Teksts pirms korektūras

Nr.28 SZ

Tam, ko mēs pieņēmām vēl pat šogad attiecībā uz šo gadu, un tieši šajā otrajā šīs Saeimas budžetā bija jābūt tādām lietām, kas tika solītas vēlēšanās un arī pēc ekonomikas transformācijas, atbildēm attiecībā uz drošību, uz ilgtspēju, un galvenais, kas jau jaunajā valdībā, – šai te jaunajai dinamikai. Bet galvenajam – bija jābūt arī izpildītam solījumam par salauztu trajektoriju valsts atpalicībā no pārējām Baltijas valstīm, kas ir radusies, – un tas ir fakts – , pēdējos piecos gados. Tātad tas, kā šajā budžetā nav, tās ir atbildes attiecībā uz ekonomiku.

Otrs lielais grēks, protams, ir iekšējā drošība. Un, paldies, pati JAUNĀ VIENOTĪBA to arī atzinusi. Un es tiešām novērtēju, ka gan Ašeradena kungs, gan Kozlovska kungs nāca tribīnē un mēģināja vismaz argumentēt un skaidrot. Tas tiešām ir apsveicami!

Ilgtspēja. Bija daudzi priekšlikumi, kas nenesa lielu finansiālu nastu attiecībā, piemēram, uz Dziesmu svētku tradīcijām, uz tiem cilvēkiem, kas nes šo tradīciju, kas ikdienā strādā ar šiem kolektīviem. Šis jautājums runā par ilgtspēju, par mūsu vērtībām un tradīcijām valstī. Šādas lietas bija pelnījušas atbalstu. Tāpat arī kā atbalsts tādām mazām lietām kā, simboliskām lietām, kā Ukrainas māja, kas simbolizētu to, ja mēs nojaucam Maskavas namu, tad vietā mēs būvējam Ukrainas namu – simboliski, bet tam vieta budžetā neatradās.

Es lūgšu apvienot laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

E. Smiltēns. Tāpat arī, varētu jau arī par šo visu teikt, ka attaisnojums ir smagais mantojums, bet es domāju, ka tā lielākā problēma, kāpēc pati koalīcija ar sajūsmu nerunā par šo budžetu, un arī pati Jaunā VIENOTĪBA, problēma ir Jaunās VIENOTĪBAS līderu gājputnu sindromā. Proti, ambīcijās, plānos un sapņos par lieliem amatiem un augstiem lidojumiem, jo šim budžetam bija jābūt tām atbildēm uz lielajiem jautājumiem. Bet ir jauna valdība, un premjere šobrīd izmanto argumentu, publiski gan runājot par “Rail Baltica” un citu: “Ir saņemts smags mantojums.” It kā viss sāktos no sākta gala, bet šis ir 15. VIENOTĪBAS budžets, un pēdējos piecos gados tā valsts trajektorija, kas ir veidota, ir tieša Jaunās VIENOTĪBAS atbildība.

Un visbeidzot šajā budžetā bija priekšlikums, kas bija ļoti laba un svētīga pārbaude par vērtībām. Proti, mēs Latviju esam dabūjuši ārā no PSRS jau sen. Bet no Latvijas PSRS bija jādabū vēl ārā. Padomju Savienība... un tas ir noticis izteikti pēdējos divos gados. Esam gāzuši Okupācijas pieminekli, panāktas ir arī Nacionālās apvienības prioritātes, kas gadiem turētas – par vienīgo valsts valodu, tātad skolās latviešu valodā mācības un citi jautājumi.

Bet simbolismā arī ir nozīme, ja mēs gāžam Okupācijas pieminekli, kas ir tie pieminekļi, ko mēs liekam vietā? Un te Saeimai ļoti svarīgs un simbolisks stāsts – sadarbība ar Jāņa Čakstes ģimeni un Kristīni Čaksti. Un Saeimai neatradās 100 tūkstoši eiro, lai liktu Jāņa Čakstes brīvības, neatkarības un demokrātijas vērtības to vērtību vietā, kuras mēs beidzot esam dabūjuši ārā. Un tas, manuprāt, nav pareizi. Un redzams ir, ka Čakstes citātus aizstāj Ulmaņa citāti jaunajā valdībā. Bet, ziniet, Čakstes idejas dzīvo vienmēr un dzīvojušas ir pat okupācijas laikā.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

 

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Es domāju, katram no mums šodien šeit būs savi iemesli, savi argumenti, kādēļ viņš atbalstīs šo budžetu vai neatbalstīs. Jāsaka, ka no savas puses es nevaru atbalstīt šo budžetu,