Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas sestā sēde

1999.gada 18.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā. Izskatīsim tos iesniegšanas secībā.

Desmit Tautas partijas frakcijas deputāti lūdz mainīt Saeimas 18.februāra sēdes darba kārtību un izslēgt 1.punktu - likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Māris Vītols - Tautas partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas deputāti! Šī likuma izskatīšana ir ļoti cieši saistīta ar šāgada Valsts budžeta likuma izskatīšanu. Un, tā kā šī likuma izpilde ir atkarīga no finansējuma, kas tam paredzēts šāgada Valsts budžeta likumā, loģiski būtu šo likumu skatīt pēc Valsts budžeta likuma izskatīšanas. Tad, kad būs pilnīgi skaidrs, kāds finansējums ir nodrošināts šī likuma izpildei (tāpat kā tas ir ar Kultūrkapitāla fonda likumu). Tāpēc mēs ierosinām šādu secību - vispirms runāt par atbilstošo finansējumu, kāds ir jānodrošina šā likuma izpildei, un pēc tam skatīt šo likumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešama balsošana?

Lūdzu! Vārds Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Es domāju, ka deputāti perfekti saprot: ja 25.februārī mēs pieņemam budžetu, tad neatkarīgi no tā, vai mēs šo likumu atveram vai neatveram šodien, mēs vienalga nevaram izdarīt izmaiņas tādā veidā, ka beidzamo izmaiņu notikšana būtu saistīta ar budžeta pieņemšanas datumu. (Tie, kas ir šeit sēdējuši ilgāku laiku, perfekti to zina.) Tāpēc es neredzu nekāda pamata, kāpēc mums būtu tas jāatliek. Neba jau lai sasteigtu šo jautājumu, bet lai otrādi rīkotos. Lai saprastu, ka naudiskā ziņā, no finansiālā viedokļa, šis likumprojekts ne tikai 1999.gadā, bet arī 2000.gadā ir vislielākais. Un tāpēc es domāju, ka, atverot šo likumu, savlaicīgi varētu sākt strādāt pie vairākiem jautājumiem - konceptuāli apskatīt 59.pantu (ko nozīmē, lūk, šis skolotāju algu paaugstinājums no 2000.gada 1.janvāra?), apskatīt jautājumus, kas saistīti ar tā saucamajiem līdzekļiem skolām, kuras ir plānots, ja nemaldos, atsevišķi uzskaitīt vienā no pantiem. Vesela virkne jautājumu. Budžeta grozījumos ir attiecībā pret 4.pantu iestrādāta pusotru miljonu liela summa, un vairāk valdība arī nevarēs iestrādāt un neatkāpsies ne par vienu latu, vismaz attiecībā uz 1999.gadu. Tādā gadījumā es neredzu iemesla, kāpēc būtu tagad jāizslēdz šis jautājums. Mēs vienalga nevaram paspēt pieņemt šo likumu līdz budžeta pieņemšanai. Kāpēc vilcināt? Es ierosinu tomēr uzsākt šo darbu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu izslēgt no darba kārtības 1.punktu - likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 38, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas 18.februāra sēdes darba kārtību - iekļaut lēmuma projektu par 1999.gada Budžeta likuma projekta paketi aiz darba kārtības 13.punkta - lēmuma projekta “Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu” izskatīšanas. Vai ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 18.februāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”””. Komisija lūdz iekļaut to tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav. Paldies.

Desmit Saeimas deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā par amatpersonām iekļaut lēmuma projektu “Par Andreja Klementjeva ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Nav iebildumu?

Pieci deputāti lūdz atsaukt 18.februāra sēdes darba kārtībā iekļautā 9., 10. un 11. jautājuma izskatīšanu. Godātie kolēģi! Tā kā šo iesniegumu ir parakstījuši pieci deputāti, bet iesnieguši ir 12 deputāti, šie likumprojekti paliek darba kārtībā.

7.Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti Jānis Vētra un Romualds Ražuks atsauc savus parakstus no 18.februāra sēdes darba kārtībā iekļautajiem likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” (darba kārtības 7.punkts) un “Grozījumi likumā “Ārstniecības likums”” (darba kārtības 8.punkts). Tātad šie jautājumi šodien nav izskatāmi.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt “pret” šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais finansu ministr! Es aicinu pieiet šim jautājumam ļoti konstruktīvi, bez jebkādiem varbūtējiem politiskiem zemtekstiem. Ja mēs principiāli pieietu šim jautājumam par mērķdotācijām, tad, protams, mēs saprastu: ja Izglītības likums paredz obligātu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācību, tad arī valstij būtu jāgarantē šis minimālais obligātais finansiālais nodrošinājums. Tieši valstij tas ir jādara mērķdotāciju veidā, jo, ja valsts kaut ko obligāti prasa, tad tai obligāti vajadzētu garantēt arī šo finansējumu.

Cienījamais finansu ministr! Es domāju, ka šis ir viens no tiem jautājumiem, kurā opozīcija varētu konstruktīvi vienoties ar pozīciju, tajā skaitā arī ar finansu ministru, jo, protams, pats svarīgākais nav vis tas, kā šī nauda tiek izmaksāta - vai caur pašvaldībām vai tiek izmaksāta mērķdotāciju veidā, - bet svarīgi ir tas, lai šo naudu vispār saņemtu, lai šie piecus vai sešus gadus vecie bērni saņemtu pietiekamu finansējumu un lai viņus sagatavotu skolai. Un tiešām tādā gadījumā, ja Saeima - un man ir tāda pārliecība - atbalstīs vismaz šo pašu minimālāko prasību, ko lūdz arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lai varētu ar 1.septembri sākt šo bērnu apmācību, kurai ir vajadzīgs šis pusotrs miljons... Cik man ir zināms, tad arī finansu ministrs šobrīd piekrīt tādai pieejai, un, ja mums būs šīs garantijas, ka Saeima, apspriežot budžetu, nobalsos par šiem 1,5 miljoniem... Simtprocentīgi garantēts tas būs tikai tad, kad Saeima būs nobalsojusi, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas balsojums vēl nav saistošs. Saistošs būs Saeimas balsojums! Un tad, kad Saeima tiešām būs nobalsojusi par šiem 1,5 miljoniem, tad, es domāju, būs arī varbūt iespējams konceptuāli vienoties tikai par šo vienīgo izmaiņu likumā. Bet tā būs tikai tajā gadījumā, kad Saeima nobalsos.

Es gribu zināmā mērā izteikt arī atzinību valdībai par to, ka valdība ir stipri sašaurinājusi savas prasības attiecībā uz izmaiņām Izglītības likumā, jo sākotnēji tika iesniegtas daudz radikālākas prasības, kas absolūti neapmierināja ne izglītības darbiniekus, ne opozīcijas frakcijas, ne arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un es domāju, ka par šīm konkrētajām izmaiņām mēs varēsim, es ceru, vienoties pēc balsojuma par budžetu. Līdz ar to es šobrīd aicinu balsot “pret” un atgriezties pie šā jautājuma tad, kad budžetā būs nobalsots šis garantētais minimums, lai šie piecus un sešus gadus vecie bērni varētu iegūt šo pirmsskolas izglītību. Rīkosimies konstruktīvi!

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija pēc diezgan karstām debatēm, meklējot kompromisu, nolēma, ka pie zināmiem nosacījumiem varētu arī atvērt šo likumu. Un šie nosacījumi ir ļoti vienkārši. Mēs vēlamies, lai likuma izmaiņu pieņemšanā tiktu ievērotas tās saistības, ko mēs esam apņēmušies ievērot sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Katrā ziņā Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāti to ir stingri un nelokāmi apņēmušies ievērot. Atkārtosim, ka tā ir daļa no tām prasībām, kuras jau ir īstenotas budžeta projektā saistībā ar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu 1999.gadā - ar šo pusotru miljonu latu. Tātad tas ir finansējums no valsts budžeta pirmsskolas izglītībai piecus un sešus gadus veciem bērniem. Otrs jautājums ir mērķdotācijas bērnudārzu pedagogu darba samaksai, sākot no 1999.gada 1.septembra, 50% apmērā no valsts budžeta, un tas ir aptuveni 1,8 miljoni latu, bet atlikušajā daļā tātad ir 50% no pašvaldību budžetiem.

