10.Saeimas stenogramma - 26.05.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2011.gada 26.maijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 26.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselu virkni iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.maija sēdes darba kārtībā un svītrot no tās 22.punktu - „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā starpziņojumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 26.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 26.maija sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijai atpakaļ nodoto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kurš tika atzīts par steidzamu, izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 26.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 26.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 26.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Valērijs Agešins pieteicies runāt „pret”.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir apsveicama Ministru kabineta vēlme padarīt efektīvāku administratīvo procesu un nodrošināt, lai lietas tiktu izskatītas saprātīgos termiņos, nevis tādos, kādi ir pašlaik (šobrīd lietas tiek izskatītas divu gadu laikā rajona tiesā un gada laikā - apgabaltiesā). Tieši tāpēc lielākā daļa normu likumprojektā „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” ir atbalstāmas.

Tomēr likumprojektā ietvertas arī normas, kuras ir kā darvas karote tajā: tās paredz padarīt dārgāku vēršanos augstākas instances tiesā, četrkāršojot valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu (no 10 uz 40 latiem) un ieviešot drošības naudu par blakus sūdzībām (10 latu apmērā) un par kasācijas sūdzībām (50 latu apmērā), kā arī valsts nodevu par lūgumu par pagaidu aizsardzību un par lūgumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (10 latu apmērā).

Pēc anotācijā izteiktajām likumprojekta autoru domām, nepieciešams nodrošināt barjeras funkciju un novērst „situāciju, kad personas nepārdomāti sniedz nepamatotas sūdzības, gan vilcinot laiku, gan vēršoties tiesā „sporta pēc””.

Es vēlos atgādināt, ka sākotnēji administratīvais process bija iecerēts, lai iedzīvotāji varētu aizsargāt savas tiesības pret daudzskaitlīgo un labi apmācīto valsts aparātu, lai tiktu garantēta cilvēktiesību ievērošana un nodrošināts taisnīgs rezultāts konkrētās tiesiskās situācijās. Ar šo nodevu paaugstināšanu un jaunu nodevu ieviešanu tiek uzlikta pārāk liela barjera cilvēktiesībām, un šo barjeru ļoti daudzi cilvēki pārkāpt nevarēs tieši tāpēc, ka viņiem nav šādas naudas.

Tiesiskā valstī cilvēktiesības ir pašvērtība. Tas nav pieļaujami - kārtējo reizi pārlikt slogu uz mūsu valsts iedzīvotājiem, šoreiz pieprasot no viņiem nesamērīgu maksu par to, lai viņi varētu aizstāvēt savas tiesības!

Es uzskatu, ka šādu normu ieviešana ir pretrunā ar paša likuma mērķi un tāpēc nav atbalstāma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Skatīsim likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā”.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura, proti, definīcijā vārds „tirgotājs” aizstāts ar vārdu „pārdevējs”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim grozījumus trešajā lasījumā. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šie grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredz efektivizēt zemesgrāmatu nodaļu darbības procesu, mazinot administratīvo slogu, izdevumus un laiku, kas nepieciešams, lai nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības nostiprinātu zemesgrāmatā.

Juridiskajā komisijā šis likumprojekts arī pirms trešā lasījuma ļoti pamatīgi tika izvērtēts. Kā jūs redzat, šeit galvenokārt ir Saeimas Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi, kā arī tieslietu ministra priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tīri tehniska rakstura priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī te ir skarts vairāk juridiskās tehnikas jautājums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Tāpat ir atbalstīts arī 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 6. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 7. - arī. Šī terminoloģija ir precizēta. To ir iesniegusi Juridiskā komisija. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 10.priekšlikums, kā jūs redzat, prasa svītrot likumprojekta 7.panta otro daļu. Tas ir atbalstīts. Tas bija Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 13. - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 14. ir tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un pēdējais ir 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar likumprojekta pārejas noteikumiem. Arī tas ir atbalstīts.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 15.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā... Deputāt Latkovski, kurš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņos par grozījumiem Imigrācijas likumā?

Deputāts Ainārs Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt! Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Saņemti 67 priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 9. - ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 10. - ārlietu ministra Kristovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 11. - ārlietu ministra Kristovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 12. - ārlietu ministra Kristovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 13. - ārlietu ministra Kristovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 14. - ārlietu ministra Kristovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 16. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi un cienījamo priekšsēdētāj! Nacionālā apvienība nosūtīja (konkrēti - es nosūtīju) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieprasījumu par skaitļiem, kādi ir saistīti tieši ar uzturēšanās atļauju saņemšanu 19. ... 23.panta pirmās daļas 28., 29. un 31.punkta sakarā.

Jāteic, ka šie skaitļi skaidri parāda tendences. Un šīs tendences nepārprotami liecina par to, ka uzturēšanās atļauju tirgošana rada šeit ievērojamu legālo imigrantu pieplūdumu. Šis legālais imigrantu pieplūdums ir saistīts ar tā sauktajiem investoriem un ar viņu ģimenes locekļiem. Un jāteic, ka tas ģimenes locekļu skaits tomēr ir ievērojami liels.

Es jums varu minēt šo statistisku. Pa šo laiku, kopš spēkā stājušās šīs normas, tātad uz šo brīdi, ir ieceļojuši 643 legālie migranti, no kuriem 429 ir saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu, 179 - ar ieguldījumiem bankās un 35 - ar ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Nepārprotami ir redzams, ka absolūtais vairākums šo imigrantu jeb ieceļotāju ir saistīti tieši ar nekustamā īpašuma iegādi. Skaidrs ir arī tas, ka, protams, lielākā daļa no šiem iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem būs arī šo imigrantu apdzīvota.

Tas ir uz mirkli jeb nelielu laiku pozitīvs pienesums tautsaimniecībai, taču nākotnē mums tas var izmaksāt ļoti, ļoti dārgi. Mani tiešām izbrīna Iekšlietu ministrijas un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vieglprātīgā attieksme, skatoties uz šo jautājumu nākotnes perspektīvā. Vai tiešām mums nav laba mācība dota ar Francijas un Vācijas piemēru, ar tām smagajām sociālajām problēmām, kādas šobrīd risina šīs valstis?

Varu jums minēt arī izcelsmes valstis, no kurām šie imigranti ir ieceļojuši (minēšu tikai investoru skaitu bez viņu ģimenes locekļiem). Kopumā 252 - no Krievijas, 24 - no Ukrainas, 22 - no Kazahstānas, 6 - no Baltkrievijas, un tālāk jau ir pavisam nelieli skaitlīši un apmēram kādas 12 valstis.

Tātad redzam, ka absolūtais vairākums ir ieceļotāji no Krievijas. Kāpēc? Tāpēc, ka te vienkārši ir ļoti labvēlīga vide, te ir komercvide krievu valodā, te ir plašsaziņas līdzekļi krievu valodā, te ikviens ar viņiem runās kaimiņvalsts valodā.

Man būtu aicinājums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai - ja ne atbalstīt šo mūsu priekšlikumu par visiem trim 23.panta pirmās daļas punktiem, tad vismaz par nekustamo īpašumu izslēgšanu ļoti, ļoti nopietni padomājiet un atcerieties, kolēģi no „Vienotības”, ka pirms vēlēšanām jūs bijāt viskategoriskākie šā nekustamā īpašuma punkta pretinieki. Kāpēc ir mainījušies viedokļi? Vai tāpēc, ka kādam kolēģim ir investīcijas nekustamā īpašuma tirgū un var rasties zaudējumi? Es ceru, ka tas tā nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - frakcijas „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 71, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai Urbanoviča kungam kas sakāms par procedūru? Bet Urbanoviča kunga nav zālē... Tātad tas, kurš nospieda viņa vietā balsošanas pogu, lūdzu, atsauciet arī šo... Vai Urbanoviča kungs tomēr ir zālē un vēlas runāt par procedūru?

Paldies. Lūdzu, turpiniet!

A.Latkovskis. 20. - Saeimas deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātā Saeima! Jāsaka, mani iepriekšējais balsojums tiešām izbrīnīja. Paldies, ja es nekļūdos, dažiem zālē esošajiem, kuri nobalsoja pozitīvi par mūsu priekšlikumu. Un man tiešām izbrīnu rada tas, kā vieni un tie paši deputāti par vienu un to pašu jautājumu var katru reizi balsot citādāk. Ko es vēlos teikt? Vēstījums būs īss gan par šo 20., gan par 22.priekšlikumu, kas ir skatāmi komplektā.

Mēs 90.gadu sākumā pieļāvām, ka iztirgo mūsu zemi, tagad pieļaujam, ka uzturēšanās atļaujas iztirgo, nākotnē varbūt sekosim Šlesera kunga teiktajam un izpārdosim arī pilsonību. Un šajā kontekstā mēs jau varam redzēt šīs tendences, kas ir aktīvākie mūsu uzturēšanās atļauju uzpircēji. Tie ir Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas pilsoņi, un viens ir pat Libānas pilsonis. Varbūt tomēr kaut kādā ziņā parūpēsimies par mūsu valsts nākotni? Nebūsim vieglprātīgi pret to, ko ir devuši mūsu senči, un šajā punktā, kas ir saistīts ar kapitālsabiedrību ieguldījumiem, balsosim pozitīvi, neskatoties uz to, ka varbūt kāds kartiņas cēlājs pacels sarkano vai parādīs īkšķi uz leju!

Un līdzīgi var teikt arī par 22.priekšlikumu, kas saistīts ar kredītiestāžu investīcijām, kur arī ir bijis ļoti liels imigrantu pieplūdums - 179 personas gada laikā, kas, manuprāt, ir visumā satraucoši, ņemot vērā to, ka šī tendence ir augšupejoša. Nu, varbūt tomēr izrādīsim kaut kādu cieņu pret savu zemi, pret savu tautu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Saeimas deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 67, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 21. - Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka Saeima atvēra Imigrācijas likumu, lai veiktu grozījumus, kas atvieglotu uzturēšanās atļaujas saņemšanu ārzemniekiem, taču tagad faktiski sākotnējā doma ir pazaudēta, jo likumprojektā tika iestrādātas normas, kuras - gluži pretēji! - var radīt šķēršļus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Līdz ar to mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumu, kas ļautu vienkāršot uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu vai investējuši līdzekļus mūsu valsts ekonomikā.

Esmu pārliecināts, ka šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos Latvijai ir jāpieliek visi spēki, lai piesaistītu investīcijas, to skaitā arī ārvalstu. Nav noslēpums, ka šodien daudzi ārvalstnieki, piemēram, Krievijas pilsoņi, neriskē iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, baidīdamies, ka varētu elementāri nesaņemt vīzu, lai uzturētos mūsu valstī.

Uzturēšanās atļaujas saņemšanas vienkāršošana ārzemniekiem atrisinātu šo problēmu, kā arī padarītu pievilcīgāku iespēju investēt Latvijā. Diemžēl otrajā lasījumā pieņemtā redakcija tikai pasliktina investīciju klimatu. Racionāli spriežot, priekšlikumā ir tikai trīs atslēgvārdi - „investīcijas Latvijas ekonomikā”. Es uzskatu, ka tie politiķi, kuri protestē pret šo ideju, vienkārši pasliktina investīciju klimatu Latvijā un paši nepiedāvā neko.

Es domāju, ka jāuztraucas nevis par uzturēšanās atļaujām, bet gan par to, ka Latvijas zemi masveidā pamet paši latvieši, kuri dodas prom no Latvijas.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt 21. - deputāta Agešina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Saeimas deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 22. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 71, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 25.priekšlikumā.

25. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 24. un 25.priekšlikumu.

A.Latkovskis. 26. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 27. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 31. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 32. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 33. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 34. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 37. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 38. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 39. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 40. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 41. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 42. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 43. - iekšlietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 44. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 45. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 47. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 48. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 49. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 50. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 52. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 53. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 54. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Varbūt jūs varētu kaut kā to diezgan skaļo sanāksmi pārtraukt, lai mēs varam turpināt skatīt likumprojektu?

Paldies.

A.Latkovskis. 55. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 57. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 58. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 59. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 60. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 62. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 63. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 64. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 66. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 67. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un, pirms es aicinu Saeimu balsot par grozījumiem Imigrācijas likumā trešajā, galīgajā, lasījumā, es gribu pateikties visiem komisijas deputātiem par aktīvu darbu šā likumprojekta izskatīšanas gaitā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 22. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, Prezidij! Pornogrāfijas ierobežošanas likumā ir ietverts pornogrāfiska rakstura materiālu definējums, kā arī noteiktas pornogrāfiska rakstura materiālu aprites prasības.

Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 10.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt ekspertu komisiju, kas veic ekspertīzi un sniedz atzinumu par materiāliem vai par bērnu pornogrāfiju, kur ir iespējami šā likuma pārkāpumi.

