10.Saeimas stenogramma - 1.07.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ārkārtas sesijas pirmā sēde
2011.gada 1.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 1.jūlija ārkārtas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi lūgumi izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 1.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 18.punktu - likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 1.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtībā un 3.punktu - likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ar reģistrācijas numuru 421/Lp10 - izskatīt kā pirmo. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seržanta, Strazdiņa, Līdakas, Grigules un Staņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, vārds deputātam Imantam Parādniekam, kurš runās „pret”!

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Es saprotu, ka ir vēlme kaut ko strauji mainīt. Kārtējo reizi ir nākušas daudzas „apgaismības” par to, kas ir jāmaina mūsu iekšējā darba kārtībā. Un tomēr. Lai kaut ko mainītu, pirms tam ir rūpīgi jāizanalizē, kas tiek mainīts, ar kādu mērķi tiek mainīts, un, ja šīs funkcijas kādam tiek pārdalītas, tad ir jāpadomā, vai tiešām tās kāds spēs pildīt.

Līdz šim ir bijis tā, un arī Satversmes 25.pants to nosaka, ka Saeima izveido komisijas un nosaka deputātu skaitu un to uzdevumus. Pamatā šo komisiju uzdevumi ir ietverti to nosaukumā; teiksim, Saimnieciskā komisija. Tās nosaukumā ir ietvertas pamatlietas - saimniecība, tātad saimnieks, un kontrole. Tā veic Saeimas saimniecības uzraudzību un kontroli. Publisko izdevumu un revīzijas komisija nevar veikt daudzas funkcijas... tās, ko veic Saimnieciskā komisija. Tās funkcijas ir daudz plašākas. Savukārt Prezidijs atbilstoši tam, ka tajā nav proporcionāli pārstāvētas visas Saeimā esošās frakcijas, nevar pieņemt atsevišķus politiskus lēmumus. Līdz ar to šis solis ir absolūti nepārdomāts. Protams, var jau teikt... iesniedzēji var teikt, kā jau publiski izteikušies: „Ko tad mēs esam tanī komisijā izdarījuši?” Nu nenāciet un nestrādājiet! Komisijā tiešām vajag strādāt, nevis tikai atsēdēt laiku. Šai komisijai ir ko darīt. Varbūt nevajag piecpadsmit deputātus, kas vienkārši pavada tur nelietderīgi šo laiku. Nolemsim, ka tur ir vajadzīgi astoņi, deviņi deputāti, kuri vēlas strādāt! Šobrīd mēs diemžēl ar komisijas priekšsēdētāju Ilzi Viņķeli esam absolūtā mazākumā, kurus interesē Saeimas darba efektivitāte un izdevumu lietderība.

Es vēlos pieminēt tikai vienu konkrētu lietu, pie kuras mēs esam strādājuši, bet diemžēl visā šinī periodā, kas ir kopā jau septiņi vai gandrīz astoņi mēneši, līdz galarezultātam vēl neesam nonākuši, bet es esmu pārliecināts, ka to varētu izdarīt, ja daudzu deputātu ieinteresētība būtu nesalīdzināmi lielāka.

Un konkrēti. Nez kāpēc Igaunijā un Ungārijā, kur ekonomiskā situācija ir krietni vien labāka nekā mums un rocība noteikti atļauj daudz vairāk, nekā mēs to varam vēlēties, parlamenta darbības nodrošināšanai automašīnu skaits ir mazāks nekā mūsu Prezidija darba nodrošināšanai. Ja vienai pašai apvienības „Vienotība” frakcijai, kurā ir 33 deputāti, ir „piestiprinātas” 25 automašīnas (No zāles: „Ooo! Kauns!”), tad - jūs man varat stāstīt, ko jūs gribat! - tas nav normāli.

Un vēl. Bieži vien aiz pareizām frāzēm un aicinājumiem uz līdzekļu taupīšanu, kā šinī gadījumā noteikti likumprojekta autori piedāvā, slēpjas nevis līdzekļu taupīšana, bet daudz lielāku līdzekļu izšķērdēšana, un likumprojekta autori pat nav vīžojuši uzrakstīt anotāciju, tas ir, pamatojumu, šim likumprojektam.

Mans aicinājums ir: cienījamie kolēģi, sargiet sevi un citus no šādiem nepārdomātiem lēmumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs nupat noklausījāmies Parādnieka kunga argumentus attiecībā uz Saimnieciskās komisijas tālāko darbību. Mēs esam nostrādājuši septiņus mēnešus, un, ņemot vērā manu Saeimas darba pieredzi, atklāti saku: nevienā komisijā tik bezmērķīgi laiku es neesmu pavadījis kā Saimnieciskajā komisijā. Mēs esam bijuši kā piedēklis Saeimas grāmatvedībai, Saeimas Kancelejai. Mēs esam risinājuši dažādus, praktiski formālus jautājumus, piemēram, skatījuši dažādus līgumus, ko varētu pārbaudīt labu juridisko izglītību guvušie Saeimas darbinieki, un tā tālāk. Būtībā Saeimas kārtības rullī ir noteikti visi koeficienti attiecībā uz to, kādas kompensācijas pienākas katram mūsu Saeimas deputātam atkarībā no tā, kāda un cik tālu ir viņa dzīvesvieta no Saeimas. Tā ka tur viss ir noteikts! Būtībā mums ir absolūti tehniska darbība. Vienīgais jautājums, kuru visu laiku cenšas tas pats Parādnieka kungs virzīt, ir Saeimas autobāzes darbs, it kā tas nu būtu pats svarīgākais jautājums, kas mums jārisina. Tur nāk daudzi populistiski priekšlikumi, kāds būtu efekts, ja tur tas nebūtu... un tā tālāk... ka mums būtu tā kā citās valstīs, kā nupat tika pieminēts. Tā gan nav taisnība.

Mēs esam bijuši ļoti apmierināti ar Saeimas autobāzes darbu visus šos gadus, visu šo Saeimas laiku. Un es domāju, ka tas, ka savulaik Ministru kabinets likvidēja savu autobāzi, nebija gudrs darbs.

Saeima ar to ir tikai vinnējusi. Tā ir mūsu materiālā bāze, kas atvieglo... ne tikai mūsu darbu atviegloja, bet arī nākamajām Saeimām atvieglos darbu. Mums nevajag tur iejaukties. Mums nevajadzētu dublēt attiecīgo institūciju darbību, un tiešām tie jautājumi, kas ir risināmi politiski un uzraudzības jomā... tos, kas ir risināmi, varētu ļoti labi risināt Publisko izdevumu un revīzijas komisija, un katrs deputāts var iesniegt savus iesniegumus, var iesniegt savus prasījumus. Tā ka būtībā visi jautājumi ir risināmi.

Nu nepaliksim par grāmatvežiem, nepaliksim par uzskaitvežiem! Risināsim politiskos jautājumus - tos, kas mums jārisina, lai Saeima būtu nodrošināta!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seržanta, Strazdiņa, Līdakas, Grigules un Staņas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Kārkliņas, Pimenova, Strazdiņa un Staņas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! No vienas puses, protams, ir žēl, ka netika atbalstīts iepriekšējais priekšlikums. Bet es vēršu uzmanību uz to, ka viens no argumentiem Saeimas darba uzlabošanai... viena no lietām, ko nepieciešams jebkurā gadījumā izskatīt nākamajai Saeimai, ir jautājums par tā saukto otrā līmeņa komisiju lietderību. Es piekrītu Strazdiņa kungam, ka vienu otru reizi es patiešām nesaprotu, kāpēc uz vienu vai otru komisiju pat būtu jāiet, jo tur nekas nenotiek.

Iesniegtie grozījumi Saeimas kārtības rullī par Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidošanu ir loģiski, un mēs esam apakškomisijā vienojušies par to, ka šajā Saeimā ir nepieciešams nonākt vismaz līdz pirmajam lasījumam, lai nākamā Saeima tad varētu pielikt punktu un izlemt, kā labāk strādāt.

Es vēršu uzmanību uz to, ka galvenais likums, ar ko šai komisijai ir jāstrādā un ar ko nodarbotos arī apakškomisija, ir Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas vienlaicīgi aptver gan Ministru kabineta, gan Saeimas, gan arī plānošanas reģionu darbību. Lai šo sistēmu varētu kontrolēt, Saeimai ir vajadzīgs instruments, ar ko varētu sekot līdzi tam, kā Ministru kabinets to dara, kā arī, lai palīdzētu mūsu plānošanas reģioniem, ir nepieciešama tālāka sadarbība arī ar pie Valsts prezidenta esošās (es ceru, ka tas tā arī būs) Stratēģiskās analīzes komisiju.

Mēs esam iesnieguši arī tādu iniciatīvu, kas, es ceru, jau ir pārtapusi likumdošanas veidā, ka attīstības plānošanas sistēma, ieskaitot uzraudzību, ir jānodrošina tieši Ministru prezidentam, un tieši tur ir jābūt izveidotam šim mehānismam. Un tāpēc, ja mūsu Saeimā paliek apakškomisija, kas, protams, var tā būt, daudz efektīvāk tomēr būtu izveidot komisiju.

Par likumiem, par to, kas ir izdarīts šajā laikā un kāpēc es nekaunos par to, kā mēs esam strādājuši. Es domāju, ka izmaiņas Attīstības plānošanas sistēmas likumā ir tieši mūsu apakškomisijas iniciētas. Iepriekšējā Saeimā mēs pieņēmām ilgtermiņa stratēģiju „Latvija-2030”, tieši strādājot caur šo apakškomisiju, iniciējot visas diskusijas. Mēs esam izglābuši pat plānošanas reģionus, kas neapdomīgi bija nolemti iznīcībai.

Un es domāju, ka ir vēl viena lieta, uz ko vajadzētu virzīties, - mēs noorganizējām pirmo konferenci, kurā tieši Saeimā runāja par valsts tālāko attīstību. Tas notika pēc Somijas parauga. Šo apakškomisiju, kurai Strazdiņa kungs bija galvenais iniciators, izveidoja, tieši balstoties uz Somijas pieredzi, kur jau ilgus gadus darbojas Nākotnes komisija, kas organizē viņu parlamentā konferences, kas organizē zinātnieku piesaisti visām debatēm, kas organizē attīstību veicinošu... par attīstību runājošu zinātnieku grāmatu izdošanu pat parlamentā, nerunājot jau nemaz par likumdošanu. Es lepojos, ka mēs šajos septiņos mēnešos esam apakškomisijā bijuši vienoti, un es lepojos ar to, ka mums nebija ne reizi problēmas ar kvorumu, kā tas ir bijis ļoti daudzās komisijās.

Es nedomāju, ka šobrīd, šajā laikā, kad visos priekšlikumos, visās iniciatīvās dominē priekšvēlēšanu gaisotne, mums ir nepieciešams aiziet līdz galavariantam, tieši tāpēc, ka tieši nākamajai Saeimai... tai, sākot savu darbību, būs jārevidē visas komisijas. Bet atstāt šo iestrādi uz vēl daudziem gadiem - tas nozīmē ja ne soli atpakaļ, tad vismaz stagnāciju un neiešanu uz priekšu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, dāmas un kungi! Es pats biju viens no tiem cilvēkiem, kuri 2008.gadā piedalījās šādas komisijas (toreiz gan tā saucās drusku citādāk un mērķi bija drusku citi) dibināšanā un arī darba vadīšanā. Ar pagājušo Saeimu komisijas statuss ir kļuvis nedaudz citāds, vairāk skatoties uz valsts plānošanas dokumentu realizāciju dzīvē, respektīvi, uz nākotnes attīstības plāna realizāciju dzīvē. Bet sapratīsim visi to, ka deputāti savu gribu pauž, rakstot to likumos! Un šāda veida komisija neatkarīgi no tā, vai tā ir apakškomisija vai patstāvīgā komisija, vairāk ir tāda kā platforma, kur diskutēt. Bet pēc tam jebkurš no mums jebkuru no idejām var realizēt, ierakstot to likumā un aizstāvot šeit, no šīs tribīnes, izmaiņas likumā.

Es uzskatu, ka šobrīd mums, šai Saeimai, nu jau var teikt, aizejošajai Saeimai, kad ir tik tuvu līdz vēlēšanām, kā tas ir šobrīd, nav nepieciešams vērt vaļā Saeimas kārtības rulli un mainīt jelko komisiju struktūrā. Pavisam drīz būs jauna Saeima, un pavisam drīz jaunā Saeima varēs nolemt, ar kādu komisiju struktūru tā vēlas strādāt.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt jelkādu komisiju struktūras maiņu šobrīd Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Kučinska, Kārkliņas, Pimenova, Strazdiņa un Staņas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr.409/Lp10) nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 21, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čigānes, Kārkliņas, Čaklā, Loskutova, Buiķa un Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, pirms vēlēšanām visi deputāti un visas partijas cenšas izmantot visus savus trumpjus. Un mēs, protams, labi zinām, ka šā priekšlikuma iesniedzēju jājamzirdziņš ir demokrātija un tautvaldība un ka patiešām viņi ļoti labi pārzina tautvaldības teoriju, tomēr es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt divu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, formāla, dogmatiska, teorētiska pieeja šajos jautājumos var būt vienkārši kaitīga, tā var ne tikai nedot vēlamo rezultātu, bet izraisīt tieši pretējas sekas. Šā priekšlikuma pieņemšana dos aktīviem un ne visai godīgiem iedzīvotājiem iespējas pastāvīgi šantažēt deputātus. Tas spiedīs deputātus pieņemt populistiskus lēmumus, nedomājot ne tikai ilgtermiņa, bet arī vidēja termiņa perspektīvā. Diezgan bieži atbildīga rīcība prasa no pašvaldību deputātiem grūtu un nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Šādi lēmumi ir bieži nepieciešami. To augļus iedzīvotāji baudīs pēc gada vai pēc diviem gadiem, bet tā ir jārīkojas. Kā piemēru minēšu skolu slēgšanu. „Saskaņas Centra” vadība Rīgas domē pieņēma ļoti smagus lēmumus. Mēs visi atceramies, kāda kampaņa tika vērsta pret „Saskaņas Centru”, kuru valdošā koalīcija nostādīja ļoti smagā situācijā. Bet tomēr tas bija nepieciešams, un šis lēmums tika pieņemts.

Gadījumā, ja šāda norma jau toreiz būtu iekļauta likumā, es domāju, ka ne visi deputāti varētu par to balsot. Kādas sekas tas izraisītu? Vienkārši kārtējo robu valsts budžetā! Jo arī šobrīd mums ir zināmi vairāki piemēri, kad pašvaldības rīkojas citādāk, veido lielus „caurumus” pašvaldību budžetos, kuri pēc tam ir jāsedz no valsts budžeta - faktiski no citu nodokļu maksātāju kabatas.

Otrkārt. Diemžēl šeit atkal parādās tā mūsu vecā kaite, tā vecā slimība - ne vārda nav par nepilsoņiem. Šobrīd, pirms vēlēšanām, runāt par nepilsoņu līdzdalību pašvaldību vēlēšanās... tas tiek uztverts kā kaut kāda ķecerība. Kolēģi, tā tas nav! Piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās mums iesaka visas starptautiskās organizācijas - gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Padome, gan EDSO. Absolūti visās rekomendācijās, kuras mēs kādreiz saņemam par sabiedrības integrāciju, mums ļoti stingri iesaka to darīt.

Politiski tas nav pieņemams. Es tagad nespriedelēšu - kāpēc, bet šis priekšlikums vēl vairāk padziļina plaisu starp nepilsoņiem un citiem valsts iedzīvotājiem. Nodokļu maksātāji mums ir „baltie” un „melnie”. Vieniem nodokļu maksātājiem, kas godīgi pilda pašvaldības kasi, ir piešķirtas zināmas tiesības, citiem - ne, viņi tikai pakļaujas. Un tagad jūs atkal ierosinājāt... pat ierosināt pašvaldību atlaišanu, atkal ignorējot šos cilvēkus, neparedzot nekādu viņu līdzdalību. Tas ir kaitīgi integrācijai, un „Saskaņas Centrs” to atbalstīt nevar.

Diemžēl man jākonstatē, ka tā vietā, lai strādātu ar patiešām nepieciešamo jautājumu - pašvaldības referendumu -, šā priekšlikuma iesniedzēji ir izvēlējušies vieglāko ceļu. Protams, ir daudz vieglāk... Pāris pantu par atlaišanu, un viss! Ar referendumiem būtu grūtāk. Bet tomēr ir jāsāk paplašināt tautvaldību tieši pašvaldību līmenī, un vajadzētu sākt tieši ar referendumiem, lai cilvēki apzināti izvēlētos alternatīvu, lai viņi redzētu, kas viņiem tiek piedāvāts, un lai viņi izjustu arī atbildību par savu lēmumu, par savu balsojumu.

