Teksts pirms korektūras

Nr. 11 SZ

nākamos trīs gadus strādāsim regulāri, lai būtu e-veselība, ar ko mēs varam lepoties  – gan ārsti, gan arī, protams, pacienti.

Par slimnīcām. Es gribu turpināt par to, ka arī slimnīcām nenozīmē tā attīstība, ka mēs gribam kaut kādā veidā, lai nebūtu daži pakalpojumi, pakalpojumi, piemēram, laukos, nē – otrādi. Mēs gribam, lai tas sadarbības tīkls starp universitātes klīniku un arī reģionālām slimnīcām, un arī otrā, trešā līmeņa slimnīcām būtu ļoti ciešs. Tāpēc šī Daugavpils pārņemšana valstī ir tas piemērs, kā mēs ejam tālāk.

Mēs uzskatām tomēr, ka pašvaldībām ir vairāk jāstrādā ar primāro aprūpi un sekundāro aprūpi, un valstij jāpārņem tie smagi gadījumi, jo valsts var tomēr vairāk par to pārvaldību domāt. Īpaši, ja mēs veidosim metodiskos centrus, kas būs kā algoritmi un kā rāmju indikācija, kā mēs ārstēsim pacientus – vai Rīgā, vai Daugavpilī, vai Alūksnē, vai Balvos, vai Jēkabpilī – vienalga būs vienāda kvalitāte. Uz to mēs ejam.

Es to nevaru apsolīt nākamā gadā, bet to mēs sāksim nākamā gadā, un es ceru, ka divu trīs gadu laikā Latvijas pacientiem būs tāda karte (?), kuri speciālisti un kura vietā…

Mēs varam… mēs varam…?

 

Sēdes vadītāja. Jā, apvienot debašu laikus.

Lūdzu!

 

H. Abu Meri. Jā, ļoti arī jautājumi bija vēl par laboratoriju pakalpojumiem. Mums arī ir rezervēta nākamā gadā arī nauda, un tā varētu būt gada otrā pusē. Un es varu arī informēt, ka mēs esam paplašinājuši daudz jaunas analīzes onkoloģijas pacientiem, reto slimību pacientiem un arī citiem pacientiem, kurus agrāk mēs sūtījām uz ārzemēm.

Šobrīd mēs domājam par visu, bet noteikti, tas 275 – tas nav tas pēdējais, kas mums ir jāsaņem. Noteikti es gaidu atbalstu gan no pozīcijas, gan opozīcijas, ka veselības aprūpi Latvijā, nu, ņem no politikas nost, tā kā mēs noņēmām no politikas jautājumus par aizsardzību, veselības aizsardzība arī ir ļoti svarīga, un tai jābūt ārpus politiskās spēles – pozīcija –opozīcija.

Līdz ar to mēs ceram, ka nākamajā periodā mums būs vairāk finansējuma, ko mēs ceram, un strādāsim uz to, lai mēs varam realizēt visus plānus un visas pārmaiņas, pozitīvas pārmaiņas Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies un uz tikšanos! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs... Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

 

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Godātais veselības ministra kungs! Milzīgs paldies par jūsu attieksmi pret Latgali, pret Daugavpils slimnīcu! Paskaidrošu, kāpēc. Latgales slimnīca vai Daugavpils slimnīca ir vienīgā no lielākajām slimnīcām reģionā, kur uzturas un ir speciālisti. Un mums viņa ir nozīmīga ar to, ka tur ir onkoloģijas nodaļa, uz kurieni cilvēki, vairāki cilvēki brauc. Rēzeknes slimnīca nevar nodrošināt vairākus medicīniskos pakalpojumus, un cilvēki izmanto arī Daugavpils slimnīcas pakalpojumus. Kad Rēzeknē vai arī Rēzeknes novadā – Zilupē, Ludzā – notiek darba traumas, mums Rēzeknē nav acu ārsta, un visi, protams, brauc uz Daugavpils slimnīcu, izmanto Daugavpils slimnīcas pakalpojumus.

Otrais svarīgs moments – tas ir tas, ka Daugavpils slimnīca nodrošina vairākas vai lielāko daļu darba vietu. Pateicoties Daugavpils slimnīcai, cilvēki var uzturēt savas ģimenes un dabūt darbavietas. Nav noslēpums, ka vairāki ārsti brauc apkārt Latgales reģionam, strādā gan Rēzeknes slimnīcā, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, bet tā ir tā darbavieta, kura uztur vai var paturēt cilvēkus Latgales reģionā.

Tāpēc vēlreiz pateicoties ministram un paldies jums par to, ka jūs domājat par to, kā saglabāt Daugavpils slimnīcu.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 331. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 331. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.