10.Saeimas stenogramma - 16.06.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2011.gada 16.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 16.jūnija ārkārtas sēdi.

Vārds Valsts prezidentam Valdim Zatleram uzrunai. Lūdzu!

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas Prezidij! Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Šī ir mana pēdējā reize, kad es uzrunāju tieši jūs kā Latvijas Valsts prezidents.

Daudzus no jums es jau iepazinu 9.Saeimā, lielu daļu kā deputātus pēdējo septiņu mēnešu laikā. Un vispirms es gribu pateikties visiem par to padarīto, kas līdz šim ir padarīts un veiksmīgi padarīts.

Mani četri gadi ir bijuši vēsturiskā brīdī, kad Latvijai nācās pārdzīvot daudzas grūtības – finanšu, ekonomiskā krīze, grūtības, kas ienāca katra cilvēka ģimenē, grūtības, kuras nācās pārvarēt gan Latvijas valdībai, gan Latvijas Saeimai.

Ar lielu gandarījumu varu teikt, ka pēdējā laikā ir arī pozitīvi signāli. Ja mēs paskatāmies uz signāliem, kas nāk no starptautiskās vides un nav ne mūsu ietekmēti, ne arī atkarīgi no mums pašiem, redzam, ka uzticība Latvijas valsts rīcībspējai starptautiskajā arēnā ir atjaunota. Par to liecina gan Starptautiskā Valūtas fonda pozitīvais novērtējums, gan arī tādu kompāniju kā „Fitch” un „Moody’s” mūsu valsts ekonomikas un investīciju vides vērtējumi.

Vēlreiz teikšu – ārējā uzticība Latvijas valsts rīcībspējai ir atjaunota, un tas ir mūsu visu kopējais panākums. Bet, ja mēs paskatāmies uz iekšējo uzticību Latvijas valsts rīcībspējai, stāvoklis ir daudz bēdīgāks – joprojām pastāv liela plaisa starp varu un starp sabiedrību, joprojām cilvēki uzdod jautājumus, vai tie lēmumi, kas tiek pieņemti šeit, Saeimā, un valdībā, viennozīmīgi ir viņu interesēs un vienīgi viņu labā. Pagaidām pastāv šaubas par to. Mums, politiķiem, šīs šaubas ir jākliedē.

Bet šī gaisotne nav radusies ne pēdējās dienās, ne mēnešos, varbūt ne pēdējā gada laikā. Trūkumi Latvijas politiskajā sistēmā un arī vidē bija acīm redzami jau sen, bet tieši šodien mēs redzam tās sekas, kuras ir acīm redzamas. Arī mans lēmums 28.maijā galvenokārt bija pamatots ar to, ka Saeima nespēja, varbūt arī nevēlējās veikt pozitīvas pārmaiņas politiskajā sistēmā un politiskajā vidē.

Godātie deputāti! Šis lēmums nebija vērsts ne pret vienu no jums konkrēti, jo daudzi no jums ar pilnu atbildības sajūtu ir strādājuši Latvijas valsts labā un daudzus no jums es dziļi cienu. Bet dzīve neapstājas. Mēs ejam turpināt iesākto darbu. Un droši vien 23.jūlijā, kad notiks referendums, tauta izlems jūsu likteni. Ne es, bet tauta izlems jūsu likteni. Un ir liela varbūtība, ka tauta aicinās rīkot jaunas Saeimas vēlēšanas. Un es vēlreiz gribu aicināt visus jūs saprast, ka tās ir vēlēšanas „par”, nevis vēlēšanas „pret”. Vēlēšanas par jaunu Saeimu, kura būtu ar lielu uzticības pakāpi sabiedrības vidū. Bet šis ir arī reizē rīcības un arī dinamikas laiks. Ja mēs salīdzinātu priekšvēlēšanu kampaņas, kas mums parasti ir bijušas, parasti seko pusgads ar neko nedarīšanu, lai tikai nesakaitinātu vai neaizvainotu savu vēlētāju. Šobrīd, kad vēlētājs ir gājis cauri krīzei, kad vēlētājs ir atguvis ticību, ka Latvijas valstī kaut kas var mainīties, tikai rīcības cilvēki iegūs tautas simpātijas.

Un paskatīsimies uz vienu konkrētu piemēru. Es biju gatavojies nedēļas sākumā iesniegt jums likuma grozījumus par ofšoru firmu patiesajiem īpašniekiem, un tajā pašā laikā portāls „manabalss.lv” pēc savas iniciatīvas uzsāka autorizētu parakstu vākšanu par šādu likuma iniciatīvu, un šorīt jau ir savākti – dažu dienu laikā – astoņarpus tūkstoši autorizētu parakstu. Tātad tautas līdzdalība, pilsoņu līdzdalība politiskajos procesos ir acīm redzama, un tāpēc es aicinu jūs ieklausīties un atlikušajā laikā aktīvi rīkoties.

