Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas piecpadsmitā sēde

2000.gada 6.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sākam 6.aprīļa Saeimas sēdi. Pirms izskatām apstiprināto darba kārtību, apspriedīsim izmaiņas darba kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nosūtīšanai komisijām. Iebildumu nav? Iekļaujam pirmās sadaļas beigās.

Bez tam Prezidijs ir saņēmis šādu priekšlikumu par izmaiņām: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 11.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus aizsardzību”” Ja iebildumu nav, tad izslēdzam šo likumprojektu no darba kārtības. Nav iebildumu. Paldies.

“Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu, ierosinām izdarīt grozījumus šā gada 6.aprīļa izsludinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” izskatīšanai pirmajā lasījumā.” To ierosinājusi Juridiskā komisija. Vai nav iebildumi? Nav. Iekļaujam darba kārtībā šā likumprojekta izskatīšanu. Tātad komisija prasa norādīt konkrētu vietu, kur iekļaut, un tas būs pēc sēdes darba kārtības 24.jautājuma. Vai nav iebildumu deputātiem? Iekļaujam darba kārtībā pēc darba kārtības 24.punkta.

Līdz ar to priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā ir izskatīti. Sākam izskatīt iepriekš apstiprināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas Seiksta kungs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu ieslēgt Seiksta kunga mikrofonu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo projekts būtiski skar cilvēku intereses, varētu teikt, arī cilvēktiesības. Mums nav priekšlikumu vai iebildumu pret atbildīgās komisijas noteikšanu, bet mēs lūdzam to nodot arī mūsu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izteikties vēlas Aija Poča - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un nosakot arī šā likumprojekta galveno mērķi, kas ir darbinieka prasījuma apmierināšanas vispārīgie noteikumi darba devēja maksātnespējas gadījumā un darbinieka prasījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība, es uzskatu, ka šeit pamatā tomēr ir budžeta vadības jautājumi, finansu vadības jautājumi, tāpēc lūdzu par atbildīgo noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vai pret Seiksta kunga priekšlikumu nodot to arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - ir iebildumi deputātiem? Nav iebildumu. Tātad nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Vai pret Počas kundzes priekšlikumu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju vajag noteikt par atbildīgo komisiju, deputātiem ir iebildumi? Es atvainojos, Požarnova kungam ir iebildumi. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Mēs, protams, nevaram izskatīt likumprojektu, kas prasa papildu finanses, bez Finansu ministrijas vai valdības atzinuma. Šis konkrētais dokuments ir ienācis no valdības un ar valdības lēmumu, tāpēc visi finansiālie jautājumi tiks ņemti vērā, un pamatā šeit ir sociālie jautājumi, tāpēc es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsosim priekšlikumu iesniegšanas secībā. Vispirms par deputātes Aijas Počas priekšlikumu - par atbildīgo noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Kas ir par šo... Jā, lūdzu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.

Līdz ar to likumprojekts “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir nozīmēta par atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Preču un pakalpojumu drošuma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Nododam komisijai. Es atvainojos... Tātad ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Ir nodots komisijai.

Līdz ar to mums pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi” ir izskatīta.

Nākamā sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Juridiskās komisijas vārdā - Rasnača kungs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi ieteikumu, ko ir parakstījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Juridiskā komisija šo ieteikumu izskatīja. Ieteikumā minēts, ka tiek ieteikts par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju atkārtoti iecelt Astrīdu Bērziņu. Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, vienprātīgi atbalstīja šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir apstiprināts.

Lūdzu, par nākamo!

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija saņēma arī otru ieteikumu, ko ir parakstījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Ieteikums ir iecelt Kārli Valdemieru par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstīja minēto kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Sākam likumprojektu izskatīšanu! Likumprojekts “Lauku atbalsta dienesta likums”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Slaktera kungs.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.1725 un nr.1770-a. Tātad sākam ar 1.priekšlikumu. Pirms atbalstām 1.priekšlikumu, gribu teikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ņemot vērā deputātu ierosinājumus, izteica vairākus priekšlikumus, kā vajadzētu mazliet citādāk strukturēt likumu, un Zemkopības ministrija kopā ar Juridisko biroju to ir veikusi, un tāpēc 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. Šajā 1.pantā vairākās vietās ir redakcionāli precizēti termini. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - atbalstīts daļēji un ietverts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 6.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš komisijā, protams, ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 7.priekšlikumu - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 46, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Slakteris. 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts, ietverot Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā, kas ir 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 8.priekšlikumu.

A.Slakteris. Līdz ar to deputāti ir atbalstījuši arī 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 9.priekšlikumu.

A.Slakteris. 10.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. Deputāta Burvja priekšlikums ir nr.11., kas arī ir daļēji atbalstīts un ietverts atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 13.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais priekšlikums, ko, protams, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 14.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja ar Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, kas ir 15.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 14. un 15.priekšlikumu.

A.Slakteris. 16.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Slaktera priekšlikums, kas atbalstīts daļēji un ietverts Juridiskā biroja priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Vai Juridiskā biroja 17.priekšlikumā?

A.Slakteris. 17., 18. un arī 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 16., 17., 18. un 19.priekšlikumu.

A.Slakteris. 20.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un ietverts nākamajā - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā nr.22.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un 22.prieklikumu.

A.Slakteris. 23.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 24.priekšlikums ir deputāta Burvja priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 28, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Slakteris. 25. ir deputāta Burvja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 25. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 32, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Slakteris. Jā, pateicos deputātiem par izpratni. 26.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. Es katrā ziņā gribētu paskaidrot, ka Burvja kunga priekšlikumi netika atbalstīti tāpēc, ka šis likums tomēr ir orientēts uz to, lai šis Lauku atbalsta dienests varētu administrēt Eiropas Savienības naudu, un tās prasības mums nosaka naudas devēji. Šajā gadījumā mums tās normas ir jāievēro.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Slakteris. 27. - deputāta Burvja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 28.priekšlikums - Juridiskā biroja un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra kopējs priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Slakteris. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 31.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 32.priekšlikums - deputāta Burvja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 34.priekšlikums - deputāta Burvja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 35. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 37. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 38.priekšlikums - deputāta Burvja priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 40.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 41. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, ko, protams, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 42. - Juridiskā biroja un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra kopējs priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 43.prieklikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, ietverot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. Līdzīgs liktenis ir 44.priekšlikumam. Tas ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts, iekļaujot komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.45.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44. un 45.priekšlikumiem.

A.Slakteris. 46.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Slaktera priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 48.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 49.priekšlikums - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 50. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Slaktera priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 51. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 53. - Juridiskā biroja prieklikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 54. - parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Slakteris. 55. - pēdējais priekšlikums. Tas ir komisijas sagatavotais priekšlikums, kurš nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija šo priekšlikumu, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. Lūdzu aicināt deputātus balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Viņš… šis likumprojekts ir steidzams? Tātad mēs balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā - galīgajā - lasījumā.

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Lauku atbalsta dienesta likums”, kurš ir steidzams. Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Počas kundze.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu sameklēt dokumentu nr.1776-a, kuru jums šorīt izdalīja un kurā ir apkopoti priekšlikumi par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, kas ir sagatavots otrajam lasījumam.

Pavisam ir saņemti četri priekšlikumi. Pirmais ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums par 1.panta sestās daļas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 2. ir parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums par 7.panta otrās daļas 4.punkta jaunu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir pilnīgi identisks, un pēdējo - ceturto - priekšlikumu, kas ir par likuma spēkā stāšanās kārtību. Komisijas vārdā lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 3. un 4. - komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Poča. Priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, kurš ir steidzams. Šis ir otrais, tātad galīgais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1777-a. Pirmais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 9.panta otrās daļas 3.punkta redakciju. Viņš ierosina iekļaut likumā punktu, kas nosaka, ka sabiedriskajām organizācijām ir tiesības kārtot grāmatvedību vienkāršā ierakstu sistēmā, ja ieņēmumi no darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Komisijā, diskutējot par šo priekšlikumu, veidojās viedoklis, ka šis likumprojekts būtu jāsaskaņo ar citiem uzņēmējdarbību regulējošiem likumiem, arī ar nodokļu likumiem. Savulaik, veidojot nodokļu un grāmatvedības principus Latvijā, mēs nospraudām stratēģisku mērķi, lai visas institūcijas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kārtotu grāmatvedību dubulto ierakstu sistēmā. Komisija nolēma pazemināt līdz 10 000 latiem to “slieksni”, no kura ir jāsāk maksāt pievienotās vērtības nodokli.

Tādēļ es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt nevis ministra Krastiņa priekšlikumu, bet gan 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Vārds Jānim Lagzdiņam - Tautas partijas frakcija. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kāda ir lietas būtība? Mūsu valstī ir vairāk nekā 4000 dažāda veida nevalstisko organizāciju. Ir reģistrēti vairāki simti dažādu reliģisko organizāciju. Nelielai daļai šo nevalstisko reliģisko organizāciju pieder dažādi īpašumi, galvenokārt ēkas, kurās ir izvietotas attiecīgās reliģiskās organizācijas vai nevalstiskās organizācijas jeb, kā mēs tās saucam, sabiedriskās organizācijas. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ir ļoti precīzi noteikts, ar kāda veida saimniecisko darbību drīkst nodarboties sabiedriskās organizācijas. Tāpat likumā ir noteikts pavisam skaidri, ka gadījumā, ja kāda sabiedriskā organizācija kaut kādu apsvērumu dēļ grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, tad attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai, tāpat kā ikvienam no mums, tātad tāpat kā jebkurai privātpersonai, jebkuram privāto tiesību subjektam, obligāti ir likumā noteiktajā kārtībā jāizveido uzņēmējsabiedrība. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka faktiski reliģiskās un sabiedriskās organizācijas var nodarboties ar ļoti ierobežotu saimnieciskās darbības veidu, proti, izīrēt sev piederošos uzņēmumus, galvenokārt ēkas, bet dažos gadījumos arī zemi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka faktiski finansiālās darbības uzskaite ir ļoti vienkārša, ļoti elementāra un nebūtu nepieciešams sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām uzlikt par pienākumu veikt savas saimnieciskās darbības grāmatvedības sakārtošanu tādā veidā, kādā to dara lielas firmas, dažādas uzņēmējsabiedrības, kas veic visdažādākā veida saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību. Tādēļ, lai netraucētu sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu apsaimniekošanu, neradītu birokrātiskus šķēršļus šo organizāciju nodrošināšanai pašai ar saviem finansu resursiem, es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu.

Runājot par to argumentu, ko minēja godājamā Počas kundze, jāteic, ka nav nekāda sakara grāmatvedības formai ar nodokļu maksāšanu. Ja mēs runājam par šīm naudas izteiksmes robežām, tad jāteic, ka tās mūsu likumā ir noteiktas visdažādākās. Paskatieties šajā pašā likumprojektā! Iepriekšējā punktā ir noteikta 45 000 latu liela robeža.

Tātad, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt finansu ministra priekšlikumu, lai mēs netraucētu darboties reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām, nebirokratizētu viņu lietvedību, grāmatvedību.

Sēdes vadītājs. Paldies Lagzdiņa kungam. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam.

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 30.

1. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Počas kundze!

A.Poča. Kā nākamais mums jāizskata 3.- Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 4. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu par 13.panta ceturtās daļas 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī finansu ministra Krastiņa iesniegto 5. priekšlikumu - 13.panta ceturto daļu papildināt ar 3. un 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Komisija neatbalstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumu, jo, mūsuprāt, šeit vienkārši bija ieviesusies tehniska kļūda. Taču pēc būtības šī pati doma ir iekļauta Juridiskā biroja iesniegtajā 7.priekšlikumā, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Parlamentārais sekretārs Jirgena kungs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Manuprāt, te ir kaut kāds pārpratums, jo 6. un 7. priekšlikums ir pilnīgi identiski. Acīmredzot ailē, kurā ir komisijas lēmums, ir kaut kāda neprecizitāte. Vienīgā šo priekšlikumu atšķirība ir noteiktā un nenoteiktā galotne vienā un tajā pašā vārdā - “ietilpstošajiem” un “ietilpstošiem”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Piedodiet, es tomēr domāju, ka nav gluži precīzs Jirgena kunga viedoklis. Jirgena kunga priekšlikums skan tā: “Vienā koncernā ietilpstošajiem valdošajam uzņēmumam un atkarīgajām sabiedrībām ir vienāds gada pārskats.” Nevar būt dažādām uzņēmējsabiedrībām vienāds gada pārskats! Šeit ir runa par vienu vienotu pārskata gadu. Tas nozīmē, ka pārskata gads var būt vai nu kalendārais gads, vai arī 18 mēneši, kā to nosaka citi likumi. Tieši šo divu vārdu samainīšana vietām ir tā vienīgā būtiskā atšķirība, bet tā ir ļoti būtiska atšķirība.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu par Jirgena kunga iesniegto 6.priekšlikumu? Paldies, nē.

Lūdzu, tālāk, Počas kundze!

A.Poča. Tātad, kā es saprotu, ir atbalstīts 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 7.priekšlikumu.

A.Poča. 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par termiņu, kādā stājas spēkā grozījumi likuma 9.pantā.

Visi prieklikumi tagad ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī deputāti atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Otrais lasījums. Tā kā likumprojekts ir steidzams, šis ir arī galīgais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts -“Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Požarnova kungs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1780. Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. Vairāk priekšlikumi nav saņemti. Es lūdzu atbalstīt likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Gaigala kungs.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Kas to būtu domājis, ka mēs tik raiti strādāsim! Tātad strādāsim ar dokumentu nr. 1778-a un sāksim izskatīt priekšlikumus.

1. bija vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra priekšlikums - papildināt likumprojektu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Gaigals. 2. ir deputāta Salkazanova priekšlikums - izslēgt 3.panta trešo daļu. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Gaigals. 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. 4. - tāpat.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Gaigals. 5. ir deputātes Seiles priekšlikums par parka vīngliemežiem. Tas izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 6.priekšlikumā un līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gaigals. 7. ...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par 5. un 6. ...

J.Gaigals. 5. iestrādāts 6. priekšlikumā, un ir lūgums atbalstīt komisijas redakciju, tātad 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. 7.prieklikums

J.Gaigals. 7.priekšlikums... tātad izteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. Par 8.priekšlikumu, kas noteica nedaudz savādākas nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu. Komisija nolēma atstāt otrajā lasījumā nobalsoto redakciju un līdz ar to neatbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Gaigals. 9.priekšlikums. Atbalstīt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. 10.priekšlikums. Komisija nolēma nepapildināt 7.tabulu ar jaunām pozīcijām un līdz ar to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Gaigals. 11.priekšlikums ir par nodokļu likmēm dažām produktu iepakojuma grupām, konkrēti stikla tarai. Lūgums atbalstīt komisijas precizētajā redakcijā, kas redzama 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

J.Gaigals. 13.priekšlikums ir par gaisa piesārņojumu. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gaigals. Savukārt 14. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Gaigals. 15. sakarā ar to, ka netika atbalstīts 10.priekšlikums, nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Gaigals. 16. ir par pārejas noteikumiem, lūdzu atbalstīt un līdz ar to noteikt ceturksni vēlāku šā likuma punkta stāšanos spēkā nekā likumam kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Gaigals. Lūdzu atbalstīt 17. un 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 17. un 18.priekšlikumu.

