Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Atklājot 21. aprīļa plenārsēdi, lūdzu, izskatīsim Prezidija izsludināto plenārsēdes darba kārtību un pēc tam frakcijas "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienības deputātu iesniegumu: "Lûdzam izsludināt sēdes pārtraukumu līdz pulksten 9.45".

Par procedūru? Lūdzu - Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es lūdzu tomēr piešķirt nepieciešamo pārtraukumu, jo tas ir saistīts arī ar darba kārtību šodien. Tātad mēs divas frakcijas - "Latvijas ceļš" un Zemnieku savienība - lūdzam iespēju noturēt ārkārtas frakciju sēdi un tāpēc lūdzam sēdi pārtraukt līdz pulksten 9.45 pirms darba kārtības apspriešanas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Viens deputāts ir runājis "par". Vai kāds vēlas izteikties "pret"? Tad balsosim par frakcijas "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienības ierosinājumu - izsludināt sēdes pārtraukumu līdz pulksten 9.45. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 10, atturas - 6. Pārtraukums līdz pulksten 9.45.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi! Vārds Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātā Saeima! Ņemot vērā to, ka vakar ar balsojumu par pilnvaru došanu Valsts prezidentam Saeima praktiski neatbalstīja valdības realizēto ārpolitiku un drošības politiku, kā arī noraidīja opozīcijas projektu, uzskatu par neiespējamu turpmāk pildīt savus pienākumus bez Saeimas uzticības apliecinājuma.

Tādēļ ierosinu nekavējoties iekļaut darba kārtībā jautājumu par uzticību valdībai. Rakstiski dokumenti tūdaļ tiks iesniegti.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Es, godātie deputāti, ierosinu to iekļaut darba kārtībā tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem par ienākušajiem likumprojektiem.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Lai apspriestu radušos situāciju, šoreiz LNNK frakcija saskaņā ar Kārtības ruļļa 50. pantu lūdz pārtraukumu uz 45 minūtēm.

Priekšsēdētājs. Viens runā "par"... Vai "pret" kāds vēlas runāt? Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamie klātesošie! Mūsu frakcija ir gatava piekrist pārtraukumam, bet pirms tam lūdzam tomēr nobalsot par iekļaušanu darba kārtībā. Un tad mēs varam taisīt pārtraukumu, lai frakcijas var apspriesties.

Priekšsēdētājs. Vai iesniedzēji piekrīt? Vispirms balsosim par Ministru prezidenta ierosinājumu - iekļaut balsojumu par uzticību valdībai tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem - un pēc tam izskatīsim LNNK frakcijas lūgumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim priekšlikumu - iekļaut darba kārtībā uzticības balsojumu valdībai pēc Prezidija ziņojumiem par ienākušajiem likumprojektiem. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Tagad balsosim LNNK frakcijas iesniegumu - sarīkot 45 minūšu pārtraukumu, tas ir - līdz pulksten 10.40. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 2. Pārtraukums līdz pulksten 10.40.

Lūdzu - Aristids Lambergs!

A.Lambergs (LNNK).

Es lūgtu tūlīt visus nacionālā bloka deputātus un visus pārējos, kuri ir vienādi domājoši, blakustelpā uz sēdi. Lūdzu, visi tiek laipni aicināti! Paldies.

Priekšsēdētājs. Ieņemiet vietas! Vēlreiz lūdzu deputātus ieņemt vietas vai arī konsultācijas turpināt ārpus plenārsēdes. Deputāt Bukovski, deputāt Amerik, deputāt Kreitus, lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām sēdi. Vai kāds pēc pārtraukuma vēlas vārdu? Nevēlas. Tad izskatām darba kārtību.

Pirmais - Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Dokuments nr.398, to iesniedzis Ministru kabinets. Vai pret Saeimas Prezidija slēdzienu ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā apkopo un sagatavo likumprojektu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimā.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Iesniedzis Ministru kabinets, dokuments nr.399. Vai kādam ir iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tad Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Satversmes tiesas likumu". Dokuments nr.400, iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas piebildes par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". Dokuments nr.402, iesniedzis Ministru kabinets.Vai ir kādas iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts "Par papildinājumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Iesnieguši deputāti Kuprijanova, Ameriks, Bukovskis, Kaža, Ernests Jurkāns. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas likumā "Par tiesu varu"". Dokuments nr.397, iesniedzis Ministru kabinets.

Ivars Silārs - "Latvijas ceļš", lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Tā kā līdzšinējā prakse pierāda, ka mums nevajadzīgi rodas konflikti ar citām komisijām, kurām arī ir uzdots izskatīt šos likumprojektus un tās iesniedz mums pēc mēneša, tad, kad mēs jau sen esam izskatījuši un jau iesnieguši caur Prezidiju Saeimai, tad es lūdzu gan šajā - 6.darba kārtības punktā, gan arī 9. punktā norādīt, ka apkopo līdz 4.maijam.

Priekšsēdētājs. Deputāts Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai nodot Juridiskajai komisijai, jo šis bloks ir saistīts tieši ar likumu "Par Satversmes tiesu", un tie faktiski būtu jāizskata vienlaicīgi. Tāpēc es lūgtu nozīmēt par atbildīgo komisiju Juridisko komisiju.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs neiebilst. Vai neviens neiebilst arī pret izvirzīto termiņu? Nē. Tad Saeima pieņem lēmumu - nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem, kuri ir iesniegti līdz 4.maijam, izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Latvijas Republikas Reliģisko organizāciju likums" - iesniegusi Cilvēktiesību komisija, dokuments nr.403. Nav iebildes. Tad Saeima nolemj nodot to Cilvēktiesību komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts - "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Dokuments nr. 404, iesniegusi Cilvēktiesību komisija. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Cilvēktiesību komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Cilvēktiesību komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Iesniedzis Ministru kabinets, dokuments nr. 421. Nav iebildes? Nav. Tad, ņemot vērā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Ivara Silāra priekšlikumu un to, ka deputātiem nebija iebilžu, Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijā izskatīšanai un nosaka, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus, kuri iesniegti līdz 4.maijam, un sagatavo izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Līdz ar to Prezidija ziņojumi ir izskatīti, bet lūgumi par izmaiņām Saeimas plenārsēdes darba kārtībā tiks izskatīti pēc tam, kad mēs būsim izskatījuši pirmo balsojumu, kurš noteica, ka jāizskata Ministru prezidenta Valda Birkava iesniegums, bet Saeimas sagatavoto lēmumprojektu mēs izskatām pēc Prezidija ziņojumiem par ienākušajiem likumprojektiem.

Un tā sākam izskatīt dokumentu nr.830 un dokumentu nr. 431. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Vai frakcijas ir gatavas balsojumam? Mēs balsosim par dokumentu nr.431 - par Saeimas lēmuma projektu ar šādu tekstu: "Saeima šā gada 21.aprīļa plenārsēdē izsaka uzticību Ministru kabinetam". Lai lēmums tiktu pieņemts, ir jābūt 50 balsīm.

Godātie deputāti! Es precizēju - šīs 50 balsis tātad ir vajadzīgas no tiem, kas piedalās plenārsēdē, lai balsojot būtu 50 procentu balsu.

Par procedūru? Ilga Grava.

I.Grava (DP).

Civilizētā sabiedrībā - zinātnieku aprindās, Universitātē, citās augstskolās, kad balso par kāda cilvēka atbilstību ieņemamajam postenim, šis cilvēks parasti vai nu balsošanā nepiedalās vai atturas. Tāpēc man ir priekšlikums Ministru kabineta locekļiem - atturēties, balsojot pašiem par sevi, un ievērot morāli un ētiku. Jo, kā tas būs, ja ministrs pats balsos par uzticības izteikšanu sev? Padomājiet, lūdzu, par šo lietu! Un ne velti... (Aplausi.) Ne velti Demokrātiskā partija savā laikā Ministru kabinetam ierosināja - aizejiet no deputātu sola uz to brīdi, kamēr esat valdībā, un atgriezieties, kad vairs valdībā neesat!

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Māris Budovskis. Jāsaka, ka es atvainojos, deputāte Grava saņem piezīmi, jo viņa nerunāja par procedūru. Un tad, kad mēs atklājam debates, tad neviens deputāts nepieteicās. Lūdzu,deputāt Budovski, jums vārds par procedūru.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Mani pārņem zināms mulsums, jo tagad es vairs nesaprotu, vai aicinājums valdībai nebalsot - pašai par sevi - ir par procedūru vai nav par procedūru. Es domāju, ka arī es teikšu par procedūru un gribēšu atbalstīt Gravas kundzes teikto, jo citādi man tas atgādinās situāciju, ka kāds cilvēks ar savu sievu pieiet mājās pie spoguļa un uzdod paši sev jautājumu: vai mēs esam labi? Ta abi divi pakrata galvu un saka: mēs esam labi. Pēc tam iziet uz ielas un saka, ka visa māja saka, ka mēs esam labi. (Zālē smiekli un aplausi.)

Priekšsēdētājs. Arī jūs, deputāt Budovski, saņemat piezīmi.

Godātie deputāti! Kolēģiem bija nepieciešamība izteikt šīs savas domas, un viņi izteica tādā formā, tādā veidā un tādā reizē, kādā viņi vēlējās. Bet man līdz ar to ir jāatgādina Saeimas lēmums, par ko mēs balsojam. Tātad mēs balsojam par šādu lēmuma projektu: "Saeima šā gada 21.aprīļa plenārsēdē izsaka uzticību Ministru kabinetam." Zvans bija? Bija. Lūdzu, balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 21, atturas - 15. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātā Saeima! Es pateicos par uzticību. Kabinets pilnā sastāvā turpinās darbu.

Priekšsēdētājs. Par darba kārtību. Ir divi iesniegumi. Pirmais - dokuments nr. 429. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 21.aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā izskatāmos likumprojektus izskatīt šādā secībā. Un tālāk ir pārskaitīta šī secība. Jums šis dokuments ir izsniegts. Iesniegšanas kārtībā tas ir pirmais dokuments. Un nākamo mēs izskatīsim frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto lūgumu.

Godātie iesniedzēji, deputāti Panteļējevs, Bērziņš, Inkēns, Piebalgs un pārējie lūdz jūsu komentāru! Šeit jūs rakstāt tā: "Likumprojektu izskatīt pēc pastāvīgo priekšlikumu izskatīšanas." Kuru sadaļu jūs domājāt ar šo formulējumu? Pēc trešās sadaļas? Pirms ceturtās sadaļas? Likumprojektus "Par valsts civildienestu", par pašvaldību un pārējos. Vai kādam ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši.

Dokuments, kuru iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai": "Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, ierosinām Saeimas 21.aprīļa plenārsēdes darba kārtībā ziemas sesijas dokumenta nr. 301 izskatīšanu pārcelt uz darba kārtības trešo sadaļu kā tās 5.punktu." Kurš pēc kārtas ir šis dokuments nr.301? Deputāt Milberg, kurš pēc kārtas tas ir?

Godātie deputāti! Pēc trešās sadaļas mēs esam jau izdarījuši izmaiņas, bet tas nenozīmē, ka citi deputāti nevar ierosināt vēl arī citas izmaiņas.

Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es noteikti iebilstu pret šādu priekšlikumu - izskatīt Izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Vismaz ne ātrāk, iekams tiktu izskatīts otrajā lasījumā likums "Par pašvaldību". Tādēļ es iebilstu pret šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - 301.dokumenta izskatīšanu pārcelt uz darba kārtības trešo sadaļu kā tās piekto punktu. Balsojam. Rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu - Imants Daudišs, Saeimas sekretārs. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Deputāts Aleksandrs Pētersons ir iesniedzis šādu iesniegumu: "Lûdzu piešķirt atvaļinājumu un attaisnot manu prombūtni no šā gada 19.aprīļa līdz 11.maijam. Dodos darba vizītē uz Kanādu sakarā ar Toronto "Tçvzemei un brīvībai" atbalsta grupas un "Daugavas vanagu" Toronto nodaļas uzaicinājumu, kā arī uz Vāciju sakarā ar Kurzemes cietokšņa Atceres komitejas uzaicinājumu." Tātad Prezidijs ir piekritis šim iesniegumam un no savas puses akceptē šo atvaļinājumu, bet saskaņā ar Kārtības rulli tas jālemj Saeimai.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kādam no deputātiem ir iebildes? Un vai ir nepieciešama balsošana? Nav iebildes. Lēmums pieņemts.

Tālāk par amatpersonu apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata - par izmaiņām Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā (dokuments nr. 416). Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Saeima nolemj atsaukt Saeimas deputātu Andri Rozentālu no Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva." Un otrs: "Ievēlēt par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Saeimas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu." Vai ir nepieciešama atsevišķa balsošana par katru? Varbūt kopumā? Nav iebildes. Nav. Tad balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! 55 - par, pret - 1, 6 - atturas. Lēmums pieņemts.

Deputātu pieprasījumi un jautājumi. Pieprasījumu komisijas referāts. Deputāt Jonīti, kādā amatā jūs esat?

R.Jonītis (LC).

Esmu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Es komisijas vārdā lūgtu atļaut šo trešās sadaļas pirmo punktu izskatīt šīs sēdes dienas otrajā pusē sakarā ar to, ka Nacionālās drošības komisijas slēdziens, kas bija nepieciešams šā referāta sagatavošanai un jautājumu balsošanai, Pieprasījumu komisijā netika savlaicīgi saņemts. Šo jautājumu varētu izskatīt uzreiz pēc pārtraukuma - pulksten l5.00.

Priekšsēdētājs. Mums atliek pieņemt zināšanai. Vai vajag atklāt debates? Pieņemam zināšanai un, kā jūs šeit ierosinājāt vai, pareizāk sakot, lūdzāt, gaidām jūsu ziņojumu.

Atbilde uz deputātu jautājumu ārlietu ministram Andrejevam par to, kādi pasākumi tiek veikti, lai panāktu vienošanos par jūras robežas noteikšanu ar Lietuvu.

Deputāts Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Atbilde ir saņemta laikā un ir apmierinoša. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais - atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un izglītības, kultūras un zinātnes ministram Jānim Vaivadam par pasākumiem un atbalstu Nacionālajai bibliotēkai, lai tā varētu atbrīvot Ikšķiles baznīcas telpas.

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Tātad uz jautājumu ir sagatavota rakstiska atbilde un iesniegta frakcijai. Mēs neesam saņēmuši no frakcijas nekādus papildu jautājumus šajā sakarībā, līdz ar to es uzskatu, ka jautājums ir atbildēts.

Priekšsēdētājs. Nākamais darba kārtības jautājums - atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un aizsardzības ministram Valdim Pavlovskim sakarā ar aicinājumu Baltijas valstu valdībām noslēgt līgumu par Baltijas miera spēku bataljonu. Valdis Pavlovskis - aizsardzības ministrs.

V.Pavlovskis (aizsardzības ministrs).

Godājamais Prezidij, mēs esam iesnieguši rakstisku atbildi. Nekādus papildu jautājumus mēs neesam saņēmuši un es pieņemu, ka mūsu atbilde apmierina.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to trešās sadaļas jautājumi ir izskatīti un tagad izskatīsim likumprojektu "Par valsts civildienestu". Māris Gailis - "Latvijas ceļš".

M.Gailis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Jums ir tabula ar iesniegtajiem priekšlikumiem, un tur, uzreiz man jāsaka, ir dažas izmaiņas. Kā mani lūdza pateikt Leiškalna kungs, viņš atsauc savu priekšlikumu attiecībā uz likuma 1.pantu, tātad mēs to neapspriežam.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, Gaiļa kungs, pagaidiet vienu sekundīti! Es domāju, ka deputātiem arī neiet tik veikli ar tiem materiāliem, un tāpēc pagaidiet vienu sekundīti.

M.Gailis. Tātad tas ir dokuments nr.360-a.

Priekšsēdētājs. Man pagaidām ir dokumenti nr.415. un nr.415-a. Jums, deputāti? Saskaņosim dokumentus. Jums ir, Gaiļa kungs? Tā, varam sākt. Lūdzu!

M.Gailis. Tātad deputāts Leiškalna kungs atsauc savu priekšlikumu attiecībā uz 1.pantu, un mēs to neapspriežam.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. 2.pants - komisija ierosina izslēgt trešo sadaļu, un tā ir sadaļa, kas precizē pašvaldību ierēdņus. Mēs uzskatījām, ka tas nav nepieciešams sakarā ar jaunā likuma par pašvaldībām drīzu pieņemšanu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu.

M.Gailis. 3.pants. Lai precizētu to, ka politiskās amatpersonas nav ierēdņi, jo tādi pārpratumi varētu rasties, mēs uz komisijas ierosinājuma pamata papildinājām 3.pantu ar nosauktajām politiskajām amatpersonām, jo tās nav ierēdņi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Ilga Grava - Demokrātiskā partija, lūdzu.

I.Grava (DP).

Es gribētu saņemt paskaidrojumu: kopš kura laika prokurors, tiesneši un tamlīdzīgi ir politiskas personas? Te jābūt kādai citai motivācijai, citādi mēs sākam kļūt smieklīgi.

M.Gailis. Nav teikts, ka prokurori un tiesneši ir politiskas personas, bet gan ir pilnīgi skaidrs, ka Valsts prezidents, Saeimas deputāti, ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri un pašvaldību deputāti ir politiskas amatpersonas. Bet tur nav paskaidrots, kura ir politiska amatpersona, kura nav, tur ir tikai teikts, ka visi nosauktie amati nav ierēdņu amati. (No zāles deputāte I.Grava: "Nevajag jaukt visus kopā!") Es atvainojos, tātad es nepietiekami precīzi izteicos.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. 4.pants. Deputāta Gaiļa ierosinājums - papildināt Valsts civildienesta pārvaldes uzdevumus, lai tā varētu veikt kontroles un uzraudzības funkcijas attiecībā uz ierēdņu amata pretendentu sniegto informāciju. Komisijā akceptēts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 6.panta 8.apakšpunktu ar vārdu "aìenti".

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina precizēt 12.panta trešo apakšpunktu šādi: Valsts civildienesta pārvaldes norādītā kvalifikācijas kategorija un mēnešalga.

Priekšsēdētājs. Deputāts Līgotnis -"Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Piedodiet, šeit tik ātri pagāja garām, ka referents neminēja, ka 6.pantā vēl tika izdarīti citi labojumi, par kuriem es gribēju runāt. Pats pirmais labojums attiecībā uz 6.pantu skan: 6.panta pēdējo daļu izslēgt. Par to es gribēju runāt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, atgriezīsimies pie 6.panta!

M.Gailis. Godātie kolēģi, tātad komisijas priekšlikums skan: 6.panta pēdējo daļu izslēgt. Es iebilstu pret šādu priekšlikumu tādēļ, ka pēc mana ierosinājuma otrajā lasījumā tika iebalsota tieši šī pēdējā daļa, un šī pēdējā daļa skan šādi: šajā pantā noteiktās prasības ir attiecināmas arī uz visu līmeņu tiesnešu un prokuroru amatu kandidātiem. Lai jums būtu skaidrs, par ko šeit ir runa, es komentēšu: tas attiecas uz to, ka par prokuroru un tiesnešu amatu kandidātiem nedrīkstētu būt čekisti, ārvalstu specdienestu aģenti un personas, kas ar tiem sadarbojušās, kā arī ar likumiem vai Augstākās padomes lēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki. Es, protams, neuzskatu, ka komisija būtu gribējusi atļaut šīm personām, kas sevi ir iepriekšējos gados sakompromitējušas, strādāt tiesnešu un prokuroru amatos. Es uzskatu, ka šeit ir cits mēģinājums izdarīts. Faktiski, likumdošanas tehnikas jautājums. Un, cik man ir zināms, komisija iestājas par to, lai šos aizliegumus ieliktu šajos speciālajos likumos - likumā "Par tiesu varu", likumā "Par prokuratūru". Mēs varam iet pa dažādiem ceļiem uz vienu un to pašu mērķi, taču es vienmēr esmu uzskatījis, ka jāiet ir īsākais, racionālākais ceļš. Man personīgi ļoti negribas mūsu neatkarīgās valsts likumdošanā praktiski katru likumu piesārņot ar šīm tiešām nepatīkamajām normām, katrā likumā atsaukties uz šiem čekistiem, likt šo aizliegumu iekšā. Ja mēs to varam izdarīt ar vienu likumu, tas, manuprāt, ir daudz racionālāk, tas ir daudz ētiskāk, loģiskāk un pamatotāk. Pašreiz jūs zināt, ka šis aizliegums atrodas vienā likumā, kurš jau ir spēkā, tas ir, vēlēšanu likumā. Šis tūlīt tiks pieņemts, šis būs otrais, bet, ja šo rindkopu izsvītros ārā, tad mums tāds pats aizliegums būs jāieliek iekšā vēl divos likumos - likumā "Par tiesu varu" un likumā "Par prokuratūru", kurš pašreiz ir gatavs trešajam lasījumam. Es aicinu neizslēgt šo rindkopu un nepiesārņot citus likumus.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Komisija ierosina nevis likumā "Par tiesu varu" un likumā "Par prokuratūru" atkārtot visas tās normas - gan aizliedzošās, gan tās, kas dod zināmas sociālās garantijas un piemaksas tiesnešiem un prokuroriem, bet gan izdarīt šajos speciālajos likumos atsauci uz likuma "Par civildienestu" attiecīgajiem pantiem, un tādējādi, Līgotņa kungs un pārējie kolēģi, nebūs jāpārskata šīs nepatīkamās normas, kā to raksturoja Līgotņa kungs, katrā atsevišķā likumā. Šo labojumu mūsu komisija pieņēma pēc juristu ekspertu un mūsu Juridiskā biroja ieteikuma. Tas ir jautājums nevis pēc būtības, bet pēc formas - par mūsu likumdošanas sakārtošanu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mēs pēc deputāta Līgotņa lūguma esam atgriezušies pie 6.panta, un mums ir jābalso par atbildīgās komisijas priekšlikumu - 6.panta pēdējo daļu izslēgt. Otro un trešo daļu mainīt vietām - pret to iebilda deputāts Līgotnis, viņš izteica savus argumentus. Jūs dzirdējāt arī citus argumentus, tāpēc, lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto labojumu! Balsosim! Rezultātu! Par - 35, pret - 5, atturas - 7. Pieņemts. Turpinām! (Starpsauciens no zāles: "Trīsdesmit deviņi!")

M.Gailis. Tā...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, man tiešām lielas ērtības balsojot, bet, lasot to tablo, ir zināmas neērtības. Es ļoti atvainojos, - nevis 35, bet 39.

M.Gailis. Tā, 14.pants. Atbildīgā komisija ierosināja ierēdņu kandidātu solījumā ielikt vārdu "valsts" - valsts noslēpumus nedrīkst izpaust. (Starpsauciens no zāles: "Divpadsmitais pants!")

Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti, mums...

M.Gailis. Es ļoti atvainojos ar to pārlikšanu.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Gaili, esiet uzmanīgāks! Aivars Endziņš. Vai jūs gribējāt runāt debatēs? Vārds deputātam Aivaram Endziņam!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis priekšlikums, ko izvirza deputāts Gailis, - izteikt 12.panta otrās daļas trešo apakšpunktu tādā redakcijā, ka Valsts civildienesta pārvaldes norādītā kvalifikācijas kategorija un mēnešalga... Bet kas pieņem lēmumu - Civildienesta pārvalde vai civiliestādes vadītājs? Ja mēs paskatāmies iepriekš, kur ir norādīta Civildienesta pārvaldes kompetence, tad redzam, ka tur tas nav teikts. Iznāk tāda situācija, ka iestādes vadītājs izdod pavēli par ierēdņa iecelšanu amatā, bet tajā pašā laikā viņš var pateikt tā: es atvainojos, bet, redz, Civildienesta pārvalde ir noteikusi tādu algu un tādu kategoriju; es jau tev dotu, bet mēs nevaram! Tas, kas bija iepriekš ierakstīts, tas ir normālais. Tas, kas ir jānorāda pavēlē par iecelšanu, - kāds ir amats, kāda ir kvalifikācijas kategorija un kāda ir amatalga. Nevis, lūk, šī Valsts civildienesta pārvaldes norādītā pamatalga.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis, lūdzu!