1999.gada jūlijā, kad tiks izdarīti budžeta grozījumi un kad būs pārpildīta valsts ieņēmumu daļa, - un mums tāda pārliecība ir - par vienu no prioritātēm varētu virzīt aptuveni 300 tūkstošus latu valsts profesoru darba samaksai. Lūk, tāda ir sociāldemokrātu nostāja!

Vai mums pašreiz ir īpaša vēlēšanās atvērt šo likumu? Nav šīs vēlēšanās! Taču mums nav arī bail atvērt šo likumu. Es esmu pārliecināts, ka Saeimā pārstāvētās koalīcijas un opozīcijas partijas, arī sociāldemokrāti, parādīs savas nostājas stabilitāti. Taču, ja tomēr šādas stabilitātes nebūs mūsu nostājās, tad šo likumu tik un tā varēs atvērt jebkurā sēdē arī bez sociāldemokrātu balsīm.

Kāda ir šīs mūsu nostājas novitāte šodien Izglītības likuma jautājumā? Vai mēs ar kaut ko atšķiramies pēc satura vai formas? Nē, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija nav atkāpusies ne no tā satura, ne no formas. Jautājums ir vienīgi par metodi - kad un kā īstenot. Man liekas, ka nevienam Saeimas deputātam nav tādas pārliecības, ka šis likums agrāk vai vēlāk nebūtu bijis jāatver. Tas būtu bijis jāatver un jāveic atsevišķi grozījumi. Tas ir skaidrs! Tikai nedrīkst šo grozījumu pieņemšanas laikā zaudēt izglītības darbinieku pamatintereses.

Nākamais jautājums ir sekojošs: vai mēs, sociāldemokrāti, pašreiz esam vienojušies ar koalīcijas partijām? Nē, mēs katrs palikām pie sava viedokļa. Un tad jautājums ir vienkāršs: kas tad ir noticis? Mēs, sociāldemokrāti, vismaz esam noteikuši šīs kompromisa robežas sarunās ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas tai būtu pieņemamas. Kaut arī tās visas neapmierina, bet tās ir ļoti nopietnas prasības. Mēs, protams, apzināmies, ka budžets nav “no gumijas”, taču kompromiss būs nepieciešams.

Otrkārt. Vakar vēlā pēcpusdienā Koalīcijas padomē sociāldemokrāti saskaņoja viedokļus ar koalīcijas partijām. Gan apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan “Latvijas ceļa” politiķi piekrita, ka var atvērt likumu, un, ja grozījumi sociāldemokrātiem nebūs pieņemami (mūsu prasības ir zināmas), tad mēs varam šo likumprojektu neatbalstīt ne otrajā, ne trešajā lasījumā. Jaunā partija arī neiebilda pret šo nostāju. Tātad mēs šo viedokļu saskaņojumu veicām un uzskatām, ka varam arī iesniegt savus priekšlikumus un neatbalstīt likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, ja tas mūs neapmierina. Tātad principā ir runa par rīcības modeli, kurš tika saskaņots. Par to, kā mēģināt atrast šīs kompromisa robežas un vienam otru labāk pārliecināt, tā, lai neciestu zaudējumus izglītības darbinieku pamatintereses.

Un vēl. Sociāldemokrāti katrā ziņā iesniegs savu alternatīvu likumprojektu, savus grozījumus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” nodošanu komisijai. Lūdzu, balsosim! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, kuru iesniedzis Ministru kabinets, nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Deņisova, Sokolovska, Plinera, Golubova un Rastopirkina iesniegto likumprojektu “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Nav Finansu ministrijas atzinuma par to, cik tas viss maksās. Šis likums paredz šīs tā saucamās antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem jeb dalībniekiem bezmaksas medicīnisko aprūpi, kā arī atvieglojumus sabiedriskajā transportā un nodokļu maksāšanā.

Otrkārt. Šeit ir paredzēts, ka valsts piešķir šīm organizācijām nepieciešamās telpas un sniedz visādu citādu palīdzību.

Treškārt. Šis likumprojekts nav juridiski korekts un ir pretrunā ar Augstākās padomes un Saeimas pieņemtajiem dokumentiem, to skaitā Augstākās padomes pieņemto 4.maija Deklarāciju un 6.Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju.

Man ir jāpateicas šā likumprojekta autoriem par to, ka viņi ir kautrīgi - viņi tagad nesaucas par Lielā tēvijas kara dalībniekiem, kā tas bija pieņemts padomju okupācijas laikā, bet saucas par antihitleriskās koalīcijas dalībniekiem. Nu paldies kaut vai par to! Tikai neaizmirsīsim vienu lietu, ka Otrais pasaules karš tapa PSRS un Vācijas savstarpējo nesaskaņu dēļ. Pamats tam bija Molotova-Ribentropa pakts, kura 60.gadadienu mēs šogad atzīmēsim.

Pie tam Viktora Suvorova (Rezuna) grāmatā “Ledlauzis” (viņš bija PSRS Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes rezidents) ir skaidri pierādīts, ka PSRS taisījās pirmā uzbrukt hitleriskajai Vācijai. Un, ja mēs skatāmies no vēsturiskā viedokļa, tad redzam, ka tā saucamās antihitleriskās koalīcijas vienas dalībnieces loma pēc Otrā pasaules kara bija tāda, ka viņa neatnesa - atšķirībā no citām šīs koalīcijas dalībniecēm - brīvību valstīm. Mēs tapām okupēti otrreiz. Visās Austrumeiropas valstīs tika iedibināti komunistiskie režīmi. Mēs atceramies 1952.gada Berlīnes sacelšanos, Ungārijas revolūciju 1956.gadā, Prāgas pavasari 1968.gadā: tautas brīvības centieni tika apspiesti ar tanku palīdzību un prasīja neskaitāmus upurus.

Vispār ir ļoti savādi, ka pēdējā laikā parādās mēģinājumi izskaistināt padomju okupācijas režīmu. Viens no labākajiem šīs tendences piemēriem ir Gilmana atklātā vēstule Valsts prezidentam Ulmanim un Ministru prezidentam Krištopanam, kuru principā var uzskatīt par atklātu un cinisku ņirgāšanos. Viņš saka, ka izsūtītie cilvēki Sibīrijā dzīvojuši gandrīz vai ļoti labos apstākļos. Jo, redziet, kas par lietu: viņš saka, ka bija sievietēm iespējas dzemdēt, ka viņas nebija tiktāl novārdzinātas... ka tiešām viņām šī fizioloģiskā funkcija bija saglabājusies. Viņš gremdējas atmiņās par skaisti pavadīto laiku Sibīrijā.

Man gribētos prasīt šim cilvēkam (un es ceru, ka Krištopans un Ulmanis viņam atbildēs): vai viņš ir iedomājies par tiem tūkstošiem un tūkstošiem Sibīrijas lēģeros bojā gājušo cilvēku, par čekas kambaros nomocītajiem? Šī persona saka arī to, ka Latvijas brīvvalsts laikā Latvijā bijis alu laikmeta nacionālisms. Krieviski tas skan “peščernij nacionaļizm”. Es nezinu, cik ilgi mēs cietīsim to, ka Latvijas valstī notiek šādas lietas, un nedosim viņiem kārtīgu pretsparu. Tas vispār ir kaut kas prātam neaptverams. Rietumvalstīs bijušos nacistus soda, taču pie mums šādi klaji komunistu aizstāvji var brīvi publicēties un principā nav nekādas reakcijas no valsts varas iestāžu puses. Viņi var brīvi staigāt pa Saeimu, viņi var brīvi izteikt savas domas, aģitēt un tā tālāk... Tas ir kaut kas neiedomājams!

Ziniet, man tiešām ir jāpiekrīt Žirinovskim, lai gan es viņu ne sevišķi cienu, jo es pazīstu viņu personīgi. Bet vienā ziņā es viņam varu piekrist - šie komunistiskās ideoloģijas aizstāvji un propagandētāji ir nepārtraukti jāiznīcina, jāiznīcina un vēlreiz jāiznīcina! Viņa vārdi bija: “Dušiķ, dušiķ i ješčo raz dušiķ.” (Ovācijas.)

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Vidiņa kungs!

