10.Saeimas stenogramma - 24.02.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas devītā sēde
2011.gada 24.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 24.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un izdarīt izmaiņas, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”.

Vai deputāts Cilinskis vēlas runāt „pret?” Jā. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija patiešām vakardienas sēdē skatīja jautājumu par regulatora kandidātiem, un es tomēr gribu aicināt balsot... šodien neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo regulators tomēr ir ļoti nozīmīgs instruments, un no šiem lēmumiem būs daudz kas atkarīgs valsts tautsaimniecībā. Līdz ar to regulatora kandidātiem būtu jādod iespēja tikt uzklausītiem frakciju sēdēs, kur rūpīgi izvērtētu šīs kandidatūras.

Godīgi sakot, ne par visiem kandidātiem arī radās pārliecība, ka viņu zināšanas, it īpaši enerģētikas jomā, ir pietiekami atbilstošas, lai viņi varētu kvalificēti šo darbu veikt. Un faktiski jautājums par šā regulatora cilvēku politisko neitralitāti ir arī zināmā mērā apšaubāms. Un tas rada nepieciešamību uzdot papildjautājumus.

Es domāju, ka nekas nenotiks, ja šis jautājums tomēr tiks atlikts uz vienu nedēļu un rūpīgi izvērtēts frakcijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi!

Es tomēr aicinu iekļaut šodienas darba kārtībā jautājumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem un gribu pastāstīt vēsturi. Ministru kabinets šo jautājumu ir skatījis, Ministru kabinetā ir atbalstītas visas kandidatūras, kas šodien tiek virzītas uz balsojumu Saeimā. Kolēģiem, kuri šobrīd norāda uz to, ka frakcijās vajadzētu iztaujāt, arī šāds laiks bija dots, un politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcija iztaujāja padomes locekļu kandidātus - ne visus, jāatzīst, bet četrus no viņiem, jo viens nevarēja ierasties, un guva priekšstatu par to, kāda ir kandidātu kompetence un kāds ir viņu redzējums.

Es gribu norādīt, ka šobrīd ir ļoti būtiski strādāt regulatoram pilnā sastāvā. Šobrīd regulators strādā nepilnā sastāvā, un tāpēc šis jautājums tiek virzīts iekļaušanai jau šodienas sēdes darba kārtībā, lai padomes locekļu kandidatūras tiktu liktas uz balsošanu un atbalstītas.

Ja runājam par šo cilvēku kompetenci, tad jāteic, ka katram bija iespēja un vēl aizvien ir iespēja iepazīties ar katra kandidāta dzīvesgājumu.

Ja runājam par padomes priekšsēdētāja amata kandidātu, tad jāteic, ka Valdis Lokenbahs ir cilvēks, kuram ir pieredze jau vairāku desmitu gadu garumā IT sektorā. Viņš ir bijis vadošu uzņēmumu vadītājs, īpašnieks. Šobrīd tādu cilvēku, es uzskatu, mūsu valsts pārvaldē trūkst, un šajā gadījumā noteikti viņa kandidatūra... tieši viņš kā personība būtu ļoti noderīgs gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbā, gan arī vispār mūsu valsts dzīvē kopumā.

Paldies. Tas būtu viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājumā par darba kārtības grozīšanu viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 43, atturas - nav. (No zāles: „Labs sponsors bijis!”) Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 40 deputātu - Ņikiforova, Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Zujeva, Tutina un citu - lēmuma projektu „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu”.

Tā kā saskaņā ar Satversmi, ja 33 deputāti izsaka šādu lēmumu, tad Saeimai tas ir jāakceptē. Tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto darba kārtību.

Tātad pirmais jautājums ir Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas nacionālo drošību 2010.gadā.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Ikgadējais ziņojums par nacionālo drošību 2010.gadā ir atšķirīgs no iepriekšējo gadu ziņojumiem pēc savas struktūras un nesatur visu valsts nozaru problēmjautājumu uzskaitījumu un analīzi, bet koncentrējas tikai uz tām jomām, kurās risku nepietiekams novērtējums rada Latvijas kā valsts drošības apdraudējumu.

Ikgadējā ziņojuma pamatā ir katras konkrētās jomas svarīgākā raksturojošā informācija un no tās izrietošais apdraudējuma novērtējums, kā arī redzējums par tuvākajā pārskata periodā veicamajiem pasākumiem.

Latvijas valdības skatījumā, 2010.gadā ir iezīmējušies trīs galvenie nacionālās drošības aspekti, kas tiek akcentēti šajā ziņojumā.

Pirmkārt, ekonomiskā un finanšu krīze un tās seku pārvarēšana Latvijā ir cieši saistāma ar ekonomisko patstāvību, sociālās sistēmas drošību un taupības pasākumiem, kas skāruši ne vien valsts aizsardzības jomu, bet arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Savukārt Eiropas mērogā aktualitāti aizvien saglabā jautājums par energoresursu pieejamību un energopiegāžu avotu dažādošanu. Arī Latvijas ekonomiskā drošība ilgtermiņā un valsts attīstība ir saistāma ar šo jautājumu risināšanu.

Otrkārt, Latvijas drošības kontekstā būtiska nozīme ir kolektīvajai aizsardzības sistēmai. Līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi - arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā. Starptautiskā terorisma draudi skar ne tikai ASV un Eiropas lielvalstis, bet var pakļaut riskam arī Latvijas iedzīvotājus un līdz ar to - mūsu valsti. Aktuālākais piemērs bija Latvijas ķīlnieku krīze Sudānā.

Treškārt, Latviju kā ekonomiski atvērtu un brīvu valsti var skart salīdzinoši jauni virtuālās vides drošības riski un izaicinājumi. Mūsdienās viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir arī informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskās informācijas telpā.

Tātad pirmajā sadaļā par ekonomikas drošību.

Latvijas ekonomiskās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir vērtējams kā vidējs.

Tāpat kā iepriekšējā gadā arī šogad viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošajiem un raksturojošajiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku izaugsmi. Šī tendence liecina arī par to, ka 2009.gada smagā ekonomiskā situācija valstī, kas, nenoliedzami, ietekmēja arī kopējo sabiedrības noskaņojumu, turpina pakāpeniski uzlaboties. 2010.gada ekonomiskās izaugsmes vai recesijas novērtējums ir - 0,2 procenti, ko var salīdzināt ar tiem - 4 procentiem, kas tika plānoti, vēl veidojot 2010.gada budžetu. Pozitīvi ir tas, ka ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet mainās arī ekonomikas struktūra: rūpniecības pieaugums pagājušajā gadā bija par 14 procentiem, eksporta pieaugums - par 29 procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila, jo daudz kas būs atkarīgs no eksporta tālākā pieauguma tempa, iekšējais patēriņš turpina saglabāties zemā līmenī, un arī banku kredītu apjoms tautsaimniecībā joprojām uzrāda negatīvu tendenci.

Tādēļ pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas arī turpmāk var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, iespaidojot arī sabiedrības noskaņojumu. Kā jau esmu vairākkārt uzsvēris, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un izaugsme vēl ir visai trausla, un tādēļ politiķu priekšā ir daudz izšķirīgu lēmumu un izaicinājumu.

Ņemot vērā, ka uz eksportu vērsto nozaru attīstība vidējā termiņā būs galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks un iekšējais patēriņš saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī, lielākie ārējās vides riski ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.

Kopš 2010.gada pavasara tiek novērota reģistrētā bezdarba līmeņa stabila samazināšanās, kas šajos ziemas mēnešos gan ir piebremzējusies. Tomēr straujš nodarbinātības pieaugums uzreiz nav sagaidāms, jo izaugsmi nodrošina galvenokārt produktivitātes pieaugums, kas pašreiz pozitīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju un sabalansē situāciju darba tirgū. Bezdarba samazināšanās būs ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pārliecinošākais arguments, tomēr tas objektīvi sagaidāms tikai šā ekonomiskā cikla noslēgumā.

Pēdējos divos gados Latvijā ir veikti nozīmīgi budžeta konsolidācijas pasākumi, tomēr valdības mērķim vidējā termiņā ir jābūt pietiekami ambiciozam, lai arī turpmāk īstenotu apņemšanos veidot uzticamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, kas ir svarīgs stabilitātes signāls ne tikai vietējā līmenī, bet arī starptautiskā mērogā. Novērtējums liecina, ka 2010.gada budžetā esam iekļāvušies starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajos budžeta deficīta griestos, kas ir 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, savukārt jau šogad pieņemtais budžets ir ar 5,4 procentu deficītu, kas ir krietni zem starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajiem griestiem - 6 procenti no IKP, un mērķis uz 2012.gadu saglabājas nemainīgs - tātad budžeta deficīts zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvija turpina arī pilnveidot vidēja termiņa fiskālā ietvara principus, uzlabojot valsts budžeta sasaisti ar vidēja termiņa plānošanas dokumentiem un nodrošinot valstiski svarīgu attīstības prioritāšu īstenošanu. Lai veicinātu valsts tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, ir izstrādāts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas paredz nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, samazināt valdības īstenotās fiskālās politikas procikliskumu, ierobežot un pakāpeniski samazināt valsts parādu un valsts budžeta deficītu.

Turpmākā valsts ekonomiskā drošība un maksātspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks īstenota Latvijas apņemšanās starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros. Tāpēc arī šobrīd valdības darba kārtībā ir lemšana par papildu konsolidācijas pasākumiem, kas vistiešākajā veidā ir izšķiršanās par aizdevuma programmas turpināšanu vai izstāšanos no tās ar visām no tā izrietošajām sekām.

Attiecībā uz situāciju energoapgādē.

Latvijas energoapgādes drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā ir vērtējams kā zems, taču nepietiekama rīcība šajā nozarē, īstenojot pasākumus elektroapgādes, gāzes apgādes un naftas apgādes drošībai, var šo apdraudējuma līmeni nākotnē paaugstināt.

Pašreizējā Latvijas energoapgādes struktūra - gan nodrošinājums ar primārajiem energoresursiem, gan izmantotā kurināmā, gan elektroapgādes nodrošinājuma struktūra - ir izveidojusies galvenokārt tirgus faktoru ietekmes rezultātā. Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašreiz vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas.

Saglabājoties pašreizējiem ekonomikas attīstības tempiem un valsts regulējošo instrumentu ietekmei, nav sagaidāmas būtiskas energoapgādes nodrošinājuma struktūru izmaiņas, izņemot īpaši atbalstāmo atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu un pašnodrošinājuma ar elektroenerģiju pieaugumu, īstenojot Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projektu, kā arī iespējamo jaunās Kurzemes 400 megavatu bāzes jaudas elektrostacijas projektu.

Valdības skatījumā, galvenie pasākumi energoapgādes drošības nostiprināšanā ir šādi.

Elektroapgādes drošībai:

1) turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus (Pļaviņu HES un Rīgas TEC-2 otrā kārta);

2) attiecībā uz jaunu jaudu ieviešanu Ekonomikas ministrija vadīsies pēc pārvades sistēmu operatora novērtējumiem par apgādes sistēmas atbilstību enerģijas ražošanai, importēšanai un jaudu nodrošināšanai;

3) turpināt darbu, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, atjaunojamās enerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sabiedrības informēšanu par atjaunojamo energoresursu jomu;

4) īstenot Latvijas un Zviedrijas, Igaunijas un Somijas un Latvijas un Igaunijas starpsavienojumus Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros.

Gāzes apgādes drošībai:

1) pastiprināt centienus Eiropas Savienības līmenī, kas saistīti ar jaunu starpsavienojumu būvniecību (Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas un Polijas starpsavienojums), gāzes piegādātāju, avotu un piegādes ceļu diversifikāciju, kā arī uzlabot Eiropas Savienības līmeņa dialogu ar ārpus Eiropas esošajiem gāzes piegādātājiem;

2) sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļa izbūvi kādā no Baltijas valstu ostām var uzskatīt par papildpasākumu gāzesapgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzesapgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Šajā sakarā Latvija ir iesākusi aktīvi virzīt savu LNG projektu kā reģionālo projektu, kas varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un „Latvenergo” jau veic šā projekta priekšizpēti.

Attiecībā uz starptautisko drošību.

Latvijas militārās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir saglabājies zems. Latvijas militārās drošības stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, jo minētā sistēma nodrošina, ka iespējamie militārie draudi Latvijai tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO. Papildus kolektīvās aizsardzības sniegtajām garantijām dalība NATO ļauj Latvijai saņemt šādus ieguldījumus drošībā: gaisa telpas patrulēšana, regulāras kopējas sabiedroto mācības, Lielvārdes lidlauka modernizācijas projekta īstenošana.

Pēdējos gados aizsardzības nozarē vērojams ievērojams budžeta samazinājums, ko izraisīja straujā finanšu un ekonomiskā krīze valstī. Šajos apstākļos bija apgrūtināta plānveidīga Nacionālo bruņoto spēku attīstība. Tādēļ nācās uzsākt nopietnu reformu procesu, lai spētu saglabāt pašas svarīgākās NBS funkcijas un to uzdevumus. NATO pārstāvji pozitīvi novērtēja veiktās reformas un uzsvēra, ka tās noteikti atmaksāsies ilgtermiņā.

Šajos apstākļos īpaši nozīmīgs ir sabiedrības atbalsts aizsardzības nozarei. Daļēji šo funkciju veiksmīgi īsteno Zemessardze, kas nodrošina Latvijas pilsoņu iesaistīšanu valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. 2010.gada 1.septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums. Viens no likuma nosacījumiem paredz nodokļa atlaidi uzņēmējiem par dienām, kad darbinieks pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus vai piedalās apmācībā.

Esošajos budžeta apstākļos ir īpaši svarīgi izvirzīt prioritātes. Šobrīd tās ir: NBS dalības saglabāšana starptautiskajā operācijā Afganistānā, paralēli attīstot nemilitāro kravu tranzītu; militārās mācības kopā ar sabiedrotajiem Latvijas teritorijā; NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija, izmantojot NATO līdzfinansējumu.

NBS dalība NATO operācijā Afganistānā (ISAF) ir neapšaubāma prioritāte, kas apliecina, ka turpinām pildīt savas kā NATO dalībvalsts saistības un esam uzticams sabiedrotais. Īpaši būtiski saglabāt savu līdzšinējo ieguldījumu šajā misijā ir arī tāpēc, ka nākamais gads Afganistānas stabilizācijā būs izšķirošais, jo atbildība par drošību pakāpeniski tiks nodota pašiem afgāņiem.

Darbs, kas ieguldīts, lai Latvijai nodrošinātu tādas valsts statusu, kura sniedz tranzītpakalpojumus kravu nogādei Afganistānā, ir bijis veiksmīgs. Ir pierādīts, ka Ziemeļu ceļš caur Rīgu ir apgādes ceļš, kas ļauj valstīm turpināt apgādi, kad ir traucējumi galvenajā maršrutā (caur Pakistānu). Kravu plūsma līdz šim ir bijusi regulāra, un pēdējā laikā ir manīta palielināta interese par iespēju izmantot Latvijas piedāvāto apgādes ceļu. Šobrīd tiek arī pētītas iespējas maršrutu izmantot atpakaļceļā no Afganistānas.

Attiecībā uz mācību organizēšanu jānorāda, ka ļoti veiksmīga ir Baltijas valstu un ASV sadarbība kopīgu mācību - Baltic Host, BALTOPS un Sabre Strike - organizēšanā mūsu valsts teritorijā. Kopīgas mācības ar sabiedrotajiem mums ir būtiskas, jo ļauj turpināt Latvijas vienību apmācību un pilnveidot kaujas spējas, neraugoties uz ierobežoto finansējumu.

NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija šobrīd ir vienīgais NATO līdzfinansētais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā, un šajā projektā paredzēts ieguldīt NATO Drošības investīciju programmas līdzekļus apmēram 32 miljonu latu apmērā.

Latvijai ir svarīgi, lai attīstītos Eiropas Savienības un NATO sadarbība, kā arī tas, lai abas organizācijas spētu viena otru papildināt starptautisko draudu novēršanā un krīžu risināšanā. Latvija atbalsta tādu Eiropas Savienības militāro un civilo spēju attīstību, kas veicinātu Eiropas Savienības ieguldījumu starptautiskajā drošībā un maksimāli efektīvi izmantotu dalībvalstu resursus.

Attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīgi veicināt savstarpējo uzticēšanos, īpaši tādēļ, ka Krievijas Federācijas militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata, ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko drošību veicinošs faktors.

2010.gadu aizsardzības nozarē raksturo ne vien samazinātais finansējums, veiktās reformas, ieviestās aizsardzības ekonomikas dimensijas, saņemtais sabiedroto atbalsts mācību rīkošanā un infrastruktūras attīstībā, bet arī NATO valstu apņemšanās turpināt Latvijas gaisa telpas patrulēšanu līdz 2014.gadam, reformas NATO komandstruktūrā, kas stiprinās NATO spēju atbildēt uz Vašingtonas līguma 5.pantā minētajām situācijām, un Latvijas aktīvā līdzdalība jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādē.

Attiecībā uz starptautiskā terorisma apdraudējumu.

Terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems - šobrīd Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes. Taču situācija Latvija nav nodalāma no Eiropai raksturīgajām likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties islāmistu radītajiem terorisma draudiem. Latvija ekstrēmistu vidū tiek identificēta ar Eiropas valstīm, tajās notiekošajiem procesiem un ar šo valstu īstenoto drošības un aizsardzības politiku. Pašreiz vislielākajam terorisma apdraudējumam ir pakļautas starptautiskajās operācijās esošās NBS vienības un civilie eksperti Afganistānā. Potenciālus terorisma draudus Latvijai var radīt arī pašradikalizējušies indivīdi.

Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās. Starptautiskā terorisma draudu novēršanas jomā Latvijai jābalstās uz priekšstatu, ka valsts nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu plānošana pret NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Attiecībā uz virtuālās vides drošību.

Viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskajā informācijas telpā. Apstākļos, kad valsts pārvalde, sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju nodrošinātajiem un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku. Ar informācijas tehnoloģijām ir iespējams apturēt vai pārtraukt valsts informācijas sistēmu un elektronisko sakaru tīklu darbību, apgrūtināt valsts politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu darbību, dezinformēt sabiedrību, kā arī izraisīt tehnogēnas avārijas.

2010.gadā Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā vidējs, ņemot vērā notikušo Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdi, rezultātā atklājot virkni nepilnību elektroniskās informācijas telpas tiesiskajā regulējumā un praktiskajā uzraudzībā, kā arī gatavībā novērst šādu incidentu radītās sekas. Kā vienu no pasākumiem šīs jomas sakārtošanā vēlos minēt 2010.gada oktobrī pieņemto Informācijas tehnoloģiju drošības likumu un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu „Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” pieņemšanu. Šie tiesību akti šobrīd nodrošina gan normatīvās bāzes sakārtošanu, gan paredz drošības incidentu novēršanas institūcijas izveidi un tās iespējamo rīcību informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā.

Paredzams, ka tuvākajā nākotnē elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas tiks veikts, kļūs daudzveidīgākas. Vēlos minēt šādas prioritātes elektroniskās informācijas telpā esošo apdraudējumu novēršanai.

Starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana.

Nepieciešams turpināt atbildīgo valsts institūciju sadarbības uzlabošanu gan stratēģiskā līmenī, gan operacionālā līmenī, tas ir, elektronisko uzbrukumu novēršanā un to seku pārvarēšanā.

Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējuma specifiku, būtiska ir starptautiskās sadarbības veicināšana, īpaši attiecībā uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, tādējādi ne vien uzlabojot Latvijas spēju reaģēt uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, bet arī sniedzot savu ieguldījumu citu valstu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu novēršanā.

Apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana.

Lai efektīvi reaģētu uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, būtiski ir pilnveidot spēju savlaicīgi atpazīt un identificēt gan iekšējo, gan ārējo apdraudējumu, kā arī veikt šāda apdraudējuma analīzi. Tādēļ būtiska ir atbildīgo valsts institūciju pastāvīga darbība, piedalīšanās mācībās un šādu mācību rīkošana Latvijā.

Informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu pilnveidošana.

Neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, tāpēc būtiska prioritāte ir pilnveidot informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanas un atbildības apzināšanos informācijas tehnoloģiju drošības jomā. Šā iemesla dēļ jāturpina līdz šim aizsāktās aktivitātes un jāorganizē jauni pasākumi, kas vērsti uz informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanu. Par prioritāru uzskatāma valsts institūciju darbinieku izglītošana.

Vienlaikus nepieciešams pilnveidot arī augstākās izglītības sistēmu, veicinot studiju programmu izveidi, kas saistītas ar informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem, tādējādi vairojot zinātnisko potenciālu informācijas tehnoloģiju drošības uzlabošanā.

Godātie deputāti!

Latvijas nacionālās drošības pamatus nosaka ārējā vide un starptautiskie izaicinājumi. Latvijas drošības iekšējo vidi ietekmējam, nosakām un veidojam mēs paši, tas ir pastāvīgs darbs, par kura sekmēm un kļūdām ikviens esam atbildīgi. Ārējā vide - gan ekonomiskā, gan militārā, gan virtuālā - ir daudzpusīga, un tāpēc Latvijas interesēs, domājot par nacionālo drošību, ir aktīvi savu spēju robežās iesaistīties šīs vides ietekmēšanā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Protams, šis jautājums, ko mēs šodien apskatām, ir gana svarīgs, un es domāju, ka šāds izvērtējums Saeimai būtu jāveic pietiekami rūpīgi un labi un ka mēs to šodien darām. Diemžēl tomēr šis dokuments un arī ziņojums par to nerada pārliecību, ka šis izvērtējums ir veikts pietiekami analītiski. Īstenībā mēs esam ieguvuši tādu ļoti ierēdnieciski sacerētu dokumentu, kas virspusēji pārskata virkni valstij svarīgu problēmu.

Pareizi norādīts, ka tieši ekonomiskā drošība ir tas jautājums, kas šobrīd Latvijai ir vissvarīgākais. Taču šī sadaļa, kas ir ekonomiskās drošības sadaļa, faktiski neveic nekādu īpašu analīzi un aprobežojas ar vispārzināmu faktu uzskaitījumu. Šeit nav analizēts tas, kas varētu notikt dēļ ārējiem riskiem, proti, teiksim, dēļ energoresursu cenas būtiska pieauguma vai krīzes otrā viļņa veidošanās pasaulē. Šeit nav analizēti arī iekšējie riski, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ne pārāk spožu apkarošanu, kontrabandas pieaugumu un tamlīdzīgi. Šeit varētu uzskaitīt vēl, bet man diemžēl nav laika pārskatīt, uzskaitīt šajās man atvēlētajās piecās minūtēs.

Enerģētikas sadaļa jau gan ir krietni konkrētāka, taču faktiski paredz tādu eklektisku dažādu projektu uzskaitījumu un nepārprotami parāda, ka Latvijai nav kompleksas stratēģijas enerģētikas jomā. Tas, šķiet, ir vislielākais risks mūsu darbībā. Ir arī tāds interesants apgalvojums, ko premjera kungs pieminēja, - Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, nespētu nodrošināt gāzes piegādi pa cauruļvadiem. Nu, jādomā, ka šāds hipotētisks gadījums, it īpaši, ja mēs runājam par tuvāko perspektīvu un, es ceru, arī tālāko perspektīvu, ir vairāk gan hipotētisks.

Šajā sadaļā nebūt nav analizēti arī jautājumi un riski, kas būtu saistīti ar gāzes tīkla nodalīšanu, ko arī prasa Eiropas direktīvas.

Es neanalizēšu militārās drošības daļu, kurā varbūt neesmu īpaši kompetents, taču arī šajā sadaļā ir redzams, ka mēs neesam analizējuši tos riskus, ko nosaka policijas darbība, kas... kā redzams, nesekmīgu vai nepietiekami veiktu reformu dēļ iesaistās noziedzīgās darbībās un tādējādi rada būtisku iekšējās drošības apdraudējumu.

Ir, protams, labi, ka mūs ne pārāk apdraud virtuālās drošības riski. Es gan īsti nezinu, kas domāts ar apgalvojumu, ka „neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu”. Iespējams, ka šeit ir domāti tādi neapzinīgi cilvēki kā Neo, kas noteikti ļoti apdraud ierēdņu labsajūtu. Bet lai nu paliek!

Es domāju, ka tomēr arī vesela virkne citu būtisku jautājumu šeit nav apskatīti, un kā vienu no tiem varētu minēt vides un tehnogēno katastrofu riskus. Un, kā mēs zinām, arī pagājušajā gadā gan plūdu riski, gan saistībā ar dabas apstākļiem radītie elektroenerģijas padeves pārrāvumi bija ļoti nopietns apdraudējums, kas radīja problēmas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai kopumā.

Līdz ar to šo un droši vien vēl virknes citu svarīgu jautājumu neiekļaušana šajā ziņojumā nebija gluži pamatota.

Sakarā ar to es gribu novēlēt tomēr valdībai šādus ziņojumus izstrādāt rūpīgāk, lai arī, teiksim, Saeimas diskusija varētu būt kvalitatīvāka.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais premjera kungs! Godājamie deputāti!

Tikko mums bija iespēja noklausīties ziņojumu, ar kuru uzstājās Ministru prezidents.

Ir jāteic, ka šis ziņojums neatšķīrās no rakstiski sagatavotā ziņojuma, kuru mēs esam saņēmuši. Tā ka principā mēs varējām ar šo ziņojumu iepazīties jau iepriekš. Jautājums ir tāds - vai tiešām šajā ziņojumā viss ir iekļauts?

