10.Saeimas stenogramma - 3.02.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2011.gada 3.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 3.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ir lūgusi grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā 2.februāra sēdē komisijā izskatīto likumprojektu „Grozījums Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā” pirmajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Cilinska, Bērziņa, Laizānes un Dzintara iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs. Bet, kolēģi, zālē ir milzīgs troksnis... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Klementjev, netraucē strādāt!”)

 

Labrīt, godātie kolēģi! Nacionālā apvienība ir atsaukusies uz Latvijas Žurnālistu asociācijas pagājušā gada 1.decembra paziņojumu par to, ka nepieņemama ir situācija, ka sabiedrībai nav zināmi preses izdevumu patiesie īpašnieki un ka ir veidoti apstākļi cenzūrai, kas būtu pretrunā ar Satversmi.

Līdz ar to mūsu apvienība uzskatīja par nepieciešamu sagatavot grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, un mēs aicinām... Es aicinu atbildīgo komisiju pieaicināt tātad šos iesniedzējus - Latvijas Žurnālistu asociāciju, bet, ņemot vērā to, ka ir vēl viena plaši pārstāvēta žurnālistu nevalstiskā organizācija - „Latvijas Žurnālistu savienība” -, uzaicināt arī viņus un izvērtēt, vai nevajadzētu uzaicināt arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvjus, jo diezgan daudzi izdevēji vienlaikus arī ir īpašnieki.

Tāds būtu mans aicinājums komisijai un lūgums deputātiem to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt „pret” neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Laizānes, Dzintara, Cilinska, Lāča, Bērziņa un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

2011.gada 15.janvārī Latvijas Ordeņu brālība, kura apvieno sevī tādas cienījamas personas kā Juri Karlsonu, Jāni Rožkalnu, Edmundu Būmani un citus augstā apbalvojuma saņēmējus, nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, kurā pauda savu satraukumu (citēju): „Mūs uztrauc tas, ka latviešu jaunā paaudze tiek izspiesta no šejienes darba tirgus. Un tieši tādēļ viņi tūkstošiem ir spiesti pamest mūsu valsti un doties svešumā, no kurienes lielā daļa var arī neatgriezties. Krievu valodas pozīcijas kļūst tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65 procentiem jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu, un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī.” (Citāta beigas.)

Sestdien, 29.janvārī, laikrakstā „Diena” no septiņiem darba sludinājumiem trijos tika prasītas labas krievu valodas zināšanas.

Un tādēļ, lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, nacionālā apvienība piedāvā likumprojektā noteikt, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās.

Protams, katra valoda mūs bagātina, bet deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir minēts: „Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti.” Tādēļ lūdzam nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, kurš pieteicies runāt „pret”.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums pēc būtības ir ļoti patriotisks. Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam būtu jārunā latviešu valodā, un mēs viennozīmīgi domājam, ka tas ir pareizi. Bet vienlaicīgi, ja mēs paskatāmies uz dzīvi, paraugāmies, kā tad īsti šī situācija attīstās daudzās jomās, tad redzam, ka viss nemaz nav tik viennozīmīgi.

Savulaik, kad mēs atguvām Latvijas neatkarību, mēs definējām, ka Latvijā visi runās latviski, un politisku apsvērumu pēc mēs uzskatījām, ka krievu valodas mācīšana ir noziedzīga un nav nepieciešama, jo kādreiz, padomju laikā, bija tā, ka, ja bērni spēlējās pagalmā un viens no bērniem bija krievvalodīgais, tad kaut kā sanāca, ka praktiski visi latvieši runāja krievu valodā. Un tad radās doma: atriebsimies, lai tagad visi runā tieši latviešu valodā! It kā tas viss ir saprotami - 50 okupācijas gadi, bet... Man pašam dzīvē ir bijušas dažādas situācijas, kurās es viennozīmīgi sapratu, ka valoda - tā ir atslēga uz zināšanām.

Šodien es nekādā gadījumā negribu vērsties pret mūsu valsts valodu - latviešu valodu. Es runāju par to, ka latvieši šodien kļūst konkurēt nespējīgi. Mēs varam ar likumu pieņemt, tā teikt, lēmumu, ka visi var runāt tikai un vienīgi latviešu valodā, bet... Paskatīsimies uz konkrētiem biznesa sektoriem! Tūrisms. Ja kāds vēlēsies strādāt viesnīcā vai restorānā un pateiks: „Ziniet, es runāju tikai latviešu valodā, un likums tagad piespiež jūs paņemt mani darbā, jo es zinu latviešu valodu,” - problēma ir tā, ka atradīsies citi iemesli, kuru dēļ šis jaunais cilvēks neatradīs iespēju strādāt šajā viesnīcā vai šajā restorānā.

Pirms kāda laika kopā ar vienu Igaunijas paziņu mēs sēdējām kādas viesnīcas restorānā un dzērām kafiju, tēju, un pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš runā labi arī angļu valodā, un tad sanāca tā, ka mēs savas sarunas laikā sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, un tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte! Un pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā tā meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši tur vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda, un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu - ceturto vai piekto valodu -, viņš kļūst konkurētspējīgs.

Šodien mēs gribam piespiest, ka cilvēks, kurš zina vienu valodu, ir jāņem darbā. Diemžēl ne jau dēļ tā, ka viņš nerunā citās valodās, viņu neņems darbā, bet tāpēc, ka konkrētajā arodā ir nepieciešamas vairākas valodas. Mēs esam tranzīta zeme, mēs apkalpojam kravas, kas nāk no austrumiem un rietumiem, un pretējā virzienā. Kā jūs iedomājaties: vai cilvēks, kurš strādās un runās tikai latviešu valodā, kvalificēsies, lai viņu pieņemtu darbā? Diemžēl tas nav iespējams.