Atbildība par Pornogrāfijas ierobežošanas likumā paredzēto prasību pārkāpšanu ir noteikta gan Krimināllikumā, gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Ja pastāv aizdomas par to, ka ir izdarīts Krimināllikuma 166.panta pārkāpums, tad jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu un virzību izlemj Valsts policijas amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt, ja ir aizdomas par to, ka ir izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārkāpums, tad tādā gadījumā pārkāpuma izvērtēšanā lēmumu pieņem rajona vai pilsētas tiesas tiesnesis vai Nacionālā radio un televīzijas padome.

Līdz ar to, ka šo četru gadu laikā, kopš likums ir spēkā, šādas komisijas netika veidotas, bet tika izmantoti ekspertu pakalpojumi - un šādas iespējas pastāvēs arī turpmāk -, tika lūgts svītrot 10.pantu un arī no pārejas noteikumiem 2.punkta 1.apakšpunktu.

Komisija pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja un lūdz arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es būtu priecīgs, ja atbildīgā ziņotāja tomēr vēl papildus mums sniegtu vairāk informācijas, jo uz tās anotācijas pamata, kas šeit redzama, mana izvēle būs negatīva - neatbalstīt šo likumprojektu.

Man stāv prātā šis Latvijas gadījums, kurš tika atspoguļots arī vairākos Eiropas Savienības plašsaziņas līdzekļos, - par piedēvēto bērnu pornogrāfijas gadījumu sakarā ar operas plakātu, uz kura bija redzams mazs puisītis... es īsti vairs neatceros to plakātu, bet katrā gadījumā viņš nebija apģērbts. Attiecīgajiem Valsts policijas darbiniekiem radās aizdomas, ka Latvijas valstī ir noticis noziegums - ka ir ar šādām darbībām notikusi bērnu pornogrāfijas izplatīšana -, un viņi nolēma, ka šā plakāta autors un šīs iestādes vadītājs ir saucami pie atbildības. Un nebija nevienas operatīvas, saprātīgas, no likuma izrietošas darbības, un neatradās neviena persona, kas apelētu pie veselā saprāta!

Es nevaru atbalstīt normu, kas paredz, ka tad, kad šādos gadījumos rīkosies Valsts policijas cilvēki, viņiem nebūs iespējas pie kāda eksperta... ir ierosināts tagad svītrot šo pantu, šādu ekspertu institūciju likvidēt, tātad viņiem nebūs iespējas uzzināt par šiem jautājumiem, noskaidrot ekspertu viedokli, gūt izpratni par šiem jautājumiem.

Es tādēļ būtu priecīgs, ja mēs saņemtu vēl papildu paskaidrojumus no ziņotājas.

Katrā ziņā šis piemērs, kas Latviju parādīja ne labākajā gaismā, un tas, ka Ministru kabinets tā arī nespēja šo likuma normu iedzīvināt, lai tādu apkaunojošu gadījumu nebūtu, mums nodara kopumā kaunu.

Vēl vairāk! Es sāku domāt, ka, ja tagad varbūt tā prakse paliktu tāda, kāda ir bijusi, - ka par šādu plakātu ierosina kriminālprocesu -, tad pilnīgi iespējams, ka arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktoru sauks pie atbildības. Jo, redzot vienu otru gleznu un savā atmiņā paturot operas plakātu, man liekas, ka viena otra glezna, kas ir Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, krietni vairāk pārsniedz parasta ierindas policista izpratni, ar kādu viņš bija rīkojies tajā gadījumā ar operas plakātu.

Es tomēr uzskatu, ka būtu daudz, daudz rūpīgāk jādebatē, lai atbalstītu šādu normu, ar kādu Ministru kabinets ierosina, vēlēdamies šo atbildību vienkārši nomest nost un pēc tam pateikt: „Ziniet, policists kļūdījās, policists nesaprata, policists ir vainīgs.” Tā ir politiķu atbildība - iedibināt skaidru izpratni par to, kas ir pornogrāfija un kas nav, kā tā ir apkarojama, kas ir sodāmi un kā ir jārīkojas. Pretējā gadījumā taisiet ciet Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un, protams, operu ar tādiem plakātiem, un tas ir tad galīgs apkaunojums Latvijas valstij!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Circenes kundze vēlas kaut ko piebilst?

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Jā, es vēlos dot skaidrojumu Šķēles kungam. Būtu vēlams izlasīt rūpīgāk anotāciju, jo arī šeit ir ļoti skaidri pateikts, kā rīkoties katrā situācijā, kad ir aizdomas par pornogrāfisku pārkāpumu.

Ja apstākļu konstatēšanai ir nepieciešamas kādas specifiskas zināšanas, tad tās iegūstamas kriminālprocesa ietvaros: spēkā esošā Kriminālprocesa likuma 132.pants noteic, ka var tikt pieaicināts eksperts. Tas nozīmē, ka šim ekspertam ir speciālas zināšanas attiecīgajā jautājumā. Tas nenozīmē, ka ir jābūt pastāvīgai komisijai. (No zāles dep. A.Šķēle un dep. A.Bērziņš (PLL): „Ir jābūt! Ir jābūt komisijai!”) Ir šie eksperti, kuri pašreizējā Kriminālprocesa likuma panta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par jebkuru gadījumu, kad tas ir nepieciešams. Tieši tā arī notiek, ja saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 265.pantu institūcijas, amatpersonas, kuru lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, gadījumā, kad rodas nepieciešamība pēc speciālām zināšanām, tas ir, eksperta slēdziena, ir tiesīgas atzinuma sniegšanai pieaicināt šos ekspertus un no ekspertiem saņemt kvalitatīvu atzinumu. Tas tādā gadījumā nenosaka prasību, ka ekspertu komisijai ir jābūt pastāvīgi. Dažādos gadījumos var būt dažādu ekspertu slēdzieni, un mēs ļoti rūpīgi to izdiskutējām gan ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, gan ar Drošības policiju. Katrā ziņā mēs pārliecinoši guvām priekšstatu par to, ka nepieciešamības gadījumā ir iespējams attiecīgos ekspertus pieaicināt ļoti plašā spektrā. (No zāles dep. A.Šķēle: „Pēc kriminālprocesa ierosināšanas!”) Līdz ar to nepastāv nepieciešamība pēc īpašas ekspertu komisijas izveides, lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas vai kriminālprocesa norisi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījuma.

I.Circene. Paldies.

1.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” precizē kārtību, kādā veic elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrāciju, kā arī bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāciju. Likumprojekta mērķis pamatā ir precizēt juridiskās normas, lai tās labāk saskaņotu ar Administratīvā procesa likumu.

Tomēr komisija, izskatot šo likumprojektu, ņēma vērā to, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums tika pieņemts pēc pusgadu ilga darba iepriekšējās Saeimas darbības pašā nobeigumā, izvērtējot un izskatot dažādus, tostarp arī ražotāju organizāciju, priekšlikumus. Komisija ņēma vērā arī to, ka tomēr ir nepieciešama lielāka likumdošanas stabilitāte, uz ko ir norādījusi virkne uzņēmēju organizāciju. Komisija ņēma vērā to, ka likumprojekts faktiski pēc būtības neko nemaina, tikai juridiski precizē, jo šī sistēma darbojas jau šobrīd. Ir izdoti Ministru kabineta noteikumi un noslēgts deleģēšanas līgums ar Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju asociāciju. Gadījumā, ja šie likuma grozījumi tiktu pieņemti, tad Ministru kabineta noteikumi būtu jāizdod atkal no jauna, un arī līgums ar asociāciju atkal būtu jāizdod no jauna... jānoslēdz no jauna. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka veikt visas šīs darbības tikai juridiskas precizēšanas dēļ nav lietderīgi. Šie precizējumi var mierīgi pagaidīt kādu brīdi, kad uzkrāsies nepieciešamība Atkritumu apsaimniekošanas likumu grozīt pēc būtības.

Līdz ar to komisija neatbalstīja likumprojekta virzību, un es komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu neatbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 80, atturas - 1. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.745.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” un to atbalstījusi pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Komisija rīkojās samērā netradicionāli - mēs komisijā ļoti rūpīgi izskatījām katru pantu. Likumprojekts ir ļoti apjomīgs, un komisijai radās iespaids, ka likumprojekts vairāk ir vērsts uz apdrošinātāju darba uzlabošanu, uz valsts iestāžu darba uzlabošanu, bet neaizstāv katra tā cilvēka intereses, kurš piedalās apdrošināšanas procesā.

Līdz ar to mēs... Komisijas vārdā es tagad atzīmēšu tos pantus, kuri mums likās pārstrādājami un kurus mēs ņemsim ārā uz otro lasījumu.

Problemātiski bija panti saistībā ar 3.panta otro daļu, kur redakcija tiek izteikta tā, ka pastiprina transportlīdzekļa īpašnieka atbildību... varbūt pat pārāk daudz pastiprina šo atbildību, jo vienkāršo soda uzlikšanu: sodu uzliek tieši transportlīdzekļa īpašniekam, nevis tam, kurš lieto šo transportlīdzekli.

Jāmin ir arī 23.panta 5.daļa un 5.1 daļa par zaudējumu segšanu. Ir nepieciešamas izmaiņas. Ir nepieciešamas izmaiņas un jādiskutē par atlīdzības apjomu nāves gadījumā, jo apdrošinātāji vēlas nozīmīgi samazināt šo apjomu.

Ir nepieciešamas izmaiņas un papildinājumi jautājumos, kas skar 57.pantu, kur praktiski ir izņemta nepieciešamība uz robežas prasīt apdrošināšanu... Aizstājot to ar soda uzlikšanu, tātad vienkāršojot procesu, problēma nav atrisināta: transportlīdzeklis tik un tā nav apdrošināts.

Tāpat ir izslēgts arī pārejas noteikumu... Bet mēs pārejas noteikumus tomēr likumā atstājām. Pozitīvā lieta ir tā, ka civiltiesiskās apdrošināšanas gadījumā varēs pieteikt apdrošināšanu savam apdrošinātājam, nevis otrās puses apdrošinātājam.

Un lūdzu tos deputātus, kuriem ir mopēdi, padomāt, balsojot par šo likumprojektu, jo šis likumprojekts ievieš arī civiltiesisko apdrošināšanu attiecībā uz mopēdiem (No zāles starpsaucieni. Troksnis.), un es nezinu, vai ir interešu konflikts, balsojot par šo likumprojektu...

Kā jau teicu, komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Ņemot vērā, ka ir nepieciešami pamatīgi grozījumi un izmaiņas, priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 9.jūnijs, tātad nedaudz garāks nekā ierasts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts.

Paldies.

J.Reirs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.834 - Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”.

2009.gada 4.jūnijā stājās spēkā „Eiropas Savienības Padomes Lēmums 2009/426/TI par Eirojusta stiprināšanu, ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eirojustu, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem”.

Saskaņā ar lēmuma pielikuma 2.pantu vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina savas valsts tiesību aktu atbilstību lēmumam, tiklīdz tas ir iespējams.

Pašreizējais likums - Prokuratūras likums - paredz Eirojusta regulējumu Septītajā A nodaļā „Latvijas Republikas pārstāvība Eirojustā, attiecīgo amatpersonu apstiprināšana un norīkošana un sociālās garantijas”, Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā, prasības Eirojusta pārstāvja, viņa palīga un Eirojusta korespondenta amata kandidātam, Eirojusta pārstāvja apstiprināšanas kārtību, viņa palīga un Eirojusta korespondentu norīkošanu. Piedāvātais likumprojekts paredz papildināt Prokuratūras likuma Septīto A nodaļu ar nosacījumiem par Eirojusta pārstāvja vietnieka nozīmēšanas kārtību un amatam atbilstošajām prasībām, tā pienākumiem, tiesībām, papildus norādot kārtību par Eirojusta pārstāvja apstiprināšanas termiņu.

Ar šo likumu tiks nodrošināta efektīvāka Latvijas pārstāvība Eirojustā, kas veicinās savstarpējo tiesisko palīdzību, proti, sekmēs savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, atsevišķos gadījumos arī tiesu iestādēm, nodrošinot Eirojusta pārstāvēšanai lielāku iesaistīto personu skaitu, tiks nodrošināta sadarbības nepārtrauktība, nepārtraukta sasniedzamība un ātrāka reakcija uz tiesiskās palīdzības lūgumiem.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čaklais. Cienījamie, kolēģi! Aicinājums: par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 31.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Paldies.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlos informēt, ka Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.330Lp/10), nolēma atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Spēkā esošajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par meža zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām. Savukārt Zemkopības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”, kur minētais likumprojekts paredz būtiski samazināt administratīvo slogu un birokrātiskās procedūras apjomu meža zemes lietojuma veida maiņas gadījumā, atsakoties no meža zemes transformācijas atļaujas saņemšanas nepieciešamības un ieviešot jaunu terminu ‘atmežošana’. Līdz ar to kodeksā administratīvais sods jānosaka atbilstoši likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” tiesiskajam regulējumam attiecībā uz patvaļīgu darbību mežā, ja tās dēļ platība tiek atmežota. Ieviešot šādu normu, tiks veicināta meža kā viena no nozīmīgākajiem dabas resursiem saglabāšana.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2011.gada 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Reinika.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Strādāsim ar dokumentu numur 957.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli ir atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Likumprojekta būtība.

Likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Padomes 2008.gada 18.decembra regulu par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās. Regulas piemērošana Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, būs jāuzsāk 2011.gada 18.jūnijā. Nodrošinot regulas piemērošanu Latvijā, tiks radīts mehānisms, saskaņā ar kuru persona, kas dzīvo Latvijā, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturlīdzekļu (tas ir, uzturlīdzekļu bērnam vai uzturlīdzekļu vecākam, vai līdzekļu bijušā laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai) piedziņu izpildi ārvalstī, varēs vērsties regulas centrālajā Latvijas iestādē - Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. Līdzīgas garantijas būs jānodrošina arī personām, kas dzīvo citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet vēršas Latvijā.

Tā kā minētais likumprojekts skar bērna intereses, tiesības uz sociālo nodrošinājumu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

D.Reinika. Lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

D.Reinika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Un likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā?

D.Reinika. 9.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs, likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā - 9.jūnijā.

Paldies.

D.Reinika. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.251/Lp10 - „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Otrajam lasījumam komisija saņēma vienu priekšlikumu. Tas ir no Labklājības ministrijas un paredz to, ka šajā likumā ir jāieliek atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi un par sankcijām tiem darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekta mērķis ir pastiprināt bērnu tiesības, nosakot bāriņtiesu pienākumu informēt mājsaimniecību, kurā dzīvo bērns un kurā kopdzīvi uzsāk persona, kas iepriekš ir bijusi sodīta par dzimumpārkāpumiem.

Ir saņemti un izskatīti 13 priekšlikumi. Pārsvarā priekšlikumi ir saistīti ar šo tēmu, daži gan ir cita rakstura.

1. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums par bāriņtiesu tiesībām apliecināt personas paraksta īstumu uz likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti vēlvienreiz! Par esošo situāciju.

Šobrīd referenduma procedūras ierosināšanai ir nepieciešami 10 tūkstoši parakstu. Šobrīd parakstīties var notāru birojos vai bāriņtiesās, ja attiecīgajā teritorijā nedarbojas notārs. Realitātē vairākos novados notārs sniedz pakalpojumus tikai atsevišķās dienās, pāris stundas dienā un par samaksu.

Lai veicinātu šo novadu iedzīvotāju diskriminācijas izskaušanu un līdzdalību parakstu vākšanā, priekšlikumā tiek piedāvāts noteikt, ka visā Latvijas teritorijā bāriņtiesās var apliecināt parakstus. Bāriņtiesām, kuras šobrīd apliecina parakstus, tas nesagādās nekādas problēmas. Kā piemēru var minēt Engures, Brunavas, Tērvetes, Mālpils un citas bāriņtiesas, kuras lieliski tiek galā ar šiem parakstu apliecināšanas pienākumiem.

Aicinu atbalstīt visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas apliecināt parakstus tuvākajā bāriņtiesā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 1.priekšlikums un 13.priekšlikums ir cieši saistīti savā starpā. Un es aicinu noraidīt tos abus divus, jo vispirmām kārtām 1.priekšlikums ir ne tikai ļoti vājš, bet ir arī pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumiem, arī likumiem un ar Latvijas valsts pamatlikumu.

Mēģināšu to paskaidrot.

Paraksta apliecināšana bāriņtiesā, pat ja tā ir likumprojekta ierosināšanas iniciatīva, ir personas privāta aktivitāte. Un tādējādi ir pamatoti, ka tā prasa arī privātu finansējumu. Minētais apstāklis rada šaubas it īpaši tajā ziņā, vai pašvaldībām vispār ir pamats atbrīvot visas personas no valsts nodevas samaksas. Atbrīvojumus vai atvieglojumus valsts nodevas samaksai, lielākoties izvērtējot sistēmiski citus tiesību aktus, piešķir personām atkarībā no viņu piederības speciālajai grupai - pārsvarā sociāli aizsargājamai grupai -, vai vadoties pēc konkrētas personas materiālā stāvokļa.

Turklāt likuma „Par pašvaldībām” 14. un 76.pants nosaka, ka, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības mantu un iekasēt nodokļus un nodevas.

Var jau apgalvot, ka priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiks veicināta pilsoniskā aktivitāte, bet tas nav un nevar būt tiešs vietējās varas uzdevums - veicināt tautas nobalsošanas ierosināšanu.

Satversmes tiesa 2009.gada 19.maijā spriedumā lietā „Par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 22.panta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam” vērtēja likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteikto prasību parakstu tautas nobalsošanas ierosināšanai apliecināt notariālā kārtībā vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības, un uzlika par pienākumu personai par šo pakalpojumu maksāt.

Minētās lietas ietvaros Satversmes tiesa konstatēja - un tas ir secinājumu daļas 15.2.apakšpunkts -, ka „samaksa par paraksta apliecināšanu likumprojekta ierosināšanas iniciatīvai ir attaisnojama, jo, lai gan tautas ierosinātie likumprojekti, īpaši Satversmes grozījumu projekti, var būt vispārsvarīgi un var tikt gatavoti visas sabiedrības interesēs, taču nav izslēdzama arī šauru interešu grupu iniciatīva.” (Tas ir citāts.)

Ievērojot minēto, samaksa kalpo par savdabīgu filtru, jo, ja likumprojekta ierosinātā iniciatīva nerastu atbalstu plašākā sabiedrībā un netiktu savāktas vienas desmitās daļas vēlētāju balsis, tad vienkārši tiktu nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

Priekšlikuma autoram ierosinu uzmanīgi pētīt Satversmes tiesas spriedumus.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 86, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar bāriņtiesas tiesību noteikšanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 3. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reizniece-Ozola. 4. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reizniece-Ozola. Nākamais gan ir daļēji atbalstīts... Deputātes Šleseres iesniegtais 5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reizniece-Ozola. Nu, lūk!

Un 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 7. - labklājības ministres Jurševskas priekšlikums par bāriņtiesas pārstāvju vienpersonisku lēmumu darbības ilguma termiņa pagarināšanu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Nākamie pieci priekšlikumi ir saistīti ar kārtību, kādā vecāki, aizbildņi, audžuģimenes vai viesģimenes tiek informētas par iespējamo apdraudējumu bērnam un par personas sodāmības faktu. Šie priekšlikumi ir līdzīgi, tāpēc deputāta Gundara Daudzes iesniegtais 8.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reizniece-Ozola. Arī 9. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reizniece-Ozola. 10. - deputātes Šleseres priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. un 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reizniece-Ozola. Un, visu summējot, Juridiskās komisijas iesniegtais 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 13. ir deputāta Dombravas kunga priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Interesanti ir savā ziņā „Saskaņas Centra” kolēģa izteikumi par to, ka ir nepieciešami filtri tautas nobalsošanai: respektīvi, tie, kam ir vairāk naudas, var ierosināt parakstu vākšanu, lai... Teiksim, visā parakstu vākšanas procesā ir nepieciešams savākt vairāk nekā 20 tūkstošus latu. Tā ir pirmā dīvainība, ka tie, kam ir nauda, var arī ietekmēt politiskos procesus valstī.

Un otrs aizrādījums ir saistībā ar to, ka... Jā, jūs nocitējāt Satversmes tiesas spriedumu, ka parakstu var apliecināt notārs vai bāriņtiesa. Tieši par to arī runāja 1.priekšlikums - ka pilnīgi visas bāriņtiesas varētu apliecināt šos parakstus.

Šis konkrētais priekšlikums paredz, teiksim, nedaudz mainīt kārtību. Šobrīd jebkura pašvaldība ar domes sēdes lēmumu var samazināt maksu līdz pat 100 procentiem vai nu atsevišķām kategorijām (piemēram, pensionāriem), vai arī visiem vietējiem iedzīvotājiem. Šī nauda iet uz pašvaldības budžetu, tāpēc principā tā ir neiekasēta nauda, ja viņi atceļ šo, teiksim, valsts nodevu. Kopumā tas pašvaldībām nerada nekādus ievērojamus zaudējumus; vienas parakstu vākšanas laikā tie varētu būt aptuveni kādi 100 līdz (maksimums!) 1000 lati, ko viņi vienkārši neiegūst par šo paraksta apliecināšanu. Tajā pašā laikā, atceļot šo valsts nodevu, šis priekšlikums radītu lielāku iespēju sabiedrībai iesaistīties politiskajos procesos, jo deputātiem tas varbūt ir neticami, bet daudziem cilvēkiem samaksāt 2 latus un 1 santīmu tas ir gana liels šķērslis, it īpaši vecākās paaudzes cilvēkiem, kuriem katrs santīms ir svarīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā ļoti pamatoti tika izdiskutēts. Un es vienkārši apbrīnoju Dombravas kunga - iespējams, tas ir jaunības maksimālisms! - tādu ietiepību, ka viņš uzskata, ka šie politiskie procesi valstī būtu jārisina uz pašvaldību, atsevišķu pašvaldību, rēķina un uz atsevišķu bāriņtiesu rēķina. Mums ir izveidojusies būtībā tāda situācija, ka patlaban ir paredzēti divi referendumi: viens, kuru ir iniciējusi nacionālā apvienība, un otrs referendums, kuru, manuprāt, ir iniciējusi atkal cita partija - „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vai vēl kāda cita... es īsti pateikt pašlaik nevaru, jo šo spēku Saeimā pašlaik nav.

Taču situācija ir izveidojusies tāda: tajās pašvaldībās, kur vairāk ir ievēlēti, teiksim, nacionāli noskaņoti deputāti, tur masveidā visi šie parakstītāji tiek atbrīvoti no valsts nodevas, savukārt Latgales pusē, iespējams, notiks pilnīgi citi procesi. Kad tuvosies šis referendums, tur atkal masveidā tiks atbrīvoti citā valodā runājošie no valsts nodevas. Sakiet, vai tas ir pieņemami? Es domāju, ka ne.

Ja mēs paskatāmies šā likumprojekta 79.pantu, kas regulē valsts nodevu, tā jēgu, tad redzam, ka šajā gadījumā otrā daļa paredz to, ka pašvaldības domei, ņemot vērā atsevišķas kategorijas, ir tiesības piemērot valsts nodevu atvieglojumus, proti, tāpat kā, piemēram, attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Tie var būt pensionāri, daudzbērnu ģimenes, nevis masveidā visi tagad nu ies un parakstīsies par Satversmes grozījumu projektu.

Es nekādā ziņā nevaru piekrist šādam Dombravas kunga priekšlikumam. Es lūdzu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es biju sirds dziļumos cerējis, ka tie laiki, kad ar likuma grozījumu palīdzību šurp un turp tā vai cita partija - parasti gan tā bija pie varas esošā partija - centās regulēt savas biznesa vai politbiznesa intereses... es domāju, ka tie laiki Latvijā ir pagājuši, bet šeit parādās tāds interesants recidīvs. Es jau saprotu, ka partijai ar pieticīgu finansējumu ir grūti tādas plašas reklāmas kampaņas organizēt, tad kāpēc gan neorganizēt plašas reklāmas kampaņas par valsts (No zāles dep. I.Čepāne: „Pašvaldību!”) vai pašvaldības naudu?

Es jau absolūti neuztraucos par tiem 2 latiem un 1 santīmu. Es vairāk uztraucos par to pusmiljonu, kas tiek zaudēts pēc katras šādas kādas partijas reklāmas kampaņas, ierosinot referendumu, parakstu vākšanu referendumam par to vai citu jautājumu. Droši vien, ja tas būs bez maksas, tad šos 10 tūkstošus parasti jau savāks. Un tad vāks vienu desmito daļu, un to vāks jau par nodokļu maksātāju naudu. Un pusmiljonu - par tukšu, nevajadzīgu referendumu. Kā, piemēram, par tukšu, nevajadzīgu referendumu saistībā ar Satversmes grozījumiem attiecībā uz izglītības valodu. Jo, mīļie kolēģi, ikvienam racionāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka Satversmi grozīt referendumā nav iespējams, jo ap 700 tūkstošiem parakstu balsojumam „par” referendumā nav iespējams Latvijā savākt. Līdz ar to, protams, mēs varam palīdzēt trūcīgām partijām, kas grib uz valsts budžeta rēķina taisīt savu reklāmu, ierosināt bezgala daudz referendumu, vākt šo vienu desmito daļu parakstu par valsts līdzekļiem, parasti nesavākt... Nu, jā, bagāta valsts to var atļauties. Baidos, ka mēs to nevaram atļauties un mums nevajag to atļauties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Īsa iebilde.