Ziniet, padomju laikā bija televīzijā tādas pārraides, kas bija saistītas ar tēmu „kosmoss”. Mēs ļoti daudzi skatījāmies, kas notiek Baikonurā un vēl arī citās tādās vietās, bet sapratām, ka tas ir ļoti tālu un tas uz mums neattiecas. Šodien, kad mēs skatāmies televīziju, skatāmies CNN un BBC ziņu kanālus, skatāmies, kas notiek Ēģiptē, kas notiek Lībijā un visā šajā reģionā pašreiz, tad, protams, mēs varam mānīt sevi un teikt, ka mēs lemsim par to, kā šie reģioni attīstīsies. Ir lielvaras, kuras ir atbildīgas par lielo politiku pasaulē, bet Latvija starp tādām nekad nav bijusi un nebūs. Un man šķiet, ka šodien mūs nav jāmāna un jāstāsta, kā mēs mēģinām pasaulē nodrošināt drošību. Šodien mums ir vairāk jāpievēršas tām lietām, kas skar Latvijas nacionālās intereses un nacionālo drošību.

Mēs zinām to, ka jau otro ziemu pēc kārtas aizsalst Rīgas līcis. Vienlaicīgi mēs zinām to, ka Rīgas brīvosta ir kļuvusi par lielāko kravu apkalpotāju Baltijas reģionā, apsteigusi pat Ventspils ostu - un kur nu vēl runāt par Liepāju! Lai gan patlaban ir iesaluši vairāk nekā trīsdesmit kuģi Rīgas līcī, diemžēl šeit netiek minēts nekas tāds, kas liecinātu par to, ka mēs, piemēram, valdības līmenī lemsim par viena vai divu ledlaužu iegādāšanos, lai nodrošinātu Rīgas līča brīvu pieejamību tranzīta biznesam.

Mēs zinām, ka šāda politika tiek realizēta Krievijā, Somijā, pat Igaunijā, bet ne Latvijā. Un tagad mēs redzam, ka caur masu medijiem tiek uzzināts, ka, redziet, Rīgas līcis ir aizsalis. Man šķiet, ka atbildīgajiem cilvēkiem, kas gatavo šādu ziņojumu, vajadzētu vairāk uzmanības pievērst tam, kas notiek Latvijā.

Ja mēs paskatāmies uz to, kur tad ir jāinvestē... Premjers nupat izteicās par sašķidrinātās gāzes termināli - ka to varētu realizēt Baltijas jūras reģionā, kādā no vietām... Kāpēc mēs nerunājam par to, ka mēs realizēsim to Latvijā? Man šķiet, ir nepieciešama lielāka konkrētība visām šīm lietām.

Man, bijušajam satiksmes ministram, personīgi rodas bažas par to, ka valdība pašreiz diskutē par tēmu, kas... Protams, pilnībā tas nav atspoguļots, līdz ar to es nevaru simtprocentīgi pateikt, vai tā informācija, kas ir manā rīcībā, ir pareiza vai nav, - ka valdība plāno atņemt Rīgas brīvostai investīciju līdzekļus no Kohēzijas fonda. Kādreiz šī nauda tika dalīta trijām ostām - Rīgai, Ventspilij, Liepājai. Tagad nez kāpēc Rīgas ostai, kas vissekmīgāk ir attīstījusies, nauda tiks atņemta un pārdalīta kaut kam citam. Varbūt es kļūdos, premjera kungs, bet, ja tas tā ir, es aicinu tomēr valdību pārdomāt, kur tad mēs īsti savas prioritātes redzam.

Un visbeidzot. Ja mēs runājam par aktualitātēm, tad jāatgādina, piemēram, tas, ka vakar bija Pieprasījumu komisijas sēde un mēs debatējām par demogrāfijas jautājumu. Par šo jautājumu gan Bendrātes kundze, gan Rībenas kundze, gan Čepānes kundze aktīvi izteicās, debates bija gana interesantas, bet daudziem no mums radās bažas (ne tāpēc, ka kāds bija pozīcijā vai opozīcijā), ka tie cipari, ko mums parādīja, liecina, ka patiesībā mums draud izmiršana.

2050.gadā, ja varam ticēt šiem ekspertiem, cilvēku skaits Latvijā būs tikai pusotra miljona. Un jau 2100.gadā Latvijā būs palicis vien mazāk par pusmiljonu iedzīvotāju. Tā ir pamatnācija! Līdz ar to migrācija Latvijas virzienā nepārprotami attīstīsies. Kā mēs rīkosimies, kā mēs aizstāvēsim mūsu valsti? Šādas lietas Latvijai ir daudz bīstamākas nekā varbūt viens vai otrs nemiers kādā citā pasaules reģionā. Man šķiet, ka šie jautājumi par vērtībām, par ģimenes vērtībām, kuras mums ir jāaizstāv, ir jāieliek tieši ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību. Kāda būs Latvija pēc piecdesmit vai simt gadiem? Es aicinu tiešām tos ierēdņus, kas sagatavoja šo ziņojumu, tomēr atbildīgāk... uzņemties atbildību par to, ko viņi raksta, lai nebūtu tāds apraksts par viskautko, ko mēs īsti neietekmējam. Domāsim vairāk par Latvijas nacionālajām interesēm un par to, ko mēs reāli varam izdarīt! Un es premjeru aicinu, lai tiešām... šis ir ziņojums par 2010.gadu... lai tad, kad būs ziņojums par 2011.gadu, tiešām tās lietas, kas skar Latviju, tomēr būtu iekļautas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais premjera kungs! Paldies jums par šo ziņojumu. Tas tiešām ir ļoti informatīvs, ne tikai ziņojuma saturs... un ne tik daudz ziņojuma saturs, bet... Diemžēl jāuzsver tieši tas, kas ziņojumā nav iekļauts.

Protams, šajā formātā ir grūti dziļi analizēt situāciju, un es to arī netaisos darīt. Atzīmēšu tikai vienu momentu, neatkārtošu to, ko jau iepriekšējie runātāji uzsvēra. Patiešām šobrīd Latvijas drošības galvenais aspekts ir sociālā drošība, bet par to diemžēl šajā ziņojumā nav ne vārda.

Viens konkrēts piemērs. Enerģētika. Jā, var pieņemt vai nepieņemt to veidu, kā šī sadaļa tika izveidota, bet... Nav ne vārda par to, vai vispār tā pati elektroenerģija ir pieejama patērētājam! Nav ne vārda par Latgales krīzi! Un nav būtiski, kādi tur mums ir savienojumi ar Skandināviju, ar Krieviju, ar Poliju un tā tālāk, ja cilvēkiem šīs elektroenerģijas padeves vienkārši nav. Vai tas nav valsts drošības jautājums? Es domāju, ka tas ir daudz būtiskāks.

Un vēl viens būtisks aspekts. Tās ir cenas. Kārtējo reizi mēs paaugstinājām cenas. Jau tagad vesela virkne patērētāju pērk un lieto elektroenerģiju no Igaunijas. Protams, diversifikācija ir laba lieta, bet vai valstij ir vērts ieguldīt absolūti milzīgu naudu „Latvenergo” attīstībā, ja patērētāji pērk lētāku enerģiju no citiem avotiem? Vai tas nav drošības aspekts? Kā būs ar tiem cilvēkiem, kas vienkārši nevar samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem? Vai tas nav drošības jautājums?

Es domāju, ka patiešām šis jau ne visai jaunais jēdziens, kas angliski skan flex security (godīgi sakot, nezinu, kā to precīzi pārtulkot latviski), - tā ir tā jaunā izpratne, tā jaunā drošības izpratne, pēc kā arī mums būtu jāvadās.

Tas sociālais aspekts. Lai būtu ne tikai teorētiska iespēja baudīt to... lai enerģētika ne tikai pastāvētu, bet caurmēra cilvēks varētu to arī izmantot!

Man šķiet, ka mums šobrīd vajadzētu drīzāk koncentrēties tieši uz šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Vakardien divu Saeimas komisiju kopsēdē mēs skatījām šo ziņojumu. Bija jautājumi, bija jūsu atsūtīto pārstāvju atbildes. Vienīgi izpalika debates. To es vakardien arī kolēģim Latkovskim, kura diemžēl šodien nav klāt, - teicu, ka mēs bijām tomēr cerējuši, organizējot divas... (Dep. A.Latkovskis pamāj ar roku.) Es neredzēju jūs, es atvainojos! Organizējot divu komisiju kopsēdi, es biju cerējis, ka būs nopietnākas debates. Faktiski visi, kas uzdeva jautājumus vai izteica nedaudz savu viedokli, tādējādi iezīmējot iespējamas debates, bija vienisprātis par to, ka ziņojums ir vājš. Es ceru, Ministru prezidenta kungs, ka jūsu palīgi jums uz to norādīja, jo bija krietni daudz vēlējumu attiecībā uz to, kas būtu jāredz šajā ziņojumā. Tikai deputāts Lācis uzskatīja, ka ziņojums ir gana labs.

Pret ko tātad bija vakardien iebildes vai ko vēlējāmies redzēt?

Pirmām kārtām - nekopēt iepriekšējos dokumentus! Es izlasīju šo ziņojumu, kā arī apskatīju iepriekšējos. Vecākais, ko varēju atrast, ir sešus gadus vecs... Sešus gadus veca dokumenta, viens pret vienu, pārkopēšana esošajā... Sešus gadus veca dokumenta pārkopēšana esošajā! Tas neliecina par nopietnu... nedz ierēdņu, nedz politiskās vadības darbu.

Manā uztverē, ekonomikai veltītajā sadaļā nepieminot ne ar vienu vārdu tādu svarīgu jomu kā bankas, finanšu sektorā „spēlējošās” bankas, es domāju, ir apieta virkne sāpīgu jautājumu. Mēs zinām, ka valdības darba kārtībā ir jautājums - ko darīt ar Hipotēku un zemes banku. Mēs negribam ieraudzīt otru „Parex”. Es domāju, ka šeit bija jāparādās tomēr valdības viedoklim par to, kas ir izdarīts un kādā veidā tiks stabilizētas valstij piederošās bankas.

Vēl viena būtiska lieta. Lai arī daži runātāji teica, ka energoapgādes drošības jautājumi esot pietiekami labi atspoguļoti, es gribētu teikt, ka tur ir tikai pārskaitīti projekti. Visas šīs lietas - un mēs, deputāti, to zinām! - var novērtēt arī kvantitatīvi. Tādam nolūkam pasaulē ir drošības vērtējuma koeficienti, ir dažādu ekspertu skaidri formulēti tehniskie rādītāji, kā to vērtē. Un man gribas šeit teikt, ka pilnībā taisnība ir Ministru prezidenta kungam - Latvija ir energodroša valsts. Absolūti! Pēc visiem atzītiem kritērijiem Latvija ir energodroša valsts. Latvijai nevajadzētu kļūt energodārgai valstij. Līdz ar to politika turpmāk ir jāplāno tā, lai, noturot šo drošības līmeni, mēs būtu konkurētspējīgi mūsu valsts iedzīvotāju apgādē ar elektrību. Energodrošība, siltumapgāde.

Un vēl viens aspekts, kas, man šķiet, ir vispār izpalicis, lai gan varbūt ir pats svarīgākais. Ja neskatāmies varbūt uz dažām Dienvidu reģiona valstīm, tad jāteic, ka valstis parasti vairs neiekaro, vairs nav cīņas par teritoriju. Ir cīņa par cilvēku prātiem. Ir cīņa par informatīvo telpu. Šajā ziņojumā nav neviena vārda, kā mēs rīkosimies, ja gribam, lai būtu Latvija kā nacionāla valsts, ko darīsim, ko esam izdarījuši pagājušajā gadā, lai noturētu mūsu informatīvo telpu, kas ir latviešu valodā pietiekami konkurētspējīga. Šeit nav neviena vārda par to. Un, saprotot to, ka Eiropas Savienība arvien tālāk un tālāk ies federalizācijas virzienā, vārdi „nacionāla valsts”, „nacionālas valsts svarīgākie aspekti”... Latviešu valodā uzturēta informatīvā telpa ir ļoti būtisks arguments. Par to mums ir jādomā, bet tas šeit nav atspoguļots, un es aicinu Ministru prezidenta kungu, lai nākamā gada ziņojumā mēs šeit to ieraudzītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi!

Arī šajā reizē, kā jau iepriekš, debatējot šos jautājumus ārpolitikas debatēs, ļoti būtiska loma tika piešķirta enerģētikai. Ministru prezidenta kungs, kā arī citi kolēģi izteicās, ka Latvija ir energodroša valsts. Neskatoties uz to visu, es domāju, ka mums nākotnē enerģētika tieši kā nacionālās drošības jautājums būs viens no vislielākajiem izaicinājumiem.

Es aicinu mūsu kolēģus un visus tos cilvēkus, kuri ir enerģētikas eksperti un spēj mūsu valstī ietekmēt kaut kādā veidā enerģētisko politiku, nelocīties dažādu politisku un varbūt ekonomisku interešu vārdā, runājot par mūsu enerģētisko neatkarību un Latvijas valsts pastāvēšanu, tieši enerģētikas jomā. Nelocīties tajos lēmumos, kas jau ir pieņemti saistībā ar visāda veida kodolenerģijas staciju būvniecību, nelocīties tajos lēmumos, kas ir saistīti ar dabasgāzes piegādi un citām lietām. Mūs tiešām nākotnē sagaida ļoti lieli izaicinājumi tieši saistībā ar dabasgāzes tīklu liberalizāciju, ar trešās paketes ieviešanu Eiropas Savienības kontekstā, lai mūsu valsts tiešām būtu droša un patstāvīga.

Es aicinu ikvienu saglabāt savu mugurkaulu, runājot par šīm lietām un domājot par to. Skaidrs, ka mēs nevaram ne pirkt dārgu enerģiju, ne arī šeit uz vietas to ražot dārgi. Tāpēc mums nākotnē, jau vistuvākajā nākotnē, būs jādebatē par to, cik daudz mēs varam atļauties maksāt par šeit pat ražoto enerģiju atjaunojamo energoresursu kontekstā.

Tūlīt pat Saeimā būs debates par Atjaunojamās enerģijas likumu, kur mēs varēsim likt pretī argumentus par to, cik mēs varam nopirkt dabasgāzi no Krievijas, elektrību un citas izejvielas no citām valstīm. Tie ir mūsu izaicinājumi nākotnē, ja mēs runājam tieši par nacionālo drošību.

Es ieteiktu ikvienam kolēģim nacionālo drošību neattiecināt uz pavisam ikdienišķām lietām, uz pavisam mazām, varbūt pat nebūtiskām, lietām, runājot par tādu jautājumu kā enerģētiskā neatkarība nākotnē.

Skaidrs, ka tas būs gan ierocis, gan arī sava veida uzbrukuma taktika citām dalībvalstīm, kuras var justies spēcīgākas par Latviju. Bet es tik un tā esmu pārliecināts, ka Latvija no tās enerģētiskās salas, kāda tā ir šobrīd, savienojot gan ar „Estlink”, gan uzbūvējot šeit, Rīgā... Šlesera kungs, šeit Rīgā uzbūvējot LNG termināli, kuram ir izteikušas atbalstu arī mūsu kaimiņvalstis, mēs kļūsim par patstāvīgu valsti, kura varēs runāt gan par savu atjaunojamo enerģiju kā vienu no prioritātēm, nepārmaksājot par to, gan runāt par enerģijas līdzsvaru starp tām piegādātājvalstīm, kas mums šodien piegādā enerģiju, - gan ar Krieviju, gan ar citām valstīm. Mēs runājām par to, ka gāze varētu tikt atvesta no Kataras un arī elektrība tepat no Skandināvijas valstīm.

Tā ka tās, manuprāt, ir tās visbūtiskākās lietas, par kurām mums vajadzētu domāt un runāt nākotnē, varbūt nemeklējot blusas kažokā. Protams, pie katra darba varbūt ir labākas iespējas piestrādāt un to padarīt.

Tāpēc aicinu jūs talkā - aicinu visus kritizētājus izteikt tiešām argumentus, kas var kalpot par labu Latvijai, par labu Latvijas nākotnei. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Uja! „Par Labu Latviju” - tā nevajag teikt!”)

 

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Es gari nerunāšu, es tikai gribu atgādināt klātesošajiem un arī tiem trim debatētājiem, kuri sākumā debatēja, to, ka Latvijā nacionālo drošību visvairāk apdraud negodīgi politiķi... un arī tie, kuri orientējas uz sadarbību nevis ar mūsu stratēģiskajiem partneriem Eiropas Savienībā un NATO, bet gan lūkojas austrumu virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man tuvāko nedēļu laikā būs pilni 87 gadi un tūlīt iesāksies 88.gads. (Aplausi. No zāles dep. A.Klementjevs: „Apsveicam!”) Jā! Katrs ārsts pateiks, ka tādā vecumā neglābjami aterosklerozei drusku jābūt. Bet deputātam Šķēlem, manam kolēģim, izrādās, ateroskleroze jau tagad ir - un daudz lielāka nekā man. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nedrīkst izpaust personas veselības datus!”) Viņš uzkāpj šeit tribīnē un saka, ka vakar deputāts Lācis teicis, ka Ministru prezidenta Dombrovska ziņojums esot gana labs.

Gluži otrādi, Šķēles kungs! Es ņēmu vārdu beidzamais (tas ir redzams Stenogrammu daļā, jūs varat aiziet un izlasīt) un teicu, ka varbūt Urbanoviča un Šķēles, manu kolēģu, priekšlikums atlikt uz divām nedēļām šā jautājuma izskatīšanu Saeimas sēdē... ka varbūt tas ir pareizs un labs, jo varbūt tiešām šis ziņojums ir vājš, bet atlikt nevajag, jo būs liela iespēja, ka, žurnālistiem klātesot, radiopārraidē tauta, kas mums pārmet atklātības trūkumu, dzirdēs, kāds šis ziņojums ir, tātad nevis gana labs, bet otrādi... ka jāizskata tas ir, lai gan tas varbūt ir pat vājš, vēlreiz atkārtoju. Tātad jums lielāka ateroskleroze. Neapšaubāmi!

Taču Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšana ir apdraudēta arī vēl citu iemeslu dēļ, bet par to neviens negrib runāt. Atgādināšu ātri.

2006.gadā vienā no pirmajām sēdēm es šajā pašā tribīnē teicu (ātri atkārtošu), ka tad, kad Pēteris Lielais sakāva zviedrus, Latviju pēc Nīstades miera līguma 18.gadsima sākumā iekļāva pirmoreiz Krievijas impērijā. Viens no lielākajiem mūsu vēsturniekiem Edgars Dunsdorfs, kad stažējās Zviedrijā, jauns būdams, pārbaudīja arklu un vaku grāmatas - zviedru grāmatas par Latvijas toreizējo teritoriju - un teica, ka latvieši sastādījuši 89,9 procentus no mūsu zemes iedzīvotājiem. Tā kā man nav laika, es pārlēkšu pāri tiem gadusimtiem... Es šeit izstāstīju, ka mūsu, latviešu, skaits mūsu pašu zemē tā kritās, ka 1935.gada tautskaitē mūsu vairs bija tikai 75 procenti, bet pēc divām okupācijām, no kurām vislielākos zaudējumus mums sagādāja ne vācu, bet krievu okupanti - tas ir pierādīts Latvijas vēsturnieku komisijas darbos -, latvieši sastādīja vairs tikai 52 procentus no iedzīvotājiem. Katra tauta ir apdraudēta, ja tās zemē paliek pamatnācija tik maza, kā tas ir arī tagad - 58,5 procenti. Un šajā zemē ir ļoti daudz sveštautiešu, kuri vērš savus skatus savas pamatnācijas valsts virzienā un darbojas pretēji latviešu tautas nacionālajām interesēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Kādreiz acīmredzot ir varbūt tiešām nepieciešams kādu piesaukt, lai beidzot dzirdētu skaidru viņa viedokli, jo varbūt es tiešām esmu kaut ko piemirsis, varbūt kaut ko ne tā sapratis...

Bet vakardien nu nekādi no jūsu lūpām es nedzirdēju šos vārdus, ka šis ziņojums ir vājš. Nu, acīmredzot tikai tagad, kad ir publisks ēters un kad ir vajadzība polarizēties viedokļos, vai ir labs vai vājš, mēs izdzirdam skaidru un precīzu kolēģa Lāča viedokli, ka tas ir vājš.

Es jums pievienojos, Lāča kungs! Es jums pievienojos vēlreiz: ziņojums ir vājš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Nedaudz tāda déj?-vu sajūta... Atceros laiku, kad mēs bijām opozīcijā un šeit no tribīnes līdzīgu ziņojumu lasīja jeb runāja Godmaņa kungs. Laiki mainās, laikam ziņojums nemainās, cik var saprast... (Smiekli, aplausi.) Bet ko es gribētu teikt?

Redziet, Nacionālās drošības likums uzliek par pienākumu premjeram sniegt šādu ziņojumu Saeimai, un tā tam arī jābūt, un tas, liekas, jau notiek kādu piekto, ja ne sesto gadu. Šis ziņojums ir publiski pieejams, un tieši tāpēc šis publiski pieejamais ziņojums uzliek zināmus ierobežojumus šim ziņojumam. Līdz ar to tas ir tik „sauss”. Bet, Šķēles kungs, jūs pats esat Nacionālās drošības komisijas loceklis, nesen saņēmāt arī pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc ir iespēja pēc būtības un dziļāk izdiskutēt šos jautājumus arī jūsu komisijā. Ir iespēja arī uzaicināt Ministru prezidentu uz jūsu komisiju un izrunāties atklāti. Bet tajā pašā laikā - es to teicu arī komisijā un gribu arī tagad teikt... arī premjeram likt pie sirds -, ka ir jāatrod šis balanss, jo ir lietas, kuras šajā ziņojumā nevar parādīties tāpēc, ka tas ir publisks, bet, lai tomēr tur būtu tā, es atvainojos, gaļa iekšā. Tā ka tiem cilvēkiem un ekspertiem, kuri nākamajā reizē sastādīs ziņojumu, man liekas, šīs debates Saeimā būs labs pamats, lai pārskatītu ierasto iepriekšējo gadu praksi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezident! Šodien mēs noklausījāmies ļoti nopietnu ziņojumu, un es patiešām pirmo reizi saskāros ar tādu problēmu iztirzāšanu. Un es ļoti gaidīju, Ministru prezident, ka jūs, runājot par nacionālo drošību, pieminēsiet arī reģionu lomu. Jūs runājāt par cīņu pret terorismu, par ekonomisko stabilitāti, un es uzreiz atcerējos manu dzimto reģionu - Latgali. Mēs esam pierobežas reģions, un runāt par ekonomisko stabilitāti Latgalē šobrīd būtu ļoti ciniski. Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka nekur, strādājot jau četrus mēnešus Saeimā, es neredzu absolūti nekādu plānu par to, kā uzlabot situāciju pierobežā, ļoti svarīga mūsu, Latvijas, pierobežas reģiona situāciju. Bet es redzu pavisam pretēju situāciju. Ziema. Latgalieši sēž bez elektrības. Apstājies darbs nelielās biznesa struktūrās - namsaimniecībās Latgalē. Plūdi. Jau gadus divdesmit mēs cīnāmies ar plūdiem un tērējam šausmīgi lielu naudu plūdu apkarošanai, un atkal nav nekāda nopietna plāna, ko tad darīt - vai būvēt dambi vai elektrostaciju. Atkal neviena vārda!

Bezdarbs. Par kādu stabilitāti vispār, ekonomisko stabilitāti vai drošību, var runāt, ja Latgalē jau vairāk nekā 23 procenti cilvēku ir bez darba? Es neturpināšu vairs, jo man rodas tāds iespaids, ka Pierīgas reģioniem un dažiem Kurzemes reģioniem - es atvainojos par tādu triviālu izteicienu - jau krīt uz nerviem latgaliešu vaimanāšana, bet mēs tomēr gribam beidzot saprast, vai tiešām mūsu reģions ir valstij svarīgs. Vai tiešām mūsu reģionu mēs redzam kā ļoti svarīgu valsts sastāvdaļu? Un es ļoti ceru, ka pēc tautas skaitīšanas, kā teica Valsts statistikas pārvaldes vadītāja, mūs gaida ļoti daudz pārsteigumu. Un vislielākie pārsteigumi gaidāmi no Latgales. Tad beidzot mēs, cienījamie politiķi un valdība, sāksim aizdomāties par to, ka Latgale ir viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem reģioniem mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

 

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es speciāli negatavojos šodien uzstāties ne pirmo reizi, ne tagad arī otro reizi. Bet vakar, diskutējot frakcijā par šo jautājumu, mēs domājām, vai ir vērts vispār diskutēt. Nu, tas ir tomēr tāds jautājums, kurš ir svarīgs Latvijai, un varbūt nevajag tik daudz to saistīt ar iekšpolitiku. Izskatās, ka šīs debates šodien ir gana konstruktīvas un principā te nav tāda cīņa starp pozīciju un opozīciju. Mums ir kopīgas intereses - padomāt, lai 2011.gada ziņojums būtu daudz profesionālāk sagatavots un reāli atspoguļotu situāciju valstī.

