Teksts pirms korektūras

Nr.1 SZ

Latvijas Republikas 14. Saeimas

rudens sesijas divdesmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums

2023. gada 9. decembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt ! Prieks jūs visus atkal redzēt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē. Es ceru, ka visi ir izgulējušies, atpūtušies un varēsim turpināt strādāt.

Ministru prezidentes kundze, labrīt! Ministri, labrīt! Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Un vārds Jānim Reiram – referentam. Un esam palikuši vakardien pie 266.  priekšlikuma. (Starpsauciens.) Jā, ar 266. priekšlikumu sākam.

 

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Kolēģi, ministri!

266. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Nē.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, bet es lūdzu, mazliet klusāk, jo atkal ir fona troksnis.

 

N. Puntulis (NA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Kolēģi! Pirms nedēļas Saeima noraidīja likumprojektu par Stūra māju, šobrīd šis priekšlikums ir iesniegts par summu, kas atbilst tai summai, kas jāiegulda Stūra mājā steidzami, lai Okupācijas muzejs varētu tajā darboties arī pēc 2024. gada maija.

Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 266.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 12, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 267. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 268. – deputāta Jencīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

 

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Es aicināšu atbalstīt šo mūsu frakcijas un Mārča Jencīša priekšlikumu. Un Vinstons Čērčils ir teicis: “Viena no varenas sabiedrības pazīmēm ir rūpība, ar kādu tā kultūru nodod no paaudzes paaudzei, un kultūra iemieso visu, kas tautai ir dārgs, un pirmām kārtām tā ir ticība.”

Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums nosaka, ka, lai varētu finansēt dievnamu atjaunošanu, katru gadu būtu nepieciešami četri miljoni eiro. Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji vērsās pie frakcijām ar aicinājumu budžetā piešķirt pusi no tā finansējuma, kuru paredz likuma anotācija, proti, papildus 1,5 miljonus eiro. Likuma anotācija vēsta, ka gan Rīgas katedrāles, gan nelielās vietējās baznīcas ir neatņemama Latvijas lauku un pilsētu kultūrvides sastāvdaļa, kas uztur un vairo tautas garīgo enerģiju. Un dievnami nekalpo vien draudžu, bet visas tautas vajadzībām, jo ir publiski pieejami un daudzviet darbojas arī kā kultūras centri. Latvijas dievnami ir mūsu vēsturiskā mantojuma tēls daudzās pilsētās un ciematos, vizuālais simbols un sakrālā tūrisma objekts. Tās ir mūsu vērtības, kuras mūsdienās cenšas aizstāt ar jauno normalitāti. Es jūs aicinu piešķirt nepieciešamos līdzekļus 13.– 18. gadsimta lielākajai un izcilākajai kultūras mantojuma daļai.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

     Teksts pirms korektūras

Nr. 2 EZ

Lūdzu zvanu! Balsosim par 268.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 269. – deputāta Puntuļa priekšlikums. N av atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 270. – deputāta Puntuļa priekšlikums. N av atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 270.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, p ret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 271. – deputāta Puntuļa priekšlikums. N av atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, p ret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 272. – deputāta Puntuļa priekšlikums. N av atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32 , pret – 7, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 273. – deputāta Puntuļa priekšlikums. N av atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

 

N. Puntulis (NA).

Kolēģi, latvietis uz ainavu raugās ar Purvīša acīm. Šo atziņu mēs nesen izjutām visi, es ceru, ka visi, kas apmeklēja Purvīša simtpiecdesmitgadei veltītu izstādi Valsts Mākslas muzejā, kura vairākas reizes... kuras termiņš tika pagarināts un kuru apmeklēja rekordliels apmeklētāju skaits – viena no apmeklētākajām izstādēm beidzamo 30 gadu laikā. Taču vienlaikus mūsu dižgaram Purvītim Rīgā nav viņa vārdā nosauktās ielas, nav pieminekļa, nav laukuma un līdz šim nav bijis arī muzeja atšķirībā no, piemēram, Andreja Upīša. Un, ja man dati, vēstures dati, kas ir manā rīcībā, ir precīzi, tad savulaik tieši Andrejs Upīts ir bijis tas, kurš ir iebildis, lai Purvīša muzejs taptu. Šobrīd Purvīša muzejs ir tapis, jā, tā ir privāta iniciatīva, bet, ja nebūtu šādas privātas iniciatīvas, iespējams, mūsu valstī šobrīd nebūtu arī Imanta Ziedoņa muzeja.

Es domāju, ka mūsu pienākums ir vismaz sākuma gados – mēs visi saprotam, cik sarežģīti ir jaunam muzejam veidot krājumu, attīstīties – atbalstīt mūsu dižgaru Vilhelmu Purvīti. Līdz šim tas ir izdarīts. Nākamā gada budžeta ailēs es šādu ierakstu neredzu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 273.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! L ūdzu rezultātu! P ar – 31, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 274. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 274. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31 , pret – 14, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 275. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 275. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 23, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 276. – mūsu Ministru kabineta priekšlikums. U n ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 277. – frakcijas “Nacionālā apvienība” p riekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

 

N. Puntulis (NA).

Vēlreiz, kolēģi, Latvijas mediju spektrs līdz šim nav bijis īsti pilnīgs, jo niša, ko šobrīd tajā ieņem portāls TELOS līdz šim ir bijusi tukša, šobrīd tā ir aizpildīta, un portāls TELOS – tas ir, protams, absolūti nekomerciālas dabas, saskaras ar finansiālām grūtībām.

     Teksts pirms korektūras

Nr. 3 EK

Iespējams, ka pēc dažiem gadiem, kad portāls būs apguvis tādu pašu meistarību finansējuma piesaistē kā viņa vecākais brālis – portāls “Satori” –, šāds valsts atbalsts vairs nebūs vajadzīgs, taču šobrīd tas būtu vitāli nepieciešams, jo mums katram rūp mediju telpas plurālisms.

Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 277.  priekšlikumu! Lūdzu balso šanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 278. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 279. – Ministru kabineta priekšlikums. I r atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 280. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 281. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks. (Pauze.) Māris atsauca...

Tātad debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Labrīt! Mūsdienu sabiedrībā, kur tehnoloģijas strauji attīstās, pensionāri bieži sastopas ar grūtībām orientēties digitalizācijas jomā. Šī problēma var būt īpaši sarežģīta, ņemot vērā ātras izmaiņas veselības, finanšu un sabiedriskajā pakalpojumu jomā, kur tik strauji pēc valdības ieņemtā kursa viss tika digitalizēts. (Zālē troksnis.) Pensionāri bieži saskaras ar grūtībām piekļūt modernām (Starpsauciens: “... neko nevar dzirdēt.”) medicīnas tehnologiem interneta vidē.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu, klusāk!

 

V. Pleškāne. Dažādas tiešsaistes platformas un ieraksti var izrādīties sarežģīti pensionāriem veselības pakalpojumu saņemšanai. Tiešsaistes platformas – mūsdienu pensionāru realitāte, kura ir jāiemācās. Svarīgi ir apmācīt seniorus lietot e-veselības platformu, kā arī lietot citas platformas, kuras piedāvā veselības nozare.

Ar digitālo finanšu instrumentu lietošanas pieaugumu daudzi pensionāri jūtas nomaldījušies. Lielākā daļa nesaprot, kā izmantot internetbankas pakalpojumus, lai apmaksātu rēķinus. Senioru bailes no apkrāpšanas neļauj pilnvērtīgi izmantot interneta pakalpojumus zināšanu trūkuma dēļ. Ātrs digitālās attīstības temps rada šķēršļus tiem, kuri nav... izaudzējuši šajā vidē. Tikai regulāras apmācību programmas un atbalsta pasākumi par mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu var padarīt šo pāreju vieglāku.

Pensionāri bieži saskaras ar sociālo izolāciju, īpaši strauji attīstošos sabiedrības apstākļos. Bet senioriem trūkst zināšanas un iemaņas digitalizācijas socializēšanai. Mūsu pienākums palīdzēt mūsu senioriem atklāt jaunas iespējas, izmantojot visas iespējas, kuras var dot digitālā vide. Rēzeknes pilsētas un novada pensionāru apvienība grib nodrošināt labvēlīgāko vidi pensionāriem, ļaujot viņiem veiksmīgi orientēties mūsdienu pasaulē. Seniori labi saprot to, ka digitalizācijas iemaņu iegūšana var ievērojami atvieglot pensionāru dzīvi. Tiešsaistes pakalpojumi ļauj pārvaldīt pensiju lietas, pārvaldīt izmaksu statusu un saņemt aktuālo informāciju. Tomēr ir svarīgi nodrošināt pieejamību un apmācību tiem, kuri nav tik iepazīstināti ar digitālajām tehnoloģijām, lai neviens nejustos izslēgts. Bet svarīgi ir ne tikai apmācība, bet arī regulāra digitālo prasmju atjaunošana, jo digitālā vide strauji attīstās un nestāv uz vietas. Pensionāru biedrības vislabāk apzinās senioru vajadzības un var piedāvāt saviem biedriem apmācības un palīdzību jaunu iemaņu iegūšanai.

Mēs visi zinām, kāda ir situācija Rēzeknes pašvaldībā, un jau tika pasludināts, ka neviena nevalstiskā organizācija nesaņems atbalstu no Rēzeknes pašvaldības. Tāpēc atbalstīsim Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas senioru un iedosim iespēju sekot līdzi digitalizācijai!

 

Sēdes vadītāja. Laiks.

 

V. Pleškāne. Apvienojiet laiku, lūdzu.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

V. Pleškāne. Iespēju sekot līdzi digitalizācijas procesiem un iegūt jaunas iemaņas. Summa nav liela un ir paredzēta apmācības procesa nodrošināšanai, kas dos iespēju izmantot digitālās platformas un digitālus pakalpojumus.

Aicinu piešķirt līdzekļus Rēzeknes pilsētas un novada pensionāru apvienībai.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 281.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 4 ES

Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 19, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 282. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

 

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, labrīt! Prieks visus redzēt sestdienas rītā! Tā, šis priekšlikums ir par to, lai piešķirtu 33 tūkstošus Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, lai varētu īstenot latviešu valodu skolās.

Aicinu atbalstīt, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi tieši tiem mūsu pilsoņiem, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 282.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 283. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 283. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 284. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 284. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, p ret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 285. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 285. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 286. – frakcijas apvienotais saraksts priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

 

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, dāmas un kungi! Ļoti cienījamās un ļoti augsti godātās balsojamās mašīnas! Šis priekšlikums ir par 250 tūkstošu piešķiršanu Latgales mediju atbalstam.

Pavisam nesen, piektdien, tepat, Latvijas Republikas Saeimas telpās, bija “Providus” sagatavotā pētījuma prezentācija, kur bija parādīts, kā Latgalē darbojas sabiedriskās organizācijas, tā sauktās nevaldības organizācijas. Mēs tieši cenšamies lietot šo terminu “nevaldības organizācijas” nevis nevalstiskās organizācijas, jo jēdziens “nevalstiskās” skan gandrīz vai kā “pretvalstiskās”. Un šajā pasākumā, kas notika Saeimā, ko es tikko minēju, vienā no diskusijām vairāki eksperti runāja arī par mediju politiku un par to, cik daudz un vai cik pietiekami informācijas ir reģionos un tieši Latgales reģionā.

Jāsaka, ka arī pēc 20. gada... 2020. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā, atklātā iebrukuma, manuprāt, mēs neesam izdarījuši visu patiešām, lai nodrošinātu sabiedrības informētību. Jo, raugi, viens no maniem labiem paziņām, kas... kura radi dzīvoja šajās Doneckas un Ukrainas austrumu teritorijās, viņi ilgu laiku nebija uzrunājami par reālo situāciju. Viņi patiešām bija propagandas apmāti. Un tikai tad, kad šie radinieki tika faktiski izvesti no Austrumukrainas, aizvesti uz neitrālu teritoriju un mēnesi – patiešām mēnesi! – tika turēti mediju, Krievijas... Kremļa kontrolēto mediju karantīnā, tikai tad ar šiem cilvēkiem varēja patiešām uzsākt diskusiju ar argumentiem, lai pārliecinātu viņu... pārliecinātu viņus par varbūt iepriekš viņu

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 5 IK

 

šaubīšanos... nevis šaubīšanos, bet maldīšanos. Nu, lūk, un tieši tāpēc šis priekšlikums ir par 250 tūkstošiem, kurus vajadzētu, manuprāt, iezīmēt tieši Latgales mediju stiprināšanai, lai Latgalē dzīvojošie vairāk varētu iegūt informāciju par to, kas notiek tieši Latgalē, jo bieži vien ziņas par Rīgas notikumiem, ticiet man, iedzīvotājus Ludzā vai Krāslavā vienkārši neinteresē.

Es lūdzu apvienot laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Viļums. Līdz ar to ļoti svarīgi, ka tas saturs, kas ir plašsaziņas līdzekļos, ir maksimāli par tām lietām, kas notiek tepat blakus. Un iedomājieties, kolēģi, ja Rīgā nebūtu jums “Latvijas Radio” un nebūtu “Latvijas Televīzijas”, ja būtu jāpaļaujas tikai uz privātajiem medijiem vai uz tā saukto oficiālo “Latvijas Vēstnesi”, kas šobrīd arī tiek izdots tikai internetā. Vai ar to būtu pietiekami?

Bieži vien Latgalē... ne tikai Latgalē, arī citos reģionos droši vien... ir problēmas ar kvalitatīvu žurnālistu darbību, bet pamatā informācija tad nāk tikai no pašvaldības sponsorētās avīzes. Mēs redzam, līdz kam tas ir novedis tajā pašā daudz pieminētajā Rēzeknē, kad ir vienas pašvaldības finansēta avīze un radio, pašvaldības finansēts, bet trūkst neatkarīgu mediju. Un tāpat privātie mediji reģionos bieži vien tomēr atkarīgi no viena, varbūt dažiem sponsoriem. Un diemžēl ne vienmēr viņi nodrošina šo ceturtās varas funkciju.

Manuprāt, tieši stiprinot Latvijas sabiedrisko mediju, stiprinot jau pašreiz Rēzeknē darbojošos “Latvijas Radio” Latgales studiju, bet paplašinot šo Latvijas sabiedrisko mediju darbību reģionā, mēs visi iegūtu, būtu patiešām panākta sabiedrības noturība pret dažādiem izaicinājumiem, kas mums ir gan šobrīd, gan, nedod dievs, tie vēl paplašinātos un saasinātos.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

 

J. Reirs. Tātad, kolēģi, sabiedriskajiem medijiem, papildu piešķīrums nākamajam gadam būs pieci miljoni, aiznākamajam – 10 un tad vēl laikam 15. Tā ir milzīga summa, un šeit jautājums ir jārisina organizatoriski. Vienkārši uzraugiem ir jādod iespēja sabiedriskajiem medijiem konkrētu procentu no raidījumiem atspoguļot notiekošo (Dep. J. Viļums: “Tas ir komisijas viedoklis?”)... T ā bija diskusija par šīm lietām komisijā. Kolēģi, es esmu pietiekami pieredzējis, lai saprastu, kur ir komisijas viedoklis, kur nav komisijas viedoklis.

Līdz ar to es aicinātu neatbalstīt, un arī komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 286. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 29, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 287. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

 

N. Puntulis (NA).

Kolēģi, šinī priekšlikumā ietvertā summa – panākt to, ka diasporas mediji tiktu atbalstīti tādā pašā apmērā kā šobrīd reģionālie mediji. Kas tad ir diasporas mediji? Pirmām kārtām kvalitatīvs diasporas medijs veicina saikni ar valsti, valsts piederību, kvalitatīvs diasporas medijs samazina asimilācijas draudus, un kvalitatīvs diasporas medijs, iespējams, ir ļoti labs instruments reemigrācijai, ja mēs šobrīd runājam par mūsu valsts ilgtspēju.

Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

 

J. Reirs. Kolēģi! Tātad šajā budžetā diasporas pasākumiem ir piešķirti vairāk nekā 2,9 miljoni dažādās ministrijās, dažādās programmās, un jautājumā par šo 150... piešķīrumu diasporas medijiem

 

     Teksts pirms korektūras

Nr.6 SZ

t ātad ir SIF fonds, kur ir iespēja rakstīt projektus, un saņemt šo atbalstu, un arī diasporas mediji to aktīvi dala. Protams, ka tā ir neērtība, protams, ka ir jāatskaitās par šiem līdzekļiem, protams, ka ir jāraksta programmas par šiem līdzekļiem, bet tāda nu ir kārtība. Un, piešķirot atsevišķi šādu summu, tad tas atbalsts sanāks lielāks nekā mūsu vietējiem medijiem, un es esmu pārrunājis arī ar vietējo mediju pārstāvjiem, un šāds risinājums neder.

Tātad komisija izskatīja un nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu ! Balsosim par 287. (Starpsauciens.)... Kolēģi, es biju jau debates slēgusi.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.)

 

J. Reirs. Es esmu runājis komisijas vārdā.

 

Sēdes vadītāja. Balsosim par 287.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 288. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 289. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 289. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 290. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 290. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 291. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

 

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tā... 291.  priekšlikums... Tā... Lai veicinātu labu pārvaldību, mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu un nodrošinātu pēc iespējas savlaicīgu veselības aprūpi Latvijas iedzīvotājiem, neveidot slimnīcām, kuras reģionos ir pamatā ambulatorā veselības aprūpes... nodrošināšana, lielākus finansēšanas zaudējumus un nenoteiktību , Latvijas Slimnīcu biedrība aicina veikt izmaiņas valsts budžetā 2024.  gadam... nosaka, ka veselības nozarei paredzētais finansējums 275 miljonu eiro apmērā jau sākotnēji tiek piešķirts Veselības ministrijas administrācijas... budžeta programmās.

Lūgums atbalstīt, lai tiešām nebūtu visa tā birokrātija, lai uzreiz Veselības ministrija un veselības nozare varētu izmantot naudiņu tieši cilvēkiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 291.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 292. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 292. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 293. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 293. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 294. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 294. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 7 EZ

J. Reirs. 295. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 295.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 296. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 296.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 297. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 297.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts

 

J. Reirs. 298. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 298. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 299. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. N av atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 299. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens; dep. J. Reirs: “Sestdiena šodien.”). Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 300. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. N av atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 300. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 18, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 301. ir jāskatās kontekstā ar 302. priekšlikumu. Komisija izvērtēja frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu un ir šo priekšlikumu atbalstījusi, bet, ņemot vērā, ka bija nepieciešams precizēt gan mērķus, gan izlietojumu, gan arī avotus, saskaņojot gan ar nozari, saskaņojot arī ar iesniedzējiem, tika precizēti avoti, izlietojuma mērķi un veidots 301. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir identisks summās ar 302. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu un ir atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. Un līdz ar to 302. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums varētu teikt, ka ir daļēji atbalstīts, bet, ņemot vērā, ka budžetā to nav iespējams tādā veidā iestrādāt, tad ir... nav atbalstīts komisijā.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

 

A. Rosļikovs (ST!).

Rītu ir jāsāk ar pateicību, tas vienmēr tā ir, vajadzētu darīt, tad uzreiz garīgais uzlabojas, tad uzreiz visu dienu būs labs noskaņojums.

Augsti godātie kolēģi! Augsti godātā koalīcija! VIENOTĪBA, zaļzemnieki, PROGRESĪVIE, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, Nacionālā apvienība un APVIENOTAIS SARAKST! Frakcija “Stabilitātei!” ir pateicīga jums par cilvēcisku, godīgu un taisnīgu attieksmi. Es ceru, ka turpmāk vairāki priekšlikumi būšot atbalstīti. Tās varbūt ir kaut kādas mazas, bet tomēr durtiņas. Paldies vēlreiz bērnu vārdā, vecāku vārdā, paldies jums milzīgs, un lai šodien, sestdien, jums izdodas!

