10.Saeimas stenogramma - 9.06.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas astotās sēdes
2011.gada 2.jūnijā
turpinājums
2011.gada 9.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

 

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00.

Turpināsim 2.jūnijā pārtraukto sēdi, kurā bija izsludināts pārtraukums līdz 9.jūnija pulksten 9.00.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi!

Strādāsim ar dokumentu Nr.940 – likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”.

Komisija izskatīja šo likumprojektu. No masu medijiem mums jau visiem ir zināms, ka ir problēma ar Kohēzijas fonda atmaksu Latvijā. Ir uzkrājušies neatmaksāti 130 miljoni latu no Eiropas Kohēzijas fonda, un ir nepieciešams veikt labojumu likumā, lai palielinātu revīzijas institūciju patstāvību. Un šāds likumprojekts tiek piedāvāts. Šīs izmaiņas rezultātā mēs varētu turpināt saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus.

Komisija izskatīja šo...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vai var palūgt zālē klusumu tomēr?

J.Reirs. Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Un komisija lūdz arī apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Reirs. 9.jūnijs, pulksten 9.10.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, pulksten 9.10.

J.Reirs. Un izskatīšana šīsdienas otrajā, kārtējā, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatīšana nākamajā kārtējā Saeimas sēdē, kura sāksies pēc šīs sēdes ar pārtraukumu. Citu priekšlikumu nav. Tātad pulksten 9.10 9.jūnijā ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet izskatīšana 9.jūnija kārtējā sēdē.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.827B - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””.

Nu, kā jūs zināt, šim likumprojektam piešķirta steidzamība, un uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Fjodorovs. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Fjodorovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Fjodorovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Fjodorovs. Līdz ar to visi priekšlikumi tika izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””. Likumprojekta numurs 316/Lp10.

Likumprojekts tiek izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

1.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 2.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 3.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 4.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 6.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 11.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 12.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Daļēji atbalstīts komisijā un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 15.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 16.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 17.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 18.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 19.priekšlikums - no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 20.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 21.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu mēs šodien izskatām galīgajā lasījumā, jo tas ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu un tā mums ir jāpārņem līdz 19.jūnijam.

Atgādinu, ka likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” attiecas uz zilās kartes īpašniekiem, tātad tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri ir uz laiku nodarbināti kādā no dalībvalstīm augsto tehnoloģiju jomā. Tātad tā ir augsti kvalificēta nodarbinātība. Ar to tas ir saistīts. Latvijā tas varētu attiekties uz kādām 100 personām.

Tātad katrai dalībvalstij, kurā šāda persona ir uzaicināta strādāt, ir jānodrošina arī sociālā aizsardzība, tātad vienāda attieksme šajā jomā, kā arī pagaidu bezdarba gadījumā jānodrošina cilvēkam iztikas līdzekļi - tātad bezdarbnieka pabalsta piešķiršana vispārējā kārtībā.

Un mums komisijā ir saņemti četri priekšlikumi. Tie vairāk ir saistīti ar Sociālo un darba lietu komisijas precizētajām redakcijām.

1.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. 2.priekšlikumu - Labklājības ministrijas priekšlikumu - iesniegusi ministre Ilona Jurševska ar domu novērst birokrātiskos šķēršļus, jo Pilsonības un migrācijas lieto pārvaldē jau apstiprina darba devēja iesniegto darba ielūgumu vai izsaukumu, tāpēc vēlreiz to darīt Nodarbinātības valsts aģentūrā nav nepieciešams. Aicinām atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. Un tieši tāpat ir arī ar 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, jo arī te tiek precizēta iepriekšējā redakcija. Un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tā kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nav iesniegts neviens priekšlikums, lūdzam atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

 

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.1001 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pirms trešā lasījuma.

Uz trešo lasījumu komisija ir sagatavojusi un pati izstrādājusi 37 priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka to, ka lietu sadalē ir jāņem vērā arī tiesneša slodze, un, lai stimulētu tiesnešus darboties pašpārvaldes institūcijās, par ko nav paredzēta nekāda papildu atlīdzība, ir jāņem vērā plus vēl tas, ka tiesnesis tur darbojas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas sagatavots priekšlikums, kurā tā regulē to, kādā veidā Disciplinārtiesa pārbauda un lemj par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesiskumu. Tātad komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts un kurš nosaka to, ka tiesneša amata kandidātu atlase uz visām tiesām notiek atklātā pretendentu konkursā, nevis tā, kā tas notiek šobrīd, kad kandidātus izraugās, uzaicina. Tātad visi šie konkursi ir atklāti, un tas, komisijasprāt, ļauj arī paaugstināt iespēju cilvēkiem piedalīties konkursos, lai atlasītu labākos kadrus. Tātad komisija 4.priekšlikumu ir atbalstījusi, iekļaujot tajā 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 5. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas precizē prasības, kādas tiek izvirzītas apgabaltiesas tiesneša amata kandidātam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 6. - tieslietu ministra priekšlikums par to pašu saistībā ar apgabaltiesas tiesneša amata kandidātiem. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Arī tas precizē apgabaltiesas tiesneša amata kandidātam izvirzāmās prasības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 8. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts. Šis priekšlikums savukārt precizē Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam izvirzāmās prasības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Arī tas ir par šo pašu tēmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 10. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Šis priekšlikums paredzēja... Mēs pagājušajā gadā grozījām to, ka... noteicām, ka par Augstākās tiesas tiesnesi var būt ar zināmu vecuma ierobežojumu, tātad tikai ar 40 gadiem. Tādējādi mēs sakārtojām šīs normas, jo mēs tādas esam izvirzījuši arī Satversmes tiesas tiesnešiem. Un, ņemot vērā to, ka Augstākā tiesa tomēr ir galējā instance, kura lemj par... bieži vien par cilvēku likteņiem, komisija, izpētījusi arī dažādas starptautiskas pieredzes, prakses un Venēcijas komisijas rekomendācijas, neatbalstīja... komisijas vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu, kurš paredzēja izslēgt šo prasību par 40 gadu vecuma slieksni. Protams, šobrīd Augstākajā tiesā darbojas vairāki tiesneši, kuri ir jaunāki par šo vecumu. Uz viņiem šī norma neattiecas, bet tātad turpmāk tiesneši, veidojot normālu tiesneša karjeru, sākot darbu 30 gados rajona tiesā... tātad, lai šo stāžu dabūtu un uz Augstāko tiesu varētu pretendēt... šī barjera tātad tiek jau regulēta automātiski. Tātad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 11. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā. Tas ir viens no priekšlikumiem, par ko šajā zālē ir diskutēts ļoti daudz. Ir runa par aizliegumiem, kuru dēļ personas nevar ieņemt dažādus amatus... to skaitā arī tiesneša amata kandidāti... Un ir izcelta tikai... bija izcelta tikai viena valsts - Krievija - atsevišķi: „Krievijas un citu valstu...”. Mēs šo neprecizitāti novēršam, un tā norma attiecas šobrīd uz jebkuru ārvalsts drošības vai specdienesta darbinieku. Tātad šī neprecizitāte tiek novērsta. Tātad 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš regulē to, kādā veidā skaita tiesneša darba stāžu. Kā jūs zināt, tiesnešus vispirms apstiprina amatā uz diviem gadiem. Lielākā daļa tiesnešu ir sievietes. Līdz šim bija likumā regulējums par to, ka skaita ārā tikai to laiku, kad sieviete ir attiecīgi dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā. Bet tiesnešiem var būt arī citi iemesli, tādi kā mācības, mācības ārzemēs un tamlīdzīgas lietas... Tātad tiek sakārtota šī norma, lai tā precīzi regulētu visus jautājumus, kas attiecas uz kaut kādiem izņēmumiem, kā mēs skaitām šo tiesneša darba stāžu. Tātad komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 14. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kurš ir atbalstīts un kurš savukārt regulē to, ka... Mēs esam iedibinājuši tādu institūciju kā Tieslietu padome, kurai esam atdevuši lemšanai veselu virkni ar kārtību saistītu jautājumu, un tagad tiesnešu vidū bija izcēlies strīds... Šobrīd likuma regulējums nosaka, ka mantijas un amata zīmes lietošanas kārtību apstiprina Tieslietu padome, taču palika neregulēts jautājums, kas tad apstiprina tos paraugus un kas ir tie, kas lemj. Un, tā kā komisija nolēma, ka tas, protams, arī ir pašu tiesnešu jautājums, nevis izpildvaras vai likumdevēja jautājums, tātad tiek precizēta šī norma, ka Tieslietu padome lemj gan par to, kāda tā zīme izskatīsies, gan arī par to, kā tā ir lietojama. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Tas precizē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvu. Arī par šo pantu komisijā ir bijušas ļoti garas diskusijas. Ir pieaicināti gan tiesneši, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, un rezultātā ir tomēr nolemts, lai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā saglabājas pārstāvība no visām tiesām, un tas ne tikai... Protams, galīgā lemšana ir tiesnešu konferencei, bet tomēr ir noteikts, ka ir pārstāvji no visām tiesām. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Tas precizē, kad komisija ir lemttiesīga un kāds ir tās... kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, tātad cik cilvēkiem ir jābūt tās sastāvā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas nosaka, kādā veidā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu varētu pārsūdzēt. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē to, kādā veidā un kad ir pieejami atzinumi un materiāli... Tātad gadījumā, ja ir negatīvs lēmums, bet... tad, ja ir pozitīvs lēmums, vienkārši nosaka, kādā veidā tiesnešiem ir pieejami šie materiāli, un arī to, vai tie ir publiski pieejami - ne tikai tiesnešiem, bet arī vēl kādam. Tātad komisija šo redakciju pati ir izstrādājusi un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī precizē... Tātad vispār viss šis likumprojekts pamatā bija balstīts uz to, lai mēs noteiktu, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiek pārbaudīta visas karjeras laikā... Un līdzīgi kā 1.priekšlikums, kuru mēs jau atbalstījām, arī šis ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka to, ka arī tiesneša sabiedriskā darbība un darbība pašpārvaldes institūcijās, ja tiesnesis aktīvi piedalās likumdošanas uzlabošanas procesā... ka visi šie kritēriji, veicot tieneša novērtēšanu, varētu tikt ieskaitīti kā tādi papildu punkti. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējošs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir tīri redakcionāls un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas precizē likumprojekta tehniskās detaļas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt..

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tajā ir tehniski precizējumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas vienkārši precizējošs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš svītro iepriekš pieņemtu pantu, jo šie jautājumi jau ir risināti citos pantos, kurus mēs iepriekš atbalstījām precīzākā redakcijā. Komisija tātad šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 27. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums par to, ka no likumprojekta tiek izslēgts 98.pants, kurš nosaka, ka tiesnešiem ir kvalifikācijas klases. Tātad šis pants stāsies spēkā pēc zināma perioda, bet arī par šo pantu ir bijušas ļoti ilgas un garas diskusijas, un, lai nebūtu iespējas noraidīt tiesnesi un lai cilvēkiem būtu pārliecība par to, ka tiesu varā visi tiesneši ir kvalificēti, nevis sadalīti attiecīgi pēc klasēm, beidzot notiek atteikšanās no šīm kvalifikācijas klasēm. Zināmā mērā arī citās Eiropas valstīs tādas kvalifikācijas klases netiek piešķirtas, un šī sistēma par tiesnešu klasēm ir zināms mantojums vēl no Padomju Savienības. Bet, tā kā tiesnešu kvalifikācijas klases ir saistītas arī ar atalgojumu, tad arī šī sistēma ir pārnesta šobrīd uz šo likumu, tādējādi no šā panta tad, kad šis pārejas periods būs beidzies, mēs varēsim arī atteikties.

Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 28. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Šie visi pārējie priekšlikumi - līdz 37. - tātad precizē, kad normas stāsies spēkā. Tātad Štokenberga 28.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tajā runāts par to, kurā laikā stājas spēkā attiecīgās normas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 31. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā - 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī te runāts par termiņiem, kad stājas spēkā attiecīgas likumprojekta normas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir par datumiem, kad stājas spēkā normas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti. Es lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos... Čepānes kundze, kurš ziņos Juridiskās komisijas vārdā? (No zāles: „Kas notiek?”)

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja nav ziņotāja, tad likumprojekts tiek pārcelts uz darba kārtības beigām.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ievērot klusumu!

E.Cilinskis. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” ir sagatavots, lai precizētu nosacījumus komersantiem, kuriem izsniedz licenci darbībai ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušās munīcijas meklēšanai.

Tātad šiem komersantiem tiek noteikti un precizēti zināmi ierobežojumi saistībā ar iepriekšēju kriminālatbildību, un šie nosacījumi ir precizēti atbilstoši līdzīgiem nosacījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Komisijas vārdā ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 16.jūniju.

Sēdes vadītājs. 16.jūnijs. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, kas paredz regulēt tās kapitālsabiedrības, kuras sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus un darbojas šajā segmentā. Tās ir tādas kompānijas kā lombardi, patēriņa kreditētāji un tamlīdzīgi.

Likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no Saeimas deputāta Jāņa Tutina, kurš ierosina noteikt, ka kapitālsabiedrībām, kuras sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 100 tūkstoši latu un tās var darboties tikai pilnsabiedrību formā.

Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānis Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ekonomikas ministrija paredz mainīt pastāvošo kārtību attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuras, kā jau tika teikts, sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, noteikdama, ka turpmāk, lai šāda sabiedrība varētu saņemt licenci, apmaksātā pamatkapitāla lielumam jābūt vismaz 300 000 latu.