Tas, ko teica Latkovska kungs, - ka Nacionālās drošības komisijā deputāti, kuriem ir pielaides, ir sīkāk to visu skatījuši... Bet, redzot šīs debates šodien, šķiet, ka visi piekrīt tam, ka nav runa par to, ka mēs neuzzinām kaut kādus īpašus noslēpumus, kas ir saistīti ar NATO kvalificēto informāciju, runa ir par lietām, kas uztrauc Latviju šodien, un par to, ko mēs varam darīt. Man šķiet, ka būtu nepareizi gaidīt vēl vienu gadu, lai vienkārši dzirdētu šo ziņojumu. Man šķiet, ka mums ikdienā vajadzētu redzēt, ka mēs kaut kādā veidā rīkojamies un cīnāmies par šīm drošības lietām, kas skar tieši Latviju. Un šodien, premjera kungs, ja reiz jūs esat šeit, Saeimas Sēžu zālē, un man ir iespēja runāt no šīs tribīnes, es izmantošu šo iespēju, lai aicinātu valdību (opozīcija šajā gadījumā nevar pieprasīt, bet var tikai aicināt): varbūt sasauciet ārkārtas sēdi, sasauciet visas institūcijas kopā, lai padomātu, kā var palīdzēt šajā situācijā šiem kuģiem, kas ir iesaluši, kādu starptautisku palīdzību var prasīt, jo mums ir vajadzīgi kādi ledlauži; lai negaidītu nākamo gadu, jo valdībai ir iespēja vērsties pēc šādas palīdzības, ja jau mēs esam NATO aliansē; daudzām valstīm ir ledlauži, un tā tālāk. Varbūt paņemiet to lietu savās rokās, jo nav runa par Rīgas brīvostu, runa ir par to, ka Rīgas līcī ir iesaluši vairāk nekā trīsdesmit kuģi! Es domāju, ka tas būtu viens labs darbs un varbūt konkrēts rezultāts no šodienas debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, otro reizi! Katra tauta - Eiropas un pasaules tautu vēsture to pierāda - jūtas - un arī šobrīd jūtas - droša... Un jutīsies droša arī tad, ja tās teritorijā paliks 58,5 procenti iedzīvotāju, liela daļa dzīvo ārzemēs un sveštautiešu ir 40 procenti, no kuriem liela daļa ir vai nu naidīgi, vai vienaldzīgi pret mūsu tautu.

Edvarts Virza mūs ir brīdinājis un labi pateicis - un es atgādināšu -, ka mums jābūt garīgās bruņās, nevis ieroču bruņās.

„Lai tautu paglābtu no rītu dienu drāmas,

Mums sargāt robežas, kas stiepjas neredzamas,

Ko latvju tautas gars sev vilcis kādreiz,

Lai sevi paglābtu no tā, kas nepareizs.”

Vai mēs vairs šajā Augstajā namā, vairākums, izņemot astoņus cilvēkus, sajūtam, kas ir nepareizs? (No zāles: „Cik liela jums ir vara?”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ministru prezidents...? Jā, lūdzu! Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vispirms gribu pateikt paldies deputātiem par aktīvajām debatēm saistībā ar ikgadējo ziņojumu par valsts drošību. Manuprāt, te tika aizskarti arī daudzi jautājumi, kas nav tieši saistīti ar šo ziņojumu. Mēģināšu tagad iziet cauri šiem lielajiem blokiem.

Manuprāt, visvairāk tika runāts tieši par enerģētikas jautājumiem, un es gribu uzsvērt vairākus pasākumus, ko valdība jau veic saistībā tieši ar enerģētiku. Šis jautājums ir bijis arī Nacionālās drošības padomes sēdes darba kārtībā, tātad ir runa par enerģētikas politiku. Kā zināms, mēs jau esam sagatavojuši un nosūtījuši izskatīšanai Saeimā Atjaunojamo energoresursu likuma projektu, kurā mēs esam centušies atrast balansu starp nepieciešamību gan palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, gan mazināt mūsu atkarību no importētajiem fosilajiem kurināmajiem, gan arī šo aspektu, kas tika pieminēts saistībā ar elektroenerģijas un enerģijas cenām, lai šī atjaunojamo energoresursu atbalstīšana nekļūst par pārmērīgi lielu slogu mūsu patērētājiem un uzņēmumiem. Tas, neapšaubāmi, ir svarīgs jautājums, kas pašreiz ir valdības darba kārtībā.

Vairākkārt tika pieminēta tā situācija, kas bija izveidojusies pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, it īpaši Latgalē, saistībā ar energoapgādes traucējumiem. Šeit vajadzētu precizēt. Tātad atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem situācija nebija uzskatāma par enerģētisko krīzi, bet tika izsludināta ārkārtēja situācija virknē novadu pamatā tieši tāpēc, lai „Latvenergo” un citi iesaistītie dienesti varētu operatīvāk veikt koku izciršanu, kas apdraudēja šo energopārvades līniju drošību.

Attiecībā uz šo jautājumu mēs to esam izskatījuši arī Krīzes vadības padomē, un Ekonomikas ministrija gatavo priekšlikumus gan par iespējamo aizsargjoslu paplašināšanu, gan par šo koku ap aizsargjoslām vertikālo apzāģēšanu, kas novērš šo koku asimetrisku augšanu un tālāku energolīniju apdraudējumu, gan iespējamo gaisa līniju konvertāciju par kabeļiem, kas ir zem zemes, gan arī, izejot no Somijas pieredzes... tātad saglabājot gaisa līnijas, bet novelkot nevis neizolētus vadus, bet gan izolētus kabeļus, kuri, pat nokrītot uz zemes, principā nerada nekavējošu energoapgādes pārrāvumu.

Tā ka pie šiem jautājumiem valdība tiešām strādā, un es domāju, ka nākamā gada ziņojumā mēs varēsim informēt arī par šiem aspektiem.

Jautājums, kas, manuprāt, galīgi nav saistīts ar ziņojumu par valsts drošību 2010.gadā, ir teiktais par situāciju Rīgas līcī 2011.gada februārī, lai gan jāatzīst, ka situācija tiešām ir sarežģīta, un tieši tāpēc jau vakar es esmu devis uzdevumu satiksmes ministram un Krīzes vadības padomes sekretariātam nekavējoties šo situāciju apzināt un sagatavot priekšlikumus, kas ir nepieciešams, lai varētu šos kuģus no ledus atbrīvot un vajadzības gadījumā arī apgādāt šo kuģu personālu ar nepieciešamajām lietām, ja šī situācija vēl turpināsies. Tā ka šis jautājums jau ir valdības uzmanības lokā, un satiksmes ministrs un Krīzes vadības padomes sekretariāts pie šā jautājuma jau strādā.

Protams, tika pārrunāta vesela virkne vēl citu jautājumu, to skaitā saistībā ar ekonomiku. Nu, par ekonomiku, par Latvijas ekonomikas stabilizāciju mēs varētu diskutēt vēl ilgi, bet es nedomāju, ka tas būtu šodienas debašu jautājums. Jau drīzumā valdība nāks uz Saeimu ar sagatavotajiem budžeta grozījumiem, drīzumā būs arī valdības ikgadējais ziņojums, un tur, protams, daudz plašāk mēs būsim atspoguļojuši arī ekonomikas jautājumus.

Tā ka vēlreiz gribu pateikt paldies deputātiem par debatēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pirmais darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Pārejam pie nākamās sadaļas - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Smiltēna, Čepānes, Viņķeles un Hiršas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Klātesošie! Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi kopš Pilsonības likuma pieņemšanas. Šajā laikā gan pasaulē, gan arī Eiropā ir notikušas būtiskas izmaiņas pilsonības jautājuma tiesiskajā regulējumā, aizvien vairāk valstu ir izšķīrušās par dubultpilsonību. Dubultpilsonības aizliegums šodien Latvijā neatbilst valsts interesēm. Par to pirms šīs Saeimas vēlēšanām ir runājušas visas 10.Saeimā pārstāvētās politiskās apvienības.

Kā zināms, 9.Saeimas laikā Pilsonības likuma grozījumus saistībā ar dubultpilsonību iesniedza apvienības „Vienotība” deputāti. Šā likumprojekta tapšanā ievērojamu darbu bija ieguldījis mūsu kādreizējais kolēģis Gravas kungs. Diemžēl iepriekšējā Saeima nepaspēja šo likumprojektu izskatīt pat pirmajā lasījumā, tāpēc šī Saeima šo likumprojektu nevarēja pārņemt.

Šīs Saeimas darbības sākumā līdzīgu likumprojektu, nedaudz sašaurinot dubultpilsonības iegūšanas tiesības, iesniedza nacionālā apvienība.

Šā gada februārī, kā mēs zinām, Valsts prezidents Zatlera kungs Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņas kundzei iesniedza savu redzējumu dubultpilsonības jautājuma risināšanā. Prezidenta kungs ir izstrādājis arī konkrētus priekšlikumus šajā jomā. Mēs pievienojamies prezidenta kunga rakstītajam, ka (citēju): „..šodienas apstākļos Latvijas pilsoņi vēlas paturēt Latvijas pilsonību. Tad Latvijas valsts interesēs ir ne vien respektēt šādu vēlmi, bet visos valstij pieejamos veidos veicināt savu pilsoņu izvēli saglabāt saistību ar savu valsti, nevis atteikties no Latvijas pilsoņiem, nerēķinoties ar viņu gribu un izvēli, kā to šobrīd paredz 1994.gadā pieņemtais Pilsonības likums.” Citāta beigas.

Šodien „Vienotības” deputāti lūdz atbalstīt mūsu likumprojekta nodošanu komisijai. Mūsuprāt, šis projekts pamatīgāk vai pārskatāmāk regulē trīs lietas: pirmkārt, trimdinieku dubultpilsonības iegūšanas priekšnoteikumus; otrkārt, dubultpilsonības saglabāšanas priekšnoteikumus tiem mūsu pilsoņiem, kas Latviju ir atstājuši mūsdienās, un, treškārt, ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības noteikšanu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Visvaldis Lācis pieteicies runāt „pret”.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs es lūdzu šo likumprojektu nodot izskatīšanai kā līdzatbildīgajai komisijai arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Kādēļ?

Es jums vēlos paziņot, ka tad, kad „Vienotība” un Zemnieku savienība, divas lielākās valdošās koalīcijas partijas, izvirzīja mani par šīs komisijas priekšsēdētāju (es domāju, ka „Saskaņas Centra” divi trīs deputāti, kas ir šajā komisijā, to apstiprinās), es apzinājos, ka ir viens Visvaldis Lācis, kurš var runāt kā „Visu Latvijai!” deputāts, bet šajā komisijā netiek cilāti etniskie jautājumi, un es līdz šim esmu nokārtojis visus jautājumus tā, lai vispār šis jautājums neeksistētu. Nedomājiet, ka es kā komisijas priekšsēdētājs izvirzu šo jautājumu tādēļ, lai cilātu kaut kādu jaunu Pilsonības likumu! Bet apiet šo komisiju un uzskatīt, ka tai nemaz nav jānodarbojas ar pilsonības jautājumu, - tas būtu ļoti nepareizi.

Lūdzu kā līdzatbildīgo uzskatīt arīdzan Pilsonības likuma izpildes komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei, kura vēlas runāt par procedūru!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret, ka likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” tiktu nodots Juridiskajai komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Vai ir iebildumi pret nodošanu vispār vai pret nodošanu vairākām komisijām? (No zāles: „Pret nodošanu vispār!”) Tātad mums ir jābalso par to, vai nodot likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad apsveiksim šodien igauņus viņu nacionālajos svētkos un skatīsim likumprojektu!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas deputāts Guntis Ulmanis ir lūdzis Prezidiju piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.februārī, ko Saeimas Prezidijs ir arī izdarījis, par ko es jūs arī attiecīgi informēju.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja izglītības un zinātnes ministra vēstuli ar lūgumu apstiprināt Latvijas Studentu apvienības domes sēdē ievēlēto kandidātu Ratnieka kungu, balsojot ar 29 balsīm „par”, 4 - „pret”, par Augstākās izglītības padomes locekli.

Lūdzu atbalstīt šo mūsu izvirzīto kandidātu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Irinu Kaļiņinu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidāti, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Valteru Poķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidātu, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu: apstiprināt Valteru Poķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Normundu Riņķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidātu, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu: apstiprināt Normundu Riņķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Vidzemes.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Vidzemes v/a).

Labdien, cienījamie kolēģi! Balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu un likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7.panta ceturto daļu un 39.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta 15.februāra protokollēmumā iesniegtās kandidatūras iecelšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē un, balsojot kopumā par iesniegtajām kandidatūrām, nolēma virzīt šīs kandidatūras izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!... Vai Cilinska kungs vēlējās debatēt? Bija jau izsludināta balsošana... Jā... Tātad balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 37, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 39, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Ir pieteikušies divi deputāti debatēs, bet, tā kā līdz pārtraukumam ir atlikušas divas minūtes, tad turpināsim jautājuma izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Šobrīd lūdzu zvanu deputātu klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas kolēģi! Atgādinu, ka mums tūlīt ir Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 9 deputāti: Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš... Ir. Ina Druviete, Māris Dzelzskalns... Ir. Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Dana Reizniece... Ir. Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Zaķa kungs, Lejiņa kungs (No zāles dep. K.Šadurskis: „Brigmaņa kungs!”)... Jā...

Turpināsim 24.februāra sēdi. Izskatīsim apstiprināto darba kārtību.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Īstenībā es nedomāju, ka konkrētais kandidāts speciāli ir sliktāks vai labāks par pārējiem, bet vienkārši šinī brīdī man izdevās šajā pogu ātrspiešanas sacensībā nospiest pogu ātrāk par Āboltiņas kundzi un pieteikties debatēs. Es gan nedomāju, ka šāda pogu ātrspiešanas sacensība ir pats lietderīgākais jautājums, bet katrā ziņā es patrenēšos, lai turpmāk būtu veiklāks šādā gadījumā.

Protams, īstenībā ir vienalga, kad runāt, jo, ko nolēmusi Koalīcijas padome, tas arī notiek, tāpēc var runāt tiklab pirms vai pēc balsojuma. Īpašu starpību tas nerada.

Ābiķa kungs droši vien teiks, ka iestāšanās pret koalīcijas izvirzīto kandidātu noteikti ir Austrumu kaimiņu interesēs, bet nu es tomēr riskēšu.

Tātad par dažām konsekvencēm, ko rada tas, ka mēs šeit atbalstīsim nevis profesionāli, bet politiski izvirzītus cilvēkus. Es domāju, šīs konsekvences vajag visiem apzināties, pirms mēs tālāk balsojam. Pirmkārt, šīs konsekvences ir tās, ka tas, kas tālāk notiks ar tarifiem... Tie būs nepietiekami kompetenti izvērtēti, un tas diemžēl ietekmēs tautsaimniecību kopumā, kā tas arī šobrīd ietekmē lēmumu elektrības tarifu ziņā.

Otrs ir jautājums par regulatora neatkarību, ko zināmā mērā nosaka Eiropas likumdošana un kas faktiski arī atbilst labas pārvaldības principiem un starptautiskajai praksei. Bet tagad padomāsim, vai balsojumi par regulatora neatkarību, kas tālāk tiks skatīta likumdošanā, būs korekti, pieņemami un sabiedrības interesēs, ja šie cilvēki, kas regulatorā ir apstiprināti, ir apstiprināti klaji politiskā veidā, īpaši nerūpējoties par kompetences līmeni! Tātad faktiski šinī gadījumā regulatora neatkarība īstenībā pārvērtīsies savā pretstatā un novedīs pie tā, ka šos lēmumus vispār neviens nevarēs ne koriģēt, ne ietekmēt; tas normālā veidā būtu pareizi, bet tikai tad, ja šie regulatora cilvēki ir zinoši un kompetenti.

Tā ka es aicinu par to padomāt pirms atlikušajiem balsojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cilinska kungs, Saeimas kārtības ruļļa 138.pants noteic, ka pirms balsošanas par likumprojektu un lēmuma projektu kopumā pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts un balsošanas laikā nevienam vārdu nedod. Tajā brīdī, kad jau ir izsludināts zvans, ir uzsākta balsošanas procedūra.

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu paskaidrot savus motīvus, kuru dēļ iepriekš es balsoju pret iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Mana pārliecība ir, ka tas ir tiešām ļoti nozīmīgs amats, ko ieņems katrs no šiem cilvēkiem. Šī ir ļoti nozīmīga institūcija, tur es pilnībā pievienojos Cilinska kunga teiktajam. Un es būtu bijis priecīgs, ja kaut vienu no viņiem būtu bijis iespējams uzaicināt uz frakciju un aprunāties (No zāles dep. S.Bendrāte: „Bija gan iespējams!”), lai saprastu viņu redzējumu, lai varētu saprast viņu izpratni par lietām, lai varētu mēģināt vismaz īsās debatēs novērtēt viņu profesionālismu. Diemžēl ar Saeimas vairākuma balsojumu tas tika liegts, bet nu runasvīriem ir spēks balsīs.

Otra lieta, par ko es gribu runāt, - par labu pārvaldību. Es šādu gadījumu, man liekas... Es, kas savulaik biju ārpus politikas stāvošs, atceros tikai vienu šādu reizi: bija daži aktīvisti, politiķi, kas gribēja Valsts prezidentu ievēlēt, liekas, trīs mēnešus pirms paredzētā laika. Tas bija attiecībā uz Vairu Vīķi-Freibergu. Nu šis rekords šodien tiek „pārsists”: trīs gabalus - Andri Aniņu, Gintu Zeltiņu un Inesi Ikstenu - mēs iecelsim četrus mēnešus iepriekš, pirms viņi stāsies amatā! Kā tad ar labu pārvaldību? Kur tie godīgie principi? Acīmredzot koalīcijas vienošanās ir jāstiprina. Tās ir trauslas. Tās prasa politiskas nodevas: lai apstiprinātu „Vienotības” ļaudis ar garantiju, ir jāapstiprina arī otra koalīcijas partnera piedāvātie cilvēki. Regulatorā mēs ieceļam četrus mēnešus iepriekš cilvēkus, par kuriem nav dots frakcijām, to skaitā arī opozīcijas frakcijām... nav dota iespēja pat uzklausīt. Mums nav bijusi tā iespēja. Šodien mēs saņēmām tikai šo izdalīto materiālu, mums nebija iespējas baudīt to privilēģiju, par kuru priecājās kolēģe Bendrātes kundze. Mums nebija šīs privilēģijas, un mēs uzskatām, ka tas nav labas pārvaldības rādītājs.

Es aicinu jūs apdomāt. Varbūt par diviem vēl neievēlētiem kandidātiem - par Gintu Zeltiņu un Inesi Ikstenu, kuriem ir paredzēts, ka viņu pilnvaras stāsies spēkā no 2.jūlija, mēs varam šodien nebalsot. Es vēl sapratu jautājumu par Lokenbaha kunga neatliekamu ievēlēšanu, jo viņa pilnvaras stājas spēkā 25.februārī. Tas pats attiecas uz Rolandu Irkli. Mēs būtu bijuši priecīgi uzklausīt šos abus cienījamos kandidātus, bet pārējiem ir četrus mēnešus ilgs iepriekšējais periods. Tas ir rekords!

Es aicinu šādus sliktus rekordus neveikt un pilnībā pievienojos... Es tiešām pievienojos arī visam tam, ko par kvalitātes un neatkarības lietām teica deputāts Cilinskis. Un tas attiecas arī uz kolēģi Ābiķi, kurš runāja par godīgu politiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu no sirds pateikties Cilinska kungam par viņa teikto uzrunu. Nerunāšu šeit par „Visu Latvijai!”, jo šī politiskā organizācija ir pirmo reizi Saeimā, bet „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tiešām līdz šim visos amatos ir virzījusi tikai profesionāļus, nekādi nesaistītus ar viņu politisko organizāciju, un tādus vārdus mēs varam nosaukt desmitiem. (Zālē smiekli.)

 

Paldies, Cilinska kungs, par šo aizrādījumu!

Ja mēs runājam par šodienas pretendentiem, tad es, protams, saprotu, ka dažādām frakcijām ir dažādas darba kārtības veidošanas metodes. „Vienotības” Saeimas frakcijai bija laiks un iespējas uzklausīt visus pretendentus. Atzinām tos par profesionāļiem un cienīgiem ieņemt šos amatus, tāpēc atbalstīsim.

Un vēl maza replika Šķēles kungam, runājot par labu pārvaldību.

Var dažādi iecelt darbiniekus amatos: var rīkot konkursus var nerīkot konkursus kādreiz. Šeit ir rīkots konkurss, un es domāju, ka tieši labas pārvaldības principa realizācija ir viens konkurss, kurā var pieteikties visi pretendenti un no liela pretendentu skaita konkursa komisija var virzīt labākos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamā Čepānes kundze!

Vakar, starp citu, skatot šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tieši pateicoties manai balsij, kura bija izšķirošā, komisija atbalstīja šā jautājuma virzīšanu tālāk uz Saeimu, jo būtu daudz sarežģītāk, ja pēkšņi tiktu virzīti kandidāti, kuri pat nav saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstu.

Un es atbalstīju ne jau tāpēc, ka man šie kandidāti šķita vispiemērotākie, bet tikai tāpēc, ka pēc iespējas ātrāk ir jānonāk līdz skaidrībai, kas tad notiks ar atsevišķām nozarēm valstī. Un viena no tām ir enerģētikas nozare. Un tad, kad es uzdevu arī Lokenbaha kungam šo jautājumu, tad īsti atbildi no viņa nesaņēmu. Es teicu: „Kā var būt tā, ka valdība ar vienu roku pieņem lēmumu, ka ir jāizņem visas dividendes no „Latvenergo” uzņēmuma - visas dividendes! -, bet otrā gadījumā pasaka, ka „Latvenergo” neveic pietiekamas investīcijas, lai nodrošinātu drošību visā savā saimniecībā?” Mēs jau zinām, cik cilvēku bija palicis bez elektroenerģijas ziemas laikā Latgalē daudzu nedēļu garumā. Un tas zināmā mērā parāda, ka ir jābūt skaidrībai, no kurienes tad rodas šie tarifi. Šodien principā... tagad šī jaunā sistēma, kas ir iedibināta, lielā mērā ir saistīta ar to, ka „Latvenergo” ir uzlikti dubultnodokļi, un tas ka enerģētikas politika valstī joprojām nav apstiprināta un Ekonomikas ministrija daudzu gadu garumā nav spējusi skaidri to prezentēt, parāda to, ka iedzīvotājiem tagad būs jāmaksā vairāk par elektroenerģiju.

Pirmkārt. Tas, ka dividendes ir izņemtas, - papildu nodoklis „Latvenergo”... Un politiski to reāli var apstiprināt, jo - kurš tad ir saimnieks „Latvenergo”? Tas ir akcionārs, tā ir valsts, valdība, un, ja tā tādu politiku virza, tad šodien sabiedrībai jāmaksā šie dārgie tarifi. Šodien sāk streikot jau arī daudzi ražotāji. Viņi saka: „Piedodiet, nu nevar būt tā, ka valstij vienīgā politika, kas tiek virzīta, ir saistīta vai nu ar izdevumu samazināšanu, neveicot nekādas strukturālās reformas, vai nodokļu palielināšanu.” Un tieši tāpēc... Vienalga, vai ir labi vai slikti tie cilvēki, lai viņi sāk strādāt, lai viņi gatavojas, neskatoties uz to, ko teica Šķēles kungs, četrus mēnešus, lai viņi gatavojas darbam, ja Saeima viņus apstiprinās!

Bet ir cita lieta. Protams, ir liela atšķirība starp to, ko es esmu darījis, un to, ko esat darījuši jūs. Es vienmēr esmu atklāti teicis: jā, katrai partijai ir tiesības virzīt amatos cilvēkus no sava vidus. Es neesmu kautrējies to teikt, bet „Vienotība” un, Čepānes kundze, personīgi jūs... jūs vienmēr uzskaitījāt, kādus cilvēkus amatos ir virzījis Šlesers. Bet, ja mēs šodien paskatāmies un saskaitām, cik ir tādu cilvēku, kurus esošā valdība ir salikusi amatos, tad redzam, ka jebkuri nosauktie „astoņkāji” nobāl, viņi par tādiem maziņiem veidojumiem paliek. Šodien principā visa valsts pārvalde tiek politizēta. Iepriekš padomēs lika politisko partiju pārstāvjus, turpretim šodien arī visas valdes ir politizētas, un tā, man šķiet, nav tā labākā valsts pārvaldes forma, un es domāju, ka... Tā kā pirms vēlēšanām Čepānes kundze spēja to visu uzskaitīt un stāstīt par Šleseru, ko tik viņš nav darījis, tad šodien atnāciet, lūdzu, šeit, Čepānes kundze, un pasakiet, vai jūs tiešām atbalstāt to, ka arī šādos amatos tiek likti partijai pietuvināti cilvēki.

Lokenbaha kungs ir profesionālis, bet viņš ir „Jaunā laika” cilvēks. Viņš ir bijis, ja es nemaldos, Ētikas komisijā, viņš ir viens no jūsu sponsoriem un tā tālāk. Un, pat ja viņš ir profesionālis, viņš jebkurā gadījumā prasīs partijas viedokli, kā rīkoties. Un problēma ir tā, ka šis amats... konkrēti regulators... Tam nevajadzētu būt tik politizētam, kā jūs esat to teikuši iepriekš, jo šeit būs jāpieņem sensitīvi lēmumi. Un jautājums ir tāds: vai Lokenbaha kungs un viņa komanda spēs nostāties pretī „Vienotības” politiskajam viedoklim un pateikt: mēs neatbalstām valdības pozīciju, un regulators domā citādāk? Man šķiet, ka šodien... šajā gadījumā jūs tomēr esat zināmā mērā nonākuši divkosīgā situācijā, jo šeit nedrīkstēja būt jūsu partiju pārstāvji, bet diemžēl tā ir sanācis, ka viņi būs. (No zāles dep. I.Circene: „Nu jā - visiem jābūt no Pirmās partijas!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs acīmredzot apspriežam nevis Gintu Zeltiņu, bet apspriežam principus. Apspriežam tos principus, kādiem vajadzētu būt, kādus mēs realizējam, un tad jāteic, ka šajos principos konsekventas ir bijušas daudzas tās partijas, kuras ir pārstāvētas gan 9.Saeimā, gan arī šajā un skaidri šos principus ir deklarējušas, ir pateikušas, ka šādos un līdzīgos amatos ir jābūt personām, kuras ir atbildīgas par pieņemtajiem lēmumiem. Un šo atbildību mēs redzam gan profesionalitātē, gan politiskā piederībā. Ja nav viena no šiem aspektiem, tad šī atbildība nevar būt. Taču ir Saeimā politiskais spēks, kurš runā vienu, bet dara ko pilnīgi citu. 9.Saeimā „Vienotības” partijas - „Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība citai politikai” un „Jaunais laiks” ļoti asi kritizēja šo profesionalitātes un politiskās piederības principu, turpretim šodien tās ir ar to samierinājušās un šodien pašas to realizē. Problēma ir tā, ka tām ir kauns atzīties, ka 9.Saeimas laikā tās ir kļūdījušās. Atzīstiet to, ka tā bija jūsu kļūda! Profesionalitāte un politiskā atbildība - tie ir divi nosacījumi, kas tiek visā civilizētā pasaulē ņemti vērā jautājumā par atbildīgiem amatiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es gribu pateikt paldies Šadurska kungam, kurš drosmīgi atzina, ka šie kandidāti ir politiski virzīti. Es domāju, tā bija godprātīga atzīšanās, un paldies par to.