Ko piedāvājat jūs? Mēs ievēlējām vienus, tie mums nepatika... varbūt frizūra slikta, varbūt runa slikta... Ā, lai iet prom, balsosim par citiem! Par kādu stabilitāti, par kādu stratēģisku plānošanu pašvaldību līmenī mēs varam runāt šajā gadījumā?

Es jūs aicinu tomēr neuzstāt uz to šobrīd, pirms vēlēšanām, bet koncentrēt spēkus uz citu grozījumu izstrādi par pašvaldību referendumu, un es patiešām visnotaļ atbalstu nepieciešamību iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Visus iedzīvotājus! Visus nodokļu maksātājus! Ne tikai Latvijas pilsoņus un Eiropas Savienības pilsoņus, kuri tikko iebraukuši Latvijā un kuriem jau ir tiesības balsot. Cilvēkiem, kuri šeit dzimuši un visu dzīvi ir nodzīvojuši, šādu tiesību šobrīd nav.

Tā ka šādā veidā piemērot šos vispārējos teorētiskos principus var būt tikai kaitīgi.

Aicinu balsot „pret”.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicināšu atbalstīt šo likumprojektu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām Saeimas līmenī iedzīvotājiem šī iespēja jau ir, viņi var atlaist Saeimu ārkārtas vēlēšanās. Pašvaldību līmenī tas būtu pats par sevi vēl saprotamāk, jo cilvēki nereti ir krietni labāk informēti par pašvaldību darbu, arī par saviem deputātiem. Pašvaldību lēmumi... daudzi no šiem lēmumiem vistiešākajā veidā vairāk vai mazāk skar katru cilvēku.

Turklāt šī iespēja liktu domei... man šķiet, pretēji tam, kā to Cileviča kungs teica... padarītu nedrošu šo darbu... Tieši otrādi! Tā liktu domei jau savlaicīgi iesaistīt cilvēkus lēmumu pieņemšanā. Un pašvaldību līmenī tas ir izdarāms krietni vieglāk nekā Saeimas līmenī.

Pamatā šeit ir jautājums par to, vai mēs uzticamies saviem iedzīvotājiem, ka viņi ir spējīgi lemt, vai arī mēs to nedarām... Un, ja mēs gaidām, lai iedzīvotāji mums uzticas, tad, man šķiet, pirmām kārtām mums būtu jāsper pirmais solis un jāuzticas viņiem, ka viņi redz, kas notiek, ka viņi ir spējīgi lemt arī par tādiem smagiem jautājumiem kā skolu slēgšana. Ļoti daudz šajā krīzes laikā cilvēki ir bijuši spiesti sašaurināt savas vēlmes un prasības, un viņi to ir sapratuši. Es domāju, ka tas nav šķērslis. Turklāt, lai stabilizētu domes darbību, šajā likumprojektā ir pietiekami daudzi tā sauktie sieti ietverti. Desmit procenti no vēlētājiem ir tie, kas var ierosināt vispār. Ceturtajai daļai pēc tam ir jānobalso par to, ka notiek šāds referendums. Ja skaitļos to paskatās, tad tādā lielpilsētā kā Rīga būtu iniciatīva jāiesniedz 41 tūkstotim, paraksti pēc tam jāsavāc 100 tūkstošiem un uz referendumu jāatnāk 120 tūkstošiem vēlētāju. Tā ka tie ir samērā augsti sliekšņi.

Otrkārt, nevar šo lēmumu ierosināt gadu pēc vēlēšanām un gadu pirms pilnvaru termiņa beigām. Tā ka tas arī nodrošina zināmu stabilitāti. Turklāt atlaist jeb uzskatīt... Uzskatāmas par notikušām šīs vēlēšanas ir tikai tad, ja vairāk nekā puse no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu dalībnieku skaita ir piedalījušies.

Tā ka, man šķiet, šie sliekšņi ir ļoti augsti, un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu galvenokārt tiešām tāpēc, ka mums ir jāparāda, ka mēs uzticamies saviem cilvēkiem, ja mēs gaidām no viņiem, lai viņi uzticas mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Čigānes, Kārkliņas, Čaklā, Loskutova, Buiķa un Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 33, atturas - 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Strodes, Šlesera, Bērziņa (Rīga) un Šķēles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zalāns.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Mūsu iesniegtā likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša - beidzot izdarīt to, ko varbūt varēja izdarīt jau agrāk, proti, paredzēt, ka visus dokumentus, kuri nepieciešami darījumiem, lai ierakstītu... ka dokumentus, kuri nepieciešami, lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā, var iesniegt nevis tikai tajā nodaļā, kur šis darījums konkrēti tiek reģistrēts, bet jebkurā zemesgrāmatu nodaļā. Ir pilnīgi saprotams, ka bija ilgs laiks un zemesgrāmatu nodaļas bija aizņemtas ar daudzām citām lietām, ar īpašumu atdošanas lietām, un tas darba apjoms bija milzīgs, un tika radītas daudzas... nu, nesavietotas datubāzes, līdz ar to nebija laika šādu principu ieviest. Taču jāteic, ka pēdējos gados ir diezgan daudz darba izdarīts, lai šīs datubāzes apvienotu. Mēs arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā esam uzklausījuši cilvēkus, kuri nāk un stāsta par vienas pieturas aģentūru izveidi un par to, kādā veidā samazināt valsts pārvaldes aparātu un visu pārējo.

Un šā mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs to, kas attiecas uz darījumiem, uz zemesgrāmatām... vienkārši no likuma izņemtu šīs ekskluzīvās tiesības... to, ka tieši attiecībā uz zemesgrāmatu dokumentus var iesniegt tikai tajā vietā, kur darījums tiek reģistrēts. Un līdz ar to mūsu priekšlikums palīdzētu gan valdībai, gan arī konkrēti ZZS pārstāvošajam ministram Vējoņa kungam, kurš nodarbojas ar e-pārvaldes lietām šobrīd. Un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un nonākt pie tā, ka mēs nedzenājam cilvēkus, piemēram, no Daugavpils uz Talsiem, ja ir gadījies tā, ka iedzīvotājs ir mantojis īpašumu, kurš ir jāpiereģistrē Talsos, un otrādi. No Krāslavas nedzenāt uz Ventspili... Un tas būtu tikai loģiski, un, jāsaka, daudzus rīdziniekus nedzenātu apkārt pa Latviju un neliktu viņiem braukt uz tām vietām, kuras faktiski viņi varētu... kuras viņi varētu arī neapmeklēt, jo vienkārši aizietu Rīgā uz tuvāko zemesgrāmatu nodaļu un iesniegtu nepieciešamos dokumentus.

Īpaši es aicinu ZZS atbalstīt mūsu priekšlikumu, kā jau teicu, tikai tāpēc, lai Vējoņa kungs varētu pildīt tos solījumus, kurus viņš ir mums piedāvājis attiecībā uz vienas pieturas aģentūru izveidošanu, uz e-pārvaldes ieviešanu un tā tālāk.

Tā ka aicinu te nespēlēt pozīciju un opozīciju un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Strodes, Šlesera, Bērziņa (Rīga) un Šķēles iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis piedāvātais likumprojekts ir līdzīga rakstura kā iepriekšējais, - tas nav politisks, tas vienkārši saliek lietas to pareizajā kārtībā un pēc būtības būtiski uzlabos uzņēmējdarbības vidi. Tas tiešām nozīmēs to, ka neatkarīgi no tā, kurā Uzņēmumu reģistra nodaļā tiks reģistrēts vai nu uzņēmums, vai tas, kādi grozījumi, kādas citas darbības tiks veiktas uzņēmumā, cilvēki to varēs izdarīt tur, kur viņiem ir ērtāk, kur viņi tanī brīdī atrodas. Viņiem nebūs jābraukā no Rīgas uz Daugavpili vai no Daugavpils uz Rīgu, nevajadzēs vēl kādos citos nevajadzīgos naudas tēriņos iegrimt, lai izdarītu nepieciešamos grozījumus. Es domāju, ka tas arī kopējos uzņēmumu darbības efektivitātes reģistros pasaulē tiks veiksmīgi atzīmēts.

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čigānes, Kārkliņas, Kalniņa, Loskutova, Lejiņa, Buiķa un Čaklā iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kaut gan ideja šķiet atbalstāma pēc būtības... un tas ir pareizi - iesaistīt iedzīvotājus politiskās dienaskārtības veidošanā un ļaut sabiedrībai dalīties savās domās par patiešām aktuālām problēmām. Un, kā pareizi anotācijā norāda likumprojekta autori, sabiedrības iespēja iesaistīties politisko lēmumu pieņemšanā ir viena no svarīgākajām demokrātiskas sabiedrības iezīmēm. Bet tālāk runa ir tikai par to, ka jautājumu par politisko dienaskārtību Saeimā var ierosināt 10 000 iedzīvotāju - pilsoņu. Mūsuprāt, tas nav pareizi, jo iedzīvotāji - tie ir visi, kuri dzīvo Latvijā, proti, gan pilsoņi, gan nepilsoņi, visi, kas pakļaujas Latvijas likumdošanai.

Līdz ar to „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt likumprojektu, kas vēl vairāk palielinās starpību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, jo tas nav integrācijas veicināšanas pasākums. Tā mēs arvien vairāk radām šķēršļus šim jautājumam.

Līdz ar to es aicinu jūs balsot „pret” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Kāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs?

Mēs visi ļoti labi zinām, ka sabiedrības uzticība Saeimai ir ļoti, ļoti zema. Latvijas sabiedrība jūtas bezspēcīga (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tāpēc, ka tas vairākums tāds!”), Latvijas sabiedrība jūtas tā, ka viņa nevar ietekmēt politisko dienaskārtību. Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Saeimai ir jāizdomā veids, kā pozitīvi mainīties, kā kļūt atvērtākai. Un šo ļoti, ļoti svarīgo mērķi mums, šai Saeimai, izvirzīja arī mūsu Saeimas priekšsēdētāja savā 18.novembra uzrunā, sakot: „Mums ir jāprot pavisam citā kvalitātē sarunāties ar sabiedrību. Vēlētāju prasības pēc skaidrāka, atklātāka, demokrātiskāka politiskā procesa ir acīm redzami augušas. Sabiedrība pēc vēlēšanām nezaudē interesi par politiku, tā aktīvi vēlas iesaistīties un saņemt atbildes.”

Kolēģi! Šis ir tikai ļoti, ļoti mazs solis - konkrēts mazs solis šā mērķa sasniegšanai. Un būtībā tāda prakse, ka valsts iedzīvotāji, valsts pilsoņi var noteikt dienaskārtību politiskajā līmenī, eksistē ļoti daudzās demokrātiskās valstīs. Tāda eksistē Šveicē, vairākos, daudzos Amerikas Savienoto Valstu štatos, vairākās Vācijas federālajās zemēs, arī Kanādā (No zāles: „Slikti piemēri!”). Šinī gadījumā mums tuvākā un mums saprotamākā līmenī Lisabonas līgumā - Eiropas Savienības Lisabonas līgumā - ir noteikts, ka 1 miljons Eiropas Savienības iedzīvotāju (no 500 miljoniem tātad) var savākt parakstus (to var arī interneta vietnē), lai panāktu kādu konkrētu regulējumu Eiropas Savienības līmenī.

Mums vēl tuvāka un tradicionāli vēl saprotamāka valsts Polija šādas iedzīvotāju iniciatīvas paredz jau no 1999.gada (No zāles: „Bet tur ir cits princips!”). Tur, ja 1000 iedzīvotāju savāc parakstus par kādu likumdošanas ceļā risināmu jautājumu, Seima priekšsēdētājs šo jautājumu iniciē izskatīšanai, un tad par to ir jāsavāc 100 tūkstošu iedzīvotāju paraksti. Protams, mums jāņem vērā, ka Polijā ir 40 miljoni iedzīvotāju.

No 1999.gada Polijā šādā veidā ir pacelti 60 jautājumi, un 20 no šiem jautājumiem ir tiešām nonākuši likumdošanā. Un tās diskusijas ir bijušas par ļoti būtiskiem jautājumiem, kas sabiedrībai interesē, piemēram, par skolotāju apmācību programmām, par vardarbības atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos un tamlīdzīgiem jautājumiem, ko Polijas sabiedrība ir uzskatījusi par būtiskiem.

Kolēģi! Visbeidzot es gribu piebilst, ka par šo jautājumu, par šīm iedzīvotāju iniciatīvām, par iedzīvotāju iespēju pacelt Saeimā likumdošanas ceļā risināmus jautājumus, par ko pēc tam komisijas diskutē un domā, vai tas ir likumdošanas ceļā risināms jautājums vai ne, - par to šobrīd interneta vietnē www.manabalss.lv ir savākti jau gandrīz 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju parakstu. Katrs no šiem parakstītājiem ir pārbaudāms ar internetbankas palīdzību, tā ka tie nav kādi anonīmi cilvēki, kas tur vienkārši bezatbildīgā veidā ir parakstījušies. Es gribu uzsvērt, ka šī ir tieši jaunu cilvēku iniciatīva. Latvijas jaunie cilvēki grib ar Saeimu sazināties biežāk nekā četros gados, grib runāt ar Saeimu citādākā veidā. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Lai nāk partijā!”)

Protams, šajā likumprojektā ir lietas, kas ir uzlabojamas. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, nodot to Juridiskajai komisijai un tad arī attiecīgi diskutēt par niansēm, kas būtu tehniski uzlabojamas šajā likumprojektā.

Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Oligarhi drīkst parakstīties?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Čigānes, Kārkliņas, Kalniņa, Loskutova, Lejiņa, Buiķa un Čaklā iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Jakimova un Ņikiforova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeima! Šā gada 16.jūnija sēdē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.48/Lp10), kuri paredzēja arī stingrākus sodus par valsts valodas nelietošanu. Par šo likumprojektu referēja Valērijs Agešins. Bija vienbalsīgs balsojums: „par” bija 75, „pret” un „atturas” - nulle. Tātad „par” šo likumprojektu nobalsoja pilnīgi visi, arī „Saskaņas Centra” frakcija, kas atradās zālē.

Nākamajās dienās avīzē „Telegraf” bija lasāms Valērija Agešina komentārs, ka visa „Saskaņas Centra” frakcija ir apzināti balsojusi „par” stingrākiem sodiem attiecībā uz valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanā, baidoties no citu deputātu iniciatīvām. Citēju intervijas fragmentu, ko ir teicis Valērijs Agešins: „Ja mēs sāktu protestēt, tad „Visu Latvijai!” iesniegtu vēl stingrākas sodu normas un „Vienotība”, jūtot tuvojošās vēlēšanas, būtu tās atbalstījusi.”

Tomēr drīzumā, sajūtot, ka „Saskaņas Centra” elektorāts var aizslīdēt pie konkurējošām partijām, viņi ir iesnieguši šodien šos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz vājināt sodus par valsts valodas nelietošanu. Varam uzdot jautājumu: kā šis priekšlikums saskan ar deputāta zvēresta tekstu par valsts valodas stiprināšanu? Vēl vairāk! Kur ir deputātu konsekvence, ja vienā nedēļā balso par sodu pastiprināšanu, bet otrā nedēļā piedāvā mīkstināt sodus?

„Saskaņas Centrs” piedāvā grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa... tajā skaitā 201.26 panta pirmo daļu, kas paredz samazināt sodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, piemēram, aizstājot sodu no 25 līdz 200 latiem ar brīdinājumu, respektīvi, neiekasēt vispār soda naudas.

Pēc Ilmas Čepānes apkopotās informācijas, kura iegūta no Valsts valodas centra, no visiem Valsts valodas centra uzliktajiem sodiem, šā panta pirmajā daļā noteiktie sodi sastāda 71,66 procentus no visu sodu īpatsvara.

Vāja šķiet arī šā likumprojekta anotācijas daļa, kur uz jautājumu, kāda var būt ietekme uz valsts budžetu vai uz pašvaldību budžetiem, ir rakstīts: likuma grozījumi papildus neprasa valsts budžeta līdzekļus. Nu, tad es atvainojos! Jo Valsts valodas centrs soda naudās iekasē 21 000 latu gadā, un, ja samazinās soda naudas apjomus, paredzams, ka tiks samazināti arī ienākumi valsts budžetā. (No zāles dep. A.Rubiks: „Mēs no sodiem dzīvojam, vai?!”)

