10.Saeimas stenogramma - 10.03.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2011.gada 10.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Tas attiecas uz Viņķeles kundzi un uz Seržanta kungu...

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 10.marta sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 10.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī divus iesniegumus par vienu tēmu – tātad iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un iesniegumu no pieciem deputātiem – Tutina, Urbanoviča, Agešina, Ribakova un Radionova ar lūgumu svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam darba kārtības 22.punktu – likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Teritorijas attīstības plānošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Ādamsona, Zemļinska un Klementjeva iesniegto likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto un iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Danas Reiznieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu laikā no 8. līdz 10.martam un šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas -nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi, labrīt! Es Saeimas Nacionālās drošības komisijas vārdā aicinu izskatīt un šodien apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Nacionālās drošības koncepcija Saeimai ir jāizskata un jāapstiprina ne retāk kā vienu reizi četros gados un tas ir jādara ne vēlāk kā līdz jaunievēlētās Saeimas pirmā darbības gada 1.oktobrim.

Nacionālās drošības koncepcija ir dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Tā sastāv no septiņām sadaļām, kas katra veltīta noteiktai drošības prioritātei. Koncepcija ir publiski pieejama informācija, un līdz ar to tā uztverama drīzāk kā programma, kā vīzija, kas izstrādāta ar mērķi noteikt prioritātes, uz kuru bāzes tad tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurš savukārt jau būs klasificēts dokuments, un tajā būs ietverti konkrēti valsts apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Nacionālās drošības koncepcija ir apspriesta un apstiprināta Ministru kabinetā, tā ir apspriesta, detalizēti vērtēta un apstiprināta arī Nacionālās drošības padomē, un tāpat tā ir izskatīta un apstiprināta arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Tā ka Nacionālās drošības komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministru kabineta vārdā - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Bandonis.

I.Bandonis (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, godātais Prezidij, godājamie deputāti un viesi! Ziņošu jums par koncepcijas izstrādes gaitu un pamatojumu.

Atbilstoši Nacionālās drošības likumam Ministru kabinets ir sagatavojis Nacionālās drošības koncepciju, un Nacionālās drošības padome šā gada 2.februāra sēdē to ir izskatījusi un atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā.

Nacionālās drošības koncepcija definē potenciālos militāros, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbības, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma radītos, kā arī informācijas tehnoloģiju apdraudējumus un prioritātes minēto apdraudējumu novēršanai. Koncepcija nesatur valsts mēroga katastrofu pārvarēšanas jautājumus, jo tie ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā.

Koncepcijā iekļautie apdraudējumi un riski.

Pēdējo gadu laikā Latvijas ārējās un iekšējās drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv potenciālie militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientētu organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī kiberapdraudējumu radītie riski.

Militārā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais pamatprincips ir NATO kolektīvās aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO. Latvijas prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai ir Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju uzturēšana un attīstība, Nacionālo bruņoto spēku dalība NATO un Eiropas Savienības vadītajās starptautiskajās operācijās un militāro mācību organizēšana Baltijas valstu teritorijā.

Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā arī NATO un Eiropas Savienības interesēm.

Latvijas prioritātes ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu novēršanai ir starptautiskā sadarbība, valsts drošības iestāžu savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa, pretizlūkošanas un valsts noslēpumu aizsardzības pilnveidošana.

Pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas valstij piederīgu pilsoņu kopuma attīstību.

Latvijas prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā apdraudējuma novēršanai ir sabiedrības integrācijas politika, pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā, īpaši skolēnos un jauniešos, kā arī vienotas vispārpieejamas informatīvās telpas izveide. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs lasījām! Mēs lasījām!”)

 

Ekonomisko interešu apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un nodrošinātu nodarbinātības līmeņa celšanu.

Latvijas prioritātes ekonomiskās drošības nodrošināšanai ir stabila un prognozējama ekonomiskā vide, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšana.

Ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu visās tā izpausmes formās. Īpaši vēršoties pret politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām, veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt radikāli orientētas organizācijas.

Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, starpinstitucionālā sadarbība un informācijas apmaiņa un sabiedrības izglītošana. Starptautiskā terorisma apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus, strauji pieaugot to iespējamībai.

Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas organizācijās, starptautiskā sadarbība, valsts pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbība un terorisma objektu riska drošība.

Informācijas tehnoloģiju apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus, samazinot tajā skaitā cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju izmantošanā.

Latvijas prioritātes kibertelpā esošo apdraudējumu novēršanai ir tiesiskā regulējuma pilnveidošana, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana un informācijas tehnoloģiju lietotāja zināšanu pilnveidošana.

Turpmākās darbības. Koncepcijas darbības laiks ir četri gadi, un šajā laika periodā atbildīgajām valsts institūcijām jāīsteno noteikta politika un jākoncentrējas uz tādiem apdraudējumiem kā sašķelta pilsoniskā sabiedrība, īpaši akcentējot pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšanu sabiedrībā, un vienotas vispārpieejamas informatīvās telpas izveidi.

Būtiska šajā laika periodā būs arī ekonomiskās drošības nodrošināšana, īpaši akcentējot ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanu.

Pamatojoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Drošības policija sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju jau ir izstrādājusi Nacionālās drošības plāna projektu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Pēc nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā Nacionālās drošības plāna projekts tiks nosūtīts uz saskaņošanu atbildīgajām institūcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā debatēt neviens nav pieteicies, lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 22. Lēmums pieņemts.

Nākamā ir darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas iesniegumu ar lūgumu atkārtoti apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā Maritu Salgrāvi, sākot ar šā gada 12.martu. Juridiskā komisija ir uzklausījusi valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu un padomes locekļa amata kandidāti Maritu Salgrāvi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt lēmuma projektu - ar šā gada 12.martu atkārtoti apstiprināt Maritu Salgrāvi par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā ir darba kārtības sadaļa „Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai””. Tātad iesniedzēji ir lūguši vārdu pamatojumam.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēģināšu sniegt motivāciju visu to deputātu vārdā, kuri parakstījuši šo pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Šāda tautas skaitīšana notiek reizi desmit gados. Neapšaubāmi, šis ir ministram piekritīgs politiskas atbildības jautājums. Šī tautas skaitīšana notiek ANO programmas ietvaros visā pasaulē. Tā ir pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Pamācošs piemērs par to, ka elektroniskās sistēmas drošums ir jāgarantē valstij, nesen ir bijis. VID datu zādzību Neo izpildījumā mēs labi atceramies un līdz ar to varam būt droši, ka ministrs Kampars būs parūpējies par to, lai otrreiz nenotiktu tādas ķibeles, kādas notika ar VID pārziņā esošajiem personu datiem. Tiek izsūtīti atgādinājumi, ko saņem katrs Latvijas iedzīvotājs un kur ir rakstīts skaidri un gaiši: tiek garantēta datu drošība, jo ir izstrādātas īpašas procedūras skaitīšanas laikā iegūto personisko datu aizsardzībai. Īpašas procedūras!

Ministram svarīgākais tomēr šķiet iesaistīt šajā programmā „Vienotības” vēlēšanu kampaņas kompānijas un ļaudis. Tas izdodas. Ministrs ir mierīgs, ka „Vienotības” profesionāļi, kas kampaņu veidoja „Vienotībai”, perfekti tiks ar to galā. Savukārt „Vienotības” kampaņas ļaudis saprot: ja kas nebūs tā, tad ministrs gan jau nodrošinās politisku piesegumu.

Kas ir noticis? Datiem viegli var tikt klāt. Tikpat viegli tos var pat sagrozīt. Es, Nordea klients, netieku klāt šai programmai, jo izrādās, ka ar Nordea, ar lielāko banku Latvijā, nav noslēgts šāds pieejas līgums.

Ko es gribu teikt? Ja šādu pasūtījumu izvietošana saviem draugiem un paziņām notiek vienu reizi, tā ir tīrā nejaušība. Ja tas notiek divreiz, kā tas ir noticis, tā ir liktenīga sagadīšanās. Bet, ja tā notiek trešo reizi, kā ir noticis arī šoreiz, tad tas ir veikals. Nozares ļaudis to sauc par veikalu.

Ir divi ieteikumi ministram. Viens ieteikums - nesaukt šos ļaudis par muļķiem, jo tie ir nozares profesionāļi, un otrs ieteikums - varbūt ministrs varētu pusdemisionēt, tā, kā to darījusi ir Mūrnieces kundze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzēji ir lūguši pieprasījumu atzīt par steidzamu. Tātad par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska, Ulmaņa, Bekeša, Cilinska, Ņikiforova, Silova un Agešina iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - nav. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Tātad tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai pēc būtības.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus iesniegumus ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu ir lūgusi komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 10.marta sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zaķa, Smiltēna un citu - iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā - no sadaļas „Lēmumu projektu izskatīšana” svītrot lēmuma projektu „Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu”.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim šā iesnieguma pamatojumam.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Kā jūs atceraties, procedūra, kā sasauc izmeklēšanas komisijas, ir precīzi aprakstīta Kārtības rullī. Arī mēs iepriekš rīkojāmies precīzi tā, kā Kārtības rullī bija noteikts. Frakciju padome noteica termiņu, līdz kuram ir iesniedzamas kandidatūras, un pēc tam būtu jābalso par sastāvu kopuma.

Tagad mums uz galdiem stāv vēstule no „Saskaņas Centra”, kurš šodien lūdz mainīt sastāvu. Tas nav pēc procedūras! Kolēģi, es aicinu rīkoties korekti! Tādā gadījumā es aicinu šodien šo sastāvu neskatīt, sasaukt Frakciju padomi un noteikt termiņu, līdz kuram visi izvirza savus kandidātus, lai visi normāli var iepazīties un lai mēs varam nobalsot tā, kā to paredz procedūra.

Es aicinu šoreiz šodien par komisijas sastāvu nebalsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka lēmuma projekts tiek svītrots no šīsdienas darba kārtības? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt nākamo sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi un klātesošie! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.182/Lp10 - „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai”.

Līdzīgi kā otrajam lasījumam, arī trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Čepāne. Paldies.

Es gribu novēlēt biedrībai panākumus īpašuma apsaimniekošanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr.234/Lp10).

Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija sēdes protokola Nr.38 23.paragrāfa 2.punktu, kas paredz pasta komersantiem pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu, Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu, pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā atvērtajiem vai slēgtajiem maksājumu kontiem, kā arī minētās informācijas sniegšanas kārtību, jo atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 17.punktam nodokļu administrācijai jeb Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums uzturēt pieprasījumu un noguldījumu kontu vienotu reģistru. Šobrīd tikai kredītiestādēm saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 74.3 pantu ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par Latvijā atvērtajiem pieprasījumu un noguldījumu kontiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu un to atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2011.gada 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Šie likumi ir saistīti, un tāpēc, kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.235/Lp10 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu likumu, tāpēc tajos ir nepieciešami redakcionāli precizējumi - proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 17.punkta redakciju saskaņot atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma terminoloģijai - papildināt šo 17.punktu ar vārdiem „un maksājumu” pēc vārda „noguldījumu”, kā arī precizēt šā likuma grozījumu spēkā stāšanās kārtību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos likuma grozījumus un tos atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tāpat kā iepriekšējam likumprojektam - 2011.gada 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.236/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējiem diviem.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” ir saistīts ar Maksājumu pakalpojumu likumu, un tādēļ ir nepieciešami grozījumi, lai Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma prasībām varētu realizēt savas tiesības pret visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ ir priekšlikums likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „finanšu iestādēm un kredītiestādēm” aizstāt ar vārdiem „finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem”, kā arī precizēt šo likuma grozījumu spēkā stāšanās kārtību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos likuma grozījumus un tos atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Tādēļ komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -2011.gada 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.