J.Gaigals. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, izvērtēja vairāk nekā 50 priekšlikumu.

1.priekšlikumā, kuru iesniedzis īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs, tiek ierosināts izteikt likuma nosaukumu precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 1.pantā pēc vārdiem...

Sēdes vadītājs. Arī deputāti... Piedodiet, arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 3.pantā pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novadu”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Deputāts Oļegs Deņisovs ierosina izteikt 5.pantu piedāvātajā redakcijā. Pieņemot šo normu Oļega Deņisova piedāvātajā variantā, arī nepilsoņiem tiktu dotas tiesības vēlēt domes un padomes. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Miroslavs Mitrofanovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs atkārtoti apspriežam mūsu frakcijas priekšlikumu par nepilsoņu tiesībām piedalīties vietējās vēlēšanās. Kad šis jautājums tika diskutēts otrajā lasījumā, es tiku pateicis, ka iespēja arī nepilsoņiem vēlēt ne tikai atbilst Eiropas Savienības un mūsu kaimiņvalstu praksei, bet arī var nodrošināt jaunas perspektīvas liberālām un kreisām partijām. Es runāju par to, ka šajā gadījumā papildu balsis varētu saņemt mūsu apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, sociāldemokrāti, Jaunā partija un “Latvijas ceļš”. Un pat apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” nav visu zaudējusi, jo tikai 15% nepilsoņu ir pilnīgi noraidoši noskaņoti pret “tēvzemiešiem”. Un slēdziens šādai manai runai bija tāds, ka šī izmaiņa Vēlēšanu likumā nevar radikāli mainīt Latvijas politisko dzīvi.

Taču šodien es vairs tā nedomāju. Mēs rūpīgi esam izanalizējuši situāciju, un tagad es gribu atzīt, ka tad, ja nepilsoņiem tiks piešķirtas vēlēšanu tiesības, Latvijas politiskajā dzīvē notiks radikālas izmaiņas. Būs dziļas pārmaiņas Latvijas politiskajā elitē, kur ilgu laiku jau ir novērojama stagnācija, tāpēc ka ir vāja un mākslīgi ierobežota konkurence. Ja nepilsoņiem būs tiesības vēlēt, tad mūsu apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” uzvarēs vēlēšanās Rīgā un tas atveseļos politisko dzīvi un administratīvo pārvaldi. Balsosim par labām pārmaiņām! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs deputāts Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ļoti atbalstu pārmaiņas, it īpaši tad, ja tās ir patīkamas. Un patīkamas pārmaiņas būtu tad, ja beidzot šie nepilsoņi sāktu cienīt latviešu valodu, sāktu mācīties latviešu valodu un varbūt kāds pat mēģinātu kļūt par pilsoni.

Ko jūs, kolēģi, ar šādu priekšlikumu gribat veicināt? Jūs gribat veicināt starpnacionālā naida kurināšanu Latvijā. Jūs esat īstie kara kurinātāji šeit! Nepietiek jau ar to, ka Jurkāna kungs demonstrē apskaužamu vēstures nezināšanu. Diez vai Latvijā var vēl sameklēt kādu skolēnu ar tik vājām vēstures zināšanām, kādas demonstrē šeit Jānis Jurkāns. Viņš pat nebija spējīgs nevienu savu domu pateikt. Viņš vienkārši nolasīja dokumentu, ko katrs sevi kaut cik cienošs cilvēks jau sen ir izlasījis.

Tagad, es uzskatu, tiek piedāvāts kārtējais joks. Jūs taču briesmīgi cīnījāties par grozījumiem Pilsonības likumā. Droši un vareni cīnījāties. Pat iepriekšējais Valsts prezidents vēlēšanu dienā atļāvās vēlēšanu iecirknī aģitēt, baidīja mūs, lai nu mēs tikai neiedrošināmies nepieņemt, lūk, šos te grozījumus Pilsonības likumā. Visi “logi” vaļā! Varat startēt uz pilsonību. Lūdzu! Bet, redziet, te jau parādās šī iedzimtā necieņa, gadu desmitiem kultivētā, kaut kāda iepotētā staļiniskā necieņa pret latviešu tautu, pret latviešu valodu. Kas jums liedz mācīties? To jūs, redziet, negribat! Jūs tagad nākat un stāstāt par starptautiskajām tiesībām un par vēl nezin ko. Pie tam jums nebija neērti tieši pirms sēdes atkal sarīkot kārtējo izrādi, protams, iegūstot zināmu popularitāti šajā izrādē. Tika runāts par to, ka panākšot, lūk, starptautisko organizāciju spiedienu uz Latviju. Pareizi! Jums vispār neinteresē, kas notiek ar nepilsoņiem Latvijā, kas notiek ar dažādu tautību pārstāvjiem, tāpēc ka jums vienkārši ir vajadzīgs politiskais kapitāls. Tā ir tikai ārēja izrādīšanās un nekas cits.

Patlaban Latvijā ir ļoti liberāls Pilsonības likums. Tas ir ārkārtīgi liberāls. Tas ir daudz liberālāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Un šādos apstākļos, kad Latvijā dzimušie bērni, tikai pamatojoties uz vecāku iesniegumu, var kļūt par pilsoņiem, kas mūsu apvienībai bija galīgi nepieņemami, jums pat tā ir par maz. Nē, jūs gribat, lai visi šie “piecu latu” piketētāji, nezinot latviešu valodu, ietu un vēlētu. Pasakiet, vai viņi vispār sapratīs, par ko viņi vēlēs?

Es labi atceros, kā bija pirms 7.Saeimas vēlēšanām: “Jūs man te nestāstiet, dodiet man tikai 6.sarakstu!” Nekas cits viņus vairs neinteresēja. Tad šādus cilvēkus jūs vēlaties iesaistīt politiskajos procesos! It īpaši tajās pilsētās, kur latvieši diemžēl ir diezgan lielā mazākumā, arī Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā. Un šī te visa runāšana par kaut kādu demokratizāciju ir vienkārši unikāla liekulība. Neizdevās pirms pāris gadiem martā sarīkot provokāciju, neizdevās šogad provokācija, izgāzāties Maskavā, jo, redziet, Krievija neizlēma par sankcijām, nu tagad mēģināt rīkoties šādā veidā. Es katrā ziņā uzskatu, ka tas ir kārtējais mēģinājums vairot savu lēto popularitāti.

Par to, ka jūs te mūsu apvienību mierināt, ka kāds arī par mums balsos, paldies jums par to. Es jums ieteiktu pašiem nobalsot par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nolikt savus mandātus, lai jūsu vietā nāk citi deputāti un lai stājas mūsu frakcijā. Tas būtu īsts draudzības un cieņas apliecinājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Jurkāns Jānis - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Dobeļa kungs ļoti daudz ko pateica, viņš tikai aizmirsa pateikt, kāda ir sīpolu cena mūsu tirgos. Runājot par lietas būtību, jāteic, ka tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās nav nekāda sakara ar Pilsonības likumu. Jūs pieminējāt Eiropas valstis, Dobeļa kungs, tad parociet dziļāk un jūs redzēsiet, ka Eiropā, civilizētajā Eiropā, pašvaldību vēlēšanās piedalās attiecīgo valstu nepilsoņi, ja viņi attiecīgajā apgabalā, reģionā vai rajonā nodzīvojuši zināmu gadu skaitu.

Arī mūsu gadījumā, ja mēs nopietni domājam par Eiropu, būs jānonāk tādā situācijā, ka nepilsoņiem būs tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pašvaldības nav politika, un to mēs visi ļoti labi zinām. Ja jūs gribat atlikt vai bremzēt Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, kā jūs, Dobeļa kungs, to nemitīgi šeit darāt, Saeima var to atbalstīt, bet tad nebūsim liekuļi un neteiksim, ka Eiropas Savienība ir mūsu garants, ka mēs būsim pārticīga valsts, ka mēs būsim demokrātiska valsts. Tad strādāsim Eiropas virzienā, jo pašvaldību vēlēšanās - un jūs to saprotat - nav politikas.

Jūs runājat par sabiedrības integrāciju, vismaz cita šīs Saeimas daļa vai frakcijas runā par integrāciju, nu tad parādīsim, ka mēs gribam integrēt šo sabiedrību, tad ļausim šiem cilvēkiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kāds ļaunums valstij būs no tā, ja vēl viens cilvēks, kas neprot valodu... lai viņš nav pilsonis, bet kāpēc šim cilvēkam, kurš piedzimis attiecīgajā apgabalā vai kaut kādā pagastā, kāpēc viņam nav tiesību izlemt, kur būs autobusa pietura? Es domāju, ka viņam ir šīs tiesības. Parādīsim, ka mēs gribam būt civilizēta Eiropas valsts, ka mēs gribam integrēt šo sabiedrību, kas ir priekšnoteikums tam, lai mēs realizētu šo svarīgo Latvijas ārpolitikas mērķi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka vairākums no nepilsoņiem jau pierādīja, ka ciena Latviju un latviešus, kad viņi nobalsoja par Latvijas neatkarību. To, ko Dobeļa kungs tikai uzzinās, es nešaubos, ka Jurkāna kungs jau visu to zināja vismaz pirms desmit gadiem. Un es arī domāju, ka ārlietu ministrs Jurkāns izdarīja Latvijas labā tik daudz, cik neizdarīja pēc viņa visi nākošie ārlietu ministri kopā.

Man arī rada izbrīnu tas, kāpēc mēs visu politizējam, kāpēc mēs baidāmies no savas tautas. Taču īstenībā pašvaldībām nav jānodarbojas ar politiku, tām jānodarbojas ar sociālajiem jautājumiem, ar izglītības un kultūras dzīves organizēšanu, ar ceļiem, ar apkuri un tā tālāk, un es domāju, ka arī tie nepilsoņi... tā tas faktiski ir visās Skandināvijas valstīs, tā ir arī Igaunijā, kur nepilsoņiem, kuri šeit pastāvīgi dzīvo un kuri maksā nodokļus, faktiski pašvaldībās vajadzētu būt labākiem saimniekiem, labākiem organizatoriem, un es jūs arī aicinu atbalstīt šo deputāta Deņisova kunga priekšlikumu. Paldies. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nevar atbalstīt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais uzstāsies deputāts Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina pietiekami pragmatiski, nevis jābalstās uz emocijām, jo Latvijā viens no galvenajiem mērķiem ir saliedētas sabiedrības radīšana. Diemžēl, ja mēs atbalstītu Deņisova kunga priekšlikumu, tad faktiski mēs nevis stimulētu saliedētas sabiedrības rašanos, bet panāktu pilnīgi pretēju efektu. Es nedomāju, Dobeļa kungs, ka šis priekšlikums, ko piedāvā Deņisova kungs, ir joks, kā jūs teicāt, jo šobrīd šo priekšlikumu atbalsta ne tikai politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, bet arī Jaunā partija, kas to deklarēja savā konferencē. To atbalstīja iepriekšējā - 6.Saeimā viens no redzamākajiem sociāldemokrātu politiķiem Ādamsona kungs, balsojot par Pašvaldību vēlēšanu likumu. Tā ka tas nav joks, šī lieta jau ir ieguvusi diezgan nopietnu skanējumu.

Šeit no tribīnes vairākkārt - un arī šodien - ir minēts citu valstu piemērs, arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemērs. Gribu tomēr atgādināt, ka, pirms mēs salīdzinām Latviju ar mūsu kaimiņvalstīm, derētu iepazīties ar to raksturojošiem lielumiem, jo Latvija tiešām Eiropā un, es domāju, arī pasaulē ir pietiekami unikāla valsts, lai kā daudziem šis vārds nepatīk. Unikāla valsts sakarā ar to, ka nevienā citā valstī okupācijas dēļ nav notikušas tik katastrofālas demogrāfiskās izmaiņas vai, pareizāk sakot, iedzīvotāju nacionālā sastāva izmaiņas. Salīdzinājums ar Igauniju ir nekorekts. Latvijā latviešu ir nepilni 56%, kamēr Igaunijā igauņu ir vairāk nekā 66%. Turklāt Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur parasti izšķiras politika (politika, kā zināms, parasti izšķiras lielajās pilsētās), igauņu jau ir vairāk nekā puse. Latvijā sešās no septiņām lielākajām pilsētām latvieši ir mazākumā, turklāt divās lielākajās pilsētās - acīm redzamā mazākumā. Rīgā, galvaspilsētā, ir 38,8%, Daugavpilī - tikai 15%. Arī tādās divās vidēji lielās pilsētās kā Salaspilī un Olainē latvieši ir acīm redzamā mazākumā. Igaunijā no lielākajām pilsētām tikai divās - Kohtla-Jervē un Narvā - situācija ir līdzīga. Paldies Dievam, ka mūsu valdība nepalika pie vecā reģionālās reformas koncepcijas varianta, bet izvēlējās sākotnēji deviņus reģionus! Ja, nedod Dievs, valdība būtu palikusi pie vecā varianta, tad Dienvidlatgalē, kur ietilptu Daugavpils rajons un Daugavpils, Preiļu rajons, Krāslavas rajons, latviešu īpatsvars būtu tikai 24%, tātad mazāks par ceturto daļu.

Kāpēc pragmatiskie igauņi izšķīrās par tādu risinājumu? Acīmredzot tāpēc, ka Igaunijā atšķirībā no Latvijas situācija ir tāda, ka krievvalodīgie iedzīvotāji dzīvo ārkārtīgi koncentrētā teritorijā Igaunijas ziemeļaustrumos, tas ir, Kohtla-Jervē, Narvā, Sillamē, Narva-Jēsū, un tur, pastāvot jebkādam vēlēšanu likumam, visticamākais, ka igauņi negūs vairākumu pašvaldībās. Turklāt gribu atgādināt, ka ir ļoti svarīgi, ka Igaunijā reģiona administrāciju ieceļ no augšas. Es atkārtoju - ieceļ no augšas. Pragmatiski domājot, mums visu laiku ir jāpatur prātā, ka Latvijā tas ir ļoti svarīgi - īstenot šo sabiedrības saliedēšanas politiku. Ir jāizaudzina paaudze, kurai latviskās vērtības nebūs svešas. Pēdējos gados latviešu mācībvalodas plūsmā audzēkņu skaits strauji pieaug, un pat Rīgā šobrīd vairāk nekā puse bērnu pirmajās klasēs jau mācās latvieu valodā. Kad šī paaudze izaugs, cienījamie kolēģi, tad varbūt arī Vēlēšanu likumu varēs grozīt, bet visticamāk, ka tas vispār nebūs nepieciešams, jo tie jau būs kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, kuri perfekti runās latviski, cienīs mūsu kultūru un mūsu vēsturi un kuri, kā jau pilsoņi, varēs piedalīties vēlēšanās.