Šadurska kungs, principā jūs tikko pateicāt, ka mūsu demokrātiskie procesi ir darboties nespējīgi. Ja cilvēkiem nav iespējams grozīt Satversmi, tad ir jautājums - par ko mēs vispār runājam? Tāpēc es aicinu ļoti pārdomāt savus izteikumus.

Ir nepamatoti teikt, ka tikai atsevišķas partijas var „bīdīt” savu politiku. Piemēram, Māmiņu klubs vēlēsies ierosināt likumprojektu saistībā ar, teiksim, maternitātes pabalstiem vai ko citu... Viņiem arī būs līdzīgi apgrūtinājumi, ar kuriem nāksies saskarties, un viņi nebūs saistīti ar politiskiem spēkiem.

Atbildot, teiksim, uz jautājumu par šo Satversmes grozījumu nepieciešamību, es varu teikt tikai to, ka katrs sevi cienošs latvietis ir jau sen aizgājis parakstīties. Ja nav, tad tas tūlīt ir jāizdara.

Atbildot... (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Tā ir reklāma! Sodīt!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, neveiciet politisko aģitāciju no tribīnes un runājiet par priekšlikumu!

J.Dombrava. Atbildot Čepānes kundzei par to, ka pašvaldību nauda tiek tērēta atsevišķām politiskajām partijām, man gribas atgādināt to, ka „Vienotībā” iekļautā partija „Sabiedrība citai politikai” savulaik iniciēja referendumu un arī viņiem tika doti atbrīvojumi vairākās pašvaldībās. Tā ka tā ir normāla prakse, ka tās partijas vai atsevišķās grupas, kas sāk parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai, vēršas pie attiecīgajām pašvaldībām likuma noteiktajos rāmjos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, priekšlikums ir stipri radikāls, bet, manuprāt, tas tikai virzīs mūs vairāk demokrātijas virzienā.

Jau šobrīd pašvaldībām ir tiesības samazināt šo nodevu, un pašvaldības samazināja šo nodevu par 50 un par 100 procentiem... jau sāka samazināt Pensiju likuma grozījumu sakarā. Atcerieties, „Sabiedrība citai politikai” šo pirmo stadiju izgāja veiksmīgi, toreiz gan bija nepamatoti arī valsts nodeva jāmaksā pie notāra, šobrīd jāmaksā tikai par notāra pakalpojumiem. Un toreiz tas maksāja vairāk nekā 9 latus pie notāra un 2 latus - pašvaldībā. Un pēc tam sekoja Satversmes tiesas spriedums, ar kuru šī valsts nodeva, kas maksājama pie notāra, tika likvidēta; palika tikai maksa par notāra pakalpojumiem, kuru cenā iekļauts pievienotās vērtības nodoklis.

Atkārtoju vēlreiz, īpaši Agešina kungam, kuram dikti nepatika, ka atsevišķas pašvaldības ir samazinājušas valsts nodevu par 100 procentiem: tādā gadījumā šo protestu vajadzēja izteikt jau tad, kad tika vākti paraksti par Pensiju likuma grozījumiem. Šis referendums... šī parakstu vākšana bija likumīga, un šodien mēs zināmā mērā esam tā kā apgrieztās, mainītās lomās: tie, kas toreiz vāca parakstus par Pensiju likuma grozījumiem, bija opozīcijā, un šodien mēs esam opozīcijā. Tā ka jums vajadzētu mūs ļoti labi saprast.

Galīgi nepiekrītu sava kolēģa Kārļa Šadurska izteikumam, ka jebkādas sabiedrības iniciatīvas esot nosodāmas un budžetam kaitīgas. Manuprāt, ir tieši otrādi! Mums vairāk ir jāiesaista savi pilsoņi likumdošanas aktivitātēs. Un jāteic, ka tās aktivitātes, kas bija jautājumā par Pensiju likuma grozījumiem, nesavāca kvorumu, toties panāca konkrēto rezultātu. Mērķis tika sasniegts, pat nesavācot šo skaitu.

Ja runā par arodbiedrības ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, tad manam kolēģim Šadurskim vajadzētu apskatīties ciparus (No zāles: „Viņš tūlīt atbildēs!”), kas bija iespaidīgi, - tuvu pie 700 tūkstošiem. Un mērķis tika sasniegts. Saeima grozīja Satversmi un deva tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, un arī šeit mēs sasniegsim mērķi. Sasniegsim ar septiņarpus simtiem tūkstošu, sasniegsim ar sešsimt tūkstošiem, sasniegsim ar to atbalstu, kāds būs tautā.

Tā ka aicinu atbalstīt Jāņa Dombravas priekšlikumu, jo šis balsojums vienkārši parādīs, vai jūs, cienījamie deputāti, uzticaties vēlētājiem un vēlētāju tiesībām pieņemt lēmumus vai neuzticaties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Nē, godātie kolēģi! Šis balsojums parādīs to, mīļie deputāti, vai jūs kaut cik orientējaties skaitļu pasaulē vai ne. Ar demokrātiju šeit sakara nav! Mana atbilde Dombravas kungam gan ir saistīta ar demokrātiju. Es absolūti neiestājos pret tautas tiesībām grozīt Satversmi, bet tautas tiesības grozīt Satversmi normālā veidā notiek, ievēlot Saeimu, kas to izdara.

Tiešais referendums kā nepieciešams nosacījums Satversmes grozīšanai ir tikai par 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantu, un es ļoti ceru, ka Dievs dos Latvijas tautai prātu šos pantus nekad mūžā negrozīt.

Grozīt pārējos pantus, ko Satversmē jūs vēlaties darīt, es domāju, referendumā izdarīt ir neiespējami, un mūsu iepriekšējā pieredze to arī parāda, jo referendumā par Satversmes grozījumiem, kas ļautu un dotu tautai tiesības atlaist Saeimu, kā jūs ļoti labi atceraties, kvorums netika savākts. Turklāt šis referendums bija tāds, kurā visi, kas atnāca piedalīties, milzīgā nospiedošā vairākumā balsoja „par”, lai referendumā grozītu Satversmi, kad ir nevis tikai jāpiedalās, bet „par” ir jānobalso vairāk nekā pusei pilsoņu kopuma. Turpretī šajā referendumā par valodu, ja proporcija balsojot būtu, pieņemsim, tāda, kā ievēlot partijas Saeimā, nosacīti latviskās un krieviskās partijas, tad „par” balsotāju būtu tikai apmēram 75 procenti, bet „pret” - 25 procenti.

Līdz ar to, Dombravas kungs, bezcerīgs un, es atļaujos teikt, bezatbildīgs pasākums ir šā referenduma ierosināšana. Pusmiljons - parakstu savākšanai, ja paraksti tiks savākti, un vēl 2 miljoni referenduma norisei. Jēgas nekādas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām negribas runāt par... nu tādus vārdus minēt kā demagoģija un tā tālāk. Es vienkārši gribu atgādināt kolēģiem, ka demokrātija ietver arī atbildību, jo, ja idejas, kuras jūs aizstāvat, varbūt ir arī labas, tad gadījumā, ja jūs zaudējat, zaudē valsts budžets un līdz ar to visi valsts iedzīvotāji.

Demokrātijas līmenis ir visai augsts, jo patiešām to 10 procentu parakstu vākšanu jau tik un tā apmaksā valsts, bet jūs gribat, lai arī to 1 procentu apmaksā no valsts vai pašvaldību budžetiem. Nu tas nav godīgi!

Ja jūsu idejas ir tik labas, tad atrodiet paši tos resursus, lai vismaz šo ļoti nelielo summu jūs varētu atrast, neizņemot to no pašvaldību budžetiem, jo tas vienkārši nav... nu, nav godīgi, tā atklāti sakot. Un šajā gadījumā es pilnībā piekrītu Šadurska kungam, taču te tomēr runa nav par matemātiku, bet ir par demokrātijas būtību, jo jūs it kā vadāties pēc pieņēmuma, ka Saeima vispār nav vajadzīga. Tad varbūt patiešām jāprasa: nu, ko mēs šeit sēžam? Arī tas izmaksā diezgan lielu naudu. Varbūt visus likumus tad pieņemsim ar balsu vairākumu referendumos un tā tālāk. Tā ir tā tiešā demokrātija, ko jūs visi mācījāties arī universitātēs un tā tālāk.

Un tomēr, ja pastāv likumdošanas vara, ja pastāv likumdevējs, tad arī likumdevējam ir jābūt zināmām garantijām, un galvenā demokrātijas pazīme ir tā, ka vēlētājam ir tiesības ievēlēt Saeimu. Mums ir deleģētas zināmas tiesības un zināmas kompetences. Un tas, ko jūs gribat... tas vienkārši nav godīgi! Uzņemieties atbildību jūs arī! Jūs kaut kur vinnēsiet, kaut kur zaudēsiet. Tā ir normāla politiskā dzīve. Bet, ja jūs visu laiku apelējat pie vēlētājiem, ka viņiem pa tiešo ir jāizsaka sava griba, tad ir jautājums - priekš kam mēs esam vajadzīgi? Es domāju, ka patiešām jums ir tiesības izmantot šo mehānismu - referendumu, parakstu vākšanu - arī tam, lai celtu savu popularitāti, bet prasīt, lai tiktu mainīts esošais regulējums, - tas nu gan būtu par daudz.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir noraidāms, un te nu nav ko daudz diskutēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es dzirdēju retorisku jautājumu - priekš kam mēs esam vajadzīgi? (No zāles: „Atbildi!”) Tāds ir jautājums.

Šobrīd Valsts prezidents trīs likumprojektus ir nodevis vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanai... Ir runa par maternitātes pabalstiem, par pabalstiem bezdarba gadījumā un par slimības pabalstiem. Jautājums - priekš kam mēs esam vajadzīgi, ja tautai ir jālemj par šiem pabalstiem?

Cileviča kungs! Priekš kam mēs esam vajadzīgi?

Kolēģi, kas oponē! Priekš kam mēs esam vajadzīgi?

Tauta nelems par visiem likumiem. Protams, daudzi baidās no tā, ka, ja šādu normu pieņems, tad notiks tas, par ko runā pravietis Gundars Bērziņš, - ka rudenī sāksies parakstu vākšana šīs Saeimas atlaišanai. Nu nebaidieties, kolēģi no „Vienotības”! Tik traki, tik bargi jūs tauta nesodīs! Tik bargi nesodīs, bet jums vajadzēs tomēr šo to darīt no tā, ko solījāt pirms vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Dana Reizniece-Ozola kaut ko vēlas piebilst?...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 84, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

D.Reizniece-Ozola. Paldies, kolēģi!

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 2.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.jūnijs. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes.

Pirms mēs reģistrējamies, mums ir jānoklausās vairākas informācijas un paziņojumi.

Vispirms es visu mūsu vārdā vēlos sirsnīgi sveikt dzimšanas dienā Dzintaru Zaķi, kuram dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.)

Un vēl. Es vēlos jūs informēt, ka pagājušajā sestdienā, 21.maijā, pēc deputātu ierosinājuma notika hokeja spēle starp Latvijas Republikas Saeimu un Zemnieku saeimu, kurā piedalījās gan deputāti, gan darbinieki, gan deputātu radinieki. Un, klātienē vērojusi šo maču, varu jums apgalvot, ka ļoti sīvā cīņā, ļoti godīgā cīņā ar rezultātu 6 pret 5 Latvijas Republikas Saeima uzvarēja Zemnieku saeimu. (Aplausi.) Uzvarēja pēc tam arī pēcspēles metienos ar rezultātu 1:0. Un šo vienīgo „bullīti” Saeimas labā iemeta deputāts Imants Parādnieks. (Aplausi un ovācijas.)

Iegūtais kauss ir šodien aplūkojams Balsošanas zālē, bet pēc tam tas glabāsies Apmeklētāju pieņemšanas centrā, tā ka tas būs apliecinājums, ka mēs esam arī spējīgi cīnīties fiziski pret mūsu sabiedrotajiem... Nē, jo, manuprāt, cīņām ir jānotiek tikai sporta laukumā teorētiski, bet kopumā mums visiem ir jādarbojas kopā.

Bet tagad, lūdzu, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (frakcija „Vienotība”).

Paplašinātā Latgales atbalsta grupa, kas atbalsta zemgaliešus! Pulksten 10.30, tūlīt, būs tikšanās ar Misas vidusskolas skolēniem par dzelzceļu uz Ķīnu un par citiem priekšlikumiem attiecībā uz Latvijas attīstību.