Mazā valstī mums vajadzētu ieviest tādu politiku, ka, beidzot skolu, jaunieši zina vismaz trīs valodas. Pirms kāda laika es viesojos krievu skolā, tā tiek uzskatīta par bilingvālu, kā mēs zinām, jo pamatmācības it kā notiek krievu valodā, bet liela daļa priekšmetu tiek apgūti latviešu valodā. Ar izbrīnu man nācās konstatēt, ka tie jaunieši, ar kuriem es runāju tīrā latviešu valodā un kuri, kā man šķita, ir latvieši, patiesībā bija krievvalodīgie jaunieši. Kad strādāju Rīgas domē, pie manis bija atnākusi jauniešu grupa, un mēs veselu stundu runājām par lietām pašvaldībā latviešu valodā. Pēc sēdes... pēc šīs sarunas jaunieši savā starpā daudzi sāka runāt krievu valodā.

Šodien krievvalodīgie jaunieši ir iemācījušies latviešu valodu daudz labāk. Diemžēl latvieši krievu valodu nezina. Un, ja mēs šodien ar likumu mēģināsim pieņemt lēmumu, ka tikai un vienīgi latviešu valoda garantē darbu, tad diemžēl konkrētajos arodos latvieši kļūs konkurēt nespējīgi.

Es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi jutīgs un ka mums vajadzētu skatīties nevis uz to, kā uzspiest latviešu valodu tikai ar varu - latviešu valoda ir jāzina! -, bet ir arī jāpadomā, kādā veidā radīt situāciju, lai latvieši būtu konkurētspējīgi pašā Latvijā, lai viņiem nevajadzētu braukt uz Īriju. Un, starp citu, arī tie, kas aizbrauc kaut kur, ja viņi zina kaut vai to pašu krievu valodu, viņi ir konkurētspējīgāki nekā latvieši.

Tā ka, man šķiet, šeit nevajadzētu šo jautājumu politizēt, bet vajag skaidri pateikt: katram, kas pabeidz skolu, ir jāzina vismaz trīs valodas. Un tad mēs būsim konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Laizānes, Dzintara, Cilinska, Lāča, Bērziņa un Parādnieka iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Dolgopolova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir...

Ir pieteikusies runāt deputāte Aija Barča. Lūdzu!

Ā... par procedūru? Ieslēdziet mikrofonu deputātei Barčai!

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām un mainīt atbildīgo komisiju, par atbildīgo komisiju nosakot Sociālo un darba lietu komisiju, jo 9.sasaukuma laikā tika izdarīta tāda darbība, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atvirzīja atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai šo likumprojektu, kurš arī iepriekšējos gados atradās Sociālo un darba lietu komisijas pārraudzībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms jautājums: vai deputāti piekrīt tam, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Vai deputāti piekrīt deputātes Barčas ierosinājumam, ka atbildīgā komisija ir Sociālo un darba lietu komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Aivaram Dronkam no šā gada 2.februāra līdz 4.februārim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Borisa Cileviča iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 3.februārī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Tātad lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča lūgumu atbrīvot Aivu Zariņu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteikto tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija ir izskatījusi minēto iesniegumu un, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi lēmuma projektu: atbrīvot Aivu Zariņu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 3.februāra sēdes darba kārtību. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Konkurences likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Kurš ziņos par likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”?

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un pirmajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Šie grozījumi, varētu teikt, ir tikai tehniski, saistīti ar to, ka ir mainījies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, un tāpēc komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Ir ierosinājums priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 8.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

 

J.Tutins (SC frakcija).

Grozījumi šajā likumā ir tīri tehniski tāpat kā nupat izskatītie grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā. Un tāpēc komisija aicina deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Termiņš tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 8.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Didzis Zemmers.

D.Zemmers (ZZS frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai grozītu Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likuma normas atbilstoši 2010.gada 5.jūlijā parakstītajam līgumam par Latvijas un Šveices sadarbības programmas īpašās atbalsta formas „Stipendiju fonds” ieviešanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

D.Zemmers. Paldies.

Lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

D.Zemmers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.februāris līdz pulksten 17.00. Ir nepieciešami būtiski uzlabojumi šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā?

D.Zemmers. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 10.februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.februāris, izskatīšana galīgajā lasījumā - 10.februārī.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Izskatīsim likumprojektu ”Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””.

Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” (Nr.182/Lp10) liecina, ka tas ir sagatavots nevainojami Juridiskajā komisijā, jo pēc pirmā lasījuma mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.

Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies par vienprātīgo atbalstu. Termiņš - 8.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi!

Izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam kopumā saņemti pieci priekšlikumi. Komisijas sēdē mēs tos izskatījām 26.janvārī.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 2.priekšlikums. Arī šo iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir definējuma „finanšu iestāde” precizējums, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Štokenbergs. Priekšlikums izstrādāts, lai likumu saskaņotu ar Apvienoto Nāciju Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību, pazīstamas kā Palermo konvencija, 6.pantu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalstījusi un iekļāvusi savā priekšlikumā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir... jā, ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tad, kad komisija skatīja šo ierosinājumu, kas ir saņemts no Finanšu ministrijas, piedalījās arī, protams, Juridiskais birojs, kā arī deputāti, kas bija iepriekšējā Saeimā, un izrādījās, ka šis pienākums ir ticis deleģēts, uzticēts Ministru kabinetam jau iepriekšējās Saeimas laikā. Un vienkārši nu Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests bija izteikuši aizdomas, ka tas termiņā netiks izpildīts. Taču komisija vienbalsīgi uzskatīja, ka tieši tāpēc, ka tas jau ir uzticēts Ministru kabinetam un tas ir Ministru kabineta pienākums, speciāls likumprojekts šādam nolūkam nebūtu jāveido, un noraidīja šo likumprojektu vienbalsīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 60, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Komisija atbalstīja desmit priekšlikumus un noraidīja divus priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas noteic, ka attiecībā uz Saeimas deputātiem Saeimas priekšsēdētājs nav institūcijas vadītājs, kas ir atbildīgs par amatpersonu saraksta iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 2. - Dolgopolova kunga priekšlikums. Tas precizēja definīciju par to, kas ir koruptīvs nodarījums, tomēr komisija vienojās par to, ka koruptīva nodarījuma definējums nav šā likuma priekšmets, un tāpēc neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 3.priekšlikums. Līdzīgi. Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija arī ieteica precizēt, kas ir koruptīvs nodarījums, bet, tā kā komisija atzina, ka tas nav šā likuma priekšmets, komisija neatbalstīja šo definīciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. Komisija atbalstīja finanšu ministra Andra Vilka priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. 4.priekšlikums. Jūs izlaidāt 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