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 302.  priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 303. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 303. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu ... Es atvainojos. Jā, tātad...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies veselības ministrs Hosams Abu Meri.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 8 EK

H. Abu Meri (veselības ministrs).

Jā, labrīt, kolēģi! Es tiešām vispirms gribēju pateikt paldies gan pozīcijai, gan opozīcijai par priekšlikumiem, jo ļoti liela daļa no tiem priekšlikumiem, ko jūs iesniedzāt, ir nākamā gada... viena daļa tika izpildīti, viena daļa – daļēji, un viena daļa ir plānoti. Tā ka tādi priekšlikumi, kā jūs rakstāt, ir vajadzīgi mūsu pacientiem, mūsu Latvijas veselības aprūpes sistēmai. Un es gribu pateikt paldies par sadarbību arī opozīcijai, īpaši, kad es biju vairākas opozīcijas frakcijas, mēs runājam par veselības aprūpes sistēmu, un es jums apsolu, ka ik pa laikam nākšu pie jums ciemos un pastāstīšu par pārmaiņām, izmaiņām un par visām Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmām.

Ņemot vērā, ka šie priekšlikumi un iepriekšējie, un nākamie priekšlikumi par onkoloģiju, par kompensējamo medikamentu sarakstu, par atbalstu mūsu Latvijas iedzīvotājiem, es gribu vienkārši ātri pastāstīt, ko mēs darīsim ar to. Tātad mums ir... Ministru kabinetā tika saskaņots un Finanšu ministrijā 167 miljoni eiro, kas iet no 1. janvāra, un tur ir 75 miljoni eiro algas, kas arī bija iekšā... kā priekšlikumi, tur arī ir no tiem 75 vairāk nekā 5 miljoni arī veselības aprūpes personu izglītībai. Mums ir 48 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, un tas ir arī... viena daļa aiziet slimnīcām, par ko arī kolēģi prasīja. Mums ir 21 miljons eiro kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanai no 1.  janvāra, un tā ir tikai daļa, un pēc tam es pastāstīšu, kāpēc būs vēl klāt pēc dažiem mēnešiem. Mums ir 12 miljoni eiro mātes un bērnu veselības uzlabošanai, un ir viena daļa zobārstniecībai, par ko arī daudzi kolēģi rakstīja priekšlikumus. Mums ir psihiskās veselības uzlabošanai arī ap pusmiljonu eiro. Par to arī ir priekšlikumi. Un arī ir mazāk nekā miljons profilakses pasākumiem un tā tālāk. Tas iet no 1. janvāra.

Bet mums arī notika paralēli vairāki darbi, darba grupa, ziņojumi, nu, piemēram, mēs sākām ļoti intensīvi strādāt kopā ar ģimenes ārstiem, lai gatavotu ziņojumu valdībā, un nosaukums ir “Primārās aprūpes stiprināšana”. Tātad primārajā aprūpe ir jāinvestē, jāstiprina, jādod vairāk finansējums, jāatbalsta ģimenes ārsti, tai pašā laikā mēs gribam, lai arī ģimenes ārsti to primāro aprūpi arī ceļ augšā, jo kuri ir mums kritēriji? Jo vairāk ir pacientu uzņemšanās, jo vairāk pacienti slimnīcās, jo mums ir problēmu vairāk, tas nozīmē primāro aprūpi... Līdz ar to mēs sēžam kopā ar ģimenes ārstiem, mēs strādāsim ļoti intensīvi, un es ceru, ka līdz februārim mēs uzrakstīsim to labo ziņojumu un dosim tālāk Ministru kabinetam, kas arī var piešķirt papildus 17 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā pagājušā gada, kolēģi. Tā ka neņemat vērā bišķi, kas notika publiski. Mēs ļoti intensīvi strādājam un mēģinām apmierināt visas veselības aprūpes sistēmas organizācijas, mums ir ļoti... sadarbība, un es arī cilvēks, kurš grib sadarboties, tas ir noteikti.

Nākamais jautājums – mēs revidējam sarakstu par kompensējamo medikamentu, jo mums ir ļoti veci medikamenti, kuri vairs nav... tiek izrakstīti pacientiem, bet nedod efektu. Mēs strādājam ar to līdzi kaut kādam marta mēnesim, un tad mēs arī rakstīsim, dosim klāt ap 30 miljonu eiro, tas nozīme – būs nākamajā gadā tuvu 50 miljoni eiro tikai medikamentiem, un tas ir, tieši šī naudiņa aiziet katram Latvijas iedzīvotājam, pacientam, kuram nepieciešami medikamenti. Mēs redzam, ka šie medikamenti konkrēti palīdzēs. Tāpēc mūsu nākamā gada budžetu un nākotni ir jābūt efektivitātes... efektivitātei un arī kvalitātei. Mēs nevaram investēt vietās, kur mēs neredzam nekādu kvalitāti un nekādu efektīvu līdzekļu izmantošanu.

Mums arī ir slimnīcām vēl... rezervēta naudiņa, un tā arī to saucam – par slimnīcu tīklu attīstību. Mēs negribam taisīt ciet nevienu slimnīcu, bet mēs gribam, lai slimnīcas var sadarboties viena ar otru, mēs gribam, lai universitātes klīnikā būtu metodiski centri, kur var...

Es gribu paturpināt, ja drīkst.

 

Sēdes vadītāja. Mēs jau jums papildinājām... Jūs varēsiet pie nākamā.

 

H. Abu Meri. Jau papildinājāt? Nu labi, es nākšu vēlreiz.

Bet par slimnīcām es pateikšu tā – mēs gribam, lai tāds tīkls būtu kopā, lai būtu skaidrs, kur pacienti var iet, lai būtu specializētas slimnīcas, un tās slimnīcas ir ļoti svarīgi... lai laukos būtu uzņemšanas, traumpunkti, dienas stacionārs.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 9 ES

Tas noteikti būs. Bet nu runāsim vēlreiz, turpināsim. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Tātad palikām pie 303. priekšlikuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 303. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 304. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 304.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 305. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 305.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 306. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

 

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātais veselības ministr Hosam Abu Meri! Man ir tāds kauns, ka es izgāju, kad jūs runājāt, bet, paldies dievam, mani kolēģi man visu ir izstāstījuši. Mēs absolūti esam gandarīti par to, ko jūs esat pateicis, mēs absolūti ticam jūsu vārdiem, ņemot vērā, ka viss, ko jūs esat teicis, baigi forši sakrīt ar mūsu priekšlikumiem.

Līdz ar to (Smejas.)... līdz ar to, manā skatījumā, mēs viennozīmīgi ejam uz priekšu, neiesim debatēt par šo sadaļu, bet ticam tam, ka jūs esat vīrs un vārds.

Paldies jums milzīgs. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 306.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 307. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 308. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 309. – frakcijas apvienotais saraksts priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 309. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 310. – frakcijas Nacionālā apvienība priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 310. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35 pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 311. – frakcijas apvienotais saraksts priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 311. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 312. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 313. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 314. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 315. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 316. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.  

 

J. Reirs. 317. ir jāskatās kontekstā ar 318. Tātad ir veidots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kā arī iepriekšējā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā t ātad mēs esam atbalstījuši deputātes Petravičas priekšlikumu. Un precizējot avotu un precizējot izlietojuma mērķi, saskaņojot to gan ar nozari, gan ar iesniedzēju.

Un, kolēģi, Tātad komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 318. Tātad 318. – deputātes Petravičas priekšlikums. Ir iekļauts, varētu teikt, bet formāli mēs viņu neesam atbalstījuši.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 10 AR

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

 

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums būtiski uzlabos dzīvi 250  miastēnijas pacientiem un novērsīs netaisnības kompensējamo zāļu sistēmā.

Liels paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par šī priekšlikuma atbalstīšanu gan manā, gan 250 miastēnijas pacientu vārdā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

 

J. Reirs. Nākamais – 319.

 

Sēdes vadītāja. Tātad 318. priekšlikums. Nav atbalstīts. Un deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. Piekrītu, jā.

319. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Līdzīga rakstura. Un arī nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 320. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Līdzīga rakstura. Un arī nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 321.  – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 321. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! P ar – 33, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 322. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 322. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 323.  – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 324.  – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 325. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 326. – frakcijas “Stabilitātei! priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 327. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 328. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 329. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 320., atvainojos, 330. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 331. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Iļja Ivanovs.

 

I. Ivanovs (ST!).

Labrīt, kolēģi! Šis priekšlikums paredz papildu finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai, kurai šobrīd ir nopietnas finanšu problēmas, un slimnīca parasti ir uz bankrota robežas. Daugavpils reģionālā slimnīca ir trešā lielākā slimnīca ārpus Rīgas, un tā ir ļoti nozīmīga ārstniecības iestāde, ko apliecināja arī Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Bet kas notiks, ja tā tiks slēgta? Pat 100 tūkstoši cilvēku no Latgales reģiona paliks bez medicīniskās palīdzības. Tas ir absolūti nepieņemami, jo īpaši pašreizējā demogrāfiskajā situācijā, un mēs nevaram ļaut tam notiktu.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šo svarīgo priekšlikumu, lai dotu iespēju cilvēkiem savlaicīgi saņemt medicīnisko palīdzību, un saglabāt Daugavpils reģionālo slimnīcu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministram Hosamam Abu Meri.

 

Hosams Abu Meri (veselības ministrs).

Jā, paldies, kolēģi no “Stabilitātei!”! Man arī jums laba informācija un arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, ka mēs nākamnedēļ... mums būs tikšanās ar jauno Daugavpils slimnīcas valdi. Es pats biju tur oktobra mēnesī ar daudz deputātiem no Latgales puses. Mēs ejam uz to, ka... Varbūt par ātru to pateikt, bet es varu informēt, ka ejam uz to, ka valsts pārņems slimnīcu.

Tātad nekāda slimnīca nebūtu ciet, valsts kapitāla daļas būs iekšā, un mēs ar finanšu ministru jau runājām, un viņš arī atbalsta, tāpēc Latgales un Daugavpils iedzīvotāji var būt pilnīgi mierīgi – slimnīca strādā, un viss turpinās strādāt.

Par vairāki arī (Daži deputāti aplaudē.)... es redzēju... arī vairāki priekšlikumi par, piemēram, nu, teiksim tā, IKT un NVD, un tā tālāk.

Es gribu arī informēt par vienu lielu darbu, ko mēs sākam darīt un gatavot, – tā ir digitālās sistēmas ieviešana, un tas ir tieši saistīts ar NVD. Līdz ar to tuvākajā laikā (es domāju, ka janvārī vai februārī, maksimums) būs arī valdībā ziņojumi par digitālo veselību Latvijā. Tik... ielikt to pamatu, ar ko var

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 11 SZ

nākamos trīs gadus strādāsim regulāri, lai būtu e-veselība, ar ko mēs varam lepoties  – gan ārsti, gan arī, protams, pacienti.

Par slimnīcām. Es gribu turpināt par to, ka arī slimnīcām nenozīmē tā attīstība, ka mēs gribam kaut kādā veidā, lai nebūtu daži pakalpojumi, pakalpojumi, piemēram, laukos, nē – otrādi. Mēs gribam, lai tas sadarbības tīkls starp universitātes klīniku un arī reģionālām slimnīcām, un arī otrā, trešā līmeņa slimnīcām būtu ļoti ciešs. Tāpēc šī Daugavpils pārņemšana valstī ir tas piemērs, kā mēs ejam tālāk.

Mēs uzskatām tomēr, ka pašvaldībām ir vairāk jāstrādā ar primāro aprūpi un sekundāro aprūpi, un valstij jāpārņem tie smagi gadījumi, jo valsts var tomēr vairāk par to pārvaldību domāt. Īpaši, ja mēs veidosim metodiskos centrus, kas būs kā algoritmi un kā rāmju indikācija, kā mēs ārstēsim pacientus – vai Rīgā, vai Daugavpilī, vai Alūksnē, vai Balvos, vai Jēkabpilī – vienalga būs vienāda kvalitāte. Uz to mēs ejam.

Es to nevaru apsolīt nākamā gadā, bet to mēs sāksim nākamā gadā, un es ceru, ka divu trīs gadu laikā Latvijas pacientiem būs tāda karte (?), kuri speciālisti un kura vietā…

Mēs varam… mēs varam…?

 

Sēdes vadītāja. Jā, apvienot debašu laikus.

Lūdzu!

 

H. Abu Meri. Jā, ļoti arī jautājumi bija vēl par laboratoriju pakalpojumiem. Mums arī ir rezervēta nākamā gadā arī nauda, un tā varētu būt gada otrā pusē. Un es varu arī informēt, ka mēs esam paplašinājuši daudz jaunas analīzes onkoloģijas pacientiem, reto slimību pacientiem un arī citiem pacientiem, kurus agrāk mēs sūtījām uz ārzemēm.

Šobrīd mēs domājam par visu, bet noteikti, tas 275 – tas nav tas pēdējais, kas mums ir jāsaņem. Noteikti es gaidu atbalstu gan no pozīcijas, gan opozīcijas, ka veselības aprūpi Latvijā, nu, ņem no politikas nost, tā kā mēs noņēmām no politikas jautājumus par aizsardzību, veselības aizsardzība arī ir ļoti svarīga, un tai jābūt ārpus politiskās spēles – pozīcija –opozīcija.

Līdz ar to mēs ceram, ka nākamajā periodā mums būs vairāk finansējuma, ko mēs ceram, un strādāsim uz to, lai mēs varam realizēt visus plānus un visas pārmaiņas, pozitīvas pārmaiņas Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies un uz tikšanos! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs... Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Godātais veselības ministra kungs! Milzīgs paldies par jūsu attieksmi pret Latgali, pret Daugavpils slimnīcu! Paskaidrošu, kāpēc. Latgales slimnīca vai Daugavpils slimnīca ir vienīgā no lielākajām slimnīcām reģionā, kur uzturas un ir speciālisti. Un mums viņa ir nozīmīga ar to, ka tur ir onkoloģijas nodaļa, uz kurieni cilvēki, vairāki cilvēki brauc. Rēzeknes slimnīca nevar nodrošināt vairākus medicīniskos pakalpojumus, un cilvēki izmanto arī Daugavpils slimnīcas pakalpojumus. Kad Rēzeknē vai arī Rēzeknes novadā – Zilupē, Ludzā – notiek darba traumas, mums Rēzeknē nav acu ārsta, un visi, protams, brauc uz Daugavpils slimnīcu, izmanto Daugavpils slimnīcas pakalpojumus.

Otrais svarīgs moments – tas ir tas, ka Daugavpils slimnīca nodrošina vairākas vai lielāko daļu darba vietu. Pateicoties Daugavpils slimnīcai, cilvēki var uzturēt savas ģimenes un dabūt darbavietas. Nav noslēpums, ka vairāki ārsti brauc apkārt Latgales reģionam, strādā gan Rēzeknes slimnīcā, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, bet tā ir tā darbavieta, kura uztur vai var paturēt cilvēkus Latgales reģionā.

Tāpēc vēlreiz pateicoties ministram un paldies jums par to, ka jūs domājat par to, kā saglabāt Daugavpils slimnīcu.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 331. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 331. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 12 EZ

J. Reirs. Paldies, kolēģi. Visi tie, kas cīnās pret podziņas “atturas” atcelšanu, tad atcerēsimies šos visus balsojumus.

332. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Balsojam!

Lūdzu zvanu! Balsojam par 332.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 4, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 333. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 333.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 3, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 334. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 334. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 4, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts,

 

J. Reirs. 335. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie kolēģi, izmantojot tādu iespēju, veselības ministrs, es gribu atgādināt gan jums, gan veselības ministram, jums ir milzīgi plāni uz veselības nozari, bet lūdzu neaizmirst – pie mums bija tiesībsargs, kurš arī norādīja uz tām problēmām, kuras eksistē mūsu veselības... un it īpaši, kas attiecas uz bērniem. Vairāki, nu ne tik daudz, bet bērniem pakalpojumi ir maksas pakalpojumi, kas neatļauj... ko nepieļauj mūsu likumdošana, tāpēc vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka mums jānodrošina arī mūsu bērni.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 335. priekšlikums netika atbalstīts. D eputāti piekrīt

 

J. Reirs. 336. – Ministru kabineta priekšlikums. I r atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. Arī 337. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 338. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

 

N. Puntulis (NA).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Es redzu satraukumu jūsu acīs. Ticiet man, šī laikam šodien būs beidzamā reize.

Es zinu, par to ir daudz runāts, bet es nevaru par to nerunāt, un man pat grūti būtu definēt tās savas sajūtas, kādas man ir šinī tribīnē, kad man ir jārunā jeb kādam citam, ir jācīnās par tik elementārām lietām kā, piemēram, mūsu profesionālo mūziķu atalgojums, profesionālo mūziķu, ar kuriem mēs lepojamies visā pasaulē, atalgojuma līmenis līdz vidējam atalgojumam – 1700 eiro bruto. Man ir tikpat neizprotamas sajūtas, kad man no šīs tribīnes ir jācīnās par mūsu Dziesmu svētkiem, par Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu.

Un tomēr es sākšu ar paldies, sākšu ar paldies Kariņa kunga valdībai, ar kuras atbalstu mēs šinī gadā patiešām godam nosvinējām mūsu Dziesmu svētku 150 gadus. Taču šobrīd mēs runājam par Dziesmu svētku procesu un Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu, manuprāt, ka šo procesu, Dziesmu svētku procesu, uzlikt visu tikai uz pašvaldību pleciem, es domāju, finansiālā jomā, nu, mazākais vārds, kā es to varētu definēt, ir vieglprātīgi. Tas noteikti nav ilgtspējīgi. Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums ir jāsakārto, un es ceru, ka Kultūras ministrija to arī izdarīs.

Kolēģi, es nevēlos būt ne pārāk teatrāls, ne pārāk patētisks šodien, taču man patiešām beidzamā laikā arvien biežāk un biežāk ir jādomā par manis jau šodien pieminētā Imanta Ziedoņa teikto: “Pret savu tautasdziesmu var iet tikai savējie.”

Kolēģi, lūdzu atbalstīt.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 13 EK

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad palikām pie 338. priekšlikuma. Deputāti neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam.”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 338. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 9, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 339. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Iļja Ivanovs.

 

I. Ivanovs (ST!).

Cienījamie kolēģi, es gribu atbalstīt svarīgu priekšlikumu par sporta un atpūtas laukumu izveidi sešās Latvijas pašvaldībās. Bērni ir mūsu nākotne, un ir svarīgi radīt viņiem drošas un daudzveidīgas spēles un mācīšanas vietas. Tā kā tehnoloģijas kļūst arvien ietekmīgākas mūsu dzīvē, mēs nedrīkstam aizmirst fiziskās un sociālās izglītības nozīmi veselīgu, laimīgu un sociāli aktīvu pilsoņu veidošanā. Sporta un atpūtas laukumu būvniecība veicina fizisko attīstību, socializāciju un vērtību veidošanos, kas nepieciešamas veiksmīgai integrācijai sabiedrībā. Turklāt tie atpūtas laukumi palīdz radīt kopienas garu, kā arī attīstīt infrastruktūru. Tās kļūst par vecāku tikšanās un pieredzes apmaiņas vietu, palīdzot veidot ciešas saites mūsu sabiedrībā. Iedomājieties, cik svarīga ir vieta, kur bērni un vecāki var kopā izklaidēties un, atbalstot viens otru bērnu audzināšanas un mācību procesā. Sporta un atpūtas laukuma būvniecība ir ieguldījums nākotnē, kas sniedz labumu visai sabiedrībai.

Atbalstīsim šo priekšlikumu, radot labvēlīgus apstākļus mūsu bērnu izaugsmei un attīstībai un priekam!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 339. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. Nākamie divi Ministru kabineta priekšlikumi.

340. priekšlikums. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 341. priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Reirs. 342. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi, nākamie priekšlikumi būs par Latgali. Man būs liels pārsteigums, ja Latgales deputāti neatbalstīs šos priekšlikumus, jo par tiem mums visiem skaidroja Sergejs Maksimovs, kas ir Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, kuram jūs solījāt palīdzēt. Bet es atgādināšu šo būtību.

