Latvijas Republikas 8.Saeimas

ārkārtas sesijas trešā sēde

2004.gada 12.augustā plkst.12.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kartība
Satura radītajs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas ārkārtas sesijas sēdi šā gada 12.augustā pulksten 12.00!

Izskatīsim Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Daiņa Turlā ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 12.augustā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anda Kāposta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 12.augustā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andim Kāpostam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1 deputāts. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” (dokumenti NR.2888, NR.2888-b, NR.288-c, NR.288-d).

Komisija aicina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā - finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien ir noslēdzies nopietna un atbildīga darba posms, un valdības vārdā man ir tas gods piedāvāt Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. 55 miljoni latu - tā ir summa, ko valsts šobrīd var atļauties papildus novirzīt savām prioritātēm.

Valdības darbs pie šāgada budžeta grozījumiem ir bijis vērsts uz stabilu Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā, valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu un tādu fiskālo politiku, kas atbilst mūsu starptautiskajām saistībām.

Pats galvenais ir tas, ka valdības piedāvātās prioritātes šāgada valsts budžeta grozījumiem vislielākos līdzekļus paredz tieši Latvijas sociālās situācijas uzlabošanai.

Kas ļāva valdībai tik īsā laikā panākt šādu rezultātu?

Vispirms īsi raksturošu situāciju, kādā šī valdība pārņēma nodokļu iekasēšanu no iepriekšējās. Kad mēs marta vidū uzsākām darbu, daudzi likumdošanas akti saistībā ar nodokļu iekasēšanu nebija ne sagatavoti, ne apstiprināti. Muitā vien tika konstatētas vairāk nekā 60 akūtas problēmas, kas draudēja paralizēt preču kustību pāri Latvijas robežai.

Šo uzskaitījumu es varētu arī turpināt. Tikai ļoti intensīvs šīs valdības darbs neļāva sabojāt nodokļu maksātājiem svētku sajūtu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

Intensificējot Valsts ieņēmumu dienesta darbu, ir izdevies panākt labu rezultātu. Iepriekšējā finanšu ministra noteiktais ieņēmumu plāns jau pirmajā pusgadā ir pārsniegts par 10,3 procentiem, kaut arī pēc 1.maija būtiski mainījās nodokļu iekasēšanas kārtība, tāpēc valdībai ir bijusi iespēja lemt par papildu 54,4 miljonu latu sadali šāgada budžetā. Galīgais lēmums, protams, būs jāpieņem jums, godātie Saeimas deputāti.

Un tagad sīkāk par prioritātēm 2004.gada valsts budžeta grozījumos.

Izglītība. Šai prioritātei valdība piedāvā papildus novirzīt gandrīz 11 miljonus latu. Tieši pedagogu darba samaksas paaugstināšanai valdība piedāvā papildus novirzīt gandrīz 10 miljonus latu. Tas ļaus jau no šā gada 1.septembra palielināt pedagogu algas vidēji par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas. Pieauguma tādā apmērā pedagogu algām nav bijis jau ilgus gadus, taču šī valdība ļoti labi saprot, ka bez patiesi kvalitatīviem pedagogiem mūsu jauniešiem būs ļoti grūti konkurēt lielajā Eiropas tirgū, it īpaši eksaktajās zinātnēs, par kurām jau šobrīd mūsu jauniešiem ir pārāk vāja interese.

Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai atvēlētā papildu budžeta ietvaros mēs esam raduši iespēju beidzot pateikties sportistiem par viņu izcilajiem sasniegumiem sportā, nesot Latvijas vārdu tālu aiz mūsu valsts robežām.

Prioritāte valdības piedāvājumā ir lauksaimniecība, kam šajā likumprojektā paredzēts papildus atvēlēt vairāk nekā 17,5 miljonus latu. Es to gribētu saukt vairāk par iepriekšējās valdības nolaidību, jo lauksaimniekiem tik daudz tika sasolīts, bet 2004.gada budžetā tiešajiem maksājumiem netika ieplānots ne santīms. Lauvas tiesu no papildus paredzētā finansējuma veido subsīdijas Eiropas Savienības pievienošanās līgumā paredzētā vienotā platību maksājuma un valsts tiešo maksājumu papildu finansēšanai, kā arī subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Es, būdams finanšu ministrs, būtu ļoti iepriecināts, ja šie milzīgie līdzekļi ilgtermiņā palīdzētu celt mūsu lauksaimnieku konkurētspēju, radītu jaunas darba vietas laukos un ļautu mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem izmantot modernās tehnoloģijas, nevis tiktu izlietoti kādiem īstermiņa mērķiem vai vienkārši patēriņam.

