10.Saeimas stenogramma - 21.07.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ārkārtas sesijas septītā sēde
2011.gada 21.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2011.gada 21.jūlija ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedra amata”.

Vārds Gundaram Daudzem.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms es vēlos jūs lūgt atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu, bet, otrkārt, es gribu izmantot šo iespēju, lai pateiktu paldies... Lai pateiktu paldies tiem no jums, ar kuriem man bija tas gods strādāt kopā 9.Saeimā, lai pateiktu paldies visiem jums, ar kuriem esmu strādājis kopā 10.Saeimā, - gan draugiem un domubiedriem, gan arī citādi domājošajiem, pateiktu paldies maniem kolēģiem 9. un 10.Saeimas Prezidijā un, protams, pateiktu paldies visiem Saeimas darbiniekiem, jo bez viņu darba mūsu darbs vienkārši nebūtu iespējams.

Vēlreiz paldies visiem, un es aicinu atbalstīt lēmuma projektu!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Mēs tagad balsosim un tad teiksim paldies... Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedra amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Es arī gribu visu mūsu vārdā pateikt paldies Gundaram Daudzem par to, ko viņš ir izdarījis, lai Saeima būtu atklātāka, saprotamāka, par to, ka viņš vienmēr ir augstu turējis šīs mājas karogu, un novēlēt viņam panākumus visos turpmākajos darbos, saglabāt stingru mugurkaulu, daudz veiksmes un spēka jaunajā darbā!

(Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanas.

Tā kā ir saņemts viens pieteikums un izvirzīts viens kandidāts, vai ir vēl kādi izvirzīti kandidāti?... Tā kā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas priekšsēdētājas biedrs tiek vēlēts ar vēlēšanu zīmēm, tad es dodu vārdu balsu skaitītāju vārdā Ingmāram Līdakam... Nē, viņš atsakās no vārda...

Tā kārtība ir zināma. Ir biļetens, kurā ir viens kandidāts un kurā attiecīgi ir jāizdara atzīme „par” vai „pret”, un tad ar zvanu jūs tiksiet aicināti atpakaļ zālē.

Tā ka šobrīd sāksies balsošana.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.14. par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedru. 2011.gada 21.jūlijā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr. 12.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 79 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu - nav.

Dzēsta atlikusī 41 vēlēšanu zīme.

No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 77 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 2 vēlēšanu zīmes, tostarp tā, kur atdota balss par Visvaldi Lāci.

Par kandidātu nodotās balsis:

par Jāni Vucānu: Lūdzu rezultātu!„par” - 61, „pret” - 16.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedru ievēlēts Jānis Vucāns.

Apsveicam! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Aicinu Vucāna kungu ieņemt vietu Prezidijā. (No zāles: „Lāci arī!”) Vucāna kungs, jānāk ir ar balsošanas karti! Tā, paldies.

Turpināsim izskatīt apstiprināto darba kārtību. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Strodes, Kučinska un Andra Bērziņa (ievēlēts no Rīgas) iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Rasma Kārkliņa.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Dārgie kolēģi! Es ar ļoti lielu prieku jūs aicinu atbalstīt šeit ierosināto grozījumu Saeimas kārtības rullī, kas paredz, ka, savācot 10 tūkstošus parakstu internetā, sabiedrības iniciatīva kādai likuma maiņai nonāk izskatīšanā Saeimas darba kārtībā. Šis ierosinājums mūsu rokās nonāca atkārtoti pēc aktīvu jauniešu grupas iniciatīvas, kas ir izveidojusi www.mana balss.lv interneta vietni, kurā aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties valsts politikas veidošanā ar saukli: atveram Saeimu!

Atgādinu, ka par šo priekšlikumu mēs jau balsojām 1.jūlija sēdē, bet toreiz to diemžēl Saeimas vairākums noraidīja. „Mana balss” priekšlikumu pirmajā reizē atbalstīja tikai Saeimas deputātu mazākums, proti, deputāti no „Vienotības” un „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Ļoti ceru, ka šoreiz arī citu frakciju deputāti atbalstīs šo iniciatīvu, jo tā ļoti būtiski stiprinās deputātu saiti ar sabiedrību un stiprinās Latvijas demokrātiju.

Īsi paskaidrošu, kā tieši šī pilsoņu iniciatīvas kustība stiprinās Latvijas demokrātiju. Demokrātijas pamatprincips ir tas, ka tautai pieder noteicoša politiskā vara, ka tauta ar savu līdzdalību nosaka politikas veidošanu. Savu politisko gribu mūsu parlamentārā demokrātija un vēlētāji pirmām kārtām izsaka parlamenta vēlēšanās, bet ir arī daudz citu demokrātiskās līdzdalības veidu. Latvijas parlamentāro demokrātiju papildina tiešās demokrātijas izpausmes, ko īsteno ar tautas nobalsošanu. Kā zināms, tieši pēc divām dienām tauta ies pie urnām būtiskā tautas nobalsošanā. Bet gribu uzsvērt, ka tas, ka pēdējos gados ir bijis krietni daudz tautas nobalsošanu, kā arī parakstu vākšanas par referenduma ierosināšanu, parāda, ka sabiedrībai prasās aktīvāk ietekmēt to, kas notiek mūsu valstī. To var tikai apsveikt. Lai jebkur demokrātijas strādātu pilnvērtīgi, tautai jāpiedalās visāda veida lēmumu pieņemšanā.

Šodien mums ar savu balsojumu ir iespēja paplašināt līdzdalīgās demokrātijas iespējas, atbalstot ierosinājumu par procesu, ka Saeima izskata kolektīvus iesniegumus, kurus parakstījuši 10 000 mūsu ļaužu.

To, cik konstruktīvs var būt pilsoņu iniciatīvu devums, 1.jūlija Saeimas sēdē jau skaidri argumentēja mūsu kolēģe deputāte Lolita Čigāne. Kā viņa norādīja, prakse, ka iedzīvotāji var ietekmēt parlamenta darba kārtību, eksistē ļoti daudzās demokrātiskās valstīs. Tāpat gribu norādīt, ka arī Eiropas Savienība tieši šogad ir pieņēmusi lēmumu par pilsoņu iniciatīvas iespēju, kas stāsies spēkā 2012.gada 1.aprīlī. Eiropas regula paredz Eiropas pilsoņu tiesības tieši vērsties pie Eiropas Savienības Komisijas un aicināt to rast kādu konkrētu regulējumu Eiropas Savienības līmenī.

Šī Eiropas Savienības kolektīvo iesniegumu regula pēc savas būtības ir ļoti līdzīga Latvijā paredzētajai iniciatīvai, par kuru tūlīt balsosim. Labums ir tas, ka Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas regulā ir sīki izstrādāti noteikumi un procedūras, kā konkrēti šādu pilsoņu iniciatīvu virzīt uz priekšu. Un šo paraugu Saeimas komisija varēs ņemt vērā, pilnveidojot šo mums priekšā esošo ierosinājumu.

Kolēģi! Vēlreiz aicinu balsot „par” šā likumprojekta nodošanu komisijai. Kā ir argumentējusi „Mana balss” jauniešu iniciatīvas grupa (es citēju): „Šāda iespēja ļautu Latvijas iedzīvotājiem daudz vieglāk, ērtāk apvienoties un izteikt savas idejas, vēlmes, vajadzības, tādējādi ietekmējot Saeimas darba kārtību, kā arī palielināt izpratni par Saeimas darbu, veicināt parlamentārā darba pilsonisko uzraudzību, attīstīt pilsoniskās līdzdalības iespējas, kā arī ļautu ievēlētiem tautas priekšstāvjiem uzzināt par lielām sabiedrības grupām nozīmīgiem jautājumiem.”

Aicinu jūs balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Paldies Kārkliņas kundzei par aicinājumu! Jāsaka, ka mēs šo jautājumu ļoti rūpīgi frakcijas sēdē esam pārrunājuši, un gribu vērst uzmanību uz to, ka minētais priekšlikums tomēr ļoti būtiski atšķiras no tā priekšlikuma, kas tika skatīts kādā no Saeimas iepriekšējām sēdēm. Proti, šā kolektīvā iesnieguma tiesības tiek piešķirtas ar šo priekšlikumu arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas, mūsuprāt, ir pretrunā ar Satversmi.

Līdz ar to mēs šo savu viedokli jau iepriekš esam pauduši arī šīs idejas iniciatoriem, ka mēs nespēsim atbalstīt šādu priekšlikumu.

Tā ka mēs aicinām šoreiz šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zalāna, Šķēles, Strodes, Kučinska un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apžēlošanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana”.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Čepāne pieteikusies runāt „par”?

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Kā zināms, gan „Vienotība”, gan Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī saistībā ar amatpersonu atklātu ievēlēšanu, apstiprināšanu vai atbrīvošanu no amata. Apkopojot izteiktos priekšlikumus, Juridiskā komisija ir izstrādājusi savu likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, lai turpmāk par amatpersonām balsotu atklāti (protams, izņemot Satversmē noteikto). Un es lūdzu kolēģus šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez nodošanas komisijai... atsevišķi Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jālemj par to, vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija ierosinājumu Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Nē, ir iebildumi. Tātad vispirms mums ir balsojot jāpieņem lēmums par to, vai šis likumprojekts nododams Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Juridiskā komisija, kā tikko ziņoja komisijas vadītāja, lūdz šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas šīsdienas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā. Par to Juridiskās komisijas priekšsēdētāja jau paskaidroja, bet var arī paskaidrot vēl vienu reizi, un tad, ja ir iebildumi, arī šis jautājums ir izšķirams balsojot.

I.Čepāne. Kolēģi, es laikam drusciņ par ātru to pateicu, jo šeit Kārtības rullis tomēr ir diezgan sarežģīts. Un tātad: es lūdzu jūsu piekrišanu, lai mēs varētu šodien jau tūlīt izskatīt šo likumprojektu bez speciālas izskatīšanas Juridiskajā komisijā, kur mēs vairākkārt šos jautājumus esam analizējuši. Tūlīt, šodien!

Sēdes vadītāja. Tā kā es saprotu, ka deputātiem ir iebildumi, tad arī par šā lēmuma pieņemšanu mums ir jāizšķiras balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” tiek izskatīts pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne. Par pirmo lasījumu.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es saprotu, ka es šodien varu runāt debatēs par pirmo lasījumu, jā? Vai man jāpaziņo priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Sēdes vadītāja. Nē. Vienkārši jāsaka, ka komisija ir izstrādājusi un ka lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

I.Čepāne. Godātie kolēģi! Tātad es atkārtoti ziņoju. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija to ir izstrādājusi. Manuprāt, īpašas problēmas nevarētu būt, jo mēs esam ņēmuši vērā visu frakciju deputātu viedokļus, kuri visi ir šo projektu atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, kura šoreiz debatēs.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Paldies. Beidzot es esmu tikusi līdz debatēm. Tātad, kolēģi, atļaujiet man runāt tikai par divām lietām.