M.Gailis. Saskaņā ar jau sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri reglamentēs Civildienesta pārvaldes darbu, ir paredzēts, ka Civildienesta pārvalde, balstoties uz eksaminācijas rezultātiem, piešķirs ierēdnim kvalifikācijas kategoriju. Un tā būs tā, kas būs jāuzrāda attiecīgajā rīkojumā par iecelšanu. Alga - tā jau saistās ar attiecīgo iestādi, kurā ierēdnis tiks iecelts amatā. Mans aicinājums būtu: ja kolēģiem ir iebildumi, tad vajag nobalsot par šo manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Mēs varam balsot tikai par rakstveida priekšlikumu, kurš šeit ir deputātiem priekšā. Vēlreiz vārds Aivaram Endziņam!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Gaiļa kungs saka, ka tas jau ir kaut kur Ministru kabineta noteikumu projektā, bet tādā gadījumā tam vajadzēja būt ierakstītam arī šeit likumā iekšā. 4.pants: "Valsts civildienesta pārvalde", kāda ir Valsts civildienesta pārvaldes kompetence. Šeit kompetencē tas norādīts nav, tālāk šeit tas parādās jau tikai sakarā ar rīkojumu par iecelšanu amatā. Vajag būt konsekventiem šajā gadījumā! Tādā gadījumā tam vajadzētu būt minētam kā funkcijai arī, lūk, šajā 4.pantā.

M.Gailis. Civildienesta pārvaldes funkcijās ir pieņemt kvalifikācijas eksāmenus. Pareizāk sakot, eksāmenus pieņem Valsts administrācijas skola, un Valsts civildienesta pārvalde piešķir kvalifikācijas kategoriju, un tas ir viss. Kvalifikācijas kategorijas kā tādas pastāv un ir pieminētas attiecīgajā likuma pantā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 12.panta trešo punktu - "Valsts civildienesta pārvaldes norādītā kvalifikācijas kategorija un mēnešalga"! Balsosim! Rezultātu! Par - 33, pret - 1, atturas - 13. Mēs balsosim vēlreiz, jo nav kvoruma. Ja arī nākamajā balsojumā nebūs kvoruma, tad lēmums nav pieņemts. Zālē ir kvorums, bet balsošanā nav kvoruma, tāpēc vēlreiz balsojam, un, ja nav lēmuma, tad liekam mierā, jo... Par procedūru? Nē. Debatēs Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Arī es, cienījamie kolēģi, gribu aizstāvēt Endziņa kunga pausto viedokli. Un tas nemaz nav pretrunā ar Gaiļa kunga sacīto. Tas, kas būs, tas netraucē to. Vai šeit mums tiešām ir jānorāda, kas nosaka to kategoriju un mēnešalgu? Te ir skaidri pateikts - tā, kā bija otrā lasījuma redakcijā. Kas ir jānorāda rīkojumā? Rīkojumā ir jānorāda ierēdņa amats, kvalifikācijas kategorija un mēneša amatalga. Kas to piešķirs, kur piešķirs, - tas nav svarīgi, tas paliek ārpusē. Tas tad būs tajos noteikumos, bet šeit ierakstīt noteikumu normu likumā - tas nav loģiski. Un es domāju, ka otrā lasījuma redakcija, ko aizstāvēja Endziņa kungs, ir ļoti korekta. Es arī atbalstu Endziņa kunga viedokli, ka ir jāsaglabā otrā lasījuma redakcija.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Deputāt Gaili, jūs varat balsot tribīnē.

M.Gailis. Jā, tas tagad ir jaunums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Gaiļa ierosinājumu - 12. panta trešo punktu izteikt šādā redakcijā: "Valsts civildienesta pārvaldes norādītā kvalifikācijas kategorija un mēnešalga." Rezultātu! 41 - par, pret - 9, atturas - 15. Ir pieņemta deputāta Gaiļa iesniegtā redakcija.

M.Gailis. 14. pants. Atbildīgā komisija ierosina svinīgā solījuma tekstu papildināt ar vārdiem "valsts noslēpums". Ne tikai dienesta, bet arī valsts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš".

ASiliņš (LC).

Godāto Prezidij, godātie deputāti! Es tribīnē nācu tādēļ, ka gribu informēt Saeimu par vienu lēmumu, kuru pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet tas attiecas uz 13. pantu. Diemžēl mēs nepaspējām to iesniegt laikā. Referents solīja to komentēt, bet, tā kā viņš to neizdarīja, es to izdarīšu.

Tātad šī norma attiecas uz priekšrocībām ieņemt ierēdņa amatu, un tā būtu otrajā apakšpunktā, kur ir runa par ierēdni, kurš atbilst vislielākajam skaitam vēlamo nosacījumu, proti, viņam ir pozitīva atsauksme un tā tālāk. Mūsu komisija ieteica vēl normu "f" - spēju orientēties Latvijas vēsturē un nacionālās kultūras jautājumos. Es sapratu no pārrunām ar referentu, ka tāda pārbaude notiks, un vēlētos, lai referents komentētu, kādā veidā šī norma tiks realizēta, pieņemot ierēdņus darbā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis - lūdzu!

M.Gailis. Es biju gatavojies pieminēt šo ierosinājumu, kuru mēs neiestrādājām tā iemesla dēļ, ka, otrdien, kad mēs saņēmām šo ierosinājumu, tabula jau bija gatava. Tātad eksaminācijas mācību programmā ir iekļauts priekšmets "Vçsture un nacionālā kultūra" un zināšanas tiks pārbaudītas attiecīgā eksāmenā. Tātad izlaista šī ļoti svarīgā tēma nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Tātad 14. pantā ir ierosinājums - papildināt ar "valsts noslēpumu".

Priekšsēdētājs. Deputāti neiebilst. Tālāk!

M.Gailis. 20.pants. Komisija noņem savu ierosinājumu attiecībā uz divām pirmajām rindkopām, kas ir uzrakstītas ar treknāku tekstu labajā pusē, bet paliek pie pēdējās rindkopas, ko es tūlīt nolasīšu: "Ierēdņu, ierēdņu kandidātu darbs brīvdienās un svētku dienās kompensējams, piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot par to divkāršā apmērā pēc civiliestādes vadītāja rīkojuma." Tā ir precīzi Darba likumu kodeksa norma.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es sapratu, ka noņem divas nost, bet šī ceturtā daļa jeb otrā rindkopa, kura ir ar trekniem burtiem iespiesta, - tā ir otrā lasījuma varianta teksts, un trešā daļa - tā ir normāla norma, kas atbilst darba likumdošanai. Es nezinu, kāda šeit ir motivācija, kaut gan arī atbildīgajai komisijai ir pavisam cits priekšlikums. Man bija pirmām kārtām jautājums - no kurienes tas ir parādījies? Kas tas ir par priekšlikumu? Es katrā gadījumā uzskatu, ka tad būtu jāatbalsta visas trīs šīs rindkopas. Arī grūtniecēm nedrīkst uzlikt par pienākumu pildīt valsts civildienestu naktī, brīvdienā un svētku dienā. Vai nu vienskaitlī, vai daudzskaitlī - visi jādod. Un otra rindkopa: ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, nedrīkst bez viņu piekrišanas uzlikt par pienākumu pildīt valsts civildienestu naktī, brīvdienās un svētku dienās. Es domāju, ka tas ir jāsaglabā.

M.Gailis. Tātad es saprotu, ka trešais lasījums tiek pakļauts speciālai procedūrai, kura ir noteikta Kārtības rullī. Mēs apspriežam tikai rakstveida priekšlikumus, kas ir iesniegti 5 dienas pirms noteiktā trešā lasījuma. Tā kā priekšlikuma, par kuru runāja Endziņa kungs, šeit nav, mēs to nevaram apspriest. Komisija to ir noņēmusi.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Gaili, šeit rodas problēma! Tas šeit ir uzrakstīts, tas ir uzdrukāts, un šeit nav uzrakstīts, ka komisija to noņem.

M.Gailis. Bet ir komisijas lēmums. Var pārbaudīt protokolu. Un es komisijas vārdā esmu pilnvarots šeit uzstāties.

Priekšsēdētājs. Deputāts Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Deputāts Gailis ir tiesīgs uzstāties komisijas vārdā, bet acīmredzot tas, kas ir ierakstīts dokumentā, ir un paliek. Un, ja ir iebildumi, tad acīmredzot ir sēdes vadītājam jāliek uz balsojumu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Šī nianse nav reglamentēta, es varu tikai daudzmaz savā izpratnē kaut kādās loģiskās konsekvencēs domāt un piedāvāt arī jums domāt līdzi. Tiešām, ja šis priekšlikums ir drukātā veidā un ja kāds deputāts pieprasa balsošanu par to, tad man liekas, ka neatkarīgi no tā, ja tas tiek noņemts, tātad mēs pieņemam zināšanai, ka pati komisija ir pret, bet mums tiešām šo lietu vajadzētu izšķirt ar balsojumu.

Lūdzu, Inese Birzniece!

I.Birzniece (LC).

Ja es pareizi atceros no citām reizēm, tad trešajā lasījumā deputāti var ierosināt svītrot. Un, lai procedūra būtu vienkāršāka, es ierosinātu svītrot pirmo un otro teikumu, kas ir ar treknākiem burtiem, kas ir tajā 3. ailītē, jo tad pastāv iepriekšējā, otrā balsojuma redakcija, jo citādāk šīs normas ir diskriminējošas pret sievietēm, jo jādod iespēja... kā bija iepriekšējā redakcijā, ka ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, un grūtniecēm nedrīkst bez viņu piekrišanas uzlikt par pienākumu pildīt valsts civildienestu naktī, brīvdienās un svētku dienās.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Atšķirība starp otrajā lasījumā nobalsoto redakciju un trešajam lasījumam piedāvāto komisijas iesniegto redakciju nav liela. Kāda tā ir? Otrajā lasījumā mēs nobalsojām, ka ierēdņu kandidātiem, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, un grūtniecēm nedrīkst bez viņu piekrišanas uzlikt par pienākumu pildīt valsts dienestu naktī, brīvdienās un svētku dienās. Trešajā lasījumā mēs piedāvājam saglabāt šādu nostādni attiecībā uz ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, tātad izvēles tiesības, bet attiecībā uz grūtniecēm tika noteikts, ka nedrīkst uzlikt par pienākumu pildīt valsts dienestu. Tātad tāda redakcija, kāda šobrīd ir Darba likumu kodeksā. Bet komisija pēdējā brīdī koriģēja savu nostādni, ņemot vērā protestus, kuri bija saņemti tieši no sievietēm, potenciālām ierēdnēm, kuras teica tā: jā, mēs gribam būt grūtnieces, mēs gribam būt ierēdnes un gribam strādāt arī naktīs, ja tas ir nepieciešams, bet to mēs darīsim, ja mēs to varēsim un spēsim, ja mēs jutīsim sevī šo spēku. Tā ka es uzskatu, godātie kolēģi, ka sievietei pašai būtu jādod iespēja izvēlēties. Ja viņa grib un var un viņas medicīniskais stāvoklis atļauj, tādā gadījumā viņa veic šo civildienestu. Bet, ja mēs tagad nobalsotu par to redakciju, kuru piedāvā Endziņa kungs un kura šobrīd ir Darba likumu kodeksā, tad būtu uzreiz šāda situācija - tiklīdz sieviete ir grūtniecības stāvoklī, viņa nedrīkst pildīt civildienestu naktī, brīvdienās un svētku dienās. Nekādā gadījumā viņa to nedrīkstētu, kaut arī viņa lūgšus lūgtu civiliestādes vadītāju, ka grib strādāt.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es jums došu vārdu... Par procedūru. Es nedaudz pārdomāju. Man liekas, ka tiešām prakse būs pareiza, ja mēs balsosim par šo redakciju, kura šeit ir piedāvāta ar trekno druku, jo kāda šeit varētu būt... Bet jūs izšķirsieties, vai jūs pieņemsiet šo redakciju vai paliks iepriekšējā redakcija, tikai ar trešo no treknās izdrukas. Es jums visu nolasīšu. Bet kāpēc ir jābalso? Kā es saprotu, - lai ievērotu deputātu tiesības. Ļoti vienkārši. Deputāt Karnup, jūs kratāt galvu... Es kā deputāts, piemēram, kad es redzēju, ka šis ir komisijas iesniegtais, es likos mierā un gaidīju uz balsojumu, un neiesniedzu savu. Tagad, kad es atnāku uz plenārsēdi, jūs noņemat. Un man vairs nav tiesību iesniegt, tātad jūs manas tiesības pilnīgi ignorējat. Līdz ar to, manuprāt, vajadzētu ļaut deputātiem, ņemot vērā arī komisijas viedokli, kura tagad ir pret savu priekšlikumu, tomēr izšķirt šīs lietas balsojot. Es vēl nosaukšu, kā es saprotu balsojumu, un jūs tad varēsiet .... Tad jūs mani palabosiet... (Deputāts Endziņš no zāles kaut ko iebilst.) Lai nebūtu balsošana?... Tas tiešām maina lietas būtību. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Kāpēc es runāju? Lieta ir tāda, ka Gaiļa kungs pateica, ka, lūk, šīs divas ar trekniem burtiem izdalītās rindkopas komisija noņem. Bet līdz ar to paliek teksts no otrā lasījuma, trešā daļa nav šeit iekšā. Tātad tas, ko skaidroja šeit Lagzdiņa kungs, tagad atkrīt. Jo, ja mēs tādā veidā būtu piekrituši, tad nav šīs trešās daļas, un tāpēc es mainu savu pozīciju šinī gadījumā. Jā, es atbalstu, ka varat svītrot to trekno tekstu ārā, bet ir jāsaglabā otrā lasījuma trešā rindkopa. Tur, kur tas ir teikts. Bet Gaiļa kungs pateica, ka mēs izsvītrojam to ārā, taču šajā tekstā, kur ir 20.pants un komisijas priekšlikums, - tur tā nav. Tāpēc es lūdzu korekti paziņot. Tāpēc arī mēs, deputāti, tiekam maldināti.

Priekšsēdētājs. Es gan gribētu, godātais deputāt Endziņ, aizstāvēt deputātu Gaili. Man likās, ka viņš tieši tā to lietu stāstīja. Var būt, ka es... Nu nav, nav... Bet viņš tiešām stāstīja, ka šīs divas izņem ārā un paliek trešā ar trekniem burtiem. Kā es saprotu, jūs precizēsiet. Līdz ar to paliek 20. panta trešā un ceturtā sadaļa šādi: ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, un grūtniecēm nedrīkst bez viņu piekrišanas uzlikt par pienākumu pildīt valsts civildienestu naktī, brīvdienās un svētku dienās. Un pēc tam ceturtais - ierēdņu, ierēdņu kandidātu darbu brīvdienās un svētku dienās kompensē, piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot par to divkāršā apmērā pēc civiliestādes vadītāja rīkojuma.

M.Gailis. Jā, tieši tā es biju domājis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Man pat liekas, ka jūs tā teicāt.

M.Gailis. Jā.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Lūdzu, tālāk!

M.Gailis. 34. pants. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt tekstu šādi: bērna kopšanai piešķirto atvaļinājuma laiku ieskaita kopējā un nepārtrauktā darba stāžā, un šā panta piemērošanas noteikumus pieņem Ministru kabinets. Arī tā ir Darba likumu kodeksa norma.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Lūdzu, tālāk!

M.Gailis. 42. pantā deputāts Gailis piedāvā jaunu rindkopu: Ministru kabineta noteiktā kārtībā ierēdnim var tikt piešķirts papildu atvaļinājums par darba veikšanu virs nedēļas normālā darba laika, ja tam nav gadījuma raksturs. Un šis papildinājums ir ierosināts tieši sakarā ar mežsargu darba specifiku, kuri sezonas laikā strādā nepārtraukti visas 7 dienas, un tādēļ viņiem ir bijis garāks atvaļinājums visu šo laiku.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. 52. pants. Atbildīgā komisija ierosina to izslēgt. Tas saistās ar to pašu ierosinājumu par prokuroriem un tiesnešiem. Un, ja mēs esam izslēguši aizliedzošo, tas ir, ierobežojumu noteicošo daļu, tad loģiski ir izslēgt arī pabalstu un garantiju daļu... pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Lūdzu, tālāk.

M.Gailis. 54. pants. Arī tas ir līdzīgi, kā mēs iepriekš debatējām. Tātad atbildīgā komisija lūdz noņemt savu priekšlikumu. Tas būtu jālasa tā: grūtnieces un ierēdnes, kurām ir bērns līdz 3 gadu vecumam, nav atļauts sūtīt komandējumos bez viņu piekrišanas.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Tālāk!

M.Gailis. 61. pantā deputāts Gailis ierosina vēl divus punktus. Tātad civildienesta attiecības izbeidzas arī sakarā ar ievēlēšanu algotā valsts amatā vai pašvaldību iestādē un sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu nolūkā ietekmēt ierēdņa, ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmena, atestācijas, pārbaudes vai amata konkursa rezultātus. Tātad runa ir par negodīgumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Tālāk!

M.Gailis. Atbildīgā komisija ierosina 64. panta nobeiguma noteikumos iekļaut vēl vienu Darba likumu kodeksa normu, proti, 168. pantu, kurā ir runa par to, ka sievietes ir aizliegts nodarbināt smagos darbos, darbos ar kaitīgiem darba apstākļiem un ka viņām nedrīkst likt pārnēsāt smagumus, kas pārsniedz zināmas normas.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Lūdzu, tālāk.

M.Gailis. Un visbeidzot mēs ierosinām nobeiguma noteikumos ierakstīt teikumu: likums stājas spēkā ar tā publicēšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ierosinu svītrot šo papildinājumu, ka likums stājas spēkā ar izsludināšanas dienu. Acīmredzot tas ir likums, kas attiecas ne tikai uz Valsts civildienesta pārvaldi, bet attieksies uz visiem šiem potenciālajiem ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, un viņiem vajadzētu ar to iepazīties. Lai tas stājas spēkā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Māris Gailis!

M.Gailis (LC).

Pēdējais pants ir tikai tā iemesla dēļ, ka mums ļoti ilgi gāja šā likuma pieņemšana, un, lai likumu iedarbinātu, ir vajadzīgi vēl 7 līdz 9 Ministru kabineta normatīvie dokumenti, kuri ir sagatavoti. Mēs nevarējām tos Ministru kabinetā pieņemt, pirms mums formāli nav šā likuma. Jūs zināt, ka likumu praktiski mēs ieviesīsim gada laikā, nu, līdz gada beigām, līdz 31. decembrim. Un te ir doti ļoti lieli termiņi katram izlemt, vai viņš gribēs vai negribēs kļūt par ierēdni, ierēdņa kandidātu. Tur ir mēneši, un mēs zinām, ka par ierēdņa kandidātu var būt četrus gadus. Tātad pats likums jau dod ļoti lielas laika "luftes". Un, lai mēs varētu iesākt un lai vēl viens lieks mēnesis nebūtu klāt, mums būtu nepieciešams, lai formāli tas stātos spēkā, bet, tā teikt, likums de facto iedarbosies varbūt tikai no jūnija.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to mums jābalso par komisijas ierosinājumu. Jūs dzirdējāt gan deputāta Endziņa, gan Māra Gaiļa argumentus. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu! Likums stājas spēkā ar tā publicēšanas dienu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts komisijas piedāvātais variants.

M.Gailis. Paldies, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Kāpēc bez balsošanas? Godātais deputāt Kirštein, neprovocējiet mani uz sarunām! Vai frakcijas ir gatavas balsojumam? Lūdzu, balsosim par likuma "Par valsts civildienestu" pieņemšanu visumā"! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 13, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par pašvaldību". Vārds Jānim Lagzdiņam - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma atbildīgā komisija likumprojektā "Par pašvaldību" ir izdarījusi 147 grozījumus un papildinājumus. Pavisam ir notikušas 22 komisijas sēdes, kurās ir piedalījušies Pašvaldību savienības un pašvaldību pārstāvji un atsevišķi Ministru kabineta locekļi. Pavisam no likumprojekta ir izslēgti 20 panti, kas bija pirmā lasījuma redakcijā un ietverti vairāk nekā 15 jauni panti.

Pirmais grozījums, ko komisija ir izdarījusi, ir par likumprojekta nosaukumu. Komisija piedāvā likumprojekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Likums par pašvaldībām".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 1.pantu komisija ierosina izteikt to jaunā, precizētā, redakcijā, ņemot vērā Pašvaldību savienības ierosinājumu, un proti, precizēt un noteikt likumprojekta 1.pantā visus tos galvenos jautājumus, kuri ir ietverti šajā likumā, tādējādi precīzi nosakot šā likuma mērķi.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Arī par 2.pantu ir ņemts vērā Pašvaldību savienības priekšlikums un ir noteikta pašvaldību definīcija, nosakot, ka pašvaldības darbojas attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes pret 2.panta redakciju? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmajā lasījumā pieņemtajā 3.panta redakcijā ir izdarīti vairāki grozījumi, un šis pants kā tāds ir izslēgts, bet atsevišķas normas ir pārceltas uz otrā lasījuma 2.pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma 4.panta redakcija ir būtiski grozīta, pārceļot atsevišķas šā panta normas uz trešo nodaļu, kurā ir runa par domi (padomi), un 4.pants ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka administratīvajā ziņā un likumā noteiktajos gadījumos un ietvaros pašvaldības ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības. Analoga norma bija arī pirmskara Latvijā Pilsētu pašvaldības likumā, un mēs to pārņēmām pilnībā no šā likuma.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma redakcijas 5.pants ir pārcelts uz otro lasījumu kā 3.pants, tikai šeit ir mainīts vietām.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Pēc pirmā lasījuma komisija piedāvā ietvert likumprojekta redakcijā pēc 4.panta jaunu 5.pantu šādā redakcijā: "Pašvaldība savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi. Valsts pārvaldes iestādes un to amatpersonas pašvaldību darbību pārbauda likumā noteiktajā kārtībā un to var ierobežot vienīgi likumos paredzētajos gadījumos." Līdzīga norma bija pirmskara Latvijā, arī attiecīgajos pašvaldību likumos. Komisija uzskata, ka šāda norma garantētu pašvaldību lielāku neatkarību.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamā nodaļa runā par pašvaldību kompetenci. Vispirms ir komisijas priekšlikums par šīs nodaļas nosaukumu. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām šādu nosaukumu "Pašvaldības funkcijas un uzdevumi", turpretī tagad komisija ierosina nodaļas nosaukumu izteikt šādi: "Pašvaldību kompetence", jo uzskatām, ka šāds nosaukums ir visaptverošāks un precīzāk atspoguļo attiecīgās nodaļas saturu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Komisija ir izslēgusi no pirmā lasījuma redakcijas 6.pantu, jo, tālāk šīs nodaļas redakcijā vairāk izvēršot tos, ir precizēti tie jautājumi, kuri bija šajā 6.pantā.

Priekšsēdētājs. Vai par 6.panta izslēgšanu ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina izteikt 6.pantu jaunā redakcijā, precīzi uzskaitot visus kompetenču blokus. Pirmā lasījuma redakcijā tas bija 7.pants. Ir minēti tikai divi kompetenču bloki, bet faktiski pašvaldības realizē, kā jūs redzat no otrā lasījuma 6.panta, vismaz sešus kompetenču blokus. Es varbūt tos nenolasīšu, jo šeit ir ļoti gara redakcija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālākajos pantos (no 7. līdz 11.pantam) ir precizētas attiecīgās kompetences. Tātad 7.pantā ir runa par pašvaldību pastāvīgajām funkcijām. Komisija daļēji ņēma vērā šeit Pašvaldību savienības ierosinājumu, jo, kā jūs atceraties, Pašvaldību savienība ierosināja, ka šajā likumā būtu jāuzskaita visas pašvaldību funkcijas. Tas nav iespējams, jo tas apgrūtinātu likumdošanu. Komisija uzskatīja, ka būtu iespējams šajā likumā uzskaitīt visas pašvaldību pastāvīgās funkcijas. Ja gadījumā ar kādiem citiem likumiem pašvaldībām tiek uzliktas jaunas pastāvīgās funkcijas, tad tās tiek ierakstītas arī šajā likumā un tad attiecīgi ir jāgroza šis likums. Šāda nostādne ir fiksēta komisijas piedāvātajā otrā lasījuma 7.panta redakcijā.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz pirmā lasījuma 9.pantu komisija ierosina izteikt to jaunā redakcijā un skatīt kā otrā lasījuma 8.pantu. Tātad pašvaldībām ar likumu var uzdot pildīt noteiktu laikaposmu funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, jo funkciju izpilde ir saistīta ar izdevumu palielināšanos. Un tālāk seko otrā daļa.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā 9.pantu. 9.pantā ir runa par valsts pārvaldes iestāžu funkciju deleģēšanu pašvaldībām. Šeit ir izdarīti daži redakcionāli grozījumi. Būtiskākais ir tas, ka, nododot šo uzdevumu izpildi, vienlaikus tiek nodoti arī finansu līdzekļi. Pirmā lasījuma redakcijā bija noteikts, ka tiek nodoti tieši budžeta līdzekļi - tātad valsts budžeta līdzekļi, bet komisija uzskatīja, ka Ministru kabinets, pats nododot vai ar likumu nododot šīs funkcijas, realizētu un varētu nodot pašvaldībām arī citus līdzekļus, ne tikai budžeta līdzekļus. Tas ir būtiskākais grozījums.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 10.pants runā par funkciju savstarpēju deleģēšanu dažādu pašvaldību starpā. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tikai tādu nostādni, ka rajona pašvaldība var deleģēt savu funkciju nodošanu pagasta pašvaldībām, turpretī tagad komisija uzskata, ka šeit mūsu pieejai ir jābūt ļoti demokrātiskai un ir jāpieļauj iespēja funkcijas deleģēt dažādos variantos - tātad nododot funkcijas gan no zemāka līmeņa pašvaldībām augstāka līmeņa pašvaldībām, gan otrādi; arī nododot funkcijas, tā teikt, pa horizontāli - ka viena pagasta pašvaldības var nodot savu pastāvīgo vai pagaidu funkciju realizāciju arī kaimiņu pagastam.

