskā vidē. Nu tādi ir mani praktiskie secinājumi, kāpēc mums ir šis solis jāapsver un jāiet uz to un par Juridiskās komisijas izstrādāto ilgi un grūti strīdēto un pieņemto variantu jānobalso.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Pētersons - "Tçvzemei un brīvībai", pēc tam deputāts Seiksts.

A.Pētersons (TB).

Godātais Valsts prezident, godātā Saeima, dāmas un kungi! Mēs esam labu brīdi klausījušies atsevišķu deputātu domas, esam atzinuši vienu otru domu, esam nopēluši, bet šajā svarīgajā brīdī, kā saka dzejnieks, runa nav par krekliem, bet par sirdsapziņām un tauta, kura ilgu laiku, mūsu cietējtauta ir gaidījusi brīvību un kuru viņa it kā ir dabūjusi, tagad varētu sākt domāt par savas nākotnes celšanu par savas nākotnes veidošanu. Bet pēkšņi Pilsonības likums, pēkšņi Latvijas-Krievijas ratifikācija un es domāju, ka tālāk nav ko runāt par šo ratifikāciju, jo visiem zināms, kas mūs sagaida. Mēs ļoti labi visi zinām, kas 1940.gadā ienāca mūsu zemē, mēs visi ļoti labi zinām, ka šeit paliek represīvais aparāts, militārais, partijas aparāts, administratīvais aparāts, visi paliek. Un es negribu teikt, ka viņi mīl latviešu valodu, latviešu tautu. Es noņemu cepuri tā cilvēka priekšā, kurš ciena mūsu valodu, kurš ciena mūsu tradīcijas, kurš ir ar mieru sadarboties. Bet pēkšņi Pilsonības likums, faktiski nulles variants gatavojās jau sen. Es ļoti daudz varētu teikt to, ko pateica Māris Budovskis, bet es negribu atkārtoties. Es piekrītu tam, ka ir nulles variants. Visādā veidā patapināts, visādā veidā pastiepts, visādā veidā apspēlēts. Un šeit es gribētu pieminēt Amerikas Prezidenta Linkolna vārdus par kuriem neskopojās arī Klintons runādams pie Brīvības pieminekļa. Bet lika citā variācijā skanēt. Var kādu laiku vienu muļķot, var kādu laiku visus muļķot, bet visus visu laiku muļķot, tas neiet cauri. Un šeit es velku paralēles pašlaik ar mūsu tautas likteni, ar visiem līgumiem, kas mums ir parakstīti un kuri mums draud un par kuriem mēs gribam balsot. Tiek apspēlēts mūsu tautas dzīvības jautājums. Eiropa un plašā sabiedrība ļoti labi saprot, kad vairs ar tiem līdzekļiem ar ko krievu impērija iznīcināja īsā laikā simts tautas, plūcot viņām saknes, iznīcināja viņu valodu, ar tiem līdzekļiem latviešu tautu vairs nevarēs iznīcināt, tāpēc tiek ņemta palīgā cilvēktiesību likumi, tiek organizētas komisijas, tiek piesaukta demokrātija, tiek veidots kaut kāds monstrs, kurā iebāzt Latviju, bet galvenais...

Nr. 10

A.Pētersons.

kaut kāds monstrs, kurā iebāzt Latviju, bet galvenais - kā likumu pārkāpēju. Tiek piesauktas minoritātes, tiek piesaukta integrācija, bet es domāju, ka mēs visi saprotam, ka tas ir viss pret latviešu tautu. Un tāpēc ir brīnums, ka mūsu valdībā un mūsu Saeimā ir cilvēki, deputāti un valdības locekļi, kuri ar mieru ir cīnīties par šo integrāciju, kuri ir ar mieru cīnīties pret cilvēku tiesībām pēdiņās. Mums pat ir Cilvēktiesību ministrija nodibināta, kura cīnās par to, lai svešzemnieki paliktu Latvijā! Es domāju, ka šīs ministrijas darbība ir skaidra. Es uzaicinātu valdību nodibināt Latvijas nācijas tiesību un aizsardzības ministriju, kura tiešām varētu strādāt tā, lai parādītu pasaulei un Eiropai Latvijas tēlu, īsto Latvijas tēlu, ne tā, kā to ir parādījuši līdzšinējie ārlietu mūsu emisāri, kuri ir braukājuši pa Eiropu un pa pasauli, kuri ir klanījušies un piekrituši visām tām interesēm, kuras grib nogāzt pār Latviju. Par tautu, kurai taisās cirst saknes. Burtiski cirst saknes. Tāpēc es vēlreiz uzaicinu - Eiropas pārstāvi, klausaties, vai Eiropa grib, lai latviešu tautu iznīcinātu tāpat kā tās simt tautas, ko krievu impērija iznīcināja? Mums arī ir savs gods, sava patiesība un savs pašlepnums un tautas pašcieņa. Un to mēs nedrīkstam zaudēt. Mēs jau daudz ko esam zaudējuši, bet vēl viss nav pagalam.

Un beigās es gribētu jums citēt Andreja Eglīša vārdus:

"Ar tautas brīvestību nejoko,

Kaut svešinieks mums sūta saldu dziesmu.

Par dziļu sirdī neieņem to,

Tā pilna maldību un tuvojošos briesmu.

Ar tautas brīvestību nejoko,

Kaut acu plakstiņš dziesmā jāizslauka,

Birst ziedi aizraudāti

Vecai mātes ābelei uz svešnieka artā tēva lauka.

Ar tautas brīvestību nejoko,

Tā nedalāma mums visiem un viena."

Paldies.

Priekšsēdētājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Seiksts (LC).

Godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Daudz kas no tā, ko es būtu gribējis teikt, ir pateikts. Bet es izmantošu savu iespēju, lai pievienotos tai deputātu daļai, kas pēc mana vērtējuma skatās uz lietām pragmātiski.