Papildus vēl interesanti ir arī tas, ka šo likumprojektu piedāvā nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nevis Juridiskajai komisijai, kura jau ir skatījusi šos jautājumus.

Nu, pamatu pamatā ir skaidri redzams, ka šis „Saskaņas Centra” priekšlikums ir ne tikai vērsts uz latviešu valodas pozīciju vājināšanu, bet ir arī finansiāli neracionāls un savā būtībā populistisks ar mērķi iegūt imperiālistiski noskaņotu cittautiešu balsis.

Tāpēc es aicinu šos grozījumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka sods nav tas pareizākais veids, kā iemācīt cilvēku runāt latviski. Līdz ar to esam iesnieguši grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas būtiski mīkstinātu sankcijas par valsts valodas nepietiekamajām zināšanām, pildot dienesta pienākumus.

Pašreizējā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcijā noteikts, ka par pirmo fiksēto pārkāpumu sods ir no 25 līdz 50 latiem, par atkārtotu - no 200 līdz 500 latiem. Savukārt grozījumos, kurus sagatavojuši „Saskaņas Centra” deputāti, paredzēts sākotnēji piemērot brīdinājumu, bet par atkārtotu šāda pārkāpuma izdarīšanu paredzēts naudas sods no 25 līdz 50 latiem.

Esmu pārliecināts, ka represīvas metodes - tas nav veids, kā cīnīties pret nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka jānodrošina kvalitatīva apmācība, lai cilvēkiem dotu iespēju bez maksas apgūt valsts valodu, nevis viņi jāsoda, piemērojot naudas sodus.

Integrācija nevar būt piespiedu pasākums, un lielāki naudas sodi nevar būt stimuls valsts valodas apguvei. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka pirmo reizi darbiniekam ir jāizsaka tikai brīdinājums. Tādā veidā valsts, no vienas puses, korekti norādīs darbiniekam, ka valoda ir jāapgūst, bet, no otras puses, neuzliekot tūlītēju sodu, parādīs labu gribu, dos cilvēkam laiku, lai uzlabotu valodas zināšanu līmeni.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta administratīvā atbildība par dažādiem pārkāpumiem, kuri pēc sava rakstura ir mazāk bīstami par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, tomēr attiecībā uz sodiem par administratīviem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem tika realizēta atšķirīga politika. Atbilstoši Tieslietu ministrijas izstrādātajai kriminālsodu politikas koncepcijai un valdības virzāmajiem likumprojektiem Krimināllikumā tiek paredzēts samazināt sodu minimālās un maksimālās robežas, taču Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā sods par konkrētu pārkāpumu nereti tiek nesamērīgi palielināts un ir atkarīgs no attiecīgā likumprojekta virzītāja vai priekšlikumu iesniedzēja individuālās izpratnes par pārkāpuma nozīmīgumu.

Bieži sankcijā paredzētais sods netiek vērtēts kopsakarā ar pārējiem kodeksā ietvertajiem sodiem par pārkāpumu izdarīšanu. Minēšu vienu konkrētu piemēru. Nesamērīgu sodu paredzēšana norāda uz represīvas valsts valodas politikas īstenošanu un nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības integrāciju. Vienlaicīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu paredzēts tikai brīdinājums vai naudas sods līdz 50 latiem, bet par atkārtotu šādu pārkāpumu - naudas sods no 25 līdz 150 latiem. Tādējādi mūsu valstī nepietiekamas valsts valodas zināšanas tiek vērtētas kā smagāks pārkāpums salīdzinājumā ar vardarbību pret bērnu. Jo par valsts valodas nezināšanu soda tūlīt, bet par vardarbību pret bērnu var tikt cauri sveikā ar brīdinājumu. Tas liecina par nepārdomātu un nesabalansētu valsts pieeju sodu politikas jomā.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka nepieciešams mīkstināt sankcijas par nepietiekamām valsts valodas zināšanām, pildot dienesta pienākumus. Uzskatām, ka piedāvātie likuma grozījumi novērsīs represīvas un nedraudzīgas valsts valodas politikas īstenošanu.

Aicinu balsot „par” likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Jakimova un Ņikiforova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Agnesi Skulmi zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Agnesi Skulmi un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Godājamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Dzintaru Melbārdi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi pretendentu, iepazinusies ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāti grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas bija nepieciešami, jo mainījās regulējums Eiropā. Atbildīgajā komisijā ir saņemti pieci Juridiskā biroja priekšlikumi, kas nemaina būtību, bet drīzāk sakārto tekstu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu otrajā lasījumā apstiprināt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, bet netika iesniegts neviens priekšlikums.

Tāpēc mēs aicinām jūs balsot „par” šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu un aicina visus deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10), trešais lasījums.

Pavisam saņemti 15 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Ā, nē, sākam debates!

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es runāšu tāpēc, lai Agešina kungs varbūt to paskaidrotu vēlāk, kad nonāksim pie pārejas noteikumiem.

Ja mēs skatāmies šo tabulu, tad redzam, ka Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Reiznieces-Ozolas kundze, kuras šodien nav klāt, Satiksmes ministrijas vārdā tika ierosinājusi palielināt šos sodus par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī. Manuprāt, šis piedāvājums gan nāca tikai diemžēl uz trešo lasījumu. Vēsture tam ir diezgan sarežģīta, jo Satiksmes ministrija vienu laiku gribēja piedāvāt likumā tādu regulējumu, ka faktiski šīs attiecības tiktu regulētas kā līgumiskās attiecības. Taču normatīvais akts, proti, Ministru kabineta noteikumi, šajā jomā nebija līdz šim izstrādāts, un tādēļ arī radās Agešina kunga priekšlikums - izslēgt 136.pantu. Šeit jūs redzat, ka tiek palielināti diezgan būtiski šie naudas sodi. Protams, būtu daudz labāk, ja mēs par to diskutētu jau pirmajā vai otrajā lasījumā... par šiem naudas sodiem. Jūs redzat, ka tagad 136.panta pirmās daļas 1.punktā ir paredzēts sods no 2 līdz 5 latiem. Es domāju, ka salīdzinājumā ar biļetes cenu - biļetes cena ir 70 santīmi - tas faktiski nav adekvāts sods. Šeit tiek piedāvāts no Satiksmes ministrijas puses uzlikt naudas sodu 20 latu apmērā. Šeit nav „no - līdz”. Tātad šis ir viens no trūkumiem, kuru dēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo šai prasībai nebūs efektivitātes, ja par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā pilsētas nozīmes maršrutos uzliks visos gadījumos 20... Patiešām Eiropā, kā mēs zinām, ir prakse, ka šie sodi ir ļoti lieli. Šodien ar tiem 2 latiem, kas tiek uzlikti, visi šie bezbiļetnieki riskē, un, kā mēs zinām, sabiedriskais transports cieš ārkārtīgi lielus zaudējumus.

Taču šeit nebūs tā, ka vispār tagad varēs braukt bez biļetes, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts. Mums ir jāpievērš uzmanība pārejas noteikumiem, un pārejas noteikumos, kas ir ļoti cieši saistīti ar šo priekšlikumu, ir 15.priekšlikums, proti, ka 136.panta izslēgšana stājas spēkā tikai 2012.gada 1.augustā. Tātad brauksim joprojām pa vecam un nedomāsim, ka šeit šie sodi vispār netiks maksāti. Lai gan, manuprāt, ir iespējams, ka pie šā jautājuma mums vajadzētu atgriezties, jo problēma pastāv. Patiešām šie sodi ir nesamērīgi mazi šodienas apstākļiem. Šeit nevajadzētu runāt tikai par ekonomisko situāciju, ka brauc daudz bezbiļetnieku tāpēc, ka viņiem nav naudas, bet vajadzētu domāt arī par otru pusi - par to, ka arī šiem pārvadātājiem tas iecērt ļoti lielu robu viņu budžetos.

Pagaidām Juridiskās komisijas vārdā man tomēr ir pienākums aicināt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, bet es vienkārši paskaidroju šo situāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Agešina kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 36, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Agešins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā... deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Es atvainojos, kolēģi!

Tā... Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, dokuments Nr.302/Lp10.

Saskaņā ar to, ka Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā Juridiskajā komisijā neviens priekšlikums netika iesniegts, ir aicinājums apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Reinika.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

1. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Tas nosaka ministra kompetenci. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 3. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo saglabāta otrajā lasījumā atbalstītā redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 4. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 6. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Atbalstīts, precizēta terminoloģija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 7. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 9. - redakcionāls precizējums, labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

D.Reinika. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Tātad likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Ir saņemts trešajam lasījumam viens priekšlikums no finanšu ministra Vilka kunga, un tas ir, redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi deviņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 7. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 9. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - precizē termina „speciālās vajadzības” nozīmi. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 4. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums, kas nosaka, ka sākumskolās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas īsteno no 1. līdz 6.klasei. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par vakarskolu uzdevumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 11. - arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 12.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts no Rīgas).

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.1180.

Godājamie kolēģi, uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi 5 priekšlikumus.

1. - deputāta Bērziņa priekšlikums (No zāles: „Kura Bērziņa?”), kas faktiski paredz precizēt pantu numerāciju likumprojektā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē laiku, kad bāriņtiesai vienpersoniski ir jāsasauc sēde, ja radusies nepieciešamība informēt cilvēkus par vajadzīgām lietām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 3. - deputāta Bērziņa, kas ievēlēts no Rīgas, priekšlikums, ar kuru likumprojekts tiek papildināts ar imperatīvu uzdevumu bāriņtiesai informēt vecākus, audžuģimenes vai viesģimenes par iespējamo apdraudējumu bērnam no personas, kurai ir beidzies sodāmības termiņš un kuras sodāmības pamatā ir dzimumnoziegumi pret bērniem. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 5.priekšlikums, kolēģi, ir...

Sēdes vadītāja. 4.priekšlikums! Bērziņa kungs, jūs izlaidāt 4.priekšlikumu!

A.Bērziņš. Es atvainojos, jā!

4.priekšlikums ir priekšlikums par to, ka likumam tiek noteikts pārejas periods un ka šī likuma norma, 8.punkta norma, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī - vienu gadu vēlāk. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Un 5.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka vispārējo likuma spēkā stāšanās laiku. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Tādējādi visi pieci priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu nobalsot par grozījumiem Bāriņtiesu likumā trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmajam lasījumam komisija ir izskatījusi grozījumus minētajā likumā. Un grozījumu galvenā būtība ir tāda, ka turpmāk zemes uzmērīšanas darbus un procedūras veiks pats Valsts zemes dienests.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 8.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neatkārtošos, jo tie paši... tāda paša veida grozījumi ir izdarīti arī šajā likumā.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 8.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūlijs. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Reinika.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Strādāsim ar grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā (dokuments Nr.1148).

Iesniegti septiņi priekšlikumi.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 4. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 5. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 6. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo minētā norma ir noteikta Bāriņtiesu likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 7. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Nav atbalstīts, jo minētā norma attiecināma uz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reinika. 7.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūlijs. Paldies.

D.Reinika. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1150 - likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, kas sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši priekšlikumus.

Gribu jums atgādināt būtību. Godājamie kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir izdarīt šajā likumprojektā papildinājumus saskaņā ar direktīvas prasībām attiecībā uz tiem subjektiem, kuriem ir tiesības uz valsts juridisko palīdzību, un konkrēti šeit mēs vairāk runājam par cilvēkiem, kuriem tiek izsniegts orderis piespiedu izbraukšanai no Latvijas, - un par viņu tiesībām saņemt nepieciešamo juridisko palīdzību.

Godājamie kolēģi, 1.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, un tā būtība ir tieši tāda - konvencijas normu ieviešana.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš papildina likumprojekta 15.pantu, tātad nosaka tos gadījumus, kad cilvēkam ir tiesības pārsūdzēt piespiedu izraidīšanu. Komisija ir atbalstījusi šo normu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums par līdzīgu, kā es runāju... par 2.priekšlikumu. Arī tas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Teksts ir izteikts jaunā redakcijā un precīzi, skaidri pasaka to, kas tad būs tas subjekts, kas juridiskās palīdzības saņēmējiem sniegs šo juridisko palīdzību. Te ir runa tikai par ārzemniekiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts. Ir runa par atskaitēm un par informācijas apkopošanu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem rodas problēmas gan ar piespiedu izraidīšanu, gan ar piespiedu palikšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas tātad faktiski sakārto šā likuma juridisko kārtību, precīzi nosakot gan likuma punktus, gan pantus, gan apakšdaļas, un sakārto tos noteiktā secībā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Līdz ar to, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Rotberga kungs, jūs runājat tik skaļi, ka ir dzirdams arī šeit... Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” un aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūlijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”, atbalstīja šo likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””. Uz otro lasījumu nebija iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinām jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! (S.Mirskis iebilst: „Ne galīgajā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts... Tas nebija galīgais lasījums, es atvainojos...

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1165.

Komisija ir saņēmusi 33 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja redakcionāls labojums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja redakcionāls labojums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 2.pantu, ar kuru likumprojekta iesniedzēji vēlējās panākt transportlīdzekļa īpašnieka atbildību tieši tādā pašā veidā, kā šī atbildība iestājas ar fotoradaru fiksētas ātruma pārkāpšanas gadījumā. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka tas neatbilst... ka jāatbild ir transportlīdzekļa lietotājam, nevis īpašniekam. Šāds viedoklis ir arī tiesībsargam, kurš mums ir atsūtījis vēstuli, ka sistēma sodīšanai par pārkāpumiem, kas fiksēti ar radara palīdzību, neatbilst Satversmei, tāpēc komisija nolēma šo pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu izslēgt. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas izslēdz likumprojekta 6.panta grozījumu trešo daļu, kur apdrošinātāji vēlējās noteikt atbildību, tātad uzlikt par pienākumu... un noteikt atbildību par sniegto informāciju, slēdzot līgumu. Komisija uzskatīja, ka šāda obligāta prasība varētu apgrūtināt līguma tālāku darbību un nebūtu par labu apdrošināšanas ņēmējam, un izslēdza šo priekšlikumu. Tātad 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, lai izslēgtu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Šajā priekšlikumā Juridiskais birojs paredz atmaksāt arī palīglīdzekļu īri, tātad traumu gadījumā var būt arī iespēja, ka cietušais izīrē palīglīdzekli, nevis nopērk. Šāda atmaksas kārtība nebija paredzēta, bet šis priekšlikums tādu paredz. Tātad 12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka termiņu, kādā var iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. - Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas maina numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz numerācijas maiņu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz numerācijas maiņu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz robežsardzei tiesības uzlikt administratīvo sodu par neapdrošinātu transportlīdzekli. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta

J.Reirs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 28.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 33. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 29.pantu pārejas noteikumos. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 12.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.augusts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr.405/Lp10). Grozījumi paredz papildināt Darba likumu ar būtiskiem grozījumiem, kas aizliegtu darba devējam pieprasīt svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos tā neietilpst, un aizliegtu darba sludinājumos norādīt svešvalodas prasmi, ja tas nav nepieciešams pienākumu veikšanai.

Vēlos piebilst, ka Sociālo un darba lietu komisija ir uzrunājusi sociālos partnerus un lūgusi sniegt atzinumus, lai izvērtētu grozījumu mērķi - nepieļaut atšķirīgu attieksmi un novērst diskrimināciju, tā ka demokrātiskas iekārtas principi tiek ievēroti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir jāsāk debates, bet, tā kā mums ir atlikušas tikai 3 minūtes līdz pārtraukumam, acīmredzot mēs debates sāksim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt deputātu Jāni Tutinu, kuram pagājušajā nedēļā bija pusapaļa jubileja. (Aplausi.) (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kur viņš ir? Kur viņš slēpjas?”)

