10.Saeimas stenogramma - 20.01.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2011.gada 20.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2011.gada 20.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 2011.gada 20.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam darba kārtības 27.punktu - likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts tāds pats iesniegums arī no pieciem deputātiem, bet, tā kā mēs par to jau esam lēmuši, tad tas tiek darīts zināms vienkārši informācijai.

Tāpat Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tā kā deputātiem ir iebildumi, tad par šo jautājumu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai izdarīt izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 31, atturas - 9. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto un grozīto... Ir grozīta, Kusiņa kungs! Par - 45, pret - 31...

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Ir pieteicies runāt „pret” deputāts Edgars Zalāns. Tātad deputāts Edgars Zalāns runās „pret”.

Lūdzu, Zalāna kungs!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jā, pagājušajā gadā bija viens tiešām ļoti saprātīgs priekšlikums, ko atbalstīja Saeima. Un tas bija priekšlikums, ko iesniedza deputāti Māris Kučinskis, Jānis Urbanovičs, Vineta Muižniece, Andris Bērziņš un Jānis Dukšinskis. Un tas priekšlikums skanēja apmēram tā, ka, sākot no šā gada, būtu jāplāno, ka valsts amatpersonām, kuru šajā valstī ir pietiekami daudz, būtu jāiesniedz savās deklarācijās tikai tā informācija, kura nav pieejama publiskajās datubāzēs. Ko tas nozīmē? Ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jau jāsagatavo viss tas, kas ir... un to Saeima atbalstīja... kas ir viņu rīcībā, un jums un visiem citiem, kas ir valsts amatpersonas šajā valstī, tur jāpievieno tikai tā informācija, kas nav publiski pieejama. Ļoti loģisks, sakarīgs priekšlikums, gaidījām tā ieviešanu. Tas, kas notiek šodien, - šodien Ministru kabinets atnāk uz Saeimu un saka: „Ar šo konkrēto piedāvājumu... ja mēs to nodosim Saeimai, tad tas tiks ieviests, šis priekšlikums, tikai ar nākamo gadu un attieksies tikai uz 2011.gada deklarācijām.”

Es aicinu šādu pieeju neatbalstīt, tā ir vienkārši gumijas stiepšana un laika novilcināšana. Un es aicinu Saeimu mudināt Ministru kabinetu šo priekšlikumu realizēt, jau sākot ar šo gadu. Jā, varbūt ar dažu mēnešu novēlošanos, bet tomēr šogad, jo krīzes laikā strādāt tā, kā miera laikos, - tas, manuprāt, tomēr ir... nu, diezgan neatbilstoši esošajai situācijai. Valdībai ir jāstrādā ātrāk, un Saeimai tas ir no valdības jāprasa. Tā ka es aicinu šo likumprojektu nenodot izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Jau pirms gada Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svētku organizēšanas Goda komiteja iniciēja un Valsts prezidents atbalstīja ierosinājumu pārdēvēt 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, loģiskā secībā precizējot arī 21.augusta nosaukumu: „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena”. Protams, neatkarību nevar atjaunot vienā dienā. Tas ir ilgs un smags vēsturisks process, kas, iespējams, nav joprojām noslēdzies. Taču svētku dienām ir arī simboliska nozīme, kas vieno nāciju un tautu, un jau 20 gadus Latvija svin 4.maija svētkus kā brīvas valsts atjaunošanu, atdzimšanu. Spēkā esošais nosaukums „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” ir vēsturiski korekts, taču sarežģīts, un līdz ar to tautā vieglāk ir teikt - svinēsim 4.maiju.

4.maijs bija Latvijas reālās valstiskās neatkarības atjaunošanas garā un sarežģītā procesa svarīgākais pagrieziena punkts, valstiskās neatkarības atgūšanas sākums - šī deklarācija.

4.maijs nav tikai „sarkanais” datums kalendāra lapiņā, tās ir svētas atmiņas desmitiem un simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tautības vai sociālā stāvokļa. Šie cilvēki skaitīja katru balsi, kura tika atdota par brīvu un neatkarīgu valsti. Tā ir savas valsts mīlēšanas paraugstunda. Cienīsim un respektēsim Latvijas Tautas frontes aktīvistu ierosinājumu! Tieši viņi bija tautas deleģētie priekšstāvji neatkarības atjaunošanai.

Mēs ierakstām likumos, ka vēlamies stiprināt patriotismu, taču pēc tam savu ambīciju vārdā, bieži komatu dēļ strīdoties, zaudējam simbolisku un tautu vienojošu pasākumu jēgu un būtību. Tas bija arī iemesls, kādēļ pagājušā gada 29.aprīlī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja šo 4.maija nosaukuma maiņu, taču nespējām savākt pietiekamu atbalstu Saeimas sēdē. Tieši tādēļ, ka mēs zaudējām šo lielo patriotisko jēgu simbolam tautas patriotisma un nācijas vienotības atdzimšanai, - tādēļ es arī lūdzu atbalstīt Latvijas Tautas frontes ieguldījumu un vēlmi nosaukt 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, un virzīsim šo jautājumu uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, kurš runās „pret”.

 

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, parlaments var pieņemt lēmumus par to, ka saule lec Rietumos un riet Austrumos. Parlaments var pieņemt daudz dažādu lēmumu, bet vai tas mainīs mūsu valsts patieso vēsturi? Es ļoti ceru, ka nemainīs, jo de iure un de facto - tie ir divi dažādi jēdzieni, un de iure ir nepārtrauktība. De iure ir turpinātība, de iure ir bijusi visus šos 90 un vairāk gadus, bet de facto mēs atjaunojāmies 1991.gada augustā. Un arī Igaunija de facto atjaunojās 1991.gada augustā.

Man tiešām nav zināmi iemesli, kādēļ tas tiek darīts... patiesie iemesli. Varbūt dēļ 4.maija deklarācijas 7. un 8.punkta? Izlasiet to uzmanīgi, pirms balsojat par šo! Jebkurā gadījumā es aicinu atturēties no šā ne visai saprātīgā lēmuma. Bet gadījumā, ja mēs tomēr to virzām tālāk vai kā citādi meklējam risinājumu, kā vienkāršot svētku dienas nosaukumu, kas mums ir diezgan garš un kalambūrisks... Tam es pilnīgi piekrītu! Taču tādā gadījumā izstrādāsim tādu redakciju, par kuru mums parlamentā ir vienprātība. Negrozīsim vēsturi šodien!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lāča kungs, diemžēl saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens deputāts var runāt „pret”, jo mēs lemjam tikai par likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Filmu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas deputāts Andris Šķēle ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.janvārī. Prezidijs šādu lēmumu ir pieņēmis, par ko es jūs attiecīgi informēju.

Tāds pat ir nākamais jautājums. Saeimas deputāts Jānis Vucāns ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.janvārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko es attiecīgi arī jūs informēju.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vairākus iesniegumus ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā pie likumprojektiem bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” - tātad izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu šīsdienas sēdes darba kārtību un izskatītu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 8, atturas - 10. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamais Saeimas Prezidij! Labrīt, godājamie deputāti!

Lūdzu otrajā lasījumā steidzamības kārtībā atzīt par spēku zaudējušām šīs normas, jo šī privatizācija ir beigusies un šobrīd šīs normas vairs nav nepieciešamas.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Laimis Šāvējs.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Labrīt, kolēģi!

Skatīsim likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.191/Lp10).

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nedaudz atgādināšu situāciju, lai jūs to mūsu priekšlikumu saprastu.

Situācija ir tāda. Pagājušā gada aprīlī toreizējais satiksmes ministrs vērsās valdībā un valdība vērsās Saeimā ar piedāvājumu mainīt esošo kārtību, un kārtība tika mainīta tādā veidā, ka tie sodi, kurus pašvaldības iekasēja saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Sevišķo daļu, sākot ar 2011.gada 1.janvāri, tiktu ieskaitīti valsts budžetā. To neviens nepamanīja līdz brīdim, kad šī kārtība bija jāievieš. Tad pamodās Latvijas Pilsētu savienība, atsevišķas Latvijas pašvaldības, sākās diskusijas ar Ministru kabinetu, un viss nonāca līdz tam, ka Juridiskajā komisijā parādījās priekšlikums, kuru mūsu Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā, un tas priekšlikums bija tāds, ka to veco kārtību mēs saglabāsim vēl līdz šā gada beigām. Un tas nozīmē, ka tie sodi, kurus pašvaldības iekasēs, tomēr aizies pašvaldību budžetos vēl līdz šā gada beigām. Un tikai no 2012.gada 1.janvāra jeb no nākamā gada sāksies jauna kārtība un šie sodi tomēr tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Juridiskā komisija par šo jautājumu diskutēja. Lielākā daļa... visi atturējās, neatbalstīja manu priekšlikumu, un es... Un kāds ir mans priekšlikums? Mans priekšlikums ir pilnīgi skaidrs: ja reiz ir pieļauta kļūda, ja reiz kārtība tomēr ir noteikta ne tāda, kāda apmierina tos, kas ar šo likumu strādā, tad mūsu uzdevums ir tāds, ka mums ir jāatgriežas pie tās kārtības, kura reiz mums ir bijusi.