Es pilnībā atbalstu deputāts kā cilvēks Valsts prezidenta lēmumu par šī likuma 14. panta pārskatīšanu. Godātie kolēģi! Būsim godīgi un paskatīsimies kaut nedaudz atpakaļ. Mēs visu laiku mēģinām iztēlot notikumus, ka nupat šis jautājums ir parādījies un nu mēs viņu tagad ļoti prātīgi risinām. Lai ir atļauts atgādināt kolēģiem, ka jau Augstākā padome savā laikā pilnā nopietnībā Dinēviča kungam sēžot tur priekšā runāja - vai Augstākā padome drīkst pieņemt Pilsonības likumu. Un tad gan būtu noticis kaut kas traģisks... tad gan kaut kas tuvs nulles variantam varēja būt pieņemts, bet tam ir laimīgi tikts pāri. Mēs nevarējām pāris gadus atpakaļ sapņot par tik stingru filtru, kāds ir ielikts šajā likumā. Un tāpēc novērtēsim savu virzību pareizā virzienā un likums ir tāds, par kuru es vēlreiz varu pateikt - daudzi pat sapņot nevarēja kādu laiku atpakaļ.

Godātie kolēģi! Nevajag radio klausītājus maldināt un visu laiku cilāt kā milnu nulles variantu. Visi, kas ir lasījuši likumu no A līdz Z un iepazinušies ar filtru, kāds tur ir iekšā, tā es nosaucu tos kritērijus, pēc kuriem var piešķirt pilsonību, ļoti labi zina, ka ne par kādu nulles variantu šeit nav runa. Un tāpēc būsim vismaz godīgi savā starpā vai arī tad vienosimies, ka šeit mēs runājam vienu, domājam citu, bet radio klausītājiem deklarējam vēl kaut k.

Godātie kolēģi! Domāju, ka daudz jauna nepateikšu, bet izteikšu savu visstingrāko pārliecību. Latvija ir valsts, kurai vienmēr būs jāizvēlās. Trīsdesmitajos gados Latvija mēģināja attālināties vienādā attālumā no Rietumiem un no Astrumiem. Pie kā tas noveda - mēs ļoti labi zinām. Labi, šoreiz nav priekškara apstākļi, bet ir Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, Latvijas... piedodiet, bet es pat teikšu tā, ka šis stāvoklis citu valstu ģeopolitiskajās interesēs vienmēr mums liks izvēlēties. Un ja man ir šodien iespēja kaut par mata tiesu... es runāšu pilnīgi atklāti, neesmu ne ārlietu ministrs, ne Valsts prezidents, kuriem jārunā diplomātiskāk, es runāšu pilnīgi atklāti. Ja ir kaut par mata tiesu iespēja attālināties no Austrumiem, es to darīšu nešauboties. Un es neredzu šeit diktātu no Eiropas padomes puses. Budovska kungs, jūs parādījāt sevi kā ļoti lielu speciālistu minoritāšu jautājumos, piekrītiet, ka arī citiem ir kaut kāda nojēga šajos jautājumos. Ja jūs runājat par minoritāšu problēmu, es jums pateikšu skaidri un gaiši - es pilnīgi piekrītu jums tur, ka mūsu vēsturiskās minoritātes, nenosaukšu visas - krievu vecticībnieki, ebreji, lietuvieši, poļi, igauņi, čigāni un tā tālāk, - ar tām nav un nebūs problēmu. Un es jums pilnīgi piekrītu, Budovska kungs, arī tur, ka man absolūti nav pieņemama un patīkama kaut kāda integrēšanās šeit un mākslīga šo te 600 tūkštošu vai 700 tūkstošu iedzīvināšana šeit, bet jāskatās tad ir reāli. Līdz ko jūs to nodeklarējāt, tad nākošais - sakiet, lūdzu - kā mēs reāli risināsim? Kā es redzu šīs problēmas risināšanu? Es te redzu vienīgo izeju - mēs taču nenolaidīsimies tik tālu, lai te sāktu atkal runāt par deportācijām vai vēl kaut ko. Mēs to ne varam, ne gribam, ne spējam izdarīt. Nu tad runāsim, kur mēs varam šo te problēmu atrisināt? Kaut cik tuvinoties Eiropai? Kaut kādā veidā organizējot, tīri praktiski runājot, repatriācijas progranmmu, gaidot Rietumu atbalstu šai repatriācijas kustībai? Fondus veidojot? Radot šiem cilvēkiem apstākļus, lai viņi brauc projām? Es gribu, lai viņi brauc projām. Civilizēti lai brauc prom, bet taču ne nodeklarējot un tālāk neko nepasakot.

Godātie kolēģi! Mēs nevaram cerēt, ka Eiropas padome vai integrēšanās Eiropā var notikt neizvirzot vispār nekādus noteikumus. Ziniet, Dānijas seminārā mēs analizējām un ļoti daudz runājām un tur viņi ir faktiski ļoti draudzīgi noskaņoti, bet viņi izteica pat neizpratni, ka mums pat nacionālais moments parādās pilsonības piešķiršanas jautājumos. Viņiem to ir grūti saprast, mēs pēc tam viņiem to skaidrojām, ka mēs nevaram vienādi izturēties pret 600 tūkstošiem no Austrumiem iebraukušo un mūsu lietuviešiem un igauņiem un tāpēc ir šis nacionālais moments klāt.

Godātie kolēģi! Es ar visu atbildības sajūtu gan balsošu, gan arī aicinu visus, kas pragmātiski domā, balsot par Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas kopējo lēmumu un vēlreiz, kā es sapratu, arī par Valsts prezidenta akceptēto šo te redakciju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Pēterim Tabūnam - LNNK. Pēc tam - Andrejs Panteļējevs

P.Tabūns (LNNK).

Augsti godātais Prezidenta kungs, cienījamie kolēģi, pārējie, kas šeit piedalās šajā parlamenta sēdē! Es laikam labāk nepateikšu, neizteikšu šo bažu, šo traģisko situāciju, kurā atrodamies, nekā to pateica Berklava kungs, Budovska kungs un arī Pētersona kungs. Bet brīdis ir pārāk nopietns, lai es klusētu. Pārāk nopietns. Un nopietnāks, iespējams, nekā jebkad agrāk.