Šobrīd, piešķirot vēlēšanu tiesības visiem, mēs varam radīt vienīgi nestabilitāti (es atkārtoju - nestabilitāti!) nevis stabilitāti, kā šeit no tribīnes apgalvoja, un izveidot tādas pašvaldības, kas nebūt necentīsies sekmēt sabiedrības saliedēšanas procesu. Lai nostiprinātos tendence iegūt izglītību latviešu valodā, pašvaldībās ir jāreorganizē izglītības tīkls. Ne tikai par autobusu pieturām, kā šeit minēja Jurkāna kungs, pašvaldībās lemj. Taču diez vai prokrieviski orientētie pašvaldību deputāti to darīs. Pārliecības, ka Latvijā visi cittautieši šobrīd ir tikpat lojāli Latvijai kā, piemēram, Daugavpils mērs Vidavskis…

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūs esat savu laiku izmantojis.

Dz.Ābiķis. … man diemžēl vēl nav. Jo, piemēram, Jurkāna-Rubika bloka deputāts (es piemirsu viņa uzvārdu) šobrīd Rīgas Domē propagandē, ka viņš nekādā gadījumā nerunās latviski, ka viņš visur runās tikai krieviski un ka viņu neviens nepiespiedīs latviski runāt. Tāda diemžēl ir reālā situācija.

Tāpēc nobeigumā…

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, laiks beigt uzstāšanos.

Dz.Ābiķis. Jā, es beidzu. Nobeigumā es gribu pateikt, ka Tautas partijai, atšķirībā no vairākām partijām mūsu Saeimā, ir nepārprotams simtprocentīgs viedoklis, ka sabiedrības stabilitātes labad šobrīd pašvaldības jāvēlē ir vienīgi pilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais uzstāsies Miroslavs Mitrofanovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Otro reizi.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribu īsi precizēt. Ir tāds stereotips, par kuru arī Dobeļa kungs runāja, - ka tagad it kā visiem nepilsoņiem ir iespējas kļūt par pilsoņiem, ka Pilsonības likums to atļauj katram cilvēkam. Diemžēl tā nav īsti patiesība, jo ir zināmas kategorijas, kurām nav atļauts naturalizēties. Ir runa par opozīcijas dalībniekiem, kuri piedalījās komunistiskajā opozīcijā 90.gadu sākumā, par daļu no militārpersonām un tā tālāk.

Taču tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka mūsdienu apstākļos, pēc oficiāliem datiem, tikai apmēram puse no nepilsoņiem var kļūt par pilsoņiem, jo vairākumam to neatļaus vecums un tas fakts, ka viņiem nav iespējas apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrāks par skaidru, ka mēs nobalsosim pret šo priekšlikumu, un faktiski nevajadzētu runāt. Bet kāpēc arī es esmu tribīnē un arī mani kolēģi no dažādām frakcijām ir nākuši un izteikuši savas domas? Tāpēc, ka diemžēl tā saucamā Jurkāna-Rubika bloka deputāti aizvien nav sapratuši savu sūtību un droši vien nav sapratuši, kāpēc viņi ir ievēlēti Saeimā. Viņi savu “dziesmu”, savu “plati”, protams, nemainīs, tas ir skaidrs. Vairāk jārunā ar tiem cilvēkiem, vēlētājiem, kas vēlējuši par viņiem. Lai viņi saprastu, ka tas, ko runā šodien šie cilvēki, un priekšlikumi, kādus viņi izvirza, ir kaitīgi viņiem pašiem. Jums, Jurkāna kungs, visupirms vajadzētu skaidrot saviem vēlētājiem, kas īsti Latvijā notiek un kādai vajadzētu būt šo cilvēku attieksmei pret šo valsti. Visupirms iemācīt viņiem cienīt šo valsti. Cienīt un rūpēties par šo valsti un tikai pēc tam prasīt šīs vēlēšanu tiesības un vēlēt. Vēlēšanu tiesības ir jādod tiem cilvēkiem, kuri… un tāpēc jau arī ir Pilsonības likums, kurš paredz attiecīgus priekšnoteikumus, ka šiem cilvēkiem jābūt ieinteresētiem valsts labklājībā, nevis tikai savā personiskajā labklājībā. Un, ja to nesapratīsit jūs, šīs partijas deputāti, tad vēl jo ilgāk to nesapratīs arī jūsu vēlētāji un jo grūtāk viņiem būs dzīvot šajā valstī.

Lūk, piemērs: 38 000 šo cilvēku nav apmainījuši pases. Viņi vēl tur šīs dievinātās sarkanās padomju pases, bet nepilsoņa pasi viņi uzskata par kaunu. Rodas, es atvainojos, jautājums - kas tie par cilvēkiem, kas tie par Latvijas interešu aizstāvjiem? Vai tad viņi patiešām grib tikai noteikt, kur ir ierīkojamas pieturvietas? Es domāju, ka nē. Jūs, Jurkāna kungs, mērķējat uz kaut ko pavisam citu. Neatzīdami, ka Latvijā ir bijusi okupācija, jūs, protams, to visu labprāt pavērstu otrādi un paziņotu, ka tāda nav bijusi. Māciet, lūdzu, saviem vēlētājiem, stāstiet viņiem par to, nevis kuriniet naidu! Krieviski rakstošā prese Latvijā kurina tikai naidu. Lielākoties kurina naidu, nevis palīdz šiem cilvēkiem iejusties Latvijā un dzīvot normālu dzīvi, un veidot šo valsti un šīs valsts labklājību un reizē arī savu labklājību.

Jurkāna kungs, Mitrofanova kungs un pārējie (par Sokolovska kungu nemaz nerunājot)! Saprotiet reizi par visām reizēm šo patiesību, un tad jums būs vieglāk orientēties lietās!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Par šo jautājumu es arī gribu izteikt savu viedokli. Es domāju, ka jautājums par nepilsoņiem nepārtraukti stāv līdzās jautājumam par valodu. Vienmēr, kad ir Saeimas vēlēšanas, mēs saskaramies ar to jautājumu, ka mums ir vajadzīga otra valsts valoda. Līdz šim vienmēr, kad bija pašvaldību vēlēšanas, pastāvēja arī jautājums par nepilsoņiem - ka attiecīgajās pilsētās esot nepieciešama kaut kāda konkrēta oficiāla, pilsētai raksturīga otra valoda. Tātad, ja mēs šajos jautājumos skaram nepilsoņus, mēs varam būt pārliecināti, ka vienmēr, arī turpmāk, parādīsies jautājums par valodas vietu un statusu. Tā tas būs arī tālākā demokrātijas procesa attīstībā.

Par šiem jautājumiem domājot, es gribētu pateikt, ka mēs nevaram šodien dot iespēju nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās dažu apstākļu dēļ.

Pirmām kārtām, protams, tādēļ, ka šie cilvēki, lielākā daļa, nezina latviešu valodu. Un, ja stāvokli mūsu valstī salīdzina ar citām valstīm - citās valstīs nepilsoņiem ir dotas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās -, tad ir šis viens arguments. Diemžēl okupācijas sekas mūsu valstī Latvijā ir tik dziļas, ka ir, jāatzīst, ļoti liela daļa krievu tautības cilvēku, pilsoņu, kuri pie mums dzīvo, taču nezina latviešu valodu. Un arī lielākā daļa nepilsoņu, kuri varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, nezina latviešu valodu. Tās ir mūsu valsts okupācijas sekas, tās ir mūsu valsts bēdas. Citās valstīs nav iedomājama situācija, ka cilvēki, vairākus gadus tajā valstī dzīvojot un strādājot, neprastu tās valsts valodu.

Kāpēc es sasaistu šo jēdzienu “nepilsoņi” ar valodas zināšanām? Es sasaistu viena iemesla dēļ. Pašvaldības nodarbojas ne tikai ar komunālajiem jautājumiem, nodarbojas ne tikai ar infrastruktūru. Pašvaldības nodarbojas pirmām kārtām ar tādiem jautājumiem, kuri līdzīgi tiem, kādus parlaments risina, veidojot kopēju Latvijas valsti, un tie ir vieni no būtiskākajiem - tie ir izglītības jautājumi, tie ir kultūras jautājumi, no kuriem sastāv kopumā jebkuras tautas pamats. Taču, ja cilvēki, kas tiek pielaisti pie sava viedokļa izteikšanas, absolūti nesaprot, par ko ir runa, tad rodas jautājums - kādā veidā viņi var risināt šādus jautājumus un iestāties par kaut kādām vērtībām? Viņi var tikai emociju līmenī nodot kaut kādam politiskajam spēkam savu gribu.

Protams, šis jautājums ir pietiekami būtisks, un ir jāatzīst, ka jebkurā pašvaldībā politiķi balstīsies - varbūt tas ir arī objektīvi - uz tajā teritorijā dzīvojošā vairākuma gribu. Līdz ar to automātiski iznāks, ka noteikts politisks spēks vienmēr balstīsies uz šiem cilvēkiem, un tas fakts nekādā ziņā neveicinās tādas valsts attīstību, par kādu mēs ierakstījām savā pamatdokumentā - Satversmē.

Es gribētu, lai mēs varētu mērķtiecīgi risināt šos jautājumus. Ir vajadzīgs laiks. Un tad, kad pēc kāda laika daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ieradīsies Latvijā, atbilstoši Eiropas Savienības tradīcijām viņi varēs kā nepilsoņi, kā mūsu valsts pilsoņu kopai nepiederoši, piedalīties vēlēšanās. Viņi ieradīsies no civilizētām valstīm, viņi ieradīsies ar ļoti konkrētu attieksmi pret šīm vērtībām. Un, ja viņi piedalīsies, tad ļoti konkrēti iekļausies mūsu valsts valodas vidē. Tāda ir perspektīva.

Domājot par izglītības jautājumu, par kuru es runāju, protams, es...

Sēdes vadītājs. Lauska kungs, jūs esat pārtērējis jums atvēlēto laiku.

V.Lauskis. Jā, paldies.

Pašreizējā laika posmā ir ļoti būtiski, kā mēs sagaidīsim 2004.gadu, kurš saistībā ar izglītības reformu ir ļoti būtisks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais uzstāsies Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Lai kā es cienītu Jurkāna kungu, man viņš jāapbēdina. Šo iesniegto priekšlikumu nav iespējams pieņemt nedz procesuālā ziņā, nedz saskaņā ar esošo Latvijas likumdošanu. Viena iemesla dēļ. Latvijas Satversmē rakstīts, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Arī pašvaldību līmenī. Vara diemžēl pieder Latvijas tautai. Ko nozīmē Latvijas tauta, ir izskaidrots 20. un 30.gados - gan tā laika Saeimas deputātu dažādajos izteikumos, gan arī Senāta skaidrojumos. Ļoti labu skaidrojumu var atrast arī nesen iznākušajā grāmatā par vācbaltu politiķi Paulu Šīmani. Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi, nekas vairāk.

Ja mēs gribam ieviest šādus priekšlikumus un pieņemt, ka suverēnā vara Latvijā var arī nepiederēt Latvijas pilsoņiem, tad mums ir jāieraksta Satversmē attiecīgs labojums, ka suverēnā vara Latvijā var piederēt arī Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai Latvijas tautai.

Nākamais. Es nevaru piekrist Plinera kunga apgalvojumam, ka latviešu tautai nebūs nekāda ļaunuma no tā, ka pašvaldību vēlēšanās piedalīsies nepilsoņi. Plinera kungs, Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi. Latvijas pilsoņi ir arī ebreji, vācbalti, lietuvieši, latvieši, un šeit nekur nekas nav teikts par latviešu tautu. Likums attiecas vienādi gan uz Latvijas pilsoņiem ebrejiem, gan uz Latvijas pilsoņiem lietuviešiem, gan uz Latvijas pilsoņiem krieviem. Nejauksim šīs divas lietas! Mani vienmēr izbrīna tas, ka attiecīgās frakcijas deputāts tā vietā, lai lietotu jēdzienu “Latvijas pilsoņi”, visu laiku nezin kāpēc runā par latviešiem, sevišķi tiekoties ar saviem kolēģiem Maskavā. Un ir interesanti, ka Krievijā ļoti veikli pārtver šo jēdzienu un runā, ka šeit likumi tiekot rakstīti saskaņā ar iedzīvotāju etnisko izcelsmi vai tautību. Tā ir apzināta provokācija, manā izpratnē, un es aicinu stingri turēties pie Satversmē precīzi teiktajiem terminiem.

Nākamais. Nav taisnība tas, ko jūs, Jurkāna kungs, šeit apgalvojāt. Es pat teikšu, ka tie ir klaji meli. Eiropas Savienībā pašreiz tikai četras valstis ir ratificējušas to, ka Eiropas Savienības pilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Jā, ir vēl dažas valstis ārpus Eiropas Savienības... Taču ir precedents - Eiropas tiesa noraidīja Portugāles prasību pret Luksemburgu. Portugāle bija iesūdzējusi Luksemburgu. Sūdzības pamatā bija tas, ka vairākās paaudzēs... jau divās paaudzēs, tas ir, 40 gadu laikā, ar Luksemburgas iestāžu atļauju ir ieceļojuši viesstrādnieki, kuru bērniem un mazbērniem netiek ļauts piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tiesa noraidīja šo prasību. Tātad ir precedents kā tāds. Tā joprojām ir katras valsts, arī Eiropas Savienības valsts, iekšējā lieta jeb likumdošanas lieta.

Jā, tad, kad Latvija būs Eiropas Savienības valsts, visi Eiropas Savienības pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas teritorijā. Bet, ja mēs gribēsim šeit ieviest šo principu, ka nepilsoņi... piemēram, Orenburgā dzimuši, kā teica Jurkāna kungs, vai citos apgabalos dzimuši... Ja, teiksim, Orenburgā dzimis un pirms 20 gadiem šeit iebraucis, Latvijā dzīvojošs nepilsonis gribēs sēdēt Rīgas skolu valdē un lemt, teiksim, par valsts valodas jautājumiem Rīgas skolās, tad mums diemžēl, Jurkāna kungs, ir jāmaina Satversme. To varētu panākt, ja nākamajās vēlēšanās attiecīgā partija izziņotu, ka tās galvenais uzdevums nākamajā Saeimā būs ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tad šai partijai būtu nākamajā Saeimā jāiegūst 2/3 balsu un jāizdara attiecīgie grozījumi, un tikai tad šāds likums varētu būt spēkā.

Tāpēc šādi priekšlikumi pašreiz ir muļķīgi, jo mēs skaidri zinām, ka šajā Saeimā mēs nevaram dabūt 2/3 balsu šādiem priekšlikumiem, un mēs veltīgi tērējam laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kiršteina kungs! Nākamais runās Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godājamie Latvijas Republikas Saeimas deputāti! Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji! Mēs, sociāldemokrāti, šajā sakarā gribētu atgādināt, ka mums ir bijusi pietiekami stingra un godīga nostāja kopš mūsu partijas darbības atjaunošanas šeit, Latvijā. Mēs 1989.gadā pirmo reizi šo jautājumu risinājām. Ābiķa kungs varbūt nav iepazinies ar mūsu partijas dokumentiem. Tas ir dabiski. Viņam tie nav obligāti jāzina. Es gribu pateikt skaidri un gaiši, ka mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka nav nepieciešams nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās dot vēlēšanu tiesības. Ir nepieciešams radīt nosacījumus, lai cilvēki pārvarētu tos šķēršļus, kas viņus šķir no pilsonības, apgūtu latviešu valodu, ja noteikts laiks Latvijā dzīvots. Lai lojālie varētu kļūt par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Tieši šī pakāpe, kādā ir notikusi integrēšanās Latvijas kultūrā un Latvijas sabiedrībā, nosaka iespēju reāli strādāt šajā sabiedrībā un lemt par tās likteni. Tas ir pats galvenais.