Visupirms es aicinu jūs, kolēģi, nesaistīt šos grozījumus ar ārkārtas vēlēšanu iespējamo tuvošanos. Jo Saeimas kārtības ruļļa grozījumi saistībā ar atklātiem balsojumiem amatpersonu sakarā ir iesniegti gan šajā, gan iepriekšējā Saeimā; tos ir iesniegusi gan „Pilsoniskā Savienība”, gan arī „Jaunais laiks”, un tagad to ir izdarījusi arī „Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Piemēram, pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad „Pilsoniskās savienības” deputāti iesniedza grozījumus Kārtības rullī saistībā ar to, lai par tiesnešiem balsotu atklāti, to nodošanu komisijai 2009.gadā 11.jūnija sēdē atbalstīja tikai 15 deputāti. Tā ka šodien ir redzams ārkārtīgi liels progress - divu gadu laikā mūsu viedokļi ir mainījušies.

Savukārt šajā Saeimā, kad mēs runājām par šā likuma... par šo te divu likumprojektu, proti, par „Vienotības” un par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas likumprojektu nodošanu komisijām, es jau pievērsu jūsu uzmanību Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas 2005.gadā publicētajam pētījumam par aizklāto balsošanu dalībvalstu parlamentos. Tajā izteiktās tēzes par aizklātās balsošanas plusiem un mīnusiem es neatkārtošu, un tās liecina, ka Latvijas apstākļos, kad sabiedrības uzticēšanās parlamentam ir ļoti zema, tiek rekomendēts, ka vairāk būtu jātiecas izmantot atklātu balsošanu. Pētījumā tika norādīts, ka aizklātas balsošanas apstākļos neviens par balsojumu nav politiski atbildīgs. Un slepenības apstākļos mēs nevaram runāt par to, ka deputāts spēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus sabiedrības interesēs.

Vēl vairāk! Ja jūs izlasītu par tā sauktajiem sirdsapziņas balsojumiem, par kuriem arī Juridiskās komisijas sēdē vairāki deputāti runāja (No zāles: „Kuri tad?”), tad redzētu, ka, piemēram, Hārvarda Universitātes profesors Tomsons grāmatā „Politiskā ētika un publiskā pārvalde” - es to tulkoju latviešu valodā - ir norādījis, ka sirdsapziņas balsojumi ir attaisnojami tikai tad, ja tie ir publiski... ja deputāts ir gatavs par šiem balsojumiem politiski atbildēt, jo (citēju): „Mums nav jāpieņem, ka likumdevēji ir ētiski gļēvuļi, kas padodas politiskajam spiedienam brīdī, kad viņiem jāpieņem sarežģīti lēmumi.” Citāta beigas.

Bez tam es jums atgādinu, ka šis jautājums ir bijis ļoti, ļoti aktuāls arī pirms 85 gadiem Latvijas 2.Saeimā. Pētot stenogrammas, mēs varam redzēt, ka tajā laikā aizklāta balsošana bija ļoti izplatīta prakse, un Saeimā tā jau tajā laikā bija pārvērtusies par normālu balsošanas veidu. Kā raksta ievērojamais tiesību zinātnieks un 2.Saeimas deputāts Kārlis Dišlers 1927.gadā žurnālā „Tautas Tiesības”, aizklātā balsošana jau sākusi pārvērsties par tiešām, kā jau es teicu, normālu balsošanas veidu, jo aizklāti tika balsots ne tikai par amatpersonām un uzticību valdībai, bet arī par dažādām rezolūcijām, piemēram, par totalizatoru atļaušanas vēlamību, arī par atsevišķiem likumprojektiem, piemēram, par žūpības apkarošanas likuma mīkstināšanu. Un Dišlers aicināja sabiedrību pret to protestēt, jo uzskatīja, ka aizklātā balsošana nekādā gadījumā nav uzskatāma par deputāta privātu lietu. Un tātad viņš saka, ka (citāta sākums) „deputāta darbība parlamentā ir vispārības lieta, tā ir publiska kalpība. Aizklāta balsošana Saeimā vēlētājam un visai sabiedrībai atņem katru kontroles iespēju. Un aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem, tā var veicināt politisko andeli un korupciju.” Es varu tikai viņam pievienoties, jo - es vēlreiz citēju - „būtu pārāk bēdīgi, ja mums nebūtu ne simts cilvēku, kuri būtu pietiekoši stingri pret iespaidošanu un varētu savu pārliecību visos gadījumos aizstāvēt atklāti” (citāta beigas).

Kā redzams, kolēģi, viss aizmirstais... viss jaunais ir aizmirsts vecais. Un, atgriežoties šodienā, mēs redzam, ka sabiedrībā plaši ir pieprasījums pēc atklātas amatpersonu ievēlēšanas. To prasa liela daļa vēlētāju, to pieprasa nevalstiskās organizācijas, un tā ir arī mana pārliecība.

Un kāpēc tā ir mana pārliecība, es to raksturošu ar dažiem piemēriem.

Pavisam nedaudz. Vispirms atļaujiet hronoloģiskā secībā atgādināt skaļākos notikumus pēdējo divu gadu laikā un pēc tam vēl vienu - ne tik pārāk skaļu.

Pirmais tāds skaļākais. Neskatoties uz to, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Juridiskā komisija bija atbalstījusi gan tiesneša Vīganta, gan tiesību zinātņu doktora Judina kandidatūru, Saeimas deputāti bez debatēm - es uzsveru - bez debatēm, pat nepamatojot savu viedokli, - neatbalstīja viņu ievēlēšanu šajos amatos. „Par” Vīgantu 22.oktobrī 2009.gadā nobalsoja 26 deputāti, „pret” - 43, bet „atturējās” - 14.

Pēc tam Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, ka šis Saeimas lēmums pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu, jo saskaņā ar likumu viņš bija pieņēmis lēmumu (es citēju, citāta sākums): „Oligarha Lemberga apcietināšana.” (Citāta beigas.)

Tiesnešu biedrība šo lēmumu vērtēja kā atriebību. Tā kā šajā Saeimā, 10.Saeimā, tā saukto sirdsapziņas balsotāju, ja mēs tā varētu teikt, bija palicis nedaudz mazāk nekā 9.Saeimā, par Judinu 16.decembrī 2010.gadā nobalsoja 40 deputāti, pret - 27, atturējās - 22.

Otrs piemērs, kuru mēs arī labi zinām. Kārtības rullis, godātie kolēģi, noteic, ka par ģenerālprokurora kandidatūru - atšķirībā, piemēram, no valsts kontroliera un atšķirībā no Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka kandidatūras - var balsot nevis ar vēlēšanu zīmēm, bet izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu, proti, kā mēs bieži sakām, ar pogām. Taču saistībā ar Maizīša pārvēlēšanu 10 deputāti no „Saskaņas Centra” un Tautas partijas, balstoties uz Kārtības rullī noteikto iespēju, pieprasīja balsojumu ar vēlēšanu zīmēm. Kā zināms, bijušā ģenerālprokurora Maizīša pārvēlēšanu publiski atbalstīja visas 9.Saeimas frakcijas... gandrīz visas, taču 2010.gada 15.aprīlī, kad pasludināti tika vēlēšanu rezultāti, „par” bija balsojuši 45 deputāti, „pret” bija balsojuši 47.

Un pēdējais. Vēl viens - mazāk zināms - piemērs, kas patiešām rada, manuprāt, satraukumu par mūsu rīcību, vai mēs nepārkāpjam atsevišķos gadījumos Satversmi un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Proti, nedēļu pēc Maizīša izbalsošanas, 2010.gada 22.aprīlī, Saeimā kā parasti tika lemts par vairāku tiesnešu apstiprināšanu amatā. Viens no viņiem, kura kandidatūru bez argumentiem, nesaprotamu iemeslu dēļ aizklātā balsošanā noraidīja gan Juridiskā komisija, gan Saeima, ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Bijušā zemesgrāmatu tiesneša Daiņa Šaicāna pieteikums, kolēģi, ir pieņemts izskatīšanai. Šis tiesnesis katram no iepriekšējās Juridiskās komisijas deputātiem bija uzrakstījis vēstuli ar lūgumu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņa kandidatūra nav tikusi atbalstīta. Daži vispār neatbildēja, kā viņš teica, citi atbildēja, ka viņiem nav komentāru, jo balsošana esot bijusi aizklāta. Pēc tam viņš vērsās arī pie šeit jaunpienākušajiem deputātiem. Ar mani par šo lietu runāja godājamais bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmaņa kungs un man vaicāja: „Vai jūs varat raksturot, kas tas Šaicāna kungs tāds ir?” Es parādīju visus šos materiālus, kādi bija Juridiskās komisijas lēmuma pamatā. Kā parasti, plusi bija, arī mīnusi bija, un tiešām nesaprotamu iemeslu dēļ viņš netika ievēlēts. Un, starp citu, viņš prasa ārkārtīgi lielu kompensāciju no Latvijas valsts. Un tā ar vienu pogas spiedienu tiesneša, kura ģimenē bija nesen piedzimis mazs bērns, karjerai tika pārvilkta trekna svītra, bez jebkādiem paskaidrojumiem un bez jebkādām kompensācijām! Un atklātās balsošanas pretinieki man nekādā ziņā neiestāstīs, ka šie manis iepriekš minētie balsojumi tika rūpīgi izvērtēti. Tie netika rūpīgi izvērtēti, tie, manuprāt, tika sarunāti. Tie tika sarunāti, un deputāti, acīs skatoties, ir melojuši gan žurnālistiem, gan arī saviem vēlētājiem!

Godātie kolēģi, šādu iemeslu dēļ es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus Kārtības rullī, un es arī ceru, ka jaunais pils saimnieks - Valsts prezidenta kungs - arī tos vēl šīs Saeimas darbības laikā ieliks darba kārtībā, lai mēs varētu tos izskatīt līdz galam.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Čepānes kundzes argumentācija ir ļoti pārliecinoša, bet es īsti nevaru saprast, kādēļ mums kārtējo reizi tas viss jāuzklausa. Man šķiet, ka tas jau simts reizes bija visur izklāstīts gan rakstiski, gan mutiski, un es varu izdarīt tikai vienu secinājumu - to, ka diemžēl kārtējo reizi „Vienotība” mēģina izmantot likumprojektus un parlamenta darbu savai priekšvēlēšanu aģitācijai (No zāles dep. E.Zalāns: „Protams!”), pārmetot citiem visādus grēkus. Nu jūs taču neiebilstat? Jūs redzējāt balsojuma rezultātus. Priekš kam jūs to visu darāt, tērējot nodokļu maksātāju naudu?

Un vēl viena piezīme, kolēģi! Jebkurā gadījumā jums nevajadzētu sagrozīt faktus un nevajadzētu teikt par „Saskaņas Centru” faktus, kas neatbilst patiesībai. Es personiski nekad nepārkāpu nekādus solījumus attiecībā uz amatpersonu vēlēšanām. Tas pats attiecas uz visu mūsu frakciju, uz visiem mūsu deputātiem. Tā ka mēs balsojam pēc sirdsapziņas (No zāles dep. U.Rotbergs: „Aizklātās sirdsapziņas!”) ar spēkā esošo procedūru.

Un, ziniet, jūs... kā jūs vienā rakstā savā ... jūs mēģināt privatizēt godīgumu. Jums nav tādu tiesību! Jūs neesat vienīgie godīgie, piedodiet! Ja mēs runājam par likumprojektiem, tad runāsim par likumprojektiem, bet priekšvēlēšanu kampaņa ir kaut kas cits.