L.Čigāne. Jā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noteica, ka tātad trešās nodaļas nosaukumā ir arī nosakāmi amatpersonu pienākumi, bet... arī tiesības ziņot par interešu konfliktu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, ko komisija redakcionāli precizēja un kas paredz to, ka tikai elektroniskā veidā ir jāiesniedz amatpersonu saraksti Valsts ieņēmumu dienestā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka to, kādā veidā tiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātiem Valsts ieņēmumu dienestā kā amatpersonām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 6.priekšlikumu.

L.Čigāne. 7.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja to, ka no priekšlikuma tiek svītroti vārdi „koruptīvs nodarījums”, jo, kā jau es minēju, komisija vienojās par to, ka koruptīva nodarījuma definēšana nav šā likuma priekšmets.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 8. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts, nosakot to, ka amatpersona par interešu konfliktu savā iestādē var ziņot gan iestādes vadītājam, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 9.priekšlikums. Daļēji atbalstīto 8.priekšlikumu iekļāva un precizēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

10. ...

L.Čigāne. 10. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. To komisija daļēji atbalstīja un iekļāva savā priekšlikumā - 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

(Pauze. No zāles dep. I.Circene un S.Bendrāte: „Lūdzu atbalstīt...”)

L.Čigāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Čigāne. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntars Galvanovskis.

G.Galvanovskis (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim pie likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (dokuments Nr.51/Lp10), izskatīšana otrajā lasījumā.

Ar šo likumprojektu tiek pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvo uzraudzību. Tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt elektroniskās naudas iestāžu reģistrācijas, licencēšanas, darbību regulējošās un uzraudzības prasības.

Kopumā tika iesniegti 34 priekšlikumi. Priekšlikumi pārsvarā ir tehniski, juridiskās terminoloģijas precizējumi un redakcionāli labojumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā plašākas debates izraisījās par atsevišķu terminu definīcijām, konkrēti par terminu „elektroniskās naudas iestāde”. Vairāki komisijas locekļi pauda viedokli, ka būtu nepieciešams aizstāt vārdu „iestāde” ar citu vārdu, jo „iestāde” sabiedrībā vairāk tiek interpretēta kā valsts vai pašvaldības iestāde, nevis kā privāta uzņēmuma, komercstruktūras nosaukums.

Aicinu deputātus pievērst uzmanību šim likumprojektam un iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam (protams, gadījumā, ja likumprojekts tiks atbalstīts otrajā lasījumā).

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu. Jums ir jāziņo par katru no priekšlikumiem un par komisijas lēmumu tajos.

G.Galvanovskis. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, grozījumi likuma nosaukumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, elektroniskās naudas definīcija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, ir dota esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra definīcija. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikumā ir paplašināta amatpersonas atbildība. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir vairāki redakcionāli labojumi attiecībā uz pirmā lasījuma versiju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Trīs redakcionāli labojumi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Konkrēti šinī priekšlikumā ir palielināti naudas sodi no 1000 latiem uz 100 000 latiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Gramatisks precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts atbilstoši direktīvai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Labojumi atsaucēm uz konkrētiem punktiem. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. Un pēdējais ir 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Galvanovskis. Paldies par atbalstu otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 2.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts.

Paldies.

G.Galvanovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekta mērķis ir normatīvi noregulēt ugunsgrēku un veikto glābšanas darbu uzskaiti un noteikt deleģējumu Ministru kabinetam par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsgrēku un to seku uzskaiti, kā arī uzskaiti par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veiktajiem glābšanas darbiem.

Komisija šo likumprojektu izskatīja 2.februāra sēdē un konceptuāli atbalstīja.

Aicinu komisijas vārdā Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - un tas ir arī šīsdienas pēdējais jautājums - likumprojekts „Grozījums Konkurences likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Šobrīd Latvijā ir izveidojusies tāda situācija, ka virknei dominējošā stāvoklī esošu veikalu un veikalu ķēžu viņu rokās ir koncentrējusies milzīga iepirkumu vara. (No zāles: „Jā! Jā! Pareizi!”) Un šobrīd mēs novērojam to, ka šīs lielveikalu ķēdes nekautrējas savu milzīgo iepirkumu varu arī izmantot pret preču piegādātājiem. Visspilgtāk tas izpaužas apstāklī, ka norēķinu termiņi par piegādāto preci ir izstiepušies no 30 līdz pat 60 un vēl vairāk dienu garumā. Un tas nav taisnīgi.

Vēl vairāk! Pavisam nesen mēs Saeimā pieņēmām likumu, ar kuru noteicām, ka preču pārstrādātājam ne tikai ar zemnieku, bet arī ar lauksaimniecības kooperatīvu ir jānorēķinās par piegādāto preci 30 dienu laikā. Tātad zemnieks saņem naudiņu 30 dienu laikā, bet pārstrādātājs vai preču ražotājs, kas ir pārtikas preču ražotājs, jau ir spiests gaidīt no lielveikaliem naudu 60 vai pat varbūt 120 dienas. Tas nav taisnīgi.

Un šeit mums kā politiķiem ir jāiejaucas.

Tāpēc komisija, izanalizējusi šo situāciju, piedāvā Konkurences likumā ieviest normu, kas noteiktu, ka par pārtikas preci dominējošā stāvoklī esošs lielveikals ar piegādātāju norēķinās 30 dienu laikā.