Un es sākšu ar to, ko ar lielu virsrakstu pavisam nesen, 20. jūlijā, publicēja "Neatkarīgā Cīņa", ka Birkavs, mūsu Ministru prezidents, atgriežoties no Briseles, jūs zināt, kas tur notika, es laika ekonomijas dēļ neteikšu un tuvāk nestāstīšu, teica tā: Latvijai beidzies Otrais pasaules karš. Ļoti precīzi, lieliem burtiem. Mēs esam pabeiguši Otro pasaules karu atgriežoties tur, kur bijām Eiropā. Lūk, cik viegli! Ar vienu dokumentu, ar vienu parakstu mēs esam atgriezušies Eiropā! Un tad man ir jāsaka uzreiz tiem, kuri šeit tik ļoti ir nobažījušies un grib piekopt viltu, it kā tur ārzemēs - gan Rietumos, gan Austrumos - būtu muļķīši , un saka, ka mums jāpiekopj viltība. Jūsu viltība jau sen ir visiem zināma. Kas tad tā par viltību, kura sen visiem zināma? Ar šādu viltību tātad mēs gribam iekļūt Eiropā. Bet mēs, tad jau izrādās, ka esam Eiropā! Tad ko tad mēs te spēlējam teātrīti un gribam pieņemt šo Pilsonības likumu, palabot un tad, lūk, mēs iekļūsim Eiropā? Vai otrreiz? Otrreiz iekļūsim Eiropā? Un ir vietā un īstā laikā atgādināt mūsu situāciju, to, ko atgādināja mani kolēģi, par to, ka nav nevienas valsts laikam pasaulē, kurā atrastos tik daudz svešu, naidīgu, nelojālu, sauciet kā jūs gribat, pilsoņi, nekā tas atrodas pie mums... cilvēku. Nav! Un šis ir nulles variants. Ļoti interesanti ir iznācis. Mēs sākumā noraidījām "Lîdztiesības" pilsonības variant, bet tagad, kad esam izcīkstējušies mēnešiem ilgi un jāteic, ka gadiem ilgi, faktiski mēs pieņemam "Lîdztiesības" vai Interfrontes variantu. Bravo! Lūdzu aplausus! Tā nu tas ir. Tik tālu mēs esam aizgājuši. Un ja runājam par to, es jau agrāk iepriekšējā reizē runājot par pilsonību, atgādināju, ka laikam jau mūsu varas vīriem un tiem, kuri brauc uz ārzemēm, klausoties šos padomus vajadzēja atgādināt vismaz, es domāju, ka vajadzēja vismaz uzrakstīt un iesniegt konkrētas lietas un paprasīt, paši, protams, viņi nepiedāvās, lai palīdz mums novērst to, kas noticis šo 50 gadu laikā. Es jau atgādināju toreiz, lai katra no valstīm vismaz pa 10 tūkstošiem šo bezdzimtenes cilvēku, kuru te ir atliku likām, paņem. Viņi nenoslīks, viņiem tas sastādīs tikai kādu nulle un cik tur procentu no viņu nacionālā sastāva. Bet mēs slīkstam un mēs slīksim.

Es gribu atgādināt, ka katra piekāpšanās un to liecina katra mūsu diena, visi šie pieci gadi neatkarības cīņas, katra piekāpšanās ir kārtējais solis, lai prasītu vēl un vēl. Jūs redzējat šodien šeit sanākušos interfrontiešus. Jūs gribat dot viņiem pilsonību. Vienai daļai līdz 2000.gadam, pārējiem visiem - pēc 2000. gada. Lūk, viņi drīz prasīs ne tikai to, atnāks vēl vairāk, tikai tāpēc, ka mēs piekāpjamies. Pat katrs nieka šunelis, ja no viņa bēg, viņš dzīsies pakaļ un kodīs stilbos. Tāda ir patiesība, nemaz nerunājot par to lielo brūno lāci, kurš ļoti precīzi to dara.

Redziet, kā tagad Krievija jau grib uzspiest dažādā veidā šo arī līguma starp Latviju un Krieviju ratifikāciju. Viņiem ir izdevīgi, jo viņi redz, ka Latvija, šo līgumu parakstījusi, Krievija izformē, demobilizē savus armijas cilvēkus un viņš paliek šeit mierīgi, nekas netiek kontrolērts, nekas netiek veikts, viņiem tas ir ļoti izdevīgi. Un es atgādināšu to, ar ko Saeimas pirmajos mēnešos nāca klajā LNNK. Un toreiz mēs teicām: lai sakārtotu, lai glābtu valsti no šiem simttūkstošiem, daudziem simttūkstošiem cilvēku, mums ir jāiet viens ceļš - jāpieņem okupācijas fakts, ka valsts ir okupēta šeit Saeimā, mums ir jāpieņem likums par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, pēc tam Pilsonības likums un tā tālāk. Un tagad es atgādināšu, kā pavisam nesen Valsts prezidents Ulmaņa kungs jau pateica, ka žēl, ka mēs neesam sākuši ar likumu par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Redziet! Nākamais solis droši vien arī no Prezidenta puses ir gaidāms, ka pateiks - žēl, ka mēs neesam pieņēmuši šo okupācijas faktu un tad visu soli pa solim stratēģiski un taktiski visu izdarīsim tā, kā vajadzēja. Lūk, tā ir mūsu kļūda!

Bet tagad dažus vārdus par šo 14. pantu. Līdz 2000. gadam, pirmkārt, par šiem cilvēkiem, kurus mēs gribam uzņemt pilsonībā, kas ir praktiski nepieņemams, bet, ņemot vērā Saeimas sastāvu, neko citu mēs nevaram izdarīt un šodien par to jau gandrīz netiek runāts. Atminaties, kad es iepriekšējā sēdē, kad bija runa par Pilsonības likumu, atgādināju, ka līdz 2000. gadam tiks pieņemti pilsonībā 400 tūkstoši cilvēku, tad man pēc tam daudzi teica - ko tu murgo. Bet nesen Prezidenta kungs teica, ka pēc viņa aprēķiniem līdz 2000. gadam tiks uzņemti pilsonībā