Būtiska valdības prioritāte ir veselības aizsardzība, kam valdība šāgada budžetā piedāvā papildus novirzīt vairāk nekā 4,3 miljonus latu. 2 miljonus latu paredzēts tērēt, lai novērstu līdzekļu deficītu kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautajām diagnozēm. Atlikušie līdzekļi ir paredzēti ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbības nodrošināšanai, Valsts asinsdonoru centra un Katastrofu medicīnas centra darbības nodrošināšanai, kā arī citiem mērķiem.

Tāpat neapšaubāma prioritāte šai valdībai ir valsts aizsardzība un drošība, kam papildus tiek novirzīti gandrīz 2 miljoni latu, kas nepieciešami mūsu bruņoto spēku dalībai starptautiskajās operācijās. Latvijas karavīru ikdiena Irākā un Afganistānā nav viegla, un valsts pienākums ir rūpēties par kvalitatīviem sadzīves apstākļiem saviem karavīriem neatkarīgi no tā, lai arī kurā pasaules malā tie atrastos.

Ar šo prioritāšu pārskaitījumu nebūt nebeidzas apjomīgais dokuments - grozījumi šā gada valsts budžetā.

Uzdrošinos apgalvot, ka šajos grozījumos neviena no valdības piedāvātajām pozīcijām nav sīkums, pat ja tā sastāv tikai no pāris tūkstošiem latu, jo katra šo budžeta grozījumu sastāvdaļa ir izvētīta ļoti rūpīgi.

Tāpēc mums nešķiet sīkums, piemēram, līdzekļi Latvijas Republikas vēstniecības Kazahstānā atvēršanai, kam ir paredzēti 98,3 tūkstoši latu. Valdība par būtisku uzskata arī piešķīrumu - gandrīz pusmiljonu latu - kārtējiem un kapitālajiem remontiem Valsts policijas objektos, kur darbinieki ir spiesti strādāt pat dzīvībai bīstamos apstākļos. Tā nav pieņemama situācija, un šī valdība ir uzsākusi to pamazām novērst.

Nepieļaujamas bezatbildības rezultāts ir arī tas, ka bez nepieciešamās restaurācijas ir palicis Rīgas Doms, šis Rīgas simbols, kurā nu ir kļuvis bīstami pat uzturēties. Valdība piedāvā risināt šo samilzušo problēmu un Doma restaurācijas uzsākšanai piedāvā budžeta grozījumos atvēlēt gandrīz 111 000 latu.

Valdība budžeta grozījumos piedāvā papildus pārdalīt vairāk nekā 490 000 latu tādiem likteņa pabērniem kā Valsts Radio un Televīzija. Jūs taču neesat aizmirsuši Eiropas futbola čempionāta translāciju radio un televīzijā. Lūk, budžeta grozījumu pieņemšana ir tā reize, kad šie sporta draugiem tik patīkamie mirkļi ir jāsedz no valsts līdzekļiem, jo abu raidorganizāciju budžetos nauda tam nebija piešķirta. Lieki piebilst, ka gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai ir arī daudzas citas akūtas lietas, kurām nepieciešami papildu līdzekļi.

Šāgada valsts budžeta grozījumi noteikti iepriecinās arī pašvaldības, jo valdība ir paredzējusi finansiāli stabilām pašvaldībām aizņēmuma limitu papildus palielināt par 3 miljoniem latu, lai tās varētu veikt savu pilsētu un pagastu infrastruktūras uzlabošanu.

Ārlietu jomā būtiski ir tas, ka, piemēram, no ieņēmumiem, kas gūti no vēstniecības ēkas Parīzē pārdošanas, tiks rekonstruēta Ārlietu ministrijas vēsturiskā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 3, tiks iegādāta vēstniecības ēka Austrijā un veikta virkne citu pasākumu.