Paldies.

Es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Protams, „Saskaņas Centra” frakcija šo likumprojektu atbalstīs, bet, tā kā šeit nav neviena no valdības, tad es ceru, ka ekonomikas ministrs iepazīsies ar to, ko mēs te visu sarunāsim. Es aicinu Ekonomikas ministrijas speciālistus uzreiz pēc šīs normas ieviešanas ļoti uzmanīgi skatīties, kas notiks tirgū, jo pastāv ļoti liels risks, ka ne visi kolēģa Zaķa nosauktie lauksaimnieki vispār vairs tiks šajās ķēdēs, jo lielrūpnieki, liellauksaimnieki no Polijas, mūsu draugi leiši un igauņi ir gatavi gaidīt ilgāk, lai tikai dabūtu drošu vietu mūsu veikalu plauktos.

Es domāju, ka tas, protams, ir saskaņots ar „Vienotības” ministriem. „Vienotības” frakcija ir ļoti labu priekšlikumu ielikusi, un es domāju, ka tā visus šos riskus ir izrēķinājusi.

Es aicinu būt atbildīgiem no pirmās dienas, kopš šī norma tiks ieviesta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuru mums ir bijušas ļoti karstas debates Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un man ir liels prieks, ka šis jautājums, par kuru pirms vēlēšanām ārkārtīgi daudz ir runājusi apvienība „Par Labu Latviju”, ir nonācis līdz balsojumam šādā redakcijā. Mēs jau pirms vēlēšanām teicām, ka lielo veikalu ķēžu ietekme Latvijā ir nesamērīgi liela.

Taču vienlaicīgi, pieņemot arī šo konkrēto redakciju, es aicinu jau šodien deputātus - un pirmām kārtām, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus - ļoti nopietni vērot, kas notiks tad, kad šis likums stāsies spēkā. Man šķiet, ka šodien būtu skaidri jāpasaka, ka šā likuma realizācija dzīvē būtu jākontrolē no valdības puses. Valdības vadītājam būtu jābūt galvenajai atbildīgajai personai, kura seko līdzi, kas notiks, jo tiešām var būt bažas, ka tad, ja mēs nosakām, ka 30 dienu laikā ir jānorēķinās par piegādātajām precēm, daudzas no tām precēm, kuras šodien atrodas veikalos, veikalu plauktos, un kuras piegādā vietējie ražotāji, var pazust un to vietā var nākt imports. Es domāju, ka šeit ir ārkārtīgi svarīgi sekot ne tikai likuma burtam, bet, man šķiet, būtu ārkārtīgi svarīgi Ministru prezidentam, valdībai paaicināt divas galvenās veikalu ķēdes „Rimi” un „Maxima” uz sarunām un vienoties, lai viņi respektē Latvijas parlamenta lēmumu un lai viņi šajā gadījumā nedomā, ņemot vērā šo konkrēto likumu, kaut kādā veidā mazināt Latvijas preču pārdošanu mūsu veikalos. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, pieņemot šo likumu, nevis radīt situāciju, ka daudzi piegādātāji pazudīs, bet lai viņi respektē... lai viņi daudz atbildīgāk, protams, arī izvērtē, kādos apjomos šīs preces tiks iegādātas. Lai netiek veidotas starpnieku organizācijas, vairumtirdzniecības organizācijas, kurām nāksies piegādāt preces pēc komisijas principiem, kad tātad norēķins būs pēc realizācijas.

Šis likums paver iespēju radīt šādas starpnieku organizācijas un apiet šo konkrēto likuma normu. Un parlamentam, jā, ir jāpieņem likums, bet likuma izpilde būtu jākontrolē valdībai, premjeram, ekonomikas ministram, finanšu ministram. Šis ir ļoti jutīgs likums, un man gribētos, lai, šo likumu pieņemot jau galīgajā redakcijā, mēs reāli varētu arī saprast, ka šis likums palīdzēs mūsu tautsaimniecībai un mūsu ražotājiem.

Tā ka šodien es aicinu atbalstīt šo redakciju, bet vienlaicīgi arī brīdinu, ka šī konkrētā redakcija nekādā gadījumā negarantēs, ka kāds nemēģinās šo konkrēto likuma normu apiet. Protams, mēs zinām, ka ir tiešām preces, kuras trīsdesmit dienu laikā noteikti netiek pārdotas; mēs zinām to, ka veikali kļuvuši kā sava veida noliktavas, bāzes daudzām precēm, bet mēs zinām arī to, ka ir preces, kuras tiek pārdotas ātrākā termiņā. Es esmu ar šo biznesu pats bijis saistīts personīgi, es labi zinu, kā tas ir veidots, - ka ļoti bieži šī realizēto preču nauda tiek izmantota, protams, lielveikalu attīstībai. Tas pēc būtības ir pašsaprotami, tas notiek visā pasaulē, bet šodien... Šodien, kad Latvijā ir ekonomiskā krīze, mums ir jāizdara viss iespējamais, lai lielo veikalu tīkli zinātu, ka tiem jārespektē šis likums. Tie atrodas Latvijas teritorijā, mēs esam devuši iespēju viņiem šeit nodarboties ar biznesu, palielināt apgrozījumu, nodrošināt sev peļņu, bet vienlaicīgi viņiem jārespektē, ka šajā laikā viņiem ir jāatbalsta mūsu ražotāji un norēķiniem ir jānotiek ātrāk.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo redakciju. Un vienlaicīgi es aicinu valdošo koalīciju nodot šo ziņu par šo likumu arī valdībai, lai valdība ikdienā seko līdzi ļoti rūpīgi tam, kādā veidā šīs jaunās normas mainīs vai ietekmēs esošo situāciju šajā biznesā, kurā ir iesaistīti mūsu ražotāji un arī lielie tirgotāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Paldies abiem iepriekš runājušajiem kolēģiem par jau avansā izteikto atbalstu šim priekšlikumam. Atbildēšu Šlesera kungam attiecībā uz dažām detaļām.