J.Vidiņš. Cienītie kolēģi! Es aicinu jūs noraidīt šo likumprojektu kā nekaunīgu un cinisku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vēlas Aleksandrs Golubovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienītie kolēģi! Jums katram priekšā ir likumprojekts, ko piedāvā mūsu frakcija, - likumprojekts “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Hitleriskais režīms visā pasaulē atzīts... Nirnbergā atzīts par noziedzīgu režīmu. To pašu viedokli pauda arī Latvijas valsts. Šie veterāni, šie cīnītāji cīnījās nevis kaut kādā Krievijas koalīcijā... tajā pašā koalīcijā bija arī tādas lielvalstis kā Amerika un Lielbritānija. Tur tādus cīnītājus ciena. Pašreiz mūsu Valsts prezidents grib panākt saskaņu mūsu valstī. Tāpēc tas būtu labas gribas žests no mūsu Saeimas, ja mēs pieņemtu šo likumprojektu un nodotu to komisijām, lai apspriestu jautājumu par šiem cīnītājiem, varbūt dotu šiem cīnītājiem to statusu. Viņu nav daudz. Šis likums vajadzīgs vēl arī tāpēc, ka šis gads visā pasaulē atzīts par Veco ļaužu gadu. Tāpēc sūtīsim šo likumprojektu komisijām!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 49, atturas - 28. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis astoņu Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputātu iesniegumu: “Atsaucam savus parakstus likumprojektiem - darba kārtības 9., 10. un 11. punktam.” Līdz ar to šie jautājumi šodien nav izskatāmi.

Saskaņā ar darba kārtībā izdarītajām izmaiņām, tagad ir jālemj par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu... Bet pirms tam ir jāizskata deputātu ierosinājums. Desmit deputāti ir iesnieguši - saskaņā ar Kārtības ruļļa 93.pantu - ierosinājumu atcelt steidzamību Saeimas 18.februāra sēdē otrajā lasījumā izskatāmajam likumprojektam “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.

Vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības atcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība atcelta.

Tālāk. Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu: pagarināt līdz šā gada 26. februārim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izdarīt izsludinātajā Saeimas šā gada 18. februāra sēdes darba kārtībā grozījumu - izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.”

Deputātiem iebildumu nav? Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lidijas Zutes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi materiālus no Latvijas Tieslietu ministrijas par Valkas rajona tiesas tiesneses Lidijas Zutes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija atbalsta apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas materiālus vēl par četriem tiesnešiem.

Tieslietu ministrija iesaka Intaru Bisteru iecelt par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Intara Bistera iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka iecelt Aiju Orniņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Aijas Orniņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka iecelt Juri Siliņu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par Jura Siliņa iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka iecelt Sarmīti Vamžu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, un Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Sarmītes Vamžas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts par 1999. gada Budžeta likuma projekta paketi.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Roberts Zīle - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, saņemot Budžeta likuma projekta paketi, ir izskatījusi arī visus to pavadošos likumprojektus, izņemot šo. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, ir saņēmusi arī Ministru prezidenta vēstuli, kurā bija Ministru kabineta lēmums par šā likumprojekta izņemšanu no Budžeta likumu pavadošās likumdošanas paketes. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma šādu lēmumu un iesniedza šo lēmuma projektu Saeimā.

Man būtu lūgums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmuma projektu, un līdz ar to mums nebūtu juridisku šķēršļu nākošnedēļ izskatīt Budžeta likumu, kuru, es domāju, gaida visa sabiedrība, jo faktiski ir jau februāra beigas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - izslēgt no Budžeta likuma projekta paketes likumprojektu “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andreja Klementjeva ievēlēšanu Revīzijas komisijā”.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 354. Otrais lasījums.

Šajā dokumentā ir apkopoti otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Pirmais priekšlikums atrodas likumprojekta priekšpēdējā lappusītē. Šo priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, argumentējot to tādējādi, ka, pieņemot lēmumu katra konkrētā uzņēmuma privatizācijas gadījumā, privatizācijas komisija pati brīvi varētu noteikt, kā izpirkt šīs akcijas - par sertifikātiem vai par naudu. Līdzšinējā spēkā esošajā likumā bija noteikts, ka sertifikātu izmantošanas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50% no privatizējamā objekta vērtības. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es sāku savas runas otro daļu personīgi kā šā iesnieguma aizstāve, nevis kā komisijas pārstāve. Es esmu rūpīgi iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informāciju un esmu noskaidrojusi, ka fizisko personu kontos 1. decembrī bija atlikuši 3,5 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu, tas ir, 57% no visiem piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Ja mēs pareizinātu šo summu ar 28 latiem, kas ir viena sertifikāta nominālā vērtība, tad iznāktu, ka, šos sertifikātus ieguldot lielo uzņēmumu privatizācijā, iedzīvotāji, fiziskās personas, varētu izmantot līdzekļus par 98 miljoniem latu.

Mani māc šaubas, vai vispār, privatizējot lielos uzņēmumus, tādus kā “Latvijas kuģniecība” un tagad arī jau privatizācijai gatavot sākto “Latvenergo”, vispār tiks pieļauta iespēja iegādāties šīs akcijas plašā piedāvājumā par sertifikātiem. Tāpēc es savā priekšlikumā esmu ierosinājusi, ka vismaz 20 procentus no privatizējamā objekta vērtības būtu jāatļauj izpirkt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Jūs visi, cienījamie deputāti, zināt šo iedzīvotāju lielo pieprasījumu, ka īpašuma kompensācijas sertifikāti pašlaik tiek uzpirkti vidēji par Ls 1,58 (novembrī), bet pirms tam - par Ls 1,93, tātad par nieka naudu, un cilvēki nav apmierināti, ka šos īpašuma kompensācijas sertifikātus praktiski nav iespējams izlietot. Kompensācijas sertifikātu lietošanas termiņš privatizācijā beidzas 2000. gadā. Tātad, beidzoties šim gadam, beigsies arī sertifikātu izmantošanas termiņš. Kur cilvēki lai liek šos sertifikātus? Es domāju, ka mēs izdarītu deputāta cienīgu soli, nosakot šodien, ka ne mazāk par 20% no privatizējamā objekta vērtības būtu noteikti privatizējami par šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Es pieļauju, ka, izskatot šo likumprojektu, nākošajā lasījumā varētu būt runa par to, vai 20% vai 30, vai 50% apmērā jāļauj izpirkt uzņēmuma akcijas par sertifikātiem, taču par to varētu vēl diskutēt. Varbūt šajā gadījumā tomēr būtu jānosaka kāda īpaša norma, kas pieļautu arī parasto jeb nodzīvoto gadu sertifikātu izmantošanu, jo atstumt cilvēkus no lielo uzņēmumu privatizācijas par sertifikātiem, manuprāt, nav godīgi.

Tāpēc es lūdzu sēdi atbalstīt šo priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī apvienības TB/LNNK frakcija.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka ir jāatbalsta komisijas priekšlikums tā elementārā iemesla dēļ, ka noteikt matemātiskas proporcijas ir ārkārtīgi grūti. Ja mēs paskatīsimies atpakaļ, kā vispār ir notikusi privatizācija, tajā skaitā arī lielajos objektos - tādos kā “Latvijas gāze”, un es varētu nosaukt vēl vienu otru objektu - tad redzam, ka tur nekad nav iezīmētas, nav bijušas ievērotas proporcijas, bet tajā pašā laikā liels skaits sertifikātu ir ticis atprečots. Es domāju, ka tad, ja mēs noteiksim kaut kādas precīzas matemātiskas robežas vai apakšējo minimumu, mēs it kā būsim priecīgi par to, ka varam to izpildīt, taču ņemsim vērā vienu citu lietu. Katrā uzņēmumā ir sava situācija un ir ārkārtīgi atšķirīgas lietas. Ir uzņēmumi, kuriem nepieciešams kapitāls skaidras naudas veidā, un ir tādi, kuriem tas nav nepieciešams. Jebkurā gadījumā atbildīga par to, kā tomēr varētu atprečot visus sertifikātus, ir un paliek valdība. Neapšaubāmi, tādai valdības struktūrai, kāda ir Privatizācijas aģentūra, es esmu pilnīgi pārliecināts - līdz šim, fleksibli izskatot jautājumus par dažādiem uzņēmumiem, ir izdevies neuzspiestā veidā privatizāciju realizēt tā, lai tiktu atprečots liels daudzums sertifikātu. Pretējā gadījumā, ja mēs rīkosimies pēc iezīmētas shēmas, mums var izveidoties situācija, ka daudzos uzņēmumos mēs vienkārši liegsim tiešā kapitāla pieplūdi privatizācijas sākotnējā posmā. Es domāju, ka šajā gadījumā vajadzētu atbalstīt komisijas viedokli.