Tas ir domāts... Rēzeknes novadam trūkst 14,2 miljoni... nepieciešamais papildu finansējums – atalgojuma palielinājums minimālās algas nodrošināšanai līdz minimālajai algai – 700  eiro, atalgojuma sabalansēšanai, pedagogu algu palielinājumam, pašvaldības policijai, “Sadales tīkls” papildus izmaksāšanu segšanai, DI projektiem, sociālā palīdzība, atbalsts iedzīvotājiem, aizņēmumu procentu atmaksas palielinājumu atmaksai un citi būtiski palielinājumi un citas pozīcijas, tādi kā ēdināšana.

Es vēršos pie Latgales deputātiem, īpaši pie Annas Rancānes. Jūs tik bieži rīkojāt (?) tikšanos ar Monvīdu Švarcu, kas ir Rēzeknes novada priekšsēdētājs un Jaunās VIENOTĪBAS biedrs. Ieprieciniet viņu ar Rēzeknes novada atbalstu, novirziet līdzekļus Rēzeknes novadam, kas ļaus saglabāt novadu, it īpaši skolas. Jūs taču dzirdējāt Maksimova kungu, kurš teica, ka viņam vajadzēs upurēt ar skolām. Kā jūs brauksiet uz savu Rogovku? Ko jūs pateiksiet Monvīdam Švarcam, ja viņš teiks, ka jāslēdz Rogovkas skolu? Kā jūs uz dzimto savu pilsētu vai novadu brauksiet? Kā jūs atbildēsiet tiem ciemata iedzīvotājiem, ja viņi prasīs, kā jūs balsojāt par Rēzeknes novadu? Man ļoti žēl, bet es ceru, ka Latgales deputāti, kuri bija gan tikšanās ar Ašeradena kungu, jūs dzirdējāt arī pašvaldības priekšsēdētājus paši un man būs liels pārsteigums, ja jūs neatbalstīsiet Latgali.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 14 ES

Lūdzu, atbalstiet Latgali un šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 342.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 28, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. Tātad pārsteigums notika.

343. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Kolēģi! 343. Balvu novads. Papildu finansējums trūkst 14,2 miljoni . Varbūt Latgales deputāti slikti dzird, es atkārtošu: priekšlikumu bloks par Latgales pašvaldību finansiālu atbalstu, primāri, lai saglabātu skolas un izveidotu pašvaldības policiju, kā arī lai paaugstinātu algas skolotājiem.

Es vēršos pie Latgales deputātiem, un īpaši šoreiz pie Līgas Kozlovskas. Balvu novadam ir nepieciešams papildu finansējums. Jūs to dzirdējāt Latgales apakškomisijā. Neticiet man, paprasiet Maksimova kungam, kurš iesniedza jums daudz, Latgales apakškomisija skaidroja, kurā situācijā atrodas Latgales pašvaldības.

Jūs piedalījāties arī tikšanās ar Latgales pašvaldībām kopā ar Ašeradena kungu un dzirdējāt visu to pašu no Latgales pašvaldību priekšsēdētājiem. Opozīciju jūs tur nesaucāt līdz, opozīcijas deputātus jums nevajag. Mēģinājāt atrisināt to paši, bet neizdevās, varbūt tagad izdosies.

Balsojiet par savu novadu, balsojiet par Balvu novada finansējumu! Un, balsojiet par skolu saglabāšanu, par iespēju palielināt algu līdz valsts noteiktajam minimumam.

Balsojam “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

 

J. Reirs. Tātad komisijas vārdā gribu vēlreiz atgādināt deputātiem, ka Ministru kabinets... Mēs jau esam apstiprinājuši Saeimā Ministru kabineta divsimt... Tātad 340.  priekšlikumu, kas ir aiz šiem... pirms šiem priekšlikumiem, un 342. – Ministru kabineta priekšlikumu par summu 7  miljoni 26 tūkstoši un 340. – 3 miljoni 330 tūkstoši. “Stabilitātei!” priekšlikumi kopsummā pirmšķietami nevelk uz šīm abām summām kopā.

Kolēģi, tātad mēs atbalstījām jau Ministru kabineta. Tātad komisija izskatīja un šo neatbalstīja.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 343. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 28, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 344. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Ir līdzīgs par... kā iepriekšējie un daži nākamie.

Un vēlreiz atgādināšu, ka komisijas, es atvainojos, Ministru kabineta divi priekšlikumi – 340. un 341. – par atbalstu tieši Latgales reģiona pašvaldībām vairāk nekā 10  miljonu eiro apmērā ir atbalstīts jau Ministru kabinetā, un mēs esam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nobalsojuši, un arī Saeimas visi deputāti nobalsoja, arī Latgales deputāti nobalsoja par šo priekšlikumu.

Komisija izskatīja šo, 344., priekšlikumu un nav atbalstījusi.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie deputāti! Nav vis taisnība, jo šeit, jā, bija piešķirts finansējums, bet ne visam. Uz pusēm jūs piešķīrāt finansējumu, es runāju tikai par atlikušo daļu, ne par šito visu. Tas ir uz pusēm sadalīts tas, ko jūs neiedevāt.

Tālāk. 344.  priekšlikums attiecas uz

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 15 AK

Augšdaugavas novadu. Nu jūsu divkosība ir no visām pusēm. Uz vārda mēs vien tikai par Latgali, bet darbi rāda pavisam citu bildi. Paldies par jūsu atklātību, paldies par to, ka jūs publiski rādāt savu reālo attieksmi pret Latgali. Un ierobežosimies tikai ar dzejoļu lasīšanu Latgales valodā un nacionālo tērpu vilkšanu. Laikam no citām rīcībām... citas rīcības nesagaidīt. Jūs tikai rādāt sabiedrībai un latgaliešiem savu attieksmi pret Latgales reģionu. Un tas jums būs gan pierādījums, gan pašu sirdsapziņa.

Bet tomēr Augšdaugavas novadam trūkst līdzekļu... (Starpsaucieni.) Atalgojuma palielinājums minimālajai algai... nodrošināšanai līdz minimālajai algai, tas ir, 700 eiro, atalgojuma saglabāšanai, pedagogu algu palielinājumam, pašvaldības policijai, “Sadales tīkla” papildu izmaksu segšanai, deinstitucionalizācijai... sociālā palīdzība, pabalsti iedzīvotājiem, aizņēmumu procentu atmaksa, palielinājuma samaksa.

Lūdzu, balsosim par Latgales reģiona Augšdaugavas novadu, kuram trūkst līdzekļu būtiskām lietām. Lūdzu atbalstīt Latgali!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds Jānim Reiram.

 

J. Reirs. Paldies.

Kolēģi, tātad par šo priekšlikumu un citiem. Ņemot vērā, ka viss runātais tika  nolasīts no lapiņas, tad jau iepriekš bija sagatavoti šie it kā skarbie vārdi, kurus Saeimas deputāti nekādā veidā nav pelnījuši. Līdz ar to es arī aicinu ticēt Ministru kabinetam, un mēs jau esam atbalstījuši Ministru kabineta programmu Latgales deputātiem... Latgales reģionam, un noraidīt 244.  priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Paldies, kolēģi.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 344. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 31, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. Tātad 345. – deputāts... Arī līdzīgs priekšlikums – par atbalstu Latgalei. Kolēģi, es atgādināšu visiem, ka mēs esam apstiprinājuši 240. un
241. Ministru kabineta priekšlikumu, kuru izstrādāja Ministru kabinets ar mērķi atbalstīt īpaši Latgales pašvaldības, un šis kopējais atbalsts ir lielāks, nekā frakcija “Stabilitātei!” piedāvā katrai pašvaldībai atsevišķi.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un arī nav atbalstījusi.

 

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!)

Jā, paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam. Bet tomēr, runājot ar pašvaldībām, sazinoties ar Sergeju Maksimovu – nu, tā nav patiesība. Līdzekļu trūkst, un šoreiz 345. priekšlikums attiecas uz Krāslavas novadu, kuriem arī trūkst finansējuma.

Cienījamie tagad ZZS deputāti, jums jāatbalsta jūsu Krāslavas domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš ir jūsu partijas biedrs. Vai drīkst uzmest savas partijas domes priekšsēdētāju?

Jūs labi zināt, cik problēmu ir novadā un pilsētās, sākot no slimnīcas un beidzot ar skolām. Ko darīsiet ar poļu skolu, Varavīksnes skolu? Zinu, atbalstīsiet kolēģus, savādāk taču nedrīkst būt! Bet tomēr Krāslavas novadam trūkst līdzekļu. Atalgojuma palielinājums minimālās algas nodrošināšanai līdz minimālajai algai 700 eiro, atalgojuma sabalansēšanai, pedagogu algu palielinājumam, “Sadales tīkla” papildu izmaksu segšanai, deinstitucionalizācijai... sociālā palīdzība, pabalsti iedzīvotājiem un aizņēmumu procenti atmaksas palielinājuma apmaksai.

Lūdzu, balsosim par Latgales reģionu... Krāslavas novadu, kuram trūkst līdzekļu būtiskām lietām. Lūdzu atbalstīt! (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu!

Balsosim par 345. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 28, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. Nākamais – 346. priekšlikums .

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 16 SZ

Arī šeit ir līdzīgs priekšlikums par atsevišķu reģionu, un komisija, izvērtējot arī Ministru kabineta priekšlikumu, apstiprināja to. Un arī nav atbalstījuši šo priekšlikumu kā visus pārējos frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumus, kur summāri, pirmšķietami liekās mazāki nekā Ministru kabineta atbalstītais priekšlikums.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Būtība ir tā pati. Bet šoreiz Ludzas novads! Cienījamie ZZS deputāti, jums taču jāatbalsta Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kurš ir jūsu partijas biedrs, vai arī drīkst atteikt jūsu biedram? Es domāju, ka ne. Jūs labi zināt, cik problēmu arī jūsu novadā un pilsētā, sākot arī ar mūzikas skolas uzturēšanu, skolas uzturēšanu, arī novada Zilupes skolas uzturēšanu, bērnu aizvadīšanu līdz Zilupei, līdz skolai, līdz Ludzai – tur ir virkne problēmu. Bet jūs negribat atbalstīt arī savu partijas biedru. Un tomēr Ludzas novadam trūkst līdzekļu. Atalgojuma palielinājums minimālās algas nodrošināšanai līdz minimālajai algai – 700 eiro, atalgojuma sabalansēšanai, pedagogu algu palielinājums, DI projekti, kā jūs atceraties – sociālā palīdzība, pabalsti iedzīvotājiem, aizņēmuma procentu atmaksas palielinājumu samaksai, citas būtiskas palielinājuma pozīcijas, tai skaitā ēdināšana.

Lūdzu, balsosim par Ludzas novadu! Ceru, ka jūs atbalstīsiet savu novadu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 346. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 347. – frakcijas “Stabilitāte!” priekšlikums ar līdzīgu mērķi, atbalstot vienu konkrētu pašvaldību. Komisija ir izskatījusi, un, ņemot vērā, ka Ministru kabineta priekšlikums par septiņiem, vairāk nekā septiņiem miljoniem un vairāk nekā trīs miljoniem tika atbalstīts, šis priekšlikums, protams, tika noraidīts.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates!

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie kolēģi, atkal ZZS frakcija un cienījamā Anita Brakovska! Runājot par Preiļu novadu. Preiļu novads nobalsoja par jums, lai jūs aizstāvētu viņu intereses. Uzdodiet, lūdzu, sev jautājumu, vai Preiļu novada iedzīvotāji būs priecīgi par pabalstu atņemšanu, samazināšanu vai sociālās palīdzības nepiešķiršanu? Vai saņemsiet atbalstu no iedzīvotājiem nākamajās Saeimas vēlēšanās par tādu rīcību, ka nespējat aizstāvēt vēlētāju intereses? Vai invalīdi un garīgi slimi cilvēki, kā arī viņu radi pateiks jums paldies par DI pakalpojumu likvidēšanu vai samazināšanu? Padomājiet un varbūt balsojiet tā, kā nosaka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 6. pants – deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību, runām, balsojumiem, deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.

Lūdzu, balsosim par Latgales reģionu un par Preiļu novadu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Pašvaldībām ir grūts gads, un droši vien, ka, nu kopā mums tas smagums jāiznes. Bet Latvijas Zemnieku savienība, kas ir ZZS sastāvā, mēs neesam šīs partijas biedri, lai viens otram dāvātu nodokļu maksātāju naudu. (Aplausi.)

Mēs esam šīs partijas biedri, lai kopīgi celtu Latviju saulītē, neatkarīgi no tā, kuras partijas mērs ir konkrētās pašvaldības vai konkrētās ministrijas vadītājs. Tā ka iesim kopīgi uz priekšu, darīsim lietas tā, kā tām būtu jānotiek

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 17 EZ

kopīgi mūsu visu Latvijā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

 

J. Reirs (JV).

Kolēģi, ņemot vērā, ka es izteicu komisijā šādu aizrādījumu “Stabilitātei!” deputātiem, ka tiek vērsts personīgi pret cilvēku debatēs, bet tas neattiecas uz šo priekšlikumu, tas bija daudz ātrāk pie izskatīšanas. Līdz ar to es nolēmu, ka es nerunāšu komisijas vārdā, bet diskusijās. Protams, ka šādi priekšlikumi nenes godu deputātam, nu var teikt, šantažējot katru atsevišķu deputātu. Un atgādināšu, ka mums vēl no reģioniem, nevis no konkrētām pilsētām vai no konkrētiem ciemiem.

Līdz ar to es varu tikai atkārtot un ar nožēlu konstatēt, ka šāda metode, tādā veidā mēģinot iespaidot deputātus, man tieši nav nekādā veidā pieņemama, ko es arī esmu pateicis komisijas sēdē. Pēc šī aizrādījuma komisijas sēdē tika diskutēts reāli par priekšlikumiem, nevis aizskarta katra deputāta cieņa un gods. Un līdz ar to, jā, vienīgais, ko es varu izteikt, nožēlu par šādu situāciju.

Paldies, kolēģi. Komisijas vārdā man nav ko piebilst.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

 

A. Rosļikovs (ST!).

Man laikam jāatgādina Reira kungam, ka uz doto momentu partija ir formalitāte. Cilvēks, reģions, pilsēta un konkrēta apdzīvota vieta ir tas, kas jūsu sirdsapziņai katru dienu sūta pareizus uzdevumus, k o jums šeit vajadzētu darīt.

Ja mēs runājam par to, kurš izlemj, vai mums šeit būt vai nebūt, es jums atgādināšu, ka Pleškānes kundze šeit ir ievēlēta ar cietu mandātu  – ar Latgales iedzīvotāju balsīm, tātad viņas redzējums, viņas vārdi un viņas stāja attiecībā pret mūsu valsti ir daudz cietāka nekā jūsu, Reira kungs .

Ja mēs uz doto momentu runājam, augsti godātie zaļzemnieki, par to, kādu valsti mēs kaut kur cilāsim, es neatceros, lai mana vecmamma, kurai ar sirma galva, kādreiz mainītu savu nostāju attiecībā pret dzīvi. Pirmdien teiktu: dēls – vienu, otrdien teiktu: dēls – citu. Bet šeit es pamanīju, ka augsti godātie deputāti, kas jau ir gados, spēj mainīt absolūti savu viedokli, stāju un redzējumu attiecībā pret to, ko vajadzētu darīt valsts labumā, vēlētāju labumā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tāpēc, ja mēs šeit runājam par sirdsapziņu, par redzējumu, par godu un par to, kam nav kauna, ja dzimtā pilsēta, tad šeit uz pirkstiem saskaitāmi ir tādi deputāti. Visi pārējie nodarbojas ar retoriku, attaisnojot to ar kaut kādu augstāku mērķi, jo vienmēr slikti darbi ir jāslēpj aiz augstākiem mērķiem, kurus pārējie it kā nesaprot, saprot tikai izredzētie. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, a ugsti godātie kungi!

Uz doto momentu apkārt visai pasaulei ir pārmaiņu laiks, un vecā politika absolūti viennozīmīgi pazudīs, tas ir fakts.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

 

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es nebiju plānojis nākt runāt par šo priekšlikumu, bet mani tomēr izprovocēja šī diskusija un Rokpeļņa kunga intervence.

Tas, ko mēs, kolēģi, šobrīd jūtam, ka pašvaldību budžeti ir ļoti saspringti, un es nenosodu deputātus, kas cīnās par savu kaktiņu, savu ciemu, pagastu, reģionu, no kura viņš ir ievēlēts. Tas, ko es gribētu teikt valdībai, un es gribētu, ka jūs paklausieties šobrīd, ka pašvaldību finanšu sistēma ir jāpārbūvē un tā nav tikai izlīdzināšanas sistēma, kura ir vienkārši greiza, tā tiešām ir pilnīgi vajadzīga jauna pieeja, un būtu jāsāk ar to, ka pašvaldību pārraudzība ir vienās rokās  – gan tiesiskuma pārraudzība, kā tas ir šobrīd VARAM, gan arī finanšu uzraudzība, kas ir šobrīd Finanšu ministrijā.

     Teksts pirms korektūras

Nr. 18 EK

Pašvaldību ministrijai būtu jābūt vienotai, kura redz pašvaldības visā tās spektrā, un jāveido pašvaldību ienākumu sistēma vienoti, un tad tā būs attīstības ministrija, un tad pašvaldības sāks attīstīties, un tad deputātiem nebūs jācīnās un jāvelk katram uz savu kaktiņu.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies Viktorija Pleškāne otro reizi.

 

V. Pleškāne (ST!).

Es nemēģinu nevienu šantažēt, es vienkārši gribu parādīt, kā jūs strādājat Latgales apakškomisijā, kā jūs solāt saviem vēlētājiem to, ka uzlabosiet dzīvi Latgalē, bet neviena priekšlikuma, izņemot APVIENOTO SARAKSTU, par Latgali. JAUNĀ VIENOTĪBA, PROGRESĪVIE, ZZS – kur priekšlikumi? Kur mēs atbalstam Latgali? Un Latgales apakškomisija, visu cieņu Teirumnieka kungam, bet ko mēs tur risinām? Kā mēs izrunāsim “ o” vai “ū”? A kur tiešām nopietni darbi, kur darbs pie ekonomiskajiem apstākļiem, kur darbs pie labklājības, Latgales labklājības? Mēs risinām, kā pārsauksim ielas, vai būs Maskavas iela vai Latgales iela? Baigi svarīgi Latgalei, ja, tāpēc es gribu parādīt, ka mums jāstrādā un jums jādomā, tiem Latgales deputātiem, par jūsu reģionu, par jūsu Latgali ne bet par to, kā, kur, bet vienkārši parādīt, kā jūs strādājiet Latgales apakškomisijā, un kā jūs strādājiet realitātē.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova, Raivja Dzintara, Lindas Matisones iesniegumu ar lūgumu Saeimas 2023.  gada 7. decembra ārkārtas sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Jā.”) Paldies, turpinām darbu.

Un nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

 

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, dāmas un kungi! Šis priekšlikums un citi Pleškānes kundzes iesniegtie priekšlikumi, protams, ir vērtējami, un es aicinātu vienkārši par tiem nobalsot, un balsojumā paust savu vērtējumu, un ar to arī šajā gadījumā varbūt, Viktorija, būtu arī jāpietiek.

Es tiešām aicinu, nē... kā teikt, nemēģināt apsūdzēt un nemēģināt saukt vārdus, uzvārdus un tādā veidā, kaut kādā veidā personīgi uzbrukt kādam deputātam. Es pats pirmajā lasījumā, kad mēs debatējām, uzskaitīju visus koalīcijas deputātus, bet nevienam nemēģināju personīgi uzbrukt. Ja es kādu aizvainojis... šeit personīgi arī atvainojos. Es vienkārši varu tikai pievienoties tam, ka visiem koalīcijas deputātiem, protams, ir kopā jāvienojas par tām kopīgajām lietām, ko jūs piedāvājat reģionu attīstībai, Latgales reģiona attīstībai, bet, kā jau teicu iepriekš, es aicinu izvairīties no paštīksmināšanās šeit no tribīnes. Aicinu strādāt konstruktīvi un tiešām Latvijas valsts un arī reģionu labā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

 

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka tomēr iesniedzējiem, kas iesnieguši šos priekšlikumus, ir nedaudz taisnība, un te sēdošie Latgales deputāti jo īpaši to vispār zina un saprot, tāpēc ka ir runāts un ikdienā ir kontakts ar attiecīgo novadu mēriem.