Bet ļoti būtiska ir 10.panta trešā daļa, kura nosaka, ka citām pašvaldībām nevar deleģēt pašvaldības, kuras ir attiecīgās domes (padomes) ekskluzīvajā kompetencē, piemēram, saistošo noteikumu izpildi vai nodevu noteikšanu, jo uzskatām, ka šīs funkcijas nevarētu nodot.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Tālāk par 11.pantu. 11.pants runā par vienreizējo uzdevumu izpildi, kurus pašvaldībām nodod Ministru kabinets vai attiecīgās ministrijas. Šeit ir izdarīti daži redakcionāli grozījumi un pieļauta iespēja, ka pašvaldības var piekrist šo uzdevumu izpildi veikt par saviem līdzekļiem. Bet tikai tad, ja pašvaldības tam piekrīt. Un šeit ir papildinājums otrajā daļā, kas nosaka, ka pašvaldībām nodoto vienreizējo uzdevumu izpildi organizē un par to atbild attiecīgā pašvaldība. Ja par nodoto funkciju izpildi atbild attiecīgā valsts pārvaldes institūcija, tad par vienreizējo uzdevumu - attiecīgā pašvaldība.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 12.pants ir grozīts un ietverts otrā lasījuma redakcijā kā 18.pants. Otrā lasījuma redakcijā 12.pants runā par brīvprātīgajām iniciatīvām. Ir izdarīti daži redakcionāli grozījumi, kas nosaka, ka brīvprātīgās iniciatīvas nevar realizēt tajā kompetencē, kas ietilpst, tā teikt, Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, valsts pārvaldes iestāžu vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība ir aizliegta ar likumu. Uzskatām, ka tā ir pietiekami demokrātiska nostādne un neierobežo pašvaldību tiesības.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Tālāk attiecībā uz pirmā lasījuma redakcijas 13.pantu. Šis pants otrajā lasījumā ir izteikts kā 14.pants un ir būtiski paplašināta šā panta redakcija. Kā jūs redzat 14.panta redakcijā, tas ir sadalīts divās daļās. Pirmajā daļā ir runa par pašvaldību tiesībām, kādas tām ir, realizējot savas funkcijas. Un otrā daļa runā par pašvaldību pienākumiem.

Es gribētu vērst uzmanību uz pēdējo tiesību - tā ir tiesība pašvaldībām saņemt informāciju no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajām valsts iestādēm - kā arī pienākumu - ka pašvaldībām ir pienākums likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā sniegt informāciju attiecīgajām valsts iestādēm, proti, ministrijām un Ministru kabinetam, jo komisija uzskata, ka Ministru kabinets nevar pārvaldīt valsti, ja nesaņem atbilstošu informāciju no pašvaldībām. Uzskatām, ka tā nav iejaukšanās pašvaldību iekšējās lietās, jo tā ir vienkārši informēšana.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma redakcijas 14.pants otrajā lasījumā ir izteikts kā 13.pants. Daļēji šeit ir ņemts vērā Pašvaldību savienības viedoklis, proti, ir noteikts, ka gadījumos, ja, pieņemot likumus vai Ministru kabineta lēmumus, netiek ievēroti šā likuma 8., 9. un 11.panta noteikumi, kas attiecas uz pašvaldību pagaidu funkciju un tām nododamo vienreizējo uzdevumu finansēšanu... Tātad šie panti runāja par to, ka vienlaikus ar funkciju nodošanu jāparedz finansēšanas avoti. Tādējādi, ja likumos vai Ministru kabineta lēmumos, nododot funkcijas, šādi avoti nav noteikti, tad pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt attiecīgā likuma vai Ministru kabineta lēmuma atcelšanu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir runa par 15.pantu, kurā ir uzskaitītas pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas jeb, kā mēs esam ierakstījuši otrajā lasījumā - pašvaldību kompetence. Kādi grozījumi ir izdarīti šajā pantā? Pirmkārt, funkcijas ir sakārtotas pa funkciju blokiem, dažas funkcijas ir svītrotas. Piemēram, no pirmā lasījuma redakcijas ir svītrots 16.apakšpunkts, kas pašvaldībām uzliek par pienākumu organizēt kultūras un sabiedriskos pasākumus. Uzskatām, ka pašvaldību pienākums ir uzturēt kultūras un zinātnes iestādes, arī izglītības iestādes, bet pasākumu organizēšana - tā ir fakultatīva tiesība jeb brīvprātīgā iniciatīva. Tāpat ir svītrota funkcija, ka pašvaldībām ir pienākums izmeklēt tos nelaimes gadījumus, kas notikuši uzņēmumos, kuros strādā mazāk nekā pieci strādājošie, jo uzskatām, ka tā ir valsts funkcija, kas vienveidīgi jārealizē visā valstī.

Tāpat šajā pantā ir izdarīti arī daži terminoloģiski precizējumi. Piemēram, pirmā lasījuma redakcijā tika noteikts, ka pašvaldības nodrošina komunālos pakalpojumus, bet jaunajā redakcijā ir noteikts, ka pašvaldības organizē komunālo pakalpojumu sniegšanu attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tālāk par 16.pantu. 16.pantā runāts par rajonu pašvaldību funkcijām. Ir izdarīti šādi grozījumi: ir noteikts, ka rajona pašvaldība koordinē pagasta un rajona pilsētas pašvaldības darbību kopīgu jautājumu risināšanā, kā arī konsultē jautājumos par pašvaldību funkciju izpildi. Šādas redakcijas pirmajā lasījumā nebija, bez tam ir svītrots pienākums pašvaldībām uzturēt un remontēt rajona ceļus, jo šo funkciju veic attiecīgās valsts institūcijas. Pagastu ceļus tātad būvē un remontē attiecīgās pagastu pašvaldības, bet valsts nozīmes ceļus - attiecīgās Satiksmes ministrijas institūcijas.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 17.pantu ir izdarīti daži redakcionāli grozījumi. Šis pants nosaka, ka republikas pilsētu pašvaldības pilda gan pagastu pašvaldību funkcijas, gan arī rajonu pašvaldību funkcijas.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir trešā nodaļa, kur runāts par domes (padomes) statusu. 18.pantā ir precizēta šā panta trešā daļa, izdarīti daži redakcionāli grozījumi, saskaņojot to ar mūsu pieņemto likumu par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 19.pantu. Te ir precizēts 19.panta pēdējais teikums. Pirmā lasījuma redakcijā pēdējais teikums tāds nebija. Tātad mēs nosakām, ka ar jaunievēlētās domes, (padomes) pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes (padomes) pilnvaras.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Tālāk par 20.pantu. 20.pants ir izteikts precizētā redakcijā, proti, ir izdarīts grozījums šā panta trešā daļā, kurā ir noteikts, kāds balsu daudzums ir jāsaņem kandidātam, lai viņš tiktu uzskatīts par ievēlētu. Tātad pirmā lasījuma redakcijā bija noteikts, ka ir jāsaņem vairāk par pusi no locekļu balsīm, turpretī otrajā lasījumā ir noteikts balsu vairākums.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Ir izslēgts 21.pants, un tas ir noticis pēc atbildīgās komisijas un LNNK frakcijas priekšlikuma, jo komisija uzskata, ka nevar piespiest domes (padomes) loceklim obligāti uzņemties algotu domes (padomes) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanu vai citu algotu amatu pienākumu pildīšanu. Tā ir tikai tiesība, nevis obligāts pienākums. Arī citu valstu likumos mēs neatradām līdzīgu normu, kāda bija pirmā lasījuma redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 22.pants ir pārcelts uz otro lasījumu kā 62.panta pirmā daļa. Ar šo pantu attiecīgi sākas sestā nodaļa, kurā ir runa par priekšsēdētāja statusu. Pēc būtības pants netika grozīts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Par 23.pantu bija LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izslēgt no 23.panta pirmā lasījuma teksta pirmo un otro apakšpunktu. Priekšlikums tika pieņemts, jo komisija uzskata, ka priekšsēdētāji, viņu vietnieki vai komiteju priekšsēdētāji ir jāatbrīvo no amata pienākumu pildīšanas jebkuru motīvu dēļ. Šeit priekšsēdētājiem nav jānorāda kaut kādi konkrēti motīvi.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk par pirmā lasījuma 24.pantu. Šis pants ir pārcelts uz otro lasījumu kā 63.pants, un arī par šo normu bija LNNK frakcijas deputātu ierosinājums, kas ir daļēji pieņemts. Godātie kolēģi, skatiet, tātad likumprojekta otrā lasījuma redakcijas 63.panta otro daļu. Pants tika pārcelts tāpēc, ka šeit ir runa par domes (padomes) priekšsēdētāju, bet šis pants runā par domi (padomi) kopumā kā tādu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz pirmā lasījuma redakcijas 25.pantu. Šis pants ir pārcelts uz sesto nodaļu kā 64.pants, kā šā panta pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma redakcijas 26.pants ir pārcelts uz otro lasījumu kā 18.panta ceturtā daļa. Godātie kolēģi, es gribētu informēt, ka likumprojekta struktūra tika sakārtota un tādēļ gandrīz trešā daļa no grozījumiem ir šāda, strukturāla, rakstura grozījumi, jo šeit bija sajauktas kompetences un panti sakārtoti diezgan haotiski.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, atļaujiet komisijas vadītājam jums izklāstīt šīs strukturālās pārmaiņas. Es varbūt nejautāšu pēc katras no šīm pārmaiņām, kuras ir izdarītas. Es vērošu zāli, un to deputātu, kuram ir iebildes, lūdzu pacelt roku. Tad mēs apstāsimies un apspriedīsim šīs strukturālās izmaiņas, jo ir neērti, ka es visu laiku jautāju vienu un to pašu un saņemu, tas ir, nesaņemu, nekādu atbildi, jo jūs piekrītat tam. Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz pirmā lasījuma redakcijas 27.pantu. Atbildīgā komisija to ir pārcēlusi uz otrā lasījuma redakciju kā 25.panta trešo daļu. Tātad pirmā daļa ir pārcelta tā, bet 27.panta otrā un trešā daļa ir pārcelta kā otrā lasījuma 68.pants, neizdarot nekādus grozījumus.

Tālāk. Attiecībā uz 28.pantu atbildīgā komisija to ir pārcēlusi uz ceturto nodaļu - kā 46.panta pirmo daļu. Bez tam 28.panta otrā daļa ir izslēgta, jo komisija uzskata, ka pašvaldības iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāju un darbinieku darbā pieņemšanas un atlaišanas kārtību nosaka Darba likumu kodekss, jo šie darbinieki nebūs civildienesta ierēdņi, bet, ja viņi būs civildienesta ierēdņi, tad to noteiks pirms stundas nobalsotais Civildienesta likums. Tātad šeit nav nepieciešams šādu normu ietvert, tā ir lieka.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 29.pantu. Atbildīgā komisija to ir izteikusi precizētā redakcijā un pārcēlusi uz otrā lasījuma redakciju kā 21.pantu.

Godātie kolēģi, visā likumprojekta redakcijā ir izdarīti tādi grozījumi, ko ierosinājusi komisija, - lai turpmāk pašvaldībām neapstiprinātu vis statūtus, bet gan nolikumu, kuru pašvaldības izstrādā, vadoties no Ministru kabineta apstiprināta paraugnolikuma, jo statūti ir normatīvais akts, kas reglamentē sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību, darbību, nevis valsts vai pašvaldību iestāžu darbību. Juridisko dokumentu, kas reglamentē valsts un pašvaldību iestāžu darbību, sauc par nolikumu. Tādējādi visā likuma redakcijā ir izdarīts šāds precizējums.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 30.pantu. Atbildīgā komisija ir pārcēlusi to uz otrā lasījuma 91.pantu, jo likumā ir ietverta īpaša nodaļa, atsevišķa nodaļa, kādas nebija pirmajā lasījumā. Tā reglamentē kārtību, kādā tiek atlaista dome (padome) vai, īpašos gadījumos, arī domes (padomes) priekšsēdētājs, bet par to mēs runāsim tad, kad nonāksim līdz šai īpašajai nodaļai.

Tālāk šeit bija LNNK frakcijas priekšlikums - izslēgt no 30.panta vārdus "...vai Ministru kabineta lēmumus". 90.pantā... Tagad man diemžēl iznāk runāt par 91.pantu... Tātad 90.pantā ir noteikts, ka var atlaist pašvaldību, domi (padomi) vai priekšsēdētāju, ja viņš nepilda likumus vai Ministru kabineta noteikumus. Tādējādi mēs esam daļēji ievērojuši šo LNNK frakcijas priekšlikumu, jo ar terminu "Ministru kabineta lēmums" mēs saprotam arī instrukcijas, ieteikumus un protokolu izrakstus, tātad visa veida normatīvos dokumentus, kurus pieņem Ministru kabinets. Līdz ar to LNNK priekšlikums daļēji ir ievērots. Tas ir komentārs, aizsteidzoties priekšā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk - ceturtā nodaļa. Ceturtajā nodaļā runāts par domes (padomes) darba organizāciju.

31.pants šobrīd otrā lasījuma redakcijā ir kā 22.pants, un te nav izdarīti nekādi grozījumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma redakcijas 32.pants ir otrā lasījuma redakcijas 23.pants, un šeit vārds "statūti" ir aizstāts ar vārdu "nolikums". Es jau iepriekš komentēju, kādu iemeslu dēļ tas ir izdarīts.

Tālāk - 33.pants. Tas ir izteikts precizētā redakcijā kā otrā lasījuma 24.pants. Ir izdarīts arī grozījums pirmā lasījuma redakcijas 33.panta 4.apakšpunktā, jo ir izveidota īpaša nodaļa par izpilddirektora tiesībām, un tāpēc ir izdarīti šie grozījumi 33.panta redakcijā, bet par izpilddirektora tiesībām un pienākumiem mēs runāsim tad, kad būsim nonākuši līdz īpašajai nodaļai.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk par 34.pantu. Tas ir izteikts kā otrā lasījuma redakcijas 25.pants. Šajā jaunajā pantā ir papildu pēdējā daļa. Tā, godātie kolēģi, ir ļoti svarīga un ļoti būtiska daļa, kas nosaka, ka domes (padomes) nomaiņas gadījumā domes (padomes) darba attiecības netiek pārtrauktas. Tas ir ļoti būtiski, jo šobrīd jau vairākās pašvaldībās, zinot, ka vēlēšanas būs 29.maijā un ka jaunā dome (padome) sāks strādāt 9.jūnijā, tehniskā darba darītāji un daudzi citi domes (padomes) vai pašvaldību darbinieki tiek brīdināti par atbrīvošanu no darba. Šāda kārtība mums ir jāizbeidz, ka, pārvēlot domi (padomi) vai mainoties domes (padomes) nosaukumam, automātiski tiek atbrīvoti no darba visi attiecīgās domes (padomes) vai pašvaldības darbinieki. Tā ir ļoti svarīga norma.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma 35.pants ir izteikts otrā lasījuma redakcijā kā 26.pants, turklāt precizētā redakcijā, nosakot, ka domes (padomes) sēdē var būt klāt ne tikvien attiecīgās teritorijas balsstiesīgie iedzīvotāji, bet arī ikviena masu informācijas līdzekļa žurnālisti un attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietoto valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas. Es gribētu, godātie kolēģi, uzsvērt, ka, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs esam būtiski paplašinājuši atklātumu pašvaldības darbā. Tāds bija arī viens no mūsu pamatmērķiem.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Runājot par atklātumu, jāteic, ka šajā pašā pantā ir norma, kas nosaka, kādos gadījumos nedrīkst rīkot slēgtas sēdes. Es, godātie kolēģi, aicinātu jūs piekrist šādam uzskaitījumam un gribētu informēt, ka komisija, iespējams, uz trešo lasījumu sagatavos šo redakciju, lai vēl vairāk palielinātu šo atklātumu.

Runājot par 36.pantu, redzam, ka tas ir pārcelts kā otrā lasījuma redakcijas 27.pants. Tur arī noteikts, ka jebkurā gadījumā domei (padomei), sasaucot kārtējo vai ārkārtas sēdi, ne vēlāk kā 3 dienas pirms kārtējās sēdes redzamā vietā pie domes (padomes) ēkas ir jāizliek paziņojums par kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību, kā arī izskatāmo jautājumu saraksts, lai jebkurš attiecīgās domes, attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs savlaicīgi zinātu, ko spriedīs un par ko lems viņa vēlētā dome vai padome. Arī tas ir atklātuma jautājums.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Lagzdiņš. 37.pantā, kas ir izteikts kā otrā lasījuma 28.pants, ir izdarīts viens precizējums, nosakot, ka tai institūcijai vai tiem deputātiem, kuri ierosina ārkārtas sēdes sasaukšanu, iesniegumam ir jāpievieno arī attiecīgais lēmuma projekts. Tas ir tādēļ, lai ārkārtas domes (padomes) sēde būtu konstruktīva, nevis lai deputāti vai valsts reformu ministrs, vai Ministru kabinets ierosinātu bez konkrētas darba kārtības.

Bez tam par 37.pantu bija LNNK frakcijas priekšlikums - izslēgt 37.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu, ka ārkārtas sēdes sasauc pēc valsts reformu ministra pieprasījuma.

Ņemot vērā, ka ar šo likumu valsts reformu ministram ir dotas diezgan plašas tiesības un ka tieši valsts reformu ministrs realizē šo valstisko pārraudzību, komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums nebūtu pieņemams.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma redakcijas 38.pants ir izteikts kā otrā lasījuma redakcijas 29.pants, bet tas ir nedaudz precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Paldies, godātais deputāt Lagzdiņ! Arī jūs vērojāt pulksteni, tad nu nosakiet, kurā brīdī mēs apstāsimies pirms pārtraukuma, lai iezīmētu to pantu vai to vietu, kuru jūs pats izvēlēsities.

J.Lagzdiņš. Esmu gatavs. Katrā ziņā vēl ir nepieciešams pietiekami garš laiks, lai varētu izskatīt visu likumu, bet, ja laiks ir pienācis, tad mums jāpārtrauc.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti, pirms mēs uzsākam reģistrāciju, man jums ir ļoti patīkams un ļoti svarīgs paziņojums. Šodien Mārim Budovskim - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība - 55 gadi, Antai Rugātei - Latvijas Kristīgo demokrātu savienība - jubileja, Andrim Grotam - Latvijas Kristīgo demokrātu savienība - 30 gadi. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Es ceru, ka jubilāri piedos mazās neprecizitātes, jo es nenosaucu precīzos jubilejas datumus. Es teicu - visas ir šodien.

Tālāk lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Godātie kolēģi, lūdzu radiniet sevi pie šīs jaunās sistēmas! Jums iedegas šī sarkanā gaisma, kas liecina par to, ka jūs esat nospiedis pogu un reģistrējies. Lūdzu Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru - nolasīt izdruku.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti: Georgs Andrejevs, Gundars Bērziņš, Valdis Birkavs, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Māris Graudiņš, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Uldis Lakševics, Ruta Marjaša, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais, Zigurds Tomiņš, Jānis Tupesis, Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par pašvaldību".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es pārtraukumā konsultējos ar vairāku frakciju deputātiem un konstatēju, ka deputāti ir ļoti uzmanīgi pirms plenārsēdes iepazinušies ar likumprojektu un ir gatavi iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam, un tieši šā iemesla dēļ, lai darbs raitāk sekmētos, arī šobrīd deputāti nepiedalās debatēs. Tādēļ arī atļaujiet referentam mazliet ātrāk virzīt šā likumprojekta izskatīšanu un mazāk komentēt atsevišķu pantu normas un atsevišķus grozījumus, tikai pakavēties pie svarīgākajiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tātad - par 39. pantu. Tas ir pārcelts otrajā lasījumā kā 30. pants, izdarot dažus redakcionālus grozījumus.

Tālāk. 40.pants ir izteikts kā otrā lasījuma 31. pants, arī ar dažiem redakcionāliem grozījumiem, kurus ierosināja Neatkarības kustības frakcijas deputāti. Šis priekšlikums, ko iesniedza LNNK frakcija, ir pieņemts.

Tālāk. 41. pants ir izteikts kā otrā lasījuma 32. pants, precizētā redakcijā.

42.pants ir otrā lasījuma 33. pants. Arī precizētā redakcijā, nosakot, ka ārkārtas sēdēs izskata lēmumprojektus, kurus iesniedz arī ārkārtas sēdes ierosinātājs, tātad valsts reformu ministrs, kā arī Ministru kabinets, ja šo tiesību Ministru kabinets un reformu ministrs ir izmantojis. Tāds ir viens papildinājums.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 43. pants ir pārcelts otrā lasījuma redakcijā kā 34.pants, precizētā redakcijā. Precizējums ir izdarīts panta pirmajā daļā, nosakot, ka domes (padomes) sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse. Pirmā lasījuma redakcijā bija noteikts, ka dome (padome) var pieņemt lēmumus. Tātad saskaņā ar mūsu piedāvāto redakciju vispār nevar tikt atklāta sēde. Tātad, ja konstatē, ka nav vajadzīgais daudzums, sēde nevar notikt. Spriežot pēc pirmā lasījuma redakcijas, sēdi varētu uzsākt, bet lēmumus pieņemt nevarētu.

Tālāk. Ir noraidīts LNNK frakcijas priekšlikums, ka 43. panta trešajā daļā pēc vārdiem "domes amatpersonas" tekstu vajag papildināt ar vārdu "izpilddirektoru". Tātad LNNK frakcijas deputātu ierosinājums bija, ka, lai ievēlētu izpilddirektoru vai atbrīvotu viņu no amata, ir nepieciešama vairāk nekā puse visu domes (padomes) locekļu balsu skaita. Tātad tāds pats, kā attiecībā uz domes (padomes) priekšsēdētāju un vietnieku. Komisija uzskata, ka izpilddirektors ir augsta amatpersona, bet tas būs ierēdnis, un tas varētu tikt ievēlēts ar vienkāršu balsu vairākumu, proti, ar klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tādēļ mēs to noraidījām. Tālāk. Ir runa par 44. pantu. Tas ir izteikts otrajā lasījumā kā 35. pants. Ir izdarīti redakcionāli grozījumi pirmajā daļā un otrajā daļā. Svītroti no pirmā lasījuma ir pēdējie astoņi vārdi, kur ir runa par to, ka gadījumā, ja nenotiek atkārtota domes (padomes) sēde, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums informēt Ministru kabinetu par nepieciešamību izlemt jautājumu par domes (padomes) rīcībspēju. Komisija uzskata, ka katrā konkrētā gadījumā, ja atkārtoti nebūs šā kvoruma, Ministru kabinets varēs lemt pats pēc saviem ieskatiem. Nav obligāti jānorāda, ka par rīcībspēju būtu jālemj katrā konkrētā gadījumā.

Tālāk - 45. pants. Tas ir izteikts otrajā lasījumā kā 36. pants, precizētā redakcijā. Izdarīti tie paši grozījumi, kas iepriekšējā pantā, - svītrojot pēdējos astoņus vārdus no pirmā lasījuma redakcijas.

