Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2017.gada 25.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien! Sāksim atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir viens jautājums, ko uzdevuši deputāti Sudraba, Balodis, Šimfa, Platpers un Meija, – “Par pedagogu skaitu skolās”. Tas ir uzdots izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Uz jautājumu atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir sniegta rakstveida atbilde, bet deputāti vēlas uzdot ministram papildjautājumus.

Vai ministra kungs papildus sniegtajai rakstveida atbildei pirms jautājumu uzdošanas vēlas ko teikt?

Ministra kungs, jums ir divas minūtes.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Paldies.

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātais kolēģi un klātesošie! Papildus sniegtajai rakstveida atbildei vēlos paskaidrot to informāciju, kāda Valsts izglītības informācijas sistēmā ir par esošajām vakancēm. Proti, mēs zinām skolu, mēs zinām, vai šī vakance ir, piemēram, pagarinātās dienas grupas skolotājs vai karjeras konsultants, vai logopēds, vai vispārējās pamatizglītības skolotājs, vai vispārējās vidējās izglītības skolotājs, un tā joprojām.

Taču informācijas sistēmā nav datu, kādās priekšmetu grupās šīs vakances ir.

Bet papildus tam... Tātad, apkopojot šo informāciju no VIIS, mēs konstatējām, ka šajā mācību gadā kopējais likmju skaits ir 33 935 un vakanču (izteiktu likmēs) ir aptuveni 380. Bet, ņemot vērā to, ka skolotājs vidēji strādā 0,8 likmes, cilvēku skaitu pateikt mēs īsti nevaram.

Lai iegūtu precīzāku informāciju, mēs esam aptaujājuši visas izglītības pārvaldes. Mēs lūdzām atbildēt par konkrētiem priekšmetiem, un šo aptauju rezultāti ir šādi: no šīm apmēram 380 vakantajām likmēm 25 procenti ir latviešu valodas un svešvalodu skolotāji, 12 procenti – fizikas un ķīmijas skolotāji, 11 procenti – matemātikas skolotāji, 8 procenti – sākumskolas un 7 procenti – pirmsskolas skolotāji. Nu, pārējās procentu izteiksmē ir mazākas.

Tā ir tā informācija, kāda ir mūsu rīcībā.

Savukārt, runājot par skolas direktora kompetenci, jāteic, ka atbilstoši Vispārējās izglītības likumam, konstatējot amata vakanci, direktors nodrošina aizvietošanu vakances laikā, pēc tam apzina iespējamos amata kandidātus citās izglītības iestādēs savā pašvaldībā un saziņā ar izglītības iestādes dibinātāju – tas ir, pašvaldību – izsludina konkursu uz vakanto pedagoga amata vietu.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Platperam!

Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Paldies par šo informāciju! Man bija jautājums... tāpēc mēs arī lūdzām iespēju uzdot ministram šos papildjautājumus, jo jūsu atbildes 1.punktā nav šīs informācijas. Vispār nav – ne aptuveni, ne apmēram, ne ar skaitļiem... Jūs aizbildināties ar to, ka “pašvaldības iesniedz informāciju”... “priekšmets netiek pasniegts”, “trūkst pedagogu”, “piesaista pedagogus ar grūtībām”, “ministrija veic apkopojumu”, “ministrija izstrādā” kaut ko nākotnei...

Nu tad man ir viens jautājums. Kā jūs kā ministrs vērtējat to, ka atbilde nav sniegta pēc būtības, jo jautājums ir: cik pedagogu un kādās specialitātēs? Un jūs stāstāt faktiski... nu, godīgi sakot, lejat ūdeni, jo neatbildat pēc būtības. Un tā nav pirmā reize. Un tāpēc...

Kāpēc radās šis jautājums par šiem pedagogiem? Jo masu medijos, informācijas telpā, vakances, darba piedāvājumi, personīgie zvani...

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Jautājuma uzdošanas laiks ir viena minūte. Atbildes laiks – divas minūtes.

K.Šadurskis. Jā, paldies par šo jautājumu. Tāpēc es jums šodien sniedzu šo skaitlisko informāciju, ciktāl tāda ir mūsu rīcībā.

Savukārt par Izglītības un zinātnes ministrijas darbību, lai mazinātu šo disproporciju un novērstu iespējamo vakanču pastāvēšanu. Pirmais, ko es gribu teikt, – fiziski skolotāju skaits ir pietiekams. Problēma ir disproporcijā starp pilsētām, laukiem, attālinātām teritorijām.