Bet nu uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Satversmes grozījumu izstrādes darba grupas locekļi! Lūdzu pulcēties tūlīt Juridiskās komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sanāksme pēc 5 minūtēm parastajās telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Pēc 5 minūtēm turpināsim sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde 106.telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju lūdzu pēc 5 minūtēm pulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sanāks tūlīt pat komisijas telpās. Lūdzu visus nekavējoties atnākt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka pārtraukumā notiks arī Saeimas Prezidija sēde, kurā, visdrīzāk, lems par to, ka šodien, tūlīt pēc šīs ārkārtas sēdes, būs vēl viena ārkārtas sēde, kurā mums būs jālemj par divu jaunu deputātu mandātu apstiprināšanu. Tā ka vienkārši sekojiet līdzi informācijai!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies17 deputāti (septiņpadsmit!): Dzintars Ābiķis (No zāles: „Ir”), Aija Barča, Andris Bērziņš no Vidzemes, Ingrīda Circene, Ints Dālderis, Guntars Galvanovskis... Kur ir Dālderis? (No zāles dep. A.Šķēle: „Vai tu nepazīsti Dālderi?!”) O, tiešām ir! Guntars Galvanovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis... Māris Kučinskis? (No zāles: „Ir Māris, ir!”) Visvaldis Lācis pienāca klāt un informēja, ka viņš ir, bet izgāja. Visvaldis Lācis ir, Klāvs Olšteins... Nav. Vitālijs Orlovs... Neredzu Vitāliju Orlovu... Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju aizgāja... Ir Vitālijs Orlovs... Dana Reizniece-Ozola, Kārlis Seržants, Guntis Ulmanis, Edgars Zalāns un Oskars Zīds... Nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 12.00. Mēs turpinām 1.jūlija pirmo ārkārtas sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā, un mums ir jāuzsāk debates.

Debatēs vārds deputātam Igoram Meļņikovam.

Bet vēl pirms tam visiem informācija: starplaikā ir veikta mūsu balsošanas sistēmas tehniskā pārreģistrācija, un tāpēc lūdzu visus pārreģistrēt kartes - vēlreiz vienkārši izņemt un ievietot atpakaļ balsošanas sistēmā.

Bet, lūdzu, Meļņikova kungs, vārds jums!

I.Meļņikovs (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” autori ierosina spēkā esošajā Darba likumā 29.pantu, kur ir runa par atšķirīgas attieksmes aizliegumu, papildināt ar jaunu 1.1 daļu, kur būtu noteikts, ka darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tādas lietošana neietilpst darba pienākumos. Bez tam tiek ierosināts šo pašu pantu papildināt ar jaunu 3.1 daļu, kas nosaka, ka strīdus gadījumos starp darbinieku un darba devēju darba devējam būs jāpierāda savas pozīcijas pamatotība. Jāteic, ka, lai arī pati norma pirmajā brīdī liekas aktuāla, tā nav atbalstāma šāda iemesla dēļ - Latvijas Saeima ir akceptējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās darba organizācijas konvenciju Nr.144 par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba normu pielietošanas sekmēšanai, kas visa cita starpā paredz, ka, pieņemot darba likumdošanas normatīvos aktus, jāveic konsultācijas ar sociālajiem partneriem, kas Latvijas Republikā ir Latvijas Darba devēju konfederācija vai kāda cita darba devēju organizācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vai kāda cita arodorganizāciju apvienība.

Diemžēl likumprojekta autori nav veikuši nekādas konsultācijas ar sociālajiem partneriem, līdz ar to ir faktiski pārkāptas minētās Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas normas. Likumprojekta autori pamatoti norāda uz valsts valodas lietošanas ierobežošanu atsevišķās komercstruktūrās, tomēr šis jautājums, mūsuprāt, jārisina ar citu likumu palīdzību, jo tas nav Darba likuma jautājums. Ar Darba likumu tiek regulētas darba tiesiskās attiecības, nevis valodas lietošana. Valodas lietošanu nosaka Valsts valodas likums, nevis Darba likums, un nebūtu pareizi šīs lietas jaukt.

Papildus tam likumprojekta autori paredz papildināt Darba likuma 32.pantu, kas regulē darba sludinājumus, ar jaunu 4. un 5.daļu: 4.daļa paredzētu, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tas pamatoti nepieciešams darba vai amata pienākumu veikšanai, savukārt jaunā 5.daļa noteiktu, ka strīda gadījumā starp darba devēju un kandidātu darba devējam arī būs jāpierāda savas pozīcijas pamatotība. Šeit jāatzīmē, ka šāds stāvoklis, bez šaubām, izsauktu daudzas sūdzības gan no darba devēju, gan darbinieku puses un atbilstoši tam arī tiesvedības procesus. Tā kā lielākajai daļai mazo komersantu nav savu juristu, tos vajadzēs algot, bet, ievērojot to, ka valstī tiesas ir pārslogotas ar civillietām, juristi komersantiem būs jāalgo uz visu tiesāšanās laiku, kas, bez šaubām, radīs administratīvos papildu izdevumus.

No otras puses, darbiniekiem pašiem būs jāmaksā tiesu izdevumi, un tas neatbilst samērīguma principam.

Nav pamata uzskatīt, ka bez visa jau iepriekš minētā šāds lietu izkārtojums ir racionāls un atbilst gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēm. Tāpēc aicinu balsot „pret” šiem grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jūs ļoti labi atceraties, ka ne tik sen mēs par šo jautājumu jau runājām, debatējām. Un karstas debates bija arī mūsu komisijā. Un tad mēs pieprasījām no attiecīgajām institūcijām skatījumu uz šiem grozījumiem. Es varu pateikt to, ka tikai Valsts valodas centrs uzskatīja, ka ir nepieciešams kaut kāds regulējums. Visi pārējie - Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija - neuzskata, ka šie grozījumi ir nepieciešami.

Un man šķiet, ka, ja, protams, priekšvēlēšanu gaisotnē šie grozījumi tiks pieņemti, tie diez vai atrisinās to problēmu, par kuru runā šā likumprojekta autori, tāpēc ka uzņēmējs vienmēr „pa kluso” atradīs iespēju pieņemt darbā cilvēku, kurš viņam ir vajadzīgs, lai pildītu darbinieka pienākumus.

Līdz ar to es savā un arī frakcijas vārdā aicinu jūs neatbalstīt šos grozījumus un esošās likumdošanas ietvaros risināt tos jautājumus, kurus minēja likumprojekta autori.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jūsu argumenti ir ļoti vāji.

Pirmais no jums, runātājiem, sacīja, ka, lūk, Starptautiskā darba organizācija, kas laikam ir... nevis laikam ir, bet ir ANO iedibināta sastāvdaļa attiecībā uz darba jautājumiem un uz darba tiesiskajiem jautājumiem visā pasaulē, - ka, lūk, tā iesaka veikt konsultācijas... Tātad veikt konsultācijas - jūs arī minējāt - ar mūsu arodbiedrībām, ar mūsu darba devējiem. Šīs konsultācijas jau ir notikušas un var notikt, bet tās nenosaka, ka tādēļ būtu jāmaina Valsts valodas likums vai ka nevarētu pieņemt kādu citu likumu attiecībā uz darbu privātuzņēmumos, valsts uzņēmumos un tā tālāk... uz to, kādā veidā lietojama valoda... Tā ka arguments vispār nav vājš.

Otrs runātājs, kolēģis Orlovs, manuprāt, jau skaidri pierādīja - un arī daudzi citi no jums, deputātiem no „Saskaņas Centra”, šeit ir pierādījuši -, ka mums sava valoda ir jāaizsargā. Jūs runājat ar ļoti rupjām latviešu valodas kļūdām, ko nevienā citā Eiropas Parlamentā nepieļautu. Jūs šīs valsts nacionālā pamatnācija Eiropas valstī neievēlētu kā deputātus, kuri nav iemācījušies runāt pamatnācijas valodā bez kļūdām, bez gramatiskām kļūdām lielā apmērā. Tātad mums ir šī sava valoda jāaizsargā. Jūs jau šodien paši to pierādījāt kā runātāji.

Otrkārt. Par šiem jautājumiem es esmu jau daudz runājis. Atkārtosim to! Mēs esam bijuši pārāk „mīksti” kā latvieši, ja esam pieļāvuši tādu stāvokli. Tepat kaimiņos, Somijā, vienā no visdemokrātiskākajām valstīm pasaulē, kur ir arī krievu minoritāte jau no cara laikiem un bēgļi no Padomju Savienības laikiem... un kas tagad ieradušies ar vīzām Krievijā... nevis kā okupācijas varas šeit ievesti pilsoņi... Somiem pastāv tāds valsts valodas likums (un, ja mums tāds būtu, tad nebūtu vajadzīgs mums ar’ neviens Darba likums), ka Somijas pilsonību var iegūt, ja nokārto somu valodas eksāmenu vidusskolas līmenī. Nu, mums ar’ tas ir jāieved, tad mēs nestrīdēsimies šeit un neaģitēsim par Darba likumu, nebūs vajadzības.

Es šeit esmu minējis Franču Kvebekas likumu. Tā kā šo manu runu klausās arī radioklausītāji, jāpaskaidro sīkāk. Proti, Kanādas valstī... pēc ilgstošām garīgām cīņām franči Kanādā ir panākuši, ka Kvebekas provincē, kur viņi ir ievērojamā vairākumā, darba devējam - darba devējam, ievērojiet! - jāuzrunā darba ņēmējs franču valodā (pieņemsim mēs šādu likumprojektu - un mums tāds būtu jāpieņem -, lai katrs darba devējs mācētu latviešu valodu!), vienalga, vai tā ir starptautiska firma vai Kanādas franču firma, vai Kanādas angļu firma. Ja pie viņa kabinetā ienāk kāds cilvēks un grib runāt par darba jautājumiem, tad, lūk, šim uzņēmējam jāatbild tajā valodā (tātad Latvijā - latviešu valodā). Kad būs sasniegts tāds stāvoklis, kāds ir citās pasaules demokrātiskajās valstīs (jūs te visu laiku runājat par demokrātiju), tad arī mums nebūs vajadzības šeit, no šīs tribīnes, jebkad apspriest jebkādu Darba likumu. Un tie fakti ir zināmi - un arī jums zināmi! -, bet jūs tomēr, nu, jāsaka, kā impēriska nācija negribat atteikties no savām privilēģijām. Un vēlreiz es uzsveru: šis pats liktenis būtu, ja Latvija būtu pēc Otrā pasaules kara pakļauta citai uzvarētājvalstij, nu, visticamāk, Vācijai, vāciešiem. Viņi būtu līdz Klaipēdai un Palangai, un mūsu zemē būtu 40 procenti vāciski runājošo un vāciešu. Tas pats notiktu! Arī viņi negribētu atteikties no savām privilēģijām. Un mums, latviešiem, tas ir jāsaprot, ir beidzamais brīdis saprast, nekur nepiekāpties un nedot šīs privilēģijas, ja mēs gribam pastāvēt kā latviešu valsts, kā latviska valsts, kura tika dibināta 1918.gada 18.novembrī ar tādu nolūku, ka šī ir pasaulē vienīgā vieta, kur latviešu valsts var pastāvēt. Nekautrēsimies no šā vārda!

Deputāts Cilevičs jau tad, kad es biju šeit, Saeimā, pirmo gadu, tātad pirms pieciem gadiem, ar lielu ironiju uzstādīja jautājumu: „Vai tiešām šī ir latviešu valsts, un kas tad... ko tad pārējie?” „Jā, šī ir latviešu valsts!” - jāatbild. Un pārējiem - minoritātēm -, kas ir mūsu zemē ienākuši ar mūsu valsts atļauju - ar mūsu atļauju un saskaņā ar mūsu likumdošanu, pakļaudamies mūsu likumiem! - ir jāatzīst tas un jāpiemērojas šīm pamatnācijas tiesiskajām, starptautiski tiesiskajām, prasībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Frakcija „Saskaņas Centrs” rūpīgi izanalizējusi likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kas attiecas uz svešvalodu prasmju pieprasīšanas aizliegumu.

Te jāatzīmē, ka šie grozījumi tika sagatavoti, ignorējot darba devēju viedokli un neiedziļinoties uzņēmējdarbības praksē. Šādi priekšlikumi ir ne tikai ierobežojumi nodarbinātībai un profesionālu speciālistu diskriminācija darba tirgū, bet arī klaja necieņa pret nodokļu maksātājiem - darba devējiem.

Uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana pieprasa, lai darba devējs izvēlas darba tirgū atbilstošas kvalifikācijas speciālistu konkrētā amata pienākumu izpildei un par augstāku kvalifikāciju nodrošina augstāku darba samaksu, konkurējot ar citiem darba devējiem. Ņemot vērā veicamos amata pienākumus, darba devējs parasti pieprasa darbiniekam svešvalodas prasmi noteiktā līmenī, un skaidrs, ka darba devēji ir ieinteresēti saglabāt labākos darbiniekus. Turklāt Darba likuma 108.panta pirmā daļa noteic, ka priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

Pēdējā laikā atsevišķi deputāti daudz runā par tiesiskumu, bet likumprojektā paredzētie ierobežojumi neatbilst tiesiskā un demokrātiskā valstī vispārpieņemtajiem tiesību principiem. Mēģināšu to pierādīt.

Pirmām kārtām nav ievērots samērīguma princips - darba devējam noteiktie ierobežojumi nav pamatoti ar sabiedrības labumu, kam jābūt lielākam nekā darba devēja tiesisko interešu ierobežošanai. Un, lai noteiktu tik būtiskus ierobežojumus, ir jābūt saprotamam sabiedrības ieguvumam.

Otrām kārtām nav ievērots privātpersonu tiesību ievērošanas princips. Būtiski ir saprast, ka, nesamērīgi sašaurinot darba devēja rīcības brīvību, tajā skaitā ierobežojot tiesības noslēgt līgumus ar piemērotākiem darbiniekiem, tiek nodarīts būtisks kaitējums Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas uzņēmumu konkurētspējai. Minētais aizliegums rada apstākļus, lai Latvijas uzņēmumi nebūtu spējīgi efektīvi sadarboties ar citu valstu komersantiem.

Un trešām kārtām nav ievērots demokrātiskas iekārtas princips. Valodu prasmju nepieciešamība Latvijas ierobežotajā darba tirgū ir objektīva nepieciešamība, tāpēc valodu prasmju izvirzīšana kandidātiem vai to vērtēšana kā priekšrocība atlases procesā nav vērtējama kā tiešas vai netiešas diskriminācijas aizlieguma pārkāpums. Turklāt šajā brīdī Latvijā nav izveidots ātrs un efektīvs darba strīdu izskatīšanas mehānisms, un līdz ar to iepriekš minētie grozījumi veicinās darba strīdu pieaugumu tiesās, kas jau tā ir noslogotas.

Jāatzīmē, ka šādi grozījumi neapšaubāmi šķeļ Latvijas sabiedrību laikā, kad kopīgiem spēkiem ir jāstrādā ar mērķi pārvarēt ekonomisko krīzi valstī.

Līdz ar to es aicinu balsot pret šādiem grozījumiem Darba likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs labi atceramies, ka pavisam nesen, pirms dažiem mēnešiem, mēs šeit skatījām identiskus priekšlikumus, tos pašus priekšlikumus. Un toreiz Saeimas vairākums tos noraidīja. Tagad noskaņojums mainījies, un vairākas lielas frakcijas, ieskaitot „Vienotības” frakciju, ir gatavas mainīt savu pozīciju.

Kāpēc? Atbilde ir ļoti vienkārša: nu vēlēšanas nāk! Saeima ir atlaista, un tagad jādomā par kaut kādiem populistiskiem gājieniem un tā tālāk.

Es tomēr aicinu jūs būt atbildīgiem. Atcerēsimies tos pašus argumentus, kas izskanēja mūsu iepriekšējā diskusijā par šo pašu jautājumu! Es gribu atkārtot vēlreiz (ja kādam ir problēmas ar atmiņu - piedodiet!): šie grozījumi absolūti nav vajadzīgi. Aizsardzība pret diskrimināciju - jebkāda veida diskrimināciju! - ir jau iekļauta Darba likumā pilnīgi saskaņā un atbilstoši Eiropas Savienības Pretdiskriminācijas direktīvai. Ja ir problēmas ar šīs direktīvas īstenošanu - sakiet to! Es jau iepriekšējā reizē aicināju iesniedzējus: parādiet man konkrētas sūdzības! Parādiet man konkrētas tiesas prāvas! Parādiet man kaut vai vienu konkrētu cilvēku, kas tiek diskriminēts it kā krievu valodas nezināšanas dēļ! Kopš tā laika līdz šim brīdim nevienu konkrētu piemēru jūs nespējāt minēt. Un ir arī skaidrs - kāpēc, jo tas viss ir izdomāts, tas ir absolūti mākslīgs.

Dzintara kungs! Jūs toreiz, atbildot man, izteicāt bažas: vai patiešām latvieši nāks pie manis sūdzēties gadījumā, ja viņi tiks diskriminēti? Es nekad nesaucu vārdā cilvēkus, kas nāk pie manis pēc palīdzības, bet viņu vidū ir ļoti daudz latviešu. Jā, viņi nāk! Un, ja es spēju, es viņam palīdzu, un es nešķiroju savus vēlētājus un citus cilvēkus, ieskaitot ārvalstniekus, ieskaitot nepilsoņus... es nešķiroju viņus pēc tautības. Tur ir tā atšķirība. Jūsu oficiāli deklarētais mērķis ir aizstāvēt latviešus. Tātad jūs izvēlējāties vienu grupu, ko jūs pārstāvat un ko jūs aizstāvat. „Saskaņas Centrs” cenšas aizstāvēt visus cilvēkus neatkarīgi no tautības, neatkarīgi no valodu prasmes, visus, kam ir vajadzīgs atbalsts, kam ir vajadzīga aizstāvība.

