Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma
Augstākās Padomes sēdes

14.sesija
Trešā sēde

1990.gada 11.janvārī

Sēdi vada Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs deputāts A.Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, labu rītu visiem, kas mūs pašreiz klausās. Labrīt visiem tiem, kas savu viedokli par sesijā izskatāmajiem jautājumiem pauž šeit tradicionāli pie mūsu Augstākās Padomes ēkas. Turpināsim Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes četrpadsmito sesiju.

Pirms darba uzsākšanas jums jāizlemj daži organizatoriskas dabas jautājumi. Iepriekšējā šīs sesijas sēdē, kas notika 27.decembrī, mēs izveidojām balsu skaitīšanas komisiju un sekretariātu. Ir priekšlikums uzticēt šai komisijai un sekretariātam turpināt darbu arī šajā Augstākās Padomes sēdē. Diemžēl deputāts Jānis Rieksts nevarēja ierasties uz sesiju, jo ir slims. Tāpēc ir priekšlikums ievēlēt balsu skaitīšanas komisijā deputātu Čurišķi no 16.vēlēšanu apgabala. Vai ir kādi iebildumi, citi priekšlikumi? Nav. Attiecībā uz sekretariātu iebildumu nav. Par izmaiņām balsu skaitīšanas komisijā lūdzu balsot. Kas par? Lūdzu nolaist. Vairākums ir. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Tātad balsu skaitīšanas komisija turpinās darbu agrākajā sastāvā, nomainīts tikai viens tās loceklis.

Šīs sesijas iepriekšējā sēdē 27.decembrī tika apstiprināta četrpadsmitās sesijas darba kārtība. Būs laikam pareizi, ja es jums atgādināšu, kādi jautājumi mums vēl jāizskata šajā sēdē, tas ir, šodien un rīt.

Pirmais. Pagājušajā reizē mēs nolēmām, ka pašā sesijas sākumā lūgsim Mandātu komisiju ziņot, kādu iemeslu dēļ vairāki deputāti neieradās uz iepriekšējo sēdi. Otrais. Par Latvijas PSR likumu projektiem “Par pagasta (ciema) pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par rajona pašvaldību”, “Par tautas pašvaldības sistēmas izveidošanu”. Trešais. Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) 6., 7. un 49.pantu. Ceturtais. Latvijas PSR augstākās Padomes komisijas priekšsēdētāja L.Abela informācija par darba rezultātiem jautājumā par atsevišķu dārzkopības sabiedrību tālāko attīstību Rīgas un Limbažu rajonos. Piektais. Deputāta A.Čepāņa informācija par darbu, ko veikusi darba grupa to seku izpētei, kādas republikas apkārtējai videi nodarījusi armijas apakšvienību darbība. Sestais. Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Zemes kodeksā un Latvijas PSR likumā “Par zemnieku saimniecībām Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā”. Septītais. Par PSRS likuma projektu “Par īpašumu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā”. Astotais. Informācija sakarā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija lēmumu “Par savienoto republiku dažu likumdošanas aktu neatbilstību PSRS Konstitūcijai”. Devītais. Par PSRS likuma “Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību” stāšanos spēkā Latvijas PSR teritorijā. Desmitais. Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā. Vienpadsmitais. Par valsts karogu, himnu un ģerboni. Divpadsmitais. Par attieksmi pret PSRS likumu “Par konstitucionālo uzraudzību”. Trīspadsmitais. Latvijas PSR valdības informācija par pasākumiem republikas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtikas produktiem. Četrpadsmitais. Par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos tautas deputātu vēlēšanu jautājumos” apstiprināanu. Piecpadsmitais. Par izmaiņām dažu Latvijas PSR Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju sastāvā. Sešpadsmitais. Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem. Septiņpadsmitais. Kā vienmēr, acīmredzot arī tagad būs dažādi jautājumi. Bez tiem mēs vēl neesam iztikuši nevienu sesiju, kaut gan plānojuši neesam. Tātad šī darba kārtība mums ir apstiprināta. Un būtu visnotaļ konstruktīvi, intensīvi jāstrādā, lai varētu to realizēt.

Par sesijas sēžu darba gaitu. Ir priekšlikums turpināt mūsu tradīciju: darbu sākt pulksten 10, strādāt līdz pulksten 14, vakara sēdi sākt pulksten 15 un strādāt līdz 19. Rīt acīmredzot būs jāstrādā līdz visu jautājumu izskatīšanai, jo atkāpties laika ziņā mēs vairs nevaram. Tātad mums visiem jābūt skaidrībā par to, ka reglamentu un darba kārtību mēs stingri ievērosim. Desmitos sākam darbu, precīzi 12 pārtraukums pusstundu, precīzi 14 sāksies pusdienu laiks, kas ilgs vienu stundu. 17 būs pusstundu garš pārtraukums, un šodien beigsim tieši pulksten 19. Rīt visu to atkārtojam, vienīgi nenosakām, cikos beigsim sesiju. Tas būs atkarīgs no mūsu pašu darba. Mums vienmēr ir ļoti labi nodomi, bet, līdzko izskatām jautājumu, ierakstām un aizmirstam, ka laiks iet uz priekšu. Tādēļ ar jūsu atļauju es to dažu brīdi atgādināšu.

Lūdzu. PSRS tautas deputāts Skudra, Latvijas PSR tieslietu ministrs.

 

V.Skudra.

Iepriekšējā šīs pašas sesijas dienā PSRS tautas deputāts biedrs Bišers iesniedza priekšlikumu iekļaut darba kārtībā jautājumu par Augstākās Padomes attieksmi pret PSRS likumu par konstitucionālo uzraudzību. Šajā sakarībā gribu teikt šodien dažus vārdus. Daudziem deputātiem ir zināms, ka es Maskavā strādāju komisijā, kas izstrādāja šā likuma projektu. Ir zināma arī Lietuvas PSR, Igaunijas PSR, Latvijas PSR un Gruzijas PSR deputātu - komisijas locekļu attieksme pret šo likumu, kas nupat pieņemts kongresā. Likums ir ļoti nopietns, un jautājums, kuru mēs esam iekļāvuši darba kārtībā, arī ir ārkārtīgi svarīgs. PSRS Tautas deputātu kongress pieņēma lēmumu, ka tiek apturēta desmitā un pārējo pantu darbība, kas attiecas uz republiku konstitūciju un republiku likumu atbilstību PSRS Konstitūcijai, taču līdz laikam, kad tiks izstrādāta jaunā PSRS Konstitūcija. Šodien mēs zinām, ka šī Konstitūcija, kuras izstrādāšana komisijas loceklis arī es esmu, var tikt izstrādāta apmēram gada vai nedaudz ilgākā laikā. Pirmie projekti liecina, ka, runājot par kompetences sadali starp savienību un republikām, mēs diemžēl nekā pozitīva republiku kompetencē pagaidām nevaram gaidīt. Tāpēc, šodien izlemjot šo jautājumu, vispār izlemjot par attieksmi pret šo likumu, mums jāizlemj vairāki jautājumi: vai Augstākā Padome ratificēs šo likumu vai, ja ratificēs, kā šis Augstākās Padomes lēmums atbildīs republikas Konstitūcijai un republikas likumiem, kā izpaudīsies attieksme pret jautājumu par mūsu pārstāvju piedalīšanos šajā konstitucionālajā komisijā. Šie ārkārtīgi svarīgie jautājumi vēl nav līdz galam izdiskutēti, ir ļoti daudzi un atšķirīgi viedokļi, un man ir priekšlikums pārcelt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo sesiju, tas nav ilgi, un līdz tam laikam jābūt jau konkrētai gan sabiedrības, gan arī jūsu pārliecībai par šā jautājuma risinājumu.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Man liekas, ka debates šajā jautājumā diez vai vajadzētu atklāt. Mēs pamazām sākam parlamentāriešu darbu, paši nebūdami pēc savas būtības tādi, jo neesam atbrīvoti no pamatdarba. Un jūs redzat: tiklīdz mēs sākam iedziļināties pēc būtības, cik daudz rodas problēmu un dažādu jautājumu, uz kuriem mēs nedodam atbildi, bet, ja nav dota atbilde, tad nevaram tā vienkārši balsot, līdz galam neapzinoties, par ko. Ja jau mūsu tieslietu ministrs izvirza šo jautājumu, tad es domāju tā: mums ir radīta Konstitūcijas komisija, kurā iekļauti praktiski visi vadošie juristi. Lai viņi šos jautājumus izdiskutē līdz galam, un tad nākamajā sesijā pieņemsim savu lēmumu. Tātad mēs šo jautājumu nenoņemam vispār, bet tādā veidā, kā iesaka biedrs Skudra, pārceļam uz nākamo sesiju, lai visu precizētu, izdiskutētu, lai jau pilnīgi izstrādātu koncepciju mēs varētu iesniegt PSRS Augstākajā Padomē. jums nav iebildumu? Tomēr lūdzu nobalsot. Kas par? Paldies, vairākums. Kas pret? Viens. Kas atturas? Divi. Daži atturas.

Sāksim izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu. Tas ir Augstākās Padomes Mandātu komisijas ziņojums. Vārds Latvijas PSR augstākās Padomes Mandātu komisijas priekšsēdētājam deputātam Genādijam Loskutovam.

 

G.Laskutovs (Rīgas 84.vēlēšanu apgabals).

Latvijas PSR Augstākās Padomes Mandātu komisijas ziņojums.

Cienījamie biedri deputāti! Sesijas uzdevumā republikas Augstākās Padomes Mandātu komisija noskaidroja, kādu iemeslu dēļ vairāki deputāti neieradās uz pagājušā gada 28.decembra sēdi. Atļaujiet man Mandātu komisijas vārdā paziņot par paveiktā darba rezultātiem. Lūdzu ievērot, ka tā nebija dokumentāla pārbaude, turklāt, liekas, mums arī nav tiesību tādu izdarīt. Mēs apkopojām to informāciju, kuru mums sniedza paši deputāti, uzņēmumu un saimniecību vadītāji, vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejas.

28.decembra sēdē no 319 deputātiem tās darbā nepiedalījās 49 cilvēki. Es atļaušos katru nosaukt personiski, lai deputātiem dotu iespēju pašiem tikt par visu skaidrībā.

Imants Andersons (Rīgas 2.vēlēšanu apgabals) - bija slims; Georgijs Kuzņecovs (Rīgas 11.vēlēšanu apgabals) - aizņemts dienesta lietās, viņš ir militārpersona, strādā Maskavā, uz sesiju ierasties nevarēja; Ansis Čurišķis (Rīgas 26.vēlēšanu apgabals) - mūsuprāt, pārliecinošus argumentus nevarēja sniegt; Vera Smirnova (Rīgas 34.vēlēšanu apgabals) - atrodas dekrēta atvaļinājumā; Vladimirs Bigzjukovs (Rīgas 35.vēlēšanu apgabals) - komandējumā ārpus republikas, atrodas Peru; Nikolajs Pogorelovs (Rīgas 41.vēlēšanu apgabals) - arī, mūsuprāt, nevarēja minēt pietiekami pārliecinošus argumentus, aizbildinājās ar to, ka ir gada beigas un uzņēmumā daudz darba; Vladimirs Radziševskis (Rīgas 43.vēlēšanu apgabals) - bija slims; Vasilijs Novikovs (Rīgas 44.vēlēšanu apgabals) - militārpersona, dienē Maskavā, bija slims; Nikolajs Ļeonovs (Rīgas 45.vēlēšanu apgabals) - PSRS CK uzdevumā atradās komandējumā Lietuvā, arī šodien ir tur; Valentīna Beliha (Rīgas 47.vēlēšanu apgabals) - bija slima; Silvija Gordejeva (Rīgas 56.vēlēšanu apgabals) - strādā par pasažiervagonu pavadoni, šajā laikā atradās reisā; Jeļena Komarova (Rīgas 58.vēlēšanu apgabals) - sesijā nevarēja piedalīties sakarā ar tēva bērēm; Jurijs Lisaks (Rīgas 59.vēlēšanu apgabals), Alfrēds Retiķis (Rīgas 60.vēlēšanu apgabals), Jānis Dūda (Rīgas 64.vēlēšanu apgabals) - visi trīs slimoja; Valentīns Gapoņenko (Rīgas 70.vēlēšanu apgabals) - ir militārpersona, apgabala robežapsardzības karaspēka priekšnieks, dienesta uzdevumā atradās ārpus pilsētas; Ināra Hudaiberdijeva (Rīgas 75.vēlēšanu apgabals) - atrodas dekrēta atvaļinājumā; Vasilijs Terehovs (Rīgas 78.vēlēšanu apgabals) - slimoja, Jānis Vagris (Rīgas 87.vēlēšanu apgabals) - slimoja; Jevgeņijs Mahovs (Liepājas 114.vēlēšanu apgabals) - pirmajā sesijas dienā piedalījās, tad tika izsaukts uz PSKP CK PKK; Egils Ozols (Liepājas 115.vēlēšanu apgabals) - strādā Maskavā, piedalījās PSKP CK PKK sēdē, atbraukt nevarēja, šodien ir ieradies; Aleksandrs Seļivanovs (Liepājas 116.vēlēšanu apgabals) - atradās komandējumā ārpus republikas, agrāk strādāja Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā par virpotāju, tagad it kā kooperatīvā strādājot; Nikolajs Golodovs (Liepājas 124.vēlēšanu apgabals) - slimoja; Ilona Astiča (Jūrmalas 140.vēlēšanu apgabals) - slimoja; Vera Paršto (Ventspils 143.vēlēšanu apgabals) - bija slima; Valērijs Jaščenko (Ventspils 146.vēlēšanu apgabals) - jautājums mazliet neskaidrs. Jaščenko apgalvo, ka ir bijis, tikai mazliet nokavējies un nav piereģistrējies; Jānis Kranāts (Alūksnes rajona Apes 153.vēlēšanu apgabals) - bijis slims; Zenta Puka (Balvu rajona Vīksnas 160.vēlēšanu apgabals) slimoja; Lidija Dobrova (Balvu rajona Viļakas 161.vēlēšanu apgabals) - slimoja; Valentīna Klibiķe (Bauskas 162.vēlēšanu apgabals) - bija slima; Andris Aboms (Dobeles rajona Bēnes 186.vēlēšanu apgabals) - bija slims, šodien piedalās; Antons Masaļskis (Gulbenes rajona Beļavas 191.vēlēšanu apgabals) - PSKP CK uzdevumā bija komandējumā; Dzintra Poiša (Gulbenes rajona Jaungulbenes 193.vēlēšanu apgabals) - attaisnojoša iemesla nav, sistemātiski nepiedalās sesijas darbā, pārliecinošu argumentu nav; Brigita Štāle (Jēkabpils rajona Leimaņu 199.vēlēšanu apgabals) - atrodas dekrēta atvaļinājumā; Vladimirs Kaupužs (Jelgavas rajona Elejas 203.vēlēšanu apgabals) - slimoja; Grigorijs Čelnovs (Krāslavas rajona Dagdas 211.vēlēšanu apgabals) - bija slims; Raisa Kesa (Liepājas rajona Grobiņas 224.vēlēšanu apgabals) - bija slima; Aivars Balodis (Limbažu 232.vēlēšanu apgabals) - slimoja; Antra Černogorceva (Ogres rajona Jaunogres 250.vēlēšanu apgabals) - atrodas dekrēta atvaļinājumā; Agnija Ivanova (Preiļu 259.vēlēšanu apgabals) - bija slima; Ēriks Pētersons (Preiļu rajona Rudzātu 261.vēlēšanu apgabals) - slimoja; Georgijs Golubevs (Rēzeknes rajona Maltas 266.vēlēšanu apgabals) - bija slims; Veneranda Matule (Rīgas rajona Ķekavas 274.vēlēšanu apgabals) - bija slima; Arkādijs Vrubļevskis (Stučkas 295.vēlēšanu apgabals) - bija slims; Valija Miļukova (Talsu rajona Rojas 299.vēlēšanu apgabals) - bija slima; Vladimirs Jegorovs (Tukuma rajona Kandavas 306.vēlēšanu apgabals) - atradās atvaļinājumā ārpus republikas, Čehoslovākijā; Daiga Logina (Valkas rajona Bilskas 311.vēlēšanu apgabals) - māte slima un nav pie kā atstāt bērnus; Daiga Miglava (Valmieras rajona Kauguru 317.vēlēšanu apgabals) - sesijā nevarēja piedalīties, jo bija jāaprūpē saslimušie bērni; Daiga Laursone (Valmieras rajona Pārgaujas 310.vēlēšanu apgabals) - atradās dekrēta atvaļinājumā.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Kādi jautājumi? Nav jautājumu. Es nezinu, kā jums, bet man, klausoties šo informāciju, rodas tāda sajūta, it kā gripas epidēmija mūs, deputātus, būtu skārusi vismaz divas nedēļās agrāk nekā visus pārējos republikas iedzīvotājus. Mēs pieņemam šo informāciju zināšanai, mēs to kopīgi noklausījāmies, taču mēs neesam juridiski cits citam pakļauti, vienam deputātam nav jākontrolē otra darbs, tomēr zināšanai tā katrā ziņā jāpieņem, pirmām kārtām vēlētājiem. Tāpēc varbūt uzskatīsim, ka šo jautājumu tālāk apspriest nav nepieciešams. Vai ir kādi jautājumi? Nav. Paldies.

Tagad vajadzētu mums visiem reģistrēties. Tāpēc lūdzu skaitīšanas komisiju ķerties pie darba. Reģistrējamies, paceļot savas balsošanas kartītes.

Jāsaka, ka mūsu skaitītāji skaita precīzāk nekā “Philip” tipa skaitļotāji un visa sarežģītā sistēma. Kongresa laikā bija domstarpības par veseliem simt un vairāk deputātiem. Mums, kā es sapratu, ir domstarpības tikai par vienu deputātu. Tas liecina, manuprāt, par mūsu balsu skaitīšanas komisijas godprātību un, pats par sevi saprotams, arī profesionālismu. Jo es neticu, ka kļūdas gadījumā kāds būtu klusējis, ka viņš šeit ir piedalījies.

Mums arī tehnika nav tāda, mums tāds vienkāršs skaitļotājs. 258 mēs esam zālē. Reģistrējušies 259. Atkal šī kļūda par vienu. Kaut gan šobrīd to par kļūdu nevar uzskatīt, kā es saprotu. Tātad mēs rēķināmies ar 259. Ja kāds ierodas vēlāk, lūdzam par to ziņot balsu skaitīšanas komisijas vadītājam deputātam Bērziņam.

Izskatām nākam jautājumu - par Latvijas PSR likumu projektiem par vietējo pašvaldību, kas saistīts ar republikas vietējo Tautas deputātu padomju orgānu izveidošanu, nepārlasīšu visu jautājumu, tas jau ir nolasīts, ar vienu vārdu sakot, - par projektiem, par pašvaldību.

Ziņo deputāts Mečislavs Dubra, komisijas priekšsēdētājs.

 

M.Dubra (Kalsnavas 245.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Redakcijas komisija joprojām saņem daudz būtisku piezīmju un priekšlikumu, dažreiz pat strīdīgu, Latvijas PSR likumu projektiem par vietējo pašvaldību pilnveidošanai. It sevišķi daudz ieteikumu pēc pirmajām sesijām, kuras notika šinīs dienās. Lai šīs piezīmes un priekšlikumus bez steigas izanalizētu, precizētu, pareizi formulētu attiecīgos pantus, it īpaši tos, kuros ir runa par budžetu, nodokļiem, saimnieciskajiem jautājumiem, vajadzīgs zināms laiks. Mums jau ir pieredze, gan negatīvā nozīmē: dažos likumos katrā sesijā mēs izdarām labojumus. Tādēļ negribētos, ka ļoti atbildīgus un svarīgus likumus par vietējo pašvaldību mēs pieņemtu sasteigti, kļūdaini vai neatspoguļojot tos jautājumus, kas tiešām būtu jālemj uz vietām, vietējai pašvaldībai.

Tādēļ redakcijas komisija ierosina pieņemt Augstākās Padomes lēmumu, kurā pirmām kārtām būtu uzdots redakcijas komisijai kopā ar darba grupu izstrādāt līdz galam likumu projektus par vietējo pašvaldību, ievērojot saņemtos priekšlikumus un piezīmes, un iesniegt tos galīgajai izskatīšanai Latvijas PSR Augstākās Padomes sāktajā sesijā šī gada februāra sākumā. Un, otrām kārtām, lai jaunievēlētās padomes sāktu strādāt, izveidotu izpildkomitejas, apstiprinātu štatus, darba samaksu un izlemtu citus organizatoriskos jautājumus, Augstākajai Padomei jādod tām pilnvaras šo jautājumu risināšanai. Šie priekšlikumi ir izteikti jums izsniegtajā Augstākās Padomes projektā.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir kādi jautājumi? Nav. Tad sāksim tūlīt apspriest. Tātad, es domāju, jūs visi sapratāt, runa ir nevis par to, ka vajag novilcināt, lai nepieņemtu kaut ko, bet gan pamatīgāk pastrādāt, lai pieņemtu tādus likumus, kas derētu vismaz pāris gadus. Un šeit parādās, ja tā var teikt, akadēmiska pieeja, kad viena lieta ir teorētiski izstrādāt likumu projektus, kas tika arī izdarīts, bet otra lieta - kad jāsāk strādāt pēc šā likuma. Jaunās padomes, uzsākušas savu darbu, tūlīt ļoti pamatīgi iedziļinājās projektā, un, gluži dabiski, rodas pirmā prakse, neskaitāmi priekšlikumi, kā uzlabot šo projektu. Ja komisija uzskata, ka šie priekšlikumi ir vērā ņemami, ka tos izvirzījusi pati dzīve, nelielā prakse, kas radusies šajos pāris mēnešos, tad mums noteikti tas ir jādara.

Tāpēc es katrā ziņā arī atbalstītu komisijas priekšlikumus. Bet jūs dažreiz tik skaļi savā starpā debatējat, ka arī tas mums ir jāapspriež, varbūt, ja mums ir kādas neskaidrības, mēs varam izdarīt speciālus starpbrīžus, lai drusciņ padiskutētu, tad nāktu atpakaļ un turpinātu, jo citādi būs grūti konstruktīvi un operatīvi virzīties uz priekšu. Tātad jautājumu un iebildumu attiecībā uz komisijas priekšlikumu jums nav.

 

M.Dubra. Biedri priekšsēdētāj, šeit lēmuma projektā ir divi varianti.

 

Priekšsēdētājs. Un tas deputātiem ir izsniegts. Mēs tūlīt sāksim.

 

M.Dubra. Ja vajag, es varu sniegt paskaidrojumus.

 

Priekšsēdētājs. Es saprotu, ka no jums nekādus paskaidrojumus nevaram gaidīt, jo jūs mums esat divus variantus iesnieguši. Mums gribot negribot pašiem ar savu galvu ir jālemj. Jūs redzat, komisija mums ir iesniegusi divus variantus, tāpēc ka acīmredzot komisijā nav bijis vienprātības. Un tas ir ļoti pareizi. Sāksim pēc kārtas izskatīt. Pamats ir komisijas, ja būs jautājumi, mēs tos uzdosim komisijai, bet pašreiz ir jālemj.

Tātad doma ir tāda, ka ne uz mirkli nedrīkst kavēt jaunievēlēto padomju un izpildkomiteju darbu. Tāpēc mēs pagājušajā reizē pieņēmām lēmumu par to, kad ir tiesīgas sākt savu darbu šīs jaunievēlētās padomes, bet tagad būtu jāizlemj, kad un kādos apstākļos tās ir tiesīgas izlemt pirmos, tai skaitā organizatoriskos jautājumus, kas saistīti ar izpildkomitejām un jauno padomju darbu.

Tāpēc ir jāpieņem lēmums, lai nekādā gadījumā neaizkavētu šo darbu. Tātad pirmais, es varbūt to nolasīšu, lai arī tiem, kas mūs klausās, it sevišķi jaunievēlētajiem deputātiem, jaunajiem izpildkomiteju darbiniekiem, būtu skaidrība par mūsu argumentiem vai mūsu iebildumiem.

Pirmais variants. Uzskatīt par tiesīgām vietējo padomju sesijas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita.

Otrs variants. No deputātu kopskaita. Pareizāk sakot, no deputātu mandātu kopskaita. Organizatoriskie jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar vietējās padomes struktūras štatu un darbinieku darba algu apstiprināšanu, tiek izlemti ar balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita, otrs variants - ar deputātu mandātu kopskaita balsu vairākumu, pārējie jautājumi - ar klātesošo deputātu kopskaita balsu vairākumu. Ko mēs pagājušajā reizē izlēmām? Mēs teicām: ja ir ievēlētas trīs ceturtdaļas deputātu, padomes var sanākt un sākt savu darbu. Padomes pašreiz tā arī dara, jau ir noteiktas dienas, kad tās sanāks, lai lemtu. Bet tālāk pašvaldības likumā, tāpat kā būs ar Augstāko Padomi, kad mēs šeit no jauna vēlēsim priekšsēdētāju un tā tālāk, vajadzēs precizēt ne tikai vispārējos principus, bet arī tādas detaļas - kad ir tiesīgas šīs vietējās padomes sesijas. No svara nevis tas, cik ir ievēlēts, bet cik ir ieradušies. Jūs saprotat šo atšķirību? Tur mēs lēmām, kad tās var sākt darboties, cik ir ievēlēti deputāti. Pašreiz mums jāizlemj, cik deputātiem jāpiedalās sesijā, lai tā būtu tiesīga. Vai tas ir ciems vai pagasts (kā būs turpmāk), rajons vai pilsēta, pilsētas rajons. Atšķirība, manuprāt, jums arī ir skaidra. No ievēlētā deputātu kopskaita. Situācija tagad ir mainījusies. Republikas Augstākajā Padomē runa var būt par vienu, diviem apgabaliem, kur deputāts vai nu pats ir iesniedzis lūgumu izskatīt jautājumu par viņa pilnvaru nolikšanu, ja viņš aizbrauc no republikas, vai arī diemžēl, un mums arī tādi gadījumi ir bijuši, deputāts ir miris. Tātad mūsu praksē līdz šim bijusi runa par vienu, diviem, maksimums, trim mandātiem. Trīs pat mums nekad nav bijuši brīvi ilgāku laiku. Bet tagad dažos rajonos, iespējams, deputāti sanāks uz savu pirmo sesiju tik tikko trīs ceturtdaļas no kopskaita. Tātad, ja ņemam no šī ievēlēto skaita attiecīgi divas trešdaļas vai pusi, tad, jūs saprotat, viss tas sarūk uz mazākuma pusi. Esmu konsultējies un arī diskutējis ar juristiem, viņi iestājas par to, ka tomēr jāvadās no deputātu mandātu kopskaita. Daži praktiskie darbinieki, nosacīti tā varētu teikt, iestājas par to, ka sesija uzskatāma par tiesisku, ja tajā piedalās divas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita. Tāpēc ļoti operatīvi izsakiet savu viedokli, ja kāds ir par vai pret.

Trīs minūtes, lūdzu, apspriedieties savā starpā. Jūs gribat jau runāt? Lūdzu - deputāte Mārīte Rukmane.

 

M.Rukmane (Jelgavas 129.vēlēšanu apgabals).

Es šajā sakarībā gribu izteikt rajona jauno deputātu un Rīgas pilsētas jauno deputātu grupas domas par to, ka šobrīd liela ir iedzīvotāju ieinteresētība par katru deputātu, kam viņi ir uzticējuši savu tiesību aizstāvību. Mums arī nākotnē var veidoties situācija, kad rajonu padomēs, ciemu padomēs ne vienmēr katram ievēlētajam deputātam izdosies pilnībā pildīt tās funkcijas, ko vēlētāji gribētu. Prognozējot šādu apstākli, prognozējot dzīves norises, dažādas izmaiņas cilvēku dzīvē, tomēr reālā situācija var būt tāda, ka vienmēr mums kādā apgabalā varētu kāds deputāts nebūt ievēlēts. Tāpēc, apsverot visus tos viedokļus, kas ir izskanējuši tajās tikšanās reizēs, kuras man ir bijušas pēdējā nedēļā, vairums, absolūtais vairākums ierosina vadīties no tā, cik ir patiesībā, nu, kā teikt, dzīvo, reāli esošo deputātu, jo nav pamata tai aptaujai un tām domām, kuras tika izteiktas, nav pamata domāt, ka būs tik nenormāls stāvoklis un neievēlēto deputātu un tukšo mandātu mums būs ļoti daudz. Tāda pamata it kā nav arī reālajā dzīvē, tāpēc starpība var būt neliela, un tomēr laikam jautājumā par sesijas pilntiesību vajadzētu vadīties no tā, cik deputātu vispār reāli var uz sesijām ierasties. Tāpēc ierosinu divas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita.

 

Priekšsēdētājs. Ņemsim vērā, ka trim ceturtdaļām ievēlētiem ir jābūt, kā mēs jau esam izlēmuši, tāpēc to paturēsim prātā. Juristi, kam ir pretējs viedoklis, grib argumentēt savu nostāju? Jums ir pretējs viedoklis, lūdzu.

 

J.Salenieks. Es gribētu aicināt jūs visus paņemt zīmuli un parēķināt, kas būs, ja mēs pieņemsim, ka nosacīti mandātu skaits ir 100. Tad trīs ceturtdaļas būs 75. Piedalās divas trešdaļas, tas ir 50, un, lai varētu lemt, vajag vienkārši balsu vairākumu, tātad 26. Salīdziniet šos skaitļus! Tāpēc es uzskatu, ka pieņemams ir variants - no deputātu mandātu kopskaita. Es nezinu, es vienkārši matemātiski pamatoju.

 

Priekšsēdētājs. Nē, nu ir skaidra jūsu doma, es domāju, pilnīgi skaidra. Deputāts Salenieks mūs vedina uz tādu domu, ka var izveidoties situācija, kurā mums ciema (pagasta), rajona, pilsētas vai pilsētas rajona iedzīvotāji pateiks sekojošo: tā kā jūs esat izlēmuši ar absolūto mazākumu, tad šis lēmums mums nav saistošs. Es sapratu tā deputāta Salenieka izteikto domu.

 

I.Bišers (PSRS tautas deputāts).

Es gribētu tikai aizrādīt uz vienu momentu biedra Salenieka izstāstītajā teorijā, kas neatbilst mūsu likumdošanai. Saskaņā ar likumu par pašvaldību, ar spēkā esošo likumdošanu lēmumus pieņem nevis ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, bet ar visu ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu. Tā kā šajā gadījumā arī biedra Salenieka izstāstītajā variantā ir nepieciešamas nevis 26 balsis, bet gan 51 balss, tas ir, 75, atvainojiet, 38 balsis, arī viņa variantā tāpat ir nepieciešamas 38 balsis. Tātad šajā gadījumā balsu skaits lēmuma pieņemšanai nemainās no kvoruma, kas ir nepieciešams sesijas pilntiesīgumam. Tas jautājums ir izlemts, vienīgais jautājums paliek: vai katrā ziņā nepieciešami 66 deputāti vai arī var darboties 51. Ja reiz esmu nokļuvis tribīnē, es gribētu par lēmumu izteikt vēl vienu redakcionālas dabas piezīmi. Lēmumā ir ierakstīts, ka deputātiem, kas ievēlēti par izpildkomitejas locekļiem, jānoliek savi pienākumi. Deputāta statuss satur ne tikai pienākumus, bet arī tiesības. Var saprast, ka viņi tiesības saglabā, bet noliek tikai pienākumus, tāpēc es gribētu šajā vietā lietot terminu “noliek savas pilnvaras”. Paldies.

 

Priekšsēdētājs. Bet atļaujiet jums uzdot jautājumu: tātad vairākums no 100 jums iznāk 38?

 

I.Bišers. Jā, lēmumus neatkarīgi no tā, cik deputātu piedalās sesijā, saskaņā ar mūsu likumu pieņem ar ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tātad, ja ir ievēlēti 75, lēmuma pieņemanai nepiecieami 38.

 

Priekšsēdētājs. Nu jā, tad Salenieks nav pretrunā, viņš jau to pašu teica.

 

I.Bišers. Viņš teica 26, 26 viņš sarēķināja. Šajā gadījumā, ja ir ievēlēti 75, vajadzīgas 38 balsis, respektīvi, reālais vairākums, jo nevar skaitīt to, kā būtu balsojuši tie deputāti, kuri vispār nav ievēlēti. Viņus nevar ņemt vērā, jo citādi var izveidoties tāda situācija, ka sapulce nevar pieņemt lēmumu, jo ir, teiksim, 38 par, 35 pret. Lēmumu nevar pieņemt. Tāpēc jārēķina no reāli esošajiem deputātiem.

 

Priekšsēdētājs. Paldies jums. Doma ir skaidra. Kas vēl? lūdzu. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Juridiskās nodaļas vadītājs Krūmiņš.

 

A.Krūmiņš. Biedri priekšsēdētāj, biedri deputāti! Es atbalstu deputāta Salenieka priekšlikumu: gan sesijas tiesiskums, gan arī balsošanas kārtība nosakāma, vadoties no padomē paredzēto deputātu skaita, tātad - no deputātu mandātu kopskaita. Varbūt šie aritmētiskie aprēķini nav tik svarīgi, iespējamās kļūdas arī šeit būtu jāņem vērā, bet svarīgi acīmredzot ir kas? Pirmām kārtām, iepriekšējā Augstākās Padomes sesijas sēdē tika pieņemts lēmums, ar kuru jau ir izdarītas atkāpes no likuma, nosakot, ka padomju pirmās sesijas var sasaukt tad, ja ievēlētas trīs ceturtdaļas no padomē paredzēto deputātu skaita. Tā ir pirmā atkāpe. Es domāju, ka tālāk nevar vēl izdarīt kaut kādas atkāpes, lai pieļautu iespēju pieņemt nedemokrātiskus lēmumus ar mazāk nekā vienas trešdaļas deputātu balsīm, it sevišķi tais padomēs, kas ir skaitliski mazas, ciemu padomēs, kur ir 15 deputāti. Ja jūs rēķināsit, tur vispār iznāk, ka ar 3-4 deputātu balsīm var pieņemt šādus lēmumus. Tālāk atkāpties nav kur. Otrs moments, kas tīri juridiski jāņem vērā, ir tas, ka tagad spēkā esošajos likumos par padomēm ir ietverts princips, un šis princips tiks ietverts, protams, arī turpmākajā likumdošanā par padomēm, par padomju tiesiskumu, ja to darbā piedalās divas trešdaļas no deputātiem. Šeit, protams, no reāli ievēlētajiem deputātiem vai padomē paredzētā deputātu skaita, bet šis princips ir ārkārtīgi svarīgs un eksistē arī daudzos citos likumdošanas aktos. Ja mēs pieļaujam balsošanu sesijā no ievēlēto deputātu kopskaita, tad faktiski sesija izlemj jau ar pusi, un šeit ir atkāpšanās no šī divu trešdaļu principa, kas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas? lūdzu. Deputāts Alfrēds Čepānis.

 

A.Čepānis (Rucavas 227.vēlēšanu apgabals).

Es esmu šīs komisijas priekšsēdētājs un tāpēc gribētu lūgt deputātus vērst uzmanību uz tādu apstākli, ka mums nāksies un mēs jau faktiski tagad strādājam reālā daudzpartiju sistēmā. Es gribētu teikt - vairākpartiju, bet laikam neiznāks, būs daudzpartiju sistēma. Jau tagad notikušās vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas rāda, cik ārkārtīgi atšķirīgi ir dažādu sabiedrisko grupu, slāņu un šķiru viedokļi šajos jautājumos. Un, ja mēs piekritīsim un nobalsosim, ka mums ir jāpieņem lēmumi, vai sesija ir strādātspējīga tikai tad, ja tajā piedalās vairāk nekā divas trešdaļas no visu attiecīgajā padomē paredzēto deputātu skaita, tad rodas reāli draudi tam, ka šīs vairākpartiju sistēmas ietvaros vispār būs tādi gadījumi, ka mēs nepieņemsim nekādu lēmumu, un šis likums tiks izmantots, lai bloķētu jebkādu kustību daudzu jautājumu pieņemšanā. Atcerieties, biedri, ka mēs kritizējām Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanu sistēmu savā laikā, kad tur piedalījās vēlēšanās nepilni 50 procenti vēlētāju, vienmēr tur ir bijušas divas kandidatūras pēdējā posmā un par vienu ir nobalsojuši 26 procenti no visiem Savienoto Valstu vēlētājiem, tomēr tur ir bijuši ievēlēti prezidenti, lai dievs dod mūsu valstī tādus prezidentus, kādi tur ir bijuši. Bet šis vēlēšanu mehānisms demokrātiskajās valstīs ir izveidots tieši tādēļ, lai nekādā gadījumā nevarētu vispār bloķēt attiecīgā parlamenta vai padomes darbu. Es ierosinu pieturēties pie tā varianta, kuru ierosināja darba grupa.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Jūs, biedri Dubra, savu viedokli negribētu komentēt, savu personisko viedokli? Jūs arī esat viens no priekšniekiem komisijā.

 

M.Dubra. Jā, principā redakcijas komisijas sēdē vairākums bija par pirmo variantu. Kāpēc? Ja matemātiski parēķina, tad tā ir, kā biedrs Salenieks šeit ziņoja. Taču mēs vadījāmies no tā, ka būs nevis tukši apgabali, kur nav dzīvu cilvēku, bet gan no tā, kas piedalās, kas ievēlēti, ka būs konkrēti cilvēki, kas lemj visu to. Šī apsvēruma dēļ vairākums nosliecās par pirmo variantu, tas ir, no ievēlēto deputātu kopskaita. Un cik tagad nav ievēlēts padomēs vai cik ir brīvu apgabalu? Varbūt kaut kur būs viens, divi vai trīs, tādēļ tās trīs ceturtdaļas varbūt būs retos gadījumos.

 

Priekšsēdētājs. Kad tuvosies robežai - trīs ceturtdaļas.

 

M.Dubra. Vairāk.