Nr.11

līdz 2000.gadam tiks uzņemti pilsonībā pus miljons. Tātad man ir bijusi taisnība. Jau tas vien, jūs paši saprotiet, kādu spēku spēku samēru var ienest šeit Saeimā. Šajā mazajā valstiņā, kurā ir diarpus miljoni cilvēku. Un no tiem 25 procenti pilsoņu vidū jau tagad ir 25 procenti sveštautiešu. Kas tad būs, jau nākamajā, aiznākamajā Saeimā? Kāds tad šeit būs balsojums? Nemaz nerunājot par šo "pçc 2000. gada". Pēc 2000.gada, tur rakstīts - visiem. Vārdu sakot visem, visiem, visiem. Valstī ir tiesības, valstij ir jābūt tiesībām. No teikt kam būt pilsonim šeit un kam nebūt. Un neskatoties uz jebkādu ārvalstu spiedienu. Tā ir iejaukšanās citas valsts lietās. Padomu mēs varējām uzklausīt, bet tas nenozīmē, ka mums ir jāpieņem tas. Ārzemju padomnieki mums ir izteikuši apmēram tā, lai mēs radītu skaidrību, kas iegūs pilsonību un kas nē. Tad lūk, mūsu šeit papildinājums 14.pantā, arī ienes šo skaidrību. Skaidri un gaiši. Personas, kuras iebraukušas valstī, izņemot 13.pantā minētās naturalizētas netiek. Tāda ir situācija un viss te ir skaidrs. Punkts pa punktam - naturalizēts netiek. Gribat - dzīvojiet, gribat - brauciet prom, tā ir skaidrība gan vieniem, gan otriem. Un man izsauc dīvainas pārdomas to, ko saka Ābiķa kungs, to ko saka Berķa kungs, Seiksta kungs. Es gribētu redzēt, ka jūs būtu runājuši šādus vārdus priekšvēlēšanu kampaņā tiekoties ar cilvēkiem, un kad jūs būtu šeit Saeimā. Jūs šeit Saeimā nebūtu. Es jums varu simtprocenti apgaslvot, jūs Saeimā nesēdētu ar šādu programmu. Un ar kādām tiesībām jūs tagad lūk, uzticību pārvēršat pavisam citādi, nodevībā faktiski. Viltība. Redziet, man grib iestāstīt Seiksta kungs, Ābiķa kungs un tā tālāk, viltība. Mēs tos muļķīšus ārzemēs piekrāpsim arī tur Austrumos, it kā viņi neko nesaprot un pēc tam mēs izdarīsim to, ko vajag. Nu paklausieties, tas taču ir nenopietni priekš Saeimas, priekš deputātiem. Tas taču ir nenopietni. Tā ir vienkārši kaut kāda mīkstčaulība un vairāk nekas.

Un par integrēšanos. Nu tad izbeigsim vienreiz patiešām to muļķošanos. Tē patiešām tanī virzienā ļoti pareizi pateica Ābiķa kungs, ir desmit cilvēki, viens no tiem latvietis un deviņi krievi, un visas runas... Deviņi latvieši un viens krievs un visas runas notiek krieviski. Nu kāda te var būt integrēšanās? Ko jūs sapņojiet? Nekāda integrēšanās nebūs Latvijā. Integrēsimies mēs Krievijā tādā veidā ar šādu likumu. Tas taču ir absolūti skaidri un bērnišķīgi savādāk domāt.

Tāpēc es vēlreiz aicinu padomāt par visu to, ko līdz šim esam teikuši. Es vēlreiz atkārtošu, ko teica Berklava kungs, Budovska kungs, Pētersona kungs, jo pārāk nopietns brīdis. Te, šajās pēdējās dienās un nedēļās Saeimā un ap Saeimu virmo kaut kāds, it kā nekas nebūtu noticis, it kā nekas nedraud. Nē, draudi ir pārāk lieli. Un iegaumēsim to, iekams mēs nospiežam balsošanas pogas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrejam Panteļējevam - "Latvijas ceļš". Līdz starpbrīdim astoņas minūtes.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Vispirms es nevaru atturēties no neliela komentāra attiecībā par Tabūna piezīmēm par savādāko runāšanu pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām. Es domāju, Tabūna kungs, ja jūs, teiksim pirms vēlēšanām būtu runājis tāpat kā jūs runājāt desmit gadus atpakaļ padomju laikā pa radio, arī jūs nebūtu ievēlēts. Tā kā ar tām runāšanas maiņām mums katram ir savi vājie punkti. Un nevajag mest tik daudz akmeņus uz citiem, bet skatīties uz sevi. Es domāju, jūs droši vien bijāt arī tas, kas savā laikā arī aktīvi veidojāt gaisotni, kāpēc latvieši bija spiesti runāt krievu valodā. Un kāpēc mēs varbūt esam tajā sarežģītajā situāscijā, kādā mēs pašlaik esam.