Šinī gadījumā gan gribētos tomēr apšaubīt domu, vai šis ir tas amats, kur politiskie kandidāti būtu virzāmi, pat neskatoties uz to, ka kādreiz „tēvzemieši” ir politiski virzījuši kandidātus dažādos amatos. Šaubos, vai šis arguments būtu tas īstais.

Bet Čepānes kundze savukārt ir ļoti veiksmīgi sākusi - turklāt pamatotu! - pārbaudi dažādiem protokoliem. Tas arī ir labs darbs, un noteikti to vajag darīt. Bet šinī sakarā es gribu arī paskatīties, kā tad ir ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas protokolu, jo šeit stāv rakstīts, ka Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas darba kārtībā un izskatīt šo jautājumu sēdē, šīsdienas sēdē, kaut arīdzan komisija, kā Šlesera kungs pastāstīja, patiešām nobalsoja ar 6 balsīm „par” un 5 atturoties par šīm kandidatūrām. Komisija nekādi nebalsoja par šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā (No zāles: „Ooo!” Dep. A.Šķēle: „Kas par viltojumiem?”), un es patiešām domāju, ka mums, frakcijām, būs jāatrod pienācīgs laiks, lai šos kandidātus sīkāk uzklausītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man ir jāpiekrīt kolēģim Rasnača kungam, ka mēs šodien runājam par principiem, kā mēs veidojam vienu neatkarīgu iestādi, kurai būtu jānosaka tarifi daudzās tautsaimniecības nozarēs. Protams, es esmu nonākusi ļoti neērtā situācijā un nepatīkamā situācijā, jo daudzos gadījumos es esmu spiesta uzklausīt bijušās, iepriekšējās, koalīcijas nievas un arī varbūt pašreizējās koalīcijas pārmetumus.

Taču es gribu, runājot par regulatoru, pirmām kārtām teikt, ka regulators šajā gadījumā, līdzīgi kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir valsts iestāde, nevis kapitālsabiedrība vai sabiedrība ar... tātad akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tiesiskais statuss šeit ir citādāks, šī neatkarīgā iestāde ietilpst valsts pārvaldē. Es joprojām atgādinu un visus kolēģus vienmēr esmu aicinājusi, ka, nosakot gan šajās iestādēs, gan arī valsts kapitālsabiedrībās amatpersonas... tātad gan akciju sabiedrībās, gan sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, rūpēties, lai šeit strādātu neatkarīgi, profesionāli cilvēki.

Šeit tika organizēts konkurss. Es zināmā mērā varu piekrist oponentiem, ka šāds ministrijas iekšēji organizēts konkurss vienmēr metīs ēnu un opozīcija pārmetīs un teiks, ka šajā gadījumā jūs esat paņēmuši tikai politiskos ielikteņus. Taču tajā pašā laikā es vienmēr esmu uzsvērusi, ka visās lielajās valsts akciju sabiedrībās, tāpat, iespējams, arī šajos neatkarīgajos regulatoros, tāpat arī FKTK, būtu nepieciešams šiem kandidātiem iziet cauri neatkarīgai personāla atlases kompānijai. Šajā gadījumā vismaz bija konkurss.

Es varu piekrist tam, ka, iespējams, ekonomikas ministram vajadzēja dot iespēju opozīcijas partijām iepazīties ar šiem cilvēkiem. Tas, protams, manuprāt, šajā gadījumā neliecina par mūsu varbūt koalīcijas labu darbību labas pārvaldības jomā, taču, runājot par šo neērto situāciju... Protams, mūsu koalīcijas partneri, Brigmaņa kungs un visi pārējie, nekad jau nav slēpuši, ka viņi šajos visos „atslēgas” amatos bez jebkāda konkursa var ielikt tiešām šīs personas, kurām viņi uzticas. Es arī, no otras puses, nevarētu teikt, ka šos tātad kādām politiskajām apvienībām, partijām piederošus cilvēkus vajadzētu diskriminēt. Absolūti nē! Jo pretējā gadījumā gudri, izglītoti cilvēki nekādā ziņā neiesaistīsies politiskajās partijās. Taču - kas notika tajos treknajos gados? Man patiešām ir ļoti apjomīgi pētījumi šajā jomā. Visas šīs kapitālsabiedrību valdes un padomes faktiski bija tādi perversi veidojumi, jo to sastāvā bija bez jebkādiem konkursiem, bez jebkādu nepieciešamo profesionālo kritēriju ievērošanas iecelti tikai savi cilvēki.

Mums vakardien bija frakcijas sēde. Mēs frakcijas sēdē runājām ar Kampara kungu par to, ka mums ir jāatrod kāda izeja. Mums ir jārunā ar koalīcijas partneriem, kā šo lietu atrisināt, jo pretējā gadījumā mēs mētājamies šeit ar apvainojumiem atkarībā no tā, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā.

Pašlaik es aicinu Bērziņa kungu, kurš ievēlēts no Vidzemes (laikam saku pareizi): jūsu komisijā guļ likumprojekts - paredzētie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. To iesniedza Ministru kabinets. Es aicinu šo likumprojektu izskatīt un virzīt tālāk pirmajam lasījumam uz Saeimu, lai mēs varētu iesniegt priekšlikumus par to, kādā veidā šo sāpīgo problēmu atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

 

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vienmēr, kad mēs runājam par amatpersonām un konkrētiem cilvēkiem, izceļas konkrēti strīdi vai konkrēti argumenti par to, kā, kur un kāpēc viņi ir nonākuši.

Ja mēs apskatāmies šo konkrēto gadījumu, tad jāatceras, ka šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā darbojas Edvīns Karnīša kungs, kurš ir Tautas partijas biedrs. Tautas partija nekad nav kautrējusies. (No zāles dep. A.Šķēle: „Es arī! Viņš ir profesors!”) Es īstenībā viņam neko nepārmetu, jo viņš ir ļoti kompetents, viņš ir profesors. Tik tiešām! Viņam ir doktora grāds, viņš ir ar izcilām zināšanām apliecinājis sevi darbā. Tāpat strādā šobrīd pienākumu izpildītāja vietā arī Aināra... Šlesera kungs, jūsu bijušais palīgs Ivars Zariņš, kurš pilda pienākumus šobrīd kā vadītājs. Par viņa kompetenci, protams, mēs varētu vairāk diskutēt - vai viņš ir atbilstošs vai nav. Taču viņš ir nostrādājis divus sasaukumus, tieši tāpat kā Karnīša kungs. Un vienkārši likums neļauj viņiem atkārtoti kandidēt par padomes locekļiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Tātad desmit gadus viņi ir tajā nostrādājuši un vairs diemžēl nevar būt tās locekļi.

Kā mēs Ekonomikas ministrijā nonācām pie šīm kandidatūrām? Neviens politiķis nepiedalījās konkursa atlases kārtībā, neviens politiķis nebija konkursa komisijā, kura lēma par šiem kandidātiem.

Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi... Tur ir ne tikai Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai Ekonomikas ministrijas atbildīgās personas, bet arī citu ministriju pārstāvji, kurus diemžēl, lai kā arī politiski mēs to gribētu, iespaidot mums nav izdevies. Katrai ministrijai ir savi cilvēki, pārstāvji un tamlīdzīgi. Nevar būt runa par kādu politisku ietekmi uz šiem cilvēkiem. Viņi savos lēmumos ir patstāvīgi. Viņi tos pieņem, izvērtējot konkrēto cilvēku dzīvesgājumu, - apskata CV, izvērtē pieredzi, izglītību un tamlīdzīgi.

Ja mēs runājam par konkrētiem cilvēkiem, tad jāteic, ka Valdis Lohenbahs ir, tieši tāpat kā Karnīša kungs, doktors, vadījis lielu uzņēmumu, dibinājis otro akciju sabiedrību Latvijas vēsturē - akciju sabiedrību SWH. Šobrīd tā sabiedrība, protams, ir... Ja runājam par IT industriju, tad jāteic, ka tā ir pāraugusi pēc tam par „Exigen” grupu, kas šobrīd ir. Pirms tam tā bija DATI grupa. Viņš bija īpašnieks, viņš bija prezidents, pēc tam - viceprezidents. Pēc tam strādājis „Lattelecom Technology” kā valdes priekšsēdētājs, ieņēmis virkni vadošu amatu sabiedriskajās organizācijās, vēl aizvien ir „Eiropas kustības Latvijā” viceprezidents. Par ko mēs šeit runājam? Vai šinī gadījumā biedra kartes esamība ir nosacījums, kura dēļ šis cilvēks nav derīgs šim amatam? Tieši tāpat, kā es nepārmetu Karnīša kungam, ka viņš tiešām... Labi, desmit gadus ir strādājis Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā kā kompetents cilvēks, kurš jomu saprot un zina. Tieši tāpat, kolēģi, aicinu nepārmest arī tiem cilvēkiem, kuriem ir atbilstošs CV un kuri nekautrējas no savas politiskās pārliecības, tieši tāpat kā jūsu biedri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Godātais Cilinska kungs! Ar jūsu otro uzstāšanos te būs noticis tā, kā savulaik rakstīja Rūdolfs Blaumanis, - ka te ir notikusi „zināma alošanās”. Es nevienu mirkli neesmu piekritis tam, ka „Vienotība” vai valdošā koalīcija virza politiski motivētus kandidātus. Es savā runā gribu tikai uzsvērt augsti ētiskos principus, ka „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir virzījusi tikai profesionāļus, nekādi nesaistītus ar savu partiju, piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu, un tas apliecina viņa augsto profesionalitāti. (Zālē smiekli.)

 

Otrs jautājums, ko mans kolēģis Rasnača kungs minēja, - par kritērijiem. Pirmajam kritērijam - profesionalitātei - es absolūti piekrītu. Es domāju, ka tam piekrīt ikviens šeit sēdošais. Otrs kritērijs, ko Rasnača kungs minēja, - politiskā atbildība. Es gan vairāk piekrītu Čepānes kundzes teiktajam: papildus profesionalitātei - lojalitāte. Lojalitāte pret iestādi, ja tā ir valsts iestāde, vai lojalitāte pret savu kapitālsabiedrību, ja tā ir kapitālsabiedrība, vai lojalitāte pret kapitāldaļu turētāju kapitālsabiedrības gadījumā, citiem vārdiem sakot, pret valsti. Tas ir svarīgi papildus profesionalitātei.

Partijas piederība, kā mēs visi labi saprotam, nedrīkst būt bonuss, bet nedrīkst būt arī diskreditējošs faktors. Ja mums ir pārliecība par to, ka mūsu virzītais kandidāts pirmām kārtām ir profesionālis un lojāli pildīs tos darba pienākumus, kas viņam ir jāpilda, tad tā ir mūsu izšķiršanās, lai atbalstītu šo kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamā Čepānes kundze!

Lojalitāte... Tikko to teica Kārlis Šadurskis... pats Kārlis Šadurskis... Lojalitāte... Lojalitāte - kam? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Iestādei!”) Es esmu jau šodien pateicis... Lokenbahs ir profesionāls cilvēks, bet viņš ir bijis Ētikas komisijas vadītājs „Vienotībā”... „Jaunajā laikā”, es atvainojos! Tā ir cita organizācija. Es gan nezinu, kurai organizācijai viņš ir naudiņu ziedojis: „Vienotībai”, „Jaunajam laikam” vai kam... Bet naudu viņš ir ziedojis.

Jautājums ir tāds... Ja es izmantotu to retoriku, kuru jūs izmantojat daudzu gadu garumā, tad jautājums ir tāds: vai gadījumā viņa ziedojums nav maksa par šo amatu, ko viņš saņems? Un, ja mēs runājam par korupciju, tad šeit parādās pilna korupcijas ķēde, kādā veidā „Jaunais laiks”, „Vienotība” realizē iespēju likt amatos „savus” cilvēkus, kuri nodrošinās, kā teica godājamais Šadurska kungs, lojalitāti. Un jautājums ir tāds: cik tad šī komisija bija lojāla, pieņemot pareizo lēmumu. Te tika nosaukts valsts sekretārs, kurš, redziet, it kā ir nepolitisks. Protams, viņam laikam nav „Vienotības” biedra karte kabatā, bet viņš ir Jaunupa klasesbiedrs, un šīs saiknes ir vēl ciešākas. Tas nozīmē to, ka pelēkais kardināls Edgars Jaunups šajā gadījumā būs galvenais noteicējs, kādi tarifi būs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Visiem, kas tajā klasē, jābrauc uz ārzemēm - te nav ko darīt!”)

 

Bet ir viena labā lieta tomēr. Godājamie Saeimas deputāti! Tas, ka „Vienotība” atklāti šoreiz liek amatā savus cilvēkus, vismaz uzliks reālu atbildību uz „Vienotības” pleciem par to, ka elektrība kļūs dārgāka, jo reālā lieta ir tāda, ka jūs varēsiet lojāli pieprasīt pildīt tos uzdevumus, kurus valdība liks darīt. Tā ka es ceru, ka vismaz sabiedrība tagad zinās, ka par jaunajiem elektrības tarifiem beidzot būs atbildīga „Vienotība” ar saviem partijas biedriem, kurus kontrolēs...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Šlesers. ... godājamais Jaunupa kungs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates!

Vārds deputātam Borisam Cilevičam,

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikties Olšteina kungam par to, ka viņš tik veiksmīgi uzstājās kā Lokenbaha kunga advokāts, bet nekādas vajadzības nav. Runa nav par to, vai Lokenbahs ir labs vai slikts. Es arī piekrītu, ka viņš ir ļoti spēcīgs kandidāts. Tas ir cits jautājums.

Kāpēc tagad tie cilvēki, kas veido veiksmīgu karjeru biznesā, vēlas strādāt valsts pārvaldē? Cik lielā mērā tas ir saistīts ar krīzi, ar to, ka biznesā tagad nu daudziem neklājas viegli, bet tas ir cits jautājums. Patiešām mums ir vajadzīgi cilvēki ar labu izglītību, ar labu pieredzi arī biznesā, valsts pārvaldē. Bet runa ir par ko citu.

Saskaņā ar likumu regulatoru apstiprina Saeima. Saeima ir ne tikai koalīcija, bet arī opozīcija. Mēs iebilstam pret to, ka jūs mums piedāvājat gatavu risinājumu un nedodat pat iespēju pašiem uzklausīt šos kandidātus, uzdot viņiem jautājumus. Varbūt tad, ja mums būtu šāda iespēja, mēs pilnībā jums piekristu un balsojums varētu būt simtprocentīgi atbalstošs, bet jūs nedodat mums šādu iespēju. Kāpēc?

Nu, man nav ko piebilst tam, ko Šķēles kungs teica. Viņš izsmeļoši izskaidroja šo situāciju. Jums ir iekšējas problēmas koalīcijā, jūs neuzticaties viens otram. Šeit es gan negribētu lietot tādus vārdus, kādus lieto daži „Vienotības” līderi, - vārdus par politisko tirgu, bet man šķiet, ka šeit patiešām tie būtu vietā daudz vairāk, nekā runājot par tiesībsarga izvirzīšanu. Un tas nevienam nav noslēpums.

Šadurska kungam ir taisnība, ka cilvēkam jābūt lojālam pret valsti. Bet vai šajā gadījumā ir runa par lojalitāti pret valsti? Runa ir par lojalitāti pret konkrēto valdību, kas pieņem galīgo lēmumu un nedod opozīcijai iespēju vienkārši izveidot savu viedokli par to. Tātad kārtējo reizi tā ir problēma ar opozīcijas līdzdalību parlamenta darbā. Ja jūs atstājat mūs pilnīgi malā, ja jūs uzskatāt, ka jūs vienojāties koalīcijas iekšienē un mūsu viedoklis jūs neinteresē, tad nu esiet godīgi un to arī atzīstiet! Bet jūs runājat visus tos skaļos un cēlos vārdus par demokrātiju un par to, ka jūsu darbs kvalitatīvi atšķiroties no iepriekšējo valdību darbības. Piedodiet, tā tas nav!

„Saskaņas Centrs” nebija iepriekšējās koalīcijās. Mēs, opozīcija, neredzam, ka „Vienotība” šajā valdībā kaut ko patiešām radikāli mainītu. Jūs turpināt tieši tās pašas tradīcijas, kuras jūs kritizējāt pirms vēlēšanām, un uz tā rēķina jūs vēlēšanās ieguvāt tautas atbalstu. Atzīstiet to!

Tātad, es domāju, vēl nav par vēlu, jo, kā Šķēles kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, laika ir diezgan. Organizēsim beidzot procesu tā, kā tas ir pieņemts demokrātiskajās valstīs! Dosim visiem deputātiem iespēju uzdot nepieciešamos jautājumus visiem kandidātiem un izveidot savu viedokli un beidzot domāsim par to, kā organizēt koalīcijas un opozīcijas sadarbību normālā veidā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Borisam Cilevičam par manu priekšlikumu atbalstīšanu. Būtu labi, ja mēs visi varētu vienoties par šo pieeju, ka tos cilvēkus, kuru amata pilnvaras stājas spēkā ar 2.jūliju... ka mēs varētu šodien neturpināt skatīt šīs kandidatūras un varētu gūt iespēju tomēr frakcijās uzklausīt viņus.

Es gribu pateikt savu viedokli, kas dažos jautājumos ir atšķirīgs no tās modes lietas, kas ir šobrīd. Es esmu pretējās domās, es uzskatu, ka ministram nav jāmēģina vienmēr slēpties aiz konkursiem. Ministram ir tiesības iecelt un aicināt darbā, un lūgt apstiprināt paša izraudzītus cilvēkus. Ir svarīgi, protams, lai viņi ir profesionāļi. Tādā ziņā es pret nevienu ministru, kurš ir aicinājis profesionālu cilvēku un iestājies par viņu politiski kā ministrs, nekad neesmu iebildis. Es drīzāk gribētu runāt šodien no tribīnes par to, ka šeit tika lietots vārds „perversi”... laikam tas, jā. Es gribētu runāt par šīm perversijām, kas notiek tieši caur šiem konkursiem... Kur tas nesmukums veidojas? Tas nesmukums veidojas tajā ziņā, ka tiek izveidotas komisijas, tā sauktās, kuras ir lojālas ministram, ļaujot ministram tādā veidā noslēpties no politiskās atbildības. Un tas ir nesmuki, un tas ir varbūt perversi. Tad labāk, lai ministrs tieši un atbildīgi iestājas par šīm personām un nes politisko atbildību, un tad nesaņemsiet no manis personīgi - vismaz jūs ne - kritiku. Bet tagad ir šī spēle „Spēlēsim godīgos”. Izveido komisiju, kurā ir salikts... Jūs apskatiet to komisijas sastāvu! Klāvs Olšteins varbūt nāks kā nākamais debatētājs un izstāstīs... Apskatiet komisijas sastāvu! Nav nekādu šaubu, ka tā komisija ir bijusi speciāli izveidota kā lojāla, lai spēlētu „godīgās spēlītes”. Es esmu par tiem ministriem, kas uzņemas politisko atbildību, ieceļ un nes atbildību, nevis spēlē godīgos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Es gribu īsi paskaidrot to, kāpēc mēs neesam devuši tiesības „Saskaņas Centra” frakcijai uzaicināt regulatora padomes kandidātus.

Mēs, „Vienotības” frakcija, rādījām priekšzīmi, uzaicinot kandidātus publiski uz „Vienotības” frakciju, iztaujājot viņus, uzdodot jautājumus dažnedažādos rakursos. Viņi ieradās, atbildēja. Arī jums bija dotas šāda veida tiesības - uzaicināt, iztaujāt, sagaidīt atbildes un pēc tam paust savu viedokli. Jūs to nedarījāt! Nu, es nekādā veidā nevaru jūs piespiest uzaicināt padomes locekļus uz savu frakciju (No zāles dep. B.Cilevičs: „Kad tad mēs varējām uzaicināt?!”)... Nē, tas bija izdarāms! (No zāles dep. V.Orlovs: „Šodien sēdē jau bija iekļauts darba kārtībā!”) Tas bija izdarāms visas nedēļas laikā. Veselu nedēļu šis jautājums ir diskutēts... Es atvainojos, ja...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi un Šķēles kungs! Jūs neesat mani pareizi sapratis. Es iepriekš runāju, es pateicu... Patiešām es jums varētu arī piekrist, ka šīs ministrijās organizētās konkursa komisijas, ministrijās izstrādātie nolikumi, manuprāt, patiešām ir slēpšanās, maskēšanās, lai fiktīvi dažkārt iedabūtu iekšā vienu vai otru cilvēku. Es teicu, ka šeit, šajās lielajās valsts akciju sabiedrībās... visās nē pie tam... Nu, protams, mums ir „Latvenergo”, ir „Latvijas Dzelzceļš”, lidosta un tā tālāk... Tāpat arī iespējams, ka šajās ļoti svarīgajās iestādēs šo funkciju varētu nodot profesionālām personāla atlases kompānijām, kā tas notiek, piemēram, privātajā sektorā. Privātajā sektorā nekad neviens neņems darbā cilvēku, kaut arī viņš ir radinieks vai draugs, vai drauga draugs, vai bijusī draudzene, vai tamlīdzīgi... Privātajā sektorā, lai varētu dabūt labu cilvēku, kandidāti iziet cauri personāla atlases kompānijai, piemēram, 100 cilvēki... Pēc tam paliek 10, un tad tos 10 vislabākos atlasītos liek priekšā valdei, attiecīgajai privātkompānijai, lai tā izvēlas... Vai no pieciem... Es runāju par to!

Es ceru, ka jūs sapratāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Labdien, kolēģi! Iepriekšējais... noslēdzošā debatētāja parādīja izcilu piemēru tam, kā cilvēki atraujas no reālās pasaules. Cilvēks, kurš pats ir parlamentārais sekretārs, laikam domā, ka katra deputāta pienākums būtu zināt, kas notiek kādā vienā vai otrā ministrijā vai Ministru kabinetā. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Jā, protams, ka vajadzētu!”) Ziniet, vakar tikai Tautsaimniecības, vides un reģionālās politikas komisijā šīs personas pirmo reizi izskanēja! Mums nebija nekādas iespējas viņas uzaicināt un apspriest. Mūsu pienākums nav reaģēt 24 stundu laikā, un, ja kāds to nesaprot, tad ir ļoti žēl.

Taču, kas attiecas uz Šadurska kunga izteikto aizrādījumu par to... pamatoti izteikto aizrādījumu, ka kāds iepriekšējā Saeimā - partijas, organizācijas vai kolēģi - ir rīkojušies nekorekti... Es aicinu nemēģināt sacensties kretīnismā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 41, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 40, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 42, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu”.

Ir saņemts 40 deputātu - Ņikiforova, Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Zujeva, Tutina un citu - iesniegums, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150.panta prasībām lūdz izveidot šādu Saeimas izmeklēšanas komisiju.

Tā kā saskaņā ar Satversmes 26.pantu ne mazāk kā viena trešdaļa parlamenta lūdz šādu komisiju izveidot, tā ir izveidojama, bet formāli ir nepieciešams Saeimas balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tātad varu jūs informēt, ka tiks sasaukta Frakciju padomes sēde (par laiku jūs tiksiet informēti atsevišķi), lai saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu lemtu par pārstāvju skaitu no katras frakcijas un par to, līdz kuram laikam ir jāiesniedz kandidatūras, lai izveidotu šo komisiju, un tad parlaments apstiprinās šīs komisijas sastāvu.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.192/Lp10).

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Dacei Reinikai.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā priekšlikumus par grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, izvērsās diskusija par 4.maija nosaukuma maiņu no „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” uz „Neatkarības atjaunošanas diena”. Šodien gribu vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma. Daudz par to domāju, pārlasīju dokumentus, tikos ar vēstures skolotājiem. Jā, 1991.gada 21.augustā ir pieņemts likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Jā, tā paša gada, 1991.gada, pavasarī bija tautas aptauja (īstenībā - referendums) par to, vai mēs gribam neatkarīgu valsti, un tauta teica: „Jā!” Arī es biju starp viņiem. Jā, pēc likuma pieņemšanas sākās Latvijas neatkarības atzīšanas vilnis. Juridiski 21.augusts ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Un tomēr arī es esmu par to, ka 1990.gada 4.maijs tiek nosaukts par Neatkarības atjaunošanas dienu. Paskaidrošu, kāpēc.

Pirmām kārtām tas ir cilvēku dēļ. Cilvēku vēsturiskās atmiņas dēļ. Jo tagadējie četrdesmitgadnieki un tie, kas vecāki par viņiem, ļoti labi atceras, cik daudz Latvijas cilvēku toreiz atradās pie tagadējā Saeimas nama, kur notika Augstākās padomes sēde, kurā deputāti balsoja par Neatkarības deklarāciju. Mēs atceramies atvērtos logus, deputātu teikto „par” vai „pret”, jo balsoja atklāti, visiem dzirdot. Mēs atceramies sadotās rokas, skaļi skaitot par neatkarību nodotās balsis, mēs atceramies emocijas un asaras, kad tika sasniegts nepieciešamais balsu skaits. Mēs atceramies, kā no sēdes ārā nāca nobalsojušie deputāti ar uzvaras žestā paceltām rokām. Tie bija svētki, tā bija uzvara! Turklāt 4.maija deklarācijā ietvertais teksts būtiski neatšķiras no 1991.gadā pieņemtā likuma teksta. Tas bija ceļa sākums uz nosprausto mērķi - neatkarīgu Latvija.