Rodas jautājums: vai 300 000 latu nav pārāk liela naudas summa patēriņa kreditēšanas kapitālsabiedrībām un vai tas neierobežos sīkā patēriņa kreditēšanas tirgu un neradīs lielākajām papildu klientūru, jo daudzas mazās kapitālsabiedrības nespēs samaksāt 300 000 latu, lai saņemtu licenci? Starp citu, Ekonomikas ministrija ir paredzējusi, ka pirmajā reizē par licenci kapitālsabiedrībām būtu jāmaksā 50 000 latu, bet katru nākamo gadu par atkārtotu licenci - vēl pa 10 000 latu.

Agrāk šādas sabiedrības darbojās bez jebkādiem nosacījumiem, bet tagad uzreiz būs divi: licence un ar to saistītā maksa par to, kā arī iespējas to anulēt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, un tā tālāk, un plus vēl 300 000 latu pamatkapitāla lielums. Biržām pamatkapitāla lielums ir 250 000 latu. Vai 300 000 latu nav par daudz? (No zāles: „Nav! Nav!”)

Nosakot lielu licencēšanas maksu plus vēl lielu apmaksāto pamatkapitālu, man liekas, daudzas patēriņa kreditēšanas kapitālsabiedrības no tirgus vispār pazudīs - tās beigs savu darbību, atlaidīs esošos darbiniekus, un tas palielinās jau tā augsto bezdarba līmeni Latvijā. Manuprāt, būtu lietderīgi grozījumos paredzēt mazāku un adekvātāku pamatkapitāla lielumu un, protams, arī licences maksas lielumu.

Nav šaubu, ka patērētāju kreditēšana, protams, nav tā nozare, kurā katrs varētu darboties, kā vien vēlas, bet vai ir nepieciešams tik liels pamatkapitāls? Tas nešaubīgi sadārdzinās arī patēriņa kredītus, palielinās to procentus un samazinās konkurenci patēriņa kredītu devēju jomā.

Ja varam ticēt Ekonomikas ministrijai, tad šobrīd tirgū darbojas 232 vai 316 šāda patēriņa kredīta devēji. Tādējādi pēc nozares reformēšanas tajā paliks apmēram 10 komersantu, kuri sniegs patēriņa kredītus. Par cik tad palielināsies bezdarbs šāda normatīvā akta pieņemšanas gadījumā?

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kas paredz, ka apmaksātā pamatkapitāla lielums ir100 000 latu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz normu par likuma spēkā stāšanos ar 2011.gada 1.jūliju. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir tik kvalitatīvi sagatavots pirmajā lasījumā, ka otrajam lasījumam deputātiem nebija neviena priekšlikuma. Tāpēc komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Tātad izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Sākotnēji tas veidojās kā atsevišķu pagastu nosaukumu maiņa.

Uz otro lasījumu ir iesniegti septiņi priekšlikumi.

Deputāti Lācis, Cilinskis un Dzintars ir iesnieguši priekšlikumu, kurā aicina nelietot nosaukumus, kas slavina vai simbolizē PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenoto okupāciju Latvijā. Komisija, ņemot vērā to, ka šāda lieta netiek novērota, neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Lāča, Cilinska un Dzintara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Lācis vēlas kaut ko par procedūru teikt? Ja jūs vēlējāties runāt par 1.priekšlikumu, tad... tādā gadījumā jūs pieteicāties par vēlu, jo balsošana jau bija sākusies.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

V.Staņa. 2.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas saistīts ar to, ka ir jāmaina daudzās vietās adreses, sevišķi Rīgā. Un, lai nesarežģītu šo procedūru, ir šāds Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 3.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tieši saistīts ar šo pašu jautājumu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 4. - deputāta Staņas priekšlikums, kas ir saistīts ar to, ka būtu jāsaņem šī stimulēšanas nauda jeb nauda attīstībai 200 tūkstošu latu apmērā visām apvienotajām pašvaldībām, katram pagastam, kas ir ietilpināts kādā novadā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Ansim Saliņam.

 

A.Saliņš (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamais sēdes vadītāj un cienījamie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka ir... daļēji varētu arī teikt, ka ir kārtējais priekšvēlēšanu laiks ar dāsnām dāvanām, kārtējām, no Saeimas. Priekšlikums ir par tām pašvaldībām, kuras nepiekrita brīvprātīgai apvienošanai... Mēs gribam vēl papildus tagad tās prēmēt ar 200 tūkstošiem latu.

Redziet, neliels stāstiņš par burkāniem un pātagu. Ir piedāvāti divi varianti. Piemēram, mēs sākotnēji piedāvājam burkānu, kas ir šie 200 tūkstoši, tām pašvaldībām par to, lai apvienotos. Taču liela daļa pašvaldību paņem... saprot, ka vēlas šo burkānu saņemt, un tādēļ arī apvienojas. Taču vienai daļai pašvaldību šī apvienošanās nāca ar pātagas palīdzību, tātad varētu teikt, ka tās daļēji tika piespiedu kārtā apvienotas. Un ko mēs pašlaik gribam? Mēs gribam atkal... arī tās, kuras ar pātagu tika apvienotas, mēs gribam prēmēt ar šiem papildu 200 tūkstošiem latu.

Šāda rīcība, manuprāt, arī nebūtu atbalstāma, jo tas prasa tomēr papildus vairākus miljonus latu budžeta līdzekļu. Kā mēs zinām, mums jau tagad ir samērā lielas grūtības nodrošināt konsolidācijas procesu. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu vai arī atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Protams, būtu jau ļoti labi piešķirt pašvaldībām šādu naudu un noteikt pašvaldības... Vismaz lielākā daļa no tām to mācētu izlietot lietderīgi un būtu dažādi projekti pašvaldībās, un no tā viedokļa jau tas liekas tikai pozitīvi.

Bet mazliet citādi tas izskatās, ja mēs paskatāmies kompleksi uz šo situāciju valstī. Mums, iespējams, vēl būs jāmazina.

Un kam mums naudas pietrūkst šobrīd? Mēs turpinām, teiksim, ierobežot sociālos pabalstus, mēs faktiski nespējam finansēt veselu virkni valstī nozīmīgu funkciju, un mums neatrodas līdzekļi demogrāfijas jautājumu risināšanai. Un šajos apstākļos tā ļoti vieglprātīgi piešķirt šādu naudu, manuprāt, nebūtu pareizi.

Otrs. Es domāju, ka vēl jo vairāk to nebūtu pareizi darīt aizejošajai Saeimai. Tad jau nākamā Saeima noteikti, sastādot budžetu, varēs izvērtēt dažādas prioritātes un arī, teiksim, domāt, kurā jomā ir vajadzīgs, un arī partijas varēs likt savās programmās, kas ir viņu prioritātes. Bet šobrīd būtu nepareizi šo naudu dalīt, un tādēļ es diemžēl to nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

 

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, godājamie kolēģi! Salīdzinājumā ar mana godājamā kolēģa Cilinska viedokli mans viedoklis ir pilnīgi pretējs. (No zāles dep. I.Čepāne: „Vēlēšanas nāk!”) Es domāju, ka ir pilnīgi godīgi šo naudu dot. Un tā būtu obligāti jādod, jo par šo lietu zaļie un zemnieki vienmēr ir iestājušies... par šo teritoriālo reformu. Šīs pašvaldības, kas ir sadzītas šīs reformas rezultātā lielajos veidojumos, tagad cieš no veselas virknes parādu jūga. Tas ir pilnīgi aplams secinājums, ka tagad šī nauda, kas pašvaldībām tiks iedota, kaut kur gaisā tiks izkūpināta. Tā ir reāla nauda, kas aizies pašvaldībām, kas aizies tiem cilvēkiem, kuri pašvaldībās dzīvo, un, manuprāt, tā ir vienīgi godīga attieksme pret tiem cilvēkiem, kas savulaik pret savu gribu tika sadzīti šajos veidojumos.

Es domāju, ka tā ir pilnīgi ačgārna teorija, kas tagad tiem cilvēkiem liks divreiz ciest - vispirms sadzina tajos veidojumos, bet, no otras puses, vēl nedod šo naudu.

Manuprāt, tā lieta ir jāatbalsta, un tur vispār nevar būt runas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aivaram Volfam.

A.Volfs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi Prezidijā un zālē!

Es nāku no tās sfēras, kas bija saistīta ar šo administratīvi teritoriālo reformu kā piecpadsmitgadīgs pašvaldības... piecpadsmit gadus būdams pašvaldības vadītājs, tāpēc gribu jūs aicināt... Es ļoti labi saprotu, ka šajā brīdī šim jautājumam nav atrisinājuma, bet es gribu aicināt jūs atbalstīt šo jautājumu pēc būtības, lai elementāri uzturētu vienkārši taisnīgumu un vienlīdzīgu pieeju jeb attieksmi pret visām pašvaldībām.

Cienījamie kolēģi! Taisni tāpat kā Saeima, arī pašvaldības tika demokrātiski ievēlētas un varēja izvēlēties, vai brīvprātīgi piedalīties reformas procesā, un tās dažas pašvaldības, kuras absolūti demokrātiski lēma par to, ka uzņemas atbildību teikt, ka viņu iespējas attīstīties ir tikpat labas, darbojoties arī atsevišķi, nav jāsoda, kolēģi! Vienīgais veids un vienīgais attaisnojums, kāpēc varētu arī nedot šīm pašvaldībām šo infrastruktūras atbalsta dotāciju, būtu tas, ka šīs pašvaldības tiešām ir palikušas patstāvīgas. Cita attaisnojuma nav! Jo rezultāts jau bija viens un tas pats - pašvaldības tika apvienotas. Tāpēc, saprotot to, ka šobrīd šis jautājums finansiāli nav atrisināms, es aicinu jūs tomēr šo jautājumu absolūti no nākamās Saeimas darba kārtības... Tos, kas būs nākamajā Saeimā, aicinu neizslēgt šo jautājumu un kopā ar valdību meklēt šim jautājumam godīgu un taisnīgu risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

 

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Arī es tiešām gribu lūgt šo jautājumu skatīt mazliet plašākā kontekstā. Kolēģis Cilinska kungs jau teica, ka mums pietrūkst naudas demogrāfijas jautājumu risināšanai, ka mums nav veida, kā mums šobrīd atbalstīt finansiāli daudzbērnu ģimenes un rosināt ģimeni izšķirties par trešo, ceturto vai piekto bērnu.

Es gribu arī atgādināt kādu zaļo un zemnieku iniciatīvu par to, ka, taupot budžeta naudu, mēs atteicāmies no idejas, ka vajadzētu mācīt angļu valodu no 1.klases. Tur varēja ietaupīt 700 tūkstošus. Būtiska tautas attīstības politika tika nolikta malā, domājot par budžeta konsolidāciju. Tagad mēs ar brīvu roku šādu te naudu dalām pagastiem, kuri nebija pieņēmuši lēmumu par apvienošanos.

Es gribu arī atgādināt to, ko teica kolēģis Saliņa kungs, - ka šādā veidā mēs tiešām mazinām jebkādas reformas jēgu. Mūsu mērķis taču ir veikt strukturālās reformas. Burkāns un pātaga ir veids, kā var panākt strukturālo reformu veikšanu. Ja mēs atsakāmies no šā principa, tad kāda ticība sabiedrībai un valsts pārvaldei, un pašvaldībām būs jebkādām nākamajām reformām, ko mēs uzsāksim?

Un pēdējais jautājums, ko es gribu uzdot. Vai tiešām šī Saeima šobrīd ir leģitīma lemt par šādiem te projektiem, kas atstās būtisku ietekmi uz budžetu? Vai tiešām mēs esam gatavi to darīt? (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Es uzreiz gribu teikt, ka es pārstāvu Rīgu, kuru laimīgā kārtā administratīvi teritoriālā reforma nav skārusi. Bet taisnīguma labad es gribu teikt, ka šī reforma gāja ļoti... izgāja ļoti garu un sarežģītu ceļu, un, lai to paātrinātu, savulaik bija pieņemts tas lēmums, par kuru mēs šodien diskutējam, proti, stimulēt pašvaldības, kas iet šo ceļu - smagu ceļu. Un tas bija pareizs lēmums, jo principā šī nauda nav nosēdusies kabatās, bet tā tomēr bija un, kā rāda arī prakse, ir atspoguļojusies vai ieguldīta tikusi ceļos, remontos - un tā tālāk, un tā joprojām. Infrastruktūrā, ar vienu vārdu sakot.

Bet tur, kur bija veču cīniņi, ķīviņi un viss pārējais, cilvēki ir nokavējuši, un līdz ar to šodien taisnības labad, lai neciestu iedzīvotāji, būtu ļoti svarīgi piešķirt šīs tiesības arī tām pašvaldībām, kuras neiegāja šinī te ciklā. Es vēlreiz saku - piešķirt tiesības izmantot šos līdzekļus! Jo, ja mēs uzmanīgi lasām šo te priekšlikumu, par ko šodien tiek diskutēts, tad redzam, ka tur ir rakstīts, ka to kārtību, summas un visu pārējo nosaka Ministru kabinets tikai tad, ja budžetā ir attiecīgi līdzekļi. Tāpēc mēs šodien balsojam nevis par to, lai atbalstītu konkrētas summas piešķiršanu konkrētai pašvaldībai, bet par to pašvaldību un... pareizāk būtu teikt, to cilvēku, kuri tur dzīvo, tiesībām saņemt šo te palīdzību infrastruktūras attīstībai.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es gribu teikt to, ka valdībai un valstij bija tiesības piešķirt līdzekļus, lai stimulētu pašvaldību apvienošanos. Šī nav vienīgā nozare, kur valsts ir piešķīrusi līdzekļus stimulēšanai.