Proti, šobrīd viss, kas ir pieaudzis  – gan minimālās algas pieaugums, pedagogu atlīdzības palielinājums, pabalstu nepieciešamība lielāka iedzīvotājiem, “Sadales tīkla” tarifi, DI projekts un galu galā arī EURIBOR likmju celšanās. Es nesaukšu, neapgrūtināšu jūs ar skaitļiem par to. To mēs esam darījuši iepriekšējās dienās. Fakts ir tāds, ka pēdējos piecos gados politika, valsts politika, kas ir bijusi Krišjāņa Kariņa vadībā, būtībā pašvaldībām ir bijusi ļoti iznīcinoša. Pašvaldības proporcionāli tam, kā vajadzēja pieaugt viņu ieņēmumiem, tomēr ir nostādītas sliktākā situācijā. Tie cietēji praktiski ir iedzīvotāji, kas dzīvo konkrētos novados, kuriem nav tās bijušas iespējas uzbūvēt jaunus infrastruktūras objektus , izņemot bija, protams, izņēmumi  – rodeļu trase uz Ventspili,

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 19 ES

kas bija īpaši dāvinājumi Lemberga kungam iepriekšējā tātad Saeimas ciklā, ja, un citi projekti.

Bet tas, ka principā politikai vajadzētu pamainīties atpakaļ, kā tas ir bijis senākos laikos, atbalstīt pašvaldības un vietvaras, kur cilvēkiem nodrošināt labu pilsētvidi, labu infrastruktūru, lai būtu investīcijas, un citus pasākumus, tas ir fakts. Un es domāju, ka tāpēc šie priekšlikumi nav jāskata pa vienam.

Var mēģināt to, Reira kungs, traktēt kā kaut kādu šantāžu, bet būtībā jāskatās kopumā... ir par to, ka tas ir signāls pagriezties un paskatīties, kas notiek reāli uz zemes, nevis kaut kur gaisā, un reāli iedot palīdzību cilvēkiem uz vietām.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

 

A. Šlesers (LPV).

Labrīt, labrīt! “Latvijas Televīzija” klāt (Smiekli. Starpsaucieni.), garās debates sāksies. Ko jūs atbraucāt, “Latvijas Televīzija”? Nebūtu atbraukuši, mēs būtu ātri jau pabeiguši. (Smiekli.) Oi, kā man pietrūkst Smiltēna kunga tas āmurītis (Smiekli.), kad mēs kopā šeit tandēmā uzstājāmies, es runāju, Smiltēns dauzīja ar āmuru.

Kolēģi, nu nespēlēsim šeit svētos! Skaidrība ir tāda: koalīcija balsos, kā viņi nolēmuši, opozīcija balsos, kā koalīcija... kā opozīcija ir nolēmusi, un katru gadu, neatkarīgi no tā, kāda būs koalīcija, tas viss turpināsies. Naudas ir tik, cik ir. Daudz, maz, nezinām, b et, pat ja Kariņa kunga lidmašīnu (Starpsauciens: “Ūūū!”; aplausi.) mēs pieminētu vēl 10 reizes, tas neatrisina problēmu.

Mēs runājam par miljardiem, kurus mēs aizņemamies, mēs aizņemamies apmēram divus miljardus katru pēdējo gadu. Un tas, ko es vēlreiz varu pateikt, ka šodien diemžēl mēs nevarēsim visiem... nodrošināt finansējumu visiem priekšlikumiem.

Bet tas, ko es vēlos aicināt, neatkarīgi no tā, kura partija šodien ir pozīcijā vai opozīcijā, – apvienojam spēkus, apvienojam prātus un sākam uzreiz pēc šī budžeta pieņemšanas strādāt jau pie nākamā gada budžeta, tieši koncentrējoties nevis uz to, kam mēs naudu kā salaveči dosim, bet no kurienes mēs naudu ņemsim. Un es domāju, ka tajā brīdī, kad no šīs tribīnes mēs uzstāsimies ar konkrētiem priekšlikumiem, kā pelnīt, kā palielināt ieņēmumus, tad mēs ieraudzīsim īstās sejas, jo kā salaveči mēs, protams, varam solīt visiem visu kaut ko. No tā naudas vairāk nepaliek.

Tā ka es aicinu šajā gadījumā visas koalīcijas, opozīcijas partijas gatavoties šādām debatēm, strādāt komisijās, un es ceru, ka valdības pārstāvji arī nāks ar savām iniciatīvām. Jo nevar būt tā, ka budžetu atnes uz Saeimu pašās beigās, kad jūs viņu jau esat lielā mērā izstrādājuši.

Es piedāvāju tā, ka nākamajā dienā, nu, labi, no nākamā gada pirmā mēneša, janvāra, tad, kad viss atgriezīsies atpakaļ un strādās pēc Ziemassvētku, Jaunā gada starpsesiju laika, tad ejam kopā un sākam strādāt uzreiz, nenesiet no valdības, lūdzu, to budžetu jau vasarā, tad, kad jūs esat jau viņu izgatavojuši, ļaujiet arī opozīcijai piedalīties budžeta veidošanā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 347.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 348. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Šis priekšlikums ir ļoti līdzīgs visiem iepriekšējiem, un pirmšķietami kopējās summas ir mazākas nekā Ministru kabineta izveidotajā 341. priekšlikumā par 7 miljoniem un 340. priekšlikumā par trīs miljoniem... atbalstu Latgales reģionam.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Milzīgs paldies par tādām asām, karstām debatēm! Bet tomēr es uzskatu, ka Latgalei jāpalīdz, es uzskatu, ka jūsu zināt, kā to izdarīt.

     Teksts pirms korektūras

Nr.20 SZ

Ja jūs risināsiet, kā Šlesera kungs teica, savā koalīcijā jautājumus par Latgali, lūdzu, arī sauciet opozīcijas deputātus un nedariet tā, ka jūs savā pulciņā pulcējieties kaut kur, ņemot Ašeradena kungu. Mēs arī esam ievēlēti Saeimā, lai atbalstītu, lai attīstītu Latgali, ne tikai jūs esat šeit galvenie, ne tikai jums ir dotas tiesības lemt par Latgali, bet arī opozīcijas deputātiem ir tādas tiesības, dotas tādas tiesības. Un mēs mēģinām cīnīties par to, lai cilvēki paliktu reģionos, lai pašvaldībām būtu, ar ko samaksāt pabalstus, lai apmaksātu arī citus izdevumus.

Mēs neesam šeit, lai tikai sēdēt u vai spaidītu podziņas, mēs esam šeit, lai strādātu, un mēs strādājām, un to pierādījām, ka mēs strādājām. Mēs, tā kā jūs, mums ir vienlīdzīgas tiesības šeit būt un lemt, it īpaši mums lemt.

Pēdējais ir Līvānu novads, viņiem arī trūkst līdzekļu. Es nestāstīšu, tur arī virkne problēmu ir. Es nezinu, kurš no jums bija Līvānu pilsētas svētkos. Laba pilsētiņa, ļoti tīra, saglabāsim tādu pašu pilsētiņu, saglabāsim mūsu visas Latgales pilsētiņas tādas, kādas viņas ir! Ja jūs neatbalstījāt šoreiz šos priekšlikumus , lūdzu, darām tā – strādājam ko-pā, lai attīstītu Latgali, lai cilvēki nebrauc prom, lai netaisītu skolas ciet, upurējot citām kredītu atmaksāšanai.

Lūdzu, ieklausāmies un, lūdzu, strādājam kopā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 348.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36 , pret – 32, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 349. – frakcijas” Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu.”)... Balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsojam par 349. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

 

J. Reirs. 350. ...

Sēdes vadītāja. Pagaidām rezultātu. Lūdzu rezultātu! (Dep. E. Smiltēns: “Nesteidzies, Jāni.”; starpsaucieni.) Par – 36, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 350. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 350. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 352. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. 351.

 

J. Reirs. Tātad 351., jā.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 351. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 352. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 352. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 353. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 353. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 354. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Par Rēzekni. Tieši šis priekšlikums ir par to, lai atbalstītu Rēzekni, lai izveidotu jaunu struktūru – pašvaldības policiju. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo Rēzeknē ir tikai administratīvā

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 21 EZ

institūcija, kura seko, bet nav pašvaldības policijas. Pa šīm dienām mēs jau izdiskutējam to, ka it kā mums Rēzeknē bija pašvaldības policija, tika likvidēta, bet tagad viņa būs jāizveido pa jaunam.

Un gribu jums atgādināt un pievērst uzmanību tam, ka precedents jau ir un tiesību instances lēmums ir par to, ka, ja valsts nodod savas tiesības pašvaldībai, tad obligāti jāpiešķir arī finansējums. Lūdzu ievērot likumu un tiesību normas un atbalstīt šo priekšlikumu, jo pašvaldības policijas mums nav un tiešām tur ir nepieciešami līdzekļi, lai to izveidotu, jāpieņem jauni cilvēki un jāizveido jaunas štata vienības, un par to, protams, jāpaņem līdzekļi, vai jāsameklē līdzekļi pašvaldības policijai.

Paldies. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

 

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, nevar jau pārmest, ja deputāts cenšas aizstāvēt savu reģionu un pilsētu, no kurienes nācis. Tā kā tas jau nav slikti. Jautājums par to izpildījumu un to, kādā veidā mēs šo atbalstu galu galā nogādājam. Arī šeit tās debates, kas bija iepriekš. Manuprāt, drīzāk jau, ja valdība vēlas arī palīdzēt Latgalei, tad es aicinu valdību atteikties no tā, ka jūs nolēmāt celt akcīzi šai brīvostas... es atvainojos, speciālajās ekonomiskajās zonās – divās, kas ir Latgalē. Tas ir veids, kā palīdzēt.

Ja runājam konkrēti par policiju, tad vēlos atgādināt, ka ir stājies spēkā likums un līdz šī gada beigām visās pašvaldībās ir jābūt pašvaldības policijai. Un, kad mēs Iekšējās drošības apakškomisijā skatījām šo jautājumu un uzdevām arī jautājumus tām pašvaldībām, kas vēl nav izveidojušas pašvaldību policiju, respektīvi, tās, kas bija likvidējušas un šobrīd vēl nav izveidojušas – tā būtu precīzāk, tad Rēzeknes pārstāvji tā negribīgi teica, ka nu jā, nu likums jau ir tāds, nu tad mēs četrus policistus, tā teikt, nozīmēsim. Man liekas un arī viņi argumentē līdzīgi, ka viņiem vajag papildu līdzekļus, un es domāju, ka šeit diezgan nekorekti arī pret pārējām pašvaldībām, ka tagad pārējās pašvaldības maksās par Rēzeknes neizdarību, lai Rēzeknē ieviestu pašvaldības policiju laikā, kad pārējās pašvaldības vai vairums pārējo pašvaldību ir uzturējušas pašvaldības policiju līdz šim.

Tā kā jāstiprina Latgales drošība arī, kā jau es vakar stāstīju, tie satraucošie notikumi, kas tagad bija, esmu vērsies pie iekšlietu ministra ar jautājumiem par to. Bet es domāju, mums ir lielāka valsts intervence vajadzīga, lai nodrošinātu Latgalei drošību, bet nevis , nu, pārdalīt no citām pašvaldībām vienai pašvaldībai, kuras vadība ir bijusi ļoti neprofesionāla, nolaidīga un apzināti vai neapzināti, bet ir vājinājusi ar valsts... respektīvi, ar pašvaldības policijas likvidēšanu arī vājinājusi iekšējo drošību Rēzeknē un Latgalē.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

 

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godāt ie kolēģi! Es tikai konkrēti par Rēzeknes pašvaldības policiju. Savā laikā Rēzeknes pašvaldībā bija pašvaldības policija, un tā sastāvēja no 28 darbiniekiem. Tas pats mērs šo pašvaldības policiju likvidēja tāpēc, ka viņam bija nesaskaņas ar pašvaldības policijas priekšnieku, kuru tiesa atjaunoja darbā. Es, tajā laikā, pildot iekšlietu ministra pienākumus, saņēmu vēstuli, iepriekš nebrīdinot, ka turpmāk šāda pašvaldības policija nebūs, un saskaņā ar likumu par Valsts policiju sabiedriskā kārtība jānodrošina ir Valsts policijai.

Līdz ar to tagad teikt, ka nav līdzekļu vairs izveidot pašvaldības policiju pie tās situācijas, kurā Rēzekne atrodas, pie tā paša mēra, es teiktu, ir ļoti nekorekti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies Edmunds Zivtiņš.

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! C ienītās deputātes! K lātesošie! Par pašvaldības policiju. Šis lēmums, ko Saeima pieņēma saistībā ar pašvaldības policiju, ka jāizveido līdz tam 1.  janvārim, tas bija stratēģiski svarīgs mūsu valstij. Tas bija tas, par ko es runāju arī un vakardien teicu

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 22 EK

arī ministra kungam par šo funkciju dublēšanos, funkciju paplašināšanos Valsts policijai, nodalīt šīs funkcijas, un zināmā mērā šis lēmums bija ļoti pamatots ar to, lai noņemtu nost no Valsts policijas šīs neraksturīgās funkcijas un atdotu pašvaldībām tās, lai viņi varētu rīkoties, jo viņi jau šobrīd daudz ko dara un atbalsta Valsts policiju. Šeit, protams, neaizgāja līdzi naudas līdzekļi, kas ir ļoti būtiski, bet es uzskatu, ka – un to es arī teicu komisijā – ka tanī brīdī, ja mēs būtu sākuši runāt, ka tam likumam ir jāiet līdzi arī naudas līdzekļi, kas neapšaubāmi ir vajadzīgi, jo ir nepieciešams izglītot, ir nepieciešami formas tērpi, ieroči, transports, tehniskais nodrošinājums un tā tālāk, un tā joprojām, tad, visticamāk, šis likums netiktu bijis pieņemts. Tā kā šobrīd mēs šo likumu pieņēmām un tas ir stājies spēkā un būs jāizpilda, tad nākošgad jau noteikti ir jādomā par to, par šo atbalstu, par atbalstu finansiālo pašvaldībām saistībā ar šo iekšējās drošības nostiprināšanu un es domāju, ka tas ir tāds samērīgs un saprātīgs risinājums tam, lai mēs stiprinātu šo iekšējo drošību mums.

Paldies, kolēģi.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies Viktorija Pleškāne otro reizi.

 

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi, paldies par skaidrību, par skaidrojumiem un par to, kā jūs argumentējat. Bet, jā, tā ir Rēzeknes domes neizdarība. Būs jāupurē citām pašvaldībām, par to jāmaksā citām pašvaldībām, bet, ja nemaksās citas pašvaldības vai izlīdzināšanas fonds kaut kā, jūs sodīsiet Rēzeknes iedzīvotājus. Jūs saprotat, ja nedos pašvaldības citas, tad būs sodīti Rēzeknes iedzīvotāji. (Zālē troksnis.)

Par ko viņi būs sodīti? (Starpsaucieni.) Viņiem atņems skolas. Tika slēgta...

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu, klusāk!

 

V. Pleškāne. Es nevaru runāt.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu... Paldies.

 

V. Pleškāne. (Dep. J. Reira starpsauciens.) Cilvēki nav vainīgi... to, ka viņiem tiks atņemtas skolas, 4. vidusskola ir zem slēgšanas jautājuma... Tika atņemti pabalsti, atņemts finansējums nevalstiskajām organizācijām. Vai ne tad pašvaldības... tad jūs gribat sodīt cilvēkus. Nu, viss jūsu rokās!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 354.  priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. 355. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 355. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J. Reirs. Noslēdzošais – 356. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs frakcijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

 

E. Tavars (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente, ministri! Kolēģi! Cienījamās dāmas, godātie kungi!

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

 

E. Tavars. APVIENOTAIS SARAKSTS kā lielākā Saeimas opozīcijas frakcija uzskata, ka valdības šis piedāvātais budžets daudzām nozarēm pamatoti nav taisnīgs, jo tūkstošiem tajā strādājošie cilvēki ir vienkārši aizmirsti. Akūtas problēmas diemžēl palikušas nerisinātas, ceļus remontēs par indikatīvi vienu trešo daļu mazāk, kultūras jomā situācija paliek aizvien skumjāka, algu starpība iekšlietu un aizsardzības jomā strādājošajiem... tāpat paliek milzīga atšķirība. Un attiecīgi APVIENOTAIS SARAKSTS, strādājot pie šī budžeta,

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 23 ES

mēs esam izstrādājuši priekšlikumus, bijām izstrādājuši priekšlikumus teju visās jomās, liekot uzsvaru uz tādām akūtām un svarīgām problēmām un to risinājumu kā iekšlietas, drošība, izglītība, vides un reģionu attīstība.

Mūsu priekšlikumi paredzēja gan atlīdzības un sociālo garantiju palielināšanu nozarēs ar kritiski zemu atalgojuma līmeni, tostarp ugunsdzēsējiem, robežsargiem, kultūras darbiniekiem, un ieguldījumus augstākās izglītības un zinātnes jomās, vides aizsardzības projektiem, par ko citstarp arī mūsu kolēģi arī nekāpa debatēt, jo redzējām šo situāciju, kas notiek gan budžetā, gan par ko mēs vakar vienojāmies. Daudz tika faktiski darba ieguldīts, bet šos priekšlikumus mēs ar vienu (?) roku redzējām, ka vienkārši netiek atbalstīti.

Mēs sagatavojām priekšlikumus arī demogrāfijas jomā, tai skaitā reālus priekšlikumus iekšlietās, kā mazināt reālu vardarbību. Tas, ko iekšlietu darbinieki norāda, tai skaitā uz aprocēm. Mums vairāku priekšlikumu mērķis bija veicināt nodokļu sistēmas reālu konkurētspēju un novērst nodokļu likmju nepamatotu un nesamērīgu pieaugumu.

Mūsu priekšlikumi paredzēja ieviest un saglabāt samazinātās PVN likmes tādās sociālekonomiskās jomās kā medikamenti, komunālie pakalpojumi un, galvenais, saglabāt 5 procentu PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā bija paredzēti priekšlikumi attiecībā saglabāt... ieviest 18 procenti šo nodokli, savukārt Dabas resursu nodokļa likumā – novērst jaunas likmes kā apģērbam, un galvenais, tādam šķietami, varbūt kādam smieklīgi liekas, bet mitrajām salvetēm, par ko cilvēki maksās turpmāk dārgāk.

Valsts aizsardzības likumā mēs aicinājām noteikt skaidrus un nepārprotamus finansējuma apjomus valsts aizsardzībai, nosakot ne tikai procentus no IKP, bet turpmākajiem gadiem, vadoties no Finanšu ministrijas priekšlikumiem un prezentācijām, tos fiksēt konkrētās summās, lai aizsardzības industrija var precīzi plānot šo attīstību nākamajos gados.

No budžeta likuma apvienotā saraksta kolēģi, mēs aicinājām izslēgt virkni pozīciju, kas ir acīmredzami līdzekļi nelietderīgi, un tā ir šķērdēšana. Kā piemēram, finansējot Latvijas dalību Eiropas Savienībā 20 gadu atzīmēšanai. Tie bija indikatīvi 700 tūkstoši eiro, kuri ir šobrīd izdalīti pa dažādiem resoriem, šī nauda tur ir palikusi. Dažādas informatīvās kampaņas Valsts ieņēmumu dienesta par obligāto... šo cilvēku informēšanu par obligāto deklarēšanos katram iedzīvotājam, tai skaitā jauniešiem, lai gan šī pati ideja no budžeta paketes tika izslēgta, bet finansējums šīm kampaņām tika atstāts, un daudzas, daudzas citas nejēdzības.