46.pants. Tas ir izteikts otrajā lasījumā kā 37. pants, precizētā redakcijā. Šeit izdarīts būtisks precizējums. Tātad pirmajā lasījumā mēs noteicām, ka domes (padomes) sēdes protokols ir jāparaksta visiem domes (padomes) locekļiem, tātad Rīgā visiem 60 domniekiem vai tiem, kas būtu piedalījušies. Attiecībā uz otro lasījumu mēs piedāvājam tādu normu, ka protokolu paraksta sēdes vadītājs un domes (padomes) darbinieks, kas raksta protokolu. Analogi kā tiesas sēžu protokolu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 47. pants ir izteikts kā otrā lasījuma 34. panta trešā daļa, ir daži redakcionāli grozījumi.

Tālāk. Godātie kolēģi, otrā lasījuma redakcijā ir ietverts pavisam jauns pants, kāds nebija pirmā lasījuma redakcijā. Tas satur vairākas svarīgas antikorupcijas normas, kas ierobežotu šo nevēlamo parādību. Es gribu uzsvērt, ka komisija bija ļoti stingra attiecībā pret rajonu pašvaldību deputātiem un republikas pilsētu domju deputātiem. Savukārt uz pagastu un rajonu pilsētu domju un padomju deputātiem neattiektos vesela rinda šo antikorupcijas normu, jo uzskatām, ka šajā administratīvajā teritorijā vislabāk korupciju varēs novērst, ja mēs paplašināsim atklātību domes, padomes darbā un ar šo likumu mēs to jau darām. Jo pagastos, kur ir maz iedzīvotāju, šī informācija, protams, ir vieglāk iegūstama un izplatās daudz plašāk.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. 48.pants pirmā lasījuma redakcijā šobrīd ir otrā lasījuma redakcijas 39.pants - precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Pirmā lasījuma redakcijas 49. pants ir izteikts kā otrā lasījuma 40. pants precizētā redakcijā, papildus nosakot aizklātas balsošanas gadījumus. Tātad aizklāta balsošana domēs (padomēs) notiek, vēlējot domes (padomes) amatpersonas un atceļot tās no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Komisija uzskatīja, ka šajos gadījumos obligāta būtu aizklāta balsošana.

Priekšsēdētājs. Neviens neiebilst?

J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie kolēģi, šeit ir ļoti svarīgs LNNK frakcijas priekšlikums par to, ka varētu būt arī personālā balsošana. Komisija šo jautājumu ilgi skatīja un strīdējās par to, diskutēja, šobrīd tas ir noraidīts. Bet, godātie kolēģi, komisija vēl pie tā atgriezīsies, kad būs trešais lasījums, jo mēs caurskatījām citu valstu likumus un redzējām, ka tik tiešām ir diezgan izplatīta šī personālā balsošana, un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka jebkurš deputāts varētu ierosināt personālo balsošanu un tai būtu jānotiek - protams, tajos gadījumos, ja nav aizklāta balsošana. Tātad es lūdzu šobrīd nedebatēt par to, un uz trešo lasījumu mēs iesniegsim precizētu redakciju.

Priekšsēdētājs. Frakcija piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tālāk. 50. panta pirmā daļa izteikta kā otrā lasījuma 41. panta pirmā daļa un 50. panta otrā daļa - kā 45. panta otrā daļa, precizētā redakcijā. Godātie kolēģi, es īsumā informēšu par tiem normatīvajiem aktiem, kurus pieņem domes (padomes). Tātad domes (padomes) pieņem saistošus noteikumus, nolikumus, instrukcijas, kā arī 1ēmumus protokolu izrakstu veidā (līdzīgi, kā to dara Ministru kabinets), un neatkarīgi no šo normatīvo aktu veida ir noteikts diferencēts publicēšanas un spēkā stāšanās veids. Piemēram, saistošie noteikumi, kurus pieņem rajonu padomes un republikas pilsētu domes, tiek publicēti oficiālajā laikrakstā 14 dienu laikā, ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc to pieņemšanas. Šāda kārtība bija arī pirmskara Latvijā.

Savukārt zemāko pašvaldību saistošie noteikumi tiek izlikti pie attiecīgās domes (padomes) lēmējinstitūcijas ēkas. Pārējie normatīvie akti stājas spēkā tādā kārtībā, kādu nosaka nākamie šā likuma panti, un ir diferencēta spēkā stāšanās kārtība.

Tālāk - par 51. panta pirmā lasījuma redakciju. Tā ir izteikta kā otrā lasījuma 47. pants un 46. panta otrā daļa. Tur ir runa par publicēšanu un spēkā stāšanos.

52. pants ir izteikts otrajā lasījumā kā 42. panta pirmā daļa, mazliet precizētā redakcijā. Savukārt 53.pants ir izteikts otrajā lasījumā kā 45. panta ceturtā daļa. Un šeit ir viens grozījums. Pirmā lasījuma redakcijā bija noteikts, ka domes (padomes) lēmuma noraksts jānosūta 7 dienu laikā Valsts reformu ministrijai, turpretim otrajā lasījumā ir noteikts, ka tas ir jādara 3 dienu laikā.

Tālāk. 54. panta pirmā daļa izteikta kā otrā lasījuma 42. panta otrā daļa, savukārt šā panta otrā daļa - kā 49. pants. Un ir izsvītrota pirmā lasījuma 54. panta otrā daļa, jo uzskatījām, ka nebūtu juridiski korekti uzlikt par pienākumu domes (padomes) priekšsēdētājam iesniegt tiesā prasību par to zaudējumu, kas nodarīts pašvaldībai sakarā ar domes (padomes) locekļu nelikumīgiem balsojumiem, kuru rezultātā ir pieņemts nelikumīgs lēmums. Šāda veida koleģiālu atbildību par balsojumu mēs neatradām nevienas valsts likumos, un tādēļ arī mūsu civilā likumdošana neparedz šādu kārtību - materiālo atbildību par nelikumīgiem balsojumiem lēmējinstitūcijās. Tā ir tāda novitāte, kas mums likās nepieņemama. Un to noraida arī Pašvaldību savienība.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, pēc pirmā lasījuma ir iestrādāti vairāki jauni panti par pašvaldību pieņemto normatīvo aktu publicēšanu un spēkā stāšanos, bez tam ir ietverts jauns - 43. pants, kas ir līdzīgs tām normām, kādas ir spēkā šobrīd. Tātad likumā tiek uzskaitīti visi tie gadījumi, kādos pašvaldībām ir tiesības pieņemt saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Šī norma ir saskaņota ar spēkā esošo Administratīvās atbildības kodeksu, un par rajonu un pagastu padomju tiesībām izdot saistošos noteikumus ir runa šā panta otrajā un trešajā daļā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Komisija piedāvā jaunu 44. pantu, tas ir par rajona padomes tiesībām izdot saistošos noteikumus. Ir jauns 45. pants, kas nosaka, ka saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Tālāk. Ir jauns 46. pants par nolikumiem un instrukcijām kā īpaša veida normatīvajiem aktiem, kurus pieņem pašvaldības jeb, pareizāk sakot, domes, kā arī instrukcijām un to spēkā stāšanos. Ir jauns 47. pants, kāds nebija pirmajā lasījumā. Šeit ir, mūsuprāt, ļoti svarīga norma, kas nosaka, ka, pieņemot lēmumus, kas attiecas uz atsevišķām juridiskajām vai fiziskajām personām, pašvaldībām ir pienākums šo lēmumu norakstus nekavējoties izsniegt attiecīgajām personām, uz kurām tie attiecas. Tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd bieži vien ir tā, ka pašvaldības kādu lēmumu pēc būtības izskata, lēmumu pieņem, noraida vai nenoraida, tas ir labvēlīgs vai nav labvēlīgs attiecīgajai firmai vai kādai fiziskajai personai, bet attiecīgā lēmuma norakstu šī persona vai firma nevar saņemt, un rodas zināmas problēmas. Tādēļ mēs uzlikām šādu pienākumu pašvaldībām.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Ir jauns 48. pants, kas nosaka, ka domes (padomes) lēmumi priekšsēdētājam ir jāparaksta 5 dienu laikā no to pieņemšanas dienas. Un, godātie kolēģi, ir saglabātas arī veto tiesības priekšsēdētājam, ka 5 dienu laikā viņš var tos neparakstīt un šādā gadījumā sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi, kurā atkārtoti ir jāizskata šis lēmums. Veto tiesību priekšsēdētājam, godātie kolēģi, nav tajos gadījumos, kad dome (padome) ir pieņēmusi lēmumus, ar kuriem atceļ attiecīgās domes vai padomes priekšsēdētāja rīkojumus.

Man nesen bija tikšanās Pāvilostā, un es zinu, ka līdzīga situācija ir bijusi šajā nelielajā pilsētā. Pāvilostas padomes priekšsēdētājs ir pieņēmis lēmumu par licenču izsniegšanu, un savukārt dome (padome) ir atcēlusi šo Pāvilostas padomes priekšsēdētāja rīkojumu un savukārt priekšsēdētājs, izmantojot šīs tiesības, ko dod spēkā esošā likumdošana, ir uzlicis veto uz to padomes lēmumu, ar kuru ir atcelts viņa paša rīkojums. Mēs uzskatām, ka šāda situācija nedrīkstētu būt. Tādēļ ir šāda norma.

Ir jauns 49. pants, kas nosaka kārtību, kādā valsts reformu ministrs var apturēt nelikumīgus domes (padomes) lēmumus. To valsts reformu ministrs izdara ar motivētu rīkojumu. Un rīkojums 3 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams oficiālā laikrakstā un nosūtāms attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par tā izpildi. Un tālāk ir noteikta tā procedūra un tās tiesības, kādas ir domes (padomes) priekšsēdētājam - tātad tiesības 2 nedēļu laikā griezties tiesā par šā valsts reformu ministra lēmuma... es atvainojos, rīkojuma atcelšanu vai sasaukt ārkārtas sēdi. Un tālāk ir tā kārtība, kādā rīkojas tiesa vai arī padome, ja šādas domes (padomes) priekšsēdētāja darbības nav notikušas.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamajā nodaļā, godātie kolēģi, ir runa par pastāvīgajām komitejām. Pirmā lasījuma redakcijas 55. pants otrajā lasījumā izteikts kā 50. pants ar dažiem redakcionāliem grozījumiem. Godātie kolēģi, šajā pantā ir izdarīti šādi grozījumi, ka izslēgts ir tāds jēdziens kā pašvaldību organizācijas. Šobrīd pašvaldības var dibināt sabiedriskas organizācijas, bet pašvaldības kā tādas izveido uzņēmumus un iestādes. Godātie kolēģi, nav jēdziena - pašvaldību organizācijas. Un to vajadzētu ņemt vērā, izstrādājot arī citus likumus. Tādēļ visā likuma tekstā, arī 55. pantā, šis termins ir izslēgts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 56.pants pirmā lasījuma redakcijā ir izteikts kā 51.pants otrajā lasījumā, izdarot vienu nebūtisku grozījumu - aizstājot vārdu "statūti" ar vārdu "nolikumi".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma 57.pants izteikts kā otrā lasījuma 52.pants. Nav izdarīti nekādi grozījumi. Šeit ir runa par ārvalstnieku un bezpavalstnieku lietu komitejām.

Tas pats sakāms par 58.pantu, kur arī ir runa par ārvalstnieku un bezpavalstnieku tiesībām. Es atvainojos, šeit ir LNNK frakcijas priekšlikums - izslēgt šos abus divus pantus. Komisija to noraidīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Tātad 59.pants ir otrajā lasījumā ietverts kā 54.pants precizētā redakcijā. Godātie kolēģi, šeit ir runa par ļoti svarīgu tiesību, proti, ka domē (padomē) pārstāvētām politiskām organizācijām un vēlētāju apvienībām ir tiesības vairākos gadījumos tajās institūcijās, kuras izveido dome (padome), uz proporcionalitātes pamatiem sūtīt savus pārstāvjus. Un šis princips ir ietverts 54.pantā un vairākos tālākajos pantos, jo komisija uzskata, ka būtu ļoti pareizi, ja šis politiskās pārstāvniecības princips tiktu ievērots pašvaldībās. Tas nodrošinātu demokrātismu, un vairākums nevarētu mazākumam uzspiest savu gribu. It sevišķi tas attiecas uz revīzijas komisiju, kurā obligāti būtu jābūt pārstāvētam mazākumam, lai varētu realizēt sekmīgu kontroli. Un tādēļ 54.pantā tas ir nostiprināts - kaut gan nosakot šādu piebildi, ka šis politiskās proporcionalitātes princips tiek ievērots, ņemot vērā iespēju robežas. Jo deputātu būs ļoti maz. Pagastos būs septiņi deputāti, un ļoti grūti būs ievērot to pilnīgi precīzi, tā teikt, matemātiski. Tādēļ ir šāda diplomātiska piebilde.

Tālāk. Pirmā lasījuma 60.pants otrajā lasījumā izteikts kā 55.pants precizētā redakcijā, un ir noteikts, ka katram deputātam jābūt vismaz vienas domes (padomes) komitejas loceklim, tas ir viņu pienākums.

Tālāk. 61.pants ir izteikts kā 56.pants, nosakot, ka komiteju darbs notiek slēgtās sēdēs, bet tajā var piedalīties jebkurš attiecīgās domes (padomes) deputāts. Komiteju sēdēs nevar piedalīties masu informācijas līdzekļu pārstāvji. Tas gan šeit nav minēts, bet šādu tiesību nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. 62.pantā ir runa par ārkārtas komitejas sēdes sasaukšanas procedūru. Ir izdarīts viens grozījums: 62.panta pirmā lasījuma redakcijā bija noteikts, ka ārkārtas sēdi sasauc trīs dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, bet komisija ierosina noteikt, ka ārkārtas sēdi sasauc 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas - tātad trīsreiz ātrāk.

63.pants. Šis pants ir izteikts kā otrā lasījuma 58.pants. No pirmā lasījuma redakcijas ir svītrota 63.panta otrā daļa, ņemot vērā LNNK frakcijas priekšlikumu, jo komisija uzskata, ka arī attiecībā uz komitejas priekšsēdētāja amatu ir jāievēro brīvprātības princips un nevar piespiest jebkuru deputātu piekrist ievēlēšanai par vienas vai otras komitejas priekšsēdētāju. Arī tā ir brīvprātība.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. 64.pants otrajā lasījumā ir izteikts kā 59.pants precizētā redakcijā, jo bija nepieciešams saskaņot šo pantu ar jūsu jau pirms brīža akceptēto 38.pantu, kurā bija runa par antikorupcijas normām, jo pirmā lasījuma redakcijā šādas stingras normas nebija. Tādēļ bija jāprecizē arī 59.pants.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 65.pants ir izteikts otrajā lasījumā kā 60.pants precizētā redakcijā. Tajā ir runa par finansu komitejas priekšsēdētāja tiesībām, un ir viena papildu tiesība, ka finansu komitejas priekšsēdētājs dod atzinumu par budžeta projektu. Turklāt finansu komitejas priekšsēdētājs iesniedz priekšlikumus domei (padomei) par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu, kā arī par to, kā attiecīgā pašvaldība izmantos savas pirmpirkuma tiesības.

Attiecībā uz 66.pantu ir izdarīti daži redakcionāli grozījumi. Tas ir izteikts kā otrā lasījuma 61.pants.

Tālāk - sestā nodaļa (par revīzijas komisiju). Šī nodaļa ir pārcelta kā otrā lasījuma astotā nodaļa, un es gribētu par to informēt tad, kad mēs nonāksim līdz astotajai nodaļai.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tātad bijusī septītā nodaļa pirmajā lasījumā tagad ir otrā lasījuma sestā nodaļa. Šajā nodaļā ir runa par domes (padomes) priekšsēdētāja tiesībām. Ir izslēgts 71.pants, par ko mēs runājām arī pirmajā lasījumā, un proti, ka rajona padomes priekšsēdētājs ir rajona priekšsēdis un pilsētas domes priekšsēdētājs ir pilsētas galva, un savukārt pagasta padomes priekšsēdētājs ir pagasta vecākais. Uzskatām, ka domes (padomes) priekšsēdētājs ir tikai domes (padomes) vadītājs, un tas ir redzams no funkcijām, kas ir šajā likumā. Viņš reprezentē un pārstāv domi (padomi), nevis attiecīgo administratīvo teritoriju. Un viņš neatbild par tām nebūšanām un nekārtībām, kas ietilpst attiecīgajā teritorijā esošo valsts pārvaldes iestāžu kompetencē. Šāds pants vienkārši maldinātu attiecīgo teritoriju iedzīvotājus, tādēļ tas ir izsvītrots.

Pirmā lasījuma redakcijas 72.pants ir izteikts kā otrā lasījuma redakcijas 62.pants, un ir izdarīts viens precizējums: ir noteikts, ka domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ievēlēšanas brīdī. Šāda redakcija nebija pirmajā lasījumā. Tālāk šajā pantā ir papildinājums arī attiecībā uz domes (padomes) priekšsēdētāja un vietnieka kompetenci, nosakot, ka domes (padomes) priekšsēdētājs atbild par tiesas sprieduma izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome (padome). Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd diemžēl ļoti izplatīta ir tiesas spriedumu neizpilde lietās, kuras attiecas uz pašvaldībām.

74.pants ir izteikts kā otrā lasījuma 56.pants prezicētā redakcijā, jo mēs noteicām, ka domes (padomes) sēdē var būt klāt jebkurš deputāts, tātad ne tikai domes (padomes) priekšsēdētājs.

Tālāk. Otrā lasījuma redakcijā jauns ir 63.pants, kurā ir ietvertas pirmā lasījuma 24.panta normas, un tas ir izdarīts, ņemot vērā LNNK frakcijas priekšlikumu. Šeit ir runa par to, ka domes (padomes) priekšsēdētāja amats ir algots un ka dome var lemt par citu algotu amatu noteikšanu attiecīgajā domē (padomē).

Tālāk. Otrā lasījuma redakcijā jauns ir 64.pants, kurā ir ietverta daļa no pirmā lasījuma 25.panta normām un ir noteikts (tāpat kā šobrīd spēkā esošajā likumdošanā), ka domes (padomes) priekšsēdētāja amats nav savienojams ar citu algotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbu.

Tālāk. Pirmā lasījuma redakcijas 75.pants otrajā lasījumā ir izteikts kā 65.pants precizētā redakcijā. Tajā, godātie kolēģi, ir runa par tiem gadījumiem, kādos var atcelt domes (padomes) priekšsēdētāju, un ir izdarīts viens būtisks grozījums, un tas ir šāds. Pirmajā lasījumā mēs nobalsojām, ka domes (padomes) priekšsēdētāju var atbrīvot no amata, ja aizklātā balsošanā par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no ievēlēto domes (padomes) locekļu skaita. Pastāvot šādai kārtībai un zinot to praksi, kāda bija iepriekšējā periodā, komisija uzskata, ka nebūtu iespējams praktiski atcelt kādu domes (padomes) priekšsēdētāju pašai padomei. Un tādēļ mēs noteicām, ka domes (padomes) priekšsēdētāju padome vai dome var atbrīvot no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes (padomes) deputātu kopskaita, nevis divas trešdaļas.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Otrā lasījuma redakcijā ir jauns 66.pants, kurā ir runa par to procedūru un kārtību, kādā domes (padomes) priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas var aiziet no ieņemamā amata. Un šeit ir noteikta kārtība, ka domes (padomes) priekšsēdētājs nevar tā - vienu dienu uzrakstīt iesniegumu: es aizeju no amata - nosviest iesniegumu un vairs nestrādāt. Šeit ir noteikts, ka viņam jāpaliek savā amatā līdz nākamajai domes (padomes) sēdei, kurā tiek izlemts jautājums par jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Otrā lasījuma redakcijā jauns ir 67.pants, kurš nosaka (ļoti svarīga norma!), ka pašvaldībās, kurās netiek iecelts izpilddirektors, viņa pienākumus veic domes (padomes) priekšsēdētājs. Mūsuprāt, tā ir ļoti demokrātiska doma, kura, pirmkārt, pieļauj, ka, ja deputātu vidū ir tādi deputāti, kuri var pildīt arī šos svarīgos izpilddirektora pienākumus, tad vienlaikus domes (padomes) priekšsēdētājs var būt arī izpilddirektors. Bet, ja pašvaldībā šāda deputāta kādu apstākļu dēļ nav vai viņš nav ievēlēts, vai nepiekrīt, šajā gadījumā attiecīgā dome (padome) var iecelt izpilddirektoru.

Septītajā nodaļā ir runa par izpilddirektora tiesībām un pienākumiem, kā arī tiesisko statusu. Tā ir jauna nodaļa, un ir divi jauni panti. Tātad 68.pantā ir runa par kārtību, kādā ieceļ izpilddirektoru, un ir noteikts, ka izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darba nepārtrauktību domes (padomes) nomaiņas gadījumā. Tas nozīmē, ka ievēlētie izpilddirektori paliek savos amatos, ka viņi neaiziet kopā ar veco domi (padomi). Tas arī pārejas noteikumos ir pasvītrots.

Tālāk. 69.pants reglamentē izpilddirektora kompetenci. Ļoti svarīga ir astotā nodaļa, kurā ir izdarīti ļoti būtiski grozījumi pēc pirmā lasījuma. Pirmajā lasījumā mēs, godātie kolēģi, noteicām, ka revīzijas komisiju izveido dome (padome) no attiecīgās domes (padomes) locekļiem. Komisija piedāvā nobalsot par tādu variantu, ka revīzijas komisiju ievēlē dome (padome) no attiecīgās administratīvās teritorijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Jo padomāsim! Ja pašvaldībā - domē (padomē) - ir tikai 7 deputāti, no kuriem viens ir priekšsēdētājs un otrs ir priekšsēdētāja vietnieks, un ir vismaz trīs komitejas, tātad pieci deputāti jau ieņem amatus, un faktiski paliek tikai divi deputāti, un nav kam izveidot revīzijas komisijas. Un tādēļ mēs atgriežamies pie tās prakses un tiesiskās kārtības, kāda bija pirmskara laikā, kad revīzijas komisiju izveidoja no attiecīgās teritorijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Lūdzu atbalstīt šādu nostādni.

Priekšsēdētājs. Neviens neiebilst.

J.Lagzdiņš. Tālāk. 70.panta nākamajās daļās ir runa par tiem ierobežojumiem, kādi ir revīzijas komisijas locekļiem. Šeit mēs atkal nācām pretī pagastu pašvaldībām un noteicām zināmus atvieglojumus pašvaldību revīzijas komisijas veidošanas procesam.

71.pants ir jauns pants, tas ir būtiski pārstrādāts pirmā lasījuma redakcijas 68.pants, un šeit ir runa par revīzijas komisijas kompetenci. Un 2.punktā ir runa par ļoti svarīgu lietu: proti, revīzijas komisijām ir pienākums pārbaudīt ne tikai likumību, bet arī lietderību. Tas ir ļoti būtiski. Un šobrīd praktiski nevienā pašvaldībā šī lietderības kontrole nenotiek.

Tālāk. Ir noteikts, ka šī lietderība un likumība attiecīgās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos ir jāpārbauda ne retāk kā vienu reizi gadā.

Tālāk ir jauns 72.pants, kas nosaka revīzijas komisijas locekļa tiesības. Tās ir līdzīgas tām tiesībām, kādas ir noteiktas likumā par vietējo pašvaldību deputāta statusu. Tas ir noteikts attiecīgajā likumā, lai revīzijas komisijas loceklis varētu pildīt savus pienākumus.

Tālāk. Pirmā lasījuma 70.pants ir izteikts kā otrā lasījuma 73.pants precizētā redakcijā. Šeit ir runa par to, ka finansu revīzijas veikšanai un revīzijas pārskata sagatavošanai dome (padome) var uzaicināt auditorfirmas vai zvērinātus revidentus.

Savukārt otrajā lasījumā ir ietverts jauns pants - 74.pants, kurā ir runa par kārtību, kādā var atbrīvot revīzijas komisijas locekli no pienākumu pildīšanas. Un šeit, kolēģi, ir paredzēts, ka tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu var atbrīvot revīzijas komisijas locekli no viņa pienākumu pildīšanas. Priekšsēdētāju var ar pusi, turpretim revīzijas komisijai ir augstāks šis drošības slieksnis.

Tālāk. Ir jauns 75.pants, kas nosaka, kādā kārtībā revīzijas komisijas loceklis realizē savas pilnvaras. Šī kārtība ir līdzīga tai kārtībai, kāda ir noteikta deputātiem likumā par vietējo padomju deputāta statusu.

Ļoti svarīga ir devītā nodaļa. Tajā ir runa par pašvaldības ekonomisko pamatu. Pirmā lasījuma redakcijas 76.pants ir izteikts precizētā redakcijā, un šeit ir izslēgta viena būtiska lieta, proti, noteikts, ka pašvaldībām turpmāk nebūs ārpusbudžeta līdzekļu, būs tikai budžeta līdzekļi. Arī visi ziedojumi, to skaitā mērķziedojumi, ieies budžetā. Tāds ir būtisks jauninājums.