Jums ir daudz naudas, jūs esat sakrājuši desmitreiz vairāk naudas šā pēdējā gada laikā nekā jebkura cita partija. Tagad jūs šo naudu jau tērējat priekšvēlēšanu reklāmām, ļoti labi apzinoties, ka šie tēriņi vēl netiks ieskaitīti priekšvēlēšanu budžeta ierobežojumos, kas arī, manā skatījumā, nav pārāk godīgi. Tā ka vismaz nodalīsim šīs lietas!

Es aicinu jūs sekot jūsu pašu aicinājumiem: esiet godīgi! Ja mēs runājam par likumprojektiem, tad runāsim par likumprojektiem, ja par reklāmu - tad tā ir pilnīgi cita lieta.

Paldies.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”). (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Un neskatieties tādām godīgām acīm!”)

Man ļoti žēl, Cileviča kungs, jo es jūs augstu vērtēju kā profesionāli cilvēktiesību jomā, par šādu, es varētu teikt, uzbrukšanu man, jo domāju, ka es šeit ar priekšvēlēšanu kampaņu un - piedodiet! - ar muldēšanu no tribīnes esmu nodarbojusies ļoti maz. Es jums to visu izklāstīju, lai varētu salīdzināt iepriekšējā Saeimā notikušo, lai parādītu to, kā to vērtē Eiropas Savienības zinātnieki... šo te problēmu. Un, ja jūs runājat par to, ka jūs esat balsojis pēc sirdsapziņas, tad diemžēl man tā jūsu sirdsapziņa - un arī nevienam vēlētājam - nav redzama. (No zāles: „Ko jūs runājat?!”) Un šajā gadījumā mēs nevaram... Kolēģi! Mēs varam katrs šeit sist pie krūtīm un teikt: „Jā, es balsoju saskaņā ar savu sirdsapziņu, un es balsoju „par”!” Katrā ziņā mēs šeit arī melu detektoru neizmantojam... Tad, kad gājām ārā pēc balsošanas... pēc Maizīša... pēc balsojuma par Maizīti, tad visi, lielākā daļa - žurnālisti bija saskaitījuši... ka jūs patiešām... ka liela daļa meloja, un tas, manuprāt... Es raksturoju šo situāciju, un šeit es varu arī parādīt jums, kolēģi... man ir izdruka. 2009.gada 5.novembrī (balsošanas laiks pulksten 17.23) balsojumā par priekšlikumu, lai lielu daļu amatpersonu vēlētu atklāti, „par” ir nobalsojuši tikai 15 cilvēki.

Acīmredzot ir nepārtraukti šīs lietas jāatkārto un jāatkārto, lai jūs to lietu saprastu. Un, manuprāt, ja nebūtu šo ārkārtas vēlēšanu, tad droši vien, manuprāt, šis likumprojekts netiktu izskatīts un jūs, Cileviča kungs, nebūtu balsojis „par”, un droši vien arī daļa citu nebūtu balsojuši „par”, jo iepriekš jūs konsekventi iestājāties pret, apvainojāt mūs, ka mēs šeit izmantojam staļinisma metodes un tā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un -, protams, ja drīkst to vispār tā teikt, - gribu paust savu ārkārtīgo vilšanos par Cileviča kunga uzstāšanos, jo nedemokrātiskāku uzsaukumu no šīs tribīnes šā sasaukuma laikā, es domāju, mēs neesam dzirdējuši. Ja kāds kolēģis parlamentā var norādīt uz tiesībām, cik reizes mēs varam runāt par kādu neatrisinātu problēmu, pie tam apelēt pie tā, ka tas, lūk, tērējot nodokļu maksātāju naudu, tad acīmredzot „Saskaņas Centram” sadarbība ar Ķīnas Komunistisko partiju ir atstājusi nenovēršamas sekas viņu izpratnē par demokrātiju (No zāles: „Oooo!”), jo Saeimas tribīne un jebkura parlamenta - demokrātiska parlamenta - tribīne ir domāta tam, lai partijas un pārstāvniecības aizstāvētu savu vēlētāju viedokli un debatētu par to tikmēr, kamēr vai nu kolēģus var pārliecināt, vai tikmēr, kamēr šis jautājums sabiedrībai vairs nav aktuāls.

Lūdzu nenorādīt politiskajiem oponentiem to, cik bieži par kādu jautājumu un ar kādiem argumentiem mēs varam šeit uzstāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pasaki viņiem - tā no sirds!”)

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Būdams otrreiz bezpartejiskais deputāts (kā jūs zināt, mans liktenis tāds), es nekādi nevaru piekrist deputāta Cileviča izteikumam, ka visi jau to esot zinājuši. Es neko nezināju! Neko! Ne par Šaicānu, ne par citiem. Un es taču esmu deputāts, un, kā zināt, pat ar vienu otru jūsu kolēģi no jūsu vidus man ir ļoti labas attiecības (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Orlovs!”), es ar viņiem sasveicinos, man ir plašas iespējas iegūt informāciju, un tomēr es neko nezināju par šīm lietām! Tā ka nepareizi ir runāt, ka visi jau zinājuši.

Tautai tas bija jāzina, un ir ļoti labi, ka cienījamā profesore šoreiz izskaidroja visu. Ļoti labi, ka mēs ņemam piemērus no citām tautām, valstīm, kur jau šī atklātība ir sasniegta. Un tādēļ es aicinu izdarīt ļoti svarīgu soli, ko mēs beidzamo varam spert, - veicināt šo atklātību un nobalsot par atklātību, un neuzskatīt to nekādā gadījumā - es arī neuzskatu - par kaut kādu priekšvēlēšanu kampaņu. Manā skatījumā, tas tā nav.

Aicinu balsot „par”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Latkovskis atsauc savu darbību...

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS frakcija). (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Vari iet televīzijā runāt!”)

Cienījamie kolēģi! Es, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts, tomēr vēlos aizstāvēt drusciņ Kalnmeiera kungu, jo, padomājiet, ģenerālprokuroram, kurš jau diezgan ilgu laiku ir amatā un ir sevi parādījis patiešām kā profesionāli, katrā šādā Saeimas sēdē jāklausās raudāšana par to, kāds bija Maizītis, kurš īstenībā pēdējo gadu šajā darbā nodarbojās tīri ar politiku. Un, kā parādīja viņa tālākā karjera, arī tagad viņš ir izvēlējies politiku. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Par principu bija runa!”)

Tā ka varbūt neraudāsim par aizgājušo un priecāsimies par esošo!

Bet likumprojektu es aicinu, protams, atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atļaušos nelielu vaļību no šīs augstās tribīnes un izstāstīšu vienu anekdoti par sirdsapziņu. Tas visiem, varbūt daudziem zināms - sirdsapziņa ir kā kāmis: vai nu tā grauž, vai guļ. Un es gribētu ierosināt: nu, taisām tomēr tos atklātos balsojumus, lai kolēģiem nebūtu iespēja iemidzināt to un atļaut sirdsapziņai pagulēt tajā brīdī, kad ir aizklātie balsojumi!

Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vienvārdsakot - par kāmjiem!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl kolēģa no „Vienotības”, ļoti... nu, teiksim tā, emocionālā reakcija skaidri parāda, ka mani vārdi bija pamatoti. Tās nav aizdomas! (Aplausi.) Tikai... Es negribu atkārtot to visu no jauna, tikai dažas piezīmes.

Jā, es pilnīgi piekrītu tam, ka informēt Lāča kungu par notikumiem ir ļoti svarīgs uzdevums, bet tomēr varētu atrast arī vieglāku un arī lētāku veidu, kā to panākt, nevis uzstājoties no tribīnes.

Otrkārt. Cienījamā Viņķeles kundze! Neviens, protams, netaisās ierobežot jūsu tiesības uzstāties par jebkuru jautājumu no šīs tribīnes. (No zāles dep. I.Viņķele: „Paldies! Paldies!”) Bet jūs parasti nekautrējaties dot vērtējumu savu kolēģu uzstāšanās runām un balsojumiem, un tā tālāk, un jūs to uzskatāt par savu misiju un par savu prerogatīvu. Piedodiet! Citiem deputātiem ir tādas pašas tiesības vērtēt jūsu pozīciju un jūsu uzrunas, kā jūs vērtējat citu kolēģu uzrunas. Tā ka būsim tomēr vienādi!

Un pēdējais. Augsti cienījamā Čepānes kundze! Es patiešām ļoti augstu vērtēju jūs kā eksperti. Diemžēl man nebija tādas laimes pie jums mācīties kā studentam. Bet šobrīd mēs esam vienādā pozīcijā. Jūs esat tāda pati deputāte, kāds esmu es, un, godīgi sakot, man ir drusciņ grūti visu laiku uzklausīt tādas pamācības. Jūs tomēr neesat šobrīd profesores lomā, jūs esat deputātes lomā. Un mēs esam visi vienādi. Mūs visus ievēlēja Latvijas pilsoņi. Un neaizmirsīsim, lūdzu, to!

Un patiešām... es domāju, ka, ja „Vienotība” mazāk uzņemtos tādu paternālistisku, tādu mentora lomu kā vienīgie godīgie, vienīgie pareizie, vienīgie, kas zina, kā jārīkojas, un nebūtu tādas nicināšanas attiecībā pret citiem deputātiem, tad, es domāju, arī Latvijai kopumā klātos daudz labāk.

Tieši tāpēc diemžēl mūsu visi aicinājumi uz saskaņu palika nepiepildīti, tas viss beidzās ar to, ka Saeima acīmredzot tiks atlaista. Es ļoti ceru, ka jūs, kolēģi no „Vienotības”, tomēr nu kaut kādus secinājumus no šīs situācijas izdarīsiet un nākamajā Saeimā tomēr vairāk orientēsieties nevis uz citu deputātu mācīšanu, bet uz sadarbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Vai jums pietiks ar astoņām minūtēm? Jums ir tiesības runāt piecpadsmit... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Turpinām bez pārtraukuma!”)

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, protams, ir priekšvēlēšanu laiks, un šodien debates arī tik svarīgā jautājumā kā Saeimas kārtības rullis ir priekšvēlēšanu gaisotnē.

Tas, ko komisijas vadītāja ziņoja par Eiropas praksi... lielākā daļa faktu bija, protams, taisnība. Protams, palika un izpalika tā daļa, kurā būtu izanalizēts, kāpēc ļoti daudzas Eiropas Savienības valstis ir atstājušas noteiktos gadījumos aizklātus balsojumus. Šī argumentācija no Čepānes kundzes puses izpalika (No zāles: „Viņa to nezina!”), un man liekas, ka tas bija izdarīts diezgan apzināti - vienu stāstu izstāstīt, bet otru stāstu nestāstīt. Kā komentē kolēģis Zaķis, tā esot politiskā meistarība. Var jau būt, Zaķa kungs, ka „Vienotība” ir meistari. Par to nav šaubu! Bet tas liecina... tas liecina, protams, par to pieeju, ka vajag stāstīt tikai tās lietas, kas ir pašiem izdevīgas un patīkamas.