 

Priekšsēdētājs. Es saprotu, tuvojas trīs ceturtdaļas, vairāk - tas ir, tuvojas 100 procentiem. Paldies. Vai varam balsot un izteikt savu attieksmi balsojot, vai tomēr kāds vēl grib aģitēt par kādu no variantiem? Balsosim? visi ir gatavi balsot? Tātad balsosim par pirmā lēmuma punkta, nosacīti varētu teikt, pirmo daļu. “Uzskatīt par tiesīgām vietējo padomju sesijas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita.” Otrs variants būs - “no deputātu mandātu kopskaita”. Tāpat arī nākamā rindkopa: “Organizatoriskie jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar vietējās padomes struktūras, štatu un darbinieku darba algas apstiprināšanu, tiek izlemti ar balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita”, nākamais variants būs ar - “no deputātu mandātu kopskaita”. Nākamais variants, par ko balsosim, “pārējie jautājumi” - ar balsu vairākumu no klātesošo deputātu kopskaita. Tur variantu nav. Tur ir viens variants. Jūs protestējat?

 

M.Rukmane. Lūdzu nolasīt vēlreiz precīzi, tur arī ir iebildumi.

 

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsosim par organizatoriskajiem jautājumiem. Jūs skatieties, lūdzu, savās lapās, lai man nav jālasa visu laiku. “Pārējie jautājumi - ar balsu vairākumu no klātesošo deputātu kopskaita.”

 

M.Rukmane. ... arī ir iesniegts komisijai no jaunajiem deputātiem: nevis ar sesijā klātesošo deputātu balsu vairākumu, bet ar visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu.

 

Priekšsēdētājs. Ko jūs saprotat - ar visu ievēlēto? Vai deputātu mandātu?

 

M.Rukmane. Nē, doma ir tāda - sesija varēs notikt, ja piedalīsies vismaz divas trešdaļas deputātu. Ja pēc ievēlēto mandātu skaita, tad starpība būs tikai daži cilvēki. Mēs, kā biedrs Bišers sacīja...

 

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipna, nāciet tribīnē, jo man ir grūti sekot jūsu domai. Bet man vajadzēs lūgt atbalstīt jūsu domu, un tas pašreiz ir grūti.

 

M.Rukmane. Biedrs Bišers šajā jautājumā jau izsacījās. Varbūt ir grūti izsekot abstraktajiem skaitļiem, domai, ja tā nav pamatota ar konkrētiem skaitļiem. Es vēlreiz aizkavēšu jūs, minot konkrētus skaitļus, kaut vai par rajonu padomēm. Ja rajonā ir 100 deputātu mandātu, mēs varam neievērot to, ka divi vai trīs deputāti nav ievēlēti, jo divi vai trīs būtību nemaina. Tam ir principiāla nozīme, bet tas sesijas norises gaitā, pieņemot lēmumus, nav pats noteicošākais. Mēs varam rēķināt, ka ir 100, varam rēķināt, ka ir 97, bet vieglāk ir sekot, ja ņemam to apaļo skaitli. Ja ir vai vajadzētu būt 100 deputātu, sesijā mēs, iespējams, nolemsim, ka var sākt darbu, ja divas trešdaļas piedalās. Atmetot to, ka tad, ja vispār ir trīs ceturtdaļas. Domāsim, ka mums ir 100. Tātad divas trešdaļas, bet jādomā nevis tikai par to, kad sesija ir pilntiesīga sākt darbu. Kad klāt ir divas trešdaļas, tad nevarētu būt tikai ar klātesošo balsu vairākumu izlemti jautājumi. Jo mazāk atnāk, jo it kā vienprātīgākiem būtu jābūt, lai nebūtu ar ļoti nelielu balsu skaitu pieņemti lēmumi. Tāpēc no prakses izriet doma, ka ar visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, ne no klātesošajiem sesijā, jo uz sesiju var atnākt arī mazāks skaits. Un, ja ar to klātesošo balsu vairākumu, tad tiešām nebūs demokrātiski lēmumi.

 

Priekšsēdētājs. Tātad jūsu priekšlikums ir izskatīt otro variantu. Viens variants ir “ar klātesošo deputātu kopskaita balsu vairākumu”. Es lūdzu arī jūs, biedri Čepāni, uzklausīt mani. Tātad pirmais variants ir šeit. “Pārējie jautājumi” ir tie, kas neattiecas uz organizatoriskajiem jautājumiem, kas saistīti ar štatiem, darbinieku algām un tā tālāk. Tas ir vienkārši: kārtējie jautājumi tiek izlemti ar klātesošo deputātu kopskaita balsu vairākumu. Deputāte Mārīte Rukmane ierosina šeit izskatīt otro variantu: ar ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu.

 

M.Rukmane. Likuma korekcijās visu laiku tiek lietots termins - visu deputātu kopskaits. Ar to laikam ir domāti visi ievēlētie deputāti.

 

Priekšsēdētājs. Šai sakarībā es varu izteikt tikai savas domas. Līdz šim mums nebija tādu problēmu, tāpēc mēs pat nepievērsām uzmanību, ka šis formulējums - deputātu kopskaits - nav pilnīgs. Tagad mums uzreiz radās divas: vai tas ir no ievēlētajiem deputātiem vai vispār no deputātu mandātu kopskaita. Tāpēc mēs varbūt pieturēsimies pie mūsu jaunās terminoloģijas - vai nu ievēlēto deputātu kopskaits, vai deputātu mandātu kopskaits. Kā, lūdzu? Kamēr jūs tā drusciņ domājat, es varu pakavēt jums laiku. PSRS Augstākajā Padomē šis jautājums mums tāpat radās. Radās tāpēc, ka deputāti, diemžēl arī mēs, ne vienmēr ieradās un piedalījās sesijas darbā, un tad iznāca tā, ka jāpieņem vienkāršs lēmums, pat procesuālas dabas lēmums, bet pēkšņi nav vairākuma no ievēlēto deputātu kopskaita. Un tad tādās lielās emocijās sākām spriest un lielās emocijās pieņēmām tādu pašu lēmumu. Biedri Bišer, - no klātesošo deputātu kopskaita, kaut gan pēc tam, dzerot tēju un it sevišķi spriežot neformālās situācijās, daudzus deputātus mocīja sirdsapziņas pārmetumi, ka esam, nezinu, kā augstlēcējiem pareizi sauc, šķiet, latiņu, šo augstlēcēju latiņu paši sev nolaiduši zemāk, lai būtu labāks rezultāts. Tāpēc, kā es saprotu Mārīti Rukmani šajā jautājumā, viņa ierosina šo augstlēcēju latiņu deputātiem paaugstināt. Lūdzu! Deputāts Dubra.

 

M.Dubra. No kā vadījās redakcijas komisija, kādēļ šeit iznāk it kā divi varianti?

 

Priekšsēdētājs. Nē, šeit ir viens variants.

 

M.Dubra. Nu nē, tur ir tā: organizatoriskie jautājumi un pārējie. Es uzskatu, ka tie ir ļoti svarīgi jautājumi. Tos izlemj ar ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu.

 

Priekšsēdētājs. Nu, bet jūs runājiet precīzi - tie nav varianti, tie ir dažādi jautājumi.

 

M.Dubra. Dažādi jautājumi. Vārdu sakot, mēs šķirojam jautājumu svarīgumu.

 

Priekšsēdētājs. Pareizi.

 

M.Dubra. Varbūt tie vēl radīsies, kad strādāsim, kad pieņemsim pašus likumus, tur varbūt arī vēl dažus jautājumus ieslēgsim, bet tagad mēs uzskatām, ka “pārējie jautājumi” varētu būt, lai ātrāk izlemtu.

 

Priekšsēdētājs. Balsosim visu atsevišķi, lai būtu skaidrība. Tātad vispirms balsosim par pirmo variantu. “Organizatoriskie jautājumi.” Nē, nē, nē, es atvainojos. “Uzskatīt par tiesīgām vietējo padomju sesijas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita.” Tas būs pirmais variants, par ko balsosim tagad, jo secība ir tāda. Es acīmredzot nepārkāpju procedūru, komisija ir iesniegusi tādā secībā. Un otrs variants būs - “no deputātu mandātu kopskaita”. Kas par pirmo variantu? Balsojam. Liekas, šeit ir vairākums. Tāpēc pēc mūsu norunas balsis neskaitām, bet tūlīt lūdzu pacelt roku, kas ir pret. Draugi mīļie, ir “pret”, ir “atturas”, un balsosim arī par otro variantu. Kas ir par? Pret? Kas atturas? Lūdzu nolaist. Kas atturas? Cik bija pret? Pret - 28, atturas - 3. Tātad pirmais variants ir ieguvis balsu vairākumu. Bet mums ir jābalso precīzi arī par otro variantu. Kas par to, lai no deputātu kandidātu kopskaita? Lūdzu, saskaitiet! 48. Un atturas? Es atvainojos - pret? lūdzu neskaitīt! Un kas atturas? Es atvainojos, es nepareizi balsoju, es atturējos otrajā variantā. Tā, paldies. Tātad ar balsu vairākumu tiek pieņemts, ka divas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita. Tālāk: “Organizatoriskie jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar vietējās padomes struktūras, štatu un darbinieku darba algas apstiprināšanu, tiek izlemti ar balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita” - pirmais variants. Un otrais: “no deputātu mandātu kopskaita”.

 

A.Briļs. Man ir papildinājums. Cienījamie deputāti, saskaņā ar likumu par pašvaldību vietējās padomes lems par plānu, budžetu un visus pārējos jautājumus, kas saistīti ar šīs padomes, rajona, pagasta dzīvi. Tāpēc es domāju, ka šajā punktā vajadzētu ietvert ne tikai struktūru, štatus, bet arī plāna, budžeta jautājumus, kas tiešām būtu likumsakarīgi. Vispār paplašināt šo jautājumu loku, citādi mēs dažus svarīgus jautājumus kā mazsvarīgus atmetam, un vispār vajadzētu precizēt juridiski tādus jēdzienus kā mazvērtīgi un svarīgi jautājumi.

 

Priekšsēdētājs. Paldies, bet izsaku jums arī piezīmi. Kad mēs apspriedām šo jautājumu, es devu gan divas, gan trīs minūtes, lai visus priekšlikumus varētu grupēt pie priekšlikumiem, lai tad, kad balsojam, tad tikai balsojam. Mums tagad diemžēl atkal jāsāk apspriest, bet labāk vēlu nekā nekad... Kādas šai sakarībā ir komisijas domas?

 

M.Dubra. Vispār likumu projektos par tiesībām, pienākumiem ļoti daudz dažādu pantu bija sarakstīts, un mēs nevarējām visus šos jautājumus uzskaitīt, jo likumu projektos būs paredzēta arī saistošu lēmumu pieņemšana. Mēs uzskatījām tā, ka pieņemsim pašus likumus, un tur būs jāparedz bez šiem organizatoriskajiem jautājumiem, algām, štatiem, arī vēl daudzi citi jautājumi, to skaitā plāns un budžets un saistošu lēmumu pieņemšana ar ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu, nevis ar klātesošo deputātu kopskaita balsu vairākumu. Mēs gluži vienkārši tagad to negribējām ietvert, lai neaizkavētu pirmās sesijas gaitu.

 

Priekšsēdētājs. Runa tomēr nav par visiem jautājumiem, deputāts Briļs lika mums apdomāt jautājumu par plānu un budžetu. Es saprotu, ka vēl ir daudzi citi jautājumi.

 

A.Čepānis. Biedri deputāti! Pie tā, kas būtu izlemjams un uzskatāms par svarīgu vietējām Tautas deputātu padomēm, jāmin, protams, ne tikai priekšsēdētāja vēlēšanas un citu struktūru veidošana, plāna, budžeta un vēl citu jautājumu apspriešana. Manuprāt, šo loku varētu vēl vairāk paplašināt. Darba komisija laikā starp pagājušā gada beigu un šīsdienas sēdi paspēja apspriest tikai vienu likumprojektu. Un tieši tāpēc mēs šodien lūdzam Augstāko Padomi pieņemt tikai pašus nepieciešamākos lēmumus, tāpēc Augstākās Padomes deputātu darba grupa, kurā visi ievēlētie ļoti aktīvi piedalījās, izteica visdažādākos viedokļus šajā jautājumā. Noteiktu slēdzienu darba grupa vēl nav izstrādājusi, tāpēc vēl nevar likt to priekšā.

 

Priekšsēdētājs. Tātad vispirms mums ir jābalso par pašu formulējumu, pēc tam - kādā veidā: vai ar balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita vai no deputātu mandātu kopskaita. Vispirms kopējā balsošana un tad divi varianti.

Komisija mums nekādu jēdzīgu padomu nedeva. Es lūdzu to neuzskatīt par piezīmi komisijai, jo varu saprast, ka viņi, tāpat kā mēs, bija laika trūkumā. Biedri Saleniek, jums ir konkrēts priekšlikums. Lūdzu!

 

J.Salenieks. Pirms balsošanas - divas piezīmes. Vispirms attiecībā uz papildu jautājumiem. Es uzskatu, ka otrajā gadījumā jāņem vērā viens apstāklis - lēmumu mēs pieņemam, līdz stāsies spēkā likums par pašvaldību. Kur te ir budžets, kur te plāns - tie ir pirmie neatliekamie jautājumi. Tāpēc es domāju, ka nav jāvelk iekšā Augstākās Padomes lēmumā vēl kaut kādi papildu jautājumi. Tā bez budžeta izdomāsim vēl kaut ko un tik liksim klāt un klāt. Tas pirmkārt. Un, otrkārt, es gribu pateikt par balsošanu. Dubultbalsošana notiek par organizatoriskajiem un pārējiem jautājumiem. Ja jau mēs reiz nobalsojām, ka no ievēlēto deputātu kopskaita, tad ir konsekventi pie tā jāturas, jo citādi tas būs absurds. Būs gadījumi, kad 50 procenti deputātu var sanākt uz sesiju un tai pašā laikā nevar nobalsot. Ja deputāti iesaka “ar balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita”, tad to nevar maisīt kopā ar kopējo mandātu skaitu.

 

Priekšsēdētājs. Es gribu vienu pateikt: nevar teikt, ka tad jau nav ko balsot. Tomēr būs jābalso. Bet vispirms par pašu formulējumu. Tātad kas par to, lai šajā brīdī mēs tomēr jautājumu loku ņemtu ne visai plašu, bet iekļautu tikai organizatoriskos jautājumus, kā arī jautājumus, kas saistīti ar vietējās padomes struktūras, štatu un darbinieku darba algas apstiprināšanu. Kas par komisijas ieteikto, taču ievērojot, ka tā strādās un nākamajā sesijā noteikti tiks papildināts šis saraksts, turklāt ne tikai ar plānu un budžetu. Lūdzu balsot. Ja jūs man atļaujat konstatēt vairākumu, tad es to konstatēju. Paldies. Kas pret? Viens. Kas atturas? Paldies. Tātad jautājums ir izlemts. Tagad balsosim par deputāta Briļa priekšlikumu, klāt ņemot plānu un budžetu. Kas par? Lūdzu balsot. Kas pret? Varbūt neskaitiet, paldies, jo šeit izšķir, kas par. Kas atturas? Paldies. Tātad paliek tāds formulējums, kāds mums bija par organizatoriskajiem jautājumiem, struktūru, štatiem, darba algu. Tālāk acīmredzot tas, ko teica deputāts Salenieks, būs jāņem vērā. Ja mēs konsekventi esam sākuši - no deputātu kopskaita, tas ir, ievēlēto deputātu kopskaita - tad vajadzētu arī acīmredzot tā turpināt, jo citādi mums var rasties zināmi sarežģījumi, par ko brīdināja deputāts Salenieks. Bet nu tomēr balsosim. Par organizatoriskajiem jautājumiem, štatiem, darba algu tiek izlemts ar ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu. Kas par? Atļaujiet neskaitīt, jo ir vairākums. Kas pret? Lūdzu, saskaitiet. Pieci. Kas atturas? Tātad lēmums pieņemts ar balsu vairākumu. Tagad balsosim par otro variantu - no deputātu mandātu kopskaita. Kas par? Lūdzu, saskaitiet. 14. Kas pret? Vairākums. Kas atturas? Paldies. Tātad lēmums netiek pieņemts, jo nav balsu vairākuma.

Tagad par pārējiem jautājumiem. Tie ir visi jautājumi, kuri nav formulēti mūsu pirmajā balsošanā. Mums tagad ir divi varianti. Ar klātesošo deputātu kopskaita balsu vairākumu vai ar ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu? Vai kāds vēl grib izteikties? Ļoti simpātisks liekas Mārītes Rukmanes priekšlikums. Tad mums būtu ļoti liela vienveidība, kā tas viss praktiski ir šajā redakcijā. Ja esmu pareizi rezumējis teikto, tad iznāk, ka visi jautājumi tiek izlemti ar balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita.

 

I.Bišers. Es gribētu tomēr brīdināt no deputātes Rukmanes priekšlikuma, lai cik pievilcīgs un demokrātisks tas liktos. Es pilnībā pievienojos tam, ka likumā būtu jāpaplašina tos jautājumu loks, kuros nepieciešams savākt balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita, bet nevar teikt, ka visos lēmumos, to skaitā procedūras jautājumos, arī jāsavāc šis balsu vairākums no ievēlēto deputātu kopskaita. Tāpēc es iesaku atstāt šo jautājumu tālākai izstrādāšanai deputātu komisijai, kas strādās pie likuma. Pieņemt lēmumu, ka visos jautājumos jāsavāc balsu vairākums no ievēlēto deputātu kopskaita, nebūtu saprātīgi. Teiksim, jāizlemj tas, vai rīt sākt sēdi plkst.10.00 vai 9.00. Ja viens priekšlikums savāc 40 balsis no 100, bet otrs - 5, vēl ir cilvēki 10, kas atturas, un, izrādās, nekādu lēmumu nevar pieņemt. Tāpēc ir jautājumi, kuros lēmums jāpieņem ar jebkuru balsu vairākumu. Varbūt šajā situācijā, kamēr komisija vēl nav gatava ierakstam, varētu šādu jautājumu pieļaut. Protams, kā pagaidu variantu, jo katrā ziņā ir jautājumi, kā jau deputāts Briļs teica, kur ir nepieciešams balsu vairākums no ievēlēto deputātu kopskaita. Bet nevar to pateikt par visiem lēmumiem. Jo ir lēmumi, kas jāpieņem, neskatoties uz klāt neesošiem deputātiem vai tiem, kas atturējušies.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Tikai mazs precizējums: jūs pieļāvāt no jebkura deputātu skaita, bet ir runa par divām trešdaļām.

 

U.Bišers. Tas jau ir, to mēs izlēmām, tam es vairs nepieskāros.

 

Priekšsēdētājs. Labi. Vai ir kādi priekšlikumi, jautājumi? Izteiksim savu attieksmi balsojot. Pirmais variants. “Pārējie jautājumi - ar balsu vairākumu no klātesošo deputātu kopskaita.” Ņemot vērā, ka nevis ar jebkuru, bet divām trešdaļām ir jāpiedalās, lai būtu tiesīgi izlemt.

Kas par? Atļaujiet konstatēt balsu vairākumu. Tāpēc skaitīsim “pret” un “atturas”. Kas, lūdzu, pret? 10. Kas atturas? 7. Tātad pieņemts ir pirmais variants: pārējie jautājumi tiek izlemti ar klātesošo deputātu balsu vairākumu. Balsosim par otro variantu, tas ir, par deputātes Rukmanes ieteikto, ka ar ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu. Lūdzu, balsosim. Kas par? lūdzu saskaitiet. 6. Kas atturas? Tātad balsu vairākuma nav, jo balsu vairākums bija par pirmo variantu. Tālāk, lūdzu, sekojiet lēmuma projekta tekstam, ko mums ir iesniegusi komisija. Jautājums nav mazāk svarīgs, liekas, pat vēl svarīgāks: “ja, ievēlot amatpersonas”, acīmredzot šeit komisija domājusi padomes priekšsēdētāju, izpildkomitejas priekšsēdētāju, viņu vietniekus, “neviens no kandidātiem nesaņem balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita”, atkal ir variants - “no deputātu kopskaita”, “tad balsošana atkārtojama par diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu”. Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas saņēmis vairāk balsu salīdzinājumā ar otru kandidātu. Tātad praktiski zināmā mērā tiek dublēts deputātu ievēlēšanas mehānisms: ja notiek atkārtota balsošana, tad ievēlēts tiek tas, kurš saņēmis vairāk balsu. Ja viens saņem 10 procentus, bet otrs - 11 procentus balsu, ievēlēts ir tas, kurš saņēmis šos 11 procentus. Atkārtotā balsošanā netiek izvirzīta prasība savākt 50 procentus balsu. Vai tas nerada jautājumus pirms balsošanas?

Varbūt jūs, biedri Djačkov, gribat izteikt savu viedokli? Jūs visskaļāk teicāt - nē. Pagaidām nerada. Tādā gadījumā es viens pats šaubos. Labi, tad balsosim. Tiem, kas kandidē uz šo amatu, protams, tas ir vienkāršākais variants.

 

I.Bišers. Man ļoti nepatīk uzstāties ar pārāk sagatavotiem jautājumiem, bet šis jautājums ir ārkārtīgi nopietns. Es gribētu to vēlreiz apsvērt, jo var rasties tāda situācija, ka ievēlēts tiek deputāts, kurš nebauda deputātu vairākuma atbalstu. Un tad padomes priekšsēdētāju vai izpildkomitejas priekšsēdētāju jau pēc trim dienām var atsaukt. Tāpēc vajadzētu vēlreiz pārbaudīt, pārdomāt šo problēmu, izsvērt, vai mēs varam pilnīgi pievienoties tam, ka var tikt ievēlēts deputāts, kuru neatbalsta deputātu vairākums. Protams, šis variants ir vienkāršāks, bet tas neizslēdz šīs amatpersonas darbības grūtības, nesaņemot deputātu vairākuma atbalstu, un padomes vēršanos pie viņa jau pēc neilga laika. Tāpēc es domāju, ka varētu pārdomāt vēl trešo variantu par trešās balsošanas kārtības noteikšanu. Ja pirmajā balsošanas kārtā no vairākiem kandidātiem balsu vairākumu nesaņem neviens, tad notiek balsošana par divām kandidatūrām; ja arī šajā kārtā neviens deputāts balsu vairākumu nesaņem, notiek papildu nobalsošana par vienu kandidātu, kas ir saņēmis visvairāk balsu. Ja viņš nesaņem padomes vairākuma atbalstu, darbs jāsāk no jauna. Tādējādi šajā trešajā balsošanas kārtā tomēr izšķirsies, vai padomes vairākums atbalsta vai neatbalsta šo deputātu.

 

Priekšsēdētājs. Biedri, es ceru, ka jūs saprotat, par ko ir runa, tulkojums tomēr ļoti bieži kavējas. Pirmo balsošanai iesniegšanas kārtībā liekam komisijas priekšlikumu. Komisija uzskata, ka jānosaka tikai organizatorisko jautājumu izlemšana - par padomes struktūru, štatiem, darbinieku darba algu, ar to pagaidām aprobežojoties, jo pārējie jautājumi vēl nav pietiekami detalizēti izstrādāti.

 

A.Briļs (Kalncempju 154.vēlēšanu apgabals).

Ierosinu papildināt un šeit uzrakstīt sekojošo, lai būtu ne tikai organizatoriskie jautājumi, bet arī par plānu un budžetu.

Es personiski vēl izvirzītu trešo variantu, kas ir sintezēts no tā, ko teica deputāts Bišers. Man liekas, ka, tēlaini izsakoties, šo latiņu nevajadzētu nolaist par zemu tik augstiem posteņiem, kādi ir jebkura līmeņa padomju priekšsēdētāji, izpildkomiteju priekšsēdētāji. Es atbalstu biedru Bišeru. Iedomājieties, kā jūs esat kļuvis vai kļuvusi par Augstākās Padomes priekšsēdētāju ar 30 procentiem balsu no ievēlēto deputātu kopskaita. Es nerunāju par morālām tiesībām, tas ir diezgan nosacīts jēdziens, jo mums šeit teica, ka Amerikas prezidents pārvalda valsti, ieguvis 20 procentus balsu. Tā tas ir, un tie 60 vai 80 procenti pēkšņi nevar viņu atsaukt, bet, kā mums teica deputāts Bišers, šo priekšsēdētāju, ja viņš procedūras laikā ieguvis tikai 30 procentus balsu, var atsaukt jebkuros apstākļos par zināmiem pārkāpumiem, bet nevar atsaukt tikai tāpēc, ka viņš ievēlēts, pārbalsojot ar vienkāršu balsu vairākumu. Jā, lūdzu, deputāts Zemrībo pie mikrofona.

 

G.Zemrībo. Man liekas, ka šis jautājums principā ir diezgan skaidrs. Vismaz man personiski. Ja es varu kaut ko līdzēt šajā sakarībā, tad tas ir - izteikt to, kas šeit uzrakstīts, tā, kā es saprotu. Tā ir ļoti pazīstama un populāra prakse daudzās ārvalstīs, proti: ja ir vairāki kandidāti un neviens nav savācis nepieciešamo balsu vairākumu, notiek vēl viena balsošana tikai par diviem kandidātiem. Un tas no šiem diviem, kurš ir savācis balsu vairākumu, vienmēr būs savācis vairāk par pusi. Protams, ja balso tikai par diviem.

 

Priekšsēdētājs. Nē, nē, biedri Zemrībo! Jūs lasiet, kā šeit ir ierakstīts! Jūs teicāt - ar balsu vairākumu, bet šeit ir ierakstīts - visvairāk balsu. Redziet, tad balsošanu atkārtojam par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš saņēmis balsu vairākumu attiecībā pret otru kandidātu. Te nav runa par to, ka balsu vairākumu saņēmis, bet gan saņēmis balsu vairākumu attiecībā pret otru kandidātu. Tātad pareizāk un precīzāk būtu teikt: kurš no šiem diviem saņēmis vairāk balsu, nevis vairākumu, jo ar vairākumu mēs tomēr saprotam 50 procentus plus vienu balsu attiecīgi vai nu no deputātu mandātu skaita vai, kā mēs tagad lēmumā paredzam, no ievēlēto deputātu skaita.

 

G.Zemrībo. Es tikai gribēju pateikt, ka mums ir divi jēdzieni - absolūtais balsu vairākums un relatīvais balsu vairākums. Relatīvais nozīmē to: ja vienam kandidātam ir kaut vai par vienu balsi vairāk nekā otram, ar to pietiek; bet, ja paliek divi kandidāti un ja visi vēlētāji balso vai nu par vienu vai otru, tad tam, kuram ir vairāk, vienmēr ir 50 procenti.

 

Priekšsēdētājs. Nē, tas ir viens no teorētiskajiem variantiem. Absolutizēt šo variantu nevar. Bet varbūt der padomāt par tādu variantu, ka tiek ievēlēts ar balsu vairākumu no ievēlēto deputātu kopskaita. Kādi šeit var būt iebildumi? Tādi, ka paies laiks un neviens nesavāks šo vairākumu. Tas, protams, var būt, es katrā ziņā pieturos pie tāda principa. Deputāts Loskutovs lūdz vārdu.

 

G.Loskutovs. Pilnīgi piekrītu tam, ko uzstājoties teica biedrs Zemrībo, un nepiekrītu tam, kas ierakstīts šeit. Es piekrītu tam, ko ierosināja biedri Gorbunovs un Bišers. Varbūt patiešām šie divi palikušie kandidāti arī nesavāc balsu vairākumu, un viņi var nesavākt, jo viņus var pietiekami nepazīt, necienīt utt. Šeit biedram Zemrībo nav taisnība. Varbūt pareiza jautājuma nostādne ir tāda, kā ierosināja biedrs Bišers, - atstāt vienu, kurš ir savācis visvairāk balsu salīdzinājumā ar savu oponentu, un viņu vienu atstāt tālākai balsošanai, vai arī no jauna notiek apspriešana, izvirzīšana, sarunas, aģitācija un sesijai tiek izvirzīti jauni kandidāti, kuru kandidatūras tāpat tiek apspriestas, un jautājums tiek izlemts.

 

Priekšsēdētājs. Biedri Loskutov, bet arī šajā variantā nav pat teorētiski redzams atrisinājums. Iespējams, ka šos posmus mēs esam noteikuši, taču arī šī posma beigās kandidāts nesavāc 50 procentus plus vienu balsi. Un likumdevējs neparedz, kā rīkoties tālāk.

 

G.Loskutovs. Es saprotu šīs piezīmes būtību, un tomēr padomēm ir jācenšas, jo tajās ir simts cilvēku, bet vietējās vēl mazāk, nonākt pie zināmas vienošanās. Pretējā gadījumā, ja padomes priekšsēdētājs tiks ievēlēts ar 15, 30 vai 40 balsīm, tik un tā tas nebūs pareizi, nebūs demokrātiski un jebkurš viņa likums var tikt bloķēts. Katrā ziņā jānonāk līdz padomes deputātu vairākumam.

 

G.Kurdjumovs (PSRS tautas deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribu minēt vēl vienu, manuprāt, ļoti svarīgu argumentu, atbalstot biedru Gorbunova un Bišera priekšlikumu. Uzskatu, ka šodien, vēlot padomes un nostiprinot šo padomju varu visos rajonos un republikā kopumā, galvenā problēma ir nepieciešamība panākt ievēlēto deputātu konsolidāciju neatkarīgi no viņu piederības pie dažādiem sabiedriski politiskiem veidojumiem vai partijām. Tāda lēmuma pieņemšana, kāds tika piedāvāts, kad mēs jau likumā paredzam, ka deputātu vairākumam būs jābalso par padomes priekšsēdētāju vai izpildkomitejas priekšsēdētāju, noskaņos ne tā mūsu jaunos un, kā rāda pieredze, pilnīgi nepieredzējušos deputātus, jo PSRS tautas deputātu kongresa dati rāda, ka 80 procenti nekad nekur nav vēlēti.

Es gribu jums pateikt, ka pagājušo vēlēšanu rezultāti Latvijā apliecina to pašu. Man šķiet, ka lietišķi ir noskaņot mūsu jaunievēlētos deputātus konsolidēties, nevis iet pa domstarpību ceļu. Svarīgi jau likumā paredzēt, ka jāizveido stabils vairākums, lemjot šim reģionam nozīmīgus jautājumus. Tāpēc es pilnībā atbalstu biedru Gorbunova un Bišera priekšlikumu. Domāju, ka jums vajadzētu to pieņemt.

 

Priekšsēdētājs. Nu es varu nolasīt biedra Bišera priekšlikumu, par kura autoriem mēs abi esam nosaukti, tomēr īstais autors ir Bišers, esmu tikai viņa atbalstītājs. Klausieties uzmanīgi, diemžēl krievu valodā, tulkojums būs, bet ideja skaidra. Ja, ievēlot amatpersonu, neviens no kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu, tas ir, 50 procentus, tad balsošanu atkārto ar diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja balsošanas rezultātā neviens no viņiem nesaņem balsu vairākumu, tad notiek atkārtota balsošana par kandidātu, kurš ir saņēmis visvairāk balsu. Ja arī viņš nesaņem balsu vairākumu, tad notiek atkārtotas vēlēšanas. Tā es apmēram formulēju.

 

G.Zemrībo. Es atvainojos, ka es otrreiz gribu saistīt jūsu uzmanību.

 

Priekšsēdētājs. Lietas labā - lūdzu.

 

G.Zemrībo. Tas gripas vīruss man tomēr traucē domāt pietiekami ātri. Es neatbildēju uzreiz uz jūsu jautājumu, proti: nevar balsot pretī, ja mums ir divi kandidāti. Ja jūs izsvītrojat abus kandidātus, tad biļetens ir nederīgs. Ja biļetens ir nederīgs, mēs nevaram teikt, ka ar balsu vairākumu, mums jāraksta, ka ar deputātu vairākumu vai ka viņš nav saņēmis deputātu vairākumu, bet balsu vairākumu nē, ja mēs ņemam vērā tikai tos biļetenus, kuri ir vai nu par vienu, vai par otru.

 

Priekšsēdētājs. Vai nederīgs biļetens nav mūsu dzīves realitāte?

 

G.Zemrībo. Jā, ir realitāte, bet pret ko es iebilstu? Pret to, ka šeit nevajadzētu runāt par balsu skaitu, kas ir par vai pret nobalsojuši.

 

I.Biers. Bet mums visās vēlēšanās šādi biļeteni ir derīgi.

 

Priekšsēdētājs. Mūsu dzīves realitātei ir vismaz divi varianti. Biļetens, kurā abi kandidāti izsvītroti, ir derīgs, un līdz ar to teorētiski nevar būt tā, kā jūs sakāt, ka jābūt pret vai par un līdz ar to iegrozās balsu vairākums. Vienmēr tā nav. Plus vēl otrs variants, kad deputāts, kā mums šobrīd notiek, vienkārši nebalso, un šajā situācijā biļetens būs nederīgs.

 

G.Zemrībo. Mana doma bija tāda: šeit vajadzētu ierakstīt, ka viņš nav savācis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, tas ir, ka no šiem deputātiem, kuri piedalās balsošanā, viņš nav savācis 50 procentus. Par to ir runa, un šo apstākli vajadzētu ņemt vērā.

 

Priekšsēdētājs. Jā, princips paliek tas pats. Tātad varam balsot? Komisija, jūs pastāvat uz savu vai varbūt laimīgā kārtā noņemat savu variantu? Priekšsēdētājs piekrīt, bet komisijas vārdā viņš nevar runāt. Tāpēc, lai procedūra tiktu ievērota, es tomēr komisijas priekšlikumu likšu uz balsošanu. Kas par, lūdzu pacelt savas balsošanas kartītes! Lūdzu, saskaitiet, cik ir par. Par - 19. Tātad nav ne tuvu tam skaitam, kāds nepieciešams, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu. Komisijas ierosinājums tiek noraidīts. Kas pret? Paldies. Un kas atturas? Paldies. Tagad balsosim par deputāta Bišera un citu deputātu atbalstīto priekšlikumu. Vēlreiz to nolasīšu. Mēs simtām reižu lasām vienu un to pašu, bet acīmredzot tas ir nepieciešams. Ja, ievēlot amatpersonas, neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu kopskaita balsu vairākumu, tad balsošanu atkārtojam par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja atkārtotā balsošanā neviens no viņiem nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, notiek atkārtota balsošana par to kandidātu, kurš ir saņēmis visvairāk balsu. Ja arī šajā gadījumā kandidāts nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tad notiek jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana. Biedri Zemrībo, jūs neprotestējat? Paldies. Tad balsosim par šo priekšlikumu. Kas par? Tā kā balsu vairākums ir acīm redzams, atļaujiet neskaitīt. Kas pret? Pret - pieci. Kas atturas? Trīs atturas. Tātad ar balsu vairākumu tiek pieņemts šis variants.

Skatām tālāk lēmuma tekstu. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 80.pantu vietējās padomes ievēlē padomes priekšsēdētāju: rajonu un pilsētu padomes izveido savus prezidijus. Vai ir kādas piezīmes par šo tekstu? Vārds PSRS tautas deputātam Voldemāram Šļakotam.

 

V.Šļakota.

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Kā jau šeit tika teikts, teorētiski izstrādātie lēmumi jāmēģina saskaņot ar praksi, ar reālo dzīvi. Un viens no šiem saskaņošanas mēģinājumiem ir noticis arī mūsu rajonā - jaunievēlētie rajona padomes deputāti ir pieņēmuši savā sapulcē lēmumu, un šo lēmumu es iesniedzu sekretariātā. Rajona padomes deputāti lūdza mani izteikt viņu argumentāciju eit, jūsu priekšā, lai kaut kā aizstāvētu šos priekšlikumus. Tāpēc lūdzu dot man zināmu laiku un iespēju.

 

Priekšsēdētājs. Lūdzu - piecas minūtes.

 

V.Šļakota. Runa ir par rajona padomes priekšsēdētāja vēlēšanām. Mūsu situācijā, kad ekonomiskais stāvoklis, stāvoklis mūsu sabiedrībā vispār strauji destabilizējas, it sevišķi stāvoklis Padomju Savienībā kopumā, mēs nevaram garantēt, ka mūsu republikas ekonomika ir tik stabila un netuvojas ja ne zināmam sabrukumam, tad vismaz krīzei. Šajā sakarā ļoti nopietni izvirzās jautājums par varu. Varbūt to tagad mums reprezentēs vietējā padome, bet, kā mēs zinām, rajona padome - tas ir cilvēku kopums, kurš ievēlēs savu priekšsēdētāju. Acīmredzot tieši priekšsēdētājs būs tas cilvēks, kam nāksies pārņemt partijas komiteju pirmo sekretāru - dažā vietā brīvprātīgi, dažā - ne visai brīvprātīgi - nodotās funkcijas un varu. Tā ir reāla atbildība par tautas saimniecības stāvokli konkrētā rajonā, konkrētā vietā. Es nedomāju, ka tas būs viegls pienākums. Un, lai šo pienākumu varētu drošāk un autoritatīvāk veikt, jaunievēlētie Balvu rajona padomes deputāti, tie deputāti, kuri grupējušies ap Lauksaimnieku savienību un Latvijas Tautas fronti, ierosina: dot tiesības līdz ar Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu vēlēšanām organizēt rajonā tiešas rajona padomes priekšsēdētāja vēlēšanas. Šim priekšlikumam ir savas negatīvās un savas pozitīvās puses. Par pozitīvajām mēs jau runājām, negatīvā ir tā, ka šāda rīcība varot sadārdzināt vēlēšanu procesu, varot radīt papildu grūtības, ja notiek pārvēlēšanas. Izteiktas arī bažas, īpaši sakarā ar prezidenta vēlēšanām, ka šie cilvēki uzurpēšot varu ja ne republikā, tad vismaz rajonā. Šajā sakarībā iesakām šajā punktā sekojošu papildinājumu: pēc rajona padomes sesijas lēmuma, kas apstiprināts ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu, var notikt tiešas rajona padomes priekšsēdētāja vēlēšanas.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds deputātei Tamārai Savickai.

 

T.Savicka (Rīgas 31.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Priekšlikums par tiešām padomes priekšsēdētāja vēlēšanām ir saņemts ne tikai no Balvu rajona. Darba kārtības punktā “Dažādi jautājumi” šāds priekšlikums iekļauts arī no Madonas rajona. Madona ir atsūtījusi dokumentus savlaicīgi, un, kā jau teicu, šis jautājums tiks izskatīts. Tā kā Balvu rajona dokuments iesniegts pirms sesijas sēdes sākuma un ar to neesam paguvuši iepazīties, varbūt būtu lietderīgi to izdarīt un izskatīt šo jautājumu kopā ar Madonas priekšlikumu.