Protams, visu laiku bija situācija, ka lielveikali, ņemot produkciju no piegādātāja, norēķinās daudz lēnāk - jau pārdod, un vēl trīsreiz tiek veikta piegāde, un tik un tā pārdod, taču naudu vēl neatdod, bet attīsta jaunus veikalus. Tā bija normāla situācija.

Bet šobrīd... Kurš no lielveikaliem šobrīd attīstās tālāk ar kaut kādiem nopietniem būvprojektiem vai ko tamlīdzīgu? Nu, nav! Tā fāze ir noslēgusies. Ja vēl būtu kāds jauns trešais, kas nāktu Latvijā iekšā, lai sastādītu konkurenci un tādā veidā cīnītos par zemākām cenām, tad būtu cits stāsts. Bet šābrīža situācija - un, es domāju, arī tuvāko ikss gadu situācija - būs tāda, ka tie veikali, kas te ir, tie ir, bet nekādas jaunas attīstības nebūs. Un tas nozīmē, ka tai naudiņai būtu ātrāk jānāk atpakaļ pie ražotāja.

Tālāk, atbildot uz Urbanoviča kunga teikto. Redziet, mēs šo likumu mainījām pirms vairāk nekā gada. Pirms vairāk nekā gada arī bija priekšlikums par šīm 30 dienām, tātad noteikt 30 dienas, kurās ir jānorēķinās par produkciju. Bet lielveikali mums apgalvoja, ka mēs varam to nerakstīt likumā, jo varam tāpat vienoties. Nu tā - vienkārši vienoties, ka parlamenta gribu respektēs. Un, godīgi sakot, sākumā tas arī tika darīts. Vismaz ražotāji man ziņoja par to, ka sākumā, nu, plus vai mīnus, bet tās 30 vai kādas 35 dienas tika ievērotas. Taču pēdējais pusgads ir kļuvis dramatisks. Pēdējā pusgadā termiņi ir izstiepti līdz 55-60 dienām. Veikaliem kļuva grūtāk, un tie nekavējoties aizmirsa tās sarunas, kas bija parlamentā, un izstiepa termiņus garumā. Bet zīmīgi ir tas, ko Urbanoviča kungs apgalvoja. Tas, ka varētu būt cēloņsakarība saistībā ar leišu, poļu vai citu preču parādīšanos šeit, mūsu plauktos. Zīmīgi ir tas, ka nav vairs palikušas mūsu plauktos citu valstu preces. Tieši otrādi! Latvijas preces palikušas vairāk.

Ņemsim vērā apstākli, ka mēs likumā tomēr ierakstījām, ka par precēm, kuru derīguma termiņš ir 20 dienas, norēķinam ir jābūt 30 dienās. Tātad mēs uzlikām ierobežojumu, bet preču tik un tā palika vairāk. Tātad īstas cēloņsakarības nav, un ar to mēģināt kaut kādā veidā ietekmēt lēmumu... Es, godīgi sakot, uzskatu, ka tas nav īsti objektīvi.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo atkārtoti atbalstīt un virzīties tālāk bez steidzamības - mierīgi, pārdomāti, solīti pa solītim uz priekšu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir ļoti būtisks priekšlikums saistībā ar konkurences normu uzlabošanu tieši lielveikalu ķēdēm vai mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Protams, šī norma ir saskaņota ar Ekonomikas ministriju un ar Konkurences padomi, un tas netiktu virzīts uz priekšu, ja šāda veida saskaņojuma nebūtu.

Es nevaru piekrist tam, ka Ministru prezidents, finanšu ministrs vai ekonomikas ministrs nodarbosies tagad ar lielveikalu ķēžu tīklu kontroli tiešā veidā. Šis ir instruments Konkurences padomei, lai tā varētu ar šā likuma normu veiksmīgāk strādāt un uzlabot savu darbu, kontrolējot mazumtirdzniecības veikalu ķēdes. Šī kontrole līdz šim ir notikusi pietiekami veiksmīgi, un, kā mēs redzam, ir pieņemti vairāki lēmumi attiecībā uz šiem tirgus dalībniekiem.

Gribu gan piezīmēt, ka šīs mazumtirdzniecības veikalu ķēdes neguļ uz lauriem, bet domā jau jaunus priekšlikumus. Viņi domā par to, kādā veidā, kā saka, radīt sev labvēlīgākus tirgus noteikumus iepretim tam, ko mēs darām šeit šodien. Kā noteikti esat pamanījuši, lielveikalos parādās privāto preču zīmju jeb private label piedāvājums. Tas atkal īstenībā ir viens no veidiem, kā - es negribu izmantot šo vārdu „pazemot” - piespiest mūsu ražotājus, vietējos Latvijas ražotājus, saglabāt šo zemāko cenu, lai tikai nonāktu lielveikalā. Es domāju, ka mums visdrīzākajā laikā būs jādomā par to, kādā veidā atrunāt tieši šo... mazumtirdzniecības lielveikalu ķēžu izmantoto instrumentu, lai mūsu ražotājs netiktu nospiests uz ceļiem, lai mūsu zemnieki, pārtikas rūpnieki netiktu nospiesti uz ceļiem, konkurējot ar viszemāko cenu, nosakot to minimālu un vispār par peļņu pat nedomājot.

Tāpēc es domāju, ka mums jau vistuvākajā laikā būs jārunā arī par nepieciešamo tirdzniecības likuma pieņemšanu šeit, Saeimā. Iepriekšējie kolēģi jau ir izteikuši šāda veida priekšlikumu, un es domāju, ka tas ir jāskata vistuvākajā laikā, lai mēs varētu runāt ne tikai par dominējošā stāvoklī esošajām lielveikalu ķēdēm, bet arī runātu par tiem veikalu tīkliem, kuri neatrodas dominējošā stāvoklī, bet varbūt ir tuvu tam.