Kas attiecas uz kompensācijas sertifikātiem, jūs jau zināt, ka budžetā ir paredzēta situācija, ka mēs maksājam kompensācijas sertifikātus vismaz lielai daļai atpakaļ. Šajā gadā ir paredzēti 5 miljoni to atprečošanai. Būtu ļoti grūti tagad mainīt sistēmu, jo tad vienmēr varētu pateikt: jā, kāpēc tad jūs tagad precīzi rīkojat, bet kāpēc iepriekš jūs tā nedarījāt?

Es principā domāju, ka vajadzētu atbalstīt komisijas viedokli. Un nevis tikai tādēļ, ka ir fiskāla interese saņemt naudu no privatizācijas, bet arī tāpēc, ka katrā gadījumā šis jautājums ir ārkārtīgi komplicēts, tāpēc vienu shēmu šeit uzzīmēt nevar, jo tas daudziem uzņēmumiem varētu traucēt viņu tālāko attīstību, arī to cilvēku darbību, kuri par sertifikātiem iegādāsies akcijas un ieraudzīs, ka šīs akcijas nav neko vērtas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es lūdzu šo jautājumu izšķirt balsojot, ņemot vērā arī to, ka sertifikāti tika ieviesti tad, kad Augstākās padomes laikā Ministru padomes priekšsēdētājs bija Ivars Godmanis. Šie sertifikāti toreiz tika ieviesti, un es domāju, ka šodienas valdībai būtu jāuzņemas atbildība par sertifikātu izmantošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 61, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Arī 2.priekšlikumu iesniegusi Anna Seile, un tā saturs ir šāds: ja reiz nepieļauj sertifikātu izmantošanu, publiskā piedāvājumā privatizējot lielos uzņēmumus, tad nedrīkstētu pieļaut arī to, ka šo uzņēmumu vadība drīkst izvēlēties, vai tā izpērk sev piešķirtās daļas par sertifikātiem vai par naudu. Tad visiem ir jābūt vienlīdzīgiem, jo likuma tekstā ir šāda norma, ka, privatizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai statūtsabiedrību, tiek izmantota privatizācijas metode, ka uzņēmuma vadībai vai sabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem ir tiesības izvēlēties vienu no šajā 1.pantā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem, tas ir, sertifikātus vai naudu. Uzskatīdama, ka tā zināmā mērā ir netaisnība pret sabiedrību, komisija atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamo priekšlikumu iesniedzis Gundars Bērziņš. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Gundars Bērziņš, un šajā priekšlikumā ir runa par Privatizācijas aģentūras padomes sastāva izmaiņām. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 30, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Seile. Komisija ierosina priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.360 - Saeimas priekšsēdētāja jau minēto likumprojektu. Jāteic, ka Satversmes 81.panta kārtībā izdotajos noteikumos priekšlikumi par pantiem nav iesniegti. Taču šeit man ir jāpiebilst, ka komisija pati, caurskatot šo likumprojektu, ir redakcionāli precizējusi pārejas noteikumus un aicina tos atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

K.Leiškalns. Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisijas vārdā lūdzu noteikt 23.februāri.

Sēdes vadītājs. 23.februāris. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.112. Komisijā priekšlikumu nav. Ir izdarīti pāris redakcionāli labojumi. 5.panta otrajā daļā ir redakcionāli labojumi, un es aicinātu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 14.pantā arī ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk. Pārejas noteikumi arī ir redakcionāli precizēti. Lūdzu arī deputātus tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā. (No zāles ministrs V.Makarovs: “Lujān, es esmu “par”!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

M.Lujāns. Paldies cienījamajam Makarova kungam par atbalstu šim likumprojektam! Es aicinātu iesniegt priekšlikumus līdz 23.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Noteikumi par atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.367. Par šiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem nav saņemts neviens priekšlikums. Ir tikai redakcionāli priekšlikumi, ko veikusi Ārlietu komisija, un es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem priekšlikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 22.februāris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt mazāks par piecām dienām, tātad tas ir 23.februāris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu””. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts. Tātad arī šie noteikumi ir iesniegti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Neviens priekšlikums nav saņemts, izņēmums ir Ārlietu komisijas izdarītie redakcionālie labojumi, kas ir iesniegti un redzami jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Tātad pret Ārlietu komisijas priekšlikumiem par 5.pantu un par pārejas noteikumu stāšanos spēkā deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu””. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, arī par šo likumprojektu priekšlikumi netika saņemti, izņemot Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja sagatavotos redakcionālos precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5.pantu un par pārejas noteikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu””. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tāpat kā par diviem iepriekšējiem likumprojektiem, arī par šo likumprojektu priekšlikumi netika saņemti. Izņēmums ir Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja piedāvātie precizējumi 4.pantā un pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu””. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosina precizēt 5.pantu, bet Juridiskais birojs - pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas precizējumiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu””. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Gluži tāpat kā visos iepriekšējos izskatītajos un jau apstiprinātajos likumprojektos, Ārlietu komisija ir veikusi redakcionālus precizējumus 4.pantā, bet Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu””. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija ierosina redakcionāli precizēt 5.pantu un pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu””. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija ierosina redakcionāli precizēt 7.pantu un pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - arī nav. Likums ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts - “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.352 - likumprojektu “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”. Likumprojekts trešajā lasījumā.

Trešajam lasījumam 1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs - redakcionāli precizē, ieliekot šeit vārdus “Latvijas Republikā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizējumam.

L.Muciņš. Līdz ar to 2.priekšlikumā to ir paredzēts izņemt ārā, jo tad viss likums attiecas uz Latvijas Republiku.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Cilevičs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu - Boriss Cilevičs!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likums ir vajadzīgs ne jau tāpēc, ka kāds no mums to prasa, bet tāpēc, lai atrisinātu mūsu iekšējās problēmas. Un galvenā ir tā, ka Latvijā šobrīd ir grupa cilvēku, kuru tiesisko statusu nenosaka neviens no esošajiem likumiem. Viņi nav Latvijas pilsoņi, viņi nav likuma par bijušās PSRS pilsoņa statusu subjekti, viņi nav ārvalstnieki un uz viņiem neattiecas arī likums par bēgļiem un patvēruma meklētājiem.

Ko darīt ar šiem cilvēkiem? Principā viņus aiztur Imigrācijas policija, viņi uzturas nelegālo imigrantu uzturēšanās izolatoros un viņus nav iespējams izraidīt.

Es jums gribu nocitēt Olafa Brūvera, Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja, vēstuli Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai. “Cilvēki pavada šādos apstākļos...” (viņš raksta par ļoti smagiem apstākļiem) “...nesamērīgi ilgu laiku gadījumos, kad nav reālu iespēju personu izraidīt. Dažreiz pat nav tiesību izraidīt uz citu valsti. Līdz ar to ieslodzītās personas nonāk beztermiņa ieslodzījumā. Teorētiski varam runāt par mūža ieslodzījumu. Un neviena no atbildīgajām amatpersonām nevar pateikt, cik ilgi vēl kādam no ieslodzītajiem būs jāpavada izolācijā.”

Kā šīs personas radās? Es varu atsaukties uz Valsts policijas priekšnieka Rekšņas kunga vēstuli, kas šā gada 14.janvārī tika nosūtīta Augstākās tiesas priekšsēdētājam Guļāna kungam, kurā Rekšņas kungs min vairākus konkrētus piemērus, kā tas veidojies. Dažos gadījumos runa ir tiešām par likuma pārkāpējiem, bet ļoti daudzos gadījumos cilvēku pašu vaina ir vienīgi varbūt izlaidība vai vispār nekādas vainas nav. Viņi ir apstākļu upuri. Rekšņas kungs raksta, ka vienas šādas personas uzturēšana izmaksā vidēji no 5 līdz 10 latiem dienā.

Es vēlreiz gribu atkārtot, ka nav nekādas iespējas kaut ko citu darīt ar šiem cilvēkiem. Nav iespējas viņus arī izraidīt. Nemaz nav runa par to, ka jebkurš var atbraukt uz Latviju un pretendēt uz bezvalstnieka statusu. Faktiski tie visi cilvēki palika no pagātnes, bet jaunas šādas personas diez vai var izveidoties.