Un tur nav nekādas problēmas! Tas ir pilnīgi tehnisks... tas nav pat īsti politisks jautājums, jo tiem, kuriem mēs atskaitāmies - Starptautiskajam Valūtas fondam -, neinteresē, vai tas miljons ir no pašvaldību vai no valsts budžeta sadaļām. Viņus interesē konsolidēta budžeta situācija, un tas jautājums ir tāds šodien jums: vai jūs gribat atbalstīt šo priekšlikumu pēc būtības un tiešām labot šo kļūdu, labot ilgtermiņā, nevis decembrī atkal atgriezties pie šā paša jautājuma un lemt vēlreiz par to, vai pagarināt veco kārtību, vai arī jūs šo kļūdu negribat labot, gribat labot to daļēji un atstāt to redakciju, kas bija spēkā pirmajā lasījumā?

Pulksten 12.00 būs svinīgā sēde, tāda, kādas mums ir vairākas gadā. Un tad no šīs tribīnes skan iedvesmojošas runas, pacilājošas runas par vienošanos, par to, kā atjaunot, tajā skaitā arī Saeimas, autoritāti un prestižu. Savukārt es uzskatu tā: redzat, ja tādos arī tehniski pilnīgi pareizos priekšlikumos koalīcija jeb pozīcija tomēr spītīgi turpina Latvijas parlamentā jau sen iedibināto kārtību, ka neviens racionāls priekšlikums netiek atbalstīts, tad ziniet, ka tās kvēlās runas no tribīnes arī tomēr neiegūst to nozīmi, kura tām būtu jāiegūst.

Tā ka es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus, un, manuprāt, tie ir pilnīgi pareizi un racionāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Šis jautājums ļoti plaši un uzmanīgi tika izskatīts vairākkārt komisijas sēdēs. Un, atšķirībā no Zalāna kunga kvēlās runas, es gribu jums teikt, ka šis jautājums ir saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar visām amatpersonām, jo, ņemot vērā to, ka, vadoties pēc Valdības deklarācijas, arī saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu beidzot tiks izstrādāta vienota koncepcija un, iespējams, jau tuvākajos gados būs jauns Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas kā tāds relikts darbojas vēl no padomju laikiem, mēs nolēmām, ka pagaidām joprojām paturēsim šo pagaidu variantu, kā tas bija iepriekš nolemts, bet turpmāk mēs patiešām, saskaņojot ar pašvaldībām, ar Latvijas Pašvaldību savienību, mēģināsim šo jautājumu atrisināt, jo, lai ieviestu Zalāna kunga priekšlikumus, tur rodas vesela rinda arī tīri tehnisku problēmu, un tāpēc es lūdzu šo viņa priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Šāvējs. 2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Šāvējs. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, bet deputāti neiebilst pret 3.priekšlikumu.

L.Šāvējs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

L.Šāvējs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.372 - likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited”. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ārlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Mirskis. 2. - Ārlietu komisijas priekšlikums, kurā ir runa par izmaiņām saistībā ar pantu numerāciju. Ārlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Mirskis. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā. Ārlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Mirskis. Godātie deputāti! Lūdzu balsot galīgajā lasījumā un atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 11.janvāra sēdē. Priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija - nolūkā grozīt likuma spēkā stāšanās nosacījumu, nosakot, ka likums stājas spēkā nevis 2011.gada 1.februārī, bet nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šāds priekšlikums ir nepieciešams, izvērtējot Satversmē noteiktos likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās nosacījumus un termiņus.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Klementjevs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC frakcija).

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 11.janvāra sēdē. Priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija - nolūkā grozīt likuma spēkā stāšanās nosacījumu, nosakot, ka likums stājas spēkā nevis 2011.gada 1.februārī, bet nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šāds priekšlikums ir nepieciešams, izvērtējot Satversmē noteiktos likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās nosacījumus un termiņus. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies. Labdien, cienījamie kolēģi!

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.13/Lp10).

Ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums.

Priekšlikuma būtība. Priekšlikums paredz, ka par ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu attiecīgās institūcijas var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 25 latiem līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām - no 100 līdz 1000 latiem.

Lūdzu veikt balsojumu par 1.priekšlikumu, ja kādam ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 1.priekšlikumu.

V.Agešins. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam sagatavojusi grozījumus likumā „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. - deputāta Gunta Rozīša priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 2.priekšlikumā, kurš ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

J.Tutins. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauts arī 4. - deputāta Gunta Rozīša priekšlikums. 3.priekšlikums ir atbalstīts, bet 4. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

J.Tutins. Priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Cilstdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mans uzdevums ir jums ziņot par grozījumiem likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti, tamdēļ es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.364. Uz trešo lasījumu komisija ir iestrādājusi divus priekšlikumus.

1. - tehniskas dabas priekšlikums, kurš precizē lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 2.priekšlikums ir saistīts ar šā likuma izsludināšanas un spēkā stāšanās datumu. Tas ir mainīts no 1.februāra uz nākamo dienu pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija aicina pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Silovs.

J.Silovs (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.169/Lp10 - likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.

Šis Atsavināšanas likums neparedz kopīpašuma izbeigšanās kārtību daudzdzīvokļu mājās, kuras ir valsts, pašvaldības, kā arī citas personas kopīpašums, kas izveidojies pēc 2006.gada 31.augusta, kaut gan praksē ir sastopami gadījumi, kad valstij piekrītošā domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas ir atzīta par valsts kopīpašumu, kas ir izveidojies pēc 2006.gada 31.augusta. Līdz ar to Atsavināšanas likumā ir nepieciešams paredzēt attiecīgu kārtību kopīpašuma izbeigšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi un debatējusi par iesniegto likumprojektu, nolēma atbalstīt grozījumu nepieciešamību, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Silovs. 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (PLL frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Likumprojekta reģistrācijas numurs 170/Lp10, Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs 286.

Kolēģi! Šis likumprojekts ir ārkārtīgi nozīmīgs un būtisks, jo tas paredz paplašināt bāriņtiesu kompetenci un tiesības tā, lai efektīvāk pasargātu bērnus no iespējamās seksuālās izmantošanas.

Pastāvošais tiesiskais regulējums nosaka, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta bāriņtiesai informāciju par personu, kas tiek atbrīvota pēc soda izciešanas par tīšiem, vardarbīgiem, noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī Valsts policija un Valsts probācijas dienests nosūta bāriņtiesai informāciju par personām, kas atrodas to uzraudzībā, ja radušās aizdomas par apdraudējumu bērnam. Tādējādi bāriņtiesa, saņēmusi visu šo minēto informāciju, ir informēta par savā teritorijā mītošām potenciāli bīstamām personām vai par iespējamiem draudiem, kas var rasties bērnam.

Šis likumprojekts iet vēl solīti tālāk un paredz normatīvo mehānismu, lai bāriņtiesa, saņēmusi šo informāciju par iespējamo apdraudējumu jeb risku bērna veselībai, dzīvībai un pilnvērtīgai attīstībai, būtu tiesīga informēt bērna vecākus, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par šo faktu un ieteiktu atbilstošāko rīcību, un regulētu citus ar šo informāciju saistītos pasākumus.

Kolēģi! Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā konceptuāli, bet jau šajā brīdī es vēlos uzsvērt, ka šis likumprojekts tiks būtiski papildināts, nosakot ne tikai bāriņtiesas tiesības, bet arī bāriņtiesas pienākumus, kā arī paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības saņemt informāciju par potenciāli bīstamām personām, kas mīt to teritorijā.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.

Likumprojekts paredz izslēgt ārā no Tirgus uzraudzības padomes Satiksmes ministriju, tāpēc ka nedz Satiksmes ministrijas padotībā ir tirgus uzraudzības iestādes Preču un pakalpojumu drošuma likuma izpratnē, nedz Satiksmes ministrijas kompetencē ir tirgus uzraudzība. Secināms, ka Satiksmes ministrijas funkcijās neietilpst tirgus uzraudzības jautājumi. Saskaņā ar iepriekš minēto Satiksmes ministrija izslēdzama no Tirgus uzraudzības padomes sastāva.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.janvāris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.86 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, to atbalstīja un aicina arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Likumprojekts ir nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes trīs direktīvas.

Pirmā - par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (Direktīva 2008/115/EK).

Otrā - par trešo valstu valstspiederīgo iedzīvotāju uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (Direktīva 2009/50/EK).

Un trešā - par minimālajām sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (Direktīva 2009/52/EK).

Jāatzīmē, ka pirmajai no minētajām direktīvām nacionālajās tiesībās bija jābūt pārņemtai jau 2010.gada 24.decembrī, bet nākamo divu direktīvu pārņemšanas termiņi attiecīgi ir šā gada 19.jūnijs un 20.jūlijs.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 19.janvāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Tieši Latvijas tautas pretestība PSRS režīmam pārauga šajā Trešajā atmodā. Tas viss noveda pie deklarācijas. Sakarā ar to, ka šīs debates ir ļoti ieilgušas, mēs esam nonākuši pie šiem grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, atbalstot gan Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienas svinību organizēšanas Goda komitejas iniciatīvu, gan arī Valsts prezidentu. Un šie grozījumi nosaka divu svētku dienu nosaukumu maiņu. Pirmais paredz aizstāt 1.pantā vārdus „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” ar vārdiem „Neatkarības atjaunošanas diena”.

Un 2.pantā aizstāt vārdus „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena”” ar vārdiem „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena”.

Aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uz šīs dienas notikumiem ir jāatskatās arī no cita skatpunkta. Tie toreizējie Augstākās padomes deputāti, kuri pieņēma šo lēmumu, nepieņēma īstu, līdz galam pilnīgu lēmumu par Latvijas neatkarību, ko tagad tik daudzi cenšas aizmirst. Proti, viņi pieņēma lēmumu par neatkarību ar pārejas laiku, pat neierakstot savā lēmumā, cik ilgs šis pārejas laiks būs. Es atgādināšu jums, ka 1990.gada martā Lietuva uzreiz pieņēma lēmumu par pilnīgu Lietuvas neatkarību un, sagaidīdams, ka arī Latvijas Augstākās padomes deputāti pieņems tādu pašu lēmumu, Rīgā bija ieradies Lietuvas Tautas frontes vadītājs, tālaika vispārlietuviskās nacionālās kustības vadītājs Landsberģis. Un viņš sēdēja kā viesis Augstākās padomes zālē pirmajā rindā... Ja kādam ir iespējams apskatīt vai kaut kur dabūt (tas gan laikam ir grūti iespējams) šīs dienas videoierakstu, televīzijas videoierakstu, tad tur var redzēt, cik drūms un cik nospiests jutās Landsberģis pēc tam, kad viņš sadzirdēja šo lēmumu, ka Latvijas Augstākā padome nepieņem lēmumu par pilnīgu neatkarību, bet pieņem lēmumu par neatkarību ar pārejas periodu, nenorādot - es vēlreiz uzsveru! - šā perioda ilgumu.

Lūk! Bez tam vēl nāk klāt daudzi sīki morāli aspekti, kas norāda uz to, ka tālaika... šā lēmuma pieņēmēji nebija... es centīšos atrast saudzīgu vārdu viņiem... nu, nebija tik drosmīgi un bija savā ziņā gļēvulīgi, lai varētu pieņemt tādu lēmumu. Uz to ir norādījis arī tagadējais augsta ranga... mūsu tiesību pārstāvis Eiropas Savienībā Egils Levits, kurš toreiz par šo lēmumu rakstīja laikrakstā „Atmoda”. Un laikrakstā „Atmoda” - Latvijas Tautas frontes orgānā - varam lasīt, ka Tautas frontes vadība, kas tanī laikā jau faktiski arī visu darīja... Levits rakstīja, ka tā ir vainojama pie tā, ka pieņēma šādu lēmumu, un cik tas ir bīstams. Un vēlāk otrreizējā rakstā... Tad, kad 1991.gada augustā tiešām Augstākā padome... Pēc tam, kad Jeļcins ar lielgabaliem bija apšaudījis Maskavā Augstāko padomi un pučs bija izgāzies, un Anatolijs Gorbunovs Rīgā bija pasludinājis pilnīgu Latvijas neatkarību, Levits vēlreiz atgriezās pie šā jautājuma un rādīja, kādas varētu būt bijušas sekas, ja pučs būtu izdevies un ja mēs būtu ar pārejas periodu iegājuši puča veidotajā atjaunotajā, varētu teikt, impērijā. Viņi tak’ vēlējās šo impēriju atjaunot!

Lūk, ko aizmirst tagad daudzi un negrib pat pieminēt to!

Kas attiecas uz šo cilvēku morāli, es arī esmu runājis no šīs tribīnes, un, kaut gan man viņu starpā ir arī šobrīd un paliek daudzi labi draugi... Un, protams, šis nelielais solis, ko viņi veica ar šo lēmumu 1990.gada 4.maijā, bija neliels solis un vēlams solis neatkarības virzienā. Bet viņi nebija morālos augstumos.

Mēs tagad katru trešdienu Dombura raidījuma sākumā redzam toreizējā lielākā fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju, kur stāv šie vīri - Tautas padome - uz Nacionālā teātra skatuves... Viņi pieņēma šo lēmumu par Latvijas neatkarību un sev neko nepieprasīja! Bet jums jāzina - jā, un to arī nedrīkst aizmirst! -, ka visi šie cilvēki, kas pieņēma šo lēmumu par Latvijas neatkarību ar pārejas periodu, ir nodrošinājuši sev drošas, labi apmaksātas vecumdienas. Proti, viņi saņem 80 procentus no deputātu vidējās algas nepārtraukti savās pensijās. (No zāles: „Ne jau viņi paši sev piešķīra!”) Tātad... Tad, kad Dainis Īvāns pagājušogad runāja pie Brīvības pieminekļa un mēs, Saeimas deputāti, arī tur bijām, es kā šā notikuma aculiecinieks ar nepatiku klausījos, ka viņš saka: mēs domājām... nedomājām par sevi. Domāja par sevi! Tautas padomes pārstāvji ar Kārli Ulmani un Jāni Čaksti priekšgalā, kurš nebija ieradies uz to sēdi, - tie gan nedomāja par sevi. Redziet, kādas šeit ir aizkulises, kādas nianses ir šajā gadījumā! Īstā neatkarība tiešām Latvijai sākās 1991.gada augustā ar Anatolija Gorbunova paziņojumu.

Angļiem ir tāds skaists teiciens, kolēģi: „Es labprāt būtu gļēvulis, es tikai baidos par tādu kļūt.” Es arī biju to notikumu aculiecinieks, kaut nebiju Augstākajā padomē, bet biju Latvijas Pilsoņu kongresa - citādi orientētas Latvijas komitejas - vicepriekšsēdētājs (priekšsēdētājs bija Māris Grīnblats). Mēs baidījāmies kļūt tik gļēvi, lai nepasludinātu Latvijas neatkarību uzreiz. Un mums jāzina... nevis sevi cildinot... ka pirmajā Tautas frontes ievēlētā „simtnieka” domes sēdē, kas notika Zaķusalā, manu runu un Jāņa Rukšāna runu izgrieza - Tautas frontes vadība izgrieza, jo mēs bijām divi, kas jau toreiz - tas ir, vēl pirms šā notikuma, pirms 1990.gada maija - teicām, ka latviešu tautas vairākums, neapšaubāmi, vēlas demokrātiju, ka mums ir jāiet... es neatceros, vai minējām Lietuvas ceļu vai ne... ka mums ir jāiet pilnīgas neatkarības pasludināšanas ceļš uzreiz. Tāda ir patiesība!

Es lūdzu nebalsot par šo rezolūciju, jo šī rezolūcija 1990.gada 4.maijā... vēlreiz varētu to pierādīt, bet nav vajadzības, nebija par pilnīgu Latvijas neatkarību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Likteņa ironija - vai kā citādi to nosauksim -, bet tā nu ir sanācis, ka šis jautājums ir iekļauts šodien, 20.janvārī, darba kārtībā... Barikāžu piemiņas dienā, atceres dienā. Un jāsaka, ka arvien vairāk un vairāk, laikam ritot uz priekšu, mēs dzirdam spekulācijas par tālaika vēstures notikumiem un arvien vairāk ir zinātāju. Taču jāsaka tā, ka tie cilvēki, kuri to laiku piedzīvoja, vislabāk var spriest. Un vislabāk var spriest tie cilvēki, kuri ir balsojuši gan par 4.maija deklarāciju, gan par 21.augusta likumu. Es nezinu, vai šajā zālē tādi ir, kas ir balsojuši par abiem - par abiem diviem dokumentiem. Nu, apskatīsimies! Paskatieties uzmanīgi šajās izdrukās!

Runājot par Tautas fronti, man ir aicinājums tiem cilvēkiem, kuri šo laiku nav piedzīvojuši, tomēr vairāk dalīties atmiņās ar tiem cilvēkiem, kuri šo laiku ir pieredzējuši. Runājot par Tautas fronti, jāsaka, ka pirmais Tautas frontes iesaukums... Tam bija ļoti liela nozīme Latvijas vēsturē līdz tam brīdim, kad tas izveidojās par pirmo jauno nomenklatūru, līdz tam brīdim, kad uzsākās „prihvatizācijas” process Godmaņa valdības vadībā. Pēc tam izveidojās Tautas frontes otrais ešelons, kurš gāja jau Romualda Ražuka vadībā un kurš deva vislielāko ieguldījumu tieši 18.novembra valsts atjaunošanā.

Vārdi „18.novembris” bija lamu vārdi daudziem tiem, kuri līdz 1989.gada 31.augusta paziņojumam vārdu „neatkarība” vispār baidījās izteikt. Un tādu bija ļoti daudz. Pēc tam viņi, izrādījās, ir lielākie tautas varoņi.

Vislielākais nopelns tālaika cīņā par Latvijas atzīšanu de facto... turpinātības nozīmē kā 18.novembra Republikas atzīšanu... vislielākie nopelni bija tieši Latvijas Nacionālajai neatkarības kustībai un Latvijas Tautas frontes otrajam, trešajam, ceturtajam un arī piektajam iesaukumam. Tieši šie cilvēki izdarīja... veica vislielāko ieguldījumu tās Latvijas izveidošanā, kas ir 18.novembra Latvija. Tie 15 mēneši, kas ir starp 4.maiju un 21.augustu, ko mēs šodien esam grozījuši... šie 15 mēneši Latvijas vēsturē izveidojās kā izšķirīgais vēsturiskais pagrieziens nevis 4.maija Republikas virzienā, bet 18.novembra Republikas virzienā. Šajos 15 mēnešos bija dažādi aktīvisti, kuri mēģināja pieņemt jaunu pamatlikumu saskaņā ar šīs deklarācijas 7.punktu. Šo 15 mēnešu laikā bija daudzi aktīvisti, kuri uzskatīja, ka mums vajag interpretēt šo deklarāciju un pieņemt Pilsonības likuma nulles variantu. Šajos 15 mēnešos... Ja jūs tiešām interesē tālaika centieni, Latvijas neatkarības centienu vēsture, tad, lūdzu, palasiet tālaika laikrakstus! Es saprotu, ka daudzi šo laiku nav piedzīvojuši un viņiem pārmest zināšanu trūkumu ir pilnīgi nevietā, jo šos 20 gadus Latvijas vēsture nav nopietni mācīta Latvijas skolās. Un iedomāties, ka, grozot šīs svētku dienas... par pusotru gadu atpakaļ... ka, grozot šīs dienas, mēs iemācīsim labāk apgūt vēsturi un saprast vēsturi - tā ir ilūzija.