A.Dronka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.228/Lp10). Uz otro lasījumu nav iesniegti priekšlikumi. Līdz ar to es aicinu nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Jā, Buiķa kungs! Īstenībā mums tagad vajadzēja skatīt likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”, bet, tā kā jūs noziņojāt par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā un aicināt to atbalstīt, arī es aicinu parlamentu tātad skatīt šo un vienkārši mainīt darba kārtību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas ir procedūras pārkāpums!”)

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Buiķis. Termiņš ir šā gada 15.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.marts.

Bet tātad neizskatīts mums palika likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Likuma grozījumi apskata jautājumu par to, lai ekstremāli noskaņotiem cilvēkiem būtu grūtāk dibināt partiju, kā arī sarežģī mazliet partiju dzīvi ar to, ka ir reģistrācija katru gadu pastiprināta, un normalizē finansiālās darbības. Komisija balsoja par atbalstīšanu pirmajam lasījumam. Tātad komisijas vārdā es aicinu visus balsot „par” atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Nemaz jau tik viennozīmīgi un nepārprotami tajā komisijā tas nebija. Mēs diskutējām. Diskutējām par dažiem punktiem, un viens no šiem punktiem bija tas, kas attiecas uz 27.pantu, kuru ir piedāvāts papildināt ar jaunu regulējumu, un tas ir, ka partijas katru gadu līdz 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei partijas biedru reģistru. Sākumā varbūt kādam tas liekas tāds ļoti nevainīgs grozījums. Jā, tiešām, tagad tur kontrolējošās institūcijas varēs vieglāk pārbaudīt, un tā tālāk... Bet tajā diskusijā bija pilnīgi skaidrs, ka šis punkts nekādā veidā nav domāts, lai veicinātu mūsu kā demokrātiskas valsts attīstību, bet lai palīdzētu vienai iestādei, kura pietiekami labi... acīmredzot kaut kādu iemeslu dēļ pietiekami labi netiek galā ar saviem pienākumiem, un šīs iestādes dēļ ir šāds labojums. Un patiesībā tiem, kas nebija komisijā... mums visiem ir iespēja iepazīties ar likumprojekta anotāciju, kurai es tikai nedaudz pieskaršos.

Un tur ir rakstīts tieši par šā likumprojekta... par grozījumiem autors saka, ka esošajos normatīvajos aktos ietvertais reģistrēto partiju kontroles mehānisms nav efektīvs un ka Drošības policija ir konstatējusi faktu, ka Latvijā ir virkne partiju - un droši vien domātas ir tās ekstrēmās -, kuras ir reģistrētas, bet kuras neveic politisko darbību, un neviena institūcija pašlaik neveic kontroli, vai partija atbilst likumā noteiktajām prasībām. Nav jau ne vārda par to, kas tad traucē veikt šo kontroli. Vienkārši Drošības policija ir konstatējusi, ka viņi paši šo kontroli neveic. Un tad, Drošības policijasprāt, ir tāda situācija, ka kādā jau esošā partijā ierodas, teiksim, citi cilvēki, kas negrib dibināt savu partiju, bet tad viņi pārņem šīs partijas vadību, attīsta ekstrēmistiskas partijas, un tādā garā.

Patiesībā tad, kad mēs komisijā diskutējām, bija pietiekami skaidrs arī Drošības policijas pārstāvja... bija pietiekami skaidra atbilde uz manis uzdoto jautājumu. Viņš teica: „Jā, mums būs vieglāk!” Tātad nevis kādu citu iemeslu dēļ, bet tikai tāpēc, lai vienai iestādei ir vieglāk, tiek radīts šāds regulējums. Nav ne vārda par to, kas tad patiesībā traucē esošo mandātu un pilnvaru ietvaros Drošības policijai veikt partiju darbības uzraudzību.

Interesants ir arī, teiksim, anotācijā piedāvātais ietekmes atspoguļojums. Partijām tagad būšot vieglāk, jo tām nebūs 1.martā jāiesniedz... nu, tas apliecinājums par pilsoņu skaitu un par partijas biedru skaitu, bet tās varēs vienkārši iedot vai atjaunot to esošo reģistru, kas ir partijas rīcībā. Vārdu sakot, nekādas papildu birokrātijas. Ļoti vienkārši! Tas esot atvieglojums. Nē, nu kādi kuram ir tie mērķi, protams...

Interesanti ir arī tas, ka anotācijā tiek apgalvots: ņemot vērā partiju dibināšanas un darbības mērķi, šīs prasības nodrošina... tātad tās, par kurām runāts... un aizstāv visas sabiedrības intereses kopumā. Es uzskatu, ka patiesībā šā regulējuma ieviešana aizstāv nevis visas sabiedrības intereses, bet tikai vienas intereses un tas ir... šis regulējums izdabā Drošības policijas iegribām un, protams, padara vieglāku šīs iestādes darbu, un patiesībā, kā jau es teicu, to atzina arī Drošības policijas pārstāvis komisijas sēdē.

Manuprāt un mūsu frakcijasprāt, sabiedrības intereses ir pavisam citas. Mēs esam partiju demokrātijas veidota valsts, un mēs esam ieinteresēti, lai partijas piesaista arvien vairāk cilvēku, nevis dažādu iemeslu dēļ viņus atgrūž. Un šis var kalpot par vienu no iemesliem, kādēļ cilvēki partijās nestāsies. Jo partiju demokrātija, starp citu, balstās arī uz tiesībām... uz indivīda tiesībām neizpaust savus politiskos uzskatus, ja viņš to nevēlas. Līdz šim cilvēkam, ejot uz darba interviju, piemēram, no potenciālā darba devēja nebija saņemams jautājums... viņam ir tiesības nesaņemt jautājumu: „Kādu politisko partiju jūs pārstāvat vai par ko jūs balsojāt pēdējās vēlēšanās?” Un tādā garā.

Jā, šādus jautājumus nedrīkst uzdot, bet pēc jaunās kārtības, ja mēs tādu apstiprināsim, samaksājot 5 latus, jebkurš darba devējs zinās jebkura sava darbinieka partijas piederību, jo to jau varēs noskaidrot, vienkārši ieejot publiski pieejamā reģistrā.

Mēs uzskatām, ka principā ar šādas prakses ieviešanu... ar šo likuma regulējumu, ka vienas institūcijas interesēs, kas, iespējams, savu iekšēju vai budžeta, vai citu lietu dēļ nespēj veikt partiju normālu uzraudzību, tiek radīta kārtība, kas principā ir pretrunā ar politiskās sistēmas un arī aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstības interesēm.

Mūsuprāt, šādas prakses ieviešana ir principā aplama, un mēs neatbalstīsim likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es aicinu arī jūs atbalstīt šo mūsu pozīciju. Kāpēc? Lai mēs simboliski un pietiekami skaidri norādītu likuma grozījumu autoriem, ka viņi tomēr ir pārpratuši Satversmes 116.pantu, kas runā par to, ka valsts atsevišķos gadījumos, protams, var ierobežot cilvēktiesības ar mērķi (tātad citēju): „...lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību”. Manuprāt, autori to ir pārpratuši un izmantojuši atsauci uz šo pantu nevis demokrātiskas valsts attīstības interesēs, bet tikai savas iestādes interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc vairāku parlamentu darba pieredzes... arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... jāsaka, ka šis likumprojekts, manuprāt, ir mēģinājums uzvilkt bikses kājās caur galvu. (No zāles: „Vo, pareizi!”)

 

Problēmas risinājums ir jāmeklē pilnīgi citur. Šis risinājuma veids, kad tiek jaukti divi jēdzieni - „dibinātāju saraksts” un „biedru saraksts” -, tiešām novedīs pie tā, ka faktiskie partiju atbalstītāji un faktiskie biedri šajā reģistrā vienkārši neparādīsies, un novedīs pie tā, ka būs vairāk tādu cilvēku, kuri ir pasīvie atbalstītāji. Aktīvie atbalstītāji šādu likuma grozījumu dēļ noteikti būs ārpus šā saraksta.

Nelolojiet ilūzijas, ka viņi tur būs iekšā! Nelolojiet!

Mans priekšlikums jau daudzus gadus ir pavisam citāds - partiju dibinātāju biedru sarakstu palielināt no 200 uz 500. Igaunija uz 1000 šo latiņu paaugstināja, to izdarīja jau 90.gadu vidū, un viņiem ir daudz stabilāka daudzpartiju sistēma. Lietuvieši paaugstināja no 200 uz 400, un arī viņiem tomēr ir stabilāka daudzpartiju sistēma. Tas lika partijām... es neteikšu „konsolidēties”... tas lika partijām apvienoties un veidot kopīgas lielas partijas. Tur tas ir noticis. Mums tas viss vēl priekšā.

Šis risinājums novedīs pie tā, ka būs šis neīstais biedru saraksts; šis risinājums varētu arī radīt dažādas konfliktsituācijas, kurās savs vārds būs jāsaka Valsts datu inspekcijai un tiesībsargam.

Es aicinu vienkārši nevilkt bikses caur galvu kājās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Kolēģis Zalāna kungs jau diezgan spilgti atspoguļoja tās diskusijas, kas par šo likumprojektu notika komisijā. Patiesi, bija tā, ka vairāki komisijas locekļi izteica pretenzijas pret to, ka Drošības policija, ierosinot šos grozījumus, zināmā mērā varbūt varētu vēlēties kompensēt to, ka tai pietrūkst kapacitātes pilnā mērā kontrolēt dažus ekstrēmus elementus.

Tomēr es gribu atgādināt, ka komisijā mēs panācām vienošanos, ka mēs turpināsim strādāt ar šo likumprojektu, labojot un mīkstinot šīs normas. Un arī Juridiskais birojs tanī brīdī, kad mums komisijā bija diskusija par šo, vēl nebija gatavs izteikt spriedumu par to, cik lielā mērā šajās normās ir ievērots samērīguma princips tādā ziņā, ka varam atļaut partijām ļoti svarīgo biedrošanās brīvību, kā arī nodrošināt kontroli pār politisko partiju darbību.

Un arī kolēģis Rasnača kungs izteica vairākus labus priekšlikumus.

Tā ka es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu un tad domāt par priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Tiešām, šis likumprojekts izraisīja asas diskusijas komisijas sēdē, jo ir acīm redzamas nepilnības ne tikai pašā likumprojektā, bet arī tā sagatavošanā. Ja jūs palasīsiet likumprojekta anotāciju, tad redzēsiet, ka tās sadaļā, kurā jānorāda iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, runājot par šādu ārkārtīgi svarīgu jautājumu, atzīmēts: „Nav nepieciešams.” Ja ir runa par sabiedriskajām organizācijām, ar kurām notika konsultācijas, apspriežot šo likumprojektu, tad jāteic, ka bija runa tikai par 6.panta apspriešanu ar sabiedriskajām organizācijām „Delna” un „Providus”. Ne ar vienas partijas valdi vai ar partijas aktīvistiem konsultācijas pirms iesniegšanas nenotika.

Tas liecina tikai par to, ka Ministru kabineta piemērotā prakse nav pārdomāta, maigi izsakoties, līdz galam un ka tomēr šis aktuālais jautājums - sabiedrībai svarīgs jautājums! - prasa arī zināmu plašu sabiedrības apspriešanu.