 

Priekšsēdētājs.Taču mums ir jāpieņem lēmums. Mēs atļāvām Jūrmalas pilsētai tiešas priekšsēdētāja vēlēšanas. Vēlēšanu nolikumu viņi saskaņoja ar Centrālo vēlēšanu komisiju un organizēja tiešas vēlēšanas. Tad saprotat: no padomē ievēlētajiem deputātiem, biedri Šļakota.

 

No zāles. No jebkuriem izvirzītajiem kandidātiem. Izvirza noteiktā kārtībā, teiksim, organizācijas...

 

Priekšsēdētājs. Viņš acīmredzot pēc tam kļūst deputāts. Viņu tikai vēlēs visi iedzīvotāji. Jūrmalā mēs tā atļāvām.

Es domāju, ka tagad jābalso par vispārējo kārtību. Ja rajonos grib eksperimentēt, tas jādara atsevišķi.

Godātie deputāti! Mums jāapzinās, ka par šiem diviem rajoniem jāpieņem atsevišķs lēmums. Mēs pieņēmām lēmumu par eksperimentu Jūrmalā. Tas noritēja vairāk vai mazāk veiksmīgi. Varbūt nedosim pašreiz vērtējumu, jo mums nav precīzas šīs procedūras efektivitātes analīzes, ir tikai atšķirīgi viedokļi presē, bet šāds eksperiments bija, un tas notika vēlēšanu gaitā. Pašreiz ir jāizstrādā visa vēlēšanu tehnoloģija, jānosaka laiki, termiņi un tā tālāk.

Ir šāds priekšlikums: mēs pieņemam kopēju lēmumu, bet jautājumu par Madonu un Balviem izskatām atsevišķi. Kopējā lēmumā dodam vispārēju traktējumu, bet to, ka var rīkoties tā vai citādi, mēs nemaz neesam formulējuši, tā īsti apsprieduši, diez vai mums vispārējā lēmumā to tagad vajadzētu darīt. Kā jūs domājat, biedri deputāti?

Mēs nenoraidām nedz balvēniešu, nedz madoniešu iesniegumu, bet kopējā lēmumā pagaidām neliekam. Vai pret šo formulējumu vēl ir kādi iebildumi? Nav.

Pēc padomes lēmuma padomes priekšsēdētājs var tikt atbrīvots no pamatdarba. Prezidija sastāvā, ko vada padomes priekšsēdētājs, ietilpst pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji, kā arī citi deputāti. Deputātam Kramiņam ir kas piebilstams? Vārds deputātam Atim Kramiņam.

 

A.Kramiņš. Es ļoti atvainojos, es gribētu atgriezties pie iepriekšējās rindkopas.

 

Priekšsēdētājs. Mēs to atļaujam, bet jūs saņemat piezīmi.

 

A.Kramiņš. Cik man zināms, dažas padomes vēlas atbrīvot no pamatdarba nevis priekšsēdētāju, bet priekšsēdētāja vietnieku. Varbūt mēs varam nākt pretim un pieņemt šādu lēmumu: priekšsēdētāju vai viņa vietnieku.

 

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Genadijam Loskutovam.

 

G.Loskutovs. Biedri, es uzskatu, ka šis formulējums jāpasaka juristiem. “Pēc padomes lēmuma padomes priekšsēdētājs var tikt atbrīvots no pamatdarba.” No kāda pamatdarba? Padomē? Ideja ir saprotama, bet ne viss ir juridiski pareizi uzrakstīts. “Atbrīvot no pamatdarba pēc padomes lēmuma” - var nodomāt, ka padomē atbrīvots - te ir tāds “kāzu ģenerāļa” efekts. Tas ir pirmais.

Otrais. “Pēc padomes lēmuma padomes priekšsēdētājs var tikt atbrīvots no pamatdarba.” bet ja padomes priekšsēdētājs ir kolhoza priekšsēdētājs un kolhoznieki viņu neatbrīvo? Ir nepieciešams juridiski precīzs formulējums. Jāpasaka, ka priekšsēdētājs var būt gan štata, gan ārštata darbinieks.

 

Priekšsēdētājs. Bet, biedri Loskutov, te tā arī rakstīts: var tikt atbrīvots no pamatdarba. Šis ir vēlēts amats, pamatdarbs katram no mums ir. Dažam gan nav, dažs visu laiku dzīvo vēlētos amatos.

Juridiski ņemsim vērā jūsu piezīmes, bet būtība ir skaidra.

Jums ir oficiāli iesniegumi. Vai jums, deputāt Kramiņ, ir oficiāls iesniegums no padomes? Tātad jūsu priekšlikums ir: pēc padomes lēmuma padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var tikt atbrīvoti no pamatdarba. Ko šai sakarībā domā citi deputāti? Mēs nepārkāpjam nekādus likumus, mēs tikai paplašinām padomes iespējas rīkoties. Tas nav priekšlikums, tas ir papildinājums. Balsosim. Kas par? Paldies. Vairākums. Tātad labojums tiek pieņemts.

Paziņoju pārtraukumu uz 25 minūtēm.

 

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas PSR augstākās Padomes priekšsēdētājs

deputāts A.Gorbunovs.

 

Priekšsēdētājs. Turpināsim apspriest lēmumu par Latvijas PSR likumu projektiem par vietējo pašvaldību un ar republikas vietējo tautas deputātu padomju orgānu izveidošanu saistīto organizatorisko jautājumu izlemšanu. Nākamā rindkopa: “Padomē ievēlē izpildkomitejas priekšsēdētāju un pēc viņa priekšlikuma apstiprina priekšsēdētāja vietnieku, sekretāru un izpildkomitejas locekļus. Izpildkomitejas locekļu skaitu nosaka padome pēc izpildkomitejas priekšsēdētāja priekšlikuma.” Vai ir kādas iebildes, priekšlikumi? (No zāles runā.) Jā, šeit ir vienskaitlī. Tātad vienkārši kļūda. Apstiprina priekšsēdētāja vietniekus. Tālāk tekstā mēs runājam pa vietniekiem, nevis par vietnieku. Krievu valodā esot pareizi. Tātad iebildumu nav.

Nākamā rindkopa: “Padomes deputātiem, kas apstiprināti par priekšsēdētāja vietniekiem, sekretāru un izpildkomiteju locekļiem, jānoliek savas deputātu pilnvaras.” Vai ir iebildumi?

 

No zāles. Mūsu vainas dēļ divi vārdi izlaisti - deputātu pilnvaras “šajā padomē”.

 

Priekšsēdētājs. Papildinām “šajā padomē”. Vairāk papildinājumu un iebildumu nav? “Rajona padomes noteiktā budžeta ietvaros padomju izpildkomitejas izveido nodaļas, pārvaldes un citus darba orgānus, apstiprina to štatus, saskaņā ar likumdošanu nosaka darba samaksas līmeni to darbiniekiem.” Arī nav iebildumu. Jāpapildina, lai visur būtu vienveidība: “rajoni, pilsētas”. 2. “Ņemot vērā, ka redakcijas komisija par Latvijas PSR likumu projektiem par vietējo pašvaldību turpina saņemt piezīmes un priekšlikumus likumu projektu pilnveidošanai, uzdot redakcijas komisijas (priekšsēdētājs M.Dubra) kopā ar darba grupu (priekšsēdētājs A.Čepānis) turpināt izstrādāt likumu projektus līdz galam un iesniegt tos galīgai izskatīšanai Latvijas PSR Augstākās Padomes piecpadsmitajai sesijai 1991.gada februārī.” Redakcionālus labojumus varbūt izstrādāsim, jo šeit ir gan “līdz galam”, gan “galīgai”, kaut kā apvienot abus vārdus vajag. Vai principiāli iebildumi ir? Nav. Vārds deputātei Mārītei Rukmanei.

 

M.Rukmane. Attiecībā uz pēdējā punkta redakciju man ir jautājums komisijai, kas izstrādāja šo likumu projektu. Neesmu tikusi skaidrībā par priekšlikumu, kas vairākkārt izskanēja iepriekšējā sesijā. Mums pašreiz Rīgā nav skaidrības par rajonu padomju darbu. Vai būs speciāls likums, kas noteiks Rīgas pilsētas pašvaldību, vai arī jāapmierinās ar to, kas pašreiz likuma projektā ir teikts vienā no pirmā panta rindkopām, ka Latvijas PSR likums par pilsētu pašvaldību noteiks arī republikas galvaspilsētas un Rīgas rajona pašvaldību. Ja paliek tā, ka netiek izstrādāts atsevišķs likumprojekts par Rīgas pašvaldību, tad ir jāsaka, ka šobrīd likuma projektā par pilsētas pašvaldību nav nekur teikts, ka rajona padome ir pašvaldības orgāns. Šī pretruna beidzot ir jānovērš, jo rajona padomes tagad ir ievēlētas un ir uztrauktas, kā tālāk strādās, ja par viņu, tā teikt, likumīgajām tiesībām nekas konkrēts netiks noteikts. Varbūt komisija var paskaidrot, vai tiks izstrādāts tālāk šis likuma projekts vai veidots atsevišķs, bet es gribu zināt, ko pēc šīs sesijas atbildēs rajona deputātiem.

 

Priekšsēdētājs. Lūdzu. Kaut gan organizatoriski pareizi būtu uzdot uzreiz visus jautājumus, kamēr tribīnē ir priekšsēdētājs. Tagad priekšsēdētājs desmitreiz kāpj tribīnē, desmit reizes nāk deputāti un tāda staigāšana paņem veselu stundu. Lūdzu.

 

M.Dubra. Piezīme ir pareiza. Un komisijas, apspriežot likumu projektus, bija tādās domās, ka jāizskata arī Rīgas pilsētas statuss, varbūt atsevišķi, tāpat Rīgas pilsētas rajonu padomju statuss. Šai sakarībā mēs galīgo lēmumu neesam pieņēmuši. Varbūt jāveido divi varianti, papildinot likumu projektus, iekļaujot tajos atsevišķus pantus, kas attiecas uz Rīgas pilsētu un Rīgas pilsētas rajoniem, ņemot vērā, ka Rīga ir Latvijas PSR galvaspilsēta, apzinoties tās nozīmi kultūras, ekonomikas, zinātnes jomā. Varbūt jābūt atsevišķam likumam, kurā paredzētas arī Rīgas rajonu padomju funkcijas un tiesības. Patlaban galīgu atbildi komisija dot nevar, laikam jātiek skaidrībā līdz nākamajai sesijai.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Šis lēmuma projekts nav pretrunā ar jūsu izvirzīto priekšlikumu, tāpēc balsosim par lēmumu kopumā. Vai ir vēl kādas citas piebildes bez tā, ko mēs jau esam apsprieduši? Nav. Tad balsosim par lēmumu kopumā. Kas par? Paldies, vairākums, lūdzu neskaitīt. Kas pret? lūdzu, saskaitiet. Pret - nav. Kas atturas? Arī nav. Tātad lēmums ir pieņemts, varētu domāt, vienbalsīgi, kaut gan kāds varēja arī nebalsot. Tomēr katrā ziņā ar balsu vairākumu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir “Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) 6., 7. un 49.pantu”. Vārds redakcijas komisijas priekšsēdētājam deputātam Visvarim Milleram.

 

V.Millers (Rīgas 5.vēlēšanu apgabals).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! 1989.gada 28.decembrī četrpadsmitās sesijas sākumā Augstākā Padome pirmajā lasījumā pieņēma Latvijas PSR Konstitūcijas 6., 7. un 49.panta jaunu redakciju, vienlaikus pirmajā lasījumā tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Komunistiskās partijas darbību Latvijas teritorijā. 31.decembrī šie dokumenti bija publicēti presē, un visi deputāti, darba kolektīvi un atsevišķi pilsoņi guva iespēju izteikt savu viedokli par šiem dokumentiem. Kā redakcijas komisijas priekšsēdētājam man ir pienākums komisijas vārdā pateikties visiem deputātiem, kolektīviem, atsevišķiem pilsoņiem, kuri ir devuši savus priekšlikumus apspriešanas gaitā. Augstākās Padomes sēžu laikā redakcijas komisija turpināja savu darbu, pilnveidojot Latvijas PSR Konstitūcijas 6., 7. un 49.panta redakciju. Pirmkārt, mēs noskaidrojām sabiedrisko domu šajā jautājumā. To mēs darījām, analizējot vēstules, telegrammas, kuras saņēma Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs. Otrkārt, mēs turpinājām rediģēt 6., 7. un 49.pantu un Deklarācijas tekstu. Kopumā no pagājušā gada beigām Augstākās Padomes Prezidijs ir saņēmis 185 vēstules ar vairākiem tūkstošiem parakstu, telegrammas un rezolūcijas. Tāds skaits fiksēts vakar pulksten 18.00. Vēstules turpina pienākt, tādēļ ne visas ir apspriestas komisijas sēdēs.

Izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, Augstākās Padomes Prezidijam ir atsūtījuši savus priekšlikumus mainīt 6., 7. un 49.panta saturu Ventspils un Alūksnes rajonu tautas deputātu padomes, desmit Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti, Latvijas Juristu biedrības otrais kongress, Latvijas Tautas frontes Dome. Gribu atzīmēt, ka redakcijas komisijas darbā aktīvi piedalījās Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns un viņa vietnieks Ivars Godmanis. Latvijas PSR Konstitūcijas 6.panta pārskatīšanu pieprasījuši astoņu rajonu partijas komiteju plēnumi, 38 partijas pirmorganizācijas. No 185.vēstulēm tikai trijās no ražošanas apvienības VEF, no ražošanas apvienības “Radiotehnika” komunistu grupām un Mangaļu kuģu remontu rūpnīcas - izteikts priekšlikums jautājumu par Konstitūcijas 6.pantu izskatīt tad, kad to ierosinās partijas kongress, vai vispār nepārskatīt. Pēc projekta publicēšanas laikrakstos saņemta 41 rakstiska atsauksme, divas atsauksmes pa telefonu, četras atsauksmes no vēsturniekiem - profesora Dribina un citiem - ar ierosinājumu precizēt Deklarācijas projektā partijas nosaukumu. Pirmajā lasījumā pieņemto Konstitūcijas 6., 7. un 49.panta redakciju atbalsta 32 vēstulēs. Minēšu dažus piemērus. Ražošanas apvienības “Latvijas mežs”, zvejnieku kopsaimniecības “Boļševiks”, ražošanas apvienības “Latvenergo”, projektēšanas institūta “Ceļu projekts”, Rīgas starprajonu gāzes saimniecības ražošanas un ekspluatācijas pārvaldes “Rīgas gāze”, Limbažu rajona kolhoza “Draudzība” darba kolektīvi, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūta 217 darbinieki, centra “Poligrafservis” 58 darbinieki, Gulbenes rajona Tautas izglītības nodaļas partijas atklātā sapulce, Ventspils ceļu būvniecības 8.remontu pārvaldes partijas atklātā sapulce un Liepājas Piena kombināta komunisti, Latvijas Tautas fronte ražošanas apvienībā “Kompresors” un Vagonrūpnīcas grupas, Lapmežciema nodaļas dome, Rūjienas grupa un citi. Divi rakstiski priekšlikumi saņemti no Latvijas PSR deputātiem Rodes un Solovjova. Deputāta Rodes priekšlikums pateikt, ka mums jau pastāv daudzpartiju sistēma, ņemts vērā 6.panta redakcijas pilnveidošanas gaitā. Līdzīgi ierosinājumi bija biedru Briedes, Ružas, Ziemeļa un citu vēstulēs. Deputātu Rodes, Solovjova un atsevišķu pilsoņu, to skaitā pilsoņa Malnieka priekšlikums 6., 7. un 49.pantā lietot terminu “sabiedriskās un sabiedriski politiskās organizācijas”, tika daudzkārt apspriests kā redakcijas, tā arī Konstitūcijas komisijas sēdēs. Tā kā tādā gadījumā vajadzētu runāt arī par citiem sabiedrisko organizāciju veidiem - par biedrībām, radošajām savienībām utt., komisijas ir nolēmušas 6., 7. un 49.pantā minēt tikai sabiedriskās organizācijas, jo tās ietver sevī visus pārējos organizāciju veidus. Deputāta Rodes priekšlikums par 49.panta papildināšanu ir ņemts vērā, papildinot 6.pantu ar papildu variantu, kuru jūs, biedri deputāti, saņēmāt. Deputāta Solovjova priekšlikums iekļaut 6.pantā vārdus “Latvijas Komunistiskā partija” arī ir ietverts jaunajā šā panta redakcijā. Tādi paši priekšlikumi ir saņemti arī no Drudžas, Briedes un citiem, kā arī no Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja. Tika apspriests arī pilsoņa Malnieka priekšlikums lietot Latvijas PSR vietā “Latvijas Republika”, kuru mēs nevarējām pieņemt, jo mūsu republikas nosaukums ir Latvijas PSR. Komisija nepieņēma arī pilsoņa Malnieka priekšlikumu lietot terminu “politiskās partijas” vārda “partijas” vietā. Daudzu citu valstu konstitūciju analīze rāda, ka visur lietots termins “partijas”, nevis “politiskās partijas”. Pilsones Blukas priekšlikums par to, ka valstij nav uzliekams pienākums radīt apstākļus visām organizācijām to programmu izpildei, arī ir ievērots 49.panta otrajā daļā. Konstitūcijas 6., 7. un 49.panta jaunā redakcija rūpīgi tika izanalizēta Latvijas Kompartijas CK biroja sēdē 9.janvārī. Apspriešanas gaitā šo pantu tekstā, kā arī Deklarācijā tika izdarīti redakcionāli labojumi. 10. un 11.janvārī Konstitūcijas 6., 7. un 49.pantu un Deklarācijas tekstu apsprieda redakcijas un Konstitūcijas komisijas sēdē. Pēc daudzu stundu ilgas apspriešanas tika pieņemtas jaunas redakcijas, kuras mēs piedāvājām jūsu, biedri deputāti, uzmanībai. Gribu atzīmēt, ka komisijas darbs, neskatoties uz diskusijām, dažādiem viedokļiem, beidzās ar vienprātīgu Konstitūcijas pantu un Deklarācijas projekta pieņemšanu jaunajā redakcijā. Gribu atzīmēt, ka pēc PSRS tautas deputāta Jura Bojāra priekšlikuma 6.panta tekstā dots arī šī panta papildu variants. Strādājot pie Deklarācijas, redakcijas komisija izmantoja vēsturnieku, arī profesora Dribina priekšlikumus, veidojot Deklarācijas pēdējo redakciju. Redakcijas komisija saņēma arī Latvijas Sociālistiskās strādnieku partijas 20.kongresa delegāta Āboliņa vēstuli, kurā viņš apstrīd tēzi, ka Latvijas Komunistiskā partija ir 1904.gadā dibinātās partijas tiesiska mantiniece. Taču visi dokumenti un fakti liecina par to, ka Latvijas Komunistiskā partija ir 1904.gadā dibinātās partijas tiesiska mantiniece. Divas vēstules saņēmu dažas minūtes pirms sēdes, un tās komisijas sēdē nav izskatītas. Pensionārs Liepiņš 6. un 49.pantā ierosina uzsvērt, ka partijas un sabiedriskās organizācijas veidojas uz brīvprātības principiem. Es uzskatu, ka šo principu visas organizācijas atspoguļo savos statūtos un nav nozīmes to vēlreiz atkārtot Konstitūcijā, turklāt tas ir izdarīts 7.panta pašreizējā redakcijā. Otra vēstule saņemta no Rīgas pilsētas dažu partijas pirmorganizāciju sekretāriem.

Vēstulē ir ierosinājums 6.pantā uzsvērt, ka visas sabiedriskās organizācijas un partijas, kuras tiek dibinātas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, jāreģistrē kārtībā, kādu nosaka speciāla republikas likumdošana. Tām savā darbībā, kas pamatojas uz statūtiem, reglamentu vai nolikumu, jāievēro Latvijas PSR Konstitūcija un republikas likumi. Man šķiet - uzsvērt to, ka visām sabiedriskajām organizācijām ir jāreģistrējas un statūtu tēzēm jāatbilst republikas Konstitūcijai, ir lieki. Mēs šeit runājam par to, ka mūsu sabiedriskās organizācijas un partijas darbojas tādā kārtībā, kāda noteikta Latvijas PSR Konstitūcijā un republikas likumos. Domāju, ka šo priekšlikumu nav nepieciešams ņemt vērā.

7.pantā labojumu autori ierosina uzsvērt, ka sabiedriskās organizācijas uz līdztiesīgiem pamatiem piedalās republikas politiskajā, saimnieciskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Attiecībā uz šo priekšlikumu var izvirzīt šādu iebildi: visas sabiedriskās organizācijas acīmredzot vienādi aktīvi nepiedalīsies republikas politiskajā, saimnieciskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, jo saskaņā ar saviem statūtos izvirzītajiem uzdevumiem tās ar šiem jautājumiem nenodarbojas vienādā mērā.

49.pantā vēstules autori ierosina izdarīt sekojošu ierakstu: “Partijām un citām sabiedriskajām organizācijām valsts kā pārstāvniecības, izpildvaras un tiesiskās varas orgāns garantē to brīvu darbību atbilstoši šo organizāciju programmām. Statūtiem vai reglamentiem.” Uzskatu, ka tas ir pārāk sarežģīts formulējums, kāds nedrīkst būt Konstitūcijā. Mēs šeit atsaucamies uz valsti vispārīgi, bet ar kādiem saviem orgāniem tai ir jānodrošina, jāgarantē šo organizāciju darbība, par to šeit runāt nav nepieciešams.

No šīs vēstules autoriem ir saņemts vēl viens priekšlikums par to, ka šis likums stājas spēkā vienlaicīgi ar Latvijas PSR likumu par partijām un citām sabiedriskajām organizācijām Latvijas PSR. Tātad vēstules autori ierosina atlikt šā likuma spēkā stāšanos līdz tam laikam, kamēr nebūs izstrādāts likums par sabiedriskajām organizācijām un partijām.

Domāju, ka gaidīt šo likumu pieņemšanu nav nepieciešams. Šos jautājumus var atrisināt jau tagad saskaņā ar tām pilnvarām, kādas Latvijas PSR Konstitūcija piešķir Augstākajai Padomei.

Ņemot vērā priekšlikumus, es uzskatu, ka mēs varam apstiprināt 6., 7. un 49.1.panta un Deklarācijas redakciju, kāda tā piedāvāta jums, biedri deputāti. Atsevišķi ir jālemj jautājums par 6.panta papildinājumu. Tas jums ir izsniegts. Paldies par uzmanību.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, būsim konsekventi - uzdosim visus jautājumus tūlīt, ja kaut kas nav skaidrs par tām izmaiņām, kuras ir izdarījusi komisija pirmā lasījuma tekstā, kā arī par iesūtītajiem variantiem. Mēs joprojām saņemam priekšlikumus, turklāt interesantus priekšlikumus, bet grūti tos uzreiz komentēt. Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu - deputāts Zigurds Osmanis.

 

Z.Osmanis. Jautājums deputātam Milleram attiecībā uz Deklarācijas tekstu. Priekšpēdējā rindkopā teikts, ka 1940.gadā pēc VK(b)P CK lēmuma tā tika iekļauta VK(b)P sastāvā. Vai komisijai izdevās sameklēt pašu Centrālās Komitejas Politbiroja lēmuma tekstu?

 

V.Millers. Mēs šo jautājumu vairākkārt apspriedām redakcijas komisijā, arī vēl vakar. Protokols laikam nav atrasts. Varbūt biedrs Loskutovs var kaut ko šajā jautājumā teikt. Pagaidām šo dokumentu nav.

 

Priekšsēdētājs. Tā. Lūdzu - PSRS tautas deputāts Viktors Avotiņš.

 

V.Avotiņš. Kādi motīvi ir tam, ka Kompartija īpaši izcelta 6.pantā?

 

V.Millers. Jā, arī šo jautājumu mēs apspriedām un uzskatām, ka Komunistiskajai partijai jāpakļaujas Konstitūcijai un visiem likumiem tāpat kā visām pārējām sabiedriskajām organizācijām un partijām.

 

No zāles. Kāda jēga viņu tur minēt?

 

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, diskutēt nevajag. Uzdodiet jautājumu, pierakstieties debatēs, šeit rinda ir liela, un es jums došu vārdu. Jūs atbildējāt? Paldies. Lūdzu - PSRS tautas deputāts Alfrēds Rubiks.

 

A.Rubiks. Man ir tāds jautājums, biedri Miller! Kādēļ šodien izdalītais teksts atšķiras no tā, par kuru mēs vakar vienojāmies komisijā? 49.pantā bija mans priekšlikums, ko komisija ņēma vērā. Šodien tā šeit nav. Runa bija par to, es lasu: “Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības apvienoties partijās un citās sabiedriskās organizācijās, kas neizvirza mērķus un kuru praktiskā darbība nav vērsta uz to, lai vardarbīgi gāztu” - izlaisti šie vārdi.

 

V.Millers. Ja jums ir šāds priekšlikums, mēs varam tagad to apspriest un pieņemt. Kas attiecas uz Konstitūcijas komisijas sēdi, cik atceros, toreiz šis priekšlikums netika nobalsots.

 

Priekšsēdētājs. Nē, te ir jābūt skaidrībai, tāpēc es īsi paskaidrošu. Tātad sesija iekļāva darba kārtībā jautājumu, izveidojām savu komisiju, komisija sāka darboties, un Visvara Millera vadībā tā darbojas arī pašreiz. Pirmo lasījumu izskatījām, papildinājām, vienu vārdu sakot, komisija strādā nepārtraukti. Vakar bija sanākusi arī Konstitūcijas komisija. Konstitūcijas komisija mums ir pastāvīga, un, ja tiek gatavotas izmaiņas Konstitūcijā, gluži dabiski, ka deputātiem vajag zināt arī Konstitūcijas komisijas attieksmi. Vakar Konstitūcijas komisija gan nebija sanākusi pilnā sastāvā. Mums nebija nosacīts vairākums, bet ar balsu vairākumu mēs tādu papildinājumu akceptējām. Tas ir jūsu zināšanai - to akceptēja Konstitūcijas komisija.

 

V.Millers. Jā, nu tad mēs varam pielikt to teikuma daļu.

 

Priekšsēdētājs. Jo tas izriet no teiktā, precīzāk raksturo lietas būtību. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav.

 

N.Golodovs (Liepājas 124.vēlēšanu apgabals).

Kāpēc tāda steiga? Varbūt būtu labāk pieņemt šo likumu pēc tam, kad būs pieņemts likums par partijām? Jo vairāk tāpēc, ka tagad, kā jūs teicāt, nāk papildmateriāli un likumi? Es ierosinu šo likumu pieņemt pēc tam, kad būs pieņemts likums par partijām.

 

V.Millers. Šis jautājums jāizšķir deputātiem, taču jāņem vērā, ka 28.decembrī mēs pieņēmām likumu pirmajā lasījumā. Un tad netika izteikti nekādi principiāli iebildumi pret piedāvāto likumu projektu apstiprināšanu otrajā lasījumā četrpadsmitās sesijas turpinājumā. Izpildot šo Augstākās Padomes uzdevumu, redakcijas komisija likumu projektus pārstrādāja, ievērojot gan iedzīvotāju, gan dažādu kolektīvu domas, un tagad iesniedz jums izskatīšanai. Tas, vai šie likumu projekti tiks pieņemti šodien vai ne, ir atkarīgs no jums.

 

A.Aļeksejevs. Biedri Miller, sakiet, lūdzu, vai jūs uzskatāt šos labojumus par nozīmīgiem?

 

V.Millers. Es nezinu, par kādiem labojumiem jūs runājat.

 

A.Aļeksejevs. Par tiem, kas attiecas uz šiem pantiem, arī par 6.pantu.

 

V.Millers. Vai jūs runājat par tekstu, kas bija publicēts presē, vai par to, kas ir Konstitūcijā?

 

A.Aļeksejevs. Es runāju par tiem grozījumiem, kuri tagad tiek piedāvāti.

 

V.Millers. Jā, es uzskatu, ka tie patiesi ir nozīmīgi labojumi. Tos pieprasa republikas sabiedrība, es minēju pierādījumus - mums ir gan vēstules, gan dažādas rezolūcijas, kurās pieprasīti šie labojumi.

 

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, bet, man liekas, pašreiz nevajadzētu sākt diskusiju. Katrs labojums ir vērā ņemams. Vai tas ir tāds vai citāds labojums - vai tas ir būtiski, biedri Aļeksejev?

 

A.Aļeksejevs. Piedodiet, es šo jautājumu neuzdevu nejauši. Es gribēju dzirdēt profesora domas. Ja tas ir nozīmīgs labojums, tad saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju jautājums jāizšķir referendumā. Vai par sabiedriskās domas izpausmi var uzskatīt tos dažus tūkstošus parakstu, kas ir viņa rīcībā?

 

V.Millers. Es negribu piekrist šādai jautājuma nostādnei, jo nekur Konstitūcijā tā nav teikts. Arī Latvijas PSR Konstitūcija netika pieņemta referenduma ceļā, to apsprieda un pieņēma Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā 1978.gadā, un visi labojumi, kas šajā Konstitūcijā izdarīti tās pastāvēšanas laikā, ir pieņemti Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijās. Pagājušajā gadā mēs vairākkārt izdarījām labojumus visdažādākajos Konstitūcijas pantos un nekādu referendumu nerīkojām. To neparedz pati Latvijas PSR Konstitūcija.

 

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Pirms mēs sākam debates, te vismaz manā praksē ir tāds neparasts gadījums: divi deputāti, kuri nepiedalās sesijā, ir uzrakstījuši vēstules. Viens no viņiem ir deputāts Ojārs Kārkliņš no 244.vēlēšanu apgabala. Vēstulē viņš motivē, kāpēc nevar piedalīties sesijā, un lūdz paziņot - ja šajā dienā notiks balsošana par Konstitūcijas 6., 7. un 49.panta izmaiņām, viņš savu balsi nodod par izmaiņām publicētā redakcijā. Man ir arī vairāki citi šādi paziņojumi. Acīmredzot pamatā ir tas, ka profesors Plotnieks kādreiz ar mūsu palīdzību ieviesa aizklātu balsoanu vietējo padomju vēlēšanās. Mūsu reglamentā nav tādas iespējas un tiesību deputātiem atsūtīt savu balsi, tāpēc mēs laikam pieņemsim zināšanai, bet skaitīt, vismaz es tā domāju, nevaram. Kā, lūdzu? Te vēl ir vēstule, tomēr man liekas, nebūtu visai ērti tās nolasīt, jo cilvēki izsaka savu personisko attieksmi, zināmā mērā ir bijuši personiski saistīti ar šo 6.pantu un kaut kādā veidā tas ir iespaidojis viņu darbību utt. Ja nu var nelasīt, tad vienīgi profesora un akadēmiķa Kalnbērza beidzamo rindkopu, nelasot visu pārējo. Viņš izsakās tā. “Kāds pazīstams dzejnieks reiz ir teicis: ko tu esi paslēpis, tas pieder citam, ko tu esi atdevis, tas ir tavs. Jo ātrāk mēs nodosim vai, pareizāk sakot, - izmetīsim vēstures mēslainē 6.pantu, jo ātrāk mēs iekarosim tiesības būt par vēstures avangarda spēku.”

Kā dzirdējāt, attieksme ir izteikta tā, kā to ir vēlējies pats akadēmiķis un profesors. Tagad par runātājiem. Ir lūgums izteikt savu attieksmi pret otro lasījumu. Vai jūs procedūras jautājumā, biedri Bojār? Kā, lūdzu - pret to, ko es lasu? Ja jūs esat speciāli uzrakstījis zīmīti, pēc tam ceļat roku vēl, es nezinu, kā rīkoties. Jūs esat pieteicies gandrīz visos darba kārtības jautājumos. Kā, lūdzu? Nē, pagaidiet, jūs esat pieteicies. Es atvainojos, ja esmu pārkāpis jūsu tiesības.

Tātad liels lūgums visiem - nesākt no gala diskusiju, kura ir jau notikusi. Mēs, neskatoties uz dažādiem viedokļiem, tomēr esam nonākuši pie viena viedokļa par lielu balsu vairākumu - pat ne ar divām trešdaļām, bet vēl lielāku. Mēs nonācām pie tā, ka mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Bet, ja mēs sāksim no gala runāt par to, cik svarīgi vai cik nesvarīgi būt 6.pantam Konstitūcijā, manuprāt, tas būs ne visai pareizi. Mēs esam izteikuši savu attieksmi pret 6.pantu ar pirmo lasījumu. Tagad šeit ir projekti. Jau izteikts viens priekšlikums, un tas guvis Konstitūcijas komisijas atbalstu. Tas ir priekšlikums, kuru izteica biedrs Rubiks. Lūdzu - kādi vēl ir priekšlikumi?

Pirmais runās deputāts Aivars Goris. Pēc tam pieteikšanās kārtībā - deputāte Ļubova Zīle.

 

A.Goris (Vangažu 285.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti un godātie radioklausītāji! Mana attieksme pret šiem Konstitūcijas labojumiem ir visnotaļ pozitīva, un, balsojot par tiem, mēs tikai apliecinām savu apņemšanos demontēt administratīvi komandējošo sistēmu ekonomikā, politikā, ideoloģijā, veidot Latvijā tiesisku valsti, kurā vara patiešām pieder padomēm un kurā nevienai politiskajai partijai un sabiedriskajai organizācijai nav konstituētu privilēģiju.

Taču es gribēju pāris vārdu teikt par to, ka šo labojumu pieņemšana, kam ir principiāls raksturs mūsu Konstitūcijā un mūsu politiskajā dzīvē, saistās ar sabiedriskās domas orientāciju. Pirmssesijas atmosfērā ne mazums ir diskutēts šis jautājums, izteikts daudz konstruktīvu priekšlikumu, taču diemžēl ēnā palika viens būtisks faktors, proti, Latvijas PSR Augstākās Padomes - mūsu parlamenta partijas grupas pozīcija, partijas grupas viedoklis. Diemžēl mūsu partijas grupas apspriedes netika ne translētas, ne atspoguļotas presē, un tādēļ plašākai sabiedrībai nav zināms, ka tieši pēc partijas grupas iniciatīvas šis jautājums tika iekļauts darba kārtībā, tāpat kā jautājums par Latvijas suverenitātes deklarāciju. Mēs, bez šaubām, katrs pēc savas sirdsapziņas šodien balsosim par šīm izmaiņām, taču domāju, ka mums visiem - arī šeit klātesošiem komunistiem - ir savi kopēji principi un varbūt pēc šodienas balsošanas rezultātiem, un es ceru, ka vairākums balsos par grozījumiem Konstitūcijā, mums būtu mērķtiecīgi publiski pateikt visai partijas organizācijai, pateikt savai tautai trīs šādas domas.

Pirmkārt, kāpēc mēs balsojam par šiem grozījumiem Konstitūcijā, otrkārt, ka šie grozījumi nebūt nenozīmē Latvijas Kompartijas politisku demobilizāciju, un, treškārt, kādus mēs redzam savas darbības turpmākos virzienus jaunā tiesiskā atmosfērā. Varbūt šīs domas var izteikt parlamenta partijas grupas paziņojuma formā, varbūt to var izteikt arī Latvijas Kompartijas nākamajā plēnumā, kurā nepieciešams detalizēti šo jautājumu iztirzāt. Par to acīmredzot ir vērts padomāt; es ierosinu kādā no pārtraukumiem mūsu deputātu partijas grupā apspriest jautājumu, vai mums ir nepieciešams šādu paziņojumu pieņemt un publicēt.

Un pēdējais tīri redakcionālas dabas jautājums attiecībā uz 6.panta redakciju. Tā kā šobrīd mums nav likumu, kas reglamentē partiju un sabiedrisko organizāciju darbību, vai ir pareizi ierakstīt, ka Komunistiskā partija un citas partijas un sabiedriskās organizācijas darbojas Latvijas PSR Konstitūcijā un citos republikas likumos noteiktajā kārtībā. Jo mēs nezinām šādus likumus, un es nevaru balsot par likumu, kuru neesmu lasījis un neesmu redzējis. Varbūt tāpēc pagaidām, kamēr mums šādu likumu nav, būtu mērķtiecīgi aprobežoties tikai ar to, ka partija un sabiedriskās organizācijas darbotos Latvijas PSR Konstitūcijas noteiktajā kārtībā.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Runās deputāte Ļubova Zīle.

 

 

Ļ.Zīle (Rīgas 8.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Mēs arvien vēl spriežam par Konstitūcijas 6., 7. un 49.panta izmaiņām. Tauta sen šo jautājumu ir izlēmusi pozitīvi. Es gribētu atbildēt biedram, kurš šodien izvirzīja jautājumu par referendumu. Šis referendums jau ir noticis. Mēs esam nosebojuši, pārāk vēlu mēs sākam domāt par referendumu.

Vienprātīgi ir izteiktas domas par to, ka šis pants jāizslēdz no Konstitūcijas. Es gribētu pateikt, ka tādas ir daudzu partijas organizāciju domas. Es atļaušos pakavēties pie šī jautājuma, jo tas ir ļoti svarīgs. Man iznāca būt 29 auditorijās, 9 partijas organizācijās un ļoti daudzās partijas rajonu komisiju organizētajās diskusijās. Un tās organizācijas, kuras gribu nosaukt, vienpusīgi atbalstīja, lūdza un prasīja - kad tiks grozīts Konstitūcijas 6.pants? Es daru zināmu komunistu ierosmi, kas izskanēja kolhozos “Ezerciems” un “Allaži”, agrofirmā “Mālpils”, Mālpils ciema padomē, Ropažos, Daugavpils pārvietojamā mehanizētajā kolonnā, kā arī Ventspilī, Cēsīs, Valmierā, Rīgas, Tukuma, Kuldīgas, Daugavpils, Ogres, Jelgavas partijas aktīvos, kur notika diskusijas. Visi šie cilvēki - tur bija pulcējušies partijas pirmorganizāciju sekretāri - lūdza Augstākās Padomes sesiju šo jautājumu izlemt pozitīvi. Diskusijas dalībnieki pārliecinoši ieteica mainīt partijas lomu padomju sabiedrības politiskajā struktūrā, atceļot partijas monopolfunkcijas sabiedrībā, tas ir, grozīt Konstitūcijas 6.pantu.