Savus priekšlikumus uz otro lasījumu es jau esmu sagatavojis un aicinu ļoti nopietni un plaši debatēt par šiem jautājumiem, jo tās nebija debates, Circenes kundze, kas bija jūsu vadītajā komisijā. Tās nebija debates! Tā bija svece zem pūra, kas bija gatavota un kas bija izstumta īstajā brīdī, īstajā laikā. Jo 60 deputāti šeit ir bez pieredzes, viņi nesaprot, cik nopietni un ilgi ir jādebatē arī frakcijā. Arī frakcijā! Un, ja arī komisijā, teiksim, nav cilvēkiem viedokļa tāpēc, ka viņi pirmo reizi saskaras ar šo jautājumu... Nu, nav šā viedokļa! Un, ja viņiem pasniedz tās lietas, kuras neatbilst patiesībai, kā patiesību, tad kā viņi var šajās debatēs iesaistīties?

Tā ka es iesaku noteikt tomēr saprātīgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Es zinu, ka būs iesniegti arī tādi priekšlikumi, kas nāks droši vien no „Saskaņas Centra”. Debates būs arī par citiem jautājumiem. Bet, runājot par šīm trim dienām, tomēr es aicinu uz otro lasījumu atgriezties pie vēsturiskās patiesības. 18.novembris - Latvijas Republikas dibināšanas diena, 4.maijs - Neatkarības deklarācijas diena, un 21.augusts - Neatkarības atjaunošanas diena. Un nav nekādu problēmu. Tie ir vienkāršoti nosaukumi.

Noslēgumā es gribu teikt, ka, protams, par pusotru gadu mēs tagad esam priekšā Igaunijai. Izrādās, mēs esam ātrāk atjaunojuši neatkarību. Mums ir visvecākā Ziemassvētku eglīte pasaulē... Tā ir ironija, bet tas ir bēdīgi. Tas ir skumji. Un es uzskatu... atvainojiet, kolēģi, es uzskatu, ka tas ir apkaunojoši!

Tuvākajā laikā būs mūsu oficiālās delegācijas vizīte Igaunijā. Es ļoti negribētu būt šajā delegācijā, un, paldies Dievam, es tajā neesmu. (No zāles: „Paldies Dievam!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ansim Saliņam.

A.Saliņš (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbalstu iesniegto likumprojektu, un arī komisijā esmu to atbalstījis. Manuprāt, ne vienmēr ar svētku nosaukumu ir jārisina tiesiski filozofiskas doktrīnas un juridiskas klauzulas problemātika. Svētki nav tas brīdis, kad jārada sarežģītas juridiskas formulas, tajās ieliekot visu vēsturisko un tiesisko varas koncepciju. Ja tā, tad šobrīd esošais nosaukums būtu pieņemams. Bet tas nav pieņemams citu iemeslu dēļ. Svētki pirmām kārtām ir tautas apziņas veidošanas sastāvdaļa. Un arī svētku nosaukumam ir jābūt tādam, ka to atcerēsies un izrunāt spēs gan juridiski izglītots Saeimas deputāts, gan septiņgadnieks kādā pamatskolā. To būtībai ir jābūt izprotamai.

Šobrīd tas tā īsti nav, un tādēļ rodas spekulācijas par un ap 4.maija notikumiem. Tas pats sakāms arī par Igaunijas un Lietuvas piemēriem. Svarīgāk ir jau nevis tas, kāds kurai valstij bijis tiesiskās neatkarības atjaunošanas ceļš, bet tas, kura diena atzīmējama kā būtiskākais vēstures pagrieziena punkts. Labs piemērs varētu būt Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšana 4.jūlijā. Vēsturnieki strīdas par šo datumu, bet tautā šī diena tiek atzīmēta kā Neatkarības diena. 1990.gada 4.maijā tika pieņemta deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. No tā arī izriet, ka šajā dienā būtu saprātīgi atzīmēt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Runājot par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, jāsaprot, ka tāpat kā Latvijas Republikas neatkarības iegūšana tas bija ilgstošs process, kas nenoslēdzās vienā dienā. Tāpat neatkarības atjaunošanai bija arī sava priekšvēsture.

4.maijā nesākās diskusija par to, vajag vai nevajag atjaunot neatkarību. 4.maijā tauta un tās priekšstāvji skaidri izteica savu gribu. Jā, apstākļi diktēja to, ka neatkarības atjaunošanā nenoteica pārejas... noteica pārejas laiku, bet nevar teikt, ka neatkarības atjaunošana līdz ar to aizkavējās. Divvaldības laikā vēstures rats nenovēršami griezās virzienā, kāds tam tika dots 4.maijā.

Ja runājam par spekulācijām, kas saistītas ar 21.augusta nozīmes it kā mazināšanu, tad nevarētu piekrist tam, ka konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšana noslēgtu tiesiskās neatkarības atjaunošanas procesu.

Tikpat labi varētu spekulēt arī ar jēdzieniem un vārdkopu, ko nozīmē „faktiskā neatkarība”. Arī starptautiskā atzīšana un varas struktūru esamība spēja realizēt suverēno varu. Ir būtiski neatkarības rādītāji: sveša, naidīga karaspēka klātbūtne, patstāvīga monetārā politika un arī valsts teritorija galu galā, kurā tā realizē savu varu, un tas nav maznozīmīgs suverenitātes kritērijs. Katrs no tiem ir izpildīts savā datumā, savā gadā.

Protams, lielākā daļa no suverenitātes pazīmēm tika sasniegtas pēc Maskavas puča izgāšanās un pārejas procesa pārtraukšanas 21.augustā, bet politiskā izšķiršanās par neatkarības atjaunošanu notika 4.maijā. Uzsvēršu - tieši par neatkarības atjaunošanu, kā tas arī atspoguļots deklarācijas tekstā, tādā veidā noraidot visas šodienas spekulācijas par tiesiskās kontinuitātes apšaubīšanu.

De facto vai de iure - par suverenitātes pakāpi attiecīgajā laikaposmā var spriest pētnieciskos nolūkos, bet ne jau svētku un atceres dienu nosaukumi tam būtu veltāmi.

Svētku un atceres dienām, to nosaukumiem, manuprāt, ir jābūt visiem saprotamiem un viegli atpazīstamiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es patiešām nezinu, no kāda ešelona vai no kāda iesaukuma ir bijis Lāča kungs un Rasnača kungs, taču man ir grūti spriest, kā būtu izvērsušies notikumi, ja mēs būtu sekojuši tajā laikā Latvijas Pilsoņu kongresa paustajām vēlmēm. Par to es šodien atturēšos runāt.

Taču es atšķirībā no iepriekšējiem abiem kungiem, no Lāča kunga un no Rasnača kunga, biju to deputātu vidū, kuri balsoja par Latvijas neatkarību. Tā kā Rasnača kungs teica, ka viņš mani pārbaudīšot, vai es esmu balsojusi par 21.augustu, tad es varu pateikt, ka tajā laikā mans tēvs atradās uz nāves gultas un man bija jābūt... pēc divām dienām bija viņa apbērēšana, un es tīri ģimenisku apstākļu dēļ šeit nevarēju atrasties. Bija tādi notikumi, un es patiešām nezināju, vai es kādā veidā vairs vispār varēšu... tas haoss, kas tajā laikā bija iestājies... vai es savu tēvu varēšu apbērēt vai ne.

Taču, Rasnača kungs, arī šodien notikušās debates nav debates, bet mēģinājums pierādīt, kurš latvietis ir bijis labāks tajā laikā un kurš latvietis ir bijis sliktāks tajā laikā. Kurš latvietis ir labāk pārzinājis vēsturi, kurš to pārzina arī šodien un kurš sliktāk pārzina šo vēsturi... Atsevišķi no jaunajiem deputātiem no nacionālās apvienības pat publiski ir teikuši, ka 10.Saeima viņiem līdzinoties padomju laika Augstākajai padomei, kaut, piedodiet... es ceru, ka viņš mani neiesūdzēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā... pats tajā laikā staigājis zem galda.