Godīgi sakot, man negribas reaģēt uz Lāča kunga kārtējo reizi no Saeimas tribīnes paustiem antikonstitucionāliem saukļiem un lozungiem. Satversme saka pilnīgi skaidri - visi cilvēki ir vienlīdzīgi neatkarīgi no tautības, jebkāda veida diskriminācija ir aizliegta. Šajā valstī saimnieki ir visi Latvijas pilsoņi, Latvijas tauta, neatkarīgi no tautības. Diemžēl „Visu Latvijai!” pārstāvji visu laiku aicina uz diskrimināciju, pastāvīgi aicina uz nevienlīdzību. Faktiski aizstāv rasistiskās idejas, ka vieni cilvēki ir vienlīdzīgāki par pārējiem.

Tas nav mans uzdevums. Acīmredzot, ja Saeimas Prezidijs neuzskata par vajadzīgu uz to reaģēt, tad es to neiniciēšu. Bet principā Lāča kungs pastāvīgi dezinformē radioklausītājus. To, ko viņš saka par situāciju citās valstīs, citos parlamentos... Nu, piedodiet, jūs kaut kur kaut ko izlasāt un tagad to uzdodat par patiesību pēdējā instancē. Nu tā tas absolūti nav! Reālā situācija ir pilnīgi cita. Eiropas Savienības deklarētā vērtība ir daudzveidība - kultūru, valodu daudzveidība. Tas nenozīmē, ka var nezināt valsts valodu. Jāzina valsts valoda! Bet, ja jums nepatīk akcents, ja jums nepatīk kļūdas, - nu, piedodiet... Visus deputātus ievēlē Latvijas pilsoņi, kas ir vienlīdzīgi. Jums nepatīk... jūs neļaujat cilvēkiem daudzās situācijās runāt dzimtajā valodā. Nu tad klausieties valsts valodu tādu, kāda tā ir! Tātad jābūt tomēr zināmai konsekvencei. Ja jūs gribat, lai visi Latvijas iedzīvotāji visur un vienmēr runā latviski, nu tad tā būs tāda latviešu valoda, kādu jūs dzirdat tagad šajā zālē un arī uz ielām. Tā ka alternatīvas, protams, ir.

Vēlreiz gribu uzsvērt: kolēģi, es ļoti labi saprotu, ka tagad ļoti daudzi deputāti vadīsies nevis pēc veselā saprāta apsvērumiem, nevis pēc uzņēmēju interesēm, nevis pēc valsts ekonomiskās attīstības interesēm, bet pēc, es teiktu, nepareizi izprasta patriotisma: „Mums jāaizstāv latvieši, mums jāaizstāv latviešu valoda. Ja uzņēmēji negrib mācīties latviešu valodu, lai nenāk, lai nestrādā Latvijā.” Tā arī notiek, kolēģi! Uzņēmēji aiziet no Latvijas, investori, kas varētu atnākt, neienāk Latvijā. Rezultāts ir tas, ka cieš nodokļu maksātāji, cieš gan mūsu vēlētāji, gan jūsu vēlētāji.

Man gribētos, lai lietas tiktu sauktas skaidrā valodā. Ja jūs aicināt uz nevienlīdzību, ja jūs aicināt uz to, lai Latvijā būtu diskriminācija pēc etniskās pazīmes, lai tie Latvijas pilsoņi, kas nav etniskie latvieši, būtu otrās šķiras pilsoņi, tad tā arī sakiet. Principā jūs to neslēpjat, bet runājiet tad skaidrā valodā - sakiet, ka jūs esat pret mūsdienu Eiropas vērtībām, ka jūs esat pret diskriminācijas aizliegumu, bet, piedodiet, nemelojiet! Jo tagad jūs, piedāvādami it kā aizsardzību pret diskrimināciju, piedāvājat tieši diskriminējošus pasākumus. Jebkurš eksperts no ārpuses jums to apliecinās. Jūs vienkārši izmantojat situāciju, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav pilnīgas informācijas par to, kas ir diskriminācijas aizliegums un vienlīdzības nodrošināšana mūsdienu Eiropas kontekstā. Es tomēr aicinu visus kolēģus atgriezties pie veselā saprāta, domāt par Latvijas ekonomikas interesēm, cienīt Latvijas pilsoņu daudzveidību, pieturēties pie vienlīdzības principa, un, ja vajag, izmantosim tās likuma normas, kas jau šobrīd ir, kas ir pietiekami efektīvas un ko jūs absolūti negribat redzēt un gribat aizvietot ar tīri politizētām un ideoloģizētām normām.

Es aicinu balsot „pret”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienītie kolēģi! Es darīšu to pašu - aicināšu domāt par valsts interesēm, par Latvijas pilsoņu daudzveidīgajām interesēm, par nediskriminēšanu, un par to arī ir šis stāsts. Mēs neapspriežam Latvijas valsts valodas politikas programmu, mēs pat neapspriežam Eiropas Komisijas ziņojumu par multilingvisma veicināšanu, mēs taču visi to atbalstām, jo galu galā mēs esam devuši deputāta zvērestu, un gandrīz visi šīs Saeimas deputāti ir apzvērējuši, ka viņiem jau nu gan nav ne mazāko domu apšaubīt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas prioritāti.

Tātad nerunāsim par šiem pamatjēdzieniem, runāsim par ļoti konkrētu priekšlikumu konkrēta likuma grozījumos, šo liriku, ideoloģiju un arī jau daudzkārt izskanējušās frāzes atstājot priekšvēlēšanu runām, jo šoreiz tik tiešām mums ir darīšana ar skaidru, konkrētu priekšlikumu. Protams, ir jānoraida arī visi apgalvojumi par to, ka tie it kā tapuši priekšvēlēšanu gaisotnē. Nu, tādā gadījumā līdzīgas normas iesniedzēji un atbalstītāji ir bijuši gaišreģi, jo pie tā, kā atceraties, mēs jau strādājām pavasara pusē. Un, ja viņi tiešām ir bijuši gaišreģi, tad jums acīmredzot atliek vien ticēt, ka viņi zina, ko dara, piedāvājot arī šādu normu.

Bet tagad pavisam konkrēti. Ir divi atslēgas jēdzieni šajos priekšlikumos.

Pirmais - ja darba pienākumos neietilpst konkrētas svešvalodas lietošana. Runājam par vārdu „neietilpst”. Tātad, ja ietilpst, tad nav nekādu problēmu. Ja cilvēks strādā starptautiskā uzņēmumā, ja viņa darba pienākumi ir saistīti ar sakariem jebkurā zemeslodes virzienā, tad jebkuras svešvalodas prasme ietilpst darba pienākumos. To neapstrīd neviens. Un, protams, ir pilnīgi lieki runāt arī par to, ka jebkurš ar veselu saprātu apveltīts cilvēks atbalsta multilingvismu indivīda līmenī. Un mēs uz to tiecamies.

Otrais atslēgas jēdziens. Ja gadījumā rodas domstarpības starp darba ņēmēju un darba devēju, tad darba devēja pienākums ir pierādīt, ka šī prasme ir nepieciešama. Bet darba devējs taču neizvirzīs nereālu prasību, ja tiešām nebūs pārliecināts par tās pamatotību. Tātad darba devējam neradīsies ne mazākās grūtības pierādīt, ka šī svešvalodu prasme tiešām ir nepieciešama. Un atkal nav problēmu.

Problēma rodas tādā gadījumā, ja starp daudzajiem Latvijas darba ņēmējiem ir grupa - tiesa, neliela, bet ar pilnīgām tiesībām uz eksistenci -, kas prot tikai valsts valodu vai arī kas prot divas, trīs, četras, piecas vai sešas svešvalodas, bet starp kurām nav krievu valodas. Runāsim skaidri un gaiši! Problēma šeit lielā mērā skar tieši krievu valodu, kaut arī ne tikai. Un kas tad iznāk? Vai tiešām jūs domājat, ka nav samērīgi nodrošināt arī šāda darba ņēmēja tiesības, jo viņš taču nepretendētu uz amatu, kur šīs svešvalodas prasme ir nepieciešama? Ir pietiekami daiļrunīgi piemēri gan par mājražotājiem, gan par individuālā darba veicējiem, gan par tādiem, kas strādā tīri latviešu valodas vidē. Nu, acīmredzot tur tad šī prasme nebūs nepieciešama un tur būs šīs domstarpības starp darba ņēmēju un devēju, kur darba ņēmējam ir jābūt tiesiskās aizsardzības mehānismam. Un ar šo tas tiek radīts.

Kāds ir sabiedrības ieguvums? Ja mēs šaubāmies par to, kāds ir sabiedrības ieguvums, tad mums vispār ir jāatgriežas pie pašiem pamatiem, kāpēc mums ir Valsts valodas likums un, vēl jo vairāk, valsts valodas statuss. Vai tad tam jābūt tikai nominālam? Nu, tādā gadījumā tad atkal ir jāatgriežas pie bezjēdzīgās diskusijas, ko tad nozīmē vienīgā valsts valoda. Tā nozīmē pašpietiekamību. Mēs tātad visur un vienmēr teorētiski un ideālā gadījumā arī praktiski varam iztikt ar šo valodu. Un šī būtībā ir vienīgā likumdošanas norma, kas šādā aspektā aizstāv darba devēja tiesības. Tātad, protams, tas ir ieguvums sabiedrības interesēm. Nu, bet kā tad citādi?

Tālāk. Vai tad tas ierobežos darba tirgu? Nē, gluži otrādi! Tas dos iespējas iesaistīties darba tirgū arī tiem, kuriem līdz šim šī citu valodu neprasme ir bijusi šķērslis. Jo jūs taču nenoliegsiet, ka ir ļoti daudz piemēru, kur šī svešvalodu prasme gluži vienkārši tiek prasīta automātiski, nepadomājot. Un ir arī pierādījumi tam, ka tad, kad šī problēma tika plašāk pārrunāta presē, šādu sludinājumu skaits samazinājās. Izrādās, varēja iztikt.

Nu, un visbeidzot. Vai tad tiešām neatradīsies cilvēks, kam šī norma ir reāli nepieciešama? Es neesmu pilnvarota no tribīnes nosaukt uzvārdus, bet privātā kārtā es aicinu Borisu Cileviču, es noorganizēšu satikšanos ar šiem cilvēkiem, viņi... daži ir Latvijā, daži diemžēl šīs normas dēļ jau ir bijuši spiesti aizbraukt, un pašlaik man ir zināms par divām tiesvedībām, kas saistītas ar šo jautājumu, un abas virzās uz priekšu sekmīgi, tātad ir arī nepieciešamais precedents. Bet pat tad, ja tāds varētu būt tikai teorētiski, tik un tā šāda norma ir nepieciešama, jo tad atkal varētu teikt: kam tad tā traucētu?

Es uzskatu, ka ar šādu normu tiek nodrošinātas sabiedrības intereses, tiek respektētas darba ņēmēja tiesības un ieviests mehānisms to aizsardzībai, tā veicina Latvijas sabiedrības vienotību, nevis to šķeļ, jo mēs taču Latvijas sabiedrību nevienojam uz latviešu valodas un vēl kādas citas valodas prasmes pamata. Ja kāds tā domā, tā ir pilnīga jauna koncepcija. Un galu galā ir šie divi jēdzieni, kas pilnīgi novērš jebkādus draudus šīs normas subjektīvai interpretācijai, - ja darba pienākumos neietilpst un ja ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Tātad, protams, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas tiešām ir viens no nedaudzajiem pelēkajiem plankumiem mūsu likumdošanā, kura regulē valsts valodas lietošanu, un pašreizējā situācijā ir absolūti nepieciešams.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Druvietes kundzes argumentācijai, ka šie likuma grozījumi atbilst visiem demokrātijas principiem un mūsu valsts valodas politikai, tāpēc pie šā jautājuma nepakavēšos. Gribu tikai mazliet komentēt dažu kolēģu no „Saskaņas Centra” izteikumus.

Proti, Agešina kungs mēģināja pierādīt samērīguma principa pārkāpumu. Manuprāt, tas Agešina kungam neizdevās, jo Agešina kungs, runādams par to, ka diez vai sabiedriskais labums ir lielāks nekā konkrēto darba devēju tiesību ierobežojumi, nepateica, tieši par kurām darba devēja tiesībām viņš runā, un no konteksta nepārprotami izrietēja, ka, pēc Agešina kunga domām, darba devēja tiesības ir neprast un nelietot valsts valodu.

Savukārt Cileviča kungs runāja par problēmām ar atmiņu. Es mēģināšu atgādināt, Cileviča kungs, arī attiecībā uz jūsu problēmām ar atmiņu, ka, proti, kad pavasarī mēs skatījām šos grozījumus Darba likumā, tad bija Sociālo un darba lietu komisijas lūgums neskatīt paplašināti, papildus normas, jo likuma atvērums bija konkrētam mērķim, lai novērstu pārkāpuma procedūru pret Latviju sakarā ar neatbilstību Eiropas tiesību normām, un Saeimas vairākums respektēja šo komisijas viedokli un neskatīja valodas regulējuma jautājumus. (No zāles dep. V.Orlovs: „Skatīja, skatīja!”) Un tāpēc šobrīd ir jauns likuma atvērums, un tam, Cileviča kungs, manuprāt, nav nekāda sakara ne ar vēlēšanām, ne ar citām līdzīgām lietām. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pārmet krustu!”)

Un vēl. Cileviča kungs lūdza konkrētu piemēru. Jā, es jums varu dot konkrētu piemēru ar visiem uzvārdiem. Pirms pāris dienām mana meita mēģināja pasūtīt dārzam betona flīzītes, viņa atrada internetā ļoti labu firmu pēc cenām un piegādes laikiem, un piegādes nosacījumiem. Bija norādīti trīs telefoni. Viņa zvanīja uz visiem šiem trim telefoniem, lietoja diemžēl tikai tās valodas, ko viņa prot, - jautāja latviski, angliski, vāciski, mazliet franciski (diezgan kroplā valodā, bet tomēr). Diemžēl ne uz vienu no šiem jautājumiem, šajās valodās uzdotajiem, neviens no firmas darbiniekiem nespēja atbildēt citādāk kā tikai krieviski. Manuprāt, ļoti skaidrs piemērs, Cileviča kungs.

Un tad mana meita, kura šobrīd studē Apvienotajā Karalistē, pateica tādu ļoti dīvainu lietu: „Anglijā es varu sarunāties ar jebkuru cilvēku, Latvijā diemžēl ne.” (No zāles: „Kāds tam sakars ar šiem grozījumiem?”)

Godātie kolēģi! Manuprāt, šī lieta ir jānovērš. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Deputāts Cilevičs teica, ka vajagot kādu latviešu valodas diskriminācijas piemēru... ka tādu neesot. (No zāles dep. V.Orlova starpsauciens.) Te jau viens kolēģis arī to pierādīja, bet tādu ir simtiem, pat tūkstošiem. Ātri... Ātri! Sēlijā satiksmes policists aptur satiksmes noteikumu pārkāpēju, jaunu krievu tautības cilvēku, kurš atsakās runāt latviešu valodā, sarīko skandālu, un ir jāizsauc policija, kas panāk to, ka beigās viņš to protokolu paraksta vai uzraksta.

Otrs piemērs. Vaira Paegle, augsti izglītota deputāte. Viņas meita ar visām nepieciešamajām kvalifikācijas prasībām gribēja strādāt finanšu jomā, atbraukt uz dzimteni, Latviju, taču nedabūja darbu krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ un aizbrauca atpakaļ.

Trešais - īss... No šīs tribīnes tas jau ir atskanējis, iepriekš runājot par Darba likumu... Man šķiet, tas atskanēja no maniem kolēģiem, no partijas „Visu Latvijai!”, kas arī ļoti konsekventi aizstāv šo likumu un aizstāvēs šo likumu... Meža darbiem bija sludinājums, ka vajadzīgs mežstrādnieks, tātad zāģeris, ar krievu valodas prasmi. Un tā varētu turpināt bezgalīgi. Ātri, man nav laika...