Sēdes vadītāja. Vārds otrajam paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Tas pirmais bija pārbaudes variants... Pārcelsim! Pēc vienas minūtes sākas komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Lūdzu uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē. Un atgādinu komisijas locekļiem, ka spēkā ir arī mūsu ārkārtas sēde pulksten 13.00. Tātad mums ir divas sēdes, no kurām pirmā būs tūlīt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Imants Viesturs Lieģis un Vitālijs Orlovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 26.maija sēdi.

Tātad turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.323/Lp10).

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, kas ir skatāms kā nākamais Saeimas darba kārtības jautājums, un likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, par kuriem jau ziņoja kolēģe deputāte Reinikas kundze.

Pievienojoties tiem argumentiem, ko izteica Reinikas kundze, vēlos vērst uzmanību uz to, ka likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”... šā likumprojekta mērķis ir likvidēt visus vēl atlikušos šķēršļus uzturēšanas līdzekļu piedziņai Eiropas Savienībā, kas dos iespēju radīt tādu tiesisko vidi... kas ļaus uzturkreditoriem viegli, ātri un lielākoties bez maksas iegūt arī izpildes rīkojumu, kurš būtu brīvs un bez šķēršļiem izpildāms Eiropas Savienības tiesiskajā telpā.

Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un ierosina atzīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Paldies.

Tātad, ņemot vērā jau iepriekš izteiktos argumentus, Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana galīgajā lasījumā?

G.Bērziņš. Izskatīšana galīgajā lasījumā - 9.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs, izskatīšana - 9.jūnija sēdē.

Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos... Čepānes kundze, kurš ziņos Juridiskās komisijas vārdā? Deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.820. Likumprojekts „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.

Godājamie kolēģi! Likumprojekta būtība ir cieši saistīta ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru ziņoja mans kolēģis Gaidis Bērziņš, un tā vērsta uz to, lai visā Eiropas Savienības tiesiskajā telpā nodrošinātu vienotu tiesisko regulējumu jautājumos, kas ir saistīti ar uzturlīdzekļu piešķiršanu bērniem un attiecīgo tiesas procesu izpildīšanu. Dažkārt rodas situācija, ka šīm ģimenēm ir nepieciešama juridiskā palīdzība, bet tām nav nepieciešamo materiālo resursu, lai šo juridisko palīdzību tās sev nopirktu, un tādēļ Eiropas Savienības regula... Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopējā regula nosaka to, ka katrā valstī jānosaka kāda institūcija, kura ir atbildīga par šo juridisko palīdzību un kura šo juridisko palīdzību nepieciešamības gadījumā šīm ģimenēm sniedz.

Kolēģi! Ar šiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma grozījumiem mēs pasakām, ka šo palīdzību ģimenēm, kurām šāda palīdzība būs vajadzīga, lai nodrošinātu bērnus ar nepieciešamajiem uzturlīdzekļiem un nodrošinātu tiesas sprieduma izpildi, turpmāk sniegs šī institūcija - Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Juridiskā komisija ir vienprātīgi atbalstījusi šo likumprojektu un lūgusi Saeimu skatīt to pirmajā lasījumā, kā arī lūgusi atzīt šā likumprojekta steidzamību, jo tikai tad mēs varam līdz šīs sesijas beigām paspēt pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisija lūdza arī atbalstīt pirmajā lasījumā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - šā gada 9.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs, izskatīšana - 9.jūnijā.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šā gada 19.maijā Saeimas sēdē likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā. Tas arī pirms pirmā lasījuma tika atzīts par steidzamu. Tika izskatīti visi priekšlikumi, bet netika balsots galīgajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēlreiz apsprieda minēto likumprojektu un šā gada 24.maija sēdē nolēma iesniegt papildu priekšlikumu - 18.priekšlikumu, un atbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā kā mēs iepriekšējā sēdē esam izskatījuši un atbalstījuši visus priekšlikumus līdz 17.priekšlikumam, tad pret 18.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs. Komisija arī vienojās par likumprojekta atbalstu otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt 18 priekšlikumus un likumprojekta galīgo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 27. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Laimis Šāvējs.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (dokuments Nr.340).

Juridiskā komisija izskatīja un nolēma atbalstīt pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta apstiprinātā kriminālsodu politikas koncepcijas kopsavilkuma paredzēto risinājumu. Kriminālsods „policijas kontrole” tiek aizstāts ar jaunu kriminālsodu - „probācijas uzraudzība”, kā arī definēta tā izpilde.

Likumprojekts saistīts ar likumprojektiem „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” un „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kas Saeimā tika izskatīti pirmajā lasījumā 19.maija sēdē, kā arī ar likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Lai nodrošinātu plašākas iespējas individualizēt piemērojamo krimināltiesisko represiju, efektīvāk ietekmētu sodītās personas un atturētu viņas no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, likumprojekts paredz svītrot no kriminālsodu sistēmas kriminālsodu „policijas kontrole”, aizstājot to ar jaunu kriminālsodu - „probācijas uzraudzība”. Projekts paredz, ka papildsods „probācijas uzraudzība” nosakāms uz laiku no 1 līdz 3 gadiem personām, kuras sodītas ar jebkādu Krimināllikumā paredzēto pamatsodu... kuras sodītas ar arestu vai brīvības atņemšanu.

Šajā gadījumā likumprojekts nosaka, ka probācijas uzraudzība nosakāma uz laiku no 1 gada līdz 3 gadiem.

Ir arī tāda svarīga lieta likumprojektā, ka papildsods „probācijas uzraudzība” likumprojektā paredz grozīt Krimināllikuma sevišķas daļas un pantu sankcijas, kurās paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret dzimumneaizskaramību un tikumību, atbilstoši koncepcijā paredzētajiem risinājumiem nodrošinot to, ka sankcijas atbildīs noziedzīgo nodarījumu kaitīgumam, vienlaikus nodrošinot tiesai plašas izvēles iespējas, izvēloties piemērojamo soda veidu un apmēru.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Šāvējs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.

 

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Laimis Šāvējs.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Tātad nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (dokuments Nr.339). Juridiskā komisija to izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izstrādāts, lai nodrošinātu kriminālsodu politikas koncepcijā ietvertā risinājuma - „policijas kontrole” aizstāšanu ar jaunu kriminālsodu „probācijas uzraudzība” - izpildi. Un tas ir saistīts ar jau iepriekšējā likumprojektā minētajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā un grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Kriminālprocesa likumā pašreiz ir noteikts, ka prokurors var piemērot papildsodu - tiesību ierobežošanu -, kā arī ir paredzēta noteikta kārtība papildsoda - policijas kontroles - aizstāšanai vai atcelšanai.

Ja Krimināllikums tiks papildināts ar jauno papildsoda veidu - probācijas uzraudzību -, tad Kriminālprocesa likumā nebūs noteikts, ka prokurors var piemērot papildsodu. Lai ieviestu šādu mehānismu, līdzīgu kā Kriminālprocesa likuma 644.pantā, ir paredzēta kārtība papildsoda - policijas kontroles - aizstāšanai vai atcelšanai.

Kriminālprocesa likumā jāparedz arī kārtība papildsoda - probācijas uzraudzības - aizstāšanai.

Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Šāvējs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” paredz precizēt minētā likuma darbības jomu. Minētais likums nosaka amatpersonu dienesta gaitu, un likumprojekts paredz izslēgt no likuma nosacījumu, ka vidējās izpeļņas aprēķināšana amatpersonām veicama saskaņā ar Darba likumu, kā arī paredz iestādes vadītāja iecelšanu amatā uz noteiktu termiņu. Tā ir pati lielākā novācija, ko paredz šis likumprojekts. Un ir noteikts, ka 3 mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra vai tieslietu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz 5 gadiem vai lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata.

Ir paredzēts izslēgt Valsts policijas vadītāja amata kandidātam prasību pēc juridiskās izglītības, pieļaujot, ka var būt cita izglītība. Galvenais, lai būtu labas menedžera spējas!

Ir paredzēts noteikt, ka uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu varēs kandidēt tikai amatpersonas no vecāko vai augstāko virsnieku sastāva, kurām ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuru izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem.

Ir paredzēts noteikt atvaļināto amatpersonu - virsnieku - tiesības valkāt svētku jeb parādes formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, iestādes vai tās struktūrvienības pasākumos, kā arī citos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuros piedalās attiecīgās iestādes amatpersonas.

Ir paredzēta iespēja atvaļināt no dienesta amatpersonu sakarā ar neatbilstību amatam, ja nav cita amata, ko amatpersonai attiecīgajā iestādē piedāvāt un kā prasībām amatpersona atbilst.

Ir paredzēta iespēja pārcelt amatpersonu citā amatā sakarā ar neievēlēšanu atkārtoti pildīt akadēmiskā personāla amata pienākumus, kā arī iespēja atvaļināt no dienesta amatpersonu sakarā ar neievēlēšanu atkārtoti pildīt akadēmiskā personāla amata pienākumus, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai ja nav cita amata, ko amatpersonai attiecīgajā iestādē var piedāvāt un kā prasībām amatpersona atbilst.

Ir paredzēts noteikt, ka aizliegums amatpersonu atvaļināt no dienesta tās pārejošas darbnespējas laikā neattiecas uz gadījumu, kad amatpersona atvaļināta no dienesta pēc pašas vēlēšanās vai sakarā ar iestādes likvidāciju, vai piemērojot disciplinārsodu - atvaļināšanu no dienesta.

Ir paredzēts arī noteikt, ka amatpersonu sakarā ar amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu atļauts atvaļināt no dienesta pie šādiem apstākļiem: ja attiecīgajā iestādē nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām amatpersona atbilst, vai ja attiecīgajā iestādē ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām amatpersona atbilst, bet amatpersona piedāvātajam amatam attiecīgajā iestādē nepiekrīt.

Ir paredzēts svītrot no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma nosacījumu, ka, ja amatpersona pirms atvaļināšanas no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu, tai piešķir atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nodienētajam laikam, jo tas ir pretrunā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 25.maija sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 1.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēģinu kartiņu ievietot...

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 24.maija sēdē izskatīja dokumentu Nr.355Lp/10 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un pieņēma lēmumu to atbalstīt pirmajam lasījumam.

Likumprojektā iekļauti pieci galvenie bloki.

Pirmais. Ir paplašināts atbrīvojuma apmērs no PVN Valsts pasu dienesta sniegtajiem pasta pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas nolēmumu attiecībā uz PVN direktīvas 132.pantu.

Otrais bloks. Ir paredzēta iespēja zvejniecības uzņēmumiem piemērot tā saukto kases principu - maksāt PVN valsts budžetā pēc samaksas saņemšanas par piegādāto produkciju.

Trešais. Nebūtiski modificēta PVN atskaišu kārtība kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem.

Ceturtais. Noteikta reversā, apgrieztā, PVN piemērošanas kārtība, kad par metāllūžņu piegādi un ar to saistītiem pakalpojumiem PVN maksā pakalpojumu saņēmējs, nevis sniedzējs.

Piektais. Ir noteikta reversā, apgrieztā, PVN piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2011.gada 1.jūliju. Savukārt būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldību iestādes, šādu kārtību piemēro attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2012.gada 1.jūliju, jo vēl ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atļauju. Latvijai piemērota atkāpe no PVN direktīvām, lai tās varētu attiecināt uz publiskajām personām.

Likumprojektu izstrādāja Ministru kabinets sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ar mērķi nodrošināt godīgu konkurenci, it īpaši būvniecības sektorā, un izskaust krāpnieciskās shēmas.

Komisijas sēdē tika izvērstas diskusijas par iespējamām likumprojekta nepilnībām, jo īpaši par paredzēto grozījumu spēkā stāšanās laiku. Grozījumi ir būtiski un prasa rūpīgu apspriešanu, precizējumus un papildinājumus, tāpēc īsais laika periods, kas tika atvēlēts, lai grozījumi stātos spēkā likumprojektā paredzētajā laikā, šā gada 1.jūlijā, ir nepietiekams.

Komisijas sēdē tika provizoriski nolemts, ka spēkā stāšanās laiks sadaļām, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem, zvejniecības uzņēmumiem un metāllūžņu piegādi, varētu būt 1.oktobris, savukārt būvniecības pakalpojumiem - 2012.gada 1.janvāris.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.novembrim”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Paldies.