Valdība šajos grozījumos ir paredzējusi palielināt izdevumus arī valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā, kas salīdzinājumā ar apstiprināto 2004.gada budžetu ir paredzēti par 17,5 miljoniem latu lielāki. Palielinājums ir, lai nodrošinātu pensiju būtisku indeksāciju un pabalstu izmaksas. Ceru, ka tādējādi valdība spēs mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem vismaz daļēji segt jūtamo patēriņa cenu pieaugumu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Vēlos īpaši uzsvērt to, ka budžeta izdevumu palielinājums ir reāli pamatots un organiski iekļaujas valdības vīzijā par Latvijas fiskālo politiku tuvākajos gados. Šis nav populistu un tukšu solījumu bārstītāju likumprojekts! Gluži otrādi - valdības plāni attiecībā uz maksimāli pieļaujamo budžeta deficīta robežu nav mainījušies: tas nepārsniegs 2 procentus. Protams, daudzām Eiropas Savienības valstīm tas ir krietni lielāks, un arī Māstrihtas kritēriji, kā zināms, atļauj 3% robežu, taču Latvija šobrīd nevar atļauties iet šādu ceļu, jo mums ir jāsaglabā kāda neliela rezerve brīdim, kad mūsu tautsaimniecības attīstības temps, kas šobrīd ir visstraujākais starp Eiropas Savienības valstīm, var sākt samazināties.

Lai arī es esmu optimists attiecībā uz Latvijas ekonomikas attīstību nākotnē, attiecībā uz budžeta deficīta palielināšanu esmu ļoti piesardzīgs optimists. Palielinot budžeta deficītu pašlaik, mūsu valstij var nākties ļoti dārgi samaksāt ar savas ekonomikas attīstību ilgtermiņā, tāpēc es, finanšu ministrs, ar pilnu atbildību aicinu jūs atteikties no šā ceļa.

Nobeigumā vēlos sirsnīgi pateikties par teicamu darbu visiem saviem kolēģiem ministriem, Ministru prezidentam un Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuri bija iesaistīti budžeta grozījumu sagatavošanā. Savukārt godājamiem Saeimas deputātiem es novēlu vēsu prātu un Temīdas cienīgu lēmumu, izvērtējot budžeta grozījumu likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav?

Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Bija debates! Debates jau slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 19, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.augusts. Likumprojekta izskatīšanas datums Saeimā otrajā lasījumā - 26.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.augusts. Likumprojekta izskatīšanas laiks - 26.augustā ārkārtas sesijā.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Paziņojumam vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisiju lūdzu uz sēdi tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām! Pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas deputāti! Lūdzu visus Ārlietu komisijas deputātus pēc piecām minūtēm pulcēties Ārlietu komisijas telpās 3.stāvā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas vārdā es vēlētos apsveikt pusapaļajā jubilejā deputātu Aigaru Pētersonu. (Aplausi.)

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Guntis Bērziņš, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Andis Kāposts, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Mihails Pietkevičs, Anta Rugāte, Jānis Straume un Dainis Turlais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas sēde, kas notika 12.augustā un sākās pulksten 12.00, ir slēgta.

Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ārkārtas sesijas 3.sēde

2004.gada 12.augustā

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dainim Turlajam”

(2903. dok.)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andim Kāpostam”

(2904. dok.)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” (1.lasījums) (Steidzams)

(2888., 2888.b, 2888.c un 2888.d dok., reģ. nr.886)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš

Debates

- Ministru kabineta pārstāvis, finanšu ministrs O.Spurdziņš
Paziņojumi
- dep. A.Rugāte
- dep. A.Kiršteins
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam D.Turlajam"
Datums: 12.08.2004. 12:01:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2903

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Kāpostam"
Datums: 12.08.2004. 12:02:06 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2904

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2004.gadam" (1.lasījums)
Datums: 12.08.2004. 12:03:04 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2888 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2004.gadam" (1.lasījums)
Datums: 12.08.2004. 12:13:20 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2888 pieņemšanu 1.lasījumā