Tāpēc mans ierosinājums sastāv no divām daļām:

pirmkārt, tomēr laist šo likumprojektu tālākā apritē, jo tas jautājums tiešām ir ārkārtīgi svarīgs sabiedrībai;

otrkārt, pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un iesaistīt diskusijā ne tikai politiskās partijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, uz kuru bāzes ļoti bieži tiek veidotas arī politiskās partijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tāda dīvaina sajūta rodas: tad, kad tiek sagatavots priekšlikums, kurš nav izdebatēts, kurš ir pretrunu pilns, mēs to virzām, lai varētu domāt tālāk, ko tad mēs darīsim. Šis ir viens no tiem precedentiem, kurš diemžēl ir kļuvis raksturīgs šai Saeimai. Mēs redzam to, ka valdība virza priekšlikumu par nodokļu palielināšanu, lai gan šodien eksperti skaidri pasaka, ka nodokļu palielināšana konkrētās pozīcijās nepalielinās ieņēmumus. Tie, kas saka, ka vajag Alkohola likumā veikt grozījumus un pacelt akcīzi un tā tālāk... Tad jau labāk iestāsimies par sauso likumu! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

 

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs debatējam par likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”.

A.Šlesers. Man ir vēlme salīdzināt šos priekšlikumus. Nepārdomātu priekšlikumu virzīšana un pēc tam debatēšana notiek aizvien vairāk un vairāk. Man šķiet, tas ir slikts precedents. Būtu ļoti labi, ka jau līdz nodošanai komisijā būtu sagatavots priekšlikums pēc būtības. Jautājums: vai ir nepieciešams Drošības policijai šodien dot šādu informāciju, kuru, redziet, tai vajag, jo ir kaut kādas ekstrēmas organizācijas? Tātad visas partijas šodien tiek pielīdzinātas iespējamām ekstrēmistu organizācijām un tā tālāk. Man šķiet, ka tomēr būtu svarīgi pēc būtības sagatavot tādu priekšlikumu, kurš būtu atbalstāms.

Ziniet, mēs ļoti bieži runājam par to, kādā veidā izrēķinās ar politisko partiju biedriem... cilvēkiem tad, kad viņu partijas nokļūst opozīcijā. Tas ir saprotami. Valsts pārvaldē nāk jauna vara, jauna slota slauka. Tas mani uztrauc vismazāk, tas attiecas uz valsts pārvaldi. Bet mani uztrauc tas, kas notiek privātajā sektorā. Jums ir jāapzinās: ja mēs gribam, lai tie cilvēki, kuri nav saistīti ar valsts pārvaldi, kuriem nav jācīnās par savas „siltās vietiņas” saglabāšanu arī tad, ja vēlēšanās ir cits rezultāts... Savukārt tie cilvēki, kas ir privātajā biznesā, tie, kas strādā kādos privātos uzņēmumos un tiešām grib būt politiski aktīvi... tagad sanāk tā, ka viņi zināmā mērā tiek apdraudēti. Jo, ja viņi ir bijuši vienas vai otras partijas biedri, atbalstītāji un ja pēkšņi darba devējs privātā uzņēmumā ir kādas citas partijas biedrs, ja viņam simpatizē cita partija, tad, ja viņš pēkšņi uzzinās, ka darbinieks ir citās domās, tad tas ir pamats atlaišanai. Kāpēc mums ir nepieciešams šodien atstumt cilvēkus no aktīvās politikas?

Un šodien, pasakot: „Labi, nodosim! Tas priekšlikums ir nepareizs, bet varbūt radīsies labāks,” man šķiet, tas ir nepareizs precedents, kuru mēs šodien radām. Šis ir jautājums nevis par to, ka mēs uzlabosim redakciju, bet pēc būtības: vai ir nepieciešams tiešām Drošības policijai visus šos datus nodot? Man šķiet, ka būtu ļoti labi, ja reiz Drošības policija ir nākusi ar šādu iniciatīvu, tad viņiem pašiem arī vajag labot. Nevis tā, ka mēs nododam tagad izskatīšanai komisijā un komisija tad mēģinās „uzcept” kaut kādu priekšlikumu, izejot no tā greizā, nepareizā priekšlikuma, ar kuru nākusi klajā Drošības policija.

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka šodien vajadzētu atturēties un lūgt Drošības policijai nākt ar skaidru savu pozīciju, paskaidrojumu, anotāciju, jebkādā citā formā izteiktu skaidrojumu, ko tad tā grib panākt. Ja runa ir par to, ka vajag zināt visus partijas biedrus, tad nav jau problēmas. Tas nav jau nekas aizliegts - zināt, ja kāda drošības iestāde to grib uzzināt. Bet vai to vajag tādā veidā reģistrēt? Man šķiet, ka ne.

Un tieši tāpēc šodien, man liekas, nevajadzētu veidot valsti par policejisku valsti, kur Drošības policija jebkurā brīdī var attiecīgi zināt, kuru represēt, kuru - ne.

Tā ka es aicinu, godājamie kolēģi, atturēties. Un tad, kad mēs būsim saņēmuši no Drošības policijas skaidru tās piedāvājumu, pret ko tā grib cīnīties, tad varam vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas. Un es personīgi būšu gatavs atbalstīt. Bet man šķiet, tas viedoklis, ka mēs varam apdraudēt cilvēkus, kas nav saistīti ar valsts pārvaldi... tādu aktīvu iesaistīšanos politikā, tas būtu ļoti slikti.

Un tas, ko teica Rasnača kungs par tām biksēm, ko caur galvu velkot... Tas ir ļoti labs piemērs, kas tieši raksturo šo priekšlikumu. Man liekas, ka vajadzētu tiešām palielināt politisko partiju biedru skaitu, lai viņu būtu vai nu 400, vai 500, vai 1000... pacelt to latiņu... tātad dibinātāji. Bet tas, vai visi biedri kaut kādā veidā Drošības policijā jāreģistrē... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai ātrāk jūs visus var cietumā sabāzt - vienā kamerā!”) Man šķiet, tas ir nedaudz greizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es negribu jūs aizkavēt ar tiem argumentiem, kurus minēja iepriekšējie runātāji. Likās, ka faktiski visi runājušie bija vienisprātis, ka likumprojekts nav labs, nav sagatavots precīzi. Faktiski parlaments tiek pārvērsts savdabīgā veidā par tādu papīrgrozu, uz kuru atsūta neveiksmīgus, līdz galam neizstrādātus, nepārdomātus likumprojektus.

Es gribu atgādināt tikai divas lietas, lai gari nekavētu jūsu laiku.

Savulaik, 1999.gadā, Tautas partija iesniedza priekšlikumu, ka politiskajām partijām latiņu vajadzētu pacelt līdz 1000 biedriem. Tāds bija mūsu priekšlikums ar skaidru un gaišu domu: lai partijas nostiprinās, kļūst lielākas, kļūst nopietnākas, kļūst grūtāk ietekmējamas - un tā tālāk, un tā tālāk. Diemžēl jāteic, ka toreiz, 1999.gadā, mēs saņēmām iznīcinošu kritiku no avīzes „Diena” un citiem, un, tā kā deputāti bieži vien lasīja ceturtdienās to, ko bija uzrakstījusi konkrētā avīze, parlaments, protams, ar balsu vairākumu noraidīja šo mūsu iniciatīvu kā nedemokrātisku. Protams, citām demokrātijas valstīm Baltijā bija ļauts spert šos soļus un padarīt savu sistēmu daudz atbildīgāku, politiskās partijas mazāk ietekmējamas un aiziet projām no kabatas partiju statusa, ko mēs vērojam vēl arvien Latvijā.

Un vēl viena lieta, ja jau mums ir vēlme ieviest šādu jaunu normu. Es nerunāšu par tiem aspektiem, par kuriem runāja Zalāns un Rasnačs, un Šlesera kungs, un citi. Es gribu jūs informēt, ka šobrīd likums paredz, ka līdz 1.martam visām politiskajām partijām ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā ziņas par savu biedru skaitu. Uz 1.martu šogad tikai trīs partijas, kas ir šajā zālē, ir izpildījušas šo likuma normu. Tās ir „Sabiedrība citai politikai”, „Saskaņas Centrs” un Tautas partija. Varbūt tiksim galā ar šo niecīgo normu šobrīd un tad domāsim, kā publicēt visu partiju biedru uzvārdus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Staņas kungs kaut ko vēlas piebilst?... Bet jūs jau aicinājāt atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!

V.Staņa. Termiņš - 31.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Ja citu priekšlikumu par termiņu nav, tad termiņš ir 31.marts... Ir cits priekšlikums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Ņemot vērā šo diskusiju, kas šodien izraisījās, apspriežot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, es tomēr ierosinu to, ko es esmu jau teicis no tribīnes, - pagarināt apspriešanas laiku, priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt par vienu mēnesi, tas ir, līdz 12. vai 13.aprīlim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 12. vai 13.aprīlis... Tātad 12.aprīlis... Vai deputātiem ir iebildumi pret tālāko termiņu, tātad pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.175/Lp10).

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumu ar VII C nodaļu - “Militārā paramediķa profesija” (45.4 un 45.5 pants). Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Vergina. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Vergina. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas datums trešajam lasījumam - 21.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts. Paldies.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Tātad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.174/Lp10).

Priekšlikumi nav iesniegti. Komisija ir atbalstījusi, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts. Paldies.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

 

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Darba likumā” (Nr.173/Lp10).

Ir saņemti trīs priekšlikumi, kā arī saņemti atzinumi par šo likumprojektu no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

1.priekšlikums, ko iesniegusi apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirms mēneša, 3.februārī, nacionālā apvienība nāca klajā ar priekšlikumu - grozījumus Darba likumā par svešvalodu prasmes pieprasīšanu nodot komisijai. Diemžēl „par” nobalsoja tikai 34 deputāti.

Ir pagājis mēnesis, un mēs sajūtam gandarījumu, ka esam saņēmuši konceptuālu atbalstu no Sociālo un darba lietu komisijas, no ļoti daudziem deputātiem un atzinumu, ka šī ir problēma Latvijā, ka Latvijā pastāv lingvistiskā diskriminācija. Arī tiesībsarga atzinums ir minēto priekšlikumu atbalstīt.

Nacionālā apvienība piedāvā īsāko ceļu - šodien balsot „par” mūsu priekšlikumiem - gan par 1., gan 2., gan 3.priekšlikumu. Bet mēs, protams, atbalstīsim arī viedokli par dziļāku šīs problēmas izzināšanu, nevis tikai par rakstisku atzinumu saņemšanu, bet par diskusiju un par kolēģu ierosinājumiem, ka jāveic grozījumi vairākos Darba likuma pantos.

Aicinu šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu un arī turpmāk pievērsties šai problēmai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Jā, mēs Sociālo un darba lietu komisijā diskutējām un izvērtējām kolēģu no nacionālās apvienības priekšlikumus, kas mazinātu lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū. Un gribu teikt, ka šī diskusija bija sekojoša. Apzinoties to, ka kolēģu iesniegtais priekšlikums gan pēc Tieslietu ministrijas, gan Labklājības ministrijas atzinuma nebija īsti pareizajā pantā... proti, tas no juridiskās tehnikas viedokļa, ko mēs tomēr nevaram ignorēt, virzoties arī uz labu, cēlu un pareizu mērķu sasniegšanu, būtu piemērojams citiem pantiem un mazliet pārdomātākā redakcijā.

Tādēļ gribu uzsvērt, ka gan komisijas vairākuma viedoklis, gan arī pilnīgi noteikti apvienības „Vienotība” frakcijas viedoklis ir tāds, ka šī ir problēma, ko mēs risināsim, bet, neskatoties uz to, tam ir jābūt juridiski korektā veidā. Tātad tas, ko darīs mūsu frakcijas pārstāvji, - mēs gatavosim priekšlikumus šīs problēmas risinājumam, bet juridiski precīzā un korektā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es pilnībā pievienojos Ilzes Viņķeles teiktajam, un var būt, ka mana piebilde ir domāta tikai apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas kolēģiem, kuri acīmredzot iesniegs priekšlikumus arī uz trešo lasījumu.