Es gribētu izteikt savus priekšlikumus attiecībā uz dažiem redakcijas labojumiem, un tie būtu šādi: 6.pantā vārdus “Latvijas Komunistiskā partija” lieku priekšā svītrot, jo iespējams, ka mums Konstitūcijā šo nosaukumu nāksies tuvākajā laikā samainīt. Var gadīties arī tā. Un tas nav noslēpums. Tāpēc lieku priekšā šādu tekstu: “Partija un sabiedriskās organizācijas” - un tālāk kā tekstā.

7.pantā lieku priekšā otrajā rindiņā šādu tekstu: “Partijai un citām sabiedriskajām organizācijām ir tiesības saskaņā ar saviem statūtiem ar savu biedru starpniecību piedalīties sabiedriski politisko un saimniecisko uzdevumu risināšanā.” Tādā gadījumā, ja to neieliekam, mēs šinī tekstā atkal apstiprināsim monopoltiesības. Bez tam es gribētu teikt dažus vārdus par Deklarāciju. Man šķiet, ka pirmais punkts varētu būt šāds: “Latvijas Komunistiskā partija ir”, tālāk visu svītrot līdz vārdiem “izveidota grūtā cīņā par savu brīvību, sociālo un nacionālo atdzimšanu”.

Nākamais priekšlikums. Trešajā rindkopā, kas sākas ar 1906.gadu, beidzamajā rindiņā ierosinu krievu valodā, tas ir ielikts iekavās, izsvītrot vārdu “????”. Tāda nosaukuma dokumentos nav. To sauc tāpat kā latviešu valodā par Latvijas Sociāldemokrātiju. Bez tam vēl nākamajā rindkopā, kur sākas teksts “pēc mazinieku izslēgšanas”, mēs atkal domājām tāpat, kā kādreiz esam domājuši, ka partijai un tieši Komunistiskajai partijai un boļševikiem vienmēr piederējusi patiesība, tāpēc šinī tekstā vajadzētu teikt - nevis pēc “mazinieku izslēgšanas”, bet pēc “mazinieku aiziešanas”, mēs no vēstures tagad to zinām, tāpēc vajag runāt nevis par viņu izslēgšanu, bet gan par aiziešanu. Tādi ir mani priekšlikumi papildinājumam.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Biedri Bojār, vienu mirkli, lai jums nav jāstāv pie tribīnes.

Tātad, ja esmu jūs pareizi sapratis, mēs pašreiz apspriežam nevis pašu koncepciju, bet priekšlikumus un papildinājumus. To, kas šeit ir ierakstīts, mēs vai nu akceptējam, vai noraidām. Tas ir viens moments. Otrs - deputātiem ir jāsaprot: ja noraidām, tas ir skaidrs, bet, ja mēs liekam priekšā citus formulējumus, tad tiem jābūt nodrukātiem un tie tūlīt jāiesniedz komisijai, jo ar tiem ir jāstrādā, šie plenārie labojumi ir jāpavairo un visiem jāizsniedz. Tik vienkārši - es gribu tā vai citādi - nevar. Tā mēs nevarēsim apspriest, tā ir apspriešanas elementārā gaita, tāpēc, lūdzu, ņemiet to vērā. Kam ir tādi priekšlikumi?

Tagad runās PSRS tautas deputāts Juris Bojārs.

 

 

J.Bojārs.

Es gribētu uzreiz sākt ar Konstitūciju. Es uzskatu, ka darbs, kas izdarīts šo Konstitūcijas labojumu sagatavošanā, ir ļoti liels un ļoti svarīgs un tam ir būtiska nozīme mūsu republikas politiskajā dzīvē. Tāpēc savu uzstāšanos gribu sākt ar to, ka aicinu cienījamos deputātus balsot par šo tekstu kopumā un pēc tam apspriest varbūtējus labojumus, nelielus papildinājumus. Jo visumā teksts ir līdzsvarots un vakar pie tā vēl tika pielikts ļoti liels papildu darbs. Vakar un arī šodien mēs jau dzirdējām, ka viens otrs deputāts uzstājās un lika priekšā visu to lietu atlikt līdz kaut kādiem labākiem laikiem, līdz kaut kādai stabilizācijai, un kā krievs saka “????????? ??????”.

Es domāju tā: ja notikumi pārējās sociālistiskajās valstīs nevienam nav devuši nekādu mācību, tad vispār tiem cilvēkiem nav ko darboties politikā. Pārkārtojumi jāizdara mums pašiem, turklāt tik ātri, cik tas vien ir iespējams.

Varbūt var atstāt visu, kā ir, nekas jau it kā briesmīgs nenotiktu, jāteic, ka PSKP vadošajā lomā sevi nav attaisnojusi. Par to liecina ne vien mūsu veikali, bet arī mūsu demokrātijas līmenis.

Kam vēl ir paši principiālākie jautājumi? Kāpēc mums jāpieņem šie labojumi? Visupirms. Ja mēs esam nodomājuši uzcelt tautvaldību, tad vienas partijas monopols valsts politikas noteikšanā ir pilnīgā pretrunā ar tautvaldības principu. Vienas partijas monopols valsts politikas noteikšanā ir pilnā pretrunā ar lozungu “Visu varu padomēm”, un, ja mēs gribam beidzot atgriezties pie šī lozunga, tad, bez šaubām, mums ir jākoriģē 6.pants. Un tikai šīs vienas partijas varas monopols ir novedis pie drausmīgām varas uzurpācijām, pie ļaunprātībām un masu represijām. Mēs zinām, ka politisko mācību vēsture, kāda ir pasaulē un kas aptver visas civilizācijas un visas sabiedrības, liecina par to, ka sabiedrība normāli var attīstīties tikai domu daudzveidības apstākļos. Bet kā šo domu daudzveidību lai sasniedz? Mēs zinām, ka nebūt nav zaudējusi savu vērtību Ļeņina tēze par to, ka sociālo slāņu politisko gribu var noskaidrot tikai ar politisko partiju starpniecību. Līdz ar to, ka sabiedrība nekad nav bijusi, nevar būt un nekad nebūs viendabīga, daudzpartiju sistēma ir absolūti neizbēgama. Partija saskaņo savu politiku kopējo nacionālo mērķu sasniegšanai parlamentārisma ietvaros. Līdz ar to mums jānonāk pie slēdziena, ka izveidot normālu parlamentārismu, kas atbilstu šīsdienas kritērijiem un prasībām, bez daudzpartiju sistēmas un bez vienas partijas monopola likvidēšanas nav iespējams. Demokrātisku sabiedrību iespējams uzcelt vienīgi brīvas, demokrātiskas politisko spēku sacensības apstākļos. Es pat domāju, ka Komunistisko partiju neizdosies atveseļot, ja tai nebūs veselīgas konkurences politiskajā arēnā.

Vakar mums šeit atgādināja to, ka vienā sabiedrības daļā pašlaik aktuāls kļūst lozungs “Padomes bez komunistiem!”. Es domāju, ka šis lozungs ir visnotaļ nedemokrātisks, tas izslēdz visu politisko partiju brīvu sacensību politiskajā arēnā un it sevišķi parlamentā. Šis lozungs ir ne vien nedemokrātisks, bet arī vienkārši negodīgs, jo automātiski it kā izslēdz iespēju, ka komunistu vidū varētu būt izcilas, tautas uzticības cienīgas personības. Divas pēdējās vēlēšanas to absolūti nepierāda. Un patiesībā šī lozunga vienīgais mērķis ir ar negodīgiem līdzekļiem izslēgt no spēles visus spēcīgākos pretendentus, demokrātiski domājošus komunistus, kuri ikdienā pierāda savu kompetenci. Tātad vēlreiz pret likumprojektu. Mana attieksme pret to ir visnotaļ pozitīva, es uzskatu, ka tas ir vajadzīgs, ka mēs nedrīkstam šodien neko vairs atlikt, taču man ir pavisam mazas piebildes. Mēs vakar iekļāvām jaunu tēzi, kuru jūs redzēsit 6.pantā 5.rindiņā “un nevar izpildīt valsts varas orgānu funkcijas”. Šai tēzei ir ārkārtīgi svarīga, principiāli politiska nozīme, jo, kā jūs zināt, partijas aparāts un it sevišķi augstākais partijas aparāta ešelons patiesībā uzurpēja valsts varas orgānu funkcijas. Tā jāpapildina ar vārdiem “un pārvaldes”, jo, kā mēs zinām, arī visā Padomju Savienībā ir jau atteikušies no prakses pieņemt kopējus Ministru Padomes un Centrālkomitejas lēmumus, kuriem agrāk bija normatīvo aktu raksturs. Tā kā no šīs prakses esam jau atteikušies, mums pēc vārdiem “valsts varas” jāieliek “un pārvaldes”. Un ir vēl viens priekšlikums, kurš vakar, atzīšos jums, netika pieņemts, par šo priekšlikumu nebalsoja, taču es gribētu iepazīstināt ar to. Ir jau vēl viena problēma: mūsu partija ir monopolizējusi ne tikai varu, bet arī kompetenci izstrādāt valsts politiku. Tāpēc es uzskatu par absolūti pareizu apstākļos, kad valsts politiku izstrādā un nosprauž parlaments, papildināt šo frāzi un pabeigt ar vārdiem: “un nevar izpildīt visas valsts varas un pārvaldes orgānu funkcijas un pretendēt uz priekšrocībām valsts politikas formulēšanā”.

Kāpēc tas tik svarīgi? Agrāk šī monopolloma bija Komunistiskajai partijai, bet jau tagad rodas jaunas sabiedriskas organizācijas, arī uz šī monopola lomas. Protams, šādas pretenzijas izslēdz brīvu politisku spēli mūsu sabiedrībā.

Vakar vēl izskanēja priekšlikumi, saskaņā ar kuriem mēs gribējām 49.pantā uzskaitīt, kādas politiskas partijas nevar darboties Latvijas PSR teritorijā, taču mēs nospriedām šo jautājumu atlikt līdz likuma “Par partijām un sabiedriskajām organizācijām” izstrādāšanai un atstāt tikai tēzi, ka nevar darboties partijas, kuras aicina gāzt pastāvošo valsts iekārtu vai izvirza citus antikonstitucionālus mērķus.

Es vēlreiz aicinu jūs balsot par šo projektu kopumā un izskatīt iestarpinājumus “un pārvaldes” un frāzes nobeigumā “un pretendēt uz priekšrocībām valsts politikas formulēšanā”.

 

Priekšsēdētājs. Paldies.

Jūs neesat pierakstījies, biedri Plotniek. Un, zināt, es jums teikšu atklāti: ar visu cieņu izturoties pret jūsu ieguldījumu mūsu likumdošanā, mēs nevaram pēc izskatīšanas komisijās no gala sākt juristu diskusiju, kurai jāseko visai zālei un pēc tam tūlīt arī jābalso. Izteiktie ierosinājumi atspoguļo izvirzīto mērķi un darbību. Tas varētu būt papildinājumā. Es gribētu jautāt jums, mūsu godātie juristi: vai šis lēmums ir pretrunā ar tiem jautājumiem, kurus jūs izvirzāt šeit. Tas nav pretrunā, es par to esmu pārliecināts un varu atbildēt jūsu priekšā un visu republikas iedzīvotāju priekšā, bet, ja mēs tagad sāksim katrs savā redakcijā veidot šos pantus, nu, tad ceļš ir skaidrs, kurp mēs iesim šodien. Mēs taču ar lielām grūtībām izveidojām šo variantu, un tur arī nāca klāt 6.pants, kas mums nebija, pie tam ne tikai tajā aspektā, par kuru runāja komisijas priekšsēdētājs, bet bija arī citi momenti, kāpēc mēs tā uzrakstījām, bet es tomēr negribētu jums piekrist un turpināt diskusiju par šo izmaiņu. Es nenoliedzu: ja ir pretēji viedokļi, un tādi ir, es nekādā gadījumā negribu iegrožot jūsu darbību, rīcību un vēl jo vairāk izvēli balsošanā, bet man nezin kāpēc šķiet, ka mēs atkal virzāmies uz to pusi, uz kuru vairākums tomēr negrib iet. Bet vai tad jāorientējas pēc mazākuma? Vārds deputātam L.Vītolam.

 

L.Vītols (Vaiņodes 228.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti, kolēģi. Es pilnīgi pievienojos priekšsēdētāja domām, ka šodien nebūtu nekādas nozīmes izvērst plašu diskusiju par šo tēmu, kas būtībā ir ļoti skaidra, un mēs varētu tāpat kā pirms divpadsmit gadiem, kad šo Konstitūciju apstiprinājām un pieņēmām 6., 7. un 49.pantu, vienprātīgi nobalsot par šiem labojumiem un pavadīt to ar ilgiem nerimstošiem aplausiem, kā tas ir fiksēts stenogrāfiskajā pierakstā, taču šķiet, ka tik vienprātīgi mēs visi nobalsot nevarēsim, tas ir viens, un arī aplausi tagad tiek stingri reglamentēti. Atļaujiet man izteikt dažus aspektus par Konstitūciju kā tādu. Mēs dzīvojam un strādājam tagad pēc Brežņeva Konstitūcijas, mūsu valstī gan nav pieņemts autoru vārdos saukt likumdošanas aktus, kā tas ir daudzās citās pasaules zemēs. Bet tomēr tautā ir pazīstama Ļeņina Konstitūcija, Brežņeva Konstitūcija, Staļina Konstitūcija. Tātad mēs dzīvojam un strādājam, un gribam virzīt pārbūvi pēc Brežņeva Konstitūcijas, pēc dziļāko stagnācijas gadu Konstitūcijas. Katrā ziņā tas ir liels paradokss un nav saprotama to PSRS tautas deputātu nostāja, kas balsoja par to, lai šī Konstitūcija pēc iespējas stingri būtu ievērota un lai nebūtu nekādu noviržu. Tādā nolūkā tika izveidota Konstitūcijas uzraudzības komiteja. Pēc manām domām, nu ir uzlikti tādi kā rāmji, varētu sacīt, mūsu pārbūvei. Tādēļ visi labojumi, ko mēs šeit darām republikā, manuprāt, ir ļoti vajadzīgi, un līdz šim tie visi, un es domāju, ka arī šis, ko mēs šodien pieņemsim, ir virzīti pārbūves gultnē. Otrs aspekts, ko es gribēju atgādināt, ieskatoties tajās pašās stenogrammās, ir tas, ka Konstitūcijas komisijas priekšsēdētājs toreiz 9.sasaukuma 8.ārkārtējā sesijā gandrīz kā pašu galveno uzsvēra to, ka mūsu Konstitūcija pilnībā atbilst PSRS Konstitūcijai. Šinī sesijā bez Konstitūcijas komisijas priekšsēdētāja uzstājās vēl 17 operatori, un visi, izņemot 6, kas acīmredzot tanī laikā vēl nebija politiski pietiekami nobrieduši, 1-5 reizes minēja ģenerālsekretāra Brežņeva vārdu. Ziņojumā viņš tika pieminēts 17 reizes. Visi minētie runātāji vismaz vienu rindkopu veltīja Brežņeva braucienam pa Sibīriju un Tālajiem Austrumiem, ziņojumā šiem notikumiem bija veltīta vesela lappuse. Acīmredzot šis pasākums bija tiešā sakarā ar toreiz pieņemamo Konstitūciju, ja tāda brauciena nebūtu, varbūt Konstitūciju pieņemt nevarētu. Noslēgumā tika nosūtīta apsveikuma, es pasvītroju, apsveikuma telegramma ģenerālsekretāram Brežņevam. Ar ko gan varēja apsveikt ģenerālsekretāru, pieņemot republikas Konstitūciju, - acīmredzot ar 6. un tam līdzīgiem pantiem. Šos divus aspektus, cienījamie kolēģi, es neminēju tādēļ, lai kādu attaisnotu vai attaisnotos, bet tādēļ, lai, izskatot labojumus 6., 7. un 49.pantā, mēs nepieietu šai vecajai redakcijai ar pārliecīgu cieņu, jeb, varētu sacīt, pat ar bijību, bet lai mēs objektīvi novērtētu situāciju, kāda bija tanī laikā. Es vēl gribu atkārtot to, kas daudzās runās jau tika teikts iepriekšējās sesijās. Ar šīm izmaiņām Konstitūcijā mēs nevienu ne apvainojam, ne ievainojam, ne aizvainojam, gluži otrādi, šis lēmums, ko mēs pieņemsim, atbilst gan 19.partijas konferences nostādnēm, gan LKP rīcības programmai. Un vēl es gribu uzsvērt: ja nu kāds tomēr būtu nodomājis balsot pret šiem labojumiem, tad viņam, manuprāt, ir jāsaprot tas, ka šinī brīdī viņš netieši balso pret virzību nodot visu varu padomēm, jo nekādā ziņā nav savienojamas divas lietas: visa vara padomēm, un kaut kam vēl - galvenais virzīšanas spēks un valsts kodola funkcijas. Runājot par lēmuma projektu, es gribētu pievienoties tiem, kas jau izteica domu, ka 6.pantam acīmredzot objektīvāka un korektāka redakcija bija 1.variantā, tanī, ko mēs pieņēmām iepriekšējā sesijas daļā, un tas bija publicēts presē, jo nav nekādas vajadzības lieku reizi starp citām partijām uzsvērt Komunistisko partiju, principā tas neko nedod, bet uzmanīgs lasītājs un vērotājs to uzskata par turēšanos pie salmiņa. Un diezin vai 49.pantā vajadzēja rakstīt “citus konstitucionālus mērķus”, šis jēdziens ir gaužām plašs.

 

Priekšsēdētājs. Mazai izziņai. Jūs esat nepareizi sapratis. Tur bija ierakstīti nevis citi mērķi, bet gan mērķi un praktiskā rīcība.

Deputāts Gusarovs (83.vēlēšanu apgabals) uzrakstījis sekojošu zīmīti, un manos pienākumos ietilpst to nolasīt un likt uz balsošanu. “Ierosinu pārtraukt debates un izteikt savu attieksmi, personāli balsojot.”

Deputāts Terehovs lūdz divas minūtes. Mums bija tāda kārtība, ka pēc debašu pārtraukšanas divas minūtes mēs vienmēr atļāvām izteikties kolēģiem, kuri vēlējās paust savu attieksmi pret apspriežamo jautājumu.

Vispirms par to, lai pārtrauktu debates. Kas par? Vairākums, un es arī pievienojos. Kas pret? Viens. Tātad ar balsu vairākumu debates pārtrauktas. Vārds deputātam Terehovam.

 

U.Terehovs.

No cienījamā komisijas priekšsēdētāja Visvara Millera ziņojuma es sapratu, ka nevienu Rīgas pilsētas partijas komiteju sekretāru kluba iesniegto priekšlikumu komisija nav pieņēmusi. Šis klubs apvieno vairāk nekā 50 procentus Rīgas pilsētas partijas organizācijas biedru. Tāpēc pretēji komisijai es tomēr lūdzu godājamo priekšsēdētāju organizēt balsošanu jautājumā par otrā punkta iekļaušanu šajā likumā. Visu, kas mums šeit uzrakstīts, apziniet ar pirmo punktu, bet otro punktu formulēt tā, ka šis lēmums stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas PSR likumu par partijām un citām sabiedriskajām organizācijām. Kāpēc? Kāds ir mūsu mērķis, izdarot šodien grozījumus apspriežamajos pantos? Sniegt republikā ieviešamajai daudzpartiju sistēmai tiesisku pamatojumu. Ja mēs šos grozījumus šodien izdarīsim, balsojot par tiem, vai mums izdosies nodrošināt tiesiskus apstākļus daudzpartiju sistēmas eksistencei? Domāju, ka ne. Tāpēc, ka veidosies attiecības starp partijām un valsti, starp pašām partijām, veidosies attiecības starp partijām un atsevišķiem pilsoņiem. Šīs attiecības obligāti ir tiesiski jāregulē.

Tāpēc es ierosinu šodien pieņemt pašu likumu, bet ar labojumu, ka tas stājas spēkā pēc tam, kad republikā tiks pieņemts likums par partijām. Lūdzu balsot manu priekšlikumu.

 

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aleksandram Drīzulim.

 

A.Drīzulis.

Cienījamie deputāti! Es gribu parādīt šo krājumu “LK kongresu, konferenču un CK plēnumu rezolūcijas un lēmumi” sakarā ar apgalvojumu, ka Latvijas “meņševiki” vienkārši aizgāja no partijas, bet netika izslēgti. Ja apskatīsim šo krājumu un izlasīsim lēmumus, kas tika pieņemti 1918.gadā nelegālajā partijas konferencē, tad redzēsim, ka tur nav runa par kaut kādu aiziešanu, bet gan par izslēgšanu no partijas. Nelasīšu visu rezolūciju, tikai minēšu tās virsrakstu: “Latvijas Sociāldemokrātijas attiecības pret viltus sociālistiem.” Un šo krājumu ir izdevis jūsu institūts.

 

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, virzīsimies uz priekšu konstruktīvi, jo drīz būs starpbrīdis. Kāda situācija ir izveidojusies? Patlaban ir tāda situācija, ka jābalso vārdiskā jeb personālā balsošanā. Kā jūs redzējāt teleekrānos, Maskavā nekādu problēmu nav. Praktiski mēs visu laiku vārdiski balsojam, tikai žurnālistiem nav tiesību šos vārdus atklāt. Viņi gan var ar telekameru mūs vērot vai izteikt savus viedokļus, bet tā nav vārdiskā atklātā balsošana. Līdzko ir vārdiskā jeb personālā balsošana vai, krieviski sakot, “????????? ???????????”, tūlīt tā ir atklāta gan presei, gan televīzijai, gan radio, pie tam nevis nodrukājot visus sarakstus, kā to laikraksts “Sovetskaja Molodjož” it sevišķi praktizē. Faktiski šī vārdiskā personālā balsošana ir vairāk domāta atklātībai, konkrēti presei, radio un televīzijai. Jo mēs jau šeit tāpat visu darām atklāti teleekrānu un radioklausītāju priekšā. Es domāju, ka šajā sakarībā nekādu jautājumu nevar būt. Tā mēs balsosim pirmo reizi, un mums īstas pieredzes nav. Kaut gan aparāts šim brīdim ir gatavojies. Jūs saņemsit lapas, uz kurām jūs izteiksit savu viedokli, es ceru, ka viņi atnesīs un man arī parādīs to lapu. Pirms mēs balsojam par tādu vai citādu variantu, mums jābūt skaidrībā, kāda būs organizatoriskā puse. Es domāju, ka attiecībā uz morālo atbildību mums nekādu jautājumu nav. Biedre Streļča, lūdzu, atnāciet un parādiet, kā jūs domājat organizēt vārdisko balsošanu. Cilvēkiem vispirms ir jāredz, kā mēs to darīsim. Biedri Bērziņ, jūs esat gatavs paskaidrot, lūdzu, nāciet. Lūdzu, paskaidrojiet, dodiet jaunu reglamentu. Uzdodiet man šeit jautājumus, mikrofoni ir ieslēgti, es visu laiku esmu ēterā. Tas, kā mēs balsosim, vārdiski jeb personāli vai atklāti, vienkārši paceļot roku, ir jānobalso. Lūdzu.

 

A.Bērziņš.

Personālā balsošana notiks šādā kārtībā: balsu skaitīšanas komisija ieņems vietas tur, kur no rīta visi deputāti reģistrējās, tur būs sagatavoti deputātu saraksti, tāpat kā priekš reģistrācijas, un katram deputātam tiks izsniegta šāda parauga lapiņa ar Augstākās Padomes Prezidija zīmogu. Balsu skaitīšanas komisijas loceklis uzrakstīs attiecīgā deputāta uzvārdu un vēlēšanu apgabala numuru, bet deputātam pašam uz šīs lapiņas ir jāuzraksta, kā viņš balso. Savu attieksmi viņš parāda, ierakstot vārdus - “par”, “pret” vai “atturas”. Jāieraksta tikai viens vārds un apakšā jāparakstās. Tajā pašā zāles stūrī, kur notika reģistrācija, notiek arī mūsu reģistrācija, būs urnas, kuras balsu skaitīšanas komisija pirms balsošanas pārbaudīs un aizzīmogos. Šajās urnās deputāti pēc tam iemetīs kartītes. Tad urnas tiks atvērtas, kartītes saskaitītas un pēc tam paziņoti rezultāti.

 

Priekšsēdētājs. Jums, protams, rodas jautājums. Gribēju tikai piebilst, ka balsošanas kārtība, kas mums tagad tiek likta priekšā, faktiski būs aizklātā balsošana, un tā atšķiras no vārdiskās balsošanas. Es lieku priekšā nobalsot atklāti te, zālē, visu priekšā, un tur apstiprināt arī vārdiski, tātad parakstīties un apstiprināt šo vārdisko pusi. Šī balsošana nebūs aizklāta, tā būs atklāta vārdiski, tikai pats process būs it kā aizklāts. Tajā pašā laikā, kad tiks ziņoti balsošanas rezultāti, pretī uzvārdam tiks ziņots, kā deputāts balsojis, jo uz kartītes ir uzrakstīts viņa uzvārds. Šāda balsošana būs atklāta, jo atklātums jau ir tas, ka pie balsošanas rezultāta tiek likts klāt uzvārds.

Paldies, bet tomēr viens biedrs, ja es nemaldos, deputāts Kudrjavcevs, izteica piezīmi, ka mūsu reglamentā tas nemaz nav paredzēts. Un šeit jāpiezīmē, ka jautājumu, ko izskata Latvijas PSR Augstākās Padomes sēdē, balso atklāti, paceļot roku. Nekas cits minēts nav. Biedri Cīruli, jūs šodien neesat runājis, varat nākt tribīnē. Jaunajā reglamentā mēs neesam izdarījuši tādas izmaiņas, kuras saistītas ar personālo jeb vārdisko balsošanu. Kādi priekšlikumi? Mēs kā augstākais spēks varam balsot par visu, pat par izmaiņām procedūrā, reglamentos un tā tālāk. Tāpēc es negribu jūs baidīt ar atnesto reglamentu un vēlreiz nolasīt to, kaut gan biedram Kudrjavcevam ir taisnība un ar viņa domām nerēķināties mēs nevaram. Bet, atklāti sakot, šaubas izsauc arī mūsu organizatoriskā puse ar vārdisko, atklāto un pēc tam aizklāto balsošanu. Jums tā neliekas? Tātad ir divi priekšlikumi, faktiski par atklāto nemaz nav jābalso, tas ir mūsu reglamentā. Tātad biedrs deputāts, ja es pareizi atceros, deputāts Gusarovs ierosina aizklāto balsošanu, vārdisko balsošanu. Kas par? Lūdzu balsot. Lūdzu, saskaitiet. Cik ir? 22 - par, tātad šis labojums jeb priekšlikums netiek ņemts vērā, jo par - vairākuma nav. Tātad “pret” un “atturas” skaitīt nevajag. Tā ar šo jautājumu daudzmaz konstruktīvi esam tikuši galā. Tagad nākamais jautājums. Būtiskākais ir priekšlikums, kuru lūdza nobalsot deputāts Terehovs. Lietas būtība ir tā, ka šis likums stāsies spēkā tad, kad būs pieņemts likums par partijām un sabiedriskajām organizācijām. Es lūdzu man aiz muguras nemitīgi nekomentēt. Jo man ir grūti saprast, ko zālē saka un ko man aiz muguras saka. Tātad tika minēti argumenti, ka pretējā gadījumā šo partiju un sabiedrisko organizāciju darbība var nonākt pretrunā ar mūsu reālo praksi. Manuprāt, mums šobrīd būtu vajadzīgs likums par partijām un sabiedriskajām organizācijām, kuras visas vajadzētu reģistrēt Tieslietu ministrijā. Tas ir mans priekšlikums, pareizāk sakot, Ministru Padomes priekšlikums, ka ar to vajadzētu nodarboties Tieslietu ministrijai, sekot statūtiem, programmām un tam, kā tās visas atbilst Konstitūcijai. Šo daļu no deputāta Terehova uzstāšanās es negribu nedz komentēt, nedz apstrīdēt, tā ir ļoti pareiza, bet otrajā daļā es tomēr gribētu iebilst. Pretrunā patlaban esam nonākuši mēs - partija, pirmām kārtām, ar reālo situāciju, kura pašreiz ir izveidojusies, jo, par galvenajiem 19.konferencē pasludinot tautvaldības principus, šai konferencē esam nonākuši pretrunā ar 6.pantu. Un tāpēc šodien, ja mēs atstājam gan vienu, gan otru, bet likums nestājas spēkā, es nevaru iedomāties, kādā veidā tad mēs darbosimies. Es tomēr uzskatu, ka tie ir pārejas perioda formulējumi un jaunajā Konstitūcijā noteikti būs precīzāki formulējumi. Esmu pārliecināts, ka gan profesora Bojāra, gan profesora Plotnieka radošā doma izdarīs savu pozitīvā veidā. Bet šis ir tāds pārejas perioda formulējums, kurš galvenokārt izsaka to, ka process ir sācies uz likumīgiem, uz konstitucionāliem pamatiem: visas sabiedriskās organizācijas un visas partijas savā sabiedriskajā darbībā ir līdztiesīgas, viss notiek likuma un Konstitūcijas ietvaros. Ja šo pantu nav, bet paliek 6.pants, tad mēs esam pretrunā paši ar sevi, bet, ja mēs sakām, ka tas stājas spēkā tad, kad būs tie likumi, tad nedarbojas šie divi panti, kurus mēs pievienojam 6.pantam, jo mēs ļoti labi saprotam, ko nozīmē 7.pants. Partijām un citām sabiedriskajām organizācijām saskaņā ar saviem statūtiem ir tiesības piedalīties politisko, saimniecisko, sociālo un kultūras jautājumu izlemšanā. Pie tam es nepiekristu deputātei Zīlei, ka tikai ar savu biedru starpniecību. Es pat domātu tā, ka ar savu politisko darbību un ne citādi. Arī 49.pants izskaidro, kā mums jārīkojas šajā situācijā. Te gan es tomēr lūgtu ņemt vērā Konstitūcijas komisijas ieteikumu, jo tas papildina mērķi un praktisko darbību. Jo nevar būt tā, ka izvirza mērķi, un visi konstatē - mērķis ir labs, bet praktiskā darbība ir pavisam citāda. Tāpēc Konstitūcijas komisija lūdz šeit pievienot tekstu “mērķi un praktiskā darbība nav vardarbīga”, un es lieku uz balsošanu deputāta Terehova iesniegto priekšlikumu.

 

I.Bišers. Es gribēju iebilst, ka tādā kārtībā jautājums par jebkura likuma spēkā stāšanos tiek nobalsots tikai pēc tam, kad likuma projekts ir pieņemts. Un pēc tam tiek vienmēr lemts, kā tas stājas spēkā. Tā kā vispirms kaut kāds likumprojekts ir jāpieņem, un tad tikai var lemt par tā stāšanos spēkā.

 

Prieksēdētājs. Jā, tā piezīme procedūras jautājumā.

 

S.Paljora. Jautājums ir par otro daļu. Kādā stadijā ir likuma par partijām un sabiedriskajām organizācijām izstrāde republikā?

 

Priekšsēdētājs. Apspriešanas stadijā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijā. Komisijas jau strādā ļoti ilgi. Jāsaka atklāti, kāpēc esam aizkavējušies. Tikai tāpēc, ka tuvākajā laikā PSRS Augstākajai Padomei vajadzēja pieņemt likumu par sabiedriskajām organizācijām un partijām. Lai gan esmu Augstākās Padomes loceklis, tomēr apgalvot to nevaru, jo orgāns ir koleģiāls. Bet tas šobrīd nav vissvarīgākais jautājums mūsu situācijā.

 

S.Paljora. Kādā gatavības pakāpē ir pats likums - 90 procenti, lai varētu jau apspriest? 70 procenti? Konkrēti - cik vēl jāstrādā?

 

Priekšsēdētājs. Likums nav vēl izskatīts Augstākās Padomes Prezidijā, un es nevaru vienpersoniski to izvērtēt. Es Prezidijā vienmēr pakļaujos vairākumam. Man šķiet, ka gatavības pakāpe ir pietiekoša, bet likuma par pašvaldību pieredze rāda, ka, tiklīdz mēs skaram praktiskus jautājumus, nevis teorētiskus, tā sākas grūts process. Un es esmu apmierināts, ka tas ir tā, tas nozīmē, ka top labs likums.

 

I.Kudrjavcevs. Reglamentā ir teikts, ka balsošana notiek atklāti, paceļot roku. Tad ir jāizdara grozījumi reglamentā.

 

Priekšsēdētājs. Divas minūtes lūdz PSRS tautas deputāts Lucāns.

 

J.Lucāns. Es par biedra Terehova ierosinājumu gribētu izteikt savu viedokli.

 

Priekšsēdētājs. Biedri Lucān, man izteica piezīmi, un man kā vadītājam nekādu kontrargumentu nebija, ka tas ir procedūras jautājums. Divi deputāti jau izteicās, ka vispirms jāpieņem likums, pēc tam - balsosim, kad tas stājas spēkā, un tad arī apspriedīsim biedra Terehova priekšlikumu. Es tā saprotu šo procedūru. Diemžēl mēs līdz pusdienai to neizdarījām un acīmredzot pašreiz ir pusdienas pārtraukums. Pēc pārtraukuma lūdzu visus vēlreiz obligāti reģistrēties.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs

deputāts A.Gorbunovs.

 

Priekšsēdētājs. Turpinām sesijas darbu. Vispirms vajadzētu balsot un reģistrēties. Precīzāk sakot, reģistrēsimies, paceļot savas balsošanas kartītes, lūdzu, saskaitiet. Skaitiet vēl vienu klāt. Cik? 257. Viens deputāts kaut kur kavējas, tas acīmredzot ir mandātu komisijas nopelns. Es jums nenolasīju visus iesniegumus un zīmītes, kuras ienākušas pēdējā brīdī vai pēdējā laikā, bet mūsu kolēģis deputāts Dambis zvanīja no slimnīcas, un es domāju: ir jāpasaka, ka viņš arī balso par 6.panta izslēgšanu. Taču to mēs pieņemam zināšanai, nevis balsu skaitīšanai. Domāju, ka mēs visi saprotam, kādā situācijā mēs pašreiz esam nonākuši. To laikam varētu raksturot šādi: vai nu mēs turpināsim debates un nemitīgi pilnveidosim, es gandrīz vai gribētu teikt “pilnveidosim” pēdiņās, kaut gan tā ir milzīgi liela atbildība - teikt šos vārdus. Jo kopumā var iznākt tā, ka mēs “pilnveidojam” to likumprojektu, ko otrajā lasījumā ir izstrādājušas komisijas un pie kura strādājuši daudzi cilvēki, un, ja mums šķiet, ka kāda vieta neskan tik labi, kā vajadzētu skanēt, tad tas ir arī zināma kompromisa rezultāts. viens no demokrātijas stūrakmeņiem taču ir ne tikai prasme iecietīgi uzklausīt cita viedokli, kas, protams, ir ļoti svarīgi, bet arī spert zināmus soļus viens otram pretī. Ja šī momenta nav, tad runāt par demokrātijas attīstību, es ceru, ka jūs to saprotat, nav nekāda pamata. Un tāpēc, manuprāt, ir divi varianti: vai nu mums kopumā jābalso par šo likumprojektu otro lasījumu, kuru iesniegusi komisija par 6., 7. un 49.pantu, - 49.pantā varētu būt redakcijas tipa labojums, bet to mēs pašreiz neapspriežam kā redakcijas labojumu - , vai jāturpina apspriest tos labojumus, kuri šeit ir iesniegti. Jāteic, ka daži kolēģi deputāti, vērtējot reālo situāciju, ir noņēmuši dažus priekšlikumus, arī mūsu, es domāju, visu cienītais profesors Bojārs. Tāpēc balsosim kopumā un tad par Deklarāciju atsevišķi. Attiecībā uz Deklarāciju vajadzēs vēlreiz skatīties, kas tur ir ar tiem vēstures faktiem. Vai jūs neiebilstat, ja es vadu tālāk mūsu rīcību tādā virzienā, kādā esmu to deklarējis.

Biedrs Vītols lika priekšā tomēr 49.pantā izslēgt “vai citus antikonstitucionālus mērķus”.

Citi biedri arī izteica priekšlikumus. Vai tad jūs nesaprotat, ka es tikko noformulēju mūsu attieksmi.

Acīmredzot sākt no gala man nevajadzētu, vai ne? Visiem bija iespēja darboties gan Konstitūcijas, gan šajā komisijā, tāpēc sākt no gala nav nozīmes. Kas par to, lai otrajā lasījumā pieņemtu komisijas piedāvāto likumprojektu, kurš jums ir izsniegts un ar kuru jūs esat iepazinušies? Balsosim. Lūdzu, saskaitiet. Neuztraucieties, skaitiet mierīgi, bet precīzi. 225. Likums ir pieņemts. Kas pret? Pret 9. Kas atturas? 20 atturas. Es vēlreiz atkārtoju: likums pieņemts, jo par to balsoja 225 deputāti. Lai pieņemtu, ir vajadzīgas 2/3 - 213 balsis. Tagad pāriesim pie Deklarācijas.

 

G.Loskutovs. Gribētu turpināt domu, ko izteica biedrs Osmanis. Faktiski vēlos viņu atbalstīt. Un izdarīt dažus grozījumus otrajā rindkopā no apakšas, kur teikts, ka 1940.gadā pēc VK(b)P CK lēmuma tā tika iekļauta Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas sastāvā. Vakar redakcijas komisijā un Konstitūcijas komisijā par to ļoti ilgi un detalizēti runāja. Strīdējās par to, vai ir tāds dokuments vai nav, kurš apliecinātu, kā tas bija, - vai partija ir iekļauta vai uzņemta Vissavienības partijas sastāvā. Mēs vienojāmies, ka mēģināsim saistīties ar PSKP Centrālo arhīvu, tā kā mūsu arhīvā nav materiālu. Bet nepilnas dienas laikā to izdarīt ir grūti. Es izskatīju esošos materiālus un varu teikt, ka Latvijas Komunistiskās partijas apcerējumu 3.sējumā, kur aptverts periods no 1940. līdz 1959.gadam (izdota izdevniecībā “Avots” 1980.gadā, redkolēģiju vadījusi Ļubova Zīle), 20.lappusē ir šādi vārdi: “Saskaņā ar VK(b)P CK 1940.gada 8.oktobra lēmumu Latvijas Komunistiskā partija tika uzņemta Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas sastāvā.” Un ir norāde uz avotu “PSKP vēsture” sešos sējumos. 5.sējuma pirmā grāmata, kura aptver laika posmu no 1938.gada līdz 1945.gadam. Izdevniecība “Politiskā literatūra”, Maskava, 1970.gads, 96.lappuse, te rakstīts: “1940.gada 8.oktobrī VK(b)P CK Politbirojs pieņēma lēmumu par Latvijas Kompartijas uzņemšanu VK(b)P sastāvā.”