Un tāpēc es gribu pievērsties patiešām īstām debatēm, vai ir kāda nozīme - izņemot to, ka mēs, latvieši, savā starpā strīdamies - šai 4.maija dienas pārdēvēšanai. Bet pirms tam es gribu teikt vēl to, ka tie deputāti, kuri šodien saņem šo pensiju... tie, kas ir Saeimā... tie saņem kādu citu, ja tie saņem pensiju, jo tajā laikā tika arī nobalsots... Ne jau viņi paši, šī nomenklatūra, kā jums patīk izteikties, balsoja par savām pensijām. Rasnača kungs, jūs pats tagad, šodien, piederat pie nomenklatūras, šeit ilgi sēžot, tāpēc acīmredzot tomēr novērtējāt šo 4.maija balsotāju drosmi. Tāpat arī jūs pieminējāt barikāžu dienas. Tajā laikā mēs šeit patiešām gulējām, jo dežurējām šeit caurām naktīm. Es varētu pastāstīt, es zinu - atšķirībā no jums -, kas šeit notika, kādi šeit bija smilšu maisi, kādas šeit bija gāzmaskas, ko mēs šeit darījām.

Bet šobrīd es gribu pievērsties, kā jau es teicu, šīm bažām, ka mēs, mainot šīs dienas, 4.maija, nosaukumu, apdraudam Latvijas pēctecību. Es gribu teikt, ka mēs neapdraudam Latvijas pēctecību. Un kāpēc? Es jums visiem, tiem, kam ir šaubas, ieteiktu izlasīt Satversmes tiesas spriedumu tā sauktajā Abrenes lietā, kas, no vienas puses, tiek kritizēts - es arī varu piekrist - saistībā ar šīm savulaik „jauniegūtajām teritorijām”, jo toreiz mēs bijām tie, kas - atšķirībā no „Tēvzemei un Brīvībai” - nebalsojām par šo attiecīgo Abrenes robežlīguma noslēgšanu. Mēs iesniedzām Satversmes tiesā pieteikumu. Es neatbalstu šo „jauniegūto teritoriju” statusu un šo doktrīnu, bet es gribu tomēr pieminēt Satversmes tiesas sprieduma 34.2.punktā teikto. Tas ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas pēctecības nostiprināšanai. Citēju: „Pēc 1990.gada, Baltijas valstīm atgūstot neatkarību, vairums valstu, kas nekad nebija atzinušas to inkorporāciju PSRS sastāvā, paziņoja par diplomātisko attiecību atjaunošanu. Atzīstot Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu de facto, uz to prettiesiskās aneksijas neatzīšanu atsaucās Īslande, Beļģija, Kanāda, Austrālija, Itālija un ASV. Savukārt Igaunija, Somija, Ungārija, Rumānija, Čīle, Čehoslovākija un Nīderlande atzīšanas rakstos atsaucās uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Arī Eiropas Kopienas savā un dalībvalstu vārdā sveica Baltijas valstis ar 1940.gadā zaudētās neatkarības un suverenitātes atjaunošanu.” Bez tam, godātie kolēģi, nozīmīgākās starptautiskās organizācijas arī atzina Latvijas neatkarību. Satversmes tiesa šeit to norāda un šeit atsaucas uz pazīstama tiesībzinātnieka Lēbera kunga rakstu par Molotova-Ribentropa pakta sekām mūsdienās. Arī tas ir Satversmes tiesas spriedumā norādīts.

Pie tam Baltijas valstu uzņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā notika saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzēto procedūru. Drošības padomē tās prezidents atsaucās uz Baltijas valstu atgūto neatkarību, to mēs varam izlasīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneses Ziemeles kundzes grāmatās.

Apvienoto Nāciju Organizācija vairākās rezolūcijās ir konstatējusi, ka Krievijas Federācijas karaspēks Baltijas valstīs pēc PSRS sabrukuma atrodas nelikumīgi, un Eiropas Padome, izskatot Baltijas valstu lūgumus par uzņemšanu organizācijā, apstiprināja, ka tās ir pilnībā atjaunojušas savu neatkarību.

Tātad, kā mēs redzam, starptautiskā sabiedrība atbalstīja Baltijas valstu prasību pēc to valstiskās nepārtrauktības, kas izrietēja no šo valstu okupācijas un aneksijas neatzīšanas. Un man šķiet, ka starptautiskajai sabiedrībai absolūti neinteresē - izņemot varbūt vēsturniekus, kuriem interesē, - šīs nianses. Neinteresē šie kašķi mūsu, latviešu sabiedrības, starpā! Un tādēļ es vēl šeit gribu pieminēt, ka Satversmes tiesa ir atsaukusies arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu tā sauktajā Ždanokas lietā, kur tiesa arī norāda uz Latvijas piespiedu pievienošanu PSRS kā neapšaubāmu faktu. Un tādējādi, godātie kolēģi, Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā ir bijusi pretlikumīga, un tagadējā Latvijas Republika ir atjaunota, nevis jauna valsts - neatkarīgi no šīs dienas nosaukuma maiņas!

Es gribu aicināt jūs atbalstīt, jo lielākā daļa manu kolēģu... Viņiem es gribu atvainoties šodien no šīs tribīnes mūsu Saeimas vārdā, ka mēs esam viņus daļēji arī atsevišķās runās apvainojuši. Izsaku vēlmi, lai šī diena tiešām tiktu saukta tādā vārdā, kā pašlaik to paredz likumprojekts. Es pateicos par uzmanību un atvainojos, ja kādu esmu aizskārusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnībā atbalstu likumprojekta autoru vēlmi padarīt mūsu svētku dienu nosaukumus vienkāršus, katram saprotamus, viegli iegaumējamus, izrunājamus. Un man nav nekādu iebildumu pret 4.maiju... pret ierakstu likumā par 4.maija svētku nosaukuma izmaiņu, jo patiesībā tautas apziņā tā arī bija neatkarības diena. Es tajā dienā nedz staigāju zem galda, nedz sēdēju Augstākās padomes ēkā, bet es staigāju apkārt Augstākās padomes ēkai kopā ar visu to tautas daļu, kas gaidīja, skaitīja un ar gavilēm uzņēma katru balsojumu „par”, un faktiski sabiedrības apziņā mēs šajā dienā kļuvām neatkarīgi. Neatkarīgi no visiem juridiskajiem formulējumiem, neatkarīgi no pārejas perioda esamības. Mēs bijām neatkarīgi!

Kas attiecas uz šā likumprojekta 1.punktu, es to pilnībā atbalstu. Un es saprotu arī to, ka šis 1.punkts nes sev līdzi arī 2.punktu, jo nevar divas dienas - 4.maijs un 21.augusts - saukties saturiski vienādi. Tomēr, kas attiecas uz likumprojekta autoru doto formulējumu 21.augustam, faktiskai juridiskās neatkarības iegūšanas dienai, diemžēl mēs esam atraduši ļoti neveiksmīgu formulējumu. Līdz šim lietotais garais formulējums „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena”, juridiski ir pilnīgi precīzs, bet ir ļoti grūti iegaumējams un formulējumā varbūt ne tik viegli uztverams, bet tajā bija liela jēga, turpretī pašreizējā formulējumā, kurā ir palikusi tikai pirmā daļa „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena”, godīgi sakot, dārgie kolēģi, nav pateikts nekas, un šis formulējums ir jāmaina. Un tas, ka mēs svinam, ļoti plaši atzīmējam un sirdī sajūtam 4.maiju - tas ir brīnišķīgi. Un arī šodien lielākā daļa kolēģu runā par 4.maiju, bet mēs patiesībā nepelnīti maz runājam par 21.augustu. Mums ir nepelnīti zems šīs dienas statuss, un šobrīd šajā likumprojekta formulējumā tas patiesībā vēl vairāk samazinās. Tāpēc es domāju, ka, iesniedzot priekšlikumus uz otro lasījumu, mums ir jāatrod ļoti labs formulējums šim 21.augustam. Jo pretējā gadījumā tiešām mēs mazliet grēkojam pret vēsturi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi! Pirms sāku runāt, es vēlos precizēt, ka pret Abrenes atdošanu balsoja arī „tēvzemieši” kopā ar „Jauno laiku” un atsevišķiem Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem. Paldies viņiem par to, ka viņi ievēroja konsekvenci attiecībā uz valsts teritorijas nedalāmību, principā restaurējot tās robežas, par kurām cīnījās mūsu karavīri.

Par konkrēto priekšlikumu. 4.maijā, jā, es staigāju zem galda, biju divus gadus vecs, bet man ir saglabājušās atmiņas, kuras es, visdrīzāk, nekad neizdzēsīšu. (Zālē smiekli.) Šis notikums bija man tik spilgts, ka es atceros, kā mana ģimene atradās pie televizora, skaitīja katru balsi līdzi 4.maijā, un tas prieks, kas pārņēma ģimeni, ka bija pieņemts, ka bija pietiekami liels skaits deputātu nobalsojis, - tas bija neaprakstāms! Visai ģimenei tie bija svētki. Tomēr tā vēl nebija neatkarības atjaunošana. Un to zina principā jebkurš Vēstures fakultātes students.

Šajā dienā Padomju Savienības karaspēks neatstāja Latvijas teritoriju, šajā dienā netika atjaunota pilnā apjomā Latvijas Republikas Satversme, nebija sasaukta jaunā Latvijas Saeima, un arī pats Neatkarības deklarācijas teksts ietvēra tādas normas, kas liecina par to, ka faktiskā neatkarība vēl nebija atgūta.

Es varu citēt 4.maija deklarācijas 5.punktu, kas saka: „Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.”

Interesants... teiksim, vērtīgs ir 6.punkts: pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumus, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Šis ir vēsturiski ļoti sensitīvs jautājums, par kuru arī turpinās debates vēsturnieku aprindās.