Bet ko darīt ar šiem cilvēkiem? Nav skaidrs, nav zināms, cik daudz ir tādu personu. Daži eksperti lēš, ka varētu būt pat daži tūkstoši, jo Imigrācijas policija visu laiku aiztur arvien jaunus un jaunus tādus nelegālus cilvēkus. Šā likuma otrā lasījuma redakcijā tomēr ir saglabāta cerība, ka vismaz dažus no šiem gadījumiem varētu atrisināt.

Ja mēs pieņemsim šos grozījumus, ko piedāvājusi komisija, tad tas skaidri nozīmē, ka šis likums neattieksies uz šiem cilvēkiem un ka arī turpmāk viņi būs jātur ieslodzījumā, “mūža ieslodzījumā”, kā raksta Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs, bez jebkādām reālām izredzēm izraidīt viņus uz citām valstīm. Tāpēc es aicinu noraidīt komisijas atbalstīto grozījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu - šeit izslēgt vārdus “Latvijas Republikā”, jo 1.pantā, minot šos vārdus “Latvijas Republikā”, mēs risinām šo jautājumu tikai mūsu teritorijā un runājam par tām personām, kuras Latvijas valsts atzīst par bezvalstniekiem.

Attiecībā uz šiem cilvēkiem, par kuriem runāja iepriekšējais deputāts, protams, problēmas pastāv, bet tās nav risināmas tādā veidā, ka viņiem tiek piešķirts bezvalstnieka statuss. Viņiem šīs problēmas ir risināmas citādi - vai nu viņiem ir jāpiešķir attiecīgais statuss, kas ir saistīts ar bijušās PSRS pilsoņa statusu, par ko mums ir speciāls likums, vai arī, protams, viņiem ir jādodas uz turieni, uz kurieni viņiem ir jādodas, bet viņi to, protams, negrib darīt. Un tad šeit rodas šīs problēmas. Tajā pašā laikā, protams, māmuļas Krievijas konstitucionālā tiesa visas Baltijas valstīs dzīvojošās personas ir atzinusi par personām, kuras pēc būtības ir saņēmušas Krievijas pilsonību, un šeit nekādu problēmu nav, viņām ierodoties Krievijā. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja iesniegto 2.priekšlikumu - izslēgt 2.panta pirmajā daļā aiz vārda “statusu” vārdus “Latvijas Republikā”. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 14, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 3.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par 3. un 4.priekšlikumu - atbildīgās komisijas redakciju? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 36, atturas - 13.

3.priekšlikums nav pieņemts.

4.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 4.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 20, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš. 5.priekšlikums ir redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvāja paplašināt šīs bezvalstnieku tiesības un atļaut uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos ne tikai laulāto, bet arī “savus un laulātā apgādībā esošus bērnus, kā arī savus apgādībā esošos vecākus”. Juridiskā komisija neatbalstīja šādu redakciju un norādīja, ka tā redakcija, kas ir šobrīd (ir runa par nepilngadīgajiem bērniem), ir precīzāka un tādā veidā nepaplašina to personu loku, kuras varētu ierasties šeit pie mums, Latvijā. Mēs aicinām atbalstīt šo redakciju 4.panta 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 56, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk - 7.priekšlikums.

L.Muciņš. 7.priekšlikums - redakcionāla rakstura precizējums, norādot uz valsts iestādēm. Tas ietver sevī gan valsts varas, gan pārvaldes iestādes.

Sēdes vadītājs. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

L.Muciņš. Aicinu deputātus pieņemt likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vēl ir 8.priekšlikums.

L.Muciņš. Es atvainojos.

8.priekšlikums. Ir ierosināts izslēgt no 5.panta nosaukuma vārdus “vai atņemšana”, jo šī procedūra nebija pantā paredzēta.

Sēdes vadītājs. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Juridiskā biroja iesniegtais 9.priekšlikums - redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumprojektu galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kuram likumprojektu reģistra numurs ir 156. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā 2.februāra sēdē izskatīja likumprojektu par pievienotās vērtības nodokli un nolēma neatbalstīt iesniegto likumprojektu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, precizēja atsevišķas juridiskas normas un iesniedza savu alternatīvo likumprojektu tālākam darbam Saeimā. Un es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es atbalstu šo alternatīvo projektu, kuru ir izstrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Bet saskaņā ar Kārtības rulli, godāto referent, pirmajā lasījumā jābalso arī par to projektu, kurš ir iesniegts pirmajā lasījumā kā alternatīvs.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šo projektu par izmaiņām likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” sagatavoja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija un iesniedza ļoti daudzu frakciju deputāti. Tā bija mūsu iniciatīva, kura tika daļēji saskaņota ar Finansu ministriju.

Es gribu precizēt Apiņa kunga izteikumus. Viņš gan runāja tā, ka grūti bija kaut ko saprast, bet šā alternatīvā projekta anotācijā, kas ir iesniegta, ir skaidri un gaiši pateikts, ka konceptuāli atbalsta apakškomisijas deputātu iesniegto likumprojektu un tikai atsevišķos pantos ir precizējumi - ir precizēta nodokļa iekasēšanas kārtība, pavadzīmju izsniegšanas kārtība. Būtībā Finansu ministrijas sagatavotais alternatīvais projekts, kurš Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts, manuprāt, neradīs pretestību deputātos iesniedzējos, ja tas ir nedaudz uzlabots. Protams, mēs apsvērsim iespēju iesniegt labojumus attiecībā uz otro lasījumu, jo viena norma šeit ir stipri grozīta. Tā attiecas uz mazajiem zemes īpašniekiem, kuri nav PVN maksātāji un kuriem tātad pašiem jāmaksā šis apgrozījuma nodoklis. Bet šīs normas var noskaidrot otrajā un trešajā lasījumā. Tāpēc es personīgi, kā pirmais iesniedzējs, varu atbalstīt šo alternatīvo projektu, kurš vienkārši ir papildinājis deputātu iesniegto projektu, kuri ir domājuši par to, lai paātrinātu šī likuma izskatīšanas gaitu. Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo alternatīvo projektu. Nepareizs ir teiktais, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to noraidījusi. Tāda lēmuma Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav. Viņa vienkārši ir to uzlabojusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk nav pieteikušies.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izstrādājot savu alternatīvo priekšlikumu, gaidīja 10 dienas, atbilstoši Kārtības rullim. Tā kā neviens no godātajiem iesniedzējiem nekādu pretestību šim pasākumam neizrādīja, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja par nepieciešamu virzīt tālāk tikai šo alternatīvo likumprojektu.

Es atbildēju uz Jāņa Lagzdiņa jautājumu, un es neteicu, ka noraidīja, bet teicu, ka neatbalstīja iepriekšējo likumprojektu. Tā ka es ļoti lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu par pievienotās vērtības nodokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iesniegt līdz 5.martam priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5. marts. Paldies.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāte Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs skatīsim dokumentu nr. 302. Es domāju, ka jūs visi esat iepazinušies ar šā dokumenta anotāciju. Tas ir likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka anotācijā ir minēts, ka šis likums ir nepieciešams galvenokārt tādēļ, ka to mums prasa. Mums nosaka tās prasības, kuras nepieciešams izpildīt, lai mēs iestātos Eiropas Savienībā.

Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likums ir vajadzīgs arī tādēļ, lai sakārtotu un precizētu jau esošo likumu normas un ļautu finansu pārskata lietotājiem saņemt pilnīgu, saprotamu un nepārprotamu informāciju. Tendence nesakārtot grāmatvedības jomu liecina par nevēlēšanos uzlabot un arī atvieglot Valsts ieņēmumu dienesta darbību un līdz ar to uzlabot budžeta ienākumu daļu. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz otro lasījumu.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.marts.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: “Lūdzam izdarīt izmaiņas 18.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 29.punktu - likumprojekta “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā.” Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 376.

1.priekšlikums definē termiņu, kas ir repatrianti. Respektīvi, tie ir cilvēki, kuri ir izbraukuši līdz 1990. gada 4.maijam. Es aicinu cienījamos deputātus šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un tas precizē normu, ko repatriants var ņemt līdzi, kad viņš atgriežas dzimtenē. Es lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 2. priekšlikumam.