Šajā ziņā es gribētu piekrist mana kolēģa Lauska uzsvērtajam, ka pašvaldībās ir ne tikai komunālie jautājumi. Tur ir arī vesela virkne pašvaldību politikas jautājumu, kas skar tādas svarīgas lietas kā izglītība, kultūra un valodas jautājumi. Tāpēc, es domāju, mums vajadzētu tomēr iet šo ceļu, nevis mēģināt rast kaut kādu tādu statusu, kas varētu būt līdzīgs (atvainojiet par tādu varbūt parupju izteicienu!) puspilsoņa statusam - ka pašvaldību vēlēšanās viņi var vēlēt, bet Saeimas vēlēšanās ne. Es domāju, tas ceļš ir skaidrs: ir jākļūst par pilsoni uz pilnu slodzi. Visi nosacījumi arī ir skaidri, sen definēti un arī referendumā precizēti. Tātad šeit ir jādomā par to, kāda būs šī naturalizācija, kāda ir šo cilvēku kvalitāte, un tie, kuri spēj šos noteikumus izpildīt, kurus arī Eiropas Savienība ir attiecīgi atzinusi par pietiekamiem un arī par demokrātiskiem, es domāju, tas viss ir iespējams. Tā ka, ja mēs gribētu domāt mazliet no citas puses un veikt loģisku analīzi šiem nodokļu maksājumiem, tad jāteic, ka nodokļu maksājumu tik tiešām veic kā iedzīvotāji, tā pilsoņi. Bez tam arī tādā gadījumā mums ir jāsaprot tas, ka mums šeit, Latvijā, ir arī Krievijas pilsoņi, ir ASV pilsoņi, ir Francijas pilsoņi, un arī viņi, ja viņi šeit strādā un dzīvo, maksā šeit visus nepieciešamos nodokļus, tāpēc mēs nevarētu vienkārši šo kritēriju virzīt kā tādu, kas dotu tiesības arī pašvaldību vēlēšanās startēt vai arī, teiksim, tikai vēlēt.

Tāpēc mūsu, sociāldemokrātu, nodoms ir ļoti vienkāršs - šīs tiesības ir saņemamas kopā ar integrāciju Latvijas sabiedrībā un kultūrā, un tas praktiski prasa tos kritērijus, kuri ir nepieciešami pilsoņiem. Es aicinu tos, kuri vēlas iegūt vēlēšanu tiesības, izpildīt šos kritērijus un attiecīgi balsot kā Saeimas, tā arī pašvaldību vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs!

Nākamais runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ābiķa kungs nav lāgā sapratis manis teikto vārdu “joks”, diemžēl kārtējo reizi... Es gribētu atgādināt to ārkārtīgo mīkstčaulību, ar kādu savā laikā Saeima deva iespēju Latvijā palikt aptuveni 20 tūkstošiem militārpensionāru, pieskaitīsim vēl viņu ģimenes locekļus, pieskaitīsim visus tos, kuri tajos gados nelikumīgi šeit demobilizējās un papildināja latviešu nīdēju skaitu Latvijā. Padomāsim, cik no viņiem vispār ir spējīgi būt kaut kam lojāli, nemaz nerunājot par lojalitāti pret Latvijas Republiku. Šāda darbība, kas patlaban notiek, tikai lieki uzkurinās jaunos nacionālšovinistus, krievu lielšovinistus - tātad tās organizācijas, kas patlaban Latvijā diezgan aktīvi uzkurina šos jaunos cilvēkus, šos nacionālboļševikus, un viņi diez vai kādreiz domās par latviešu valodas mācīšanos.

Ja runā par to, ka pašvaldības tikai ar autobusiem nodarbosies, tad tā vienkārši ir ākstīšanās, tā nav runāšana. Lielajās pilsētās, un Latvijas Republikas galvaspilsētā īpaši, svarīgs ir plāns - līdz 2004.gadam skolās, ko finansē no valsts un pašvaldību līdzekļiem, pāriet uz mācībām latviešu valodā, nemaz nerunājot par pilsētu ārējā veidola noformēšanu, par ielu nosaukumiem un tā tālāk.

Kas attiecas uz nodokļiem, eksistē ļoti vienkāršs risinājums. Visi, kuriem nepatīk, ka viņi nevajadzīgi maksā nodokli Latvijā, var šo nodokli maksāt Krievijā, Baltkrievijā vai citās pasaules vietās. Ceļš uz turieni ir pilnīgi brīvs un vaļā. Nav nekādu ierobežojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā debatēs Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! “Latvijas ceļš” un arī es personiski nevaru piekrist pilnīgi visam tam, ko teica Dobeļa kungs, un tas arī nav nekāds brīnums, ka frakcijas “Latvijas ceļš” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedoklis tīri motivācijas ziņā ne vienmēr sakrīt. Taču, runājot par konkrēto priekšlikumu, frakcija “Latvijas ceļš” gatavojas balsot pret nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc? Tāpēc, ka naturalizācijas procesā Latvijas Republikā šobrīd nav nekā sarežģīta. Tas zināšanu kopums, kas cilvēkam ir jāapgūst, - vai nu tas attiecas uz latviešu valodu, vai uz citām pamatlietām, kas saistītas ar mūsu valsti un mūsu valsts vēsturi, - ir ārkārtīgi, ārkārtīgi vienkāršs. Un “Latvijas ceļš” ir daudz darījis, lai cilvēkus aicinātu naturalizēties. Mēs nekad nevērsīsimies pret Latvijai lojālu cilvēku pievienošanos pilsoņu lokam, taču mēs uzskatām, ka naturalizācija vai pilsonības iegūšana ir tas minimālais, kas cilvēkam būtu jāizdara, lai viņš varētu piedalīties politiskajā dzīvē, ievēlot pašvaldības un arī Saeimas deputātus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Aleksandrs Bartaševičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es brīnos, klausoties dažus mūsu kolēģus, jo viņi lieto diezgan nepareizus salīdzinājumus, teiksim, Ābiķa kungs, kad viņš salīdzināja Narvu, Igauniju un Daugavpili. Viņš teica, ka Narva ir labs piemērs, jo tur kompakti dzīvo nepilsoņi un neigauņi. Salīdzinot ar Daugavpili, arī tur ir tāda pati situācija, taču Narva, izrādās, ir labs reģions un labs piemērs, turpretī Daugavpils - slikts, jo tur dzīvo tikai nelatvieši.

Vēl par vienu argumentu. No Ābiķa kunga es dzirdēju, ka ļoti pareizi un ļoti slikti... kas tas apdraudēs Latvijas stabilitāti, ja mēs atļausim nepilsoņiem piedalīties balsošanā. Bet, atvainojiet, tad mēs varam nonākt arī pie tāda slēdziena: jo mazāk cilvēku piedalīsies vēlēšanās, jo stabilāka situācija būs valstī. Un visstabilākais valdīšanas veids ir diktatūra - tas izriet no Ābiķa teiktā. Diemžēl es nonācu pie slēdziena, ka daudzas no partijām, kas strādā Saeimā, vienkārši baidās no nepilsoņiem. Dobelis bija tik ļoti nobaidījies, ka bija gatavs atņemt mandātus pat mūsu frakcijai.

Par to, ko teica Kiršteina kungs. Patiešām 1992.gadā Eiropas Padomes ietvaros tika pieņemta konvencija par ārzemnieku piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē vietējā līmenī, un šī konvencija patiešām deklarē nepilsoņu un ārzemnieku tiesības aktīvi piedalīties vēlēšanās, ja šis cilvēks nodzīvojis piecus gadus tajā reģionā. Un četras valstis to ratificēja. Šī kārtība pastāvēja ne tikai tajās četrās valstīs, bet arī Dānijā.

Runājot par Luksemburgu, Kiršteina kungs sajauca vietējās vēlēšanas ar parlamenta vēlēšanām, un tas bija nekorekti. Tieši šo argumentu dēļ es piedāvāju tomēr Saeimai atbalstīt mūsu - Deņisova priekšlikumu un balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pieteicies runāt vēl Ražuka kungs. Ražuka kungs, ir atlikusi vairs tikai viena minūte līdz pārtraukumam. Vai jums pietiks ar to? Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Kā persona, kas izbaudījusi abus šos statusus - gan nepilsoņa, gan tagad Latvijas Republikas pilsoņa un Latvijas Saeimas deputāta statusu, es aicinu pārtraukt šīs neauglīgās, nevienam nevajadzīgās debates, jo vienreiz Latvijas tauta referendumā jau ir izteikusies par šiem jautājumiem - par atvieglotu naturalizāciju, par iespēju naturalizācijas procesā iegūt visas tās tiesības, kas tiek dotas Latvijas Republikas pilsonim un jebkura līmeņa varas vēlētājam.

Es ļoti labi atceros tos Atmodas laika cilvēkus, nelatviešus, cittautiešus, tādus kā Ita Kozakeviča un citus, kuri bija kopā ar latviešiem. Viņiem visiem bija raksturīga ļoti laba Latvijā notiekošā procesa, tās kultūras izpratne. Tas ir vienīgais ceļš, kas ir iespējams. Par to mēs esam diskutējuši un runājuši, tāpēc es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu balsot atbilstoši savas partijas programmai, vēlētājiem dotajiem solījumiem un savai deputāta sirdsapziņai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Deņisova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 63, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Ir pienācis pārtraukuma laiks, un mums pirms pārtraukuma ir jāreģistrējas. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Kamēr Saeimas sekretāres biedrs gatavojas nolasīt reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam Jānim Ādamsonam - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi Nacionālās drošības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bartaševiča kungs, lūdzu, nolasiet izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Monika Zīle, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Juris Sinka, Jānis Straume, Valdis Lauskis, Mariss Andersons. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

 

Sēdes vadītājs. Sāksim Saeimas sēdes darbu! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! 5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 9.panta 3.punktu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 9.panta 4.punktu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 7. un 8.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Tātad Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis ierosina papildināt 9.pantu, šā panta 5.punktu, kas nosaka ierobežojumus pašvaldību vēlēšanās kandidēt personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP, Latvijas Komunistiskajā partijā un citās tolaik pretvalstiskās organizācijās. Tātad deputāti iesaka papildināt šo normu ar izņēmumu, kas dotu tiesības kandidēt tām personām, kuras 1996.gada 29.maijā ir bijušas ievēlētas pilsētas domē vai pagasta padomē. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ar vienas balss pārsvaru, klātneesot vairākiem deputātiem, atbalstīja. Lūdzu skatīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Jānis Gailis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt pārsteigumu par to, kas notika komisijā. Jāatzīmē, ka šis balsojums par komisijas atbalstu nez kādēļ notika divas reizes. Pirmajā reizē komisija ar balsu vairākumu - gan nebūtisku, bet tomēr ar spēkā esošu balsu vairākumu, noraidīja šo Lāčplēša kunga piedāvāto izmaiņu. Tanī pašā laikā nākamajā komisijas sēdē nezināmu iemeslu dēļ tika pieprasīts pārbalsojums, un, kā teica Lagzdiņa kungs, klātneesot vairākiem komisijas locekļiem, ar vienas balss pārsvaru tika izteikts atbalsts šim priekšlikumam, kāds tas ir komisijas traktējumā. Es gribu piezīmēt vēl to, ka grozījums notiek saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo Pilsētas domes, rajona padomes un pagastu pašvaldību vēlēšanu likumu.

Godātie kolēģi, likumdošana nav kaut kas sastindzis, bet tai ir attīstībā esošs laika vektors. Tomēr jebkurā gadījumā jebkurām izmaiņām likumdošanā ir jākalpo Latvijas valsts un Latvijas tautas interesēm. Šie cilvēki, kuri, kā es jau minēju, saskaņā ar tālaika spēkā esošo likumdošanu tika ievēlēti un nostrādāja šo laiku, nebūt nav uzskatāmi par Latvijas valstij un Latvijas tautai lojāliem pilsoņiem, jo, būdami vai nu aģenti, vai atrazdamies dienestā, vai arī darbodamies attiecīgajās institūcijās, kuras pēc tam tika atzītas par pretvalstiskām... Nevar uzskatīt, ka viņi ir bijuši lojāli Latvijas valstij. Es lūdzu godājamos kolēģus rūpīgi izvērtēt savu attieksmi pret šo izmaiņu, vēl jo vairāk tādēļ, ka komisijā, diskutējot par šo tēmu, mēs gandrīz vai vienbalsīgi nonācām pie slēdziena, ka šāda izmaiņa likumdošanā visā Latvijā principā tiek radīta dažu cilvēku dēļ, tikai dažu cilvēku dēļ, kuri tātad tajā laikā ir bijuši ievēlēti, bet tajā pašā laikā pirms tam bijuši attiecīgo institūciju locekļi, dalībnieki. Nav nopietni, ka Saeima pieņem izmaiņas likumos, kas ir tendētas uz dažu atsevišķu, es uzsveru - uz atsevišķu cilvēku paplašinātām tiesībām vai tiek attiecinātas uz dažiem cilvēkiem. Tādā gadījumā mēs drīz vien pieņemsim likumus, kas attiecas vēl uz kaut kādiem atsevišķiem cilvēkiem, un tad mēs nonāksim galīgā likumdošanas saputrojumā.

Es lūdzu izvērtēt rūpīgi un neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Runājot Tautas partijas frakcijas vārdā, varu sacīt, ka mūsu - gan atbildīgās komisijas, gan arī Saeimas - pozīcija ir tāda, ka mēs neatbalstām izņēmumu noteikšanu tām personām, kuras neatkarības izcīņas periodā aktīvi vērsušās pret Latvijas valsti, un tāpēc mēs neatbalstām ne deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu, ne arī atbildīgās komisijas redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lāčplēša kungs, es atvainojos... es biju jau noklaudzinājis, un tikai tad man te parādījās, ka jūs vēlējāties, tātad debates ir beigušās. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Lāčplēša priekšlikumu! Par komisijas? Es atvainojos, balsosim par - 7. deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu! Deputāti pieprasa balsot pēc kārtas. Ja pieprasa balsot pēc kārtas, tad arī balsosim. Kā, lūdzu? Deputāts Lāčplēsis atsauc savu priekšlikumu.

Godājamie kolēģi, deputāts Lāčplēsis ir atsaucis savu priekšlikumu, jo uzskata, ka tas ir iestrādāts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Līdz ar to balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Es atvainojos! Lūdzu vēlreiz atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 37, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 9.panta 6.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 10.pantā. Aicinām atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Burvja kungs, lūdzu, netraucējiet sēdes gaitu! Jūs pieteicāties pēc tam, kad jau bija izvirzīts nākamais priekšlikums.

Lagzdiņa kungs, lūdzu, vēlreiz!

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums, kuru iesniedzis ministrs Jānis Bunkšs. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 10.panta pirmajā daļā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta… Es atvainojos, Burvja kungs ir pieteicies debatēs.