Un es nevaru piekrist Anša Saliņa norādītajam, ka vēsture ir vienmēr jāpakārto tautas apziņas veidošanai. Jā, mums ir jāliek uzsvars uz mūsu karotājiem, uz mūsu līderiem, un mums ir jāliek uzsvars uz tiem, kas pārcieta visas padomju režīma šausmas, izdzīvoja un palika nesalauzti. Bet mēs nevaram tā dēļ grozīt vēsturi.

Ja politiķi sāks manipulēt ar vēsturi, tad mēs ne ar ko neatšķirsimies no Padomju Savienības mantinieces Krievijas, kurai ir pilnīgi cita vēstures interpretācija. Viņi arī piemēro vēsturi tā, lai viņiem ir izdevīgāk, viņi groza notikumus, nekonsultējas ar objektīviem vēsturniekiem, dod norādījumus saviem vēsturniekiem.

Mans aicinājums būtu šo likumprojektu šodien neatbalstīt, uzaicināt uz komisiju zinošos vēsturniekus šajā jautājumā. Es varu ieteikt veselu virkni, piemēram, Jāni Ķerusu, Aivaru Strangu, Heinrihu Strodu, Jāni Taurēnu un citus, kuri ir kompetenti spriest par šiem jautājumiem, - viņi, nevis politiķi, kas mēģina piemērot vēsturi šodienas realitātei!

Es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Mēs varam turpināt diskusijas par to, kāds ir pareizais formulējums šai dienai, bet nedrīkst... mēs nedrīkstam grozīt vēsturi, jo tad mēs nebūsim ne ar ko labāki par mūsu Austrumu kaimiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Šodien ir Barikāžu piemiņas diena, un, diskutējot par mūsu tautai tik svarīgiem notikumiem, es ļoti gribētu, lai mēs šodien nenostātos barikāžu dažādās pusēs.

Un es aicinu savus kolēģus necensties mazināt likumprojektā pieminēto dienu vēsturisko nozīmi.

Un vēl. Dažiem kolēģiem es gribu atgādināt, ka ne Augstākās padomes... tālaika Augstākās padomes deputāti, ne ar Tautas frontes atbalstu ievēlētie PSRS Tautas deputāti, kuri Maskavā aizstāvēja Latvijas intereses, paši nekad nelēma par savām pensijām, par savu materiālo nodrošinājumu. To izdarīja turpmākās Saeimas.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu būt šodien saprātīgiem un konceptuāli atbalstīt komisijas piedāvāto risinājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies, kolēģi, par paustajiem viedokļiem debatēs! Es arī tāpat kā Ilma Čepāne vēlos atvainoties, ja kādu esmu aizskāris ar pārmetumu par to, ka jūsu balss nav redzama 21.augusta balsojuma izdrukā. Tiešām tas ir žurnālistu darbs vaicāt, kāpēc tu biji 4.maijā, bet 21.augustā, kad tavai dzīvībai draudēja, tu te nebiji. Protams, mums nav morālu tiesību jums šo jautājumu, kolēģi, uzdot, bet tiešām es saprotu, ka šajā zālē nav neviena, kas 21.augustā balsoja, bet ne jau par to ir šis stāsts. Šis stāsts ir tāds, ka vienkārši, nu, drusciņ tomēr mums ir vairāk jāinteresējas par to dienu vēsturi un jāzina, kādi bija Latvijas Pilsoņu kongresa vēlēšanu rezultāti, un jāzina, ka vairāki desmiti to cilvēku, kas bija Latvijas Pilsoņu kongresā ievēlēti, sēdēja šeit, Augstākajā padomē. Tas bija Indulis Bērziņš, tas bija Andrejs Krastiņš... Ļoti daudzi tādi bija, un viņi visi balsoja „par” Latvijas neatkarību, viņi bija arī Tautas frontes domē. Apmēram trešdaļa vai pat puse Tautas frontes domes bija Latvijas Pilsoņu kongresa delegāti. Mēs visi gājām roku rokā, kopā strādājām. Mēs visi strādājām kopā! Es nebiju Latvijas Pilsoņu kongresā, es biju Tautas frontes domes vairākos sasaukumos un divās valdēs. Mēs visi tās dienas piedzīvojām, mēs to atceramies kā šodien, tāpēc nevajag noniecināt. Un es domāju, ka tieši tam, ka mēs bijām visi kopā... Protams, žēl bija cilvēku, kuri bija pret Igaunijas variantu, tas ir, pret kopīgas asamblejas veidošanu starp Latvijas Pilsoņu kongresu un Augstāko padomi, kā to izdarīja igauņi, bet arī viņi izvēlējās citu šo turpinātības jeb pēctecības ceļu. Tomēr jebkurā gadījumā tieši tas apstāklis, ka mēs visi kopā strādājām gan Tautas frontes domē, gan Latvijas Pilsoņu kongresā, gan Latvijas Neatkarības kustībā, gan arī Augstākajā... es jau vienreiz pateicu... gan arī visās šajās Latvijas nacionālajās organizācijās... Tas, ka mēs bijām visi kopā, tā bija šo panākumu ķīla 18.novembra valsts atjaunošanai. Tikai tā bija šo panākumu ķīla, tāpēc šeit pretnostatīt šos cilvēkus ir pilnīgi nevietā!

Bet tomēr es uzskatu, ka nav bijušas nopietnas debates par šiem jautājumiem. Nav bijušas, Circenes kundze!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Godājamā priekšsēdētāja! Godātie un cienījamie kolēģi! Es gribu tikai vienu momentu atgādināt. Ļoti īpatnēji ir sanācis, ka mēs par šiem jautājumiem debatējam 20.janvārī - Latvijai vistraģiskākajā dienā. Un es esmu tajā vecumā, ka nevis zem galda staigāju, bet mums, Fizikas institūtam Salaspilī... mūsu uzdevums bija aizsargāt telefonu centrāli Dzirnavu ielā. Es atbraucu no Vācijas, man bija tāds moderns aparāts, un mani kolēģi... Es vienmēr ņēmu to līdzi, un es atceros to šausmīgo sajūtu, kad pateica, ka Andris Slapiņš ir miris. Viņš bija mūsu, Imanta Ziedoņa Dižkoku atbrīvošanas grupas, cilvēks. Un es godīgi teikšu, ka aizgāju aiz stūra un drausmīgi raudāju, jo mēs pirms tam, pirms dažiem mēnešiem, lidojām kopā atpakaļ no Maskavas: es - no konferences, bet viņš bija saaicinājis kopā Padomju Savienības un Amerikas eskimosus un uztaisījis viņiem kopēju konferenci.

Un kāpēc es par to runāju? Toreiz visa tauta bija absolūti vienota, un mums ir jācenšas šodien kaut vai tās atmiņas dēļ nesākt skaldīt šeit matus, jo mēs rādām tautai priekšzīmi, un, ja mēs sākam šeit „kasīties”, nu tad nav jābrīnās, ka arī tauta „kasās”. Un tā ir tā lielākā nelaime, kas mūsu valstī ir, ka mēs ikdienā reizēm par sīkumiem ārkārtīgi nejēdzīgi „kasāmies”, lai gan mums, tautas ievēlētiem priekšstāvjiem, būtu jācenšas rādīt šo priekšzīmi, jo vai gan citādi mēs savu valsti apvienosim, ja visu laiku būsim sašķelti. Un tas ir tas, uz ko es šodien aicinu, - mēģināsim kopā rast risinājumus! Un šodien atcerēsimies tiešām šo 20.janvāri, kas bija ārkārtīgi izšķirošs visam tālākajam - gan 4.maijam, gan 21.augustam! Varētu runāt arī par 21.augustu. Tur vācu... latviešu leģionārs, kurš atbrauca un kuram mēs nedrīkstējām teikt, ka ir pučs... un kā tas viss notika... Bet tas ir cits stāsts, un tas nav domāts Saeimas tribīnei.

Tā vēsture ir ļoti dramatiska, kāda mums ir. Mums jācenšas atrast to kopējo un mēģināt vienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, es gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Viņķeles, Zaķa, Smiltēna, Bendrātes un Circenes - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pats personīgi droši vien šajā balsojumā atturēšos, ņemot vērā, ka dzirdu un saprotu argumentus no abām pusēm. Taču gribu teikt ko citu.

Projekta atbalstītāji to pamato ar patriotiskās audzināšanas nepieciešamību. Bet svarīgi, manuprāt, būtu atcerēties, ka patriotiskā audzināšana neizpaužas, tikai dodot nosaukumus un formulējumus datumiem. Patriotiskā audzināšana nozīmē arī ievērot zināmus standartus mūsu attieksmē vienam pret otru, mūsu uzvedībā, mūsu attiecībās. Un tā uzvedība un tā attieksme no dažu deputātu puses, ko es manīju, uzstājoties Saeimas jaunākajam deputātam un gados cienījamākajam Saeimas deputātam, manuprāt, patriotismu neveicina. Es ceru, ka mēs pakāpeniski ar šo lietu tiksim galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu (Aplausi.)

 

Vai komisijas vārdā Circenes kundzei ir kas piebilstams? Lūdzu!

I.Circene. Paldies, kolēģi! Es domāju, ka Raivja Dzintara pēdējā šī piebilde izsaka visu būtību. Mums ir pašiem jābūt skaidrībā, ko mēs gribam sasniegt, un mums jābūt paraugam arī pārējiem.