Kā nākamā nozare ir minama, piemēram, veselības nozare, kur tika piešķirti līdzekļi slimnīcu apvienošanai. Skaidrs, ka mūsu Saeimā dakterīšu ir stipri mazāk, jā. Sēdes vadītājs arī ir ārsts, ir izgājis apvienošanās procesu, un slimnīca ir dabūjusi līdzekļus. Orlova kungs... Es domāju, tur arī ir veiktas kādas apvienošanās... Un vairāk nav... Bet iedomājieties, ka tagad pēc šā lēmuma pieņemšanas mums loģiski būtu jāpieņem lēmums arī par visām slimnīcām, kuras neapvienojās brīvprātīgi, bet pēc tam tika apvienotas. Tātad par tām arī. Slimnīcas stāv rindā, bet diemžēl varbūt to lobiju ir mazāk, jā. Divi trīs šajā Saeimā, iepriekšējā bija nedaudz vairāk, jā.

Kolēģi, padomāsim, raugoties no tāda aspekta, varbūt par sporta sasniegumiem! Mums taču ir paredzēta par olimpiskajām zelta medaļām 100 tūkstošu latu prēmija. Bet kāpēc tikai 1.vietas ieguvējiem? Pārējie arī trenējās, pārējie arī piedalījās, lēja sviedrus. Varbūt arī visiem tad tomēr dosim tos 100 tūkstošus, visiem vienādi!

Kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka šis priekšlikums nav pareizs, nav atbalstāms. Un valstij ir tiesības dot stimulējošus līdzekļus, bet ne jau visiem, ne jau nolīdzinot un degradējot šo ideju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Es esmu tas cilvēks, kurš parakstīja lielāko daļu no tiem rīkojumiem, saskaņā ar kuriem pašvaldības, izejot no likuma un attiecīgajiem Ministru kabineta lēmumiem, saņēma līdzekļus pietiekami lielā apmērā un pietiekami ilgā laikā. Atgādināšu arī to, ka lēmumu par šo līdzekļu piešķiršanu... par šo „burkāna un pātagas” metodi pieņēma tā valdība, kuru „Vienotības” kolēģi bieži vien min kā Latvijas slikto valdību. Šajā gadījumā laikam tomēr lēmumi ir bijuši labi, es tā sapratu no saviem kolēģiem šodien.

Bet par to „burkānu un pātagu” nedaudz sīkāk.

Ir tā... Jā, tā bija ļoti pareiza politika, un tā bija pareiza politika tajā laikā, kad reforma notika. Tad, kad tā notika! Bet nu reforma ir beigusies, un tā problēma ir tāda, ka mēs bieži vien sakām tā: „Nu, pašvaldība ir teritorija, pašvaldībai ir iedzīvotāji!” Patiesībā ir pavisam citādi - iedzīvotājiem konkrētajā teritorijā ir pašvaldība jeb ievēlētie deputāti. Un nu ir iznācis tā, ka tiem iedzīvotājiem, kuri varbūt ir pat gribējuši būt citā teritorijā, ir gribējuši piedalīties reformā, viņu pašvaldības deputātu ietiepības, spītības un tā tālāk... arī mirkļa emociju dēļ šobrīd nākas dzīvot teritorijā, kura nav saņēmusi tos līdzekļus. Un, kaut arī es kā ministrs... kad biju ministrs, pilnībā atbalstīju šo lēmumu, ka tām pašvaldībām, kas ir... tātad deputātiem, kas ir bijuši pret reformas procesu, nav tiesību saņemt... Un tas bija pareizi... Tāpēc tagad ir loģiski, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ir nokļuvuši tajās teritorijās, kurās ir gan infrastruktūras problēmas, gan pietiekami lielas sociālās problēmas, kuras, protams, nefinansēs no šīs naudas... es uzskatu, ka viņiem būtu pareizi un bez emocijām jāpieņem pragmatisks lēmums par to, ka šī nauda viņiem pienākas.

Te nav runa par to, ka šī nauda tiks piešķirta šajā gadā. Te ir runa par principu, ka to naudu varēs piešķirt, un Ministru kabinets noteiks gan to kārtību, gan to laika grafiku, kādā veidā tas notiks. Jā, tā nauda tiešām aiziet iedzīvotājiem, jo, ja pašvaldībā uzbūvē ceļu, tad pa to brauc ne tikai pašvaldības vadītājs un trīs deputāti, bet visi iedzīvotāji. (No zāles dep. J.Reira starpsauciens.)

Bija te arī tāds teiciens: vai Saeima ir leģitīma lemt par šo jautājumu? Nu, kolēģi! Ja Saeima nav leģitīma lemt par šo jautājumu, tad ir jābrīnās, kāpēc ir „sabiruši” Saeimas darba kārtībā jauni likumi gan par prezidenta vēlēšanām, gan par priekšvēlēšanu aģitācijas grozījumiem un tā tālāk... arī par imunitātes noņemšanu, kuriem arī būs ļoti ilglaicīgas sekas attiecībā uz to, kā strādās šī Saeima un šī valsts. Un tāpēc es domāju, ka šī ir demagoģija, kuru nevajadzētu lietot.

Es tomēr atbalstu šāda lēmuma pieņemšanu. Mēs arī daudz par to diskutējām komisijā - trīs vai četras reizes... trīs vai četrās sēdēs, un es domāju, ka komisija ir pieņēmusi pareizu un izsvērtu lēmumu un ka nebūs nekāda bēda, ja šī valdība atvēlēs... Cik tur bija, Staņas kungs, tie miljoni latu vajadzīgi?

Sēdes vadītājs. Ar zāli, lūdzu, nesarunājieties!

E.Zalāns. Ne pārāk daudz... Ne pārāk daudz tādā laikā, kad valdība praktiski nepalīdz nekādā veidā reģionu attīstības problēmu risināšanā šodien.

Es jums atgādināšu: 2009.gadā valdība sāka diskusijas par to, ka varētu atvērt jaunu Eiropas Savienības reģionu naudas programmu pašvaldībām. Runa bija par 9 miljoniem. Ar lielām mokām 2010.gadā pieņēma šo lēmumu. Tā nav mūsu nauda! Tā ir Eiropas nauda, ko mēs varam ieguldīt reģionu teritorijās. Šodien valdība nav padzinusi ne par vienu milimetru uz priekšu šo lēmumu, un tā nauda joprojām nav pieejama! Tas vien jau parāda attieksmi. Tas parāda attieksmi! Un tāpat kā kāds šeit negrib piešķirt 200 000 latu konkrētam bijušajam pagastam - tagad jau novada teritorijai -, tāpat arī valdība vispār negrib atbalstīt pašvaldības. Un šis principā ir lēmums, ar kuru valdība un koalīcija parāda savu attieksmi.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

 

V.Staņa (ZZS frakcija).

Nu, visdziļāk mani šajā brīdī izbrīna mūsu koalīcijas partneru nostāja, jo šobrīd viens no lielajiem saukļiem valstī ir tāds, ka nenotiek vienmērīga reģionu attīstība. Jāteic, ka šeit ir runa par visiem reģioniem. Šeit ir runa par dažādām teritorijām, kas nav pat lielpilsētas un kas noteikti būtu pelnījušas atbalstu. Vēl pajautāšu tad tiem, kas būs pret šādu priekšlikumu, - ko darīt, teiksim, tādā novadā, kurā ietilpst piecas pašvaldības, no kurām divas bija pret apvienošanos? Kāpēc tad, rīkojoties pēc pātagas un burkāna principa, jācieš ir tām pašvaldībām, kuras bija par apvienošanos? Un kā tām tagad veidot kaut vai vienotu teritorijas attīstību savā novadā? Jo teorētiski iznāk, ka viņiem nekā nebūtu jāpalīdz tiem diviem pagastiem, kas bija pret. Bet ir jau patiesība tāda, ka katrā saprātīgā novadā notiek vienota teritorijas attīstība un visi ir spiesti dalīties. Un par ko tad tagad tie, kas bija piekrituši apvienoties, cieš? Kāpēc tā?

Un, otrkārt, kā jau te pareizi norādīja Zalāna kungs, tā nauda jau nav jāiedod šogad, nav jāiedod arī nākamgad. Jo to kārtību, kādā to naudu iedod, regulē Ministru kabinets. Tā vienkārši ir cerība un iespēja, ka tajā brīdī, kad valsts kļūs bagātāka, varēs šie pagasti saņemt šo palīdzību. Un palīdzība visās vietās, kur tā ir saņemta, ir tiešām realizēta reāli. To apliecināja arī prezidenta kungs savā vizītē Kocēnu novadā, teikdams, ka Kocēnu novads ir... ka ir redzams, ka tas attīstās. Jo tajos pagastos, kur saņemta bija šī nauda, tā attīstība tiešām ir ar neapbruņotu aci redzama. Kāpēc jācieš visiem pārējiem? Mani tas tiešām ļoti, ļoti dziļi izbrīna. Jo, ja mēs runājam par vienotu attīstību visā valsts teritorijā, tad mums arī ir kaut kas jādara, lai tas tā notiktu, nevis vienkārši jāmēģina kādam pārmest, ka tas tiek nepareizi darīts. (Aplausi. No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Visupirms par vienmērīgu attieksmi un dalīšanos ar citiem. Mēs šeit varētu izsludināt partiju vidū labdaru konkursu pirms vēlēšanām, jo man brīžiem visas šīs runas, kurām nav seguma, atgādina riesta laiku, kas ir rubeņiem vai medņiem mežā. Un īpaši liekulīgi, Staņas kungs, skan no jūsu un no jūsu kolēģu puses vārdi par šo vienmērīgo valsts attīstību. Un es paskaidrošu - kāpēc.

Es domāju, ka jums ir ļoti labi zināms, kur aiziet ārkārtīgi daudz valsts budžeta līdzekļu, kur aiziet Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Es pieminēšu tikai dažus objektus. Piemēram, var būt, ka mēs varam runāt par koncertzāli vienai Kurzemes pilsētai, var būt, ka mēs varam runāt par BMX trasi vienai Kurzemes pilsētai, var būt, ka mēs varam runāt par SPA būvniecību, par baseiniem vienai Kurzemes pilsētai. Var būt, ka mēs varam runāt par ziedojumiem „Latvijas valsts meži”... akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” apšaubāmām sabiedriskā labuma organizācijām. Es domāju, ja jūs runātu par vienmērīgu attīstību valstī, tad jūs kaut ko tādu nekad nepieļautu. Pie tam, kā teica Dolgopolova kungs, es saprotu, ka faktiski viss tas, kas šeit ir paredzēts, ir tikai blefs. Jo faktiski tā jau nav imperatīva norma. Tas ir tāds kā vēlējums nākamās Saeimas deputātiem. Kāpēc jums tagad šeit vajag izrādīties un dot pašvaldībām veltas cerības, īpaši ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju? Var būt, ka jūs apbalvosiet tad divkārši varbūt tās pašvaldības, kas gāja uz Satversmes tiesu un cīnījās par savām tiesībām, bija pilnīgi kategoriski pret valsts politiku šajā jomā, jo tās taču noteikti ir iztērējušas augsti kvalificētiem advokātiem ļoti lielu naudu.

Es aicinu, kolēģi, neatbalstīt šādus populistiskus lēmumus, jo galu galā mēs esam likumdevēji. Mēs neesam vienā priekšvēlēšanu sapulcē, kur jūs uzaicināt, piemēram, ievērojamus māksliniekus, paši nosēžaties priekšā, pieliekat puķi pie cepures un pēc tam dejās ar tantēm uzdejojat. Man patiešām ļoti aizskar šādi populistiski priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Labdien, un priecīgus Ziemassvētkus! Kurš teica, ka Latvijā ir tikai vienu reizi gadā Ziemassvētki? Ziemassvētki ir arī tad, kad nāk vēlēšanas (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.), un to mēs šobrīd spilgti apliecinām. Nejauksim, kolēģi, žanrus arī mūsu argumentācijā! No vienas puses, administratīvi teritoriālā reforma ir beigusies. Tātad mēs sākam jaunu dzīvi. Savukārt argumentācija, kādēļ šie piešķīrumi pašvaldībām ir vajadzīgi, joprojām tiek balstīta uz to, ka, lūk, teritoriālās reformas laikā tās tomēr ir cietušas. Būsim konsekventi! Iespējas palīdzēt pašvaldībām ir arī daudzos citos veidos. Varbūt mums ir jārunā par finansējuma palielinājumu Ceļu fondam. Varbūt šis ir viens no veidiem, ko mēs varam darīt un caur ko pašvaldības dabūtu daudz mērķētāku atbalstu.

Un vēl. Sociālajā darbā, runājot par vardarbību ģimenē, ir tāds jēdziens kā „ambivalentie vecāki”. Ir vairākas vardarbības formas, tostarp pamešana novārtā. Un šie ambivalentie vecāki, pēc sociālā darbinieka atzinuma, nodara lielāku postu bērniem nekā šie skaidri redzamie vardarbīgie vecāki. Un vai zināt, ko tas nozīmē? Ambivalents vecāks nozīmē to, ka vienā dienā viņš ir labs, bet otrā dienā viņš var sadot pa ausīm. Un tu nekad nevari paļauties, kāda tad būs šī audzināšanas politika. Un to mēs šobrīd darām. No vienas puses, mēs uzstādām noteikumus, bet pēc brīža mēs paši šos noteikumus mainām. Kā var uz šādu Saeimu paļauties? Kas tā ir par likumdevēju gribu?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Man ir tas gods nākt no reģioniem, no laukiem, un es tiešām redzēju, kur tā nauda tiek izlietota.

