Teksts pirms korektūras

Nr. 35 ES

ko noteikti varētu izdarīt, būtu ēdināšanas industrijai samazināt PVN nodokli. Un pirms tām vēlēšanām, iepriekšējām, kuras man bija pirmās, visas politiskās partijas parakstīja memorandu, ka PVN nodoklis ēdināšanas industrijai tiks samazināts. Nekas no tā nebija un nav vēl joprojām. Un nezinu, vai kad būs.

Varbūt, kad būs, man ir jādod kaut kāds solījums, ka tad es aiziešu no politikas, no šitās tribīnes. Varbūt tas kaut kādā veidā kaut ko paātrinās. Nu nezinu, spriediet paši. Ja tas tā ir, varbūt, ka tā arī jādara.

Otra lieta. Nu nenoliegsiet... Nu, un te Kučinska kungs man neļaus samelot. Iepriekšējā sasaukumā bija vienas pusdienas, mēs ieturējām maltīti kopā, un bija trīs... ZZS jau vairs nebija valdībā, bet bija trīs jūs... valdības ministri – jūs, Dana Reiznieces -Ozolas kundze un bija Bergmaņa kungs. Un mēs sēdējām, es teicu: “Māri, bet pasaki, kas... kā ir? Nu kāpēc it kā forši ministri, it kā ir viedoklis, stāja, viss ir, bet nenotiek pārmaiņas? Kas par problēmu?”

Lūdzu, apvienojiet debašu laiku.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

L. Liepiņa. Viņi trīs saskatījās un nonāca pie viena kopīga secinājuma, ka faktiski ierēdņi vada šo valsti, un ir jābūt nenormāli harismātiskam un spēcīgam ministram, lai caursistu to ierēdņu bloku. Un jūs taču neapstrīdēsiet, ka ne vienreiz vien mēs esam komisijas sēdēs dzirdējuši ierēdņus, kas saka: “Nē, šitas tā būs, šitas tā nebūs, tikai pār manu līķi, kamēr es te sēžu, tikmēr nekas nenotiks!” Un tā ir, ierēdņi vada šo valsti, un mēs paši pie tā esam vainīgi.

Trešā lieta, ko es vēlos atzīmēt. Mēs vēl joprojām esam augošā progresijā uz to, ka mēs esam pārregulēta valsts – pārregulēta! Mums ir likums uz likuma, nodoklis uz nodokļa, kaut kāds tur... visādi, ar ko tik nav apkrāmēts uzņēmējs.

Un es vēlreiz atkārtošu to, ko es arī teicu pirms četriem gadiem, pirms pieciem gadiem. Es savulaik arī dzīvoju Igaunijā. Igaunijā ko darīja? Uzņēmēji sanāca kopā un kopā ar politiķiem vienkārši atbrīvojās no nodokļiem... nevis no nodokļiem, bet no likumiem, samazināja likumu skaitu, nodevu skaitu. Viņi domāja par valsti kopā. Un varbūt tā ir viena no atbildēm, kā pēc igauņi ir tur, kur viņi ir, un mēs esam, kaut kur nopakaļus velkamies nu jau arī Lietuvai, ne tikai Igaunijai.

Un pēdējais. Kamēr nebūs politiķiem un ierēdņiem uzlikta atbildība par to, ko viņi dara vai nedara, tikmēr tādiem kā Pabriks pastiepsies roka uz iepirkumiem 220 vai tur 330 miljonu apmērā un tādiem kā Kariņš nepaslīdēs kāja, pirms viņi iekāps privātajā lidmašīnā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Un tagad vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

 

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labdien, kolēģi! Ja finanšu ministrs runā, tad tā lieta iet uz beigām šodien. Vispirms gribu teikt Saeimas un valdības kolēģiem milzīgu paldies par vairāk nekā 500 priekšlikumiem, kuri tika iesniegti un kuri tika rūpīgi šajās trijās dienās izdiskutēti.

Manuprāt, bija ļoti konstruktīvas debates, un šīs debates viennozīmīgi palīdz veidot budžeta procesu. Un es gribu teikt, ka, noslēdzot 2024. gada budžeta procesu, tūlīt sāksies arī darbs pie 2025.  gada budžeta.

Īsumā par Latvijas attīstību un par budžetu šeit tika izrunāti ļoti daudzi viedokļi un pozīcijas, es gribu pateikt arī šeit savējo.

Vispirms. Manuprāt, šis budžets, ir ļoti adekvāta atbilde uz to ģeopolitisko situāciju, kurā mēs atrodamies. Mēs ļoti maz runājam par ārējo drošības jautājumu. Tas pārsteidz, ka situācijā, kad mēs atrodamies blakus agresorvalstij, tas nav dienaskārtībā. Man bija iespēja pavisam nesen šeit būt uz kuģa, varbūt... pie pils... atceraties – stāvēja admirālis “Hessen”... ne admirālis, bet kuģis “Hessen”, kas ir Vācijas flagmanis, un šeit bija iespēja runāt ar Baltijas grupas komandieri admirāli Marksu. Un tad viņš teica, ka Baltijas valstu piemērs gan atbalstam Ukrainai, gan arī finansējumam ir bijis milzīga izmaiņa tajā veidā, kā Vācija domā un attiecas pret šo drošības situāciju, pret to, kā Vācija ir iesaistījusies un arī visa Eiropas Savienība ir iesaistījusies.

Mēs esam bijuši milzīgs piemērs tam. Es varu pateikt, ka mēs esam ļoti, ļoti atbildīgs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieks, un es gribu teikt, ka mūsos ieklausās