Tālāk. Pirmā lasījuma 77.pants ir izteikts precizētā redakcijā un papildināts ar trijām jaunām daļām. Un ir uzsvērts, ka pašvaldību īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, un ir noteikts, ka pašvaldības uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principa. Tā ir ļoti būtiska norma. Bez tam ir arī tāda norma, kas nosaka, ka to īpašuma daļu, kas nav nepieciešama iepriekšminētajiem nolūkiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.

Un, godātie kolēģi, uz trešo lasījumu vēl tiks noteikts, ka šo īpašumu daļu var arī privatizēt jeb atsavināt, jo tā tas praksē arī notiek.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ir jauns 78.pants, kurā ir runa par pirmpirkuma tiesībām, pret ko ļoti noteikti savulaik iebilda valdība. Komisija izstudēja citu valstu pieredzi un ņēma vērā arī pirmskara Latvijas pieredzi, un noteica pašvaldībām ierobežotas pirmpirkuma tiesības. Tātad uz pašvaldību pirmpirkuma tiesībām attiecas astoņi ierobežojumi, es minēšu svarīgākos. Tātad pašvaldības nevar realizēt pirmpirkuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, ko iegūst valsts, uz to nekustamo īpašumu, ko iegūst ārvalstis savu diplomātisko vai konsulāro iestāžu vajadzībām, kā arī uz valsts un pašvaldību privatizējamiem objektiem. Un ir vēl vesela rinda ierobežojošu gadījumu. Bet, mūsuprāt, pirmpirkuma tiesības būtu jāsaglabā, jo tādējādi ierobežotu iespēju negodīgiem pārdevējiem un pircējiem mākslīgi pazemināt pārdodamo īpašumu cenu. Tādēļ komisija noteikti iestājas par šīs normas saglabāšanu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pirmā lasījuma 79.pants ir izteikts precizētā redakcijā, un tajā ir noteikts, ka atsavināt pašvaldību vajadzībām īpašumu var tikai tad, ja tas ir nepieciešams publiskai lietošanai. Uzsvērts, ka "publiskai lietošanai", nevis kaut kādu savu saimniecisko vajadzību apmierināšanai. Tātad - lai iekārtotu ielas, ceļus, laukumus, viaduktus, ostas un tā tālāk, nevis lai būvētu ēkas.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Desmitajā nodaļā ir runa par konsultatīvās padomes statusu un izveidošanas kārtību. 81.pantā ir izdarīti daži redakcionāli grozījumi, nosakot, ka pašvaldības vai pašvaldību un valsts iestāžu darbības saskaņošanai katrā rajonā vai republikas pilsētā tiktu izveidota konsultatīvā padome. Tātad darbības saskaņošanai, nevis viedokļu saskaņošanai. Nevis runāšanas saskaņošanai, bet darbu saskaņošanai.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 82.pants ir pieņemts tādā pašā redakcijā, kāda bija pirmā lasījuma laikā.

83.pants ir pieņemts precizētā redakcijā, nosakot, kas sasauc konsultatīvās padomes sēdes. Tātad 83.panta pirmajā daļā noteikts, ka tās sasauc un vada attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs.

84.pantā ir svītrots vārds "pusēm", jo šeit nav civiltiesiskas attiecības vai kāds strīds. Konsultatīvā padome ir institūcija, kurā sanāk pārstāvji, un šeit nav pušu, tātad šeit nav strīda kā tāda civiltiesiskā izpratnē.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ir svītrota 84.panta trešā daļa, jo komisija uzskata, ka gadījumā, ja konsultatīvā padome nevar vienoties par atsevišķu funkciju izpildi vai darbu veikšanu, tad Ministru kabinetam nebūtu šīs domstarpības jāizskata. Katrai valsts iestādei un pašvaldībai tādā gadījumā jāstrādā pēc tiem likumiem, kas attiecas uz šo pašvaldību vai valsts iestādi.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk. 85.panta pirmā daļa ir ietverta otrajā lasījumā kā 83.panta otrā daļa.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamajā nodaļā ir runa par Ministru kabineta un valsts reformu ministra kompetenci. 86.pantā ir runa par tiem jautājumiem, kurus Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām, un tādi, mūsuprāt, ir seši. Pirmkārt, tie ir likumprojekti un Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz pašvaldībām, dotāciju un mērķdotāciju apmēri, finansu resursu izlīdzināšanas kārtība, ja tāda nav noteikta likumos, pašvaldību darbinieku algu apmēri un sociālās garantijas, kā arī finansēšanas avoti. Tātad pēdējais, tas nāca papildus uz otro lasījumu.

Godātie kolēģi, 86.panta otrajā daļā ir noteikta ļoti svarīga norma, ka pašvaldības saskaņošanas procesā ar valdību pārstāv tā pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši 96.panta prasībām, un savukārt 96.pants nosaka, ka šādā sabiedriskā organizācijā jāiestājas vairāk nekā pusei no visām pilsētu pašvaldībām, pusei no visām pagastu pašvaldībām un pusei no visām rajonu pašvaldībām. Un tikai tajā gadījumā šī sabiedriskā organizācija ir pietiekami reprezentatīva, lai varētu pārstāvēt visas pašvaldības šajā saskaņošanas procesā. Savukārt Ministru kabinetu saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona. Un tālāk ir noteikts, ka katrā gadījumā, kurā nav panākta vienošanās, domstarpību protokols tiek izskatīts Ministru kabineta sēdē, tātad visaugstākajā līmenī.

87.pantā ir izdarīts ir tikai viens redakcionāls grozījums - ir svītroti vārdi "pilnvaroto pārstāvju".

88.pants ir papildināts ar divām jaunām daļām, nosakot, ka sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām attiecībā uz Ministru kabineta izstrādātajiem likumprojektiem pievienojams attiecīgajam likumprojektam, nosūtot to Saeimai. Tas ir ļoti būtisks noteikums, kas attiecas uz mūsu darbu.

Savukārt 88.panta pēdējā daļa nosaka, ka sarunu protokols par domstarpībām jautājumos, kas ietilpst Ministru kabineta kompetencē, izskatāms valdībā. Par to es iepriekš jau runāju.

89.pants ir pieņemts precizētā redakcijā, noraidot LNNK frakcijas priekšlikumu, par kuru mēs jau debatējām, kad bija runa par 22.pantu. Daļēji tas šeit ir noraidīts, jo LNNK frakcijas deputāti ierosina svītrot vārdus "Ministru kabineta lēmumi". Daļēji mēs to ievērojām, nosakot, ka, ja Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, šo likumu vai citiem likumiem, pašvaldības šos normatīvos aktus var likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt un ierosināt to atcelšanu. Ja būs pieņemts likums par Satversmes tiesu un pašvaldībām, mēs dosim tiesību griezties Satversmes tiesā, tad tas notiks šā likuma noteiktā kārtībā. Šobrīd pašvaldībām, kamēr šis likums nav spēkā stājies, jāgriežas pie sev labvēlīgiem deputātiem, pie sev labvēlīgām politiskām organizācijām, un tām ir jāiesniedz attiecīgie priekšlikumi par kādu likumu vai Ministru kabineta noteikumu atcelšanu vai grozīšanu. Tā rīkojas jebkurā valstī pašvaldības, tā rīkojas jebkurā valstī tās personas, kurām nav likumdošanas iniciatīvas tiesības, un tā rīkojas arī Pašvaldību savienība, ar Demokrātiskās partijas frakcijas palīdzību iesniedzot alternatīvo likumprojektu. Tā ir ļoti slavējama prakse, un tā ir arī mūsu valstī jāveicina.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk - 91.pants. Es atvainojos, 90.pants pirmā lasījuma redakcijā, kas ir precizētā redakcijā atbalstīts arī otrajam lasījumam.

Tālāk - 91.pants. Tas ir izņemts no šīs nodaļas un pārcelts uz ceturto nodaļu kā 49.pants. Šeit ir runa par nelikumīgu domes (padomes) lēmumu apturēšanu, par ko mēs jau runājām.

Tālāk. Priekšpēdējā nodaļā ir runa par domes (padomes) priekšsēdētāja un domes (padomes) atlaišanas kārtību. Tā ir jauna nodaļa, kas papildināta ar jaunām būtiskām normām. Kādu kārtību ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Pirmkārt, mēs uzskatām, ka jebkura dome (padome) var tikt atlaista, tāpat var tikt atlaists jebkuras domes (padomes) priekšsēdētājs. Domi (padomi) var atlaist tikai un vienīgi ar likumu, ko Saeimā iesniedz Ministru kabinets un kas tiek izstrādāts pēc Ministru kabineta iniciatīvas vai ģenerālprokurora priekšlikuma. Un domi (padomi) var atlaist tikai četros gadījumos: ja dome (padome) atkārtoti nepilda Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus; ja dome (padome) atkārtoti pieņem lēmumus vai veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta vai tiesas kompetencē; treškārt, ja dome (padome) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi nav ievēlējusi domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas; kā arī tad, ja dome (padome) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdes pēc kārtas tajā nepiedalās vismaz puse no attiecīgās domes (padomes) locekļiem. Tikai un vienīgi četros gadījumos! Un tikai un vienīgi ar likumu, kuru iesniedz Ministru kabinets!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. 94.pantā ir runa par kārtību, kādā notiek šī atlaišana, un šeit ir noteikts, ka, pieņemot likumu par domes (padomes) atlaišanu, Saeima nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes (padomes) vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes (padomes) vēlēšanām ir mazāk nekā 15 mēneši, tad Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju, tātad nav vērts rīkot, ja ir tik mazs laiks palicis līdz vēlēšanām, jaunām vēlēšanām.

92.panta pēdējā daļa nosaka, ka pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes (padomes) funkcijas. Tā ir jauna daļa. Savukārt otrajā lasījumā ir jauns 93.pants, kas nosaka to kārtību un procedūru, kādā var tikt atcelts domes (padomes) priekšsēdētājs. Un viņš var tikt atcelts tikai vienā gadījumā: ja viņš nepilda vai pārkāpj Satversmes likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus. Tas notiek šādā kārtībā: valsts reformu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu viņu vispirms atstādina no ieņemamā amata, nevis atceļ, bez tam šis rīkojums trīs dienu laikā publicējams oficiālā laikrakstā, un šo divu nedēļu laikā domes (padomes) priekšsēdētājam, kurš ir atstādināts no amata, ir iespēja apsvērt un domāt, konsultēties ar juristiem par to, ko darīt. Ja viņš uzskata, ka valsts reformu ministrs nepamatoti rīkojies, viņš griežas tiesā, un tiesa izskata viņa sūdzību par valsts reformu ministra rīkojuma atcelšanu. Ja viņš to nedara, tad pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās attiecīgais priekšsēdētājs uzskatāms par atbrīvotu no ieņemamā amata. Mūsuprāt, šāda kārtība ir demokrātiska, jo pēdējo vārdu saka tiesa attiecībā uz vienu amatpersonu. Un, ja ar tiesas spriedumu valsts reformu ministra rīkojums tiek atcelts, tad domes (padomes) priekšsēdētājs par šo periodu, kurā viņš atstādināts no amata, saņem kompensāciju par neizmaksāto algu. Tāda demokrātiska norma ir ietverta.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir runa par to, lai neatkārtotos jau visiem zināmie precedenti, proti, ir noteikts, ka tad, ja likumā noteiktā kārtībā domes (padomes) priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, viņu nevar atkārtoti ievēlēt par šā sasaukuma domes (padomes) priekšsēdētāju, citā pašvaldībā pēc nākamajām vēlēšanām, vai arī tajā pašā viņu var ievēlēt atkārtoti. Uz visu mūžu nevar sodīt cilvēku, ja viņš ir kļūdījies.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Trīspadsmitajā nodaļā ir runa par pašvaldību sadarbību. Šajā nodaļā, it īpaši 95.pantā, ir precīzi noteikts, ka pašvaldības sabiedriskās organizācijas darbojas, tiek dibinātas un tiek likvidētas, pamatojoties tikai un vienīgi uz likumu par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām. Ir noteikts, ka lēmumu par sabiedriskās organizācijas dibināšanu pieņem dome, tātad šis lēmums ir domes (padomes) ekskluzīvā kompetencē.

Tālāk. 96.pantā ir runa par to, kādā gadījumā pašvaldības sabiedriskā organizācija kļūst par publisko tiesību subjektu, proti, ir tiesīga pārstāvēt visu Latvijas pašvaldību intereses sarunās ar Ministru kabinetu. Tā ir ļoti būtiska novitāte mūsu likumdošanā, jo parasti līdz šim mēs esam izvairījušies dot sabiedriskām organizācijām tās tiesības, kas piemīt publisko tiesību subjektiem. Par to mums bija ļoti plašas diskusijas komisijas sēdē, un komisija tomēr atbalstīja šādu nostādni.

Tālāk. Pirmā lasījuma redakcijas 97.pants ir pieņemts precizētā redakcijā, un ir noteikts, ka mūsu valsts pašvaldības var sadarboties ne vien ar citu valstu pašvaldībām, bet arī ar citu valstu pašvaldību izveidotām sabiedriskām organizācijām, tātad apvienībām.

Godātie kolēģi, tālāk seko pārejas noteikumi, kuri sastāv no septiņiem punktiem. Pirmā lasījuma redakcijā bija tikai trīs panti. Tagad pārejas noteikumi ir papildināti ar četriem jauniem pantiem. Pirmkārt, ar pārejas noteikumu 4.punktu uzlikts par pienākumu Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūlijam iesniegt Saeimai likumprojektus, kas reglamentē pašvaldību budžetu sastādīšanu, finansu pārvaldīšanu, finansu resursu izlīdzināšanas kārtību, kā arī nosaka pašvaldību tiesības savu ienākumu veidošanā. Šie projekti šobrīd jau ir dažādā izskatīšanas stadijā, un cerams, ka Ministru kabinets šo normu ievēros.

Tālāk - pārejas noteikumu 5.punkts uzdod Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūnijam izstrādāt un pieņemt šādus normatīvos aktus: pašvaldību paraugnolikumu, revīzijas komisijas nolikumu, konsultatīvās padomes nolikumu, noteikumus par priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku amatalgu un piemaksas apmēriem, kā arī noteikumus par kārtību, kādā domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu.

Godātie kolēģi, ļoti svarīgs ir pārejas noteikumu 6.punkts, jo tajā ir runa par sasāpējušo un ilgi diskutēto Rīgas pilsētas pašvaldības jautājumu. Šajā 6.punktā ir noteikts, ka Rīgas administratīvais iedalījums priekšpilsētās vai rajonos saglabājams līdz 1995.gada 31.decembrim, jo Rīga ir ļoti liela pilsēta ar ļoti sarežģītu pārvaldes struktūru, daudzas pašvaldības šobrīd ir uzsākušas... nevis uzsākušas, bet pilda savas funkcijas, dažādās stadijās ir privatizācijas jautājumi, denacionalizācijas jautājumi, dzīvokļu piešķiršanas jautājumi, bezgala daudz citu jautājumu, un tādēļ mēs nevaram vienā dienā nogriezt šo pārvaldes sistēmu, šo pašvaldību sistēmu un pateikt, ka, sākot ar rītdienu, būs pavisam jauna sistēma, bet mums ir jādomā pirmkārt par cilvēkiem. Reformas mēs veicam tādēļ, lai cilvēkiem būtu labāk, nevis tādēļ, lai mēs šeit strādātu un pieņemtu jaunus likumus, un saņemtu par to algu. Mums pirmkārt jādomā par cilvēkiem. Tādēļ ir noteikts, ka šajā pārejas periodā līdz 1995.gada 31.decembrim Rīgas priekšpilsētās, rajonos Rīgas dome ieceļ attiecīgās priekšpilsētas rajona valdi ne mazāk kā 7 locekļu sastāvā. Tātad rajonos būs koleģiālas domes, ieceltas lēmējinstitūcijas, kas pieņems lēmumus tikai jautājumos, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām. Tās nepieņems nedz lēmumus ar vispārēju raksturu, nedz saistošus noteikumus, nedz nodevas, nedz par dzīvokļu izīrēšanas kārtību. Šā punkta otrajā apakšpunktā ir noteikts, ka priekšpilsētas valde pieņem lēmumus jautājumos par dzīvokļu izīrēšanu, par attiecīgās priekšpilsētas nedzīvojamā fonda iznomāšanu, denacionalizācijas jautājumos, jautājumos kas saistīti ar aizgādnību, aizbildnību un adopciju. Iedomājieties, kas notiktu, ja visi ietu uz domi (padomi) Rīgas pilsētā un liktu priekšā izlemt jautājumus, kas saistīti ar adopciju un aizbildnību!

Tālāk ir noteikts, ka Rīgas dome var atcelt jebkuru Rīgas priekšpilsētas vai rajona valdes lēmumu.

Tālāk ir 7.punkts, kas nosaka, ka Rīgas pašvaldības nolikumā paredzama vienota pilsētas vietējās pārvaldes struktūra atbilstoši Domes noteiktam teritoriālam iedalījumam, un nosakām termiņus, kuros priekšpilsētu rajonu valdes līdzšinējo funkciju izpildi nodod pašvaldību iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar pašvaldības nolikumu. Tātad uzlikts pienākums pārejas periodam. Tas, godātie kolēģi, ir viss, kas man bija jums jāziņo komisijas vārdā par šo likumprojektu.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs nobalsot par likumprojekta "Par pašvaldībām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldībām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts otrajā lasījumā. Vārds Jānim Lagzdiņam attiecībā uz trešo lasījumu.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es aicinu trešo lasījumu noteikt 5.maijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 21.aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - kopā ar likumprojektu "Par papildinājumiem 1992.gada 16.jūnija likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību"" izskatīt likumprojektus "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju"" un "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Pirmais ir dokuments nr.279, otrais - nr.327, nosaukums gan ir vienāds. Visi piekrīt, tomēr ir vajadzīgs balsojums. Tā kā neviens nevēlas balsot, tad arī nebalsosim.

Sākam izskatīt. Lūdzu referentu nākt tribīnē.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, augsti godātā Saeima! Šis aicinājums izskatīt kopā šos visus trīs likumprojektus nozīmē tikai to, ka visi šie likumprojekti runā par vienu un to pašu jautājumu. Un, lai to risinātu secīgi, es paskaidrošu, ka likumprojektu "Par papildinājumiem 1992.gada 16.jūnija likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību"" (Ziemas sesijas dokumenti nr.84 un nr.268) Tautsaimniecības komisija nolēma neizvirzīt pirmajam lasījumam, jo Saeima jau ir pieņēmusi šā likuma vietā jaunu likumu - "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Līdz ar to, ja Saeima neiebilst, komisija aicina to nevirzīt tālāk, bet tas būtu jāatceļ likumiskā kārtā. To varētu darīt, izskatot šos grozījumus otrajā lasījumā iesniegtajos dokumentos nr.279 un nr. 327, pārejas noteikumos.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

R.Jonītis. Tādā gadījumā mums ir jāizskata dokuments nr.327, kura otrajā lapaspusē ir palīgmateriāls likumprojekta pirmajam lasījumam. Šeit jūs varat redzēt trīs ailes.

Priekšsēdētājs. Vienu mirklīti! Deputāti, to skaitā arī es, izmisīgi meklē.

R.Jonītis. Dokumenta nr.327 otrajā lapaspusītē ir tabula.

Priekšsēdētājs. Dokuments nr.327, jā? Vai visi deputāti to ir sameklējuši? Tā, lūdzu!

R.Jonītis. Es tikmēr mēģināšu paskaidrot. Pirmā aile satur spēkā esošo likuma redakciju, tas ir, tādu, kādu Saeima ir pieņēmusi. Šie labojumi, ko iesniedza Ministru kabinets, ir Valsts prezidenta iniciatīva, lai atrisinātu šo nelielo domstarpību, kas bija radusies starp likumprojektu par sertifikātiem un šo jaunpieņemto likumu. Trešajā ailītē jūs varat redzēt, ka Tautsaimniecības komisija ir piedāvājusi savu, alternatīvu variantu šiem labojumiem. Tātad otrajā ailītē ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, trešajā ailītē ir Tautsaimniecības komisijas iesniegtais alternatīvais variants šiem labojumiem, tās ir izmaiņas likuma divos pantos. Šie labojumi tātad tikai likvidē domstarpības starp šiem diviem likumprojektiem, vienīgi Saeimai būtu jāizvēlas, par kuru likumprojektu balsot. Un, tā kā šis ir likumprojekta pirmais lasījums un šo likumu labojumu būtība ir ļoti tuva, es aicinu šajā gadījumā atbalstīt Ministru kabineta un Valsts prezidenta iniciatīvu, un aicinu Tautsaimniecības komisiju neuzstāt uz savu alternatīvo variantu, nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, lai redakcijas būtu precīzākas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai jūs komisijas vārdā būtu runājis?

R.Jonītis. Es esmu komisijas referents šajā jautājumā. Jā.

Priekšsēdētājs. Tātad komisija noņem savu priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildes? Nekādu iebilžu. Labi.

R.Jonītis. Tādā gadījumā būtu jābalso šis pirmais lasījums.

Priekšsēdētājs. Zvanu, lūdzu! Deputāte Anna Seile, lūdzu, nāciet tribīnē!

A.Seile (LNNK).

Es uzturu spēkā Tautsaimniecības komisijas priekšlikumus, bet nevis šajā lasījumā, un tie paliks kā balsojami uz otro lasījumu, tie netiek noņemti.

Priekšsēdētājs. Paldies deputātei Annai Seilei. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

R.Jonītis. Es komisijas vārdā aicinu priekšlikumus šā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegt līdz nākamās nedēļas pirmdienas vakaram jeb otrdienas rītam.

Priekšsēdētājs. Labāk līdz otrdienas rītam.

R.Jonītis. Tātad līdz nākamās otrdienas rītam jāiesniedz. Tātad labāk līdz otrdienas rītam priekšlikumus otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Izskatīsim nākamos jautājumus! Nākamais likumprojekts ir "Valsts drošības iestāžu likums". Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 419! Šis tātad ir tas mūsu kopīgā darba auglis, pie kā mēs tagad esam nonākuši jau otrajā lasījumā. Un, kā jūs redzat, likumprojektam, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam, ir klāt pievienota salīdzinošā tabula, kurā redzat, cik cītīgi ir strādāts pie šā projekta, lai tas būtu maksimāli labs. Tātad vispirms par to, ko mēs esam izdarījuši. Mēs esam ņēmuši vērā deputāta Kamaldiņa ierosinājumu - nomainīt likuma nosaukumu un arī visā likuma tekstā "nacionālās drošības iestādes" nomainīt ar "valsts drošības iestādēm". Būtība jau ir pareiza. Mēs centāmies it kā izvairīties no mums tik nepatīkamā nosaukuma - "Valsts drošības komiteja", un tādēļ likām iekšā "nacionālās drošības iestādes", bet būtībā nacionālā drošība ir daudz plašāks jēdziens, nekā mēs gribam apspriest, un tādēļ lietas mums ir jānosauc īstajos vārdos. Mēs runājam par Latvijas valsts drošības iestādēm, un komisija uzskatīja to par vērā ņemamu un piekrita tam. Tātad ir likumprojekts "Valsts drošības iestāžu likums", un tālāk arī viss ir sakārtots.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk. Mums bija priekšlikums par 5.pantu, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas frakcija. Un arī tas ir atzīts par vērā ņemamu un ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Nākamais, kas attiecas uz 5.panta piekto daļu, ir Tautas saskaņas frakcijas priekšlikums atrunāt nacionālās drošības iestāžu darbības ierobežojumus pret Saeimas deputātiem un arī pret Valsts prezidentu, kā to paredz Satversmes 29.pants. Priekšlikumu mēs noraidījām gluži vienkārši aiz tā iemesla, ka arī Satversmes 29.pantā ir pateikts, ka tad, ja deputātu pieķer nozieguma vietā, viņu var apcietināt uz vietas. Tā ka šeit nevar būt nekādu pretrunu, visi likuma priekšā ir vienādi.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk - par 5. panta sesto daļu. Ir Tautas saskaņas frakcijas ierosinājums - svītrot vārdus "runājot par ...". Šeit ir runa tātad par nacionālās drošības (tagad - valsts drošības) iestāžu amatpersonu ierobežotām tiesībām rīkoties politisku partiju, personu, kustību interesēs, iesaistīties valsts varas un pārvaldes institūcijās, Prokuratūras, tiesu iestādēs, kā arī sabiedriski politisko un reliģisko organizāciju darbībā, un te aicina svītrot, lai tās ietekmētu vai iespaidotu valsts drošības apdraudējuma gadījumos. Man ir jāpaskaidro, kolēģi, ka pašreizējā situācija mūsu valstī izveidojusies tāda, ka mums it īpaši nāk iekšā Latvijai neraksturīgas tā sauktās netradicionālās reliģiskās organizācijas - sātana pielūdzēju sektas un tamlīdzīgas. It īpaši interesantas pseidoreliģiskas, es uzdrīkstos teikt, organizācijas parādās Latvijas austrumos, tām ir saistība ar Krieviju. Spriežot pēc mūsu saņemtās informācijas, viņu risinātie jautājumi ir pret Latvijas valsts varu un iekārtu - aiz reliģisku organizāciju piesega, un šeit mums ir jāparedz iespēja šīm valsts drošības iestādēm iesaistīties tur, lai ne tikai izzinātu, bet lai arī iespaidotu, ja tās grib rīkoties pret cilvēku brīvībām, tiesībām un pret valsti. Tādēļ mēs uzskatām, ka korekti ir saglabāt jau mūsu pašu pirmajā lasījumā akceptēto redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst ? Nē. Tālāk!