Par nespēju, pastāvot nesakārtotam skolu tīklam, nopelnīt cienījamu atalgojumu mazskaitlīgajās skolās. IZM cenšas risināt šo jautājumu tādā veidā, ka jau no 2014.gada mums budžetā ir apmēram viens miljons eiro pedagogu tālākizglītībai un kompetences celšanai, lai pedagogi varētu pasniegt vairākus priekšmetus, tai skaitā tos, kuriem, piemēram, ir paredzētas divas stundas nedēļā. Ir neiespējami pieņemt darbā pedagogus uz tik niecīgu slodzes daļu.

Un vēl, plānojot valsts dotētās studiju vietas augstākās izglītības iestādēs, mēs fokusējamies uz to prognozi, kur mums pašlaik pietrūkst skolotāju un kur nākotnē pietrūks. Tāpēc cenšamies palielināt budžeta vietu skaitu tieši tajās manis nosauktajās jomās, kuras es nosaucu, kad minēju procentuālo sadalījumu par trūkstošajiem pedagogiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Platperam!

A.Platpers. Otrs jautājums būs īsāks.

Sakarā ar to, ka mēs esam atvēruši vairākus likumus un esam komisijā uzklausījuši nākotnes perspektīvas, kuras izstrādā ministrija. Diemžēl jūsu ierēdņi pēc būtības neatbild ne uz vienu jautājumu, kurš viņiem nepatīk vai kuru viņi varbūt nezina.

Man jums ir tāds jautājums – kā jūs domājat, vai bez precīzas statistikas var izdarīt secinājumus, izstrādāt un plānot nozares nākotnes stratēģiju? Jebkurā jomā – vai tā ir pirmsskola, pamatskola, vispārizglītojošā skola vai augstskola. Kā bez statistikas, kuras jums nav... jūs tikai pēc tam to dodat. Kā jūs domājat izstrādāt?

K.Šadurskis. Mums ir...

Sēdes vadītāja. Ministra atbilde – divas minūtes.

K.Šadurskis. Paldies par jautājumu.

Mums ir pietiekami daudz statistikas, lai mēs varētu plānot izglītības iestāžu attīstību valsts teritorijā kopumā. Tos datus, kuru mums trūkst, mēs šobrīd iegūstam mūsu pētījuma ietvaros par vispārējās izglītības iestāžu tīklu visās 119 Latvijas pašvaldībās, un galarezultāts būs 1.oktobrī. Tikai pēc tam mēs runāsim ar pašvaldību vadītājiem un dosim viņiem konkrētus ieteikumus, kurus mēs būsim izstrādājuši.

Attiecībā uz augstākās izglītības darbības plānošanu mēs strādājam ciešā sadarbībā ar Labklājības ministriju un it īpaši Ekonomikas ministriju, prognozējot pieprasījumu pēc darbaspēka – gan pa jomām, gan pēc kvalifikācijas līmeņiem. Līdz ar to mēs dodam savus ieteikumus Augstākās izglītības padomei, plānojot budžeta vietu sadalījumu pa jomām un izglītības pakāpēm.

Mēs intensīvi strādājam pie studiju programmu pilnveides, un no pašreiz sadrumstalotajām apmēram 920 programmām līdz 2019.gadam paliks apmēram 600 programmas, un mēs ieguldām arī to cilvēku kapitālā, kas pie šīm programmām strādās.

Tādā veidā mēs cenšamies fokusēties uz visiem izglītības posmiem, sākot no pirmsskolas un beidzot ar doktorantūras studijām, un strādājam ar to informāciju, kas mums ir pieejama, un jebkurā gadījumā, kad mums tās trūkst, mēs vai nu paši pieprasām, vai paši veicam šos pētījumus, vai dodam tos ārpakalpojumā un iepērkam, kā, piemēram, attiecībā uz skolu tīklu.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to man jāsaka paldies deputātam Platperam par uzdotajiem jautājumiem un izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam par sniegtajām atbildēm.

Līdz ar to visas atbildes uz jautājumiem ir sniegtas.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2017. gada 25. maijā

Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbilde uz deputātu jautājumu “Par pedagogu skaitu skolās” (iesniegts 11.05.2017.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 299/J12)
(Atbildes dok. Nr. 3472)
   
Atbilde izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
Svētdien, 17.decembrī