Tā ka darba šajā virzienā ir ļoti daudz, un es domāju, ka mūsu ražotāju interešu aizstāvībai mums šeit ir jāstrādā vēl vairāk un vairāk, lai uzlabotu gan Konkurences likuma normas, gan arī radītu jaunu tirdzniecības likumu, kas paredzētu visai spēcīgu definējumu tam, kādā veidā mēs aizstāvam mūsu ražotājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates pabeigtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Konkurences likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.februāris.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombravas, Dzintara, Rasnača, Laizānes, Parādnieka, Lāča un Cilinska jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 10.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzurezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Arvils Ašeradens, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Aivars Dronka, Ivans Klementjevs, Aleksejs Loskutovs, Rita Strode, Kārlis Šadurskis un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 3.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 6. sēde
2011. gada 3. februārī

Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 204/Lp10)
(Dok. Nr. 399, 399A)
   
Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Konkurences likumā” (Nr. 205/Lp10)
(Dok. Nr. 407, 407A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 206/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 409, 409A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Laizāne (par)
  - dep. A.Šlesers (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 207/Lp10)
(Dok. Nr. 412, 412A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 208/Lp10)
(Dok. Nr. 414, 414A)
   
Par procedūru - dep. A.Barča
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aivaram Dronkam no šā gada 2.februāra līdz 4.februārim
(Dok. Nr. 415)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 3.februārī
(Dok. Nr. 416)
   
Lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 79/Lm10)
(Dok. Nr. 418)
   
Lēmuma projekts „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” (Nr. 81/Lm10)
(Dok. Nr. 425)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 195/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 369, 401)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 193/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 367, 402)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” (Nr. 180/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 324, 403)
   
Ziņo - dep. D.Zemmers
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 53/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 404)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” (Nr. 182/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 405)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 52/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 406)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 190/Lp10) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 349, 410)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 31/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 411)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr. 51/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 413)
   
Ziņo - dep. G.Galvanovskis
   
Likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 200/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 379, 434)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījums Konkurences likumā” (Nr. 205/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 407, 407A)
   
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
   
Debates - dep. J.Urbanovičs
  - dep. A.Šlesers
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. K.Olšteins
   
Informācija par deputātu J.Dombravas, R.Dzintara, Dz.Rasnača, I.Laizānes, I.Parādnieka un E.Cilinska jautājumu Ministru prezidentam V.Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”” (Nr. 2/J10)
   
Paziņojums
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 03.02.2011 09:12:29 bal001
Par - 34, pret - 32, atturas - 22. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (206/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2011 09:15:16 bal002
Par - 53, pret - 3, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (79/Lm10)

Datums: 03.02.2011 09:16:38 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata (81/Lm10)

Datums: 03.02.2011 09:18:19 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (195/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:19:11 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (193/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:20:40 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā (180/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:21:04 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā (180/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:22:21 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (53/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:23:30 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai (182/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:25:29 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (52/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:27:02 bal011
Par - 26, pret - 60, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (190/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:31:32 bal012
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (31/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:39:18 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (51/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:40:29 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (200/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.02.2011 09:54:56 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Konkurences likumā (205/Lp10), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2011.gada 3.februārī

 

 

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti nākamajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

 

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien sēdē tika izskatīti un nodoti Saeimai grozījumi Darba likumā, grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Tika skatīti arī daudzi citi likumprojekti, bet es gribu pieskarties šiem trim likumprojektiem.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, atbalstījām kolēģu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kurš paredz, ka, publicējot darba sludinājumus un veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējam aizliegts noteikt darba ņēmējam nesamērīgas prasības, konkrēti, svešvalodas prasmi. Mūsu izglītības sistēmā, sākot jau ar 90.gadiem, obligātā svešvaloda, teiksim, nebija krievu valoda, un tāpēc daudzi jaunieši nav apguvuši šo valodu – ne jau savas negribēšanas dēļ. Šī politika bija veidota tādā veidā, un šodien darba tirgū viņiem ir problēmas. Lai viņi piedalītos šajā darba tirgū, mēs atbalstījām šo priekšlikumu. Diemžēl kopumā šis likumprojekts netika atbalstīts.

Otrs nopietns likumprojekts ir „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja šo priekšlikumu, ka fondēto pensiju kapitāla iemaksas dalībnieka nāves gadījumā... ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir nomiris pirms pensijas vecuma... pirms pensijas piešķiršanas, mantinieki varētu mantot šīs otrā līmeņa pensijas, kuras tiek ieskaitītas fondēto pensiju fondā. Tas ir ļoti nozīmīgs solis un pagrieziens uz to, ka ģimenes locekļi varētu mantot daļu no šīm iemaksām, kas tikušas veiktas šajā pamatkapitālā, tieši šajā fondā.

Trešā lieta arī ir ļoti nopietna. Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredz: „Valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības atbalsta saņēmēji un saņemtā atbalsta apjoms uzskatāms par vispārpieejamu informāciju, kas ir publiskojama.” Un tātad Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība, kādā publiskojama šī informācija par valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības atbalsta saņēmējiem, vadoties no Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta trešās daļas, kura noteic, ka atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,7 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām un no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Reāli uz 2011.gadu šie procenti mums ir budžetā pārsniegti – tie ir nevis 2,5, bet 2,95 procenti. Tātad reāli šie lauksaimnieki varēs saņemt šo atbalstu šādā apjomā.

Vēl. Ja ir runa par Zaļo un Zemnieku savienību, par darbu valdībā un koalīcijā, mēs gribam atzīmēt, ka nopietns jautājums ir par šāgada budžeta konsolidāciju, šo 50 miljonu atrašanu. Zaļo un Zemnieku savienība tomēr uzskata, ka šie līdzekļi ir jāmiksē solidāri un ka mēs nedrīkstam ķerties ne pie pensijām, ne arī pie bērnu pabalstiem, tas ir, ģimenes pabalstiem – 8 latiem. Mums ir jāatrod šie līdzekļi. Es domāju, ka tie ir jāmeklē visās sfērās, visās ministrijās, lai mēs neaizskartu maznodrošinātos cilvēkus un bērnus, jo bērni ir mūsu sabiedrības... gan sākums, gan arī turpinājums.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par to, ka esam iesnieguši likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Mēs aicināsim Saeimu izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnu vai bērnu, kurš līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā pantā pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas.” Ko tas nozīmē? Un kāpēc šie grozījumi ir nepieciešami?