I.Silārs. Par 5.panta septīto daļu. Arī šeit ir zināmā mērā pamatots Tautas saskaņas partijas frakcijas aicinājums - svītrot pēdējo teikumu. Mēs uzskatījām, ka ne viss teikums būtu jāsvītro. Jo tiešām ir tā, kā mēs bijām ierakstījuši pirmajā lasījumā, - ka šo iestāžu amatpersonas un darbinieki par savu darbību atbild likuma un Latvijas tautas priekšā. Protams, jāatbild ir likuma priekšā. Un tādēļ mēs nesvītrojām visu to teikumu, bet mēs izsvītrojām "atbildību Latvijas tautas priekšā". Jo tauta caur saviem priekšstāvjiem Saeimā pieņem likumu, un tā atbildība likuma priekšā arī ir atbildība tautas priekšā. Pats galvenais ir - atbildēt tautas priekšā, un tātad šeit faktiski tā pamatdoma ir ņemta vērā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Par 5.panta astoto daļu. Šeit Tautas saskaņas partijas frakcija ir aicinājusi svītrot divas normas, norādot to, ka pilnvaras ietver sevī gan tiesības, gan pienākumus. Un svītrot pēdējo teikumu, jo tas dublē priekšpēdējo teikumu. Te gan ir jāsaka, ka te ir runa par atšķirīgiem jēdzieniem. Jo viena norma ir darbinieka statusa izmantošana un otrs ir paša šā darbinieka darbības mērķu un uzdevumu pildīšana. Tādēļ mēs uzskatījām , ka to nevajadzētu svītrot, jo mūsu piedāvātā norma ir skaidrāka un plašāka un nevajadzētu to ierobežot.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Attiecībā uz 7.pantu mēs esam ņēmuši vērā Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kas ir precizējošs. Tātad runa ir, protams, nevis par budžeta līdzekļu izlietošanu, bet par šo līdzekļu izlietošanas kontroli, un to mēs esam iestrādājuši otrā lasījuma redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk ir mana drauga un kolēģa, un komisijas locekļa - Saeimas priekšsēdētāja biedra Krastiņa kunga priekšlikums, ko mēs esam noraidījuši, bet es gribu papildināt šā noraidījuma motivāciju. Tā nav. Pamatā tas nav tikai tādēļ, ka, sakārtojot šīs institūcijas, pārejas noteikumos ir paredzēts, ka Drošības dienests tiek nodots Ministru kabineta pakļautībā. Bet visa tā motivācija, kuru Krastiņa kungs minēja, kādēļ būtu vajadzīgs ierakstīt tieši šeit, papildināt ar Drošības dienestu, - tas nav nepieciešams. Nav jārada vēl viena jauna atšķirība no pirmajā lasījumā pieņemtā uzskaitījuma - valsts drošības iestāžu kopuma, jo pildīt šos pienākumus, ja tas būs nepieciešams, Drošības dienests varēs arī tad, kad tas pāries Ministru kabineta pakļautībā. Jo 11.panta trešā norma nosaka, ka Nacionālās drošības padome vai Ministru kabinets, saskaņojot ar Nacionālās drošības padomi, izpildot tās lēmumus, var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes institūcijas - tādas, kāds būs Drošības dienests.

Priekšsēdētājs. Deputāts Andrejs Krastiņš.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Vienkārši no lietderības pamata. Šobrīd Drošības dienests eksistē, strādā atbilstoši lēmumiem, nolikumiem, kuri pieņemti vēl Augstākajā padomē. Ir piešķirts budžets, ir noteikts štata vienību skaits, un Drošības dienests pilda noteiktus pienākumus. Tiešām, - pārejas noteikumos ir paredzēts, ka Drošības dienests pāriet Ministru kabineta pakļautībā. Tur nav teikts, ka Drošības dienests tiek likvidēts. Šajā sakarībā, pieņemot šo likumu, ir pilnīgi neloģiski, ja mēs nosakām šos darbības principus citiem dienestiem - zemessardzes attiecīgajām struktūrām, Aizsardzības ministrijas struktūrām, Iekšlietu ministrijas struktūrām -, bet nenosakām tos Drošības dienestam - tātad reāli šodien eksistējošai institūcijai, kas pilda savus pienākumus. Vai tā atrodas Valsts prezidenta pakļautībā, Ministru kabineta pakļautībā, Tieslietu ministrijas, kaut vai Labklājības ministrijas pakļautībā, - bet šinī gadījumā šāds dienests pastāv, tam ir savs, apstiprināts štatu saraksts. Struktūrvienība, kur ietilpst šādu funkciju veikšana. Un pavisam mākslīgi ir to izmest ārā no šā likumprojekta, neiekļaujot līdz ar pārējiem. Domāju, ka arī Drošības dienests, atrodoties Ministru kabineta vai, kā ir ieplānots, aizsardzības spēku pakļautībā, pildīs gluži šīs pašas funkcijas, kas ir jāatspoguļo likumā. Tāpēc es domāju, ka mans labojums ir pilnīgi pamatots. Nav vajadzīgs nezin kādu iemeslu dēļ vienu no dienestiem, kurš reāli šodien eksistē - un eksistēs vēl noteikti kādu laiku turpmāk - vienkārši izslēgt no šā likuma. Tāpēc es aicinu godājamos kolēģus, neskatoties uz komisijas balsojumu, kas bija 5 : 4 (tātad domām daloties, ļoti spēcīgi domām daloties), atstāt šajā likumā manu šo labojumu - arī Drošības dienestu pieskaitīt pie šīm speciālajām drošības iestādēm. Līdz tiks pieņemts varbūt jauns likums, ar ko tas tiks svītrots vai kaut kādā veidā labots. Tā ka lūdzu godājamos kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un nobalsot par šo labojumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs.

I.Silārs. Es vēl gribu precizēt. Pašreiz, - un tas netiek atcelts arī ar mūsu piedāvāto likumu, arī ar pārejas noteikumiem, - pašreiz Drošības dienesta darbību nereglamentē neviens likums. To reglamentē Augstākās padomes Prezidija apstiprināts nolikums, kas arī netiek atcelts ar šiem pārejas noteikumiem. Tātad visas tās funkcijas, ko tas pilda šodien atbilstoši šiem apstiprinātajiem noteikumiem, tas arī pildīs atbilstoši šiem noteikumiem.

Turklāt es gribu tagad atsaukties precīzi, vārds vārdā, uz Drošības dienesta priekšnieka Jura Vectirāna vārdiem. Un es vārds vārdā citēju "Neatkarīgajā Cīņā" 1994.gada 24.janvārī publicēto: "Daudzi iedomājas, ka Drošības dienests strādā kā savulaik Drošības komiteja. Tieši tā nav vis. Mūsu funkcijās ietilpst augstāko amatpersonu apsardzība, ārzemju delegāciju uzņemšana un to drošības garantēšana, vēstniecību un citu valstiski nozīmīgu objektu apsardzība un , protams, operatīvā darbība, lai to visu nodrošinātu." Tas viss ir. Un tas ir tajā nolikumā, un to viņi varēs pildīt arī turpmāk. Bet šī apsardze - tā nav tā funkcija, kurai mēs veidojam šo likumu; runājot par šīm valsts drošības iestādēm, tas attiecas, kā šeit ir uzskaitīts, uz Satversmes Aizsardzības biroju, Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestu, Iekšlietu ministrijas drošības policiju un Zemessardzes štāba informācijas dienestu. Tā ka izšķirieties! Es gribu precizēt. Par komisijas balsojumu komisijā bija 5, pret bija 2, atturējās - 2. Kā komisijas priekšsēdētājs, aicinu katrā ziņā atbalstīt komisijas viedokli. Bet paudīsiet savu viedokli balsojot.

Priekšsēdētājs. Andrejs Krastiņš - LNNK.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātie kolēģi! Es jūs aizkavēšu vienu mirkli. Un to izsauc mana kolēģa Silāra šeit teiktais par apsardzes funkcijām. Varbūt cilvēkiem, kas profesionāli nenodarbojas ar šiem jautājumiem, tas liekas viens un tas pats. Taču nav runa par apsardzes funkcijām, bet par drošības nodrošināšanu, un apsardzes funkcijas ir tikai viena daļa no šīs drošības nodrošināšanas. Nav visai veiksmīgi latviski pateikts, bet tā nu tas būtu. Tātad apsardzes funkcija ir tikai viena. Pārējās funkcijas ir tādas, lai tiešām šo apsardzi veiktu efektīgi, lai nepieļautu apdraudējumus - un tā tālāk, un tā tālāk. Te jau iedarbojas šīs drošības garantēšanas struktūras. Tātad apsardze ir tikai viena no funkcijām. Apsardzē ietilpst pavisam kas cits. Te varētu veselu lekciju nolasīt par to, kas ir drošības garantēšana, kas ir apsardze un kā tie savstarpēji ir saistīti. Tā ka šinī gadījumā šīs funkcijas ir mazliet plašākas par sargāšanu. Paldies par uzmanību.

I.Silārs. Piekrītu visam, ko sacīja Krastiņa kungs. Tikai es saku, ka to viņi jau pilda un varēs turpināt pildīt, pastāvot šim jau Augstākās padomes Prezidijā apstiprinātajam nolikumam, jo viņiem mēs likumu atsevišķi pašreiz netaisām. Bet, balsojiet lūdzu!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Krastiņa iesniegto 11.panta pirmās daļas redakciju, par otro apakšpunktu - Drošības dienesta Informācijas pārvalde. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 23, pret - 33, atturas - 14. Nav pieņemts.

I.Silārs. Tālāk - par 12.pantu. Deputāts Kamaldiņš ir ierosinājis izsvītrot 12.pantu vai izteikt to jaunā redakcijā. Esam ņēmuši vērā ieteikumu, un uzlabotā vai pārmainītā redakcijā tā pati būtība ir iestrādāta.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk. Deputāta Kamaldiņa kunga ierosinājums, kurš attiecas uz 13.panta ceturto daļu, ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk!

I.Silārs. Tas pats sakāms par 13.panta piekto daļu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebilžu.

I.Silārs. Un arī 13.panta septītajā daļā komisija ir ņēmusi vērā Kamaldiņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Jā, kas attiecas uz 14.panta piekto daļu, ir Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājums izsvītrot 14.panta piekto daļu vai 11.pantā nenorādīt, ka šīs iestādes atrodas Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas, Zemessardzes sastāvā, jo jābūt pilnīgai skaidrībai par šo drošības iestāžu attiecībām ar tām ministrijām, kuru nosaukums šīm iestādēm ir. Lietas būtība ir tāda, ka izdalītas atsevišķi kā juridiskās personas šīs institūcijas ir ar īpašu nolūku - lai to budžets būtu neatkarīgs, lai tās varētu veikt savu pienākumu, jo to uzdevums ir specifisks, un tas ir jāņem vērā. Ir tādas lietas, kurām ir jāpaliek neatklātām visām pārējām ministrijas struktūrām. Šeit ir īpaši uzdevumi, un tādēļ arī ir paredzēta īpaša kontrole Saeimā, kas kontrolē šos budžetus. Tādēļ piedāvātais priekšlikums ir noraidīts. Saglabāta ir pirmā lasījuma redakcija.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Tālāk!

I.Silārs. 15.panta pirmā daļa. Ir pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, jo tiešām bija neveikla mūsu redakcija, kurā bija rakstīts par pārraudzību. Mēs pieņēmām piedāvāto pakļautību ministram. Priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. 15.panta piektajā daļā deputāta Kamaldiņa priekšlikums pēc būtības ir pieņemts, tikai redakcija ir precizēta.

Priekšsēdētājs. Vai mēs nevarētu tagad paziņot pārtraukumu un pēc pārtraukuma turpināt, sākot ar 18.pantu?

I.Silārs. Jā, priekšsēdētāj! Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, uzklausiet paziņojumus! Raimonds Jonītis. Lūdzu, jums vārds paziņojumam! Pēc tam - Jānis Lagzdiņš. Arī vārds paziņojumam.

R.Jonītis (LC).

Lūdzu visus Pieprasījumu komisijas locekļus sanākt uz sēdi tūlīt - pulksten trijos. Šī sēde būs ļoti īsa. Tikai balsojums. Sēde notiks Pieprasījumu komisijas telpās.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu, otrajā lasījumā nobalsotais likumprojekts ir jāizsniedz pirms trešā lasījuma deputātiem. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina visus deputātus to saņemt.Tātad otrajā lasījumā nobalsoto likumprojektu par pašvaldībām var saņemt visi deputāti. Rītdien tas būs iesviests jūsu kastītēs. Likumprojekts tiks nosūtīts arī komisijām un visām ministrijām. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 29. maijam, es atvainojos, aprīlim. Tas ir, līdz nākamajai piektdienai. Tā ir pēdējā diena pirms trešā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 52 deputāti.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Valsts drošības iestāžu likums". Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Koncentrēsimies atkal tālākam darbam! Attiecībā uz Valsts drošības iestāžu likuma projekta 18. panta piekto daļu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas aicinājums - izsvītrot šo daļu vai izteikt to šādā redakcijā: krimināllietu pret nacionālās drošības iestāžu amatpersonu var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Kā jūs redzat paskaidrojumā, mēs to noraidījām ar tādu motivāciju, ka spēkā esošā Kriminālprocesa kodeksa norma ir tāda, ka krimināllietu ierosina ne jau pret personu, bet pret nozieguma faktu. Un vienlaicīgi komisija nolēma precizēt 18. panta piektās daļas nosacījumus, papildinot tos tādējādi, ka kriminālprocesuālie ierobežojumi nav attiecināmi uz šīm amatpersonām gadījumos, kad tās ir notvertas noziegumu izdarīšanas brīdī.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Arī attiecībā uz 18. panta septīto un astoto daļu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt šos pantus un pantu daļas no šā likuma, taču tas mums nav pieņemams, jo Valsts drošības iestāžu likums ir bāzes likums visām šīm iestādēm, kurām jāregulē visi darbības principi, tāpat arī tieši šo iestāžu sociālās garantijas. Šīs iestādes ir ļoti specifiskas. Tāpat kā, teiksim, nacionālie bruņotie spēki, arī šīs iestādes ir ar savu specifiku.

Priekšēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk. Kas attiecas uz kolēģa Krastiņa priekšlikumu, - tā kā tika noraidīts pirmais viņa priekšlikums, otrais, kurš izriet no tā paša, tādēļ vairs nebūtu balsojams.

Priekšsēdētājs. Andrejs Krastiņš - LNNK. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Man ir jāatvainojas, ka es vēlreiz lūdzu jūsu uzmanību, taču, apspriežot iepriekšējo priekšlikumu, Silāra kungs pieļāva dažas neprecizitātes, ziņojot un neanalizējot arī pārējo situāciju.

Situācija ir izveidojusies tāda, ka jāņem vērā ne tikai šis likums, bet arī operatīvās darbības likums, uz kuru manā labojumā ir atsauce. Un operatīvās darbības likums nosaka, ka šīs iestādes var nodarboties ar operatīvo darbību tikai tad, ja tām šādas pilnvaras dod likums. Šajā gadījumā tas ir šis likums. Un te nav runa tikai par Drošības dienestu. Es domāju, ka te varētu arī Kristovska kungs uzstāties, jo Iekšlietu ministrijā pastāv arī tāda iestāde kā VESAD, kurš nodarbojas ar operatīvo darbību un kuru attiecībā uz to likums šobrīd nereglamentē. Ir paradoksāla situācija. Jā, tie cilvēki veic labu, derīgu darbu un vāc šo operatīvo informāciju, bet- pretēji likumam par operatīvo darbību - neviens likums viņus uz to nepilnvaro, tātad praktiski šī informācijas vākšana notiek nelikumīgi. Tas šobrīd pilnā mērā attiecas arī uz Drošības dienestu, jo to nereglamentē likums. Un es gribu pievērst jūsu uzmanību pārejas noteikumiem, kur ir noteikts, ka šis nolikums, uz kuru atsaucās Silāra kungs, ka viņš turpinās darboties. Tas pārstāj darboties ar to brīdi (tas ir pārejas noteikumu 4.punkts), kad Ministru kabinets pārņem savā pakļautībā Latvijas Republikas Drošības dienestu. Tātad ir ļoti apgrūtināts šis te pārejas posms, ja likumā nav reglamentēta tā darbība.

Nobalsojot pret manu priekšlikumu, praktiski Saeima akceptēs, ka noteikta pārvaldes struktūra vai izpildstruktūra, kāds ir Drošības dienests (es, protams, nerunāju arī par šo atsevišķo Iekšlietu ministrijas apakšvienību, tas nav mans uzdevums), visu šo pārejas perioda laiku nodarbosies ar operatīvo darbību, neskatoties uz to, ka likums nereglamentē, ka viņiem šāda darbība jāveic. Es vēlreiz saku, ka šis noteikums attiecas arī uz šo Iekšlietu ministrijas atsevišķo struktūrvienību. Tātad šeit nav runa par kaut kādiem nolēmumiem (es te dzirdēju, ka ir partijas vai politisks nolēmums, kurš nosaka, ka tā tam ir jābūt, un viss), te ir runa par likumu - kādā veidā reglamentēt, lai darbība būtu likumīga. Vai šī pāreja Ministru kabineta pakļautībā notiks rīt vai pēc mēneša, vai pēc pusotra mēneša. Nevar vakuumā darboties viena iestāde. Jūs praktiski cilvēkus grūžat uz nelikumību, noraidot šo manu priekšlikumu. Tātad, protams, nav strīdu par to, ka, pārņemot to Ministru kabinetam, tiks pieņemts kaut kāds jauns nolikums vai lēmums par likvidāciju vai par nodošanu kādai citai struktūrvienībai. Tas viss ir pareizi, un tad darbosies attiecīgie likumi, bet ir jautājums par šo periodu. Mums vēl trešais lasījums ir priekšā. Lai cik tas nebūtu neērti, bet likumā tas ir jāievieto un eksistējošas struktūrvienības darbība ir kaut kādā veidā jāreglamentē. Lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs.

I.Silārs. Jā... Te ir garāks paskaidrojums vajadzīgs. Šo priekšlikumu mēs nekādi vairs nevaram atbalstīt, jo 11. pantā minētajā valsts drošības iestāžu kopumā nav Drošības dienesta.

Kas attiecas uz pieminēto VESADu, tā ir pilnīga taisnība. Un gluži tāpat arī attiecībā uz Drošības dienestu. Tie ir pilnīgi vienādi, pašreiz to darbību reglamentē nevis likums, bet nolikums, un tādēļ šo VESADu ir paredzēts pārveidot. Nebūs vairs VESADa - tāda, kāds tas bija izveidots iepriekšējā ministra Čevera laikā, nepamatoti izņemot ārā šos cilvēkus no Policijas departamenta, tādējādi noņemot viņiem izziņas tiesības. Un gluži tāpat arī, ja runā, ka mēs grūžam uz nelikumībām, tad jāsaka, ka nelikumīgi šis Drošības dienests ir darbojies un darbojas arī šodien. Bet tam ir paredzēti pavisam citi uzdevumi un citas funkcijas. Bet mēs nevaram konkrētajā pantā tagad ielikt to iekšā, jo mēs esam jau nobalsojuši, ka valsts drošības iestāžu kopumā nav šā drošības dienesta. Ja nav Drošības dienesta kā iestādes, tad kā Drošības dienests var parādīties 18. pantā? Nu, nevar parādīties!

Priekšsēdētājs. Andrejs Krastiņš.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātie kolēģi! Ja jau visa problēma ir tāda, ka 11. pantā tas nav paredzēts, tad, tā kā tagad ir otrais lasījums, nav nekā vienkāršāka - atgriezīsimies pie 11. panta un nobalsosim par manu priekšlikumu! Atgriezīsimies pie šā panta un nelikumība tiks likvidēta! Man liekas, ka tas ir tehniskas dabas jautājums, tā kā Silāra kungs pats atzina, ka ir izveidojusies tāda situācija, bet nevarot neko darīt tāpēc, ka par 11. pantu jau ir nobalsots. Es domāju, ka nekas nav neatgriezenisks šajā pasaulē un nekas nav nelabojams. Kļūdas ir jālabo, un tad arī veiksmīgāk var iet uz priekšu! Tā ka es aicinu vēlreiz nobalsot par 11. pantu, un tad jautājums par 18. pantu tiks atrisināts un viss darbosies likumīgi. Paldies par uzmanību.

I.Silārs. Tā nav kļūda, un tā nav nelikumība.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti un godātais Krastiņa kungs! Mums tagad jābalso par šo jūsu priekšlikumu. Ja tas gūs atbalstu, mēs atgriezīsimies pie iepriekšējā panta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Krastiņa priekšlikumu -likumprojekta 18. pantā ietvert jaunu redakciju: "Drošības dienesta Informācijas pārvalde...," - un tālāk kā tekstā. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 22, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk. Attiecībā uz 19. panta trešo apakšpunktu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir pieņemts daļēji citā redakcijā, tajā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. 19. panta septītajā apakšpunktā Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir noraidīts, jo komisija uzskatīja, ka pirmā lasījuma redakcija ir precīza, korekta, un ka piedāvātā redakcija ir daudz neskaidrāka, nekā pirmajā lasījumā pieņemtā.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk!

I.Silārs. Arī par 20. pantu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt šo pantu ar motivāciju, ka šis pants attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņiem daļēji dublē civildienesta likumu, tāpēc nav vajadzīgs, un ka zemessardzei, aizsardzības spēkiem šos jautājumus jau reglamentē speciālie likumi un dublēšana nav vajadzīga. Mēs to noraidījām, jo uzskatījām, ka šāda reglamentācija šajā likumā ir nepieciešama, jo šī panta norma reglamentē visu valsts drošības iestāžu (kā subjekta) amatpersonu un darbinieku tiesības, vispārējos ierobežojumus, kas savukārt var tikt konkretizēti jau šajos Tautas saskaņas partijas frakcijas norādītajos likumos, jo šis tomēr ir "jumta" likums.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Tālāk!

I.Silārs. Kas attiecas uz 21. pantu, Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums bija - izslēgt 21. pantu, runājot par to, ka tam ir jābūt atsevišķos speciālajos subjektu likumos. Komisija uzskatīja, ka ir jāatstāj pirmā lasījuma redakcija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Attiecībā uz 24. panta pirmo daļu ir pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, - tikai precizējot redakciju.

Priekšsēdētājs. 24. panta otrā daļa.

I.Silārs. Šis priekšlikums, ko iesniedza tā pati frakcija, ir noraidīts. Priekšlikuma būtība bija tāda... būtībā šeit nav konkrēts priekšlikums, te ir tikai norādīts, ka šos jautājumus jau reglamentē valsts civildienesta amata kategorijas un izdienas pakāpes. Kā redzat, motivācijā mēs rakstām, ka, nepretendējot uz īpašu šo iestāžu darbinieku atalgošanas kārtību, komisija uzskata, ka šī darba joma ir tik īpaša un tik specifiska, ka šajā jomā strādājošie cilvēki riskē ne tikai ar savu dzīvību, viņi riskē ar savu ģimeni, ar piederīgajiem, un šeit ir jāparedz arī īpaša...var paredzēt īpašu atalgošanas kārtību atsevišķos gadījumos; tas nevar parādīties algu sarakstos, bet par specifisku uzdevumu veikšanu var paredzēt īpašu atalgošanas kārtību šā, jau esošā, piešķirtā budžeta ietvaros.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

I.Silārs. Tālāk - par piektās nodaļas nosaukumu. Ir pieņemts Kamaldiņa kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Nākamo, lūdzu!