Galu galā, kolēģi, nobeidzot, apvienotais saraksts, sniedzot šos priekšlikumus, mēs ievērojām vienu principu, lai kopumā visi līdzekļi tiktu rasti esošā budžeta ietvarā, lai netiktu palielināts ārējais valsts parāds un visi priekšlikumi kopumā būtu fiskāli neitrāli. Mēs vadījāmies no šī atbildības principa. Diemžēl šis budžets ir iezīmējies kā mitro salvešu budžets, un mēs varam runāt arī par labām lietām, bet pietiek... pāris – pāris! – ārlietu ministra lidojumiem (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Jā!”), un visas labās lietas, kas arī ir šajā budžetā, vienkārši tiek nereti noslaucītas.

Un mēs ļoti labi redzam arī šo disproporciju starp jaunās Vienotības atbildības jomām un pastarīšiem no ZZS un progresīvajiem, kuru nozarēs situācija paliks aizvien sliktāka un sliktāka.

Apvienotā saraksta vārdā es aicinu neatbalstīt...

 

Sēdes vadītāja. Laiks.

 

E. Tavars. ...šo 30. valsts budžetu, kur 15. budžets kā svētku budžets ir no Jaunās Vienotības puses.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Laiks.

Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

 

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Labrīt!

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Mazliet klusāk! Noklausāmies arī pārējos, ja.

 

A. Šuvajevs. Es katram gadījumam lūgšu apvienot arī debašu laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

 

A. Šuvajevs. Es esmu tiešām uzmanīgi klausījies pēdējās divas plus dienas, protams, pārsvarā opozīcijas priekšlikumos un kritikā par šo budžetu. Kā es biju solījis, es to darīšu, lai tiešām iedziļinātos un mēģinātu pēc iespējas objektīvāk novērtēt

     Teksts pirms korektūras

Nr.24 SZ

tos aspektus, kurus var būt var redzēt, kur budžetam ir nepieciešami pilnveidojumi. Es uzmanīgi arī klausījos diskusijas un debates, kas notika sabiedrībā par šo budžetu. Un viena no galvenajām kritikām, kas, manuprāt, izskanēja, bija par to, ka budžets neatbild uz jautājumu par to, kā mēs pelnīsim. Šis ir jautājums, kas man ne vienmēr ir līdz galam skaidrs, kāpēc šāda veida jautājums tik ļoti tiek saistīts budžeta kontekstā, jo, manuprāt, budžets ir finanšu dokuments, bet tas ir dokuments, kam ir nefinanšu mērķi.

Šī ir viena no tēmām, par ko PROGRESĪVIE ilgstoši ir deguši un norādījuši par to, ka šādā veidā sabiedrības labklājību un labbūtību, un dzīves kvalitāti ne vienmēr mēs spējam kvantificēt, ne vienmēr mēs spējam norādīt ļoti konkrētus skaitļus, lai parādītu to, cik labs vai slikts ir budžets.

Veselība un izglītība vēsturiski ir bijušas tēmas, par ko PROGRESĪVIE ir iestājušies visvairāk, jo, mūsuprāt, atbilde par to, kā pelnīt, ir rodama tieši šajās nozarēs. Tie ir veseli un gudri cilvēki. Šie cilvēki ir atbilde uz mūsu labklājību, un tā arī būs atbilde uz to, kā mūsu uzņēmējiem pelnīt.

Man ir tiešām prieks redzēt, ka PROGRESĪVO slogans, PROGRESĪVO frāze un moto par investīcijām cilvēkos kļūst aizvien normalizētāks parlamentā, normalizētāks mūsu sabiedrībā. Bieži vien šī frāze var izskanēt pietiekami abstrakti, bet tas bija tieši mūsu uzstādījums, ejot šajās budžeta sarunās jau pirmajās dienās un arī pirms tam, par to, ka pēc iespējas vairāk finansējums, vismaz tās jomas un tēmas, un tie resursi, kurus mēs spējam kvantificēt, tie ir jānovirza šajās nozarēs. Mēs zinām, ka šīs nozares ir ilgstoši tikušas badinātas, un mēs zinām, ka šis budžets uzreiz tās neatrisinās.

Tomēr šajā ziņā man ir tiešām patiess prieks, ka ir beidzot sperti soļi pareizajā virzienā. No savas puses varu apliecināt, ka mēs to turpināsim, mēs turpināsim strādāt arī ar nozaru ministriem un ieklausīsimies argumentos. Un, manuprāt, bieži vien tiešām arī objektīvos argumentos par šķēršļiem, kas liedz piesaistīt vai nu papildu finansējumu, vai, iespējams, citiem jautājumiem, kas no sākuma ir jāatrisina. Mēs cenšamies pieiet jautājumiem ne tikai ideālistiski, bet arī pragmatiski. Un mēs to turpināsim darīt, un īpašu uzmanību joprojām turpināsim pievērst tieši šīm, tieši šīm nozarēm.

Manuprāt, ir ļoti vērtīgi, ka mēs šajā budžeta pieņemšanā atbalstījām arī trīs opozīcijas priekšlikumus. Kopumā es varētu teikt, ka pēdējās divas trīs dienas parādīja tomēr uzlabotu procesu, kurā mēs pieņēmām... kurā mēs pieņemsim šo budžetu, gan attiecībā uz ieklausīšanos opozīcijā, gan attiecībā uz sadarbību šeit, arī plenārsēdē. Manuprāt, šāda veida parlamentārā sadarbība budžetā ir svarīgs rādītājs un arī šāda veida piemērs pārējai sabiedrībai par to, kāda veida dialogu, kāda veida politisko dialogu un kultūru mēs vēlamies uzturēt mūsu sabiedrībā.

Man ir jāizsaka arī liela pateicība arī trīs PROGRESĪVO ministriem, tieši tāpēc, ka, un es saprotu, opozīcija ir norādījusi uz to, ka it kā mēs esam apdalīti. Es tam nepiekrītu. Bet tas, protams, prasīja arī no mūsu ministriem zināma veida piekāpšanos, nē, bet zināma veida jautājumus par to, kā organizēt savus resorus labāk, zinot, ka šīs prioritātes ir veselība un izglītība.

Manuprāt, tas ir izdevies gan Kultūras ministrijā – mēs spējām atbalstīt, manuprāt, vairākas ļoti vērtīgas iniciatīvas –, gan arī Satiksmes ministrijā. Es zinu, cik ļoti, ļoti smagi strādā Kaspars ar saviem jautājumiem, tāpēc es nevaru piekrist Nacionālās apvienības konstantajai kritikai par šo. Mēs, protams, zinām, ka Aizsardzības ministrija ir viena no tām, kura mums ir absolūti politisks konsenss attiecībā uz finansējuma nepieciešamību, bet es zinu, ka arī šajā nozarē Andris strādājis ārkārtīgi smagi, lai šo finansējumu spētu izlietot pēc iespējas jēgpilnāk, lai pasargātu mūsu valsti.

Šis ir pirmais valsts budžets, ko PROGRESĪVIE atbalstīs. Tas pavisam noteikti nav pēdējais. No savas puses es zinu, ka nākamgad mēs aizvien vairāk pievērsīsimies tieši jomai, kas saistās ar sociālo nevienlīdzību, mēs ļoti uzmanīgi pārskatīsim mūsu resora budžeta bāzes, lai pārliecinātos, ka katrs izpildītais, katrs iztērētais cents tik tiešām atbilst sabiedrības vajadzībām. Izturēsimies ar to pēc iespējas pēc iespējas lielāku politisko atbildību, un es tiešām gaidu nākamo budžetu, kas atbildēs uz nākamajiem izaicinājumiem.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Ainārs Šlesers. Un arī lūdz apvienot debašu laikus. Deputāti neiebilst?

 

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Godājamā premjeres kundze! Šis it kā ir jūsu pirmais budžets, bet patiesībā tas nav jūsu budžets, tas ir budžets, kuru jūs saņēmāt mantojumā. Un līdz ar to es neiešu un šodien neanalizēšu to, ko mēs jau esam

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 25 EZ

debatē... par ko mēs esam debatējuši pēdējās dienās. Es domāju, ka galvenais jautājums ir, kāds būs jūsu, ja jūs turpināsiet vadīt valdību, nākamais budžets, kas būs jūsu pirmais budžets?

Un es domāju, ka jums vajadzētu mācīties arī no tām kļūdām, kuras ir pielaistas, jo iepriekšējā laikā diemžēl ir bijusi arogance, opozīcija nav ņemta vērā, ar opozīciju nav bijuši vispār nekādi kontakti, un šeit es gribētu vienkārši arī norādīt, ka, Kariņa kungs, jūs neizmantojāt iespēju komunicēt ar opozīciju, tā bija kļūda. Gribu teikt to, ka prezidents Rinkēvičs, neskatoties uz to, ka mūsu frakcija nav balsojusi par viņu, viņš aicina visas frakcijas uz komunikāciju. Man liekas, ka tas ir ļoti pareizi. Nevis tad, kad jau nu viss ir piededzis.

Es domāju, ka šodien Latvijā ir problēma ar kvalificētiem risinājumiem, idejām, cilvēkiem. Vienkārši mēs esam maza nācija, mēs neesam liela valsts, kurā tiešām ir ļoti daudz cilvēku, nomaina vienu – nāk vietā citi, mums ir daudzi, kas ieņem amatu, bet viņi reāli , nevis simts dienas iesildās, bet viņi visu termiņu iesildās un beigās pat nesaprot, kur viņi bija nonākuši. Līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi nepie ļaut šīs kļūdas, ir ārkārtīgi svarīgi izmantot visu to, kas valstij var būt noderīgs. Un es domāju, ka tas būs jūsu lielākais izaicinājums: vai jūs esat gatava būt Latvijas premjere un ieklausīties visos.

To, ko teica PROGRESĪVIE, ka jūs esat tagad trīs priekšlikumus... es neteikšu jums paldies, tie trīs priekšlikumi no opozīcijas – tas ir apsmiekls. Ja jūs tagad nākamgad pateiksiet, ka jūs piecus esat priekšlikumus atbalstījuši, nav runa par trim vai pieciem priekšlikumiem, tie ir Latvijas tautai svarīgi priekšlikumi. Un es apzinos to, ka ienākumi ir tik, cik ir, un līdz ar to, ja tu gribi palielināt kādam vairāk naudu, tev kādam jānoņem. Bet vienlaicīgi es arī gribētu finanšu ministru uzrunāt. Tomēr vajadzētu mainīt šo ekseļa politiku un neskatīties tikai to, ko iesaka Finanšu ministrijas ierēdņi, kuri saka: nu, ja nodokli palielinām, ienākumi palielinās, ja nodokli samazinām, tad ienākumi samazinās. Es domāju, ka mēs varam kopīgi atrast risinājumu, kā, samazinot vienu vai otru nodokli, mēs palielināsim ieņēmumus. Tas ir iespējams, tas arī iepriekš ir bijis.

Bet pats svarīgākais ir tas, tā ir, nacionālā biznesa intereses. Es aicinu tiešām valdībai regulārāk tikties ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Darba devēju konfederāciju un runāt nevis vispār, kas jādara valstij, bet runāt par konkrētiem projektiem, kas ir svarīgi reģioniem un Latvijai kopumā, jo palīdzēt pašvaldībām, pirmām kārtām, mēs varam caur ekonomiskās aktivitātes veicināšanu. Veselu gadu te no Latgales novada nāca pārstāvji, kas lūdzās, lai viņus atbalsta saistībā ar industriālā parka izveidošanu. J a veselu gadu viņi lūdzās, lai tikai uzsāktu, lai tiktu pie šīs teritorijas, nu tad jautājums – kad tas projekts tiks realizēts? Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi paātrināt tempu, kā tiek pieņemti lēmumi, noņemt birokrātiju, un viens no risinājumiem ir tieši valdības sēdes, uz kurām jūs aicināt pašvaldību pārstāvjus vai uzņēmējus, uzņēmumus, nosakiet kritērijus, pēc kuriem viņi var tikt aicināti. Bet ļoti bieži ir šī birokrātija, ja iet parasto, ierasto šo rutīnu, tad beigās paiet vairāki gadi kad to projektu saskaņo, un beigās tas projekts vairs nav aktuāls. Un tādi ir bijuši ļoti daudz.

Tā kā galvenais ir domāt, kā palielināt ieņēmumus u n, protams, arī valsts pārvalde... I zmantojiet jauno valsts kontrolieri, uzdodiet viņam, lai nāk ar priekšlikumiem, ko var optimizēt, ko var apvienot, ko var likvidēt, jo, ja jūs atstāsiet visu šo pārvaldi, kāda viņa ir, ļoti smagnēja, ja piecas institūcijas nodarbosies ar to pašu, ko varētu darīt viena institūcija, nekas labs nebūs. Tā kā es novēlu jums veiksmi, un mūsu frakcija atbalstīs tos priekšlikumus, kas būs pareizi, un mēs kritizēsim, ja mēs redzēsim kļūdas.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis.

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

     Teksts pirms korektūras

Nr. 26 EK

H. Rokpelnis. Sākumā šķita, ka šis budžets ir normāls, bet it sevišķi pēdējo pāris dienu laikā ir diezgan skaidrs, ka šis budžets patiesībā ir labs, tāds budžets, kura centrā ir cilvēks, mūsu valsts iedzīvotāji, tāds budžets, kur pirmām kārtām tiek risinātas pamatvajadzības – drošība gan valstiski, gan veselībā, gan drošība par to, ka būs labāka izglītība un pieejamāka izglītība, un tas ir tas... tie pamatjautājumi, pamata rūpes, kas ir jānoņem no mūsu cilvēku pleciem, lai viņi varētu brīvāk domāt par pārējām lietām.

Vēl šo budžetu raksturo izcils komandas darbs, tik tiešām. Patiesībā komandas darbs arī ar nu jau opozīcijas partijām, kuras iesāka darbu pie šī budžeta, tālāk komandas darbs koalīcijā, pāri partiju līnijām, skatoties tikai un vienīgi uz to, kas ir vajadzīgs, – uz prioritātēm un nešķirojot: tam tika, tam tika, tam netika.

Vēl kā komandas darbu un kā labu šī budžeta raksturlielumu var nosaukt stabilitāti, ja tā var teikt. Mēs vienojāmies par procedūru, kādā budžets tiks skatīts, un pie šiem noteikumiem un pie šiem vārdiem esam turējušies. Mēs nestrādājām pa nakti, mēs debatējām cieņpilni, nu... gandrīz visi, un gala beigās šajā budžetā mēs arī parādījām attieksmi par to, ka apzināmies, ka ne viss ir perfekti. Mēs parādījām attieksmi, budžeta vājajās vietās atturoties, nevis balsojot “pret”, jo mēs zinām, ka ne visas problēmas ir atrisinātas, un mēs zinām, ka vēl lieli darbi ir priekšā.

Cienījamie kolēģi, cik iespējams, strādājam kopā arī pēc šī budžeta apstiprināšanas, darām labas lietas, domājam par valsti ne tikai koalīcijas formātā, un ZZS frakcijas vārdā es aicinu atbalstīt šo budžetu vai vismaz nebalsot “pret”. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

 

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas, godātie kungi! Rokpeļņa kungs teica, ka ir jāstrādā kopā, un šeit daudz izskanēja par to, ka jāieklausās opozīcijā. Valaiņa kungs vienmēr mūs māca, ka jāvadās pēc skaitļiem. Nu tad skaitļi... Nacionālās apvienības frakcija šajā budžetā iesniedza 131  priekšlikumu, atbalstīti – nulle priekšlikumi. Visvairāk priekšlikumus iesniedzām, neatbalstīja nevienu.

Nu labi, bet par ko tad bija mūsu priekšlikumi? Iezīmēšu trīs blokus, lai kolēģi piedod, ja kādu nozari nenosaucu, jo nosedzām, manuprāt, visas nozares, bet trīs blokos. Pirmkārt, konkurētspēja Baltijā. Tas nav nekas jauns, tas ir tas, ko paši vēl nesen minējāt kā darāmos darbus, kā uzdevumu, tas ir tas, ko valsts pirmā amatpersona saka: mums ir jābūt konkurētspējīgiem Baltijas mērogā, ar konkurētspējīgiem darbaspēka nodokļiem, uzņēmējdarbības vidi un investīcijām, eksportu. Tomēr investīcijas un eksports no 157 miljonu apmēra šajā budžetā ir vien seši miljoni, un šobrīd tā ir tikai plika retorika bez reāla seguma, un to mēs visi budžetā redzējām.

Otrs – atbalsts ģimenēm, māmiņām. Māmiņalgu celšana nav bijusi jūsu redzeslokā un netika atbalstīta arī šobrīd. Politiķi, kas cīnās par sieviešu tiesībām un vienlīdzību, noraidīja Nacionālās apvienības priekšlikumu sievietēm, mātēm nodrošināt līdzvērtīgu pensiju kā vīriešiem, līdzvērtīgu pensiju kā tām sievietēm, kas strādāja. Tātad mēs joprojām diskriminēsim tās ar zemāku pensiju, kuras izvēlas pasaulē laist bērnus.

Liels bloks, kur mēs sniedzām priekšlikumus,

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 27 ES

bija iekšlietas, lai vērstu jūsu uzmanību uz dramatisko situāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā un citviet. Taču arī tur neviens Nacionālās apvienības priekšlikums netika atbalstīts. Un joprojām ugunsdzēsēji saņems, kā es jau vakar stāstīja, 650 un mazāk pat eiro uz rokas. Un tas ir laikā, kad jūs to saucat par prioritāti. Kur tad mēs aicinājām, v ai mēs sniedzām tikai priekšlikumus? Nē, mēs aicinājām arī pārdalīt tam līdzekļus un iezīmējām avotus.

Es aicinu apvienot laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laika apvienošanai.

 

A. Butāns. Mēs aicinājām pārdalīt vairāk līdzekļus no banku rekordlielās peļņas, kur, mūsuprāt, valdība rīkojas pārāk kūtri. Mēs aicinājām pārdalīt vairāk no alkohola un tabakas industrijām, nodemonstrējot, ka ģimenes ar bērniem jums ir lielāka prioritāte, nevis tabakas industrijas lobijs, piemēram, taču jūs šo iespēju neizmantojāt un šos priekšlikumus noraidījāt.

Tāpat mēs rosinājām celt nodokļus azartspēlēm. Tur jūsu argumentācija bija, ka tas neesot samērīgi. Taču par samērīgu acīmredzot jūs uzskatāt PVN likmes celšanu vai to, ka joprojām māmiņu algas būs zemākās un bērna kopšanas pabalsti būs zemākie Baltijas mērogā. Tas gan jums šķiet acīmredzot samērīgi.

Tāpat piedāvājām arī jaunus avotus. Ņemot vērā arī valdības stingro nostāju Ukrainas jautājumā, mēs vērsām trīs priekšlikumus: gan lai atliktu sankcionētu personu kapitālu, iegūtu papildu līdzekļus valsts budžetā, vērstos pret sankcionētu personu nekustamajiem īpašumiem, kā arī ieviest kara nodokli uzņēmumiem, kas importē un eksportē un turpina sadarboties ar asiņaino režīmu – ar Krieviju –, taču arī to jūs noraidījāt.

Līdz ar to iepriekš minētajiem priekšlikumiem, ja jūs sakāt, ka tie ir labi, bet pietrūka resursu, fiskālās telpas, tad tā nav taisnība, jo fiskālo telpu mēs piedāvājām un piedāvājām jums apliecināt stingru nostāju Ukrainas jautājumā ar reālu rīcību, nevis ar retoriku, un to jūs noraidījāt. Līdz ar to, kā jau mans kolēģis teica, ar darbiem... ar vārdiem Ukrainā, ar darbiem Krievijā.

Es vēlos teikt paldies Ašeradena kungam, kurš mēģināja vismaz atbildēt, un mums bija diskusija. Tas ir labi, ka mums atbild, bet to es nevaru teikt attiecībā pret nozarēm, jo nozare... jo labas pārvaldības principi ir kļuvuši par sliktiem pārvaldības principiem un nozarēs neviens lāga neieklausījās. Detalizācija budžetā ir sliktāka. Izlasot no vāka līdz vākam, joprojām mēs... daudz svarīgu informāciju, ko nevar atrast.

Līdz ar to, manuprāt, šo kopsummējot, es vēlos teikt, šis ir nīkulības budžets, kurā nav investīcijas tautsaimniecībā, nav investīcijas tautas ataudzē, līdz ar to Nacionālā apvienība šādu budžetu neatbalstīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

 

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi! Ministri! Paldies par izturību t rīs dienas.