Kas attiecas uz aizklātajiem balsojumiem un uz to, vai deputātiem būtu savi aizklātie balsojumi jāpamato. Es pilnībā piekrītu. Es vienmēr par saviem balsojumiem esmu arī izstāstījis. Un arī šodien skaidri un gaiši pasaku, ka es balsošu „pret”. Es balsošu „pret”, bet ne tādēļ, kolēģi, ka es neticu jums, bet gan tādēļ, ka... es vēlreiz atkārtoju tos argumentus... ka ir jāpasargā tie daudzie desmiti vai varbūt pat simti cilvēku, kurus Saeima, ieceļot viņus atbildīgos amatos, var nostādīt neērtā situācijā, piemēram, ievēlot Saeimas... Satversmes aizsardzības biroja vadītāju. Šī persona izsniedz deputātiem pielaides - pielaides valsts augstākajam noslēpumam. Tikai šī persona ir tiesīga izlemt, ir labs deputāts, ir uzticams deputāts vai ne. Tur ir pietiekami daudz subjektīvā. Un ļoti, ļoti pareizi būtu, ja jūs, deputātu kungi, lemjot pasargātu šo nākamo vai aiznākamo amatpersonu no liekas vajadzības mocīties ar to kāmi. Tas kāmis varbūt nedzīvo Rotberga kungā, viņš jau sen ir beigts varbūt tas kāmis, bet tas kāmis... tas kāmis varbūt dzīvos nākamā Satversmes aizsardzības biroja dvēselē, un viņš spriedīs: nu, nobalsoja pret mani šie deputāti, un tagad man jādod viņiem ir pielaide... Es tādā veidā vienkārši varbūt ne pārāk veiksmīgi... bet es domāju tādu piemēru attiecībā uz tiesnešiem, uz Korupcijas novēršanas un aizsardzības biroja [Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. - Red.] priekšnieka kandidātiem... Viņi ir pilnīgi leģitīmi. Un par tādiem runā arī Eiropas Savienības dalībvalstis, ka tās personas, kuras var attiecībā uz jums taisīt individuālus lēmumus, ir jāpasargā no šīs iespējamās subjektivitātes. Un, ja demokrātijā ir svarīga objektivitāte, distancēta, skaidra, precīza attieksme pret izlemjamo jautājumu, tad, lai nodrošinātu šo distancēto, šo pietiekami attālināto un tātad ļoti objektīvo attieksmi pret izšķiramo jautājumu, samaziniet... lūdzu, samaziniet šo iespēju viņiem zināt, kā konkrētais deputāts ir attiecies vienā vai otrā gadījumā.

Līdz ar to es vēlreiz, kolēģi... Es saprotu, ka vairākums priekšvēlēšanu laikā slieksies atbalstīt vismaz pirmajā lasījumā, bet es jūs aicinu otrajā un droši vien trešajā lasījumā - varbūt nākamā Saeima par to lems - tomēr ļoti par to domāt. Un pamodiniet to kāmi tomēr, neļaujiet viņam nobeigties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Šadurska kungam pietiks ar četrām minūtēm? Jā.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Godātais kolēģi Šķēles kungs! Es lielākajai daļai no jūsu teiktā piekrītu, varētu pat teikt - visam piekrītu, izņemot vienu frāzi, to, ko jūs pieminējāt par pirmsvēlēšanu laiku, jo Saeimas stenogrammas ir labs liecinieks tam, ka mēs esam iestājušies, vismaz liela daļa no Saeimas sastāva ir iestājusies, par šiem jautājumiem neatkarīgi no vēlēšanu tuvuma. Bet viena lieta gan: jūs ļoti pareizi teicāt, ka mums vajag pasargāt tos krietnos un labos cilvēkus - SAB priekšnieku un tā tālāk - no neērtām situācijām. Ir viena nelaime: ar šiem aizklātajiem balsojumiem mēs viņus pasargājam arī no šī ieņemamā amata. Un vismaz šo mēs varētu novērtēt ar atklātu balsošanu, jo, ja balsojums ir aizklāts, tad viņi, protams, nenonāk sarežģītā situācijā pēc tam, strādājot savā amatā, bet viņi nenonāk arī šajā amatā, kā, piemēram, tiesnesis, ģenerālprokurors un tā joprojām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Kāmis pamodies, var redzēt.

Iepriekšējais debatētājs izvirzīja argumentu, kuru es gribētu, balstoties arī uz likumprojekta ziņotājas teikto, visnotaļ izvērst tālāk. Jautājums ir par to, ka bez debatēm nedrīkstētu apstiprināt nevienu kandidātu. (No zāles: „Jā!”) Tas ir pilnīgi pareizi, un tas nozīmē, ka arī visiem tiesnešiem - mans ieteikums būtu tāds! - būtu jātiek uzklausītiem arī frakcijās (No zāles: „Pareizi!”), lai varētu katrs deputāts pajautāt, zināt, saprast. Nevajag šo automātisko sistēmu, ka vienkārši iesniedz it kā no tiesu varas puses virzītas kandidatūras un Saeimai tad jākļūst par automātisku, mehānisku balsošanas „mašīnu”, kas pacels roku - kā? Tikai „par”. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tad balso „pret”!”) Nē! Nē, Čepānes kundze! Taisni otrādi. Tā ir deputātu privilēģija - dažos gadījumos spēt ietekmēt tiesu varas kvalitāti, un viens no svarīgākajiem brīžiem ir apstiprināt vai neapstiprināt tiesnešus, un tādēļ visi šādi kandidāti ir atbildīgi, ir aicināmi uz komisijām, aicināmi uz frakcijām, ir uzdodami jautājumi, noskaidrojama deputāta subjektīvā attieksme - noskaidrojama deputāta subjektīvā attieksme! - pret attiecīgo kandidātu (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas nav vajadzīgs!”), un tad tas ir virzāms. Un, ja tas tiktu izdarīts, tad būtu izslēgts tas jautājums, par ko runāja arī mans kolēģis Šadurska kungs. Tad šie cienījamie cilvēki kā cienījami arī nonāktu amatos, bet necienījamie varbūt arī netiktu vispār virzīti pat uz Saeimas sēdi. Bet man jāsaka, ka dažreiz, balsojot aizklāti un varbūt nebalsojot tīkami vienam otram politiskajam spēkam, deputāti tomēr ir izdarījuši pareizu izvēli.

Konkrēti par Judina kungu. Izrādās, viņš ir politiķis. Tātad acīmredzot lielai daļai deputātu, kas balsoja „pret”, bija zināma kaut kāda informācija. Žēl, ka viņi nenāca un to neizstāstīja, par to ir kauns visiem deputātiem, kas to neizdarīja, bet viņi ir uzminējuši, ka tātad gribēja iebīdīt amatā politiķi - politiķi, kurš piedalīsies konkrēta politiskā spēka sarakstā, - un tā lieta nav atbalstāma. Tātad tie deputāti, kas to neizstāstīja un nobalsoja klusām „pret”, par to ir nosodāmi, bet savukārt tie deputāti, kas virzīja, zinot, ka viņš ir politiķis un viņu partijas faktiski simpatizētājs, un arī neizstāstīja, arī ir nosodāmi. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.augusts.

I.Čepāne. Jā, paldies! 4.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.augusts. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs reģistrējamies, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki lūgumi par paziņojumiem.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi, aicinu jūs uz īsu Saimnieciskās komisijas sēdi mūsu zālē tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas. Tas ir viens paziņojums.

Un otrs. Mūsu kolēģis Ansis Saliņš, kaut arī nav Demogrāfijas politikas apakškomisijas loceklis, tomēr strādā „uz rezultātu” un kopš otrdienas ir kļuvis par otras meitas tēvu. Sveiksim ar to! (Aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: „Demogrāfijas politikas apakškomisijā jau mēs esam teorētiķi, nevis praktiķi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde sāksies komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lūdzu, tūlīt uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

Frakciju vadītājus es lūdzu palikt zālē!

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Andris Buiķis, Einārs Cilinskis, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Guntars Galvanovskis, Valentīns Grigorjevs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Atis Lejiņš, Igors Meļņikovs, Imants Parādnieks, Rita Strode, Staņislavs Šķesters un Ainārs Šlesers.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 11.00.

Turpināsim 21.jūlija ārkārtas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.444/Lp10.

Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas un likvidē liekvārdību likumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls un arī likvidē liekvārdību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizvieto vārdu „un” ar vārdu „vai”. Tātad ir jāizpilda vai nu A un B nosacījumi... nevis A un B, un E, bet vai nu A, vai B, vai E. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tieši tāds pats - par nosacījumiem C, D, E un F. Un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 3.panta otro daļu un trešo rindkopu, jo šis jautājums attiecas uz celtniecību un tiks skatīts citā likumprojektā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Likumā tiek ieviesta drukātiem masu informācijas līdzekļiem - avīzēm, žurnāliem, biļeteniem - pāreja no terminētās PVN normas uz pastāvīgo normu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 10.panta devīto un desmito daļu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu apstiprināt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Uz otro lasījumu nebija saņemts neviens priekšlikums. Sakarā ar to aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - pēdējais priekšlikums - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

1. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Tikai divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs tieslietu ministrs Štokenbergs, daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Un komisijas priekšlikums - 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Jā... Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10), kurā - un tas ir būtiski - iekļauts likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.275). Tātad ir apvienoti divi likumprojekti.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē civillietas izskatīšanas tiešumu un mutiskumu. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2 - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kas paredz, ka ar tiesāšanās izdevumiem... tātad tiesības uz tiesāšanās izdevumu atlīdzību ir arī kvalificētam juristam.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Godātie deputāti! Sākotnēji vērsīšu uzmanību uz to, ka pašreizējā Civilprocesa likuma redakcija, tā 33.pants - es reizē faktiski runāšu par 2. - deputāta Agešina priekšlikumu un par 4.priekšlikumu... tātad par 33.pantu un par 44.pantu. Pašreizējā Civilprocesa likuma 33.panta redakcija nosaka, ka ar tiesāšanas izdevumiem mēs saprotam arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus, kas ir izdevumi par advokāta palīdzību. Savukārt deputāts Valērijs Agešins ir aicinājis šo normu paplašināt, nosakot, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir arī izdevumi par cita kvalificēta jurista palīdzību.

Tas pats attiecas arī uz likuma 44.pantu, kur faktiski deputāts Agešins piedāvā šo normu paplašināt ar cita kvalificēta jurista jēdzienu.

Sākumā vēlos vērst uzmanību uz spēkā esošo Advokatūras likuma 14.pantu, proti, ka par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, kurām ir nevainojama reputācija, kuras ir sasniegušas 25 gadu vecumu, kuras ir saņēmušas valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvušas jurista kvalifikāciju, kuras prot valsts valodu augstākajā līmenī, kuras ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no amatiem, piemēram, trīs gadus tiesneša amatā, piecus gadus prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu, vismaz septiņus gadus augstskolas tiesību zinātņu specialitātē un ir nokārtojušas advokāta eksāmenu.

Kā redzams, Advokatūras likums nosaka prasības zvērinātam advokātam, kuras attiecībā uz tiesībām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Valērija Agešina kunga priekšlikums aicina paplašināt arī uz kvalificētu juristu kategoriju, faktiski atsakoties no tā, ka juridiskās palīdzības sniedzējam būtu jābūt Latvijas pilsonim ar labu reputāciju un jāpārvalda valsts valoda augstākajā līmenī.

Juridiskās komisijas sēdē, kurā, neieklausoties nedz Tieslietu ministrijas pretējā viedoklī, nedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvja argumentos, tika nolemts atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu. Agešina kungs norādīja uz to, ka kvalificēta jurista jēdziens ir noteikts likumā par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, tomēr minētajā priekšlikumā nav atsauces uz šo likumu. Līdz ar to, pieņemot šādu normu, tiesām tiks noteikts papildu pienākums vērtēt jurista kvalifikāciju, iespējams, pieprasot atsauksmes un citus pierādījumus un tādējādi vēl vairāk noslogojot tiesu sistēmu.

Valērijs Agešins Juridiskās komisijas sēdē kā vienu no argumentiem savu priekšlikumu iesniegšanai minēja Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedumu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka minētais spriedums vispirmām kārtām ir attiecināms uz juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, ko regulēja Kriminālprocesa kodekss, kas ir spēkā neesošs kopš 2005.gada 1.oktobra. Cita starpā vēlos norādīt uz to, ka jautājumā par citu personu tiesībām sniegt juridisko palīdzību Satversmes tiesa savā spriedumā (konkrēti - 21.lapā) norāda, ka apsvēršanas vērts ir praktizējošo juristu licencēšanas jautājums. Šāda licencēšanas sistēma Latvijā pastāvēja, bet tika atcelta.

Valērijs Agešins savu priekšlikumu pamato arī ar Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 10.novembra spriedumu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka minētajā lietā strīds ir par tiesībām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus personai, kurai „pakalpojumus” (pēdiņās) ir sniegusi juridiska persona, nevis kvalificēts jurists. Cita starpā minētais spriedums tikai atceļ Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumu, līdz ar to lietas iznākums nav uzskatāms par galīgu. Pat tad, ja pieņemam, ka spriedumā norādītā argumentācija būtu attīstāma praksē, Civilprocesa likumā nav nepieciešams veikt šādus grozījumus.

Salīdzinājumam ieskats mūsu kaimiņvalstu tiesiskajā regulējumā. Lietuvā tikai advokāti, advokātu palīgi un advokātu biroji var sniegt juridisko palīdzību, savukārt Igaunijā tikai advokāti var sniegt juridisko palīdzību klientiem Augstākajā tiesā.

Vēlētos vērst uzmanību vēl uz vienu būtisku apstākli. Sniegt juridisko palīdzību zvērināts advokāts ir tiesīgs vienīgi tad, kad ir reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā par nodokļu maksātāju. Savukārt, ja tiks atbalstīti minētie priekšlikumi, kārtējo reizi tiks veicināta ēnu ekonomika, pieļaujot, ka atlīdzības saņemšanas gadījumā kvalificētam juristam nodokļi no saņemtajiem ienākumiem nav jāmaksā.

Domāju, ka visi deputāti ir saņēmuši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedokli, kas atbalstīts šā gada 28.jūnijā padomes sēdē, kurā cita starpā... Man lūgums ļaut man runāt vēl vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Deputāti atļauj jums runāt vēl vienu minūti.

G.Bērziņš. Paldies.

Tātad cita starpā padome norāda, ka ierosināto grozījumu mērķis ir nekaitēt vien Latvijas zvērinātiem advokātiem, bet arī visai mūsu valsts tiesu sistēmai. Neraugoties uz to, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību likumdevējam risināt jautājumu par advokātu taksēm, šis jautājums joprojām nav atrisināts. Ņemot vērā iepriekš minēto, manus izteiktos argumentus, aicinu neatbalstīt Valērija Agešina iesniegtos un Juridiskās komisijas vairākuma atbalstītos priekšlikumus - 2. un 4.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Par pamatu priekšlikumu izstrādei bija vairāku praktizējošu juristu viedokļi, kā arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums, kurā norādīts uz nepieļaujamību, izšķirot jautājumu par procesuālo tiesas izdevumu atlīdzināšanu, diskriminēt puses pēc tā, kādu pārstāvi lietas vešanai prasītājs vai atbildētājs ir izvēlējies.

Tika ņemtas vērā arī Satversmes tiesas atziņas par to, ka juridiskais jēdziens „advokāts”, kas ietverts Satversmes 92.pantā, ir jātulko paplašināti, ar to saprotot personas tiesības saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties aizstāvi vai pārstāvi dažādās lietās no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos - arī no citu personu loka.

Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību - tas nevar tikt saprasts kā personu pienākums vērsties pēc juridiskas palīdzības tieši pie advokātiem. To nosaka Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra sprieduma Secinājumu daļas 1.punkts.

Priekšlikumi tika sagatavoti un iesniegti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā un vairākkārt tika analizēti Saeimas Juridiskajā komisijā, piedaloties gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem, gan Tieslietu ministrijas speciālistiem, gan advokātiem, turklāt Juridiskajā komisijā tika saņemts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatora Laviņa kunga viedoklis par to, ka personai ir jābūt brīvām iespējām izvēlēties sev pārstāvi lietas vešanai un izdevumus par lietas vešanu uzvarējusī puse var saņemt neatkarīgi no pārstāvja tiesiskā statusa.

Pēc minēto priekšlikumu apspriešanas deputāti Juridiskajā komisijā šo priekšlikumu ir atbalstījuši, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi ne tikai par advokāta palīdzību, bet arī par cita kvalificēta jurista palīdzību.

Es uzskatu, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai jebkuram Latvijas iedzīvotājam un minētais regulējums nodrošinās personām iespējas brīvi izvēlēties savu pārstāvi un būt pārliecinātām par to, ka tiks atlīdzināti ar lietas vešanu saistītie izdevumi - izdevumi ne tikai par advokāta, bet arī par jebkura kvalificēta jurista palīdzību. Es uzskatu, ka tas ir tikai taisnīgi un loģiski.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt gan Saeimas deputāta Agešina priekšlikumu, gan Saeimas Juridiskās komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien šīs debates no Juridiskās komisijas pārceļas uz Saeimas Sēžu zāli, taču jāsaka, ka mums Juridiskajā komisijā ir tikai viens pārstāvis, un, protams, mēs gribētu vairāk tur strādāt, bet kvota ir kvota. Un, sekojot šiem notikumiem un skatoties no malas, rodas iespaids, ka tiesu varas sistēmā, tiesu varas amatpersonu sistēmā apzināti tiek ieviests juceklis, kā rezultātā tiesu varas darba kvalitāte ievērojami - ievērojami! - tiks pasliktināta.

Es vienkārši gribētu uzdot jautājumu Agešina kungam (tas būs retorisks vai arī tiešs): vai jūs ļautu sevi operēt ārstam, kurš ir ieguvis Medicīnas akadēmijas izglītību, bet nav pabeidzis ne rezidentūru, ne ieguvis sertifikātu? Es stipri šaubos. Varbūt jūs aizstāvētu iespējas šādiem cilvēkiem pelnīt, veicot operācijas? Varbūt... Taču, man šķiet, te šāds salīdzinājums ir tieši vietā. Kāda būs šo operāciju kvalitāte, ja mediķis tikai ar Medicīnas akadēmijas diplomu ķersies jums klāt un veiks operāciju? Es ļoti to negribētu.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Tie, kas parlamentā ir ilgāku laiku, zina, ka debates par to, kam ir atļauts veikt aizstāvību procesos, ir ļoti senas. Un tieši tāpēc, lai arī Agešina kungs tā ļoti mēģināja izskaidrot, ka šo priekšlikumu mērķis ir tas, lai jebkurš jurists, kurš ir piedalījies procesā, saņemtu atlīdzību, pēc būtības šo grozījumu mērķis ir panākt to, lai aizstāvību procesos varētu veikt ne tikai kvalificēti advokāti. Un arī Rasnača kungs tikko uz to jau norādīja un minēja salīdzinājumu ar ārstu.

Nu, protams, mēs zinām, ka šobrīd Latvijā advokātu ir jau vairāk par tūkstoti - tas ir divreiz vairāk, nekā mums ir tiesnešu -, un bieži vien arī advokātu darbs tiek kritizēts. Bet, pieņemot jebkurus grozījumus, mums pirmām kārtām ir jādomā par to mērķi, un tas, ko mēs esam mēģinājuši panākt arī šajā Saeimā vairākos grozījumos likumā „Par tiesu varu” un kas ir jāpanāk arī nākamajā likumā, tās tomēr ir rūpes par to, lai tiesvedības kvalitāte būtu atbilstoša un lai būtu amatpersonas un sistēma, kurā būtu saprotams, kurš par ko atbild. Un, ja tā amatpersona, arī advokāts, neveic savus pienākumus atbilstoši tam, kā to būtu vēlējies klients, kā tas būtu atbilstoši likuma prasībām, tad lai būtu mehānisms, kādā veidā tad saukt viņu pie atbildības. Un tikai advokatūra ir vienīgā šādā veidā organizētā sistēma, kura tad arī... tomēr, protams, advokatūrā ir veicama vēl vesela virkne uzlabojumu, bet tikai advokatūra spēj nodrošināt to, lai advokātu, kurš ir rīkojies negodprātīgi, neprofesionāli, varētu saukt pie atbildības, sodīt par to un pat izslēgt no advokatūras un viņam nebūtu tādas iespējas, tālāk jau aizbildinoties ar kvalificēta jurista nosaukumu, vienkārši veikt un turpināt veikt šo aizstāvību gan civilprocesā, gan kriminālprocesā.

Tieši tāpēc Juridiskā komisija šim jautājumam veltīja vairākas sēdes. Mēs tiešām uzklausījām gan Augstākās tiesas pārstāvjus, gan advokatūras pārstāvjus, gan citu brīvo juridisko profesiju, gan Tieslietu ministrijas pārstāvjus, un tas viedoklis bija viennozīmīgs, ka, protams, advokatūrā ir veicami uzlabojumi, bet esošā sistēma, ka aizstāvību veic tikai advokāts, šobrīd ir tomēr vienīgā, kura spēj šo kvalitāti nodrošināt. Jo tiešām ir plašas šīs diskusijas par to, kas tad ir kvalificēts jurists, jo Latvijā šobrīd jurista izglītību var iegūt apmēram 20 augstskolās. Arī iepriekšējā Saeimā mēs esam uzrunājuši Izglītības un zinātnes ministriju un esam konstatējuši, ka nav neviena, kas kontrolē šīs izglītības kvalitāti, un diploms, kurā ir ierakstīta vienāda kvalifikācija, nebūt to nenozīmē. Advokatūra ir institūcija, kura vismaz veic gan šo eksamināciju, gan pēc tam iespējamo advokāta kvalifikācijas kontroli, pārbaudi. Ja nepieciešams, sauc arī pie atbildības.

Tā ka es tiešām aicinu šos grozījumus neatbalstīt un domāt par to, ka mērķis ir, lai tiesvedības procesi būtu pēc iespējas kvalitatīvāki.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu slēdzam.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs ko vēlas piebilst?

G.Bērziņš. Paldies debatētājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Nākamais ir 3.priekšlikums, kas tātad ir priekšlikums no likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.275/Lp10) un nosaka izņēmumus no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais ir 4. - deputāta Agešina priekšlikums, kurš ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu - 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 7, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

5.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas balsojot tika ar balsu vairākumu atbalstīts un kas nosaka, ka Civilprocesa likuma 142.pantā atsakās no atsauces uz Civilprocesa likuma 1.pielikumu, konkrēti 3.punktu, kurā tātad ir noteikts līdzekļu apmērs, uz kuru nevar vērst piedziņu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 24. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts un kurš papildina normu par tiesas pienākumiem atlikt lietas izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un arī ir saistīts ar tiesvedības apturēšanas regulējumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un arī ir saistīts ar iepriekš minēto jautājumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka jeb precizē kārtību attiecībā uz sprieduma noraksta izsniegšanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz lietu izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma sastādīšanu un pasludināšanu. Tātad tas komisijā ir atbalstīts. Principiāli jāsaka - tas ir tāds jaunievedums Civilprocesa likumā, dodot arī iespēju tiesai skatīt rakstveida procesā lietas tajā gadījumā, ja ieinteresētās puses nelūdz mutvārdu procesu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē piekritības jautājumu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Precizē pieteikuma saturu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Arī precizē jautājumus, kas saistīti ar tiesu nolēmumu izpildi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts un ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts un ir saistīts ar parādnieka pienākumu un tā neizpildīšanas sekām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tehniska rakstura.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20.priekšlikums ir saistīts ar 5.priekšlikumu. Komisijas balsojums... kopumā tātad ir aicinājums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 28, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tātad regulē jeb precizē jautājumus attiecībā uz paziņojuma izsniegšanu tieši gadījumos, kad runa ir par dzīvojamās mājas kopīpašniekiem. Tātad komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Jāsaka, ka šis priekšlikums savā ziņā nedaudz ir saistīts ar tiem priekšlikumiem, par kuriem tika diskutēts Juridiskās komisijas sēdē attiecībā uz ievešanu valdījumā. Šis priekšlikums gan uzliek par pienākumu parādniekam iesniegt līguma kopijas, vienlaikus uzrādot oriģinālus gadījumā, ja dzīvojamā telpa, kurā parādnieks dzīvo, ir apgrūtināta ar īres vai nomas attiecībām. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas ir saistīts ar 21.priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 23.priekšlikumu. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un saistīts ar iepriekšējo - 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī 26.priekšlikumu, kas faktiski precizē nenotikušas izsoles sekas. Un, kā jau es teicu, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 27. - tehniska rakstura priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas komisijā, vairākumam balsojot, ir atbalstīts un kas nosaka to, kādi dokumenti ir izsniedzami parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim gadījumā, kad ir notikusi ieguvēja ievešana valdījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Par 620.pantu Juridiskajā komisijā ir notikušas spraigas debates, un „Saskaņas Centrs” atzinīgi vērtē Saeimas Juridiskās komisijas lēmumu noraidīt Tieslietu ministrijas priekšlikumus par Civilprocesa likuma 626.pantu, jo šie Tieslietu ministrijas grozījumi skar vienu no Latvijas iedzīvotāju pamattiesību pamatiem - tiesības uz mājokli.

Visstrīdīgākais Tieslietu ministrijas priekšlikums bija šāds: ja nekustamais īpašums tiek atņemts īpašniekam parādu dēļ, tad visi līgumi, kurus ir noslēdzis bijušais īpašnieks, automātiski tiek anulēti.

Mēs ar atsevišķiem Juridiskās komisijas deputātiem vairākas stundas mēģinājām pārliecināt Tieslietu ministrijas pārstāvjus, ka šie grozījumi ir neiedomājams cilvēktiesību pārkāpums, jo īrnieki, kuriem ir tiesiskais pamats dzīvot savā īpašumā un godīgi maksāt par savu mājokli, pēkšņi vienā dienā var tikt izmesti uz ielas tikai tāpēc, ka īpašniekam ir radušies parādi. Rezultātā pēc debatēm Juridiskā komisija nobalsoja „pret” Tieslietu ministrijas priekšlikumiem, un ļoti ceru, ka šādi grozījumi nekad nestāsies spēkā.

Pašlaik īrniekiem, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, vairs nav par ko uztraukties, spēkā paliks spēkā esošā šā panta redakcija, un balsojums nav nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”)

Godātie kolēģi! Zināmā mērā es varu piekrist Agešina kungam, tomēr problēma paliek. Un kāda problēma paliek? Jāievēro tas, ka patiešām šie parādnieki mēdz būt dažādi. Ir tādi, kas nevar samaksāt šos parādus, un ir tādi, kas negrib šos parādus maksāt, bet viņi visi tiek samesti vienā kaudzē.

Es varu piekrist, ka Juridiskās komisijas deputātu vairākums neatbalstīja šajā gadījumā Tieslietu ministrijas priekšlikumu, jo, ja salīdzina otrā lasījuma redakciju ar piedāvāto, šeit nebija īpaši skaidrs, ko Juridiskā komisija izlēma, ko nozīmē šīs nekustamajā īpašumā esošās personas, kuras varētu izlikt, izvedot tās piespiedu kārtā. Taču es nevaru piekrist Agešina kungam, ka šī problēma nav jārisina. Manuprāt, turpmāk arī... Nākamajai Saeimai ir jāpanāk līdzsvars, lai samērotu parādnieku intereses ar to īpašnieku interesēm, kuri, piemēram, šos dzīvokļus, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir... saskaņā ar izsolē veiktajām darbībām ir pārgājuši citu personu īpašumā... Jo tāda situācija nevar turpināties, ka izsolē nopērk īpašumus - dažkārt par ievērojamu naudas summu! -, bet tajos joprojām turpina dzīvot personas, kurām nav īres līguma vai kuru īres līgumi tikuši noslēgti ar atpakaļejošu datumu.

Es to šeit saku, lai jūs, protams, atbalstītu Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet vienlaikus pievērstu uzmanību arī manis minētajiem apstākļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Es saprotu, ka balsojums nav nepieciešams. Tātad 28.priekšlikums ir atbalstīts un deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

G.Bērziņš. Jā, paldies, godātie deputāti! Tēma tiešām ir ļoti aktuāla, un problēma acīmredzot ir jārisina.

29.priekšlikums ir Juridiskās komisijas atbalstīts priekšlikums, kas, ņemot vērā vairākas normas, ko Saeima jau ir atbalstījusi, precizē piedāvātos pārejas noteikumus. Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus par grozījumiem Civilprocesa likumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.402/Lp10).

Ir saņemti 10 priekšlikumi. Juridiskajā komisijā par šiem jautājumiem ļoti ilgi tika diskutēts. Kopumā es gribu teikt, ka šī likumprojekta jēga ir tāda, ka daļa no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences tiek nodota arī zemesgrāmatu...

Sēdes vadītāja. Vai tomēr var palūgt zālē klusumu? Ādamsona kungs! (No zāles dep. J.Ādamsons: „Es vispār klusēju!”) Nē, jūs sarunājāties... Paldies.

Lūdzu, Čepānes kundze, turpiniet!

I.Čepāne. ...tiek nodota zemesgrāmatu tiesnešiem.

Tātad saistībā ar šādu koncepciju 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Kā jūs redzat, 2.priekšlikumā ir precizētas tieši šīs funkcijas, kuras turpmāk, lai atslogotu vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu, ir tiesīgi skatīt zemesgrāmatu tiesneši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 3.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāpat ir atbalstīts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 5.priekšlikums ir atbalstīts. Arī tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6.priekšlikums paredz izslēgt 12.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Būtisks, manuprāt, bija Juridiskās komisijas lēmums, salīdzinot ar otro lasījumu, neatbalstīt otrā lasījuma redakciju, proti, neparedzēt, ka šiem tiesnešiem būtu jākārto vēl papildu eksāmens, kvalifikācijas eksāmens, pretējā gadījumā atbrīvojot viņus no darba, ja viņi šo eksāmenu nav nokārtojuši. Tātad Juridiskā komisija piedāvā izslēgt no likumprojekta šo normu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Bet 10.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā divu sēžu laikā mēs uzklausījām krimināltiesību un kriminālprocesa ekspertus, mēs uzklausījām Tieslietu ministrijas pārstāvjus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, tāpat arī Ģenerālprokuratūras pārstāvjus. Juridiskā biroja darbinieki ieguldīja ļoti daudz darba, precizējot šo Krimināllikuma grozījumu dispozīcijas, un arī tika samērotas sankcijas.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Priekšlikums ir saistīts ar to, ka 288.2 pantā nepamatoti ir piešķirta nozīme veidam, kādā notikusi partiju vai to apvienību nelikumīga finansēšana. Proti, eksperti - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tāpat arī Ģenerālprokuratūras eksperti un Tieslietu ministrijas pārstāvji - uzskatīja, ka panta redakcija ir nepārskatāma un sarežģīta, un līdz ar to dispozīcija nedaudz tika precizēta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par 288.3 pantu. Runājot Juridiskās komisijas vārdā, eksperti norādīja, ka šādas darbības aiz neuzmanības nemēdz būt, un līdz ar to šis priekšlikums, ka tam būtu jābūt tīšam nodarījumam, no ekspertu puses netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc Zatlera kunga iniciatīvas šie grozījumi paredz jaunu sastāvu Krimināllikumā, kas nosaka atbildību par nelikumīga dāvinājuma, ziedojuma pieņemšanu. Šim viedoklim varētu piekrist. Tomēr mēs iesniedzām priekšlikumu, lai precīzi noteiktu vainas formu, paredzot, ka šo noziegumu var izdarīt tikai tīši. Tātad persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tas ir tiešs nodoms!) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms). Šāds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums neguva Juridiskās komisijas deputātu vairākuma atbalstu, bet es aicinu Saeimu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pašus tiesās - redzēsiet!”)

I.Čepāne. Paldies.

Nākamais ir 3.priekšlikums. Šeit, kā jūs redzat, starpniecība tiek nodalīta atsevišķā pantā, uzsverot, ka tas tomēr atšķiras no pašas kukuļdošanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākamais ir 4.priekšlikums. Šeit ir piedāvāts atsevišķos pantos noteikt kriminālatbildību par nelikumīgu dāvinājumu pieņemšanu un nelikumīga finansējuma pieprasīšanu vai izspiešanu. Tas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 5. priekšlikums arī ir precizējums. Tas ir saistīts ar personu, kas nelikumīgi finansējušas politisko organizāciju, partiju vai to apvienību, atbrīvošanu no kriminālatbildības.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Andris Šķēle, netika atbalstīts, jo eksperti norādīja, ka šajā gadījumā šī norma būtu ārkārtīgi grūti piemērojama un nebūtu iespējams to nošķirt no administratīvās atbildības. Jo principā kriminālatbildība, nenorādot apjomus, iestātos jau no pirmā santīma vai no pirmā lata.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Sadod viņiem, Andri!”)

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums, kurš ir parakstīts ar Andra Šķēles vārdu, faktiski ir frakcijas kopējs priekšlikums, un šī priekšlikuma iesniegšanai ir samērā gara vēsture. Faktiski trīs Saeimas Juridiskās komisijas sēdes mēs esam veltījuši šī priekšlikuma apspriešanai, un divu sēžu rezultātā izkristalizējās šim priekšlikumam vieta, tāda, kāda tā ir pašlaik. Citiem vārdiem - iepriekšējais priekšlikums tika atsaukts un tika iesniegts šis priekšlikums.

Priekšlikuma būtība ir ārkārtīgi vienkārša - novērst administratīvā resursa izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņās. Godājamie kolēģi! Mēs visi ļoti labi zinām, ka tiem, kas ieņem administratīvus amatus, dažādus politiskus amatus, ir iespējams izmantot to administratīvo resursu priekšvēlēšanu kampaņās.

Godājamie kolēģi! Šī ļoti konkrētā redakcija skaidri saka, ka apzināta nelikumīga valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijas vajadzībām pirms Saeimas vēlēšanām vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vai pašvaldību vēlēšanām ir sodāms pasākums, kurš ir jāsoda vai nu ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu no 50 līdz 200 minimālajām algām.

Manuprāt, manis ļoti cienītā komisijas vadītāja Čepānes kundze nedaudz nepateica visu, kas notika Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija divas reizes balsoja, abās reizēs bija šis balsojuma rezultāts 5:5. Un tie eksperti, uz kuriem atsaucās manis ļoti cienītā Čepānes kundze, viens bija Judina kungs, kurš tagad jau ir „Vienotības” saraksta pārstāvis un kuru īsti par ekspertu mēs vairs vērtēt Juridiskās komisijas sēdē laikam nevaram. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Var! Var!”) Viņa teiktais ir jāskatās vismaz tā... ar dubultpalielināmo stiklu. Un otrs eksperts bija Kurpnieces kundze no KNAB, kura teica, ka viņiem tiešām varētu rasties problēmas ar praksi, kuru šo nodarījumu tad uzskatīt par administratīvā resursa izmantošanu un kuru - ne.

Godājamie kolēģi! Šeit no rīta, kad mēs runājām par citiem likumprojektiem, piemēram, viens no deputātiem pieminēja, ka Čepānes kundzes skaidrojums attiecībā uz tādu lielu gnozeoloģiju, kā ir tapis šis vai cits priekšlikums, faktiski bija veltīts ne tik daudz deputātiem zālē, cik radioklausītājiem pie radioaparātiem, un tā arī ir administratīvā resursa izmantošana. (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi! Pareizi!” Dep. R.Kārkliņa: „Demagoģija!”)

Es, godājamie kolēģi, domāju, ka šoreiz droši vien no Čepānes kundzes puses tā nebija administratīvā resursa izmantošana, viņa to nevēlējās. Taču es gribu teikt, ka mēs visnotaļ... visnotaļ uz katra soļa, ja mēs paskatāmies, kā tiek izmantoti administratīvie resursi priekšvēlēšanu laikā, mēs redzam, ka šāda veida lietas notiek. Turklāt šī norma, godājamie kolēģi, ir attiecināta ne tikai uz pašreizējo situāciju Saeimā. Es domāju, ka šādas likuma normas ieviešana atturētu karstgalvjus no administratīvo resursu izmantošanas priekšvēlēšanu kampaņā, tajā skaitā valsts naudas taupīšana, kas ļautu ietaupīt pietiekami lielus valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, darbotos kā vispārēja norma un būtu attiecināta uz ikvienu no mums. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)

Es, godājamie kolēģi, aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! „Par Labu Latviju” - proti, gan Latvijas Pirmajai partijai, gan „Latvijas Ceļam”, gan arī Tautas partijai - neapšaubāmi, kā mēs visi zinām, ir ārkārtīgi liela pieredze, kādā veidā viņi apšaubāmā kārtā ir izmantojuši valsts un pašvaldību līdzekļus priekšvēlēšanu aģitācijas vajadzībām. (Izsaucieni no zāles.) Es atceros, kā vēl 2006.gadā Kalvīša kungam bija uznākusi tāda „mendele”, ka viņš pirms vēlēšanām divas nedēļas neko citu nedarīja kā vien ar savu melno mašīnu dažu citu mašīnu pavadībā braukāja pa Latgali, pa Zemgali, pa Vidzemi un Kurzemi... Es domāju, ka mēs to visi varam paskatīties, ja mēs arī vēsturiski pētām, kā tas notika. (No zāles: „Ko tas dod?”) Es nekādā ziņā neiebilstu, ja būtu arī šāds te... šāda te atbildība... kriminālatbildība par šādiem pārkāpumiem. Taču, kā jau es jums iepriekš teicu un kā tas arī izrietēja no cienījamā Andra Bērziņa uzstāšanās, mēs nevaram norobežot praksē, kuros gadījumos iestājas šī kriminālatbildība, kad ir nozieguma sastāvs un kad ir administratīvā atbildība. Par to mēs runājām.

Turklāt Juridiskā komisija, uzaicinot Judina kungu toreiz par ekspertu... Es nezināju... man nebija nekādas informācijas, ka viņš ir nolēmis iestāties partijā „Sabiedrība citai politikai”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ej nu, ej!”) Tajā laikā es mēģināju... Bija vasaras atvaļinājumu laiks, taču es mēģināju pieaicināt no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesību zinātņu katedras ekspertus. Viena eksperte atradās ārzemēs, otra eksperte aizņemtības dēļ nevarēja ierasties. Bērziņa kunga uzstāšanās liecināja, ka viņš būtu ar mieru acīmredzot rosināt kriminālatbildību arī par to, ko mēs šeit darām un runājam no tribīnes. Tas, Bērziņa kungs, ir pretrunā ar Satversmi! Un es absolūti nealkstu dzirdēt jūsu pamācības, vai mana uzstāšanās ir saistīta ar Kārtības ruļļa grozījumiem, bija vai nebija ļaunprātīga valsts līdzekļu izmantošana priekšvēlēšanu vajadzībām. Es pati uzskatu, ka tā nebija, jo es ļoti ilgi pētīju visu šo praksi un skatījos, un es, tikai labu gribēdama, jums gribēju raksturot, ka šī problēma pastāv visā pasaulē, arī Eiropā un savulaik arī Latvijā ir pastāvējusi.

Es, kolēģi, lūdzu jūs, ņemot vērā to, ka šeit ir ārkārtīgi lielas problēmas šīs normas piemērošanā, neatbalstīt šo priekšlikumu. Katrā ziņā turpmāk, nākotnē, iespējams, ka mēs varētu atrast risinājumu, ja to norobežotu no administratīvās atbildības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, nu es nepazinu kolēģus no „Vienotības”. Kur ir jūsu principialitāte? Kur jūsu vēlme cīnīties pret korupciju?

Salīdzināsim, cik sabiedriski bīstami un smagi ir šie divi pārkāpumi. Tikko mēs nobalsojām par to, ka tomēr noteiktu kriminālatbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumu. Tātad cilvēks nelikumīgi dod savus personiskos līdzekļus, lai finansētu politiskās partijas. Šajā priekšlikumā ir runa par to, ka politisko partiju finansēšanā tiek izmantoti līdzekļi, kas nepieder privātpersonai, bet pieder valstij vai pašvaldībai. Manā skatījumā, tas ir daudz smagāks pārkāpums. Un tagad nu piedodiet, Čepānes kundze, bet ar visu cieņu pret jums jūsu pretargumenti man nešķiet pārliecinoši. Tehniski šo normu grūti īstenot. Piedodiet, tas ir precīzs citāts, kā tika pamatots atteikums pieņemt vairākus grozījumus, kas tieši tika vērsti uz tiesiskuma pastiprināšanu, un tagad jūs lietojat tos pašus argumentus, ko lietoja oligarhu aizstāvji. Nu kur ir loģika? Vai mēs tehniskas problēmas nevaram atrisināt ar visu mūsu cienījamās Juridiskās komisijas pieredzi?

Tātad diemžēl man nav pieņemama un nav saprotama šī „Vienotības” pozīcija, ka viņi izvēlas dažus pārkāpumus, kas tiešām bargi jāsoda, un izvēlas citus pārkāpumus, uz ko labāk... nu, pievērt acis. Vai tas ir saistīts ar to, ka „Vienotība” šobrīd ir valdošā partija un tai ir principā, teorētiski, daudz lielākas iespējas izmantot budžeta naudu vai pašvaldību līdzekļus savai priekšvēlēšanu kampaņai? Es nezinu, vai tā tas ir, bet tas pieņēmums izklausās kā diezgan liela varbūtība, ka tiešām tā tas ir.

Tā ka es neredzu nekāda pamata nebalsot par šo priekšlikumu. Man šķiet, ka tas ir pilnīgi loģisks, un nekādus nopietnus pretargumentus es nedzirdēju, tāpēc es aicinu kolēģus no „Vienotības” tomēr būt konsekventiem un cīnīties pret jebkuriem pārkāpumiem un par tiesiskumu visos veidos, bet neizvēlēties tikai variantus, kas ir izdevīgi jums, un tos atbalstīt, bet par jums neizdevīgiem nebalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Tomēr Čepānes kundzei varbūt nāktos ievērot arī to, ka nu jau vairāk nekā divus gadus ar valsts mašīnu aģitācijas pasākumos braukā pavisam cits premjers, nevis tas jūsu pieminētais.

Un tomēr ir lieta tāda, ja mēs runājam konkrēti par šo priekšlikumu. Es esmu piedalījies tajās diskusijās savā komisijā, kur daudz diskutēja tieši par pašvaldību priekšvēlēšanu aģitāciju. Tur tad piedalījās cienījamā Kažokas kundze no „Providus”, kura ļoti pietiekami gari un plaši skaidroja, ka to patiesībā var ļoti viegli noteikt, vajag tikai gribēt, viss ir pilnīgi skaidri aprēķināms, ir zināms, kādā veidā ne tikai netieši, bet arī tieši caur pašvaldību avīzēm attiecīgie politiķi tiek reklamēti, un tur ir konkrēti pārkāpumi. To visu var izdarīt, ja grib. Un, kā mēs zinām, KNAB... ja KNAB vēlas, nav nekādu šķēršļu darīt to, ko tas vēlas.

Un te ir runa par deputātu vēlmi - par jūsu, Čepānes kundze, vadītās attiecīgās komisijas un arī jūsu pārstāvētās frakcijas deputātu vēlmi atbalstīt šo priekšlikumu vai neatbalstīt. Te nav runa par to, ka šo normu nevar piemērot, jo mūsu piedāvātā redakcija ir ļoti precīza, ka konkrēti var katru iespējamo pārkāpumu pat aprēķināt naudā, to, kas ir veikts priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, - cik attiecīgās pašvaldības budžeta resursu ir izmantots šim jautājumam.

Tā ka es domāju, ka, ja jūs neliekuļotu un būtu vienkārši godīgi, tad jūs šo priekšlikumu atbalstītu. Te taču neviens nav muļķis, mēs taču visi saprotam, ka tie, kas ir pie varas, šādus priekšlikumus nekad neatbalstīs. Šoreiz tie esat jūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Pirmkārt, es gribētu teikt, ka valsts un pašvaldību līdzekļu nelietderīga izšķērdēšana jau ir kriminalizēta - ir iespējams sodīt krimināli par nelietderīgu līdzekļu izšķērdēšanu. Tas ir viens.

Punkts divi. Gribētu pajautāt tad Zalāna kungam: kurā vietā un kā premjers Dombrovskis ir braucis - konkrēti nosaukt!... braucis uz priekšvēlēšanu kampaņām un kā atšķiras ikdienas darbs no priekšvēlēšanu darba?

Es varu iedomāties, Zalāna kungs, ka jums, piemēram, atšķiras priekšvēlēšanu darbs no ikdienas darba tā, ka Satversmē ir ierakstīts, ka deputātiem piektdienās jātiekas ar vēlētājiem. Jūs jau netiekaties, vai ne? (No zāles dep. E.Zalāns: „Kā jūs to varat zināt?”) Un tad pirms vēlēšanām jūs sākat intensīvi braukāt, un tad jau jums liekas, ka tā ir resursu izmantošana. Kā jūs atdalīsiet šo lietu, kas ir ierakstīta Satversmē, ka mūsu, katra no 100 deputātiem, pienākums ir tikties ar vēlētājiem, no resursu izmantošanas?