Komisijas vārdā varu apliecināt, ka tiešām lūdzam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.novembrim. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Mēs turpināsim mūsu sēdi pulksten 11.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Šodien ir 20.gadadiena, kopš arī Gruzija ir ieguvusi neatkarību, un tāpēc mēs aicinām visus Latvijas parlamenta un Gruzijas parlamenta sadarbības grupas dalībniekus Ārlietu komisijas zālē uz nelielu sapulcīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde, jo uz deputātu Parādnieka, Cilinska, Laizānes, Dombravas un Lāča jautājumu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā” saņemtā rakstiskā atbilde deputātus neapmierina. Tātad ministrs šodien pulksten 17.00 ieradīsies, lai atbildi sniegtu arī mutiski.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Lūdzu!

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs frakcijas „Vienotība” deputāti: Andis Caunītis... Ir zālē. Ojārs Ēriks Kalniņš... Ir zālē. Imants Viesturs Lieģis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 26.maija sēdi pasludinu par slēgtu.



SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2011. gada 26. maijā

 

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 352/Lp10)
(Dok. Nr. 938, 938A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 353/Lp10)
(Dok. Nr. 939, 939A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 354/Lp10)
(Dok. Nr. 940, 940A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 355/Lp10)
(Dok. Nr. 941, 941A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 356/Lp10)
(Dok. Nr. 945, 945A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 357/Lp10)
(Dok. Nr. 953, 953A)
   
Priekšlikums - dep. V.Agešins (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 358/Lp10)
(Dok. Nr. 954, 954A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 359/Lp10)
(Dok. Nr. 955, 955A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 360/Lp10)
(Dok. Nr. 963, 963A)
   
Likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 286/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 959)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 14/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 960)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 185/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 962)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. J.Dombrava
  - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” (Nr. 334/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 833, 944)
   
Ziņo - dep. I.Circene
   
Debates - dep. A.Šķēle
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 346/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 897, 949)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 306/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 745, 950)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 335/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 834, 951)
   
Ziņo - dep. I.Čaklais
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 330/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 826, 952)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 325/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 821, 957)
   
Ziņo - dep. D.Reinika
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 251/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 958)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 170/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 961)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Debates - dep. J.Dombrava
  - dep. V.Agešins
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Čepāne
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. J.Dombrava
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Paziņojumi
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. J.Kursīte-Pakule
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 323/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 819, 967)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 324/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 820, 967)
   
Ziņo - dep. A.Bērziņš (PLL)
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 344/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 969)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 340/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 865, 972)
   
Ziņo - dep. L.Šāvējs
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 339/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 864, 972)
   
Ziņo - dep. L.Šāvējs
   
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 348/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 920, 973)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 355/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 989)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr. 61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011. gada 1. novembrim” (Nr. 164/Lm10)
(Dok. Nr. 956)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
  - dep. V.Staņa
  - dep. Dz.Zaķis
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 26.05.2011 09:08:30 bal001
Par - 59, pret - 25, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (357/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 26.05.2011 09:10:21 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (286/Lp10), 3.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:13:06 bal003
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (14/Lp10), 3.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:20:21 bal004
Par - 11, pret - 71, atturas - 6. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:23:31 bal005
Par - 12, pret - 67, atturas - 5. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:26:30 bal006
Par - 25, pret - 64, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:26:57 bal007
Par - 13, pret - 71, atturas - 3. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:32:20 bal008
Par - 68, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:40:31 bal009
Par - 81, pret - 6, atturas - 4. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (334/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:43:59 bal010
Par - 3, pret - 80, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (346/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:47:53 bal011
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (306/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:50:47 bal012
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (335/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:53:18 bal013
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (330/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:55:42 bal014
Par - 86, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (325/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:56:06 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (325/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 09:57:46 bal016
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (251/Lp10), 2.lasījums

Datums: 26.05.2011 10:05:00 bal017
Par - 8, pret - 86, atturas - 2. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp10), 2.lasījums

Datums: 26.05.2011 10:25:59 bal018
Par - 8, pret - 84, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp10), 2.lasījums

Datums: 26.05.2011 10:26:29 bal019
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp10), 2.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:03:32 bal020
Par - 68, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilprocesa likumā (323/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:04:05 bal021
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (323/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:07:13 bal022
Par - 75, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (324/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:07:37 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (324/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:09:27 bal024
Par - 59, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.05.2011 11:12:22 bal025
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (340/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:14:36 bal026
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (339/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:19:45 bal027
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (348/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:23:08 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 8. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (355/Lp10), 1.lasījums

Datums: 26.05.2011 11:24:10 bal029
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011. gada 1.novembrim (164/Lm10)




 

Frakciju viedokļi
2011.gada 26.maijā

 

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

 

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

 

Sveicināti, godātie radioklausītāji! No nacionālās apvienības skatpunkta raugoties, šodien Saeimas sēdē bija divi būtiski jautājumi.

Viens no tiem bija „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Mēs ierosinājām atcelt uzturēšanās atļauju izdalīšanu dažādiem ārvalstniekiem, kuri galvenokārt nāk no austrumu zemēm, par ieguldīto naudu. Šādu personu jau ir vairāk nekā 600. Diemžēl šodien Saeimā mēs redzējām kārtējo nekonsekvences paraugstundu: dažādās sēdēs par vienu un to pašu likumprojektu citu partiju pārstāvji balso atšķirīgi... Un tika noraidīti šie grozījumi, kuri bija vērsti uz to, lai izsvītrotu šīs normas.

Otrais būtiskais jautājums bija saistībā ar Bāriņtiesu likumu. Mēs ierosinājām noteikt, ka bez maksas var apliecināt parakstu pilnīgi visās bāriņtiesās Latvijā. Tādējādi tiktu novērsta diskriminācija, kas šobrīd pastāv pilsētās, kurās ir notāri, kuri, iespējams, nestrādā pilnu darba laiku, un kuru iedzīvotājiem tāpēc ir problemātiskāk parakstīties un ierosināt dažādas iniciatīvas parakstu vākšanas ceļā.

Šodienas sēdē tika arī izteikti pārmetumi saistībā ar mūsu rosinātajiem grozījumiem Satversmē. Tomēr es vēlos jums, radioklausītāji, darīt zināmu, ka šis process notiek un turpinās. Par izglītību latviešu valodā valsts skolās ir savākti jau aptuveni 27 tūkstoši parakstu, nepieciešami ir vēl vairāk nekā 100 tūkstoši parakstu. Šobrīd parakstīties iet galvenokārt jaunākā paaudze, savukārt viņu vecāki un vecvecāki nogaida. Tagad ir īstais brīdis, lai arī jūs dotos uz parakstu vākšanas iecirkņiem, un Saeimas deputātu Raivja Dzintara, Eināra Cilinska, savā vārdā, Ineses Laizānes, Dzintara Rasnača, Gaida Bērziņa un Imanta Parādnieka vārdā un daudzu latviešu inteliģences pārstāvju, to skaitā komponista Zigmāra Liepiņa, operdziedātāja Naura Puntuļa, filmas „Padomju stāsts” autora Edvīna Šņores, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras bijušās direktores Žanetes Jaunzemes-Grendes vārdā, kā arī dziedātāja Igo vārdā es aicinu ikvienu latvieti jau šodien ņemt pasi rokā un doties uz tuvāko parakstu vākšanas iecirkni.

Atgādinu, ka šie Satversmes grozījumi nepieciešami, lai mūsu tauta varētu dzīvot latviskā vidē. Šie grozījumi paredz pakāpenisku pāreju uz apmācību valsts valodā mazākumtautību skolās. Šos grozījumus atbalsta vairākas mazākumtautības, kuras jau šobrīd realizē mazākumtautību izglītību programmu latviešu valodā.

Paralēli jums ir arī iespēja parakstīties par grozījumiem attiecībā uz maternitātes un bezdarbnieku pabalstu griestu noteikšanu.

Informāciju jūs varat iegūt mājaslapā www.cvk.lv un www.visulatvijai.lv.

Informāciju jūs varat arī iegūt, zvanot uz tālruņa numuru 67049999. Atgādinu, ka šodien Rīgā var parakstīties no pulksten 16.00 līdz 20.00 Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, 3.ģimnāzijā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, Rīgas Angļu ģimnāzijā, Vidzemes priekšpilsētas izpildu direkcijā un daudzos citos iecirkņos. Atgādinu tālruņa numuru: 67049999.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dace Reinika. Lūdzu!

 

D.Reinika (ZZS frakcija).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tuvojas 1.jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, un tāpēc šodien es gribu parunāt nedaudz par jautājumiem, kas skar bērnus un jauniešus.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Gribu informēt sabiedrību, ka likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Padomes 2008.gada 18.decembra regulu par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, kuras piemērošana Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, būs jāuzsāk 2011.gada 18.jūnijā.

Nodrošinot regulas piemērošanu Latvijā, tiks radīts mehānisms, saskaņā ar kuru persona, kas dzīvo Latvijā, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, tas ir, uzturlīdzekļu bērnam vai uzturlīdzekļu vecākam, vai līdzekļu bijušā laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai piedziņu, izpildi ārvalstī, varēs vērsties regulas piemērošanu Latvijā nodrošinošajā centrālajā iestādē – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.

Līdzīgas garantijas būs jānodrošina arī personām, kas dzīvo citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet vēršas Latvijā. Tā kā minētais likumprojekts skar bērnu intereses, tiesības uz sociālo nodrošinājumu, likumprojekts šodienas sēdē tika atzīts par steidzamu, jo regulas īstenošana jāuzsāk, kā jau es teicu, 2011.gada 18.jūnijā.

Cienījamie radioklausītāji! Kā jau jūs zināt, šogad darbu uzsāka jaunais tiesībsargs Juris Jansons.

Otrdien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Jansona kungs prezentēja tiesībsarga stratēģiju 2011.–2013.gadam. Noderīgā un viegli saprotamā veidā tika sniegts priekšstats par tiesībsarga institūcijas uzdevumiem, mērķiem un darbības pamatprincipiem. Kā galvenās savas darbības prioritātes tiesībsargs izvirza Latvijas iedzīvotāju izglītošanu par cilvēktiesībām un šo tiesību nozīmi personu dzīvē, cilvēktiesību un labas pārvaldības principu pārkāpumu preventīvu novēršanu un sabiedrības informēšanu par tiesībsarga pārbaudāmajām lietām, kurām ir būtiska nozīme sabiedrībā kopumā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanu par tiesībsarga lomu, funkcijām un uzdevumiem.

Tiesībsarga birojs ir izvirzījis daudzas pamatdarbības jomas, kurās strādāt, un viena no tām ir bērnu tiesības. Kā stratēģijā norādīts, kā bērnu tiesību jomas galveno prioritāti Tiesībsarga birojs ir izvirzījis sociāli mazaizsargātu bērnu tiesību ievērošanu, tas ir, bērnu ar īpašām vajadzībām, bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību, bērnu, kas atrodas ieslodzījuma vietās, tiesību ievērošanu.

Viena no prioritātēm ir bērnu tiesību uz valsts finansētu veselības aprūpi ievērošana, bērnu tiesību izteikt viedokli un tikt uzklausītiem sekmēšana, masu mediju lomas palielināšana bērnu tiesību aizsardzībā.

Atliek novēlēt jaunajam tiesībsargam Jurim Jansonam īstenot šo stratēģiju un tiešām sekmēt... un informēt sabiedrību par lietām, ar kurām tiesībsargs nodarbojas un kuras būtu jādara sabiedrībai zināmas.

Tālāk. Trešā lieta, par ko es gribu runāt, ir tā, ka piektdien, 20.maijā, vairāki Saeimas deputāti (no katras frakcijas bija viens deputāts ieradies) piedalījās Eiropas Jaunatnes nedēļas noslēguma pasākumā, kas notika Ģertrūdes ielas teātrī, un izvērsās ļoti jauka diskusija starp jauniešiem un politiķiem par jautājumiem, kas tieši skar jauniešu intereses, par jauniešu saskatītām aktuālām problēmām. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem bija līdzdalība lēmumu pieņemšanā, skolēnu pašpārvalžu darbība, jaunatnes nevalstisko organizāciju aktivitātes, kuru mērķis ir iesaistīt to darbībā vairāk vai mazāk aktīvos jauniešus. Bija arī interesanta saruna par skolēnu formu ieviešanas plusiem un mīnusiem.

Galvenais bija tas, ka mūs iepriecināja, ka lielākā daļa mūsu jauniešu ir aktīvi, radoši, idejām bagāti un darboties griboši, un es varu teikt, ka mums, visiem deputātiem, ir jāatceras tas, ka, runājot par jauniešiem, ir jārunā ar jauniešiem!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Dacei Reinikai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos atzīmēt vienu jautājumu, kas bija Saeimas sēdes darba kārtībā. Saeima nodeva izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus likumā „Par pašvaldībām”. Lasot šos grozījumus, jākonstatē, ka Ministru kabinets, grozīdams arī citus likumus, ir nonācis pie tā, ka pēcreformas periodā plāno pašvaldībās samazināt to pakalpojumu pieejamību, kas ir pieejami lauku iedzīvotājiem. Sākotnējais likums, kas tika izstrādāts vēl tajā laikā, kad biju reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kura pārziņā bija administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, paredz, ka dzimtsarakstu nodaļu funkcijas var veikt arī pagastu pārvaldēs, tātad tajās vietās, kuras agrāk bija pagastu padomes, turpretim jaunais regulējums, ko piedāvā valdība, paredz šīs funkcijas izbeigt, un līdz ar to visiem lauku iedzīvotājiem, ja būs vajadzīgs saņemt kaut vai izziņu dzimtsarakstu jautājumos, vienmēr būs jādodas uz novada centru, kas dažos novados ir diezgan attālu. Mēs šādu normu neatbalstīsim un ceram, ka diskusija tomēr būs tāda, ka valdība sapratīs savu kļūdu.

Runājot par lietām, kas ir ārpus Saeimas, ārpus Valsts prezidenta vēlēšanu ietvara, un citām lietām, kas šobrīd notiek, es atgādināšu, ka notiek parakstu vākšana referendumam, kuru ir paredzēts rīkot, lai vērstos pret to politiku, ko valdība realizē attiecībā uz pabalstiem. Proti, valdība ir paredzējusi pabalstu samazināšanas turpināšanu pēc 2012.gada, tātad 2013., 2014. un 2015.gadā. Atgādināšu, ka runa ir par māmiņu algām, par slimības pabalstiem un bezdarbnieku pabalstiem, kurus valdība plāno neizmaksāt tādā apmērā, kādu likums ir paredzējis. Šo likumu darbības apturēšanu ierosināja opozīcijas frakcijas, un mēs sagaidām, ka sabiedrība sapratīs, ka te nav runa par pozīcijas vai opozīcijas politiku, bet ir runa par to, vai Latvijas sabiedrība, katrs Latvijas cilvēks sapratīs, ka arī krīzes apstākļos valdībai ir jādod sabiedrībai cerība – ir jādod cerība! –, ka nodokļu maksātāji, ja viņiem būs šāda vajadzība, tiešām saņems to, par ko viņi ir maksājuši nodokļus, nevis ka valdība ies pretējo ceļu, kā tas ir šobrīd. Cilvēki, kuri maksā nodokļus no algas, kas ir nedaudz pāri par 300 latiem uz rokas... šie cilvēki patiesībā nesaņem to, kas viņiem pienākas pēc nomaksātiem nodokļiem. Un tāpēc, no vienas puses, ir valdības vadībā dibinātas dažādas komisijas, kas runā par iedzīvotāju neaizbraukšanu vai par demogrāfijas jautājumiem, bet tajā pašā laikā valdības politika diemžēl ir pretēja un noved pie tā, ka cilvēkiem nav ne mazākās intereses šeit godīgi maksāt nodokļus un galu galā varbūt kādam arī dzīvot Latvijā un veidot šeit kuplu ģimeni. Mēs uzskatām, ka sabiedrībai, katram cilvēkam ir jāsaka savs vārds šajā jautājumā, tāpēc mēs aicinām iet un parakstīties. Parakstu vākšana beigsies 16.jūnijā. Tā ka laiks vēl ir.

Mūsuprāt, šis referendums ir nepieciešams tādēļ, lai sabiedrība valdībai tomēr parādītu, ka lēmumiem ir jābūt ne tikai īstermiņa un varbūt kaut kādu interešu vadītiem, bet jābūt arī tādiem, kas tomēr paredz mūsu nākotni ilgākā termiņā un attiecībā uz lietām, kas skar Latvijas nācijas izdzīvošanu. Šādiem lēmumiem tomēr ir jābūt izsvērtākiem, nekā tos šobrīd piedāvā valdība.

Tā ka aicinu visus, kam šis jautājums ir svarīgs, līdz 16.jūnijam iet un parakstīties.

 

Vadītāja. Paldies partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam!

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

 

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vairāk šodien gribētu runāt par tiem darbiem, kas saistīti ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darbu. Jāteic, ka visu frakciju pārstāvji šajā komisijā strādā gana aktīvi un ka mums ir izskatīšanā vairāki likumprojekti, kas skar tiesību aizsardzības iestāžu darbību. Turklāt mēs uzraugām arī to, kas notiek iekšlietu sistēmā, Bruņotajos spēkos, un paralēli ar mūsu kolēģiem no Ārlietu komisijas nedaudz saskaramies arī ar starptautiskajiem jautājumiem.

Vakar mūsu komisijā bija tikšanās ar Baltijas aizsardzības koledžas pasniedzējiem un studentiem. Tie bija 67 cilvēki – virsnieki, pārsvarā vecākie virsnieki, no vairākām Eiropas valstīm – gan no NATO dalībvalstīm, gan arī no tām valstīm, kas piedalās NATO partnerībā mieram. Tikšanās bija diemžēl ne pārāk gara, bet ļoti intensīva, tāpēc ka koledžas studenti uzdeva vairākus jautājumus ne tikai ziņkārības vadīti, bet pēc būtības saistībā ar mūsu valsts aizsardzības politiku un spējām nodrošināt nepieciešamo finansējumu Bruņotajiem spēkiem.

Šodien komisijas vārdā es piedāvāju Saeimai izskatīt pirmajā lasījumā grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Šie grozījumi ir pietiekami plaši, bet daži momenti, manuprāt, ir principiāli, un es domāju, ka būs ne tikai deputātu, bet arī profesionāļu diskusija par piedāvātajiem grozījumiem. Piemēram, tiek piedāvāts, ka Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāji tiek iecelti amatā uz noteiktu laiku, uz noteiktu termiņu, atšķirībā no pašreiz esošā tiesiskā regulējuma. Un valdībai būs iespēja lemt par dienesta termiņa pagarināšanu vēl uz 5 gadiem vai arī pieņemt lēmumu par atbrīvošanu no iestādes vadītāja amata.

Ņemot vērā to, kā attīstās Valsts policijas darbības virzieni, aktivitātes kopumā, valdība rosina Saeimai lemt par to, vai Valsts policijas vadītājam ir nepieciešama juridiskā izglītība. Ir piedāvāts atteikties no šīs prasības, paredzot, protams, ka Valsts policijas priekšniekam ir jābūt ar augstāko akadēmisko vai ar otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. Un tas ir acīmredzams, ka augsta līmeņa vadītājs bez augstākās izglītības šodien vienkārši nav iedomājams.

Kas attiecas uz mūsu kolēģu, nacionālās apvienības, darbību. Visu cieņu viņu nostājai nacionālajos jautājumos! Es aicinu jūs, cienījamie radioklausītāji, padomāt par vienu nelielu momentu. No vienas puses, kad mēs runājam par mazākumtautību skolu pāriešanu uz mācībām tikai un vienīgi valsts valodā, tas, manuprāt, ir nesamērīgs solis, ņemot vērā to, ka jau šodien vairāki mērķstudiju mācību priekšmeti tiek pasniegti latviski, nodrošinot to, ka vidusskolu beidzēji visi labi pārvalda valsts valodu un spēj iegūt vēlāk arī augstāko izglītību Latvijas augstskolās.

Un vēl viens moments, ar kuru mums ir jārēķinās. Ja runa ir par grozījumiem Satversmē, tad, lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams savākt 700 tūkstošus vēlētāju balsu. Es šaubos, vai šis mērķis ir sasniedzams, un tad sanāk tā, ka jūsu aktivitāte, jūsu rīcība šajā virzienā diemžēl nesasniegs nacionālās apvienības iecerētos mērķus, bet nesīs zaudējumus mūsu valsts budžetam, jo referendumu izmaksas ir mērāmas miljonos.

Un vēl. Ņemot vērā pēdējā laika aktivitātes, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aktīvo darbību, es gribu paust atbalstu maniem bijušajiem kolēģiem un vērst jūsu, radioklausītāju, uzmanību uz to, ka brēka, kas sacelta par to, ka KNAB pilda politiskus pasūtījumus vai darbojas tāpēc, ka ir noteiktas politiskās norises valstī, ir absolūti nepamatota. Būsim reālisti, paskatīsimies kalendārā! Ja mēs skatīsimies četru gadu ciklu, tad redzēsim, ka vienā gadā notiek pašvaldību vēlēšanas, citā gadā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas, un trešajā gadā notiek Saeimas vēlēšanas... Un tad sanāk, ka – lai nebūtu pārmetumu! – KNAB aktīvā darbība ir saistīta ar lielām politiskām norisēm valstī... tad KNAB atliek tikai viens gads no četriem, kad var veikt kratīšanas un aizturēšanas. Es domāju, jūs labi saprotat, ka šī ideja būtu vienkārši absurda.

Vēl vairāk! Mums būtu kaut kāds niecīgs pamats domāt, vai nav bijusi politiska virzība šīm darbībām, ja būtu izdarīta kratīšana tikai pie vienas valsts amatpersonas, kas pārstāv kaut kādu politisko spēku, bet, ja mēs zinām, ka KNAB bija lūdzis tiesas atļauju veikt kratīšanas 42 vietās, kas ir tieši vai pastarpināti saistītas ar trim augstām valsts amatpersonām, precīzāk, ar vienu pašvaldības vadītāju un divām valsts augstākā ranga amatpersonām, kas pārstāv atšķirīgus politiskos spēkus, tad, es nedomāju, ka šajā gadījumā mums būtu jāmeklē politiskas saknes. Varbūt vienkārši bez liekas brēkas ļausim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām pildīt viņu profesionālos pienākumus, bet, ja rodas bažas par pieņemto lēmumu tiesiskumu, tad mūsu likumi paredz skaidru kārtību, kā var noskaidrot, vai tā vai cita rīcība, tas vai cits lēmums, ir pieņemti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Aleksejam Loskutovam no apvienības „Vienotība” frakcijas!

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

 

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kuri šodien tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām. Viennozīmīgi ir apsveicama Ministru kabineta vēlme padarīt efektīvāku administratīvo procesu un nodrošināt, lai lietas tiktu izskatītas saprātīgos termiņos, nevis tā, kā tas ir pašlaik: divu gadu laikā izskata rajona tiesā, bet gada laikā – apgabaltiesā. Tieši tāpēc lielākā daļa normu likumprojektā „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” ir viennozīmīgi atbalstāmas.

Tomēr likumprojektā tajā pašā laikā ir ietvertas arī tādas normas, kuras ir kā darvas karote šajā likumprojektā. Tās paredz padarīt dārgāku vēršanos augstākas instances tiesā, četrkāršojot – no 10 uz 40 latiem – valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu, ieviešot drošības naudu par blakussūdzībām 10 latu apmērā, bet par kasācijas sūdzībām – 50 latu apmērā, kā arī valsts nodevu par pagaidu aizsardzību un par lūgumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātajiem apstākļiem – 10 latu apmērā.

Pēc anotācijā izteiktajām likumprojekta autoru domām, ir nepieciešams nodrošināt barjeras funkciju un novērst situāciju, ka personas nepārdomāti sniedz nepamatotas sūdzības, gan vilcinot laiku, gan vēršoties tiesā sporta pēc. Šinī gadījumā es likumprojekta autoriem vēlos atgādināt, ka sākotnēji administratīvais process bija iecerēts, lai vienkārši iedzīvotāji varētu aizsargāt savas tiesības pret daudzskaitlīgo un labi apmācīto valsts aparātu, lai tiktu garantēta cilvēktiesību ievērošana un nodrošināts taisnīgs rezultāts konkrētās tiesiskajās situācijās. Ar šo nodevu ieviešanu un paaugstināšanu tiek uzlikta pārāk liela barjera cilvēktiesībām, tāpēc šo barjeru ļoti daudzi cilvēki pārkāpt nevarēs. Un tieši tāpēc, ka viņiem nav šādas naudas!

Tiesiskā valstī cilvēktiesības ir vērtība, un tāpēc nav pieļaujami kārtējo reizi pārlikt slogu uz mūsu valsts iedzīvotāju pleciem, šoreiz pieprasot no viņiem nesamērīgu maksu par to, lai viņi varētu aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā. Es uzskatu, ka šādu normu ieviešana ir pretrunā ar paša likuma mērķi un tāpēc nav atbalstāma.

Saeima turpinās strādāt ar grozījumiem Administratīvo procesu likumā, un „Saskaņas Centrs” pacentīsies samazināt valsts nodevas apmēru.

Paldies jums par uzticību, paldies par uzmanību, godātie radioklausītāji!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”, kurš noslēdza šīsdienas „Frakciju viedokļus”.

Pārraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2011.gada 26.maijā

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

 

Satura rādītājs

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Parādnieka, Cilinska, Laizānes, Dombravas un Lāča jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā”.