Jā, bija ļoti veiksmīgas pašvaldības, kas šos 200 tūkstošus ieguldīja infrastruktūras, kas ir tiešām iedzīvotājiem vajadzīga, sakārtošanā, bet bija arī tādi piemēri, kur, teiksim, sāka būvēt sporta zāli tur, kur cilvēku patiesībā vairs nav... Naudas nepietika, paņēma pēc tam kredītu vai nocirta mežu... Šobrīd varbūt koncertzāle ir uzbūvēta, bet cilvēku, kam tā ir vajadzīga, ir ļoti, ļoti maz.

Es patiesībā pat gribētu aicināt jūs, deputātus, ja ir laiks, varbūt pabraukāt un paskatīties, kas šobrīd notiek laukos. Pēc Zalāna kunga lielītās valdības darba patiešām ir tā, ka tur cilvēku vairs nav. Skolēniem... Kādreiz, manuprāt, bija slikti paradumi vecākiem - un varbūt ir vēl arī tagad - maksāt par atzīmēm. Šobrīd laukos ir skolas, kuras vilina vidusskolēnus ar simts latu naudaszīmi: sak’, nāc, vienalga, kādas tev ir atzīmes! Nāc un mācies! Vai tā ir laba prakse? Protams, mēs pēc brītiņa to redzēsim!

Par šiem 200 tūkstošiem. Ja šobrīd mums būtu bagāta valsts un mēs tiešām domātu par visu reģionu attīstību, tad tā būtu lieliska ideja. Šobrīd ir tā, kā tas ir, un es tiešām aicinu ieskatīties lauku attīstībā... varbūt arī tajā virzienā, ko šobrīd valdība dara, proti, ļoti veiksmīgi administrējot Eiropas Savienības projektus, un es tiešām redzu, ka lauki var atdzimt. Es tiešām ticu, ka cilvēki kādreiz dzīvos arī tur, ne tikai Rīgā, ne tikai Ventspilī, ne tikai varbūt Daugavpilī un citās lielajās pilsētās.

Es tiešām jūs aicinu šobrīd ļoti pārdomāt šo jautājumu. Mīļie mani, ir priekšvēlēšanu laiks, bet cilvēki arī to saprot!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka teritoriālā reforma faktiski ir notikusi, un par to, cik veiksmīga vai neveiksmīga tā ir bijusi, spriež šodien cilvēki, un šī dažādā situācija, kas tomēr ir pašvaldībās... Es teiktu, ka šī reforma varbūt tiešām nav izdevusies. (No zāles dep. E.Zalāns: „Ir!”) Jo faktiski, ja runā atklāti, Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir bijusi pret šo piespiedu apvienošanos, ir iestājusies par šo iespēju pašvaldībām un iedzīvotājiem savā teritorijā brīvi izteikties, kā viņiem dzīvot - kādās teritorijās un cik lielos novados. Bet diemžēl saistībā ar zināmu spiedienu un ar šo „burkānu”, ko minēja Zalāna kungs, - ar šiem 200 tūkstošiem latu - zināma novirzīšanās no šīs sistēmas tomēr notika. Un tāpēc tās pašvaldības, kuras tomēr mēģināja ieturēt stingru nostāju savu iedzīvotāju interešu aizstāvībai, tika sodītas, un tās nesaņēma šo valsts atbalstu. (No zāles dep. E.Zalāns: „Es jau paskaidroju - kāpēc! Vajag klausīties!”)

Un te man tāds zināms pārsteigums, Zalāna kungs, jo jūs sakāt, ka tas ir jādara, bet, kad mēs pagājušajā Saeimā šo jautājumu skatījām, tad tiešām no jums nāca tas pretējais priekšlikums, ka šīs pašvaldības nav jāatbalsta un ka šīm pašvaldībām nav jādod šie līdzekļi 200 tūkstošu apmērā katrai, kas ietilpa šajā jaunajā novadā.

Tāpēc šodien, kā jūs zināt, ir dažādi bijis. Un gadījums ar Roju un Mērsragu ir viens no tiem piemēriem, kā te tika šis „burkāns” varbūt izmantots (No zāles dep. E.Zalāns: „Apēsts!”), teiksim, tikai „burkāna” pēc. Un rezultāts bija tas, ka pēc tam viņi atdalījās. Un, ja šodien mūsu valstī 110 novadi izveidoti un... Bet, ja runā te kolēģi par republikas pilsētām, - atvainojiet, šī reforma neskar republikas pilsētas. Ne Ventspili, ne Rēzekni, ne Daugavpili. Un neviena lata šīs pilsētas no šīm naudām nesaņēma. Nevajag publiku un sabiedrību šeit tracināt par šo jautājumu!

Tāpēc tomēr kopumā šī infrastruktūras nauda tika pašvaldībās izmantota tiešām šo pašvaldību infrastruktūras attīstībai, iedzīvotāju labā, un mēs nedrīkstam šodien tiesāt tās pašvaldības, kuras bija konsekventas savā nostājā un kuras tiešām iedzīvotāju intereses aizstāvēja. Tāpēc šis parāds ir jāatdod šīm pašvaldībām, un nākotnē šo pašvaldību skaits nav liels. Un es zinu, kā notika visa šī reforma, kā mēs diskutējām arī Saeimā, komisijās, un rezultāts tomēr sanāca tāds, kāds tas bija. Un tagad mums ir jānorēķinās ar šīm pašvaldībām un jādomā par reģionālo attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vitautam Staņam, otro reizi.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Nu, es šoreiz runāšu pavisam īsi. Es tiešām esmu dziļi izbrīnījies. Ja jau Čepānes kundze un Viņķeles kundze zināja tajā brīdī - tas bija kaut kad maija sākumā vai maija vidū, kad es iesniedzu šo priekšlikumu, - par to, ka prezidents realizēs politiku, atlaižot Saeimu, tad man ir ļoti skumji, ka viņas kā ļoti cienījamas un, man likās, draudzīgas kolēģes arī mani neinformēja par to un neizskaidroja, ka tālāk visi iesniegumi tiks tulkoti kā populisms.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinu uz šo jautājumu paskatīties mazliet plašāk - no valsts budžeta viedokļa. Mēs esam visus pēdējos mēnešus, pēdējo gadu skatījušies uz to, lai līdzekļi tiktu izdalīti mērķtiecīgāk, nevis vienkārši vispārēji. Mēs esam diskutējuši par to, vai mēs varam ģimenes pabalstu mērķtiecīgi novirzīt tām ģimenēm, kurām tas ir vajadzīgs, un arī citus līdzekļus virzīt mērķtiecīgi, nevis izdalīt vienkārši visiem. Tā ir viena lieta. Man liekas, ka mums pie šā principa būtu jāpieturas.

Otra lieta ir tiešām plašāk paskatīties. Mēs esam pēdējā laikā, pat šogad, vēl pavisam nesen, 5,9 miljonus iedevuši ceļu remontiem (No zāles: „Maz!”) no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Jā, maz. Mēs esam desmitiem tūkstošu un simtiem tūkstošu no šā fonda dalījuši visdažādākajām vajadzībām. Man gribētos atgādināt, ka mums vajadzētu apzināties, ka mums faktiski ir viena galvenā prioritāte, un tā ir demogrāfiskā situācija. Tik tiešām! Ar vienu padomu Ministru kabinetā nepietiks, lai to situāciju glābtu. Un, ja mēs padomātu par to, ko mūsu demogrāfi saka, tad mēs atcerētos viņu teikto, ka tas, kas notiks tagad tuvākajos piecos gados, - tas ir neatgriezeniski. Neatgriezeniski! Un bez šīs problēmas risināšanas mums nevajag neko citu: mums nebūs, kas pašvaldībās dzīvo, mums nebūs, kas brauc pa ceļiem.

Tāpēc mans aicinājums būtu padomāt un noteikt tiešām prioritātes, un nedalīt naudu tikai tāpēc vien, ka mums gribas to. Tas ir jauki, jā, man arī patiktu iedot visiem, kam vajag, naudiņu. Skaidrs, visiem mums tā gribas, bet tie līdzekļi ir ierobežoti. Atcerēsimies tomēr šo vienu lielo visas mūsu tautas, visu Latvijas iedzīvotāju problēmu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Mūsu lielajā kaimiņvalstī Krievijā, ja es pareizi sapratu, tuvojas prezidenta vēlēšanas. Un, tuvojoties vēlēšanām, ja es pareizi sapratu, šobrīd jau ir teju vai divkāršotas pensijas un teju vai divkāršotas skolotāju algas, un vēl daudzi citi sabiedriskajā sektorā strādājošie dabūjuši milzīgas dāvanas.

Es, kolēģi, aicinu mūs nesekot šim piemēram. Es aicinu nemēģināt vēlēšanu gaisotnē tomēr dalīt tādas dāvanas, kuru nākotnē varētu arī nebūt... kuras nekādā veidā nebūtu paskaidrojamas no finansiālā viedokļa.

Bet ko es vēlējos jums paskaidrot? Manuprāt, šis ir viens riktīgi tipisks lāča pakalpojums. Zināt, ko tas nozīmē pēc latviešu folkloras? Tas ir viens tipisks lāča pakalpojums viena absolūti elementāra iemesla dēļ. Pagājusi mums ir ziema, un visos autoceļu fondos naudiņa sen jau ir iztērēta, pārtērēta, un tās naudiņas tur nav. Šobrīd vesela virkne pašvaldību vēlas realizēt arī Eiropas Savienības struktūrfondu projektus, kur ir ietverts ceļu remonts un ceļu būve. Kā jūs paši labi zināt, šobrīd cena būvniecībai pieaug. Ar to naudu, kas ir ceļu fondā, nepietiek, lai realizētu uzsāktos projektus. Tieši tas, ko vajadzētu šobrīd pašvaldībām, ir iedot vienu pietiekami nopietnu atbalstu ceļu fondos. Kā jums, kolēģi, šķiet: ja šobrīd tiks atbalstīta šāda mistiska naudas došana kaut kad nākotnē - turklāt visiem vienādi, bez kaut kādas konkrētas argumentācijas -, vai mums izdosies atrast iespēju palīdzēt konkrēti tur, kur to vajag tieši šodien, šogad, lai sabiedrība varētu tos projektus pie sevis realizēt? Domāju, ka šādi lēmumi, salīdzinoši populistiski lēmumi, pārvelk krustu pāri tam, kas būtu jārealizē tuvākā mēneša laikā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

 

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nebūtu kāpis tribīnē, ja es nebūtu dzirdējis tik daudz, nu, godīgi sakot... maigi izsakoties, nepatiesību.

Punkts viens. Tas nekādi nav saistīts ne ar kādām vēlēšanām vai ar priekšvēlēšanu kampaņu, jo šis priekšlikums tika skatīts un atbalstīts tad, kad Zatlera kungam vēl prātā nebija iegājusi doma par to, lai atlaistu Saeimu.

Punkts divi. Ir runa nevis par visām pašvaldībām, bet ir runa par pašvaldību daļu.

Punkts trīs. Šodien izskanēja, ka, lūk, vajadzētu medicīnas iestādēm (No zāles dep. J.Reirs: „Vajag! Vajag!”)... Varbūt arī vajadzētu, bet to likums neparedzēja, ka, apvienojot medicīnas iestādes, tiks maksātas kaut kādas kompensācijas (No zāles dep. J.Reirs: „Vajadzēja, Dolgopolova kungs!”)... Es lūdzu, Reira kungs, mani nepārtraukt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

S.Dolgopolovs. Es lūdzu ievērot Kārtības ruļļa prasības!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Dolgopolova kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

S.Dolgopolovs. Līdz ar to... Šodien, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums nebūt nav saistīts ne ar kārtējā, ne ar nākamā gada budžetu. Punkts viens.

Punkts divi. Tas neskar visas pašvaldības, un līdz ar to nevar būt nekāda runa par priekšvēlēšanu kampaņas kaut kādu aktivizēšanu.

Un treškārt. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu tikai tādēļ, ka, neatbalstot šo, cietīs nevis valsts budžets, bet tie cilvēki, par kuru interesēm jūs, „Vienotības” cilvēki, tik ļoti rūpējaties un mēģināt aizstāvēt. Par cilvēkiem ir jādomā, nevis par savām kaislībām!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds Augustam Brigmanim, otro reizi.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi, nu vēlreiz es mēģināšu paskaidrot: ir runa par priekšdienām. Nav runa par to, ka tagad, šajā krīzes situācijā, mēs dalītu naudu nākamajā budžetā, teiksim, šiem mērķiem. Ir runa par taisnīgumu, ka šīm pašvaldībām, kad valstī šī situācija stabilizējas, paliek labāka, tad šī nauda ir. Es... man pilnīgi... man kaut kā... Es nezinu, „Vienotības” kolēģi, jo es atceros, cik mēs kopā draudzīgi balsojām par to, lai šī... pret šo piespiedu teritoriālo reformu. Jūs visi, vairākums, bijāt pret, bet kopā mums toreiz... mēs palikām mazākumā. Man ir liels gandarījums, ka jūsu kolēģis Aivars Volfs tribīnē ir nācis arī mani šeit atbalstīt.

Te ir runa tīri par... Nu, šobrīd nevienam tā nauda netiek dalīta. Es gribu jūs tomēr aicināt saglabāt veselo saprātu. Mēs atbalstām dzīvi nākotnē, ne jau ieciklējamies šajā konkrētajā situācijā. (Aplausi. No zāles: „Pareizi, August!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Staņas kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Vitauta Staņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 5, atturas - 28. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

Turpinām ar 5.priekšlikumu.

V.Staņa. 5.priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šeit ir runa par termiņu, līdz kuram ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par apriņķu izveidošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 7. - deputātu Lāča kunga, Cilinska kunga un Dzintara kunga priekšlikums, kurā tātad saistībā ar jau izskatīto 1.priekšlikumu ir veidoti nosacījumi. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. Ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

 

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Sveicināti, kolēģi! Šim likumprojektam ir iesniegti divi priekšlikumi izskatīšanai otrajā lasījumā, un abus divus priekšlikumus komisija ir atbalstījusi vienbalsīgi.

1.priekšlikums ir politiska izšķiršanās par valsts atbalstu pirmsskolas izglītībai. Pagaidām ir runa par politisku atbalstu vēl, ne finansiālu, bet arī visgarākais ceļš sākas ar pirmo soli. Un mūsu komisijas priekšlikums ir šāds: vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Pagaidām - vienlīdzīgu pieeju. Bet visi kopā domāsim arī par lielāku atbalstu ģimenēm!

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Šo priekšlikumu sākotnēji iesniedzu savā vārdā, vēlāk piekritu tam, ka tas juridiski tiek precizēts, tiek pievienots kā komisijas priekšlikums. Tāpēc vēlos teikt lielu paldies visiem komisijas pārstāvjiem, kas šo ierosinājumu atbalstīja. Un, kā jau Druvietes kundze pieminēja, tie visi bija komisijas sēdē... visu klātesošo frakciju pārstāvji. Un tas noteikti nav tikai mans panākums, jo... Es tiešām gribu uzteikt, ka par šo lietu aktīvi cīnījās vairāki „Vienotības” deputāti (īpaši gribu Ingunu Rībenu uzteikt!), tāpat palīdzēja Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisija. Un, protams, vislielāko nastu uz saviem pleciem iznesa tieši šīs - pirmsskolas vecuma bērnu māmiņu nevalstiskās organizācijas, uz ko šis priekšlikums attiecas vistiešāk.

Lietas būtība ir vienkārša. Šobrīd, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, ir apmēram 34 tūkstoši bērnu, kuru vecākiem lielajās pilsētās ir problēma - rindas uz bērnudārziem. Kamēr ir daļa bērnu, kuriem ir paveicies tikt pašvaldību bērnudārzos un šos pakalpojumus saņem tikpat kā bez maksas, tikmēr citiem, kas ir rindās, šiem nosauktajiem 34 tūkstošiem, ir par iespēju iegūt līdzīgu pakalpojumu privātos bērnudārzos no savas kabatas jāmaksā 200, 300 vai vēl vairāk latu. Priekšlikums paredz likumā iestrādāt vienlīdzīgas pieejas principu attiecībā uz licencētiem bērnudārziem, tātad gan privātiem, gan pašvaldību bērnudārziem. Tas attiektos uz visiem bērniem no pusotra gada vecuma, tā pašvaldības mudinot vajadzības gadījumā ieviest principu „Nauda seko bērnam”, un novērstu šo sistēmu - dzimstību tiešām ļoti bremzējošo un klaji nevienlīdzīgo sistēmu.

Vēlreiz paldies kolēģiem no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Demogrāfijas politikas apakškomisijas, un ceru, ka šodien deputāti šo priekšlikumu atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Neviens neuzstāj uz balsojumu. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

I.Druviete. Paldies par šā priekšlikuma atbalstīšanu.

2.priekšlikums skar speciālo izglītību, un tajā tiek rosināts vājdzirdīgajiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmas, pamatizglītību ļaut iegūt desmit gados, bet vidējo izglītību - trijos gados. Un līdzīgi nosacījumi ir arī skolēniem ar redzes traucējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs šos likuma grozījumus atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Druviete. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.47/Lp10), otrais lasījums.

Kopumā ir saņemti 16 priekšlikumi.

1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 2. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 3. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 4. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Kā jūs visi esat ievērojuši, Latvijas pilsētās un laukos pa ielām un ceļiem šaudās milzīgs daudzums velosipēdistu. (Starpsaucieni. Troksnis zālē.) Turklāt kā ziemā, tā vasarā.

Tad, kad pagājušā gada decembrī uzsniga sniegs velosipēdam apmēram līdz rumbām, nabaga velosipēdisti smagā alkohola reibumā braukāja un braukāja, un braukāja pa šīm ielām.

Godātie kolēģi! Es līdz šim biju domājis, ka velosipēds ir izteikti sezonāls transportlīdzeklis. (No zāles: „Tieši tā!”) Nē! Nē... Ne tuvu! Papētot Ceļu policijas statistiku, mēs redzam, ka vismaz žūpas brauc cauru gadu. Caurmērā...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu, lai mēs varam izbaudīt Šadurska kunga uzstāšanos! (Aplausi.)

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi! Ja caurmērā Ceļu policija aiztur no 10 līdz 25 transportlīdzekļiem dienā, kas tiek vadīti alkohola reibumā, tad apmēram 20 procentu no tiem ir velosipēdi.

Piemēram, man ir statistika par 2010.gada novembri, decembri, 2011.gada janvāri, februāri... Nu, kā jūs atceraties, decembra beigās uzsniga pamatīgs sniedziņš un bija diezgan auksti, tomēr 3, 4, 5 vai 7 velosipēdisti katru dienu tika noķerti.

Un droši vien tiešām visi, kas ir sodīti par velosipēda vadīšanu alkohola reibumā, ir patiesi braukuši ar velosipēdu. Varētu, sevi nepazemojot, tam noticēt desmitgadīgs bērns... Droši vien nopietnāku izglītību un vecuma briedumu guvušās personas sāk domāt: vai tikai vaina nav 149. ... 15.1 pantā, kur naudas sods par velosipēda vai mopēda vadīšanu alkohola reibumā ir 30 latu, bet par cita transportlīdzekļa vadīšanu - 300-450 latu. Un droši vien tur arī varētu būt tā ļaunuma sakne.

Godātie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka šī norma nepilda savu leģitīmo mērķi. Tā veicina krāpšanos un amatpersonu izdarītus pārkāpumus. Līdz ar to es domāju, ka šī norma ne tuvu nav audzinoša, bet ka ir tieši pretēji.

Godātie kolēģi! Mums ir divas iespējas, kā rīkoties, - vai nu pielīdzināt sodus (un jūs redzēsiet, ka žūpas velosipēdisti no ceļiem pazudīs!), vai arī vispār izņemt šo pārkāpumu... izņemt sodu par šo pārkāpumu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Mīļie kolēģi! Es neaicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu (es zinu, ka tas tehniski nebūtu pareizi), bet ar savu priekšlikumu es gribēju tikai pievērst jūsu uzmanību tam, ka pagājušā gada vasarā izdarītie grozījumi diemžēl ir sasnieguši pilnīgi pretēju mērķi - veicina krāpšanos un dienesta noziegumu izdarīšanu, nevis, manuprāt, uzlabo situāciju uz mūsu ceļiem.

Kolēģi! Uz trešo lasījumu es aicinu nopietni padomāt pirmām kārtām jau atbildīgo ministriju, kas varētu sistēmiski veiksmīgāk iestrādāt šo normu, un aicinu padomāt par to, ka mūsu likumam tomēr ir jābūt morāli pozitīvam mērķim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Es saprotu, ka Šadurska kungs neuzstāj uz balsojumu?

K.Šadurskis. Nekādā gadījumā!

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Turpinām ar 5.priekšlikumu.

V.Agešins. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst

.

V.Agešins. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 9. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 10. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 11. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 12. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 13. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 14. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

.

V.Agešins. 16. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2011.gada 14.jūnijs, otrdiena.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, augsti godātais sēdes vadītāj un godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.302Lp/10 - „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 15 priekšlikumi. Visi tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi, un visi ir Juridiskās komisijas atbalstīti.

Lielākoties precizēta vai precizēta un papildināta redakcija.

1.priekšlikums - precizēts formulējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 2.priekšlikums - precizēts formulējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 3.priekšlikums tāpat - precizēts formulējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Vārds „padomes” aizstāts ar... vārds „padomes” izņemts ārā sakarā ar to, ka vairs nav tādu pašvaldību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Čaklais. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta pirmā lasījuma redakcija. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. 21.1 pantā izveidota otrā daļa. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 7.priekšlikums. Precizēta pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 8.priekšlikums. Precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 9.priekšlikums. Tāpat precizēta redakcija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 10.priekšlikums. Vārds „pamatoti” aizstāts ar vārdu „motivēti”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta un papildināta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 12.priekšlikumā precizēta un papildināta redakcija. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. Arī 13.priekšlikumā precizēta un papildināta redakcija. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 14.priekšlikumā precizēta un papildināta redakcija. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt.

I.Čaklais. 15.priekšlikumā atrunāta numerācijas maiņa. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čaklais. Atvainojos, ka nepaspēju noziņot precīzi līdz pulksten 10.30, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.jūnijs. Paldies.

Sēdes vadītājs. 14.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam, bet, pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt pusapaļā jubilejā mūsu kolēģi Rasmu Kārkliņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, savukārt tieši šodien, 9.jūnijā, dzimšanas diena ir vēl diviem mūsu kolēģiem: mūsu kolēģim Raimondam Rubikam (Aplausi.) un Vitautam Staņam. (Aplausi.)

Vēl pirms reģistrācijas uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (frakcija „Vienotība”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu Tibetas atbalsta grupu sapulcēties tagad, šajā pašā pārtraukumā, tepat Dzeltenajā zālītē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es atgādinu par Juridiskās komisijas sēdi, kas notiks tagad un arī nākamajā pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultāta nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Andis Caunītis, Ingrīda Circene, Ojārs Ēriks Kalniņš un Jānis Reirs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamā ir sadaļa „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles saukšanai pie administratīvās atbildības”. (Starpsaucieni: „Kauns!”)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Vēlos sniegt īsu ieskatu pārkāpuma būtībā un tādējādi, es ceru, arī līdzēt saviem kolēģiem, kas tiks izdoti sodīšanai pēc manis. Mēs visi, izņemot Kravcova kungu, esam izdarījuši viena veida pārkāpumu, proti, neesam ievērojuši likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ietverto punktu, kas aizliedz amatpersonām pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi.

Īss ieskats vēsturē. Līdz šā gada 1.janvārim deputāta atlīdzība sastāvēja no trim daļām - faktiski no amatalgas, no atlīdzības par darbu komisijās un no kompensācijām. Kompensācijas bija divu veidu, proti, tādas kompensācijas, kuras Saeimas kārtības rullī bija noteiktas un par kurām nebija jāsniedz atskaites Finanšu nodaļā, un tādas, par kurām bija jāuzrāda darījumu apliecinoši dokumenti. Tā prakse ir bijusi tāda, ka par tām kompensācijām, kuras ir noteiktas likumā un kuru apjomu Saimnieciskā komisija ar savu lēmumu nevar ietekmēt, ir balsots, sarakstā pirms tam pārliecinoties, vai kompensāciju saņēmēji atbilst likumā noteiktajām prasībām, proti, ir Saeimas deputāti. Un to praksi mēs arī piekopām. Līdz ar to mēs esam veikuši administratīvu pārkāpumu, kura būtība ir formāla, jo šī balsošana pēc saraksta nav radījusi nekādas finansiālas sekas (No zāles: „Morālas!”) ne Saeimas budžetam, ne valstij kopumā, jo neviens deputāts nav saņēmis kompensāciju, kura tam nepienāktos pēc likuma, kā arī nav saņemts neviens lats vairāk, kā tas ir noteikts likumā.

Es ļoti labi apzinos, ka, lai gan tas nav radījis finansiālas sekas, tas ir trāpījies tajā negāciju plūsmā, kur mēs nekādā veidā ar šādu, lai arī formālu pārkāpumu, nestiprinām ticību Saeimai. Es to ļoti nožēloju un atvainojos gan kolēģiem, kas komisijā ir strādājuši, gan arī pārējiem, par to, ka te ir bijusi nepietiekama uzmanība. Kļūdu mēs esam novērsuši, un es ceru, ka tā mums kalpos par labu mācību turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi noteikti mēs neesam... mūsu frakcijas pārstāvji neesam ieinteresētās personas, jo neredzu šajā sarakstā nevienu no frakcijas „Par Labu Latviju”.

Bet ko es gribētu šeit varbūt tādēļ bezkaislīgi runāt? Savā laikā, Staļina laikā, ideoloģija pieprasīja no Staļina ideoloģijas nesējiem, tas ir, no PSKP biedriem, spēju pašapsūdzēties. Ja tu esi krietns PSKP biedrs, esi šīs ideoloģijas nesējs, tad tev ir jāspēj arī pašapsūdzēties. Man šķiet, ka to mēs dzirdējām arī šodien.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonām ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šīs valsts amatpersonas, viņu radinieki un darījuma partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Savukārt tā paša panta sestā daļa nosaka, ka minētie ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem gadījumos, kad tie piedalās Saeimas lēmumu pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu. No teiktā izriet likumdevēja apzināšanās, ka atsevišķos gadījumos valsts amatpersonām - un ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī Ministru kabineta locekļiem un pašvaldību domju deputātiem - vienkārši nav kam dot... nav kam nodot šo lēmumu pieņemšanu. Īpaši tas attiecas uz Saeimas deputātiem, kurus tauta ievēlējusi par saviem priekšstāvjiem un kuriem nav nekādas augstākas instances, kas varētu lemt par viņu atalgojumu.

Tādēļ likums paredz šo izņēmuma kārtību, ka uz deputātiem ir ierobežots 11.panta pirmajā daļā paredzētais princips par valsts amatpersonas aizliegumu veikt darbības, kurās šī valsts amatpersona, viņas radinieki vai darījuma partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Pat tad, ja pants runā tikai par atalgojumu, nevis par kompensācijām, ir skaidri redzama likumdevēja griba racionāli noregulēt šo jautājumu. Visticamāk, Saeima vienkārši pieļāvusi paviršību, savulaik neizdalot arī speciāli kompensācijas, varbūt komandējumus un tamlīdzīgi.

Īpaši jāuzsver, ka visu iepriekš minēto neapgāž arī KNAB lēmumos norādītais, ka deputātiem bija vajadzējis pievienot īpašo viedokli par atturēšanos no lēmumu pieņemšanas par sevi.

Šādu formālu ierakstu, protams, sēdes protokolam varēja pievienot, bet tas neatrisinātu lietas būtību. Deputāts, pat nebalsojot par sevi, atbalstītu visus pārējos deputātus, zinādams, ka tie pēc tam balsos par viņu. Tādējādi izveidotos klasisks tā sauktais korporatīvais interešu konflikts, jo ir skaidrs, ka deputāti atbalstītu cits citu, zinādami, ka būs pozitīvs balsojums arī tieši par viņiem.

Pamatojoties uz minēto, es aicinu jūs, kolēģi, visus ļoti pārdomāt un varbūt balsot tomēr „pret” lēmumiem, ar kuriem konkrētie deputāti tiek izdoti saukšanai pie administratīvās atbildības, jo tas ir pretrunā ar likuma garu.

Šajos grūtajos laikos, kad oligarhijas sērga plosās Saeimā, būtu svarīgi neinficēties arī ar oligofrēniju (Zālē smiekli.) un izbeigt šo paššaustīšanās paziņojumu sēriju, pat ja tie šķiet izdevīgi priekšvēlēšanu gaisotnē.

Es aicinu neatbalstīt deputātu Viņķeles, Dronkas, Staņas, Rodionova, Olšteina, Klementjeva, Circenes, Zujeva un Galvanovska saukšanu pie administratīvās atbildības.

Es aicinu iestāties par saprātīgu politiku. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei, otro reizi.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Būtu bijusi pārsteigta, ja Šķēles kungs sevišķi tajā pikantajā situācijā, kurā viņš atrodas kopš zināmām pāris nedēļām, būtu teicis kaut ko savādāku, kas ir saistīts ar KNAB iniciētām darbībām arī attiecībā uz tik vienkāršu situāciju, kādā mēs esam nonākuši.

Šeit nav runa par paššaustīšanos vai (Zālē smiekli, starpsaucieni.)... es atvainojos, jā, brīnišķīgs uzjautrinājums... vai par spēju pašam sevi nodot kaut kā labā. Es saprotu, ka Šķēles kungam ne šī īpašība, ne arī spēja vienkārši atzīt savas kļūdas un atvainoties nepiemīt, kas varbūt nav politiķim tā labākā īpašība.

Konsultējoties ar Saeimas Juridiskā biroja speciālistiem, tostarp arī tā vadītāju Kusiņu, un analizējot šo situāciju, vai ir bijusi iespēja izvairīties no interešu konflikta likuma pārkāpuma ar šo balsojumu un vai to varētu interpretēt tā, kā Šķēles kungs nupat centās mums izklāstīt, atbilde bija - nē. Lai arī šis ir formāls likuma pārkāpums, tam bija piemērojama novēršanas iespēja, proti, deputāts nevis atturas, bet nepiedalās balsojumā. Visi spriedelējumi par to, ka es nebalsošu par jums, bet jūs pēc tam balsosiet par mani, - iespējams, tas darbojas kādās citās vidēs. Oligofrēniskās vai oligarhiskās, to es nezinu. Bet es ceru... (Aplausi.) es ceru, ka tā nav Saeimas prakse. Ja jūs mēģināsiet apgalvot, ka šis princips darbojas Saimnieciskajā komisijā, es kategoriski pret to iebilstu, mēs vērtējam kompensāciju pieprasījumus pēc būtības. Mums ir bijuši arī vairāki gadījumi, kuros šis pilnīgi noteikti nav darbojies. Mēs esam novērsuši dažus interesantus kompensāciju pieprasījumus.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt manis izdošanu administratīvai sodīšanai. Pārējie kolēģi runās katrs par sevi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Viens otrs varbūt atceras, ka pagājušajā Saeimā man bija tas gods vadīt attiecīgu komisiju un pa to laiku mums nebija neviena gadījuma, ka deputāti netika izdoti administratīvai sodīšanai vai kriminālvajāšanai.

Šeit varbūt... Ja mēs runājam par lietas būtību, es domāju, ka principā tas lēmums, ko pieņem Saimnieciskā komisija... to vajadzēja formulēt savādāk, un nebūtu nekāda interešu konflikta, jo pēc būtības komisija lemj nevis par to, vai piešķirt kompensāciju vai nepiešķirt, bet par to, vai pieteikums par kompensācijas saņemšanu atbilst tām normām, kas ir ietvertas Kārtības rullī. Bet, runājot par šo te, es negribētu piekrist tam, ko teica Šķēles kungs. Es domāju, ka, ja mēs runājam par likuma garu un burtu, tad jāteic, ka vienīgā vieta, kur var aizstāvēt savu reputāciju un mēģināt panākt pozitīvu iznākumu, ir tiesa. Un, godīgi sakot, daudzos gadījumos, kad notika tā tiesvedība, mūsu kolēģi bija panākuši pozitīvus rezultātus. Vienīga problēma šeit ir tā, ka tad, kad mēs runājam par sodīšanu, par to raksta un runā visi. Kad tiesa pierāda, ka deputāts rīkojies pareizi, bet tiesībsargājošā organizācija bija pieļāvusi kļūdu, tad šinī gadījumā tas paliek miglā tīts.

Es domāju, ka varbūt vajadzētu padomāt arī par to otro daļu, jo, vadoties pēc nevainības principa... prezumpcijas, ir ļoti svarīgi, lai tā tiesvedība notiktu, un tāpēc es gribu aicināt atbalstīt komisijas iesniegto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es negribu turpināt polemiku ar godāto kolēģi Viņķeles kundzi, bet man liekas, ka jūs esat šodien tajā pikantajā situācijā.

Bet nu varbūt par to, kā es esmu balsojis arī agrāk.

Lielākajā daļā gadījumu es esmu pievienojies lēmumam, kas ir prasījis deputātu izdošanu administratīvajai atbildībai, bet ir bijuši arī gadījumi, kad es esmu balsojis „pret”.

Konkrēti es balsoju pret deputāta Buiķa administratīvo sodīšanu, tāpēc ka es neticēju tai pārkāpuma būtībai, kas bija rakstīta toreizējā pieprasījumā, - ka deputāts Buiķis varētu būt apzināti aizmucis no negadījuma vietas. Es neticēju tādai faktūrai! Es teicu: „Tas nav pareizi! Labākajā gadījumā kolēģis varētu būt pavirši rīkojies ar autotransporta līdzekli. Tas varētu būt augstākais.” Un mans balsojums bija skaidrs - „pret”, jo es neatbalstu tādu motivāciju.

Tāpat es jums paskaidroju šodien, kāpēc es neatbalstu pašlaik šo motivāciju. Tādēļ, ka es uzskatu, ka tikai tādēļ, ja Saeimas kārtības rullī, mainoties tai kārtībai, par ko runāja arī kolēģe Viņķele savulaik, nav pievienoti aiz vārda „atalgojums” vārdi „kompensācijas, komandējumi” vai kaut kas cits... ka tādēļ deputātiem būtu bijis jāorganizē speciāla procedūra.

Tāpat es neesmu balsojis un esmu arī publiski paskaidrojis savu procedūru, kas attiecās uz atļaujas došanu deputāta Šlesera kratīšanai, tāpēc ka es uzskatīju un aicinu arī jūs izlasīt Kārtības rulli par Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanas kārtību... Ne sēde bija sasaukta atbilstoši Saeimas kārtības rullim, ne pieprasījumam bija leģitīms mērķis, jo tas notika trīs dienas pēc tam, kad tas bija izsludināts visos masu medijos.

Es savu pozīciju esmu paskaidrojis skaidri, tai var piekrist un var arī nepiekrist, bet es uzskatu, ka vienmēr ir jāsaglabā veselais saprāts, lemjot arī par pašu deputātu rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, mēs katrs balsosim vai nu pēc savas sirdsapziņas, vai pēc tiem dzīves uzskatiem, kuri mums ir. Kāds balsos tā, lai labāk izskatītos pirmsvēlēšanu laikā...

Bet es tos, kuri nav izlasījuši, aicinu droši vien pēc sēdes, jo tagad nebūs laika, izlasīt tos paskaidrojumus, kurus mēs redzam, kurus ir snieguši attiecīgie deputāti un kurus šobrīd mēs droši vien, lielākā daļa no mums, izdosim administratīvajai sodīšanai. Jā, un, iespējams, arī dosim iespēju tiesāties, lai savu godīgumu tomēr pierādītu un šo apvainojumu noņemtu. Nu, redzēsim, kā tas viss beigsies!

Manuprāt, ļoti izsmeļošs ir mūsu kolēģa Klāva Olšteina paskaidrojums. Neskatoties uz to, kā viņš paskaidro savu rīcību un principā pasaka, ka viņam nebija nekādu nodomu kaut kādā veidā kaut ko apzināti vai neapzināti pārkāpt, viņš arī atzīmē, ka šajā komisijā piedalījās gan Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, gan Saeimas Kancelejas vadītājs, un atzīmē arī to, ka šādi lēmumi ir bijuši pieņemti visu laiku un ka tā ir normāla prakse Saeimā. Bet tas, kas ir varbūt nedaudz jocīgi, ir fakts, ka KNAB šoreiz izvēlējās tādu formu - nevis aizrādīt, nevis pateikt: „Nu, tur pārbalsojiet, dariet citādi, labojiet šo kļūdu!”, bet, protams, prasīja administratīvo atbildību, lai patiesībā šīs Saeimas jau tā ne pārāk lielo autoritāti un prestižu sabiedrībā padarītu vēl mazāku.

Un es šādu politiku vienkārši neatbalstu - ne kā pilsonis, ja es kaut kur skatītos televizoru, ne arī kā šīs Saeimas deputāts, tāpēc ka, ja KNAB ir izveidots ne tikai apkarošanai, bet arī novēršanai, tad tam bija iespēja... šīs institūcijas cilvēkiem bija iespēja paskatīties, kādi ir cēloņi, vai nav kaut kas jālabo likumā un jānovērš principā iespēja rasties šai situācijai. KNAB šādu ceļu negāja. To es norādīju arī KNAB pārstāvim attiecīgajā komisijā, kur mēs diskutējām par citiem jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka, ja KNAB strādātu novēršanas virzienā un neradītu principā iespaidu par to, ka Saeimā ir negodīgi deputāti un visādas citas lietas, tad, es domāju, šī sabiedrība kopumā būtu kaut nedaudz laimīgāka.

Balsojiet, protams, tā, kā jums liek sirdsapziņa, bet es uzskatu, ka šāda KNAB rīcība un šāds populistisks, vienkārši bez diskusijām... šādas KNAB rīcības akcepts Saeimā principā nav vajadzīgs ne mums, ne mūsu sabiedrībai kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”). (No zāles dep. A.Klementjevs: „Es par tevi balsoju - par tavu kompensāciju!”)

Godātie kolēģi! Man vienmēr patikusi spēja no tribīnes paust tautas viedokli. Es nerunāšu par tautas viedokli. (No zāles dep. E.Zalāns: „Kāpēc ne?”) Es gribu runāt tikai no juridiskā viedokļa.

Cienījamais Šķēles kungs! Sen bija pateikts: „Dura lex, sed lex. („Likums gan ir bargs, bet tas ir likums.”) Mēs nevaram no Saeimas tribīnes aizbildināties ar to, ka likumā kaut kas nav norādīts pilnīgi, ka pēc komata trūkst vēl dažu vārdu. Likums ir tāds, kāds tas ir. Likums ir jāievēro!

Un es absolūti piekrītu kolēģim Zalānam, ka KNAB jāveic novēršanas darbs. Novēršanas darbs izpaužas arī administratīvā soda piemērošanā, lai novērstu noziedzīgas darbības izdarīšanu. Protams, emocionāli es saprotu ideju par to, ka KNAB būtu jāaizrāda - tā vietā, lai lūgtu izdot deputātus administratīvajai atbildībai. Bet lieta tāda, ka aizrādījums jau pēc sava satura tuvojas administratīvajai atbildībai. Un tāpēc es domāju, ka jebkurā gadījumā KNAB lūgums izdot deputātus administratīvajai atbildībai šoreiz ir pamatots, juridiski pamatots. (No zāles: „Nav!”) Bet es uzskatu... Juridiski pamatots! Es uzskatu, ka KNAB amatpersonām tad, kad būs izlemts jautājums par piekrišanu deputātu administratīvajai atbildībai, jāvērtē pēc satura, pēc būtības, cik nopietns pārkāpums ir izdarīts. Manā izpratnē, šis pārkāpums nav nozīmīgs pēc sava satura, jo Saeimas kārtības rullis, Saeimas iekšējie normatīvie akti nosaka, kādā apmērā un kādā kārtībā kompensācijas ir saņemamas. Un līdz ar to es uzskatu, ka šajā konkrētajā gadījumā KNAB amatpersonām ir visai reāla iespēja piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu, atzīt šo pārkāpumu par maznozīmīgu un nepiemērot administratīvo sodu, bet aprobežoties ar aizrādījumu. Un tam būs tiešām liela novēršanas nozīme konkrētajā gadījumā un uz turpmāko Saeimas darbību, vai mēs runājam par 10. vai 11.Saeimu.

Es aicinu atbalstīt KNAB lūgumu, izdot deputātus administratīvajai atbildībai, un es paļaujos uz KNAB amatpersonu līdzsvarotu un pārdomātu lēmumu. (No zāles: „Viņiem nav ko darīt?!”)

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribēju minēt to, ka viss tas jautājums tiek skatīts par sēdi, kura notika pagājušā gada 10.novembrī. Tā bija faktiski otrā sēde pēc komisijas dibināšanas. Tātad faktiski varētu teikt - pirmā sēde. Jūs zināt, ka mums ir ļoti daudz jaunu deputātu Saeimā. Jūs zināt arī to, ka mums nomainījās komisijas priekšsēdētāja Viņķeles kundze... palika par komisijas priekšsēdētāju vienu nedēļu ātrāk. Tas ir paskaidrojums, ka varbūt arī viņa nezināja. Varbūt arī vesela virkne mūsu deputātu nezināja par to, ka tur ir kaut kāds pārkāpums. Mums nevienam nav ienācis prātā, ka tas ir pārkāpums. Bet es uzskatu, ka tiešām sēdē piedalījās arī komisijas sekretāri, komisijas darbinieki, ka sēdē piedalījās arī mūsu Juridiskā biroja pārstāvji, administrācijas pārstāvji. Tātad viņiem tas it kā būtu jāzina. Ja deputāts kaut ko nezina, tad juristi viņam to var paskaidrot un var viņu kaut kādā veidā brīdināt par to, ka kaut kas nav kārtībā.

Jebkurā gadījumā tur nevienam no balsojušajiem nebija ne mazākās vēlmes kaut ko pārkāpt, tāpēc ka mēs visi uzskatījām, ka pats svarīgākais, kā to jau teica Dolgopolova kungs... ir ļoti svarīgi, lai tiešām visi šie iesniegumi atbilstu Kārtības rullim. Un, izejot no šīs loģikas, tagad paskatieties! Faktiski, ja var sodīt deputātus, kas strādāja komisijā, tad kāpēc gan nevarētu pacelt jautājumu vēl augstākā līmenī? Kāpēc gan nesodīt visus Saeimas deputātus, kuri vispār saņem kaut kādas kompensācijas, tāpēc ka viņi balso par Kārtības rulli un balso faktiski arī par to kompensāciju apmēru? (Troksnis zālē.) Tas taču ir...

Un tālāk. Ja mēs ejam tālāk un tālāk, vadoties pēc šitās loģikas, tad mēs ieejam vispār absurdā situācijā. Bet tā ir tikai viena daļa no tā, ko es gribēju pateikt.

No citas puses. Paskatieties tagad reāli uz situāciju! Mūsu Saeimai tiešām... ne jau tikai 10., bet arī 9. un pārējām Saeimām ir šausmīgi zema autoritāte sabiedrībā. Un kāpēc? Tāpēc, ka faktiski masu medijiem ir ļoti izdevīgi visu laiku celt augšā šitādus jautājumus un parādīt ļoti negatīvi mūsu deputātu sastāvu jebkurā Saeimā. Es jau nerunāju tikai par 10.Saeimu. Un tā ir liela problēma, tāpēc ka tas tiešam grauj parlamentārismu valstī. Cilvēki, visu laiku lasot par sliktajiem deputātiem, faktiski vairs neiet... nepiedalās balsošanā, viņiem nav intereses par politiku, un tur ir vesela virkne problēmu. Tāpēc es uzskatu, ka šoreiz tomēr mums pašiem būs jāatbalsta it kā sava sodīšana, kaut gan tas ir pret jebkuru loģiku, bet mēs to darīsim tikai tādēļ, lai kaut kādā veidā tomēr saglabātu Saeimas autoritāti sabiedrībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam, otro reizi.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Kaut kā interesanti izskanēja gan no Mirska kunga puses, gan vēl no kāda, kas runāja šodien, ka deputāts, uzņemoties savas saistības, ļoti bieži iejūtas savā varā, iejūtas savā pozīcijā un dažreiz laikam uzskata, ka viņš ir pārāks par pārējiem sabiedrības locekļiem... ir tāds liels un varens.

Bet, ja jau deputāts ir tik liels un varens, tad viņam laikam ir jāuzņemas arī atbildība par to, ko viņš dara. Šeit, zālē, noteikti ir ļoti daudz cilvēku, kas vada transportlīdzekli... Neapšaubāmi... Un diez vai kāds no viņiem var pateikt, ka viņš nezina to, kas ir rakstīts Ceļu satiksmes noteikumos. Ir gana daudz mednieku šeit. Diez vai kāds mednieks var aizbildināties ar to, ka viņš nezina, kas rakstīts Medību likumā vai mednieku noteikumos. Ir šeit arī makšķernieki, kas diez vai var aizbildināties ar to, ka viņi nezina, kas rakstīts attiecīgajos noteikumos un ka viņi nezina, kur, kad un ko var makšķerēt. Nu, nebūsim naivi!

Uzņemoties valsts amatpersonas statusu, uzņemoties Saeimas deputāta statusu, katram no mums ir svēts pienākums zināt, kas rakstīts interešu konflikta likumā. Un līdz ar to arī ievērot to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam, otro reizi.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Man pavisam īsa replika attiecībā uz to, ko pirmīt teica Loskutova kungs, - par iespēju, ka KNAB varētu izteikt tikai aizrādījumu.

Nu tiem, kuri nav to pamanījuši, es varu pateikt, ka mums ir viens kolēģis - to jūs esat droši vien pamanījuši -, kurš zaudēja cita iemesla dēļ... Viņš vienkārši nolika savu mandātu, tātad zaudēja imunitāti, un tas bija Silova kungs... Viņš jau ir sodīts, viņam ir piemērots sods 70 latu apmērā. Tātad nekāds aizrādījums acīmredzot neattieksies arī uz pārējiem deputātiem. Cik daudz laika viņam paies, ja viņš gribēs apstrīdēt šo sodu, vai cik naudas viņš iztērēs, to mēs redzēsim... Tā ka acīmredzot arī visus pārējos šis sods... šāds vai līdzīgs sods sagaida.

Bet viena lieta tomēr par kaut kādu - ne tikai deputātu, bet tomēr arī šīs Saeimas, kurā strādā ne tikai deputāti, - kopējo atbildību. Ja jau KNAB ir konsekvents, tad, protams, es īsti nesaprotu, kāpēc viņš kaut kā nesauc pie atbildības arī Kusiņa kungu, kurš piedalījās tajā sēdē. Viņš nebalsoja, bet nepildīja savu pienākumu un neaizrādīja deputātiem, ka viņi principā ir sagatavojuši nepareizu lēmuma projektu un nepareizi balso, ja. Pilnīgi skaidrs, ka šis lēmums tika atbalstīts diezgan plašā personu grupā, ja. Tas ir pilnīgi skaidrs! Un, es domāju, ja KNAB būtu kaut kāda konsekvence jāievēro, tad varbūt arī jāpaskatās, ko dara visi pārējie, kas atbalsta šādus lēmumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Man savulaik arī ir bijusi šī lieta ar šo iestādi, KNAB, jā, un ar šo administratīvo sodu. Es pēc savas pieredzes gribu tomēr teikt, ka tiešām jāizdod šie deputāti sodīšanai. Tas ir numur viens.

Un otrs. Ņemiet vērā, ka mūsu darba kārtībā ir arī mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, ierosinājums, ka šo jautājumu par administratīvo sodu Saeima vairāk neskatīs, neizdos... Un līdz ar to šo imunitāti atcelt... Es domāju, ka tas daudzas problēmas tomēr atrisinātu, ka šis jautājums ir, lai iestādes tiek ar šīm problēmām galā, lai cilvēks, ja viņš jūtas vainīgs... lai viņš iet un tiesājas. Manuprāt, administratīvie sodi diez vai ir tā lieta, par ko Saeimai būtu jālemj.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos atgādināt, ka tomēr mūsu darbs maksā naudu. Es šeit neredzu priekšmetu, par ko vispār diskutēt.

Es aicinātu nobalsot, bet man tikai viens jautājums palika Loskutova kungam. Neapšaubāmi, viss, ko jūs pateicāt, ir absolūtu pareizi, un, protams, jūs, pateicoties jūsu profesionālismam un darba pieredzei, daudz labāk zināt to likumdošanu attiecīgajā jomā nekā tie cilvēki, kas nebija saistīti ar to.

Kur jūs bijāt agrāk? Kāpēc jūs novembrī, kad viss tas notika, nebrīdinājāt kolēģus, ka viņi pārkāpa likumus? Un tagad, kad vairāki mēneši pagājuši, jūs sākat mūs mācīt, kā pareizi dzīvot!

Es aicinu nobalsot „par” un slēgt šīs debates.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Aivara Dronkas saukšanai pie administratīvās atbildības.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Aivara Dronkas saukšanai pie administratīvās atbildības.

Komisija savā sēde iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Aivara Dronkas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Aivara Dronkas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar sāpēm sirdī nākamais ziņojums. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības.

Komisija savā sēde iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu!... Bērziņa kungs, kas ievēlēts no Zemgales, jūs runājat skaļāk par cilvēku, kas runā no tribīnes!... Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Klāva Olšteina saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Klāva Olšteina saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Klāva Olšteina saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Klāva Olšteina saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Andreja Klementjeva saukšanai pie administratīvās atbildības”. (Zālē troksnis, smiekli, starpsaucieni.)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Atkal ar sāpēm sirdī... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Andreja Klementjeva saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Andreja Klementjeva saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Andreja Klementjeva saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par piekrišanu 10.Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Igora Zujeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Igora Zujeva saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Igora Zujeva saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā parkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Igora Zujeva saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Guntara Galvanovska saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Guntara Galvanovska saukšanai pie administratīvās atbildībai. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Guntara Galvanovska saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Guntara Galvanovska saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Valērija Kravcova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Valērija Kravcova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Valērija Kravcova saukšanu pie administratīvās atbildībās par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Valērija Kravcova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

 

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.963. Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Šis likumprojekts paredz nodrošināt Tiesu izpildītāju likumā ietverto normu par to, ka zvērināto tiesu izpildītāju kā amatpersonu konti var atrasties vienīgi Valsts kasē. Šajā likumprojektā ir iestrādātas arī normas, kas risina speciālā budžeta aizņemšanos no pamatbudžeta. Un šīs normas ir saskaņotas starp Finanšu ministriju un Labklājības ministriju.

Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisija lūdz veikt arī pirmo lasījumu?

J.Vucāns. Jā, komisija lūdz izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā... pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs. Otrais lasījums - 16.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs, izskatīšana otrajā lasījumā - 16.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, izskatīsim to pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir papildināt likuma normas, lai nodrošinātu direktīvas prasību par klasifikācijas sabiedrību maksimālās summas ierobežošanu, prasību par paziņošanas pienākumu jūras negadījumu un jūras incidentu gadījumā un izmeklēšanas struktūras neatkarību, prasību dalībvalstij nodrošināt Starptautiskās Jūras organizācijas audita norisi valstī reizi septiņos gados.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

E.Smiltēns. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu šo minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Smiltēns. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 7.jūnijam, un likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā šā gada 16.jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz 7.jūnijam nav iespējams, jo tas bija aizvakar...

E.Smiltēns. Es atvainojos, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs, izskatīšana - 16.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs, izskatīšana galīgajā lasījumā - 16.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Es atvainojos, kolēģi, par nelielu kavēšanos... Es vēlreiz atvainojos par kavēšanos...

Tātad strādāsim ar grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Grozījums pēc būtības ir paredzēts saistībā ar patērētāju kreditēšanas jautājumiem, ko mēs skatījām arī iepriekšējā likumprojektā „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās likumā”, un tas pēc būtības paredz papildināt 8.panta 1.1 daļu ar ceturto punktu - „Krājaizdevu sabiedrība”.

Tātad ir lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā šo grozījumu... Ā, ir lūgums vispirmām kārtām noteikt steidzamību... Atvainojiet!

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tā kā jūs lūdzāt atbalstīt to arī pirmajā lasījumā...

K.Olšteins. Jā, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

K.Olšteins. Godātie kolēģi, ja jums nav iebildumu, tad ir lūgums atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Edgars Zalāns.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.996, likumprojekta reģistrācijas Nr.363/Lp10 - likumprojekts „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā”. Patiesībā šis grozījums jau tika skatīts mūsu komisijā un arī Attīstības plānošanas apakškomisijā, un faktiski tas tika iniciēts šajā apakškomisijā. Apakškomisija konstatēja to problēmu, kas ir bijusi mums šajā iepriekšējā fondu apguves periodā, - ka Nacionālais attīstības plāns bieži vien tā arī paliek, lai gan ir plaši apspriests, tomēr tikai kā Ministru kabineta iekšējais dokuments, un, jāsaka tā, pat bieži vien kā dokuments, ko neatzīst pati Finanšu ministrija, kurai šis dokuments būtu jāpilda. Un šī attīstības plāna saikne ar budžetu tā arī paliek nesaprotama visā fonda ieviešanas perioda garumā.

Problēma tika identificēta pareizi, apakškomisija sagatavoja, un komisija arī atbalstīja priekšlikumu, ka būtu jāgroza Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas noteiktu, ka Nacionālo attīstības plānu apstiprina Saeima, tādā veidā uzņemoties arī atbildību par to, ko Ministru kabinets sagatavo un ko vai nu mēs, vai mūsu nākamie kolēģi, kas sāks strādāt ar rudeni, šeit apstiprinās kā savu darbības plānu... un ar tiešu sasaisti ar budžetu.

Un līdz ar to es aicinu... komisijas vārdā, protams... Šis grozījums ir diezgan jau iekavēts, Nacionālais attīstības plāns jau bija jāsāk... faktiski tā izstrāde bija jau jāuzsāk. Jācer, ka tā beidzot arī sāksies. Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šā likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Zalāns. Un turpinot tātad aicinu likumprojektu izskatīt un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Zalāns. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā?

E.Zalāns. Izskatīšanas datums... Bija plānots sākotnēji 16.jūnijs, bet es pieņemu, ka acīmredzot tas būs 1.jūlijs, jo plānots diezgan daudz priekšlikumu iesniegt uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs piedāvājat 16.jūniju?

E.Zalāns. Jebkura ārkārtas sēde, kas būs pēc 16.jūnija.

Sēdes vadītāja. Vai jūs piedāvājat 16.jūniju vai pirmo ārkārtas sēdi?

E.Zalāns. Es... Mēs domājam... Komisijas vārdā saku, ka 16.jūnijs ir datums, kurā ir jāizskata.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies!

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs, izskatīšana - 16.jūnijā. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iesniegumu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā”, dokuments Nr.997.

Iesniegumu likums kā tāds balstās uz Satversmes 104.pantu, kas nosaka to, ka katram iedzīvotājam ir tiesības vērsties jebkurā valsts vai pašvaldības iestādē un saņemt atbildi pēc būtības. Konkrētie piedāvātie grozījumi... šis likumprojekts padarīs šo likumu vieglāk piemērojamu, vieglāk būs valsts un pašvaldību iestāžu rīcību pakārtot šim Satversmes pantam. Šie grozījumi novērsīs arī situācijas, kas šobrīd esošā likuma ietvarā var rasties, - ka, atbildot uz iesniegumiem, nereti tiek tērēti nesamērīgi lieli valsts un pašvaldību iestāžu resursi.

Un konkrētāk. Šajā likumprojektā ir noteikts, ka ir paredzēti konkrēti sadarbības mehānismi iestāžu starpā, ja iesniegums ir adresēts vairākām iestādēm, ir arī noteikta iespēja elektroniskai saziņai šo iestāžu starpā. Ir noteikta arī iestādes rīcība gadījumos, ja viena persona iesniedz vairākus iesniegumus par vienu un to pašu tēmu, bet atbilde pēc būtības ir jau sniegta. Un arī - tas ir ļoti svarīgi no kopējās mūsu tiesu sistēmas viedokļa! - tiek vienkāršota kārtība, kā var pārsūdzēt atbildes, kas ir sniegtas uz attiecīgajiem iesniegumiem.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iesniegumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.jūlijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūlijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Jā, kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem Komerclikumā.

Kā jūs jau zināt, lielas debates komisijā ir izraisījuši tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikumi par nepieciešamību atklāt ofšoru patiesos īpašniekus un patiesā labuma guvējus. Un vēl šobrīd darbs pie šiem priekšlikumiem turpinās, ņemot vērā lielo rezonansi, kas ir radusies.

Tāpēc komisija izdalīja atsevišķi grozījumus Komerclikumā, kuri paredzēti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas attiecībā uz sabiedrību reorganizācijas vienkāršošanu, kā arī uz administratīvā sloga samazināšanu, veicot sabiedrības reorganizāciju. Līdz ar to šis likumprojekts ne vien samazinās reorganizācijas procesa veikšanas termiņu, bet līdztekus arī vienkāršos šo procesu, samazinot veicamās darbības un nepieciešamos dokumentus.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Jūs lūdzat balsot arī pirmo lasījumu?

E.Smiltēns. Jā. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 13.jūnijam, un likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts šā gada 16.jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs, izskatīšana galīgajā lasījumā - 16.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums (un šis ir arī šīs sēdes pēdējais darba kārtības jautājums) - likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tātad minētais dokuments ir ar reģistrācijas numuru 320/Lp10, bet Saeimā izskatāmais dokuments ir Nr.816. Pēc savas būtības tas ir likumprojekts par grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kurš ir saistīts ar direktīvas ieviešanu. 2008.gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu Nr.2008/115/EK, kas paredz kopīgu standartu un procedūru ieviešanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ ir nokļuvuši Eiropas Savienības dalībvalstī un ir atzīstami kā nelikumīgi uzturamies šajās valstīs.

Godājamie kolēģi! Atbilstoši pašai direktīvai šīm dalībvalstīm tā ir jāievieš līdz 2011.gada 24.decembrim, un tās ieviešanas metode ir tātad direktīvas normu iestrādāšana nacionālajā likumdošanā. Šajā sakarā Ministru kabinets mums ir atsūtījis šos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kur faktiski ir pateiktas trīs lietas.

Pirmkārt, tas ir paplašinājis Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto subjektu loku ar personām, kurām saskaņā ar direktīvas prasībām ir tiesības uz valsts nodrošinātu palīdzību... pēc būtības tās ir cilvēktiesību normas.

Otrkārt, ir noteikti gadījumi, kad ārzemniekiem ir sniedzama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un tās veidi.

Un, treškārt, ir precizētas citas ar direktīvu ieviešanu saistītās likumu normas, piemēram, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasīšanas kritēriji personām, kurām atbilstoši direktīvā noteiktajam ir tiesības uz valsts garantēto juridisko palīdzību, lēmumu pieņemšanas kārtība, un citi...

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē un aicina Saeimu akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.jūnijs.

Pirms es dodu vārdu paziņojumam un pirms mēs reģistrējamies, lai apliecinātu savu klātbūtni, daru jums zināmu, ka ir sasaukta otra Saeimas sēde - 9.jūnija kārtējā sēde - 20 minūtes pēc Saeimas 2011.gada 2.jūnija kārtējās sēdes turpinājuma beigām.

Bet es, sēdes vadītāja, jums piedāvāju divus priekšlikumus - ka mēs sākam sēdi vai nu pulksten 12.30, vai 13.30. Vispirms mums ir jābalso par tālāko laiku, kas minēts vienā no maniem priekšlikumiem, tātad par to, vai mēs sāksim šodienas kārtējo sēdi pulksten 13.30. Un pēc tam balsosim par otru priekšlikumu - ka sēde jāsāk pulksten 12.30.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 9.jūnija kārtējo sēdi sāktu pulksten 13.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 60, atturas - 6. Tātad priekšlikums, ka jāsāk pulksten 13.30, nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsosim par to, lai Saeimas kārtējo sēdi sāktu pulksten 12.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 1. Tātad Saeimas 9.jūnija kārtējā sēde sāksies pulksten 12.30.

Un tagad, lūdzu, paziņojumam vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Man, godīgi sakot, vairs nav paziņojuma, jo nupat mēs nobalsojām, ka mēs sēdi sākam pulksten 12.30. Pulksten 12.30 bija paredzēta komisijas sēde, kurā piedalītos arī uzaicinātie cilvēki, un lieta bija gana svarīga, lai varētu likumprojektu novest līdz galam. Nu, bet neko darīt! Nebūs šīs sēdes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paziņojumam vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos sniegt paziņojumu saistībā ar debatēm. Drīkst? Es vienkārši lūdzu nedaudz klusuma. Pavisam īsi. Ilgi nebūs.

Tātad sniegt paziņojumu attiecībā uz to, ko es debatēju saistībā ar atsevišķu mūsu deputātu nodošanu administratīvai sodīšanai... Es atsaucos uz Klāva Olšteina, tātad mūsu kolēģa, paskaidrojumu protokolā, kuru es šobrīd esmu spiests citēt: „Klātesot LR Saeimas Juridiskā biroja vadītājam un LR Saeimas Kancelejas vadošajām amatpersonām, lēmām piešķirt transporta kompensācijas.”

Es atvainojos Kusiņa kungam, kurš man atsūtīja īsziņu. Viņš saka, ka viņš tajā sēdē tomēr nav bijis, un līdz ar to es nekādā veidā nevaru debatēt, protams, un nevarēju debatēt par Kusiņa kunga klātbūtni. Acīmredzot Olšteina kungam ir iespējas KNAB sniegt paplašinātus paskaidrojumus, kurā sēdē tad piedalījās attiecīgās amatpersonas, un es aicināju to darīt, lai novērstu jebkādus pārpratumus par to, kurš tad tajā sēdē ir bijis un kāda ir bijusi kopējā lēmuma pieņemšanas gaisotne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Seši deputāti nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš... Latkovski, paej nost!... Andis Caunītis, Ingrīda Circene, Ojārs Ēriks Kalniņš un Jānis Reirs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Atgādinu, ka pulksten 12.30 ir sasaukta 9.jūnija kārtējā Saeimas sēde.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas pavasara sesijas 8. sēdes
2011. gada 2. jūnijā
turpinājums 2011. gada 9. jūnijā

Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 354/Lp10) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 940, 1018)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” (Nr. 331/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 827B)
   
Ziņo - dep. S.Fjodorovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 316/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 791B)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 317/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 793B)
   
Ziņo - dep. S.Bendrāte
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 276/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 976)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 16/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1001)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 349/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 921, 974)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 301/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 975)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Debates - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 333/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 977)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 241/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 998)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Debates - dep. A.Saliņš
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. A.Volfs
  - dep. L.Čigāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. J.Reirs
  - dep. E.Zalāns
  - dep. V.Staņa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Viņķele
  - dep. I.Vergina
  - dep. S.Šķesters
  - dep. V.Staņa
  - dep. L.Liepiņa
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Brigmanis
   
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 284/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 999)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates - dep. R.Dzintars
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 47/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1000)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 302/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1006)
   
Ziņo - dep. I.Čaklais
   
Paziņojumi
  - dep. I.Rībena
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 166/Lm10)
(Dok. Nr. 979)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. I.Viņķele
  - dep. A.Šķēle
  - dep. I.Viņķele
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. E.Zalāns
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. S.Mirskis
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. E.Zalāns
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. B.Cilevičs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Aivara Dronkas saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 167/Lm10)
(Dok. Nr. 980)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 168/Lm10)
(Dok. Nr. 981)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 169/Lm10)
(Dok. Nr. 982, 982A)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Klāva Olšteina saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 170/Lm10)
(Dok. Nr. 983)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Andreja Klementjeva saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 171/Lm10)
(Dok. Nr. 984)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 172/Lm10)
(Dok. Nr. 985)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Igora Zujeva saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 173/Lm10)
(Dok. Nr. 986)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Guntara Galvanovska saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 174/Lm10)
(Dok. Nr. 987)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Valērija Kravcova saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 175/Lm10)
(Dok. Nr. 988)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 360/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 963, 1019)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 359/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 955, 1027)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 362/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 994)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 362/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 994)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 363/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 996, 996B)
   
Ziņo - dep. E.Zalāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Iesniegumu likumā” (Nr. 364/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 997)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 365/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1005)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 320/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 816, 968)
   
Ziņo - dep. A.Bērziņš (PLL)
   
Paziņojumi
  - dep. V.Staņa
  - dep. E.Zalāns
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 09.06.2011 09:02:06 bal001
Par - 77, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (354/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:02:35 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (354/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:04:47 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” (331/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.06.2011 09:08:41 bal004
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (316/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.06.2011 09:11:21 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (317/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.06.2011 09:12:23 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (276/Lp10), 3.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:24:43 bal007
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (16/Lp10), 3.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:27:06 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (349/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:32:13 bal009
Par - 25, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (301/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:33:02 bal010
Par - 61, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (301/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:34:04 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (333/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 09:35:36 bal012
Par - 11, pret - 61, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (241/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 10:13:24 bal013
Par - 56, pret - 5, atturas - 28. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (241/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 10:14:42 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (241/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 10:19:31 bal015
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (284/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 10:26:59 bal016
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (47/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 10:30:01 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (302/Lp10), 2.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:32:11 bal018
Par - 79, pret - 2, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10. Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles saukšanai pie administratīvās atbildības (166/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:33:07 bal019
Par - 79, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Aivara Dronkas saukšanai pie administratīvās atbildības (167/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:34:16 bal020
Par - 80, pret - 2, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputātu V.Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības (168/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:35:17 bal021
Par - 77, pret - 2, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta D.Radionova saukšanai pie administratīvās atbildības (169/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:36:16 bal022
Par - 78, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta K.Olšteina saukšanai pie administratīvās atbildības (170/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:37:21 bal023
Par - 79, pret - 3, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta A.Klementjeva saukšanai pie administratīvās atbildības (171/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:38:19 bal024
Par - 79, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputātes I.Circenes saukšanai pie administratīvās atbildības (172/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:39:13 bal025
Par - 77, pret - 1, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta I.Zujeva saukšanai pie administratīvās atbildības (173/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:40:07 bal026
Par - 79, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta G.Galvanovska saukšanai pie administratīvās atbildības (174/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:41:04 bal027
Par - 82, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta V.Kravcova saukšanai pie administratīvās atbildības (175/Lm10)

Datums: 09.06.2011 11:42:20 bal028
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (360/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:42:58 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (360/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:44:22 bal030
Par - 78, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (359/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:44:50 bal031
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (359/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:47:27 bal032
Par - 81, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (362/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:47:50 bal033
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (362/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:48:26 bal034
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (362/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.06.2011 11:50:51 bal035
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā (363/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:51:17 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā (363/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:54:15 bal037
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iesniegumu likumā (364/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:55:51 bal038
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komerclikumā (365/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:56:16 bal039
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (365/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 11:59:27 bal040
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (320/Lp10), 1.lasījums

Datums: 09.06.2011 12:00:47 bal041
Par - 16, pret - 60, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas kārtējās sēdes sākšanu plkst. 13.30

Datums: 09.06.2011 12:01:09 bal042
Par - 75, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas kārtējās sēdes sākšanu plkst. 12.30

Otrdien, 23.oktobrī
08:45  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196