Bet tomēr es gribētu ķerties pie jautājuma. Tātad, protams, latviešu nācijas izdzīvošana ir pamatjautājums, kāpēc mēs esam sapulcējušies šeit. Un es domāju, lielākā daļa Saeima. Noteikti tiešī šādi redz savu misiju nodrošināt latviešu nācijas izdzīvošanu. Bet es domāju, to jau atklāja mūsu priekšteči šī gadsimta sākumā, ka ir tikai viens veids latviešu nācijas izdzīvošanai. Tā ir Latvijas Valsts un Latvijas Valsts saglabāšana. Nekādi citi risinājumi, man liekas, kaut kāda veida neatrisina un nenodrošina latviešu nācijas pastāvēšanu. Valsts. Tātad faktiski mums ir jārunā par valsti un kā mēs saglabājam un stiprinām mūsu valsti. Un tagad mēs šeit redzam divus priekšlsikumus. Diens priekšlikums ir - mums ir taisnība, mēs pastāvam vienatnē ar savu taisnību, mēs neklausāmies neko, ko mums iesaka ne rietumos, ne austrumos, un rīkojamies tikai atbilstoši saviem spēles noteikumiem. Es domāju, tas ir, varbūt skaists ceļš, un šoreiz Berklava kungs neteica, bet pagājušajā sēdē viņš teica par to nomiršanu stāvus. Tas ir tiešām skaisti - nomirt stāvus, bet es nedomāju, ka tas ir tāpēc, kāpēc tauta mūs šeit ir aicinājusi. Lai mēs ļautu šai tautai nomirt stāvus. Es domāju, tauta mūs ir aicinājusi, lai mēs palīdzētu šai tautai izdzīvot un palīdzēt izdzīvot, tas nozīmē nodrošināt šīs valsts drošību. Un šeit, es protams, arī varētu skaitīt dzejoļus, es, protams, arī varētu daudz ko citu runāt, bet es esmu pieradis runāt daudz racionālākās kategorijās. Latvijas valstī nav armija, nav kodolieroču, nav, es domāju arī tik liela kareivju drosme, jo kā jau atkārtoju vēlreiz, lielākā daļa latviešu nemaz necīnījās partizāņu karā, bet tā kā Tabūna kungs aktīvi slavenajā padomju režīma radio, tātad latviešu tautai ir kaut kas cits acīmredzot par ko viņai ir tagad jādomā lai izdzīvotu. Un vienīgā iespēja acīmredzot to darīt, es domāju, ir stāties rindā ar valstīm, kuras varbūt plecu pie pleca kopā ar mums un nodrošinātu mums drošību. Un tā ir Eiropa. Patīk mums vai nē, tā ir tā Eiropa, par kuru mēs pašlaik runājam un kurai mēs esam gatavi uzgriezt muguru, pateikt mums nav vajadzīgi jūsu padomi un Eiropai ir sava dzelžaina loģika - visas struktūras tur ir savstarpēji siastītas. Eiropas padome varbūt kādam liekas formāla institūcija, kas it kā tieši nenodarbojas ar drošības jautājumiem, tieši nenodarbojas ar ekonomiskās palīdzības jautājumiem, bet Eiropas padomē ir cita misija. Eiropas padome ir pirmatnējās sertifikātu misija. Bez uzņemšanas Eiropas padomē nav domājama tālāk Latvijas integrācija ne Eiropas kopienā, ne Rietumeiropas savienībā, kas jau faktiski tieši saistīta ar aizsardzības struktūrām, ne galu galā NATO. Jo Latvija NATO var ieiet tikai caur Eiropu. Es nedomāju, ka kāds te šeit cer, ka Latvija var ielekt NATO kaut kādā savādākā veidā. Un ja mēs šo pirmo sertifikātu nepārņemsim, šo pirmo robežu nepāriesim, neiekļūsim Eiropas padomē, tad vienkārši šī tālākā ķēdīte neattīstīsies. Un mēs paliksim aiz durvīm. Iespējams, ka kopā ar Krieviju, iespējams, ka pat Eiropas padomē ir cilvēki, kas cer, ka tieši tā arī notiks. Jo viņi ļoti labi zin, ka Latvijas iestāšanās Eiropas padomē izraisīs problēmas. Izraisīs asu Krievijas reakciju, ko nebūt viņiem negribētos, viņiem būtu konfortablāk noslēgt Eiropas padomes robežas tagad neuzņemt jaunas valstis un tieši šie, es domāju ar vislielāko prieku gaida, kaut tā Latvija neizdarītu tos pilsonības labojumus. Tad vismaz mums būtu tīra sirdsapziņa, mēs atstātu Latviju kopā ar Krieviju aiz Eiropas durvīm. Es domāju, ka tas nav tas, par ko mums pašlaik jādomā. Mums ir jādomā par to un par šīm drošības struktūrām.

Tālāk par pašu likumu. Visu laiku skan Nulles variants. Nu, kungi un dāmas. Dāma te gan neviena nav uzstājusies, tad man jāsaka tomēr, kungi. Būsim kaut cik konsekventi. Izstieptais Nulles variants bija arī tas "Latvijas ceļa" variants, par kuru jūs ar lielu entuziasmu nobalsojāt trešajā lasījumā. Otrajā lasījumā jūs uzstājaties un teicāt, ka tas ir slēptais Nulles variants. Trešajā lasījumā pēkšņi viņš vairs nebija Nulles variants, jūs ar diezgan lielu entuziasmu par viņu nobalsojāt. Kaut kāda konsekvence ir jāievēro beigu beigās. Un es varu derēt, ka galu galā, ja arī jūsu variantā paskatās, droši vien var pateikt, ka tas ir slēptais Nulles variants. Nu nav, nu skatamies uz kaut kādu praksi. Paskatamies uz to pašu Igauniju. Kurš šeit klātesošais deputāts uznāks tribīnē un pateiks, ka Igaunijā ir realizēts Nulles variants. Jūs, Tabūna kungs? Jūs te uzdrošināsities pateikt to, ka Igaunijā ir pieņemts Nulles variants un tiek realizēts? Jā, tātad jūs uzskatiet, ka Igaunijā ir realizēts Nulles variants, ka Igaunijas valdība ir nodevusi igauņu nāciju. Bet Igaunijas tieši likums ir daudz vēl fletsiblāks un liberālāks nekā šis likums, jo viņiem nav šī laika izstiepšana termiņā. Viņiem ir tikai vispārējie noteikumi. Un tas nebūt nenozīmē nulles variantu. Jo tieši tie vispārējie noteikumi jau nodrošina kvalitāti. Ja jūs domājat, ka visu atrisina tikai aritmētiskais sadalījums, tad jūs dziļi maldāties. Jums tiešām ir plāns uzņemt visus pilsonībā. Es pirmo reizi dzirdu, ka Tabūna kungs taisās uzņemt 400 000 cilvēkus. Nedod Dievs, es ceru, ka tomēr Tabūna kungs neieies jaunajā valdībā, jo tad šī valdība 400 000 cilvēkus taisās līdz 2000.gadam uzņemt pilsonībā kā programmu, kā plānu. Mēs uzņemsim 400 tūkstošus pilsoņus. Jūs piedodiet, no šī likuma tas galīgi neizriet, ja vienīgi jūs mākat lasīt. Es nezinu varbūt jūs vienkārši pārlasāt kādus pantus. Pilsonības likumā ir cita runa. Un nevajag nepareizi citēt prezidentu vai kādu citu. Runa ir par to, ka var pretendēt 400 000 cilvēki līdz 2000.gadam. Bet nevis, ka viņi tiks uzņemti. Ja jūs viņus taisaties uzņemt, paldies Dievam, ka mēs vismaz to zinām tagad, un zināsim kā rīkoties, ja jūs būsiet jaunajā valdībā. Tas tiešām ir riskanti latviešu tautai - uzņemt 400 tūkstošus. Tā kā es domāju, paskatīsimies likumā tomēr. Lasīsim viņu kontekstā. Un izšķirsimies šodien par labu Latvijas valstij un tās nākotnei. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību komisijas pieņemto redakciju, līdz ar to arī atbalstīt prezidenta ietektos motīvus un galu galā novākt pēdējos šķēršļus, kas mūs traucē tiešām straujai ieiešanai Eiropas drošības struktūrās un ekonomiskajās struktūrās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai. Reģistrējamies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt iztrūkstošos deputātus.