Kopumā par budžetu gribu pateikt tā: es pateikšu tādu citātu... Kaut kāda PVN samazināšana uz augļiem un dārzeņiem – nav svarīgi. Veselība, bērni, reģioni, diaspora, izglītība, labklājība – nav svarīgi.

Nosaukums šim budžetam ir “ drošība un ilgtspējība”, bet man liekas, ka bez visām iepriekš minētajām pozīcijām nebūs ne drošības, ne ilgtspējības.

Es neatbalstīšu šo to budžetu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

 

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus, un tradicionāli pie šī var arī nedaudz paskatīties kopumā uz to, par ko tad mēs esam diskutējuši un ko esam izlēmuši.

Un te vispirms būtu jāatgādina un jāapsveic Jaunā Vienotība, jo šis ir jubilejas budžets – tas ir trīsdesmitais budžets kopumā un piecpadsmitais budžets Jaunajai Vienotībai vai agrāk – vienkārši Vienotībai. Un šis budžets faktiski ir turpinājums iepriekšējam Vienotības budžetam,

     Teksts pirms korektūras

Nr.28 SZ

Tam, ko mēs pieņēmām vēl pat šogad attiecībā uz šo gadu, un tieši šajā otrajā šīs Saeimas budžetā bija jābūt tādām lietām, kas tika solītas vēlēšanās un arī pēc ekonomikas transformācijas, atbildēm attiecībā uz drošību, uz ilgtspēju, un galvenais, kas jau jaunajā valdībā, – šai te jaunajai dinamikai. Bet galvenajam – bija jābūt arī izpildītam solījumam par salauztu trajektoriju valsts atpalicībā no pārējām Baltijas valstīm, kas ir radusies, – un tas ir fakts – , pēdējos piecos gados. Tātad tas, kā šajā budžetā nav, tās ir atbildes attiecībā uz ekonomiku.

Otrs lielais grēks, protams, ir iekšējā drošība. Un, paldies, pati JAUNĀ VIENOTĪBA to arī atzinusi. Un es tiešām novērtēju, ka gan Ašeradena kungs, gan Kozlovska kungs nāca tribīnē un mēģināja vismaz argumentēt un skaidrot. Tas tiešām ir apsveicami!

Ilgtspēja. Bija daudzi priekšlikumi, kas nenesa lielu finansiālu nastu attiecībā, piemēram, uz Dziesmu svētku tradīcijām, uz tiem cilvēkiem, kas nes šo tradīciju, kas ikdienā strādā ar šiem kolektīviem. Šis jautājums runā par ilgtspēju, par mūsu vērtībām un tradīcijām valstī. Šādas lietas bija pelnījušas atbalstu. Tāpat arī kā atbalsts tādām mazām lietām kā, simboliskām lietām, kā Ukrainas māja, kas simbolizētu to, ja mēs nojaucam Maskavas namu, tad vietā mēs būvējam Ukrainas namu – simboliski, bet tam vieta budžetā neatradās.

Es lūgšu apvienot laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

E. Smiltēns. Tāpat arī, varētu jau arī par šo visu teikt, ka attaisnojums ir smagais mantojums, bet es domāju, ka tā lielākā problēma, kāpēc pati koalīcija ar sajūsmu nerunā par šo budžetu, un arī pati Jaunā VIENOTĪBA, problēma ir Jaunās VIENOTĪBAS līderu gājputnu sindromā. Proti, ambīcijās, plānos un sapņos par lieliem amatiem un augstiem lidojumiem, jo šim budžetam bija jābūt tām atbildēm uz lielajiem jautājumiem. Bet ir jauna valdība, un premjere šobrīd izmanto argumentu, publiski gan runājot par “Rail Baltica” un citu: “Ir saņemts smags mantojums.” It kā viss sāktos no sākta gala, bet šis ir 15. VIENOTĪBAS budžets, un pēdējos piecos gados tā valsts trajektorija, kas ir veidota, ir tieša Jaunās VIENOTĪBAS atbildība.

Un visbeidzot šajā budžetā bija priekšlikums, kas bija ļoti laba un svētīga pārbaude par vērtībām. Proti, mēs Latviju esam dabūjuši ārā no PSRS jau sen. Bet no Latvijas PSRS bija jādabū vēl ārā. Padomju Savienība... un tas ir noticis izteikti pēdējos divos gados. Esam gāzuši Okupācijas pieminekli, panāktas ir arī Nacionālās apvienības prioritātes, kas gadiem turētas – par vienīgo valsts valodu, tātad skolās latviešu valodā mācības un citi jautājumi.

Bet simbolismā arī ir nozīme, ja mēs gāžam Okupācijas pieminekli, kas ir tie pieminekļi, ko mēs liekam vietā? Un te Saeimai ļoti svarīgs un simbolisks stāsts – sadarbība ar Jāņa Čakstes ģimeni un Kristīni Čaksti. Un Saeimai neatradās 100 tūkstoši eiro, lai liktu Jāņa Čakstes brīvības, neatkarības un demokrātijas vērtības to vērtību vietā, kuras mēs beidzot esam dabūjuši ārā. Un tas, manuprāt, nav pareizi. Un redzams ir, ka Čakstes citātus aizstāj Ulmaņa citāti jaunajā valdībā. Bet, ziniet, Čakstes idejas dzīvo vienmēr un dzīvojušas ir pat okupācijas laikā.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

 

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Es domāju, katram no mums šodien šeit būs savi iemesli, savi argumenti, kādēļ viņš atbalstīs šo budžetu vai neatbalstīs. Jāsaka, ka no savas puses es nevaru atbalstīt šo budžetu,

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 29 EZ

jo jūs pirms brīža arī minējāt – deputāti no koalīcijas, sakot, ka šī budžeta centrā ir cilvēks.

Varbūt tā ir, bet es nevaru atrast atbildes, vai mūsu cilvēks, kas dzīvo šeit, Latvijā, pēc šī budžeta pieņemšanas dzīvos labāk. Tajā brīdī, kad jūs pēc šī budžeta pieņemšanas to atzīmēsiet ar šampanieša glāzes saskandināšanu, vai tajā brīdī mūsu policisti, dodoties uz savu darbavietu, kura, iespējams, nav remontēta gadu desmitiem, vai viņiem būs tā sajūta, ka, jā, situācija uzlabosies, man nebūs jāstrādā vienam vairāku cilvēku darbu, jo vienkārši kolēģi, kuri vēl iepriekš bija, šobrīd vairs blakus nav, tie ir pametuši dienestu policijā.

Tas pats arī par mūsu ugunsdzēsējiem. Vai viņi varēs dzīvot ar skaidrību un vai viņiem nebūs jāstrādā papildus citos darbos, lai varētu pildīt to darbu, kas viņiem ir tuvs? Vai centrā jutīsies mūsu cilvēki, kuri pēc 1.  janvāra par pārtiku maksās vairāk, jo PVN likme – tā bija skarba debate – tiks paaugstināta. Vai uzlabosies izglītības kvalitāte, slēdzot lauku skolas? Jo jāteic, ka šobrīd šī informācija ir noslepenota un vecāki mūsu reģionos nezina, vai nākamā gada 1.  septembrī skola turpinās darbu, kurā iet viņu bērni, vai ne? Vai mūsu reģiona iedzīvotājiem laikā, kad tiek samazināts budžets infrastruktūrai, būs iespēja aizbraukt uz novada centru, lai saņemtu vienotu pakalpojumu, vai tā būtu medicīna, vai aizvest bērnus uz bērnudārzu, skolu – šīs atbildes šeit neatrod.

Mans ieteikums jums, strādājot, ja būs lemts arī pie nākamajiem budžetiem, neatkārtot tās kļūdas, kādas bija šeit, neuzklausot nozares, tās informējot tikai pēc budžeta pieņemšanas, nevis iesaistot budžeta izstrādes laikā. Ir kolēģi, kuri kāpa budžeta laikā no ministriem, aktīvi diskutēja, atbildēja opozīcijas priekšlikumiem, argumentēja, kādēļ noraida vai ne. Taču ir virkne kolēģu no ministriem, kuri arī tā nosēdēja šīs divas dienas, ne reizi neuzkāpa tribīnē. Man arī viņiem iedrošinājums, īpaši tām ministrijām, kuras rūpējās par mūsu tautsaimniecību – Zemkopības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai. Jā, tas bija viegli – teikt, ka šoreiz tās prioritātes ir bijušas citas, bet kurā brīdī parādīsies jūsu prioritātes? Jo šīs nozares ir atstātas novārtā gadu. Iespējams, būs varianti pārziemot, bet kas notiks pēc tam?

Apvienojam, lūdzu, laikus!

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Vitenbergs. Tādēļ arī nu es uzskatu, ka ir Ministru kabinets, kurā strādā ministri, viņi nes atbildību par savām nozarēm, un arī nozares prasīs no jums atbildību. Šogad varbūt attaisnojumi ir, bet nākamajos gados tādu nebūs.

Un noslēgumā mēs šeit debatējām vairāk nekā divas dienas, bet es tā arī neatradu, ne arī... nedzirdēju no valdības pārstāvju puses, cik nākamajā gadā valdība plāno tērēt līdzekļus lidojumiem ar privātām lidmašīnām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums. (Dep. J. Viļums: “Lūdzu uzreiz apvienot.”) Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

 

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Es gribu iesākt ar vienu citātu no Jura Rubeņa. Šodien gan vēl nav svētdiena, paldies Dievam, tikai sestdiena, tomēr es domāju, ka tas varētu būtu labs nobeiguma citāts.

“Cilvēka dzīvei ir robežas. Neviens te nav aizkavējies pārāk ilgi. Visu dzīvē nevar paveikt neviens. Tev ir jāizvēlas dažas lietas, kuras noteikti jāizdara tev. Tavējās. Ja gribēsi izdarīt visu, neizdarīsi neko. Stāsts ir par mācīšanos noteikt prioritātes, kas ir jāizdara t ieši tev. Mācies redzēt. Jēzus saka: “ Esi nomodā! Ja tava acs ir gaiša – visa tava dzīve, visa tava miesa ir gaiša. Ja tava acs ir tumša – tumsa ir liela.” Respektīvi, jautājums ir, kā tu redzi un uztver. Ja tava redze ir deformēta, ja tava acs ir pilna svešķermeņiem, ir traki.

     Teksts pirms korektūras

Nr. 30 EK

Tad tu neredzi lietas, tu neredzi pasauli, tu neredzi cilvēkus.” Citāta beigas.

Kolēģi, šī budžeta prioritātes ir veselība, izglītība, drošība. Un es centos uz to skatīties kā cilvēks, kurš tiešām dzīvo reģionos un kurš pārstāv cilvēkus reģionos. Un tāpēc arī mani priekšlikumi un lielā mērā APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumi sasaucās patiešām ar pierobežas drošību, ar policijas darba stiprināšanu, ar iekšlietu sfēras darbinieku atbalstu, ar mediju stiprināšanu reģionos, ar mājokļu atbalsta programmu Latgalē, par kuru es vakar nerunāju, jo mēs vakar tā steidzāmies.

Bet, manuprāt, tieši mājokļu atbalsta programma, tieši Latgales reģionā, salīdzinoši neliela, varētu dot ļoti labu atbalstu jaunajiem cilvēkiem patiešām izšķirties par domu atgriezties dzimtajā reģionā, jo daudzi par to tiešām domā, bet viņi nevar uz turieni atgriezties, jo šobrīd viņiem vienkārši nav tur mājokļa. Un zinu, ka Zemkopības ministrija un VARAM pie tā jau uzsācis darbu vismaz iepriekšējās valdības laikā, nezinu, kā šobrīd pagājis uz priekšu. Bet vēlreiz īsi – aicinu par to piedomāt – par mājokļu politiku. Pavisam vienkāršs piemērs. Kaut vai sagatavot vienu vai dažus gatavus pilotprojektus un lai iedzīvotājiem nav jālien cauri visai šai birokrātijai, kamēr viņš tiek līdz reālai būvniecībai, lai viņam ir gatavs piedāvājums, kā celt savu ģimenes māju. Kāpēc lai to nedarītu pierobežā, jo tieši tur ir visvairāk svarīgs mūsu iedzīvotāju daudzums.

Bija arī reģiona investīciju programma, par ko mēs vakar nepaguvām parunāt. Bet tā arī būtu liela atbilde uz Pleškānes kundzes šodien tik daudz paustajiem priekšlikumiem. Kā arī, jā, arī atbalsts bērnudārzos latgaliešu valodai. Manuprāt, tas ir svētīgi, tā ir svētīga doma, un, ja ne savādāk, tad droši vien ar sabiedriskajām organizācijām mēs mēģināsim šo finansējumu dabūt, atrast.

Es ticu, ka jūs neesat tikai balsošanas mašīnas, un es pieņemu, ka visā šajā budžeta stāstā jums, arī koalīcijas deputātiem, katram bija vismaz viens priekšlikums, kurš likās nu, atbalstāms, un ja tāds nebija, tad jums noteikti katram ir kāda sava prioritāte, ko jūs gribētu šajā budžetā iesniegt. Jo arī Arta Dekšņa vārdā droši vien būtu jāpiemin, ka mēs nekad nezinām, kad ir mūsu pēdējais budžets. Vai ne, PROGRESĪVIE? Jūs nevarat būt droši, ka pēc gada jūs arī... veidosiet nākamo budžetu. Līdz ar to mēs nedrīkstam atlikt lietas, kas ir jādara jau tagad.

Un, lūdzu, kolēģi koalīcijā, lai kāda būtu nākamā koalīcija... kāda... vai šī pati koalīcija pēc gada (Starpsauciens.), es gribu uzrunāt jebkuru no deputātiem un atgādināt, ka mēs tiešām neesam balsošanas mašīnas, un šī tradīcija un uzspiestais koalīcijas, lai kāda tā būtu, mērķis, lai šeit, Saeimā, nebūtu diskusijas par konkrētiem priekšlikumiem, ir aplamas. Ja priekšlikums ir ar skaidru finansējuma avotu, kāpēc to neatbalstīt? Es saprotu, ka valdībai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam tā ir vieglāk, tā vienkārši ir vieglāk. Vienojāmies, ka neatbalstām neko, un tik dragājam, bet, manuprāt, tas nav pareizi un tas nav godīgi. (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.)

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

 

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Diemžēl man jāsāk ar savu pieredzi, ka pirmo reizi Latvijai ir katastrofiska valdība un katastrofisks budžets. Skolas tiks slēgtas, ja kāds lolo ilūziju, kultūra un izglītība saņems vissmagāko triecienu pēdējo 20 gadu laikā. Mēs visi mīlam grozīties Dziesmu svētkos, cik mēs esam lieli patrioti... bet atalgojums pašdarbības kolektīvu vadītājiem, koru diriģentiem tika noraidīts kā tāds. Kultūra ir katastrofālā stāvoklī.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 31 ES

Purvīša muzejam neatrodas nauda, lai gan mums ir divi Andreja Upīša muzeji un Andrejs Upīts bija viens no tiem, kas teica, ka Purvītim vispār muzejs nepienākas.

Mums ir komiska kultūras ministre, kas paniski baidās, kad viņu uzaicina pārrunāt šīs lietas, kura vispār neorientējas kultūrā, kura publiski ir paziņojusi, ka viņa uzskata, ka vajag kaut kādā veidā mainīt vārda “patriotisms” nozīmi, izceļas ar muļķībām. Es domāju, ka nav neviena ministre tāda līdz šim bijusi pēdējo 20 gadu laikā.

Šī ir morāli sliktākā valdība, kura noraida banku izpeļņas nodokli, kura noraida kara nodokli uzņēmumiem, kas iedzīvojas uz peļņas kara Ukrainā. Morāli sliktākā valdība, kura nevar atļaut nelielas summas atsevišķām reto slimību grupu pacientiem, tai pašā laikā var mierīgi rezervēt 10 vai 15 miljonus utopiskiem mērķiem. Piemēram, iekļūt Drošības padomē, lai sēdētu blakus Krievijai, kur pieņemt kopā izcilus lēmumus par mūsu drošību. Tur sēdēja gan Igaunija, gan Lietuva, nu kurš atceras, kādi panākumi ir šai Drošības padomei? Ko viņi dara, ko vispār ANO tagad nolemj?

Latvija paliek ar viszemāko konkurenci starp Baltijas valstīm, jo pat tik elementārs priekšlikums, kas tika solīts, ko Jaunā Vienotība solīja, ka darba devēja nodokļi būs mums vai nu tādi paši kā Lietuvā, Igaunijā, vai par 1 procentu zemāki, viņi paliek joprojām augstāki, jo tika noraidīti mūsu priekšlikumi pazemināt, ja, tātad šo sociālo nodokli un kompensēt to ar akcīzes nodokli.

Pirmo reizi mums ir... Var apvienot, lūdzu?

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laika apvienošanai.

 

A. Kiršteins. Pirmo reizi, es pat neteikšu, ka šī ir nelatviska valdība pēdējo 20 gadu laikā, viņa ir nenacionāla valdība, jo pirmo reizi, cik es atceros, pat ar daudz liberāl ākām valdībām katru gadu tika piešķirtas mazas summas pašvaldību objektiem, tādiem kā, piemēram, nacionālo partizānu piemiņas vietas kaut kādas. Mums ir kādi pieci seši, teiksim, bunkuri, kur Jaunsardzes jaunieši var vest... kur skolu jaunieši var iepazīties ar nacionālās pretošanās kustības dalību. Un mani pārsteidza, ka Zaļo un Zemnieku savienība, kur šie nacionālie partizāni pārsvarā bija zemnieki, kurus izsūtīja 1949. gadā, šeit mierīgi nobalso “pret” 5000, lai salabotu sabrukušus griestus Amatas nacionālo partizānu bunkuram. (Starpsauciens.) Kauns! Kauns, zilo druvu kopēji!

Mums pašreiz ir tāda situācija, ka pirmoreiz... es pat neatceros pēdējos 10 gadu laikā, kad kāda valdība nebūtu piešķīrusi kaut kādu nelielu atbalstu 10 un 15 tūkstošus Draudzīgajam aicinājumam. Draudzīgā aicinājuma fonds gadiem iespieda un apkopoja datus par lauku mazo skolu, par pilsētu vidusskolu un ģimnāziju sasniegumiem dabas zinībās, vēstures mācīšanā, svešvalodu mācīšanā un latviešu valodas mācīšanā. Katru gadu krīt skolēnu lasītprasme. Šeit tika noraidīta neliela naudas summa pasākumam, kas saucas skolotāju godalgošana par mūža ieguldījumu. Pagājušajā gadā tur piedalījās gan Izglītības un zinātnes ministrija, nu visus gadus ir piedalījušies izglītības un zinātnes ministri, bijušie Valsts prezidenti. Pietrūkst 5–10 tūkstoši.

Un beidzot. Naudas pietiks VID, naudas pietiks Finanšu ministrijai, naudas pietiks GREVIO ierēdņu uzņemšanai, jaunu darba vietu radīšanai t iem, kas rakstīs atskaites, Stambulas konvencijas sakarā būs jāielaiž šeit bēgļi. Pašreiz Īrijai jāatskaitās, kāpēc ir noraidījusi katru bēgli saskaņā ar...

 

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

 

A. Kiršteins. Stambulas konvenciju.

 

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

 

A. Kiršteins. Un viens miljards būs katru gadu utopiskiem mērķiem programmai “Fit to 55” (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.) – samazināt izmešus par 55 procentiem.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

 

N. Puntulis (NA).

Mieriņas kundze, kolēģi! Es tiešām nebiju domājis runāt, bet daži no kolēģiem mani provocēja uz to.

Sāksim ar Šuvajeva kungu.