Un man ir ierosinājums jums - pārdomāt, vai ir vērts, kā jūs piedāvājat šajā priekšlikumā, otrajā un trešajā daļā noteikt dažādu regulējumu attiecībā uz Eiropas Savienības un citām valodām. Jo patiesībā, ja mēs vadāmies tīri pēc Latvijas tradīcijas, mums ir valsts valoda un svešvalodas. Un izglītības sistēmā mēs neregulējam, kādas svešvalodas pamata un vidējās izglītības periodā persona var iegūt. Tāpēc es iesaku jums to apdomāt, iesniedzot priekšlikumus trešajam lasījumam.

Kas attiecas uz regulējumu attiecībā uz nepamatotu svešvalodas zināšanu pieprasījumu, tas, protams, pilnīgi saprotams, un tas ir jāieliek pareizos pantos un pareizā redakcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Latvija tik tiešām ir viena no nedaudzajām valstīm, kur normatīvs regulējums darba devēju tiesībām pieprasīt noteiktu valodu prasmi ir nepieciešams.

Mēs zinām, ka pastāv gan Valsts valodas likums, gan Ministru kabineta noteikumi Nr.733, kas reglamentē darba devēja tiesības un pienākumus noteikt valsts valodas prasmi. Kopš pagājušā gada spēkā ir jauni noteikumi, kas pašlaik pilnīgi pamatoti un mūsu situācijā nepieciešami nosaka darba ņēmēju pienākumu apmēram 70 procentos amatu un profesiju prast latviešu valodu noteiktā līmenī. Tātad valsts valodas prasību apjoms ir reglamentēts, un, kā redzams, tas nebūt neaptver visas profesijas un amatus. Bet - paradoksāli! - tieši citu valodu prasmes apjoms nav reglamentēts. Tātad esam tādā situācijā, ka valsts valodas prasme mūsu valstī tiek prasīta mazākās pozīcijās, mazākā skaitā pozīciju nekā svešvalodu prasme. Šī situācija, protams, ir jāmaina, un viena no pozīcijām, kur nepieciešami grozījumi, ir tieši Darba likums.

Bet Latvijas Valsts valodas likumā pastāv pretstati - valsts valoda un visas pārējās valodas, kas, Valsts valodas likuma izpratnē, nosauktas par svešvalodām. Tātad mums arī šajā likuma panta grozījumā ir jāievēro šis loģiskais pretstats, īpaši neizdalot valodas pēc oficiālā statusa Eiropas Savienībā, ANO, UNESCO vai citās starptautiskās organizācijās. Tātad, nenoliedzot un vēlreiz uzsverot, ka šis pants ir nepieciešams, jo latviešu lingvistiskā diskriminācija pastāv un tā ir jauna problēma mūsu valodas politikā, pie šiem grozījumiem ir jāstrādā.

Jautājums - kāpēc tas netika izdarīts agrāk? Tāpēc, ka Latvijas valodu politika joprojām atrodas nepārtrauktas attīstības stadijā. No apmēram 200 dažādu pasākumu kopuma dažus varam uzskatīt par gandrīz pabeigtiem, bet rodas jaunas problēmas. Mēs, piemēram, praktiski esam nodrošinājuši konkurētspējīgu latviešu valodas zināšanu ieguvi vispārējā izglītībā. Centralizētajā eksāmenā arī mūsu mazākumtautību skolu beidzēji ir parādījuši labas un ļoti labas latviešu valodas zināšanas. Valodas prasme mūsu valstī nav problēma. Problēma ir valodas lietojums. Un, protams, ļoti lielā mērā tas saistāms arī ar pašu latviešu lingvistisko attieksmi, ko ir ļoti grūti regulēt likumdošanā.

Bet šī jaunā problēma ir tieši šī citu valodu prasmes pieprasījumu ekspansija. Un konkrēti varam runāt par krievu valodu, kam Latvijā ir tieši tāds pats statuss kā, piemēram, poļu, lietuviešu, baltkrievu un citām valodām, kas tātad ir šajā kategorijā svešvalodas. Mēs nerunājam par starptautiskiem ekonomiskajiem sakariem. Mēs nerunājam par tūrismu. Mēs runājam par darbu, kas pat nav saistīts ar iedzīvotāju apkalpošanu. Un ir pilnīgi nepieļaujami, ka inerces, pārprastas demokrātijas vai citu iemeslu dēļ darba sludinājumos jau par normālu tiek uzskatīts prasīt triādi - latviešu, krievu, angļu valodu vai retos gadījumos - latviešu un krievu valodu. Tam nav pamata! Tā tik tiešām ir latviešu diskriminācija, un es esmu ļoti pārsteigta, ka arī arodbiedrības neatbalsta darba ņēmēju tiesības savā valstī noteiktās profesijās un amatos iztikt ar latviešu valodas kā valsts valodas prasmi. Jo mums ir jānodrošina tiesības visā Latvijas teritorijā lietot valsts valodu, tikt saprastam tajā un arī izvēlēties tādus darba pienākumus, kas mums ļauj to veikt.

Un, protams, nenovedīsim līdz absurdam! Ikvienas valodas prasme ir tikums. Mums jāprot vismaz trīs vai četras valodas. Latvija ir kopīgas Eiropas un pasaules ekonomiskās telpas sastāvdaļa, bet neviens cits mūsu valodu neaizsargās savā valstī kā tikai mēs paši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Daži vārdi par šo diskriminācijas formu - lingvistiskā diskriminācija.

Jā, tā nav atsevišķi izcelta no citām formām, un starp juristiem bieži vien ir debates, vai ir vajadzīgas visas, vairākus desmitus kopskaitā, formas īpaši izcelt likumos un atsevišķi akcentēt. Acīmredzot šajā situācijā Latvijā tas ir jādara, jo absolūtais sabiedrības vairākums uzskata, ka latviešu valoda ir apdraudēta un šī diskriminācijas forma vēršas plašumā.

Es aicinu jūs palasīt internetā darba sludinājumu saturu. Aicinu paskatīties mūsu laikrakstos darba sludinājumu saturu, un jūs redzēsiet, ka mežstrādnieki, krāvēji un citas profesijas, kurās varbūt nav saskares... respektīvi, profesijās, kurās nav saskares ar klientiem... ka arī šajās profesijās tiek prasīta pilnīgi nepamatoti krievu valoda.

Es gribu teikt paldies Barčas kundzei kā komisijas vadītājai, ka viņa uzņēmās šo ne visai vieglo uzdevumu, un es aicinu vienkārši turpmākajā darbā, ja arī netiks akceptēti mūsu priekšlikumi, jebkurā gadījumā meklēt tādu risinājumu, kura rezultātā par šādiem diskriminējošiem sludinājumiem vai diskriminējošiem nosacījumiem vainīgās personas, konkrētie darba devēji saņemtu atbilstošu sodu. Jo bieži vien diemžēl situācija ir tāda, ka pats darba devējs neko vairāk nezina kā tikai krievu valodu. Tādā gadījumā darba devēja pienākums ir pieaicināt tulku. Ja viņš to nespēj, tad tā ir viņa problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es priecājos par šo priekšlikumu, kuru nacionālā apvienība iesniedza par latviešu valodas lietošanu sarunās starp darba devējiem, darba ņēmējiem un tā tālāk.

Bet arī šis priekšlikums, protams, būdams ļoti labs, vēl ir ļoti nepilnīgs. Mums visiem ir baiļu sindroms. Jā, kolēģi! Pierādīsim tūlīt. Pašiem latviešiem ir baiļu sindroms iet tālāk un skatīties, kas notiek pasaulē. Un mūsu apdraudētajā valodas situācijā, ko ir atzinuši arī oficiāli mūsu valodnieki, mēs varam iet un mums ir jāiet daudz tālāk.

Daži piemēri. Un mūsu gļēvulības piemērs. Pagājušajā nedēļā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kur es esmu loceklis un kur piedalos, tika izskatīts jautājums par tiem imigrantiem, par kuriem mums ir zināms likumprojekts... ja viņi iesniedz šeit dažādas naudas summas, ka viņi šeit var dabūt uzturēšanās atļaujas. Bet šajā likumprojektā, kuru sagatavojusi Iekšlietu ministrija un kuru lasīja priekšā mūsu tajā komisijā Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Alda Vanaga, atskan vārdi... Un es skatos, vai tiešām tas tā ir... Jā, ir! Ka uzturēšanās atļaujas iesniedzēji var iesniegt šos dokumentus, kas vajadzīgi, latviešu, angļu vai krievu valodā. Pat Ārlietu ministrijas Juridiskais departaments ir nogājis tik tālu, ka atver krievu valodai durvis. Protams, ka es pieklājīgi, kā vienmēr, griezos pie Aldas Vanagas pēc tam, bet arī sēdē... Un prasīju, kādēļ tad šeit ir krievu valoda? Nu, labi, angļu valoda ir Eiropas Savienības darba valoda... tur daži kolēģi vēl pielika klāt, ka var arī franču, vācu... Nu, protams, varbūt varētu pat pieļaut, ka Eiropas Savienības valodā, bet kādēļ krievu valodā? Ko atbildēja juristi, kas vada Ārlietu ministrijas Juridisko departamentu? „Lāča kungs, mums ir...” Es nezinu, nebūdams jurists... „...mums jau ir pieņemts iepriekš Imigrācijas likums, kur tas ir paredzēts...” Nu, iespējams, ka kāds ir pieņemts, ka var iesniegt krievu valodā. Cik tālu mēs ejam gļēvulībā?

Nu jāsaka tad no šīs tribīnes, kas notiek pasaulē.

Pateicoties kolēģa Šadurska palīga zināšanām, jau pagājušajā gadā es uzzināju (un es esmu reiz jau runājis par to, bet nekas nelīdz), cik tālu ir aizgājuši mums priekšā Kanādas franči autonomā apgabalā Kvebekā - nevis savā valstī! -, kur vairākums ir franču tautības cilvēki, kas ieradās Kanādā pirms angļiem. Viņiem bija savā starpā, kā zināt, karš, un ilgstošā garīgā cīņā Kvebekas franči ir iekarojuši sev tiesības... Klausieties, kādas! Šis spārns, paklausieties, kādas! (No zāles: „Ar roku nerādi!”) Tad... To gan nevajadzēja. Es atvainojos, es ar seju pagriezīšos pret jums... Jā! Kvebekas provincē, autonomā Kanādas provincē, kur valsts valoda ir gan angļu, gan franču pēc likuma, - Kvebekas provincē darba devējam ir tiesības uzrunāt darba ņēmēju tikai franču valodā. Redziet, kur mums jāiet! Mēs te strīdamies par sīkumiem. Latvijā jāpieņem tāds pats likums! Neviens Kanādai, īsti demokrātiskai valstij pasaulē, nav pārmetis, ka tā pieņēmusi šādu likumu. Darba devējam Latvijā jāmāk latviešu valoda, viņš nedrīkst neko citu prasīt, un viņam darba ņēmējs savā kabinetā jāuzrunā latviešu valodā.

Ejam vēl tālāk! Tagad ir Imigrācijas likums kuru... Iesniegs krievu valodā... Mani protesti - es neesmu tos vēl izteicis, bet šeit es izsaku protestu - nelīdzēs.

Ko tad dara citas Eiropas tautas? Mēs jau mēdzam vienmēr uz to Eiropu atsaukties: eiropeiskās vērtības. Nu, nav tādu vērtību! Ir vērtība dažām atsevišķām tautām, un tās atšķiras.

Holandieši. Mūsu un arī ārzemju presē var lasīt, ka viņi ir pieņēmuši tagad likumu par imigrantiem, ka, lūk, imigrantam, kas ierodas Holandē, jau jābūt pašam par savu naudu apguvušam, kādā veidā viņš grib... Viņa izglītības līmenim jābūt tādam, ka viņš darbu var dabūt, ja viņš zina holandiešu valodu.