Z.Tomiņš (Sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies Andris Ameriks,

Igors Bukovskis,

Olga Dreģe,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Kārlis Leiškalns,

Jānis Ārvaldis Tupesis.

Priekšsēdētājs. Paldies. 14.30. atsākam sēdi. Stundu pārtraukums.

(Pārtraukums).

nr.12

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Pilsonības likuma otrreizēju caurlūkošanu. Vēlreiz aicinu ieņemt vietas! Vārds deputātam Mārtiņam Virsim - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

M.Virsis (LC).

Godātais Prezidij! Godātie klātesošie! Godātais Prezidenta kungs! Es domāju, ka es daudz neatkātošos, bet daudzu runātāju uzstāšanās šeit bija doezgam vienkārša. Ir nelietīgā Eiropa, jeb neģēlīgā Eiropa. Tad ir ne mazāk acīmredzot tāda pati Krievija un tad ir maza, tika atzīts, ka Latvija ir maza valsts. Maza Latvija. Un, protams, visi ir godīgi patrioti un savā nostājā attiecībā pret Krieviju, es domāju šeit nekādas izmaiņas nav paredzamas, bet attiecībā uz to pašu Eiropu es tā skatos, ka principā mums ir jau skaidri saredzamas antirietumnieciskas un antiamerikāniskas noskaņas. Maigi runājot. Un es domāju, ka tie ir tomēr maldi. Jo ja Latvija ir maza valsts, un tā tāda ir, tad tomēr mums ir jādomā par to, kādā veidā mēs izvēlamies tās valstis, kas mūs var atbalstīt ar kurām mēs varam sadzīvot un tā tālāk un tā joprojām. Un neapšaubāmi, jāakceptē arī viņu tiesības izteikt savu viedokli. Un paskatīties pilnīgi pragmatiski uz to, lai mēs upurējam šīs savas iespējamās atiecības ar Eiropas valstīm tā vietā, lai faktiski izietu no šīs situācijas, pieņemot Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas šo variantu.

Es pilnīgi piekrītu Budovska kungam, ka šis ir tas brīdis, kad mums ir jānosaka mūsu attieksme pret mūsu nākotni. Es pilnīgi piekrītu šim jautājumam. Bet šajā, visās šajās runās lielākajā daļā šī nākotne diemžēl neparādījās, jo tika gan pateikts, ko neparedz, teiksim, Pilsonības likuma esošais variants, bet netika pateikts, ko tad paredz. Un kādas tad mēs konsekvences baudīsim. Atstājot Pilsonības likumu tieši tādu, kāds tas ir. Kāda būs mūsu sabiedrība, cik stabila būs mūsu valsts, cik nopietni ar mums reēķināsies Ziemeļeiropā, Eiropā, utt. Jo es negribu šeit atkārtot jau visiem zināmas lietas, bet arī Eiropā, Eiropas savienībā notiek zināmas diskusijas par to, paplašināties uz Austrumiem, vai nepaplašināties uz Austrumiem. Es domāju, ka ja mēs vēlamies šo paplašināšanos uz Austrumiem, tad mums arī, protams, ir arī jādara tā, lai tām valstīm, kas pieņem šo lēmumu šis lēmums ir izdarāms pietiekoši viegli bez pārāk lielām pārdomām, vai mēs esam cienīgi vai neesam cienīgi būt tālākā perspektīvē Eiropas savienības locekļi.

Tas attiecas tieši uz šo Pilsonības likumu, ko Panteļejeva kungs jau pareizi pateica. Tāda ir šī secība.

Es gribētu varbūt vēl pateikt to, ka es esmu svēti pārliecināts, ka Latvija nav meļu valsts un pie mums nevalda meļu morāle. Un ar šo Pilsonības likumu kādu mēs pieņemam, mēs tomēr pieejam šim jautājumam pietiekoši atbildīgi un es gribētu teikt, godprātīgi un godīgi. Un lai kā mēs runātu par viltību, vai kaut ko citu, teiksim, es domāju, ka mēs šajā plenārsēdē tomēr pieņemam principiāli Pilsonības likuma variantu un šeit neiet runa par kaut kādām tālākām aizmugures domām. Un šeit es varētu vēl pateikt tikai to, ka to pašu, ko teica Panteļējeva kungs. Atbildība pret valsti. Jeb atbildība pret nacionālo valstiskumu. Tas mums ir uz šobrīdi. Un kāds būs šā nacionālā valstiskuma konsolidācijas process, un kāda būs stabilitāte, tālāk mūsu valstī, es domāju, ir atkarīgs no mūsu šīsdienas lēmuma. Un tādēļ es piedāvāju un aicinu vēlreiz balsot par Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Alfrēds Žīgurs - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Imants Kalniņš.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais prezident! Prezidij! Kolēgas, dāmas un kungi! Eiropas kopvalstis un citas valstis diktē Latvijas Republikai savu viedokli, lai pasargātu sevi no krievu pavalstnieku plūdiem no Latvijas, kuru vidū ir ne tikai civilisti, bet krievu federācijas rezerves virsnieki. Kāds tas ir absurds to mēs skaidri redzam ja 60 000 armijas piederīgo no okupācijas armijas liek mums uzņemt savā valstī un iedot tiem pilsonību, tad tur nu gan nav nekādas jēgas šādus diktātus pieņemt. Ne jau visi šie virsnieki un tie civilisti grib palikt šeit Latvijā, bet ko tad lai viņi citu dara, ja viņu valsts prezidents Jeļcina kungs ir pateicis, lai viņi šerit paliek. Viņš nav viņus aicinājis mājās. Viņš ir aizmirsis to, ka kādā veidā viņi šeit nokļuva. Viņi nokļuva šeit ar Molotova un Ribentropa vai Hitlera-Staļina līguma pamatā. Un tagad viņi apstrīd to, vai tas tā ir bijis. Nē, tā gan bija un tas visiem ir skaidrs. Toreiz Hitlers aicināja savus cilvēkus mājās un viņi aizbrauca, bet ko dara Jeļcina kungs? Viņš dara pilnīgi pretējo. Viņš saka: "Palieciet šeit Latvijā un nebrauciet mājās!" Bet amerikāņi ir sacēluši jau tās mājas un tos aizpilda ar citiem armijas piederīgajiem. Kur tad te ir taisnība? UN mēs mēģinām vēl viņiem dot pavalstniecību, jeb kaut kā legalizēt viņu šeit uzturēšanos? Nē, tas ir neiedomājami. Vai tad mums nepietiek 50 gadu verdzības? Mēs visi to esam pārdzīvojuši. Tie taču ir meli. Klaji meli, ja jums saka, ka latvieši nīst krievus. Šeit pat mūsu Saeimā ir tik daudz krievu tautības izcelšanās, kas ir lojāli Latvijas pilsoņi un sevišķi poļi ir vienmēr bijuši lojāli pret Latvijas valsti. Bet šos cilvēkus, kas nāk no armijas tie nav lojāli bijuši un nebūs. Un mēs nevaram šos cilvēkus šeit Latvijā uzņemt. Un mēs nevaram padoties Eiropas kopvalstu idejai, ka mums šie krievi ir jāuzņem, ja viņi to vēlas, lai viņi tos uzņem. Nē, bet, redz, viņi ir nosprauduši savas robežas un tā nelaiž pāri. Vai viņi tad laidīs viņus poāri, ja mēs iedosim viņiem Latvijas pasi? Es šaubos. Tad būsim vainīgi atkal mēs. Nē, tas neiet cauri! Mēs to nevaram! Ja mums ir tagad jau grūtības, sevišķi ekonomiskās un mums ekonomiskā blokāde jau ir uzlikta un ja tagad pasaka, jūs tirgojaties ar mums vairāk nekā ar citām Rietumvalstīm, bet ja jūs uzņemsit šos krievus, jeb dubultpavalstniekus, kā viņi saka, tad mēs atvērsim jums vislabākos tirgošanās noteikumus. Uz cik ilgu laiku? Uz pāris nedēļām? Uz pāris mēnešiem? Tāpēc es lūdzu šos nemainīt mūsu jau pieņemto Saeimas zem diktāta un spiediena kādi mums bija, un par ko Saeima lēma. Un nemainīsim neko. Atstāsim tādu, kāds tas bija. Paldies.