Atklājam debates. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es vienkārši lūdzu protokolā ierakstīt protestu pret nemākulīgu sēdes vadīšanu, jo es biju pieteicies vēl 9. labojuma apspriešanas laikā. Un, ja Pīka kungs nemāk vadīt sēdi, tas tikai rāda, kāda ir sēdes vadītāja kompetence.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpināsim.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 12.pantā tekstu pēc vārdiem “pilsētas, rajona” ar vārdu “novada”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 12.pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Nākamie divi priekšlikumi, proti, 14. un 15.priekšlikums, ir jāskata kontekstā, jo attiecas uz vienām un tām pašām normām. Tautas partijas frakcija ierosina 15.panta pirmo un otro daļu izteikt šādā redakcijā: pilsētās un pagastos, kur iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt tikai reģistrētas politiskās organizācijas vai partijas, kā arī šo reģistrēto politisko organizāciju reģistrētas apvienības; savukārt mazākās pašvaldībās, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, tāpat kā līdz šim varētu iesniegt deputātu kandidātu sarakstus arī vēlētāju apvienības.

Atbildīgā komisija nedaudz precizēja šo redakciju un piedāvā jums pieņemšanai šādu variantu: proti, pilsētās un novados… Tātad, kolēģi, jāņem vērā, ka saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu ir iespējams izveidot pašvaldību ar nosaukumu “novads”. Tātad: pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt politiskās organizācijas vai to apvienības; savukārt visos pagastos neatkarīgi no tā, cik daudz iedzīvotāju tur ir - 5000 vai mazāk par 5000 -, var iesniegt deputātu kandidātu sarakstus arī vēlētāju apvienības.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu, proti, 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu par 14. un 15.prieklikumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir priekšlikums, ko iesniedza atbildīgā komisija. Proti, atbildīgā komisija aicina izslēgt 15.panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 15.panta piektajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Tautas partijas frakcija ierosina izslēgt 16.panta otrajā daļā vārdu “rajona”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina precizēt 16.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 17.panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina izdarīt precizējumu 17.panta otrajā daļā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina precizēt 17.panta astoto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 19.pantā tekstu pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”. Aicinu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 22.panta pirmajā daļā tekstu pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 22.panta trešās daļas 1.punktu. Aicinu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 22.panta trešās daļas 4.punktā vārdus “kam ir Krimināllikumā paredzētā nozieguma sastāva pazīmes”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš 26.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 22.panta trešās daļas 5. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums ir skatāms kontekstā ar pirms brīža debatēto, proti, pirmo deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu. Šis priekšlikums ir par 22.panta trešās daļas 7.punktu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 23.panta otrajā daļā tekstu pēc vārdiem “rajona pilsētas domes” ar vārdiem “novada domes”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 23.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likuma 24.pantu ar jaunu pirmo daļu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Aicinu neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 24.panta līdzšinējo pirmo daļu kā otro daļu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 24.panta trešajā daļā tekstu pēc vārda “Pilsētas” ar vārdu “novada”. Aicinu neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 33.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 24.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Tautas partijas frakcija ierosina izteikt 25.panta pirmo daļu tās piedāvātajā redakcijā. Šī norma nosaka, ka par trijām stundām tiek pagarināts balsošanas laiks vēlēšanu dienā. Proti, ir ierosināts noteikt, ka balsot var sākt no pulksten 7.00 rītā un ka balsošanu beidz pulksten desmitos vakarā. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums pēc būtības nav balsojams. To ir iesniedzis Oļegs Deņisovs, un tas ir saistīts ar gari debatēto priekšlikumu dot vēlēšanu tiesības arī nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 25.panta ceturto daļu ar piedāvāto redakciju. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 26.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 38.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 26.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 39. priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Oļegs Deņisovs, nav balsojams pēc būtības, jo ir saistīts ar iepriekš noraidītajām normām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 40. priekšlikums. Īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 32.panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 41. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 32.pantu un izteikt piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums attiecas uz 35.pantu. Tiek piedāvāts izteikt šā panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 43.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 35.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 36.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 40.panta devīto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Savukārt atbildīgā komisija ierosina izteikt šo pašu normu jaunā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 41. panta pirmo daļu ar piedāvāto redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Deputāts Kārlis Leiškalns piedāvā izteikt 44.panta otrās daļas 2.punktu piedāvātajā redakcijā. Godājamais Leiškalna kungs, komisija ir šo priekšlikumu noraidījusi, jo šāds piedāvājums dod tiesības pašvaldību vēlēšanās neproporcionāli daudz deputātu vietu iegūt tām politiskajām partijām, kuras ir ieguvušas ievērojamu pārsvaru pār pārējiem sarakstiem. Šādas normas ieviešana radītu netaisnīgu sistēmu, godātais Leiškalna kungs, godājamais demokrātijas aizstāvi Kārli Leiškaln!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, paldies.

Lagzdiņa kungs! Ak taisnība, kur gan tu paliec! Kā mēs gribējām noteikt, ka tas partiju biedru skaits ir 1000 cilvēku, lai tik netiek pie tā “pīrāga”, kas saucas “varas dalīšanas klāsts”! Es saprotu, Lagzdiņa kungs, ka jūs runājat komisijas vārdā. Es runāju taisnības jeb patiesības vārdā, jo taisnība pieder tikai avīzei “Pravda”.

Ko es gribēju teikt? Šeit ir skaidri un gaiši, un atklāti starptautiskajā praksē lietots paņēmiens, kā izslēgt no varas dalīšanas mazas, sīkas un dažu deputātu atbalstītas politiskas grupiņas, pat ne politiskas partijas. Šeit parlamentā sēž, ieskaitot Jauno partiju, lielas partijas, kurām pieder nākotne, kuras spēj pieņemt lēmumus un ilglaicīgi par tiem atbildēt. Un tām ir jādala vara, sākot no pašvaldībām un beidzot ar parlamentu. Tāpēc es aicinu pieņemt šo dalīšanas metodi, kas saucas D`Onta metode. Ja D`Onta metode būtu pielietota pagājušajās velēšanās - Lagzdiņa kungs, jūs bijāt tieši tas, kurš iebilda pret šo manu priekšlikumu pagājušajā Saeimā - , tad Rīgas Domē mazo vieninieku, kas taisa politisku tirgu politisku lēmumu vietā, šodien nebūtu. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tas būtu varbūt netaisnīgi pret dažiem politiski apšaubāmiem darbonīšiem, bet tas būtu ļoti taisnīgi attiecībā pret elektorātu, attiecībā pret vēlētājiem un attiecībā pret šo sabiedrību, kuras vārdā tiek pieņemti lēmumi, ilglaicīgi lēmumi, kurus pieņem politiskas partijas, kas var uzņemties atbildību nevis vienas leģislatūras laikā, bet ilglaicīgu politisku atbildību. Lagzdiņa kungs, es aicināšu jūs un arī jūsu tuvāko draugu, kas plātās ar rokām, - Ābiķi - atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs!

Lagzdiņa kungs, vai vēlaties runāt komisijas vārdā? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Vēlreiz runāšu komisijas vārdā, kādēļ komisija noraidīja šo ļoti interesanto deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Tādēļ, godātie kolēģi, ka, pieņemot šo priekšlikumu, mēs ar likumu noteiktu tādu sistēmu, ka tas saraksts, kurš pašvaldību vēlēšanās iegūs lielu pārsvaru pār citiem sarakstiem, attiecīgajā pašvaldībā iegūtu neproporcionāli lielu vietu skaitu, kas neatbilst viņu vēlētāju skaitam.

Ko tas nozīmē? Es minēšu piemēru no Saeimas vēlēšanām. Ja šāda sistēma būtu pastāvējusi 5.Saeimas vēlēšanās, tad “Latvijas ceļš” būtu ieguvis vismaz 45 deputātu vietas. Leiškalnu Kārli, jūsu partija - Demokrātiskā centra partija - tad vispār būtu ieguvusi varbūt tikai divas vietas. (Zālē smiekli.) Paldies.

Es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, nevis Kārli Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 48. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 23, atturas - 27. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais - 49. priekšlikums. Ministrs Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 44.panta pirmās daļas pirmo teikumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Ministrs Jānis Bunkšs ar 50.priekšlikumu ierosina papildināt 44.panta pirmās daļas trešo teikumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lagzdiņa kungs, lūdzu, runājiet tuvāk mikrofonam, jo man ir grūti jūs dzirdēt.

J.Lagzdiņš. Es kaut kā nevaru trāpīt īstajā mikrofonā. Te ir četri mikrofoni, un es nezinu, kurā ir jārunā...

51.priekšlikums. Īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 44.panta ceturto daļu pēc vārdiem “pilsētas domes” ar vārdiem “novada domes”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 45.pantu pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 46.panta otro daļu pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Tas, godātie kolēģi, bija pēdējais priekšlikums. Aicinu balsot par pēdējo, trešo, lasījumu un par šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Ieslēdziet balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” trešajā, pēdējā, balsojumā! Trešais, pēdējais, lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 15, neviens neatturas. Likumprojekts ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: “Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, iekļaut to 6.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā”. Ja deputātiem nav iebildumu, tad Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” beigās. Likumprojekts tiek iekļauts.

Nākamais likumprojekts - “Autortiesību likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.1805. - likumprojekts “Autortiesību likums”, likumprojekta reģistrs nr.221, trešais lasījums.

Juridiskā komisija tika saņēmusi veselu virkni priekšlikumu arī trešajam lasījumam, kurus tā ir rūpīgi izskatījusi un tagad piedāvā godātajiem deputātiem kopā ar savu viedokli.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 3. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 5. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 7. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 11. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 14. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 16., 17. un 18. - kultūras ministres, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir identiski, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 16., 17. un 18.priekšlikumu.

L.Muciņš. 19. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 21. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 22. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 24. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 26. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 27. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 32. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 36. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts iepriekšējā priekšlikuma 5.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 37. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 38. - deputāta Kiršteina priekšlikums - pēc būtības iestrādāts 5.panta pirmās daļas 2.punktā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 39. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 40. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 46. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 48. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 54. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 56. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 57. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 58. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 59. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 62. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 63. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 65. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 68. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 69. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 70. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 71. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 72. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 73. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 74. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 75. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 76. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 77. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 78. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 79. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 81. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 85. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 87. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 86. un 87.priekšlikumu.

L.Muciņš. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 90. - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 91. - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 93. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas iesniegtajā 99.priekšlikumā.

Atbalstīts ir arī 98. - kultūras ministres priekšlikums, iestrādājot to atbalstītajā 99. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 97., 98. un 99.priekšlikumu.

L.Muciņš. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 101. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 102. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 103. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 105. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 106. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 107. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 108. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 109. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, redakcija iestrādāta iepriekšējā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 110. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 111. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 112. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 113. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 114. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 115. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 116. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 117. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 118. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 119. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 120. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 121. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 122. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 123. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 124. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 125. - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts 126. - Juridiskā biroja priekšlikuma redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 125. un 126.priekšlikumu.

L.Muciņš. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 128. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 129. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 131. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 133. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 134. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 136.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 137. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 138. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 139. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 140. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 141. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 142. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 143. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 144. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 145. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 146. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 147. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 148. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Un 149. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Juridiskās komisijas vārdā aicinu pieņemt Autortiesību likumu trešajā un galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Autortiesību likums” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, prieksēdētāja kungs! Strādāsim ar darba dokumentu nr.1809. Tie ir priekšsēdētāja iepriekšminētie grozījumi likumprojektā par kooperatīvajām sabiedrībām.

Pirmo priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā komisija, un tas izriet no visu šo grozījumu jēgas. Šī ir likumprojektu pakete, kas sasaucas ar Koncernu likumu, kas nācis no Juridiskās komisijas.

Tālāk ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par aizstājumu 13.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 36.pantu. Šeit jāteic, ka valdība bija grozījusi 2. un 4.pantu, bet bija aizmirsusi visus pārējos, tāpēc aicinu atbalstīt 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 3. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī šo deputāti atbalsta.

K.Leikalns. Izslēgums 36.pantā, ko piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Arī šo 4. -Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Un 5.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, to piedāvājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies. Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokuments nr.1810 - trešajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmējdarbību. Šajā likumprojektā ir tikai viens priekšlikums, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija, un tas atrodas jūsu tabulas 6.lappusē. Es aicinu atbalstīt papildinājumu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es aicināšu deputātus atbalstīt šā nozīmīgā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””! Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1811. Priekšlikumu nav. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Leiškalna kungs? Komisijas vārdā kurš ziņos? Maksimova kungs? Lūdzu!

P.Maksimovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Dokuments nr.1812. Trešajam lasījumam priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Godmaņa kungs. Lūdzu!

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs izskatīsim dokumentu nr.1813 trešajā lasījumā. Likums “Par akciju sabiedrībām”.

1.priekšlikums ir 18.lappusē jūsu dokumentos. To ir sagatavojusi atbildīgā komisija - izslēgt likumprojekta otrā lasījuma 8.panta pirmo daļu. Šis priekšlikums ir balstīts uz to, ka tas, ko mēs gribam izslēgt, tiek minēts citos likuma pantos, tā ka mēs vienkārši novēršam dublēšanos. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Nākamais ir 2. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 55.panta septīto daļu. Priekšlikums paredz akcionāriem tiesības pieprasīt, lai akcionāru sapulcē tiktu iekļauts jebkurš darba kārtības punkts. Komisija uzskata, ka to nevar attiecināt uz tādām akciju sabiedrībām, kuru statūtos ir paredzēts, ka var balsot neklātienē elektroniskā vai kādā citādā veidā. Tas ļoti sarežģītu akciju sabiedrības darbību. Tāpēc komisija uz šiem akciju sabiedrību tipiem šo te normu neattiecina. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Nākamais ir 3.priekšlikums 25.lappusē. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka tad, ja publiskās akciju sabiedrības statūti paredz citu balsošanas formu, tai obligāti nav jārīkojas tikai atbilstoši Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisijas apstiprinātajiem normatīvajiem aktiem, ja ir runa par elektroniskajiem parakstiem un tā tālāk. Kamēr tas nav izstrādāts, tad, ja akciju sabiedrība uzskata, ka tā var darboties atbilstoši saviem statūtiem, tā drīkst to darīt savādākā veidā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

I.Godmanis. Nākamais priekšlikums ir 31.lappusē, kur ir redakcionāli precizēts Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas slēdziens ir - atbalstīt. Te ir runa par to, ka padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Nav ilgāks! Tas ir pareizāk nekā “ne ilgāk”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

I.Godmanis. Arī 5.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Pamatpriekšlikums ir saistīts ar 66.panta astotās daļas izslēgšanu, bet tas ir tikai tādēļ, lai izslēgtu dublēšanos likumā, kur vienreiz jau ir definēts, ka padomi drīkst iebalsot uz 3 gadiem, un viss. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 5.priekšlikumu.