I.Silārs. Nākamais ir 25. pants. Par 25. pantu bija deputāta Kamaldiņa priekšlikums, kas ir pieņemts, - tikai precizējot redakciju.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Par 26. pantu. Ir gluži tāpat: deputāta Kamaldiņa priekšlikums ar redakcionāliem precizējumiem ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tālāk!

I.Silārs. Par tālākajiem priekšlikumiem. Tos jau pārrakstot, te ir ierakstīti tie priekšlikumi, kas attiecas uz piedāvātajām izmaiņām Kriminālkodeksā. Tie nav noraidīti, jo mēs vienojāmies ar Kamaldiņa kungu, un viņš noņēma šos priekšlikumus, jo tie ir jāizstrādā faktiski nevis šajā likumā, bet Kriminālkodeksā.

Tas pats attiecas uz pārejas noteikumiem. Ir pieņemti priekšlikumi, precizējot un saskaņojot ar Kamaldiņa kungu. Pārejas noteikumi ir pieņemti saskaņā ar Kamaldiņa kunga piedāvāto.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Tagad tātad jālūdz balsot par otrā lasījuma redakciju visumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Valsts drošības iestāžu likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! 43 - par, 1 - pret, 22 - atturas. Pieņemts.

I.Silārs. Man tagad ir lūgums, kolēģi, nobalsot par šā likumprojekta trešā lasījuma iekļaušanu 5.maija sēdes darba kārtībā, proti, pēc divām nedēļām. Un es lūdzu jūs, - ja kādam ir priekšlikumi, iesniedziet tos komisijai līdz nākamās trešdienas rītam, lai mēs laikus pagūtu sagatavot likumprojektu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši jūsu priekšlikumu. Vienu mirklīti, Silāra kungs! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu-lūgumu iekļaut darba kārtībā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"" nosūtīšanu komisijām un izskatīt to pēc likumprojekta "Valsts drošības iestāžu likums" izskatīšanas. Ir runa par to, ka jautājumu par nosūtīšanu komisijām vajag izskatīt tūlīt, lai komisija var sākt darboties. Vai deputātiem ir iebildes, ja mēs par to nebalsojam? Nav iebilžu. Tātad mēs to iekļaujam darba kārtībā, un Saeimas Prezidijs ierosina nodot to Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vārds Andrim Piebalgam - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājam!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šā budžeta izmaiņas ir saistītas ar bērnu pabalstu izmaksu. Un es lūgtu tomēr priekšlikumus šim budžeta projektam iesniegt jau tagad - pirms pirmā lasījuma, tātad otrdienu ieskaitot, lai komisija trešdien varētu izskatīt priekšlikumus savā rīta sēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes vai papildinājumi? Līdz ar to nododam Budžeta un finansu komisijai izskatīšanai un pieņemam zināšanai Budžeta komisijas priekšsēdētāja Andra Piebalga lūgumu.

Izskatīsim nākamo jautājumu - likumprojektu "Satversmes aizsardzības biroja likums". Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Paņemiet tagad, lūdzu, dokumentu nr.420. Tur aiz otrajam lasījumam sagatavotā likumprojekta ir šā likumprojekta salīdzinošā tabula, kurā ir redzami iesniegtie priekšlikumi un komisijas viedoklis par tiem. Tātad šeit par 1.panta pirmo daļu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. 1.panta otrajā daļā gluži tāpat esam ņēmuši vērā šīs pašas frakcijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Par 1.panta ceturto daļu mums bija kolēģa Kamaldiņa priekšlikums, kurš arī ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Par 3.panta 6.apakšpunktu. Komisija pēc Iekšlietu ministrijas priekšlikuma ņēma vērā, atbalstīja un svītroja 6.apakšpunkta tekstu, jo tiešām Satversmes aizsardzības birojs var vienīgi vairāk vai mazāk sniegt pilnīgu informāciju par vitāli svarīgu valsts interešu apdraudējumu, bet tam pašam nav šīs aizsardzības funkcijas. To pilda citas institūcijas. Tāpēc tas ir svītrots.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tālāk!

I.Silārs. Par 3.panta 8.apakšpunktu esam ņēmuši vērā deputāta Kamaldiņa priekšlikumu, un tas ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Tas pats sakāms par 4.panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs. Tas pats ir ņemts vērā, arī precizējot 4.panta trešo daļu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tālāk!

I.Silārs. 5.panta otrā daļa. Būtībā ir ņemta vērā arī Kamaldiņa kunga piedāvātā šīs daļas uzlabošana. Tas ir iestrādāts, tikai citādākā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. 5.panta ceturtā daļa. Šeit mums bija Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, ko mēs tomēr nevarējām ņemt vērā. Šeit tā norāda uz to, ka tiek dublētas normas. Tā gluži vis nav, jo vadīt padomi nozīmē, ka viņam pašam ir jāvada nepastarpināti, respektīvi, viņš nevar pilnvarot uz to savu vietas izpildītāju. Tātad šeit ir svarīga šī viena konkrētā persona, kas būs arī šeit, Saeimā, apstiprināta, Saeimas pilnvarota, un viņai tas ir jādara pašai, to nevar darīt tas, kas uz to nav saņēmis pilnvaru.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, par nākošo!

I.Silārs. Tālāk ir deputāta Kamaldiņa priekšlikums, kurš ir ņemts vērā pie 5.panta piektās daļas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - sestā daļa.

I.Silārs. Par 5.panta sestās daļas 2. apakšpunktu ir pieņemts deputāta Kamaldiņa priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Par astoto daļu.

I.Silārs. Astotā daļa ir pieņemta daļēji, bet pati būtība ir ņemta vērā.

Priekšsēdētājs. Devītā daļa.

I.Silārs. Tur ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Desmitā daļa.

I.Silārs. Arī te ir pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. 6.panta ceturtā daļa.

I.Silārs. Šeit pati komisija ir labojusi un precizējusi 6.panta ceturto daļu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. 7.panta pirmajā daļā ir priekšlikums par 8.apakšpunktu no Tautas saskaņas partijas frakcijas, un tas ir pieņemts daļēji, precizējot normas redakciju.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk 5.daļas nosaukumu ieteica mainīt deputāts Kamaldiņš. To komisija ņēma vērā un izdarīja šādu labojumu.

Priekšsēdētājs. Sestā nodaļa.

I.Silārs. Arī te ir pieņemts deputāta Kamaldiņa priekšlikums par 12.pantu, uzlabojot tā redakciju. Tas pats izdarīts arī attiecībā uz 13.pantu. Līdz ar to visi piedāvātie priekšlikumi ir izskatīti un man atkal ir lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Satversmes aizsardzības biroja likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, 11 - atturas. Pieņemts. Lūdzu!

I.Silārs. Un atkal man ir lūgums - iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā 5.maija plenārsēdē. Ja deputātiem būtu kādi papildinājumi vai uzlabojumi, lūdzu iesniegt tos komisijai līdz nākamās trešdienas rītam, lai trešdienas darba sēdē mēs varētu tos izskatīt un sagatavot likumprojektu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies Silāra kungam.

Nākamais jautājums ir "Par muitas nodokli (tarifiem)". Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es, ņemot vērā divas saspringtās dienas, nemēģināšu ļoti dziļi un pamatīgi analizēt šo likumu par muitas nodokļu tarifiem. Šodien situāciju ar muitām regulē Muitas kodekss un mūsu pieņemtais lēmums, šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteiktie muitas tarifi, kā arī pirms Jaungada pieņemtais likums, kurā ir vairākas normas, kas regulē stāvokli attiecībā uz muitām. Bet tajā pašā laikā Saeima šobrīd tomēr nav noteikusi muitas tarifus. Ja mēs paskatāmies stenogrammas, kas ir saglabājušās no 20.-30. gadu plenārsēdēm, tad redzam, ka vienas no karstākajām debatēm bija tieši par muitas tarifiem, jo ir skaidrs, ka muitas tarifiem ir ļoti būtiska nozīme.

Kādas tad ir šīs galvenās funkcijas? Acīmredzot pati galvenā funkcija ir iekšējā tirgus aizsardzība, jo ir skaidrs, ka ievedmuitas un izvedmuitas tarifi ir tas instruments, ar ko regulē ārvalstu izcelsmes preču ienākšanu, bet no otras puses veicina vai nobremzē kaut kādu preču grupu izvešanu. Kā piemēru varu minēt, teiksim, to, ka vietējās izejvielas varētu bremzēt, bet tajā pašā laikā gatavos produktus, kas ir no vietējām izejvielām, - stimulēt. Atsaucoties arī uz vēsturi, es gribu teikt, ka savā laikā ļoti interesanta diskusija bija par izvedmuitas tarifiem pirmās un otrās grupas sviestam. Jāsaka, tas, protams, bija sen un tās diskusijas iemesls bija tāds, ka varbūt nevajag pieļaut otrās grupas sviesta izvešanu, jo tas gremdēs Latvijas eksporta potenciālu. Šī diskusija turpinājās vairākas plenārsēdes, un tajā izteicās ārkārtīgi daudz deputātu. Tādēļ faktiski viss būtiskākais darbs mums būs vēl tikai priekšā, tad, kad tiks skatīti konkrētie muitas tarifi otrajā un arī trešajā lasījumā.

Protams, muitas tarifiem ir arī fiskāla nozīme. Šā gada budžetā mums ir ieplānota pietiekami liela summa, ko mēs ceram savākt no muitām. Bet es vēlreiz saku, ka muitas tarifi nav galvenais avots valsts budžeta papildināšanai. Šim likumam ir vēl viena ļoti būtiska nozīme. Es domāju, ka daudzi no jums avīzē iepazinās ar mūsu ministra Pavlovska kunga informāciju "Pçc atgriešanās no Marokešas". Pasaulē ir notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas attiecībā uz muitas tarifiem un muitām. Notiek liberalizācija, un uz tās pamata ir cerība, ka radīsies jaunas darba vietas, ka preces palētināsies, bet, protams, šādā likumā mums ir jāņem vērā arī sava vietējā situācija. Mēs nevaram pilnīgi atklāti iet uz tādu tirgu, kas būtu pilnīgi brīvs, jo katra valsts tomēr lielākā vai mazākā mērā aizsargā savus ražotājus. Tātad šis likums jau lielā mērā ir saskaņots ar starptautisko likumdošanu un tas katrā ziņā ir liels solis pa priekšu salīdzinājumā ar to, kas mums bija līdz šim. Kaut gan es vēlreiz atkārtoju, ka ieiešana Eiropā prasīs izmaiņas arī šajos paragrāfos. Šajā līgumā mēs varam redzēt, ka faktiski ir divi tarifi. Tātad ir vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi, tātad šeit ir zemāks tarifs nekā citām valstīm, kurām preču izcelsme nav zināma. Tātad šeit ir lielāks tarifs. Bez tam, protams, eksistē brīvās tirdzniecības līgumi, kādi šobrīd ir ar Lietuvu un Igauniju. Tos ratificēs Saeima, un tas nozīmē, ka šīm precēm netiek uzlikta muita. Protams, katrā šādā likumā tiek atrunāti arī paragrāfi vai likmes, uz ko tas neattiecas. Un, protams, visai simptomātiski ir tas, ka mūsu zemkopības ministrs tiekas ar Lietuvas un ar Igaunijas kolēģiem, bet pašlaik viņi vairāk vai mazāk vienojas tikties tikai nākamreiz, jo lauksaimniecība, protams ir tā sfēra, kura ir visjūtīgākā pret šiem muitas tarifiem.

Un jāsaka arī, ka jau ir saņemti diezgan būtiski priekšlikumi. Priekšlikumus par šo tarifu grupu ir iesniedzis deputāts Novakšānovs, deputāts Bērziņš, kā arī ir atnākusi pakete no Zemkopības ministrijas, kurā faktiski tiek uzstāts palielināt muitas tarifu zemkopības produkcijai. Katrā ziņā šī pakete būs ļoti uzmanīgi jāizskata.

Nodokļu likmes nosaka procentos no preču vai citu priekšmetu muitas vērtības. Tātad ir jauns termins - muitas vērtība - un, protams, ir jāapsver arī tā definīcija. Atsevišķos gadījumos muitas tarifus nosaka latos. Šis likums arī ieskicē cīņu ar kontrabandu. Protams, ir jārēķinās arī ar tādu situāciju, ka veidojas dempings, tātad kaut kādu preču apzināta vai neapzināta invāzija. Tā arī ir ļoti interesanta norma, jo tas šajā projektā Ministru kabinetam dod uz trim mēnešiem tiesības veikt antidempinga pasākumus un arī dod iespējas noteikt kvotas. Protams, var teikt, ka tas varbūt būtu jāapraksta precīzāk, bet par to mēs varēsim strīdēties otrajā lasījumā.

Tajā pašā laikā jāatzīmē arī tas, ka likumprojekts redakcionāli, varētu teikt, ir ļoti nenostrādāts, tāpēc uz otro lasījumu būs jāizdara ļoti daudzas redakcionālas izmaiņas. Bet tas ir vienīgais pamatprojekts, ko Budžeta komisija ir sagatavojusi, un principā, izskatot to pēc struktūras, iebildumu nebija. Šobrīd Budžeta komisija pat nav skatījusi atsevišķus tarifus, jo neapšaubāmi ir vajadzīgs šā likuma akcepts pirmajā lasījumā parlamentā, lai varētu nopietni strādāt ar šiem muitas tarifiem. Paldies. Es aicinātu, protams, atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Voldemārs Novakšānovs - Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (ZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tieši tautsaimniecībā šis jautājums "Muitas tarifi" ir patiesi svarīgs, un, kā tikko mans kolēģis deputāts Piebalgs teica, muitas tarifi ne tik daudz ietekmē naudas lietas, bet gribu teikt, ka ietekmē ražošanu, un jo sevišķi jālieto vārdi "ražošanas veicināšanu" tieši Latvijā. Te ļoti daudz var darīt muitas tarifi. Es vēlētos, lai Tarifu padomē būtu vairāk praktiķu, es vēlētos, lai muitas darbinieki un Tarifu padomes locekļi pabraukā pa tirgiem un pa Latvijas veikaliem, lai paskatās īsto saražoto produkciju mūsu tirgos un mūsu veikalu plauktos. Es gribu teikt, ka mēs esam nevis latviešu tautas pasakā, bet dzīvē jau nonākuši pie tā, ka nobarots bullis, augstākā labuma bullis, maksā mazāk nekā mazs sivēns tirgū. Un tas viss ir tikai sakarā ar to, ka mēs nepareizi - it kā liberāli, bet patiesībā nemaz neaizsargājam savu iekšējo Latvijas lauksaimniecības produkcijas tirgu un patiesībā līdz ar to neveicinām lauksaimniecisko ražošanu. Es lūdzu atbalstīt šo tikko mana kolēģa Piebalga izteikto lūgumu - atbalstīt likumprojektu pirmā lasījumā, bet tajā pašā laikā aicinu aktīvi iesaistīties šā likumprojekta papildināšanā un labošanā otrajā lasījumā, lai mēs varētu aizsargāt savu Latvijas ražošanu un reizē arī Latvijas tirgu. Un tas nav tikai muitas tarifu uzdevums. Es šeit redzu veselu Ministru kabineta vismaz piecu ministru kvintetu, kuram būtu jāstrādā katru dienu plecu pie pleca. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Saulītis.

Pavisam īsi. Ar dārgāko naudu pasaulē, ar neskaidrību, kā, teiksim, atjaunot ražošanu, bet ķerties pie muitām kā pie brīnumlīdzekļiem, izceļot kaut ko - tā ir vairāk nekā utopija.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par muitas nodokli (tarifiem), par likumprojekta "Par muitas nodokli (tarifiem)" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais ir jautājums "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Lūdzu, Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Tautasaimniecības komisija par likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" grozījumiem otrajā lasījumā ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Lūdzu, strādāsim ar 414.dokumentu. Tātad esam saņēmuši priekšlikumu no deputāta Rozentāla par 11.pantu, ka būtu lietderīgi svītrot 11.panta otrās rindkopas papildinājumu. Komisijas slēdziens ir - atbalstīt un atstāt 11.pantu pašreiz spēkā esošajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Nākamais. 16.pantā deputāts Rozentāls iesaka svītrot 16.panta pirmās rindkopas papildinājumu. Komisijas slēdziens ir - atbalstīt un atstāt 16.pantu pašreiz spēkā esošajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.Novakšānovs. Par 16.panta trešo rindkopu ir deputāta Gundara Bērziņa un deputāta Andra Rozentāla priekšlikums. Komisija šos abus priekšlikumus liek pamatā, atbalsta un izsaka šādā redakcijā: "Ja uz akciju nedalāmo paketi ir iesniegti vairāki pieteikumi, priekšrocības ir pieteikumiem, ko iesniedz lauksaimniecības produkcijas ražotāji - zemnieki, ražotāju kooperatīvās sabiedrības vai to savienības -, kuri akcijas var iegādāties arī par privatizācijas sertifikātiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. Deputāts Rozentāls 16.panta ceturto daļu pēc vārdiem "privatizācijas komisijai ir jārīko šiem pretendentiem" iesaka papildināt ar vārdu "konkurss". Komisijas slēdziens ir deputāta Rozentāla priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Deputāts Rozentāls ieteic pēc pirmā lasījuma piektās daļas papildināt 16.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Privatizācijas komisijai ir tiesības pagarināt konkursa termiņus, bet ne ilgāk kā līdz 1994.gada 1.decembrim". Komisijas slēdziens - šo priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Deputāts Rozentāls ir ierosinājis svītrot likuma papildinājumu ar 19. un 20.pantu. Komisijas priekšlikums ir šo deputāta Rozentāla ieteikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. 20.pants. Deputāts Gundars Bērziņš ir iesniedzis priekšlikumu - svītrot 20.panta piedāvāto redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. Deputāts Rozentāls ir ierosinājis papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Minētie likuma grozījumi neattiecas uz privatizācijas objektiem, kuriem ir beidzies konkursa termiņš." Gundars Bērziņš ir ierosinājis papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Likums neattiecas uz gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuru privatizācijas konkurss ir izsludināts presē." Komisija atbalsta deputāta Rozentāla priekšlikumu šādā redakcijā: "Minētie likuma grozījumi neattiecas uz privatizācijas objektiem, kuriem ir beidzies izsludinātais konkursa termiņš."

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Par trešo lasījumu.

V.Novakšānovs. Trešo lasījumu lūdzu noteikt uz 5.maiju.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

Nākamais jautājums - "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"".

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības agrārās un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi priekšlikumus no deputātiem, un mēs strādāsim ar 413. dokumentu. Tātad 5.pants. Ir iesniegti deputāta Rozentāla un deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumi. Tātad deputāts Rozentāls ierosina 5.panta otro rindkopu svītrot, bet deputāts Gundars Bērziņš - papildināt pašreiz spēkā esošā likuma redakciju šādā veidā...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, mums ir šie formulējumi.

V.Novakšānovs. Tātad komisijas slēdziens ir atbalstīt un atstāt 5.pantu pašreiz esošajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk par Bērziņa priekšlikumu.

V.Novakšānovs. Arī Bērziņa priekšlikumu komisija atbalsta, izsakot to šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Redakcija mums ir. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu - ministrs Kinna.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti, es vienkārši lūdzu varbūt uz trešo lasījumu ļoti izsvērt jautājumu, ar ko atšķiras abas redakcijas. Abas redakcijas atšķiras ar vienu vārdu, ar to, vai šeit uz nedalāmo kontrolpaketi var pretendēt atsevišķi zemnieki. Tātad jautājums, kuru es gribētu, lai mēs līdz trešam lasījumam izdiskutētu, ir tas, vai vārdiņš "zemnieki" nav no šīs redakcijas svītrojams un atstājams tikai "lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās sabiedrības vai to savienības". Otrajā lasījumā, es domāju, var atbalstīt to, kā ir komisijā, taču trešajā lasījumā es ierosināšu šo vārdu svītrot. Tāpēc lūdzu to izdiskutēt jau iepriekš.

Priekšsēdētājs. Godātais ministr, mēs komisijā diskutēsim tad, kad būs iesniegts rakstveidā. Lūdzu, Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Jā, tiešām ministrs Kinnas kungs bija uztvēris to būtību, kādas izmaiņas Bērziņa kunga iesniegtajā priekšlikumā izdarīja Tautsaimniecības komisija. Mēs, vairākums, komisijā uzskatījām, ka arī zemniekiem ir jāatļauj gan privatizēt šos maizes ražošanas valsts uzņēmumus par sertifikātiem, gan arī jāatļauj viņiem piedalīties šīs nedalāmās paketes veidošanā. Un kāpēc? Tāpēc, ka ne visos pagastos ir šīs kooperatīvās sabiedrības, un tādā gadījumā mēs neļaujam atsevišķam ražotājam, zemniekam (bieži vien tie ir spēcīgie pirmsreformas laika zemnieki vai arī no jauna izveidotie zemnieki), piedalīties šajā uzņēmumu privatizācijas procesā. Pie tam par sertifikātiem. Tāpēc šis labojums ir būtisks, jo vārdiņš "kuri" attiecas gan uz ražotājiem, zemniekiem, gan uz ražojošām kooperatīvajām sabiedrībām. Ja mēs atbalstām tikai kooperatīvās sabiedrības, tad mēs piespiedu kārtā visā Latvijā, visos pagastos, dodam priekšrocības tikai kooperatīvajām sabiedrībām un piespiežam tām veidoties. Es uzskatu, ka ir jāpaliek abiem ceļiem, šīs priekšrocības jāatstāj gan zemniekiem, gan kooperatīvajām sabiedrībām.

J.Kinna. Man ļoti žēl, ka Seiles kundze...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, godātais ministr! Jā, bet nevienam nav tiesību tribīni ieņemt. Vārds zemkopības ministram Jānim Kinnam.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Diemžēl man jāsaka, ka Seiles kundze ar šo papildinājumu pateica to, ka viņa nav izpratusi šā likuma būtību. Likums neaizliedz atsevišķiem zemniekiem pretendēt uz ražotājiem paredzēto kvotu, kas saskaņā ar privatizācijas projektu katrā objektā tiek noteikta, bet, ierakstot šeit, ka zemniekam vienam pašam ir tiesības pretendēt uz nedalāmo kontrolpaketi, un uzskatot, ka tādā gadījumā viņam ir jādod priekšroka salīdzinājumā ar citu pretendentu, mēs pieļaujam situāciju, ka viens pats zemnieks, aiz kura muguras stāv pietiekami iespaidīga komercfirma, te pretendē un iegūst šo akciju nedalāmo kontrolpaketi. Seiles kundze, šajā pantā ir runa par nedalāmo kontrolpaketi, nevis par to, ka atsevišķs zemnieks uz daļu no akcijām nevarētu pretendēt pilnīgi individuāli.

Priekšsēdētājs. Deputāts Janeks - "Saskaņa Latvijai", lūdzu!

J.Janeks (SL).

Cienījamie deputāti! Šeit ir maza nepilnība, kuru Kinnas kungs neizskaidroja. Pēc viņa uzskatiem, ir paredzēts iestrādāt šos zemniekus, ražotājus, pirmā lasījuma 4.punktā, kur citiem uzņēmējiem ir paredzēti 10-25%, bet tur ir paredzēts bez sertifikātiem. Bet es domāju, ka šeit piespiedu kārtā šo zemnieku, ražotāju, kas ražo graudus, dzīt ar varu kooperatīvā iekšā būtu tas pats, kas ar varu iedzīt viņu kolhozā. Manuprāt, šim ražotājam ir jādod tādas pašas tiesības kā kooperatīvam, lai arī viņš var iegādāties šīs akcijas vai pajas par sertifikātiem. Tā ir tā lielā atšķirība, un, manuprāt, komisija ir pareizu slēdzienu izdarījusi.