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums ir tīri redakcionāls. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikums parāda, kādēļ mēs vispār šo likumu pārskatījām, un tas ir pats būtiskākais, jo agrāk pašvaldībām bija jānosaka kvotas, kādā veidā repatrianti ir apgādājami ar dzīvojamo platību, bet, tā kā pašvaldībām nav šo brīvo dzīvokļu, tad tagad šis likums paredz, ka Repatriācijas fonds var sniegt materiālo palīdzību dzīvokļa iegādei. Es lūdzu deputātus arī šo 4.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai 8.panta redakcijai.

J.G.Vidiņš. 5.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas precizē, kādus dokumentus repatriantiem vajag iesniegt, lai viņi iegūtu repatriantu statusu. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.G.Vidiņš. Arī 6.priekšlikums ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tas vienkārši redakcionāli precizē, jo pašreiz nav vis “priekšnieks”, bet ir “direktors”. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. Arī 7.priekšlikums ir redakcionāls - agrāk bija “departamenta direktors”, tagad ir “pārvalde”. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

J.G.Vidiņš. Arī 8.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Faktiski tas ir redakcionāls precizējums. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 9.priekšlikums ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, un tas paredz iesniegumu iesniegšanas termiņu, kad var saņemt materiālo palīdzību. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.G.Vidiņš. 10.priekšlikuma būtība ir tāda, ka šo palīdzības dabūšanas mehānismu reglamentē nevis Repatriācijas fonda nolikums, bet gan šā likuma 5.panta 4.punkts. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.G.Vidiņš. Es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 25. februārim.

Sēdes vadītājs. 25.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu ierosinājumu - turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi.

Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis runās “pret”.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pārtraukumā ir ieplānota tikšanās ar Radošo savienību pārstāvjiem. Ja mēs varam izskatīt ļoti ātri, tad tā varētu būt. Pretējā gadījumā... (Zālē liels troksnis.) Ja deputāti sola strādāt ļoti konstruktīvi un ātri, tad mēs varam akceptēt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Apini, ko tu tur lēkā?”)

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dzintar, paskaties darba kārtībā! Ir divi jautājumi. Strādāsim ātri!

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Turpināsim izskatīt darba kārtību!

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments, ar kuru mums jāstrādā, ir nr. 377.

1.priekšlikums saņemts no atbildīgās - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas jums piedāvātajā redakcijā. 1.ailē jūs redzat spēkā esošo redakciju, 2.ailē - pirmā lasījuma redakciju, kuras dēļ šis likums vispār tika atvērts, bet 3.ailē jūs redzat piedāvāto redakciju. Komisija lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates par 1. priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Tad ir starpbrīdis jāprasa. Tad neko nevar darīt!”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es kategoriski iebilstu pret šo priekšlikumu. Paskatieties, kas bija rakstīts šā panta sākotnējā redakcijā un kas ir tagad. Tātad pamatdoma bija visai būtiska un strikta: “Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji.” Loģiski, protams, būtu papildināt ar vārdiem “arī Igaunijas un Lietuvas pilsoņi”. Jāteic, ka tieši tādēļ šis likums tika, ja tā var izteikties, atvērts.

Diemžēl tika iesniegti daudzi citi priekšlikumi, un pēkšņi arī politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija iesniedza priekšlikumu, kuru apsprieda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šajā attiecīgi konstruētajā redakcijā parādījās jau pavisam kas cits - bija izmesti ļoti būtiski vārdi: “līdz 1940.gada 17.jūnijam”, kas pilnīgi maina likuma būtību. Tagad ir tā, ka par komunistiskā režīma politiski represētajām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji. Kur ir starpība? Jūs, protams, to jūtat uzreiz. Ar jauno redakciju skaidri un gaiši tiek pasvītrots, ka okupācija nav bijusi. Visi šeit okupācijas un kolonizācijas rezultātā sabraukušie ir legāli iebraukušie, līdz ar to visi pastāvīgie iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt politiski represētās personas statusu. Saprotiet, tas ir absurdi! No tā izriet, ka Latvijai jāuzņemas visa atbildība - gan morālā, gan materiālā - par jebkur Padomju Savienībā represētajiem, kuri pēc tam šeit sabraukuši, Latvijā.

Tas pats attiecas uz izmaiņām tālākajā tekstā. Ieskatieties, kolēģi! “Latvieši un līvi, kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā.”

Tātad arī te šie vārdi - “pēc 1945. 8.maija” ir pazuduši, bet klāt ir nācis “vai ārpus tās”. Tātad visi, visi, kas jebkur un jebkad ir represēti, var iegūt politiski represētās personas statusu.

Ir arī kāds cits vērā ņemams aspekts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija palūdza no Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumus tīri no materiālā viedokļa, cik tas finansiāli izmaksātu, ja pieņemtu šādu redakciju. Tad, lūk, Finansu ministrija konstatēja, ka rastos papildu izdevumi. Piemēram, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. panta otrā daļa paredz ka, sākot ar 1999. gada 1. janvāri, politiski represētajām personām par zemi un individuālajām mājām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā, vismaz 5 gadus nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināta par 50%. Droši vien pastāv arī citi tiesību akti, kuri būtu jāņem vērā, ja izdarītu attiecīgos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies.

P.Tabūns. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs nepiekrist šim priekšlikumam un atstāt to pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Tomēr ir jāatgādina vēl un vēl vienu reizi, ka gan šis priekšlikums, gan tas, kas no rīta te tika iesniegts, ir viens un tas pats. Tā ir vēlēšanās destabilizēt stāvokli mūsu sabiedrībā, ieviešot papildu privilēģijas, ieviešot šādas papildu normas. Es gribētu atgādināt, ka mēs jau 6. Saeimas laikā praktiski vienojāmies par Igaunijas un Lietuvas pilsoņu atzīšanu par represētiem, pielīdzinot viņus Latvijas Republikas pilsoņiem. Taču tas, kas te tagad tiek piedāvāts, tas robežojas ar veselo saprātu. Domāju, ka vienam otram ar to ir problēmas. Neapšaubāmi! Jo tagad visus iebraukušos pēc 1940. gada 17. jūnija... Un tālāk ir pavisam skaisti: “kuri ir represēti ārpus Latvijas teritorijas...” Tad nu es gribētu salīdzināt desmitiem tūkstošu noslepkavoto latviešu pēc 1937. gada 3. decembra un šos slepkavošanas “ģēnijus” - tādus kā Ježovu un Beriju, kurus pēc tam tas pats režīms arī noslepkavoja. Tātad arī viņus mēs uzskatīsim par represētajiem, jo arī viņi te ir uzrakstīti: “... nogalināti vai miruši represiju rezultātā”.

Protams, es saprotu, ka šiem kolēģiem, kas tādu priekšlikumu ir iesnieguši, nav ne sirdsapziņas, ne godaprāta. Viņu vēlēšanās ir šeit radīt tikai liekas nepatikšanas. Žēl, ka šāds balsojums komisijā ir guvis virsroku. Es nebrīnos par vienu otru, kas šodien no rīta te uzstājās. Tur sen vairs nav ko brīnīties. Ja Latvijas Republikas politiķis var zākāt savu valsti starptautiskos saietos un tiekoties ar politiķiem ārpus Latvijas, tad, protams, no viņa nav ko prasīt. Tas ir cilvēks, kuram nav godaprāta un cieņas pret savu valsti.

Un tāpēc es ļoti aicinātu šoreiz neatbalstīt komisijas priekšlikumu un to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šim jautājumam ir divas puses: morālā puse un finansiālā puse. No morāles viedokļa es vienkārši gribu atgādināt, ka runa ir par cilvēkiem, kuri cietuši no komunistiskā režīma. Liela daļa no šiem cilvēkiem cīnījās pret šo režīmu. Protams, mēs esam Saeimā un mums ir formālas tiesības pieņemt jebkuru lēmumu. Bet kas notiek šobrīd? Cilvēki, kuri godīgi kalpoja komunistiskajam režīmam, tagad liedz tiem cilvēkiem, kuri cīnījās pret šo režīmu, iespēju atzīt šo faktu, ka viņi ir komunistiskā režīma upuri, ka viņi ir cietuši savas nostājas dēļ. No morāles viedokļa es uzskatu, ka tas nav pieļaujami.