Austrija. Es lasīju Vīnes laikrakstā „Die Presse” pirms dažiem gadiem, ka tur šos jautājumus pārzina - tāpat kā pie mums - Iekšlietu ministrija. Laikrakstā „Die Presse” mēs varam lasīt, ka Austrijas iekšlietu ministrs saka: „Lūk, imigrantam, kas ieradies mūsu zemē, kaut viņš brauc ar autokāru noliktavā, viņam jāmāk paskaidrot... Nepietiek ar to, ka viņš brauc ar autokāru; viņam jāmāk paskaidrot jebkuram cilvēkam, kurš pie viņa vēršas, kādas šeit ir preces, kas šeit notiek, ko šeit pārdod...” Un tā tālāk. Mūsu...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

V.Lācis. Mūsu gļēvumam līdz šim nav bijis robežu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, katram deputātam ir suverēnas tiesības lasīt lekcijas no šīs tribīnes un arī dezinformēt kolēģus. Es, protams, netaisos komentēt tā kolēģa izteikumus, kurš no šīs pašas tribīnes apgalvoja, ka vispār visi krievi Latvijā jau paši par sevi ir apdraudējums valstij. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kurš tas bija?) Nu, šādas lietas... Palasiet stenogrammas! Dažreiz ir vērts klausīties to, ko kolēģi saka. Tātad ar šādiem cilvēkiem es, protams, diskutēt negribu. Es vienkārši gribu atgādināt jums dažas lietas, kas jau ir ierakstītas mūsu likumdošanā.

Mums saistošas ir Eiropas Savienības pretdiskriminācijas direktīvas. Saskaņā ar šīm direktīvām mēs iestrādājām gan Darba likumā, gan arī citos likumos atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

Darba likuma izpratnē tas - bez visa pārējā - nozīmē to, ka darba devējam nav tiesību izvirzīt kaut kādas... jebkādas prasības, kas nav pamatotas. Tas pilnā mērā attiecas arī uz valodas prasību. Tātad viss, ko jūs gribat panākt, ir jau sen iestrādāts mūsu pašu Darba likumā. Ir faktiski jautājums tikai par izpildi. Ir gan likuma normas, gan īstenošanas procedūras. Es domāju, ka iesniedzēji vai nu to neizlasīja, vai acīmredzot viņiem ir citi mērķi. Nē, nu pilnīgi skaidrs, ka mēs visi, būdami politiķi, saprotam, ka tas ir viens elements no vienas sīkpartijas, piedodiet, kārtējās PR kampaņas, ko šī partija izmisīgi īsteno šobrīd. Nu, bet, piedodiet, sauksim lietas īstajā vārdā! Man nav saprotama nopietnu partiju vēlme vienmēr piekāpties un palīdzēt šai sīkpartijai paaugstināt savus reitingus. Jautājums ir vienīgi par to, vai šī likuma norma, kas jau ir mūsu likumdošanā, tiek pienācīgi piemērota. Kur ir Valsts darba inspekcijas atzinumi? Kur ir tiesas spriedumi? Citās diskusijās daži kolēģi no „Visu Latvijai!” teica, ka, jā, ir sūdzības tiesās. Tiesas šīs lietas izskata. Redzēsim, kā tur būs. Un, ja tiesas iznākums ir tāds, ka mēs redzam, ka šī likumdošana ir jāpilnveido, tad domāsim par to! Bet man grūti iedomāties, ko vēl mēs varētu ierakstīt.

Saprotiet, kolēģi, diskriminācija ir juridisks jēdziens, nevis uztveršanas vai jūsu emociju jautājums. Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nepamatota!”) Un viss! Tieši nepamatota! Un katrā konkrētajā gadījumā jebkurām prasībām, ieskaitot arī valodu prasības, ieskaitot arī valsts valodas zināšanas prasības, tām ir jābūt pamatotām. Visos šajos gadījumos tiesiskā valstī spriež tiesa un attiecīgās institūcijas.

Tomēr padomāsim par to, ka, nu, ir zināma deputātu uzvedības ētika. Es saprotu, ka jūs visi esat savas partijas patrioti. Bet padomāsim tomēr par Saeimas prestižu! Padomāsim par mūsu darba profesionālo līmeni! Padomāsim par valsts vienotību un visu cilvēku vienotību! Iedomājieties, kā jūsu šīs karstās debates uztvers ne tikai latvieši, kas potenciāli ir jūsu balsotāji, bet uztvers arī pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda. Jūs gribat patiešām par visām varītēm ierobežot viņu tiesības strādāt. Ierakstīsim visur, ka cilvēkiem, kam ir vājas latviešu valodas zināšanas, vispār neļausim viņiem strādāt! Un pēc tam jūs vēl runāsiet par sabiedrības saliedēšanu un iekļaušanu, un tā tālāk. Tā ir sabiedrības šķelšana! Un viss!

Tātad, ja ir problēmas ar spēkā esošām likuma normām, tad runāsim par to, bet no juridiskā viedokļa viss likumā ir sakārtots pilnīgi saskaņā ar mūsu starptautiskajām saistībām, ar tiesiskas valsts principiem. Ja ir problēmas ar īstenošanu - lūdzu, palīdziet! Tur var iet tiesā, rakstīt sūdzības... Ja patiešām ir diskriminācijas gadījumi, ir nepamatotas prasības, tad lai tiesa par to spriež. Bet vienreiz tomēr ir jāsāk domāt par valsts interesēm, nevis par savu partiju reitingiem.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi, nekarsēsim tās kaislības! Latvieši nav ne gļēvi, ne kādā citādākā veidā slikti. Latvieši ir ļoti labi valodu zinātāji, varbūt par daudz, kad vajadzētu kādreiz arī padomāt par savas, latviešu, valodas lietojumu un neprasīt varbūt tādas prasības, kādas ir ietvertas dažreiz sludinājumos.

Tāpēc mēs Sociālo un darba lietu komisijā patiešām ļoti, ļoti plaši un daudz diskutējām, debatējām par „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegto priekšlikumu. Mēs uzklausījām ekspertus, mēs uzklausījām iesaistītās institūcijas, mēs skatījāmies, vai tiešām pastāv problēma darba tirgū darba ņēmējam... latvietim, darba ņēmējam, visās profesijās, visās jomās. Un mēs redzējām, ka tiešām problēma pastāv.

Taču stāsts jau nav par to, bet par to, ka mēs varam šai problēmai rast precīzāku risinājumu, iestrādājot to likumā citos pantos korektākā izpildījumā. Par to mēs arī vienojāmies Sociālo un darba lietu komisijā - kopīgi strādāt pie jaunās redakcijas, un mūsu kolēģi, kas iesniedza šos priekšlikumus, solīja savus priekšlikumus šodien atsaukt. Tieši tā! To var paskatīties arī ierakstītajā stenogrammā, arī protokolā. Tieši tā!

Tāda bija mūsu vienošanās, ka mēs visi sēžamies... vēl vienreiz pie šīs problēmas un skatāmies, kā to risināt mūsu likumā, Darba likumā. Šajā sakarā mēs arī noskaidrojām, ka mums iznāk vēl viens Darba likuma atvērums, un par to jūs šodien paši pārliecinājāties pirmajā jautājumā, ka tiešām tā tas arī ir... ka tas nāk no Ministru kabineta, ka mēs veram vēl vienreiz vaļā Darba likumu un ka tur mēs šīs normas sakārtosim.

Tā ka, kolēģi, būsim korekti savā darbā un nesakāpināsim šeit... nesakarsēsim gaisotni tur, kur mēs tiešām varam korekti kopā sastrādāties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Kolēģis Cilevičs kā kārtējo reizi, protams, nevar izvairīties vai nu no neprecizitātēm, vai no meliem. No šīs tribīnes un arī Latvijas televīzijā, LNT, kad vienīgo reizi „Visu Latvijai!” divas dienas pirms vēlēšanu sākuma deva man šo iespēju runāt, es teicu, ka Latvijas valsts ir apdraudēta. Un teicu, ka katra nācija... jebkura nācija! - un to pierāda Eiropas tautu vēsture, te es atceros - būs apdraudēta, ja tās teritorijā dzīvo 40 procenti sveštautiešu, kuru liela daļa skatās uz savu kaimiņvalsti un to uzskata... neskatoties uz šīs kaimiņvalsts spiedienu... Apmēram... precīzi tā! Nevis visi! Visi krievi nav visi. Un visi ebreji arī nav visi. Pagājušajā nedēļā es biju sava drauga ebreja, advokāta Zaļika Dimanta, bērēs. Viņa ģimene mani ielūdza. Tā, Cileviča kungs! Bet par jums jau vairākus gadus Latvijas prese - un pat krievi! - raksta, ka jūs, ārzemēs būdams, uzbrūkat mūsu valstij, ķengājat to. To nesaka Visvaldis Lācis. Es tāpat kā Kabanova kungam gribētu jums ieteikt, ka vajag šos datus man piesūtīt. Tātad vajag atcerēties un precīzi pateikt, ko katrs cilvēks ir teicis. Visi ebreji nav jūsu pusē, un arī visi krievi nav jūsu pusē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pēc tam Borisam Cilevičam, otro reizi.”)

 

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Un pēc tam Borisam Cilevičam, otro reizi.

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mēs principā visi vienprātīgi, izņemot šo te spārnu, atbalstām to, ka principiālas izmaiņas ir vajadzīgas. Viena deputāte Silva Bendrāte, cienījamā kolēģe... viena deputāte nevar atsaukt piecus parakstus. Tā ka diemžēl laikā starp lasījumiem šī vienošanās ir spēkā. Un mēs atbalstīsim to, kā jūs strādāsiet tālāk. Paldies arī jums par atbalstu. Liels! Šie iesniedzēji bija vairāki.

Cileviča kungs! Man tiešām ļoti žēl, ka situācijās, kad jums nav argumentu, jūs šeit nākat un no tribīnes balansējat uz nacionālā naida kurināšanas robežas. Te neviens neuzbrūk nevienam citas tautības pārstāvim. Beidziet vienreiz runāt muļķības no šīs tribīnes!

Un otra lieta. Man ir patiess prieks par visskaļāko aplaudētāju pēc Cileviča kunga runas, jo es sapratu, ka latviešu valodas prasme Kravcova kungam ir daudz augstākā līmenī. Es ļoti ceru, ka arī šajā jautājumā viņš drīz nāks un runās no tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rasnača kungs!

Šie priekšlikumi ir iesniegti nacionālās apvienības frakcijas vārdā, tātad atsaukt tos ir tiesīgs vien frakcijas vadītājs vai frakcijas vadītāja vietnieks, nevis viens konkrēts deputāts.

Turpinām debates. Vārds deputātei Silvai Bendrātei, otro reizi.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Mums tiešām radās pārliecība, ka viss būs kārtībā un ka šie priekšlikumi tiks atsaukti, jo Laizānes kundze teica, ka viņa tiešām mēģinās runāt ar savu frakciju. Mums tiešām neradās šaubas, ka tas tā varētu būt. Bet „Vienotība” šodien balsojumā atturēsies, jo mēs uzskatām, ka šo pašu problēmu var risināt daudz precīzāk, korektāk, īstajos pantos un īstajā, korektajā, atbilstošajā juridiskajā izteiksmē. Un te nav runa par labiem vai sliktiem latviešiem. Te ir runa par to, cik precīzi mēs spējam valodas pozīcijas nostiprināt. Un mēs to varam daudz labāk izdarīt nekā šajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī iepriekšējā Saeimā bija tāpat: toreiz deputāts Dobelis visu laiku mēģināja mani izprovocēt un izaicināt uz kaut kādu dialogu. Es ar to netaisos nodarboties. Es netaisos atbildēt, Rasnača kungs! Piedodiet, Rasnača kungs! Mēs esam atšķirīgās svara kategorijās. Jūs esat ļoti provinciāls un ignorants, piedodiet. Ļaujiet man saukt lietas īstajā vārdā.