I.Godmanis. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas atrunā šādu situāciju: ja kāds atstāj padomes locekļa amatu un ja rindā nav cita kandidāta, kas ieņem šo padomes locekļa vietu, tad tādā gadījumā, lai varētu papildināt padomi, akcionāri vienkārši ar balsu vairākumu ievēlē padomes locekli. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 7.priekšlikumā ir precīzi uzrakstīts, līdz kuram datumam ir jālikvidē tā sauktie akciju sabiedrību iekšējie uzņēmumi, un tas ir jāizdara līdz šā gada 30.decembrim. Tādas formas līdz šim vēl eksistēja, bet tagad no 30.decembra tās eksistēt vairs nebūs tiesīgas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

I.Godmanis. 8.priekšlikums ir ļoti būtisks. Tas ir daļēji atbalstīts un ir iekļauts 9.priekšlikumā. Tas ir par laiku, līdz kuram ir akciju sabiedrībām jāievēlē padomes atbilstoši šim jaunajam likumam. Tas ir jāizdara līdz 1.augustam, ne vēlāk. Tas ir tas robežtermiņš, kad ir jābūt likumam atbilstošai struktūrai - jaunajām padomēm - akciju sabiedrībās. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

I.Godmanis. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tie ir visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu: “Ņemot vērā to, ka 2000.gada 6.aprīļa plenārsēdes vadītāja Riharda Pīka neuzmanības un sēdes nekorektas vadības dēļ man netika dota iespēja uzstāties debatēs, lūdzu pārbalsot likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” 9.panta 6.punktu. Labojums nr.9.”

Viens var izteikties “par”, viens - “pret”.

Imants Burvis vēlas izteikties. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Būtībā varbūt nekāda nelaime nav notikusi, bet sēdes vadītāja uzdevums un Prezidija locekļa uzdevums ir aizstāvēt katra deputāta tiesības.

Tā vietā Rihards Pīks, neatvainojoties par savu personisko neuzmanību, noraidīja šīs iespējas. Tāpēc es pieprasu, lai šīs iespējas būtu man saglabātas. Es apzinos, ka tas varbūt nav tik būtiski, bet es apzinos arī to, ka šīs tiesības, kuras ir katram no jums, es vienmēr būtu atbalstījis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Kārtības ruļļa 142.pants nosaka: ja vienas stundas laikā vismaz pieci deputāti apšauba balsošanas rezultātu, tādā gadījumā ir iespējama pārbalsošana.

Godājamie kolēģi! Tātad Burvja kungs prasa pārbalsot. (Starpsauciens: “Nevajag!”) Vai deputāti pieprasa? Jābalso par šo piecu deputātu priekšlikumu… vai pārbalsot minēto punktu vai nē. Jā, tas ir piecu deputātu priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu pārbalsot likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” 9.panta 6.punktu, tas ir, 9.labojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 33, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ieskatīsimies dokumentā nr.1806. Kā redzat, neviens priekšlikums attiecībā uz otro lasījumu nav saņemts. Aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Krasts kungs. Lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokumenta numurs 1807. Ieskatoties šajā dokumentā, redzat, ka priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā, un aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Krasts. Tā kā pašā atbildīgajā komisijā vēl notiek diskusijas par šo likumprojektu un ir iespējams, ka attiecībā uz trešo lasījumu tiek gatavoti kādi priekšlikumi, es lūgtu mēnesi. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis. Tas ir 6.maijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.maijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1749. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Reģistrācijas nr.409.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, šeit nav neviena vārda par nepilsoņiem.

K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums par 1.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, izveidojot savu redakciju, kas ir priekšlikums nr.2. Abi šie priekšlikumi attiecas uz termina “bandrole” skaidrojumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums par termina skaidrojumu, tātad par 1.pantu. Atbildīgā komisija to atbalstīja daļēji, iestrādāja savā priekšlikumā - 4.priekšlikumā - un aicina deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Vēl joprojām atrodamies pie daudzcietušā 1.panta. Deputāts Siliņš iesaka papildinājumu 1.pantā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, bet atkal ir ķērusies pie savas redakcijas un aicina arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Vēl joprojām skatām 1.pantu. Nākamais ir 7.priekšlikums, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to atbalsta bez ierunām.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī 8.priekšlikums ir par 1.pantu. Arī to ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Komisija to atbalsta bez ierunām.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir par 1.panta otro daļu. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi iesniegto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Par 2. un 3.pantu nav priekšlikumu. Pārejam pie 4.panta. Priekšlikumu nr.10 ir iesniedzis deputāts Jānis Siliņš, lietpratējs pasta jautājumos. Ierosina izslēgt 4.panta piekto daļu. Komisija nav atbalstījusi deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēdētāja kungam. Pārejam jau pie 7.panta trešās daļas. Deputāts Siliņš iesniedzis priekšlikumu izslēgt 7.panta trešo daļu. Komisija atbalsta deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Par 8. un 9.pantu priekšlikumu nav, bet 12.priekšlikums ir par 10.panta trešo daļu. Deputāts Siliņš lūdz to izslēgt. Komisija deputāta priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Pārejam pie 11.panta. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina izslēgt 11.panta 4.punktu. Komisija to atbalsta, izslēdzot pie viena arī 4., 5. un 6.punktu. Līdz ar to mēs par šo pantu esam izskatījuši trīs priekšlikumus - 13., 14. un 15.prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 13., 14. un 15.prieklikumu.

K.Leiškalns. Par 11 pantiem pēc kārtas nav neviena priekšlikuma. Tad ir vārdu aizstājums 22.pantā. Tas ir priekšlikums nr.16, ko ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums ir par likuma 22.pantu un likumprojekta 5.pantu. Izslēgumu piedāvā parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija Pūķa kungu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leikalns. Paldies.

Nākamais jau ir par likuma 23.pantu. Tas ir 18.priekšlikums. Aizstājums 23.pantā. Komisija Pūķa kungu, kas šo priekšlikumu iesniedzis, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Vairāk priekšlikumu par likumprojektu nav. Aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.aprīli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.aprīlis.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Geiges kungs. Lūdzu!

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo iesniegto likumprojektu izvērtēja savā sēdē, kurā piedalījās arī Tieslietu ministrijas speciālisti, un apspriešanas rezultāts ir tas, ka tika izstrādāts alternatīvs likumprojekts - dokuments nr.1795. Ar to tad lūdzu arī turpmāk strādāt.

Pašlaik Tieslietu ministrijā kā struktūrvienība ir Sabiedrisko un reliģisko lietu departaments, kas kārto valsts un reliģisko organizāciju savstarpējās attiecības, kā tas ir paredzēts attiecīgajā likumā. Lai tālāk šo darbu vēl labāk varētu veikt, ir paredzēts uz esošā departamenta bāzes Tieslietu ministrijā izveidot Reliģisko lietu pārvaldi kā Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošu iestādi. Tātad galvenie grozījumi šajā likumā attiecas uz nosaukuma maiņu. Lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav.

Balsosim par likumprojektiem to iesniegšanas secībā. Pirmais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 9, atturas - 69. Likumprojekts nav pieņemts.

Iesniegšanas secībā balsosim par alternatīvo likumprojektu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” . Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Geige. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 28.aprīlim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 28.aprīlis. Paldies.

Saskaņā ar darba kārtības grozījumiem, kurus mēs apstiprinājām, nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””.

Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekšējo likumprojektu, kura alternatīvo versiju jūs lielā vienprātībā nupat atbalstījāt. Juridiskā komisija savulaik bija nedaudz pasteigusies, iesniedzot valdības iesniegto likumu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, pirms vēl Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nebija izšķīrusies, ko darīt ar pamatlikumu. Tādēļ mēs to šodien atjaunojam darba kārtībā un skatām kopā vienā paketē ar šo likumprojektu.

Pirmajā lasījumā Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu. Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” ir runa tikai par Tieslietu ministrijas attiecīgās institūcijas nosaukuma maiņu. Juridiskā komisija piekrita nosaukuma maiņai. Taču saprotam, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā būs debates par šo jautājumu. Tādēļ aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā - atbilstoši nupat notikušajam konceptuālajam balsojumam par alternatīvo likumprojektu - un iesniegt priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu, un tad mēs kopā ar Tieslietu ministriju attiecīgi vadīsimies no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtās konceptuālās nostādnes, kā tad būtu jāsauc šī institūcija, un attiecīgi veiksim nākamajos lasījumos šīs korekcijas. Aicinu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Priekšlikumus, tāpat kā par iepriekšējo likumprojektu, lūdzu iesniegt līdz 28.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 28.aprīlim. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Kalniņa kungs. Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1747. Jūs jau esat ar to iepazinušies. Labojums likumā tiek izdarīts viens - lai sastādītu un apstiprinātu labības bilanci, pārvietot termiņu no 1.janvāra uz 1.martu. Nobīde par diviem mēnešiem. Jo Centrālā statistikas pārvalde nevar iedot attiecīgu informāciju.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vispirms lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Godājamie kolēģi, balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 7. Steidzamība pieņemta.

A.Kalniņš. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka to pieņemt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs vēlaties debatēt? Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Radioklausītāji! Šodien steidzamības kārtībā tiek ierosināta izmaiņa likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”. Ne tikai man, bet arī zemniekiem, kā uzzināju pārrunās ar viņiem, rada izbrīnu tas, ka labākais, pēc Šķēles kunga izteiciena, zemkopības ministrs Kalvīša kungs nevar sev pakļautajā resorā savest kārtībā administratīvo aparātu, lai no septembra līdz 1.janvārim veiktu visu to graudu uzskaiti, kuri ir ievietoti vai nu elevatoros, vai klētīs.

Nākamais jautājums - kāpēc viņi reāli nezina, kas tad ir vajadzīgs mūsu valstij, cik ir vajadzīgs graudu un cik daudz to bija vajadzīgs pasūtīt, lai mūsu zemnieki tos izaudzētu savos laukos? No 1922.gada līdz 1940.gadam, strādājot ar parastiem skaitāmajiem kauliņiem, Zemkopības ministrija varēja veikt šo uzdevumu. Diemžēl tagad, kad Latvijā ir tūkstoš cilvēku liels šis štats, lauksaimniecības ministrs ar šiem jautājumiem netiek galā. Un tagad papildus vēl vajadzīgi divi mēneši. Protams, ir saprotams, ka šie divi mēneši ir vajadzīgi, lai daļēji ieviestu destabilizāciju mūsu zemnieku darbībā un it sevišķi pavasara sējā. Kāpēc? Tāpēc, ka vajag izdabāt “Dzirnavniekam”. Un tad var veikt aprēķinus, kas kādā veidā var iepirkt, cik daudz iepirkt. To tagad jau mēs zinām, jo viens no likumprojektiem ir jau sagatavots. Un mēs iepirksim miežus un auzas, ko varēja pagājušajā gadā mūsu zemnieki izaudzēt. Diemžēl tie aprēķini netika veikti. Viņi neizaudzēja. Un tagad vēl ārzemju zemniekiem maz ar to, ka mēs atveram savas robežas, mēs vēl viņiem pazemināsim arī muitu no 25 procentiem uz 5 procentiem. Tātad kārtējo reizi mēs atbalstām zemniekus ārzemēs, bet savu zemnieku ražu iearam zemē. Tāpēc 1.janvāri nekādi nevar aizvietot ar 1.martu, un mūsu zemniekiem ir jāzina jau 1.janvārī, cik daudz zemītes viņiem vajadzēs apart, kādus graudus un cik lielā daudzumā vajadzēs izaudzēt un, pats galvenais, - par kādu cenu tos iepirks. Šodien mūsu zemnieki nezina... Un tāpēc, lai vēl vairāk sarežģītu šo situāciju, Zemkopības ministrija ierosina pārbīdīt uzskaiti no 1.janvāra uz 1.martu. Cik tad ilgs laiks tagad paliek mūsu zemniekiem, lai viņi varētu veikt savus aprēķinus, ko darīt pavasara sējā? Tā jau ir pie durvīm. Tāpēc šo likumprojektu nekādi nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Atis Slakteris - Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! It sevišķi vēršos pie jums, Bojāra kungs! Es kā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un lauksaimnieks gribu paskaidrot vienkāršas lietas, lai deputāti nepārprastu.

Par graudu lietām valstī viss ir skaidrs. Jau pļaujas brīdī tiek savākta informācija, un bijušajā Labības tirdzniecības aģentūrā, kas tagad saucas Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra, katru mēnesi tiek apkopoti skaitļi, un visiem viss ir skaidrs - cik graudu ir noliktavās, cik ir pie zemniekiem. Taču, lai valstī apstiprinātu oficiālu bilanci, ir jāņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tie ir pieejami tikai tad, kad tie ir pieejami. Un šī ir datuma formāla pārbīdīšana, kas patiesībā maz ko varbūt maina. Man ļoti patika Bojāra kunga emocionālā runa. Viņš gan bija sajaucis vairākas lietas. Patiesībā pēc plāna kādreiz mēs sējām Latvijā un pļāvām Kanādā. Es ceru, ka tādu laiku nebūs, protams. Tāpat bija noteiktas cenas, un tā tas viss bija 50 gadus. Tas viss ir beidzies. Es ceru, ka tā tas vairs nebūs. Skaidrība šajā sektorā ir pilnīgi pietiekama. Un pati būtiskā lieta, ko Bojāra kungs tomēr pieminēja, - Latvijā patiešām trūkst lopbarības graudu. To atzīst pat Graudu audzētāju asociācija. Un lai neizputinātu lopkopību, ko Saeima patiešām mēģināja aizsargāt, tajā skaitā cūkkopības nozari... Pašreizējā dārgā lopbarības cena plus vēl ievedmuita lopkopības zemniekiem draud ar izputēšanu. Tā ka es negribētu pārāk kritizēt sociāldemokrātus, bet, tā kā es zinu, ka Bojāra kungs ierosināja, ka vispār vajadzēja graudus, cik vajag, laicīgi ievest rudenī, es gribu teikt, ka tā patiešām būtu tirgus graušana. Pašlaik valdība apzināti nāks ar priekšlikumu - brīdī, kad patiešām trūkst graudu, samazināt ievedmuitu uz noteiktu daudzumu, uz noteiktu īsu laiku, lai neizputinātu lopkopības nozari. Un nevis tāpēc, ka iepriekš nezinātu, kad trūks graudu, bet tieši tāpēc, ka priekšlaicīgi to darīt ir kaitīgi. Tā ka aicinu atbalstīt minēto likumprojektu, jo minētais likumprojekts patiesībā par šīm lietām nemaz nerunā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - Kalniņa kungs. Lūdzu!

A.Kalniņš. Mēs varam atkārtot komisijas ieteikumu un likt balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””, pirmais lasījums, steidzams. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kalniņš. 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi otram lasījumam jāiesniedz līdz 20.aprīlim. Paldies.

Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts ir steidzams, jānosaka arī otrā lasījuma diena, ne tikai priekšlikumu iesniegšanas datums. Mēs noteicām 20.aprīli. Kalniņa kungs, komisijas vārdā, lūdzu, izsakiet arī priekšlikumu par otrā lasījuma dienu. (Starpsaucieni no zāles: “4.maijs, 11.maijs!”)

A.Kalniņš. 27.aprīlis... 11.maijs, manu priekšlikumu labo.

Sēdes vadītājs. 11.maijs. Deputāti piekrīt? Paldies.