Lieta ir tāda. Izstrādājot 1995.gadā likumu „Par valsts pensijām”, tiesiskās paļāvības principa ievērošanas labad tā pārejas noteikumos daļēji tika saglabāta virkne atvieglojumu, kādus noteica iepriekšējā likumdošana. To skaitā bija arī atvieglojumi attiecībā uz sievietēm, kurām ir pieci vai vairāk bērnu vai bērns invalīds kopš bērnības un kuras ir audzinājušas šos bērnus vismaz līdz astoņu gadu vecumam un kurām apdrošināšanas stāžs nav mazāks par divdesmit gadiem. Savukārt ar 2001.gada 20.decembra grozījumiem minētais likums tika papildināts ar normu, kas šobrīd noteic, ka personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem un kura ir audzinājusi vismaz līdz astoņu gadu vecumam piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus ātrāk.

Saskaņā ar spēkā esošā likuma redakciju, ja bērnam invaliditāte ir piešķirta pēc astoņu gadu vecuma sasniegšanas, bet tā ir definēta no dzimšanas, viņa vecāki nav tiesīgi doties pensijā piecdesmit septiņu gadu vecumā.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka šāds regulējums ir netaisnīgs un ir labojams, jo praksē bieži rodas situācijas, ka dažādu iemeslu dēļ no dzimšanas iegūtas invaliditātes fakts oficiāli bērnam tiek konstatēts pēc astoņu gadu vecuma sasniegšanas. Vecāki, kuri audzina šo bērnu, ne ar ko neatšķiras no tiem vecākiem, kuru bērniem šī invaliditāte ir piešķirta līdz astoņu gadu vecumam, un tieši tāpēc „Saskaņas Centrs” ierosina grozīt likuma „Par valsts pensijām” 11.panta ceturto daļu, nosakot, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem un kuras aprūpējušas bērnu, kurš līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Es ceru, ka Saeima atbalstīs mūsu ierosinājumu.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

 

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien nacionālā apvienība nāca klajā ar likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”. Diemžēl Saeima neatbalstīja mūsu likumprojekta nodošanu komisijai, taču es gribu teikt paldies tiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem un desmit „Vienotības” frakcijas deputātiem, kas mūs atbalstīja.

Kāpēc mēs iesniedzām šo likumprojektu? Mēs patiešām esam vienoti ar Ordeņu brālību, kuru uztrauc tas, ka latviešu jaunā paaudze tiek izspiesta no šejienes darba tirgus un ka tieši tādēļ viņi – tūkstošiem! – ir spiesti pamest savu valsti un doties svešumā, no kurienes liela daļa var neatgriezties.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka ir daudzas profesijas, kuras pieprasa krievu valodas zināšanas, tādēļ mēs savā likumprojektā iekļāvām pantu par iespēju Ministru kabinetam noteikt šīs profesijas un amatus. Es pati esmu vadījusi Daugavpils teātri, kur strādā divas trupas – latviešu un krievu trupa –, un ļoti labi saprotu, ka krievu aktierim tā ir nepieciešamība – zināt krievu valodu, tāpat kā neatliekamās palīdzības dienestiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, arī tūrisma sfērā strādājošajiem, un to visu varētu tiesiski regulēt, bet būtu nepieļaujama šī lingvistiskā diskriminācija, kura vērsta pret mūsu jauniešiem, kas divdesmit gadu laikā nav apguvuši krievu valodu.

Nacionālā apvienība turpinās šo likumprojektu iesniegt nākotnē.

Otra lieta, kas šodien izskanēja Saeimas sēdē. Mēs esam uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim sakarā ar 2005.gada 12.maijā Saeimas pieņemtās deklarācijas izpildi. Tā ir deklarācija „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”. Minētajā deklarācijā Saeima uzdeva konkrētus uzdevumus Ministru kabinetam, tostarp arī uzdevumu izveidot komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapu vietas un risinātu daudzus citus ļoti svarīgus jautājumus. 2009.gada 13.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu noņemt finansējumu šai komisijai, tāpēc mums ir jautājums: kā Saeima īsteno šīs deklarācijas izpildi?

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

 

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos akcentēt trīs lietas no Saeimas šīsdienas sēdes.

Pirmā – tie ir grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Ir pilnīgi skaidrs, ka vārda brīvība – tas ir viens no būtiskākajiem demokrātijas pastāvēšanas priekšnoteikumiem, un tas sevī ietver arī tiesības zināt mediju patiesos īpašniekus, jo nevienam jau nav noslēpums, ka tiem ir iespēja koriģēt tendences šo mediju saturā. Tādēļ „Vienotība”, kas iepriekš jau atbalstījusi šādu pozīciju, arī šobrīd atbalstīja... šodien atbalstīja nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto likumprojektu.

Taču, mūsuprāt, šie noteikumi būtu jāpiemēro arī radio un televīzijai, un citiem... elektroniskajiem medijiem, ne tikai laikrakstiem un citiem preses izdevumiem. Līdz ar to būtu jāveic attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos.

Otrs būtiskākais šodien skatītais likumprojekts, manuprāt, ir „Grozījums Konkurences likumā”, jo ir pilnīgi skaidrs, ka dominējošā stāvoklī esošie mazumtirgotāji... viņiem ir milzīga iepirkumu vara. Līdz ar to viņi izmanto to pret piegādātājiem, un apmaksas termiņi ir iestiepušies no 30 dienām līdz pat 60 un vairāk dienām, un tas būtiski traucē šiem piegādātājiem. Ar šiem grozījumiem tiks sekmēta godīga konkurence, novēršot iespējas dominējošā stāvoklī esošajiem tirgus dalībniekiem uzspiest netaisnīgus un nepamatotus norēķinu termiņus mazumtirdzniecībā par piegādātajām precēm... pārtikas precēm. Līdz ar to ir noteikts, ka šie termiņi nedrīkst pārsniegt 30 dienas.