Es šodien droši varu apgalvot, ka šis ieraksts atbilst tā perioda Politbiroja dokumentiem, un iesniedzu priekšlikumu vārdu “iekļauta” izņemt un aizstāt ar vārdu “uzņemta”, t.i., uzņemta VK(b)P sastāvā.

 

Prieksēdētājs. Kas vēl grib šai sakarā izteikt savu viedokli? Kā, lūdzu? (No zāles.) Biedri Drīzuli, vai jūs gribētu kaut ko šai sakarā teikt?

 

A.Drīzulis (no zāles nesaprotami).

 

Priekšsēdētājs. Starpība laikam ir. Ja iestājas, tad acīmredzot ir iesniegums un kāds kolektīva orgāna lēmums, un arī Politbiroja lēmums.

 

A.Drīzulis (no zāles).

 

Priekšsēdētājs. Turpmāk lūdzu jūs nākt pie mikrofona, lai būtu kārtībā dzirdamība un tulkojums. Vārds deputātam Milleram.

 

V.Millers. Man ir šāds priekšlikums: lai apietu šo aso situāciju un nesāktu diskusiju par šiem jautājumiem, ierosinu rakstīt: “1940.gadā pēc VK(b)P CK lēmuma tā sāka darboties Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas sastāvā.”

Tātad iesaku šādu formulējumu, jo mēs precīzi nezinām, kāds raksturs bija šim dokumentam VK(b)P CK Politbiroja lēmumā. Tādā veidā mēs varētu izvairīties no neprecizitātēm.

 

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Zīle.

 

Ļ.Zīle.

Es gribētu atbalstīt biedra Drīzuļa priekšlikumu. Mūsu institūta arhīvā nav tāda Centrālkomitejas iesnieguma, lai Latvijas Komunistisko partiju uzņem VK(b)P. Tāda dokumenta, bez šaubām, nav. VK(b)P lēmums ir bijis, un tas ir atspoguļots 6 sējumu vēsturē, un mēs to savā laikā esam citējuši. Es atbalstu to variantu, kas ir ierakstīts projektā, - atstāt “iekļaut”, tā, kā ir projektā.

 

Priekšsēdētājs. Paldies, vai vēl kāds vēlas izteikties? Tagad ir trīs varianti. Tātad pirmais variants, ko komisija piedāvā, - “tā tika iekļauta Vissavienības Komunistiskās partijas sastāvā”, otru variantu piedāvā deputāts Genadijs Loskutovs - “tā tika uzņemta”, un trešo variantu piedāvā deputāts biedrs Millers. Vai jūs runājat komisijas vārdā vai personiski savā vārdā? Redzat, kā mums iet, godātie deputāti, juristi savā starpā nevar izšķirt strīdu, mums jāizšķir balsojot, pie tam jāizšķir gandrīz vai minūtes laikā. Vēsturnieki savu strīdu nevar izšķirt, mums arī jāizšķir balsojot. Vārds deputātam F.Stroganovam.

 

F.Stroganovs (Mērdzenes 239.vēlēšanu apgabals).

Biedri deputāti! Mēs apspriežam šo vēstures jautājumu, zinot, cik daudz strīdu šodien rit attiecībā uz to vai citu vēstures aspektu. Izrādās, ka tie materiāli, kurus savulaik sagatavojis Latvijas Komunistiskās partijas vēstures institūts un kuriem mēs, deputātu absolūtais vairākums, ticējām, pēc kuriem mēs apguvām vēsturi paši un mācījām savus bērnus, nebalstās uz vēstures dokumentiem, ka šie materiāli tāpat vien ir nodrukāti un izdoti. Vai mēs šodien negribam labot vēsturi, balsojot, nevis noskaidrojot pašu vēstures faktu un izdibinot patiesību. Man šķiet, ka vēsturi nedrīkst taisīt balsojot. Vēsture ir jāatjauno tās absolūtajā patiesīgumā. Tāds ir mūsu uzdevums gan kā deputātiem, gan kā pilsoņiem, lai reizi par visām reizēm, ja nu mēs pie šī jautājuma apspriešanas esam ķērušies, tiktu atjaunota patiesība, lai nākamajām paaudzēm atkal nebūtu jāteic, ka mēs ar neatļautām metodēm esam taisījuši vēsturi, jo vēsturi taču netaisa, to rada. Tāpēc, manuprāt, šajā rindkopā mums nav nekādu morālu tiesību uz minējumu pamata ierakstīt vienu, otru vai trešo formulējumu, jo mēs taču nezinām, vai tā tika iekļauta, pieņemta vai iegāja sastāvā. To nedrīkst darīt pat Augstākā Padome, jo Augstākā Padome konstatē faktu, bet vēsturi nepārtaisa.

 

Priekšsēdētājs. Vārdu lūdz PSRS tautas deputāts Bišers. Lūdzu.

 

I.Biers.

Es pilnībā pievienojos iepriekšējam runātājam, ka pienācis laiks pateikt patiesību par vēsturi. Un, kaut arī mums šodien nav iespējams izdibināt visus dokumentus, ja šie dokumenti ir iznīcināti, tad tomēr ir iespējams pateikt taisnību, tā kā tas pēdējā PSRS tautas deputātu kongresā tika izdarīts ar Molotova-Ribentropa panta slepenajiem dokumentiem. Kas attiecas uz Latvijas Kompartijas iekļaušanu VK(b)P sastāvā, tad arī šeit mums ir pilnīga skaidrība, ka partiju var iekļaut un tās statusu var mainīt tikai ar šīs partijas kongresa lēmumu. Tā tas notika visu iepriekšējo pārmaiņu gadījumos, toreiz, kad partija iegāja Krievijas Sociāldemokrātiskās partijas sastāvā, kad tā izgāja no šī sastāva, kad notika visa dalīšana. Tas viss notika ar partijas kongresu lēmumiem. 1940.gadā Latvijas Komunistiskā partija šādu lēmumu nav pieņēmusi, tādu lēmumu nav pieņēmis ne partijas kongress, tas mums ir skaidri zināms, ne arī partijas Centrālā Komiteja. Arī tas ir vēsturei zināms. Tādu faktu, ka 40.gadā varēja būt kāds dokuments Politbirojam uz galda, ko bija parakstījis kāds no partijas vadītājiem, es pieļauju, varbūt to ar laiku noskaidrosim, - bet katrā ziņā tas nav juridisks pamats partijas ieslēgšanai VK(b)P sastāvā. Tā kā šajā ziņā mums ir pilnīga skaidrība: VK(b)P lēmums, ar kuru mūsu partija ieslēgta VK(b)P sastāvā, pieņemts, neprasot attiecīgā kompetentā partijas orgāna lēmumu. Pie tam es neredzu principiālu starpību starp to, vai tā ir ieslēgta, iekļauta, vai mēs rakstām “tā sāka darboties”, bet katrā ziņā es uzskatu, ka nekādā gadījumā nevar runāt par pieņemšanu, jo šajā gadījumā būtu jāpamato, ka partija šādu gribas aktu ir izdarījusi. Bet mēs tagad droši varam teikt, ka šāda akta nav. Tāpēc es domāju, ka jāizšķiras starp šiem diviem formulējumiem, bet nekādā ziņā nelietojot formulējumu “uzņemta”.

 

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Vagri.

 

J.Vagris.

Man nav sevišķi ērti runāt, jo es arī darbojos tanī komisijā. Mēs tur vienojāmies par to, kā biedrs Drīzulis teica, ka rakstīsim - iekļauta, bet tagad, kad mēs kopā skatāmies, iznāk, ka divreiz ir iekļauta. Iekļauta 1940.gadā ar VK(b)P plēnumu un 1952.gadā atkal iekļauta PSKP sastāvā, jo tad iznāk, ka vārds “iekļauta” attiecas gan uz vienu, gan uz otru gadu, bet divreiz iekļaut laikam gan nevarēja, tāpēc nu varbūt vienosimies par to kompromisa variantu, ko ieteica biedrs Millers: ka darbojās no tāda un tāda gada, darbojās VK(b)P sastāvā un no 1952.gada - PSKP sastāvā.

 

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam akadēmiķim Samsonam.

 

V.Samsons.

Tā kā rodas nevajadzīgi strīdi un, tiešām, ne mēs, nezinot dokumentus, šodien galīgi izlemsim, es tomēr atbalstītu profesora Millera formulējumu un lūgtu no šīm divām rindkopām izveidot vienu. Un tā skanētu tā: “Latvijas Republikas gados Latvijas Komunistiskā partija darbojās kā patstāvīga nelegāla politiska partija, bet kopš 1940.gada oktobra - Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas sastāvā, no 1952.gada - PSKP sastāvā.” Es domāju, ka tā mēs varētu pieņemt. Bet vēsturnieki lai sameklē dokumentus un fiksē.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai izbeigsim debates? Vai vēl kāds grib ko iebilst? Neviens negrib. Mūsu formulējumam jābūt tuvākam vēstures patiesībai. Tas ir tiesa, jo nu mēs sakām, ka vēsturei jābūt patiesīgai. Bet tos formulējumus šā vai citādi subjektīvi formulē cilvēki, un tāpēc, vai mēs to gribam vai ne, mums ir jāformulē no tā vēstures materiāla, kurš ir mūsu rīcībā. Vai mēs precīzi formulēsim vai neprecīzi, tas ir cits jautājums. Kādi fakti tad ir mūsu rīcībā? Par to nešaubās neviens, ka tāds VK(b)P Politbiroja lēmums ir bijis. To, vai ir bijuši iesniegumi un kādā līmenī, acīmredzot mūsu vēsturnieki būtu konstatējuši, ja kongress būtu bijis. Bet mums nav citu datu, no kuriem mēs varētu secināt, vai partija tika iekļauta vai tā iestājās pēc konferences vai amatpersonas lūguma. No šī viedokļa man šķiet, ka tuvāks tiem vēstures faktiem, kuri mums pašreiz ir zināmi, būtu formulējums: “sāka darboties VK(b)P sastāvā pēc VK(b)P biroja vai politbiroja lēmuma”. Te es piekrītu profesoram Bišeram. Pirms mēs izskatījām šos protokolu jautājumus, desmitiem institūtu strādāja ne tikai pie mums, bet visā zemē un aiz mūsu zemes robežām un nonāca pie tāda secinājuma, varbūt nākotnē arī tiks atrasti kādi dokumenti. Taču katrā ziņā skaidrs būs tas, ka nav nekāda pamata lietot formulējumu “iestāties”, ka pamatots ir formulējums: “tika iekļauta”. Mūsu šīsdienas formulējums nebūs pretrunā ar vēsturi pat tad, ja zinātnieki konstatēs, ka tika iekļauta. Tas īsumā un diezgan sasteigti par to, kas šeit tika izteikts. Deputāta Samsona ieteikumam ir sava loģika, bet mūsu attieksmi pilnībā tas neietver. Vismaz man tā šķita.

 

No zāles. ... Nesakām, ka izstājās...

 

Priekšsēdētājs.Man nav tiesību ar jums diskutēt. Jūs izteicāt viedokli, un man nav tiesību katru runātāju pārliecināt, tāpēc ka man jāvada mūsu kopējais darbs. Tātad balsosim un izteiksim savu attieksmi. Komisijas priekšlikums, kuru izteica komisijas priekšsēdētājs, ir šāds: sāka darboties VK(b)P sastāvā pēc VK(b)P biroja lēmuma. Pirms mēs balsojam, mums jāapzinās, kā teica deputāts Stroganovs, ka grūti strikti izteikt savu attieksmi pret lietu, kurā nav pietiekamu faktu.

 

A.Kalniņš. Es atvainojos, priekšsēdētāj, mana loģika ir šāda: jāņem vērā, ka pastāv neskaidrība vēsturiskos faktos, kurus nepieciešams izzināt, tas no vienas puses, bet, no otras puses, es nesaprotu, kāpēc parlamentā jāizskata tās vai citas partijas vēsture un jānoskaidro, kāda tā bijusi, kad dzimusi. Man liekas, ka ar to jātiek galā pašai partijai kongresā. Es domāju, nav ētiski prasīt no parlamentāriešiem, kuri nav partijas biedri, balsot par šīs partijas vēsturi. Tāpēc man šķiet, ka šis jautājums ir gluži lieks.

 

Priekšsēdētājs. Tā nu tas nepavisam nav. Es nebūt negribu teikt, ka mums jāskatās, kas notiek ziemeļos vai ziemeļaustrumos, vai kaut kur citur, un šeit apgalvot, ka, ja nu tur notiek tā, tad mums arī tāpat jādara. Bet, izsakot tik svarīgu jautājumu, kas attiecas uz 6.pantu, noslēgumā ļoti īsi gribētu vēlreiz teikt dažus vārdus par šo vēsturisko brīdi. Savu attieksmi izteiksim arī Deklarācijā. Par politiku nerunāšu. Varbūt tik tiešām mūsu uzdevums nav dot politiskus vērtējumus, bet izstrādāt tiesiskus aspektus, un tas ir ļoti svarīgi. Bet akadēmiķim Kalniņam kā PSRS tautas deputātam un valdības loceklim ir likumdošanas ierosinājumu tiesības. Tāpēc nav akadēmiķa priekšlikums jāliek uz balsošanu.

 

A.Kalniņš. Es neuzstāju, ka jābalso, es to teicu pārdomām.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad akadēmiķis Kalniņš atsauc savu priekšlikumu. Par citiem jautājumiem mums neradās lielas domstarpības, bet, ja kaut kas vēl precizējams Vēstures institūtā, tad dariet to. Tātad principiālu domstarpību mums nav. Kas grib iestāties par to, lai šī Deklarācija paliek tādā veidā, kādā tā ir jūsu priekšā? Tātad pirmā punkta sestā rindkopa skan: “1940.gadā pēc VK(b)P CK lēmuma tā tika iekļauta Vissavienības komunistiskās partijas sastāvā.” Kas par šādu formulējumu? Lūdzu balsot. Lūdzu, saskaitiet. Kas pret? 41. Kas atturas? 56.

Kas par to, lai šo rindkopu izteiktu sekojošā redakcijā: “sāka darboties VK(b)P sastāvā pēc VK(b)P CK biroja lēmuma vai politbiroja lēmuma”? Kas par? Paceliet balsošanas kartītes. Lūdzu, saskaitiet. 95. Kas pret? Paldies. Kas, lūdzu, atturas? Paldies. Tātad 155 balsis par pirmo variantu, tas ir pilnīgi pietiekami, lai pieņemtu šo lēmumu tādā redakcijā, kā to bija iesniegusi komisija. Lai kopumā pabeigtu izskatīt šo darba kārtības punktu jeb jautājumu bloku, neaizmirsīsim, ka mums vēl ir spēkā deputāta Terehova priekšlikums. Es atvainojos, man saka priekšā, ka mēs kopumā par Deklarāciju neesam balsojuši. Kas par šīs deklarācijas pieņemšanu, lūdzu pacelt roku. Paldies. Lūdzu, nolaidiet. Kas pret? Un atturas? Paldies. Deklarācija ir pieņemta kopumā. Tagad deputāta Terehova priekšlikums par šī likuma stāšanos spēkā. Tātad viņš izteica priekšlikumu savā un savu biedru vārdā par to, lai šis likums stātos spēkā tad, kad būs likums par partijām un sabiedriskajām organizācijām. Kā jūs atceraties, mēs tad nedevām vārdu PSRS tautas deputātam Lucānam. Tāpēc viņš tagad šajā sakarā var izteikt savu viedokli. Lūdzu, es jums dodu vārdu.

 

 

J.Lucāns.

Mani ārkārtīgi pārsteidz šī vilcināšanās, kas notiek ap Konstitūcijas 6.pantu. Papriekš mēs to ņemam divos lasījumos. Tagad izdomājam, ka ir vajadzīgi vēl kaut kādi likumi, un, kad sāksim pieņemt šos likumus, tad izrādīsies, ka vecā Konstitūcija nav derīga un jāpagaida, kamēr to pārtaisīs. Tā mēs varam turpināt līdz bezgalībai. Es kā lauksaimnieks gribētu atgādināt tikai vienu: komunistu partija bija tā, kas četrdesmitajos gados sagrāva Latvijas lauksaimniecību. No pirmrindas lauksaimniecības zemes Eiropā Latvija tika pataisīta par to, kāda tā ir lauksaimniecības ziņā pašreiz. Es šeit neuzskaitīšu visus tos graujošos lēmumus, kādi gadu desmitu laikā ir pieņemti un sekmīgi pildīti. Tagad, vilcinoties ar šī panta izslēgšanu no Konstitūcijas, mēs riskējam, ņemot vērā Rīgas pilsētas partijas aktīva sanāksmes lielo aktivitāti attiecībā uz CK vadības izmaiņām. Mēs riskējam tuvākā laikā sagaidīt vēl kādu lēmumu, kas strauji “attīstītu” lauksaimniecību vai kādu citu nozari. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc šī vilcināšanās ir vajadzīga? Tā ietver lielas briesmas. Aicināsim deputātus nepiekrist nekādiem argumentiem un iebildumiem.

 

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Es gan neteiktu, mūsu runas vienmēr satur argumentus. Tāpēc pats lielākais arguments būs mūsu balsošana. Varbūt to arī darīsim. Par to, kad tas stājas spēkā, nav jābalso pēc pieņemšanas, jo tas ir skaidrs - desmit dienas pēc publikācijas, kā jau visi likumi. Mums ir jābalso deputāta Terehova priekšlikums vai labojums. Vai lietas būtība ir skaidra? Tātad, kas par to, lai mēs pieņemtu deputāta Terehova labojumu, ka šis likums stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir pieņemts likums par partijām un sabiedriskajām organizācijām, lūdzu balsot. Saskaitiet. 41. Paldies. Kas pret? Mani kolēģi prezidijā saka, ka vairākums, tāpēc lūdzu rokas nolaist. Kas atturas? Labojums netiek pieņemts. Dažus vārdus par piezīmi, ko izteica deputāts Lucāns attiecībā uz pirmo un otro lasījumu. Tā mēs bijām lēmuši, ka pieņemsim likumu divos lasījumos. Šo lēmumu var kritizēt vai nekritizēt, var pelt vai slavēt, tas ir cits jautājums, bet ikvienam jābūt skaidrībā, ka otrais lasījums ir galīgi pieņemts likums ar 225 balsīm, tas ir, pārsniedzot 2/3, tāpēc šeit nekādas liekas kritizēšanas vai pelšanas, ka mums bijuši divi lasījumi, nevar būt. Likums ir pieņemts, un tagad jākritizē nevis lasījumi, bet pats likums, ja kāds to vēlas. Un es domāju, ka nākotnē prakse liks revidēt arī šos likumu pantus. Atļaujiet ļoti īsi izteikt savu viedokli par šo mūsu pieņemto likumu. Vai jums tomēr neliekas, godātie kolēģi, ka šis likums, kuru mēs pašreiz esam pieņēmuši, ir viens no svarīgākajiem likumiem, kurus mēs esam vispār savā sasaukumā pieņēmuši. Lai kā mēs arī lepotos ar citiem likumiem - tie bija ļoti svarīgi un izraisīja milzīgu rezonansi republikā, mums gan aplaudēja, gan mūs kritizēja - , bet savā būtībā šis likums tomēr ir pats svarīgākais, ko mēs esam pieņēmuši. Mūsu republikā ir sācies jauns demokratizācijas jeb demokrātijas attīstības posms. Un tas, kā šis demokratizācijas process virzīsies tālāk, būs atkarīgs no mums visiem, ne tikai no deputātiem, bet no mūsu republikas iedzīvotājiem. Varbūt sāksim ar to, par ko es, runādams mūsu diskusijā, iespējams, pārāk asi izteicos, jo atmosfēra bija visai sakaitēta. Ja mēs gribam, lai šis process, ko mēs esam aizsākuši, attīstās, ir jāsāk ar iecietīgu attieksmi pret atšķirīgu viedokli. Un, ja šie atšķirīgie viedokļi nemēģinās tuvoties viens otram, tad process, ko mēs iesākam ar savu lēmumu, ies nevis uz priekšu, bet itin drīz avarēs. Daži momenti mūsu sabiedriski politiskajā dzīvē man liek atgādināt šo faktu. Te profesors Bojārs minēja, starp citu, ka šur tur tiek izvirzīts lozungs “Padomes bez komunistiem”. Es negribu plaši komentēt šo lozungu, bet teikšu, ka visiem republikas iedzīvotājiem jābūt gandrīz vai modriem. Ja viens vai otrs politiskais spēks vai atsevišķa persona tagad, kad mēs esam pieņēmuši likumu, izvirza lozungu, ka tā jāformē vai jāorganizē kāds valsts varas vai pārstāvības orgāns, lēmējorgāns vai izpildorgāns, vai kāda sabiedriska organizācija, tad tā ir tā pati vecā dziesma, kas sākās, kad tika pieņemts 6.pants. Tad atkal nostiprinātos politiskās varas monopols un veidotos totalitārā vara. Par to visiem būtu jābūt skaidrībā. Es domāju, ka no šādām pozīcijām mums, deputātiem, gan tagad, gan nākotnē jāvērtē ikviena sabiedriska kustība. Tagad sabiedriskās dzīves jautājumu, gan politisko, gan ekonomisko, sociālo, kultūras utt. jautājumu izlemšanā ar vienādām tiesībām piedalīsies visas mūsu republikas sabiedriskās organizācijas. Savu varu tās realizēs tikai ar savu pārstāvību tajos vai citos orgānos, ar politiskiem līdzekļiem, veidojot savu politiku, nevis ar šo orgānu darbību kā tādu. Jo tagad tie, kas lems, arī atbildēs. Aizvadītajam periodam bija raksturīgs tas, ka lēma visi, bet neatbildēja gandrīz neviens. Tad tagad mums ir jāsaprot: ja mēs lemjam kopā, tad arī atbildēsim kopā, un jebkurš sabiedrisks vai valsts orgāns, pieņemot lēmumu, nes arī atbildību par šī lēmuma izpildi. Un, ja tas ir tā, tad neatkarīgi pat no mūsu uzskatiem ir pirmā vietā tauta, tautas valsts orgāni un pēc tam tikai tās partijas vai sabiedriskās organizācijas intereses, kuru mēs pārstāvam. Ja pēc šī principa mēs visi vadīsimies, tad lēmums, ko šodien mēs pieņēmām, realizēsies dzīvē.

Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu.

 

(No zāles.) Cienījamie deputāti! Atļaujiet deputātu grupas vārdā izteikt priekšlikumu. Mēs zinām, ka Lietuvas tauta pārdzīvo atbildīgu brīdi savā cīņā par republikas patiesu suverenitāti. Ierosinu sesijai paust atbalstu šai cīņai ar solidaritātes minūti. Lūdzu pasākumu organizēt šajās telpās - pulksten 17,15, lai mēs būtu kopā ar savu tautu pie Brīvības pieminekļa.

 

Priekšsēdētājs. Jūsu paziņojums ir ļoti īss un emocionāls. Paskaidrojiet, kā jūs to organizatoriski domājat.

Tātad pārtraukums ir pulksten 17.00. Vai nekādu jautājumu par kaut kādām organizatoriskām grūtībām nav? Vai jūs gribat, lai pagarina starpbrīdi? Izsakiet precīzi savu domu, lai mēs zinām, ko jūs gribat.

 

(No zāles). Savu domu esmu izteikusi precīzi - darbu vajadzētu pārtraukt nevis pulksten 17.00, bet pulksten 17.15.

 

Priekšsēdētājs. Tātad ir priekšlikums pārtraukt sesijas darbu pulksten 17.15 un solidaritātes minūti veltīt šajā zālē Lietuvai. Bet būtu demokrātiskāk un pareizāk, ja mēs darbu pārtrauktu tomēr pulksten 17.00. Domāju, mēs varam šo priekšlikumu pieņemt. Tātad pulksten 17.00 sākas starpbrīdis, pulksten 17.15 visi tie, kuri vēlas izteikt savu solidaritāti Lietuvai, sapulcējamies šeit zālē. Var arī neiziet no zāles, jo, kamēr iziesiet un ienāksiet, tikmēr 15 minūtes būs pagājušas. Sekos Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijas priekšsēdētāja biedra Ābeļa informācija par darba rezultātiem jautājumā par atsevišķu dārzkopības sabiedrību tālāko attīstību Rīgas un Limbažu rajonā. Lūdzu, biedri Ābel.

 

L.Ābels (Saulkrastu 282.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Līdz šodienai komisija ir nogājusi garu ceļu, lai tagad ziņotu deputātiem par to, kāda situācija ir izveidojusies un ko komisija piedāvā, lai noregulētu jautājumu par dārzkopības kooperatīviem Saulkrastos un Limbažu rajonā, Skultē.

LPSR Augstākās Padomes komisija, kurā ir 19 deputāti, izskatīja jautājumu par kolektīvās dārzkopības tālāko attīstību Rīgas rajona Saulkrastu ciematā un Limbažu rajona Skultes ciemā. Komisijas darbā bija iesaistīti vairāk nekā 30 speciālisti, ciematu iedzīvotāji un iniciatīvas grupas cīņai par ekoloģisko tīrību.

Komisija atzīmē, ka kolektīvās dārzkopības intensīvā attīstība un koncentrēšana šajā apvidū, kā arī lielais cilvēku pieplūdums vasarā radījis tur lielu sociālo spriedzi, papildu ekonomiskās un ekoloģiskās problēmas, kā arī saasinājis morālās un tikumiskās attiecības. Nepamatotais dārzkopības kooperatīvu pieaugums ieguvis ažiotāžas raksturu un bieži ekoloģiski nepareizu saimniekošanu.

Zemes gabalu īpašnieku patērētāju attieksme radīja pretdarbību vietējos iedzīvotājos.

Latvijas PSR Ministru Padomes 1989.gada 12.janvāra lēmuma 5.punkta neizpildīšanas dēļ sarežģījusies vietējo iedzīvotāju apgāde ar pārtikas produktiem, īpaši vasaras un rudens periodā.

Minēšu tikai dažus skaitļus, lai neaizkavētu jūsu uzmanību. Šodien Sarkanajā zālē ir izvietoti plakāti, transparenti, tur ir minēti skaitļi un nepieciešamie materiāli. Kāds šodien ir Saulkrastu ciemats? Apmēram 6 tūkstoši iedzīvotāju. Saulkrastu ciemata padomes teritorijā izvietoti 23 dārzkopības kooperatīvi, 7 vasarnīcu kooperatīvi, 4 telšu pilsētiņas. Vasarās iedzīvotāju skaits palielinās aptuveni 6 reizes, sasniedzot 25-30 tūkstošus.

Par Skulti. Tas ir ciems, kura teritorijā dzīvo 2,1 tūkstotis cilvēku. Šajā teritorijā izvietoti 10 dārzkopības kooperatīvi. Vasaras periodā te dzīvo 15-16 tūkstoši cilvēku. Es domāju, ka tas ir pietiekoši, lai raksturotu esošo situāciju.

Lai izstrādātu lēmumu, komisija tieši uz vietas - kooperatīvos - iepazinās ar situāciju un plaši to apsprieda ar sabiedrības pārstāvjiem, kā arī uzklausīja ieinteresētās puses - ne tikai Saulkrastu un Skultes iedzīvotājus, bet arī dārzkopības kooperatīvu priekšsēdētājus. Katrai no tām ir pārliecinoši argumenti.

Komisija centās iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību šī jautājuma apspriešanā. Mēs saņēmām daudz vēstuļu, priekšlikumu, dažādu lēmumu, un vakar es saņēmu ierosinājumu paketi no PSRS tautas deputāta Kurdjumova.

Kādi pamatjautājumi tad tiek izvirzīti? Runāšu par pretrunīgiem jautājumiem.

No vienas puses, runa ir par lielu kooperatīvu un tajos dzīvojošo cilvēku koncentrāciju, par dārzkopības kooperatīvu pārvēršanos vasarnīcu ciematos ar ziemas mājām. Tiek ignorētas vietējo iedzīvotāju un pašvaldības intereses jautājumos, kas saistīti ar līdzdalību attīrīšanas iekārtu un atgriezes ūdensapgādes sistēmas celtniecībā, ceļu būvē un infrastruktūras izveidošanā.

Tādējādi Rīgas jūras līča piekrastes joslai un nārsta vietām šī baseina upēs tiek nodarīts nelabojams ekoloģisks kaitējums. Tiek iznīcināta augu un dzīvnieku valsts, nepamatoti izcirsti priežu meži un analfabētiski ierīkota meliorācijas sistēma.

No otras puses, tiek izvirzītas prasības izpildīt Latvijas PSR Ministru Padomes pieņemtos lēmumus par zemes ierādīšanu dārzkopības kooperatīviem un tās tālāko apgūšanu. Zaudējumi, kuri radušies sakarā ar organizatoriskiem un projektēšanas darbiem, ir jāatlīdzina kādai no pusēm. Darba kolektīvu locekļi nevēlas apgūt zemes gabalus citur. Es jums nosaucu tikai pašas raksturīgākās pretrunīgās puses.

Komisijas darbs nobeiguma posmā laika ziņā sakrita ar zemes likumdošanas pamatu projekta apspriešanu un Latvijas PSR zemnieku saimniecību likuma pilnīgošanu. Attiecībā uz kolektīvo dārzkopību jāteic, ka te nav striktu likumdošanas aktu, ir tikai vispārīgi nolikumi un šajos jautājumos pieņemtie direktīvie lēmumi.

Komisija uzskata, ka, pirmkārt, jāizvirza priekšlikumi par dārzkopības sabiedrību izveidošanas un darbības nokārtošanu republikā, ņemot vērā vietējo tautas deputātu padomju viedokli. Mūsu pārvaldes apstākļos dārzkopības kooperatīvu izveidošanā sistēma nedarbojas. Visi klātesošie mēs zinām, ka, sākot no PSKP CK, Latvijas KP CK, Republikas Ministru Padomes utt., tika organizēti dārzkopības kooperatīvi.

Turpmāk pašvaldības orgāniem sava teritorija jānodod lietošanā likumdošanā noteiktajā kārtībā, jāorganizē vides aizsardzība un jāvienojas par savstarpējām saistībām. Starp republikas Ministru Padomi un vietējām padomēm jānodibina cieša, ieinteresēta sadarbība, lai netiktu aizskartas vietējo iedzīvotāju sociālās intereses, bet deputāti varētu netraucēti pildīt savu valstisko, pilsonisko un morālo pienākumu.

Otrkārt, vispusīgi iepazinusies ar sabiedrisko domu, ar negatīvajiem apstākļiem un neapmierinošo ekoloģisko situāciju, ar spriedzi sociālās infrastruktūras attīstībā un Saulkrastu un Skultes vietējo iedzīvotāju neatlaidīgajiem lūgumiem, komisija iesniedz Latvijas PSR Augstākajai Padomei izskatīšanai lēmuma projektu, kas paredz atcelt republikas Ministru Padomes 1987.gada 21.jūlija lēmumu attiecībā uz zemes ierādīšanu dārzkopības sabiedrībām “Brigantīna”, “Līdums”, “VEF-Dainas”, “Politehniķis”, “Blāzma” un “Dunte”, kur zemes gabalu apgūšana faktiski vēl nav sākta, bet zaudējumus kompensēt no rajona budžeta. Komisijas locekļi un citi deputāti uzskata, ka atsaukšanās uz spēkā esošajiem nolikumiem nedrīkst sarežģīt lēmuma pieņemšanu. Pieļautā kļūda jāizlabo bez formālisma un tālākas vilcināšanās. Gluži tāpat, kā mēs to darām mūsu strauji mainīgajā dzīvē.

Treškārt, ņemot vērā, ka mūsdienu apstākļos kolektīvajai dārzkopībai ir svarīga ekonomiska, sociāla un morāla nozīme un ka tiek skartas pilsētas iedzīvotāju intereses, komisijas locekļi neatlaidīgi aicina drīzāk izstrādāt Rīgas pilsētas uzņēmumu, organizāciju un iestāžu kolektīvo augļu un sakņu dārzu racionāla izvietojuma shēmu.

Ceturtkārt, atzīmējam, ka republikas Ministru Padome, Limbažu un Rīgas rajona izpildkomitejas pieņēma lēmumu par zemes iedalīšanu rīdzinieku kolektīvajai dārzkopībai, nesaskaņojot to ar ciemu un ciematu padomju deputātu, vietējo iedzīvotāju, attiecīgo dabas aizsardzības un ekoloģiskās uzraudzības orgānu viedokli.

Ir jāatrod un jārezervē dārzkopības sabiedrībām nepieciešamie zemes gabali, taču tas jādara, neaizskarot vietējo iedzīvotāju tiesības un kolhozu, padomju saimniecību un zemnieku saimniecību intereses. Ir jāpārbauda, vai dārzkopībai paredzētā zeme ir ekoloģiski tīra un vai tā atbilst jauno zemes likumu prasībām. Tā jāpiešķir un jākontrolē vietējiem pašvaldības orgāniem.

Komisija lūdz republikas Augstākās Padomes deputātus ņemt vērā, ka izveidojusies īpaša situācija, un apstiprināt pievienoto lēmuma projektu.

 

Priekšsēdētājs. Kādi, lūdzu, ir jautājumi? Jautājumu nav. Paldies. Runātāju ir daudz. Jautājums ir nopietns, taču katram runātājam pietiks piecu minūšu, lai pateiktu savus būtiskākos argumentus par komisijas projektu. Vēl tikai jāsakārto noteiktā secībā iesniegumi ar lūgumu runāt debatēs. Tagad dosim vārdu PSRS tautas deputātam Kurdjumovam.

 

G.Kurdjumovs.

Cienījamie deputāti! Esmu spiests aizkavēt jūsu uzmanību, jo šis jautājums skar vairāku tūkstošu mana vēlēšanu apgabala iedzīvotāju vitālās intereses. Es uzmanīgi noklausījos biedra Abela ziņojumu, taču nevaru piekrist viņa secinājumam. Tā kā šī jautājuma apspriešana ilgusi jau divus gadus, tad tika pieņemts valdības lēmums, kas runāja pilnīgi kooperatoru, t.i., dārzkopības kooperatīvu labā. Pēc tam aprīlī tika sagatavots Augstākās Padomes lēmums - šis jūsu lēmuma projekts, kas arī runāja simtprocentīgi par labu šiem dārzkopības kooperatīviem. Pašlaik ar visai maz argumentētām frāzēm, tādām kā “smaga ekoloģiskā situācija”, “zināma iedzīvotāju neapmierinātība” komisija cenšas pabeigt šī jautājuma izskatīšanu un piedāvā jums pilnīgi stagnācijas gadu stilā sagatavotu lēmuma projektu, kurā teikts: aizliegt, atcelt valdības lēmumu, kas, starp citu, ārkārtīgi korekti un diezgan pilnīgi atspoguļoja šo jautājumu, turklāt no divām pozīcijām: biedrs Bresis lēmumu parakstījis 12.janvārī, kurā visstingrākajā veidā dārzkopības kooperatīviem tiek pieprasīts, lai tie pildītu bez izņēmuma visas tās prasības, ko tiem izvirza vietējie varas orgāni. Un tādējādi, ja vietējās varas orgāni izvirza prasības, bet kooperatīvi tās izpilda, es te nesaskatu nekādas pretrunas. Bet, kas attiecas uz šīs zonas slodzi, tad jūs paši saprotat, ka Jūrmalai tā ir divkārt augstāka. Esmu interesējies par šiem datiem, kādi tie ir augsti attīstīto valstu kūrortzonās. Tur šī slodze, ņemot vērā mūsu jūras līča piekrastes zonas garumu un mežu masīvu platību, simtkārtīgi pārsniedz to slodzi, par kuru runāja biedrs Abels. Es pamēģināju arī aptuveni parēķināt, cik lielas zemes platības, kuras jau divus gadus ir apsolītas šiem nelaimīgajiem kooperatoriem, ar diplomātiskām spējām mēs turam visai nenoteiktā stāvoklī, bet tam visam janvārī sāk ritēt jau trešais gads.