Tagad skatīsim likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.443.

1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūgums pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 2.prieklikums ir Dalbiņa kunga priekšlikums, un tas ir iestrādāts 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Arī to lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Konceptuāli grozījumi ir 193.pantā. Pie šiem grozījumiem ļoti nopietni strādāja gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvji, gan mūsu komisijas pārstāvji, gan arī banku pārstāvji, un, manuprāt, tie ir izstrādāti ļoti labi un precīzi. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā arī šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam.

Dz.Kudums. Lūgums iesniegt līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 20.aprīlis. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strauji tuvojas Kultūrkapitāla fonda padomes vēlēšanas, un kultūras ministre lūdza Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, lai mēs šo likumprojektu izskatītu kā steidzamu, kam piekrita praktiski visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību likumprojektam “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”! Pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums par steidzamību pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Likumprojekta būtība ir padarīt Kultūrkapitāla fonda darbību demokrātiskāku un turpmāk noteikt atsevišķu nozaru padomes. Tās Kultūrkapitāla fonda padomē tiks ievēlētas demokrātiskākā ceļā, nekā tas bija līdz šim, jo fonda padomē tiks ievēlēti fonda nozaru padomju priekšsēdētāji, un Ministru kabinets vairs neiecels savu pārstāvi, bet viņu demokrātiski ievēlēs. Es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” pirmajā lasījumā! Steidzams! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir iesnieguši gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, un, kā es jūtu pēc zāles reakcijas, nav nekādu iebildumu pret to, ka mēs šo likumprojektu pieņemam maksimāli īsā laikā. Es lūgtu nobalsot jau šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (Starpsauciens no zāles: “Izbalsojiet detaļas ārā!”)

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es izsaku pateicību par vienprātīgo atbalstu kultūrai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””, otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Počas kundze.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pirmais priekšlikums par minēto likumprojektu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz tehniskus grozījumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir līdzīga rakstura. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, tie ir redakcionāli precizējumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 4.priekšlikumā ir Juridiskā biroja ieteiktie redakcionālie precizējumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 5. ir līdzīga rakstura priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Iesniedzējs - Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 6.priekšlikumā ir redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 7. ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 7. un 8. Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Poča. 9.priekšlikumā Juridiskais birojs precizē likumprojekta redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 10.priekšlikums ir līdzīga rakstura. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 11. un 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 11. un 12.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 13., 14., 15., 16. un 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 13., 14., 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Poča. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums par jauna panta redakciju. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 20. ir redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 21.priekšlikums precizē likumprojekta spēkā stāšanās termiņu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 22. attiecas uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Arī 22.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 23. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 23.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 24. - Juridiskā biroja precizējumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 24.priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu, jo debatēs pieteicies neviens nav. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14.aprīļa vakaram.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.aprīlis.

Godājamie kolēģi! Mums saskaņā ar darba kārtību pienākas pārtraukums, bet mēs esam saņēmuši desmit deputātu priekšlikumu: “Ierosinām turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.” Vai deputāti piekrīt? Paldies.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Nākamais likumprojekts - “Par 1991. gada un 1993.gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Krasta kungs.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Gaužām tehnisks grozījums te ir nepieciešams... Es varbūt gari nepārstāstīšu visu, kāpēc tas ir vajadzīgs, jo jūs to varat izlasīt visās anotācijās, kas šeit tiek dotas līdzi, taču Latvijai, kas ir Starptautiskās jūrniecības organizācijas dalībvalsts, būtu nepieciešami šie grozījumi. Mums tos šodien vajadzētu pieņemt, lai mēs varētu piedalīties Attīstības komitejas sēdēs un tikt arī ievēlēti attiecīgajās izpildinstitūcijās. Tātad atbildīgā komisija, kā jau es teicu, ierosina šo jautājumu, kas ir gaužām tehnisks… šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada un 1993.gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Komisija to ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Redzot šādu atbalstu šā likumprojekta virzībai, es gribētu aicināt to izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja, protams, zālē kādam šobrīd nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Par 1991.gada un 1993.gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju” otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts, ar kuru mēs papildinājām darba kārtību, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Komisijas vārdā - Počas kundze.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Mums šodien pirmajā lasījumā būtu jāatbalsta un jānosaka arī steidzamība likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas beidzot sakārtos jautājumu par akcīzes nodokļa likmēm lietotajām automašīnām, jo šobrīd šo mašīnu tirgus cieš galvenokārt no pārmērīgi augstām akcīzes nodokļa likmēm, un faktiski no tā iegūst tikai mūsu kaimiņvalstis. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību, jo šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams, bet pēc tam aicinu balsot arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu tagad balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs nav neviens pieteicies. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 10.aprīlim pulksten 17.00 un otro lasījumu noteikt 13.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis, otrais lasījums - 13.aprīlī.

Līdz ar to mums darba kārtība ir izskatīta. Ir saņemti šādi deputātu jautājumi.

Deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Valda Lauska un Jāņa Lejas jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Saulesdārza slēgšanu un privatizēšanu.

Otrais jautājums. Deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Egila Baldzēna un Osvalda Zvejsalnieka jautājums par firmu “Jūras kvalitātes centrs”. Jautājums adresēts satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam.

Trešais jautājums. Deputātu Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Čevera un Imanta Burvja jautājums par iespējamo interešu konflikta situāciju un likumdošanas normu pārkāpšanu sakarā ar Ojāra Kehra ieņemamajiem amatiem. Tas adresēts ekonomikas ministram Vladimiram Makarovam… (Starpsauciens no zāles: “Par vēlu!”) jebkurā gadījumā tas ir adresēts ekonomikas ministram.

Šos jautājumus nododam attiecīgajiem valdības locekļiem... Jā, mēs nododam attiecīgajiem valdības locekļiem, attiecīgajiem ministriem un Ministru prezidentam.

Cienījamie kolēģi! Šodien pulksten 17.00 tiks sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Osvalda Zvejsalnieka un Rišarda Labanovska jautājumu par Aizkraukles SIA “Auto GI” materiālo zaudējumu segšanu.

Iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Pētera Salkazanova jautājumu par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā.

Izglītības un zinātnes ministra Māra Vītola atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Pētera Salkazanova jautājumu par izglītības ministra atbildību.

Ministru prezidents Andris Šķēle atbildēs uz deputātu Imanta Burvja. Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Arņa Kalniņa jautājumu par vienotas darba samaksas sistēmas izstrādāšanu valsts pilnvarniekiem un valžu locekļiem valsts uzņēmējsabiedrībās.

Ministru prezidents atbildēs uz Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Ādamsona, Pētera Salkazanova un Arņa Kalniņa jautājumu par “Latvenergo” privatizāciju.

Un Ministru prezidents atbildēs arī uz Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera, Rišarda Labanovska un Arņa Kalniņa jautājumu par 1995.gada 26.septembrī valdības sēdē akceptēto Vienošanos starp Romas katoļu baznīcas vadību Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu.

Līdz ar to mūsu darba kārtība ir izskatīta. Paldies.

Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar kartēm!

Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aija Barča, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Jānis Ozoliņš, Dzintars Ābiķis, Valdis Ģīlis, Kārlis Greiškalns, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Juris Sinka, Jānis Straume, Dzintars Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi! Tūlīt pēc sēdes beigām sanāks Saeimas Prezidijs, lai lemtu par 37 deputātu iesniegumu, kurā ierosināts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Paldies. Ejam tūlīt uz Prezidiju, lūdzu!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas

sesijas piecpadsmitās sēdes

2000.gada 6.aprīlī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Gundars Bojārs.

 

Sēdes vadītājs. Labdien, cienījamie klātesošie! Sākam ministru šīsdienas atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Pirmais jautājums ir uzdots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par Aizkraukles SIA “Auto GI” vairākkārtēju lūgumu palīdzēt iespējamās tiesas kļūdas ātrākā atrisināšanā. Sakarā ar šo jautājumu ir saņemta atbilde no tieslietu ministra Valda Birkava. Jums ir iespējams vēl divas minūtes precizēt atbildi.

V.Birkavs (tieslietu ministrs).

Tiešām paldies, ka vismaz atnācāt. Es jūtos kā Rietumu parlamentos.

Tātad, pirmkārt, par termiņiem un sūdzībām. Sūdzība tika saņemta 8.septembrī, atbilde tika dota 14.septembrī. Otrā sūdzība - 3.novembrī, atbilde - 19.novembrī. Trešā sūdzība - 15.decembrī, atbilde - 20.decembrī. Ceturtā sūdzība - šodien. Tātad arī attiecībā uz šo sūdzību mēs iekļausimies termiņos, taču jāsaka, ka saskaņā ar likumu par tiesu varu mums nav nekādu tiesību iejaukties tiesas kompetencē un labot tiesas kļūdas. Bez tam saskaņā ar likumu par tiesu varu tiesnesis par tiesu kļūdām neatbild nedz materiāli, nedz finansiāli. Un tomēr, ja es gribētu būt godīgs un pateikt, vai mani apmierina sniegtā atbilde un vai mani apmierina Tieslietu ministrijas darbs, tad es teiktu: “Nē, mani neapmierina!” Laikaposmā no 1996. līdz 1999.gadam Tieslietu ministrijas darbinieku skaits ir vairākkārtīgi samazinājies, bet sūdzību skaits ir vairākkārtīgi pieaudzis. Ņemot vērā to, ka šī sūdzība ir ienākusi jau ceturto reizi, es šodien pārdomāju, kādā veidā to vislabāk varētu vēlreiz pārbaudīt, iesaistot cilvēkus, kuri nav bijuši iesaistīti iepriekšējās pārbaudēs. Taču, lai atbildētu uz ceturto un piekto deputātu jautājumu, man jāsaka tā: “Lai sakārtotu Tieslietu ministrijas sistēmu, man ir vajadzīgs apmēram pusotrs gads, bet pašu ministriju es pabeigšu sakārtot līdz šā gada beigām, jo ministrijas funkcionālais audits beidzas aprīlī un jau 15.maijā mēs esam plānojuši veikt būtiskas reformas pašā ministrijas struktūrā.”

Atbilde uz pēdējo jautājumu par ierēdņiem. Atbalstīdams jūsu nostāju jautājumā par ierēdņu darbības vai bezdarbības materiālo atbildību gadījumos, kad iestājas materiālie zaudējumi, gribu sacīt, ka tas ir pilnīgi pareizs punkts un tas stāsies spēkā tad, kad stāsies spēkā Administratīvā procesa kodekss. Tas, protams, palīdzēs disciplinēt arī ierēdņus.

Bet teikšu vēlreiz: termiņi ir ievēroti, taču pēc būtības mēs iejaukties nevaram. Ministrijas darbs mani neapmierina, bet tas tiks sakārtots.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Vai ir kādi papildjautājumi šajā sakarā? Burvja kungs, lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Es ceru, jūs jau esat pamanījuši, ka viens no sūdzības iemesliem ir tas, ka, es gan nezinu, kā ir pēc būtības, bet firmu nosaukumi tur ir dažādi definēti. Un varbūt tas ir viens no iemesliem, kas rada visas šīs lietas, tikai nav skaidrs, kāpēc tas nav akcentēts, izskatot lietu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs (tieslietu ministrs).

Burvja kungs, jums ir taisnība, bet runa nav par firmām, runa ir par personu, kas vienā vietā ir nosaukta par Lapu, otrā vietā - par Lapsu. Tas tiešām ir nepiedodami, un par to es varu tikai sodīt darbiniekus. Bet es jau teicu, ka šodien ienāca ceturtā sūdzība par šo pašu gadījumu. Es to visrūpīgākajā veidā pārbaudīšu un tad izdarīšu savu secinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējus apmierina sniegtā atbilde? Paldies, ministra kungs!

Nākamo jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam ir uzdevuši Imants Burvis, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Jānis Ādamsons un Pēteris Salkazanovs. Ar nožēlu jākonstatē, ka nav saņemta ne rakstiska atbilde, ne arī ministrs ieradies, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem. Acīmredzot šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo reizi. Vai Burvja kungam ir kas sakāms? Varbūt runājiet mikrofonā turpat no vietas.

I.Burvis. Es gribētu atzīmēt priekš protokola, ka Segliņa kungam ir bijuši uzdoti pietiekami daudzi jautājumi. Vai nu viņam laika nav, vai tīri fiziski trūkst spēka, vai arī tīri praktiski ir nepieklājīga attieksme pret parlamentu, taču es ceru, ka Latvijas Saeimas Prezidijs reizi par visām reizēm sāks ievērot arī deputātu tiesības redzēt sevis ievēlētos ministrus, ja viņus kādreiz lūdz atnākt. Ja viņi fiziski ir tik nespējīgi atnākt, tad varbūt viņus vajag atbrīvot no tiem pienākumiem, kurus viņi tīri fiziski nav spējīgi pildīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs!

Nākamo jautājumu uzdevuši deputāti Imants Burvis, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Jānis Ādamsons un Pēteris Salkazanovs. Jautājums ir uzdots izglītības un zinātnes ministram Mārim Vītola kungam par izglītības ministra atbildību. Ir saņemta ministra rakstiska atbilde uz jautājumu. Jums, lūdzu, ir divas minūtes, lai varētu vēl komentēt.

M.Vītols (izglītības un zinātnes ministrs).

Jā, paldies! Atbilde iesniedzējiem uz uzdoto jautājumu. Ministra kompetenci regulē Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pants, kas nosaka, ka ministrs politiski vada ministrijas darbu un ir atbildīgs par tās darbību Saeimas priekšā. Kompetences sadalījumu starp ministru un administratīvo aparātu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums, kur šīs funkcijas ir detalizētāk uzskaitītas jums sniegtajā rakstiskajā atbildē.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem ir vēl kādi papildjautājumi? Burvja kungam ir jautājums.

I.Burvis. Cienījamais Vītola kungs! Es gribēju vienkārši precizēt. Vai tā ir tikai viena koalīcijas partnera, šajā gadījumā - Tautas partijas pārstāvju, nevis tikai jūsu mūžīgā nostāja, ka tad, ja ministrija ir izdarījusi kaut ko labu, visi nopelni pienākas ministram, bet, ja izrādās, ka tas labais nav noticis, bet ir “savārītas ziepes”, tad vienmēr atrodas kāds paša zemākā līmeņa ierēdnis, kurš ir atbildīgs par ministrijas jau faktiski politisko risinājumu kādā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Jautājums acīmredzot attiecas uz pedagogu darba samaksas reformu. Šajā jautājumā ir ierosināta disciplinārlieta saistībā ar informācijas nesniegšanu un saistībā ar dokumentu sagatavošanu. Disciplinārlietas rezultāti ir zināmi, attiecīgo civildienesta darbinieku vaina ir atzīta, un tas ir fiksēts šajā disciplinārlietas slēdzienā. Līdz ar to šim cilvēkam ir izteikts rājiens kā soda veids, piemērojot to konkrētajam civildienesta darbiniekam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Burvja kungam ir vēl viens jautājums.

I.Burvis. Cienījamais ministra kungs! Es tomēr nevaru saprast, kāpēc jūsu partija, jūsu frakcija un arī jūs kā ministrs neņēmāt vērā izteiktās bažas un brīdinājumus, ko opozīcija pauda tad, kad šie risinājumi tika piedāvāti Saeimā. Tagad, kad rezultāts ir tāds, kādu to prognozēja opozīcija pirms lēmuma pieņemšanas, izrādās, ka vainīgs ir tikai viens ierēdnis.

M.Vītols. Tad būtu jāprecizē, par kādām sekām ir runa, jo pedagogu darba samaksas reforma ir uzsākta, ir nodrošināta arī darba algu izmaksāšana visu pašvaldību skolotājiem atbilstoši Pedagogu darba samaksas noteikumiem nr.73. Līdz ar to noteikumu īstenošana ir nodrošināta.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējus apmierina atbilde? Paldies ministra kungam.

Ir ieradies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Mums ir radusies iespēja atkārtoti atgriezties pie jautājuma, ko bija uzdevuši deputāti Imants Burvis, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Jānis Ādamsons un Pēteris Salkazanovs par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā. Rakstiska atbilde nav saņemta. Jums, ministra kungs, tiek dotas piecas minūtes laika atbildei.

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Varu informēt, ka esmu parakstījis vēstuli. Acīmredzot tā nav saņemta. Lietas būtība ir tāda: ievērojot to, ka brīdī, kad valstī ir grūta situācija ar finansēm un, pēc citu uzskata, tiek izšķērdēti līdzekļi, maksājot par vasarnīcu 150 latus ceturksnī, esmu devis uzdevumu, un 31.martā īres līgums ir pārtraukts. Šodien vairs netiek tērēti valsts līdzekļi 50 latu mēnesī vasarnīcas apmaksai. Tas bija pateikts arī nosūtītajā vēstulē, un man ir pat tās rakstiskais variants, bet es atskrēju... Mani telefoniski informēja par Burvja kunga satraukumu, ka neesmu ieradies, bet es jau tepat biju.

Vai ir vēl kādi jautājumi? Katrā ziņā rakstiskā atbilde ir nosūtīta un jūs droši vien to saņemsiet.

Sēdes vadītājs. Burvja kungam ir papildjautājums.

M.Segliņš. Tur būs plašāk pateikts vēstulē. Es tagad īsi... tur bija arī pieminēts, ka tajā vasarnīcā savā laikā dzīvojis Ādamsona kungs, kad bija ministrs. Tur ir garāka visa tā fabula. Nē, tur vairs nevar dzīvot! Es vienreiz biju aizbraucis apskatīties, tā tik tiešām ir diezgan trakā stāvoklī. Tur ir jātaisa liels remonts, ja grib dzīvot.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Burvja kungam vēl ir papildjautājums.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Man ir prieks, ka jūs varējāt atnākt. Tas ir patīkami. Satraukuma nav nekāda, jo šos jautājumus tīri tehniski risināt nav nekādu problēmu.

Man ir tikai divi papildjautājumi. Pirmais. Tā kā izrādās, ka vasarnīca ir ministrijas pārziņā kopš tā laika, kad Jānis Ādamsons ir bijis iekšlietu ministrs, rodas jautājums - vai tiešām ministrijā pēc viņa aiziešanas nav nevienas atbildīgas personas, kura būtu spējīga risināt šos jautājumus tā, lai nebūtu nekāda - nedz maza, niecīga, nedz liela - zaudējuma valstij?

Otrs. Ņemot vērā, ka jautājuma formulējumā ir runāts par līdzekļu izšķērdēšanu, es atceros Tautas partijas solījumus, ka jūsu ministrija atradīs iekšējās rezerves 100 dienu laikā un tiks izveidota Tikumības policija. Tur daudz nevajadzēja - pāris simtus tūkstošu latu. Šobrīd es uzzināju no preses un no radio, ka esot atrasti 70 tūkstoši, tātad trīs reizes mazāk. Kā rit šis darbs?

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs! Lūdzu, Segliņa kungs!

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Cienījamais Burvja kungs! Tik tiešām 2.decembrī no šīs tribīnes es solīju, ka tiks atrasti līdzekļi, bet manā solījumā jūs nedzirdējāt vārdus “100 dienu laikā”. Līdzekļi... Es savus solījumus turu, un tik tiešām 75 tūkstoši ir atrasti. Vēl ir vajadzīgi 100 tūkstoši, un ir iesniegts valdībā pieprasījums attiecībā uz budžeta grozījumiem, lai piešķirtu naudu. Kad būs 175 tūkstoši... Šobrīd par 75 tūkstošiem ir iespējams nodrošināt 21 cilvēka darbu. Ja atradīs iespēju piešķirt 100 tūkstošus, tad būs pilnā sastāvā Tikumības policija. Šobrīd ir atrasts finansējums, lai tā varētu strādāt 21 cilvēka sastāvā. Nekad neteicu vārdus “100 dienu laikā”. Nav bijis tāds teksts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nāciet pie mikrofona, Burvja kungs!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Otrs jautājums bija šāds: vai pēc Jāņa Ādamsona aiziešanas no iekšlietu ministra posteņa ir jūsu ministrijā kāda atbildīga persona, kura ir spējīga risināt jautājumus par naudas neizšķērdēšanu?

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Nostrādājis šos nepilnus deviņus mēnešus Iekšlietu ministrijas sistēmā, es konstatēju, ka ir dažas amatpersonas, kuras nespēja atbildēt par tēriņiem. Tās tika nekavējoties atbrīvotas. Manā rīcībā nav tādas informācijas, ka tie, kas pašreiz ir dienestos, nespētu kontrolēt naudas lietas. Es ļoti cītīgi tam sekoju. Ja atklāsim tādu gadījumu, nekavējoties tiks piemēroti bargi sodi.

Sēdes vadītājs. Paldies Segliņa kungam. Vai ir vēl kādi precizējoši jautājumi? Nav. Līdz ar to jautājums ir izsmelts.

Pāriesim pie nākamā jautājuma. Tas ir deputātu Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Arņa Kalniņa uzdotais jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam “Par vienotas darba samaksas izstrādāšanu valsts pilnvarniekiem un valžu locekļiem valsts uzņēmējsabiedrībās”. Ir saņemta rakstiska Ministru prezidenta atbilde... es atvainojos, ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz šo jautājumu. Vai iesniedzējus apmierina šī atbilde?

Burvja kungs!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Cienījamais Prezidij! Pirmkārt, es neesmu saņēmis šo rakstisko atbildi. Tas acīmredzot ir tikai pasta jautājums.

Otrkārt, finansu ministrs Krastiņš nav solījis, ka šī būs vienīgā sistēma, kas tiks veidota. Par to bija runa no šīs tribīnes tad, kad parlaments balsoja par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Andra Šķēles vadībā. Cik zināms no preses, vienīgā ministrija, pie kuras viņš ir “pieķēries”, ir Satiksmes ministrija, viņš ļoti uztraucas par to pilnvarnieku algām. Tanī pašā laikā nekas netiek darīts citās ministrijās, un es paredzu, ka, ja jau Šķēles kungs izvairījās no atbildes, tās sniegšanu uzdodot Krastiņa kungam, acīmredzot tā būs atrakstīšanās, nevis atbilde.

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs. Es gribētu, lai jūs konkretizētu, vai jūs apmierina sniegtā atbilde, vai jūs tomēr pieprasāt, lai Ministru prezidents precizētu.

Nākamais jautājums. Deputātu Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Ādamsona, Pētera Salkazanova un Arņa Kalniņa jautājums, kas uzdots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam, - “Par “Latvenergo” privatizāciju”. Rakstiska atbilde uz šo jautājumu nav saņemta. Acīmredzot mums tā ir jāpārliek uz nākamo Saeimas sēdi. Tātad - pēc nākamās sēdes.

Nākamais ir deputātu Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera, Rišarda Labanovska un Arņa Kalniņa jautājums, kas uzdots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam, - “Par 1995.gada 26.septembrī valdības sēdē akceptēto Vienošanos starp Romas katoļu baznīcas vadību Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu”. Ir saņemta izglītības un zinātnes ministra Māra Vītola rakstiska atbilde uz šo jautājumu. Vai Vītola kungs vēlas atbildēt arī mutiski?

M.Vītols (izglītības un zinātnes ministrs).

Paldies par uzdoto jautājumu. Papildus tam, kas ir rakstiski atbildēts šajā atbildes rakstā, es gribu vēl mazliet komentēt otro jautājuma daļu, kas ir saistīta ar privāto izglītības iestāžu finansējumu. Visas privātās izglītības iestādes tiek finansētas no noteiktas budžeta programmas. Šis finansējums jau vairākus gadus nav mainījies, neskatoties uz to, ka katru gadu ir palielinājies akreditēto privāto izglītības iestāžu skaits. Faktiski tas nozīmē, ka katru gadu ir samazinājies katrai konkrētai privātai izglītības iestādei paredzētais finansējums. Ministrija ir iesniegusi un Saeima ir atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz, ka, sākot ar nākamo budžeta gadu jeb nākamo mācību gadu, tas ir, 2001./2002.mācību gadu, ir jānodrošina finansējums visām privātām izglītības iestādēm pēc minimālā normatīva uz katru audzēkni, uz katru skolēnu. Tas ir tajās izglītības iestādēs, kuras pilda obligāto... kurās skolēni apgūst obligātās izglītības programmas un kurās mācības notiek valsts valodā. Šim mērķim, lai to varētu nodrošināt, nākamā gada budžetā ir papildus nepieciešami 170 tūkstoši latu. Ja Saeima šo finansējumu nākamā gada budžetā paredzēs, tad visām privātām izglītības iestādēm, to skaitā arī Rīgas Katoļu ģimnāzijai, tiks nodrošināts finansējums no valsts, kāds uz vienu skolēnu ir atbilstoši normatīvam, un nebūs atšķirības starp finansējumu attiecībā uz dažādām īpašuma formām, vai tās ir pašvaldības skolas, valsts skolas vai privātās skolas.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.

Burvja kungam ir papildjautājums.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Cienījamais Prezidij! Vai man būtu jāsaprot šī atbilde tā, ka jebkuri papildu apstākļi var izraisīt tādu stāvokli, ka Latvijas valdība nepildīs vienošanos? Jautājums ir par to, ka Romas katoļu baznīcas vadība Latvijā un Latvijas Republikas valdība ir noslēgušas vienošanos par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu. Es šobrīd dzirdēju ministra atbildē tikai paskaidrojumu, kāpēc tā netiek pildīta. Vai tas jāuztver tā, ka Latvijas valdības parakstītās vienošanās var arī netikt pildītas?

Sēdes vadītājs. Vītola kungs.

M.Vītols. Acīmredzot būtu jāaicina tomēr iepazīties ar rakstiski sniegto atbildi. Jo jautājumam ir divas daļas - viena, kas skar vienošanos par Aglonas baziliku, un otra daļa, kurā ir runa par Rīgas Katoļu ģimnāziju. Tas, ko es atbildēju, tieši skar Rīgas Katoļu ģimnāzijas finansējumu. Par jautājuma pirmo daļu atbilde ir sniegta rakstiski, ir paskaidrots, ka šī vienošanās nav spēkā atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 28.augusta rīkojumam. Līdz ar to nepastāv spēkā esošas vienošanās starp Ministru kabinetu un otru pusi.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Lauska kungam ir papildjautājums.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātais ministr! Godātie kolēģi! Es par abiem šiem jautājumiem, par abām sastāvdaļām, gribētu precizēt.

Saistībā par Aglonas ģimnāziju, par kuru jūs sniedzāt atbildi, es gribētu jums vienkārši nodot arhibīskapa Pujāta kunga sarūgtinājumu šajā sakarā. Jo tad, kad tika slēgta vienošanās, bija arī apņemšanās kopīgi strādāt, lai šo vienošanos realizētu. Taču pēc tam šī kopīgā strādāšana nenotika, un tika parakstīts vienpusējā kārtā rīkojums par attiecīgās vienošanās izbeigšanos. Es domāju, ka varēja uzaicināt katoļu baznīcas pārstāvjus un vēlreiz izanalizēt, kāpēc nevar atrisināt jautājumu, kopīgi pieņemt lēmumu par vienošanos. Tas tā nenotika. Un no tāda viedokļa katoļu baznīca ir sarūgtināta.

Par otru jautājumu - par Rīgas Katoļu ģimnāzijas finansējumu. Ja mēs dzīvotu, vadoties tikai no šodienas situācijas, tikai no baltas lapas, mani jūsu atbilde pilnībā apmierinātu. Taču mēs diemžēl nedzīvojam, vadoties tikai no šodienas situācijas, un šeit tādā gadījumā ir konsekvences trūkums, ko var apšaubīt. Faktiski ir tiesības daudzām juridiskām personām, to skaitā arī baznīcai, apšaubīt mūsu valsts dotā vārda noturīgumu. Un es gribētu, lai jūs zinātu, ka ir 1991.gadā bijis izglītības un zinātnes ministra parakstīts dokuments, kurā Izglītības un zinātnes ministrija valsts vārdā garantē katoļu baznīcai, ka, ja šī skola tiks atvērta, tad Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās 80 līdz 100 procentus lielu finansējumu.

Sēdes vadītājs. Lauska kungs, jums laiks beigt uzstāšanos.

V.Lauskis. Es tikai pabeigšu domu. Ja nebūtu šīs garantijas no valsts puses, katoļu baznīca neuzņemtos šo atbildību. Un kas tagad atbildēs, ja katoļu baznīca nespēs pildīt? Un vai pusotra gada laikā, līdz 2001.gada septembrim, viņi noturēsies vai spēs finansēt (92%) vienpusējā kārtā viņiem uzliktās saistības? Kā jūs komentējat jūsu kā izglītības un zinātnes ministra atbildību par to, ko valsts vārdā izdarīja iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Jā, es pateicos par jūsu komentāru. Man ir bijusi iespēja beidzamā mēneša laikā tikties un pārrunāt jautājumus gan ar arhibīskapu Pujāta kungu, gan arī ar Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktoru (faktiski pat divas reizes), lai meklētu iespēju, kā varētu viņiem palīdzēt, un tieši tāds ir bijis arī tikšanās mērķis. Ir pārrunātas iespējas, kas skar šāgada finansējumu, un mūsu tikšanās reizē katoļu ģimnāzijas direktors pauda izpratni, ka šāgada budžetā nav plānoti ministrijā kaut kādi rezerves līdzekļi, kurus mēs jau šogad varētu novirzīt šai skolai. Taču vienlaicīgi arī informējam, ka ministrija budžeta pieprasījumā nākamā gadā plāno šos līdzekļus uz vienu audzēkni. Tas skar obligātās izglītības pakāpi, lai nodrošinātu vienādu tās pieejamību visiem skolēniem gan valsts vai pašvaldības, gan arī privātajās izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošinātas obligātās mācību programmas.

Tas ir tas risinājums. Tas ir tas, ko mēs varam darīt, domājot par nākamo gadu, lai pēc būtības šo problēmu kaut kādā veidā mēģinātu risināt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Diemžēl vairs nav iespējams uzdot papildjautājumus. Līdz ar to visi jautājumi ir šodien izskatīti. Paldies ministru kungiem par piedalīšanos. Paldies deputātiem.

Sēdi uzskatām par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone