Nr.36 SZ
un ļoti uzmanīgi analizē to, ko mēs sakām, un ļoti uzmanīgi seko tam, kādā veidā mēs rīkojamies. Tā kā es gribu teikt, ka arī budžets ir atbilde šim te.
Ja mēs skatāmies uz ekonomiku un tautsaimniecību. Jā, šobrīd ekonomika atrodas zināmā recesijas stāvoklī, ļoti vieglā recesijas stāvoklī, bet tas nav tādēļ, ka Latvijas tautsaimniecība būtu iebuksējusi sevis pēc. Tas ir tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka ārstē kopēju Eiropas un visas pasaules ekonomikas līgu inflāciju. Ir pacelta cena par naudu, un, lai slāpētu inflāciju, kas ir toksiski ilgtermiņā, un tas tiek... mēs redzam, tie rezultāti ir ļoti labi šobrīd, tātad inflācija samazinās, un, ja rezultāti ir sasniegti, bet tā nav Latvijas ekonomikas vaina, tā nav Latvijas ekonomikas vaina! Un tātad, atrisinoties šai problēmai, mēs redzam, nākamajā gadā ekonomikas izaugsme atjaunojas. To ir gan pateikuši Latvijas ekonomisti, gan Eiropas Centrālā banka, gan Pasaules Valūtas fonds. Tā ka es gribu teikt, ka ekonomika atjaunojas.
Un es paņēmu vēl vienu skaitli par Latvijas iedzīvotājiem un darba samaksu. Ja darba samaksa 2023. gadā vidējā ir 1534 eiro, 2027. gadā tie būs gandrīz 2000 eiro 1992 eiro, ja 1992. Latvijas iedzīvotāju ienākumi aug, un kopējā labklājība arī aug. 2022. gadā Latvijas uzņēmumi visi kopā ir nopelnījuši vairāk kā, es... man nav vēl precīzi dati līdz galam, gandrīz sešus miljardus eiro, sešus miljardus eiro. Tas ir tas , ko ir nopelnījuši Latvijas uzņēmumi, un ekonomika aug. Un mēs esam palīdzējuši tai ekonomikai. Un vēl mēs redzam ļoti daudzas pazīmes, kur ir jaunā ekonomika.
Ja mēs skatāmies arī par izglītību. Paskatāmies pašreizējos PISA rezultātus, par daudz ko mēs varam nebūt priecīgi, bet tas pagrieziens lēnām... dabaszinātnēs, ko mēs esam runājuši, tas ir rezultējies. Mēs redzam, lēnām, lēnām skolēnu zināšanas dabaszinātnēs aug.
Ja mēs tur, kur mēs sagaidām un kur mums būtu jābūt lielām pārmaiņām, un es priecājos, arī šeit debatēs tam pieskārās, universitātes. Mēs redzam, lielais konsolidācijas process ir noticis. Vismaz par vienu universitāti es pilnīgi noteikti varu teikt, ka viņi iet ļoti labā virzienā, tā ir Rīgas Tehniskā universitāte. Tur notiek tik daudz starptautiskas sadarbības, tik daudz inovatīvu procesu, mēs runājam par ūdeņraža dzinējiem, lidmašīnām, par mikročipiem, par rūpniecības parka celtniecību, ko tik mēs nerunājam notiek ļoti daudz!
Tā kā kopumā es gribu teikt, nav tā, ka ir tikai slikti. Ir skaidrs, nav viss perfekti. Piekrītu. Un, ja mēs runājam par budžetu, arī mēs nevarējām izdarīt visu, ja mēs nodrošinājām drošību, mēs iekšējā drošībā, to es arī teicu pašā sākumā, strādāsim un lietas līdzsvarosim. Bet kopumā es gribu teikt, Latvija aug un attīstās.
Un tagad pie paldies. Es gribu teikt, vispirms, kolēģi, tā šodienas debate mums nebūtu iespējama, ja nebūtu visu to Latvijas iedzīvotāju, kas strādā ikdienā un maksā nodokļus. Tā kā es gribu teikt vispirms paldies viņiem. Tas, ka mēs varam plānot šos 14,5 miljardus nākamā gada budžetā kopumā, varam droši plānot patiesībā visus 16,2 miljardus, arī ar rezervi, lai nodrošinātu gan savu aizsardzību, gan izglītību, veselības aprūpi, arī sociālās programmas to visu varētu darīt. Paldies viņiem un paldies tiešām visai Latvijai par to darbu, kas tiek darīts!
Otrs. Valsts pārvaldē tiešām milzīgs skaits dažādu institūciju rēķina, jau vasarā bija sarēķinājuši dažādus priekšlikumus gandrīz divu miljardu apmērā, kas bija vajadzīgi, lai attīstītu labāk vienu vai otru nozari. Protams, ka mēs varam, līdzsvarojot savu tautsaimniecību, paņemt no ekonomikas tik daudz, cik mēs varam, un to mēs esam darījuši. Un arī lūdzu novērtēt to, ka mēs šajā situācijā skatāmies, ka mums ir lielas drošības izmaksas ārējās, iekšējās, arī attīstības izmaksas. Mēs balansējam uz robežas arī ar savu budžeta deficītu, lai palīdzētu ukraiņiem, lai nodrošinātu savu bruņojumu, lai celtu savas robežbūves, lai valsts justos droši, kas ir pamatu pamats. Tā kā paldies nodokļu maksātājiem, paldies ierēdniecībai!
Tad es gribu teikt lielu paldies valdības ministriem. Man jāsaka, ka šoreiz ir viena no konstruktīvākajām debatēm, kas ir bijusi gan prioritāšu izvirzīšanā, gan diskusijā par to, kam tad mēs veltām resursus un no kā mums ir jāatsakās. Vēlreiz skaidrs, mēs nevaram visam, bet mēs tiešām nospriegojām sistēmu līdz maksimumam un devām, ko šī koalīcija uzskatīja par labu esam tām prioritātēm, tās ir nofinansētas.
Protams, es gribu teikt vēlreiz paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gāja cauri šiem priekšlikumiem, sekoju līdzi debatēm, viņas bija tiešām ļoti interesantas un labas, un komisijā var izdiskutēt arī vairāk nekā... bieži vien nekā parlamentā. Tā kā tas tika izdarīts.
Vēlreiz gribu teikt nobeigumā paldies visai Saeimai par darbu