Visas šīs iebildes par to, ka ir nepietiekami par šiem jautājumiem diskutēts, īstenībā nav nopietni ņemamas vairāku iemeslu dēļ. Šīs diskusijas un debates vairāku Saeimu garumā ir notikušas gan frakcijās, gan komisijā. Un arī pēdējā reizē, kad komisija šo jautājumu iniciēja un skatīja komisijas lokā, tika pieaicināti Valsts prezidenta ieceltās Goda komitejas locekļi, Augstākās padomes deputāti. Mēs aicinājām gan Īvāna kungu, gan Škapara kungu. Mēs aicinājām arī Apsīša kungu, Endziņa kungu, Jundža kungu, kuri bija Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas vadītāji un locekļi. Mēs pieaicinājām arī Čebotarenokas kundzi - Augstākās padomes deputāti, Augstākās padomes deputātu kluba pārstāvi, kā arī Butuļa kungu - Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Vēsturnieku komisijas locekli. Mums bija visās diskusijās pārstāvji no Valsts prezidenta padomniekiem likumdošanas jautājumos - gan Sandra Sondores-Kukules kundze, gan Inese Lībiņa-Egner kundze. Mums ir piedalījušies gan Juridiskā biroja pārstāvji, gan Latvijas Tautas frontes pārstāvji. Šīs diskusijas ir bijušas ļoti plašas un ilgstošas. Un līdz ar to, ja arī varētu teikt, ka komisijā, kā te tiek minēts, diskusijas bijušas nepietiekamas, tad jāsaka, Rasnača kungs tiešām bija vienīgais, kurš balsoja pret šā likumprojekta tālāko virzību.

Es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu un virzīt šo jautājumu tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. Paldies.

3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.199/Lp10. Šis likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” nosaka kārtību, procesuālo kārtību, kustamas lietas aplikšanai ar pievienotās vērtības nodokli izsoles gadījumā.

Ir ļoti svarīgi, lai šis likumprojekts stātos spēkā 2011.gada, respektīvi, šā gada, 1.februārī.

Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Komisija bija lūgusi atzīt to par steidzamu.

G.Bērziņš. Jā, un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par to, lai likumprojektu atzītu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Komisija lūdz arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

G.Bērziņš. Ņemot vērā to, ka likumprojektam būtu jāstājas spēkā 2011.gada 1.februārī, Juridiskās komisijas vārdā lūgums izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā... otrajā, galīgajā, lasījumā un to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi šodienas sēdē ir izskatīti.

Pirms es lūdzu reģistrācijas režīmu, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

Deputāte Ingrīda Circene, jums vārds paziņojumam!

 

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus deputātus, sadarbības grupas ar Maķedonijas parlamentu locekļus, uz īsu grupas sanāksmi pēc 5 minūtēm Dzeltenajā zālē.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pēc 15 minūtēm pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jums atgādināt, ka šodien pulksten 12.00 ir Saeimas sēde par godu barikāžu dienu piemiņai.

Tātad vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Ainars Latkovskis, Vitauts Staņa, Jānis Vucāns un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 20.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

10.Saeimas ziemas sesijas 2. sēde
2011. gada 20. janvārī

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 187/Lp10)
(Dok. Nr. 343, 343A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” (Nr. 188/Lp10)
(Dok. Nr. 344, 344A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 189/Lp10)
(Dok. Nr. 345, 345A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 190/Lp10)
(Dok. Nr. 349, 349A)
   
Priekšlikums - dep. E.Zalāns (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 192/Lp10)
(Dok. Nr. 355, 355A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Circene (par)
  - dep. Dz.Rasnačs (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 193/Lp10)
(Dok. Nr. 367, 367A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Filmu likumā” (Nr. 194/Lp10)
(Dok. Nr. 368, 368A)
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 195/Lp10)
(Dok. Nr. 369, 369A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 196/Lp10)
(Dok. Nr. 370, 370A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr. 197/Lp10)
(Dok. Nr. 371, 371A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 198/Lp10)
(Dok. Nr. 373, 373A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 199/Lp10)
(Dok. Nr. 377)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Šķēlem šā gada 13.janvārī
(Dok. Nr. 357)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Vucānam šā gada 20.janvārī
(Dok. Nr. 358)
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem” (Nr. 38/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 87C)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 191/Lp10) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 353B)
   
Ziņo - dep. L.Šāvējs
   
Debates - dep. E.Zalāns
  - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited (Nr. 56/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 372)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 26/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 352)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 28/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 351)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 13/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 354)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” (Nr. 4/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 361)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” (Nr. 7/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 362
   
Ziņo - dep. J.Klaužs
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 32/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 364)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 169/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 285, 356)
   
Ziņo - dep. J.Silovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 170/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 286, 359)
   
Ziņo - dep. I.Šlesere
   
Likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (Nr. 20/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 360)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 37/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 86, 365)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 185/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 332, 378)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 192/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 355, 355A)
   
Ziņo - dep. I.Circene
   
Debates - dep. V.Lācis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Saliņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. J.Dombrava
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Buiķis
  - dep. R.Dzintars
   
Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 199/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 377)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 199/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 377)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Paziņojumi
  - dep. I.Circene
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 20.01.2011 09:02:06 bal001
Par - 45, pret - 31, atturas - 9. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.01.2011 09:05:46 bal002
Par - 81, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (190/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 20.01.2011 09:10:47 bal003
Par - 73, pret - 8, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 20.01.2011 09:14:12 bal004
Par - 71, pret - 8, atturas - 10. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.01.2011 09:16:08 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" un Augstākās Padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku ... (38/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.01.2011 09:21:33 bal006
Par - 38, pret - 4, atturas - 50. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (191/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.01.2011 09:22:29 bal007
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (191/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.01.2011 09:24:20 bal008
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības ... (56/Lp10), 2.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:25:48 bal009
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (26/Lp10), 3.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:26:58 bal010
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 3.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:28:31 bal011
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp10), 3.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:29:50 bal012
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums (4/Lp10), 3.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:30:56 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” (7/Lp10), 3.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:32:17 bal014
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (32/Lp10), 3.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:33:56 bal015
Par - 92, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (169/Lp10), 1.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:36:43 bal016
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (170/Lp10), 1.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:38:20 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā (20/Lp10), 2.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:39:26 bal018
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (37/Lp10), 1.lasījums

Datums: 20.01.2011 09:41:43 bal019
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 1.lasījums

Datums: 20.01.2011 10:26:43 bal020
Par - 73, pret - 3, atturas - 12. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 1.lasījums

Datums: 20.01.2011 10:28:27 bal021
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Civilprocesa likumā (199/Lp10), 1.lasījums

Datums: 20.01.2011 10:28:49 bal022
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilprocesa likumā (199/Lp10), 1.lasījums

Datums: 20.01.2011 10:29:33 bal023
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilprocesa likumā (199/Lp10), 2.lasījums, steidzams




Frakciju viedokļi
2011.gada 20.janvārī

 

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas kārtējā sēde, un „Frakciju viedokļu” laikā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, šis ir barikāžu dienu atceres laiks. Ir pagājuši divdesmit gadi, un mēs katrs varam šādā posmā pārvērtēt, ko esam darījuši, ko darām, kā turpinām tālāk domāt un darīt savā valstī lietas, par kurām esam kādreiz sapņojuši un kuras esam plānojuši.

Un šodien Saeimas sēdē bija divas tādas lietas, kas, manuprāt, ir nozīmīgas.

Viena vēl turpināsies, par to droši vien runās mani kolēģi, un tā būs diskusija par svētku un atceres dienām. Tur nav nemaz tik vienkārši, kā no malas izskatās.

Bet ir otra lieta – tāda nedaudz sīkāka, bet tomēr principiāla. Un tā ir lieta par to... par mūsu ierosinājumu grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Es neiedziļināšos detaļās, bet teikšu tikai to, ka mēs iesniedzām racionālu priekšlikumu, kas labo iepriekšējās Saeimas laikā pieļautu kļūdu, kura atņem pašvaldībām to naudas daļu, kas patiesībā tām pienākas. Un šodien bija ļoti zīmīgi, ka, no vienas puses, mēs runājam par pamatprincipiem, par pamatvērtībām... runāsim par to arī sēdē pulksten 12.00... Runājam par to, kā panākt vienotību, kā atjaunot Saeimas tēlu, kā atjaunot Saeimas prestižu, bet tajā pašā laikā Saeima turpina iekšēji spēlēt veco spēli, ka pat ļoti racionālus un pamatotus un no pašvaldību puses atbalstītus opozīcijas priekšlikumus koalīcija jeb pozīcija tomēr neatbalsta. Un ir tā, ka cilvēki, tie, kas seko līdzi Saeimas sēdēm, un tie, kas vispār ir ārpus Saeimas, bieži vien to nesaprot: „Nu kā var tā būt? Ja ir racionāls priekšlikums, kāpēc pozīcija neatbalsta?” Tāpat, kā tas bija pirms 10–15 un vairāk gadiem, tā tas ir arī šodien, kad Saeima ir, jā, nu tomēr zināmā mērā ar citu sastāvu un ir pasludinājusi, ka atjaunos uzticību Saeimai. Kāpēc tiek turpināts spēlēt šo veco, nodeldēto spēli, ka principā racionāli opozīcijas priekšlikumi tomēr netiek atbalstīti no pozīcijas puses? Es domāju, ka ir laiks tomēr ar kaut ko sākt. Šis bija tas priekšlikums, kurš bija Latvijas pašvaldībām vajadzīgs. Patiesībā vajadzīgs arī pašam Ministru kabinetam. Un koalīcijai bija šoreiz iespēja skatīties nevis no pozīcijas-opozīcijas viedokļa, bet skatīties racionāli. Koalīcijas deputāti to neizdarīja. Taču jāsaka, ka trīs deputāti (un to skaitā arī cilvēks, kas ar jums runās tūlīt, – Buiķa kungs) tomēr atbalstīja mūsu priekšlikumu. Tas parāda to, ka cilvēki ir spējīgi arī šajā Saeimā balsot pēc sirsdsapziņas, ne tikai pēc noteiktas disciplīnas. Un, manuprāt, jo vairāk mēs balsosim pēc savas sirdsapziņas, jo tuvāk mēs būsim tiem ideāliem, kurus mēs nospraudām pirms divdesmit gadiem, kad mēs pēc būtības cīnījāmies par šīs valsts atjaunošanu.