Jūs sakāt: „Lasa Lācis!” Priecājieties, ka lasa! Šeit ir lieliska bibliotēka... šeit, mūsu Saeimā. Ejiet, lasiet svešvalodās! Un tur es uzzinu to, ko es jums stāstu. Vai jūs domājat, ka tikai mutiski var uzzināt kaut kādus likumus? Tā taču ir muļķība!

Un, kas attiecas uz Somijas likumiem par valsts valodu, tad mana palīdze... es aizsūtīju viņu uz Somijas vēstniecību, un tur man iedeva angļu valodā tekstu par Somijas valsts valodu likumu. Tātad nerunājiet - es atļaujos teikt -, Cileviča kungs, muļķības, ka nevajag lasīt! Vairāk jums vajag lasīt, nevis mazāk!

Un gribu vēl pateikt beidzamo, ko varētu šeit ātrumā piebilst. Vēl varu teikt, ka mums jau ir pierādījumi tam, ka jūs cenšaties šo diskrimināciju palielināt un atbalstāt to. Urbanoviča kunga nu nejauši žurnālistu rokās nokļuvusī vēstule rāda, ka ar nacionālboļševiku... Boļševisms vispār ir cilvēces mēris! Ar nacionālboļševiku vadoni Lindermanu jūs vedat... viņš ved sarunas un pasaka, ka krievu tautības sieviete viena naktī raud. Par ko tad viņa raud? Viņa raud par to, ka Latvijā jāmācās latviešu valoda. Impērija sabrukusi, un viņai tātad ir tik dziļa nepatika pret latviešu valodu, ka viņa naktī raud. Nu, izlasiet paši krievu avīzi, tad jūs redzēsiet, kas tur ir! Jā! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Iedodiet! Es neesmu lasījis!”)

Tātad vēlreiz: paldies visiem kolēģiem, kas aizstāv latviešu valodu! Kā zināms, uz nākamo Saeimu es, apzinoties savus gadus, vairs nestartēšu. (No zāles dep. V.Orlova starpsaucieni.) Tad nu turpiniet aizstāvēt latviešu valodu! Un bez konsekvencēm! Citādi mūsu valsts aizies bojā, nebūs latviešu valsts, tā nebūs Latvija! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es tikai atgādināšu šo Darba likuma grozījumu neseno vēsturi - tiem, kuriem patiešām varbūt ir kāds neliels atmiņas zudums.

Mēs nevirzījām šos grozījumus Darba likuma iepriekšējā atvēršanas reizē nevis tāpēc, ka mums trūktu piemēru, un nevis tāpēc, ka nebūtu problēmu saistībā ar diskrimināciju darba tirgū pēc valodu principa, bet mēs tos nevirzījām toreiz trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, steidzami bija Darba likumā jāpārņem Eiropas direktīvu prasības (No zāles: „Kuras direktīvas?”), kurām bija jāstājas spēkā jūnijā. Tātad tas notika tādēļ, lai nebremzētu šo procesu... šo pārņemšanu. Tādēļ!

Otrkārt, iesniegtā redakcija nebija pietiekami precīza. Mēs to konstatējām un sapratām, ka būs ilgas diskusijas, un tas atkal šo procesu tātad bremzētu.

Un, treškārt, mēs bijām pārsprieduši arī mūsu iespējas, tāpēc bija priekšlikums: lai nebremzētu direktīvu pārņemšanas procesu, iesniegsim šos grozījumus atsevišķā likumprojektā. Tas, kolēģi, ir izdarīts, kā jau jūs to redzat šajā atvērumā!

Un tāpēc es aicinu Sociālo un darba lietu komisijas izskatīto likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt un strādāt pie vēl labākiem un precīzākiem grozījumu precizējumiem uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Mēs esam daudz diskutējuši par to, kā šo valsti padarīt interesantu katram cilvēkam, kurš šeit vēlas dzīvot un darīt darbu, bet šobrīd, man šķiet, mēs paši mudinām tos cilvēkus, kas runā savas valsts valodā, braukt prom un strādāt varbūt Anglijā. Proti, atverot darba sludinājumus - pat šorīt no rīta, jebkuru darba sludinājumu! -, manuprāt, tikai kādos divos es neatradu prasības attiecībā uz krievu valodas prasmi. Bet es jūs iepazīstināšu ar tiem, kuros to prasa.

Autovadītājs. Darba vieta - Rīga. Prasības - B, C, D, E kategorija, latviešu valoda un krievu valoda.

Autovadītājs. Darbs - auto vadīšana uz Vāciju. Arī prasa krievu valodu.

Tiesas sēžu sekretāre. Krievu valoda tiks uzskatīta par priekšrocību.

Apkopēja - steidzīgi. Krievu valoda nepieciešama. Ko darīs cilvēks, ja viņš ir kurlmēms? Vai viņš nevar strādāt par apkopēju?

Automehāniķis. Latviešu, krievu valoda kā obligāta.

Pirtnieks. Krievu valoda.

Un arī Vidzemē, kur, manuprāt, varbūt ir labāka situācija ar šo valodas lietojuma prasījumu, tomēr... Vajadzīgi meistari, kas prot strādāt ar apmešanas mašīnu. Prasības - latviešu, krievu valoda.

Rokas loka metinātājs. Tieši tāpat - krievu valoda tiek uzskatīta par priekšrocību.

Es tiešām ļoti vēlētos, lai jūs ieklausītos šobrīd un lai nepamatotas prasības mēs tiešām neuzskatītu par prioritāti šajā valstī. Un vēl vienu reizi, lūdzu, varbūt ieklausieties Endzelīna teiktajā, ka sava valoda ir mūsu lielākais nacionālais dārgums. Nediskriminēsim tos cilvēkus, kas savā valstī runā valsts valodā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka... Jā, es nešaubos, ka Šadurska kungam nav nekādu problēmu ar atmiņu. Bet acīmredzot viņam ir problēmas ar lasīšanu. Jo tas piemērs, ko viņš minēja, it kā... es tā arī nesapratu. Šadurska kungs, vai jūsu meita mēģinās iestāties darbā tajā firmā, kas tur tirgojas ar flīzēm? Un Lāča kunga piemērā - vai tas cilvēks, ko apturēja policists, mēģināja iestāties, iekārtoties darbā policijā? Runa ir tīri par darba attiecībām, nevis par attiecībām starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju. Jūs vismaz izlasiet, lūdzu, par ko mēs tagad spriežam.

Otrais moments. Visā šajā diskusijā es tā arī nedzirdēju nevienu argumentu attiecībā uz galveno jautājumu - ko jūsu grozījumi dod juridiski? Kas tur ir tāds, kas vēl nav Darba likumā? Darba likumā ir vispārējs diskriminācijas aizliegums - pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu. Saeima vairākus gadus ar lielām grūtībām nodarbojas ar šīs direktīvas pārņemšanu, un Darba likumā tas ir izdarīts daudz labāk nekā citos likumos. Lai izstāvētu cilvēka tiesības uz nediskrimināciju, nekādi grozījumi nav vajadzīgi. Jebkurā konkrētā situācijā, ja patiešām darba devējs izvirza pārmērīgas prasības, jau šobrīd to var apstrīdēt - un veiksmīgi apstrīdēt! -, izmantojot spēkā esošo likumu. Tas ir mans galvenais pretarguments, un to jūs pat nemēģinājāt kaut kādā veidā apstrīdēt. Nu skaidrs, ka tā ir politiskā demonstrācija no jūsu puses. Tad nerunājiet, lūdzu, par cilvēktiesībām.

Un pēdējais. Jūs patiešām gribat, lai latvieši nerunātu krievu valodā? Jūs gribat to panākt! Tas ir tas mērķis. Bet vai jums nešķiet, ka tomēr valoda ir daudz vairāk nekā mūsu vēstures notikumi un kaut kādas tur jūsu politiskās problēmas? Jo valoda jau nav vainīga. Es atceros - jā, pēc Otrā pasaules kara vesela virkne Eiropas valstu atteicās mācīties vācu valodu. Tas pagāja diezgan ātri, un tagad vācu valodu visi māca un to mēģina izmantot, neskatoties uz visiem nacisma noziegumiem. Jānodala valoda no politikas un no mūsu vēstures traģiskajiem notikumiem.

Es daudz runāju ar Lietuvas deputātiem Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā. Kas mani pārsteidza? Ka praktiski visi Lietuvas deputāti zina un labprāt runā ne tikai krievu, bet arī poļu valodā. Un, kad es uzdevu viņiem jautājumu - kāpēc, tad viņi sacīja: „Nu kā? Poļi un krievi ir mūsu lielākās minoritātes! Mums jāciena šie cilvēki, un tāpēc mēs cenšamies runāt tajās valodās, kas ir viņu dzimtās valodas. Tā mēs saprotam valsts integrāciju!”

Arī krievi ir tradicionāla Latvijas minoritāte. Es te negribu atgādināt vēsturi. Ja kāds te kaut ko apšauba, lai seko Lāča kunga padomam - lai iet un palasa kaut kādas grāmatas. Tā ka... Es domāju, ka tas ir kaitīgi pirmām kārtām latviešiem, jo viņiem ir atņemta iespēja līdzās citām valodām mācīties arī krievu valodu, kas ir patiešām ļoti svarīga valoda, ANO oficiālā valoda un tā tālāk. Nevajag politizēt! Nevajag ideoloģizēt šo jautājumu, nevajag atņemt papildu iespējas latviešu bērniem! Neskatoties uz emocijām, neskatoties uz politisko nostāju, es vienmēr aģitēju par to, ka, jo vairāk valodu zina, jo labāk. Bet, protams, ja valodas netiek lietotas, ja tās netiks kārtīgi mācītas un ja jūs apzināti veidojat šādu situāciju, ka krievu valoda ir jāizspiež no Latvijas, tad, es domāju, tas ir destruktīvi no jebkāda viedokļa. Tas ir atkal tas, ko es jau šodien teicu...Diemžēl man tas atgādina rasistisku pieeju.

Es saprotu, ka šobrīd, priekšvēlēšanu gaisotnē, šādas diskusijas nevar būt auglīgas, bet es ļoti ceru, ka mēs tomēr atgriezīsimies pie šiem konceptuālajiem jautājumiem, un tāpēc... Nu, jā, balsojiet pēc savas sirdsapziņas! Ko es citu varu pateikt? Bet vēlreiz gribu uzsvērt: nekā kopīga ar cilvēktiesībām, nekā kopīga ar cīņu pret diskrimināciju te nav! Te ir vienkārši nacionālistiska ideoloģija, un nekas vairāk.

Paldies. (No zāles dep. V.Lācis: „Krievu seši procenti Lietuvā! Ja mums būtu tikpat...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Man šķiet, ka šinī diskusijā ir sajauktas dažādas lietas. (No zāles dep. I.Druviete: „Es jau to pašu teicu!”) Nav runa par to, ka ir jāaizsargā un jāaizstāv latviešu valoda. Tā ir aizsargāta ar Valsts valodas likumu, kurš uzstāda un formulē prasības jebkura amata pretendentam, tajā skaitā arī jau minētajai apkopējai. Nav runa par to, ka prasības no darba devēja puses ir pārspīlētas, kad prasa svešvalodu zināšanas. Tā ir normāla prakse!

Ir runa par kaut ko pavisam citu. Man šķiet, ka mēs esam nonākuši diezgan traģiskā situācijā, un ne bez tādu bijušo izglītības un zinātnes ministru kā Ina Druviete un Kārlis Šadurskis rīcības, jo latviešu skolu absolventi zaudē konkurencē ar mazākumtautību skolām valodu zināšanā. Un tā tiešām ir traģiska situācija. Taču tā vietā, lai censtos uzlabot svešvalodu apguvi izglītībā, lai runātu tieši par šo lietu, mēs sākam izdomāt un rosināt visādus ierobežojumus uzņēmējdarbībā. Man šķiet, ka tas ir netālredzīgi un diezgan pavirši.

Es aicinu neatbalstīt šos grozījumus Darba likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! No vienas puses, protams, ir ļoti labi saprotams, ka priekšvēlēšanu laikā par šo jautājumu ir tik daudz debatētāju, bet tajā pašā laikā es aicinu šīs diskusijas beigt, jo, manuprāt, kaut cik saprātīgam un ar pašapziņu apveltītam pilsonim šis jautājums ir pilnīgi skaidrs. Un ir pilnīgi skaidrs arī tas, kā ir jābalso. Diskusijas acīmredzot ir vajadzīgas tikai šajā, kreisajā, flangā atsevišķām promaskaviski un ekstrēmistiski noskaņotām personām, un viņas to lai arī dara, bet pārējos es aicinu balsot, protams, „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai komisijas vārdā...? Es atgādinu vēl vienu reizi tiem, kuru nebija zālē: starplaikā ir veikta mūsu balsošanas sistēmas pārinstalēšana, tāpēc, lūdzu, pārbaudiet, vai jūsu kartes ir ievietotas un vai jūs esat reģistrēti, lai varētu balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūlijs, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūlijs. Paldies.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tātad skatīsim otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””. Likumprojekta numurs 349/Lp10.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, kas piedāvā likumā iekļaut definīcijas, kuras saistītas ar Eiropas direktīvas par oglekļa dioksīda noglabāšanu iekļaušanu likumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kas piedāvā atbilstoši šai direktīvai vēl divas definīcijas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kas nosaka, ka oglekļa dioksīda noglabāšana zemes dzīlēs Latvijas teritorijā un arī ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija atbalstīja, nosakot gan tālākajos priekšlikumos pārejas periodu, kura laikā tas ir atkārtoti jāpārskata.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā ir nodrošināma oglekļa dioksīda plūsmas transportēšana pa cauruļvadiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. - ministra Vējoņa priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā iekārtu sarakstā iekļauj stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, uz ko attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par emisijas kvotu sadales sistēmu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 6. - ministra Vējoņa priekšlikums, kas arī papildina šo pašu kārtību vēl ar jauniem nosacījumiem saistībā ar termiņu, uz kuru tas attiecas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums, kas precizē nosacījumus komersantu dalībniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt licenci par darbu ar munīcijas... piesārņotas teritorijas izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu un savākšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Pabrika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Jūs pārreģistrējāties, ja? Jums ir... Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 25, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

E.Cilinskis. 8. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas ir analogs jau iepriekš nobalsotajam priekšlikumam, tātad ietver šīs pašas normas citā likumprojekta punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Nākamais priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums, kas nosaka termiņu, līdz kuram Ministru kabinets pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, kā arī nosaka termiņu, kurā attiecīgā informācija ir jāiesniedz operatoram un attiecīgi arī reģionālajām vides pārvaldēm. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par to, ka nosacījums par aizliegumu apglabāt oglekļa dioksīdu zemes dzīlēs ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, un līdz šim laikam tad arī ir jāpārskata šis nosacījums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Komisijas vārdā informēju, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr.209/Lp10).

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 2. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

I.Grigule. 3. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - aizsardzības ministra Arta Pabrika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 35, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Grigule. 4. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu arī par 4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 32, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Grigule. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 7. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Spolīša kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Grigule. 8. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā iekļauts parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. Un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Grigule. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (Nr.232/Lp10). Komisija uz otro lasījumu saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir papildināts ar Juridiskā biroja priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. Un 5. - Saeimas Ārlietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Grigule. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.386/Lp10 - „Grozījumi Civillikumā”. Šim likumprojektam ir ārkārtīgi milzīga nozīme, un tam ir pievienota izsmeļoša anotācija.

Civiltiesību nozares pamats ir 1937.gadā pieņemtais Civillikums. Civillikumā ietvertais regulējums, tajā skaitā Ģimenes tiesību daļas normas, ir novecojis un vairs nav spējīgs pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Izvērtējot problēmjautājumus un nepilnības Latvijas Republikas Ģimenes tiesību regulējumā, konstatēts, ka būtiskas problēmas skar tādus Civillikuma Ģimenes tiesību daļas institūtus kā laulības noslēgšana, līdzekļi otra laulātā uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, laulāto mantiskās attiecības, paternitātes pieņēmums un paternitātes atzīšana, adopcija, uzturlīdzekļi un laulības šķiršana. Likumprojekta mērķis ir Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem un novēršot atsevišķu Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normu neatbilstību vairākiem citiem likumiem.

Tāpat likumprojekta mērķis ir Civillikuma Saistību tiesību daļā paredzēt personas tiesības uz atlīdzību tajos gadījumos, kad pretlikumīgi pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Šo mērķu sasniegšanai likumprojekts paredz izdarīt būtiskus grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā. Tā, piemēram, tas paredz vispārīgu aizliegumu laulību noslēgšanai starp adoptēto un adoptētāju, kā arī atteikšanos no laulības izsludināšanas; personām, kas vēlas doties laulībā, iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļai neatkarīgi no tā, kur laulība pēc tam tiks slēgta. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas būs tiesīgas laulāt ne tikai dzimtsarakstu nodaļas telpās, bet arī citās laulības noslēgšanai piemērotās vietās.