Priekšsēdētājs. Imants Kalniņš nerunās. Lūdzu zvanu! Līdz ar to debates ir pabeigtas. Vai referents vēlas kaut ko teik? Lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo Valsts prezidenta kungs, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr pievērst jūsu uzmanību tam, ka daži runātāji diemžēl izmantoja šo Saeimas tribīni vairāk radioklausītājiem, lai mēģinātu izklāstīt savus uzskatus pilsonības jautājumā. Un šajā sakarībā es gribētu tomēr pievērst jūsu visu uzmanību un arī radioklausītājiem, ka gan tas, ko Berklava kungs, gan Budovska kungs, gan Žīgura kungs, gan citi, kuri runā par to, ka Pilsonības likums ir nulles variants, ka mēs gribam visiem piešķirt, man liekas, ka tas liecina par to, ka šie cienījamie kungi nav tomēr izlasījuši visu šo likumu un neņem vērā tos iebildumus, un tos ierobežojumus un tās prasības, kas likumā ir paredzētas. Tā ir vienkārši dota iespēja, bet tas nedod garantijas un līdz ar to runbāt par to, ka visi tiks naturalizēti, ka visi kļūs par pilsoņiem, nav pareizi.

Cienījamais Berklava kungs, kad jūs šeit runājāt tagad par Satversmi, ka līdz ar šāda Pilsonības likuma pieņemšanu ir pārkāpta Satversme, jeb mēs gatavojamies pārkāpt Satversmi, ka tāpēc ir jābūt tautas nobalsošanai, jo te tiek skarts Satversmes 2.pants. Cienījamais Berklava kungs, ir 1919.gada Pavalstniecības likums ar labojumiem, vēlāk kas tika izdarīti. Un arī šis likunms, kurš bija daudz liberālāks nekā patreiz pieņemtais likums, paredzēja šo iespēju, ka valsts var naturalizēt arī citus cilvēkus. Tātad Satversmes 2.pants nebūt nav sastindzis, ka ir tikai pilsoņu kopa tāda, kāda tā ir šodien, un neskatās uz rītdienu, tas nav pareizi.

Otrkārt, es domāju, ka jūs maldināt cilvēkus aicinot vākt parakstus par Saeimas atlaišanu. Saeimas atlaišana ir tikai Valsts prezidenta prerogatīva, ka viņš var spert šādu soli, pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu un tad pēc tam notiek tautas nobalsošana, kas ir paredzēta Satversmē. Bet tas, ko jūs sakāt, aicināt un vākt parakstus, tas nav pareizi. Tā ir cilvēku musināšana, cilvēku maldināšana.

Es gribētu arī pievērst jūsu uzmanību cienījamā Žīgura kunga teiktajam. Ka Eiropas kopiena, vai Eiropas padomes dalībvalstis diktē Latvijas Republikai savu gribu. Nē, Eiropa nediktē, nav diktāts. Bet ir Eiropas standarti. Un ir ieteikumi. Ja mēs gribam būt šajā Eiropas valstu kopienā, tad mums ir arī jārespektē šie Eiropas standarti. Tie kritēriji, kādi tiek izvirzīti. Te ir tā starpība, tas nav diktāts. To es gribu uzsvērt vēlreiz. Mēs ar Panteļējeva kungu šā gada 1.jūlijā, kad bijām Eiropas padomes parlamentārajā asamblejā, tikāmies ar 16 valstu ministru vietniekiem, kuri ir akreditēti pie Eiropas padomes. Kur mēs ļoti nopietni izdiskutējām šīs problēmas. Un nekāda diktāta šeit nebija. Un man liekas, ka arī tie cienījamie Saeimas kolēģi, kuri bija Eiropas padomē, tikās arī ae daudziem ministru vietniekiem, kas akreditēti pie Eiropas padomes, kas tikās var Van der Stoilu, nevar apgalvot, ka tika izteiktas kategoriskas prasības, ka tika kaut kas uzspiests un diktēts. Bet tas ir ieteikums, jo galu galā tā ir mūsu vēlme strādāt un dzīvot kopā ar Eiropas valstīm. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, pirms mēs sākam debates par šo pantu, es jūs iepazīstināju ar procedūru, kuru jūs akceptējāt, tāpēc saskaņā ar procedūru par šā panta tālāku balsošanu, mūsu rīcība būtu sekojoša: vispirms balsojam par deputātu Jurkāna, Bukovska, Kuprijanovas, Amerika papildinājumiem 14. panta 4.daļā aiz vārda "paātrina" ar vārdiem "palēnina". Tas ir pirmais balsojums. Un pēc tam Juridiskās komisijas redakcija 14.pantam.