Vēlreiz atkārtošu, ka, manuprāt, būtu jāizdara likuma grozījumi Krimināllikumā par kriminālatbildību, ja tiek pieķerti pārkāpumos partiju nelegālie finansētāji. Būtu noteikti jāizdara grozījumi arī likumā, kas paredz politisko reklāmu ierobežošanu 30 dienas pirms vēlēšanām, kas samazinātu nepieciešamību pēc naudas politiskajām partijām un pirmajā vietā izvirzītu nevis politiskos klipus, bet politisko diskusiju. Manuprāt, šeit, Saeimā, noteikti un nekavējoši ir jālemj par KNAB vadītāja atbilstību amatam, sūtot skaidru signālu cilvēkiem: „Mēs esam rīcībspējīgi!”, vienlaikus izdarot grozījumus KNAB likumā par to, kādām profesionālām kvalitātēm, kādiem profesionāliem kritērijiem ir jābūt šā augstā amata kandidātam.

Vēl, protams, ir ļoti grūts, bet atbildīgs jautājums – atklāt masu mediju patiesos īpašniekus līdz vārdam un uzvārdam, lai mēs zinātu, kāda avīzi mēs lasām, kuru cilvēku televīziju mēs skatāmies un cik lielā mērā īpašnieku stāja vai nostāja ietekmē pašu mediju.

Protams, var darīt vēl daudz ko, bet var izdarīt tik, cik var paspēt. Bet vēlreiz atkārtošu: šis ir rīcības laiks, šis ir dinamisks laiks, kad cilvēki nestāvēs malā. Ja mēs domājam par periodu pēc 23.jūlija, mums vispirmām kārtām ir jādomā, kādi mēs, politiķi, esam, kāds ir mūsu ētikas kodekss, kuru mēs skaidri pasakām saviem vēlētājiem un kuram arī mēs sekojam. Vispirms, protams, politika jānodala no biznesa, jo šis latviskais salikums – „politbizness” – nav kompliments nevienam. Un es gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka vienmēr, kad politika un bizness tiek sajaukti un pazūd šī robeža, kur ir politiskā atbildība un kur – vienkārši bizness, mūsu tautai ir problēmas. Un gribu vērst uzmanību arī uz to, ka ne jau pašā augšā ir šā ļaunuma sakne: politbizness – tieši tā, kā es to saucu, – kā tāda liela piramīda ir līdz pašiem mazākajiem novadiem. Un būtiski ir raidīt signālus, ka tā turpmāk nebūs, jo deputātos ieklausās – Saeimas deputātos ieklausās novadu deputāti.

Otrkārt, ir jāsaprot, ka katrs lēmums, ko jūs pieņemat, ir lēmums katra Latvijas pilsoņa, katra Latvijas iedzīvotāja interesēs. Ir jāuzzina šīs intereses, ir jāmāk tās aizstāvēt un arī realizēt. Tikai tad pazudīs šī šķirtne starp varu un sabiedrību.

Un, manuprāt, jābūt arī patiesiem. Visvienkāršākais ir vēlētāju uzrunāt noteicošās kategorijās: „Mēs jūs aizstāvēsim, mēs jums neļausim darīt pāri!” Bet ar to ir par maz! Ir jāskaidro situācija, kāda tā ir, kāda ir izvēles iespēja pašam vēlētājam un kurai no šīm izvēlēm ir jūsu priekšroka. Tas ir grūts darbs! Un šis jautājums nav aktuāls tikai Latvijā. Tas ir aktuāls jebkurā šobrīd Eiropas demokrātiskā valstī. Arī vecajās demokrātijās. Jo, ja mēs paskatāmies uz uzdevumiem, kas būtu jāveic nākamajai Saeimai, tad es to gribu saukt par pārmaiņu Saeimu, kas pabeigs tos iesāktos un nepabeigtos darbus, kuri šobrīd ir sabiedrības aktualitātes.

Ir jābūt patiesiem. Ja mēs runājam par sociālo sistēmu – par pensijām un pabalstiem –, mums ir atklāti jārunā par cilvēkiem. Jāpastāsta, cik naudas Latvijas valstij ir un kāds, jūsuprāt, ir labākais veids, kā to izlietot viņu interesēs, viņu labā, viņu aizstāvībai.

Ja mēs runājam par augstāko izglītību, mums ir skaidri jāskaidro, kādus mērķus mēs gribam sasniegt. Vai mēs gribam, lai Latvijas Universitāte vismaz ir pirmajā tūkstošniekā, kādu izglītību mēs gribam dot saviem bērniem – par to ir atklāti jārunā, jādiskutē atklāti. Jādiskutē un jālemj mūsu bērnu interesēs, mūsu jauniešu interesēs. Atbilstoši viņu vēlmēm.

Ja mēs runāsim par veselības aprūpi, jautājums ir tieši tas pats – atklātība. Kur paliek vairāk nekā miljons latu dienā, ko mēs tērējam veselības aprūpei? Kā katrs no šiem latiem nonāk līdz tam cilvēkam, kam ir veselības problēmas un nepieciešama palīdzība?

Bet, ja mēs ņemam vērā priekšvēlēšanu gaisotni un nākamās Saeimas uzdevumus, tad, pirmkārt, tomēr būtu jādomā un jāpozicionējas katrai partijai ļoti skaidri par tiem jautājumiem, kas skar Latvijas valsts politiskās sistēmas nākotni, ar skaidru attieksmi pret tiem Satversmes grozījumiem, kurus es iesniedzu jums un kuri ir pamatoti ar Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertu rūpīgi izsvērtu analīzi un argumentāciju. Ir jāpadomā par to, ko mēs darām ar savu vēlēšanu sistēmu, lai tā kļūtu vēl godīgāka, vēl proporcionālāka, kā to prasa Satversme, mūsu vēlētāji. Jādomā par vēlētāju reģistriem, ir jādomā par vienādiem vēlēšanu apgabaliem, par tādu sistēmu, kas dod gandarījumu vēlētājam un arī deputātam, kas tiek ievēlēts.

Es domāju, uzdevumu ir ļoti daudz, bet būtiskākais, lai mēs saprastu: mēs šobrīd pieliekam punktu gan ēnu ekonomikai, gan ēnu politikai. Mēs gribam, lai mūsu politikā ienāktu jauni cilvēki ar skaidru sirdsapziņu, ar skaidriem mērķiem, ar intelektu, ar spējām strādāt un – pats galvenais – ambīcijām pārvaldīt mūsu valsti labāk, nekā esam to spējuši līdz šim brīdim. Un mūsu lielākā vērtība ir brīva, neatkarīga Latvijas valsts. Tā ir lielākā vērtība. Un mēs to aizstāvam. Un vienmēr esam teikuši, ka Latvijas valsts suverenitāte un tās aizstāvība ir mūsu vissvarīgākais uzdevums. Bet es vēlos tikai piebilst: ja mēs gribam, lai Latvijas valsts attīstās, ja mēs gribam, lai ceļas Latvijas tautas labklājība, ar to vien nepietiek. Mums ir nepieciešams, lai katrs cilvēks pats par sevi kļūtu, justos brīvs, būtu patstāvīgs gan attieksmē pret valsti, gan arī būtu brīvs un patstāvīgs savās domās, savos lēmumos un savā rīcībā. Un tikai tad, ja tas tā notiks un katrs no mums, sākot no jums, politiķi, Saeimas deputāti, līdz visvienkāršākā ikdienišķā darba darītājam, jutīsies brīvi savos lēmumos un rīcībā, mēs visi kopā elposim brīvības gaisotni un vienā ritmā.

Šajās dienās, sevišķi pie Brīvības pieminekļa, es sajutu to, ka pārmaiņas sabiedrībā notiek. Esmu bijis astoņos atmiņu pasākumos sakarā ar represijām, un šī bija pirmā reize, kad cilvēki paši nāca klāt. Un ne tikai man. Nāca klāt arī Saeimas priekšsēdētājai, nāca klāt arī Ministru prezidentam, dāvināja ziedus un lūdza rīkoties. Visu četru gadu laikā tā bija pirmā reize, kad es jutu cilvēku atvērtību, brīvības sajūtu, vēlēšanos līdzdarboties un būt atbildīgiem par savu valsti. Un šī gaisotne, ko mēs visi jūtam, ko es jūtu, redzu un dzirdu, liek man domāt un būt pārliecinātam, ka tautas kustība par labu Latviju, tautas kustība par labklājīgu Latviju, tautas kustība par gudru Latviju ir sākusies. Un pēc prezidenta termiņa beigām šai tautas kustībai es piedošu arī politisku virzību.

Es tiešām esmu pārliecināts, ka mums visiem kopā izdosies tie mērķi, par kuriem es centos jūs šodien uzrunāt.

Lai Dievs svētī Latviju! Lai Dievs svētī mūs mūsu darbos!

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam! (Aplausi.)

Saeimas vārdā es vēlos pateikties Valsts prezidentam Valdim Zatleram par sadarbību ar parlamentu.

(Aplausi.)

 

V.Zatlers.

Paldies, un uz redzēšanos!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Tā kā tā bija svinīgā sēde, tad droši vien nereģistrēsimies.

Pirmdien, 20.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196