Visu to, ko es teicu ārzemēs, var ļoti viegli pārbaudīt Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas stenogrammās. Es tur strādāju - atšķirībā no jums, kas acīmredzot ņemat informāciju no avīzēm. Man ir citi informācijas avoti. Es saprotu, ka jums nav citu argumentu kā tikai pāriešana uz personībām. Es šādā līmenī diskutēt netaisos. Un to, ko es teicu, es gribu vēlreiz uzsvērt: mums ir zināmas saistības, mums ir likumdošana. Man ļoti žēl, ka daži deputāti negrib lasīt likumdošanas normas, negrib saprast, kā šī likumdošana jāpiemēro, un ziedo mūsu valsts prestižu savu savtīgo interešu dēļ. Neceriet, lūdzu, Rasnača kungs, ka es iesaistīšos publiskās diskusijās ar jums. Piedodiet!

Es vēlreiz aicinu jūs, kolēģi, pārdomāt visus šos jautājumus un vēlreiz atgriezties pie tā: kāpēc tomēr Latvija pastāvīgi saņem pārmetumus no visām starptautiskajām organizācijām? Šobrīd mums likumdošana ir sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Jūs gribat atkal izprovocēt kārtējo kritiku, kārtējos pārmetumus un, iespējams, arī kārtējo zaudējumu starptautiskajās tiesās. Un pēc tam jūs atkal meklēsiet vainīgos, teiksiet, ka Cilevičs vai kāds cits tur nodarbojas ar Latvijas nomelnošanu. Jūs paši, kolēģi, nodarbojaties ar valsts nomelnošanu!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Redziet, kopš tās reizes, kad mēs iesniedzām šo variantu pirmo reizi, ir pagājis pietiekami ilgs laiks, un „Vienotības” frakcija, kurai ir arī tieslietu ministrs, kas var darboties un lūgt šos jautājumus juridiski noformēt visdažādākajā veidā... Tā ka tas laiks bija pilnīgi pietiekams un bija iespējams...

Taču šobrīd ir otrais lasījums. Un otrajā lasījumā tomēr ir šī ideja... ir runa par konceptuālu viedokli. (No zāles: „Pirmajā lasījumā skata konceptuāli!”) Un uz trešo lasījumu ir pilnīgas iespējas šo lietu uzlabot un sakārtot, ja ir labāki priekšlikumi. Bet, ja šo priekšlikumu nav, tad kur ir pārliecība, ka tie radīsies vēlāk un kādā laika posmā tie radīsies, teiksim? Un ir jau ļoti daudzi priekšlikumi, labi priekšlikumi, kuri it kā ir nodoti komisijām, un tur tie iet cauri šīm komisijām un bieži vien tajās komisijās arī paliek. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs atbalstām šo lietu pēc būtības, tad nav nekādu problēmu nobalsot „par” un trešajā lasījumā tad, protams, var sakārtot, uzlabot, pilnveidot un tā tālāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man patiesībā ir pilnīgi vienalga, vai šie priekšlikumi ir atsaukti vai ne, tā ir formālā puse, ko mēs sakārtosim trešajā lasījumā. Galvenais jau mums ir debates.

Nu šis mans teikums gan neattiecas uz iepriekšējiem dažiem debatētājiem, kuri guva patiesu prieku šeit no tribīnes, viens ar otru rotaļājoties. Un es gan nezinu, vai tas ir Saeimas uzdevums...

Bet es gribu mazliet atsaukties uz Lāča kunga teikto, kad viņš minēja par Kanādas pieredzi. Un acīmredzot franciskajai Kvebekas provincei ir nepieciešams ļoti stingrs franču valodas lietojuma regulējums, lai neizšķīstu kopējā angliskajā Kanādā. Piemēram, ja mēs atsaucamies uz Francijas Republikas normatīvajiem aktiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, tad arī tur ir ļoti strikts regulējums attiecībā uz citu valodu lietošanu.

Es ļoti ceru, ka mums Latvijā, lai aizsargātu latviešu valodas tiesības un vietu publiskajā telpā, nebūs jānonāk līdz tik stingriem regulējumiem. Bet tas ir atkarīgs tīri no mums, kā mēs virzīsimies samērīgi - soli pa solim, un es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs tiešām izveidosim ļoti saprātīgu šā likuma redakciju, lai mums nevajadzētu ķerties turpmāk pie ļoti galējām normām, nu, kā, piemēram, Lāča kungs minēja par Kanādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Verginas kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 30, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Vergina. 2.priekšlikums, ko iesniegusi apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti 1ūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 30, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Vergina. Un arī 3.priekšlikums, ko iesniegusi nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā kā šis priekšlikums attiecas uz termiņu, tad nav atbalstīti arī iepriekšējie priekšlikumi, un tas nav balsojams. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Par otro lasījumu?

I.Vergina. Tātad balsojums par kopīgo... tātad nav atbalstīts. Un es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad, pirms es lūdzu reģistrācijas režīmu, lūdzu, vārds Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es tikai atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde ir ieplānota pulksten 11.30. Es ceru, ka Saeimas sēde būs beigusies. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Aizmirsīsies līdz tam!”)

 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Šodien ir 10.marts. 1959.gada 10.martā Tibetas tauta sacēlās pret saviem apspiedējiem - pret komunistisko Ķīnas režīmu. Lūdzu Tibetas atbalsta grupu sapulcēties Dzeltenajā zālē pēc šā starpbrīža.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es domāju, jūs neaizmirsīsiet pa šo laiciņu, kamēr mēs būsim pārtraukumā, ka pēc tam vēl mazliet pastrādāsim. Mums pulksten 15.00 ir Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Tā ka, lūdzu, ņemiet to vērā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Uzreiz, tiklīdz būs pārtraukums, komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Ja jau visi ar tik tālu skatu nākotnē runā par savām komisijām un par to, kas būs pēc sēdes beigām, tad es arī teikšu savu paziņojumu: Frakciju padome tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām būs Sarkanajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs deputāti: Andris Bērziņš (Vidzeme), Andris Bērziņš (Zemgale) un Dana Reizniece.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00, un mēs varam turpināt Saeimas 10.marta sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs izskatījām likumprojektu „Grozījums Darba likumā”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.181/Lp10). Atgādinu, ka likumprojekts nosaka kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros notiek informācijas apmaiņa starp Latvijas institūcijām un Eiropas Savienības institūcijām.

Priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts. Paldies.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Ahā... Tā kā neviena ziņotāja nav, tad šis (No zāles: „Tikko viņš ienāca!” - „Viņš nedzird!”)... Tātad tas tiek pārlikts kā pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums.

Nākamais jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Silovs.

J.Silovs (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.169/Lp10). Komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls - grozīt nosaukumu „Publiskās personas mantas atsavināšanas likums”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 2. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 5. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 6. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 11. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 13. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 15. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16., 17., 18. un 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 20. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 21. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Silovs. Un 25.priekšlikums - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Silovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Silovs. 31.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts... 31.marts, es atvainojos! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Labdien, cienījamie klātesošie! Darba kārtībā likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.267/Lp10).

Par normatīvā akta būtību.

2010.gada 13.decembrī Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.727 „Par Autotransporta inspekcijas likvidāciju”, kas paredz līdz 2011.gada 31.martam likvidēt Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo Autotransporta inspekciju un nodot tās uzdevumus Valsts policijai. Sākot ar 2011.gada 1.aprīli, Valsts policija ir inspekcijas funkciju pārņēmēja. Un, lai nodrošinātu minētā izpildi, nepieciešams veikt izmaiņas virknē normatīvo aktu, to skaitā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Iekšlietu ministriju, Valsts policiju, Satiksmes ministriju, Autotransporta inspekciju un Saeimas Juridisko biroju. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību. Piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par to, lai likumprojektu atzītu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Jūs aicinājāt atbalstīt pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 14.marts, pirmdiena. Un izskatīšana - tuvākajā kārtējā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts, izskatīšana - 17.martā. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai kāds ziņos? Neviens neziņo. Tātad informēju, ka ir saņemts priekšlikums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 24.martam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Uz deputātu Urbanoviča, Ādamsona, Dolgopolova, Zemļinska, Orlova un citu deputātu jautājumu Valdim Dombrovskim „Par valdības sociālajiem partneriem”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Tāpat ir deputātu Urbanoviča, Rubika, Ribakova, Burunova, Ņikiforova un citu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumprojektu iesniegšanu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un arī šī atbilde iesniedzējus apmierina.

Tātad atbilžu sniegšanas sesija šodien nenotiks.

Bet vēlos jūs arī informēt, ka ir saņemta vesela virkne jaunu jautājumu.

Tātad ir saņemts deputātu Strodes, Zalāna, Kučinska, Šlesera un Bekeša steidzams jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu”. Jautājuma iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Tātad, lūdzu, vārds deputātei Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Masu medijos izskanēja informācija, ka valdības slēgtajā sēdes daļā, lemjot par 2011.gada budžeta konsolidācijas papildu pasākumiem, ir apspriesta versija, ka no sociālās apdrošināšanas budžeta izmaksājamo pabalstu griestus, iespējams, saglabās līdz 2015.gadam, nevis līdz 2012.gadam, kā tas ir paredzēts likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam”.

Mūsu frakcija uzskata, ka sociālās apdrošināšanas pabalstu griestu ieviešana jau sekmē ēnu ekonomiku un neveicina darba ņēmēju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā, kā arī negatīvi ietekmē demogrāfiskos procesus. Tamdēļ pagarināt šā likuma normu nebūtu lietderīgi.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājums tiks nodots labklājības ministrei atbildes sagatavošanai.

Tāpat ir saņemts deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Ir saņemts arī deputātu Laizānes, Parādnieka, Cilinska, Rasnača un Lāča jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai”. Šis jautājums tiks nodots aizsardzības ministram.

Tāpat ir saņemts deputātu Holostova, Urbanoviča, Klementjeva, Dolgopolova, Agešina un citu jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu”. Jautājums tiks nodots labklājības ministrei.

Un ir saņemts deputātu Raivja Dzintara, Dzintara Rasnača, Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska un Ineses Laizānes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Tā, paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Jānim Reiram - paziņojumam.