     Teksts pirms korektūras

Nr.32 SZ

Es, protams, esmu gandarīts par to pieaugumu kultūras nozares budžetā starp pirmo un otro lasījumu, tas gan nonāk zināmā pretrunā ar to, ko Šuvajeva kungs teica pirmā lasījuma laikā, ka šis budžets ir jāskatās vispārīgi, visiem kopā jāturas pie prioritātēm, nevis pie kādām ministrijām vai tamlīdzīgi. Nu acīmredzot tomēr nozares spiediena rezultātā šī politika ir nedaudz mainījusies, un esat sapratuši, ka pāri visām prioritātēm, jebkura ministra prioritāte numur viens ir cīnīties par savu nozari. Tā ka šis nu ir tiešām panāks, un es ar to... par to esmu gandarīts.

Vēl no Šuvajeva kunga teiktā citāts, ka: “atsevišķas nozares ir ilgstoši badinātas.” Šuvajeva kungs, es atgādinu vēlreiz, ka, neraugoties uz šo pieaugumu starp pirmo un otro lasījumu, šis šī gada Kultūras ministrijas budžets ir finansiāli visvājākais beidzamo gadu laikā. To es vienkārši atgādinu jums, ja jūs nākamgad atkal gribēsiet runāt par badinātām nozarēm.

Un visbeidzot laikam es gribētu vērsties pie Rokpeļņa kunga, kurš no šīs tribīnes lepni paziņoja, ka šī budžeta centrā beidzot ir cilvēks. Rokpeļņa kungs, ja jums kādreiz sanāk apmeklēt kādu koncertu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī vai Latvijas Nacionālo operu un baletu, vai tikties ar Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem, tikpat lepni pasakiet viņiem – šī budžeta centrā beidzot ir cilvēks! Kolēģi, es nevaru tādu budžetu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

 

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Jāatgriežas pie tā, ka šis tiešām ir 15. VIENOTĪBAS budžets 21 gada laikā, kopš atnāca “Jaunais laiks” Repšes vadībā. Pirms 20 gadiem, kad Dāvim Mārtiņam Daugavietim bija 7 gadi, kad Jurēvica kungam bija 11 gadi, Kariņš bija ekonomikas ministrs, bez tam vēl, ka ekonomikas ministri ir bijuši Kampara kungs, Pavļuta kungs, Ašeradena kungs, vārdu sakot, ir grūti nepiekrist tam, ka 21 gada laikā par visu to, kas ir sastrādāts, būtu jāatbild VIENOTĪBAI par pēdējiem 20 gadiem. Un jāsaka tā, kad, vispirms, jau, protams, par Kariņa kungu kā vienu no līderiem. Jūs esat dzejnieku valodā izrakstījies kā dzejnieks, jūsu labākie dzejoļi ir pagātnē, pareizāk sakot, tie labākie dzejoļi laikam nemaz arī nav bijuši uzrakstīti.

Šuvajeva kungs man jautāja, kādu vienu lietu es mainītu, ja es tagad būtu pie varas? Nu tas nav, nu absolūti nepareizs jautājums. Jāmaina ir viss. Kāpēc Igaunijā ir tikai zemei nekustamā īpašuma nodoklis – viņi muļķi – mēs gudri? Neapliekamais minimums, skaidrs, ka viņš mums bija jāceļ, skaidrs, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonds bija jālikvidē jau sen un jāpāriet uz citu pašvaldību finansēšanas modeli. Septiņi novadi Latgalē un divas pilsētas – visi tiek dotēti, visa Latgale tiek dotēta, 120 miljoni no centra aiziet uz Latgali – tas ir normāli? Tas nav normāli. Un Maksimovs stāv ar izstieptu roku, nu atdodiet viņam 2 procentus no degvielas, 3 procentus no “Rimi” un viss, un lai viņš te cīnās, lai viņam būtu vairāk “Rimi” un vairāk degvielas stacijas tanī novadā, un tad viņam varbūt būs nevis 12 miljoni, bet 20 miljoni, ko viņš pats būs izcīnījis, un tā tālāk, un tā tālāk.

Jūs spītīgi aizstāviet pārspīlēto kapitālo remontu, kas ir viens no galvenajiem vājās kreditēšanas iemesliem. Un mēs esam iedevuši ļoti labu attīstību Igaunijas un Lietuvas finanšu ārpakalpojumiem. Paysera un Revolut vienkārši berzē rokas un saka: “Urrā, malači, latvieši, mēs augam, mums viss notiek!”

Nu un vēl beigās par veselību. Varētu apvienot tos laikus, ja?

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

V. Krištopans. Un es jau esmu to teicis ne vienreiz vien. Pirms pieciem gadiem bija divi miljoni dienā veselībai. Nākošgad būs pieci miljoni dienā. Un kas ir noticis? Ja pirms pieciem gadiem jūs varējāt aiziet uz kādu no klīnikām un teikt: “Es gribu pie speciālista par jebkuru naudu, es samaksāšu jums.” Tai pašā dienā vai nākošā dienā pie viņa varējāt tikt.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 33 EZ

Tagad jūs par jebkuru naudu, pasaka – pēc sešām nedēļām. Nerunājot nemaz tiem, kas grib par velti, jeb par to mūsu valsts finansējumu tie gadu gaida un vispār varbūt nesagaida. Tur būtu vajadzīga totāla revīzija. Tas, ka tur šitie ģimenes ārsti, kas mums te daži sēž, ir priecīgi, ka viņiem tur Abu Meri drusku palīdzēs, tas neizlabos šo visu. Absolūti neizlabos.

Tā kā es tiešām neesmu tāds optimists kā Šlesera kungs, kurš saka, ka jaunā premjere tur mums kaut ko tur pagriezīs to kuģi citā virzienā. VIENOTĪBA nepagriezīs, un diemžēl VIENOTĪBA ir izrakstījusies kā dzejnieks.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš. (Dep. E. Zivtiņš: “Varētu lūgt uzreiz apvienot?”) Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

 

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie godātie deputāti! Ministru prezidenta kundze! M inistri! Žēl, ka nav tādas iespējas par budžetu teikt, ka daļēji atbalstu, nu tur vai nu “par” vai “pret” vai tur var atturēties arī, bet daļēji, tā kā tas pie komisijas priekšlikumiem, tā nav. Jo nu mēs runājam par drošības un izaugsmes budžetu, bet jāsaka tā, ka nu ar to drošību mums īsti līdz galam tā kā nav vedies, un jāsaka tā, ka tur ir diezgan pamatīgs robs, un, ko es vakardien arī nepateicu, jo tā kā es apsolījos, ka vairāk neiešu debatēt, tad tas bija tas, es gribēju parādīt, kāda tad ir tā šobrīd tā sprauga, un tie ir apmēram 210 miljoni, kas ir starp iekšējo drošību un ārējo drošību.

Bet es laikam šoreiz būšu nedaudz netradicionāls, un es izteikšu tiešām lielu paldies visiem deputātiem – gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem – par to vakardienas balsojumu, es uzskatu, ka tas balsojums bija attieksmes izrādīšana pret mūsu iekšējo drošību, un nu es nezinu, es jau esmu jauns politiķis, bet šādu veidu, kad ir tikai atbalstoša vai atturoša, es nebija piedzīvojis.

Un tātad vēlreiz tiem, kas balsoja šādā veidā, visiem paldies, paldies visām frakcijām, frakciju vadītājiem. Tas tiešām norāda uz to, ka mēs izprotam šo iekšējās drošības būtību, cik tā ir svarīga mūsu valstij, un tiešām man ir šī cerība, ka nākošais budžets būs tiešā mērā ņemts vērā visi šie ieteikumi, kas izskanēja arī no šīs tribīnes saistībā ar iekšējās drošības reorganizāciju, stiprināšanu, uzlabošanu. Pirmie soļi jau noteikti ir veikti. Tā kā lai mums visiem kopā izdodas par stipru Latviju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

 

M. Sprindžuks (AS).

Drošības budžets. Drošība būs tad, kad katrs Latvijas novads un reģions varēs demonstrēt, ka pieaug iedzīvotāju skaits un ka aug mūsu uzņēmumi, ka šīs teritorijas attīstās. Šobrīd mēs redzam pretējo: tikai daži novadi ap Rīgu attīstās, visa pārējā valsts neattīstās.

Mūsu budžets ir organizēts nozariski. Ko es gribu teikt? Ministrijas dala naudu, kā tās saprot, un pašvaldības šajā barības ķēdē ir pašas pēdējās. Tikai tad, kad katra ministrija varēs atbildēt, kā viņas budžets attīsta konkrēto no 43 novadiem, m ēs sāksim augt. Un tas ir tas, ko es novēlu valdībai, un tas ir tas, kas mums kopā Saeimai būs jāpanāk – kā panākt, lai Latvijas teritorija attīstās un lai nozares sadarbojas ar pašvaldībām kopēju mērķu labad, kopējas attīstības labad.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

 

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mazliet tāds principa jautājums. Budžeta apspriešanas laikā ne reizi netika pieminēts pasaulē ļoti aktuāls vārds “vide”.

Ja mēs runājam par drošību, tad jāatceras, ka līdzās iekšējai un ārējai drošībai, kas tika daudzināta, ir arī pasaulē visaktuālākā tēma – ekoloģiskā drošība. Es šeit nenācu šo budžetu kritizēt, vienkārši atgādināt,

     Teksts pirms korektūras

Nr. 34 EK

ka ilgtspēja lielā mērā balstās nevis uz mežu izciršanu, bet uz rūpīgu saimniekošanu, ko es arī novēlu. Un atgādinu, ka pavisam nesen Lielbritānijā bija diezgan pamatīgs skandāls, kad premjers un karalis uz klimata konferenci devās ar privāto lidmašīnu (Daži deputāti aplaudē.), tā emitējot ārkārtīgi daudz CO₂.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

 

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi, būsim atklāti! Kopš, šķiet, 2002. gada aptuveni, kad Einars Repše veidoja valdību, neviena valdība nav veidojusi budžetu no sākuma, neviens ministrs nav lēmis par budžetu kopumā. Ir parasti bijušas runas par to, kā pārdalīt 10 vai mazāk nekā 10 procentus no budžeta līdzekļiem. Pārējais viss pēc noklusējuma turpinās no iepriekšējiem gadiem. Tā tas ir bijis arī šoreiz, bet tas, kas ir bijis mainīgais, ir valdības sastāvs, kur akcenti ir pamainījušies.

Jaunā VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība nekad nav izcēlusies ar spēcīgu identitāti, tā identitāte ir plūdusi, mainījusies līdz ar vējiem, līdz ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kā kurā brīdī ir bijis izdevīgāk, tāda arī ir šī identitāte. Mainīgais ir tas, ka šobrīd, kā Šuvajeva kungs ir teicis, šī ir pirmā centriski kreisā valdība, un tas arī ir izpaudies budžeta izskatīšanā, ka šī ir pirmā reize daudzu jo daudzu gadu gaitā, kad, piemēram, Latvijas Politiski represēto apvienībai nav piešķirti budžetā līdzekļi papildus un ir notikusi budžeta līdzekļu samazināšana šai organizācijai. Šī ir pirmā reize, ka ir noraidīti visi priekšlikumi budžetā, kur mēs varam gūt papildus ienākumus, it īpaši skatoties Krievijas pilsoņu, Krievijas uzņēmumu virzienā. Šī ir pirmā reize, kad arī nacionālajiem karavīriem, nacionālajiem partizāniem nav atrasti papildu līdzekļi. Tāpēc ka šī ir pirmā centriski kreisā valdība.

Un man ir bažas, ja tagad bija šis budžets izveidots, tomēr balstoties uz jau iepriekšējās valdības iestrādnēm, un tās nianses tikai pamainījās, kas būs sastrādāts iekšā nākamā gada Siliņas kundzes veidotajā budžetā, ja tāda iespēja būs. Par to man pat negribas domāt. Skaidrs, ka tas nebūs vērsts nacionālas valsts virzienā, tieši pretēji – projām no tās. Un tas ir pats nelāgākais, kas var notikt. Aicinu tāpēc šodien nobalsot pret budžetu kopumā, lai šī valdība iet atpūtā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies Linda Liepiņa.

 

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti! Ministri! Tikai dažas lietas. Kamēr šeit sēdēs cilvēki, kuriem krēsli un amati būs svarīgāki par viedokli un stājas nemainīšanu, mums pašiem sev ir jāatzīst, diemžēl nekas nemainīsies. Un arī man nav atbildes tiem vēlētājiem uz to jautājumu: kas ar deputātiem notiek, kad viņi ienāk šajā Saeimas namā, un kā var tā cilvēki izmainīties? Nav atbildes. Bet nu to prasa gandrīz katrs otrais.

Vēl viena lieta. Lai cik saldu medus podu šī budžeta izskatā mums neatnestu JAUNĀ VIENOTĪBA, atzīstiet, ka tāds darvas piliens kā Kariņš visu sabojās, jo šis budžets divarpus dienas ir aizgājis tādā Kariņa lidojuma zīmē. Nu tā ir tāda... Kariņa lidojums jau ir kļuvis par mērvienību, viss. Ja ne viss, tad ļoti daudz tiek mērīts – ja nebūtu lidojis, tad būtu tas, tad būtu tas, un nu jau pat žurnālisti arī raksta. Mēs plauktu un zeltu, ja Kariņš nebūtu lidojis. Bet savā ziņā tā ir taisnība, jo tas parāda attieksmi – attieksmi pret cilvēku un attieksmi pret sabiedrību.

Un tad tādas četras nelielas piezīmes no šiem gadiem, un kopā tie ir plus mīnus septiņi... kurā es esmu spērusi pirmos soļus politikā. Es ienācu ar tādu cēlu domu, kā viena no tām lietām,

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 35 ES

ko noteikti varētu izdarīt, būtu ēdināšanas industrijai samazināt PVN nodokli. Un pirms tām vēlēšanām, iepriekšējām, kuras man bija pirmās, visas politiskās partijas parakstīja memorandu, ka PVN nodoklis ēdināšanas industrijai tiks samazināts. Nekas no tā nebija un nav vēl joprojām. Un nezinu, vai kad būs.

Varbūt, kad būs, man ir jādod kaut kāds solījums, ka tad es aiziešu no politikas, no šitās tribīnes. Varbūt tas kaut kādā veidā kaut ko paātrinās. Nu nezinu, spriediet paši. Ja tas tā ir, varbūt, ka tā arī jādara.

Otra lieta. Nu nenoliegsiet... Nu, un te Kučinska kungs man neļaus samelot. Iepriekšējā sasaukumā bija vienas pusdienas, mēs ieturējām maltīti kopā, un bija trīs... ZZS jau vairs nebija valdībā, bet bija trīs jūs... valdības ministri – jūs, Dana Reiznieces -Ozolas kundze un bija Bergmaņa kungs. Un mēs sēdējām, es teicu: “Māri, bet pasaki, kas... kā ir? Nu kāpēc it kā forši ministri, it kā ir viedoklis, stāja, viss ir, bet nenotiek pārmaiņas? Kas par problēmu?”

Lūdzu, apvienojiet debašu laiku.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

L. Liepiņa. Viņi trīs saskatījās un nonāca pie viena kopīga secinājuma, ka faktiski ierēdņi vada šo valsti, un ir jābūt nenormāli harismātiskam un spēcīgam ministram, lai caursistu to ierēdņu bloku. Un jūs taču neapstrīdēsiet, ka ne vienreiz vien mēs esam komisijas sēdēs dzirdējuši ierēdņus, kas saka: “Nē, šitas tā būs, šitas tā nebūs, tikai pār manu līķi, kamēr es te sēžu, tikmēr nekas nenotiks!” Un tā ir, ierēdņi vada šo valsti, un mēs paši pie tā esam vainīgi.

Trešā lieta, ko es vēlos atzīmēt. Mēs vēl joprojām esam augošā progresijā uz to, ka mēs esam pārregulēta valsts – pārregulēta! Mums ir likums uz likuma, nodoklis uz nodokļa, kaut kāds tur... visādi, ar ko tik nav apkrāmēts uzņēmējs.

Un es vēlreiz atkārtošu to, ko es arī teicu pirms četriem gadiem, pirms pieciem gadiem. Es savulaik arī dzīvoju Igaunijā. Igaunijā ko darīja? Uzņēmēji sanāca kopā un kopā ar politiķiem vienkārši atbrīvojās no nodokļiem... nevis no nodokļiem, bet no likumiem, samazināja likumu skaitu, nodevu skaitu. Viņi domāja par valsti kopā. Un varbūt tā ir viena no atbildēm, kā pēc igauņi ir tur, kur viņi ir, un mēs esam, kaut kur nopakaļus velkamies nu jau arī Lietuvai, ne tikai Igaunijai.

Un pēdējais. Kamēr nebūs politiķiem un ierēdņiem uzlikta atbildība par to, ko viņi dara vai nedara, tikmēr tādiem kā Pabriks pastiepsies roka uz iepirkumiem 220 vai tur 330 miljonu apmērā un tādiem kā Kariņš nepaslīdēs kāja, pirms viņi iekāps privātajā lidmašīnā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Un tagad vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

 

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labdien, kolēģi! Ja finanšu ministrs runā, tad tā lieta iet uz beigām šodien. Vispirms gribu teikt Saeimas un valdības kolēģiem milzīgu paldies par vairāk nekā 500 priekšlikumiem, kuri tika iesniegti un kuri tika rūpīgi šajās trijās dienās izdiskutēti.

Manuprāt, bija ļoti konstruktīvas debates, un šīs debates viennozīmīgi palīdz veidot budžeta procesu. Un es gribu teikt, ka, noslēdzot 2024. gada budžeta procesu, tūlīt sāksies arī darbs pie 2025.  gada budžeta.

Īsumā par Latvijas attīstību un par budžetu šeit tika izrunāti ļoti daudzi viedokļi un pozīcijas, es gribu pateikt arī šeit savējo.

Vispirms. Manuprāt, šis budžets, ir ļoti adekvāta atbilde uz to ģeopolitisko situāciju, kurā mēs atrodamies. Mēs ļoti maz runājam par ārējo drošības jautājumu. Tas pārsteidz, ka situācijā, kad mēs atrodamies blakus agresorvalstij, tas nav dienaskārtībā. Man bija iespēja pavisam nesen šeit būt uz kuģa, varbūt... pie pils... atceraties – stāvēja admirālis “Hessen”... ne admirālis, bet kuģis “Hessen”, kas ir Vācijas flagmanis, un šeit bija iespēja runāt ar Baltijas grupas komandieri admirāli Marksu. Un tad viņš teica, ka Baltijas valstu piemērs gan atbalstam Ukrainai, gan arī finansējumam ir bijis milzīga izmaiņa tajā veidā, kā Vācija domā un attiecas pret šo drošības situāciju, pret to, kā Vācija ir iesaistījusies un arī visa Eiropas Savienība ir iesaistījusies.

Mēs esam bijuši milzīgs piemērs tam. Es varu pateikt, ka mēs esam ļoti, ļoti atbildīgs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieks, un es gribu teikt, ka mūsos ieklausās

     Teksts pirms korektūras

Nr.36 SZ

un ļoti uzmanīgi analizē to, ko mēs sakām, un ļoti uzmanīgi seko tam, kādā veidā mēs rīkojamies. Tā kā es gribu teikt, ka arī budžets ir atbilde šim te.

Ja mēs skatāmies uz ekonomiku un tautsaimniecību. Jā, šobrīd ekonomika atrodas zināmā recesijas stāvoklī, ļoti vieglā recesijas stāvoklī, bet tas nav tādēļ, ka Latvijas tautsaimniecība būtu iebuksējusi sevis pēc. Tas ir tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka ārstē kopēju Eiropas un visas pasaules ekonomikas līgu inflāciju. Ir pacelta cena par naudu, un, lai slāpētu inflāciju, kas ir toksiski ilgtermiņā, un tas tiek... mēs redzam, tie rezultāti ir ļoti labi šobrīd, tātad inflācija samazinās, un, ja rezultāti ir sasniegti, bet tā nav Latvijas ekonomikas vaina, tā nav Latvijas ekonomikas vaina! Un tātad, atrisinoties šai problēmai, mēs redzam, nākamajā gadā ekonomikas izaugsme atjaunojas. To ir gan pateikuši Latvijas ekonomisti, gan Eiropas Centrālā banka, gan Pasaules Valūtas fonds. Tā ka es gribu teikt, ka ekonomika atjaunojas.