Taču es negribētu jums piekrist, ka tā platība, uz ko pretendē šie kooperatīvi, atbilst 0,1 procentam no Limbažu un Rīgas rajonu platības. Spriediet paši - vai gan var runāt par katastrofu, ja tā ir tikai 0,1 procents no šīs teritorijas. Es pilnīgi piekrītu komisijas slēdzienam, ka vienīgais iespējamais nosacījums, lai te varētu vēl ko papildus izdalīt, ir saglabāt tās teritorijas, kuras jau tikušas reglamentētas ar valdības pieņemto lēmumu šajā jautājumā. Turklāt, es atkārtoju, šiem kooperatīviem ir kategoriski jāpilda Limbažu un Rīgas rajona vietējās padomes izvirzītās prasības, bet pret to kooperatīvi neiebilst. Es turklāt vēl aprunājos ar visu sava rajona uzņēmumu vadītājiem, un viņi ir gatavi parakstīt praktiski jebkurus papildu nosacījumus, kas nāktu par labu vietējai varai, runājot gan par līdzekļu, gan materiālo resursu izdalīšanu. Es gribu jums minēt dažus absurdus piemērus, jo tie dažkārt palīdz labāk izprast jautājuma būtību. Uz brīdi iedomājieties, ka Jūrmalas pilsētas padome rīt pieņems lēmumu pārtraukt elektrovilcienu kustību uz Jūrmalu, lai vasaras periodā neļautu tur drūzmēties 200 000 rīdziniekiem, kuri te ierodas atpūtā. Un es pilnīgi saprastu Jūrmalas pilsētas padomi, jo tādā gadījumā viņi, protams, savas pilsētas iedzīvotājiem radītu labvēlīgākus dzīves apstākļus. Tad vēl otrs piemērs. Kas notiktu, ja ar autotransporta kustību visvairāk pārslogotā Kirova rajona iedzīvotāji un viņu jaunā rajona padome pieņemtu lēmumu, kas aizliedz Kirova rajonā iebraukt visu citu Rīgas pilsētas rajonu iedzīvotāju transportam? Domāju, ka tā risināt jautājumus nedrīkstētu. Es savā Augstākās Padomes cienījamajai sesijai adresētajā blankā esmu uzrakstījis šādu priekšlikumu - lai komisijas galīgais lēmums nebūtu aizliedzošs, bet lai tā lēmumu papildinātu tikai ar vienu punktu, - vienīgais lūgums, lai nebūtu aizlieguma, - par to jūs jau dzirdējāt biedra Abela ziņojumā, - bet lai tajā būtu vēl viens punkts, kurā būtu norādīts, kā tad tomēr tiks risināts šo dažu tūkstošu cilvēku liktenis. Tāpēc ka tajā laika periodā, kad PSRS Augstākā Padome, kā arī mūsu cienījamā Augstākā Padome deklarēja attiecību demokratizāciju sabiedrībā, palielinātu cieņu pret cilvēka tiesībām un gādību par cilvēku, mēs gluži vienkārši divus gadus devām šiem cilvēkiem cerības, bet tagad pilnīgi tās viņiem atņemam, neko nedodami vietā. Nobeigumā es gribētu jums nolasīt vienu vienīgu priekšlikumu no jūsu lēmuma projekta, kuru jūs nepieņēmāt. Šis projekts tika parakstīts 1989.gada 18.aprīlī un tika iesniegts izskatīšanai sesijā, kurā es piedalījos. Šeit bija teikts: “Uzskatām, ka sakarā ar iepriekš minētajiem apstākļiem Latvijas PSR Augstākajai Padomei nav likumīga pamata atcelt Latvijas PSR Ministru Padomes 1989.gada 5.decembrī pieņemto lēmumu, taču nepieciešams atcelt Limbažu un Rīgas rajona Tautas deputātu padomes lēmumus.” Turklāt šī ir uzziņa, ko sagatavojusi Latvijas PSR Augstākās Padomes juridiskā nodaļa, un tieši tāds pats lēmuma projekts tika nodots jūsu vērtējumam. Šī lēmuma izdošanu un valdības pieņemtā lēmuma izdošanu šķir gandrīz pusgadu ilgs laiks. Tagad ir pagājis vēl pusgads un jums piedāvā pilnīgi pretēju lēmumu. Es atkārtoju, ka man ir vienlīdz dārgas gan Limbažu un Rīgas rajona, gan arī Rīgas pilsētas Oktobra rajona iedzīvotāju intereses, es pilnīgi piekrītu viņu satraukumam, taču es griežos pie jums kā pie deputātiem ar biedrisku lūgumu - un tā kā ikviens no jums dzīvo kādā noteiktā rajonā, - vēl reizi visu apsvērt un ierosināt komisijai pastrādāt, lai lēmums būtu pozitīvs un nekādā ziņā neaizskartu ne Limbažu, ne Rīgas rajona iedzīvotāju intereses.

Un nobeigumā gribu jūs vēl reizi lūgt padomāt par to, ka agri vai vēlu mūsu deputāta pienākumi beigsies un mēs kļūsim par vienkāršiem cilvēkiem. Arī katru no mums gaida pensijas vecums, un visi tie, kuri jau tuvojas šim periodam vai arī tajā jau iegājuši, labi saprot, ka jautājums par dārziņa iemantošanu ir ļoti svarīgs. Tāpēc lūdzu jūs izturēties humāni, parādīt labo gribu un vienkārši paildzināt komisijas lēmuma pieņemšanu, lai rastos viens vienīgs punkts - ar valdības lēmumu legalizēto dārzkopības kooperatīvu jautājuma pozitīvu atrisinājumu.

 

Priekšsēdētājs. Es ļoti lūdzu deputātu runāt tikai 5 minūtes. Vārds Mārtiņam Zālem, Saulkrastu ciemata Tautas deputātu padomes priekšsēdētājam.

 

M.Zāle.

Cienījamie deputāti! Man ir vēlēšanās nedaudz paturpināt domu, kuru tikko izteica iepriekšējais deputāts, runādams par pilieniem un procentiem. Manuprāt, mēs visi saprotam, ka gan traukā, gan arī - šajā gadījumā - teritorijā var būt pēdējais piliens. Tāpēc Saulkrastu ciemata Tautas deputātu padomes, Latvijas Tautas frontes Saulkrastu nodaļas un visas vietējās sabiedrības vārdā es atbalstu Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijas lēmuma projektu par dārzkopības sabiedrības “Līdums” un “Brigantīna” likvidēšanu Saulkrastu ciemata teritorijā. Gribu uzsvērt, ka mūsu viedoklis, kas izpaužas vairāk nekā 4000 parakstos, protestējot pret minēto dārzkopības sabiedrību izveidi, nebalstās tikai uz vietējo iedzīvotāju šauri egoistiskām interesēm un emocijām. Tā pamatā ir mūsu republikas ievērojamo zinātnieku, ekologu akadēmiķes R.Kukaines, profesora G.Andrušaiša un I.Emša zinātniski pamatotie vērtējumi par ekoloģisko situāciju Saulkrastos. Lai aizstāvētu viņu vērtējumus un panāktu kļūdaino lēmumu atcelšanu, esam izmantojuši praktiski visas legālās cīņas formas, informējuši sabiedrību masu informācijas līdzekļos un organizējuši mītiņus un piketus. Dārzkopības sabiedrības jautājuma pamatā ir konflikts starp Ministru Padomes līdzšinējo praksi - kūrortzonā masveidīgi izdalīt zemi tā saucamajām dārzkopības sabiedrībām - un visas sabiedrības interesēm. No vienas puses - PSRS Ministru Padomes 1986.gada 15.maija lēmums nr.562, kurā uzdots Latvijas PSR 1989.gadā piešķirt tām 10 000, bet 1990.gadā - 11 000 zemes gabalu, bet no otras puses - speciālistu ekologu slēdziens un pati reālā situācija. Mēs zinām, ka Latvijā visur ir ekoloģisku katastrofu perēkļi, mums šāds perēklis ir dārzkopības sabiedrības, un tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka tās turpina attīstīt. Es sīkāk neanalizēšu šo dārzkopības sabiedrību kaitīgumu no ekoloģiskā, ekonomiskā, sociālā un psiholoģiskā viedokļa. Par to runāts gan speciālistu slēdzienos, gan republikas Augstākās Padomes komisijas ziņojumā. Minētā komisija gan iekļāvusi izskatīšanai jautājumu par dārzkopības sabiedrībām “Astra” un “Ainava”, taču to izdarīt atkārtoti lūgusi Saulkrastu ciemata Tautas deputātu padome. Ignorēdamas vietējās tautas deputātu sesijas lēmumu par šo dārzkopības sabiedrību tālākās izveides pārtraukšanu, tās, izcērtot vairākus hektārus meža, turpina savu teritoriju iekārtošanu. Ar to, kāda šobrīd ir situācija minēto divu dārzkopības sabiedrību teritorijās, deputātiem ir iespēja iepazīties blakustelpā - reģistrācijas zālē izvietotajos fotomateriālos. Šā gada 5.janvārī, kad ar situāciju Saulkrastos iepazinās Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks biedrs Rimaševskis, tika panākta vienošanās, ka jautājumu par šīm divām dārzkopības sabiedrībām izlems Rīgas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja. Gribu atgādināt, ka Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989.gada 28.jūlija lēmums par neapmierinošu ekoloģisko situāciju republikā un izdevumiem tās atveseļošanai paredz, ka Rīgas jūras līcim un Vidzemes jūrmalai kā īpaši nozīmīgam dabas objektam jāizstrādā tā izmantošanas statuss, jānosaka aizsardzības un atveseļošanas režīms, jānodrošina ūdensbaseina piekrastes joslas efektīva aizsardzība, jāpārtrauc mazo upju iztaisnošana un celtniecības darbi upju palienēs, senlejās un krastos. Šodien, nobalsojot par Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijas lēmuma projektu, jūs būsiet devuši stimulu arī šā lēmuma realizēšanai. Saulkrastieši uzskata, ka šis būs pirmais solis ne tikai Saulkrastu, bet arī visas Vidzemes jūrmalas ekoloģiskajā atveseļošanā, kam tālāk jāseko gan lieguma zonas izveidei Vidzemes jūrmalā, gan apvedceļu izbūvei, gan vēl daudziem citiem pasākumiem. Paldies jums!

 

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Atim Kramiņam.

 

A.Kramiņš (Rīgas 93.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Kā mēs redzam, šodien izskatāmais jautājums nebūt nav vienkāršs. Uz to norāda kaut vai fakts, ka mēs pie tā atgriežamies jau vairākkārt. Manuprāt, iesniegtais lēmuma projekts mūs nevar apmierināt, un lai mani atvaino cienījamās komisijas locekļi, bet man šķiet, ka viņi šoreiz vadījušies vairāk no emocijām, nevis no pastāvošajām likumnormām. Tāpēc es gribētu jūsu uzmanību mazliet pievērst šā jautājuma juridiskajam aspektam. Savu teikto paskaidrošu, nevis runājot vispārīgi, bet minot konkrēti dārzkopības sabiedrību “VEF-Dainas”. Kad republikas Ministru Padome 1987.gadā, pieņemot lēmumu Nr.239, piešķīra šai sabiedrībai zemi, ar šo aktu netika pārkāpts neviens no spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Bez tam tas tika darīts ar sovhoza “Skulte” vietējo varas pārstāvju un dažu Tautas deputātu padomes locekļu piekrišanu. Tātad - pilnīgi likumīgā kārtā. Vai viss tika darīts ar vietējo iedzīvotāju ziņu, tas lai paliek uz vietējo varas orgānu sirdsapziņas - tāpat kā tas, kādu spiedienu uz vietējām varas iestādēm izdarīja, teiksim, augstākstāvošās organizācijas. Zemes piešķiršanu un izmantošanu republikā nosaka Zemes kodekss un šā kodeksa 37.pants. Tas nosaka arī gadījumus, kad tiesības uz zemes izmantošanu tiek izbeigtas. Diemžēl mūsu piedāvātajā lēmuma projektā nav nevienas norādes uz šo kodeksu. Nav tādēļ, ka likumdošanā šāds gadījums nav paredzēts. Tātad šāda zemes atsavināšana būtu nelikumīga un tai nebūtu juridiska pamata. Protams, Augstākā Padome var pieņemt likumu vai to atcelt, bet tādā gadījumā, man liekas, loģiskāk būtu bijis, ka mēs šo jautājumu būtu sākuši apspriest, teiksim, saistībā ar izmaiņām republikas Zemes kodeksā, kurā vajadzētu paredzēt attiecīgu punktu par to, kas un kādā veidā zemi var atsavināt, ja nē - tad mēs pašlaik pieņemsim lēmumu, apejot pastāvošo likumdošanu. Protams, šajā lēmumā tādā gadījumā jābūt norādei, ka tas izdarīts izņēmuma kārtā, jo šis ir tāds gadījums. Es atvainojos cienījamiem deputātiem, tomēr man liekas, ka tāda rīcība sāk atgādināt aizgājušo gadu praksi. Ar piedāvāto lēmuma projektu tiek ierosināts atcelt divus Ministru Padomes 1987.gada lēmumus, vienu šā gada Augstākās Padomes lēmumu un vienu Augstākās Padomes Prezidija dekrētu. Neviļus rodas jautājums: vai turpināsim šādu praksi un kādus lēmumus atcelsim rīt, jo rīt nāks jaunas ļaužu grupas un prasīs atcelt citus lēmumus, un tā bez gala. Tāpēc šodien aicinu deputātus apsvērt šādas prakses lietderību, jo iedzīvotāji noteikti uzdos mums jautājumus par to, kad beidzot viņi pieredzēs valdības pieņemto lēmumu stabilitāti un kad viņos sāks rasties drošības sajūta, ka savai valdībai cilvēki var uzticēties. Un otrais jautājums: kad beidzot mēs sāksim vairāk domāt par to, ka aiz katra šāda lēmuma stāv cilvēki, kuru intereses skar kāds konkrēts pieņemamais lēmums. Tomēr es uzreiz gribu teikt, ka pilnīgi piekrītu Limbažu un Rīgas rajona iedzīvotāju pamatotajām bažām par dārzkopības sabiedrību attīstību šajos rajonos. Un es noteikti viņus atbalstu, jo tāds stāvoklis, kāds izveidojies pie viņiem, tiešām nav normāls. Šī prakse bijusi kļūdaina un tā ir jāmaina, kā tas piedāvāts mūsu lēmuma projekta pirmajā punktā. Bet kā izlabot jau pieļautās kļūdas? Vai darīsim uz to cilvēku rēķina, kuri pie tā nemaz nav vainojami? Pie kā ir vainojamas, teiksim, tās 350 vefiešu ģimenes, kuras jau paspējušas ieguldīt savu darbu un materiālos līdzekļus šo teritoriju apgūšanā? Jā, lēmumā ir paredzēts zaudējumus kompensēt no rajona budžeta līdzekļiem, bet kurš kompensēs morālos zaudējumus? Un vēl šāds jautājums: vai rajona iedzīvotāji tam piekritīs, jo rajona budžets veidojas no šā rajona materiālajā sfērā strādājošo līdzekļiem. Šeit es gribu vērst deputātu uzmanību arī uz to, ka lēmuma projekta otrajā punktā teiktais par zemes gabala apgūšanu, kas faktiski nav sākta, attiecībā uz dārzkopības sabiedrību “VEF-Dainas” neatbilst patiesībai. Jums šajā jautājumā tika izsniegts apvienības VEF sagatavotais materiāls, no kura redzams, kādi darbi jau paveikti, cik līdzekļu izlietots. Ceru, ka jūs, biedri deputāti, ar to esat iepazinušies, tāpēc tajā teikto neatkārtošu. No šī materiāla jūs varat redzēt arī to, ka mūsu apvienība iegulda visai prāvus līdzekļus, piedalās rajona infrastruktūras veidošanā, kā arī ekoloģisko problēmu risināšanā. Un darīs to arī turpmāk. Jāatzīmē, ka apvienība VEF vienmēr ir pildījusi visus - gan vietējās varas, gan arī augstākstāvošo valsts varas orgānu lēmumus un rīkojumus attiecībā uz dārzkopības sabiedrībām. Bez tam lēmuma projektā nekas nav teikts, ko darīt ar jau izveidotajām dārzkopības sabiedrībām, tātad - kā rīkoties šajā situācijā. Domāju, ka ir jāmeklē kompromisa variants, jo nevar realizēt vienas sabiedrības daļas intereses, ignorējot citas tās daļas tiesības. Mūsu apvienība, izpētījusi sarežģīto situāciju, piedāvā kompromisa variantu - vairāk nekā uz pusi samazināt tai piešķirto zemes platību, bet lūdz atstāt tās pārziņā to teritoriju, kurā darbi jau iesākti. Bez tam VEF dārzkopības sabiedrības “Dainas” izveidošana nebūt nepasliktinās apkārtnes ekoloģisko situāciju un vietējo iedzīvotāju sociālos apstākļus, jo sabiedrības izveidošanas projektā ir paredzēta tās sociālās infrastruktūras radīšana - tai būs savs veikals, kafejnīca, sporta laukums, ko varēs izmantot arī vietējie iedzīvotāji. Taču es domāju, ka jaunievēlētajām vietējām tautas deputātu padomēm kopā ar dārzkopības sabiedrībām vajadzētu slēgt savstarpējās sadarbības līgumus, kas būtu izdevīgi abām pusēm, bet it īpaši vietējiem iedzīvotājiem.

Cienījamie deputāti! Mums jāsaprot, ka no augšas pieņemtais lēmums, kas apmierinās tikai vienu sabiedrības daļu, radīs neapmierinātību otrā tās daļā, veicinās vienīgi neuzticību un nesapratni par mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc mans ierosinājums būtu šāds: lai šo jautājumu, abām pusēm savstarpēji vienojoties, tomēr izlemj vietējās padomes, bet ja tas, kā praksē pierādījies, nav iespējams un jūs, cienījamie deputāti, tomēr izlemsiet atcelt šos divus jau minētos Ministru Padomes lēmumus, tad es gribētu otrajā punktā izdarīt kādu labojumu, lai vietējiem iedzīvotājiem nerastos taisnīgi pārmetumi. Un tas skan šādi: “Noteikt dārzkopības sabiedrību teritoriju tādā platībā, kas faktiski atbilst apgūt uzsākto zemes gabalu robežām, un atcelt Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumus... (tālāk kā tekstā)... attiecībā uz tām dārzkopības sabiedrībām, kurās darbi vēl nav iesākti.” Paldies par uzmanību.

 

Priekšsēdētājs. Iesniedziet, lūdzu, priekšlikumu rakstiski, bet es vēlreiz lūdzu deputātus un uzaicinātos biedrus paraudzīties rokaspulkstenī, lai man nevajadzētu jūs pārtraukt.

Vārds Limbažu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājam Armandam Krāģim.

 

A.Krāģis.

Cienījamie deputāti, priekšsēdētāj un pārējie klātesošie! Es šodien negribētu atkārtot to, par ko jau runāja komisijas priekšsēdētājs, tomēr gribētu teikt, ka pašlaik Limbažu rajonā tiek runāts par vēl četrām papildu dārzkopības sabiedrībām, kam jau ir piešķirta zeme, bet nav iesākta tās apgūšana. Tās ir “VEF-Dainas”, “Politehniķis”, “Blāzma” un “Dunte”, ko paredzēts izvietot uz vēl 189 hektāriem, tātad - palielināt par 1760 dārziem un papildus ieplūdināt Skultē no 6 līdz 8 tūkstošiem cilvēku. Kādi tad ir faktiskie iemesli visiem šiem protestiem? Pirmām kārtām visas dārzkopības sabiedrības (arī šīs četras jaunās) atrodas 5 km zonā, kas ekoloģiskajā ziņā nav pieņemami, ja runa ir par to, ka nule mēs šim rajonam piešķirsim dabas lieguma statusu. Par to, ka mēs šo dabas liegumu gandrīz 100 km garumā pārvēršam par publisku atpūtas vietu, var pārliecināties, aizbraucot un apskatot. Dārzkopības sabiedrības līdz šim nav iesaistījušās to sociālo jautājumu risināšanā, kādi nepieciešami apdzīvotai vietai ar 15 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas viss ir gūlies, ticis risināts uz tiem 2000 Skultes iedzīvotājiem, uz kā bijuši izdalīti attiecīgie līdzekļi. Šīm dārzkopības sabiedrībām nav attīrīšanas iekārtu, nav izgāztuves, nav medicīniskās apkalpošanas, un vieglāk ir nosaukt to, kas tām ir. Darbojas 2 veikali, pie tam vienu veikalu mēs saucam par kiosku, un tas tad arī ir viss uz 15 tūkstošiem iedzīvotāju.

Trīs jaunās dārzkopības sabiedrības, par kurām ir runa, atrodas saimniecības centrā. Viena - iecirkņa centrā. Ferma tuvumā. “Dunte” izvietojusies vietā, par kuru Zinātņu akadēmija devusi speciālu slēdzienu sakarā ar Kadiķu kalna aizsardzību. Šīs četras dārzkopības sabiedrības tikai padziļinās esošo krīzi, jo netiek novērstas vecās kļūmes, bet šodien mums nav tiesību apzināti pielaist jaunas kļūdas. Mēs piekrītam, ka dokuments ir noformēts pareizi un likumīgi, bet zinām arī to, ka šādas lietas darīja pirms trim gadiem. Protams, šā lēmuma rezultātā 1760 Rīgas iedzīvotāju ģimeņu neuzcels savas vasarnīcas pie jūras. Tomēr šodien jāizšķir, kas ir svarīgāks - jūrmala kā dabas liegums vai 2000 Skultes iedzīvotāju prasību atzīšana, kuri pamatā ir lauksaimnieki. Salīdzinoši vērtējot, rīdziniekiem, protams, ir radīti neskaitāmas reizes labāki dzīves apstākļi pilsētā, nekā tas ir laukos. Runa ir tikai par tām dārzkopības sabiedrībām, kuras nav apgūtas, kurām tur nekas nav uzcelts. Ja tām atlīdzina tos pāris tūkstošus rubļu, kuri izlietoti dažu papīru kārtošanai, un rīdzinieks praktiski zaudē vienīgi vietu Skultē, bet lauksaimnieks iegūst normālus dzīves apstākļus. Ne republikas Ministru Padome, ne republikāniskā Patērētāju biedrību savienība, ne Tirdzniecības ministrija, ne Rīgas izpildkomiteja ne pagājušajā gadā, ne šogad nav izrādījušas atsaucību un bijušas pretimnākošas, lai izlīdzinātu, lai izdalītu Limbažu rajonam un Skultei papildu pārtikas fondus un citas pirmās nepieciešamības preces. Un praktiski tieši šis apstāklis rada vislielāko neapmierinātību, jo uz 2000 iedzīvotājiem izdalīto fondu 15 000 iedzīvotāju nepietiek.

Mēs ar sesijas starpniecību griezāmies pie dārzkopības sabiedrībām ar lūgumu veikt maksājumus, lai uzlabotu ekoloģisko situāciju tieši tajā rajonā, kur tās izvietotas. Protams, no 11 sabiedrībām atsaucās tikai 4. Republikas Ministru Padomes janvāra lēmums paredz, ka šogad jāslēdz līgumi ar dārzkopības sabiedrībām vai to bāzes uzņēmumiem, lai atrisinātu tās problēmas, par kurām šeit runāju. Kā jūs domājat - kas no tā iznāca? Pagājušajā gadā mēs 2 reizes uzaicinājām uz rajonu dārzkopības sabiedrības priekšsēdētājus un to bāzes uzņēmumu vadītājus, taču no divpadsmit sabiedrībām atsaucās tikai VEF. Pārējie vienpadsmit uzņēmumi uz šodienu līgumus vēl nav noslēguši. Visā pagājušā gada laikā. Līguma projekts, kura gatavošanā es pats piedalījos un kurā mēs ar 3.punktu devām iespēju jebkuram Rīgas uzņēmumam griezties pie mums ar savstarpēji izdevīgu līgumu, ļaus risināt šīs problēmas. Protams, spiediens no augšas vairs nevar būt, un mēs to arī nepieļausim, bet to, kas ir iegūts tādā veidā, vajadzētu godīgā ceļā atdot. Lūdzu deputātus atbalstīt līguma projektu un vienlaikus arī Skultes un Saulkrastu iedzīvotāju likumīgās prasības. Vēlreiz uzsveru - mēs jebkuram uzņēmumam dodam iespēju griezties pie mums, lai uz savstarpējas saprašanās un izdevīguma pamata turpmāk risinātu šīs problēmas. Protams, tad arī runāsim par to, lai sabiedrībām izdalītā zeme tiktu atbilstoši izmantota.

Un visbeidzot. Šodien, celtniecības materiālu deficīta apstākļos, nav ētiski lauku cilvēkam demonstrēt, ka pilsētnieks savai atpūtas bāzei gadā izlieto tikpat daudz materiālu, cik Limbažu rajons visā piecgadē. Un gribu izteikt pārliecību, ka ar šo lēmumu republikas iedzīvotāji netiks sadalīti kastās.

 

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Vijai Artmanei.

 

A.V.Artmane (Rīgas 100.vēlēšanu apgabals).

Man patiesībā sakāmais ir ļoti īss. Es šajā jautājumā esmu labprātīgi piekritusi būt līdzatbildīga, tāpēc gribu pateikt tikai to, ka šajā - Saulkrastu, Skultes, vispār Limbažu rajona - vasarnīcu ciemata lietā ir jāielūkojas ļoti nopietni, par pirmo un galveno tomēr uzskatot vietējo iedzīvotāju intereses. Tur ir sastrādāti nepārdomāti darbi. Es, protams, gribu aizstāvēt arī savus mīļotos vefiešus un viņu ciematiņu, taču man liekas, ka būtu jārevidē tāda prakse, kā iestāde vai organizācija saņem atļauju veidot noteiktu dārzsaimniecības ciematiņu, bet tajā, kā, piemēram, VEF ciematā, aptuveni 60 procenti zemes atdoti pavisam citiem cilvēkiem un citām organizācijām. Pirmkārt, neapmierināti ir strādnieki, bet, otrkārt, mēs vefiešiem nevaram atbildēt par šo ciematu, jo tur dzīvo pilnīgi sveši cilvēki. Un no viņiem mēs nekā nevaram prasīt, turpretī ar saviem vefiešiem varam organizēties. Un tā tas ir ar daudziem citiem jautājumiem. Es lūdzu jūs būt ļoti smalkjūtīgiem šajā jautājumā, arī man negribas nevienu cilvēku aizvainot, un, lai gan domāju, ka komisija tur zināmu darbu veikusi, es tomēr kategoriski prasu, es tomēr lūdzu šo lietu atstāt cienījamā Saulkrastu izpildkomitejas priekšsēdētāja, Skultes ciema padomes priekšsēdētāja un vietējo ļaužu ziņā, bet mēs piedalīsimies šajā lietā tiktāl, lai to maksimāli objektīvi nokārtotu. Man ir viena tāda vēstule, kuru es atstāšu sekretariātam un ar kuru ļoti lūdzu iepazīties šo komisiju un arī visus citus biedrus; tā ir ļoti laba un izsmeļoša vēstule par visiem šiem vasarnīcu jautājumiem. Es ilgi neaizkavēšu jūsu laiku, vienīgi gribu sacīt, ka aizstāvu gan “Politehniķa” laukumiņu, gan vefiešu ciematiņu, gan arī katram cilvēkam iedoto laukumiņu, bet es tomēr lūdzu sekot tam, kā tas tiek izmantots, un pašā pirmajā vietā tomēr likt vietējo iedzīvotāju - lauksaimnieku intereses.

 

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

 

 

A.Bērziņš (Rīgas 1.vēlēšanu apgabals).

Godājamie deputāti! Es kā Rīgas Medicīnas institūta pārstāvis šoreiz gribēju mazliet aizstāvēt sava kolektīva intereses. Jūs noteikti esat iepazinušies gan ar VEF kolektīva vēstuli, gan ar trim Latvijas vadošo augstskolu kolektīvu vēstulēm. Tur ir tāda ļoti īsa frāze: “Mēs uzskatām un esam pārliecināti, ka dārzkopības sabiedrība “Politehniķis” ir izveidota likumīgi, ievērojot visas spēkā esošo normatīvo dokumentu prasības.” Tieši šis ir tas moments, kuru šodien gribēju akcentēt un skart mazliet tuvāk. Ļoti daudz no tā, ko biju gatavojies teikt, jau pasacīja deputāts A.Kramiņš, tāpēc man būs krietni vieglāk. Atcerēsimies to, kas notika apmēram pirms 2 gadiem. Mums bija viena no sesijām (precīzu tās numuru tagad nepateikšu), kad mēs tieši lēmām šos jautājumus un runājām par to, ka ir nepieciešama šādu dārzkopības sabiedrību attīstība. Mēs visu ļoti skaisti un vienbalsīgi nolēmām, un tikai pēc tam mūsu valdība sāka šo programmu realizēt. Tātad - ne bez mūsu līdzdalības un ne uz pašdarbības pamatiem. Kā jau Atis Kramiņš minēja, viss tika saskaņots arī ar vietējām padomēm, turklāt likumīgi, atbilstoši visiem mūsu pastāvīgajiem likumiem - gan labotajiem, gan nelabotajiem. Tā šīs zemes tika izdalītas. Turpretī tagad, 1988.gada 20.oktobrī, Limbažu rajona Tautas deputātu padome maina savu viedokli šajā jautājumā, bet, tā kā konkrētajā gadījumā neviens likuma pārkārtojums nav konstatēts, tad līdz ar to tiesiskā ceļā - caur tiesu vai caur arbitrāžu - šo jautājumu nevar atrisināt. Un tā tiek saukta palīgā Augstākā Padome, kurai tagad jāpieņem lēmums, kas nebalstās ne uz vienu pastāvošo juridisko normu. Tāpēc es, akcentēdams tieši šo momentu, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, vai mēs pārāk bieži nepieņemam tādus lēmumus, kas nav saskaņā ar likumdošanu. Es domāju - ja mēs esam Augstākā Padome, tad mums tomēr ir jāievēro gan Latvijas PSR Konstitūcija, gan pastāvošā likumdošana. Protams, mēs esam Augstākā Padome, tāpēc varam pieņemt jebkurus lēmumus, arī tādus, kas iziet ārpus šīm robežām. Bet vai šī ir tā situācija un tas jautājums? Tādēļ es jūs aicinu visu pārdomāt.

Otrs moments vēl ir tas, ka, pieņemot, lūk, šādu te lēmumu, mēs aizmirstam - bet pagājušajā sesijā šo jautājumu izvirzīja arī PSRS tautas deputāts Andrejs Cīrulis - , ko šobrīd, mūs klausoties, visam notiekošajam sekojot un šajā jautājumā iedziļinoties, domā pašreizējie zemnieki. Mēs pirms pāris sesijām pieņēmām lēmumu par zemnieku saimniecību attīstību, turklāt visi vienbalsīgi, zinām arī to, ka tas ir vajadzīgs un ka viss būs ļoti jauki. Bet vai arī viņiem šobrīd zeme tiek izdalīta likumīgi? Viņi nepārkāpj likumus un darbojas pastāvošās likumdošanas robežās, bet vai viņiem nepiezogas tādas aizdomas, ka pēc 20 gadiem arī viņus pēkšņi var paziņot ārpus likuma un, neskatoties uz to, ka zemnieki nav pārkāpuši likumdošanu, viņiem tas atkal var tikt viss atņemts. Lai gan agrāk šeit jautājumi varbūt tika risināti ne tik pārdomāti un ieviesās kļūdas, es domāju, ka šajā gadījumā mums nevajadzētu rauties ārā no šīs pastāvošās likumdošanas noteiktajiem rāmīšiem. Tāpēc es piedāvāju pieņemt tikai mūsu Augstākās Padomes komisijas lēmuma pirmo punktu, kurš skan tā: “Piekrist Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijas priekšlikumiem par nepieciešamību noregulēt dārzkopības sabiedrību turpmāko izveidošanu un darbību republikā, ievērojot vietējo tautas deputātu padomju un sabiedrības viedokli, ekoloģisko situāciju, kā arī saskaņā ar Latvijas PSR likumiem par vietējo pašvaldību.” Tātad turpmāk visa šī darbība paliek vietējo padomju pārziņā, un, kā šeit mums stāstīja vietējo padomju izpildkomiteju priekšsēdētāji, turpmāk uzņēmumi, lūk, tiešā ceļā var griezties vietējā padomē un šos jautājumus saskaņot uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem. Varbūt tiešām nevajag veidot šīs sabiedrības tik milzīgas? Un vai šobrīd atņemt to, kas saskaņā ar likumu ir jau izdalīts, būtu īsti korekti? Tad jau mums uzreiz rodas jautājums, kāpēc tiek minētas tieši šīs četras vai sešas dārzkopības sabiedrības. Tad jau atņemsim zemi visiem tiem, kam tā ir visā jūrmalas piekrastē, lai gan viņi visi to ir saņēmuši likumīgi. Visi šobrīd ir vienādi - gan Rīgas Politehniskā institūta līdzstrādnieki, gan tie, kuri dzīvo blakusciemā; viņi visi ir vienādi, jo saņēmuši zemi saskaņā ar likumu. Un tad tā ir jālikvidē visiem. Tāpēc es aicinu balsot tikai par pirmo lēmuma punktu, bet otro, trešo, ceturto svītrot.

 

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Žanim Holšteinam.

 

Ž.Holšteins (Lielvārdes 254.vēlēšanu apgabals).

Arī es esmu šīs komisijas loceklis, tādēļ gribu bilst dažus vārdus. Jāteic, ka komisija vairākkārt apspriedās, izbrauca uz vietām, apskatīja zemes gabalus un iedziļinājās šā jautājuma būtībā. Apmierināt abas puses, kā daži deputāti ieteica, un atrast kompromisu šinī jautājumā, no komisijas viedokļa raugoties, ir grūti. Jā, Saulkrastu ciema padome, Rīgas izpildkomiteja un Limbažu rajona izpildkomiteja vēl meklē variantus par zemes ierādīšanu citā vietā, tālāk no jūras, turpretī kooperatīvi uz kompromisiem neiet, viņi saka: vai nu tur, vai nekur. Bet citur mums neder, un citur mēs iekārtoties nevaram. Uzskatot, ka juridiskā puse ir pareiza, ka visi dokumenti noformēti pareizi - par to deputāti jau runāja - tas tiešām tā ir. Likt komisijai ko darīt tālāk, atkal kaut ko saskaņot, par kaut ko vienoties, atrast kompromisu, kā arī mums šodien atlikt šā jautājuma izskatīšanu nav iespējams. Mēs jau tik ilgi strādājam. Ja deputātu vairākums izteiksies par to, ka šī zeme atstājama kooperatīviem, tad tā arī būs, taču, ja izlemsim, ka šī zeme ir vajadzīga un arī no ekoloģiskā viedokļa atsavināma, tad šādu lēmumu vajadzētu šodien pieņemt. Es vienīgi gribētu vēl teikt, lai deputāti ņem vērā vispārējo situāciju, kāda pašlaik ir mūsu republikā, arī laukos, ar būvmateriāliem vispār. Jo ir runa par vairāku simtu, varbūt tūkstošu vasarnīcu celtniecību. Ja runājam skaidru valodu, tad tās jau vairs nav dārza mājiņas un tur nav nekā no dārzniecības; tur ir tieši vasarnīcas - puķu dārziņš, celiņš, garāža, varbūt arī neliela siltumnīciņa, kas spēj apmierināt tikai savas ģimenes vajadzības. Tas būtu vēlami un labi tad, ja pie mums katra ģimene varētu atļauties uzturēties vasarnīcā un dzīvot labiekārtotā dzīvoklī, tad tas būtu pat ļoti labi un ļoti skaisti, bet diemžēl tā nav. Ja mēs patlaban laukos varam uzbūvēt tikai 3-4 mājas, jo nav būvmateriālu, ja daudzi mūsu jaunie zemnieki - bet tādu tagad ir 4000 - dzīvo uz klaja lauka, ja viņiem nav kur palikt, nav kur strādāt, ja viņiem pirmām kārtām būtu uzceļamas mājas, - vai mēs, nesaskatot republikas bagātību un nabadzību, varam atļauties tādu greznību - vieniem dot iespēju dzīvot Rīgā labiekārtotā dzīvoklī un vēl uzbūvēt sev vasarnīcu Rīgas jūrmalā tad, kad citiem cilvēkiem nav kur galvu nolikt. Es domāju, ka tas ir nepareizi un ka nevajadzētu celt šīs vasarnīcas līdz tam laikam, kamēr mēs ar dzīvokļu fondu būsim tikuši tik tālu, ka katram cilvēkam būs vismaz normāls dzīvoklis, kur viņš varētu dzīvot un strādāt. Un tikai pēc tam mēs varam domāt par vasarnīcu celtniecību. Bet kā izlemt šo jautājumu - tas, manuprāt, vairs neattiecas uz komisiju, te katram ir jālemj pēc savas sirdsapziņas un uzskatiem. Komisija savas domas ir izteikusi, un mums pie tās nevajadzētu vairs atgriezties vai likt tai vēl kaut ko darīt.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Tā kā Jānis Nesaule mums lūdzis tikai trīs minūtes, un tik daudz laika līdz starpbrīdim vēl ir, es dodu viņam vārdu, lai gan sakāmā viņam uzrakstīts vairāk...

 

J.Nesaule (Bērzes 187.vēlēšanu apgabals).

Es palūdzu vārdu, lai pateiktu, ka republikā šobrīd ir ļoti daudz neskaidrību un problēmu iedzīvotāju atpūtas organizēšanā kopumā. Teikšu vēl vairāk - te radītas pat daudzas konfliktsituācijas. Es te domāju par tām problēmām, kas saistītas ar dažāda tipa atpūtas bāzēm, to statusu un attīstības perspektīvām, ietverot šajā lokā arī bērnu atpūtas un atveseļošanās objektus, to teritoriālo izvietojumu un celtniecību. Joprojām pat jautājums par Ķesterciemu mums republikā nav atrisināts līdz galam. Šeit es runāju arī par dārzkopības sabiedrībām, par kurām mēs pašreiz debatējam. Viena no to pamatfunkcijām ir arī darbaļaužu aktīvas atpūtas organizēšana. Šo problēmu uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Un šajā sakarā man ir konkrēts priekšlikums papildināt sagatavotā lēmuma projektu ar šādu punktu: “Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei izstrādāt un līdz šā gada 1.aprīlim iesniegt Latvijas PSR Augstākajai Padomei koncepcijas projektu par republikas iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanu, kā arī tās realizācijas programmu.” Te tiek domāts ne tikai par dārzkopības sabiedrību, bet arī par visu citu atpūtas veidu izmantošanu republikā. Uzskatu, ka šajā jautājumā republikā jābūt vienotai politikai, nevis katrā rajonā vai pilsētā savai. Un tā būtu akceptējama tieši Augstākajā Padomē, lai šim dokumentam, šai koncepcijai nodrošinātu juridisku spēku. Pretējā gadījumā Augstākajai Padomei nāksies regulāri izskatīt šādus strīdīgus jautājumus - šodien par Rīgas un Limbažu rajonu, bet rīt varbūt par Ogri un Tukumu, jo arī tur ir saspringta situācija, un var gadīties, ka tuvākajā laikā Augstākajā Padomē griezīsies tie vairāk nekā simts uzņēmumu un organizāciju kolektīvi, kuriem šodien liksim likvidēt viņu atpūtas bāzes. Tās ir visai reālas prognozes. Tāpēc, ievērojot teikto, šodien varbūt pat būtu pareizāk vispār nepieņemt lēmumu par konkrētu dārzkopības sabiedrību likvidāciju, jo tādējādi netiktu radīts precedents jeb pamats tā saucamajai ķēdes reakcijai. Un tas nepieciešams jo vairāk tāpēc, lai mēs varētu runāt par savu lēmumu un likumu patstāvību. Atkārtoju - pirmām kārtām tomēr vajadzētu izstrādāt vienotus principus jautājumā par to, kā šādas sabiedrības tiek dibinātas un kas ir atbildīgs par to darbību.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Kā esam vienojušies, paziņoju pusstundu ilgu pārtraukumu.