Un vēl viens moments. Es gribu atgādināt kolēģiem, ka pirmajā likumā par politiski represētajām personām, kuru pieņēma 1992. gadā, bija tieši līdzīgs formulējums. Tajā gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem bija šādas tiesības uz politiski represētās personas statusa atzīšanu. 1995. gadā nepilsoņiem šāda iespēja tika atņemta. Iedomāsimies, kā šie cilvēki jutās psiholoģiski, kad viņiem pēkšņi atņēma šo statusu! Tiktāl par morālo pusi.

Kas attiecas uz finansiālo pusi. Komisija apsprieda šo jautājumu divu mēnešu laikā. Mēs patiešām nosūtījām daudz jautājumu un pieprasījumu, bet neviena institūcija nevarēja minēt konkrētas summas, cik lieli būs budžeta zaudējumi vai papildu izdevumi gadījumā, ja šis grozījums tiks pieņemts, ļoti vienkārša iemesla dēļ. Šobrīd nevienam nav precīzi zināms, cik ir politiski represēto personu Latvijā. Bet ir skaidrs, ka šo cilvēku skaits nav pastāvīgs lielums. Visu laiku nāk jauni cilvēki un reģistrējas kā politiski represētie. Diemžēl daudz lielāks skaits šo cilvēku aiziet. Cilvēki vienkārši mirst. Tie nav tie jaunākie un veselīgākie.

Par konkrētajiem izdevumiem. Pensijas. Pensijas tika aprēķinātas pēc 1992. gada likuma un pēc tam netika pārrēķinātas. Tā ka, ja mēs pieņemam šo grozījumu, tad pensijām papildu izdevumu nebūs.

Kompensācijas sertifikāti, arī īpašumu atdošana nepilsoņiem nevar būt. Īpašumi pirms 1940. gada... Tā ka nav ko atdot un nav par ko piešķirt kompensācijas sertifikātus.

Atvieglojumi īpašuma nodoklim. Ja nav īpašuma, tad nav arī nodokļa un nav par ko runāt.

Pašvaldības. Pašvaldības pašas nosaka, kādi atvieglojumi piešķirami politiski represētajiem, vadoties pēc tā, kā viņas veido savus budžetus, cik lielus līdzekļus viņas piešķir. Mums, starp citu, Pašvaldību savienības atbilde nemaz nebija tik kategoriski noraidoša.

Tātad - būsim atklāti! Šī atsaukšanās uz finansiālajiem apsvērumiem - tas ir tikai iegansts, lai noraidītu šo priekšlikumu. Bet būtībā tas ir morāles jautājums, vai mēs jūtam atbildību to cilvēku priekšā, kuri cīnījās pret komunistisko režīmu un ir cietuši no tā režīma, vai gribam izlikties, ka tieši mēs bijām tie, kuri galu galā guva uzvaru pār to režīmu.

Un, ja jau mēs runājam par sabiedrības integrāciju, ja jau mēs pieņemam tādas skaistas programmas, ja jau mēs visos starptautiskajos forumos plātāmies ar to, cik labi mums iet integrācijā, tad varbūt sāksim ar to, ka nešķirosim tos cilvēkus, kuri cietuši no komunistiskā režīma!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks... Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es tomēr vēlētos nepieļaut šeit dezinformāciju, kas tiek izplatīta par 1992. gada likumu. Nebija šajā likumā šādām personām, kā piedāvā šobrīd Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, tiesību saņemt represētās personas statusu. 1992. gada likums skaidri un gaiši noteica, ka šīs tiesības saņem Latvijas pilsoņi vai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji (līdz okupācijas brīdim), kuri ir represēti vai nu Latvijā, vai ārpus tās; viņi nokļuva koncentrācijas nometnēs vai izsūtījumos. Tā ka 1992. gada likumā bija tā, kā tas ir šobrīd spēkā esošajā likumā, un šis priekšlikums būtiski paplašina represēto personu loku.

Uz ko aicina iepriekšējais runātājs Cileviča kungs? Viņš jautāja, vai mēs jūtam atbildību par šīm personām. Es domāju, ka ne es personīgi, ne Latvijas valsts nejūt atbildību par šīm represētajām personām, jo šīs represijas ir veikusi Padomju Savienība un Krievija. Krievijā šobrīd spēkā ir likumdošanas akti, kas noteiktā kārtībā ļauj šiem represētajiem pieprasīt un saņemt kompensācijas, un nekas viņiem netraucē to darīt un vērsties pie tās valdības, kura ir PSRS - šo šausmīgo zvērību izpildītājas - juridiskā pēctece un atbild par to. Latvija nevar būt atbildīga un neatbild par to - nedz pēc principiem, nedz arī finansiālajā ziņā; mēs to nevaram arī finansiāli atļauties, jo tas prasa no mūsu budžeta ļoti lielus izdevumus.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām man patīkami, ka viens no pēdējiem Tautas frontes līderiem sēž šeit mūsu rindās un viens no Tautas frontes vadošajām personām jeb līderiem sēž tanī stūrī. Un tad mēs atcerēsimies to morāli. Ražuka kungs, žēl, ka jūs neuzstājāties, jūsu vietā laikam runāja Muciņa kungs. Tā bija jūsu mute. Tautas fronte, vismaz savā laikā, kad aicināja cilvēkus uz barikādēm, viņus nešķiroja, kā šodien atsevišķi kolēģi saka, labos represētajos un sliktos represētajos. Un patiešām, šodien un vienmēr, arī 6. Saeimas laikā, tiklīdz kā es dzirdu Tabūna kungu, tas man atgādina - Rīgas radio runā Pēteris Tabūns: iesim demonstrācijā! Un patiešām, - ja šāda ir motivācija un ja šie cilvēki ir mums vadošie, kas lems, kurš ir no kura režīma cietis un kurš šodien ir cietis smagāk, un vai šiem cilvēkiem kāds neliels pabalsts no valsts puses pienākas, tad man ir kauns. Un ja patiešām šo cilvēku pirksti... un diemžēl arī jūs, Muciņa kungs, ejat viņu pavadā... Un tādēļ, protams, Vidiņa kungs, iespējams, ka jūs padomju laikā arī bijāt represēts medicīnas iestādēs... un tad jums ir ļoti liels niknums, bet nevajadzētu šodien to izgāzt uz nevainīgiem cilvēkiem.

Es aicinu otrajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu un nopietni pārdomāt to visu. Un, ja ir nepieciešami kādi labojumi, tad, es ceru, gan Muciņa kungs, gan Tabūna kungs, gan Vidiņa kungs dos konstruktīvus un veselīgus labojumus. Es aicinu atbalstīt! Un es ceru, ka šinī gadījumā parādīs savu morālo stāju arī atsevišķi Tautas frontes līderi.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribētu pievienoties Linardam Muciņam ar sekojošu aicinājumu.

Mēs Latvijas Republikā jau šodien nevaram atrast līdzekļus to represēto personu kompensācijas sertifikātu izmaksai, kuras mums jau ir. Latvijas valsts nav vainīga pie šīm represijām. Latvijas valsts ir brīvprātīgi uzņēmusies maksāt šo naudu. Tas faktiski būtu jādara vai nu Krievijai, vai hitleriskajai Vācijai. Tā ir mūsu valsts atbildība par tiem pilsoņiem, kas dzīvo mūsu valstī, vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas dzīvojuši šeit līdz 1945. gada 8. maijam. Šajā gadījumā mēs nedrīkstam vēl tālāk iet, paplašinot represēto personu loku ar tiem cilvēkiem, kas ir iebraukuši pēc tam un piedevām vēl represēti ārpus Latvijas teritorijas.

Faktiski runa ir par to, ka tās valstis, tās sabiedrības un impērijas, kas bija vainīgas pie šīm represijām, šodien norobežojas no šī jautājuma. Jā, protams, mēs varam no tīri cilvēciskā viedokļa saprast, ka represētās personas, jebkura no tām, kas šeit, Latvijā, ir iebraukušas, ir cietušas. Bet tajā pašā laikā būsim reālisti! Jautājums šoreiz ir ne tikai par cilvēcību un morāli, bet arī par naudu. Lielākā daļa šo cilvēku vēlas iegūt kādus materiālus labumus. Tagad, pēdējā brīdī, viņi nāk un vēl vairāk mēģina no Latvijas valsts kases dabūt šos līdzekļus, kuru jau tā mums nepietiek kompensāciju izmaksām tiem cilvēkiem, kuri, kā šeit minēja iepriekšējie runātāji Dobeļa kungs un Tabūna kungs, patiešām ir ārkārtīgi smagi cietuši. Lūdzu, domāsim par viņiem! Mans aicinājums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Vispirms es gribu vērsties pie jums, Straumes kungs. Kas tā par lietu, ka Dobelis un Vidiņš, un Tabūns drīkst lamāties visādiem vārdiem, bet jūs viņus ne tikai neraidāt no zāles ārā, bet labsajūtā pat smaidāt un neaizrādāt viņiem?