Likumprojekts paredz arī izmaiņas adopcijas procesā. Tā, piemēram, tas paredz precizēt adopcijas kārtību, nosakot atbilstoši Administratīvā procesa likumam termiņu, kādā bāriņtiesa pieņem lēmumus adopcijas jautājumos. Tiks noteikts, ka maksimālā vecuma starpība starp adoptētāju un adoptējamo ir 45 gadi. Likumprojekts noteiks to personu loku, kuras nedrīkst būt adoptētāji, un precizēs kārtību, kādā aizbildnis var adoptēt savu aizbilstamo, un citas adopcijas procedūras.

Likumprojekts paredz arī vairākas citas nozīmīgas izmaiņas, piemēram, paredz iespēju laulību uzskatīt par izirušu ne tikai tad, ja laulātie dzīvo šķirti trīs gadus, bet arī tad, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret otru laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu. Izstrādātais likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Civilstāvokļa aktu likumu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čaklais. Godātie kolēģi! Izmaiņas likumprojektā ir ļoti apjomīgas un nozīmīgas, tāpēc es lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.388/Lp10 - „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums”.

Arī šim likumprojektam, kā jau minēju, ir ārkārtīga liela nozīme, un arī tam ir pievienota anotācija, kas ir pietiekami izsmeļoša. Toties gribu vēl piebilst, ka šobrīd civilstāvokļa aktu reģistrāciju reglamentē 2005.gada 17.marta Civilstāvokļa aktu likums, taču, tā kā paredzētie grozījumi minētajā likumā pārsniedz pusi no likumā ietvertajām tiesību normām, ir nepieciešamība izstrādāt jaunu likumprojektu. Tas ir jūsu priekšā - Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums.

Likumprojektā ir noteikts, ka personai būs iespēja reģistrēt laulību ne tikai dzimtsarakstu nodaļas telpās, kā es jau iepriekš minēju, bet arī citā jebkurā brīvi izvēlētā vietā. Pirms laulību noslēgšanas vairs nav jāveic izsludināšana, bet laulību varēs noslēgt viena mēneša laikā pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā.

Likumprojekts arī paredz atvieglot kārtību dzimšanas un miršanas fakta reģistrācijai, Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labošanai, papildināšanai vai anulēšanai, Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošu apliecību vai citu attiecīgo faktu apliecinošu dokumentu saņemšanai. Turpmāk to varēs izdarīt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā.

Likumprojekts arī paredz, ka dzimtsarakstu iestādei sniegtās ziņas par noslēgtajām laulībām, šķirtajām laulībām, paziņotajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, kā arī Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstus aktualizē arī atjaunotajā vienotajā Civilstāvokļa aktu reģistrā.

Tāpat likumprojekts paredz iespēju, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, atzīt paternitāti bērnam, ja vienlaicīgi to atzīst gan bērna māte, viņas vīrs vai bijušais vīrs, vai bērna bioloģiskais tēvs, lūdzot dzimšanas reģistrā par bērna tēvu ierakstīt nevis mātes vīru vai bijušo vīru, bet bērna bioloģisko tēvu, tādā veidā atslogojot Latvijā tiesu darbu par vismaz 200 tiesvedībām gadā.

Likumprojekts konkretizē dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas kvalifikācijas prasības, konkretizē, kādus pienākumus veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersona un kādus - dzimtsarakstu nodaļas darbinieks, tādējādi preventīvi novēršot kļūdas nekompetences un profesionālās pieredzes trūkuma dēļ.

Likumprojekts skar arī jautājumus par atkārtoti pieprasīto civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošu dokumentu saņemšanu, dzimtsarakstu nodaļai sniegto ziņu pārbaudes un reģistrācijas kārtību gadījumos, kad laulību reģistrē ar ārvalstnieku, kā arī reglamentē izmaiņas dzimtsaraksta reorganizācijas procedūrā.

Gribu vēl tikai piebilst, ka likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija un ka atbildīgā persona šajā procesā bija leģendārā Ārija Iklāva... Ārija Iklāva, tiem, kas nedzirdēja...

Izstrādātais likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Civillikumā, un Juridiskās komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Varbūt tomēr tie, kuriem ir tās ļoti aktīvās sarunas, tās varētu pārtraukt tad, kad tiešām tiek ziņots pēc būtības par likumprojektiem, kas patiesi ir svarīgi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čaklais. Godātie kolēģi! Arī šīs izmaiņas likumprojektā ir ļoti apjomīgas un nozīmīgas, tāpēc arī šeit es lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris.

Paldies.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam (dokuments Nr.1176), kurš, manuprāt, jums jau ir pazīstams vairākus gadus, īpaši tiem, kas atrodaties šajā zālē vairākus sasaukumus, ieskaitot iepriekšējo.

Juridiskās komisijas sēdē ļoti detalizēti tika izskatīti šie grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz kriminālatbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts Ģenerālprokuratūras pārstāvis, tika uzaicināti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji (pavisam trīs bija ieradušies), tika uzaicinātas arī Tieslietu ministrijas augsti stāvošas amatpersonas, tāpat arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, un Juridiskajā komisijā visi eksperti vienbalsīgi uzskatīja, ka šim izstrādātajam likumprojektam nevarētu būt nekādu būtisku piemērošanas problēmu, un tādēļ komisija šo likumprojektu ar balsu vairākumu atzina par steidzamu.

Es lūdzu Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu... Jā, Loskutova kungs gribēja runāt par steidzamību. Par steidzamību? Nē, bet tad bija... tad piesakieties, ja jūs gribat runāt par steidzamību... jūs atsaucāt savu pieteikumu.

Lūdzu! Vārds deputātam Loskutovam - par steidzamību.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Viens no galvenajiem argumentiem par steidzamību jau izskanējis. Šis likumprojekts dzīvojis, var teikt, diezgan smagu un sūru dzīvi, tāpēc ka jau sen bija izstrādāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un iesniegts valdībai izskatīšanai reizē ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Es gribu jums atgādināt, ka Ministru prezidents Godmanis savulaik bija pateicis, ka, neskatoties uz to, ka grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā bija iesniegti valdībai izskatīšanai vienā paketē... viņš bija teicis, ka Saeimai vispirms tiek nosūtīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un, ja Saeima tos atbalstīs, tad tiks virzīti arī grozījumi Krimināllikumā.

Saeima bija jau sen pieņēmusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tie bija stājušies spēkā, bet grozījumi Krimināllikumā bija iestrēguši valdības mājā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vairākas reizes to atgādināja, valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai 9.Saeimā arī grozījumus Krimināllikumā.

Kā jūs zināt, likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” tika skatīts Juridiskās komisijas sēdē un visnotaļ apšaubāmā veidā palika bez virzības. Un ir doma, ka šodien pienācis laiks paātrināt likumprojekta izskatīšanu. Likumprojekts ir visiem zināms, ir izdiskutēts, un, ja Saeima gatava likumprojektu atbalstīt kā tādu, tad es neredzu nekādus šķēršļus, kāpēc nevar atbalstīt tā izskatīšanu steidzamības kārtā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 40. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

I.Čepāne. Tādā gadījumā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam. Nē? Jūs atsaucat?

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es rūpīgi iepazinos ar sagatavoto priekšlikumu un vēlos nolasīt vienu teikumu, kas man radīja zināmas pārdomas. Likumprojekts paredz, ka par politisko partiju pretlikumīgu finansēšanu lielā apmērā vainīgajam varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, bet par atkārtotiem pārkāpumiem - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Godājamie cilvēki! Kā jūs domājat: ja kāds būs „nosēdējis” sešus gadus - kāds grāmatvedis vai kāds valdes loceklis -, vai viņš vispār tuvosies partijām klāt, lai viņu vēlreiz sodītu uz astoņiem gadiem? (Zālē smiekli.) Ja mēs šādu redakciju esam gatavi atbalstīt, tad es piedāvāju papildināt: ja šis pats cilvēks trešo reizi kļūdīsies, tad liksim papildus vēl 12 gadus klāt. Tad būs pilns spektrs - cilvēks, kurš patiesi gribēs izbaudīt visus šos labumus...

Godājamie kolēģi! Nu, varbūt tas bija nedaudz joks. Bet, ja mēs runājam par šiem jautājumiem, tad, man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi tomēr - es saprotu, ka noteikti tuvojas jaunas vēlēšanas (No zāles dep. A.Buiķis: „Tuvojas, jā!”), - apzināties vienu lietu - to, ka cilvēki, kuri kaut kādā veidā tiešām ir iesaistīti... jā, viņi ir jāsoda, bet tam ir jābūt adekvātam un kontrolējamam procesam, lai nebūtu tā, ka ir kaut kādas provokācijas vai vēl kas cits, un kāds grāmatvedis var tikt sodīts...

Man šķiet, ka šodien šo likumprojektu noteikti varētu arī atbalstīt un virzīt uz priekšu, bet ir jāizvērtē kaut vai šis pats priekšlikums par 6, 8 vai 12 gadiem un tas jāieraksta, lai mēs tomēr mēģinātu kaut kādā veidā šos jautājumus sakārtot un lai tie būtu... lai nenovestu to visu līdz absurdam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Ja kādu lietu grib izgāzt, tad to noved līdz absurdam. Man ir ļoti žēl, Šlesera kungs, ka jūs maldināt sabiedrību un sevi apliecināt kā juridisku analfabētu. Piedodiet, bet tā šoreiz ir taisnība, ja mēs izanalizējam jūsu uzstāšanos!

Šeit neviens neskaitīs kopā 6 un 8 gadus vai tamlīdzīgi. Šeit ir dažādi sodu veidi. Jūs, piemēram, nepieminējāt, ka šeit ir naudas sodi pat līdz... ka šeit maksimālais soda veids ir norādīts.

Protams, mēs varam diskutēt par sankcijām, jo man ir zināmas arī tās iniciatīvas, kas nāk no Tieslietu ministrijas puses un kas iesaka izvērtēt arī šīs sankcijas, ņemot vērā līdzīga rakstura noziedzīgus nodarījumus. Bet šajā gadījumā, manuprāt, rodas jautājums: vai tiešām deputātam, pirms viņš šeit, Saeimā, ieņem deputāta amatu, nevajadzētu tomēr dažas lekcijas noklausīties jurisprudencē? Tā būtu mana ārkārtīgi liela vēlēšanās, lai šādas lietas deputāti te nerunātu.

Turklāt es gribu pievērst uzmanību tam, ka ne jau tā brīvības atņemšana ir pats iespaidīgākais sods. Manuprāt, šajos gadījumos tiesa var lemt arī par ārkārtīgi lielām naudas summām, proti, par naudas sodiem 20 mēnešalgu apmērā. (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.) Tātad pareizināsim 20 ar 200... Tātad tas būtu valsts budžetā diezgan pieklājīgs ienākums.

Es domāju, ka šajā Saeimā nevajag teikt, ka tas ir saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu. Ja jūs pareizi atceraties, tad arī es esmu šeit, šajā tribīnē, stāvējusi un teikusi, ka beidzot šis likumprojekts ir jāpieņem. Un, ja jūs atļāvāties mazlietiņ tādu populismu savā runā, tad arī es gribu teikt, ka šis ir likumprojekts, kas vērsts pret valsts nozagšanu. Tā mums tas būtu jāizskaidro sabiedrībai, jo šeit, protams, ir paredzēta kriminālatbildība par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Un, ja jūs paskatāties tajā pašā anotācijā, tad redzat, ka, veicot kaut vai 2010.gada vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudes, KNAB ir konstatējis, ka pretlikumīgi ir izlietoti līdzekļi gandrīz vai 100 000 latu apmērā.

Mums šodien pastāv tikai administratīvā atbildība, un šo sodu samaksāt dažkārt ir nieks, bet šeit, lai nebūtu šādu pārkāpumu, lai nebūtu šādas valsts nozagšanas, preventīvi ir jāpastāv šai kriminālatbildībai.

Un es vēlreiz jums, tiem, kas baidāties par šiem gadiem, atgādinu: par to visu mēs varam diskutēt un lemt, jo tas nav akmenī iecirsts, bet šādai atbildībai tomēr ir jābūt, kā tas ir visās civilizētās Eiropas tiesiskās un demokrātiskās valstīs. (No zāles dep. E.Zalāns un dep. A.Bērziņš (PLL): „Piemērus! Piemērus!”)

Ja arī mēs pretendējam uz demokrātiskas un tiesiskas valsts statusu, tad šajā gadījumā ir jābūt šai atbildībai.

Beigsim reiz izlikties šeit!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Čepānes kundze! Es nekādā gadījumā nepretendēju uz vispārējo patiesību un taisnību, kuru jūs vienmēr esat pārstāvējusi. Es nepretendēju uz to, ka viss, kas tiek pateikts, simtprocentīgi ir tieši tā. Bet jūsu gadījumā šķiet, ka jebkurš cits viedoklis, kas izskan, kas ir atšķirīgs no jūsējā, jau ir nepareizs un nosodāms. Es šajā gadījumā neanalizēju visu konkrēto priekšlikumu. Es paņēmu tikai vienu sadaļu saistībā ar iespējamo noziegumu, ko var izdarīt konkrētā amatpersona, cilvēks, partijas pārstāvis. Es vienkārši jautāju - vai ir nepieciešama šāda norma, ka pēc viena soda mēs ierakstām, ka ir atkārtotība? Varbūt vajag. Bet es runāju par to, ka ir nepieciešama tomēr, man šķiet, juridiska debate (No zāles dep. S.Bendrāte: „Debates!”) noteikti Juridiskajā komisijā, un tad jāpieņem lēmums. Bet man šķiet, ka šajā gadījumā, ja ir kaut kas novēršams, tas ir novēršams. Es nerunāju pilnībā pret visiem priekšlikumiem. Es vienkārši teicu to, ka šajā likumā ir lietas, kuras noteikti būtu uzlabojamas. Un es gribētu, lai jūs Juridiskajā komisijā noteikti šīs lietas arī uzlabotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Latkovska kungs, jūs varbūt to avīzi varat iet lasīt uz bibliotēku?

Pirms mēs turpinām sēdi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu -Bendrātes, Viņķeles, Smiltēna, Brigmaņa un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu turpināt šodienas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma, līdz izskatīti visi tās darba kārtībā iekļautie jautājumi. Vai deputāti piekrīt? (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Balsot!”) Deputāts Bērziņš, ievēlēts no Rīgas, lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 1.jūlija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma, līdz izskatīti visi darba kārtībā iekļautie jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma, līdz izskatīti visi jautājumi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Par debatēm. Es gribu piedalīties debatēs un atgādināt, Šlesera kungs, ka vārds „debate” nepastāv. Vārdu „debates” lieto daudzskaitlī.

Bet, ja jūs aicināt piedalīties debatēs, es gribu uzsvērt, ka ir ļoti vienkārša atbilde uz jūsu mēģinājumu izāzēt grozījumus Krimināllikumā. Atkārtotība ir ne tikai tad, kad cilvēks ir atsēdējis un izdara pārkāpumu vēlreiz. Atkārtotība ir arī tad, kad viņš izdara pārkāpumu vienu reizi, otru, varbūt pat vairākas reizes un par visiem pārkāpumiem tiek saukts pie kriminālatbildības.

Un vēl. Par juridiskām niansēm. Ja būtu kriminālatbildība par smagiem pārkāpumiem saistībā ar partiju finansēšanu, es pieļauju, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nebūtu bijusi pozitīvisma kampaņa, par kuru partijas, kas veido apvienību „Par Labu Latviju”, joprojām valstij ir parādā pusotru miljonu latu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es domāju, ka kolēģi Juridiskajā komisijā var apliecināt, ka mans vadīšanas stils nav autoritārs un es vienmēr ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēju visu kolēģu viedokļus, visus ekspertu viedokļus. Un es, Šlesera kungs, šeit jums publiski apsolu, ka šis likumprojekts tiks izskatīts komisijas sēdē, es jums personīgi aizsūtīšu ielūgumu uz komisijas sēdi, lai jūs varētu pārliecināties un arī diskutēt par jums sāpošām problēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Atsūtiet arī man, Čepānes kundze, šo ielūgumu. Es arī labprāt aiziešu, ja vienlaicīgi nebūs vēl kādas divas komisiju sēdes, jo ir diezgan grūti pagūt visās, kurās es cenšos būt klāt.