Trešā, manuprāt, nozīmīgākā lieta šodien bija tā, ka tika nodots komisijai likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Ir skaidrs, ka būtu labi, ja to daļu, kas ir uzkrātā pensija, varētu mantot... tā varētu tikt mantota, jo tas noteikti veicinātu uzticību pensiju sistēmai. Taču tas nedrīkstētu novest pie nevēlamām sekām, proti, pie tā, ka kopējais izmaksājamais pensijas apjoms samazinātos. Un tādēļ varētu būt arī versija, ka būtu jābūt iespējai izvēlēties, vai atļaut to mantot vai neatļaut... katram individuāli.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labrīt, godātie radioklausītāji! Jā, šodien Saeimas sēde bija īsa, bet, man šķiet, tā iezīmēja kaut kādas tendences, kuras... būtu labi, ja tādas turpinātos arī tālāk. Es paskaidrošu nedaudz sīkāk.

Priekšvēlēšanu laikā mūsu apvienība nāca klajā ar vairākiem pragmatiskiem priekšlikumiem, kas attiecas gan uz Valsts fondēto pensiju likumu, gan uz Konkurences likumu. Toreiz mūsu tagadējie kolēģi – toreizējie mūsu konkurenti – no „Vienotības” teica, ka tas ir populisms, ka to nevar izdarīt.

Un ko mēs redzam šodien? Šodien mēs redzam, ka Saeima balso par ļoti līdzīgiem un kontekstuāli faktiski tādiem pašiem priekšlikumiem, kādus mēs piedāvājām priekšvēlēšanu laikā.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka acīmredzot Saeima, paejot kādam laikam pēc vēlēšanām, ir tomēr spējīga turēties pie vairākām veselā saprāta pozīcijām, un jācer, ka ieklausīšanās opozīcijas viedokļos un priekšlikumos, kas ir saprātīgi, daudzos jautājumos turpināsies.

Es pateikšu savu viedokli arī par citiem jautājumiem, par ko runāja kolēģi.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” ideja ir tāda, ka sabiedrībai būtu jāzina, kas ir patiesie mediju īpašnieki. Jāteic, ka mēs neatbalstām šo konkrēto redakciju, kādā to ir piedāvājuši iesniedzēji, tomēr kopumā mēs esam nonākuši pie šādas pašas pozīcijas, ka mediju īpašnieki un patiesā labuma guvēji ir jāzina, un tāpēc atbalstījām likumprojekta tālāku skatīšanu komisijā. Te gan jāatzīmē, ka varbūt cilvēkiem līdz šim ir norādīts ar pirkstu uz vieniem medijiem, kuri jākontrolē; pārsvarā tur piesauc laikrakstu „Diena”, bet, kā mēs zinām, šobrīd arī attiecībā uz savulaik dibināto „Kurzemes Radio” būtu interesanti zināt, kurš tad ir patiesā labuma guvējs – Silva Bendrāte vai Aivars Lembergs.

Ja mēs runājam par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kura izskatīšana acīmredzot turpināsies un par kuru arī nākamajās Saeimas sēdēs tiks diskutēts, tad jāteic, ka to gan Saeima šodien neatbalstīja, un apsveicami, ka tomēr ieņēma tādu veselā saprāta pozīciju jautājumā par šīm valodas prasībām. Es domāju, ka diemžēl „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” meklē pārāk vienkāršus un populistiski šaurus mērķus un neredz to jautājumu kopumā, un nesaprot, ka Latvijas cilvēku konkurētspēju patiesībā nosaka šīs valsts veiksme un konkurētspēja. Un tāpēc ir nevis jāveido jauna birokrātija, lai kontrolētu, kas kuram ko prasa, pieņemot darbā, bet pēc būtības jāmaina mūsu izglītības sistēma attiecībā uz valodas apguvi. Nenoliedzami, prioritāra un pilnīgi kategoriska, protams, ir prasība zināt latviešu valodu, bet princips, ka katram skolēnam, beidzot skolu, būtu jāzina vismaz trīs valodas, to skaitā latviešu valoda, manuprāt, ir izšķirošs. Un, ja bērni mācēs runāt trīs valodās, tad nebūs nekādu problēmu ar šādiem jokainiem likumprojektiem, kādi tiek iesniegti.

Jāteic, ka Saeima šodien neatbalstīja vēl vienu likumprojektu, kas arī parādīja, mūsuprāt, diezgan saprātīgu pozīciju, un tas bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Tātad mēs pagājušajā Saeimā ierosinājām, ka Valsts ieņēmumu dienestam pašam būtu jāgatavo tā informācija, kas ir tā rīcībā, un deklarāciju iesniedzējiem būtu tā tikai jāpapildina ar to informāciju, kas nav pieejama. Nu Valsts ieņēmumu dienests ar šo likumprojektu, kas šodien bija nonācis Saeimā, gribēja šo savu darbu atlikt par vēl vienu gadu, bet mēs, Saeimas deputāti, to neatbalstījām, jo uzskatām, ka šis darbs ir jāveic uzreiz. Tādā veidā nenodarbojoties, kā mēs dažreiz ironiski sakām, ar glītrakstīšanas pārbaudi, bet tiešām pārbaudot deklarācijas un pildot savu darbu korupcijas novēršanā.

Tā ka šīsdienas sēde bija diezgan laba, kā es jau teicu. Tā bija pietiekami īsa, bet iezīmēja diezgan daudzas saprātīgas pozīcijas nākamajam darbam. Lai jums arī veicas!

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Pirmdien, 19.februārī
14:00  Saeimas Prezidija sēde