 

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs

deputāts A.Gorbunovs.

 

Priekšsēdētājs. Mums vajadzētu vienoties, kā strādāsim tālāk. Mums lūguši vārdu Andris Stepēns, “VEF-Dainas” priekšsēdētājs, Laimonis Timma, dārzkopības sabiedrības “Politehniķis” priekšsēdētājs, biedrs Ivanovs, dārzkopības sabiedrības “Brigantīna” priekšsēdētājs, biedrs Lucāns un biedrs Rimaševskis. Iepriekš vārdu bija lūdzis Skultes ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas prieksēdētājs biedrs Matulis. Vēl vārdu ir lūdzis biedrs Mucenieks, mūsu pastāvīgās komisijas priekšsēdētājs. Pēc parlamenta likumiem, kā esmu ievērojis, rīkojas tā: ja vārdu lūdz komisijas priekšsēdētājs, viņam tas jādod nekavējoties. Un mums tas tūlīt arī jādara. Bez tam man būtu lūgums: lai mēs varētu uzklausīt visus mūsu šeit pieteiktos runātājus, atļaujiet man, kad 5 minūtes būs pagājušas, lietot zvanu.

Protams, gribētos, lai biedrs Matulis runātu, bet biedrs Lucāns runāja, biedrs Krāģis runāja, taču, ja biedrs Matulis grib runāt, tad arī viņam dosim vārdu, lai gan tad, kad es biju pie jums, es lūdzu runāt vienu no jums. Saulkrastieši un Rīgas rajona deputāti mūsu norunu konsekventi ievēro, bet jūs mūsu norunu traktējat drusciņ paplašināti.

Tātad - tagad vārds biedram Muceniekam.

 

I.Mucenieks (Alojas 229.vēlēšanu apgabals).

Godājamie deputāti! Komisijas sastāvā kā ekoloģiskās dabas aizsardzības komisijas deputātu priekšsēdētājs es nodarbojos ar šā jautājuma izpēti. Un jāsaka atklāti, ka man tas nav svešs tīri objektīvi, jo bija saistīts ar manu iepriekšējo darbu. Taču šoreiz es gribētu vairāk griezties pie jums, cienījamie deputāti, lai jūs pārdomātu šo jautājumu no savas tīri subjektīvās uztveres viedokļa. Pirmām kārtām gribu teikt, ka pārkārtošanās sociālajā, ekonomiskajā, saimnieciskajā darbā ir raksturīga šodienas iezīme, kad izdarām iepriekšējā periodā veiktā darba un vērtību pārvērtēšanu jeb, citiem vārdiem sakot, kļūdu labošanu. Tagad mēs labojam kļūdas - atskatāmies pagātnē un kritizējam lielfermas, sūrojamies par likvidētajām viensētām, ko nāksies būvēt no jauna.

Mēs esam atteikušies no aviācijas lietošanas minerālmēslu izsējā, kas sagandēja dabu. Mēs kritizējam gigantomāniju kopsaimniecību organizēšanā. Protams, tas viss tika veikts likumīgi, saskaņā ar valdības un citiem pieņemtajiem lēmumiem. Šo uzskaitījumu varētu ļoti plaši vēl turpināt. Taču es vēršu jūsu uzmanību, cienījamie deputāti, uz to, ka šodien būtu laiks labot kļūdu arī Vidzemes jūrmalā. Te pastāv pārapdzīvotība ar visām no tās izrietošajām sekām. Saulkrastu un Skultes iedzīvotāju skaits sezonā tiek pārsniegts vairāk nekā desmitkārtīgi. Pirmkārt, es gribētu runāt par dabas aizsardzību. Protams, arī šajā gadījumā zemes izdalīšana dārzkopības sabiedrību ierīkošanai būs likumīga, bet pēc dažiem gadiem - varu jums droši apliecināt - mēs pārvērtēsim šo rīcību, un tad mūsu kļūdas atkal labos citi, cits deputātu sastāvs.

Otrkārt, biedri, mēs nevaram nerēķināties ar pretrunām, kādas jau ir radušās starp vietējiem iedzīvotājiem un dārzkopjiem. No ikdienas darba mēs zinām, kā tiek regulētas šīs pretrunas, un es neizslēdzu, ka šo pretrunu un attiecību noskaidrošana varētu turpināties arī tālāk. Mēs nevaram nerēķināties ar vietējiem iedzīvotājiem. To pamatoti teica arī iepriekšējie runātāji, un arī es to vēlreiz gribu pasvītrot. Vieni ar savu deputātu starpniecību lūdz mūs šinī situācijā visu objektīvi novērtēt un ņemt vērā viņu tīri cilvēciskās tieksmes turpināt normālu dzīvi lauku apvidus apstākļos savā pagastā, savā dzimtajā vietā.

Vai mēs esam tiesīgi uz šo lauku iedzīvotāju dzīves apstākļu rēķina horizontālā plaknē viņu teritorijā izvērst Rīgas pilsētas iedzīvotāju mazpilsētiņas? Es domāju, ka ne. Mūsdienu vēsturiskajos apstākļos tā atkal būs viena no kārtējām kļūdām, kuru nākotnē nāksies labot. Dažiem varbūt tas liksies smieklīgi, ka es, cienot Rīgas pilsētas iedzīvotāju vēlmes, ierosināšu tiem darba veterāniem un pensionāriem, kuri ir pelnītā atpūtā un tiecas pēc dzīves laukos, izmantot visas iespējas, lai saņemtu 3 vai 5 hektārus zemes, iegādātos būvmateriālus un dzīvotu lauku dzīvi, kā tas pienākas, un atbrīvotu apdzīvojamo platību Rīgā. Tas būtu godīgi arī pret tiem cilvēkiem, kuri ir dzīvokļu pieprasītāju uzskaitē. Acīmredzot darbaspējīgie cilvēki varētu turpināt tādu pašu praksi un apliecināt mūsu lauku prioritāti, tiešām nodarbojoties ar lauksaimniecības produktu ražošanu iedzīvotāju pārtikas uzlabošanas interesēs. Un visbeidzot es domāju, ka var arī uz vienošanos pamatiem starp attiecīgajām deputātu padomēm atrast šī jautājuma risinājumus ārpus jūrmalas lieguma zonas. Tādi varētu būt ejamie ceļi un iespējas. Un es aicinu deputātus balsot par izstrādāto lēmuma projektu.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Runā Andris Stepēns, dārzkopības sabiedrības “VEF-Dainas” priekšsēdētājs.

 

A.Stepēns.

Augsti cienījamie deputāti! Laika atvēlēts ļoti maz, tāpēc uzsvēršu svarīgākos momentus. Ir pagājuši divi gadi no tā brīža, kad mēs savā dārzkopības sabiedrības “VEF-Dainas” teritorijā darbus esam pārtraukuši. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai vispusīgi apdomātu situāciju. Vēl reizi no šīs augstās tribīnes es paziņoju, ka mēs, tiklīdz Skultes ciemā radās problēmas, kas tagad ir visiem zināmas, jau no paša sākuma tās sapratām un atbalstījām ciema iedzīvotājus un nekad neesam pagājuši tām secen. Un neviens nevar mums pārmest, ka mēs kaut kādā veidā būtu nelikumīgi centušies par visu vari kaut ko darīt, būtu paslepen kaut ko strādājuši. Mēs to neesam darījuši. Visus šos divus gadus mēs esam rakstījuši neskaitāmas vēstules, daudzas reizes braukuši uz Skulti un Limbažiem ar konkrētiem un reāliem priekšlikumiem par to, ko darīt. Mēs esam bijuši gatavi piekrist daudziem un dažādiem variantiem. Bet diemžēl līdz pat šai dienai būtībā neesam uzklausīti. Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka mūsdienās tas ir kutelīgs jautājums. Jūs zināt, ka ir pasludināta lauku prioritāte. Tātad šis jautājums aplūkojams jebkurā aspektā. Iznāk tā, ka vadība, t.i., Skultes vai Limbažu vadība, runādama ne pēc būtības, bet tīri virspusēji, ir par pussolīti panākusi mums pretī. Tas ir, tā nostājusies pret saviem iedzīvotājiem. Diemžēl tā nav. Es vēl gribētu uzsvērt, ka visas tās problēmas, kas te ir izvirzītas, ir pareizas. Mūsu pārliecība ir tāda, un mēs pie tās paliekam, ka visas šīs problēmas var atrisināt, izņemot vienu - samazināt cilvēku koncentrāciju, bet tā ir viena no svarīgākajām. Tātad es apgalvoju, ka visas problēmas var atrisināt, izņemot to, ka vienā vietā tiek koncentrēts nenormāli liels dārzkopju skaits. Tomēr padomāsim - kāpēc tas tā ir noticis? Mums pašiem tagad ir skaidrs, ka tas viss ir nepareizas valsts politikas, gigantomānijas, kas apvienota ar nesaimnieciskumu, rezultāts. Bet tad atkal ir sekas, ko mēs negribam atzīt. Kurp tad mēs ejam? Kaut vai tajā pašā Skultē nav bijis pilnvērtīga saimnieka, tāpēc esam nonākuši situācijā, ka ir parakstīti lēmumi un pieņemti likumi par dārzkopības sabiedrību izveidošanu, kuru skaits sniedzas simtos. Tas taču ir pilnīgi nenormāli, ka tajā vietā, kur esam izvietojuši četras jaunas sabiedrības, vienā 2km garumā ir 4 sabiedrības, kurām kopējo zemes gabalu skaits ir 2 tūkstoši. Uzsveru - tas nav normāli! Pret to mums jācīnās. Taču ne jau pret to, ka tur cels lielas mājas, ka tur ir vajadzīgi būvmateriāli - to visu var regulēt. Vai tad mēs nesaprotam? Turklāt Limbažu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu, kas aizliedz celt 2 vai 3 stāvu mājas. Kāpēc vajag teikt tā, ka tur ceļ nezin kādas lepnas vasarnīcas no kaut kādiem deficītiem materiāliem, un to attiecināt pilnīgi uz visiem? Vai tad jūs neredzat, ka tur blakus ir arī tādas būdas, kur redzams, ka cilvēki tikai ar pūlēm savelk galus kopā un tur strādā. To mēs nedrīkstam attiecināt pilnīgi uz visiem, ir jārunā konkrēti. Tiesa, ir arī tādi gadījumi, kad jāskatās, kur cilvēks ir dabūjis un ņem šos materiālus.

Nobeigumā es gribu teikt, ka, risinot šo jautājumu, jāievēro viens principiāls moments. Kā jūs zināt, runa ir par to, ka Skultes ciemā ir četras jaunas dārzkopības sabiedrības, kas tur pirms diviem gadiem izveidojušās. Un principiālais moments ir tāds - jāraugās, vai tur darbi ir uzsākti vai nav. Tur ir iesaistīts tūkstotis vai pāris tūkstošu cilvēku, iztērēti rubļi. Tāpēc nebūtu nopietni - un mēs nedrīkstam - pieņemt nevienu lēmumu, kurā būtu apietas cilvēku tiesības. Jāskatās taču no cilvēciskās puses. Un tie nav pāris tūkstoši rubļu? Runājot par mūsu sabiedrību, mēs esam faktiski iztērējuši - un to var pierādīt ar kvītīm - 30 tūkstošus rubļu plus vēl 10 tūkstošus rubļstundas, kas nostrādātas sabiedriskā kārtā. Tie vairs nav pāris tūkstoši rubļu! Brauca un aktīvi strādāja ap 330 cilvēku. No tiem 85 procenti ir cilvēki, kuriem ģimenē nav sava autotransporta. Viņi brauca sestdienās un svētdienās, cīkstējās ar mežu, un viņiem nenācās viegli. Tāpēc es ierosinu un apelēju pie jūsu godprātības, lai jūs atbalstāt to variantu, ko izvirzīja deputāts Kramiņš, - ka vajag pārskatīt dārzkopības sabiedrību robežas un atstāt cilvēkiem teritorijas tajās vietās, kur darbi ir reāli uzsākti. Turpretī tajās vietās, kur nekas vēl nav sākts darīt, mēs esam ar mieru samazināt dārzkopības sabiedrību skaitu.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Runās Laimonis Timma, dārzkopības sabiedrības “Politehniķis” priekšsēdētājs. Jā. Es ļoti atvainojos, es biju pieteicis biedru Matuli. Lūdzu. Vārds biedram Matulim, Skultes ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājam, un tad runāsiet jūs, biedri Timma!

 

Matulis.

Cienījamie deputāti! Man droši vien visā šajā epopejā ir vissmagāk, jo nupat ir jau gandrīz divi gadi, kopš rit smaga, nogurdinoša cīņa par dārzkopības sabiedrībām. Un man šajā cīņā laikam nācies ciest visvairāk, jo tieši manā darbības laikā ir izveidotas četras jaunas dārzkopības sabiedrības. Bet kādā augstā sanāksmē viens no runātājiem aizrunājās pat tik tālu, ka apgalvoja - tās esot ne tikai no augšas radītas sabiedrības, jo arī mēs paši it kā esot lūguši, lai Skultē tiktu izveidotas dārzkopības sabiedrības. Un tagad man ir visgrūtāk iestāstīt saviem ciema iedzīvotājiem, ka tas tā nav. Ir radies tāds iespaids, ka Skultes ciema izpildkomiteja ir iztirgojusi Skultes jūrmalu, neskatoties ne uz kādiem argumentiem. Šodien, ejot uz šo forumu, Skultes deputāti man lūdza noskaidrot vienu nenoskaidrojamu jautājumu: vai tiešām atsevišķi mūsu valdības locekļi darbu savienošanas kārtībā darbojas arī ēnu ekonomikas kabinetā? Ka tāds darbojas, par to Skultē neviens nešaubās, jo, lai arī cik forumos ir pieņemti lēmumi, lai arī cik mēs esam runājuši, taču neviens lēmums pagaidām nav bijis par labu skultiešiem. Skulte, kā te atzina iepriekšējie runātāji, kuri vēl grib tomēr dabūt šeit dārzkopības sabiedrības, nav parasts zemes pleķītis, tā ir Vidzemes jūrmala - savā ziņā unikāls dabas veidojums. Un mums nevienam nav tiesību to aizlaist postā, ja mēs negribam sarkt mūsu nākamo paaudžu priekšā par to, ka, lūk, mēs esam izpostījuši Skultes jūrmalu - Vidzemes jūrmalu. Tāpēc domāju, ka te varētu būt tikai viens vienīgs lēmums - mēs nedrīkstam pieļaut nevienas dārzkopības sabiedrības klātbūtni. Ja tagad jūs aizbrauktu pie mums, tad redzētu, par ko pārvērtušies Skultes meži - tā ir izgāztuve, bez tam oficiālas izgāztuves, kas kalpo 17 000 iedzīvotāju vajadzībām, uz šodienu vēl nevienas nav. Un kur paliek visi atkritumi? Biedrs Stepēns mums te solīja visādus labumus, un tas viss jau ir pareizi. Taču, kamēr nebūsim atrisinājuši problēmas, kuras sakrājušās divdesmit gadu laikā, jo pirmās dārzkopības sabiedrības sāka veidoties 1968.-1969.gadā, mēs nevaram iet ne soli uz priekšu šo dārzkopības sabiedrību attīstībā, tātad vēl vairāk palielināt to ļaunumu, kāds jau šodien izveidojies. Man kauns skatīties saviem cilvēkiem acīs, jo viņi atnāk un prasa: “Priekšniek, man vajag kūtiņu salabot, vajag būvmateriālus!” Es saku: “Nav!” “Bet blakus - dārzkopības sabiedrībā ir, tātad ir, priekšniek! Tu melo!” Taču, ja mēs arī turpmāk tādus lēmumus pieņemsim, tad es nezinu, kas notiks. Tāpēc es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, tiešām lemiet pēc savas sirdsapziņas. Paldies par uzmanību.

 

Priekšsēdētājs. Vārds divu minūšu ilgas uzziņas sniegšanai Laimonim Timmam, dārzkopības sabiedrības “Politehniķis” priekšsēdētājam. Pēc tam runās Jānis Āboltiņš.

 

 

L.Timma.

Cienījamie deputāti! Dārzkopības sabiedrībā “Politehniķis” ir apvienojušās trīs augstskolas: vadošā organizācija ir Rīgas Politehniskais institūts, vēl tajā ir Latvijas Valsts universitāte un Rīgas medicīnas institūts plus vēl dažas Rīgas Kirova rajona organizācijas. Tagad nu esam nokļuvuši tādā jocīgā situācijā, kad mēs it kā mums iedotu zemi jau pusotra gada neesam drīkstējuši apstrādāt. Es saprotu vietējos iedzīvotājus, ka viņi uztraucas par ekoloģiskām nebūšanām, bet man ir jāsaka, ka šī dārzkopības sabiedrība atrodas 4,5 km attālumā no jūras, turklāt šis zemes gabals ir tāds, kādus jau vienmēr dārzkopjiem iedod - ne jau tas labākais. Šeit ir 40 gadu laikā aizaugušas pļavas, kas prasa pamatīgu meliorēšanu, tādēļ šajā gadījumā teikt, ka mēs atrodamies Skultes centrā, ir aplami. Jau minētās dārzkopības sabiedrības vēl risinās infrastruktūras jautājumus, tātad cels veikalu; tas viss ir paredzēts teritorijas apguves projektā. Protams, daudz ko varētu atrisināt kompromisa ceļš, kā te biedri izsakās un piedāvā variantus, taču šie varianti nevar tikt atrisināti šajā telpā, jo ir sacelta kņada un neviena vietējā padome mūs neņems pretī. Atliek tikai divas iespējas - vai nu celt, vai likvidēt. Lai gan pastāv cildens variants sabiedrības likvidēt, zeme tomēr ir piešķirta likumīgi, un tāpēc mēs te stāvam. Vai tad tiešām Latvijas augstskolu palīdzība nemaz nebūs vajadzīga? Man liekas, ka šajā augstskolās mācās ļoti daudz jūsu vidusskolu beigušo audzēkņu un iegūst specialitāti, ko pēc tam varēs izmantot. Mēs esam ar mieru stāties jebkurās līgumsaistībās. Visu augstskolu administrācijas šajā jautājumā ir pretimnākošas. Tātad - vai būtu pareizi atlikt? Mēs lūdzam ņemt vērā to, ka šajā gadījumā ir jārēķinās arī ar cilvēkiem, ka pastāv morālais pāridarījums un mēs saņemam sodu gluži par velti, mēs lūdzam atcerēties kompromisa iespēju un atrisināt mūsu jautājumu kompromisu ceļā. Varbūt varētu mums iedot zemi citā vietā vai vienoties kā citādi?

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Jānim Āboltiņam.

 

J.Āboltiņš.

Es uz šo problēmu skatos kā ekonomists. Konflikts starp dārzkopjiem un vietējiem iedzīvotājiem veidojies tradicionāli - no tā, ka mums nav ko dalīt un ka atbraukušie iedzīvotāji noēd to, kas pienākas vietējiem, viņi aiznes arī man papildus paredzētos materiālus. Tā bija vakardiena, bet šodien izpaužas vakardienas nepareizās rīcības sekas. Es tikai gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka jums ir izdalītie likumdošanas materiāli, kuros runāts par nodokļiem. Šis jautājums, protams, šodien varbūt nav pats aktuālākais, taču tur ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka atkarībā no visu rajonu un teritoriju sociālās attīstības bāzes un labklājības līmeņa noteiks nodokļus, kuri tiks iemaksāti to budžetos. Es lūdzu jūs neaizmirst, ka gadījumā, ja mums nebūs saimnieciskās kūrortdarbības vai arī kādas citas darbības, ja nebūs tirdzniecības, cilvēku apgrozības, tad attiecīgajā teritorijā nebūs arī sociāli ekonomiskā budžeta bāzes. Ja runājam, teiksim, par šā jautājuma tīri psiholoģisko pusi, tad mums cilvēkiem ir jādod garantijas, jārada zināma drošība, ka atkal nesekos kārtējā vardarbīgā zemes atņemšana. Man šķiet, ka attiecībā uz īpašumu joprojām turpinās tā pati vardarbības izplatīšana. Īpašums joprojām nav svēts, lai gan mēs vasarā pieņēmām lēmumu un likumu, ka īpašums būs neaizskarams. Taču, runājot par ielaisto un to, ko šeit teica Skultes ciema pārstāvis, uzskatu, ka šajā gadījumā Augstākajai Padomei kā pirmo soli vietējo padomju regulējošās ietekmes izplatīšanā uz viņu teritorijā esošajām vienībām vajadzētu pieņemt biedra Kramiņa ieteikto redakciju. Šodien tie cilvēki tur ir likumīgā kārtā, taču viņiem ir jādod laiks un ar mūsu lēmumu jānoslēdz vietējās varas prasībām atbilstoši līgumi par to, kā viņi tur dzīvo, jo kārtību mēslu izgāztuvēs nosaka būvnoteikumi un tā tālāk. Tie visi, manuprāt, ir regulējami jautājumi.

 

Priekšsēdētājs. Vārds biedram Ivanovam, dārzkopības sabiedrības “Brigantīna” priekšsēdētājam.

 

 

Ivanovs.

Cienījamais priekšsēdētāj! Jautājums ir sarežģīts, ļoti sarežģīts, un it īpaši šodien. Bet saprotiet arī strādniekus. Kāpēc es uzkāpu šajā tribīnē? Šeit bija runa par to, ka kooperatīvu organizēšana aizsākta pirms pusotra, diviem gadiem, taču man jāteic, ka Mangaļu kuģu remontu rūpnīca ar šo jautājumu nodarbojas jau astoņus gadus! Un šajos astoņos gados tika izstrādāti astoņi varianti.

Mēs neesam tiekušies pēc jūras, mēs neesam teikuši: dodiet mums Rīgas jūrmalu. Mums tāda mērķa nav bijis nekādā gadījumā. Tā kā rūpnīca atrodas Vecmīlgrāvī, mūsu vienīgais lūgums bija - iedalīt zemes gabalus tieši šajā virzienā. Tādēļ ka braukt cauri visai pilsētai, vēl uz kaut kurieni, kā paši varat iedomāties, nav iespējams. Un tā vēl būtu papildu slodze mūsu ekoloģijai, ja mēs brauksim ar automašīnām vai autobusiem cauri pilsētai.

Tāpēc mēs šodien neprotestējam pret priekšlikumu, kurš te jau ne reizi ir izskanējis, - apmainīt zemes gabalus. Taču tas ir jādara saprāta robežās.

Laiks skrien tik ātri, un viss tik ātri mainās, ka šodien Saulkrastu ciemata padomē tiksimies un lemsim jautājumus jau ar trešo tās priekšsēdētāju.

Daži biedri šeit ļoti uztraucas par ekoloģiju. Visur visā pasaulē ekoloģija ir sasniegusi zināmu līmeni. Taču purvā, kuru iedalīja dārzkopības sabiedrībai “Brigantīna”, ir izgāztuve. Kamēr ir izgāztuve, par ekoloģiju klusējam, bet, ja mēs tur gribam iekopt dārzu, tad “bojājam ekoloģiju”. Tātad kas īsti bojā ekoloģiju - izgāztuve purvā vai iekopts dārzs? Manuprāt, dārzi ekoloģiju nekad nav sagandējuši. Bet, ja atzīstam, ka dārzs sagandē ekoloģiju, tad no visas Latvijas lauksaimniecība un zivjrūpniecība ir vispār jāaizvāc. Tās noteikti ekoloģijai traucē vairāk nekā dārzkopība.

Parunāsim arī par mežu. Ļoti bieži mēdz runāt: izcirta mežu! Izcirta mežu! Jā, mežu izcirta gan. Izcirta 25 hektārus meža 78 rubļu vērtībā no hektāra. Speciālisti pateiks, kāds bija šis mežs, ja tā vērtība ir 78 rubļi no hektāra. Es uzskatu, ka šis jautājums ir nenopietns.

Visi runā par likumību, par nelikumību, par to, ko kurš un kad ir darījis. Mēs, strādnieki, taču neuzstājām, nevienu nepiespiedām, nevienam neuzmācāmies. Viss tika izdarīts likumīgi.

Runājot par zemes gabala izvēli, jāteic, ka konkrēti pie mums komisija ieradās trīs reizes, gan Zivju un ūdens saimniecības pārvaldes, gan... vēl visvisādas citas komisijas. Visu sīki izstaigāja, krustām šķērsām, tad sacīja: jā, šeit drīkst. Mūs neapmierina vienīgi tas, ka blakus - 400 metru attālumā no šī zemes gabala - ir izgāztuve. Taču tā iedzīvotājiem netraucē. Es aprunājos ar iedzīvotājiem - arī mēs viņiem netraucējam, jo atrodamies ciemata nomalē, t.i., starp mums un jūru ir vēl vasarnīcu ciemats utt. Kad izvirzījās jautājums par zemes nepiešķiršanu, tika izdoti attiecīgi norādījumi un lēmumi, taču mēs jau agrāk šim ciematam Saulkrastu ciemata Tautas deputātu padomes personā bijām snieguši palīdzību, arī materiālo un tehnisko. Un mēs tūdaļ pat teicām: cienījamie biedri, mēs saprotam situāciju. Jautājumi ir jārisina. Mēs jums noteikti palīdzēsim gan finansiālajā, gan tehnikas ziņā. Mēs tūlīt pat šo jautājumu risināšanai piedāvājām viņiem 100 000 rubļu. No kurienes gan ņemta šī nauda? No strādnieku kabatas. Bet tā taču nav maza summa. Tomēr mēs arī šodien sakām: mēs sniegsim jums palīdzību, bet risināsim taču šo jautājumu.

Ja mēs gadījumā šo jautājumu šodien neizlemsim, ja mēs strādniekiem atteiksim dārzkopības sabiedrību jautājumā, tad es nezinu, kam mēs turpmāk ticēsim. Mēs šodien neticam ne staļiniskajam režīmam, ne brežņevisma stagnācijas gadiem. Pašlaik mēs vēl veidojamies, republika būs patstāvīga valsts.

Kā tad īsti mēs sāksim risināt demokrātijas jautājumus?

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāatrisina, taču jāatrisina tā, lai jebkurā zemes gabalā būtu kārtība, bet nevis runāt, ka tur ir piecūkots. Jautājumi ir jāizvirza un jārisina nopietni.

 

Priekšsēdētājs. Vārds biedram Rimaševskim.

 

V.Rimaševskis (Lutriņu 288.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie biedri deputāti! Šis jautājums patiešām tiek skatīts jau divus gadus, un, kā mēs jūtam, arī šodien to risinām ar grūtībām.

Pirmām kārtām. Šodien te izskanēja Ministru Padomei adresēti apvainojumi: tā jautājumus risina tikai kabinetos - tā vismaz paziņoja komisijas priekšsēdētājs biedrs Abels - , ka Ministru Padome nezina, kas notiek uz vietas, dabā un tā tālāk. Otrais apvainojums bija tāds, ka Ministru Padome ar spēka paņēmieniem piespiedusi rajonos un ciemu padomēs izdalīt šo zemi. Kā jūs dzirdējāt, iepriekšējais runātājs teica, ka viņi 8 reizes meklēja, kur mums izdalīt zemes gabalu. Astoņas reizes! Kā redzat, nekādas piespiešanas še nav. Runājot konkrēti par šīm dārzkopības sabiedrībām, jo mēs tās šodien apspriežam, ir jāatzīmē, ka visi dokumenti ir saskaņoti - sākot ar ciema padomi, ar zemes ierīkotājiem, ar Dabas aizsardzības komiteju, kad tā sāka eksistēt. Sākumā tās nebija, tādēļ tika saskaņots ar Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrību. Tātad mūsu sabiedrības ir saskaņotas visādos līmeņos. Es gribētu jums vēlreiz atgādināt, ka visi dokumenti zemes lietošanai ir izdoti likumīgi, es vēlreiz gribu pasvītrot - likumīgi!

Nākamais moments. Kad sāka izstrādāt zemes apgūšanas projektus, arī tos saskaņoja. Visi projekti ir saskaņoti ar arhitektiem, ar visiem citiem dienestiem un cilvēkiem, kam pienākas rūpēties par šīs ierādītās zemes pareizu izmantošanu.

Jautājums, biedri, ir pavisam cits. Un tas skan ļoti nepatīkami. Šodien te sākas, nu, kā to varētu labāk pateikt, tāda kā nesaprašanās starp lauciniekiem un pilsētniekiem. Un es saprotu, ka šodien runa ir par cilvēku interesēm, šodien mēs ne tik daudz varbūt runājam par konkrēto zemes gabalu, ne tik daudz par dabu, cik par cilvēku interesēm. Katra puse grib savas intereses aizstāvēt. Es saprotu arī zemniekus, bet es tikpat labi saprotu arī strādniekus. Taču šodien situācija ir tāda, ka strādniekiem, kam likumīgi - es vēlreiz pasvītroju - likumīgi (!) tika iedoti zemes gabali, tagad no tiem ir jāiet projām. Es nerunāju par to kompensāciju, kuru nāksies izmaksāt, bet gan par morālo kompensāciju. To šodien laikam nevarēs samaksāt neviens.

Par nākotni. Zemes izdalīšana dārzkopības sabiedrībām, biedri, republikā ir pārtraukta - es jums to paziņoju oficiāli. Pārtraukta! Un es jūtu, ka tuvākajā laikā mēs nevienu zemes gabalu nevienam Rīgas uzņēmumam nevarēsim izdalīt, jo visi rajoni, visas ciema padomes ir kategoriski pret to, lai zemi izdalītu rīdziniekiem. Tas ir teikts viennozīmīgi - skaidri un gaiši. Bet šodien mūsu arodbiedrības te runāja, ka Ministru Padomei ir jāizstrādā kaut kāds pasākumu plāns, kā mēs cilvēkiem varētu nodrošināt atpūtu dabā. Tādu plānu nav iespējams izstrādāt, tas vairs nav reāls. Arī tas mums ir skaidrs, un tur vairs domstarpību nav. Un tas uzdevums, kāds mums bija izvirzīts šajā piecgadē - izdalīt 49 000 dārzkopības gabalu - , vairs nav reāls, un tas gluži vienkārši ir jānoņem, mēs vairs to nerisināsim. Konkrēti runājot par to, ko biedri šodien te prasīja, ka vajadzētu dabūt nevis tieši šo zemes gabalu, bet kādu citu, es jums teikšu tā - citu zemes gabalu dabūt nav iespējams, jo neviena ciema padome, neviens rajons neko nedara, lai atrastu un iedotu citu zemes gabalu. Vienīgais kompromiss, es domāju, varētu būt tāds, ka uzņēmuma vai dārzkopības sabiedrības vadībai ir jābrauc un jārunā ar rajona un ciema padomes vadību, jāmeklē kaut kādi kompromisi. Tāda šobrīd ir situācija. Ko darīt tālāk? Cienījamie biedri deputāti! Jūs uzklausījāt abas puses, arī valdības viedokli zināt, tāpēc būs tā: kā šo jautājumu atrisināsim, tā arī strādāsim tālāk.

 

Priekšsēdētājs. Vārds PSRS tautas deputātam Lucānam. Pēdējais pie manis ir pierakstījies deputāts Janovskis, vismaz zīmīti es esmu saņēmis, un līdz ar to izbeidzam debates.

 

J.Lucāns.

Godājamie deputāti! Man ļoti iepatikās dārzkopības sabiedrības “Brigantīna” priekšsēdētāja uzstāšanās. Tā bija tik daudzsološa, ka gadījumā, ja viņam noticētu, varētu domāt, ka vienīgi lauksaimnieku pretošanās dēļ zemes virsū nav uzcelta paradīze. Taču patiesībā, ja runājam nopietni, šie procesi, kas pašreiz notiek Skultes ciematā, būtībā ir pilsētas koloniālisms laukos. Un nekā citādi to nosaukt nevar. Es gribu uzdot jautājumu: vai kāda no šīm dārzkopības sabiedrībām, teiksim, Skultes padomju saimniecībā, uz kādu fermu ir noasfaltējusi ceļu, lai slaucējai, ejot četros naktī uz darbu, nevajadzētu brist pa dubļiem, bet lai viņa ietu pa asfaltētu ceļu? Bet tajā pašā laikā visi ciematu ceļi ir noasfaltēti - tiem ir bijuši gan limiti, gan asfalts, turpretī pie fermas, kur arī ceļi būtu vajadzīgi, ne limitu, ne asfalta nav. Par tiem līdzekļiem un faktiski ar tiem būvmateriāliem, kas ir ieguldīti šajos ciematos, varētu četru Vidzemes rajonu lopkopējus pilnībā nodrošināt ar dzīvojamām mājām. Taču mums nav būvmateriālu, no kā tās celt, bet citur - būvmateriāli ir. Es saprotu, ka vasarnīcas ir vajadzīgas, cilvēki grib dzīvot vasarnīcās, un tas viss ir saprotams, jo pilsēta ir pārapdzīvota - un tā tālāk. Te visi runāja par likumību un taisnīgumu. Tādā gadījumā es gribu uzdot jautājumu: kur ir likumība un taisnīgums, ja vienam cilvēkam, teiksim, mūsu pašu republikā, ir divas vietas kur dzīvot, bet tajā pašā laikā mūsu lopkopējas dzīvo barakas tipa mājās un strādā bez brīvdienām? Mēs rūpējamies, lai, kā biedrs Ivanovs te sacīja, strādnieku šķirai būtu kur atpūsties, bet tajā pašā laikā mūsu lopkopējas gadiem ilgi strādā bez brīvdienām. Ja mēs runājam par sociālo taisnīgumu, tad es gribētu, lai šīs lietas tiktu traktētas tā, kā tas patiesībā dzīvē notiek.

Man ir ierosinājums papildināt minēto komisijas slēdzienu ar sekojošu tekstu: “Pārtraukt vasarnīcu celtniecību, kamēr, pirmkārt, - nav atrisināti jautājumi par to, kāda ir cena vasarnīcas zemei, jo vasarnīca ir greznības lieta un par to ir jāmaksā; otrkārt, - kamēr lopkopēji nav nodrošināti ar dzīvokļiem un zemnieki ar būvmateriāliem, un, treškārt, - kamēr nav izstrādāti noteikumi par vasarnīcu rajonu celtniecību.” Es gribu uzdot jautājumu: kas ir šie agresīvie veidojumi, kurus sauc par dārzkopības sabiedrībām? Tas nav nekas cits kā vasarnīcu pilsētas. Tikai tās ir vasarnīcu pilsētas, kuras ir nepareizi piedzimušas. Tās neatbilst pilsētas nosacījumiem, jo tur nav nekā no visa tā, kas pilsētai ir vajadzīgs, lai tā varētu normāli funkcionēt. Un tāpēc rodas visi šie konflikti un nenormālais stāvoklis. Ja tas būtu atrisināts citādi, ļoti iespējams, ka visi šie asumi būtu daudz mazāki un situācija būtu citāda. Savās pilsētās jābūt visam - sākot ar veikalu un beidzot ar miliciju. Tam visam tur ir jābūt. Iedomājieties Rīgas pilsētu bez visa tā, ko mēs saucam par infrastruktūru. Un tad mēs varēsim iedomāties, kāds haoss un kāda agresivitāte valda šo pilsētu tuvākajā apkārtnē. Tāpēc man liekas, ka šis jautājums, pieņemot lēmumu, pelna visdziļāko nopietnību, un šajā gadījumā šim lēmumam vajadzētu runāt par labu lauksaimniekiem un viņu aizstāvībai.

 

Priekšsēdētājs. Un tagad vārds deputātam Janovskim.

 

J.Janovskis (Saldus 290.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Mēs bieži vien uzskatām, ka tad, ja ilgi runājam, jautājums ir sarežģīts un neatrisināms. Es domāju tieši otrādi - mēs ilgi debatējam tāpēc, ka mēs nemaz īsti nemeklējām šā jautājuma risinājumu. Bez tam, es domāju, šīsdienas jautājums nav tikai Skultes jautājums vien, tas ir visu dārzkopības sabiedrību kustības jautājums, un mani zināmā mērā uztrauc tas, ka mēs ar vieglu sirdi atļaujam un ar tikpat vieglu sirdi aizliedzam un nemaz neapdomājam. Mēs šodien varbūt nediskutētu, ja agrāk pieņemtais lēmums būtu nelikumīgs, taču par likumiem es negribu runāt. Tomēr padomāsim kopīgi: vai mēs nedarām grēka darbu? Mēs esam atļāvuši, bet tagad aizliedzam. Un līdz ar to mēs audzinām jauno paaudzi, kurai parādām priekšā: redziet, kā šos jautājumus var risināt! Vai mūsu pieredzē, mūsu tautas pieredzē tas nav jau agrāk piedzīvots? Kāpēc mēs divu gadu laikā vēl neesam daudz ko izdarījuši? Vai mums šodien nevajadzētu padomāt par to, kas būtu darāms gan Skultē, gan citās vietās, lai šie jautājumi - gan sociālie, gan ekoloģiskie - tiktu atrisināti? Vai mums nevajadzētu noteikt stingru un striktu kārtību, kādā šie jautājumi būtu risināmi? Taču mēs citus vienīgi mācām, lai gan katram no mums ir sava taisnība.

Es domāju, ka tas nav pareizais risinājums, kuru mēs gribam šeit pieņemt. Tā mēs varam vienīgi atrunāties, izcelt vienu vai otru rajonu un nonākt pie slēdziena, ka arī Jūrmalā no piekrastes vajadzētu visu izcelt ārā, jo tiek piemēslota jūra. Es uzskatu, ka mums vajadzētu uzlikt par pienākumu šos jautājumus atrisināt visiem tiem, kuri tajos ieinteresēti, tas ir, visiem resoriem kopīgi. Tas būtu pareizais un taisnīgais risinājums. Un vēl es domāju, ka mēs neesam dzimuši ar zīmi pierē, un mums nevajadzētu arī citus audzināt, lai viņiem arī būtu šī zīme pierē, parādīt to, ka mēs protam tikai aizliegt, bet ne risināt šos jautājumus. Tāpēc es ierosinu balsot priekšlikumu un mums vajadzētu šodien pieņemt lēmumu, kas uzliek par pienākumu šo jautājumu atrisināt gan resoriem, kuriem ir šie dārziņi, gan izpildkomitejai un vietējai padomei kopīgi. Bet, kamēr šī jautājuma ne sociālais, ne ekoloģiskais risinājums nav rasts, pārtraukt būvniecības darbus, bet nevis visu un uz visiem laikiem šodien atņemt. Šo jautājumu varētu atrisināt tādā veidā. Un es domāju, ka tādējādi šī konfliktsituācija noregulētos.

 

Priekšsēdētājs. Es gribēju īsi izteikt savu viedokli, jo jau pirms gada sapratu, ka šis konflikts nesola neko labu. Un tāpēc tagad, it sevišķi pirms šīs mūsu sēdes, es izbraucu visus šos dārzkopības kolektīvus, lai iepazītos - galvenokārt vizuāli - ar teritoriju un daudzmaz arī ar lietas būtību, lai uzzinātu, kā izskatās šis laukums, kur tas ir ierādīts, kas tam dzīvo kaimiņos, kāda ir situācija un tā tālāk. Es piekristu deputātam Janovskim, ka mums šajā laika posmā visiem vajadzēja vairāk darboties, lai konstruktīvi atrisinātu šo konfliktu. Es atbildu pirmām kārtām par Prezidiju. Mēs mēģinājām kaut ko darīt, varbūt līdz galam visu arī neizdarījām, bet viens mūsu lēmums tika pieņemts, un tajā bija punkts, ka tālāk visu vajag risināt, kā šeit to bieži atkārtoja, uz savstarpēji izdevīgām līgumattiecībām. Vietējā tautas deputātu padome, izejot no ekoloģiskās situācijas un citiem aspektiem, var izdarīt savas prasības gan attiecībā par zemes gabala izvietojumu, gan par skaitliskajiem rādītājiem un tā tālāk, tās dārzkopības sabiedrībām vai kolektīviem var ierādīt zemi citā vietā.

Runājot par mūsu pavasarī pieņemtā lēmuma punktu, tagad biedri raksta, ka arī sesijas lēmumā ir vajadzīgs tāds punkts. Tas jau ir bijis, un tagad šeit visi, it sevišķi dārzkopības kolektīvu vadītāji, sit pie krūtīm un saka: mēs dosim visu, mēs darīsim visu un tā tālāk. Bet kāpēc līdz šim netika rasts šāds abpusējs līgums? Vienkārši tāpēc, ka vismaz mana prakse liecina, ka gadījumā, ja ieraksta “uz abpusēji izdevīga līguma”, tad šis līgums nekad netiks noslēgts, jo vienmēr viena puse pateiks - mēs neesam ar mieru, arī otra puse pateiks - arī mēs neesam ar to mierā, un tā tas turpināsies ne tikai līdz dedzināšanām un tamlīdzīgi, bet līdz pat vardarbībai, bet mēs skatīsimies, kā tas notiek, un teiksim: tur viss ir likumīgi.

Tagad daži vārdi par likumību. Ja par likumību uzskata tikai to, vai dokuments ir likumīgs vai nav, tad šajā gadījumā šaubas nerodas - šeit viss ir likumīgs. Šajā sakarā mēs vedinājām arī Ministru Padomes atbildīgus darbiniekus uz domu, kuru izteica deputāts Janovskis: lūdzu, meklēsim! Varbūt vajag maksāt par zemi, varbūt jāmaksā rente, varbūt vēl kaut kas cits jādara, lai cilvēkus ieinteresētu, kā to teica biedrs Āboltiņš. Jā, ir jāieinteresē! Arī es personīgi tur dzīvotu un maksātu, jo dažas vietas ir ļoti piemērotas atpūtai, bet par to ir jāmaksā. Par to bija jādomā atbildīgiem darbiniekiem, kuru pienākumos tas ietilpa. Bet visa situācija bija tāda, mēs esam pieņēmuši likumīgu lēmumu. Ja deputāti grib, lai to atceļ, lai tad viņi uzņemas šo atbildību. Tas mani personīgi kaitina, ka cilvēki tā var teikt, un aizskar visvairāk, jo jebkurā lietā ir jāiegulda darbs - arī konfliktu risināšanā ir jāiegulda milzīgs darbs. Diemžēl mēs to negribam darīt.

Bet tagad runāšu par likumīgo ierādīšanu. Es varbūt sākšu no beigām. Ja mēs pieņemsim lēmumu zemi atsavināt, tad mums ir jāpieņem arī tāds lēmums, kurā mēs atvainosimies gan par morālajiem zaudējumiem abām pusēm, gan par materiālajiem zaudējumiem vienai pusei. Taču, kas attiecas uz dārzkopības kolektīviem, tad viņus vainot es negribētu, tāpat nevaru piekrist tiem biedriem, kas vainoja kolektīvu vadītājus, kuri šeit uzstājās. Tas nav korekti. Viņi aizstāvēja savas likumīgās intereses. Es varbūt tagad esmu gudrs ar atpakaļejošu datumu, varbūt arī es toreiz nebūtu bijis gudrs. Nerunāsim par VEFu un Politehniķi, kas ir no jūras drusciņ tālāk. Taču, ja ierāda zemi gandrīz pie jūras un izcērt mežu (manuprāt, runa bija par gaļas kombināta kooperatīvu), bet blakus dzīvojošajam zemniekam viņa zemi nogriež līdz pakšiem, tad domājiet paši, vai tas ir viss likumīgi izdarīts. Es to nezinu. Man pašam, atpūšoties mežā tepat pie Rīgas, gadījās, ka ar tādu pašu jautājumu atnāca vesela delegācija un teica: “Vai tas ir taisnīgi, ka mēs esam līdz pakšiem apgriezti, vai tas ir likumīgi?” Ja zemniekam līdz pakšiem atņem zemi un likumīgi to iedala citam - vai tas ir likumīgi? Es vienkārši uzdodu sev šo jautājumu kā deputātam.

Tagad daži vārdi par VEF un pārējiem. Es gribu, lai aizskan nevis aizstāvot, bet cilvēcīgi kaut kā atbalstot šos kolektīvus, šos rūpniecības kolektīvus. Piemēram, VEF ir izpildījis visu, ko no viņa prasījuši, izpildīja visus norādījumus un visu pārtrauca acumirklī atšķirībā no citiem, kuriem nekur un nekas nav uzbūvēts, izņemot vienu kolektīvu - un tas ir “Līdums”. Un arī tad ticis uzbūvēts ar gudru ziņu - uz robežas uzcelta varena divstāvu māja, jo būvētājs saprata lietas būtību un tāpēc uzbūvēja uz robežas. Lai tagad Rīgas rajons ņemas ar to būvētāju. Mani tā informēja, bet, ja es kaut ko nepareizi saku, tad ļoti, ļoti atvainojos, bet tā vismaz mani informēja ciema padome un es pats redzēju savām acīm. Tātad šie trīs vai četri dārzkopības kolektīvi atkal jāaplūko no likumības viedokļa. Jā, es pilnīgi piekrītu tam, ko teica VEF kolektīva vadītājs, ka viņi ir izpildījuši visu to, ko viņiem lūdza, - viņi ir visu pārtraukuši, lai gan bija tikuši vistālāk zemes darbos, ir izrakts lieks grāvis, un daudz strādājuši arī, izcērtot kokus un tā tālāk. Bet tie, kuri pieņēma lēmumu, - vai tad viņi nevarēja iedomāties, ka, radot šādu koncentrāciju, viņi radīs sliktu labsajūtu lauku cilvēkiem, kuri tur dzīvo, ka, sašķeļot kolhozu gandrīz vai trijās daļās, tā centrālajā daļā veidojas kaut kāds konglomerāts. Un atkal es sev uzdodu jautājumu: vai tā vajadzēja vai tomēr nevajadzēja rīkoties? Protams, tagad mēs esam gudri ar atpakaļejošu datumu, taču vai nevajadzēja vismaz padomāt par lauku cilvēku. Jūs teiksiet, ka es esmu priekšsēdētājs un man ir jādomā vienlīdz par visiem cilvēkiem. Es arī vienmēr cenšos domāt vienlīdz par visiem cilvēkiem, bet es drusciņ arī salīdzinu. Kad mēs Maskavā runājam par centra un republiku attiecībām, mēs sakām: ja mums ļautu rīkoties pašiem savā republikā, mēs tomēr kaut ko izdomātu, lai cilvēki tur labāk dzīvotu, lai Ventspili nenovestu līdz katastrofai, lai tomēr uzlabotu Jūrmalas stāvokli, lai Jūrmala varētu pelnīt naudu, ja tajā būtu radīti normāli apstākļi atpūtai, un tā tālāk. Tad kāpēc mēs šeit tomēr negribam uzticēties Saulkrastu deputātiem un Saulkrastu vietējai varai, lai tomēr viņi paši regulē šos jautājumus. Protams, es piekrītu visiem, ka ir vajadzīgs likums, lai ne Saulkrastu ciemata padome, ne izpildkomiteja par pushektāru zemes nevar prasīt 50 miljonus. Tas viss ir jāregulē - un tam es piekrītu. Te nevar skatīties tikai vienpusēji un Saulkrastus, Limbažus vai Skulti nolikt otrajā vietā. Ja mēs rīkosimies viņu vietā, tas, mūsuprāt, nebūtu pareizi - vēl jo vairāk tagad, kad par to visu runā. Kas gan tas būtu - iedot tūkstoti apbūves gabalu, bet tas ir 0,1 procents no Rīgas rajona. Bet Rīgas rajona meži? Un zināt, es gribētu pašreiz nopirkt no “Brigantīnas” to mežu par 78 rubļiem hektārā, kurš tur nogāzts šobrīd guļ zemē. Es to gribētu nopirkt, jo tas ir izmantojams mežs, un tā tur ir ļoti daudz. Es nezinu, kā viņi ir notaksējuši to tikai par 78 rubļiem. Taču es nezinu, kur tajā mežā, tajā purvā bija izgāztuve. Var būt, ka tā bija kaut kur tālāk. Taču tajā mežā var atpūsties 100 000 rīdzinieku - un arī par to mums ir jādomā. Varbūt mums tur ir jābūvē kāds pansionāts vai kas cits, jāveido veselības zona, kur 1000 cilvēku vietā var atpūsties 100 000 cilvēku. Arī tāds var būt jautājums, un man tādu jautājumu ir bezgala daudz. Es pat negribētu jums tos visus pārskaitīt. Tā vienkārši būtu atkārtošanās. Lai izietu no šīs situācijas, kā jūs redzat, viegla lēmuma nav.

Bet nu par VEFu un Skultes ciemu. Kad biju tur klāt, man šķita, ka viņi tomēr šo kopējo valodu atradīs. Vismaz man tā likās, jo VEF Limbažu rajonam ir ļoti daudz palīdzējis, būdams tā šefs. Bet atkal tur jau tā lieta, ka strādājis komandējoši administratīvā kārtā - bija spiests palīdzēt, būvēt ceļu vai darīt kaut ko citu pavisam otrā rajona galā acīmredzot tāpēc, ka rajona priekšnieki tā likuši darīt. Bet Skultē tas ceļš nav nedz labots, nedz arī kaut kas cits darīts. Tātad šeit var kaut ko darīt tikai uz abpusējas ieinteresētības pamata. Mums ir komisijas lēmums, un tas ir jāizspriež. Es personiski varu tikai piedāvāt to, kas šeit ir. Pirmkārt. Ja mēs tādu lēmumu pieņemsim, tad es visai nopietni gribētu lūgt ierakstīt punktu, kas atvainosies par morālajiem zaudējumiem, ko nodarījuši šie pieņemtie lēmumi abām pusēm. Materiālie zaudējumi, protams, jāatmaksā otrajai pusei, tiem, kas ir šeit kaut ko strādājuši, tātad jārīkojas tā, kā papildināja Kramiņš. Bet, lai neizraisītu vietējo iedzīvotāju taisnīgus pārmetumus, dārzkopības sabiedrību teritorijas lielums jānosaka faktiski apgūt uzsākto zemes gabalu robežās. Taču tādā gadījumā lai šeit man sniedz izziņu biedrs Rimaševskis vai rajona oficiālie varas pārstāvji.

Kas attiecas uz zemes apgūšanu, tad tā ir uzsākta visur. Es domāju, ka arī “Politehniķim” tā ir uzsākta, jo projekts viņiem jau ir, lai gan viņu zemes gabalā es nevienu mietiņu neredzēju. Taču, ja par zemes apgūšanu uzskata projekta izgatavošanu, tad šī apgūšana ir bijusi visiem, cik pats esmu pārliecinājies. Turpretī, ja par apgūšanu uzskatām to, vai kādas būves ir uzceltas, tad būve ir tikai vienā dārzkopības sabiedrībā “Līdums”, un tā pati ir uz robežas. Nekur citur būvēm pamati nav ielikti, izņemot to, ka dažās vietās ir izrakti novadgrāvji, un to, ka dārzkopības kolektīva locekļi personīgi ir cirtuši krūmus vai kaut kā citādi darbojušies šajā sfērā. Tāpēc apgūt uzsākto zemes gabalu robežas faktiski ir grūti konstatēt. Kā rīkosimies tālāk? Kā, lūdzu? Varbūt trešajā punktā ieliksim vēl priekšlikumus? Paskatieties trešo punktu: “Rīgas un Limbažu rajona izpildkomitejām kompensēt zaudējumus, kas radušies minētajām dārzkopības sabiedrībām un to locekļiem no rajona budžeta līdzekļiem.” Vai šeit nevajadzētu likt komatu un pierakstīt, ka “uz abpusēja līguma pamata ierādīt iepriekšminētajām dārzkopības sabiedrībām zemes citās vietās”?

 

No zāles. Kuri tie rajoni būtu?

 

Priekšsēdētājs. Rīgas un Limbaži.

 

(Krieviski no zāles: Protams!)

 

No zāles. Man ir divi ierosinājumi, ko Skultes deputāti lūdza nodot. Viņi ir sagatavojuši veselu rakstu, un šis raksts bija izplatīts sesijas pirmajā daļā un aicinājumos. Tur minēti šādi momenti. Pirmais. Zaudējumus tomēr vajadzētu segt uz Ministru Padomes rēķina, nevis uz rajona budžeta rēķina - tas būtu viens. Un otrs - komisijai būtu jāuzdod turpināt darbu, lai pārtrauktu dārzkopības sabiedrību “Astra” un “Ainava” darbību, jo šajās sabiedrībās būvdarbi ir vēl tikai pašā sākuma stadijā.

 

Priekšsēdētājs. Es domāju, biedri, ka debates ir jāpārtrauc. Mums ir bijusi komisija, ir izpētītas konkrētās dārzkopības sabiedrības, ir pieņemti lēmumi, bet konkrēto dārzkopības sabiedrību darbība ir izskatīta Augstākās Padomes Prezidijā. Arī es esmu tur deputāts, biedri Lucān, un man ne mazāk sāp sirds par visu Vidzemi, par visām tām lietām un pretenzijām, kas tur radušās. Taču ir jāmācās. Turpmāk vietējām tautas deputātu padomju izpildkomitejām, attiecīgā ciema un attiecīgo uzņēmumu kolektīviem un to vadībām vajadzēs šos jautājumus risināt un tālāk veidot savstarpējās attiecības, jo Augstākā Padome nevienu tādu jautājumu vairs neizskatīs. Mēs ar šiem jautājumiem esam nodarbojušies jau pusgadu, pat vēl vairāk. Šim jautājumam ir principiāls raksturs, bet tas nenozīmē, ka mēs katru strīdu izskatīsim Augstākajā Padomē. Man liekas, tas nebūtu pareizi, jo, redzat, šis jautājums vēl nemaz nav izskatīts Rīgas rajonā, bet jau tūlīt vajadzēja nodibināt Augstākās Padomes komisiju. Es, protams, saprotu, ka tā ir nopietna problēma, un nenosodu tādus iesniegumus, bet, būdams deputāts un zinot savu vēlētāju kritiku par šo soli, es tomēr gribētu saglabāt zināmu konsekvenci, konstruktīvismu un rīkoties visiem daudzmaz saprotami.

 

G.Kurdjumovs. Cienījamie deputāti! Es atvainojos, taču teikšu pāris vārdu. Manuprāt, ja šī prāvošanās ilgusi divus gadus un ja mēs tagad pieņemsim lēmumu, kas mūsu gaidāmajām dārzkopības sabiedrībām neatstāj absolūti neko, tas būs nepareizi. Es taču ierosināju, lūdzu jums, ja vien tas ir iespējams, izlemt šo jautājumu balsošanas ceļā, lai šodien nevajadzētu pieņemt šo lēmumu, piešķirt vēl mēnesi ilgu laiku līdz nākamajai sēdei un šajā jautājumā sagatavot vēl kaut kādus priekšlikumus.

 

Priekšsēdētājs. Paldies. Jūsu priekšlikumu lūdzu nobalsot.

 

J.Nesaule (no zāles). Es tomēr gribētu lūgt izskatīt arī Arodbiedrību padomes priekšlikumu, jo uzskatām, ka bez vienotas koncepcijas izstrādāšanas republikas iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanā, kur dārzkopības sabiedrības ir tikai viens no tās veidiem, mēs šo samilzušo problēmu nevarēsim atrisināt. Šeit nav runa par kaut kādu pasākumu plānu, kā to ir sapratis biedrs Rimaševskis, šī problēma ir jāatrisina konceptuāli, un tādēļ es lūdzu šo ierosinājumu tomēr izskatīt balsojot.

 

Priekšsēdētājs. Es, protams, būšu spiests to likt uz balsošanu, bet tad par katru jautājumu mums ir jāuzsāk īpaša diskusija, jo gadījumā, ja viens ir kaut ko noraidījis, bet otrs - kaut ko iesniedzis, tad gribot negribot jāturpina diskusija. Jūs ļoti labi saprotat, biedri Nesaule, - kamēr mums nebūs likuma par pašvaldību, kamēr nebūs likuma par īpašumu un visu pārējo, visi šie plāni - manā, varbūt subjektīvajā skatījumā - pārvērtīsies tikai par pasākumu plāniem.

Vārds deputātam Vilnim Bresim.

 

V.E.Bresis (Jelgavas 128.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs tuvojamies kompromisa lēmumam, lai gan, atklāti sakot, jau ne vienreiz vien mēs Ministru Padomes vārdā - man šķiet, arī pagājušajā sesijā - abām pusēm esam likuši priekšā atrast kompromisa variantu, bet diemžēl šis kompromisa variants, kā jūs redzat, vēl nav atrasts. Es uzskatu, ka gadījumā, ja mēs ar šo sesijas lēmumu, kā to piedāvāja cienījamais priekšsēdētājs, atceltu Ministru Padomes lēmumu un pēc tam tālāk meklētu kompromisus, šīs abas puses - tāpat kā līdz šim - kompromisu neatradīs. Tāpēc es lieku priekšā sekojošo: ieteikt, kā to piedāvāja cienījamais priekšsēdētājs, teiksim, divu mēnešu laikā uz abpusējas vienošanās pamata atrast piemērotas vietas šīm sabiedrībām konkrētajos rajonos, un mums tikai tad būtu jāpieņem atbilstošs lēmums. Jo citādi mēs nekad neapmierināsim abu pušu intereses.

 

Priekšsēdētājs. Zināt, ja kāds grib kaut ko skaļi teikt, lūdzu, nāciet uz tribīni, es nevienam vārdu neesmu liedzis. Kas tur trokšņo? Lūdzu, nāciet uz priekšu un sakiet, ko jūs gribat! Labi, uzskatīsim, ka tā bijusi replika, un protokolā lūdzu ierakstīt kā repliku.

Es gan atbalstītu mūsu Ministru Padomes priekšsēdētāja ierosinājumu, bet šeit ir viens moments, par kuru varbūt vēl vajadzētu padomāt. Kāpēc tas tā nav noticis līdz šim? Vai tāpēc, ka Prezidijs tik vēlu griezās pie abām pusēm, vai tāpēc, ka nebija atrasts kompromisa variants? Ļoti vienkārši. Tāpēc, ka dārzkopības sabiedrībām zeme ir iedalīta likumīgi. Un kāpēc gan viņām būtu jāmeklē kompromisa variants? Viss ir ļoti vienkārši. Un, kamēr mēs šeit, bet tās ir manas domas, kamēr mēs nemainīsim šo lēmumu, tikmēr abpusēja sadarbība nesāksies. Tāda diemžēl ir šī sūrā loģika, turklāt mums ļoti nepatīkama loģika. Katrā ziņā, kā Augstākās Padomes priekšsēdētājs un kā šīs zonas deputāts, arī es uzņemšos atbildību par to, lai šī abpusējā sadarbība tomēr turpinātos. Es saprotu, ka tas būs ļoti grūti izdarāms, bet tas ir jāizdara, un tāpēc es ceru, ka skultieši ar VEF atradīs kopēju valodu, un es to viņiem sekmēšu. Un, ja arī “Politehniķim” ierādīs citā vietā, es tāpat veicināšu uz šāda pamata izveidojušos konflikta atrisināšanu. Es domāju, ka visiem, it sevišķi tiem, kuri šeit runāja - gan Krāģim, gan Mārtiņam - es atceros tikai vārdu - gan Mārtiņam Zālītim, gan citiem ir jāuzņemas šī atbildība. Taču vienlīdz liela atbildība ir jāuzņemas arī uzņēmumu sabiedriskajām organizācijām un to vadītājiem, lai kolektīva locekļiem tomēr nezustu šī perspektīva.

Tālāk. Lūdzu, bet tikai viena minūte replikai.

 

No zāles. Es gribētu pateikt, ka tas lēmums par dārziņu izdalīšanu tomēr bija nelikumīgi pieņemts. Kāpēc? Tāpēc, ka jau sen bija saruna - tā ilgst vismaz četrus gadus - par to, ka ir tādiem objektiem vajadzīga ekoloģiskā ekspertīze vietas izdalīšanai un norādes, ko tur varētu celt un kā būtu jāceļ, kā jāmeliorē un vai maz vajag meliorēt. Ir zināms, ka Rietumvācijā aizliedza atomelektrostacijas celtniecību, tāpēc ka tur atrada vienu tādu kukaini, kura pasaulē nekur citur nav. Bet tā tas ir Rietumvācijā. Mēs vienmēr atzīstam kļūdas par iesāktiem kariem, bet cilvēki jau ir miruši. Un neviena vaininieka vairs nav. Baidos, ka šajā gadījumā būs tāpat, kad atzīs, ka tā bijusi kļūda, jo nav ievērots ekoloģiskās ekspertīzes slēdziens. Šodien te runāja par ēnu ekonomiku, runāja par to, ka nevajag strādnieku šķiru apvainot, runāja par šīm milzu vasarnīcām. Ja šajās vietās no būvmateriāliem, kādi vajadzīgi tiem lauksaimniekiem, kuri nupat ir sākuši savas gaitas pa jaunam, kuri atkal sākuši ticēt tam, ka varētu būt zeme, kas nestu augļus, varētu kaut ko uzcelt? Tāpēc es gribu vēlreiz un vēlreiz vērst jūsu uzmanību, ka ekoloģiskā ekspertīze, kad jau uz to bija vērsta sabiedrības uzmanība, šiem rajoniem bija vajadzīga, taču tā netika izdarīta, bet tika pieņemti šie Ministru Padomes lēmumi, neskatoties uz to, ka sabiedrība, tajā skaitā deputāte Džemma Skulme, par to informēja Ministru Padomi.

 

Priekšsēdētājs. ... “Rīgas un Limbažu rajona izpildkomitejām jākompensē materiālie zaudējumi, kas radušies dārzkopības sabiedrībām un to locekļiem”, kā arī varam rakstīt klāt “un Ministru Padomi”, kuras iedalīs līdzekļus šai kompensācijai.

 

No zāles. Mēs to nedarīsim.

 

Priekšsēdētājs. Nedarīsim? Tad tā ir jāieraksta. Tad tik tiešām ir jāieraksta. Es turpretī domāju, ka tas ir uz jūsu un biedra Rimaševska godaprāta, jo viņš teica, ka mēs to tik un tā darīsim. Bet, ja nedarīsim, tad nu gan tas jautājums ir aktuāls. Tad trešais punkts skan tā: “Ministru Padomei, Rīgas un Limbažu rajona izpildkomitejām kompensēt zaudējumus, kas radušies minētajām dārzkopības sabiedrībām un to locekļiem, no budžeta līdzekļiem. Uz abpusēja līguma pamata ierādīt iepriekš minētajām dārzkopības sabiedrībām zemi citā vietā.” To jautājumu - “citā vietā” - vai to īpaši vajadzētu pasvītrot vai nevajadzētu, jo nav izslēgta tāda iespēja, ka gadījumā, ja mēs viņiem to nediktēsim, viņi uz abpusēju līgumu pamata sāks darboties, un kāds varbūt vēl var palikt tajā pašā vietā.

Kāpēc nevar palikt - “uz abpusēja līguma pamata”? Uz šī līguma pamata, manā izpratnē, viņi tikai tad sāks risināt šos jautājumus, kad mēs atcelsim savu lēmumu, jo citādi, kamēr tas nav atcelts, tikmēr neviens neko nerisina. Vai jūs piekrītat, ka arī tāds punkts var būt lēmuma projektā? Tātad mēs liekam uz balsošanu.

Kā tagad rīkosimies? Varbūt vispirms varam nobalsot kopumā par sekojošu lēmumu. Par manis ieteikto trešā punkta redakciju, kas iekļauj arī šeit izteiktos priekšlikumus - gan deputāta Kurdjumova, gan arī citu izteiktos priekšlikumus, kurus es jums tikko formulēju, klāt vēl pieliekot punktu, kuru mums vajadzētu tūlīt formulēt. Kādā veidā atvainoties, to es nezinu, bet tas ir jādara, ja mēs pieņemam arī lēmumu par morālajiem zaudējumiem, kuri radušies šo lēmumu pieņemšanas rezultātā, un tad tas būtu 5.punkts.

Kas attiecas uz materiālajiem zaudējumiem, tad šeit jau ir minēts 3.punkts. Mēs varētu balsot par lēmumu kopumā, bet pēc tam balsot par izmaiņām, ar kurām uzstājās deputāts Kramiņš un deputāts Nesaule. Vai esmu pareizi apkopojis šeit izteikto? Varbūt kāds protestē un ierosina mums balsot arī par kaut ko citu.

 

Kurdjumovs. Vai te izpildes laiks nav noteikts?

 

Priekšsēdētājs. Termiņš līdz pirmajam maijam. Līdz pirmajam jūnijam? Es baidos - jo ilgāk mēs stiepsim, jo vairāk mums var būt darīšanas ar dažādām vardarbībām. Pagaidiet, lūdzu, vienu mirklīti! Vārdu prasa biedrs Lucāns.

 

J.Lucāns. Pietiks ar pusminūti. Man ir divas neskaidrības. Pirmā neskaidrība ir tā, kāpēc tieši pār Limbažu rajonu nākusi šī sodība, šie dārzkopības kooperatīvi? Jau 15 000 iedzīvotāju tur ir, taču, ja mēs vēl turpināsim ierādīt vietas, tad vasarā nāks klāt vēl tikpat, cik ir rajona iedzīvotāju. Es nezinu, kāpēc ir šāds lēmuma punkts, ar ko tas pamatots? Tas ir viens. Un otrs - attiecībā uz šo zaudējumu kompensāciju. Ir skaidrs viens: ja zaudējumus tiks uzdots kompensēt Limbažu rajonam un Ministru Padomei, tad tos kompensēs tikai Limbažu rajons, jo Ministru Padome gan jau atradīs līdzekļus, kā piespiest Limbažu rajonu piekāpties.

 

Priekšsēdētājs. Par pirmo momentu. Tomēr abpusēju izdevīgumu nevajadzētu gluži zemē mest un to neievērot. Varbūt to, ko tagad teica biedrs Āboltiņš no šīs tribīnes, pēc pusgada ar viņa vārdiem teiks Skultes ciema padomes priekšsēdētājs. Un kas būs tad? Jūs izteicāt savu viedokli, bet ir arī citi viedokļi. Tāpēc vienu viedokli mums nevajadzētu absolutizēt. Un kas to lai zina, kā mums vēl ies, kad dzīvosim pašfinansēšanās apstākļos, varbūt skultieši vai limbažnieki būs paši bagātākie cilvēki, bet varbūt arī ne. Es negribētu absolutizēt šo lietu un tikai vienu viedokli. Vai ir vēl kādi protesti? Nav. Vai varam balsot? Varam. Tātad balsojam kopumā? Vai ir neskaidrības? Nav. Pēc tam balsosim par šiem iesniegumiem.

Kas par to, lai balsotu kopumā, izmainot trešo redakcijas punktu, kuru es jums nolasīju? Jūs, biedre Artmane, esat ļoti uztraukusies, vai kaut ko nesapratāt? Visu sapratāt? Jā. Tātad ar tām izmaiņām 3.punktā, kuras es jums nolasīju. Lūdzu balsot, kas ir par šī lēmuma pieņemšanu. Būtu gandrīz vai jāskaita, kaut gan ir acīm redzams vairākums, taču tomēr būtu jāsaskaita, lai mums būtu pilnīga skaidrība. 178 ir par. Tātad lēmums ir pieņemts. Bet kas, lūdzu, ir pret? Pret ir 17. Kas, lūdzu, atturas? Atturas 31. Tātad lēmums ir pieņemts, un tagad balsosim par labojumiem. Deputāta Nesaules iesniegtais labojums ir šāds: “Uzdot Ministru Padomei izstrādāt un iesniegt Augstākajai Padomei republikas iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanas koncepciju un tās realizēšanas programmu līdz 1.aprīlim.” Kas, lūdzu, par - balsojiet. Saskaitiet, lūdzu. Nenodarbojaties ar aplausiem un nesmaidiet tik nopietnā jautājumā, jo tā diemžēl ir traģiska lieta, jo mūs rāda objektīvā un nevajadzētu tā uzvesties. Es saprotu, ka esam noguruši, vajag arī pasmaidīt, taču tās ir traģiskas lietas, par ko runājam. Divpadsmit balsis. Tātad lēmums netiek pieņemts. Kas, lūdzu, pret? Paldies. Un kas atturas? Paldies. Un tagad deputāta Kramiņa iesniegtais ierosinājums. Tā lietas būtība ir tāda, ka: “noteikt dārzkopības sabiedrību teritoriju tādā platībā, kas faktiski atbilst apgūt uzsākto zemes gabalu robežām”. Es jums jau izskaidroju, kāda te ir situācija. Ja skatāmies pēc būtības, tad mūsu lēmuma 3. un 2.punkts izslēdz iespēju pieņemt šo lēmuma punktu, jo tad mums ir pretruna. Es, protams, varu likt uz balsošanu, bet te ir pretruna. Taču, ja deputāts priekšlikumu ir iesniedzis, lūdzu balsot. Kas par? Jūs gribat ko teikt? Paldies. Deputāts Kramiņš šajā situācijā noņem savu priekšlikumu. Bet tagad man precīzāk jāformulē deputāta Lucāna ieteikumi. Tātad: “tikai Ministru Padome” un 3.punktā svītrot “Limbažu un Rīgas rajonu izpildkomitejas”. Protams, ka ir skumji, te tik tiešām cita vārda nav. Ir traģiski skumji arī par šo rajonu, - ko tam nozīmē izpildkomiteja? Un pareizi biedrs Ivanovs teica, ka viņš risinās sarunas jau ar trešo izpildkomitejas priekšsēdētāju, un tas būs acīmredzot pirmdien. Ko nozīmē izpildkomitejas? Tas ir tieši rajona budžets, rajona iedzīvotāji, bet nevis izpildkomitejas. Izpildkomitejās līdz šim uzskatīja tā, ka mēs visi esam ierēdņi un no mūsu pieņemtajiem lēmumiem cieš iedzīvotāji, republika, rajons un tā tālāk. Bet jābūt taču arī kaut cik godprātīgiem tajā ziņā, ka likumīgo lēmumu pieņēma arī rajona izpildkomiteja, rajona ciemu izpildkomitejas, nekonsultējoties un nerēķinoties ar ciema un rajona iedzīvotājiem. Turklāt tagad teikt, ka viņiem nekas nav jākompensē, man liekas, nav visai pareizi. Taču iesniegums ir un mums tas jāliek uz balsošanu. Kas par to, lai lēmuma 3.punktu rediģētu deputāta Lucāna redakcijā, un tas ir: atstāt “tikai Ministru Padomei”. Lūdzu balsot. Pieci. Acīmredzami, ka nepietiek ļoti daudz balsu, lai runātu par pozitīvu lēmumu. Kas ir pret? Skaitīt nevajag. Kas, lūdzu, atturas? Paldies. Tātad 3.punktā mums vajag balsot vēl par termiņu. Vai 1.maijs vai 1.jūnijs. Kā, lūdzu? (No zāles.) Citu termiņu nebija. Vēl parādās termiņš - 1.aprīlis. (Zālē smiekli). Te nu gan gandrīz vai tomēr ir jāpasmaida, 1.aprīlis... - tad jau labāk 2.aprīli, bet ne 1.aprīli. Zināt, es negribu neko daudz komentēt, jo mans uzdevums ir virzīt uz priekšu mūsu darbu, tas ir - vadīt. Pirmais priekšlikums bija 1.maijs. Kas par šo priekšlikumu, lai 3.punkta realizācijas termiņš būtu 1.maijs, - lūdzu balsot. Zināt, te ir balsu vairākums. Kas, lūdzu, ir pret? Kas atturas? Ar balsu vairākumu pieņemtais termiņš ir 1.maijs. Deputātu priekšlikumi ir jābalso. Kas par 1.jūniju? Deputāts Briļs godprātīgi savu priekšlikumu noņem. Vai es vēl kādu priekšlikumu neesmu nosaucis?

Biedri Stroganov, jums tiek dots vārds replikai. Lūdzu, nāciet uz tribīni. Es saprotu, ka jūs varat runāt tikai procedūras jautājumos.

 

F.Stroganovs (Mērdzenes 239.vēlēšanu apgabals).

Netika balsots par priekšlikumu, ko iesniedza PSRS tautas deputāts Lucāns. Deputāts ierosināja izskatīt jautājumu par vasarnīcu celtniecību republikā vispār, sakarā ar to, ka šodien zemnieku saimniecībām trūkst materiālu, lai varētu celt mājas, uzlikt fermām jumtus un izdarīt nepieciešamos remontus. Biedrs Lucāns iesniedza šādu priekšlikumu, un es deputātu grupas vārdā to atbalstu. Uzskatu, ka mums šodien jāizvirza jautājums par vasarnīcu celtniecības pārtraukšanu republikas teritorijā vispār. Un zemi sakņu dārziem vajadzētu ierādīt tiem, kuri vēlas nodarboties ar lauksaimniecības jautājumiem.

 

Priekšsēdētājs. Biedram Stroganovam ir taisnība. Tāds priekšlikums ir izskanējis, kuru es diemžēl neesmu formulējis. Lai gan tieši tādā veidā tas netika izteikts, tomēr līdzīgs bija. Padomāsim par lietas būtību.

Godājamie deputāti, es lūdzu mazu uzmanību. Manuprāt, ja mēs pieņemsim lēmumu, kas vienam atļauj būvēt, bet otram ne, un tas notiks bez izvērstas problēmas apsekošanas, tas nebūs pareizi. Es ļoti labi saprotu lauku cilvēkus. Mēs, rīdzinieki, tomēr varam iegriezties vienā, otrā vai trešā iestādē un šo būvmateriālu minimumu tomēr kaut kur dabūt. Un arī tajā pašā mūsu cienījamajā ražošanas apvienībā VEF materiāli tiek sadabūti pa vertikālu līniju, t.i., no Vissavienības resora. Aizliegt, lai tai šie materiāli nāktu no Vissavienības resora, kad šodien mums nav līdz galam noregulēta materiāli tehniskā apgāde, un izdarīt to ar Augstākās Padomes lēmumu, man liekas, būtu ne vien netaisnīgi, bet arī nepārdomāti un neprātīgi.

 

T.Savicka (Rīgas 31.vēlēšanu apgabals).

Es lūdzu deputātus vērst uzmanību uz šī lēmuma, kuru mēs tikko pieņēmām, 4.punktu. Tajā teikts: “Uzskatīt par spēku zaudējušiem Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989.gada 6.maija lēmumu...”, bet tikai trīs tā punktus - pirmo, otro un ceturto. Trešais punkts paliek spēkā. Trešajā punktā šajā sesijā tiek nolemts turpmāk atturēties iedalīt zemes gabalus dārzkopības kooperatīviem, bet Ministru Padomei izstrādāt turpmākās rīcības programmu. Šis punkts paliek spēkā, tāpēc pašreiz nav nepieciešamības neko papildus darīt.

 

Priekšsēdētājs. Lai izprastu, par ko mēs balsojam, dažus vārdus teikšu tiem, kuri mūs klausās, it sevišķi lauku cilvēkiem. Es nebūt negribu izteikt pārmetumu mūsu kolēģim Stroganovam, taču lauku cilvēku noskaņojums ir tieši tāds, kādu viņš pateica no šīs tribīnes. Uz to var atbildēt ļoti vienkārši, to visu jūs jau dzirdējāt - tāpēc, ka vienam jumts ir ielūzis un šīfera nav, bet otram tas ir. Taču ir jāsaprot, ka šodien mēs tā šo jautājumu izvirzīt nevaram, lai būtu tikai vienam un otram - ne, tāpēc ka otrais pagaidām šos materiālus var dabūt no Vissavienības. Man liekas, tas nebūtu prātīgi, un tāpēc atbalstīsim to, ko attiecībā uz 3.punktu šeit teica mūsu kolēģe Tamāra Savicka, taču, ja ir ierosināts nobalsot, tad mums tas ir jādara.

Kas par deputāta Stroganova ieteikumu, lūdzu, balsot. 11 par. Apmierināt jūsu lūgumu un izmainīt šī punkta redakciju mēs nevaram. Tas paliek tāds, kādu esam nobalsojuši. Kas ir pret? Paldies. Un kas atturas? Paldies. Vai vēl ir kādas pretenzijas gan pret balsošanu, gan pret procedūru? Nav. Nedaudz esam pārtērējuši laiku. Rīt sesiju sāksim pulksten 10.00.