Ministra kungs, jūs gribat paskaidrot papildus? No tribīnes... Ja jūs gribat paskaidrot vēl kaut ko papildus, tad jums ir divas minūtes.

 

Ģ.V.Kristovskis (ārlietu ministrs).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man nekas nav piebilstams pie tā, kas ir jums ticis iesniegts rakstiskā veidā.

 

Sēdes vadītājs. Liels paldies.

Vai jums, iesniedzēji, ir jautājumi? Es gribu atgādināt, ka jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai.

Deputāts Imants Parādnieks, lūdzu! Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam.

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Pirmais jautājums. Atbildot uz mūsu jautājumu, kāds ir jūsu personīgais viedoklis, jūs rakstījāt, ka mums ir jārīkojas solidāri un jābūt atbildīgai Eiropas Savienības dalībvalstij, ja mēs gribam labas divpusējās attiecības ar valstīm, kuras pašreiz ir grūtību priekšā.

Jautājums: kuras valstis jūs šeit bijāt domājuši un vai vispār ir kāds pamats runāt par labām attiecībām ar valstīm, ja šeit pamatā ir tomēr runa par ekonomiskajiem bēgļiem?

 

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes.

 

Ģ.V.Kristovskis. Jā, neapšaubāmi... viss, kas uzrakstīts, atbilst Latvijas ārlietu ministra, mūsu valsts valdības un Ārlietu ministrijas nostājai.

Es domāju, ka viss ir uzrakstīts skaidri un saprotami. Es īsti nesapratu jūsu jautājuma būtību.

 

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi jautājumi? Lūdzu!

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam.

Paldies.

 

I.Parādnieks. Es ceru, ka šis jautājums būs saprotams.

Vai Latvija sarunās par bēgļu sadali Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir izvirzījusi vai domā izvirzīt tēzi, ka attiecībā uz dalībvalstu solidaritāti bēgļu uzņemšanā ir jāņem vērā arī Latvijas specifiskā demogrāfiskā situācija un nesenā politiskā pagātne? Proti, Latvija starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm izceļas ar to, ka pret savu gribu ir bijusi spiesta uzņemt procentuāli visaugstāko – salīdzinājumā ar savu iedzīvotāju skaitu – nelegālo migrantu skaitu, kas sastāda apmēram vienu trešdaļu no iedzīvotāju kopskaita, un Latvija pēc neatkarības atjaunošanas ir humanitāru apsvērumu dēļ tiem piešķīrusi ļoti labvēlīgu – salīdzinājumā ar pārējiem ārzemniekiem – tiesisko statusu, tā saukto nepilsoņa statusu, kas ietver ar likumu automātiski piešķirtu beztermiņa uzturēšanās un darba atļauju, kā arī citas sociālās privilēģijas. Un starplaikā lielai daļai šo personu ir piešķirta Latvijas pilsonība.

Un tāpēc tas būtu taisnīgi un godīgi – ņemt vērā šo Latvijas vienreizējo (salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm!) pienesumu nelegālo imigrantu, bēgļu, kolonistu uzņemšanā un integrācijā Eiropā.

 

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamo sēdes vadītāj, sakiet, lūdzu, kas tas tāds bija par referātu, ko šeit Parādnieka kungs...?

 

Sēdes vadītājs. Deputātam ir tiesības uzdot jautājumu vienas minūtes laikā. Viņš iekļāvās. Tagad lūdzu, ministra kungs, atbildēt. Ja jūs uzskatāt, ka jūs...

 

Ģ.V.Kristovskis. Nē, es gribētu atbildēt uz jautājumiem, kas bija iesniegti rakstiskā veidā. Tāda jautājuma, kādu nupat šeit uzdeva Parādnieka kungs, tur nav.

Un, otrkārt, tam nav nekāda sakara ar tēmu par... Kāds sakars...? Ir runa par bēgļiem, kas ir ieradušies Maltā un Itālijā no Ziemeļāfrikas reģiona. Tātad ir runa par konkrētu tematu, par konkrētu priekšmetu mūsu sarunai. Ja jūs gribat tagad šajā sarunā ieviest citu, turklāt rakstiska jautājuma formā neiesniegtu tēmu, tad es gribu teikt, ka tā ir atsevišķa saruna, droši vien plašas konferences vērta, un tai nav sakara ar to tēmu, kuras dēļ es šeit esmu uzaicināts.

 

Sēdes vadītājs. Ļoti atvainojos... Bet mums nav iespējas papildus vēl trešo jautājumu uzdot un... Ir skaidrs, ka jums ir ļoti interesanta diskusija. Jūs varētu atrisināt šo problēmu citā formātā.

Ja jums vairāk nav jautājumu, tad paldies ministram... Ā, ir?

Ir viens papildjautājums. To vēlas uzdot deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam!

 

 

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Atbildes vēstulē ir lasāms, ka situācijas risinājums būtu jāmeklē, izvērtējot katras valsts, tostarp Latvijas, reālās iespējas uzņemt bēgļus, pēc iespējas nodrošinot bēgļiem minimālos standartus – mājvietu, darba iespējas, medicīnisko aprūpi, izglītību.

Sakiet, ja mēs par šiem standartiem runājam attiecībā uz bēgļiem... Vai, jūsuprāt, šie paši standarti šobrīd ir nodrošināti Latvijas pilsoņiem?

Paldies.

 

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamais jautājuma uzdevēja kungs! Es gribu teikt, ka tātad mēs runājam par situāciju, kāda ir Itālijā un Maltā, kur ir ieradušies no Ziemeļāfrikas reģiona cilvēki. Šīs valstis ir lūgušas pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu palīdzību.

Ņemot vērā, ka ir šāds lūgums, par šo jautājumu Latvijas valdība 10.maijā ir formulējusi savu pozīciju, kuru 12.maijā pārstāvēja Eiropas Komisijā... Tieslietu un iekšlietu ministru padomē mūsu valsts pārstāvji. Un 12.maijā notika Eiropas Komisijas organizēta konference, kurā virkne dalībvalstu uzņēmās gatavību no Maltas pieņemt bēgļus. Konkrēti, tās ir astoņas dalībvalstis: Bulgārija, Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija. Savukārt Beļģija, Īrija, Portugāle, Somija un Zviedrija uzņēmās pieņemt bēgļus no Ziemeļāfrikas.

Manuprāt, es pietiekami skaidri nolasīju šo valstu nosaukumus... Latvijas vārda to starpā nav. Un, ņemot vērā visu to, ko jūs pārskaitījāt... ņemot vērā visu to, Latvijas valsts nav uzņēmusies gatavību šajā brīdī pieņemt kādu no bēgļiem.

Es domāju, ka tas pietiekami kompetenti parāda mūsu un tātad arī manu, ministra, atbildīgo politiku jautājumā par to, vai Latvijas valstij ir resursi, kurus novirzīt bēgļu uzņemšanai, vai nav. Tātad, ja mums būtu šādi lieki resursi – kāds varbūt domā, ka mums ir lieki resursi –, tad mēs savu valsti būtu pieteikuši to valstu starpā, kuras šos bēgļus uzņem. Tā kā mēs neesam sevi pieteikuši, mēs tātad esam meklējuši citus risinājumus, lai izrādītu solidaritāti. Kā zināms, solidaritāte ir viens no principiem, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbības pamatā jebkurā no sadarbības jomām. Lūk! Un mēs esam izteikuši gatavību palielināt savu iesaisti FRONTEX īstenotajās kopējās operācijās un esam izteikuši gatavību nodrošināt Latvijas ekspertu līdzdalību Eiropas Patvēruma atbalsta biroja ekspertu komandas darbā tādā gadījumā, ja šāda vajadzība būs nepieciešama.

Līdz šim no Latvijas valsts nekāda papildu iesaiste nav pieprasīta. Un līdz ar to es neredzu nekāda pamata spekulācijām par to, kādas ir Latvijas valsts problēmas.

Un vēlreiz saku, ka mana valsts... ka mana atbilde ir nepārprotama attiecībā uz to varbūtības situāciju, kāda var iestāties vissliktākajā gadījumā.

Tur ir rakstīts skaidri un gaiši: ja izveidojas situācija, ka bēgļu masveida pieplūdums Eiropā varētu būt tāds, ka valstis, uz kurām ir izdarīts... uz kurām šis lielais bēgļu pieplūduma spiediens ir kritis... ja tās nespēs ar drošiem un ilgstošiem nosacījumiem, tā teikt, nodrošināt šo bēgļu atgriešanos savās izcelsmes valstīs, tad Latvijai, kā jau Eiropas Savienības dalībvalstij, kā jau Eiropas civilizācijas, kā saka, sastāvdaļai, noteikti tā vai citādi būs jāvērtē, kādas ir šīs mūsu iespējas, – vai mums tādas ir vai mums tādu nav.

Ja mēs vispār runājam dziļāk par to, kas notiek un kā notiek ar legāliem vai nelegāliem, teiksim, migrantiem, kuri pieprasa patvērumu vai kuri tiek aizturēti uz Latvijas robežām, tad jāteic, ka tā ir cita situācija. Šajā brīdī mēs nevaram runāt ne par ko tādu, jo Latvijas telpā migrantu vai patvēruma meklētāju, vai aizturēto cilvēku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav būtiski mainījies. Un tāpēc mums nav nekāda pamata...

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ir divas minūtes pagājušas... Es speciāli iedevu jums laiku parunāt vairāk, tāpēc ka es saprotu, ka ir daudzas neskaidras lietas.

Vēl viens jautājums. To vēlas uzdot deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam.

 

R.Dzintars. Paldies.

Šajā gadījumā neiebilstu pret atbilžu saturu, bet mazlietiņ pievērsīšos formai.

Šīs jautājumu un atbilžu sēdes, manā skatījumā, ir būtisks demokrātijas institūts, jo lēmējvaras un izpildvaras pārstāvji var savā starpā komunicēt. Un šajā sakarā ir jautājums: vai tas jūsu atbilžu stils un, manuprāt, augstprātīgā attieksme, kādu izrādījāt šīs atbildēšanas laikā, piestāv inteliģentam ministram?

Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Jūs varat neatbildēt uz jautājumu, tāpēc ka tas nav korekts.

 

Ģ.V.Kristovskis. Nē, es atbildēšu. Es atbildēšu uz šo jautājumu, jo mans stils ir inteliģents, atbilst mūsu valsts nostājai un es atbildu par katru vārdu, kas ir manis rakstīts, un arī par katru vārdu, ko es jums šeit esmu teicis. Man būtu diezgan grūti to teikt par jautājumu uzdevējiem, ņemot vērā, ka jau tad, kad es pat vēl neesmu šeit bijis un šeit atbildējis uz jūsu jautājumiem, man nākas lasīt masu medijos jūsu izteiktos viedokļus, kas ne vienmēr ir profesionāli, kas ne vienmēr balstās uz reālistisku situācijas izvērtējumu.

Tā ka situācija bieži vien ir tāda, kāda tā ir, to veido ne tikai ministrs, runādams no tribīnes, bet arī jautājumu uzdevēji. Un, es domāju, ļoti spilgts piemērs bija Parādnieka kunga uzdotais jautājums, kurš bija ārpus tā rakstiski noformulētā jautājuma, kāds tika iesniegts ministram.

Tā ka es domāju, ka tas būtu jāzina jums, deputātiem, pirms jūs iesniedzat, tā teikt, nepaplašinātu jautājumu pēc būtības.

Ja jūs gribat uzdot plašākus jautājumus, tad acīmredzot tos vajag arī iesniegt rakstiskā formā. Ja jūs gribat saņemt atbildes uz jautājumiem par tēmu, kas vispār ir migrācija, kas vispār ir patvēruma pieprasīšana un kāda ir tās vēsture, un kādas ir šajā sakarā tendences visā plašajā pasaulē, ne tikai Āfrikas ziemeļos, ne tikai Eiropas dienvidos, ne tikai tajā politikā, ar ko saskaras Eiropas Savienība... ja jums ir interese par Āfriku, Dienvidameriku, Austrāliju un, teiksim, Dienvidāziju vai kādām citām valstīm, tad, lūdzu, tos jautājumus attiecīgi noformējiet.

 

Sēdes vadītājs. Paldies ministram par atbildi.

Paldies deputātiem, ka piedalījās šajā sēdē.

Ar šo es sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos!

 

 



SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011. gada 26. maijā

 

 

 

 

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā” (Nr. 21/J10)
(Atbildes dok. Nr. 978).

   

Atbilde

- ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildjautājums

- dep. I.Parādnieks

   

Atbilde

- ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildjautājums

- dep. I.Parādnieks

   

Atbilde

- ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildjautājums

- dep. R.Dzintars

   

Atbilde

- ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildjautājums

- dep. R.Dzintars

   

Atbilde

- ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

Svētdien, 18.februārī