Nr. 30 EK
Tad tu neredzi lietas, tu neredzi pasauli, tu neredzi cilvēkus. Citāta beigas.
Kolēģi, šī budžeta prioritātes ir veselība, izglītība, drošība. Un es centos uz to skatīties kā cilvēks, kurš tiešām dzīvo reģionos un kurš pārstāv cilvēkus reģionos. Un tāpēc arī mani priekšlikumi un lielā mērā APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumi sasaucās patiešām ar pierobežas drošību, ar policijas darba stiprināšanu, ar iekšlietu sfēras darbinieku atbalstu, ar mediju stiprināšanu reģionos, ar mājokļu atbalsta programmu Latgalē, par kuru es vakar nerunāju, jo mēs vakar tā steidzāmies.
Bet, manuprāt, tieši mājokļu atbalsta programma, tieši Latgales reģionā, salīdzinoši neliela, varētu dot ļoti labu atbalstu jaunajiem cilvēkiem patiešām izšķirties par domu atgriezties dzimtajā reģionā, jo daudzi par to tiešām domā, bet viņi nevar uz turieni atgriezties, jo šobrīd viņiem vienkārši nav tur mājokļa. Un zinu, ka Zemkopības ministrija un VARAM pie tā jau uzsācis darbu vismaz iepriekšējās valdības laikā, nezinu, kā šobrīd pagājis uz priekšu. Bet vēlreiz īsi aicinu par to piedomāt par mājokļu politiku. Pavisam vienkāršs piemērs. Kaut vai sagatavot vienu vai dažus gatavus pilotprojektus un lai iedzīvotājiem nav jālien cauri visai šai birokrātijai, kamēr viņš tiek līdz reālai būvniecībai, lai viņam ir gatavs piedāvājums, kā celt savu ģimenes māju. Kāpēc lai to nedarītu pierobežā, jo tieši tur ir visvairāk svarīgs mūsu iedzīvotāju daudzums.
Bija arī reģiona investīciju programma, par ko mēs vakar nepaguvām parunāt. Bet tā arī būtu liela atbilde uz Pleškānes kundzes šodien tik daudz paustajiem priekšlikumiem. Kā arī, jā, arī atbalsts bērnudārzos latgaliešu valodai. Manuprāt, tas ir svētīgi, tā ir svētīga doma, un, ja ne savādāk, tad droši vien ar sabiedriskajām organizācijām mēs mēģināsim šo finansējumu dabūt, atrast.
Es ticu, ka jūs neesat tikai balsošanas mašīnas, un es pieņemu, ka visā šajā budžeta stāstā jums, arī koalīcijas deputātiem, katram bija vismaz viens priekšlikums, kurš likās nu, atbalstāms, un ja tāds nebija, tad jums noteikti katram ir kāda sava prioritāte, ko jūs gribētu šajā budžetā iesniegt. Jo arī Arta Dekšņa vārdā droši vien būtu jāpiemin, ka mēs nekad nezinām, kad ir mūsu pēdējais budžets. Vai ne, PROGRESĪVIE? Jūs nevarat būt droši, ka pēc gada jūs arī... veidosiet nākamo budžetu. Līdz ar to mēs nedrīkstam atlikt lietas, kas ir jādara jau tagad.
Un, lūdzu, kolēģi koalīcijā, lai kāda būtu nākamā koalīcija... kāda... vai šī pati koalīcija pēc gada (Starpsauciens.), es gribu uzrunāt jebkuru no deputātiem un atgādināt, ka mēs tiešām neesam balsošanas mašīnas, un šī tradīcija un uzspiestais koalīcijas, lai kāda tā būtu, mērķis, lai šeit, Saeimā, nebūtu diskusijas par konkrētiem priekšlikumiem, ir aplamas. Ja priekšlikums ir ar skaidru finansējuma avotu, kāpēc to neatbalstīt? Es saprotu, ka valdībai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam tā ir vieglāk, tā vienkārši ir vieglāk. Vienojāmies, ka neatbalstām neko, un tik dragājam, bet, manuprāt, tas nav pareizi un tas nav godīgi. (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Diemžēl man jāsāk ar savu pieredzi, ka pirmo reizi Latvijai ir katastrofiska valdība un katastrofisks budžets. Skolas tiks slēgtas, ja kāds lolo ilūziju, kultūra un izglītība saņems vissmagāko triecienu pēdējo 20 gadu laikā. Mēs visi mīlam grozīties Dziesmu svētkos, cik mēs esam lieli patrioti... bet atalgojums pašdarbības kolektīvu vadītājiem, koru diriģentiem tika noraidīts kā tāds. Kultūra ir katastrofālā stāvoklī.