Otrais iemesls, kāpēc saku „jā” 4.maijam, saistās ar 1918.gada 18.novembri. Nevienam neienāk prātā apšaubīt šo datumu, lai gan tie, kas interesējas par vēsturi, zina, uz cik nedrošiem pamatiem tika pasludināta šī neatkarība. Tajā dienā tūkstoši nestāvēja pie Nacionālā teātra durvīm, lai uzzinātu, vai izdosies nodibināt savu valsti. Un tomēr mēs atzīmējam šo datumu kā svētkus, tāpēc ka, neskatoties uz nedrošiem pamatiem, tā bija liela uzdrīkstēšanās un arī slēpta sapņa piepildījums.

Netika meklēti citi datumi, lai gan tādus varēja atrast, - kaut vai 1920.gada 11.augustu, kad, noslēdzot Miera līgumu, Krievija oficiāli atzīst Latvijas neatkarību de iure.

Nākamais iemesls par labu 4.maijam ir pavisam vienkāršs. Cilvēki 4.maiju tīri emocionāli uztver kā neatkarības atjaunošanas dienu. Toties ļoti daudziem 1991.gada augusts saistās ar apvērsumu un barikādēm Krievijā, ar Jeļcina vārdu, jo tajās dienās jautājums par neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu izšķīrās Krievijā.

Tāpēc esmu par 4.maiju kā Neatkarības atjaunošanas dienu, nevis 21.augustu, lai gan 18.novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, bet 4.maijs - Neatkarības atjaunošanas diena, lai gan arī 21.augusts tāpat kā 26.janvāris tiek pieminētas kā vēsturiski ļoti nozīmīgas dienas.

Kā teica mana bijusī kolēģe, vēstures skolotāja, viņai ļoti gribētos, lai deputāti nevis strīdētos, kurš divdesmit gadu sens notikums ir svarīgāks, bet sekotu līdzi tam, kā masu mediji atspoguļo svarīgus notikumus Latvijas vēsturē. Pagājušais bija rets gads, kad daudz patriotisku raidījumu bija gan 11., gan 18.novembrī, gan Barikāžu atceres dienā. Tas ir ļoti labi, un viņa atgādināja, ka tā ir jābūt vienmēr, jo tas ir viens no veidiem, kā jauno paaudzi audzināt par patriotiem.

Nobeigumā gribu pateikt dažus vārdus tiem, kurus satrauc jautājums par skolu vēstures grāmatām. Pārsaucot 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, nu nebūs taču jāpārraksta vēstures grāmatas, jo šā nosaukuma maiņa nenozīmē vēstures pārrakstīšanu.

Lūdzu deputātus balsot par komisijas atbalstīto priekšlikumu, ka 4.maijs ir svētku diena - Neatkarības atjaunošanas diena.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Es domāju, ka pirmajā lasījumā gana daudz par šo jautājumu esam debatējuši, un šķiet, ka šodien vēlreiz atkārtot to nevajag.

Es pilnīgi piekrītu kolēģei Dacei Reinikai un praktiski lielākajai daļai tam, ko viņa teica. Te jautājums ir par principu - vai mēs emocionāli vēsturisko nostādām augstāk par vēsturiski juridisko. Te mēs dalāmies divās dažādās daļās, un acīm redzams vairākums ir par labu pirmajam.

Es piekāpjos šim vairākumam, taču aicinu atcerēties vienu lietu. Ja mēs grozām šīs dienas mūsu kalendārā, tad mēs radām vēl lielāku jucekli mūsu sabiedrībā, jo tas pats skolēns, lasot vēstures grāmatu, sapratīs, ka neatkarības atjaunošana ir bijusi 21.augustā, bet kalendārā viņš redzēs, ka, izrādās, tas noticis 15 mēnešus ātrāk. Var jau mainīt vēstures grāmatā rakstīto, bet vai mēs mainīsim to, ko ir izveidojuši mūsu kinodokumentālisti? Un viens spilgts piemērs ir 1.februārī Latvijas televīzijā rādītā dokumentālā filma „Atjaunotāji”. Šīs filmas varoņi ir Latvijas pirmie ārlietu ministri, diplomātiskā korpusa pārstāvji. Viens no viņiem ir arī šeit zālē... vismaz viens - godājamais Ojārs Kalniņa kungs... Un šajā filmā, manuprāt, režisore Maija Birzniece ļoti spilgti parādīja šo smago neatkarības atjaunošanas ceļu, kas vilkās... kas nosacīti ilga no 1990.gada 4.maija līdz 1991.gada septembrim, kad beidzās šis plašais atzīšanas process. Šī filma, manuprāt, ļoti precīzi gan emocionāli, gan faktoloģiski, gan vēsturiski, gan arī juridiski parādīja, ka šis smagais ceļš prasīja milzīgu, milzīgu darbu no mūsu diplomātiskā korpusa. Un šī filma neapstrīdami parādīja arī to, ka neatkarību, faktisko neatkarību, mēs esam atjaunojuši 21.augustā, piecpadsmit mēnešus vēlāk pēc 4.maija.

Es necentīšos pārliecināt jūs par to, ka juridiski vēsturiskais faktors ir svarīgāks, es aicināšu jūs būt juridiski precīziem un, ja jūs tiešām šādas izmaiņas virzāt, tad izdarīt izmaiņas arī citos likumos, kuros ir ierakstīta šī patiesība (tādi likumi ir), - šī patiesība, ka neatkarība faktiski tika atjaunota 1991.gada 21.augustā un 1990.gada 4.maijā tika deklarēta, pieņemot deklarāciju par neatkarības atjaunošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man personīgi ļoti pievilcīgi šķiet Dzintara Rasnača iesniegtie priekšlikumi - 1. un 4.priekšlikums. Jo, ja mēs padomājam mazliet dziļāk par to, kā mēs saucam savas svētku dienas, tad patiesībā būtu ļoti svarīgi, lai tas, kas ir ierakstīts kalendārā, tiktu arī tautā, sadzīvē lietots. Līdz ar to svētku dienas nosaukumam ir jābūt vienkāršam.

Man ļoti pievilcīgs šķiet nosaukums Amerikas Savienoto Valstu svētku dienai - „Pateicības diena”. Nekas konkrēti nav pateikts šajā nosaukumā, bet katram amerikānim viss ir absolūti skaidrs, un katrs amerikānis tieši tā arī šo dienu sauc. Bet neviens Latvijas pilsonis nekad sadzīvē nav nosaucis 21.augustu par konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu. Es domāju, ka nekad un neviens. Un, no šā viedokļa, 4.maijs - „Neatkarības deklarācijas diena” un 21.augusts - „Neatkarības atjaunošanas diena” - ir gan juridiski precīzi, gan ļoti vienkārši nosaukumi, kas ļoti viegli varētu iedzīvoties tautā un ar to veicināt Latvijas iedzīvotāju patriotismu. Tas man šķiet ļoti pareizi, jo saglabāt juridisku precizitāti ir būtiski. Un tāpēc diez vai vajadzētu mainīt mūsu neatkarības atjaunošanas datuma, svētku dienas, nosaukumu, un diez vai mums vajadzētu sekot šai otrā lasījuma redakcijai. Mums ir priekšā trešais lasījums, izdiskutēsim šo lietu vēl un šajā diskusijā nevadīsimies pēc viena aspekta - kurš to ir izdomājis un kuram ļoti gribas savu izdomāto ierakstīt Latvijas kalendārā! Šeit autorība galīgi nav svarīga, šeit ir svarīgs vienkāršs, pareizs, tautā lietots nosaukums. Un, no šā aspekta, man ļoti patīk Rasnača piedāvājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī gribu izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem, ar kādiem es balsošu. Es pilnībā pievienojos Dzintara Rasnača priekšlikumam.

Ir jābūt savā garā acīmredzot ļoti lielam, lai mēģinātu pārrakstīt vēsturi. Vēstures pārrakstīšana un dažādu dienu pārsaukšana, pārkristīšana pārsvarā ir bijusi raksturīga personām ar diezgan autoritatīvu vēlmi veidot kaut kādā mērā sev saprotamu vienu vēstures atspoguļojumu. Es pilnībā piekrītu arī Kārļa Šadurska teiktajam, ka svētku dienu nosaukumiem ir jābūt īsiem, lai cilvēki varētu viegli atcerēties un lai viegli identificētu, nejaucot šos notikumus. Mēs zinām jau šobrīd, ka, veicot aptaujas... un tas neko labu neliecina par tiem vēstures skolotājiem, par kuriem runāja arī kolēģe no Zaļo un Zemnieku savienības, kad aptaujā bērnus un jautā, kas ir 11.novembris vai kas ir 4.maijs. Jūs dzirdat, ka tiek minēti šaušalīgi... šaušalīgas interpretācijas katram mums, kas zina, kas šajās dienās ir noticis, un kas vēsturi vairs nemācās... Jau 45 gadus es nemācos vēsturi, bet tie, kas ir tikko mācījušies, tie to nezina.

Tāpēc palīdzēsim arī vēstures skolotājiem, lai viņiem atkal nav jāmeklē jauni skaidrojumi, jauni līčloči, jāmēģina atkal kaut ko pārgrozīt savā iepriekš stāstītajā. Veidosim vienkāršus nosaukumus! Veidosim ļoti precīzus nosaukumus, saistītus ar konkrēto notikumu, veidosim tos tādus, kas dzīvos ilgstoši, un tad nebūs vajadzības nevienam nākt klajā ar priekšlikumiem tos atkal grozīt. Lai nerodas tāds kārdinājums, kad ir atkal kāda cita koalīcija, kad ir kāds cits spēku salikums Saeimā, nākt klajā atkal ar jauniem pārgrozījumiem. Ar šiem diviem Rasnača kunga priekšlikumiem, kas iezīmē 21.augustu un 4.maiju, es domāju, mēs varētu pielikt punktu - vēlams, uz visiem laikiem - vēstures pārsaukšanai.

Es aicinu atbalstīt Rasnača kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Vidzemes.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Vidzemes v/a).

Cienījamie kolēģi! Šodien tāda nemierīga diena... Un man viss šis punkts it kā atgrieza to situāciju, kāda bija toreiz. Tā nebija vienkārša. 4.maijs tiešām bija jauka pacēluma un skaista, vēsa diena, turpretī 21.augusts katrā gadījumā bija, nu, priekš manis ļoti tāda diena... un droši vien mums, tikai cilājot arhīvus, parādīsies tā īstenība.

Es nebalsoju tajā 21.augustā tāpēc, ka es biju šajā namā no rīta... Man piezvanīja, ka Valmierā armijas daļas komandieris ir paziņojis, ka viņš ir pārņēmis varu. Tā kā es tajā laikā biju arī Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, tad es devos uz turieni, jo viņš jau bija uzaicinājis pie sevis... tajā laikā viņu sauca par milicijas priekšnieku... arī pilsētas galvu un, protams, arī Valsts drošības komitejas vadītāju... Ierodoties tur Valmierā, izpildkomitejā, tā ziņa bija tāda, ka līdzīgi tai, kāda tā bija jau arī Rīgā pacēlusies, kas tik tā tika pieminēts... ka saraksti ir sastādīti, kapi ir izrakti. Jautājums - kuriem?

Tāda bija situācija. Nu, es, protams, devos uz to karaspēka daļu, mēs tur sēdējām tādā jocīgā... Tur bija jauns ukraiņu puisis, kas bija pārņēmis varu... Tas, kurš ir dienējis armijā, ļoti labi zina, kā ukraiņu oficieri... nu, kāda ir viņu uzvedība un kāda slava bija tajā laikā Padomju armijai... Nu, es baidos, ka tā situācija bija vairāk kā nevienkārša. Ja nebūtu pienākusi ziņa no Maskavas, ka tur viss ir beidzies, tad grūti pateikt, vai es te vēl stāvētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu runājis par šo jautājumu no šīs tribīnes, bet jāatgriežas... esmu spiests atgriezties. Pašā sākumā es uzsvēršu, ka es atbalstu Rasnača, Šadurska un Šķēles priekšlikumu, ka nevajag neko mainīt un jaukt, un likt klāt kaut ko šiem priekšlikumiem. Bet es vēlreiz atkārtošu savus argumentus, jo es esmu bijis klāt vēl pirms Bērziņa kunga... ātrāk.

Tātad Tautas frontes kongress, 1988.gada 8.oktobris. Kā no Madonas ievēlētam pārstāvim man deva vārdu, un es... tas ir iespiests grāmatā, to vairs, kā krievi saka, ar cirvi neizcirtīsi... es paziņoju, ka Latvijā jādod pilsonība tikai par nopelniem Latvijas valsts labā un ka krievu valodai nevajag piešķirt nekādas citas privilēģijas kā visām pārējām valodām, un uzskaitīju daudzas tautas, kas tajā brīdī Latvijā dzīvoja. Tas nu šiem Tautas frontes vadoņiem bija nepieņemams, jo notika pēc nedēļas nākamā sēde... Tautas frontes dibināšanas sēdē ievēlē 100 domniekus, un šie 100 domnieki sanāk Latvijas Valsts televīzijā, un to, ka visi šie 100 domnieki runā, parāda tajā pašā vakarā Latvijas televīzija, bet neparāda Jāni Rukšānu un Visvaldi Lāci. Kādēļ? Tādēļ, ka šie divi Tautas frontes locekļi, domes locekļi, pateica, ka jāiet nekavējoties uz neatkarību. Bet Īvānam, Kalnietei, Škaparam un pārējiem Tautas frontes vadoņiem tas šķita nepieņemami, un viņi parādīja savu nedemokrātismu.

Es aizbraucu mājās, un man sieva sacīja: „Tu nerunāji.” - „Kā tā, es nerunāju? Es runāju!” - „Nē, tu nerunāji. Divus izslēdza.” Un šie paši kungi un dāmas, protams, 1990.gada 4.maijā bija tikpat gļēvi un mīkstčaulīgi, nolēma, ka viņi izvirzīs un teiks tikai to, ko viņi grib, un neko citu. Un aizmirst. Un Dace Reinika nezina to, ka pieņēma Latvijas neatkarību ar pārejas periodu, ar atlikšanu. Demokrātiskā valstī nepieņem ar atlikšanu... Un arī toreiz, 1918.gada 18.novembrī, Tautas padome un Kārlis Ulmanis nepieņēma Latvijas valstiskumu ar atlikšanu, ar pārejas periodu, jo tas būtu bijis ārkārtīgi bīstami, kā to juridiski raksturoja laikrakstā „Atmoda” autoritatīvais Eiropas mēroga jurists Egils Levits. Nu nevajag aizmirst! Nevajag neko sagrozīt! Nevajag ne ko slavēt, ne ko... Viss ir pateikts precīzi šajos trijos, varētu teikt, punktos, ko šeit vēlreiz uzsvēra - pareizi uzsvēra! - Rasnačs, Šadurskis un Šķēle - dažādu partiju pārstāvji. Atbalstīsim viņu priekšlikumu! Tā būs vēsturiska patiesība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Circenes kundze vēlas ko piebilsts?

I.Circene. Paldies kolēģiem par debatēm. Es tikai vēlos atgādināt, ka pirmajā lasījumā mēs esam atbalstījuši, ka 4.maijs ir Neatkarības atjaunošanas diena, un tas parāda, ka šo 20 gadu laikā 4.maijs ir kļuvis par simbolu tautai. Tā bija tautas griba - atjaunot savu brīvo Latvijas valsti, un mēs tieši kā simbolu to arī uztveram. Un līdz ar to komisijā debašu laikā mēs neesam atbalstījuši šo ierosinājumu - vēlreiz nākt ar jaunu priekšlikumu par jaunu nosaukumu. Un komisijas lēmums bija - neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, kolēģi! Pēc tam, kad Latviju okupēja PSRS karaspēks, 1941.gadā sarkanais terors izvērsa represijas pret latviešu tautu. Toreiz divu gadu vecumā uz Sibīriju deportēja diemžēl šodien klāt neesošo Ulmaņa kungu. Represijas skāra arī citu šeit esošo deputātu ģimenes. Piemēram, Hiršas kundzei nācās pasaulē nākt Igarkā. Lai apturētu atkārtotas sarkanā terora represijas, daudzi Latvijas iedzīvotāji Latviešu leģionā karoja par brīvu Latviju. To skaitā bija toreiz gados jaunais Lāča kungs. Cik var secināt no 2005.gada 20.augusta intervijas „Vakara Ziņās”, leģionā karoja arī Alfrēda Rubika patēvs. (No zāles dep. A.Rubiks: „Nu un?!”) Daudzi latvieši iesaistījās latviešu leģionā, lai apturētu atkārtotās represijas pret mūsu tautu.

Jūs šodien varat smieties. Toreiz vīri gāja cīņās, viņi nebija gļēvuļi. Latviešu leģionāru pašaizliedzīgā cīņa deva iespēju daudziem klātesošajiem paglābties no atkārtotām represijām. Piemēram, 1944.gada rudenī, kad leģionāri sekmīgi atvairīja Sarkanās armijas pārspēku, aizsargājot Siguldas līniju pie Mores, tikmēr divus gadus jaunais Atis Lejiņš kopā ar ģimeni pameta karā iznīcināto savu dzimto pilsētu Jelgavu, lai dotos trimdā.

Līdzīgi nesalaužamais nacionālo karavīru kaujas gars deva iespēja bēgļu gaitās doties Kalniņa, Kārkliņas un Lieģa vecākiem, ļaujot viņu bērniem, kuri ir pārstāvēti Saeimā, piedzimt ārpus dzelzs priekškara.

Tas ir mūsu pienākums pret mūsu nacionālajiem karavīriem - spēt pateikt viņiem lielu paldies par viņu paveikto.

Aicinu ne tikai 16.martu iekļaut kalendārā kā atzīmējamu dienu, balsojot „par”, bet arī Saeimas deputātiem 16.martā izrādīt cieņu mūsu karavīriem, piedaloties Nacionālo karavīru biedrības organizētajos pasākumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Labdien vēlreiz!

Bieži no oponentiem... tiem, kas aicina neiekļaut 16.martu kā piemiņas dienu kalendārā, ir dzirdēts: „Mums taču ir 11.novembris, kam mums vēl 16.marts!” Taisnība! 11.novembris mums ir, un mēs ar to lepojamies. 11.novembris - Lāčplēša diena - ir diena, kad mēs godinām brīvības cīņu dalībniekus. Gan tos, kas cīnījās pirmās brīvvalsts armijas rindās, gan tos, kas par savas tautas brīvību cīnījās pret svešinieku tīkojumiem pirms vairākiem gadsimtiem. Simboliski - Lāčplēsis pret Melno Bruņinieku. Tā ir diena, kad mēs atceramies katru karavīru, kas cīnījās par savu zemi zem savas tautas karoga.

16.marts - Latviešu nacionālo karavīru diena. Laika griežos latviešu karavīri ir bijuši spiesti cīnīties zem sveša karoga ne tikai pret naidnieku, bet arī brālis pret brāli un tēvs pret dēlu. Tā tas bija Otrajā pasaules karā, kad latviešu leģionāri cīnījās par savas valsts brīvestību, esot ienaidnieka armijas rindās, lai uzvarētu vēl lielāku ļaunumu. Bet viena daļa nacionālo karavīru tika iekļauta Sarkanajā armijā. Tā tas bija arī Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu kara laikā, kad latviešu strēlnieki cīnījās abās frontes pusēs. Ar Padomju armijas zīmotnēm latvieši krita arī Afganistānas zemē.

16.marts ir diena, kad godināsim to mūsu nacionālo karavīru varonību, kuri cīnījās par savu un savas tautas brīvību, atrodoties svešzemnieku armijas rindās. Tā ir diena, kas simbolizē latviešu karavīru cīņas sparu, spītu, mērķtiecību, vienotību un arī traģismu.

Šodien darba kārtībā vēl ir 3.priekšlikums šajā likumprojektā, kur, es ceru, mēs nobalsosim par kādu jaunu atceres dienu - 17.maiju, Ugunsdzēsēju un glābēju dienu. To, ko tikko mans kolēģis Jānis Dombrava stāstīja... viņš stāstīja par to, kādi bija mūsu karavīri un ko viņi glāba.

Ja mēs atbalstām savus varoņus - ugunsdzēsējus un glābējus, tad atbalstīsim, protams, arī savus varoņus karavīrus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Circenes kundze vēlas ko piebilst?

I.Circene. Paldies jums par šo priekšlikumu, jo arī es pilnīgi noteikti atbalstu latviešu nacionālo karavīru nopelnus brīvas Latvijas veidošanā un aizstāvībā. Mēs komisijā šo jautājumu skatījām, un es vēlos arī jums minēt tos argumentus, kuru dēļ mēs neatbalstījām.

Spēkā esošajā likumā (No zāles dep. J.Dombrava: „Tas ir 1990.gada likums!”) ir 22.jūnijs - Varoņu piemiņas diena, 11.augusts - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, un 11.novembris - Lāčplēša diena. Jautājums, protams, varētu būt par to, vai Latvijas brīvības cīnītāji un latviešu nacionālie karavīri... vai ir tik ļoti būtiski atšķirīgi dienu nosaukumi... Iespējams, ka mums ir jādiskutē par to, ka mums ir vajadzīgs jauns likums, kur mēs apvienotu pēc būtības vairākas šādas atceres vai piemiņas dienas, un tādā gadījumā mums nebūs ar līdzīgiem nosaukumiem vairākas dienas kalendārā. Tas, iespējams, rada dažādu izpratni par šo svētku svinēšanu.

Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šķēles kungs, debates ir jau beigušās. Par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet, mikrofonu deputātam Šķēlem!

A.Šķēle (PLL frakcija).

Man būtu priekšlikums: kad komisijas vārdā ziņojat, savu personīgo viedokli nepaudiet, bet stingri turieties pie tā, ko ir nolēmusi komisija, un paudiet tikai komisijas viedokli! Pretējā gadījumā lūdzu debatēt kā atsevišķam debatētājam. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tas ir arī frakcijas viedoklis.”)

 

Paldies.

I.Circene. ...Cienītais Šķēles kungs, es nosaucu argumentus...

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli! Circenes kundze, lūdzu nesarunāties ar zāli!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

3. - deputātu Māra Dzelzskalna un Vitālija Orlova priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 4. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Neatkārtošu to, kas jau bija runāts, vienkārši minēšu to, ka es tik un tā uzstāju uz balsojumu, jo tik un tā ir... jo šis vēl ir otrais lasījums. Man ir ļoti žēl, ka par redakcionāli maksimāli precīzo variantu netika nobalsots. Šis variants bija pieskaņots... Arī par 4.maiju un par 21.augustu... Arī otrs bija pieskaņots tam stilam, kāds ir gan ziemeļos - Igaunijā -, gan dienvidos - Lietuvā. Tas bija tas vienkāršotais stils, kurš bija 4.maija apzīmējumā un arī šeit - 21.augusta apzīmējumā. Diemžēl Kārtības rullis neļaus uz trešo lasījumu man iesniegt šos priekšlikumus un tos vēlreiz aizstāvēt. Būs kaut kas jāmaina, bet nez vai tik precīzu redakciju izdosies aizstāvēt... Tomēr es aicinu balsot par šo.

Ir saņemts arī dažu mūsu kolēģu juristu atzinums jeb viedoklis, ka 21.augustu varētu saukt par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas atzīšanas dienu, bet man šķiet, ka tur atkal sanāk kārtējais juristu kalambūrs.

Noslēgumā es gribu pateikt, ka, ja te kāds atsaucas uz vēsturniekiem, tad jāatgādina, ka vēsturnieku vidū nav bijusi nopietna diskusija par to, kā šos datumus dēvēt. Ir visu laiku viens un tas pats vēsturnieks Zundas kungs (pareizi es pateicu, jā?) aicināts uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, lai gan Ēriks Jēkabsons, kas arī ir profesors, ir pilnīgi pretējās domās. Arī vēl vairāki citi vēsturnieki ir pilnīgi pretējās domās. Tā ka mēs vadāmies zināmā mērā pēc „galma vēsturnieku” atziņām. Un man brīžam ir vienkārši bažas, ka tajā komisijā, kas skatīs Latvijas un Krievijas attiecību vēsturi, arī var gadīties kāds vēsturnieks, kurš piekāpjas iespējai grozīt to vēsturi, kādu ir piedzīvojusi mūsu tauta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nāku vēlreiz tribīnē tādēļ, ka, klausoties Dzintaru Rasnaču, kurš neapšaubāmi kā jurists labāk par mani pārzina Kārtības rulli, mani satrauca tas viņa teiktais, ka mēs nevarēsim trešajā lasījumā - arī ja šoreiz jūs noraidīsiet - viņa ļoti precīzo, skaidro priekšlikumu iesniegt. Un tādēļ mēs būsim palaiduši garām vēsturisku iespēju lietot kārtīgu, tautai saprotamu, vienkāršu un precīzu svētku dienas jeb atceres dienas nosaukumu. Tādēļ es aicinu jūs visus - visus! - vēlreiz apdomāt, vai nevajag šajā brīdī tomēr atbalstīt Dzintaru Rasnaču. Un, ja nu tad, debašu sakarā pieaicinot visa veida vēsturniekus, izdosies panākt citādāku risinājumu un vairākums izšķirsies tomēr noraidīt iespējamo pieņemto Rasnača kunga priekšlikumu, nu, tad to Saeima ar balsojumu izšķirs. Es aicinu jūs nepalaist garām šo iespēju!

