Nr. 5 IK
šaubīšanos... nevis šaubīšanos, bet maldīšanos. Nu, lūk, un tieši tāpēc šis priekšlikums ir par 250 tūkstošiem, kurus vajadzētu, manuprāt, iezīmēt tieši Latgales mediju stiprināšanai, lai Latgalē dzīvojošie vairāk varētu iegūt informāciju par to, kas notiek tieši Latgalē, jo bieži vien ziņas par Rīgas notikumiem, ticiet man, iedzīvotājus Ludzā vai Krāslavā vienkārši neinteresē.
Es lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Viļums. Līdz ar to ļoti svarīgi, ka tas saturs, kas ir plašsaziņas līdzekļos, ir maksimāli par tām lietām, kas notiek tepat blakus. Un iedomājieties, kolēģi, ja Rīgā nebūtu jums Latvijas Radio un nebūtu Latvijas Televīzijas, ja būtu jāpaļaujas tikai uz privātajiem medijiem vai uz tā saukto oficiālo Latvijas Vēstnesi, kas šobrīd arī tiek izdots tikai internetā. Vai ar to būtu pietiekami?
Bieži vien Latgalē... ne tikai Latgalē, arī citos reģionos droši vien... ir problēmas ar kvalitatīvu žurnālistu darbību, bet pamatā informācija tad nāk tikai no pašvaldības sponsorētās avīzes. Mēs redzam, līdz kam tas ir novedis tajā pašā daudz pieminētajā Rēzeknē, kad ir vienas pašvaldības finansēta avīze un radio, pašvaldības finansēts, bet trūkst neatkarīgu mediju. Un tāpat privātie mediji reģionos bieži vien tomēr atkarīgi no viena, varbūt dažiem sponsoriem. Un diemžēl ne vienmēr viņi nodrošina šo ceturtās varas funkciju.
Manuprāt, tieši stiprinot Latvijas sabiedrisko mediju, stiprinot jau pašreiz Rēzeknē darbojošos Latvijas Radio Latgales studiju, bet paplašinot šo Latvijas sabiedrisko mediju darbību reģionā, mēs visi iegūtu, būtu patiešām panākta sabiedrības noturība pret dažādiem izaicinājumiem, kas mums ir gan šobrīd, gan, nedod dievs, tie vēl paplašinātos un saasinātos.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā!
J. Reirs. Tātad, kolēģi, sabiedriskajiem medijiem, papildu piešķīrums nākamajam gadam būs pieci miljoni, aiznākamajam 10 un tad vēl laikam 15. Tā ir milzīga summa, un šeit jautājums ir jārisina organizatoriski. Vienkārši uzraugiem ir jādod iespēja sabiedriskajiem medijiem konkrētu procentu no raidījumiem atspoguļot notiekošo (Dep. J. Viļums: Tas ir komisijas viedoklis?)... T ā bija diskusija par šīm lietām komisijā. Kolēģi, es esmu pietiekami pieredzējis, lai saprastu, kur ir komisijas viedoklis, kur nav komisijas viedoklis.
Līdz ar to es aicinātu neatbalstīt, un arī komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 286. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par 32, pret 29, atturas 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Reirs. 287. deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.
N. Puntulis (NA).
Kolēģi, šinī priekšlikumā ietvertā summa panākt to, ka diasporas mediji tiktu atbalstīti tādā pašā apmērā kā šobrīd reģionālie mediji. Kas tad ir diasporas mediji? Pirmām kārtām kvalitatīvs diasporas medijs veicina saikni ar valsti, valsts piederību, kvalitatīvs diasporas medijs samazina asimilācijas draudus, un kvalitatīvs diasporas medijs, iespējams, ir ļoti labs instruments reemigrācijai, ja mēs šobrīd runājam par mūsu valsts ilgtspēju.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
J. Reirs. Kolēģi! Tātad šajā budžetā diasporas pasākumiem ir piešķirti vairāk nekā 2,9 miljoni dažādās ministrijās, dažādās programmās, un jautājumā par šo 150... piešķīrumu diasporas medijiem