Otra lieta. Redziet, kolēģi sociāldemokrāti! Ja kaut ko dara “tēvzemieši” Dobelis, Vidiņš un citi, tad tas ir saprotami, jo tā ir viņu politiskā diagnoze - taisīt sūdus šajā valstī. 16. marts ir jau tuvu, un tagad mēs kā trusītis lienam tai kobrai rīklē, saprotam, ka slikti ir... visi, pat Grīgs radiointervijā saka, ka, nu jā, varbūt nevajadzēja... Vēlēšanas bija, bet nu nekā nevar darīt, budžets ir jāpaņem, tāpēc Krištopans noteikti pieļaus jebkādu... atļaus “tēvzemiešiem” jebkādus šādus izlēcienus arī turpmāk. Ko jūs darāt? Prātiņ, nāc mājās! Sociāldemokrāti, ētika un morāle ir politiķa darbības un rīcības motivācijas neatņemama satāvdaļa. Baldzēns to stāstīja gan žurnālos, gan radio, tie ir jūsu priekšvēlēšanu lozungi.

Godātie cilvēki! Ar katru dienu kļūst mazāk šo politiski represēto, kuri cietuši no komunistiskā režīma. Viņi dzīvo šeit, starp mums, tad kāpēc mēs viņus šķirojam? Vieni ir tie, kuri ir represēti divas reizes, proti, tad, kad viņi piedzima ne tur, kur mēs ar jums, un otrreiz tad, kad viņus kāds cits tur vai šeit dzīvojošais komunists represēja. Paklausieties, viņi dzīvo šeit, un viņi ir šīs mūsu sabiedriskās saskaņas, integrācijas vai kontrintegrācijas, lādiņa nesēji. Par to ir runa! Kāds sakars tam, Lāzo kundze, ir ar naudu? Par kādiem rubļiem, dolāriem vai latiem jūs te runājat? Jūs nemaz nezināt, cik šo cilvēku ir un kāda nasta viņi budžetam būtu.

Pieņemsim šo grozījumu, jo ne Finansu ministrija, ne budžets vienkārši nemaz nav pētījuši šo jautājumu, tāpēc ka viņi zina: “tēvzemieši” tam būs “pret”, līdz ar to arī sociāldemokrāti būs “pret”, bet pārējie mīļā miera labad atbalstīs un to noraidīs. Tāpēc nemaz nav jāveic nekādi pētījumi, cik tas mums maksās vai nemaksās. Tā nevar, Godmaņa kungs!

16.martā, es domāju, sāksies šīs valdības nomaiņas process. Vai jūs to nesaprotat? Labi, 16.marts ir pārāk plaši izskanējis, bet tagad šis balsojums ir ne mazāk svarīgs. Ne mazāk! Jo arī tas taisīs tikpat lielus sūdus. Kāpēc jūs domājat tikai par latiem? Paldies.

Sēdes vadītājs. Urbanoviča kungs, izsaku jums piezīmi par Saeimas cieņu aizskarošu vārdu lietošanu no Saeimas tribīnes.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Seiksta kungs runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 2.priekšlikums ir deputātu Solovjova, Sokolovska un Klementjeva priekšlikums, kuru komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 3. ir deputātu Tolmačova, Cileviča, Bekasova un Golubova priekšlikums. Komisija to nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seiksts. 4. ir deputātu Cileviča, Sokolovska un Mitrofanova priekšlikums. Komisija to nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seiksts. 5. ir deputātu Solovjova, Sokolovska un Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav pieņēmusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - deputātu Solovjova, Sokolovska un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

A.Seiksts. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.februāri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris. Paldies.

Visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, gribu informēt, ka ir saņemts deputāta Romāna Mežecka iesniegums: “Atsaucu savu 18.februāra Saeimas sēdes pirmo balsojumu nr.814211 (Starpsauciens: “Atsaukt nevar!”), jo kļūdījos - taustiņa “pret” vietā nospiedu taustiņu “par”.” Pieņemam zināšanai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs vairāki paziņojumi.

Šodien sveicam mūsu kolēģi Oļegu Deņisovu 33 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Es atgādinu komisijas deputātiem, ka mums tūlīt komisijas telpās ir paredzēta tikšanās ar radošo savienību pārstāvjiem.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Tie, kuri ir ieinteresēti Kanādas un Latvijas sadarbības atbalsta grupas dibināšanā, lūdzu uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tiem, kuri darbojaties Latvijas un Francijas starpparlamentu sadarbības grupā, laikā no 12.30 līdz pulksten 13.00 ir iespēja šodien tikties ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Francijas Republikā Sandru Kalnieti. Es ļoti lūdzu jūs piedalīties šajā sēdē pulksten 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visus deputātus, kuri izrādījuši vēlēšanos darboties Īpaši atbalstāmo reģionu sociālās attīstības apakškomisijā, lūdzu pēc sēdes beigām uzreiz doties uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Gundars Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Normunds Rudevičs, Dzintars Ābiķis, Andris Šķēle, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šīsdienas sēdi pasludinu par slēgtu. Pēc divām minūtēm interesenti varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem, ko sniegs ārlietu ministrs Valdis Birkavs, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals un finansu ministrs Ivars Godmanis.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Vītols - 1.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 2.lpp.

(325. un 325.-a dok.) - 3.lpp.

Priekšlikumi - dep. Dz.Ābiķis - 3.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 5.lpp.

(355. un 355.-a dok.) - 7.lpp.

(356. un 356.-a dok.) - 7.lpp.

(357. un 357.-a dok.) - 7.lpp.

(361. un 361.-a dok.) - 7.lpp.

(362. un 362.-a dok.) - 7.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.G.Vidiņš - 8.lpp.

- dep. A.Golubovs - 10.lpp.

Par darba kārtību - 11.lpp.

Latvijas Republikā”” - 11.lpp.

(391. dok.) - 11.lpp.

Par darba kārtību - 11.lpp.

(363. dok.) - 11.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 11.lpp.

(364. dok.) - 12.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 12.lpp.

(394. dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 13.lpp.

ievēlēšanu Revīzijas komisijā” - 14.lpp.

(220. un 354. dok.) - 14.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 14.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 14.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 16.lpp.

(207. un 360. dok.) - 18.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 19.lpp.

(219. un 375. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. M.Lujāns - 19.lpp.

(210. un 367. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 20.lpp.

(211. un 368. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 21.lpp.

(212. un 369. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 22.lpp.

(213. un 370. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 22.lpp.

(214. un 371. dok.) - 23.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 23.lpp.

(215. un 372. dok.) - 23.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 23.lpp.

(216. un 373. dok.) - 23.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 24.lpp.

(217. un 374. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 24.lpp.

(352. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 25.lpp.

Debates - dep. B.Cilevičs - 25.lpp.

(332. dok.) - 29.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 30.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 30.lpp.

- dep. A.Seile - 30.lpp.

(302. un 350. dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. I.Ūdre - 32.lpp.

Par darba kārtību - 33.lpp.

(84. un 376. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. J.G.Vidiņš - 33.lpp.

Priekšlikumi - dep. Dz.Ābiķis - 36.lpp.

- dep. P.Apinis - 36.lpp.

(33. un 377. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 36.lpp.

Debates - dep. P.Tabūns - 37.lpp.

- dep. J.Dobelis - 39.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 40.lpp.

- dep. L.Muciņš - 41.lpp.

- dep. M.Lujāns - 42.lpp.

- dep. V.Lāzo - 43.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 44.lpp.

(326. un 378. dok.) - 46.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 47.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 47.lpp.

- dep. J.Sinka - 48.lpp.

- dep. A.Rugāte - 48.lpp.

- dep. V.Ģīlis - 48.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 48.lpp.

statusu ratifikāciju tuvākajā laikā” - 50.lpp.

Papildjautājums - dep. A.Bartaševičs - 50.lpp.

Atbilde - ārlietu ministrs V.Birkavs - 51.lpp.

obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” - 51.lpp.