 

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc pusstundas - pulksten 11.45 - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē, 106.kabinetā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs deputāti: Andris Bērziņš (Vidzeme), Andris Bērziņš (Zemgale) un Dana Reizniece.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 10.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2011. gada 10. martā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 260/Lp10)
(Dok. Nr. 575, 575A)
   
Par likumprojektu „Teritorijas attīstības plānošanas likums” (Nr. 261/Lp10)
(Dok. Nr. 576, 576A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” (Nr. 262/Lp10)
(Dok. Nr. 577, 577A)
   
Par likumprojektu „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” (Nr. 263/Lp10)
(Dok. Nr. 578, 578A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 264/Lp10)
(Dok. Nr. 579, 579A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 267/Lp10)
(Dok. Nr. 611, 611A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Danai Reizniecei no šā gada 8. marta līdz 10. martam
(Dok. Nr. 593)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu” (Nr. 117/Lm10)
(Dok. Nr. 572, 572A)
   
Lēmuma projekts „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu” (Nr. 112/Lm10)
(Dok. Nr. 539)
   
Ziņo - dep. G.Daudze
   
Debates - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs I.Bandonis
   
Lēmuma projekts „Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 116/Lm10)
(Dok. Nr. 582)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai” (Nr. 2/P10)
(Dok. Nr. 584)
   
Motivācija - dep. A.Šķēle
   
Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. Dz.Zaķis (par)
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” (Nr. 182/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 581)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr. 234/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 482, 568)
   
Ziņo - dep. A.Dronka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 235/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 483, 569)
   
Ziņo - dep. A.Dronka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 236/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 484, 570)
   
Ziņo - dep. A.Dronka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 228/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 583)
   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 218/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 439, 573)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Debates - dep. E.Zalāns
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. L.Čigāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Šlesers
  - dep. A.Šķēle
   
Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 175/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 585)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 174/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 586)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījums Darba likumā” (Nr. 173/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 587)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Debates - dep. I.Laizāne
  - dep. I.Viņķele
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. I.Druviete
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. V.Lācis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. S.Bendrāte
  - dep. V.Lācis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. S.Bendrāte
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. K.Šadurskis
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Lācis
  - dep. S.Bendrāte
  - dep. V.Orlovs
  - dep. K.Šadurskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 181/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 588)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 169/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 591)
   
Ziņo - dep. J.Silovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 267/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 611, 611A)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 47/Lp10) otrajam lasījumam” (Nr. 121/Lm10)
(Dok. Nr. 603)
   
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 207/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 589)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu R.Strodes, E.Zalāna, M.Kučinska, A.Šlesera un I.J.Bekeša jautājumu labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu” (Nr.  12/J10)
   
Motivācija - dep. R.Strode
   
Informācija par deputātu Dz.Rasnača, E.Cilinska, I.Parādnieka, I.Laizānes un V.Lāča jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21. panta pārkāpumu” (Nr.  10/J10)
   
Informācija par deputātu I.Laizānes, I.Parādnieka, E.Cilinska, Dz.Rasnača un V.Lāča jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai” (Nr.  11/J10)
   
Informācija par deputātu A.Holostova, J.Urbanoviča, A.Klementjeva, S.Dolgopolova, V.Agešina, I.Zujeva, I.Ribakova, S.Mirska, N.Kabanova un S.Fjodorova jautājumu labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu” (Nr.  13/J10)
   
Informācija par deputātu R.Dzintara, Dz.Rasnača, G.Bērziņa, E.Cilinska un I.Laizānes jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi” (Nr.  14/J10)
   
Paziņojums
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 10.03.2011 09:04:34 bal001
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu (117/Lm10)

Datums: 10.03.2011 09:13:29 bal002
Par - 64, pret - 3, atturas - 22. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu (112/Lm10)

Datums: 10.03.2011 09:15:11 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (116/Lm10)

Datums: 10.03.2011 09:18:56 bal004
Par - 40, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai (2/P10).

Datums: 10.03.2011 09:22:08 bal005
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai (182/Lp10), 3.lasījums

Datums: 10.03.2011 09:24:24 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (234/Lp10), 1.lasījums

Datums: 10.03.2011 09:26:06 bal007
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (235/Lp10), 1.lasījums

Datums: 10.03.2011 09:27:58 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (236/Lp10), 1.lasījums

Datums: 10.03.2011 09:29:36 bal009
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (228/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 09:50:31 bal010
Par - 74, pret - 3, atturas - 14. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (218/Lp10), 1.lasījums

Datums: 10.03.2011 09:52:46 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (175/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 09:53:46 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (174/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 10:28:23 bal013
Par - 9, pret - 30, atturas - 57. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Darba likumā (173/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 10:29:02 bal014
Par - 9, pret - 30, atturas - 56. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Darba likumā (173/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 10:29:50 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (173/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 11:01:35 bal016
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (181/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 11:06:16 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (169/Lp10), 2.lasījums

Datums: 10.03.2011 11:08:40 bal018
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (267/Lp10), 1.lasījums

Datums: 10.03.2011 11:09:02 bal019
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (267/Lp10), 1.lasījums

Datums: 10.03.2011 11:10:19 bal020
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10) otrajam lasījumam (121/Lm10)

Datums: 10.03.2011 11:11:08 bal021
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (207/Lp10), 2.lasījums




Frakciju viedokļi
2011.gada 10.martā

 

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi Saeimā šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, cienījamie klausītāji! Jā, šodien bija pietiekami daudz jautājumu. Uz diviem es gribu vērst uzmanību.

Viens no jautājumiem ir tas, ka mēs, kas esam opozīcijā, kopā ar pārējām opozīcijas partijām iesniedzām pieprasījumu ekonomikas ministram, jo vēlamies dzirdēt paskaidrojumus uz vairākiem jautājumiem, kas ir saistīti ar datu noplūdi. Tātad ir runa par datu drošības jautājumiem attiecībā uz tautas skaitīšanu.

Un te man ir jāatgādina visiem, kas šobrīd klausās, ka tautas skaitīšana ir process, ko mēs veicam vienu reizi desmit gados. Šoreiz tas notiek vienlaicīgi visās Eiropas Savienības valstīs. Pietiekami ilga bija gatavošanās šim procesam. Tas, kas mūs neapmierināja, – ka kārtējo reizi ministrs sodītu kādus ierēdņus, bet pats neuzņemtos politisko atbildību šajā jautājumā. Mūsuprāt, Saeimai bija jādzird atbildes, turklāt steidzami, nevis, kā šodien to nolēma koalīcija, faktiski ar balsu vairākumu šo opozīcijas vēlmi apspiežot... Mūsuprāt, tāda rīcība ir nepareiza, jo var būt, ka pat pašam ekonomikas ministram būtu bijis izdevīgāk šos jautājumus izskaidrot Saeimā, nevis ilgā un garā ceļā par tiem diskutēt kādās komisijās.

Un, mūsuprāt, tomēr šis laiks, kurā daudzi cilvēki var elektroniski piereģistrēt sevi jeb, tā teikt, saskaitīties, kaut kādā veidā ir palaists garām. Latvija varēja būt izcilniece šajā procesā. Mēs esam pietiekami maza valsts, mēs varējām to izdarīt ātri, mēs varējām vairāk nekā citi to izdarīt, bet nu diemžēl viss tas, kas bija saistīts ar šā projekta tehnisko apkalpošanu un datu lietām, ir diezgan neskaidrs, kļūdas ir pieļautas. Pēc būtības cilvēku iespēja elektroniski deklarēties tika ierobežota gan tā īsā laika ziņā, kurš faktiski beidzas šodien (šodien ir pēdējā diena, kad to var izdarīt), gan arī tajā ziņā, ka visi tie cilvēki, kuriem nav iespējas citā veidā veikt elektronisku reģistrāciju (piemēram, tie, kuri nav reģistrējušies kā četru pamatbanku klienti), piereģistrēties šajā sistēmā praktiski nevar. Tas ir pilnīgi nepareizi. Mūsuprāt, tas ekonomikas ministram bija jānovērš un Saeima bija tā vieta, kur to paskaidrot un kur to patiesībā arī izlabot.

Otra lieta. Bija pietiekami plašas debates par Politisko partiju likumu. Mūsu frakcija kopā ar nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakciju atturējās šajā jautājumā, jo uzskatīja, ka šis jautājums tālāk nav jāvirza, jo diemžēl likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā” tādā redakcijā, kādā to uz Saeimu ir atsūtījusi valdība, nevis veicina cilvēku iesaistīšanos politikā, nevis palielina šo cilvēku skaitu un tādā veidā veicina Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstību, bet rada dažādas barjeras, atklāj cilvēka politiskās pārliecības publiskā veidā – arī par tiem cilvēkiem, kuri paši to negrib paust (jāiesniedz biedru reģistrs, kā to prasa likums). Mūsuprāt, tomēr būtu labāk, ja valdība pati šo likumu pārskatītu un tikai tad nāktu uz Saeimu. Nu, tā kā Saeima tomēr neatbalstīja šo mūsu priekšlikumu, Saeima darīs to darbu, ko valdība nav izdarījusi, un, protams, labos, mūsuprāt, nepareizos priekšlikumus.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam, apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

 

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien! Ir aizritējusi marta pirmā dekāde, kas Latvijas publiskajā telpā allaž nozīmē to, ka ir sācies riņķadancis ap 16.marta tēmu.

Vēl dzīvo latviešu leģionāru skaits arvien sarūk. Nacionālā apvienība pirms pāris nedēļām uzskatīja šo par pašu piemērotāko brīdi, lai valsts pateiktu pienācīgu paldies saviem kareivjiem un 16.martu nodēvētu par Latviešu nacionālo karavīru dienu; tāds bija arī Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības priekšlikums. Diemžēl neviena cita frakcija pilnā skaitā neatbalstīja šo ierosmi, un līdz ar to sirmajiem karavīriem un viņu cienītājiem joprojām ir jāpacieš tas juceklis, kas valda diskusijās par un ap šo datumu.

Nacionālās apvienības deputāti uzskata, ka savas tautas varoņu godināšanai ir milzīga nozīme ilgtermiņā, pat ja īslaicīgi tas politiķiem var radīt kādas neērtības. Nekur pasaulē nav noslēpums tas, ka valsts sociāli ekonomiskais stāvoklis ir ļoti cieši saistīts ar pilsoņu patriotismu. Ja valsts pārstāvji, bailīgi atrunādamies, ignorē kareivju godināšanu un neaizstāv viņus, tad patriotismu tautā tas nenovēršami grauj.

Nekā citādi nevarētu raksturot arī šonedēļ vairākkārt izskanējušos Valda Dombrovska izteikumus, ka 16.marta pasākumos piedaloties ekstrēmisti.

„Visu Latvijai!” biedri kopā ar nacionālajiem karavīriem šajā datumā gan Lestenē, gan tautas svētākajā vietā – pie Brīvības pieminekļa – allaž bijuši klāt, tāpēc ar atbildību varu apgalvot, ka absolūts vairākums pasākumu dalībnieku ir gluži vienkārši tautu un Tēvzemi mīloši cilvēki, kurus dēvēt par ekstrēmistiem ir vienkārši nekaunība, lai neteiktu vairāk.

Arī šogad, neskatoties uz dažādu saukāšanos, leģionāru godināšana pie Brīvības pieminekļa notiks, būs gan dievkalpojums Doma baznīcā, gan gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim un ziedu nolikšana, gan ierastā karogu aleja, gan piemiņas pasākums Lestenē.

Šajos goda pasākumos piedalīsies – kuplākā skaitā nekā agrākajos gados! – arī Saeimas deputāti, vismaz par nacionālās apvienības deputātiem to varu teikt droši un ticu, ka atradīsies arī domubiedri citu kolēģu vidū.

Lēnām tuvojamies – kaut lēnām, bet tuvojamies! – laikam, kad baiļu un pazemības tradīcijas Latvijas politikā izgaisīs, kad valdīs latviskas un pašapzinīgas Latvijas idejas. To arī novēlu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram, nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Vienotība” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

 

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Labdien! Šodien gan nebija mums darba kārtība īpaši gara. Bija kādi divdesmit septiņi jautājumi, tomēr par atsevišķiem no tiem mums izvērtās diezgan karstas debates. Un pirmais no tiem bija likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”. Mēs, „Vienotība”, uzskatām, ka nav jākautrējas no savas politiskās pārliecības, Un, ja likums paredzētu, ka vajag atklāt partiju biedru sarakstu, tad kāpēc gan ne?

Ierosme par šī likuma grozījumiem ir nākusi no Drošības policijas puses, un to mērķis ir sakārtot politisko partiju darbību Latvijā tā, lai tās nebūtu iespējams izmantot ekstrēmistu grupējumiem, un tātad tas, ka būtu vairāk atklātības par pašām partijām, palīdzētu šīs situācijas atrisināšanā.

Pirmajā lasījumā tika pieņemts šis likumprojekts, un tika nolemts arī... komisija ir vienojusies, ka strādās pie tā, lai patiešām atrastu labāko variantu galaredakcijā, lai tātad, ņemot vērā to, ka cilvēkiem ir tiesības uz pulcēšanos, uz biedrošanos, šīs brīvības, šīs cilvēktiesības, netiktu ierobežotas.