Pavadiet šo dienu atmiņās, pavadiet šo dienu domās par nākotni! Lai jums labs vakars!

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā ir sākušās kārtējās atsevišķu deputātu rosinātās diskusijas par neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem. Un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata priekšlikumu aizliegt tādus neregulārus pasažieru pārvadājumus, kuri pilnībā vai daļēji sakrīt ar jau pastāvošo regulāro pasažieru pārvadājumu maršrutiem.

Rodas jautājums: kāpēc tiek virzīts šāds priekšlikums, un kāpēc deputāti nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus? Kāpēc jātērē valsts budžeta līdzekļi atsevišķu pārvadātāju dotēšanai? Vai brīvais tirgus ir ļaunākais ienaidnieks?

Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem, ar tā sauktajiem mikriņiem veic pārvadājumus, piemēram, starp Rīgu un Liepāju, Rīgu un Bausku, maksā nodokļus un nodrošina darba vietas cilvēkiem, un tiem ir attiecīgas licences. Viņu automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Pārvadātājs savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt pārvadātājs piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie viņa mājām vai citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgā vietā, elastīgas cenas un tā tālāk. Tā, piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā cilvēkus uz citām pilsētām – līdz pat viņu mājas durvīm, ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts arī slimajiem un vientuļajiem cilvēkiem.

Savukārt valsts dotētie pārvadātāji, piemēram, Liepājas autobusu parks, piedāvā „kulties” ar visu bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.

Neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc subsīdijām, viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie un licencētie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu. Autobusu parki saņem valsts dotācijas, bet piedāvā dārgāku pakalpojumu, un ar visām dotācijām biļete sanāk dārgāka. Man ir bažas par to, ka ir izdomāts veids, kā legāli nozagt Liepājas, Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir ievērot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā, atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šodien mums ir izdevies apturēt minētā likumprojekta virzību, bet diskusijas par šo tēmu nav beigušās, tāpēc es aicinu nediskriminēt mazākus uzņēmējus, neatņemt viņiem iespēju pārvadāt pasažierus, kā arī aicinu atbalstīt vispārpieņemtos tirgus ekonomikas principus, saskaņā ar kuriem visu nosaka godīga konkurence. Tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Tiem, kuri nevēlas uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti un attīstīties, ir jāizput!

Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk tikai pasažieris būs vienīgais priekšnieks.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Laimis Šāvējs.

Lūdzu!

 

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā skatījām vairākus likumprojektus, bet es gribu pakavēties pie viena.

Ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” tika paredzēts sakārtot jautājumu par soda naudas sadali starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Kaut gan mūsu oponenti no frakcijas „Par Labu Latviju” to sauca par populismu, šo lietu bija svarīgi sakārtot, tāpēc ka šis finansējums un soda naudas sadale bija paredzēta jau 2011.gada valsts budžetā. Un, protams, var teikt, ka mēs neesam atbalstījuši šo priekšlikumu, bet mērķis jau ir sakārtot visu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un to paredz arī Juridiskās komisijas lēmums šajā jautājumā.

Tā kā balsojums bija pozitīvs, es ceru, ka šajā gadā tas jautājums tiks sakārtots un turpmāk arī sakārtosim visu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Otra lieta, kam es gribu pieskarties. Ir iesniegts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, un šajā dienā, šodien, Barikāžu piemiņas dienā, es gribu teikt, ka, protams, ir svarīgs arī precīzs juridisks formulējums šīm svētku dienām, bet mums, atjaunotās Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ir svarīga šo svētku nozīme, tas, kā katrs to izjūtam savā sirdī, savās atmiņās, un mēs ar cieņu izturamies pret šīm lietām. Tāpēc šodien, šajā dienā, pieminēsim upurus, ko mēs nesām! Jauku jums šo svētku vakaru!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Šāvēja kungam, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.

Lūdzu!

 

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šodien visai aktīvi iesaistījās debatēs par Svētku, atceres un atzīmējamo dienu likumu. Likteņa ironija, ka tas ir tieši šodien – 20.janvārī! Taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija rosinājusi to skatīt šodien. Un jāteic, ka mums ir ļoti lielas bažas par to, ka notiek mēģinājumi pārrakstīt Latvijas vēsturi, pārceļot faktiskās neatkarības atjaunošanas datumu par piecpadsmit ar pusi mēnešiem atpakaļ – no 1991.gada uz 1990.gadu. Daudziem tas šķiet sīkums un matu skaldīšana. Taču jāteic, ka tā ir ļoti nopietna... Tas ir ļoti nopietns vēstures sagrozīšanas mēģinājums, es pat teiktu, falsifikācijas mēģinājums. Tas ir mans viedoklis. Un es aicinu sabiedrību aktīvāk paust viedokli par šo jautājumu un iesaistīties plašāk debatēs. Jo reizēm rodas iespaids, ka, ja šādu debašu nav, tad ar atsevišķām frakcijām un atsevišķiem deputātiem notiek tādas lietas, ka viņi vienkārši neiedziļinās... un nevar iedziļināties arī objektīvu apstākļu dēļ.

Un otrs jautājums, par ko es gribētu pastāstīt šodien nacionālās apvienības vārdā, ir tas, ka šodien Latvijas Okupācijas muzejā no pulksten deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā varēs cilvēki notariāli apliecināt savus parakstus par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kuri nosaka, ka turpmākajos 12 gados pakāpeniski, gadu pa gadam, mēs pārejam uz obligātās izglītības sistēmu tikai un vienīgi valsts valodā. Tātad šodien, godātie pilsoņi un cienījamās pilsones, visi esat aicināti uz Latvijas Okupācijas muzeju: līdz pulksten deviņiem vakarā jūs varat pielikt savu roku latviskas Latvijas labā. Liels, liels paldies tiem sešiem tūkstošiem, kuri to jau ir izdarījuši! Mums tuvākajā nedēļā ir jāsavāc atlikušais skaits. Aiciniet draugus, paziņas, domubiedrus, un dosimies parakstīties par Satversmes grozījumiem!

Paldies jums par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Rasnača kungam, nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.

Frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Andris Buiķis. Lūdzu!

 

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Patiesībā liela daļa jautājumu, ko šodien Saeima skatīja, ir ikdienas lietas, par kurām nav vērts runāt. Strīdīgākos momentus vai tos, kas ir būtiski, jau atzīmēja citu frakciju pārstāvji. Un tas ir dīvaini, ka dzīve iekārtoja tā, ka jautājums par svētku un atceres dienām iekrita tieši šodien – 20.janvārī, dienā, kad mūsu tauta nesa vislielākos upurus. Faktiski tā ir diena, kad Latvijas tauta parādīja, ko tā spēj izdarīt, ja tā ir vienota.

Šodien es ar īsu uzrunu uzstājos no Saeimas tribīnes, teikdams to, ka patiesībā mēs esam tautas ievēlēti 100 pārstāvji, no kreisā līdz labajam flangam, – vienalga, kā mēs uz to skatāmies. Visi mēs esam ar šīm tiesībām, un tas varbūt ir galvenais punkts, kas mums šodien jāatceras. Ja mēs, Saeima, spēsim vienoties, tas lielā mērā būs arī tāds moments, kas palīdzēs tautai vienoties. Tas ir tas, ko es teicu no tribīnes, un tas ir tas, ko es saku jums, godātie radioklausītāji. Un gribu teikt, ka toreiz mēs pārsteidzām visu pasauli, un ne velti kādu brīdi pēc tam, pēc mūsu, Baltijas tautu, sadošanās rokās no Tallinas līdz Viļņai, tika pacelts jautājums par to, ka Baltijas tautas ir pelnījušas to, ka tās varētu pretendēt uz Nobela Miera prēmiju. Kā jūs saprotat, tas ir augstākais nopelns, kāds pasaulē ir, un mēs bijām vieni no kandidātiem uz šo augsto nosaukumu.

Un tas ir patiesībā tas, ko tauta, tautas gars parādīja toreiz, 20.janvārī, pirms divdesmit gadiem, kad gāja bojā mūsu līdzpilsoņi, gāja bojā mūsu godājamie žurnālisti, kuri vienmēr centās skatīties patiesībai acīs un nebaidīties par savu dzīvību. Un tas ir tas, kas šodien mums, šā ceļa turpinātājiem, ir jādara.

Liels paldies jums par uzmanību. Un novēlu jums svētkus nosvinēt ģimenē un kopā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Andrim Buiķim.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Trešdien, 15.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196