Un es paņēmu vēl vienu skaitli par Latvijas iedzīvotājiem un darba samaksu. Ja darba samaksa 2023.  gadā vidējā ir 1534 eiro, 2027.  gadā tie būs gandrīz 2000 eiro – 1992 eiro, ja – 1992. Latvijas iedzīvotāju ienākumi aug, un kopējā labklājība arī aug. 2022. gadā Latvijas uzņēmumi visi kopā ir nopelnījuši vairāk kā, es... man nav vēl precīzi dati līdz galam, gandrīz sešus miljardus eiro, sešus miljardus eiro. Tas ir tas , ko ir nopelnījuši Latvijas uzņēmumi, un ekonomika aug. Un mēs esam palīdzējuši tai ekonomikai. Un vēl mēs redzam ļoti daudzas pazīmes, kur ir jaunā ekonomika.

Ja mēs skatāmies arī par izglītību. Paskatāmies pašreizējos PISA rezultātus, par daudz ko mēs varam nebūt priecīgi, bet tas pagrieziens lēnām... dabaszinātnēs, ko mēs esam runājuši, tas ir rezultējies. Mēs redzam, lēnām, lēnām skolēnu zināšanas dabaszinātnēs aug.

Ja mēs tur, kur mēs sagaidām un kur mums būtu jābūt lielām pārmaiņām, un es priecājos, arī šeit debatēs tam pieskārās, – universitātes. Mēs redzam, lielais konsolidācijas process ir noticis. Vismaz par vienu universitāti es pilnīgi noteikti varu teikt, ka viņi iet ļoti labā virzienā, tā ir Rīgas Tehniskā universitāte. Tur notiek tik daudz starptautiskas sadarbības, tik daudz inovatīvu procesu, mēs runājam par ūdeņraža dzinējiem, lidmašīnām, par mikročipiem, par rūpniecības parka celtniecību, ko tik mēs nerunājam – notiek ļoti daudz!

Tā kā kopumā es gribu teikt, nav tā, ka ir tikai slikti. Ir skaidrs, nav viss perfekti. Piekrītu. Un, ja mēs runājam par budžetu, arī mēs nevarējām izdarīt visu, ja mēs nodrošinājām drošību, mēs iekšējā drošībā, to es arī teicu pašā sākumā, strādāsim un lietas līdzsvarosim. Bet kopumā es gribu teikt, Latvija aug un attīstās.

Un tagad pie paldies. Es gribu teikt, vispirms, kolēģi, tā šodienas debate mums nebūtu iespējama, ja nebūtu visu to Latvijas iedzīvotāju, kas strādā ikdienā un maksā nodokļus. Tā kā es gribu teikt vispirms paldies viņiem. Tas, ka mēs varam plānot šos 14,5 miljardus nākamā gada budžetā kopumā, varam droši plānot patiesībā visus 16,2 miljardus, arī ar rezervi, lai nodrošinātu gan savu aizsardzību, gan izglītību, veselības aprūpi, arī sociālās programmas – to visu varētu darīt. Paldies viņiem un paldies tiešām visai Latvijai par to darbu, kas tiek darīts!

Otrs. Valsts pārvaldē tiešām milzīgs skaits dažādu institūciju rēķina, jau vasarā bija sarēķinājuši dažādus priekšlikumus gandrīz divu miljardu apmērā, kas bija vajadzīgi, lai attīstītu labāk vienu vai otru nozari. Protams, ka mēs varam, līdzsvarojot savu tautsaimniecību, paņemt no ekonomikas tik daudz, cik mēs varam, un to mēs esam darījuši. Un arī lūdzu novērtēt to, ka mēs šajā situācijā skatāmies, ka mums ir lielas drošības izmaksas – ārējās, iekšējās, arī attīstības izmaksas. Mēs balansējam uz robežas arī ar savu budžeta deficītu, lai palīdzētu ukraiņiem, lai nodrošinātu savu bruņojumu, lai celtu savas robežbūves, lai valsts justos droši, kas ir pamatu pamats. Tā kā paldies nodokļu maksātājiem, paldies ierēdniecībai!

Tad es gribu teikt lielu paldies valdības ministriem. Man jāsaka, ka šoreiz ir viena no konstruktīvākajām debatēm, kas ir bijusi gan prioritāšu izvirzīšanā, gan diskusijā par to, kam tad mēs veltām resursus un no kā mums ir jāatsakās. Vēlreiz skaidrs, mēs nevaram visam, bet mēs tiešām nospriegojām sistēmu līdz maksimumam un devām, ko šī koalīcija uzskatīja par labu esam tām prioritātēm, tās ir nofinansētas.

Protams, es gribu teikt vēlreiz paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gāja cauri šiem priekšlikumiem, sekoju līdzi debatēm, viņas bija tiešām ļoti interesantas un labas, un komisijā var izdiskutēt arī vairāk nekā... bieži vien nekā parlamentā. Tā kā tas tika izdarīts.

Vēlreiz gribu teikt nobeigumā paldies visai Saeimai par darbu

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 37 EZ

šo trīs dienu garumā. Šis budžets bija ļoti, ļoti... šīs debates bija ļoti, ļoti vērtīgas, un es gribu teikt, ka tas ir pamats tam, lai veidotu nākamo – 2025. gada budžetu.

Milzīgs paldies jums visiem. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vārds Ministru prezidentei Ev ikai Siliņai.

 

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! G odātie deputāti! Man gribas beigt tomēr uz tādas pozitīvas nots.

Šis ir Ziemassvētku laiks, mēs esam jau tādās adventes priekšgaidās, un kopumā, es domāju, mums jāiemācās būt pateicīgiem par to, kas mums jau ir – mums ir sava valsts, mums ir savi iedzīvotāji, mums ir sava teritorija, mums ir sava Saeima, un, neskatoties uz to, ka mēs mēdzam katrs aizstāvēt to vēlētāju intereses, kuri mūs ir ievēlējuši, tās nedaudz atšķiras, bet kopumā mēs visi pārstāvam Latviju, mēs visi rūpējamies par to, lai patiešām Latvijā iedzīvotāji justos labāk. Un es ļoti ceru, ka mēs spēsim nolikt malā savas personīgās, individuālās vajadzības un iestāties par to, ka patiešām Latvija kļūs labāka.

2024. gada budžets patiešām tapa komandas darbā. Jūs ievērosiet, ar laiku kaut kas mainīsies šajā koalīcijā. Mēs spējām vienoties, ka mums ir skaidri mērķi, tie ir lielie trīs – iekšējā, ārējā drošība, veselība un izglītība. Un nebija tā, ka mēs plūcāmies – šitai ministrijai vēl kaut ko tur vajag, mēs visi vienojāmies par to, jo mēs visi sapratām, ka Latvijai tas šobrīd ir vitāli svarīgi, ka nevis mēs iedodam 27 miljonus veselībai, mēs gadiem esam meklējuši finansiālās iespējas veselībai, mēs viņus atradām – 275 veselībai. Jā, tas nav maz. Jā, ar to tas nebeidzas. Mēs prasīsim atbildību no ministra, no nozares, lai arī būtu tie rezultāti, kas attaisno šādu finansējuma piešķiršanu.

Mums nācās vienoties arī par kompromisiem, bet kopumā šis nav kompromisa budžets, šī nav deķa vilkšana uz kādu no savas puses, tas kopumā ir budžets, kurā bija skaidras prioritātes, un nav tā, ka mēs smērējam sviestmaizi visiem vienādi, lai mums nebūtu virzība tālāk uz priekšu, jo es pie piekrītu, ka mums ir jāspēj vienoties par skaidriem mērķiem, jo tikai tā tu vari kaut kur aiziet, ja tu zini, uz kurieni tu ej.

Šis ir finanšu dokuments ar skaidrām prioritātēm, kas noteikts, apzinoties pašreizējās valsts vajadzības, un tas ir izstrādāts tiešām tādā kopīgā valdības komandu darbā un arī kopīgā Saeimas darbā. Un es arī pirmoreiz uzsāku tādu iniciatīvu, ka es aicinu pirms budžeta atnešanas uz Saeimu, es aicināju arī opozīcijas frakcijas, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pilnīgi visus deputātus, jo man nav ko slēpt. Man nav ko slēpt, es vēlos, lai mēs visi patiešām strādājam kopīgo Latvijas interešu labā.

Paldies, protams, arī opozīcijai, jo jūs mūs izaicināt, jūs liekat mums domāt savādāk, jo, protams, ministrijas nāk ar savām ierastajām lietām, bet jūs liekat mums paskatīties uz lietām savādāk. Paldies jums par to, es to novērtēju!

Iekšējā un ārējā drošība, izglītība, veselība ir sektori, kur bija nepieciešami lielāki ieguldījumi. Un tomēr, lai tas izskanētu šeit no kanceles, lai neaizietu šī nepareizā ziņa, ka iekšlietu darbiniekiem nav atalgojums, es vēlos pateikt, ka policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir algas palielinājums šīgada budžetā un vēl divus gadus uz priekšu. Jā, mums ir jāiet tālāk un jāpanāk lielāks šis palielinājums, kā minēja arī te deputāti, kas labi pārzina nozari, jo starpība starp aizsardzības nozari un iekšlietu nozari ir, bet jūs labi atceraties, cik grūti mums nācās arī panākt finansējumu aizsardzības nozarei. Tas nav tāds knipis, tas ir grūts, mērķtiecīgs darbs. Kaut kādām nozarēm ir jāsafokusējas, saprotot, ka aizsardzība ir svarīga. Nākamajā gadā mums lielāks fokuss jāliek uz šo – iekšlietu nozari. Arī veselības aprūpei iekšlietu nozarei šobrīd ir divreiz lielāks limits, ko maksā valsts par viņu veselības aprūpi. Tas arī kaut ko maksā, un tas ir svarīgi, lai viņi būtu veseli, lai viņi varētu pilnvērtīgi pildīt dienesta pienākumus.

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 38 EK

Papildus VUGD tiktu iedoti līdzekļi tieši personāla piesaistei, lai nebūtu jābrauc uz izsaukumu mazam cilvēku skaitam, bet lai viņi varētu pilnvērtīgāk to darīt. Un papildus ir algas, protams, pedagogiem, visiem. Pieņēmām valdībā arī lēmumu, ka arī pirmsskolai būs tāds pats tarifs kā visiem citiem. Ir atalgojums kultūras nozarei, ir atalgojums ārstiem, un mēs vienojāmies kopīgi, lai būtu taisnīgi, ja ir atalgojuma palielinājums, tad visiem apmēram vidēji 10 procenti, lai nav tā, ka vienai nozarei ir ļoti liels lēciens, bet pārējās skatās ar lielu greizsirdību, jo mēs varam atļauties tik, cik varam atļauties. Bet mēs esam solījuši un ejam ar šiem solījumiem uz priekšu.

Tomēr es uzsveru: nu, tie nav tādi beznosacījuma līdzekļu piešķīrumi. Izglītības un veselības sektoros, kā jau es teicu, ir jāturpina pārmaiņas, kuru centrā aizvien ir labāka izglītība un mūsu bērni. Mēs ļoti daudz runājam par pedagogiem, bet aizmirstam par bērniem, un es no savas puses jums varu apsolīt, ka es darīšu visu iespējamo, lai mēs vairāk runātu par bērniem.

Un arvien vairāk mums ir, protams, vajadzīga arī pieejamība, pakalpojumiem veselības aprūpē. Ar naudu vien jau to nevar izdarīt.

Tieši to no mums, politiķiem, sagaida. Un gaidāmais balsojums nenozīmē, ka tagad valdība ar labi padarīta darba sajūtu dosies tādā ziemas snaudā. Nē, mēs tikko esam sākuši darbu, simts dienas pat vēl nav pagājušas, un enerģijas vispār mums ir gana. Diezgan daudzi ministri, kuriem enerģijas ir gana. Un budžets ir tas viens no darbiem, ko mēs esam jums solījuši, bet tas nav vienīgais, pie kā mēs strādājam, un ir arī paveikti gandrīz jau visi mūsu solītie neatliekamie darbi. Un es vēlos, lai šī valdība būtu tā valdība, kas, ja ir solījusi, tad viņa pilda solījumus.

Mehānisms, lai mājsaimniecībām būtu mērenāks elektrības rēķina pieaugums, ir izstrādāts, mēs to solījām, un tas ir atbalstīts, un turpināsies arī šis atbalsts nākamajā gadā ar nelielām izmaiņām. Banku peļņas nodoklis, ko mēs solījām, ir ieviests. Stambulas konvencija – plaši apspriestā (bet mēs solījām), ir pieņemta. Partnerības regulējums Saeimā ir pieņemts. Nākamnedēļ lemsim par to, lai hipotekāro kredītu ņēmējiem būtu lētāk, ātrāk un ērtāk pāriet no vienas iestādes uz citu, un drīz lemsim arī par jauno vispārējās izglītības finansēšanas modeli.

Pašlaik strādājam arī pie citām jaunām iniciatīvām, lai kopumā palielinātu valstī ekonomisko aktivitāti. Jūs daudzi minējāt, kas traucē. Ierēdņi vada valsti un, un budžets nav biznesa plāns, kolēģi, nu jūs to labi zināt. Biznesa plāns ir uzņēmējiem, un tas, ko mēs varam darīt, mēs varam samazināt birokrātisko slogu mūsu uzņēmējiem...

Tā... pagaidiet, man vajag ūdeni (Smejas.).

... kas atraisītu viņiem rokas strādāt, jo mēs vēlamies nodrošināt nevis procesu, mums vajag rezultātu. Tāpēc, lai uzlabotu konkurenci banku sektorā un novērstu šķēršļus kontu atvēršanā, mēs strādājam pie tā kopā ar nozari, jo viņi vislabāk zina, kā to izdarīt. Lai valsts pārvalde kopumā kļūtu iniciatīvas atbalstošāka, nevis radošo iniciatīvu nogremdējoša, lai Latvijā rastos aizvien vairāk jaunu uzņēmumu ar pievienoto vērtību un eksportspējīgi uzņēmumi, lai nevis mēs apgūtu fondu finansējumu, bet radītu ekonomiku.

Es gribu pateikt lielu paldies finanšu ministram Ašeradena kungam, Finanšu ministrijas darbiniekiem un arī visiem ministriem, ministru komandai, kura strādāja kā komanda, ministrijām par profesionālu budžeta sagatavošanu. Jums, deputāti. Trešā diena. Esam gana daudz debatējuši, cieņpilni, kā mēs solījām, ne pa nakti, tā, lai prese redz, darbinieki var izgulēties un arī mēs paši.

Par projekta uzlabošanu. Mēs esam atbalstījuši arī trīs opozīcijas priekšlikumus, nav tā, ka nekas no opozīcijas nav atbalstīts. Arī par kritiku pateicamies, jāņem tā vērā, būs ko piestrādāt nākamajā gadā. Kā mēs komunicējam, cik daudz mēs spējam paskaidrot, un paldies arī mūsu sadarbības partneriem. Es esmu vienojusies arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru,

 

     Teksts pirms korektūras

Nr. 39 ES

ka mēs tiksimies neformāli, ne vienmēr būs fotogrāfijas, tāpēc atvainojos, ja ne vienmēr zināsiet, reizēm neformālās tikšanās ir auglīgākas.

Pateicos arī darba devējiem, arodbiedrībām, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram, ar kuriem kopā mēs izrunājām šo budžetu.

Un nobeigumā. Es tomēr ticu, ka mēs visi spējam vienoties strādāt Latvijas labā laikā, kad tepat blakus ir reāls karš. Mums nesprāgst bumbas, mums nav uzbrukumu no gaisa un mēs esam iegādājušies arī savu gaisa aizsardzības sistēmu, mēs esam noslēguši līgumus par to, lai arī turpmāk mums tos piegādātu. Bet mums ir jāspēj kaut nedaudz nolikt malā savas individuālās ambīcijas un jāiestājas par kopīgu mērķi  – aizsargāt Latviju un ļaut tai plaukt, ļaujot justies piederīgam ikvienam mūsu pilsonim.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un tātad 356. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt. Un...

 

J. Reirs. Kolēģi, esam izskatījuši visu budžetu. Un pirms atklāt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas balsojuma rezultātus, es arī gribētu pateikt dažus vārdus, dažus pateicības vārdus.

Pirmām kārtām, protams, valdībai par to, ka sagatavoja ļoti labu budžetu, tiešām, kā finanšu ministrs teica, nospriegotu budžetu. Gribētu pateikt paldies un apsveikt premjerministri ar pirmo budžetu, tas ir tavs pirmais budžets. Gribētu pateikt lielu paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, mēs izskatījām šo budžetu vairāk nekā 24 stundās, un tas ir jāņem tīrais laiks, nevis ar pārtraukumiem.

Gribu pateikt paldies ierēdniecībai, pirmām kārtām jau Finanšu ministrijas ierēdniecībai un visu pārējo nozaru ministriju ierēdniecībai. Paldies Saeimas darbiniekiem par to, ka nodrošina mūsu šo darbu, paldies mūsu, es domāju, ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, bet arī visu komisiju sargeņģeļiem – Juridiskajam birojam, kuri palīdz mums... bieži palīdz nepaslīdēt, kaut vai dažreiz varbūt gadās.

Paldies gribu pateikt arī katrai Saeimas frakcijai par to atmosfēru un par to, kā mēs risinājām organizatoriskos jautājumus. Savā politiskajā mūžā es, protams, neatceros, ka tik konstruktīvi un mēs izrunātu visus jautājumus, neskatoties pozīcija vai opozīcija, bet organizatoriski bija runas visas. Protams, paldies arī pareģotājiem. Pirmais valdības krišanas termiņš varbūt būs garām pēc balsojuma , ja. Tātad atceramies.

Kolēģi! Paldies arī frakciju vadītājiem, tā tiešām bija produktīva sadarbība gan Rosļikova kungam, īpaši gribētu paldies pateikt arī Aināram Šleseram par to, ka ļoti palīdzēja organizatoriskā jomā. Koalīcijas (Starpsauciens. Smiekli.)... koalīcijas partneriem... koalīcijas partnerus es nepieminēšu (Zālē troksnis. Starpsauciens.), es pateikšu paldies visai koalīcijai. Paldies arī Tavara kungam un Nacionālajā apvienībā Raivim Dzintaram.

Neskatoties uz to, protams... jā, neskatoties uz to, dažu deputātu izvēlētā retorika, protams, ka stiprināja koalīciju. Ja uzdevums opozīcijai

 

     Teksts pirms korektūras

Nr.40 SZ

ir vājināt koalīciju, tad šīs trīs dienas, es domāju, ļoti, ļoti stiprināja koalīciju. Paldies visiem koalīcijas deputātiem par atbalstu un arī opozīcijai par priekšlikumiem.

Kolēģi, atklāšu, Saeimas komisija balsoja un atbalstīja šo 2024. gada un 2025., 2026.  gada ietvarbudžetu. Kolēģi, balsosim “par”.

 

Sēdes vadītāja. Bet droši vien laikam arī man jāsaka vesela virkne paldies. Labi, kolēģi! Nē, nē, tiešām, es arī tikai izmantošu iespēju. Visiem, visiem, visiem, visiem liels paldies! Un, kolēģi, jautājums uzreiz Reira kungam. 74.  resorā – cik ir nesadalītā nauda?

 

J. Reirs. Tātad... nu tā kā Delfi žurnālists. (Smiekli.)

 

Sēdes vadītāja. Labi, varat neatbildēt! Gana liela summa. Tā kā darbs turpināsies un vēl būs daudz priekšlikumu un daudz jautājumu, un daudzi lēmumi par šo resoru, par šo naudu, kas būs visiem kopā jālemj. Ar to arī viss. Kolēģi, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 27, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies. (Aplausi.)

Jā, un vēl tik vien kā lūdzu zvanu!

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un, kolēģi, vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

 

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, mirklīti uzmanības! Reģistrējušies esam 84. 16 nav. Ja kādu nosaucu un esat klātesošs, lūdzu, izsaucieties! Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Ilze Indriksone, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone, Edgars Putra, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimas sēdi slēdzu!