Protams, bija vairāki likumprojekti, kas bija saistīti ar sociālo un darba lietu jomu, kas ir mana specializācija, un kā pirmais no tādiem jāmin likumprojekts „Grozījums „Ārstniecības likumā”. Proti, klasifikatorā mēs ieguvām jaunu profesiju – militārais paramediķis, jo mediķis kara un ekstrēmos apstākļos strādā pavisam citādākā situācijā un tur ir sava specifika. Mūs pārliecināja speciālisti, ka tāda profesija ir nepieciešama, un mēs to arī apstiprinājām.

Otrs tāds likumprojekts bija „Grozījums Darba likumā”, un šeit izvērtās samērā garas debates par atsevišķiem priekšlikumiem no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas puses. Ir runa par latviešu valodas pozīciju samazināšanu jeb, pretēji sakot, par svešvalodu pozīciju nostiprināšanu dažādās darba attiecību situācijās. Tātad ir runa par nepamatotām prasībām darba ņēmējam atsevišķās profesijās, kurās faktiski nebūtu nepieciešams svešvalodu lietojums, piemēram, kaut vai mežizstrādātājiem, lauksaimniekiem un tamlīdzīgi. Mums jau parādās sludinājumos vairāk pieprasījumu it īpaši pēc krievu valodas zināšanām, un kolēģi bija satraukušies, ka tā nav pareiza attieksme, un bija iesnieguši priekšlikumus, grozījumus Darba likumā, tomēr mēs, ļoti plaši Sociālo un darba lietu komisijā šos priekšlikumus analizējot, secinājām, ka problēma pastāv, tomēr nav iesniegti juridiski korekti un precīzi šie priekšlikumi, tāpēc tie būtu iesniedzami arī attiecībā uz citiem pantiem un pie tiem būtu jāstrādā. Mēs bijām arī cerējuši, ka kolēģi atsauks savus priekšlikumus, kā bija solīts mums komisijas sēdē, paļaujoties uz to, ka deleģētā pārstāve no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir patiešām... Kolēģi no frakcijas uz viņu paļāvās, tomēr iznāca tā, ka atkal tika mums no tribīnes sadalīts: labie un sliktie latvieši. Bet šeit nav runa par to. Runa ir par to, ka problēma ir un to var atrisināt daudz precīzāk, bez brāķa likumdošanā, un mēs strādāsim pie šīm nostādnēm tad, kad atkal tiks veikti grozījumi... kas būs jaunais Darba likuma atvērums, kad likumprojekts, kas tika iesniegts šodien Saeimā, būs mums uz galda, un, domājam, atradīsim vislabāko risinājumu.

Jāatgādina, ka Latvijā ir 724 skolas, no tām 132 ir ar krievu mācībvalodu, bet patiesībā tās ir bilingvālas skolas. Un nav mums problēmu ar latviešu valodas lietošanu vai pozīciju, bet... patiesībā tās problēmas patiešām, kā jau es teicu, ir tieši tajā pašā lietojumā un konkrētajās sadzīviskajās izpausmēs.

Un visbeidzot es gribu pateikt to, ka šodien ir 10.marts. Un, pieminot 10.martu, kas ir Tibetas nacionālās sacelšanās piemiņas diena, mūsu Saeimā esošā Tibetas atbalsta grupa pulcējas piemiņas pasākumā. Es atgādināšu, ka 1959.gada 10.martā Ķīnas okupācijas varas patvaļa izlauzās uz āru kā tibetiešu sacelšanās apspiešana – vispirms Tibetas galvaspilsētā Lhasā. Vairākas dienas galvaspilsētā ilga šīs akcijas, nemieri, to apspiešana, bet pēc tam arī ārpus galvaspilsētas tas turpinājās. Toreiz tika iznīcināti 80 000 tibetiešu un tika izpostīti 6000 klosteru. Mēs uzskatām, ka nedrīkstam nocietināt un noslēgt savas sirdis pret netaisnību un vardarbību, no kuras cieš cita maza tauta, jo mēs labi atceramies, cik svarīgs, cik bezgala nozīmīgs mums pašiem ir bijis citu atbalsts mūsu smagākajās likteņstundās. Jo solidaritātei ir milzu spēks – apvienojoties mazās tautas kļūst par vērā ņemamu un ietekmīgu spēku. Mēs konsekventi iestājamies par tibetiešu reālu, pilntiesīgu pašnoteikšanos un cilvēktiesību aizstāvību viņu dzimtajā zemē; uz to nenogurstoši aicinājis (nu jau vairāk nekā 50 gadus arvien vēl turpina aicināt!) tibetiešu garīgais līderis – Viņa Svētība Dalailama. Mēs šodien Tibetas atbalsta grupā sagatavojām šādu aicinājumu, to pieņēmām, akceptējām un esam nolēmuši to iesniegt Ķīnas delegācijai, kura viesojas Latvijā.

Vēlot jums jauku nedēļas nogali, mēs aicinām padomāt arī par tiem, kas ir apspiesti, kas vēl nav sasnieguši savu sapni – savu brīvu valsti, kā tas mums ir pašiem palaimējies.

 

Vadītāja. Paldies Silvai Bendrātei, partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas vārdā vēlos informēt par to, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 9.martā, pēc plašām diskusijām veikusi balsojumu, nolēma pirmajā lasījumā atbalstīt Civilprocesa likuma grozījumus, kuri paredz iespēju piedzīt komunālo maksājumu parādus piespiedu kārtā, pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, un šie parādi tiktu atgūti pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Problēma noteikti ir jārisina, vienlaikus meklējot veidu, kā apmierināt sabiedrības vajadzības. Problēmas ar parādiem par siltumapgādi, gāzes piegādi, ūdensapgādi un citiem pakalpojumiem radušās tieši daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķu ļaunprātīgu nemaksātāju dēļ cieš pārējo dzīvokļu iemītnieki; viņi vai nu ir spiesti segt kaimiņu parādus, vai arī pakalpojums (piemēram, siltumapgāde) tiek atslēgts visai mājai vispār. Parlamentam nevajadzētu pieļaut situāciju, ka atsevišķi negodprātīgi cilvēki dzīvo uz citu līdzcilvēku rēķina. Lai arī piedāvātais risinājums nav ideāls, tas tomēr sākotnēji ir atbalstāms, un parlamentam jāturpina pie tā strādāt. Citi samērīgi risinājumi pagaidām nav rasti. Alternatīvs risinājums varētu būt tarifu palielināšana uz parādu rēķina, bet tas nerastu atbalstu sabiedrībā. Atbalstu likumprojekta tālākai virzībai Saeimā pauda arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un par likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

 

A.Barča (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien vēlos jums stāstīt par šonedēļ Saeimā notikušām ļoti nopietnām vairāku komisiju kopsēdēm.

Otrdien Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē mēs risinājām jautājumus par ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm. Šīs pamatnostādnes, kuras ir pieņēmis Ministru kabinets, tika gan godā celtas, gan arī peltas. Esam nolēmuši, ka aktīvi piedalīsimies šo pamatnostādņu un rīcības plāna izstrādē vispirms laika periodam no 2011.gada līdz 2013.gadam un tālāk – no 2014.gada līdz 2017.gadam.

Kādēļ mēs esam vienojušies un to darīsim? Tikai tādēļ, lai valstī sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar ģimeni, ar to, kas notiek pašreiz mūsu ģimenēs; lai mēs varētu arī sociālo atbalstu ģimenēm sniegt un rūpēties par to, lai demogrāfiskā situācija pakāpeniski Latvijā sāktu uzlaboties. Tādēļ arī 23.martā mēs turpināsim šo diskusiju un deputāti izteiks savus viedokļus. Mēs nopietni gatavosimies un iesniegsim arī savus priekšlikumus. Tikpat nopietni gatavosies arī Labklājības ministrija un Finanšu ministrija.

Trešdien, tas ir, vakardien, Saeimā pulcējās kopsēdē trīs komisijas – Sociālo un darba lietu komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – un uzklausīja gan Ekonomikas ministriju, gan „Latvenergo”. Jautājums ir par straujo tarifu palielināšanu elektroenerģijai mājsaimniecībām. Mūsu galvenais uzdevums šajā konkrētajā gadījumā ir rūpēties par to, lai mājsaimniecībām, ģimenēm, kurās bērnus audzina viens no vecākiem tādu vai citādu iemeslu dēļ, kurās vecāki ir bezdarbnieki un tātad nokļuvuši pavisam bēdīgā situācijā, tāpat arī ģimenēm, kurās ir daudz bērnu, šis elektroenerģijas tarifu palielinājuma sakarā sniegtais atbalsts būtu pēc iespējas saprātīgs un, protams, arīdzan lielāks. Tādēļ minētās trīs komisijas formulēs uzdevumu un nākamās nedēļas sākumā to iesniegs Ekonomikas ministrijai (jau ar konkrētiem priekšlikumiem, viedokļiem). Es gribu izteikt gandarījumu, ka visu triju komisiju deputāti ļoti nopietnus jautājumus izvirzīja gan Ekonomikas ministrijai, gan arīdzan „Latvenergo” un regulatoram un ka ļoti spraigas bija arī deputātu debates.

Nākamais jautājums, par ko es vēlos jūs informēt, ir tas, ka Latvijas Republikas Saeima ir saņēmusi vairāk nekā 25 tūkstošus iesniegumu tās akcijas rezultātā, kuru organizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņas kundze 22.februārī savā rezolūcijā ir devusi uzdevumu Sociālo un darba lietu komisijai izskatīt un apkopot visus šos iesniegumus un risināt jautājumu par iesniegumos ietverto prasību virzību.

Līdz ar to šodien pulksten 15.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pēc mūsu uzaicinājuma piedalīsies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, nozaru arodbiedrību pārstāvji; protams, tur klāt būs arī Saeimas Juridiskais birojs un vēl arī citas uzaicinātas nopietnas amatpersonas. Izskatīsim jautājumus, kurus mums ir izvirzījusi arodbiedrība, tātad konkrēti cilvēki savos atsevišķos konkrētos iesniegumos. Un pamatjautājumi ir par pensiju cilvēkiem, kuri strādājuši ļoti kaitīgos vai kaitīgos apstākļos, tātad tiem, kurus mēs Latvijā atpazīstam kā pensionējušos pēc 1. un 2.saraksta. Arodbiedrību biedri un personas, kuras iesniegušas šos iesniegumus, ir norādījušas, ka viņi kategoriski nepiekrīt tam, ka ar šā gada 1.janvāri ir noteikts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielinājums darbiniekiem no 9 uz 11 procentiem. Un, lūk, visus iesniegumus pārskatot, mēs ļoti uzmanīgi centīsimies izvērtēt, vai ir vēl kādi jautājumi, un sāksim risināt, kaut gan... Vēlos informēt, ka Sociālo un darba lietu komisijā... ikkatrā komisijas sēdē pie mums ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte sociālajos jautājumos – Honko kundze; mūsu sadarbības partneris ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija un, protams, arīdzan dažādas sociālās grupas pārstāvošas nevalstiskas organizācijas.

Pie reizes es vēlos izteikt atzinību un uzskatu, ka tā ir ļoti nopietna lieta un demokrātijas... teiksim, viens no nopietniem soļiem, ka sabiedrība tik lielā skaitā sakarā par atsevišķiem sociālā bloka jautājumiem ir vērsusies parlamentā.

Protams, šis darbs nav izdarāms uzreiz, dažās dienās, bet mēs sāksim šo darbu un informēsim par to, kā mēs rīkojamies un kādi ir viedokļi, un kā tas varētu virzīties parlamentā, atverot likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un, iespējams, izdarot grozījumus arī likumā „Par valsts pensijām”. Mēs nevaram, protams, katram no vairāk nekā 25 tūkstošiem atbildi rakstīt. Esam vienojušies, ka komisijas sniegtā atbilde tiks publicēta laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un, protams, arīdzan Saeimas mājaslapā.

Vēlu jums izturību, veselību un jaukas šīs nedēļas nogales dienas.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Svētdien, 18.februārī