Priekšsēdētājs. Ministra kungs, kā es sapratu, jūs tagad neuzstājat par balsošanu, bet diskusija notiks komisijā uz trešo lasījumu. Es atvainojos, šeit tiešām nekas rakstveidā nav jāiesniedz, bet acīmredzot jāpiedalās tikai diskusijā. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Tātad 3.pants. Deputāts Rozentāls un deputāts Bērziņš ierosina priekšlikumu - svītrot likuma papildinājumu ar 6.pantu. Komisija to atbalsta un iesaka atstāt maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas kārtību attiecībā uz privatizācijas konkursu termiņiem spēkā esošajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 7.pants. Deputāts Bērziņš ierosina papildināt likumu ar jaunu 7.pantu attiecībā uz likuma piemērošanu pārējo labības uzņēmumu privatizācijai. Tātad redakcija ir šāda: "Pârējo graudu produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizācija veicama saskaņā ar šo likumu." Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, bet deputāts Rozentāls liek izteikt 7.pantu tā, kā ir otrajā ailītē, bet 6. pantu - šādā redakcijā, kā jūs redzat.

Komisija ierosina to atbalstīt, izsakot šādā redakcijā: "6.pants. Likuma piemērošana pārējo labības pārstrādes uzņēmumu privatizēšanai. Pārējo graudu produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizācija veicama saskaņā ar šo likumu un likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", ievērojot šādu akciju sadalījumu:

1) pensiju fondam - 5-10% akciju;

2) darbiniekiem - 10-20% akciju;

3) graudu audzētājiem, to kooperatīvajām sabiedrībām ne mazāk kā 60% akciju, kuras var iegādāties arī par privatizācijas sertifikātiem;

4) citiem uzņēmējiem - 10-25% akciju."

Priekšsēdētājs. Vai pret šo redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Deputāts Rozentāls ierosina papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Minētie likuma grozījumi neattiecas uz privatizācijas objektiem, kuriem ir beidzies konkursa termiņš", bet deputāts Bērziņš ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Likums neattiecas uz maizes un labības pārstrādes uzņēmumiem, kuru privatizācijas konkurss ir izsludināts presē." Komisija neatbalstīja Gundara Bērziņa priekšlikumu, bet atbalstīja deputāta Rozentāla redakciju un ieteica izteikt to šādā redakcijā: "Minētie likuma grozījumi neattiecas uz privatizācijas objektiem, kuriem ir beidzies izsludinātais konkursa termiņš."

Priekšsēdētājs. Vai pret komisijas piedāvāto redakciju ir iebildes? Nav. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Tagad jālemj attiecībā uz trešo lasījumu.

V.Novakšānovs. Uz trešo lasījumu lūdzu deputātus dot priekšlikumus līdz 5.maijam.

Priekšsēdētājs. Tas "lîdz" neder, vajag datumu.

V.Novakšānovs. 5.maijs.

Priekšsēdētājs. 5.maijs. Labi. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. Paldies par darbu, kuru veica deputāti, strādājot pie šiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"". Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts ir samērā sen iesūtīts Saeimā, bet dažādu apstākļu dēļ, jo vienmēr bija steidzamāki, tas faktiski tika atlikts. Tādā formā, kā tas bija iesniegts, likās, ka pats par sevi tas neizsauks ne mazākās pretrunas, jo faktiski visa šo trīs pamatpunktu būtība parādījās 5.pantā, kurā ir teikts šādi:"Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un organizācijas, kurām ir nodokļi vai citi budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi, norēķinus skaidrā naudā drīkst izdarīt apmērā, kas nepārsniedz 500 latu mēnesī." Ðis priekšlikums pēc savas būtības nāk no Valsts ieņēmumu dienesta, un tam principā ir ļoti labs un patīkams mērķis. Kā nu kuram, bet katrā ziņā attiecībā uz valsts budžetu tas ir ļoti pozitīvs, jo, ierobežojot skaidru naudu, var ierobežot ienākumu slēpšanu un tādā veidā iekasēt nodokļu parādus, kuri laika gaitā gan svārstās. Pēdējos mēnešos kopumā Latvijā tie ir samazinājušies, bet tomēr summa ir ārkārtīgi augsta. Un Budžeta komisija, sākot to skatīt, domāja, ka te būs salīdzinoši vienkāršs risinājums, lai gan tajā pašā laikā šis jautājums ir ļoti cieši saistīts ar to, kā uzņēmumiem radās parādi. Un jāsaka, ka ne vienmēr tie bija uzņēmumu sliktās darbības dēļ. Apstākļi, kādi bija 1991.-1992.gadā un arī vēlākajos gados, ne visai veiksmīgi stimulēja esošo uzņēmumu darbību, bet dažos gadījumos darbojās arī pret šiem uzņēmumiem. Jāsaka, protams, ka tā ir objektīva situācija, bet faktā , ka uzņēmumu parādi ir tik lieli, ne vienmēr bija vainojami paši uzņēmumi. Un arī šodienas situācijā ir vesela virkne gadījumu, kad uzņēmumi ir spiesti norēķināties skaidrā naudā, arī šajā situācijā tie vienkārši ir spiesti izmantot skaidrās naudas norēķinus. Taču Budžeta komisija tomēr uzskata, ka ir jāatrod iespēja ierobežot skaidras naudas maksājumus, tāpēc deputāts Zaščerinskis izteica priekšlikumu, ka šo redakciju vajadzētu mainīt. Tās būtība - es vēlreiz runāju par būtību - ir šāda: "Uzņēmumi un uzņēmējorganizācijas, kurām ir nodokļu vai citu budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi, kas, salīdzinot ar gada sākumu, palielinās, norēķinus skaidrā naudā drīkst izdarīt apmēros, kas nepārsniedz 500 latu." Ðeit jau būtība ir pilnīgi cita. Protams, mums jau ir Valsts ieņēmumu dienesta redakcija, bet redakcionālā būtība ir šāda. Mēs fiksējam parādu lielumu, ja parāds sāk pieaugt, tiek lietotas sankcijas. Protams, jautājums ir par 500 latiem: vai tas ir daudz vai maz? Un kur mēs vilksim robežu? Acīmredzot otrajā lasījumā ir jāizraugās nedaudz, var teikt, brīvāka interpretācija. Iespējams, ka šo summu var noteikt Valsts ieņēmumu dienests. Es izsaku tikai vienu no variantiem, jo katrā ziņā vienam uzņēmumam tās var būt lielākas summas, citam - mazākas. Pret vienu uzņēmumu varbūt šīs sankcijas nav jāvērš, bet pret citu - ir jāvērš, bet katrā ziņā atteikties no pašas idejas - ka vajag ierobežot skaidrās naudas maksājumus - mēs tomēr negribētu. Un tādēļ es aicinu tomēr, neraugoties uz šo pretrunu, kas ir pašā saknē, tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet uz otro lasījumu Budžeta komisija, protams, sagatavos šā panta jauno redakciju, kas idejas ziņā ir tuva tai, ko ir iesniedzis deputāts Zaščerinskis. Redakcionāli, protams, tā tiks vairāk vai mazāk noslīpēta.

Bez tam ir ienākuši ļoti daudzi priekšlikumi par šo likumprojektu gan no deputāta Oša, gan no Valsts ieņēmumu dienesta. Vēl ir arī virkne tādu, kuriem ir redakcionāls raksturs, vai - dažos gadījumos - ir arī būtisks raksturs. Bet tas faktiski ir otrā lasījuma uzdevums. Tādēļ es vēlreiz lūdzu šo tomēr akceptēt, jo mums likumā par nodokļiem un nodevām ir ļoti daudz kas jāgroza. Un otrajā lasījumā, protams, izšķirties par konkrēto formu 5.pantā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribu jūs lūgt ļoti nopietni pievērsties šiem labojumu priekšlikumiem. Mērķis ir labs un saprotams - ierobežot skaidrās naudas apgrozību un palielināt ienākumus budžetā vai praktiski samazināt budžeta parādus - nodokļu maksājumu parādus. Diemžēl ar pašreizējo formulējumu mēs, manuprāt, varam panākt pilnīgi pretēju rezultātu - vai nu šis likums nedarbosies, vai ieņēmumi budžetā var stipri samazināties. Samazināties tie var tāpēc, ka vesela rinda uzņēmumu praktiski būs spiesta savu darbību pārtraukt.

Mēģināšu pamatot, lai jums būtu kaut zināms priekšstats, apspriežot šo jautājumu komisijās.Pašlaik ir tāda likuma norma, kas nosaka, ka parādi budžetā jāiekasē bezstrīdus kārtībā. Tātad, ja mēs noteiksim, ka uzņēmums nedrīkst veikt norēķinus skaidrā naudā, tad praktiski visi līdzekļi ienāks norēķinu kontā un automātiski, balstoties uz manis iepriekš minēto likuma pantu, tiks pārskaitīti budžetā. Ir atruna - jā, tiešām algām, bet jāņem vērā tāda lieta, ka algām līdzekļi ir jāsakrāj kontā. Un tikko tie ienāks, tiem noteiktu laiku jāsakrājas algām, bet atkal stājas spēkā tā pati norma, ka bezstrīdus kārtībā var iekasēt nodokļu parādu piedzīšanai. Šinī sakarībā veidojas situācija, ka tādi uzņēmumi, kuriem ir parādi budžetā, praktiski paliek bez jebkādiem apgrozījuma līdzekļiem! Bez jebkādiem apgrozījuma līdzekļiem. Tas nozīmē, ka tie praktiski nevar veikt tālāku saimniecisko darbību.

Vēl vairāk. Tādiem uzņēmumiem neviens nepārdos produkciju, jo zinās, ka šis uzņēmums nebūs spējīgs viņiem samaksāt tāpēc, ka tam nav līdzekļu. Viņu līdzekļi tiek automātiski iekasēti parādam. Šis jautājums ļoti cieši skar, lai cik arī tas paradoksāli izklausās, pirmkārt, zemniekus. Šogad praktiski lielākā daļa zemnieku izdzīvoja no kokmateriālu piegādes kopā ar pārstrādes uzņēmumiem, arī tirdzniecības uzņēmumiem. Tā ir papīrmalka, finierkluči, zāģmateriāli, par kuriem momentā saņēma samaksu. Un tā bija praktiski vienīgā naudiņa, kas zemniekam deva iespēju kaut kā eksistēt un vienam otram varbūt kaut ko sakrāt arī pavasara sējas darbiem. Diemžēl jāsaka, ka lielākā daļa arī šo uzņēmumu ir parādnieki, un kopsummā aptuveni 70-80 procenti uzņēmumu vairāk vai mazāk ir parādnieki budžetam. Tātad praktiski turpmāk zemnieks, piegādājot kokmateriālus, arī nevarēs saņemt skaidru naudu, jo šis uzņēmums nebūs spējīgs samaksāt.

Ko mēs praktiski panāksim ar šo risinājumu? Mēs praktiski panāksim to, ka var sākties uzņēmumu - parādnieku - masveida bankroti vai arī tiks meklēti mākslīgi, teiksim, dažādi apkārtceļi. Vēl smagāka situācija būs tiem uzņēmumiem, kuriem ir kontakti ar NVS valstīm, jo tur norēķini caur kontiem vispār nav iespējami, bet tikai skaidrā naudā. Tāpēc ir šāds priekšlikums. Bez šaubām, ir jādomā, kā mums ierobežot skaidrās naudas apgrozījumu, un pirmā priekšlikuma daļa būtu šāda. Vajadzētu mēģināt atšķelt tos uzņēmumus, kas ir parādā un kas turpina krist parādos, - tas nozīmē, ka šis uzņēmums neparāda iespēju attīstīt savu darbību. Un var gadīties, ka tiešām varbūt, ka viņa perspektīvas ir bezcerīgas. Tādā gadījumā šādus uzņēmumus varbūt nav vērts mākslīgi reanimēt un elpināt, bet toties tos uzņēmumus, kas varbūt jau atraduši savas produkcijas noieta tirgus - un ļoti daudzi kokapstrādes uzņēmumi jau ir atraduši noieta tirgu Rietumu valstīs, - mēs nedrīkstam mākslīgi ar kādu likuma normu nogremdēt. Tāpēc, varbūt precizējot to priekšlikumu, kuru es esmu iesniedzis un kuru Piebalga kungs jau šeit minēja, varētu formulēt tā, ka tad, ja nākamajā mēnesī pēc šā likuma spēkā stāšanās turpina pieaugt... Tātad mēs atšķeļam vecos parādus, un, ja tie turpina pieaugt, tad varētu zināmā mērā, teiksim, uzlikt ierobežojumus maksājumiem skaidrā naudā.

Un šim priekšlikumam var būt otra daļa. Mēs nekādi nevaram noteikt ierobežojumus ar kādu noteiktu fizisku skaitli. 500 latu varētu būt kādam mazam uzņēmumam, mazai SIA, un tai tas būtu varbūt pieņemams, lai elpinātu, bet lielam uzņēmumam 500 latu varbūt vajag 2-3 dienām, lai samaksātu par muitas deklarāciju, kura ir jāmaksā praktiski skaidrā naudā, lai samaksātu par vagonu izkraušanu, lai varbūt izmaksātu pabalstu kādam vecam bijušajam pensionāram kaut vai tai zārka naudai. Tāpēc varbūt šeit ir tāds priekšlikums, ka vajadzētu noteikt šo posmu vai arī izdarīt zināmu atkāpi. Varbūt Ministru kabinets sākumā to var noteikt procentos no apgrozījuma summas? Varu pateikt, ka daudziem uzņēmumiem apgrozījums skaidrā naudā pašlaik ir 50 un pat 75 procenti. Varbūt var noteikt apgrozījumus skaidrā naudā? Teiksim, sākumā varbūt varētu būt lielāks procents, bet pēc tam, pamazām šo procentu samazinot, mēs varam procesa gaitā panākt praktisku un normālu risinājumu.

Es šeit runāju tāpēc, lai jūs, apskatot šos jautājumus komisijās un tos analizējot, tomēr pievērstu tiem lielāku uzmanību un tomēr atbalstītu šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu - deputāts Lucāns!

J.Lucāns (SL).

Godātie deputāti! Man ļoti gribētos, ka jūs pievērstu nopietnu uzmanību tam, ko Zaščerinska kungs šeit ļoti argumentēti izklāstīja. Tai situācijai, kāda ir radusies ražošanas uzņēmumos, ir nopietni un dziļi cēloņi, par tiem mēs ne vienreiz vien esam mēģinājuši runāt, bet joprojām ir un paliek šie cēloņi, kuru dēļ šie ražošanas apstākļi un maksājumu sarežģījumi pašreiz ir. Ieviest šos jauninājumus, kas paredzēti 5. pantā, nenovēršot pamatcēloņus, kuru dēļ ir radusies šī situācija, būtu, kā šeit Zaščerinska kungs teica, daudzu uzņēmumu tīša tūlītēja iznīcināšana - vienkārši apgrozības līdzekļu izsīkuma, pilnīga izsīkuma dēļ. Ir jāņem vērā, ka ir pagājuši jau vairāki gadi un katrs uzņēmums tagad strādā pavisam jaunā attiecību sistēmā attiecībā uz produkcijas realizāciju un izejvielu piegādi. Un liela daļa - daudzu uzņēmumu lielākā daļa - šeit balstās uz norēķiniem skaidrā naudā. Šo norēķinu pārtraukšana vienlaicīgi un uzreiz, protams, izsauks šīs sistēmas sajukumu un līdz ar to - uzņēmuma darbības pārtraukšanos. Es jau nerunāju par tiem aspektiem, kurus šeit minēja Zaščerinska kungs, - ka daudzi uzņēmumi tīri finansiāli momentā nonāks bankrota priekšā, ja no tiem regulāri tiks iekasēti maksājumi budžetā, kuri tiem pašreiz skaitās parādos.

Tātad mans ierosinājums būtu - iekams runāt par šāda punkta ieviešanu (es runāju šeit par 5. punktu), ir vispirms jāizanalizē cēloņi, kāpēc ir radusies šī situācija, un tad gribot negribot mēs nonāksim pie diviem pamatjautājumiem, tas ir, pie sarunas par lata kursu un pie sarunas par robežu aizsardzību, par muitas barjerām un tamlīdzīgi. Tie visi ir apstākļi, kas veido šo situāciju. Šo likumu patiesībā nedrīkst pieņemt šādā veidā, kādā tas ir formulēts 5. punktā. Nedrīkst pieņemt! Sekas būs patiešām ļoti, ļoti sliktas. Un citādas tās nemaz būt nevar, jo vienkāršā loģika parāda šo attīstības iespēju, un nav paredzama cita attīstības iespēja.

Es saprotu arī valdības rūpes par to, ka pašreiz, pateicoties tam, ka norēķini notiek skaidrā naudā, nav iespējama kaut cik pietiekama kontrole pār to, kādi ir faktiskie uzņēmuma ienākumi, kāda ir peļņa- un tamlīdzīgi. Es visu to saprotu, bet, ja mēs tikai tādā veidā, primitīvi to darīsim, sekas patiešām būs sliktas.

Tātad, ja mēs gribam tomēr ieviest kārtību un gribam pamazām piespiest uzņēmumus atgriezties pie norēķiniem caur bankām, tad acīmredzot vispirms ir jālikvidē šie cēloņi, kuru dēļ ir izveidojusies pašreizējā situācija. Un pirmais acīmredzot ir tas, ka būtu uz kādu zināmu laiku jāiesaldē visi parādi budžetam, varbūt ne pilnībā visiem uzņēmumiem. Ir jāiztaisa analīze par katru uzņēmumu atsevišķi: kuram tas ir objektīvi, kuram - ne visai objektīvi. Varbūt kādam tie jāiesaldē pilnībā, bet kādam - daļēji. Tas būtu pats pirmais solis, lai momentā uzņēmuma apgrozības līdzekļu bilanci nesagrautu.

Otrs solis - nevar uzreiz pāriet uz šiem 500 latiem. Tas ir pilnīgi nereāli un absurdi. Var būt runa, teiksim, par 15 vai 20, vai 30 procentiem no mēneša apgrozījuma, kurš var būt skaidrā naudā, kuram ir jābūt skaidrā naudā, ja mēs negribam atkal, lūk, šīs izveidotās saites pilnībā sagraut. Un tikai tad, kad šie pirmie preventīvie soļi tādā veidā būs veikti, var būt runa par tālāko - kā pakāpeniski panākt to, lai lielum lielais vairums norēķinu notiktu caur banku.

Bet es vēlreiz atkārtoju, ka, lai to darītu, vispirms ir jānovērš cēloņi, par kuriem šeit jau vairākas reizes bija runa. Es gribu atgādināt tikai vienu elementāru patiesību, ka, piemēram, kokapstrādes rūpniecība aizvadītajā laikā 75 procentus kokmateriālu saņēma no zemniekiem, kuriem maksā skaidrā naudā. Ja mēs šajā brīdī nostādīsim situāciju tā, ka viņi varēs tikai 500 latus maksāt katru mēnesi, tas nozīmē apturēt visu kokapstrādes rūpniecību. Pavisam reāli, jo zemnieks dod baļķus tāpēc, ka viņam vajag šo skaidro naudu, kuru nav citur kur ņemt.

Tāpēc, lūdzu, cienījamie deputāti, esiet ārkārtīgi uzmanīgi, pieņemot komisijās lēmumus! Šis nav vienkāršs lēmums, tam var būt ļoti, ļoti smagas sekas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Mums tas ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Vārds Andrim Piebalgam.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribu tikai akcentēt, ka es saasināju jūsu uzmanību attiecībā uz to izmaiņu, kurā ir pretrunas. Tajā pašā laikā likumā ir vesela virkne normu, kuras ir jāmaina. Un tas ir pirmais lasījums, - es vēlreiz atgādinu! Tā ka otrajā lasījumā tās normas, kuras mūs neapmierinās, - tās, protams, varēs noraidīt, bet es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: "Lai būtu!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz tā lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts.

Vārds deputātam Jonītim Pieprasījumu komisijas ziņojuma nolasīšanai.

R.Jonītis (LC).

Runāšu Pieprasījumu komisijas vārdā. Šodien Pieprasījumu komisija izskatīja dokumentu nr. 383, kas ir iekļauts šodienas darba kārtībā. Tas ir deputātu Grīnblata, Sinkas, Dāliņa, Milberga un Kostandas pieprasījums par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Ziņu dienesta informatīvo materiālu, kurā ir runa par militārpersonu iefiltrēšanos Latvijas Republikā.

Komisija noraidīja šā deputātu iesniegtā pieprasījuma 1. punkta tālākvirzīšanu, jo debates par 1. punktu mēs visi vakar varējām noklausīties Saeimas ārkārtas plenārsēdē. Saeima šo savu viedokli ir izteikusi, un komisijas lēmums bija šo 1. punktu noraidīt, nevirzīt tālāk. Par 2. punktu, kas bija šo deputātu pieprasījumā, komisijas lēmums ir, ka tas ir virzāms tālāk kā Saeimas pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Tas ir redzams dokumenta nr. 422 labajā pusē:"Pieprasām Saeimu informēt par to, kādi konkrēti pasākumi tiks veikti, lai kontrolētu Krievijas armijas izvešanas procesu un nepieļautu demobilizēto virsnieku skaita palielināšanos Latvijā, kā arī viņu iesaistīšanos komercstruktūru darbībā un bruņotu apsardzes vienību radīšanā un turpmāk veicināt viņu izbraukšanu no Latvijas."

Priekšsēdētājs. Paldies. Pieprasījumu nododam izskatīšanai.

Godātie deputāti! Prezidijā ir iesniegts viens pieprasījums. Tas nav garš. Prezidijs lūdz jūs to uzklausīt, lai mēs varam to nodot izskatīšanai Pieprasījumu komisijai. Deputāti, kuriem ir jāpiedalās preses konferencē, - jūs, lūdzu, varat doties uz preses konferenci. Vārds Imantam Daudišam - Saeimas sekretāram. Lūdzu!

I.Daudišs (Latvijas Republikas 5.Saeimas sekretārs).

"Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Birkavam, finansu ministram Osim. Likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam" Ventspils pilsētas veselības aizsardzības vajadzībām no valsts budžeta paredzēts iedalīt 842 tūkstošus latu. Bez tam, saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem atvieglojumiem atsevišķām iedzīvotāju kategorijām pilsētas iedzīvotāju vajadzībām medikamentu iegādei jāsaņem 56,2 tūkstoši latu. Līdz šā gada 1. aprīlim, neskatoties uz Ventspils pilsētas medicīnas darbinieku pūlēm, veselības aizsardzības vajadzībām no valsts budžeta nav saņemts ne santīms, bet pilsētas pašvaldības iedalīto līdzekļu nepietiek. Uzskatām, ka nesaskaņas, kas radušās Finansu ministrijā ar Ventspils pašvaldību, nedrīkst risināt uz pilsētas iedzīvotāju ciešanu rēķina, un pieprasām Ministru kabinetam un Finansu ministrijai nekavējoties finansēt pilsētas veselības aizsardzības iestādes likumā paredzētajā apjomā."

Parakstījuši šo pieprasījumu ir deputāti Čepānis, Leiškalns, Berklavs, Bukovskis, Grīnblats, Milbergs, Pētersons, Straume, Puriņa, Lambergs.

Priekšsēdētājs. Nododam izskatīšanai Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu: "Lûdzam nākamajā nedēļā noturēt divas plenārsēdes: trešdien, 27. aprīlī, no pulksten 18.00 līdz 22.00 un ceturtdien, 28 aprīlī. Deputāti Piebalgs, Apsītis, Siliņš, Virsis, Levits, Seiksts, Oļģerts Pavlovskis, Indulis Bērziņš, Elferts, Lagzdiņš."

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 6. Lēmums pieņemts: nākamā plenārsēde notiks trešdien, 27. aprīlī, pulksten 18.00.

Tagad lūdzu reģistrāciju. Vārds paziņojumam Aivaram Endziņam! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu pēc tam nolasīt izdruku.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas locekļi! Es atgādinu, ka rīt pulksten 10.00 Juridiskās komisijas telpās mums notiek kārtējā sēde. Lūdzu visus ierasties!

I.Daudišs (Latvijas Republikas 5.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Georgs Andrejevs,

Aivars Berķis,

Gundars Bērziņš,

Igors Bukovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Māris Gailis,

Ilga Grava...

Priekšsēdētājs. Ilga Grava ir zālē.

I.Daudišs.

Māris Graudiņš,

Māris Grīnblats,

Andris Grots,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis arī ir preses konferencē. To deputātu saraksts, kuri ir preses konferencē, Prezidijam tiks iesniegts. Tagad, lūdzu, nolasīsim!

I.Daudišs.

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide,

Aleksandrs Kiršteins,

Aivars Kreituss,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Lagzdiņš,

Uldis Lakševics...

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš ir zālē.

I.Daudišs.

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaša,

Gunārs Meierovics,

Andrejs Panteļējevs,

Aleksandrs Pētersons,

Gunārs Resnais,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Anna Seile...

Priekšsēdētājs. Anna Seile ir zālē.

I.Daudišs.

Zigurds Tomiņš,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute