Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas astotā sēde

2009.gada 8.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 8.oktobra sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums - Ministru prezidenta gadskārtējais ziņojums par nacionālo drošību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministres kundze! Visi klātesošie!

Nacionālā drošība, īpaši iekšpolitiskajā līmenī, ir viens no aktuālajiem valdības un sabiedrības jautājumiem. Sarežģītie ekonomiskie apstākļi pastiprina sociālo spriedzi un tiesisko neaizsargātību sabiedrībā. Ņemot vērā noziedzības pieauguma tendences, valsts amatpersonām ir rūpīgi jāseko līdzi drošības situācijai valstī un jānodrošina preventīvas darbības noziedzības mazināšanai. Tomēr kopumā 2008.gadā situācija nacionālās drošības jomā ir vērtējama kā stabila un apdraudējuma līmenis - kā zems.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu esmu iesniedzis gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību 2008.gadā un vēlos vērst jūsu uzmanību uz galvenajiem ziņojumā atspoguļotajiem jautājumiem.

Pirmkārt, attiecībā uz ārpolitiku. Kā svarīgākie instrumenti Latvijas ārpolitiskās drošības veicināšanai nemainīgi saglabājas NATO un Eiropas Savienība. Nozīmīga valsts drošības politikas sastāvdaļa ir mūsu dalība EDSO, ANO, kā arī citos starptautiskajos forumos. Īpaša loma Latvijas un plašāka reģiona drošības stiprināšanā ir politiski militārajai sadarbībai ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir vērtējamas kā nozīmīgākais Latvijas stratēģiskais partneris.

Aktualitāti starptautiskās drošības politikas darba kārtībā saglabā tradicionālie drošības politikas jautājumi - cīņa ar globālo terorismu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, reģionālie konflikti. Šajā kontekstā prioritāti saglabā Latvijas ieguldījums NATO operācijā Afganistānā un valsts atbalsts starptautiskajiem centieniem stabilitātes un attīstības veicināšanā Afganistānā plašākā nozīmē.

Latvija konkrēti palīdz Afganistānas nacionālās armijas un policijas stiprināšanā, infrastruktūras projektu realizēšanā, izmantojot Latvijas attīstības sadarbības politiku.

Mūsdienu pasaulē aizvien aktuālāki kļūst arī civilie izaicinājumi, piemēram, enerģijas resursu netraucēta pieejamība un kiberdraudi. Klimata pārmaiņas Ziemeļu puslodē gan paver iespējas attīstīt jaunus kuģošanas ceļus un pieeju nozīmīgiem enerģijas resursiem, gan rada saspīlējuma potenciālu līdz šim samērā drošā pasaules daļā. Saspīlējuma pieaugums un Arktikas militarizācija neapšaubāmi ietekmētu arī Baltijas reģionu.

Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijai svarīgi turpināt centienus veicināt Eiropas Savienības saskaņotu un kopīgu rīcību, sekmējot enerģijas piegāžu diversifikāciju, alternatīvu enerģijas avotu meklēšanu un īstenojot politiku, kas mazinātu Eiropas Savienības neaizsargātību no ārējiem faktoriem. Šajā kontekstā svarīgi ir veicināt izpratni par Centrālāzijas valstu nozīmīgo lomu alternatīvu enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanā.

Aizvadītajā gadā jaunu izpausmi guvuši reģionālie konflikti. Gruzijas un Krievijas militārais konflikts apliecināja, ka konvenciālo militāro konfliktu draudi Eiropas kontinentā nav pagātne. Tas rada principiāli jaunu situāciju Eiroatlantiskajā telpā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības rīcība konflikta situācijā un Eiropas Savienības misijas izveidošanā parādīja, ka, rīkojoties dinamiski un vienoti un pastāvot dalībvalstu politiskajai gribai, Eiropas Savienība spēj būt nozīmīgs faktors konfliktu risināšanā. Lai gan netika panākta atgriešanās pie pirmskonflikta situācijas un Eiropas Savienības misijai bija liegta pieeja konfliktu teritorijām, Eiropas Savienības iesaistīšanās palīdzēja apturēt militārā konflikta eskalāciju.

Gruzijā no 2008.gada 1.oktobra darbojas Eiropas Savienības novērotāju misija, kas savu darbu sāka jau divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas par tās izveidi. No civilo krīžu vadības viedokļa misija ir nozīmīgs pasākums, jo tā ir redzama, tai ir skaidrs mandāts un tā dod konkrētus rezultātus. No mūsu interešu viedokļa ir svarīgi Eiropas Savienības dalībvalstīs arī turpmāk veicināt lielāku izpratni par Eiropas Savienības kaimiņu politikas nozīmi.

Šajā ziņā jāņem vērā korekcijas, ko starptautiskajā drošības situācijā ievieš globālā ekonomiskā krīze, mazinot Eiropas valstu ietekmi un rīcības iespējas starptautiskās drošības darba kārtības izaicinājumu risināšanā.

Eiropas iekšējo ekonomisko problēmu risināšanai iegūstot prioritāru nozīmi, vēl nozīmīgāka kļūst Latvijas aktīva ārpolitiskā rīcība, veicinot turpmāku Eiropas Savienības iesaisti reģionu drošības situācijas uzlabošanā, atbalstu konfliktu miermīlīgā risināšanā, uzticību veicinošu pasākumu ieviešanā un Eiropas Savienības Austrumu partnerības tālākā attīstībā.

Eiropas Savienības misijas kontekstā jāturpina centieni panākt pilnīgu misijas mandātu izpildi, nodrošinot piekļuvi konfliktu reģioniem. Svarīgs starptautisko un Latvijas drošību ietekmējošs faktors ir masu iznīcināšanas ieroču izplatība, Irānas kodolprogramma un tās iespējamā militārā komponente, bet it īpaši Ziemeļkorejas kodolbruņošanās attīstība.

Otrs jautājums. Attiecībā uz terorismu. Terorisma apdraudējums Latvijā pārskata periodā nav mainījies un ir saglabājies relatīvi zems. 2008.gada laikā Latvijā nav noticis neviens teroristisks akts, tostarp neviens noziedzīgs nodarījums, kas būtu saistīts ar teroristiskām darbībām.

Tomēr Latvija aizvien vairāk iesaistās starptautiskos pretterorisma sadarbības projektos. Tas ir viens no svarīgākajiem pamatelementiem veiksmīgai cīņai pret starptautisko terorismu kopumā. Savukārt Latvijas iedzīvotāju apdraudējums ārvalstīs ir atkarīgs no draudu situācijas valstī, kurā persona atrodas. Ārējo teroristisko apdraudējumu valstij teorētiski var izraisīt arī atsevišķu teroristu grupu neapmierinātība ar Latvijas NBS dalību NATO pretterorisma un miera nodrošināšanas operācijās. Taču pārskata periodā apdraudējuma līmenis nav mainījies un vērtējams kā relatīvi zems un netiešs. Pašlaik nav konstatēts, ka Latvijā pastāvētu izteiktas un spēcīgas, galēji labējas vai kreisi orientētas ekstrēmistiskas vai radikālas organizācijas.

Latvijas apstākļos var runāt par indivīdiem, personu grupām, kustībām vai organizācijām ar kreisi vai labēji orientētu ievirzi, kuru atbalstītajā ideoloģijā, paustajos uzskatos un atsevišķos gadījumos arī rīcībā ir saskatāmas ekstrēmisma pazīmes.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka, lai arī šobrīd sabiedrībā netiek pausts vērā ņemams atbalsts Latvijā esošām ekstrēmi orientētām grupām, kustībām vai organizācijām un to dalībnieku skaits ir neliels, tomēr, pasliktinoties sociālekonomiskajiem apstākļiem valstī, tādu grupu, kustību vai organizāciju nozīme, dalībnieku skaits un rīcības kapacitāte pārskatāmā periodā var būtiski palielināties un radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskajai drošībai.

Attiecībā uz ekonomisko drošību. Šobrīd viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošiem un raksturojošiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Pēc vairāku gadu izaugsmes situācija Latvijas ekonomikā ir strauji pasliktinājusies. Izaugsmes tempu samazināšanos ir nomainījusi lejupslīde, ko lielā mērā noteica globālā finanšu krīze. Finanšu krīzes ietekmes dziļumu pastiprina Latvijas ekonomikas izteiktā nelīdzsvarotība, kas izveidojusies iepriekšējās straujās izaugsmes gados. Privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika straujāk nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, lielā mērā balstījās uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. Tas arī noteica lielu tekošā konta deficītu maksājumu bilancē un līdz ar to Latvijas ekonomikas neaizsargātības palielināšanos. Tagad, izsīkstot finanšu ieplūdei, notiek straujš privātā patēriņa un investīciju samazinājums un ir jūtamas korekcijas ekonomikā, proti, preču un pakalpojumu eksporta un importa bilances uzlabošanās vienlaikus ar ekonomisko aktivitāšu kritumu, samazinoties iekšējam pieprasījumam.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē valsts finansiālo situāciju. Nodokļu ieņēmumu sarukšana un izdevumu sloga palielināšanās izraisīja budžeta krīzi, kas ierobežo fiskālās politikas telpu un rada nopietnus šķēršļus ekonomikas stabilizācijas un sociālā atbalsta programmu īstenošanai. Paaugstināta sociālā spriedze un valdības ierobežotās spējas mazināt to ir vērā ņemams politiskās situācijas risks. Ekonomiskās krīzes apstākļos, valsts amatpersonām būtiski samazinot atalgojumu vai pat palielinot rīcības brīvību ar valsts un pašvaldību naudu un mantu, pieaug riski, ka kukuļa piedāvājuma gadījumā amatpersona neatteiksies to pieņemt, amatpersonas pašas pieprasīs vai izspiedīs kukuļus un citus labumus, pašas organizēs dažādas noziedzīgas shēmas tādu personu interesēs, kuras var nodarīt kaitējumu nacionālajai drošībai.

Attiecībā uz valsts militāro aizsardzību. Pirmkārt, par starptautisko drošības vidi. Nākamais aktuālais nacionālās drošības jautājums ir starptautiskā drošības vide. Latvijas drošība nevar tikt skatīta atrauti no starptautiskās drošības vides attīstības tendencēm un drošības izaicinājumiem. Terorisms, masu iznīcināšanas ieroču nesankcionēta izplatība, nestabilitāte dažādos pasaules reģionos var radīt draudus mūsu drošībai. Jauno draudu nopietnību apstiprina aizvadītajos gados veiktie kiberuzbrukumi Igaunijai, Lietuvai un Gruzijai. 2008.gadā tieši militārie draudi, kas varētu ietekmēt Latvijas neatkarību, ekonomisko attīstību un iedzīvotāju drošību, nepastāvēja. Galvenais riska faktors ir atsevišķu valstu pieaugošā bruņošanās tendence un gatavība lietot militāru spēku savu politisko un ekonomisko interešu realizācijai.

Lai stiprinātu aizsardzību pret visu veidu draudiem, NATO 2008.gadā turpināja īstenot transformācijas procesu, kas ļaus pielāgot un pilnveidot NATO spējas mūsdienu drošības situācijā, nodrošinot gan kolektīvo aizsardzību, gan spēju cīnīties ar jaunajiem drošības izaicinājumiem.

Runājot par Latvijas dalību starptautiskajās operācijās, jāmin, ka Latvija piedalās gan NATO spēju stiprināšanā, gan NATO starptautiskajās operācijās un citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos. Kopš 2006.gada Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās NATO Ātrās reaģēšanas spēkos, kurus rotācijas kārtībā komplektē no dalībvalstu vienībām. Dalība NATO spēkos Latvijai sniedz gan lielākas drošības garantijas, gan ļauj iegūt pieredzi un pilnveidot sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tādējādi paaugstinot savas kaujas spējas. Kopumā 2008.gadā Latvija turpināja dalību piecās starptautiskajās operācijās: NATO vadītajās operācijās Afganistānā un Kosovā, ASV vadītajā operācijā Irākā (dalība tika pārtraukta 2008.gada novembrī), Eiropas Savienības vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijā Gruzijā - kopumā 381 karavīrs. Piedaloties starptautiskajās operācijās, Latvija ne tikai deva ieguldījumu starptautiskajā drošībā, bet arī nostiprināja NBS karavīru kaujas spējas.

2008.gadā Saeima apstiprināja jauno valsts aizsardzības koncepciju, kas atšķirībā no iepriekšējās nosaka precīzākas prasības Latvijas militāro spēju attīstībai. Tajā pašā laikā koncepcijas galvenais pamatprincips ir palicis nemainīgs - Latvija savu drošību un aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmās. Tā paredz, ka, attīstot kaujas spējas, valsts apdraudējuma gadījumā NBS jānodrošina Latvijas sauszemes, jūras un gaisa telpas neaizskaramība. Vienlaikus NBS jāpilnveido spēja piedalīties dabas un cilvēku radīto katastrofu seku novēršanā.

Runājot par Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību, reizē ar pārmaiņām Latvijas ekonomiskajā situācijā un samazināto aizsardzības budžetu tiek būtiski pārstrādāti NBS attīstības plāni, vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības plāns. NATO dalībvalstu ministru sanāksmē 2008.gada jūnijā tika apstiprināti NATO spēku attīstības mērķi turpmākajiem 10 gadiem. Alianses skatījumā Latvijai primāri jātiecas attīstīt sauszemes spēku bataljona kaujas grupas ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējām, attīstīt pretmīnu cīņas spēju un izveidot tīklveida sakaru sistēmu. Vienības nepieciešams sagatavot kā izvēršamas, lai nodrošinātu Latvijas kaujas vienību spēju pilnvērtīgi līdzdarboties NATO operācijās. 2008.gadā tika apstiprinātas vadlīnijas valsts gaisa telpas aizsardzībai, lai izpētītu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanu pēc 2018.gada, un izveidota kopēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darba grupa, kurai priekšlikums par iespējamiem risinājumiem jāsagatavo līdz 2010.gada 1.janvārim.

Attiecībā uz robežkontroli un migrāciju. Būtisks valsts drošības jautājums ir robežkontrole un migrācija. Lai arī Latvija nav raksturojama kā izteikta imigrācijas valsts, tomēr ar katru gadu imigrantu skaits palielinās. Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas konvencijai galvenais uzdevums ir novērst nelegālo imigrantu ierašanos Latvijā. Tāpat svarīgi ir nepieļaut, ka Latvija varētu kļūt par tranzītvalsti nelegālo migrantu plūsmā uz Eiropas Savienību. 2008.gadā tika atklāti ārzemnieku mēģinājumi, šķērsojot Latviju, izbraukt uz ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm. Latvija pieder pie Eiropas Savienības valstu loka, kas atbild par Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzību. Tāpēc viens no Latvijas primārajiem uzdevumiem 2008.gadā bija nostiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzību, ieviešot Šengenas valstu standartus un sakārtojot infrastruktūru gan sauszemes robežkontroles punktos, gan lidostās un ostās.

2008.gadā valstī aizturēto nelegālo robežšķērsotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski pieaudzis, bet ir kardināli mainījusies nelikumīgo robežšķērsotāju valstiskā piederība, kā arī robežas nelikumīgās šķērsošanas veidi. Līdz ar Latvijas iekļaušanos Šengenas līguma telpā viens no imigrācijas struktūrvienību svarīgākajiem uzdevumiem ir nelegālās nodarbinātības atklāšana un apkarošana, piemērojot jaunas metodes un stiprinot pašreizējo sadarbību nelegālās nodarbinātības novēršanā.

Latvijas migrācijas politika nodarbinātības jomā patlaban ir vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību. Darbaspēka uzņemšanas kārtība no trešajām valstīm ir administratīvi un finansiāli reglamentēta. Lai arī Latvijā ekonomiskās attīstības līmenis ir pazeminājies, nelegālo imigrantu interese par Latviju nemazinās. Ir konstatēts aizvien pieaugošs pārkāpumu skaits gan nelikumīgas uzturēšanās, gan nelikumīgas robežšķērsošanas jomā. Pārkāpumu dinamika imigrācijas jomā tikai pieaugs, bet pasaules ekonomiskā krīze vēl vairāk stimulēs cilvēku kustību no reģioniem ar zemu ekonomisko līmeni uz attīstītām valstīm. Cilvēki, kas nelikumīgi uzturējās Eiropas Savienības zonā un zaudēja darbu, mēģinās meklēt jaunas darba iespējas citās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc pastāv reāla iespēja, ka imigrācijas, arī nelegālās imigrācijas jomā pieaugošā tendence saglabāsies. Atklātie pārkāpumi liecina, ka nelegālo imigrantu tranzīts kļūst aizvien labāk organizēts, aizvien aktīvāk tāda veida prettiesiskiem nodarījumiem pievēršas organizētie noziedzīgie grupējumi. Tādējādi pieaug preventīvo analītisko un plānošanas pasākumu nozīme pārrobežu noziedzības novēršanas, terorisma un nelegālās imigrācijas riska personu kontroles jomā.

Būtisks priekšnosacījums sekmīgai cīņai ar Latvijas valsts robežas drošības apdraudējumiem, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem ir kompensējošo mehānismu izmantošana un efektīva informācijas apmaiņa pārrobežas noziedzības un nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā.

Būtisks risks robežkontrolē un migrācijā ir iespējamā korupcija valsts robežsardzē un muitā, izmantojot personas, kuras, apejot nepieciešamās pārbaudes uz robežas, var iekļūt Latvijā ar mērķi veikt pretvalstisku darbību. Var tikt ievesti ieroči, munīcija, radioaktīvie, bioloģiskie vai ķīmiskie materiāli, kurus izmanto ieroču izgatavošanā. Šādi ieroči potenciāli ir izmantojami teroristu akcijās. Sadarbībā ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iegūtie pierādījumi par nelikumīgām darbībām Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos norāda uz vairāku tiesībsargājošo struktūru pārstāvju, policijas, robežsardzes un muitas ilglaicīgu iesaistīšanos noziedzīgu shēmu izstrādāšanā un realizācijā.

Nākamais jautājums - korupcijas risks politiskajās organizācijās un valsts pašvaldību pārvaldē.

Viens no nacionālās drošības jautājumiem ir korupcijas riski. Tiem visvairāk pakļautie sektori ir valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas, kur, izmantojot koruptīvas metodes, amatus var iegūt nekompetentas un nacionālajai drošībai nelojālas personas. Savukārt politisko partiju finansēšana ir saistīta ar potenciālajiem korupcijas riskiem, kā rezultātā partiju sponsori, kuru intereses var būt pretrunā ar valsts interesēm, var gūt kontroli pār ievēlētajām personām.

2008.gadā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem KNAB amatpersonas sastādīja 21 administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma sešus lēmumus par administratīvo sodu piemērošanu, kopumā 2250 latu apmērā, kā arī tika pieņemti 16 lēmumi par pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegumu atmaksāšanu valsts budžetā - 1,6 miljonu latu apmērā.

Veicot politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontroli, KNAB darbības laikā kopējais atklātais pretlikumīgais finansējums politiskajām partijām pārsniedz 2 miljonus latu. No šīs summas partijas atmaksājušas valsts budžetā tikai 15 procentus.

Attiecībā uz noziedzību. Pats būtiskākais nacionālās drošības jautājums šobrīd ir noziedzības stāvoklis valstī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noziedzības līmenis 2008.gadā valstī ir palielinājies. Runājot par noziedzīgo nodarījumu struktūru, jāatzīmē, ka tradicionāli lielāko īpatsvaru - 64 procentus - veidoja dažāda veida mantiskie noziegumi. Kā bīstama tendence jāatzīmē tā, ka pieaug noziegumu skaits, ko izdara nevis tā saucamie profesionālie noziedznieki, bet gan personas, kuras pirms tam nav bijušas saistītas ar noziedzīgo pasauli, bet ir sākušas izdarīt likuma pārkāpumus, nonākot naudas grūtībās.

Nobeigumā vēlreiz vēlos norādīt, ka 2008.gadā situācija nacionālās drošības jomā sāka pasliktināties un galvenokārt tieši mainoties valsts ekonomiskajai situācijai. Lielā mērā tieši ar ekonomiskajiem procesiem ir saistīti virkne manis jau minēto jautājumu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai šobrīd visi nacionālās drošības aizsardzībā iesaistītie dienesti spētu pildīt savas funkcijas pilnā apmērā, neskatoties uz lielajiem izaicinājumiem 2010.gada budžeta veidošanas procesā.

Tieši tāpēc valdība ir pieņēmusi lēmumu valsts sabiedrisko kārtību un drošību noteikt par prioritāti un piemērot tai ievērojami mazāku budžeta samazinājumu nekā citām valsts īstenotajām funkcijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais premjer! Jā, noklausījāmies šo ziņojumu, bet tā principā ir faktu konstatācija, kurus mēs jau zinām. Bet mūsu galvenā problēma ir tā, ka mēs ļoti labi konstatējam jau esošās problēmas, bet nekādā veidā neprognozējam, kādas problēmas varētu būt nākotnē, un galvenais jautājums - kā mazināt šos riskus.

Šajā ziņojumā gandrīz nav priekšlikumu, kādā veidā varētu mazināt šos riskus. Šie riski... Protams, militārā joma ir ļoti svarīga, bet mēs redzējām iepriekšējo divu gadu laikā situāciju… kādēļ mums vajag uzturēt armiju, ja ekonomikā izveidojās situācija, ka jebkurš oligarhs vai jebkura ārvalsts varētu sniegt mums palīdzību 5 miljardu latu apmērā un tādējādi kontrolēt mūsu budžeta veidošanu, kontrolēt mūsu ekonomiku un tā tālāk. Un tas ir ļoti… izveidojusies ļoti tāda interesanta situācija. Lūk, tur ir problēma. Šeit nav atspoguļots… nav analīzes, kāpēc izveidojās tāda situācija, ka mūsu banku sistēmu varēja tik viegli destabilizēt, ka pāris vietējo banku un dažas ārvalstu bankas varēja veidot tādu politiku, kuru neierobežoja valsts, un izraisīt tādu krīzi, kādā mēs tagad dzīvojam.

Daudzi jautājumi šeit, šajā ziņojumā, skarti ļoti pavirši, piemēram, demogrāfijas jautājums. Godātie kolēģi, domāsim stratēģiski! Mēs redzam, kāda ir mūsu demogrāfiskā situācija - mūsu iedzīvotāju vidējais vecums ir relatīvi augsts, bet dzimstība ir ļoti zema. Dzimstības koeficients - 1,4 bērni uz vienu ģimeni. Tas nozīmē, ka katra nākamā paaudze neatražo iepriekšējo paaudzi. Tas nozīmē, ka pēc kāda laika izveidosies - un demogrāfi to apstiprina! - tāda situācija gan ekonomikā, gan sabiedrībā, ka Latvija būs spiesta ievest darbaspēku. Un līdz ar to izveidosies pavisam cita situācija! Kāpēc šajā ziņojumā šis aspekts nav izanalizēts līdz galam? Kāpēc nav izanalizēta iespēja, ka krīzes laikā ļoti daudzi darbspējīgie Latvijas iedzīvotāji varētu aizbraukt kopā ar ģimenēm, kopā ar bērniem?

Nav izanalizēta situācija ar pensijām. Protams, mēs varam runāt, ka pagaidām pensiju sistēma ir ļoti droša, bet mēs taču redzam, ka paaudžu solidaritātes sistēma nākotnē nedarbosies, jo demogrāfiskā situācija ir ļoti slikta. Arī situācija ar pensiju otro un trešo līmeni ir diezgan slikta. Diemžēl attiecībā uz pensijām atbildes šajā ziņojumā nav. Tas ir tāds ļoti formāls papīrs.

Un var konstatēt, ka tieši tāpēc, ka mums ir tik formāla pieeja, mums ir tik lielas problēmas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Noklausījos mūsu valsts premjera ziņojumu, un man gribas teikt, ka tika aizmirsts viens ļoti būtisks aspekts. Diezin vai kļūdīšos, ja teikšu, ka viens no nacionālās drošības jautājumiem ir jautājums par sociālo drošību.

Un šajā sakarā es gribu aicināt premjeru turpmāk, strādājot Latvijā, domāt, kā izvērtēt sociālās drošības riskus, jo ziņojumā tas neizskanēja absolūti nemaz. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Latvijā mājsaimniecību finansiālais stāvoklis ļoti, ļoti daudzās ģimenēs strauji pasliktinās, it sevišķi pēdējā laikā. Tas, protams, ir saistīts ar darba algu samazināšanu, ar bezdarbu, kurš nu jau milzu soļiem iet pār Latviju. Ar naudas līdzekļiem, kādi jātērē jau šodien un nākamajā gadā gan valstij, gan pašvaldībām, lai kaut cik noturētu - nu jau tas ir par modes vārdu kļuvis - sociālās drošības spilvenu. Vēlos teikt, ka cilvēkiem, kuri palikuši absolūti bez ienākumiem, garantētais minimālais ienākums uz vienu personu ir 40 lati, uz vienu bērnu - 45 lati. Tas arī ir ļoti, ļoti maz. Jo tomēr šie 40 lati būs jāsadala četrām nedēļām un ar šiem 40 latiem personai vajadzēs sevi vismaz pabarot, lai bioloģiski izdzīvotu. Un kur nu vēl maksāt komunālos maksājumus, uzturēt savu veselību un tā tālāk!

Es domāju, ka šie ir jautājumi, par kuriem valdībai būtu ļoti daudz jādomā un čakli jāstrādā.

Es vēlos šodien teikt - un masu medijos mēs visi ļoti daudz šādu gadījumu redzam -, kas notiek ar tām ģimenēm un personām, kuras ir ņēmušas kredītu - ļoti bieži vienu vienīgo - sava mājokļa iegādei. Jo valsts bija pateikusi: „Lemiet paši, jo pašvaldībām un valstij dzīvokļu nav!” Protams, es akceptēju to, ko ir teicis premjers pēdējās dienās, uzrunājot banku sektoru. Es ļoti ceru, ka patērētāju tiesību aizsardzības biroji un visi pārējie, kas cenšas cilvēkiem palīdzēt, izdarīs kādus labus darbus.

Es vēlos norādīt, ka ļoti nopietni jādomā par to, kā mūsu valstī atbalsta vai, manuprāt, pašreiz vēl nepietiekami atbalsta uzņēmējus, it sevišķi mazos un vidējos. Es vēlētos, lai viņus vairāk atbalstītu vai vismaz sāktu atbalstīt arī bankas ar kredītlīdzekļiem un lai par to domātu arī valdība, it sevišķi Ekonomikas ministrija. Jo galu galā visiem ir pilnīgi skaidrs, ka, samazinoties ienākumiem, šajā gadījumā - darba algai, mums nav ko brīnīties, ka samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas, un mēs esam ļoti satraukti par to, kas notiks ar pensionāriem, kas notiks ar ģimenēm, kuras saņem dažādus valsts pabalstus.

Man gribētos ticēt, ka mūsu valdībai un premjeram izdosies šos jautājumus atrisināt. Bet pēc gada, ja mums būs lemts šeit šādu ziņojumu noklausīties… Es noteikti aicinu Dombrovska kungu domāt arī par sociālās drošības jautājumiem, kas tik tiešām ir vieni no nacionālās drošības pamatjautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Nacionālais ikgadējais ziņojums par situāciju drošības jomā 2008.gadā, protams, ietver sevī arī citas sadaļas - ietver gan sociālo drošību, gan vides jautājumus, gan veselības jautājumus. Šis dokuments Saeimas deputātiem ir pieejams.

Attiecībā uz sociālo stabilitāti vēlos informēt deputātus par sekojošo. Globālās finanšu krīzes un 2008.gadā notikušā ekonomikas straujā krituma sekas ir būtisks nacionālo drošību ietekmējošs faktors. Krīzes izpausmes var saasināt spriedzi starp noteiktām sabiedrības gan etniskajām, gan sociālajām grupām, jo iepriekšminētās problēmas skar visus valsts iedzīvotājus neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas un vecuma. Galvenie ar labklājības sfēru saistītie faktori, kuri var destabilizēt sabiedrisko kārtību, tādējādi radot nacionālās drošības apdraudējumu, ir bezdarbs (īpaši - ilgstošs) un personu zemie ienākumi, kas tieši ietekmē nabadzības un sociālas atstumtības palielināšanos. Vienlaikus jāatzīmē, ka zemie ienākumi un bezdarbs veicina arī noziedzības izplatību. Latvijā galvenās iedzīvotāju grupas, kuras bezdarbs un zemie ienākumi ietekmē visvairāk, ir personas ar invaliditāti, pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri), bezdarbnieki, pirmspensijas vecuma personas, daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni un jaunieši, bezpajumtnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, un citas.

Pēc statistikas datiem, kas apkopoti līdz 2009.gada 15.februārim, jāsecina, ka no reģistrētajiem bezdarbniekiem 9,7 procenti bija ilgstoši bezdarbnieki, kas atradušies uzskaitē ilgāk par gadu, un 14,3 procenti - jaunieši. Un 0,3 procenti no reģistrētajiem bezdarbniekiem bija personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām. Jauniešu bezdarbnieku grupā, kuri ir reģistrējušies no 2009.gada 1.janvāra līdz 15.februārim, ir augsts tādu bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir pamatizglītība vai vidējā izglītība. Līdzīga bezdarba struktūra bija vērojama arī 2008.gadā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra publicētie dati par reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem apliecina to, ka pastāv cieša sakarība starp zemiem ienākumiem vai bezdarbu un noziedzības līmeni valstī. Proti, 2008.gada laikā ir ievērojami palielinājies zādzību, krāpšanas gadījumu, kontrabandas, noziedzīgu nodarījumu saistībā ar narkotikām, smagu miesas bojājumu un citu noziedzīgu nodarījumu skaits.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šis ir ziņojums par situāciju 2008.gadā. Un, protams, nākamajā ikgadējā ziņojumā tiks analizēta situācija šogad, tātad arī jau pieminētie sociālās drošības tīkla pasākumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godāto Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Klātesošie! Vispirms es gribu pateikt paldies Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par šo ziņojumu. Manuprāt, ziņojums ir līdzsvarots, tajā ir mēģināts runāt par pilnīgi visām tēmām. Protams, šis ziņojums sava ierobežotā apjoma dēļ varētu tikt arī saukts par zināmā mērā formālu, jo, protams, es saprotu, ka nav iespējams pilnīgi visus jautājumus sīki jeb detalizēti apskatīt. Tomēr es gribu teikt, ka jebkuram sabiedrības loceklim, kurš vēlas iepazīties ar Latvijas valsts drošību, šis ziņojums, protams, rada priekšstatu par to, kas notiek valstī. Un, galvenais, tas, manuprāt, veido nopietnu sistēmisku priekšstatu par lietu savstarpējo saistību, lietu kārtību un par veidu, kādā tas viss tiek darīts.

Protams, lasot šo dokumentu, rodas jautājumi. Pirmais jautājums, kas man radās, bija šāds: vai šis dokuments ir rakstīts tādēļ, ka likums nosaka to, ka Ministru prezidentam ir jānāk un Saeimā periodiski jāziņo par šo jautājumu, vai rakstīts tāpēc, ka, pamatojoties uz šo drošības situācijas analīzi, valdība turpmāk mēģinās kaut kādā veidā šos jautājumus risināt, attiecīgi paredzot tam noteiktus līdzekļus budžetā?

Godājamie kolēģi! Jautājums, kuram es gribu šodien pieskarties sīkāk, ir ārpolitika. Manuprāt, šajā ziņojumā ļoti precīzi ir pateikts, ka ārpolitika ir viena no svarīgākajām jomām, jo Latvijai no drošības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi būt starptautiskajās organizācijās. Ziņojumā ir uzskaitīta vesela virkne šo organizāciju, tādas kā Eiropas Savienība, NATO, Apvienoto Nāciju Organizācija, EDSO un tā tālāk, un tā tālāk. Šajā ziņojumā ir ļoti nopietni runāts ārpolitiskā kontekstā arī par to, ka prioritāti saglabā politiski militāra sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļu valstīm un mūsu stratēģisko partneri - Amerikas Savienotajām Valstīm. Dažādās ziņojuma sadaļās vēl un vēlreiz tiek uzsvērts, cik svarīga ir Latvijas vieta starptautiskajā jomā un cik svarīga ir tieši ārpolitiskā dimensija.

Godājamie kolēģi! Es gribu teikt, ka mēs jau divas reizes Ārlietu komisijā esam skatījuši jautājumu par to, kā tad šie svarīgie uzstādījumi, kas ir šeit, šajā ziņojumā, atspoguļoti, radīs atbalstu nākamā gada budžeta projektā jeb tajos sākotnējos skaitļos, kuri, tā teikt, ir ministrijām doti, budžeta projektu sastādot.

Godājamie kolēģi! Es gribu teikt, ka mani pārņem ļoti lielas bažas, jo, vakar šo jautājumu skatot Ārlietu komisijā, kļuva skaidri redzams tas, ka no resursu esamības viedokļa Ārlietu ministrija ir atmesta atpakaļ 2004.gadā, bet no cilvēkresursu esamības viedokļa pēc jau esošajiem, jau izdarītajiem samazinājumiem Ārlietu ministrija ir laikposmā starp 1999.gadu un 2000.gadu. Taču pat tagad Ārlietu ministrija ir saņēmusi veselu virkni uzstādījumu, ka ir līdzekļi vēl un vēl jāsamazina! Man, kolēģi, rodas ļoti nopietnas bažas par to, kā šī funkcija - ārpolitiskā funkcija - tiks veikta un vai ārlietu dienests to vispār spēs veikt.

Katrā ziņā es gribu teikt, ka šis dokuments savā ziņā ir, tā teikt, jāprioritizē un tas svarīgākais, kas ir valsts drošība, ir no šā dokumenta jāpaņem un jāmēģina kaut kādā veidā attiecināt arī uz valsts budžetu tā, lai šis dokuments nebūtu tikai formāls dokuments, kuru mēs visi varam izlasīt un pieņemt zināšanai; manuprāt, šim dokumentam būtu jākļūst par dokumentu, ar kuru valsts budžeta kontekstā tiek saliktas noteiktas prioritātes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Paldies Ministru prezidentam par nacionālās drošības pārskata izlasīšanu.

Taču man radās iespaids, ka tas ir tikai tāds ministriju sniegts apkopojums bez padziļinātas analīzes. Es gan nezinu, vai... Šādā publiskā dokumentā, protams, viss nav jāraksta, bet ir lietas, kuras tomēr vajadzēja ierakstīt. Manuprāt, apdraudējums latviešu valodai ir uzskatāms par daļu no apdraudējuma nacionālajai drošībai. Situācija ar latviešu valodu, pirmām kārtām jau plašsaziņas līdzekļu telpā, ir acīm redzami tāda, ka krievu valoda nomāc latviešu valodu mūsu valstī. Es domāju, tas arī ir viens no apdraudējuma veidiem... Tas, ka informatīvā telpa ir pilnīgi sadalīta un ir Latvijas valstij klaji naidīgi preses izdevumi, es domāju, tas arī ir apdraudējums Latvijas valstij.

Ja ir runa par privāto sektoru, tad jāteic - ja cilvēkiem ir problēmas iekārtoties darbā, nezinot krievu valodu, tas arī ir apdraudējums Latvijas valstij.

Un, ja ir runa par pašvaldībām, tad jāteic - ja ir tādas pašvaldības, kur deputāti klaji atsakās runāt latviski, komunicēt latviski - rakstiski vai mutiski, vienalga, kā, - arī tas ir apdraudējums.

Līdz ar to es vienkārši aicinu... Cerot, ka Ministru prezidents arī nākamgad vadīs šo valdību un sniegs nākamo pārskatu, tomēr aicinu nākamajā pārskatā pieskarties arī šiem būtiskajiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij!

Ministru prezidenta kungs! Pēc iepazīšanās ar jūsu ziņojumu jāteic, ka zināms gandarījums bija par to, ka, runājot par sociālo drošību, jūs savā ziņojumā tiešām akcentējāt, ka ir daudz jautājumu, kuri ir jārisina un kuri skar gan sabiedrības, gan arī mūsu nākotnes - bērnu - drošību. Jūs ziņojumā minējāt gan bērnu traumatismu, kas ir visā Eiropā un kas Latvijā ir vislielākais, gan arī dažādus citus bērnu hospitalizēšanas un mirstības apstākļus.

Šos faktus mēs zinām jau sen, arī komisijās mēs bieži vien par to spriežam, bet nez kāpēc tālāku virzību no valdības puses šajā jomā mēs neredzam. Mēs vairākkārt Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā esam norādījuši uz šīm problēmām, bet ne no Veselības ministrijas, ne no Labklājības ministrijas, ne arī no citām ministrijām iniciatīvas nav. Vienīgi redzam, ka dažas ministrijas, kas tiešām ar šiem jautājumiem nodarbojās, jau ir likvidētas esošajā situācijā.

Tāpēc es ļoti ceru, ka nākotnē pievēršanās šiem jautājumiem aktualizēsies un būs arī kaut kāds risinājums.

Vēl. Man ir ļoti lielas bažas par to, ka arī drošības sfērā, nacionālās drošības sfērā, ļoti svarīgs ir nacionālo kadru sagatavošanas jautājums. Un tas tieši skar izglītības sfēru. Mēs kādu brīdi atpakaļ sabiedrībā, parlamentā un komisijās... mēs par šo jautājumu pat nediskutējām, bet šobrīd dažas komisijas jau sāk nodarboties ar šo jautājumu, un arī valdībā tas ir atkal aktualizējies. Pieņemsim, par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju... Tas arī ir ļoti svarīgs jautājums. Un tādā veidā, kādā šī augstskola tiek likvidēta... Tādā veidā mēs varam pazaudēt šos kadrus. Tomēr tas ir ar to visu ļoti saistīts... Un tas ir ļoti jutīgs jautājums, ar kādu saskaramies tieši nacionālās drošības sfērā.

Es ļoti aicinu nākotnē nepieņemt tādus nepārdomātus, neizsvērtus, neizdiskutētus lēmumus, jo tas var tiešām radīt diezgan negatīvas sekas arī mums kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un godātais Ministru prezidenta kungs! Es vēlos šodien pirmo reizi - pirmo reizi ceturtajā šīs Saeimas sasaukuma gadā! - pavēstīt jums par to darbu, ko esmu veicis kā NATO Parlamentārās Asamblejas delegāts no Latvijas un par ko nekas nav zināms. Es uzskatu, ka tieši šodien ir īstā reize, lai kāptu tribīnē un par to pastāstītu, jo diemžēl nedz Latvijas presē, nedz arī citu mūsu politiķu runās par to netiek runāts. Proti, pašā pirmajā NATO Parlamentārās Asamblejas sesijā Madeirā, būdams Aizsardzības komisijas loceklis… Šīs komisijas darbs tieši skar NATO aizsardzības jautājumus, un es esmu uzstājies gan komisijas sēdēs, gan arī pašās lielajās plenārsēdēs ar īsām runām, cik nu tā darba kārtība to atļauj. Pašā pirmajā sesijā, kas notika 2007.gada pavasarī Madeiras salās Atlantijas okeānā, Portugālei piederošā teritorijā, es, lūk, teicu šādus vārdus, - ka latvieši ir par to, lai NATO būtu ne vien ilgtspējīga organizācija, bet arī mūžīga organizācija (an everlasting organization), un pateicu arī, kādēļ mēs gribam tādi būt. Jo, proti, tad, kad mēs vēl nebijām NATO, tad Pleskavā dislocētās krievu karaspēka izlases vienības, Gaisa spēku divīzijas izpletņu vienības, komandieris te lielījās (taisni tā es pateicu: was boasting - lielījās), ka, ja viņam būšot pavēle, viņš dažu dienu, stundu laikā būšot Rīgā. Bet, kopš mēs esam NATO, šāda lielīšanās vairs nenotiek.

Es esmu arī uzsvēris jau pirmajā tajā sesijā un lūdzu mani saprast (un domāju, ka šāda politika mums jāpatur vienmēr), ka savā drošībā mēs esam tik ļoti atkarīgi no NATO mūžīgas vai ilgtspējīgas pastāvēšanas, ka mēs nevaram pieļaut… vērot no malas tās politiskās kļūdas, ko NATO dara Afganistānā, - proti, ka mēģina amerikāņi un briti visā pasaulē veidot šīs tā sauktās politiskās nācijas.

Tas ne pie kā laba nevedīs. Pasaulē ir tikai 192 neatkarīgas nācijas, kas ir ANO, taču par tādām vēlas kļūt vēl vairāki simti nāciju, kuras dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā un kurām ir tiesības uz patstāvību, uz savu valsti, bet viņām neviens nedod to. Un tas notiek arī Afganistānā.

Proti, puštuni ir apmēram puse no Afganistānas iedzīvotāju skaita, un viņiem tadžiks… tadžiku nacionālais varonis… Amerikāņi ar tadžiku, uzbeku, turkmēņu un hazāru palīdzību padzina grupējumu „Taleban”. Masudam tadžiki ir uzcēluši mošeju pieminekļa veidā, milzīgu, bet puštuni… Viņu valodā iznākošajā presē vēl tagad var atrast, ka Masuds ir puštunu ienaidnieks numur viens. Kādu jūs tur veidojat politisku nāciju? Jums jāievēro šo etnisko nāciju atšķirības un arī Afganistānā jādod iespēja mazām nācijām tikt vismaz pie autonomijas, bet ja ne… Es lietoju šādus vārdus, kolēģi, droši lietoju, un es domāju, ka tagad jau arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir pierādījis, ka tas tā ir… Es teicu: „Jūs esat nolemti neveiksmei, ja jūs nesapratīsiet šos politiskos jautājumus, to, ka nevar visu panākt ar militāru spēku. You are doomed to fail! Jūs esat nolemti neveiksmei!”

Un jums jāzina, ka no šīs tribīnes es par to tiku kritizēts, un arī ārlietu ministrs Riekstiņš, precīzi nepasakot, par ko, tomēr ir par to man uzbrucis. Bet NATO Parlamentārajā Asamblejā pārējās īsti demokrātiskās Eiropas vecās valstis nenāk ar kopēju viedokli, un katrs deputāts izsaka savu viedokli. Tā, piemēram, grieķu un holandiešu sociālisti izsaka droši savus viedokļus. Holandietis, viens holandiešu delegācijas pārstāvis (uzvārds man aizmirsās, jo kādreiz nepierakstu), piemēram, pateica: kādēļ NATO nesaprot drošības apdraudējumu Eiropā, ielaižot islāmticīgo miljonus un pieļaujot islāmticīgo turpmāku paplašināšanos Eiropā? Jo visi terorakti izriet no šiem islāmticīgajiem, kuri ir Eiropā.

Redziet, cik drošu valodu runā citu valstu deputāti! Arī grieķu deputāti runā ļoti drošu valodu un pasaka savu taisnību.

Sēdes vadītājs. Jūsu laiks ir beidzies, Lāča kungs!

V.Lācis. Beidzies… Labi! Bet vienu minūti…

Es lūdzu ņemt vērā to, ko teicis par politiskiem, ārpolitiskiem jautājumiem…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai deputāti piekrīt dot vēl vienu minūti Lāča kungam? (No zāles: „Piekrītam”)

V.Lācis. …beidzamais Latvijas sūtnis Romā, Itālijā, romāņu valodu profesors Speke, kurš pēc tam bija beidzamais mūsu sūtnis Vašingtonā pirms Dinberga. Viņš ir teicis, ka mums ir pienācis beidzamais laiks neskatīties uz to, ko tie lielie mums var dot un ko tie lielie mums var atļaut, bet pašiem droši un noteikti aizstāvēt savu politiku un mazo nāciju neatkarības politiku.

Un es to pateicu… Es esmu pieturējies pie tā un pieturēšos. Es runāju par visu nāciju neatkarības tieksmēm. Un beidzamajā sesijā es pateicu - skaidri pateicu -, ka „NATO vajadzīgs jauns garīgs virziens (spiritual tendency). Un, ja jūs to nedarīsiet, tad NATO sabruks, bet mēs, latvieši, esam tik ļoti atkarīgi no NATO, ka mēs nevēlamies NATO sabrukumu.”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Nē. Tādā gadījumā jautājums izskatīts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Viņi lūdz to iekļaut kā 23.punktu attiecīgajā sadaļā… Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības lēmuma projektu „Par Olitas Blūmfeldes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt arī darba kārtības punktu „Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības arī lēmuma projektu „Par Vitas Vjateres iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības lēmuma projektu „Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību. Turpinām ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš vēlas runāt „pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Sākas jauna diena, un ar jauniem spēkiem jāturpina darbs. Arī darbības virziens tiek piedāvāts ļoti skaidrs. Iesniedzēji par to ir parūpējušies, cerēdami uz jaunu tiesību piešķiršanu krievu valodai Latvijā.

Interesanti būtu pajautāt, cik šādu studiju programmu krievu valodā ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, to augstskolās un kāds ir šādu programmu saturs.

Es nerunāju par tām programmām, kas ir speciāli veltītas dažādām slāvu valodām un slāvu valodu pētniecībai. Tas ir pavisam cits jautājums.

Un tad man ir otrs jautājums - vai tad tas krievs, kas te, Latvijā, iebrauc no jebkuras vietas, nav spējīgs studēt un apgūt studiju programmas Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās? Vai viņam ir grūtības apgūt studiju programmu, piemēram, angļu, franču, vācu, spāņu, itāļu valodā? Kur ir problēma?

Nezin kāpēc tie miljoni krievu, kas izbrauc no Krievijas un apmetas uz dzīvi Vācijā, Francijā, Spānijā, ļoti īsā laikā perfekti iemācās attiecīgās valodas un nav nekādu problēmu viņiem. Tad kāpēc Latvija atkal būs tā vieta, kur ieslidināt kaut kādā veidā šo krievu valodu?

Un tāpēc gribot negribot atceros populāro žurnālu „Atpūta”, kas pirms kara, Otrā pasaules kara, Latvijā bija ļoti populārs. Iesaku paskatīties, kāds šis žurnāls izskatījās pēc 1940.gada 17.jūnija. Tūlīt pat parādījās metodika, kā pēc iespējas ātrāk apgūt krievu valodu. Mūsu tūristi, latvieši no citām valstīm, kuri ieradās Latvijā Atmodas sākumā, sastopoties ar Latvijas miličiem, dzirdēja tādus vārdus: „Ak tu nesaproti krieviski? Nu tad es tev dažu stundu laikā iemācīšu krievu valodu!” (No zāles dep. J.Pliners: „Par tēmu jārunā!”)

Vārdu sakot, nevajag tagad… Netikuši galā ar vieniem paņēmieniem, mēģina ieslidināt kaut kādā citādā veidā šeit krievu valodu.

Nevar nepieminēt, ka visa šī ņemšanās ar krievu valodu ir tiešas okupācijas sekas. (No zāles dep. J.Pliners: „Melo, melo! Mulķības!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus labākos laikus. Līdz ar izdevumu saprātīgu samazināšanu nepieciešams izdomāt un veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.

Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko un medicīnisko augstāko izglītību, kā arī augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.

Padomju laikos studēt tieši šīs profesijas pie mums lielā daudzumā brauca studenti pirmām kārtām no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu interese iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.

PCTVL frakcija iesaka atteikties no tiem ierobežojumiem Augstskolu likumā, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no ārvalstīm. Latvijas augstskolās ir visi nepieciešamie resursi, lai varētu īstenot piedāvāto grozījumu, - pasniedzēji, kuri pārvalda krievu valodu, grāmatas, nepieciešamie mācību līdzekļi un uzskates līdzekļi.

Šodien mums saka, ka Latvijā esot pārāk daudz augstskolu, apgalvo, ka daļu augstskolu nepieciešams optimizēt, veicot to apvienošanu vai pat samazināšanu. Mūsuprāt, tā ir iztēles nabadzības psiholoģija lēmumu pieņemšanas jomā.

Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā varētu saņemt papildu ienākumus. Un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu ejams. Augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju Savienības valstīm, - tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot Latvijas tēlu pasaulē. Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā arī samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā saglabāt un finansēt šīs augstākās mācību iestādes. Vai tad beidzot nav pienācis laiks eksportēt to, pēc kā vēl pastāv pieprasījums pasaules tirgū?

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 58, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz nodot šo likumprojektu arī šai komisijai. Tāpat es aicināšu arī attiecībā uz jautājumu par militārpersonu izdienas pensijām un citām lietām, jo uzskatu, ka bez mūsu komisijas līdzdalības šie jautājumi nevar tikt risināti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Grīnblatam.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu komisijas vārdā īsumā paskaidrot, kāpēc šie astoņi likumprojekti tik steidzami tiek virzīti.

Runa ir par invalīdiem, kas ir izdienas pensijā…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātais Grīnblata kungs, šis jūsu paziņojums nav šobrīd par… vairs nav par procedūru. Tā ir, teiksim, jau aģitācija par nodošanu vai pret nodošanu.

Tātad šajā brīdī mums ir divi priekšlikumi. Viens ir Saeimas Prezidija priekšlikums nodot šo likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai, un otrs ir deputāta Dalbiņa priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka… Es saprotu, ka atbildīgā komisija jebkurā gadījumā ir Sociālo un darba lietu komisija. Mums ir jāizšķiras par to, kuru no variantiem mēs pieņemsim. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par” Dalbiņa kunga priekšlikumu, viens deputāts var runāt „pret” Dalbiņa kunga priekšlikumu.

Es saprotu, ka deputāts Grīnblats droši vien vēlētos runāt par viņa pārstāvētās komisijas priekšlikumu. Ja jūs to vēlaties darīt, jūs to varat darīt no tribīnes.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija grib pievērst jūsu uzmanību tam, ka astoņi likumprojekti, kas skar izdienas pensijas, tiek iesniegti vienā sakarībā. Proti, invalīdi nevar saņemt pilnas pensijas, tomēr komisija ir sadarbībā ar ministrijām atradusi iespēju, ka invalīdi, kas ir izdienas pensiju saņēmēji, no 1.novembra varēs saņemt pensiju pilnā apjomā, kā arī viņiem izmaksās neizmaksāto pensijas daļu par iepriekšējiem četriem mēnešiem. Lai šie grozījumi varētu stāties spēkā no 1.novembra, būtu vēlams noteikt gan steidzamību, gan tuvāko divu nedēļu laikā pieņemt likumprojektu abos lasījumos, jo pretējā gadījumā šis process varētu tehniski aizkavēties. Komisija nav plānojusi šajos izdienas pensiju likumos skart nekādus citus jautājumus, tikai šo vienīgo. Taču, ja Aizsardzības un iekšlietu komisijai ir interese veikt kaut kādas citas korekcijas šajā likumprojektā vai abos likumprojektos, tad būtu vēlams tos skatīt atsevišķi, lai nekavētu šo jau saskaņoto grozījumu stāšanos spēkā un neradītu problēmas invalīdiem, kas pārsvarā ir Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājoši invalīdi ar izdienas pensijām, saņemt šīs pensijas pilnā apjomā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt priekšlikumu nodot likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ja tai ir prātā kādi citi grozījumi, startētu atsevišķi un šajā gadījumā neskartu šos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! Jautājums: vai Dalbiņa kungs joprojām uztur spēkā savu priekšlikumu?… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka komisijas savā starpā nespēj sarunāties un informēt… Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienmēr centusies aizstāvēt tās jomas, par kurām tā ir atbildīga. Un šodien arī nav pilnas informācijas par to, kas tur ir… Diemžēl tāda situācija ir radusies.

Sēdes vadītājs. Tātad…

J.Dalbiņš. Ja jūs… Ja mēs varam ticēt tam, kas šeit ir teikts, tad es neuzstāju.

Sēdes vadītājs. Mans jautājums jums, Dalbiņa kungs, bija šāds: vai jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu vai ne? Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātam Dalbiņam! Lūdzu, atbildiet ar „jā” vai „nē”! Jautājums: vai tas ir balsojams vēl vai ne?… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! Jautājums: kas mums notiek ar mikrofoniem šodien?

J.Dalbiņš. Jā. Balsojam!

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

Tātad jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai - tātad divām komisijām -, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Tātad… Es paskaidroju: ja mēs šobrīd nenododam abām komisijām, tad mēs vai nu balsojot izšķiramies, vai pēc konsensa principa vienojamies par to, vai mēs nododam tikai vienai komisijai vai ne. Šobrīd notiek balsojums par to, vai likumprojekts tiek nodots abām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 41, atturas - 21. Tātad Dalbiņa kunga ierosinājums nav atbalstīts. Jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, tiek nodots tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī”. Deputāts Jānis Klaužs ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šodien - 8.oktobrī. Saeimas kārtības rullis paredz vienu reizi sesijas laikā šādu iespēju, bet šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Atvaļinājums deputātam Klaužam piešķirts.

Pirms sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz virzīt šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija savukārt lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” un tātad izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Sākam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4799B - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Uz otro lasījumu ir izstrādāti un komisijā iesniegti trīspadsmit priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Arī 7.priekšlikums atbalstīts. To izstrādājusi pati atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Arī 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas izveidotajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Un arī pēdējais - 13.priekšlikums - izstrādāts atbildīgajā komisijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1384/Lp9.

Godājamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijā šā gada 30.septembrī. Uz otro, galīgo, lasījumu priekšlikumi netika saņemti, un Ārlietu komisijas viedoklis ir balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pats dokumenta virsraksts jau pasaka, par ko tas ir. Jāteic, ka arī uz šā likumprojekta otro lasījumu Ārlietu komisijā neviens priekšlikums netika saņemts un komisija vienbalsīgi nolēma likumprojektu atbalstīt un nosūtīt Saeimai skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” tika skatīts Saeimas Ārlietu komisijā otrajā lasījumā, un arī uz šo komisijas sēdi neviens priekšlikums no deputātiem un no Ārlietu ministrijas netika iesniegts. Likumprojekts tika akceptēts vienbalsīgi un bez grozījumiem nosūtīts izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Manuprāt, šā dokumenta ratificēšana šeit, Saeimā, būs ļoti nopietns stabilitātes garants Bosnijā un Hercegovinā kā tādā un arī Bosnijas un Hercegovinas virzībā uz Eiropas Savienību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešajā lasījumā, un nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Arī likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un arī par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums uz trešo lasījumu. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”.

Es gribu tikai atgādināt, ka likumprojekta mērķis ir noteikt kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai - veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu - iegūstošajā sabiedrībā.

Šo likumu piemēros, ja:

Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību paredzēts reģistrēt Latvijā;

Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta uz Latviju;

veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, iegūstošā sabiedrība ir vai tiks reģistrēta Latvijā un vismaz vienā no pārrobežu apvienošanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām pastāv līdzdalības noteikumi.

Es gribu piebilst, ka patlaban Latvijā tādas ir tikai četras.

Par šo likumprojektu saņemts viens priekšlikums - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums -, kurš komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par labklājības ministra priekšlikumu.

D.Staķe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Staķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Elektronisko mediju likums”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu Nr.1358/Lp9 - „Elektronisko mediju likums”. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Saistībā ar to, ka ir paplašinājušās sabiedrisko mediju iespējas apraidei un ir arī nepieciešams ieviest Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas normas, kā arī ir palielinājusies elektronisko mediju loma demokrātijas un brīvā tirgus procesu attīstībā, attiecīgais likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs, lai mēs to visu varētu virzīt uz priekšu.

Komisija ir likumprojektu atbalstījusi konceptuāli uz pirmo lasījumu un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Elektronisko mediju likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. 22.oktobris.

Sēdes vadītājs. 22.oktobris. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atzīt tā steidzamību sakarā ar to, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu un 54.panta otrās daļas normas ir zaudējušas spēku un ar 1.novembri tātad nav regulējuma, kā iekasēt nomas maksu no privatizētu dzīvokļu un mākslinieku darbnīcu īpašniekiem.

Lūdzu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 13, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Šķesters. Paldies.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.oktobris. Izskatīšana - Saeimas 15.oktobra sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad 12.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 15.oktobrī - izskatīšana Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka… Godātie kolēģi! Pirms divām dienām apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Gunārs Laicāns. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Savukārt tieši šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Vladimiram Buzajevam. (Aplausi.)

Un tagad paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpā. Un pulksten 13.10 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Itālijas parlamentu tikšanās ar Itālijas-Latvijas uzņēmēju asociācijas prezidentu Džanpjero Mele.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Andris Bērziņš, Ingrīda Circene, Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Dagnija Staķe, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11.00, bet izskatās, ka mums īsti nav kvoruma. Varbūt varētu vēlreiz zvanu palūgt?…

Tā, godātie kolēģi. Es atgādinu, ka pulkstenis ir 11.00. Mēs turpinām Saeimas 2009.gada 8.oktobra sēdi. Un turpinām ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tā kā nav saņemts neviens priekšlikums, aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 13.oktobrim.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4874 - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Saņemti divdesmit seši priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 2. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 3. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 4. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 5. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 6. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 7. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

I.Valers. 8. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 9. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 10. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 11. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 12. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 13. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 14. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 15. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 16. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 17. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 18. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī tas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 19. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 20. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 21. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 22. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 23. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 24. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 25. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. Un 26. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.oktobris.

Sēdes vadītājs. 19.oktobris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis... Kas ziņos komisijas vārdā? Es atvainojos! Jā, ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Arī šis likumprojekts, kuru sagatavojis Ministru kabinets, būtu skatāms steidzamības kārtā. Tā uzskata komisijas deputātu vairākums. Šis likumprojekts saistīts ar to, ka Satversmes tiesa 2009.gada 15.aprīlī taisīja spriedumu un pieņēma lēmumu, ka nomas maksas ierobežojumi, kas attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, ir atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam. Un tāpēc šī norma par atlaidēm 5 procentu apmērā no nomas maksas... Es izteikšos precīzāk... Nomas maksas ierobežojums līdz 5 procentiem tiek svītrots no šā likuma attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām.

Tā kā Satversmes tiesas spriedumā ir noteikts, ka šī norma tiek svītrota no šā likuma ar šā gada 1.novembri, mums ir jārīkojas ātri, lai mēs šo normu varētu izvērtēt, jo Satversmes tiesa dod iespēju Saeimai līdz šim laikam noteikt jaunu kārtību - vai nu atstāt spēkā šo svītrojumu attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām, vai arī izveidot citu - normālāku un Satversmei atbilstošu - redakciju.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un atzinusi, ka tomēr precizējumi Ministru kabineta iesniegtajā un sagatavotajā likumprojektā būs nepieciešami, kaut vai tīri juridiski noformējot šīs normas, un tāpēc lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 12.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Mēs vēl par pieņemšanu pirmajā lasījumā neesam nobalsojuši, Seiles kundze.

A.Seile. Jā, es atvainojos, jā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Tagad mēs atkal runāsim par kļūdām. Kļūdām, kas bija pieļautas reformas laikā. Un kļūda ir tajā ziņā, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām tomēr bija atdota zemes īpašniekam. Viņi saņēma nevis kompensāciju, bet zemi. Un izveidojās absurda situācija, kas ir pretrunā ar Civillikumu, kurā teikts, ka zeme un objekts virs tās zemes ir vienots objekts. Iznāk tā, ka, piemēram, daudzdzīvokļu māja pieder dzīvokļu īpašniekiem - vienam īpašniekam -, bet zeme pieder citam īpašniekam. Izveidojās tāda situācija, ka tātad visi piesaistīti viens pie otra. Zemes īpašnieks nevar izvēlēties citu nomnieku, bet dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no nomas. Un līdz ar to izveidojās… vēsturiski izveidojās tāda norma, kura it kā regulē šīs attiecības un paredz šos 5 procentus no kadastra vērtības.

Jā, diemžēl tika pieņemts Satversmes tiesas lēmums atcelt šo 5 procentu ierobežojumu, bet situācija ir tāda. Mēs šodien no šīs tribīnes ļoti daudz diskutējam par… piemēram, par to pašu nekustamā īpašuma nodokli. Par to, vai, piemēram, paaugstināt šo nodokli no viena procenta līdz pusotram procentam vai ne, jo tas būs papildu slogs cilvēkiem, īpašniekiem, un tā tālāk. Bet šinī gadījumā, godātie kolēģi, runa ir jau par… nevis par vienu procentu un nevis par pusotru procentu, bet par 5 procentiem. Bet, tā kā tagad Satversmes tiesa atcēla šo ierobežojumu, šodien mēs balsosim par to, lai šis ierobežojums būtu 6 procenti plus nekustamā īpašuma nodoklis. Tagad šis nekustamā īpašuma nodoklis ir 1 procents. Bet, ja parlaments nobalsos par to, ka šis nodoklis būs palielināts par pusprocentu, tas būs pusotrs procents.

Iznāk tā, ka no nākamā gada tātad dzīvokļa īpašnieki, ja gadās tā, ka viņu māja stāv uz īpašnieka zemes, maksās 7 vai 7,5 procentus no kadastra vērtības, un tā nav sīka nauda. Minēšu vienu piemēru.

Pie manis uz pieņemšanu atnāca viena sieviete… Ir koka māja Jūrmalā - Asaros. Četri dzīvokļi. Dzīvokļa platība 28 kvadrātmetri, ērtības pagalmā. Un zemes īpašniece noteica tagad šos 5 procentus. Vienam dzīvoklim tas izmaksā 750 latus. Viņa ir vientuļa pensionāre, bet viņai būs tagad jāmaksā jau 750 lati par zemes nomu! Atkārtošu: dzīvoklim 28 kvadrātmetri, un tā ir koka māja. Ja būs paaugstināti vēl tālāk šie ierobežojumi, tad tas skars arī viņas īpašuma tiesības, jo viņa nevarēs samaksāt šo nomu un būs spiesta dzīvokli pārdot. Bet tagad situācija ir tāda, ka viņa pat ir gatava pārdot šo savu dzīvokli, bet pircēja nav, jo nevienam nav vajadzīgs dzīvoklis tādā stāvoklī un ar tādām problēmām, ka zemei ir īpašnieks un ka jāmaksā 700 vai 800 lati gadā tikai par kādu abstraktu nomu. Turklāt, godātie kolēģi, ir ļoti interesanta situācija, ka zemes īpašniekiem principā nekādu pienākumu nav, nav pienākuma uzturēt šos zemes gabalus, jo šo zemes gabalu uzturēšana tātad ir, piemēram, daudzdzīvokļu mājas īpašnieku atbildība. Viņiem ir tikai viens vienīgs pienākums - samaksāt nekustamā īpašuma nodokli vienu reizi vai divas reizes gadā, kā viņi maksā. Un iznāk tā, ka tagad tātad dzīvokļu īpašnieki samaksās gan 6 procentus, gan nekustamā īpašuma nodokli par zemes īpašnieku. Un iznāk tāda situācija, ka tā ir tāda „maizes kartīte”: ļoti izdevīgi, jo neko nevajadzētu darīt, bet saņemt tikai ienākumus.

Principā mums, godātie kolēģi, jādomā par to, kā atrisināt šo situāciju. Šī situācija nav normāla, un šeit nedarbojas tirgus attiecības, neviens nevar atteikties no… viens no otra pakalpojumiem un nevar atteikties no šā līguma slēgšanas. Tāpēc mums jāmeklē risinājums. Tas, ko mēs tagad pieņemsim, ir pagaidu risinājums. Taču mums ir jāmeklē kaut kāds konceptuāls risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nācu runāt tikai tāpēc, ka Sokolovska kungs runāja par to, ka, viņaprāt, ar šiem likuma grozījumiem tiek aizskartas ļoti būtiski dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesības, jo jāmaksā ir ārkārtīgi liela nomas maksa.

Pirmkārt, es gribu teikt, ka, manuprāt, valdība vai arī atbildīgā komisija diezgan nepamatoti ir ilgi vilcinājusies, lai šo lietu atrisinātu.

Otrkārt, es gribu teikt, ka, ierobežojot šīs īpašuma tiesības zemes īpašniekam, Satversmes tiesa ir ļoti pamatīgi izsvērusi šos likumā noteiktos ierobežojumus. Pirmkārt, Satversmes tiesa, protams, ir pārbaudījusi, ka šis ierobežojums ir noteikts ar likumu. Otrkārt, Satversmes tiesa ir pārbaudījusi, ka tam ir leģitīms mērķis. Un, treškārt, Satversmes tiesa ir izvērtējusi šo samērīgumu starp zemes īpašnieka tiesībām un dzīvokļa īpašnieka tiesībām. Un, ja kāds no jums rūpīgi paskatītu šo likumu, tad jūs redzētu, ka tur apakšā jau nav tikai dzīvojamās mājas. Šeit bija runa par ļoti „šauru” lietu… Proti, spriedums bija par daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Bet vēl taču tur ir skolas! Vēl taču tur ir atsevišķos gadījumos arī bērnudārzi un dažādas citas valsts un kultūras būves, kas ir minētas likuma 12.panta otrajā daļā! Es domāju, par to jau arī vēl būs prasības Satversmes tiesā.

Es domāju, ka noteikti šī lieta ir jāskata, jo šeit ir noteikts, manuprāt, maksimālais lielums, ko līgumslēdzējas puses nevar pārkāpt, nevis obligātie 7,5 procenti. Ja šis zemes īpašnieks redzēs, ka nekā nav ko paņemt no šā dzīvokļa īpašnieka, ka tā ir pensionāre, kurai 750 lati ir jāmaksā, tad viņiem tak nav liegts vienoties par zemāku nomas maksu.

Otra lieta. Nepareizi ir, ka… Proti, zemes īpašniekam ir jāmaksā tikai nekustamā īpašuma nodoklis. Šim zemes īpašniekam ir jāmaksā vēl arī ienākuma nodoklis, tāpēc ka valsts uzskata, ka viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tas nav normāli! Es domāju, ka vajadzētu nevis populistiski šai lietai pieiet, bet tiešām vērtēt šo samērīgumu. Priekšlikumus vēl, es domāju, vajadzētu iesniegt, un vēl mēs varam skatīties uz vienu pusi vai otru pusi. Bet, ja mēs vispār nedarīsim neko, tad vispār tiks palaisti šie groži vaļā. Un kas tad notiks? Praksē, ārvalstu praksē, ir tā, ka šādos gadījumos 10 procenti tiek maksāti. Bet, ja mēs palaidīsim šos grožus vaļā, tad var iznākt, ka atsevišķos gadījumos, kā tas jau ir bijis, pat līdz 40 procentiem no kadastrālās vērtības pieprasa. Tas jau ir tikai sākums! Starp citu, Tiesībsarga birojs arī ir devis negatīvu slēdzienu par šo - spēkā esošo - redakciju. Es domāju, ka vajadzētu parunāt arī ar tiem cilvēkiem, kuriem šī zeme pieder. Jo faktiski secinājums ir tāds, ka likumdevēji, politiķi visus šos gadus ir izlikušies šo problēmu neredzam; visas zemes, ko varēja iedot kā līdzvērtīgas zemes tiem zemes īpašniekiem, ir iztirgotas par santīmiem. Un tagad nu mēs esam tur, kur mēs esam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Par to piemēru, ko es minēju, par to pensionāri, vientuļo pensionāri, kurai jāmaksā 750 lati. Īpašniece no Krievijas nopirkusi šo zemes gabalu un grib atbrīvot šo zemi no šīs mājas, un nekādā gadījumā nepiekritīs samazināt šo nomas maksu. Un līdz ar to tātad tas cilvēks būs spiests vai nu pārdot, vai vispār… Tātad situācija ir tāda. Mēs tagad nostādīsim cilvēkus tādā situācijā. Un cik daudz kritēriju! Principā, kad bija ierobežojumi attiecībā uz mājām, kuras bija atdotas likumīgajiem īpašniekiem denacionalizācijas procesā un kurās bija dzīvokļu īrnieki, vismaz eksistēja šajā segmentā tirgus. Bet šobrīd nekādas tirgus attiecības vispār nevarētu būt. Mēs pat nevaram salīdzināt, par cik lielu maksu varētu nodot nomā citiem, piemēram, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem. Jo šeit nav tirgus. Šeit mēs nevaram noteikt, kura ir tāda normāla nomas maksa, jo tik un tā mēs skarsim gan vienus, gan otrus. Es tomēr aicinu padomāt par to, kādā veidā mēs ar likumiem varētu atrisināt šo situāciju. Piemēram, bija tādi priekšlikumi no kolēģiem, ka vispār vajadzētu pieņemt tādu normu, lai daudzdzīvokļu mājas īpašniekam varētu būt tiesības izpirkt par kadastrālo vērtību šo zemes gabalu, atrisināt šo situāciju un lai šis īpašnieks nevarētu atteikties.

Protams, ir daudz problēmu šajā jomā, un līdz ar to es piekrītu, ka tas ir tikai pagaidu risinājums. Bet diemžēl šis risinājums neatrisinās šo situāciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es pašlaik runāju nevis kā komisijas pārstāvis, bet kā Saeimas deputāts. Bet man uzreiz ir jāpasaka, ka mans viedoklis šoreiz pilnībā sakrīt ar komisijas pieņemtajiem lēmumiem.

Un es gribu komentēt Sokolovska kunga izteicienus. Viņš saka, ka, protams, problēmas ir lielas. Jā, bez šaubām. Bet, ja mēs nenodosim likumprojektu komisijai izskatīšanai pirmajā lasījumā un visīsākajā laikā nesaņemsim komisijā priekšlikumus no deputātiem, tad stāsies spēkā norma, kurai bija jāstājas spēkā ar 1.oktobri, jo Satversmes tiesa ir svītrojusi no likuma šo ierobežojumu, kas ir 5 procentu apmērā, un tad tā sieviete, par kuru jūs runājāt, kura maksā pašlaik, teiksim, 500 latus, varbūt maksās 1000 vai 1500 latus.

Es aicinu gan Sokolovska kungu, gan visus pārējos, kuri izprot šo lietu, aktīvi piedalīties priekšlikumu iesniegšanā, bet mēs jau uzreiz varētu sākt veidot darba grupu komisijā, lai mēs jau līdz pirmdienai sagatavotu iespējamos variantus un tad, pirmdien saņēmuši priekšlikumus, tos līdz nākamajai ceturtdienai varētu izvērtēt komisijā. Te nekas cits neatliek. Šajā brīdī ir tik tiešām jāatrod taisnīgs risinājums. Es domāju, ka Ministru kabineta iesniegtā redakcija ir precizējama.

Šīs redakcijas saistītas arī ar citu likumu - likumu par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju… likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kura grozījumus skata cita komisija. Tā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata, ka abi šie likumprojekti tomēr savā starpā jāsaskaņo, jo tajos ir runa par vienu un to pašu normu. Tāpēc es varu tikai atkārtoti izteikt vēlmi, ka vajadzētu tomēr nodot likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā un piešķirt likumprojektam steidzamību, jo būs vajadzīgs vēl arī laiks, lai Valsts prezidents šo likumu, ja likumprojekts tiks pieņemts, varētu izsludināt.

Gaidām jūsu priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai jūs komisijas vārdā arī vēl gribat ko teikt?

A.Seile. Mans viedoklis sakrīt ar komisijas viedokli. Es varu tikai atkārtoti aicināt nobalsot par šo likumprojektu un piešķirt tam…

 

Sēdes vadītājs. Steidzamību mēs jau piešķīrām.

A.Seile. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

A.Seile. Jā, komisija ierosina līdz 12.oktobrim iesniegt priekšlikumus un izskatīt likumprojektu Saeimā 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.oktobris, otrajam, galīgajam, lasījumam - 15.oktobris. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”. Dokuments Nr.4875.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4875. Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”. Priekšlikumi nav saņemti.

Komisija lūdz atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” otrajā lasījumā. Dokumenta Nr.4875, likumprojekta reģistrācijas Nr.1385. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Valers. Šā gada 19.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un nākamais darba kārtības punkts - arī likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Reģistrācijas Nr.1409.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šim likumprojektam (dokuments Nr.4876) „Grozījumi Krimināllikumā” priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti.

Komisija lūdz atbalstīt otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Reģistrācijas Nr.1409. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Valers. Arī šā gada 19.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Latvijas Republikas valsts robežas likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dokumenta Nr.4881. Izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 29.septembra sēdē. Iesniegti 15 priekšlikumi. Visus tos iesniegusi jaunā un enerģiskā iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

1.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 2.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 3.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 4.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 5.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 6.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 8.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 9.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 10.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 11.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 12.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 13.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 14.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. Un 15.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas Republikas valsts robežas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dobelis. Kā saka Dzintars Ābiķis - paldies par vienprātīgu atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.oktobris.

 

Sēdes vadītājs. 21.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Ģeotelpiskās informācijas likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi Ģeotelpiskās informācijas likumu un saņēmusi 59 priekšlikumus.

M.Lasmanis. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 2. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 13.priekšlikums - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 18.priekšlikums - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 20. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 24. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. un 27.atbildīgās komisijas priekšlikumā, abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 41.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 45. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 54. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 56. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 57. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 58. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumu otrajam lasījumam. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Ģeotelpiskās informācijas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta Nr.4634. Dokumentu ir iesniedzis Ministru kabinets, un šajā grozījumā tiek paredzēts izslēgt obligāto tūrisma gidu sertificēšanas procedūru. Līdzīgu normu jau ir atbalstījusi arī Sociālo un darba lietu komisija, kura likumā „Par reglamentētajām profesijām” no reglamentēto profesiju skaita ir izslēgusi tūrisma gidu profesiju.

Un tomēr Tautsaimniecības komisija, izvērtējot šo likumprojektu, atzina, ka, protams, šī norma ir izslēdzama, bet papildu prasības varētu tikt deleģētas pašvaldībām, ja tās vēlas savā teritorijā noteikt īpašu atsevišķu aizsargājamo objektu vai kādu citu kultūras objektu apmeklēšanas kārtību, kā arī vēlētos noteikt īpašas kvalifikācijas prasības gidiem. Tātad nevis obligātā kārtā, bet pašvaldībām tiek dotas tiesības šīs prasības paredzēt savos saistošajos noteikumos, ja pašvaldības to vēlas. Un tas ir iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotajā otrajā likumprojektā. Bet šo iesniegto likumprojektu īsākas procedūras dēļ komisija aicina noraidīt - nevis tāpēc, ka šī norma, ko sagatavojis Ministru kabinets, būtu noraidāma, bet tāpēc, lai likumprojektu varētu papildināt ar pašvaldību nosacījumiem.

Tātad aicinu komisijas vārdā noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tev taču jubileja šodien!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! PCTVL atbalsta šo priekšlikumu izslēgt no likuma gidu sertifikāciju. Vēl vairāk! Šī sertifikācija bija ieviesta 8.Saeimas pilnvaru beigās, un mēs kategoriski bijām pret to, jo faktiski runa ir par divu trīs vislielāko tūrisma firmu lobēšanu, un ne vairāk, lai atņemtu darbu dažiem individuāliem uzņēmējiem šajā jomā.

Šajā situācijā mēs tomēr aicinām atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu un izslēgt sertifikāciju vispār, nedodot pašvaldībām iespēju atkal ņirgāties par cilvēkiem, kas šīs funkcijas reāli izpilda. Saskaņā ar to mūsu priekšlikums ir tieši pretējs komisijas viedoklim: pirmo likumprojektu atbalstīt un otro - noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Seile vēlas ko piebilst?

A.Seile. Komisijas vārdā tomēr aicinu balsot pret šo likumprojektu vai, pareizāk sakot, pieklājīgi atturēties, lai komisija varētu ieviest labojumus un pieņemt alternatīvo likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad es atgādinu, ka ir divi likumprojekti ar vienādu nosaukumu. Pirmais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”, kuru atbildīgā komisija aicina neatbalstīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Tūrisma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 68, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts, tas ir noraidīts.

Un tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 15.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr.4884 „Grozījumi Darba likumā”.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija daļēji ir atbalstījusi un iekļāvusi savā - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā Nr.2. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. Tālāk 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs. 4. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Štokenbergs. 5. - iekšlietu ministres priekšlikums, un to komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 6. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Protams, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 8.priekšlikums - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. Tāpat 9. ir labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 10. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. Attiecībā uz 11.priekšlikumu mums ir tabulā ieviesusies tehniska kļūme, jo šis labklājības ministra Auguļa priekšlikums komisijā nav atbalstīts, un faktiski šis priekšlikums ir atsaukts ar ministra 28.septembra vēstuli. Tā ka, manuprāt, tas nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Ja šis priekšlikums ir atsaukts, tad par to vispār nevar balsot.

Turpinām ar 12.priekšlikumu.

A.Štokenbergs. 12.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 13. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 15. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 16. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. 17. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Es tev piedodu!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Manā priekšlikumā ir runa par iespēju darbiniekiem ņemt vienu reizi gadā vienas dienas atvaļinājumu, lai atzīmētu, teiksim, reliģiskos vai ģimenes svētkus. Protams, šis priekšlikums ir tieši saistīts ar likumu „Par svētku un atceres dienām” un ar to, ka tikko tika noraidīts PCTVL priekšlikums par Ziemassvētku… Pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētkiem valsts mērogā.

Cienījamie kolēģi! Šeit diskusija šajā sakarā sākās jau 1990.gadā - Augstākajā padomē, un tur tika izteikts manam priekšlikumam analoģisks priekšlikums. Diemžēl šī problēma joprojām ir aktuāla. Jo vislielākā reliģiskā konfesija Latvijā diemžēl nebauda no valsts atbalstu attiecībā uz saviem svētkiem. Saskaņā ar to šis ir kompromisa risinājums. Šajā manā priekšlikumā ir paredzēti atvieglojumi cilvēkiem, kas gribētu tomēr atzīmēt savus reliģiskos svētkus. Uzņēmēju intereses arī šeit ir ņemtas vērā. Aicinu šo manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Štokenbergs. Es tikai gribētu godātajiem kolēģiem norādīt, ka 153.panta otrā un trešā daļa principā šādu iespēju pieļauj jau tagad bez šā likuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Štokenbergs. 18. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Štokenbergs. 19. - labklājības ministra priekšlikums. Atbalstīts. Un līdz ar to arī tabulā 41.pantu vajadzētu papildināt gan ar 20., gan ar 21.priekšlikumu, bet tā ir tehniska lieta. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs. Un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Štokenbergs. Komisija aicina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2009.gada 6.novembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”) .

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1443. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu, un šis likumprojekts paredz papildināt Uzņēmumu reģistra funkcijas ar pienākumu vest publiskās un privātās partnerības līguma reģistru, vienlaikus izslēdzot no Uzņēmuma reģistra kompetences koncesiju līgumu reģistrāciju.

Tā kā šis likumprojekts ir saistīts, ļoti cieši saistīts ar Publiskās un privātās partnerības likumu, kuru Saeima jau pieņēma un kurš ir stājies spēkā, tad Juridiskā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Reirs. Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.oktobris, un likumprojekta izskatīšana - 15.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris un 15.oktobra sēde. Deputāti neiebilst.

Nākamais - lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām Saeimas lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija, izskatījusi Latvijas Republikas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, nolēma piekrist 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu, izmantojot izdevību, pateikties jaunākajam inspektoram Jānim Račko par to, ka viņš ļoti vērīgi pamanīja to, ka manām tiesībām, kuras bija izsniegtas pirms desmit gadiem, dažas dienas jau bija beidzies braukšanas termiņš. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Sazvērestība!”) Tā kā šodien šis datums arī zīmīgi sakrīt ar Pasaules redzes dienu, es aicinu arī pārējos deputātus būt acīgiem, nepieņemt politiski tuvredzīgus lēmumus un ik pa brīdim pārbaudīt savu tiesību derīguma termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kuru sagatavojusi Tautsaimniecības komisija. Dokuments Nr.4893. Tautsaimniecības komisija sagatavoja šo likumprojektu sadarbībā ar Pašvaldību savienību un Vides aizsardzības ministriju un šajā likumprojektā iekļautie galvenie nosacījumi ir tādi, lai pašvaldības būtu tiesīgas noslēgt līgumu ar poligona apsaimniekotājiem un spētu izsludināt atkritumu apsaimniekošanas veikšanai paredzētās iepirkuma procedūras. Jāsaka arī tas, ka svarīgi šo likumprojektu ir nodot izskatīšanai arī tāpēc, ka ir bijusi pašvaldību reforma, daudzas mazās pašvaldības jau ir saslēgušas dažādus līgumus un līdz nākamā gada… Līdz 2010.gada 1.jūlijam ir noteikts, ka pašvaldībām jāizdod gan saistošie noteikumi, gan jāpārslēdz šie līgumi, kas līdz šim ir jau bijuši. Tie līgumi, kuri arī turpmāk paliks spēkā un kurus neviens neapstrīdēs, varēs turpināt darboties, bet beztermiņa līgumi un terminētie līgumi arī līdz 2010.gada 1.jūlijam būtu pārskatāmi.

Komisija uzskata, ka šis likumprojekts ir izskatāms visos trijos lasījumos, un lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā, pirmais lasījums. Droši vien būs mērķtiecīgi, ja es vienā teikumā pateikšu par visiem astoņiem likumprojektiem kopumā. Motivācija ir labot ar šā gada budžeta grozījumiem pieļautās zināmās sociālās represijas pret invalīdiem un ar 1.novembri pilnā apjomā atjaunot invalīdiem izdienas pensiju saņemšanu atbilstoši šiem astoņiem likumiem un arī izmaksāt par iepriekšējiem četriem mēnešiem neizmaksāto izdienas pensiju daļu. Komisija aicina noteikt arī šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija aicina pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana - 9.oktobrī. Izskatīšana otrajā lasījumā - 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris - priekšlikumi, 15.oktobris - otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Likumprojekta motivācija tā pati. Komisija lūdz noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Motivācija iepriekšējā. Lūdzu noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ko tu tai jubilejā esi darījis?”)

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi gribētu raksturot šo vissvarīgāko no šiem astoņiem likumprojektiem, jo tajā ir runa par samērā lielu cilvēku grupu - 500 invalīdiem, kas saņem invalīda pensiju, strādājot Iekšlietu ministrijā. Tas ir vairāk nekā septiņos pārējos likumos. Un bija likumsakarīgi, ka tieši Policistu neatkarīgā arodbiedrība aktualizējusi šo jautājumu, un PCTVL un „Saskaņas Centra” deputāti iesniedza attiecīgus priekšlikumus, kurus komisija ir akceptējusi. Un vēl vairāk - komisija paplašināja mūsu priekšlikumus un izlaboja kļūdas, un likumprojekts, kā arī šī sērija, kurā ir astoņi likumprojekti, juridiskās tehnikas ziņā ir ideāla. Un vēlreiz komisijas paldies!

Diemžēl šeit nav runa par 400 000 pārējiem pensionāriem, kuriem joprojām no pensijas atskaita 10 procentus. Bet šo jautājumu mēs vakar apspriedām Briselē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un mēs ceram, ka pierādīsim, ka tās ir nevis kreditoru kategoriskas prasības, bet mūsu valdības kļūda.

Paldies. Aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Motivācija, kā es jau minēju, iepriekšējā. Lūdzu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Motivāciju neatkārtošu. Lūdzu atbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana - 9.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā - 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Likumprojekta motivāciju es jau minēju iepriekš. Lūdzu komisijas vārdā noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā - 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Paldies. Motivāciju komisijas vārdā es jau minēju. Lūdzu noteikt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija to aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana - 9.oktobrī, izskatīšana otrajā lasījumā - 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Likumprojekta iesniegšanas motivāciju es jau minēju. Lūdzu noteikt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.oktobris, otrajā lasījumā ierosinu izskatīt 15.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam - Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde - pulksten 12.30 Budžeta un finanšu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Ainars Latkovskis (No zāles dep. A.Latkovskis: „Ir!”)... ir, Sergejs Mirskis... ir, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 8.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 8.sēde

2009.gada 8.oktobrī

Gadskārtējais ziņojums par nacionālo drošību
(Dok. Nr. 4818)
Ziņo - Ministru prezidents V.Dombrovskis
Debates - dep. J.Sokolovskis
- dep. A.Barča
- Ministru prezidents V.Dombrovskis
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dukšinskis
- dep. V.Lācis
Par darba kārtību
Par likumprojektu „Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” (1447/Lp9)
(Dok. Nr. 4839, 4839A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (1448/Lp9)
(Dok. Nr. 4840, 4840A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” (1449/Lp9)
(Dok. Nr. 4841, 4841A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” (1450/Lp9)
(Dok. Nr. 4842, 4842A)
Par likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (1451/Lp9)
(Dok. Nr. 4846, 4846A)
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai” (1452/Lp9)
(Dok. Nr. 4848, 4848A)
Par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” (1453/Lp9)
(Dok. Nr. 4872, 4872A) Noraidīts
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (pret)
- dep. V.Buhvalovs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (1458/Lp9)
(Dok. Nr. 4893)
Par likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (1459/Lp9)
(Dok. Nr. 4898)
Priekšlikums par procedūru - dep. J.Dalbiņš
Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats (pret)
- dep. J.Dalbiņš (par)
Par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (1460/Lp9)
(Dok. Nr. 4899)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (1461/Lp9)
(Dok. Nr. 4900)
Par likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (1462/Lp9)
(Dok. Nr. 4901)
Par likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” (1463/Lp9)
(Dok. Nr. 4902)
Par likumprojektu „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (1464/Lp9)
(Dok. Nr. 4903)
Par likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (1465/Lp9)
(Dok. Nr. 4904)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (1466/Lp9)
(Dok. Nr. 4905)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī
(Dok. Nr. 4886)
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (1437/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4799B)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu” (1384/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4869)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (1396/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4870)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” (1337/Lp9)(2.lasījums)
(Dok. Nr. 4871)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (1371/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4851)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” (1387/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4859)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” (1193/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4849)
Ziņo - dep. D.Staķe
Likumprojekts „Elektronisko mediju likums” (1358/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4520, 4861)
Ziņo - dep. I.Circene
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (1444/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4806, 4867)
Ziņo - dep. S.Šķesters
Paziņojumi - dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. I.Circene
- dep. V.A.Krauklis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (1200/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4868)
Ziņo - dep.Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (1407/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4874)
Ziņo - dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (1440/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4802, 4894)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. J.Sokolovskis
- dep. I.Čepāne
- dep. J.Sokolovskis
- dep. A.Seile
Likumprojekts Grozījums Krimināllikumā (1385/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4875)
Ziņo - dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (1409/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4876)
Ziņo - dep. I.Valers
Likumprojekts „Latvijas Republikas valsts robežas likums” (1338/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4881)
Ziņo - dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Ģeotelpiskās informācijas likums” (1214/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4882)
Ziņo - dep. M.Lasmanis
Likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā” (1389/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4634, 4883) Noraidīts
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. V.Buzajevs
Alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (1454/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4883)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (1181/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4884)
Ziņo - dep. A.Štokenbergs
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (1443/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4805, 4895)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības” (796/Lm9)
(Dok. Nr. 4852)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Debates - dep. O.Kastēns
Likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (1458/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4893, 4893)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (1459/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4898, 4898)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (1460/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4899, 4899)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (1461/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4900, 4900)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (1462/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4901, 4901)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” (1463/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4902, 4902)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (1464/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4903, 4903)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (1465/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4904, 4904)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (1466/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4905, 4905)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Paziņojumi - dep. O.Spurdziņš
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs  Dz.Rasnačs

 




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2009.gada 8.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodienas darba kārtībā ir divi jautājumi.

Pirmais ir deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta iekšlietu ministres rakstiska atbilde, taču rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus nav apmierinājusi un viņi vēlējās tikties ar ministri šajā jautājumu un atbilžu sēdē. Bet ir saņemts rakstisks iesniegums no iekšlietu ministres par to, ka viņa nevar ne šo ceturtdien, ne nākamajā ceturtdienā sakarā ar attaisnotu prombūtni piedalīties šajā sēdē. Līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts uz 22.oktobra sēdi.

Otrais šodienas sēdes darba kārtības jautājums ir deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova jautājums tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par naturalizācijas gaitu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, taču jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot arī papildjautājumus tieslietu ministram, un tieslietu ministrs šodien piedalās šajā sēdē.

Ir jautājums - vai tieslietu ministrs vēlas kaut ko vēl papildus piebilst pie rakstiskās atbildes vai tikai atbildēt uz jautājumiem?

Vārds tieslietu ministram.

M.Segliņš (tieslietu ministrs).

Jā. Labdien, kolēģi Buzajeva kungs! Es vēl nupat, braucot šurp uz Saeimu, vēlreiz pārlasīju savas sniegtās atbildes, un man ir jāteic, ka no tā laika, kad es šīs atbildes parakstīju, līdz šim laikam mans viedoklis nav mainījies. Vēlreiz pārlasījis visu to, ko mēs šajā sakarā esam jums atbildējuši, es joprojām varu tam pilnīgi piekrist, un man ko papildināt šeit nav.

Cita lieta, ja mēs runājam vispār par līdzšinējos gados valsts veidoto politiku pret cittautiešiem vai… nu, varam viņus saukt arī par krievvalodīgajiem. Kaut kādā ziņā tā, protams, nav bijusi veiksmīga, jo… Es, piemēram, dzīvoju netālu no Uzvaras pieminekļa un, redzot to prokrievisko gaisotni, kura ar katru gadu tomēr palielinās, domāju, ka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un tātad arī politiķiem un arī tiem cilvēkiem, kuri līdz šim darbojās integrācijas jomā vai strādāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā vai Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijā, būtu tomēr jāatzīst, ka šī integrācijas politika ir bijusi kaut kādā ziņā neveiksmīga, jo, manuprāt, Latvijā joprojām ir krievvalodīgā vide un ir latviešu valodas vide, un viņas bieži vien viena otru nesaprot. Acīmredzot ir lietas, ko integrācijas jomā mēs Latvijā darām nepareizi. Bija pat laiks, kad man šķita, ka attiecības starp latviešiem un krieviem tomēr veidojas tādas draudzīgākas un integrētākas, taču - es vēlreiz atkārtoju! - pēdējos gados mani novērojumi ir tādi, ka ir integrācijas jomā bijušas kļūdas, jo tas prokrievisms un tā krieviskā... citreiz pat tāda kā šovinistiska demonstrācija, manuprāt, pēdējos gados ir palielinājusies Latvijā. Un ļoti žēl par to. Kaut ko darām nepareizi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam. Deputātam Buzajevam ir tiesības uzdot divus papildjautājumus.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Buzajevam... Kaut kas nedarbojas…

Buzajeva kungs, varbūt nāciet pie tribīnes mikrofona, lai nav tehniskas pauzes... jo šīs sēdes norise iet tiešraidē…

M.Segliņš. Es varu varbūt vēl kaut ko paskaidrot, Buzajeva kungs, ja jūs interesē?

Sēdes vadītājs. Nē… Tā kā nestrādā mikrofons Buzajeva kunga darba vietā, tad... Buzajeva kungs, es jūs aicinu - nāciet tribīnē, tieslietu ministrs jūs palaidīs, un uzdodiet...

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Mikrofons nu jau atkal strādā... Tad es no vietas, ja drīkst?...

Pirmais jautājums. Savā atbildē jūs apgalvojat, ka Latvija ir izpildījusi ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada rekomendācijas un Eiropas Parlamenta 2004.gada rekomendācijas attiecībā uz naturalizācijas procesa vienkāršošanu gados veciem cilvēkiem. Jūs uzskaitāt septiņus pasākumus, kurus šā mērķa sasniegšanai ir realizējis Ministru kabinets. Vienīgais no šiem pasākumiem, kas skar plašu personu loku, ir gados vecu cilvēku atbrīvošana no rakstiskā latviešu valodas eksāmena. Taču šis atvieglojums pastāv jau kopš 1999.gada, tas ir, pastāvēja jau četrus gadus pirms tam, kad tika dotas rekomendācijas. Vai tas nozīmē, ka tie jūsu darbinieki, kas gatavoja atbildi, ir ar nolūku maldinājuši ministru un deputātus?

Sēdes vadītājs. Paldies Buzajeva kungam.

Vārds tieslietu ministram.

M.Segliņš (tieslietu ministrs).

Ja jāatbild tieši uz jūsu pēdējo jautājumu, tad jāteic, ka man tomēr nav pamata domāt, ka kāds mani apzināti maldina.

Taču, papildinot manis iepriekš teikto, es gribu vēl jūs informēt par tādu faktu, kas apstiprinājās, runājot, piemēram, ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieku, - ka tā lielā bēda tomēr ir tā, ka tie cilvēki, kuriem šobrīd likums atļauj, bet kuri neizmanto iespēju naturalizēties, vienkārši nejūtas motivēti. Un praktiski tie, kuri ir vēlējušies naturalizēties, to jau ir izdarījuši, un vienkārši… Nu, tie jau to ir izdarījuši, bet tie, kuri to nav izdarījuši dažādu apsvērumu dēļ, vienkārši to nevēlas darīt. Nu, diemžēl tāda ir tā īstenība.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl vienu papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, otrais jautājums. Par zīdaiņiem. Tajā atbildes daļā, kur ir runa par jaundzimušā pilsonību, jūs apgalvojat, ka, lai izpildītu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2004.gada rekomendācijas šajā sakarā, tiek plānots izdarīt grozījumus atbilstošajos normatīvajos aktos. No brīža, kad tika dotas rekomendācijas, pagājuši jau pieci gadi. Pirmā reize, kad šāda rekomendācija tika dota Latvijai, bija vienpadsmit gadus atpakaļ. Vai tas nozīmē, ka darbs pie rekomendāciju ieviešanas turpināsies vēl piecus vai desmit gadus? Un vai jūsu speciālistiem nav nepieciešama PCTVL palīdzība šajā jautājumā?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds tieslietu ministram.

M.Segliņš (tieslietu ministrs).

Paldies kolēģim Buzajevam par jautājumu. Atbildot uz jūsu jautājumu, teikšu tā: es domāju, ka speciālistiem nav nepieciešama PCTVL palīdzība. Bet, kā jau es atbildēju, pirmo reizi runājot, ir redzams tas, ka ir problēma integrācijā un šī integrācija nav bijusi sevišķi veiksmīga dažādu apstākļu dēļ gan no vienas puses, gan no otras puses… es domāju, gan no krievu vai tā saukto krievvalodīgo puses, gan no Latvijas Republikas pilsoņu puses… To es atzinu. Uzskatu, ka nav bijusi veiksmīga šī integrācijas politika. Bet jūsu palīdzība… Nē, mūsu cilvēki iztiks bez PCTVL palīdzības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Papildjautājumu limits ir izsmelts.

Paldies tieslietu ministram par atbildēm. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.



SATURA RĀDĪTĀJS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2009.gada 8.oktobrī

Latvijas Republikas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu” (Nr.173/J9)

(Pārcelta)

Latvijas Republikas tieslietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu jautājumu „Par naturalizācijas gaitu” (Nr.174/J9)
Papildjautājums - dep. V.Buzajevs
Atbilde - tieslietu ministrs M.Segliņš
Papildjautājums - dep. V.Buzajevs
Atbilde - tieslietu ministrs M.Segliņš

 

Balsojumi

Datums: 08.10.2009 09:56:14 bal001
Par - 63, pret - 19, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1450/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2009 09:57:19 bal002
Par - 64, pret - 14, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai (1452/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2009 10:04:36 bal003
Par - 22, pret - 58, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1453/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2009 10:10:48 bal004
Par - 9, pret - 41, atturas - 21. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1459/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2009 10:13:31 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī

Datums: 08.10.2009 10:18:53 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1437/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.10.2009 10:20:08 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, ... (1384/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:21:10 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1396/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:22:33 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (1337/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:23:23 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1371/Lp9), 3.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:24:13 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1387/Lp9), 3.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:26:12 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1193/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:27:45 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:29:12 bal014
Par - 63, pret - 13, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1444/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 10:29:41 bal015
Par - 63, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1444/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:02:03 bal016
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1200/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:05:43 bal017
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1407/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:08:31 bal018
Par - 72, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1440/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:23:09 bal019
Par - 67, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1440/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:24:26 bal020
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1385/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:25:18 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1409/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:27:29 bal022
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas valsts robežas likums (1338/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:32:49 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Ģeotelpiskās informācijas likums (1214/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:37:04 bal024
Par - 10, pret - 68, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tūrisma likumā, 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:37:37 bal025
Par - 73, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1454/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:39:14 bal026
Par - 27, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:43:31 bal027
Par - 24, pret - 54, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:44:03 bal028
Par - 20, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:44:46 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 2.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:46:16 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1443/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:46:47 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1443/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:49:14 bal032
Par - 70, pret - 2, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Oskara Kastēna saukšanai pie administratīvās atbildības (796/Lm9)

Datums: 08.10.2009 11:51:31 bal033
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1458/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:52:56 bal034
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1459/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:53:22 bal035
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1459/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:54:17 bal036
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1460/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:54:44 bal037
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1460/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:55:34 bal038
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par izdienas pensijām iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1461/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:58:01 bal039
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par izdienas pensijām iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1461/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:58:49 bal040
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1462/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:59:15 bal041
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1462/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 11:59:59 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (1463/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 12:00:25 bal043
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (1463/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 12:01:12 bal044
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1464/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 12:01:37 bal045
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1464/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 12:02:23 bal046
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1465/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 12:02:49 bal047
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1465/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 12:03:47 bal048
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1466/Lp9), 1.lasījums

Datums: 08.10.2009 12:04:16 bal049
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1466/Lp9), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2009.gada 8.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai, tāpat kā katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes, tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tuvākajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas darba kārtības jautājumiem un sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par divām lietām, kas man liekas pašreiz ārkārtīgi būtiskas.

Pirmā lieta ir tā, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kura pašreiz strādā ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem, otrajam lasījumam ir atbalstījusi finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumu, ka valsts atbalstu saņēmušajām bankām laika posmā no lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta piešķiršanu līdz pat šā atbalsta sniegšanas izbeigšanas dienai varētu tikt aizliegts izmaksāt saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tām procentus un cita veida atlīdzību personām, kuras ir veikušas depozītu noguldījumus. Un šinī gadījumā tas varētu attiekties arī konkrēti uz Valēriju Kargina kungu un Viktoru Krasovicka kungu, jo šinī situācijā pašreiz joprojām tiek izmaksāta šāda atlīdzība - procenti no depozītu noguldījumiem. Ir paredzēts, ka šie noteikumi attiektos arī uz tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu ir saņēmušas jau pirms šo attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Un pašreiz tas attiektos konkrēti arī uz „Parex banku”, par kuru notiek ļoti aktuālas diskusijas daudzās mūsu sēdēs.

Otrs jautājums, par ko es gribu īsumā informēt, ir tas, ka mūsu šodienas sēdē tika apstiprināts pirmajā lasījumā Elektronisko mediju likuma projekts, kurš tapa ilgā un sāpīgā procesā septiņu gadu garumā.

Sakarā ar to, ka ir mainījušās gan elektronisko mediju apraides iespējas un telpa - ir nākusi klāt satelīttelevīzija, kabeļapraide, internets - un arī jāievieš Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas normas, tas ir būtiski - iestrādāt visus šos jaunos regulējumus mūsu likumdošanā.

Galvenais, ko gribu uzsvērt, ir tas, ka Elektronisko mediju likums veicinātu šo mediju lomu, demokrātiju, kā arī brīvā tirgus procesu attīstību šajā audiovizuālo mediju telpā.

Daudzi jautājumi ir tādi, kuri vēl tiks diskutēti; tas attiecas arī uz Nacionālās radio un televīzijas padomes veidošanas principiem, jo mums ir noteikti jāpalielina - sabiedrības interesēs! - tieši tas, kas ir nepieciešams sabiedriskajā telpā. Mums ir jāuzsver, ka ir jāstiprina latviešu valoda; ir nepieciešams aizstāvēt sabiedrības intereses arī tādos jautājumos, kas ir saistīti ar analītiskajām programmām, bērnu raidījumiem, nacionālo kultūru, zinātni un izglītību, un līdz ar to tieši šī programmu veidošana ir viens no svarīgākajiem un būtiskākajiem jautājumiem.

Līdz ar to mums ir arī jādiskutē par to, kā tiek finansēti šie mediji, jo tieši finansējums ir tas, kas ir saistīts arī ar programmu un apraides nodrošināšanu.

Mums, sākot ar šodienu, izveidota komisijā arī darba grupa, iesaistot mediju ekspertus un frakciju pārstāvjus, kā arī Nacionālo radio un televīzijas padomi, lai tiktu diskutēts un tālāk virzīts projekts, ar ko tiek veidota vienota elektronisko mediju organizācija, kura nodrošinātu visus šos procesus. Līdz ar to likuma tapšanas turpmākajā gaitā iespējamas vēl gan tā izmaiņas, gan papildinājumi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Ingrīdai Circenei.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie radioklausītāji! Šodien uzklausījām mūsu Ministru prezidenta ziņojumu par nacionālo drošību, un prātā nāk tādas smagas lietas, jo gandrīz visas mūsu drošības iestādes atrodas jau zem sarkanās līnijas, un, ja būs tāds stāvoklis, ka turpināsies budžeta samazināšana mūsu drošības iestādēm, mēs varam nonākt pie ļoti nepatīkama stāvokļa. It īpaši mani satrauc tas, kas notiek Iekšlietu ministrijā pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē notikušās sarunas gan ar Iekšlietu ministrijas vadību, gan ar Valsts policijas vadību. Līdz ar to mēs acīmredzot ļoti uzmanīgi sekosim līdzi tam visam un neļausim vairs samazināt to, ko nedrīkst samazināt.

Otrs jautājums. Nu, redziet, ar to okupācijas lietu ir tā, ka gribot negribot šī „āža kāja” vienmēr izlien ārā. Tas bija jādzird arī šodien. Un, ja ir runa par to, ka te kāds grib eksportēt augstāko izglītību, es nevaru tam piekrist; es drīzāk domāju, ka te ir atkal kārtējo reizi runa par krievu valodas eksportēšanu. Lūk, cik viegli krievu tautības cilvēki apgūst valodas jebkurā Eiropas valstī, gandrīz vai izņemot Latviju! Latvijā ir iespējams klausīties lekcijas, apgūt programmas Eiropas dalībvalstu valodās, turklāt vairākās ļoti izplatītās valodās. Nē, par katru cenu vajag atkal ieslidināt šeit krievu valodu, arī apgūstot šīs programmas, respektīvi, nostādot krievu valodu līdzās visām Eiropas Savienības dalībvalstu valodām! Tas mums bija galīgi nepieņemami, biju spiests par to arī atgādināt. Un atgādināju arī to, ka vajadzētu palasīt vecus žurnālus, piemēram, populāro Latvijas pirmskara žurnālu „Atpūta”, kurā, tikko Latvija tika okupēta 1940.gada 17.jūnijā, uzreiz parādījās pamācības, kā vieglāk apgūt krievu valodu.

Kategorisks „nē” šādiem mēģinājumiem! Es saprotu: ja neiznāk ar varu ieslidināt šo okupāciju Latvijā, tad tiek mēģināts to darīt ar viltu. Paldies Dievam, Saeima šo ierosinājumu noraidīja.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Dobelim no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Valērijam Buhvalovam. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien mūsu frakcija ierosināja atteikties no tiem ierobežojumiem Augstskolu likumā, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no ārvalstīm. Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus labākos laikus. Līdz ar saprātīgu izdevumu samazināšanu nepieciešams izdomāt un veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.

Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko un medicīnisko augstāko izglītību, kā arī augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.

Padomju laikos, lai studētu tieši šīs profesijas, pie mums lielā daudzumā brauca studenti, un pirmām kārtām - no Krievijas un citām bijušajām Padomju Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu interese iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.

Šodien mums saka, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, apgalvo, ka daļu augstskolu nepieciešams optimizēt, veicot to apvienošanu vai pat samazināšanu. Mūsuprāt, tā izvēle ir iztēles nabadzības psiholoģija lēmumu pieņemšanas jomā.

Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā varētu saņemt papildu ienākumus, un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu ejams, - augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju Savienības valstīm. Tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot Latvijas tēlu pasaulē.

Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā arī samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā saglabāt un finansēt šīs augstākās mācību iestādes. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Buhvalovam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Frakciju viedokļus turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!

B.Rivža (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektus, kas… Galvenais jautājums ir par to, ka izdienas pensiju samazinājums neattiecas uz pensiju saņēmējiem invalīdiem un šai iedzīvotāju grupai no 1.novembra ir jāizmaksā nesaņemtā nauda. Mūsuprāt, tas ir ļoti pareizi.

Izdienas pensijas tātad attiecas uz militārpersonām, prokuroriem, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kā arī uz māksliniekiem, mūziķiem (orķestru, koru, teātru un cirka māksliniekiem), diplomātiem un arī tiesnešiem, kā arī uz Satversmes aizsardzības biroju.

Par vairākiem svarīgiem šodienas sēdē skatītiem likumprojektiem jau mani kolēģi runāja iepriekš. Tāpēc es dažus vārdus pateikšu arī par diskusijām mūsu frakcijā.

Pirmkārt, Zaļie un Zemnieki respektē sabiedrības viedokli par to, ka nav pietiekami izskaidrota pāreja uz plānoto mācību sākumu no sešu gadu vecuma, sākot ar nākamo gadu. Un, kamēr nebūs šāda skaidrojuma par to, kādas būs prasības - ka bērni varēs arī bērnudārzos apgūt nepieciešamās zināšanas -, mēs arī rosinām likumprojektu Saeimā neskatīt, tātad vispirms veikt šo izskaidrošanas darbu.

Un otrs diskusiju loks ir saistīts ar augstākās izglītības reformu. Šajā jautājumā Zaļie un Zemnieki aizstāv policentrisku pieeju Latvijas attīstībai. Tas nozīmē, ka Rīga nav visa Latvija, mēs esam par reģionālajām augstskolām, un ap reģionālajām augstskolām ir jāveido tādi centri, kur būtu uzņēmēji, pašvaldības kā sociālie partneri, zinātniskie institūti, inkubatori, kā arī zināšanu pārneses tehnoloģiskie centri. Un tātad esam par to, ka reģionos augstskolas un universitātes ir tas centrs, kas rosina arī visa reģiona attīstību. Tāpēc mēs uzskatām, ka reģionālajām augstskolām noteikti ir jāpaliek. Un vispār augstskolu likvidēšana un apvienošana ir ļoti sarežģīts process. Par to jau liecina tas, ka tie Policijas akadēmijas studenti, kas gribētu tagad pabeigt savas studijas Latvijas Universitātē pēc tam, kad Policijas akadēmija ir likvidēta, sastopas ar veselu virkni problēmu, kas presē ir arī atspoguļotas, - ka nav nepieciešamo priekšmetu, nav arī pasniedzēju. Tas liek domāt, ka, iespējams, Policijas akadēmijas likvidēšana arī bija sasteigta un nepārdomāta.

Mēs atbalstām arī augstskolu prasību, ka ir nepieciešamas nākamgad budžeta vietas, jo tomēr mums tikai viena trešā daļa no visiem studentiem studē par budžeta līdzekļiem. Un ir mums šīs finanses jāatrod, lai augstskolu darbība tiktu nodrošināta.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centrs” atzinīgi vērtē to, ka Saeima šodien nodeva komisijām izskatīšanai grozījumus Valsts civildienesta likumā. Lieta ir tāda, ka spēkā esošais Valsts civildienesta likums nedefinē valsts civildienesta politiskās neitralitātes principu, bet vienīgi paredz, ka valsts civildienesta ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgai valdībai. Savukārt komisijām nodotais likumprojekts paredz noteikt, ka valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums ievērot politisku neitralitāti, kas nozīmē savu profesionālo pienākumu izpildē vadīties tikai no profesionālajiem kritērijiem neatkarīgi no politiskās ietekmes.

Otrām kārtām vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka 6.oktobrī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis kredītņēmēju aizsardzības nodrošināšanai ir uzdevis steidzami sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa iegādei ņemtiem hipotekārajiem kredītiem un kura paredzētu, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa. „Saskaņas Centrs” kā Saeimas lielākā opozīcijas partija vairākkārt ir pieprasījusi risinājuma meklēšanu finansiālās grūtības nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Mēs esam gatavi konstruktīvi sadarboties, lai minētie grozījumi iespējami ātri tiktu iesniegti un pieņemti Saeimā. Vienlaikus mēs uzskatām, ka nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu fizisko personu maksātnespējas procesam, jo pašreizējie nosacījumi, kas ietverti Maksātnespējas likumā, nerisina lielākās daļas kredītņēmēju problēmas. Šis process ir pārāk dārgs un ilgstošs. Tā uzsākšanai nepieciešamas gan jurista, gan ekonomista zināšanas. Turklāt veselus piecus gadus persona veic ikmēneša maksājumus administratoram, atlikušos ienākumus novirzot kreditoru prasību segšanai un maksātnespējas procesa izmaksām un faktiski iztiekot tikai ar minimālo algu. Rezultātā ieguvēju nav, jo kredītņēmēji drīzāk ir spiesti meklēt risinājumus, kā izvairīties no kredīta atmaksas, - saņemt algu aploksnēs, bēgt no valsts vai izdarīt pašnāvību. Mēs esam ieinteresēti, lai Latvijas aktīvo iedzīvotāju daļa, kas vēlējās dzīvot labāk un iegādājās nekustamos īpašumus, paliktu Latvijā, būtu legāli nodarbināti, maksātu nodokļus un varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Situācijā, kas izveidojusies Latvijā, ka nespēj atmaksāt kredītus par iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem, vainīgi nav tikai kredītņēmēji. Atbildība un riski ir jāsadala abām pusēm, kas slēdza līgumus, - gan kredītņēmējam, gan bankām. Fizisko personu maksātnespējas regulējumam ir jābūt pieejamam ne tikai bagātajiem, un mēs ierosinām pārņemt ASV un vairāku Eiropas valstu pieredzi, kurās privātpersonu maksātnespējas gadījumā darbojas princips - „atstāj atslēgu un ej”. Tas nozīmē, ka persona zaudē savus īpašumus, bet ir brīva no parādsaistībām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies „Saskaņas Centra” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, cienījamie klausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki nozīmīgi jautājumi, kam ir ietekme gan uz Latvijas ekonomisko attīstību, gan uz tiesiskuma nostiprināšanu, gan arī uz nacionālās drošības un identitātes jautājumiem.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” ir meklējis risinājumu problēmai, ka pašreiz mums nav noteikta zemes nomas maksas summa, piemēram, zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Var pieminēt, ka partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija ir ieņēmusi aktīvu pozīciju šā jautājuma tiesiskā sakārtošanā un arī vērsusi sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību noteikt noteiktu zemes maksas summu, par kuras procentuālo lielumu vēl iespējamas turpmākas diskusijas.

Nozīmīgs bija Ministru prezidenta ziņojums par nacionālo drošību. Debatēs izskanēja arī doma, ka pašreiz Latvijā nacionālā drošība ļoti lielā mērā ir identificējama ar Latvijas identitātes un latviešu valodas saglabāšanu.

Šajā sēdē tika skatīti divi nozīmīgi likumprojekti, kuros valoda un identitāte atrodas uzmanības centrā. Viens no tiem ir likumprojekts „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” jeb - pašreizējā redakcijā - „Elektronisko mediju likums”. Likumprojekts tiešām tapis ilgi un sarežģīti. Tajā ir daudzi jautājumi, par kuriem noteikti vēl risināsies asas debates, bet partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija īpaši aktīvu pozīciju ieņems jautājumos, kas ir saistīti ar latviešu valodas vides saglabāšanu. Likumprojektā latviešu valodas loma ir novērtēta neadekvāti - daudz par zemu. Un likumprojekta panti, kas skar latviešu valodas lietojumu radio un televīzijā, ir daudz vājāki nekā esošajā likumā. Piemēram, nav stingras normas par to, ka sabiedriskajā televīzijā jādominē latviešu valodā veidotiem raidījumiem, šī norma ir aizstāta ar tādu, kurā ir runa par Latvijā veidotiem raidījumiem. Un, tā kā sabiedrības neapmierinātība ar to, ka krievu valoda aizvien vairāk iespiežas Latvijas informatīvajā telpā un ka mēs lēnām zaudējam to, ko mēs saucam par savu svarīgāko iezīmi, - valstisko identitāti, tik tiešām nevar neraisīt satraukumu, šajā likumā valodas tiesību jomā noteikti būs jāizdara nopietni grozījumi.

Jau tika pieminēts PCTVL frakcijas iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Aizbildinoties ar it kā ekonomiskiem apsvērumiem, tiek rosināts arī Latvijas valsts augstskolās pieļaut mācības krievu valodā, it kā izglītības eksporta vajadzībām.

Jāteic, ka šā likumprojekta iesniedzēji, kā arī vairāki citi, kas uzskata, ka valodu lietojums Latvijas augstskolās būtu jāliberalizē, vai nu sagroza īstenību, vai arī to gluži vienkārši nezina. Bijušo PSRS valstu studenti lielākoties interesējas par mācībām angļu valodā, jo viņi savu darbību vēlas saistīt ar Rietumu telpu. Pašreiz Latvijā tieši no Krievijas Federācijas mācās nedaudz vairāk kā 500 studentu; mēs visi saprotam, ka ar šādu studentu skaitu mēs Latvijas ekonomiku neglābsim, bet neatgriezeniski atkāpsimies no mūsu valodas politikas principiem par latviešu valodas dominēšanu tik svarīgā jomā kā augstākā izglītība. Tas skaidri un gaiši ir redzams. Jāteic, ka šāda ierosinājuma loma nebūt nav ekonomiska, tā ir ideoloģiska, tā ir saistīta ar krievu valodas ieplūdināšanu ļoti nozīmīgā jomā, kur ir nepieciešams valsts valodas monopols, un šim solim varētu būt tālejošas negatīvas sekas uz latviešu valodas lietojumu kopumā.

Tā ka, protams, var izteikt gandarījumu, ka Saeima šo ierosinājumu noraidīja, un cerību, ka līdzīgi ieteikumi neparādīsies arī diskusijās par Augstākās izglītības likumu, kuras drīzumā atsāksies.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Inai Druvietei.

Frakciju viedokļus turpina Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inta Feldmane. Lūdzu!

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika nodoti komisijām izskatīšanai vairāki, manuprāt, nozīmīgi jauni likumprojekti. Viens no tiem ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta šos grozījumus, jo šobrīd spēkā esošais likums nedefinē valsts civildienesta politiskās neitralitātes principu.

Jaunie likuma grozījumi paredz vienīgi to, ka ierēdnim, pildot savus profesionālos pienākumus, ir jābūt pilnīgi neatkarīgam no politiskās ietekmes, un šādā veidā būtiski tiktu ievērota un nodrošināta objektivitāte lēmumu pieņemšanā.

Šie grozījumi arī paredz, ka pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās vēlētām amatpersonām ierēdņa vieta, kurā šī vēlētā amatpersona strādāja pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās, netiek saglabāta. Jo izvēle kļūt par vēlētu amatpersonu ir katra cilvēka individuāla karjeras izvēle. Uzskatu, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā situāciju, ka tiek samazinātas štata vietas mūsu valstī.

Saistībā ar šiem grozījumiem ir iesniegts likumprojekts „Grozījums Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, kurš paredz papildināt likumu ar pantu par disciplināratbildību par politiskās neitralitātes neievērošanu.

Tāpat likumprojektā ir noteikts disciplinārsods par budžeta līdzekļu izstrādi neatbilstoši tiesību aktiem.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām””. Šobrīd likums paredz, ka sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka pašvaldība un tā īres maksai ir jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu. Likumā ir arī pants, kurš nosaka, kuras personas pirmām kārtām ir jānodrošina ar dzīvojamo platību. Proti, tie ir bāreņi, kas palikuši bez vecāku aprūpes, un maznodrošinātas personas. Šos dzīvokļus likums definē kā palīdzības dzīvokļus. Bet likums nenosaka īres maksas ierobežojumus palīdzības dzīvokļiem, kā tas tiek noteikts sociālajiem.

Tādēļ mēs uzskatām, ka šīs likuma izmaiņas nodrošinās vienlīdzību starp sociālo un palīdzības dzīvokļu saņēmējiem.

Nobeigumā gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu frakcijas deputāti ierosināja papildināt Darba likuma 133.pantu ar piekto daļu, kas nodrošina cilvēka reliģiskās pārliecības un brīvības ievērošanu. Septītās Dienas adventistu draudze un ebreju kopienas locekļi sestdienu ievēro kā atpūtas dienu. Bet grozījumi Darba likumā paredzēja, ka darba dienu var noteikt kā brīvdienu un pārcelt uz sestdienu. Tas būtiski ietekmētu šo kopienu locekļu iespēju brīvi realizēt savu reliģisko pārliecību.

Latvija ir parakstījusi starptautisko tiesību normatīvos aktus, kas nosaka ievērot cilvēktiesības un respektēt reliģisko pārliecību un brīvību, to skaitā ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas nosaka, ka nevienu nedrīkst pakļaut piespiešanai, kas mazinātu viņa reliģijas vai pārliecības brīvību. Tātad šajā gadījumā, ja valsts pieņemtu šādu likumu, tas nozīmētu, ka cilvēks tiktu piespiests strādāt sestdienā, un tas neļautu realizēt viņam reliģisko pārliecību.

Šie cilvēki varēs paņemt brīvdienu uz atvaļinājuma rēķina.

Šis Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums palīdzēs šo kopienu locekļiem realizēt savu reliģisko pārliecību, nenonākot pretrunā ar savu sirdsapziņu, un mazinās diskriminācijas iespēju no darba devēju puses.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Intai Feldmanei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Un šodienas frakciju viedokļus noslēdz Tautas partijas frakcijas deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es domāju, ka šodien galvenais jautājums bija pirmais darba kārtības jautājums, kurš tika apspriests arī citos darba kārtības jautājumos un visas dienas garumā. Tas bija premjerministra ziņojums par nacionālās drošības situāciju. Premjerministrs klasiski, shematiski pareizi atspoguļoja nacionālās drošības uzstādījumus, taču izpalika situācijas reāla analīze šodien. Tā netika pilnīgi atklāti izvērtēta, un tas rada jau zināmus un nopietnus draudus iekšējās un ārējās drošības situācijai Latvijā.

Kāpēc es to vēlos tādā veidā teikt? Tāpēc, ka, lineāri samazinot piešķirtos finansējumus Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai un citām par drošību atbildīgām struktūrām, mēs radām situāciju, kurā mēs vairs nespējam īsti kontrolēt kriminālās pasaules aktivitātes un, galvenais, pazaudējam šinīs struktūrās strādājošos profesionāļus, jo samazinājumi atalgojumu ziņā ir ļoti būtiski. Un uz šo brīdi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, savās sēdēs izskatot šos jautājumus, ir konstatējusi, ka pārkāptas ir visas pieļaujamās sarkanās līnijas attiecībā uz drošības iestādēm, jo atalgojums, kāds ir valsts iekšlietu sistēmā, Valsts policijā, kā arī Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir tik zems, ka vairs nav iespējas konkurēt. Un, kā mēs zinām, šīs struktūras pamet profesionāli sagatavoti, par mūsu kopīgi sarūpēto naudu apmācīti cilvēki un dodas labāk atalgota darba meklējumos citur. Tas draud ar to, ka zudīs tas spēju līmenis, ar kuru mēs ārējās drošības jomā varam nodrošināt Latvijas līdzdalību NATO operācijās, kas ir mūsu vairogs kolektīvās drošības sistēmā, un zudīs arī iespēja mums nodrošināt iekšējo drošību, kas ir katra šīs valsts iedzīvotāja un pilsoņa interesēs, lai netiktu pārkāptas viņa īpašuma tiesības un vēl citas lietas, kā arī nodrošinātu Eiropas ārējās robežas drošību. Un, situācijai pasliktinoties kriminogēnajā jomā Latvijā, mums var rasties arī problēmas ar mūsu Eiropas kaimiņiem, ja mēs nespēsim pildīt savas uzņemtās saistības šīs drošības nodrošināšanai.

Jāteic, ka, tiklīdz valstī parādās ekonomiskas un finansiālas grūtības, protams, visnopietnākā cīņa notiek par katra cilvēka prātiem, un šinī jomā - tā ir masu mediju joma - mums arī ir nopietnas problēmas. Un problēmas ir šādas: faktiski tie cilvēki, kuri sevi deklarē kā Latvijas demokrātijas „aizstāvjus” (es to varētu teikt pēdiņās!), runā par savu tautiešu tiesību aizstāvēšanu Latvijas teritorijā… Šeit es runāju par Krievijas programmām šinī jomā. Jāteic, ka masu mediji, kā mēs paši redzam, ļoti efektīvi darbojas šinī jomā, cīnoties par mūsu prātiem, un mums tiek zemapziņā nemanot iepotēts tas, ka šinī brīdī Latvija nav spējīga risināt savas problēmas, nespēj tikt galā ar attiecīgo situāciju, rīkojas nepareizi, attiecīgie līderi nav attiecīgi kompetenti. Mums ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi arī tai situācijai, kāda ir izveidojusies masu mediju jomā, un jāspēj pieņemt pareizos lēmumus, lai sabiedriskā radio un televīzijas apraide un tas, kādā veidā un kas tiek raidīts mūsu masu mediju vidē, atbilstu tiem likumiem, kādi mums ir pieņemti, un netiktu kaitēts valsts drošībai.

Mums ir arī jāsaprot tas, ka, ja mēs akli sekosim Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, nespējot pierādīt savu taisnību un situācijas izmaiņas, kuras ir ļoti būtiskas ar to mirkli, kad tika parakstīta pirmā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, tad visi tie jautājumi, par kuriem es runāju pirms tam, varētu realizēties sliktākajā variantā, un, protams, tās būtu tikai problēmas mums visiem. Es ceru uz saprātīgu rīcību no mūsu vadošo amatpersonu - kā no premjera, tā no Valsts prezidenta - puses un cietu nostāju savu interešu aizstāvībā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Jurim Dalbiņam.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Tiešraidi vadīja Saeimas preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!