Nr. 29 EZ
jo jūs pirms brīža arī minējāt deputāti no koalīcijas, sakot, ka šī budžeta centrā ir cilvēks.
Varbūt tā ir, bet es nevaru atrast atbildes, vai mūsu cilvēks, kas dzīvo šeit, Latvijā, pēc šī budžeta pieņemšanas dzīvos labāk. Tajā brīdī, kad jūs pēc šī budžeta pieņemšanas to atzīmēsiet ar šampanieša glāzes saskandināšanu, vai tajā brīdī mūsu policisti, dodoties uz savu darbavietu, kura, iespējams, nav remontēta gadu desmitiem, vai viņiem būs tā sajūta, ka, jā, situācija uzlabosies, man nebūs jāstrādā vienam vairāku cilvēku darbu, jo vienkārši kolēģi, kuri vēl iepriekš bija, šobrīd vairs blakus nav, tie ir pametuši dienestu policijā.
Tas pats arī par mūsu ugunsdzēsējiem. Vai viņi varēs dzīvot ar skaidrību un vai viņiem nebūs jāstrādā papildus citos darbos, lai varētu pildīt to darbu, kas viņiem ir tuvs? Vai centrā jutīsies mūsu cilvēki, kuri pēc 1. janvāra par pārtiku maksās vairāk, jo PVN likme tā bija skarba debate tiks paaugstināta. Vai uzlabosies izglītības kvalitāte, slēdzot lauku skolas? Jo jāteic, ka šobrīd šī informācija ir noslepenota un vecāki mūsu reģionos nezina, vai nākamā gada 1. septembrī skola turpinās darbu, kurā iet viņu bērni, vai ne? Vai mūsu reģiona iedzīvotājiem laikā, kad tiek samazināts budžets infrastruktūrai, būs iespēja aizbraukt uz novada centru, lai saņemtu vienotu pakalpojumu, vai tā būtu medicīna, vai aizvest bērnus uz bērnudārzu, skolu šīs atbildes šeit neatrod.
Mans ieteikums jums, strādājot, ja būs lemts arī pie nākamajiem budžetiem, neatkārtot tās kļūdas, kādas bija šeit, neuzklausot nozares, tās informējot tikai pēc budžeta pieņemšanas, nevis iesaistot budžeta izstrādes laikā. Ir kolēģi, kuri kāpa budžeta laikā no ministriem, aktīvi diskutēja, atbildēja opozīcijas priekšlikumiem, argumentēja, kādēļ noraida vai ne. Taču ir virkne kolēģu no ministriem, kuri arī tā nosēdēja šīs divas dienas, ne reizi neuzkāpa tribīnē. Man arī viņiem iedrošinājums, īpaši tām ministrijām, kuras rūpējās par mūsu tautsaimniecību Zemkopības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai. Jā, tas bija viegli teikt, ka šoreiz tās prioritātes ir bijušas citas, bet kurā brīdī parādīsies jūsu prioritātes? Jo šīs nozares ir atstātas novārtā gadu. Iespējams, būs varianti pārziemot, bet kas notiks pēc tam?
Apvienojam, lūdzu, laikus!
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Vitenbergs. Tādēļ arī nu es uzskatu, ka ir Ministru kabinets, kurā strādā ministri, viņi nes atbildību par savām nozarēm, un arī nozares prasīs no jums atbildību. Šogad varbūt attaisnojumi ir, bet nākamajos gados tādu nebūs.
Un noslēgumā mēs šeit debatējām vairāk nekā divas dienas, bet es tā arī neatradu, ne arī... nedzirdēju no valdības pārstāvju puses, cik nākamajā gadā valdība plāno tērēt līdzekļus lidojumiem ar privātām lidmašīnām.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums. (Dep. J. Viļums: Lūdzu uzreiz apvienot.) Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.
J. Viļums (AS).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Es gribu iesākt ar vienu citātu no Jura Rubeņa. Šodien gan vēl nav svētdiena, paldies Dievam, tikai sestdiena, tomēr es domāju, ka tas varētu būtu labs nobeiguma citāts.
Cilvēka dzīvei ir robežas. Neviens te nav aizkavējies pārāk ilgi. Visu dzīvē nevar paveikt neviens. Tev ir jāizvēlas dažas lietas, kuras noteikti jāizdara tev. Tavējās. Ja gribēsi izdarīt visu, neizdarīsi neko. Stāsts ir par mācīšanos noteikt prioritātes, kas ir jāizdara t ieši tev. Mācies redzēt. Jēzus saka: Esi nomodā! Ja tava acs ir gaiša visa tava dzīve, visa tava miesa ir gaiša. Ja tava acs ir tumša tumsa ir liela. Respektīvi, jautājums ir, kā tu redzi un uztver. Ja tava redze ir deformēta, ja tava acs ir pilna svešķermeņiem, ir traki.