Un visbeidzot šodienas visaktīvākajam pamācītājam, kā nevajag mācīt citus, - Cileviča kungam. Es nesen lasīju preses izdevumos, ka Ušakova kungs nepiedalīsies... nebūs sarakstā, bet ļoti aktīvi piedalīsies kampaņās. Gribētu redzēt, kā viņš tajās piedalīsies tikai pēc pieciem vakarā! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Sākot no septiņiem, Jāni!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Piekrītot Reira kunga viedoklim, vēl par vienu momentu, kuru viņš nepieminēja. Atsvaidzināšu mūsu visu dažus gadus vecu pieredzi, kā Kalvīša kunga - piedodiet, Zalāna kungs! - visspilgtāko piemēru no tā laika... kā Kalvīša kunga premjerēšanas laikā tika dalīti valsts budžeta līdzekļi valsts investīcijām izglītībā un veselībā. Un diemžēl šis Šķēles kunga priekšlikums nekādā veidā neatrisina šo problēmu, jo tā gan toreiz bija viena ļoti bezatbildīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, dalot pēc politiskās nokrāsas valsts investīcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Koalīcijas un valdības nāk un iet, bet viena lieta patiešām nemainās: valdošās partijas nekad neatbalsta pasākumus, kas ir vērsti pret to, ka pašvaldību un valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti partiju finansēšanai.

Jums, „Vienotība”, ir unikāla iespēja mainīt šo tendenci, un es joprojām ļoti ceru, ka jūs šo iespēju izmantosiet un līdz ar to pierādīsiet, ka jūs neesat vienkārši kārtējā valdošā partija, kas darbojas savās interesēs tāpat kā oligarhu partijas, ko jūs tik smagi kritizējat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne. Es komisijas vārdā gribu piebilst, ko es nepateicu, proti, ka eksperti norādīja, ka šīs darbības jau ir kriminalizētas - un arī Reira kungs to atgādināja - proti, nodaļā, kas regulē valsts amatpersonu pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, un arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, tātad, uzskatot, ka šajā ziņā, protams, ir iespējams... aktīvākai ir jābūt tiesību aizsardzības institūciju darbībai šajā jomā. Tātad faktiski šādas lietas jau ir paredzētas. (No zāles: „Nav!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Andra Šķēles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 25, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Tāda morāle valdošajai koalīcijai!”)

I.Čepāne. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Juridiskajā komisijā tika nolemts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Tātad 4.augusts.

I.Čepāne. 4.augusts, paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Komisija to ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā, un ir izskatīti 11 priekšlikumi.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir būtisks pēc sava piedāvājuma, - papildina pantu „Prese un citi masu informācijas līdzekļi” ar šādu teikumu: „Interneta vietne var tikt reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis.” Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 2. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Arī 3.priekšlikums ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 4.priekšlikums arī ir Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 5.priekšlikumā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā. Šis komisijas priekšlikums precizē masu informācijas līdzekļu pieteikumā norādāmās un reģistrā ierakstāmās ziņas.

Un 5. - šis komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

I.Circene. 6. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 7. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 8. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš arī ir būtisks sakarā ar īpašnieku atklāšanas pienākumu. Šis priekšlikums ir saskaņots ar spēkā esošo Komerclikumu... par to, ka 25 procenti un vairāk... Īpašnieku pienākums ir atklāt patiesā labuma guvējus. Šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka redaktors, veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene. Paldies.

Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.augusts. Paldies.

Nākamais un pēdējais šīs sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Teritorijas attīstības plānošanas likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Likumprojekta „Teritorijas attīstības plānošanas likums” otrajam lasījumam ir iesniegti 107 priekšlikumi.

1. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 4. - deputātes Čigānes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 5. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 6. - deputātes Čigānes kundzes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 7. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 9. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.10.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 11. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.13, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 12. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.13.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 15. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.17.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 16. - deputātes Čigānes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.17.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. Un 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 18. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 20. - Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 22. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 23. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 24. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. Tātad 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 27. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.29.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 28. - arī ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.29.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. Un tātad 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 30. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.31.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 32. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.34.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 33. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.34.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 35. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.37.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 36. - deputātes Čigānes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.37.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. Un 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 38. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.42.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 39. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.42.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 41. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.42.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.45.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 44. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.45.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 46. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.48.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 47. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.48.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. Un 48. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 49. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Redakcionāli precizējot, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.52.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 51. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.52.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 54. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 55. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.56.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 57. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 58. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.62.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat daļēji ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.62.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 60. - deputātes Čigānes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.62.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 61. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.62.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 63. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.66.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 64. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.66.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 65. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.66.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 67. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.68.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 70. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 72. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 73. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.74.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 74. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 75. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.77.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 76. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.77.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 78. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 79. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.89.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 80. - deputātes Čigānes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 81. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.89.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 82. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.89.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 84. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.83.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.88.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.88.

Un 88. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 89. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 90. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 91. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.92.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 92. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 93. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 94. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 96. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 97. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 99. - deputātes Čigānes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 100. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 102. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 104. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 105. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 106. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 107. - ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Komisijas vārdā aicinu visus balsot par likumprojekta apstiprināšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Teritorijas attīstības plānošanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 4.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.augusts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet jūs esat saņēmuši informāciju, ka tūlīt tiek sasaukta arī nākamā sēde, un pēc tam būs vēl arī trešā - bez pārtraukuma... Pārtraukums būs, jo mums vienkārši pusdienu pārtraukums būs nepieciešams.

Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 15 deputāti: Rīgā ievēlētais Andris Bērziņš, Andris Buiķis, Einārs Cilinskis, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Guntars Galvanovskis, Valentīns Grigorjevs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Atis Lejiņš, Igors Meļņikovs, Imants Parādnieks, Rita Strode, Staņislavs Šķesters un Ainārs Šlesers. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs sākam nākamo sēdi, vēl tiek lūgts vārds paziņojumam.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vakar notika Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā mēs skatījām Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja darbu jūnija mēnesī.

Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka ļoti daudzi deputāti... komisijas neatbild uz pilsoņu vēstulēm. Gribu izmantot iespēju un nosaukt „varoņus”.

Sāksim no Prezidija: Kārlis Šadurskis (Aplausi.), Edvards Smiltēns... Nē, es sāku no Prezidija... Tā, neatbildēja frakcija „Vienotība”, Dzintars Zaķis; neatbildēja nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-TB/LNNK”. Gribu pievērst uzmanību: neatbildēja Rita Strode no PLL, Jānis Ādamsons no „Saskaņas Centra”, Inguna Rībena. Un, augsti godājamā Čepānes kundze, arī jūsu Juridiskā komisija nav atbildējusi uz vēstuli, kuru iesniedza...

Cienījamie kolēģi, es saprotu to, ka tuvojas vēlēšanu laiks, bet tomēr mēs paši pieņēmām lēmumu par to, kā mums apgrozās dokumenti Saeimā, un es lūdzu atbildēt uz vēlētāju jeb pilsoņu un arī nepilsoņu vēstulēm!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pirmo Saeimas 21.jūlija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Bet mēs sāksim tūlīt arī nākamo 21.jūlija ārkārtas sesijas ārkārtas sēdi.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas ārkārtas sesijas 7. sēde
2011. gada 21. jūlijā

 

Lēmuma projekts „Par deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedra amata” (Nr. 206/Lm10)
(Dok. Nr. 1277)
   
Debates - dep. G.Daudze
   
Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanas
(Dok. Nr. 1278)
   
Balsu skaitītāju komisijas ziņojums (protokols Nr. 14)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 458/Lp10)
(Dok. Nr. 1263, 1263A)
   
Priekšlikumi - dep. R.Kārkliņa (par)
  - dep. G.Bērziņš (pret)
   
Par likumprojektu „Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu” (Nr. 460/Lp10)
(Dok. Nr. 1270, 1270A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 461/Lp10)
(Dok. Nr. 1271, 1271A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 462/Lp10)
(Dok. Nr. 1272, 1272A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 463/Lp10)
(Dok. Nr. 1273, 1273A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Apžēlošanas likumā” (Nr. 464/Lp10)
(Dok. Nr. 1274, 1274A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 465/Lp10)
(Dok. Nr. 1275, 1275A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likumā” (Nr. 466/Lp10)
(Dok. Nr. 1276, 1276A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 459/Lp10)
(Dok. Nr. 1269, 1269A)
   
Priekšlikums - dep. I.Čepāne (par)
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 459/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1269, 1269A)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Viņķele
  - dep. V.Lācis
  - dep. K.Seržants
  - dep. U.Rotbergs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šķēle
   
Paziņojumi
  - dep. I.Viņķele
  - dep. I.Circene
  - dep. A.Bērziņš (ZZS)
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 444/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1230)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” (Nr. 280/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1268)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 341/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1259)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 342/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1260)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 322/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1261)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (15/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1265)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. G.Bērziņš
  - dep. V.Agešins
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. S.Āboltiņa
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 402/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1267)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 406/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1262)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. A.Bērziņš (PLL)
  - dep. I.Čepāne
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. E.Zalāns
  - dep. J.Reirs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. B.Cilevičs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 204/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1264)
   
Ziņo - dep. I.Circene
   
Likumprojekts „Teritorijas attīstības plānošanas likums” (Nr. 261/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1266)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Paziņojums
  - dep. V.Orlovs
   
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu

 

Balsojumi

Datums: 21.07.2011 09:02:13 bal001
Slēgtais balsojums
Par - 69, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedra amata (206/Lm10)

Datums: 21.07.2011 09:46:56 bal002
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 61, pret - 16.
Balsošanas motīvs: Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanas

Datums: 21.07.2011 09:55:11 bal003
Par - 71, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas Kārtības rullī (458/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 21.07.2011 09:58:38 bal004
Par - 76, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (459/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 21.07.2011 09:59:49 bal005
Par - 75, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (459/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 21.07.2011 10:30:32 bal006
Par - 77, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (459/Lp10), 1.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:03:48 bal007
Par - 55, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (444/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.07.2011 11:04:45 bal008
Par - 57, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (280/Lp10), 2.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:05:49 bal009
Par - 58, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (341/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:06:31 bal010
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (342/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:07:15 bal011
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (322/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:23:15 bal012
Par - 29, pret - 8, atturas - 37. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Civilprocesa likumā (15/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:24:08 bal013
Par - 26, pret - 7, atturas - 39. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civilprocesa likumā (15/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:25:04 bal014
Par - 46, pret - 6, atturas - 24. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civilprocesa likumā (15/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:28:51 bal015
Par - 46, pret - 28, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Civilprocesa likumā (15/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:36:51 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (15/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:39:28 bal017
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (402/Lp10), 3.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:42:46 bal018
Par - 29, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Krimināllikumā (406/Lp10), 2.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:59:31 bal019
Par - 32, pret - 25, atturas - 25. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Krimināllikumā (406/Lp10), 2.lasījums

Datums: 21.07.2011 11:59:59 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (406/Lp10), 2.lasījums

Datums: 21.07.2011 12:02:52 bal021
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (204/Lp10), 2.lasījums

Datums: 21.07.2011 12:15:00 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Teritorijas attīstības plānošanas likums (261/Lp10), 2.lasījums

Sestdien, 18.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196