Nākamais balsojums būs deputāta Zigurda Tomiņa redakcija 14.pantam . Un pēc tam LNNK frakcijas ieteiktā redakcija. Zvans ir bijis? Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums 14.panta ceturtajai daļai. Papildināt 14.panta 4.daļu aiz vārdiem "paātrina" ar vārdiem "vai palēnina". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 13 - par, 53 - pret, 19 - atturas. Nav pieņemts. Vai 14.pantam bija vēl papildinājumi?

A.Endziņš. 14.pantam ir tikai redakcionāla rakstura, kas ir ņemti vērā. Valodnieku viedoklis. Tas ir 6.ailītē redzams. Un man būtu priekšlikums balsot par 14.pantu, klurš ir 3.ailītē, tas ir Cilvēktiesību un Juridiskās komisijas izstrādātais variants ar šiem redakcionāra rakstura papildinājumiem, kur ir ņemts vērā valodnieku viedoklis.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes par šiem redakcionālajiem izmaiņām? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par 14.pantu Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas redakcijā. Balsojam.

Nr.13

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 18, atturas - 11. Pants pieņemts Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas redakcijā. Līdz ar to citu balsojumu par šo pantu atkrīt. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Vēl dokumentā nr.756 jūs redzat ir piecu LNNK frakcijas deputātu priekšlikums papildināt 15.panta pirmās daļas trešo teikumu un izteikt viņu (redakcija šeit ir norādīta), arī šis priekšlikums nebūtu balsojams, jo uz to neattiecas Valsts prezidenta iebildumi.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlās. Tālāk!

A.Endziņš. Un vēl ir arī to pašu piecu LNNK frakcijas deputātu priekšlikums pārejas noteikumos 3.punktā svītrot vārdus "vai bija pieteikušās". Arī uz pārejas noteikumiem neattiecas Valsts prezidenta iebildumi un tāpēc arī šis priekšlikums nebūtu balsojams.

Priekšsēdētājs. Arī nevēlās neviens runāt? Nē. Tālāk!

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kuri tika iesniegti un izskatīti ir izskatīti arī Juridiskajā komisijā, ir izskatīti arī plenārsēdē un es aicinātu cienījamo Saeimu balsot par Pilsonības likumu kopumā ar šiem grozījumiem, kurus Saeima izdarīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Pilsonības likuma pieņemšanu kopumā ar grozījumiem un akceptētiem papildinājumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 21, atturas - 4. Likums pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Otrs darba kārtības jautājums atbilstoši likumam par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu, Ministru prezidentam par savu un kabineta atkāpšanos jāpaziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Šāds paziņojums Saeimas priekšsēdētājam tuvākajā sēdē jāceļ priekšā Saeimai. Šā gada 14.jūlijā saņēmu no Ministru prezidenta Valda Birkava paziņojumu par Ministru kabineta atkāpšanos ar sekojošu tekstu: "Sakarā ar to, ka Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir vienpusīgi pārtraukusi darbību koalīcijas līgumā ar savienību "Latvijas ceļš", tādā veidā padarot par neiespējamu veikt deklarāciju par kabineta iecerēto darbību valdībai uzticētos pienākumus paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos". Godātie deputāti, Saeimas ārkārtas sesijā, sesijas 22.jūlija sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi ir izskatīti. Pirms lūdzu zvanu reģistrācijai. Godātais deputāt Rozentāl, jūs mutiski man sauciet, ka jums vārdu vajag paziņojumam. Deputāti, kas vēlās ārpus dienas kārtības sniegt steidzamu paziņojumu ārpus dienas kārtības steidzamus paziņojums jums ir? Lūdzu vārds deputātam Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šinī sakarībā, protams, ārpus dienas kārtības mēs gribam sniegt Zemnieku savienības frakcijas paziņojumu par Ministru prezidenta paziņojumu.

Priekšsēdētājs. Ea atvainojos, deputāt Rozentāl, es tad jums nolasīšu 68.pantu, kurā teikts, deputāti, kas vēlas ārpus dienas kārtības sniegt steidzamu ziņojumu, pieteicās pie priekšsēdētāja no kura ieskata atkarājas vai vārdu dot un vai to dot ārpus kārtas. Otrs Kārtības ruļļa pants, 129.katram deputātam savā, kā arī savas frakcijas vai bloka vārdā ir tiesība par balsošanas motīviem iesniegt attiecīgu ziņojumu, kas nolasāms pēc balsošanas, ziņojuma iesniedzējs var dabūt arī vārdu uz 5 minūtēm būtiskiem paskaidrojumiem. Tā kā jūs pats apliecinājāt, ka jūs gribat šo paziņojumu sniegt sakarā ar paziņojumu, kuru es sniedzu sakarā ar Ministru kabineta atkāpšanos, tad es diemžēl jums vārdu nevaru dot.

A.Rozentāls. Paldies. Es iesniegšu jums šeit uz vietas rakstu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrēsimies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku! Nolasīt iztrūkstošos deputātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Igors Bukovskis, Olga Dreģe, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kārlis Leiškalns un Jānis Ārvaldis Tupesis.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Līdz ar to 22.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju slēdzam un paziņojums sekojošs: Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu. Pirmdien, pulksten 12.00 pulcēsies Prezidijs, lai izlemtu jautājumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu 28.jūlijā, kā to lūdz (paldies, Silāra kungs) Valsts pašvaldību komisija, ir arī citi likumprojekti, piemēram, ir iesniegti Prezidijā, kurus noteikti ir jānodod izskatīšanai komisijai, tāpēc Prezidijs šodien nevar pieņemt lēmumu par Saeimas ārkārtas sesiju tikai tā iemesla dēļ, ka mēs gribētu uzklausīt arī komisijas papildus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtajiem jautājumiem, kurus jautājumus komisijas gribētu ietvert ārkārtas sesijā 28.jūlijā. Tātad Prezidijs par to lems pirmdien. Jums ir kāds paziņojums sakarā ar to? Nav. Paldies.