Kāpēc es balsošu „pret”? Es paskaidrošu. Tikai viena iemesla pēc. Tāpēc, ka šajā likuma normā nekas nav runāts par subjektīvo pusi. Un, kā jūs zināt, viens no Latvijā vissvarīgākajiem, visnopietnākajiem likumiem, kas ir vērsts pret „melno” naudu, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas likums, kurā ir ļoti precīzi noregulēts - cilvēks tiek sodīts tad, ja viņš ir apzinājies, ka tā ir nelikumīgi iegūta nauda, un tad palīdzējis legalizēt. Es uzskatu, ka ir jābūt arī subjektīvajai pusei, it sevišķi domājot par nākamo parlamentu, kurā lielākā daļa klātesošo droši vien cer sēdēt un to vēlas... Es aicinu tomēr šajā likumprojekta normā iestrādāt arī subjektīvo pusi. Ir jābūt normai, kas saka: ja cilvēks ir zinājis, tātad apzinājies, ka tā ir nelikumīga nauda vai tiek pārkāpta likumā noteiktā kārtība, tad šis bargais sods - līdz pat 8 gadiem cietumā - , ko jūs ceļat priekšā Saeimā izskatīšanai, ir izskatāms.

Es esmu pret tādu pieeju, kas balstās tikai uz formālās pazīmes. Pēc formālām pazīmēm strādāja cits režīms, kas saucās „Padomju Savienība”. Ir jābūt arī subjektīvajai pusei!

Un es aicinu deputātu kungus: balsojiet, protams, priekšvēlēšanu laikā tā, kā jūsu sirds to liek, un centieties vēlētāju priekšā varbūt darīt visu to labāko, lai iekļūtu vēlreiz Saeimā, bet, raugoties no veselā saprāta viedokļa, šādas normas ar milzīgiem sodamēriem iestrādājot bez subjektīvās puses, mēs, Latvija, ejam, nepareizu ceļu. Mēs ejam to ceļu, kas dod patvaļu visa veida cilvēkiem arī tādās iestādēs, kādas ir vadījis Loskutova kungs.

Es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Nu, protams, daži miljoni nelikumīga finansējuma vēlēšanu kampaņā tāds sīkums vien ir, un milzīgi nesamērīgas ir soda sankcijas, kas ir paredzētas par tādiem „sīkiem, neviļus izdarītiem” pārkāpumiem.

To es saku tā mazliet pēdiņās...

Kolēģi! Protams, ja šāda likuma norma būtu spēkā jau pirms vairākiem gadiem, tad droši vien vismaz divi kriminālprocesi būtu uzsākti. Protams, mēs nezinām, kā būtu beigusies izmeklēšana un kādas būtu tālākās norises, bet ir kāda dīvaina sagadīšanās - divi politiskie spēki ir apvienojušies tieši šajā Saeimā vienā apvienībā... Pārējos deputātus aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es tikai aicinu jūs vērst uzmanību uz iepriekšējo balsojumu, kas bija saistībā ar steidzamību: 37 bija „par” un 10 bija „pret”.

Līdz ar to daudzi vēlētāji droši vien domās, ka mēs atbalstījām steidzamību, bet diemžēl ar šīm 37 balsīm bija par maz, jo 40, kas atturējās, ir tas pats, kas „pret”.

Vienkārši es aicinu vēlreiz padomāt, vai nevajadzētu Kārtības rullī izdarīt grozījumus un šo „atturas” svītrot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlreiz atgriežos pie teiktā par subjektīvo pusi. Es uzskatu, ka tas tiešām ir būtisks arguments, lai komisija strādājot to ļoti rūpīgi izvērtētu. Tajā pašā laikā es vēršu uzmanību uz to, ka Latvijas vēsturē nav tikai mana kolēģa Šadurska kunga minētie un šobrīd tiesvedībās esošie partiju iespējamie finansēšanas pārkāpumi, bet ir vēl arī bezprecedenta lietas, kas Latvijas politiskajā vēsturē ir iegājušas kā tā sauktās „Rēzeknes burtnīciņas”, tas ir, ka konkrēti viena politiskā spēka labā konkrētas drošības iestādes atdeva atpakaļ lietišķos (No zāles dep. I.Čepāne: „Lietiskos!”) pierādījumus par to... paldies, Čepānes kundze!... lietiskos pierādījumus par to, ka šī politiskā partija tika finansēta no kontrabandas veidā iegūtajiem līdzekļiem. (No zāles: „Kauns! Zaķi, kauns!”) Un tāpēc, kolēģi, lemjot par ļoti svarīgu jautājumu, lai Latvijas politikā būtu skaidrs, kas tie ir par līdzekļiem... lai tie būtu legāli, lai tie būtu saprotamas izcelsmes, lai tie būtu brīvprātīgi ziedoti politiskajai darbībai, ir ļoti svarīgi niansēti izsvērt un bez steigas precīzi noregulēt, lai savukārt tie politiskie spēki, kas tobrīd bauda varas resursus, nevarētu rīkoties ar tādām metodēm, ka savus kontrabandas aģentus un viņu draugus paglābj no soda un tādā veidā šobrīd stutē savu tīro un godīgo politisko reputāciju. Ja likums tiks nodots, es aicinu... un es labprāt piedalīšos šajās komisijas debatēs, lai mēs varētu šo jautājumu padziļināti izskatīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam, otro reizi.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Runājot par administratīvo resursu izmantošanu, es pieļauju, ka Šķēles kungam ir krietni lielāka pieredze, nekā es būtu spējīgs spriest.

Kas attiecas uz „Rēzeknes burtnīciņām” (Zālē smiekli. No zāles dep. R.Strode: „Izstāsti!”), es jums atgādinātu un vērstu jūsu uzmanību uz iespēju iepazīties kaut vai ar to, kas bija izskanējis publiskajā telpā, - ka tajā laikā, kad šis skandāls mēģināja izvērsties, prokuratūra bija tā iestāde, kas pirmā vērtēja, kas rakstīts burtnīciņās. Nebija tur tās kontrabandas (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kas tad tur bija?”), kuru jūs gribat ielikt klausītāju un skatītāju ausīs. Nebija tur kontrabandas!

Birojam bija jāvērtē iespējamie interešu konflikti, bet diemžēl prokuratūra bija izsniegusi tās burtnīciņas atpakaļ to īpašniekiem (No zāles: „Kur palika burtnīciņas?!”), un rezultāts bija tas, ka burtnīciņas tika iznīcinātas, bet tās (No zāles: „Kas iznīcināja?”) kopijas, kas bija KNAB rīcībā, nebija izmantojamas. Nevajag meklēt politisko kontekstu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Varbūt tur bija Krievijas nauda?!”) Katra iestāde pārbaudīja informāciju atbilstoši savai kompetencei.

Un attiecībā uz administratīvajiem resursiem es atkārtošu: jums labāk spriest, vai birojs strādāja profesionāli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kā jums zināms (es domāju, iepriekšējai Saeimai un tagadējai), es ļoti reti kāpju tribīnē, ja vien tas neskar nacionāli politiskus jautājumus, bet, klausoties šīs debates, es tomēr nolēmu uzkāpt tribīnē.

Nu kas tad mums būtu jādara, lai politiskās partijas turpmāk nefinansētu vēlēšanu kampaņas ar milzīgiem līdzekļiem un nenonāktu tādā veidā pie politiskas varas, kas dotu iespēju tām pieņemt tādus likumus, kādus tās grib?

Kas jādara, lai nezagtu? Jāpieņem tāds likums, ka zagt nav izdevīgi. Kas jādara, lai netērētu līdzekļus politisko partiju finansēšanai? Jāpanāk tāds likums, lai nebūtu izdevīgi. (No zāles dep. V.Orlovs: „Tu par sevi?”) Ja mūsu valstī, kā mēs zinām, ir cilvēki, kuri ir iejaukti politikā un cenšas būt aktīvi politikā un kuriem pieder, nu, 200 miljoni vai 30 miljoni un tamlīdzīgi, nu, viņiem jau ļoti izdevīgi ir samaksāt nelielu naudas summu par šo pārkāpumu vai arī lielu, ja viņiem ir tik daudz miljonu, un piedalīties vēlēšanās. Bet, ja viņiem sešus gadus būs jāsēž cietumā, tas viņiem vairs nebūs izdevīgi. Ļoti labs soda mērs, piekrītu profesorei Čepānei un aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Lai nebūtu izdevīgi tā rīkoties, tādi sodi ir vajadzīgi.

(No zāles dep. V.Orlova starpsaucieni.) (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

 

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””.

Likumprojekta mērķis ir direktīvas prasību pārņemšana, terminoloģijas saskaņošana ar Lisabonas līgumu, lai Latvijas nepilsoņiem atvieglotu iespēju saņemt statusu, kā arī citi tehniski grozījumi.

Tā kā direktīvas pārņemšanas datums bija 19.jūnijs, Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību! Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 30, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ņ.Ņikiforovs. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūlijs, izskatīšana otrajā lasījumā - 8.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Jā, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūlijs, otrais lasījums - 8.jūlijā, ja Prezidijs sasauks ārkārtas sēdi. Es domāju, ka nākamajā ārkārtas sēdē te varētu būt korektāks formulējums.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, nākamajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam priekšlikumam? Piekrīt. Paldies. Tātad līdz 5.jūlijam - priekšlikumu iesniegšana, bet nākamajā ārkārtas sēdē - otrais, galīgais, lasījums.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Mēs pirms dažām sēdēm pirmajā lasījumā atbalstījām grozījumus likumā „Par tiesu varu”, lai no jaunā gada zemesgrāmatu tiesneši varētu pārņemt arī daļu no tām funkcijām, kuras pilda vispārējās jurisdikcijas tiesneši. Tātad Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” izskatīšanai otrajā lasījumā (likumprojekts Nr.402/Lp10).

Uz otro lasījumu Juridiskā komisija saņēma piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē: lai mums likums neskaitāmas reizes nebūtu jāgroza, netiek uzskaitītas konkrētās tiesas, bet ņem vērā tieši administratīvi teritoriālās reformas iedalījumu. Tātad, strādājot šādā veidā, tiktu precīzi noteikti rajonu un tiesu nosaukumi, katrreiz nemainot likumu. Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī redakcionāli precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšanas kārtību. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir vienkārši precizējošs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nosaka laiku, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāizdod attiecīgie noteikumi, kas noteiktu arī šīs konkrētās tiesas un konkrētās darbības teritorijas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi pieci priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 6.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi šodienas pirmās ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Tādējādi lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Aija Barča, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Ingrīda Circene, Guntars Galvanovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs, Ingmārs Līdaka, Klāvs Olšteins, Dana Reizniece-Ozola, Kārlis Seržants, Guntis Ulmanis un Oskars Zīds.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pirmo 1.jūlija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas ārkārtas sesijas 1. sēde
2011. gada 1. jūlijā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 421/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1139, 1139A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Parādnieks (pret)
  - dep. J.Strazdiņš (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 409/Lp10)
(Dok. Nr. 1122, 1122A)
   
Priekšlikumi - dep. M.Kučinskis (par)
  - dep. Dz.Zaķis (pret)
   
Par likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums” (Nr. 415/Lp10)
(Dok. Nr. 1132, 1132A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 422/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1141, 1141A)
   
Priekšlikumi - dep. B.Cilevičs (pret)
  - dep. L.Liepiņa (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 423/Lp10)
(Dok. Nr. 1142, 1142A)
   
Priekšlikums - dep. E.Zalāns (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 424/Lp10)
(Dok. Nr. 1143, 1143A)
   
Priekšlikums - A.Bērziņš (PLL) (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 425/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1146, 1146A)
   
Priekšlikumi - dep. Ņ.Ņikiforovs (pret)
  - dep. L.Čigāne (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 426/Lp10)
(Dok. Nr. 1158, 1158A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 427/Lp10)
(Dok. Nr. 1159, 1159A)
   
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” (Nr. 428/Lp10)
(Dok. Nr. 1160, 1160A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 429/Lp10)
(Dok. Nr. 1161, 1161A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 430/Lp10)
(Dok. Nr. 1162, 1162A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 431/Lp10)
(Dok. Nr. 1163, 1163A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 432/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1166, 1166A)
   
Priekšlikumi - dep. J.Dombrava (pret)
  - dep. V.Agešins (par)
   
Lēmuma projekts „Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 195/Lm10)
(Dok. Nr. 1167)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 196/Lm10)
(Dok. Nr. 1168)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 358/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1147)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr. 281/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1154)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr. 313/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1155)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 47/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1144)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 302/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1145)
   
Ziņo - dep. I.Čaklais
   
Likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 196/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1149)
   
Ziņo - dep. D.Reinika
   
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 241/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1151)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 333/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1157)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 284/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1177)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 170/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1180)
   
Ziņo - dep. A.Bērziņš (PLL)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” (Nr. 367/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1008, 1125)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 368/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1009, 1126)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 33/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 1148)
   
Ziņo - dep. D.Reinika
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 320/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1150)
   
Ziņo - dep. A.Bērziņš (PLL)
   
Likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” (Nr. 380/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1034, 1152)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” (Nr. 381/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1035, 1153)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” (Nr. 351/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1156)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 306/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1165)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 405/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1107, 1169)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Staņa
  - dep. V.Orlovs
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Druviete
  - dep. B.Cilevičs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Debates par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” - dep. I.Meļņikovs
  - dep. V.Orlovs
  - dep. V.Lācis
  - dep. V.Agešins
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Druviete
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. V.Lācis
  - dep. S.Bendrāte
  - dep. I.Vergina
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. R.Dzintars
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 349/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1170)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 209/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1172)
   
Ziņo - dep. I.Grigule
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (Nr. 232/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1171)
   
Ziņo - dep. I.Grigule
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 386/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1066, 1174)
   
Ziņo - dep. I.Čaklais
   
Likumprojekts „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” (Nr. 388/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1068, 1175)
   
Ziņo - dep. I.Čaklais
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 406/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1115, 1176)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Priekšlikums (par steidzamību) - dep. A.Loskutovs (par)
   
Debates - dep. A.Šlesers
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Šlesers
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. V.Lācis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” (Nr. 366/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1007, 1178)
   
Ziņo - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 402/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1179)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 01.07.2011 10:08:19 bal001
Par - 21, pret - 29, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas Kārtības rullī (421/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 01.07.2011 10:15:20 bal002
Par - 47, pret - 21, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas Kārtības rullī (409/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 01.07.2011 10:24:47 bal003
Par - 36, pret - 33, atturas - 15. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (422/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 01.07.2011 10:35:19 bal004
Par - 36, pret - 30, atturas - 16. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (425/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 01.07.2011 10:46:31 bal005
Par - 25, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (432/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 01.07.2011 10:47:45 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (195/Lm10)

Datums: 01.07.2011 10:48:48 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (196/Lm10)

Datums: 01.07.2011 10:50:10 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (358/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.07.2011 10:51:05 bal009
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (281/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 10:51:57 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (313/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 10:56:32 bal011
Par - 0, pret - 36, atturas - 44. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (47/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 10:58:35 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (47/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 10:59:36 bal013
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (302/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:01:24 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (196/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:02:22 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (241/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:04:00 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (333/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:06:10 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (284/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:08:41 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp10), 3.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:09:38 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” (367/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:10:32 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (368/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:12:29 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (33/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:16:13 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (320/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:17:22 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (380/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:18:20 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (381/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:19:32 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (351/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 11:25:44 bal026
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (306/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 12:48:40 bal027
Par - 42, pret - 26, atturas - 4. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 12:53:21 bal028
Par - 50, pret - 25, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (349/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 12:55:12 bal029
Par - 55, pret - 26, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (349/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 12:56:38 bal030
Par - 19, pret - 35, atturas - 23. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 12:57:11 bal031
Par - 49, pret - 32, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 12:58:18 bal032
Par - 55, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 12:59:45 bal033
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” (232/Lp10), 2.lasījums

Datums: 01.07.2011 13:03:33 bal034
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (386/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 13:07:36 bal035
Par - 56, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (388/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 13:11:53 bal036
Par - 37, pret - 10, atturas - 40. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (406/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 13:19:51 bal037
Par - 81, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 01.07.2011 13:31:28 bal038
Par - 81, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (406/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 13:32:53 bal039
Par - 48, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (366/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 13:33:27 bal040
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (366/Lp10), 1.lasījums

Datums: 01.07.2011 13:36:44 bal041
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (402/Lp10), 2.lasījums

Trešdien, 15.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196