Otra lieta. Nupat runāja deputāts Andris Bērziņš no Vidzemes vēlēšanu apgabala, kurš izstāstīja 21.augusta notikumus, un viņam tie saistās tiešām acīmredzot ar neatkarības atgūšanas dienu, jo tie notikumi bija tādi, kur izšķīrās: būt vai nebūt. Atšķirībā varbūt no 4.maija, par kuru, man liekas, lielākajai daļai šaubu nebija, ka Tautas frontes ievēlētais vairākums pozitīvi nobalsos. Tur bija gan jūsma, gan pacilātība, gan pārliecība par darāmo.

Es jums varu pastāstīt par 1991.gada 20. un 21.augustu manā dzīvē. Es tobrīd pildīju lauksaimniecības ministra pienākumus, tādēļ ka ministrs bija ārpus Latvijas un Ministru prezidents, šodienas terminoloģijā runājot, Ivars Godmanis bija devis skaidrus un precīzus uzdevumus, kas ir jādara mums 20., 21.augusta sakarā, saprotot, ka apvērsums varētu arī... pieņemot, ka apvērsums varētu arī izdoties. Es 20.augustā biju izsaukts šeit uz parlamentu. Man jāsaka, ka Augstākā padome šeit bija pustukša, šeit bija burtiski daži cilvēki 20.datumā. Mēs, Zemkopības vai kā tā komisija tobrīd saucās... Augstākās padomes deputāti formulēja arī savu viedokli un savus uzdevumus, kurus es pārprasīju arī Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Un bija skaidrs, ka lauksaimnieki, pārtikas pārstrādātāji darīs visu, lai armija nevarētu otrā dienā paēst, tādēļ ka mēs novērtējām un ļoti precīzi orientējāmies, un saskaitījām, cik liels laiks ir vajadzīgs, lai Padomju armija varētu izvērst savas pārvietojamās maizes ceptuves un visas pārējās lietas, lai varētu piekļūt klāt tiem pārtikas krājumiem, kas ir viņiem operatīvajā rīcībā varbūt viegli pieejami. Un bija skaidrs, ka mēs spēsim vismaz uz 4 vai 5 dienām paralizēt Padomju armiju.

Skaidrs, ka 21.augustā, jau gūstot pilnīgi citu notikumu... redzot, ka gūst pārsvaru progresīvie spēki un ir cita notikumu gaita, arī manā atmiņā ir palicis viss tas posms kā tiešām gatavošanās vissliktākajam, bet, iegūstot un atgūstot, un nosargājot to, par ko bija balsojuši deputāti 4.maijā. 22.augustā Padomju armija nebūtu dabūjusi ne kripatas maizes, jo viss tika izdarīts, lai pārtikas pārstrādātāji, lauksaimnieki un zemnieki, kas bija iesaistīti šajā lietā, neatdotu neko par velti.

Es aicinu ieviest sakarīgus, saprotamus un viegli uztveramus, un vēsturiski precīzus nosaukumus. Aicinu atbalstīt - vēlreiz aicinu atbalstīt! - deputāta Rasnača priekšlikumu otrajā lasījumā. Ja vairākumam nepatiks, labojiet to trešajā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Ingrīda Circene... Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

Priekšlikumi trešajam lasījumam...

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jāatbalsta otrajā lasījumā likumprojekts.

Līdz ar to visi priekšlikumi otrajam lasījumam ir izskatīti.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene. 8.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts. Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.212/Lp10).

Runa ir par tiesiskā regulējuma mērķi. Mērķis ir nodrošināt nodokļu administrēšanas efektivitāti. Likumprojekts paredz paplašināt likuma „Par nodokļiem un nodevām” spēkā esošo tiesisko regulējumu, nosakot nodokļu administrācijai pienākumu uzturēt arī komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību un citu privāto tiesību juridisko personu, Latvijas rezidentu un nerezidentu, maksājumu kontu vienotu reģistru.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja (tas ir dokuments Nr.428 un dokuments Nr.489) un atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. 2011.gada 4.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 4.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātais Prezidij un cienījamie deputāti, labdien! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” (Nr.220/Lp10). Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā Ministru prezidenta 2010.gada 20.februāra rezolūciju, kas uzliek par pienākumu iestādēm pašām iegūt informāciju nepieciešamo lēmumu pieņemšanai, nevis pieprasīt to no privātpersonām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts.

I.Pimenovs. 18.marts.

Sēdes vadītāja. 18.marts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Runa ir par likumprojektu Nr.228/Lp10. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi. Šeit ir runa par pierobežas satiksmi. Lūdzam likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Un pēc tam, kad tiks pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri saskaņos terminoloģiju, skatīsim to tālāk - otrajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. 1.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Otrajā lasījumā strādāsim ar dokumentu Nr.493 - tas ir likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”.

Otrajam lasījumam komisija tika saņēmusi tikai vienu priekšlikumu no kultūras ministres Sarmītes Ēlertes, kuru izskatīja un pieņēma lēmumu atbalstīt.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Fjodorovs. Komisija ir nolēmusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nozīmēt uz 1.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.

Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

 

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 16.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” un pieņēma lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Pašreizējā situācijā, skatoties pēc priekšlikumiem, termiņu, līdz kuram pilsētas zemes lietotājiem bija jāveic ar zemes izpirkšanu saistītās darbības, regulē tieši šis nosauktais likumprojekts un likums „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.

Likumā paredzētie termiņi vairākkārt ir tikuši pagarināti, tomēr pašlaik vairāki zemes lietotāji, kuri praktiski ir izpildījuši visus minētā likuma nosacījumus - gan iemērījuši zemi, gan samaksājuši par to -, nav līdz 2010.gada 30.decembrim noslēguši līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, tāpēc saskaņā ar spēkā esošo regulējumu viņi zaudē gan zemi, gan samaksāto, kaut gan faktiski līgums ir tikai pēdējā formālā procedūra.

Grozījuma būtība ir tāda, ka likumprojekts paredz atļaut personām, kuras ir izpildījušas visus likumā paredzētos nosacījumus līdz pirkuma līguma noslēgšanai, līdz 2011.gada 1.jūlijam noslēgt šo līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā par termiņu noteikt šā gada 10.martu.

Sēdes vadītāja. Šā gada 10.marts... Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir atbalstīts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tātad turpināsim izskatīt mūsu apstiprināto darba kārtību pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Kamēr tiek gatavoti deputātu reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

 

A.Bērziņš (ZZS, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulksten 12.50 pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēžu zālē.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš no Vidzemes... Ir uz vietas. Ina Druviete, Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Turpināsim Saeimas sēdi.

Es atgādinu, ka mēs turpinām skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā 16.februāra sēdē un nolēma atbalstīt tā virzīšanu pirmajam lasījumam.

Es neatkārtošos, bet teikšu tikai to, ka likumprojekta būtība ir identiska tā likumprojekta būtībai, par kuru es ziņoju iepriekš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.

Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””.

Lai padarītu aizsargājamo teritoriju sistēmu vieglāk saprotamu, paredzēts likvidēt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zonas, vienlaikus nosakot tās kā dabas liegumus. Atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izskatīja šos grozījumus un lūdz Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 3.marts.

Sēdes vadītājs. 3.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija likumprojektu ir izskatījusi savā 16.februāra sēdē un ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība. Grozījumi ir saistīti ar to pašu, ko es teicu par iepriekšējiem likumprojektiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.

Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Saeimas kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā priekšlikumi likumprojektam netika iesniegti.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - viena nedēļa, tātad 2011.gada 3.marts.

 

Sēdes vadītājs. 3.marts. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, lieta ir ārkārtīgi vienkārša. Vēlēšanas vēl ļoti tālu, un komisija domā, ka šo jautājumu vajadzētu ļoti rūpīgi izskatīt. Gaidām lielāku aktivitāti gan no tiem, kuri ir „par” šādiem priekšlikumiem, gan arī no tiem, kuri ir „pret”.

Tāpēc mūsu lūgums Saeimai ir pagarināt līdz 15.martam priekšlikumu iesniegšanas termiņu gan likumprojektam „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””, gan arī likumprojektam „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”.

Vai Juridiskās komisijas vārdā kāds kaut ko vēlas teikt? Nevēlas neko teikt?... Juridiskā komisija vēlas, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiktu pagarināts līdz šā gada 28.februārim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”. Arī šā lēmuma projekta iesniedzēja ir Juridiskā komisija. Viņi ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.martam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums - Tiesībsarga ziņojums par 2010.gadu.

Vārds tiesībsargam Romānam Apsītim.

R.Apsītis (tiesībsargs).

Labdien, godātie Saeimas Prezidija locekļi, pārējie Saeimas deputāti un klātesošie!

Četrus gadus pildu Saeimai un Latvijas tautai doto solījumu veikt tiesībsarga amata pienākumus godīgi un taisnīgi, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem. Atskatoties uz šo laiku un tā izaicinājumiem, vispirms vēlos pateikties ikvienam, kas devis savu artavu cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšanā Latvijā - gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan plašsaziņas līdzekļiem un ikvienam iedzīvotājam.

Tikai mērķtiecīgi sadarbojoties, varēsim panākt aizvien pilnīgāku cilvēktiesību izpratni, kā arī to ieviešanu ikdienas praksē. Daudzos gadījumos tiesībsarga ieteikumi un atzinumi tiek ņemti vērā, taču, manuprāt, vēl paies krietns laika posms, līdz tiesībsargs Latvijā kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir Ziemeļu valstīs, kur ombuda institūcijas darbojas vairākus gadu desmitus un pat simt gadu.

Lai arī tiesībsarga institūcijas atpazīstamība pieaug lēnām, ir vērojama arī pozitīva tendence, proti, kļūst arvien lielāka iedzīvotāju izpratne par to, kādos jautājumos var vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu pēc palīdzības. 2010.gadā kopumā Tiesībsarga birojā saņemti 1359 rakstveida iesniegumi, un dažkārt vienā iesniegumā ir minētas vairākas atšķirīgas problēmas, kas tiek skatītas kā atsevišķi jautājumi. Sniegtas apmēram 1840 mutvārdu konsultācijas klātienē vai pa tālruni, arvien biežāk personas izmanto e-pastu. Tātad kopumā cilvēki pie mums pagājušajā gadā ir vērsušies apmēram 3200 reižu.

Tiesībsarga biroja darbinieki arī pērn aktīvi piedalījušies dažādu ministriju darba grupās, komisijās, kā arī veikuši eksperta pienākumus. Esam snieguši atzinumus un viedokļus gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan privātpersonām un aizvien biežāk sadarbojamies ar Satversmes tiesu. Parasti Satversmes tiesas spriedumā minētie apsvērumi sakrīt ar tiesībsarga viedokli.

Pērn veiktas pārbaudes veselības aprūpes iestādēs, pansionātos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās un ieslodzījuma vietās. Tiesībsarga biroja darbinieki piedalījās arī 10.Saeimas vēlēšanu novērošanā slēgtā un daļēji slēgtā tipa soda izciešanas iestādēs, vadīja lekcijas un seminārus, rīkoja tiesībsarga ikgadējo konferenci un tikās ar dažādu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tādējādi darba apjoms Tiesībsarga birojam faktiski nav mazinājies. Tas ir pat palielinājies, jo klāt nākuši vēl divi uzdevumi. Pirmkārt, tā ir vispārēja uzraudzība pār Latvijas ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un, otrkārt, tā ir uzraudzība pār patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu.

Tiesībsarga likumā ir skaidri noteikta funkcija arī informēt un izglītot sabiedrību par cilvēktiesībām. Tam 2007. un 2008.gadā Tiesībsarga birojs pievērsa palielinātu uzmanību. Diemžēl sakarā ar neadekvātu budžeta līdzekļu samazināšanu Tiesībsarga biroja budžets 2010.gadā samazināts par 57 procentiem salīdzinājumā ar 2008.gadu. Var pamatoti teikt, ka ir apdraudēta nepieciešamā sabiedrības informēšana un izglītošana par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.

Lai arī 2007.gadā Tiesībsarga biroju izveidojām ar rūpīgi pārdomātu un darbam atbilstošu biroja struktūru un darbinieku skaitu, jau 2009., 2010.gadā, gadumijā, nepietiekamā finansējuma dēļ biju spiests Tiesībsarga biroju pilnībā reorganizēt, atstājot tikai divas nodaļas un likvidējot visus struktūrvienību vadītāju amatus, un atbrīvojot 24 procentus personāla, maksimāli gan saglabājot juristu štata vietas.

Manuprāt, ar šādu nodrošinājumu likumdevējs un valdība vistiešākajā veidā parāda attieksmi gan pret cilvēktiesību jautājumu nozīmi un svarīgumu valstī, gan arī pret valsts institūciju, kurai uzticēts veikt atbilstošus pasākumus. Nedz Igaunijas, nedz Lietuvas parlaments pat ekonomiskās krīzes apstākļos nav samazinājuši finansējumu savu valstu ombudu institūcijām.

Biju Igaunijā, Tallinā, pie Igaunijas tieslietu kanclera, kur satikāmies arī ar savu kolēģi no Viļņas, Lietuvas, un tur mēs šos faktus noskaidrojām. Igaunijā, piemēram, tieslietu kanclera budžets 2011.gadā, tātad šogad, ir pat palielināts par 22,5 procentiem, jo viņiem tiek izveidota jauna, līdz šim nebijusi, tātad īpaša bērnu tiesību struktūrvienība.

Godātie klausītāji! Ņemot vērā to, ka esam iesnieguši Saeimai visai izvērstu rakstveida darba pārskatu par 2010.gadu un šis pārskats ir pieejams katram deputātam, ierobežotā laika dēļ šodien galvenokārt runāšu tikai par vienu no pagājušā gada darba prioritātēm - proti, par bērnu tiesībām.

Cilvēktiesību sistēmā tiek noteiktas dažādas mazaizsargātas personu grupas, kurām, ņemot vērā viņu statusu, ir nepieciešama īpaša valsts aizsardzība un atbalsts. Bērnu tiesību izdalīšana atsevišķā grupā pamatota galvenokārt ar to, ka, no vienas puses, bērniem atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam nav visu tiesību, kas piemīt pilngadīgajiem, bet, no otras puses, bērniem ir arī savas specifiskās tiesības, kas saistītas ar viņu vecumu, stāvokli ģimenē un citiem apstākļiem.

Bērnu tiesību definīcija izriet no pamatidejām, kuras nosaka ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Deklarācijas atsevišķā pantā, kas veltīts bērniem, ir noteikts, ka mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Harmoniskai personības attīstībai nepieciešams, lai bērns dzīvo un aug ģimenes vidē. Lai viņš aug laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā, tuvu un mīlošu cilvēku vidū. Pieaugušo uzdevums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, kā arī radīt bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai piemērotus dzīves apstākļus.

1989.gada 20.novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā tika pieņemta ANO Konvencija par bērna tiesībām. Latvijas Republika šo dokumentu ratificēja 1992.gada 14.aprīlī, un spēkā tā stājās pēc mēneša - tā paša gada 14.maijā.

ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktie vadošie tiesību principi un noteikumi tika nostiprināti 1998.gada 19.jūnijā pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos mūsu nacionālajos tiesību aktos.

Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par konvencijas izpildi (un tāds tiek pieprasīts), lūk, valdībai bija jāiesniedz ANO Bērnu tiesību komitejai 2009.gadā. Diemžēl tas netika izdarīts nedz 2009., nedz arī 2010.gadā.

Attiecīgais ziņojums ir nozīmīgs atskaites punkts valstij, tā ir iespēja pārskatīt un uzlabot savu darbību bērnu tiesību jomā.

Latvijā nav izveidots šāds amats - tiesībsargs bērnu tiesību jautājumos. Savulaik, būdams Barselonā, kur notika, varētu teikt, Eiropas bērnu ombudu salidojums, es biju spiests konstatēt šo faktu, ka mums nav tāda speciāla ombuda. Mēs esam neliela valsts, mūsu iedzīvotāju skaits arī ir neliels, un tiesībsargs ir tas, kam jāpilda arī bērnu ombuda pienākumi.

Juristi, kas Tiesībsarga birojā strādā bērnu tiesību jomā, nodarbojas tikai ar bērnu tiesību jautājumiem. Tas ir viņu izpētes priekšmets. Visiem ir ilggadēja pieredze attiecīgajā jomā, un visi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvuši speciālas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību, un tas palīdz efektīvi īstenot tiesībsarga funkcijas bērnu tiesību jomā.

2010.gadā Tiesībsarga birojā saņemti 397 iesniegumi par bērnu tiesību jautājumiem, to vidū - arī par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. No tiem 77 ir rakstveida iesniegumi, bet pārējie - mutvārdu. Pēc personu iesniegumiem ierosinātas pārbaudes lietas par 41 tēmu, un par sešām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai vajadzēja ierosināt tiesībsargam.

Visbiežāk personas vērsušās Tiesībsarga birojā, lai saņemtu informāciju par bērnu tiesībām un noskaidrotu, kā rīkoties konkrētajā tiesiskajā situācijā. Lūgums sniegt informāciju izteikts aptuveni katrā trešajā iesniegumā.

Otrs lielākais iesniegumu skaits saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, tas ir, par saskarsmes tiesību īstenošanu vecāku šķiršanās gadījumā, par tiesībām netikt šķirtam no vecākiem bez pamatota iemesla un tamlīdzīgi. Tāpat par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, piemēram, par uzturlīdzekļu piedziņu, ja laulība nav šķirta, par tiesībām lūgt tiesu pieņemt pagaidu lēmumu, par uzturlīdzekļu apmēru un tā grozīšanu, par tiesāšanās izdevumiem, spriedumu izpildi un tamlīdzīgiem jautājumiem.

Te ir arī jautājums par pamatizglītības iegūšanu. Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz pamatizglītību saistāms ar 2010.gadā notikušo izglītības iestāžu reorganizāciju. Iesniedzēji parasti uzskata, ka likvidējamā skola ir daudz labāka par piedāvāto skolu un ka piekļuve tai ir ērtāka, ka skolas slēgšana ir ekonomiski nepamatota un tādējādi ir pārkāptas bērnu tiesības iegūt pamatizglītību.

Izskatot pārbaudes lietas, tika vērtēts, kā lēmumi par skolēnu izglītības iegūšanas organizēšanu, tostarp tādi, kas reorganizē izglītības iestādes darbību, ietekmē skolēna tiesības iegūt izglītību. Tāpat tika vērtēts, vai pārmaiņas notikušas plānoti un skolēni un viņu vecāki par tām bijuši laikus informēti. Nevienā gadījumā gan netika konstatēts, ka lēmums ievērojami apgrūtina vai atņem skolēnam tiesības iegūt izglītību (piemēram, cita skola atrodas īpaši tālu no skolēna dzīvesvietas vai vispār nav iespējas nokļūt šādā ļoti attālā skolā, vai cita skola nepastāv vispār). Līdz ar to tika konstatēts, ka bērnu tiesības uz pamatizglītību tiek visumā nodrošinātas.

Tiesībsarga saņemto iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām veido lielāko daļu no kopējā saņemto iesniegumu skaita.

Taču iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām, kurās ievietoti nepilngadīgie, nesasniedz pat vienu procentu. Ņemot vērā atsevišķu ieslodzījuma vietu bērniem nepiemērotos uzturēšanās apstākļus, uz ko tiesībsargs ir norādījis jau iepriekš, un to, ka netiek saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem tajās ne no pašiem bērniem, ne no viņu likumiskajiem pārstāvjiem, rodas šaubas, vai attiecīgajās iestādēs bērnu tiesības tiek ievērotas. Tādēļ 2010.gada prioritāte bērnu tiesību jomā bija bērnu tiesību ievērošanas uzraudzība ieslodzījuma vietās, pievēršot vislielāko uzmanību daudziem jautājumiem.

Tiesībsarga biroja darbinieki 2010.gadā veica nepieteiktas monitoringa vizītes visās ieslodzījuma vietās, kurās vien atrodas bērni, piemēram, Daugavgrīvas cietumā, Liepājas cietumā, Rīgas centrālcietumā, Iļģuciema cietumā un Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kā arī sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”. Ieslodzījuma vietās tika konstatēti vairāki bērnu tiesību pārkāpumi gan saistībā ar izglītību un medicīnas pakalpojumu pieejamību, gan saistībā ar savstarpējo vardarbību, gan saistībā ar resocializācijas pasākumu trūkumu. Pozitīvs izņēmums ir Iļģuciema cietums. Tiesībsargs Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā pagājušā gada 1.jūnijā izteica pateicību Iļģuciema cietuma priekšniecei un darbiniecēm par ieguldīto darbu bērnu tiesību nodrošināšanā.

Monitoringa vizītes tika veiktas arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī un Rīgas apgabaltiesas (Abrenes ielā) konvoja telpās.

2010.gadā tiesībsargs turpināja sekmēt sabiedrības informētību par bērnu tiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem. Izmantojot interaktīvo spēli „Indriķa XIII gudrības”, tika rīkotas vairākas izglītojošas nodarbības bērniem, to vidū Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pasākums Iļģuciema cietumā, un nodarbību laikā bērni un jaunieši tika iepazīstināti ar informāciju par tiesībsargu un Tiesībsarga biroju, tā darbības jomām, ar attīstošu uzdevumu palīdzību apguva jaunas un nostiprināja esošās zināšanas par bērnu tiesību jautājumiem.

Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairākos informatīvos pasākumos, piemēram, Rīgas Skolēnu domes rīkotajā ikgadējā Zinību dienai veltītajā pasākumā ar nosaukumu „Zem viena jumta”. Tas notika 1.septembrī Rīgā pie tirdzniecības centra „Origo” vasaras skatuves un guva ļoti labas atsauksmes.

Sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta jaunatni tiesībsargs pagājušajā gadā piedalījās velotūrē „Ieminies par iecietību 2010”. Šie pasākumi notika vairākās Latvijas pilsētās - Saldū, Jelgavā, Rīgā, Cēsīs, Ogrē, Aizkrauklē un Rēzeknē. Pasākumu laikā bija iespēja konsultēties ar Tiesībsarga biroja juristiem par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, taču īpaša uzmanība tika pievērsta tieši bērnu tiesībām.

2010.gadā Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairāku normatīvo tiesību aktu un to grozījumu izstrādāšanā: darba grupā Tieslietu ministrijā - par normatīvā regulējuma izstrādi, lai noteiktu institūciju pilnvaras informēt ierobežotu personu loku par personas sodāmības faktu; darba grupā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā - par nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidi; sniedza priekšlikumus jaunu Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādei par brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību, kā arī sniedza ieteikumus tiesību aktu grozījumu veikšanai.

Tiesībsargs 2010.gadā sniedza vairākus nozīmīgus atzinumus bērnu tiesību jomā, piemēram, Satversmes tiesai atzinumu lietā par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110.pantam. Atzinumā ir secināts, ka valsts nodrošināto uzturlīdzekļu apmēra samazināšana neatbilst bērna interesēm un augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tika sniegts atzinums arī Valsts policijai par bērnu likumpārkāpumu profilakses darba organizēšanu. Atzinumā ir secināts, ka likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem primāri ir pašvaldības kompetencē. Tika ieteikts pēc iespējas izvairīties no bērnu ņemšanas Valsts policijas profilaktiskajā uzskaitē, bet profilaktisko darbu ar nepilngadīgajiem īstenot galvenokārt kā vispārējo profilaksi, kā arī veicināt sabiedrības atbalstu likumpārkāpumu profilakses darbā ar bērniem.

Tiesībsargs pēc Rīgas bāriņtiesas lūguma izņēmuma kārtā Tiesībsarga biroja darbiniecei atļāva veikt sevišķā aizbildņa pienākumus četrās administratīvajās lietās, nodrošinot bērnu interešu pārstāvēšanu administratīvajā tiesā. Lietu apstākļi prasīja steidzamu risinājumu, tādēļ kavēšanās ar sevišķā aizbildņa iecelšanu būtu pretēja bērna interesēm. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv mehānisms, kā nodrošināt bērna interešu pārstāvību tiesā, par sevišķo aizbildni var tikt iecelts, piemēram, citas bāriņtiesas loceklis, kā arī, ņemot vērā, ka sevišķā aizbildņa pienākumu veikšana ir grūti savienojama ar Tiesībsarga biroja darbinieka darba pienākumu veikšanu, tiesībsarga institūcijas kā neatkarīgas institūcijas statusu un aizbildņa statusu, kas pakļauts bāriņtiesas uzraudzībai, minētā prakse netika vairs turpināta.

Pēc tiesībsarga iesnieguma par pārbaudē konstatēto bērnu tiesību pārkāpumu Valsts policija 2010.gada 4.janvārī uzsāka kriminālprocesu par iespējamu vardarbību pret bērnu, kas palicis bez vecāku gādības, un iecēla Tiesībsarga biroja darbinieci par bērna likumisko pārstāvi kriminālprocesā. Tika norīkota tiesu medicīniskā ekspertīze, un tā atzina, ka bērna svara zudums veidojies nepietiekama uztura daudzuma saņemšanas rezultātā. Līdzīgu atzinumu sniegusi arī Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcija.

2010.gada 1.decembrī kriminālprocess tomēr tika izbeigts. Uzskatot, ka lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu nav likumīga pamata, jo kaitējumu bērna tiesībām un likumiskajām interesēm pierāda Tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums, lēmums 2010.gada decembrī tika pārsūdzēts.

Izskatot pārbaudes lietas, tiesībsargs konstatējis trūkumus tiesību aktos un veicinājis šo trūkumu novēršanu. Kā trūkumu Tiesībsarga birojs saskata arī Pilsonības likuma 3.1 pantā noteikto, ka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni nepieciešams iesniegt vēl īpašu iesniegumu par pilsonības iegūšanu. Uz šo nepilnību jau ir norādījis Valsts prezidents pavisam nesen - žurnāla „Jurista Vārds” šā gada 6.numurā 8.februārī, 12.lappusē. Pievienojamies Valsts prezidenta viedoklim, ka, ja reiz šiem bērniem ir likumā nostiprinātas tiesības uz pilsonības iegūšanu, nav pamatota prasība uzlikt papildu pienākumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni. Tādēļ, mūsuprāt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus Pilsonības likuma 3.1 pantā, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības. Izaug, nepatīk, var atteikties no pilsonības.

2011.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki pārbaudīs bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz 2 gadu vecumam un bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz 4 gadu vecumam tiesību ievērošanu valsts sociālās aprūpes iestādēs. Plānots veikt visu aprūpes iestāžu monitoringu, pievēršot uzmanību plašam jautājumu lokam.

Lai konstatētu, kā tiek ievērotas tiesībsarga sniegtās rekomendācijas konstatēto pārkāpumu novēršanai un labas pārvaldības principu sekmēšanai, 2011.gadā atkārtoti tiks apmeklētas arī ieslodzījuma vietas un psihiatriskās slimnīcas, kurās ir ievietoti bērni.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka tiesībsarga institūcija nav tā saukto labo laiku greznība, no kuras grūtos laikos varētu atteikties. Tiesībsargs uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un strādā, lai iespēju robežās aizsargātu katra Latvijas iedzīvotāja tiesības, kā arī sekmētu tiesisku valsts un pašvaldību rīcību. Cilvēktiesību aspektu pakārtošana ekonomiskās krīzes apstākļiem nav pieļaujama. To saka arī mūsu brāļi Lietuvā un Igaunijā.

Šo kā savu pēdējo ieteikumu tiesībsarga amatā iesniedzu Saeimai, lai likumdevējs, lēmumus un likumus pieņemdams, to turpmāk ņemtu vērā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Paldies Apsīša kungam.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Liels paldies tiesībsargam par sniegto ziņojumu. Lai gan krīzes dēļ Tiesībsarga biroja finanses tiešām ir sarukušas vairāk nekā uz pusi, gribu pateikties Tiesībsarga birojam par milzu apjoma un teicamā kvalitātē veikto darbu.

Esmu pārliecināta, ka pēc īsāka vai garāka laika perioda arī Latvijā tiesībsargs, kā jau minēja Apsīša kungs, kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir gan Ziemeļvalstīs, gan arī daudzās citās pasaules valstīs. Tas ir simbols cilvēktiesību aizsardzībai šajās valstīs.

No ziņojumā apkopotās informācijas redzams, ka paveiktais darbs ir sabiedrības interesēm būtisks. Tiesībsarga biroja darbinieki ir spējuši izskatīt vairāk nekā 3000 rakstveida un mutisku sūdzību, snieguši konsultācijas, piedalījušies darba grupās, kā arī sadarbojušies ar Satversmes tiesu. Turklāt tiešām gribu uzsvērt - un tas ir fakts -, ka Satversmes tiesas spriedumi lielākoties ir pilnībā sakrituši ar tiesībsarga viedokli, un tas norāda uz Tiesībsarga biroja augsto kvalifikāciju.

Darba apjoms ir pieaudzis tādēļ, ka papildus ir nācis klāt pienākums uzraudzīt arī Latvijas ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kā arī uzraudzība pār patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu.

Mēs bieži esam atzīmējuši tiesībsarga būtisko lomu sabiedrības interesēs, vērtējot likumdošanu un tās piemērošanu. Reizēm mums ir licies, ka šīs aktivitātes ir bijis par maz. Kā jau tiesībsargs minēja, ziņojumā norādīta virkne iniciatīvu, kuras nopietni būtu jāanalizē gan valdībai, gan Saeimai. Varbūt atzīmēšu tikai dažus piemērus.

Apzinoties to, ka aizturētās personas tiesības uz advokātu ir minimālā garantija, kas valstij ir jānodrošina, tiesībsargs uzskata par nepieciešamu izpētīt šo jautājumu plašāk Kriminālprocesa likuma 63.panta interpretācijā. Jau 2005.gada 1.jūnijā stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kura mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzību, taču šajā likumā nav minēti procesi saistībā ar Satversmes tiesu. Līdz ar to trūcīgai personai pašreiz ir liegta iespēja aizsargāt savas intereses Satversmes tiesā, un tiesībsargs aicina šo nepilnību novērst.

Tiesībsargs norāda arī uz to, ka jau vairākus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldē pielieto uzraudzību ar represīvām metodēm. Tieši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un viņa darbiniekiem būtu jāveido jauni priekšstati un jauni virzieni sodu izpildes jautājumos, to skaitā ieslodzīto nodarbināšanā un izglītošanā.

Līdzīgi tiesībsargs aicina izglītot policijas darbiniekus gan cilvēktiesību jautājumos, gan arī celt viņu kvalifikāciju likumu piemērošanā. Tas norāda uz tiesībsarga lomu sabiedrības drošības nodrošināšanā.

Tiesībsargs ir pētījis arī datu aizsardzības jautājumus, kā rezultātā vairāki secinājumi būtu ļoti nopietni jāvērtē iesaistītajām ministrijām. Kaut vai, piemēram, medicīnas personāla personas kodu plašā pielietošana medicīnas dokumentācijā. Šī informācija var veidot tiešu vai netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.

Līdzīgi tiesībsargs aicina diskutēt par grozījumu veikšanu Kriminālprocesa likuma 121.pantā par žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, kas arī ir ļoti nopietns jautājums diskusijām mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Šie ir tikai daži no slēdzieniem sūdzību izskatīšanas gaitā, kas norāda uz nopietnu... uz mērķu sasniegšanu vērstu darbu.

Taču vēlētos vērst uzmanību arī uz to, ka sabiedrībā veicināt izpratni par cilvēktiesībām, labu valsts pārvaldi un citiem jautājumiem nav tikai tiesībsarga uzdevums. Es aicinu mediju pārstāvjus vairāk sekot līdzi tieši situāciju analīzēm, tiesībsarga ieteikumiem un to izmantot kā informācijas avotu. Varbūt tie varētu būt ekspertu komentāri, varbūt intervijas par aktuāliem jautājumiem, varbūt cita veida sadarbība, kā jau norādīts ziņojumā par tiesībsarga sadarbību ar Latvijas Sarkano Krustu, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki”, Skolēnu domi un citiem. Varbūt šāda žurnālistu interese un cieša sadarbība veicinātu arī sabiedrības iecietību pret atšķirīgo, kā arī saliedētu sabiedrību.

Paldies tiesībsargam Romānam Apsītim un biroja darbiniekiem par nopietno darbu! Un novēlu, lai turpmāk iekšējās nesaskaņas nenovērš uzmanību no sasniegumiem un nemazina šīs tik svarīgās institūcijas nozīmību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Dārgie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz šīs institūcijas milzīgo nozīmi jo vairāk tāpēc, ka pēc nedēļas mums būs jāvēlē jauns tiesībsargs. Un šī izvēle mums ir ļoti atbildīga un nozīmīga. Tā ir nozīmīga valstiskumam, tiesiskumam, demokrātijai un sociālajam taisnīgumam.

Es gribu arī norādīt, ka jums derētu vairāk apzināties tiesībsarga institūcijas lomu tādā sakarībā: kā mēs zinām, pie mums, deputātiem, bieži vēršas iedzīvotāji ar kaut kādu vajadzību vai ar kādu savu pārdzīvojumu, kādu pieredzētu netaisnību. Tad ļoti bieži mēs varētu viņiem teikt: ejiet meklēt palīdzību tiesībsarga institūcijā!

Kādā veidā šajā ziņojumā, gandrīz 200 lapaspusēs, ir parādīts, kas ir šīs pamattiesības un ko Tiesībsarga birojs līdz šim ir veicis, lai tās aizsargātu? Piemēram, pilsoniskās un politiskās tiesības, tiesības uz taisnīgu tiesu, goda un cieņas aizskāruma novēršana, tādas būtiskas pilsoniskās brīvības kā pārliecības brīvība, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, kas bieži ir ļoti aktuāla mūsu demokrātijā... Runājot par sociālajām un ekonomiskajām tiesībām, tiesībsargs aizstāv mūsu Satversmē noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Runājot par sociālo vienlīdzību un taisnīgumu, tiesībsargs aizstāv tiesisko vienlīdzību, viņš aizstāv gan mūs pašus, gan visus mūsu iedzīvotājus pret diskrimināciju. Ir runa par diskrimināciju vecuma dēļ, diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī diskrimināciju rases, ādas krāsas vai tautības dēļ.

Es gribu vēl uzsvērt, ka tiesībsargs īpaši daudz dara, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotāju vājās grupas - invalīdus un bērnus. Tā, piemēram, šodien tiesībsargs Apsītis minēja daudzus piemērus tieši par to, ka viņa iestāde ir spējusi aizstāvēt bērnu tiesības Latvijā.

Es gribu vēlreiz uzsvērt arī vienu citu nozīmīgu tiesībsarga darbību, proti, labas pārvaldes un labas pārvaldības aizstāvību. Arī tā visiem mūsu iedzīvotājiem ir būtiska vajadzība - aizstāvēt šīs tiesības, un arī šajā ziņā daudz ko var vēl vairāk panākt nākotnē.

Tā ka es jūs aicinu iepazīties ar šo tiesībsarga institūcijas darbu vispār, lasīt šo ziņojumu un jo sevišķi atkal pārdomāt, ka iedzīvotājiem, kas pie jums vēršas, jūs varat palīdzēt, norādot uz šo mums ļoti izpalīdzīgo un svarīgo iestādi. Un aicinu pie reizes arī pārdomāt, kā jūs visatbildīgāk varēsiet balsot pēc nedēļas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es pieteicos debatēs tāpēc, ka es gribu teikt milzīgu paldies Apsīša kungam par uzņemšanos pildīt šā amata pienākumus četru gadu garumā. Es absolūti nepiekrītu tiem kritiķiem, kuri te bieži vien pārmet gan klusēšanu, gan varbūt neiejaukšanos kaut kādos konfliktos, gan kaut ko citu.

Man ir bijusi tā iespēja vērot kopš deviņdesmito gadu vidus šīs cilvēktiesību aizsardzības institūcijas attīstību. Sākotnēji tas bija Cilvēktiesību birojs, kas bija Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet pēc tam šis birojs ieguva neatkarību. Pēc tam Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aktivitāšu rezultātā tika pieņemts Tiesībsarga likums, un pēc tam tika izveidots Tiesībsarga birojs. Pirms šā biroja izveidošanas, protams, tas vēl bija Cilvēktiesību birojs.

Visiem vēl diezgan labā atmiņā tiesībsarga vēlēšanas: toreiz valdošās koalīcijas kandidāts bija Nils Muižnieks, kuru neievēlēja tāpēc, ka bija aizklātā balsošana. Tieši tāpēc neievēlēja viņu! Valdošās koalīcijas pārstāvji, liela daļa, tieši no Tautas partijas balsoja saskaņā ar sirdsapziņu, nevis tā, kā viņiem lika koalīcijas disciplīna.

Galu galā kompromisa figūra bija Apsīša kungs, un viņš piekrita. Viņš gan šodien saka, ka viņu gandrīz vai piespieduši, bet es tomēr viņam gribu teikt paldies - gan par to, ka viņš piekrita, gan arī par to, ka viņš, nu, vismaz atklāti, neņēma pie sirds īpaši to nepamatoto kritiku, kura publiski ir izskanējusi.

Pieteicos arī debatēs, lai atgādinātu, ka pastāv tomēr ļoti liela atšķirība starp diviem jēdzieniem: starp jēdzienu „cilvēka pamattiesības” un starp jēdzienu „tā sauktās pārprastās cilvēktiesības”. Bieži vien Latvijā Rietumos skoloti cilvēka pamattiesību speciālisti tieši aktivizējas šo pārprasto cilvēktiesību sakarā. Šīs pārprastās cilvēktiesības un likumdevēja tiesības tās ierobežot ir atrunātas Latvijas Republikas Satversmes - Čepānes kundze, lūdzu, klausieties, nerunājiet! - Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā. Un likumdevējam ir tiesības ierobežot šīs pārprastās cilvēktiesības, un likumdevējam tas ir jādara. Virzot jaunus kandidātus un, protams, arī balsojot par viņiem, mums tas būtu jāņem vērā.

Es tikai minēšu dažas šīs pārprastās cilvēktiesības, kuras mums ir tiesības ierobežot. Tās ir cilvēktiesības, kas tiek realizētas pretēji citu cilvēku tiesībām; tās ir pamattiesības, kas tiek realizētas pretēji demokrātiskai valsts iekārtai; tās ir cilvēka pamattiesības, kas tiek vērstas pretēji sabiedrības drošībai; tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji sabiedrības labklājībai; tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji sabiedrības tikumībai. Es vēl liktu klāt: tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji nācijas pašnoteikšanās tiesībām.

Protams, katrai nācijai ir savas tradīcijas, kas ir jākopj un jāattīsta, un pārprastās cilvēktiesības nedrīkst vērst pret garīgām vērtībām, nedrīkst vērst pret tautu tradīcijām un nedrīkst vērst pret tautu nemantisko kultūrvēsturisko mantojumu, īpaši pret valodu.

Tā ka es aicinu visus nopietni izvērtēt nākamos divus kandidātus, viņu atbilstību, un es vēlreiz saku paldies Romānam Apsītim par to ieguldījumu, kuru viņš ir sniedzis. Viņš nav gozējies prožektoru saulītē, kā to varbūt daži gribēja, starmešu gaismā nav spīdējis un mirdzējis plašsaziņas līdzekļu priekšā. Viņš nav populistiski klaigājis kā daži drošības un aizsardzības iestāžu darbinieki pirms atbrīvošanas no amata. (Zālē smiekli, aplausi un starpsaucieni.) Viņš ir nopietni strādājis. Un es domāju, ka arī nākamais kandidāts strādās tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums bija iespēja klausīties Apsīša kunga ziņojumu, un es pievienojos arī iepriekš jau izteiktajiem pateicības vārdiem. Paldies par to darbu, ko viņš ir veicis!

Lai gan vienlaicīgi jāsaka: šis darbs ir bijis smags, un ļoti bieži Apsīša kungam bija jānostājas kādā visai sarežģītā situācijā un jāpieņem viens vai otrs lēmums. Un mēs arī zinām, ka ne jau vienmēr katrs viņa lēmums ir bijis ar aplausiem atbalstīts, jo ļoti bieži sanāk tā, ka tiesībsargam ir jāpieņem kāds ļoti būtisks, svarīgs lēmums, par kuru varbūt lielākā sabiedrības daļa uzreiz nebūs gandarīta.

Es atceros, ka mums ir bijuši tādi brīži Latvijas politikā, kad atsevišķi politiķi vienmēr ir mēģinājuši nostāties sabiedrības pusē, bet patiesībā viņus īstermiņā vilināja iespēja nostāties prožektoru gaismā un pieņemt kādu populāru lēmumu. Bet ne vienmēr šis populārais lēmums ir valstij bijis tik svarīgs.

Man šķiet, ka, klausoties šodienas ziņojumu, bija arī nopietni jādomā par to, kādam ir jābūt nākamajam tiesībsargam. Pašreiz ir divi kandidāti, par kuriem notiek debates, par kuriem domā partijas, frakcijas, politiķi. Un jāsaka tā, ka vakar mūsu frakcijā mums bija iespēja uzklausīt Kovaļevskas kundzi, kura atstāja ļoti profesionāla cilvēka iespaidu. Bet man viņai bija viens jautājums - viens jautājums, kas man personīgi bija svarīgs, lai varētu pieņemt lēmumu, vai viņu varētu ievēlēt par tiesībsargu, jo... Tas izriet no tā, ko teica arī Apsīša kungs. Ir daudzi smagi jautājumi. Un es esmu sabiedrības daļa, man ir savs viedoklis. Man ir svarīgi, vai tiesībsargs konkrētajā jautājumā nostāsies skaidrā pozīcijā. Proti, tiek runāts, ka Latvija esot nonākusi sarežģītā situācijā, kas ir saistīta ar cilvēktiesībām, bet patiesībā runa ir par procesu, kas ir saistīts ar viendzimuma laulībām. Man šķiet, ka šis jautājums kļūs aizvien aktuālāks Latvijā, jo lielākā daļa Eiropas veco valstu jau ir „salūzušas” - piekritušas tam, ka viendzimuma laulības ir jālegalizē. Man šķiet, ka tiesībsargam būs skaidri jāpauž sava pozīcija, skaidri jāpasaka, kurā pusē viņš stāv, jo mēs gribam aizstāvēt tradicionālās vērtības, kristīgās vērtības, tātad ģimenes vērtības. Un man gribējās dzirdēt no Kovaļevskas kundzes vakar skaidru pozīciju, jo būs divas izvēles - iestāties vai nu par tradicionālajām ģimenes vērtībām, vai par viendzimuma laulībām. Kurā pusē viņa nostāsies? Viņa neteica, ka viņa nostāsies kādā no šīm pusēm. Viņa teica: „Jā, bet mums jāklausās, ko saka Eiropa.” Un, ziniet, šajā sakarā man rodas zināmas bažas, jo vēl pavisam nesen bija viens tāds godavīrs, vārdā Roko Butiljone... Es tieši tagad izlasīju viņa interviju, kura bija pirms kāda laika, un par šo cilvēku te ir rakstīts: Roko Butiljone, būdams kultūras ministrs, joprojām ir arī politisko zinātņu profesors Romas Sv. Pija V universitātē, viņa akadēmiskā darbība aptver filozofijas, ētikas, pa daļai arī ekonomikas un politikas tematus; īpaši atzīmējama viņa darbība Lihtenšteinas Starptautiskajā filozofijas akadēmijā, Ļubļinas Katoļu universitātē (Polijā) un tā tālāk. Viņš ir godājams cilvēks. Bet, kad viņš stingri iestājās par kristīgajām un ģimenes vērtībām, tad diemžēl tie cilvēki, kuri arī aicina uz iecietību, vienkārši iznīcināja viņu kā cilvēku! Viņam bija jāstājas tādā nozīmīgā amatā - jākļūst par Eiropas komisāru... Man šķiet, tas tikai parāda to, ka Latvijai arī jāizdara izvēle - kurā pusē mēs stāvam, kādas vērtības mēs aizstāvam. Vakar, klausoties arī ziņojumu par demogrāfiju valstī un tā tālāk, radās jautājums: kurā virzienā mēs ejam? Un ne visi jautājumi ir risināmi tikai un vienīgi ar naudu.

Man gribētos dabūt skaidru atbildi no tiesībsarga kandidātiem, kurā pusē viņi nostājas. Vismaz man, lai es atdotu savu balsi, tas ir svarīgi. Un tieši tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu - nākamo trešdien vēlreiz aicināt arī Jansona kungu, kurš jau ir bijis mūsu frakcijas sēdē, lai parunātu tieši par šo tēmu - kurā pusē viņš stāv. Un atkarīga no tā, kurā pusē katrs no šiem tiesībsarga amata kandidātiem nostāsies, būs mūsu partijas un apvienības pozīcija - tas, kā mēs lemsim. Man šķiet, ka tiesībsargs šajā gadījumā ir arī Latvijas pilsonis, kuram jāpasaka, par ko viņš stāv un ko viņš atbalsta, un kāda ir viņa pārliecība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Līdz ar to arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Es vēlos mūsu visu vārdā tiešām pateikties pirmajam Latvijas Republikas tiesībsargam Romānam Apsītim. Pirmajam vienmēr ir grūtāk, jo tas darbs ir jauns un pēc tā, kā tas uzsākts, arī vērtēs to visi. Es esmu pārliecināta, ka kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un arī pirms tam jūs visu to, ko jūs esat darījis, esat darījis, domājot par Latviju un par Latvijas cilvēkiem. Es esmu pārliecināta, ka tie daudzie tūkstoši cilvēku, kas ir vērsušies Tiesībsarga birojā, ir ne vien tikuši uzklausīti, bet arī lielākajā daļā gadījumu saņēmuši kvalificētu juridisku palīdzību. Un, lai arī jūs vairs neturpināsiet šo darbu, tiešām vēlos parlamenta vārdā jums vēlreiz pateikt paldies, novēlēt jums stipru veselību, ticību tam, ko jūs darījāt līdz tam, un tam, ko jūs darīsiet turpmāk. Es esmu pārliecināta, ka ikviens darbs, ko jūs darīsiet, būs veltīts mūsu valstij. Paldies jums! (Aplausi.)

 

R.Apsītis (tiesībsargs).

Ļoti godātie Latvijas tautas priekšstāvji! Es gribu teikt dažus vārdus jums no sirds.

Četri gadi ir pagājuši. Es bieži sev esmu pārmetis šajā laikā: nu kāpēc es toreiz piekritu... nu kāpēc es toreiz piekritu. Jo, redziet, es ielēcu pilnīgi svešā straumē praktiski. Daži domā: bet tu taču esi jurists, un tā jau ir jurista darīšana, tas ir jurista darbs. Bet jurisprudence ir ārkārtīgi sazarota zinātne, tāpat kā medicīna, un, ja tu esi zobārsts, tad diez vai tev aklo zarnu vajadzēs kādam operēt... Un man bieži vien bija šāda sajūta.

Šo četru gadu laikā es esmu kļuvis krietni sirmāks. Kad es paskatos spogulī, es sevi vairs nepazīstu, jo aiz manis ir palikušas ārkārtīgi daudzas negulētas naktis, uztraukumi, nervozēšana un bez tam arī viens otrs prieks par to, ka tu cilvēkam kaut ko tomēr esi devis.

Es vienmēr esmu kalpojis Latvijai, un man arī šos četrus gadus bija prieks kalpot Latvijai.

Es esmu ieklausījies kritiķos. Viņiem jau ir sava taisnība, protams. Es varu... es varu tagad atkal viņus kritizēt un minēt savus argumentus, bet tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs.

Es tikai atceros, ka pavisam nesen kādā no televīzijas raidījumiem viens pārgudrs žurnālists... ir gudri un ir arī pārgudri žurnālisti... teica: nu, ja jau viņam bija tik grūti, kāpēc tad viņš pašā sākumā nevarēja pēc pirmā vai otrā gada aiziet un pateikt, ka es nevaru? Es šim pārgudrajam žurnālistam un visiem citiem viņa piekritējiem gribu teikt tā, ka es esmu latvietis un ka latvietis plinti krūmos tik ātri nemet. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nepadodas!”) To ir pierādījuši divi pasaules kari... (Aplausi.)

 

Un es dažkārt jutos arī kā tādā slēpošanas trasē. Es maz esmu slēpojis, bet, esot padomju armijā, mums vajadzēja obligāti arī slēpot zināmās reizēs, kā es atceros... Un vienreiz es jūtu, ka es tūliņ nokritīšu, ka man vairs nav spēka... Un tad diez kur tas spēks atkal uzradās, tas nespēks pārgāja, un es gāju tālāk. Un, ja es esmu devis svinīgo solījumu... svinīgo solījumu jums, es esmu devis savai tautai svinīgo solījumu kalpot, tad man šis solījums ir jātur. Grūti vai ne grūti, bet jāiet ir līdz galam.

Paldies jums!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā... Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Ņikiforova, Agešina, Tutina un citu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Tāpat ir saņemts deputātu Pimenova, Cileviča, Ribakova, Kravcova, Holostova un citu jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu. Tātad šis jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministram.

Vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien ir paredzēta deputātu jautājumu un atbilžu sēde. Tātad bija uzdoti divi jautājumi - deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Dombravas, Laizānes un Bērziņa jautājums ekonomikas ministram Kamparam „Par valsts AS „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kura neapmierina iesniedzējus, tāpēc pulksten 17.00 ekonomikas ministrs būs ieradies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Pagājušajā nedēļā tika uzdots arī deputātu Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova, Zemļinska un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumprojektu sagatavošanu. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Tātad šodien pulksten 17.00 būs ministra Kampara atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu.

Bet tagad, lūdzu, zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Deviņi... nē, es atvainojos, astoņi deputāti nav reģistrējušies: Ina Druviete, Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Imants Viesturs Lieģis... Nav. Juris Silovs, Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns. Silovs ir? Jā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 24.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.



SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 9. sēde
2011. gada 24. februārī

Par darba kārtību
   
Priekšlikumi - dep. E.Cilinskis (pret)
  - dep. K.Olšteins (par)
   
Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas nacionālo drošību 2010. gadā
(Dok. Nr. 515)
   
Ziņo - Ministru prezidents V.Dombrovskis
   
Debates - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Šlesers
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Olšteins
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. V.Lācis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. R.Strode
  - dep. A.Šlesers
  - dep. V.Lācis
  Ministru prezidents V.Dombrovskis
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (Nr. 232/Lp10)
(Dok. Nr. 480, 480A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 233/Lp10)
(Dok. Nr. 481, 481A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr. 234/Lp10)
(Dok. Nr. 482, 482A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 235/Lp10)
(Dok. Nr. 483, 483A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 236/Lp10)
(Dok. Nr. 484, 484A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 238/Lp10)
(Dok. Nr. 502, 502A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Čepāne (par)
   
Par procedūru - dep. V.Lācis
  - dep. I.Circene
   
Par likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” (Nr. 239/Lp10)
(Dok. Nr. 507, 507A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”  (Nr. 240/Lp10)
(Dok. Nr. 508, 508A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 241/Lp10)
(Dok. Nr. 509, 509A)
   
Par likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” (Nr. 242/Lp10)
(Dok. Nr. 510, 510A)
   
Par likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” (Nr. 243/Lp10)
(Dok. Nr. 511, 511A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 244/Lp10)
(Dok. Nr. 512, 512A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Guntim Ulmanim šā gada 24.februārī
(Dok. Nr. 514)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr. 95/Lm10)
(Dok. Nr. 492)
   
Ziņo - dep. J.Strazdiņš
   
Lēmuma projekts „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 96/Lm10)
(Dok. Nr. 503)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 97/Lm10)
(Dok. Nr. 504)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 98/Lm10)
(Dok. Nr. 505)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju” (Nr. 103/Lm10)
(Dok. Nr. 526)
   
Ziņo - dep. A.Bērziņš (Vidzemes v/a)
   
Lēmuma projekts „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli” (Nr. 104/Lm10)
(Dok. Nr. 527)
   
Paziņojumi
  - dep. I.Circene
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Lēmuma projekts „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli” (Nr. 105/Lm10) (Dok. Nr. 528)
   
Debates - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šlesers
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Čepāne
  - dep. K.Olšteins
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šlesers
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Olšteins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Parādnieks
   
Lēmuma projekts „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli” (Nr. 106/Lm10)
(Dok. Nr. 529)
   
Lēmuma projekts „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli” (Nr. 107/Lm10)
(Dok. Nr. 530)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu” (Nr. 108/Lm10)
(Dok. Nr. 516A, 532)
   
Informācija par Frakciju padomes sasaukšanu
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 192/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 488)
   
Ziņo - dep. I.Circene
   
Debates - dep. D.Reinika
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. A.Bērziņš (Vidzemes v/a)
  - dep. V.Lācis
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Parādnieks
   
Par procedūru - dep. A.Šķēle
   
Debašu turpinājums - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Šķēle
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 212/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 428, 489)
   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 220/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 441, 490)
   
Ziņo - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 228/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 452, 491)
   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā” (Nr. 2/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 493)
   
Ziņo - dep. S.Fjodorovs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 224/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 446, 495)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Paziņojumi
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 223/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 445, 496)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr. 211/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 422, 497)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā” (Nr. 225/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 447, 498)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 60/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 506)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr. 42/Lp10) otrajam lasījumam” (Nr. 100/Lm10)
(Dok. Nr. 521)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr. 197/Lp10) otrajam lasījumam” (Nr. 101/Lm10)
(Dok. Nr. 522)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 15/Lp10) otrajam lasījumam” (Nr. 109/Lm10)
(Dok. Nr. 535)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 16/Lp10) trešajam lasījumam” (Nr. 110/Lm10)
(Dok. Nr. 536)
   
Tiesībsarga ziņojums par 2010. gadu
(Dok. Nr. 479)
   
Ziņo - tiesībsargs R.Apsītis
   
Debates - dep. I.Circene
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Šlesers
  tiesībsargs R.Apsītis
   
Informācija par deputātu Ņ.Ņikiforova, V.Agešina, J.Tutina, I.Zujeva, A.Jakimova, J.Urbanoviča, I.Ribakova, S.Fjodorova, I.Pimenova un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi” (Nr. 6/J10)
   
Informācija par deputātu I.Pimenova, B.Cileviča, I.Ribakova, V.Kravcova, A.Holostova, I.Klementjeva, A.Rubika, A.Burunova, M.Zemļinska un V.Orlova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par Mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu” (Nr. 7/J10)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

 

 

 




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2011.gada 24.februārī
plkst.17.00


Satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Es atgādinu, ka šodien bija paredzēts izskatīt un sniegt atbildes uz diviem deputātu jautājumiem. Uz abiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes.

Premjerministra Valda Dombrovska iesniegtā rakstiskā atbilde uz deputātu Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova, Zemļinska, Klementjeva, Zujeva, Rubika, Grigorjeva, Tutina un Nikonova jautājumu „Par likumprojektu sagatavošanu” apmierināja jautājuma iesniedzējus, un līdz ar to mutvārdu atbilde uz šo jautājumu netiks sniegta.

Savukārt deputātus Cilinski, Parādnieku, Rasnaču, Dombravu, Laizāni un Bērziņu neapmierināja saņemtā atbilde uz viņu iesniegto jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par A/S „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem”, tāpēc šeit piedalās gan jautājuma iesniedzēji, gan arī ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Jautājums - vai Kampara kungs vēlas vēl kaut ko piebilst pie tā, kas ir jau paskaidrots latviski... es atvainojos, rakstiski... un arī latviski, protams... Ja nevēlas, tādā gadījumā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uz diviem papildjautājumiem.

Kas, lūdzu, gribētu kaut ko jautāt?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies.

Paldies Kampara kungam par informāciju... zināmu informāciju, kas skar tarifu lietas.

Mans pirmais jautājums. Vai Ekonomikas ministrija būtu gatava, cik es saprotu, ne šobrīd, bet kaut kad nākotnē sniegt arī detalizētu informāciju par cenām un izmaksām, par AER saražoto... atjaunojamo energoresursu saražoto enerģiju pa pozīcijām - vējš, hidro..., biomasa, biogāze... par valsts uzņēmumu „Latvenergo” un „Rīgas Siltums” saražoto un no privātajiem komersantiem... koģenerācijā saražoto ar fosilo kurināmo... un sniegt prognozi 2011.gadam un turpmākajiem gadiem, lai mēs varētu sekmīgāk, teiksim, saprast, kāda būs ietekme Atjaunojamo energoresursu likumam?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Kampara kungs, jums ir divas minūtes atbildei, un jums ir arī iespēja runāt no tribīnes.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Atbilde būs ļoti īsa.

Jā, laika periodā, kas varētu būt, es domāju, divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Paldies jums.

Jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis. Paldies.

Tātad otrs jautājums. Jūs atbildējāt, ka „Latvenergo” tiek veikti regulāri auditi un tātad faktiski ar to tā kā vajadzētu pietikt. Tomēr, ņemot vērā jaunatklātos korupcijas riskus, teiksim, un to gadījumu ar Liuzinika kungu un viņa uzņēmumu „Jauda”... Arī iepriekš bija problemātiskas lietas... Tā, piemēram, SIA „Baltenergotrade”, kuras divi īpašnieki par elektroenerģijas tirdzniecību ar „Latvenergo” pelnīja ap 2 miljoniem gadā un kura, tā teikt, likvidējās pēc Miķelsona noņemšanas... Vai tomēr visi šie fakti neliecina par nepieciešamību veikt detalizētāku un vispusīgāku, kompleksu izvērtējumu, kas varētu arī novērst šaubas par pašreizējo tarifu sistēmu un situāciju „Latvenergo”?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Kampara kungs, jums vārds.

A.Kampars. Jā. Neapšaubāmi. Es pilnīgi pievienojos jūsu raksturojumam, ka koncerns „Latvenergo” pēdējos desmit gadus ne vienmēr ir bijis pilnīgi „caurspīdīgs”, ne vienmēr atsevišķi darījumi ir atbilduši sabiedrības izpratnei par moderna, liela uzņēmuma rīcības ētiku un atbilstību sabiedrības interesēm. Jaunais vadītājs, kurš ir apstiprināts amatā pirms trim mēnešiem, šobrīd no manas puses ir personiski lūgts veikt šādus iekšējus auditus gan ar starptautisko auditorkompāniju palīdzību, gan ar iekšējā audita palīdzību. Un viens no galvenajiem lūgumiem un uzstādījumiem ir koncentrēties - korupcijas riska kontekstā - uz atsevišķu konkursu iepirkumu organizēšanu, to padarīšanu par caurskatāmiem. Un, teiksim, šis termiņš un šie jautājumi ir pietiekami īsā laikā koncentrēti, lai, es domāju, jau tuvākajā pusgadā mēs sniegtu skaidras atbildes uz to, ka „Latvenergo” kā koncerns, kā uzņēmums nākotnē darbosies pēc citiem principiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājumu iesniedzēju papildjautājumu limits ir izsmelts. Vai kāds cits no zālē esošajiem deputātiem vēlas uzdot kādu papildjautājumu? Nevēlas.

Tādā gadījumā paldies. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011. gada 24. februārī

 

Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par likumprojektu sagatavošanu” (Nr. 5/J10)
(Atbildes dok. Nr. 533) (Rakstiska atbilde)
   
Ekonomikas ministra Arta Kampara atbilde uz deputātu jautājumu „Par A/S „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem” (Nr. 4/J10)
(Atbildes dok. Nr. 534)
   
Papildjautājums dep. E.Cilinskis
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
   
Papildjautājums dep. E.Cilinskis
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars

 

Balsojumi

Datums: 24.02.2011 09:06:03 bal001
Par - 47, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju (103/Lm10) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 24.02.2011 09:06:47 bal002
Par - 49, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (104/Lm10) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 24.02.2011 09:07:30 bal003
Par - 49, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (105/Lm10) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 24.02.2011 09:08:13 bal004
Par - 49, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (106/Lm10) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 24.02.2011 09:08:57 bal005
Par - 49, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (107/Lm10) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 24.02.2011 10:18:09 bal006
Par - 64, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (238/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 24.02.2011 10:22:22 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 86, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā (95/Lm10)

Datums: 24.02.2011 10:23:38 bal008
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (96/Lm10)

Datums: 24.02.2011 10:24:39 bal009
Slēgtais balsojums
Par - 88, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (97/Lm10)

Datums: 24.02.2011 10:25:41 bal010
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (98/Lm10)

Datums: 24.02.2011 10:27:55 bal011
Slēgtais balsojums
Par - 52, pret - 37, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju (103/Lm10)

Datums: 24.02.2011 10:28:31 bal012
Slēgtais balsojums
Par - 46, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (104/Lm10)

Datums: 24.02.2011 11:40:14 bal013
Slēgtais balsojums
Par - 49, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (105/Lm10)

Datums: 24.02.2011 11:40:46 bal014
Slēgtais balsojums
Par - 48, pret - 40, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (106/Lm10)

Datums: 24.02.2011 11:41:18 bal015
Slēgtais balsojums
Par - 45, pret - 42, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (107/Lm10)

Datums: 24.02.2011 11:42:27 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu (108/Lm10)

Datums: 24.02.2011 12:04:07 bal017
Par - 17, pret - 27, atturas - 42. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 2.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:12:19 bal018
Par - 12, pret - 32, atturas - 43. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 2.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:19:57 bal019
Par - 22, pret - 27, atturas - 38. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 2.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:20:38 bal020
Par - 73, pret - 6, atturas - 11. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 2.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:22:16 bal021
Par - 86, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (212/Lp10), 1.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:23:42 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (220/Lp10), 1.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:25:04 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (228/Lp10), 1.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:26:30 bal024
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Autortiesību likumā (2/Lp10), 2.lasījums

Datums: 24.02.2011 12:28:50 bal025
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (224/Lp10), 1.lasījums

Datums: 24.02.2011 13:32:11 bal026
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (223/Lp10), 1.lasījums

Datums: 24.02.2011 13:33:24 bal027
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (211/Lp10), 1.lasījums

Datums: 24.02.2011 13:34:33 bal028
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā (225/Lp10), 1.lasījums

Datums: 24.02.2011 13:35:46 bal029
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (60/Lp10), 2.lasījums

Datums: 24.02.2011 13:37:23 bal030
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr. 42/Lp10) otrajam lasījumam (100/Lm10)

Datums: 24.02.2011 13:38:02 bal031
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “ Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr. 197/Lp10) otrajam lasījumam (101/Lm10)

Datums: 24.02.2011 13:38:54 bal032
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam (109/Lm10)

Datums: 24.02.2011 13:39:35 bal033
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam (110/Lm10)




Frakciju viedokļi
2011.gada 24.februārī

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Labdien! Jā, šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki jautājumi, un daži no tiem bija ļoti svarīgi – Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas nacionālo drošību 2010.gadā, par kuru tika ļoti nopietni debatēts, un tiesībsarga ziņojums par 2010.gadu.

Es domāju, ka par šiem jautājumiem noteikti runās kolēģi un jūs varēsiet par tiem uzzināt gan presē, gan televīzijā.

Es gribētu runāt par kādu citu – par likumprojektu, kas tika atbalstīts otrajā lasījumā. Un kāpēc?

Šobrīd ārā ir ziema, naktī pat mīnus 30 grādi dažos Latvijas reģionos. Un ko tas nozīmē? Ka situācija kļūst arvien bīstamāka. Un kāpēc? Cilvēki mēģina sasildīties, cilvēki mēģina vairāk lietot elektriskos sildītājus un kurināt krāsnis, un tad nu mēs atceramies par to, ka tā ir riska situācija, jo mums palielinās ugunsgrēku skaits. Tad nu mēs atceramies telefona numuru „112” un Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Kāpēc es runāju par šo likumprojektu? Tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku un atceres dienām”’, kas tika atbalstīts šodien otrajā lasījumā. Un tika atbalstīts priekšlikums noteikt 17.maiju kā atzīmējamo dienu – Ugunsdzēsēju un glābēju dienu. Kāpēc 17.maiju? Tāpēc, ka tajā dienā 1865.gadā tika reģistrēts pirmais brīvprātīgo ugunsdzēsēju izbraukums uz ugunsgrēku Vecrīgā. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji – tie ir cilvēki, kas strādā bez atalgojuma un pašaizliedzīgi, gatavi riskēt ar savu dzīvību un veselību. Arī profesionālajā dienestā nekad atalgojums nav bijis konkurētspējīgs un cilvēki strādā ne jau atalgojuma dēļ.

Es pats esmu nostrādājis Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā desmit gadus un zinu, kāds ir iekšējais satraukums, kad tu dzirdi kārtējo trauksmes signālu, neatkarīgi no tā, uz kādu gadījumu ir jābrauc, – vai tas ir meža ugunsgrēks, vai tas ir ugunsgrēks dzīvoklī, vai tie ir glābšanas darbi uz ūdens, vai tas ir sprādziens universālveikalā, kas šobrīd saucas „Galerija Centrs”... No personīgās pieredzes zinu, ka šajā dienestā strādā pašaizliedzīgi cilvēki, sava darba un profesijas fanātiķi.

Un šajā sakarā gribu minēt dažus skaitļus. No 1990.gada līdz 2010.gadam, tas ir, 20 gadu laikā, nelaimes gadījumos, veicot ugunsgrēku dzēšanu, ir cietuši 355 ugunsdzēsēji... 355 personas. Un 4 ugunsdzēsēji ir gājuši bojā.

Uzskatu, ka, balsojot par šo likumprojektu un nosakot šo atzīmējamo dienu – 17.maiju –, tā tika izrādīta cieņa gan šiem cietušajiem cilvēkiem, gan arī visiem, kas strādā šajā dienestā, – gan brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, gan profesionālajā dienestā strādājošajiem.

Vadītāja. Paldies Dzelzskalna kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Aleksejam Loskutovam. Lūdzu!

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien! Manuprāt, bija divas lietas, kuras noteikti var pieskaitīt pie aktuālajām.

Viena no tām – šodien komisijām tika nodots frakcijas „Vienotība” piedāvātais likumprojekts, kas attiecas uz dubultpilsonības problēmu risināšanu. Es domāju, ka šis likumprojekts ārkārtīgi svarīgs īpaši trimdas latviešiem, lai nodrošinātu viņu saikni ar viņu dzimto zemi vai viņu senču dzimto zemi. Es domāju, ka, apvienojot prātus un mēģinot atrast pašu labāko variantu no frakciju priekšlikumiem, un ievērojot Valsts prezidenta priekšlikumus, izdosies panākt pašu labāko risinājumu.

Protams, mūsu frakcija uzskata par aktuālu arī to problēmu, ko izdevās konstatēt Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei un man kā Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājam, proti, iespējamo Juridiskās komisijas sēdes protokola viltošanu, kas notikusi iepriekšējās Saeimas darbības laikā.

Es nerunāšu par iespējamo kriminālatbildību. Manuprāt, pats svarīgākais šajā jautājumā ir tas, ko laiku pa laikam piesauc varbūt bez konkrētiem piemēriem, bet kas ir pelnījis pietiekami skaļu nosaukumu – „valsts sagrābšana”. Manuprāt, ja apstiprināsies, ka sēdes protokols tika viltots, mēs tiešām varēsim izmantot šo skaļo nosaukumu – „valsts sagrābšana”, jo sanāks, ka viens vai vairāki cilvēki bija uzurpējuši Saeimas deputātu varu lemt par to, vai virzīt vai nevirzīt izskatīšanai Saeimā konkrēto likumprojektu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Loskutova kungam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par to, ka politiskās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija vērsusies pie Ministru prezidenta Dombrovska ar prasību paskaidrot, kāpēc valdībā ignorē Ministru kabineta izdotos Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumus. Lieta ir tā, ka daudzi likumprojekti, ko izskatīšanai Saeimā iesniedz Ministru kabinets, satur tīri tehniskas redakcionālas izmaiņas, nevis labojumus pēc būtības.

Dažkārt Saeimas sēdes darba kārtībā tiek iekļauti pat vairāki likumprojekti par grozījumiem likumā ar vienu un to pašu nosaukumu, piemēram, likumā „Par nodokļiem un nodevām”, turklāt nevienā no šiem dokumentiem nav paredzētas būtiskas likuma izmaiņas, runa ir tikai par redakcionāliem labojumiem.

Mēs uzskatām, ka valdība, noslogodama Saeimu ar šāda satura likumprojektiem, pārkāpj Ministru kabineta izdoto Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumu normas. Tajās noteikts, ka normatīvajos aktos grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Savukārt redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības.

Diemžēl Ministru kabinets šos noteikumus ignorē, tāpēc deputātiem nākas zaudēt laiku gan komisijās, gan frakciju sēdēs, gan Saeimas sēdēs, izskatot pēc būtības tukšus likumprojektus. Turklāt šāds bezjēdzīgs darbs tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc aptuveniem aprēķiniem, viena likumprojekta izskatīšana Saeimā nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 20 tūkstošus latu. Tāpēc esam vērsušies pie premjerministra Valda Dombrovska ar lūgumu paskaidrot, kāpēc valdība ignorē Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumus un vai Ministru kabinets kaut ko darīs, lai novērstu šādu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Apvienība „Saskaņas Centrs” ir pārliecināta, ka nesamērīgais daudzums likumprojektu, kuri satur tikai redakcionālus labojumus, pirmkārt, liecina par neorganizētību, otrkārt, pēc būtības ir darbības imitēšana, taču tas ir nepieļaujami, ņemot vērā to, cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien deputāti, iepriekš saņēmuši kritiku par to, ka Saeimas sēdes ir pārāk īsas, bija ļoti aktīvi runātāji un centās veikt savu darbu tā, kā tas nākas tiešām tautas priekšstāvjiem, publiski paužot viedokli visos jautājumos, kuri ir aktuāli sabiedrībai.

Mūsuprāt, šodien atkal Saeimas vairākums nobalsoja par to, ka tiek grozīta Latvijas vēsture un ka Latvijas neatkarības atjaunošanas diena tiek pārcelta par 15 mēnešiem – no 1991.gada 21.augusta uz 1990.gada 4.maiju. Mūs, protams, neapmierina šāda vēstures falsifikācija, taču mēs vēl pastrādāsim uz trešo lasījumu un aicināsim talkā visu to Latvijas vēsturnieku daļu, kas ir citādās domās nekā viens galma vēsturnieks, kurš ierodas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un atbalsta dažu bijušo Augstākās padomes deputātu iniciatīvu.

Otra lieta, kas noteikti vēlētājiem būtu jāzina, ir tā, ka šodien pulksten 17.00 „Radio NABA” viļņos tiešraidē varēs dzirdēt ekonomikas ministra Kampara atbildes uz nacionālās apvienības deputātu jautājumu par „Latvenergo” tarifu veidošanos. Mūs neapmierina šī situācija, ka „Latvenergo” ir nolēmis paaugstināt savus tarifus, pie tam vēl ievērojami. Tas skars 95 procentus mājsaimniecību, pamatīgi skars! Mēs uzskatām, ka pievienotās vērtības nodokļa paaugstinājums no 10 uz 22 procentiem jau ir ievērojams sitiens pa ikvienas vidēji vai mazāk turīgas mājsaimniecības finanšu līdzekļiem. Tātad aicinām klausīties, ko tad ministrs atbildēs pulksten 17.00 „Radio NABA”.

Un visbeidzot. Gribu informēt visus, ka 26.februārī, šosestdien, no pulksten 10.00 līdz 18.00 praktiski visā Latvijā kultūras namos būs zvērināti notāri un ikvienam būs iespēja parakstīties par izglītību valsts valodā. Tas ir pēdējais, izšķirošais posms pirmajā stadijā, tātad referenduma ierosināšanas stadijā, un mēs ļoti, ļoti lūdzam un aicinām ikvienu piedalīties šajā pasākumā sestdien, aicināt draugus, paziņas, radus. Precīzāku informāciju par ikvienu ģeogrāfisko vietu jūs saņemsiet mājaslapā sargivalodu.lv, tātad www.sargivalodu.lv.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rasnača kungam – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie klausītāji! Jā, šīsdienas sēde sākās ar tādu pietiekami sausu premjera ziņojumu par nacionālo drošību 2010.gadā. Šis ziņojums tiešām bija tāds, kas izraisīja pietiekami lielas debates, jo ziņojumā patiesībā netiek redzētas Latvijas problēmas, ziņojums nav ticis veidots uz pietiekami lieliem... tādiem, nu, patriotiskiem nacionālas valsts pamatiem.

Kaut vai viena detaļa: tiek runāts par energodrošību, taču valdība pat nespēj ierakstīt, ka sašķidrinātās gāzes terminālis, par ko valdība beidzot ir izlēmusi, varētu tikt būvēts Latvijā, bet saka, ka tas varētu būt būvēts Baltijā.

Nav ne vārda par bankām, par banku drošību, kuras patiesībā... kuru darbība patiesībā ir novedusi Latviju zināmā mērā tieši tādā krīzes punktā, kādā mēs esam.

Nav ne vārda par informatīvās telpas noturēšanu nacionālas valsts interesēs, un tā tālāk.

Tāpēc bija ļoti labi, ka bija debates. Tas, kas varbūt nebija labi, – ka šis ziņojums... Jau piekto gadu šāds ziņojums tiek gatavots. Un jāteic, ka šajā ziņojumā bija attiecīgie funkcionāri un darbinieki ierakstījuši vai vienkārši iekopējuši lietas jau no piecus gadus veca ziņojuma; viņi tā arī nesaprot, ka šādam ziņojumam tomēr var piešķirt daudz mūsdienīgāku un sabiedrībai svarīgāku – nu, vismaz tās pieejamās daļas ietvaros – saturu. Premjers gan solīja, ka uz nākamo gadu tas tiks labots. Redzēsim, vai pēc gada būs kaut kas mainījies.

Jā, diskusija par svētku dienām, svētku un atceres dienām bija pietiekami gara. Jāteic, ka mēs bijām tā frakcija, kas atbalstīja nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai//LNNK” frakcijas priekšlikumu, konkrēti, deputāta Dzintara Rasnača, kurš tikko runāja, priekšlikumu – tomēr tās divas dienas, 4.maiju un 21.augustu, noteikt atbilstoši, pietiekami kodolīgi un skaidri, atbilstoši tam, kas toreiz notika. Mēs atbalstījām priekšlikumu, ka 4.maijs būtu jāsauc par Neatkarības deklarācijas dienu, un 21.augusts – par Neatkarības atgūšanas dienu... atjaunošanas dienu. Tas, mūsuprāt, bija pietiekami konkrēti.

Diemžēl jāsaka, ka tā koalīcijas „balsošanas mašīna” šobrīd strādāja bez domāšanas. Ja koalīcija būtu kaut nedaudz padomājusi, par ko balso, tad, iespējams, nevis tiktu pārrakstīta vēsture, kā kāds te mēģina varbūt teikt, bet tiešām īstās dienas iegūtu īstos nosaukumus.

Garas debates bija arī par regulatoru, tātad par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Mūsuprāt, koalīcijas attieksme bija vienkārši... nevis nekorekta pret opozīciju – tas ir jau pierasts –, bet... tur tā dubultā morāle vienkārši izpaudās visspilgtākajās savās izpausmēs, un patiesībā komisijā tika ielikti cilvēki, kuri ir tieši saistīti ar partijām. Tas nebūt nav varbūt tas sliktākais, jo partijas jau no tā it kā nekad nebaidās, vismaz mēs par to nekaunamies. Tas, kas nav labi, ir tas: tad, kad iet uz vēlēšanām, saka, ka tā nedarīs, un arī pēc vēlēšanām vēl kādu laiku saka, ka tā nedarīs un ka ir slikti visi tie, kas tā dara, kas liek savus cilvēkus padomēs. Bet tad, kad jāliek regulatorā, kas pēc būtības tiešām ir neatkarīga institūcija, kurai jādarbojas sabiedrības interesēs... Kad jāliek tur cilvēki, kas ir neatkarīgi, tad tieši „Vienotības” virzītais cilvēks kļūst par šīs iestādes vadītāju! Mūsuprāt, tas ir vērsts nevis tajā virzienā, lai uzlabotu sabiedrības uzticību politiķiem, bet tieši pretēji – lai turpinātu samazināt. Un jāsaka, ka tiem, kas daudz moralizēja par citām lietām, ko darīja iepriekšējā valdība, šobrīd vairs nav nekādu tiesību moralizēt pašiem pēc šādas rīcības. Tas ir diezgan bēdīgi.

Un jāsaka pēdējā lieta, ka... uz ko arī te aicina TB/LNNK pārstāvji, runājot par latviešu valodu valsts skolās. Acīmredzot kaut kādā... katrā laikā ir sava noteiktā dienas kārtība. Un mēs redzam, ka šos 10 tūkstošus parakstu jau nevar mēnešiem savākt. Tajā pašā laikā pret jauno „Latvenergo” noteikto elektroenerģijas tarifu ir gandrīz 30 tūkstoši parakstu savākti divās trijās nedēļās. Tā ir šī dienas kārtība! Manuprāt, tiem, kas strādā valdībā, vajadzētu nevis rakstīt sausus un nepatriotiskus ziņojumus, bet tiešām redzēt tās problēmas, kas ir mūsu sabiedrībā, un uz tām adekvāti reaģēt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Līdz ar to šodien tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Trešdien, 15.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196