Latvijas Republikas 10.Saeimas
rudens sesijas ārkārtas (piecpadsmitās) sēdes
2010.gada 16.decembrī
turpinājums
2010.gada 20.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Mēs turpināsim 16.decembrī iesākto Saeimas ārkārtas sēdi, kurā mēs skatījām 2011.gada valsts budžeta likumu un to pavadošo likumu paketi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri!

Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.85/Lp10. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.86/Lp10. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.150/Lp10. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.160/Lp10 - likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 29 priekšlikumus.

1. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 2.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Zalāna kungs, lūdzu, laikus piesakieties...

J.Vucāns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā - 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien! Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ka būtiski tiek palielinātas nodevas. Jāteic, ka šis mūsu priekšlikums, tāpat kā jau neatbalstītais iepriekšējais priekšlikums - 1.priekšlikums -, ir vērsts pret to, ka valdībai ir iecere nozīmīgi palielināt nodevas visās civillietās. Visiem ir zināms, ka kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, bet... Līdz šim tāda nodeva - protams, nodeva jāmaksā vienmēr! - bija saprotama, taču šobrīd šajā jaunajā... pēc jaunās kārtības likums paredz to palielināt četras reizes. Nu katrs jūs varat izvērtēt, vai tiem cilvēkiem, kas kasācijas kārtībā gribēs pārsūdzēt, četrkārša nodevas palielināšana palīdzēs to darīt vai nepalīdzēs.

Mūsuprāt, mūsu priekšlikums atbilst kopējai situācijai valstī, atbilst arī cilvēktiesībām - tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas, ka četras reizes palielinās šis maksājums, vienkārši ir nepieņemami, tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpiniet, Vucāna kungs!

J.Vucāns. Tā, turpinām.

12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 13. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 19. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 22. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 23. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi, priekšlikums iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 25. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 27. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 31, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.162/Lp10 - likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu - deputāta Pimenova priekšlikumu. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekts ievieš jaunu valsts nodevu, proti, nodevu par reģistrācijas darbībām Būvkomersantu reģistrā. Līdz šim šī nodeva likumā nepastāvēja. Manā skatījumā, tas ir nopietns solis uz to, lai vienkārši apgrūtinātu uzņēmēju darbību, turklāt tieši tajā nozarē, kur ekonomisko aktivitāšu kritums ir viszemākais, - būvniecībā.

Šī nodeva nozīmē: ja tu nesamaksāsi šo nodevu, tu nebūsi reģistrēts Būvkomersantu reģistrā; ja nebūsi reģistrēts šajā reģistrā, tu neiegūsi Ekonomikas ministrijas atļauju objekta būvniecības sākšanai. Līdz ar to tas nozīmē vienu papildu soli birokrātiskajā ķēdītē, kas tikai apgrūtinās būvnieku darbību.

Paskaidrojumā, kuru mēs saņēmām no ministrijas, bija rakstīts, ka šī nodeva ne pēdējā kārtā ir ieviesta tādēļ, lai, nu, kaut kā piespiestu tos būvniekus, kas neatbild uz pieprasījumu atjaunot informāciju par sevi reģistrā, būt uzmanīgākiem, un tas notiek ar tādiem draudiem, ka, ja šī informācija tomēr nebūs atjaunota, ja būvnieks nebūs nominēts, viņš tiks izslēgts no šā reģistra, un līdz ar to viņam, lai atkal iestātos šajā reģistrā, būs jāmaksā šī nodeva no jauna.

Es domāju, ka šis paskaidrojums liecina tikai par to, ka ministrija tā vietā, lai vienkārši veiktu pavisam citu grūtu darbību - patiešām strādātu ar tiem būvniekiem, kas labi neuztur savu informāciju reģistrā, vienkārši uzliek šo nodevu visiem būvniekiem un līdz ar to apgrūtina viņu darbību. Manuprāt, tas ir klajš birokrātisma piemērs, un es domāju, ka šāds piemērs ir noraidāms.

Un vēl dīvaini ir tas, ka šis likumprojekts atrodas tieši budžeta paketē. Ja mēs vēlamies palielināt ienākumu daļu budžetā uz šādu nodevu rēķina, tad tas ir tiešām nepareizs ceļš, kurš ir noraidāms.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un līdz ar to nepieņemt šo nodevu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Droši vien likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” nav pats būtiskākais šā valsts budžeta likuma pieņemšanas sakarā un visā budžeta paketē. Tomēr es uzskatīju, ka ir nepieciešams par deputāta Pimenova priekšlikumu tomēr nedaudz padebatēt un izteikt jums savu viedokli.

Valdības deklarācijā, kura man ir priekšā, vienā no svarīgiem un visnotaļ atbalstāmiem punktiem ir rakstīts: „Maza un efektīva valsts pārvalde, e-pārvaldes un e-pakalpojumu plaša lietošana.”

Ko nozīmē valdības piedāvātais grozījums Būvniecības likumā un pirmajā lasījumā atbalstītais? Tas nozīmē ieviest pilnīgi jaunu nodevu, turklāt ieviest nodevu jomā, kuru visa Eiropas Savienība nodod nevalstiskajam sektoram. Tieši būvniecības organizāciju nevalstiskais sektors ir tas, kas Eiropā uztur dažādus reģistrus, atbild par šo reģistru kvalitāti, atbild par to biedru godprātīgu saistību pildīšanu un tā tālāk, un tā joprojām.

Valdība iet pilnīgi pretēju ceļu tam, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā, un pilnīgi pretēju ceļu tam, kas ir iepriekš vienmēr sludināts, - ka mēs deleģēsim vairāk tiesību un varas nevalstiskajam sektoram. Tiek iedibināta jauna nodeva. Tiek iedibināta nodeva, kura būs tādēļ, lai atkal vairotu ierēdniecību. Tiek ieviesta nodeva, kuras jēga īstenībā saistās tikai ar... faktiski ar valsts pasūtījuma iegūšanu. Šai nodevai, kā mēs, debatējot par to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, sapratām no pārējiem pieaicinātajiem lietpratējiem un kolēģiem, īsti nekāda cita argumenta nav. Protams, kā viens no argumentiem tika minēts tas, ka būvnieki atbalstot šīs nodevas ieviešanu un uzturēšanu Ekonomikas ministrijā. Protams, jo būvniekiem šobrīd valsts pasūtījumi ir galvenā maize, galvenā cerība, lai viņi izdzīvotu. Bet mēs jau veidojam politiku. Mēs veidojam ilgtermiņa politiku. Un ilgtermiņa politika pieprasa šādas lietas deleģēt nevalstiskajam sektoram. Šis ir īstais brīdis, kad to var izdarīt.

Es aicinu neatbalstīt šo jaunas nodevas ieviešanu būvniecības sektorā. Es aicinu labāk izstrādāt piedāvājumu šīm organizācijām, kas strādā būvniecības jomā, lai tās varētu ātrāk - kā nevalstiskās organizācijas, kā nevalstisko organizāciju sektors - pārņemt šo funkciju, ja tā tiek atzīta par vajadzīgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Ministri! Deputāti un deputātes!

Šodien, kad mēs debatējam par grozījumiem Būvniecības likumā, gribu jūs informēt, ka šobrīd ir izstrādāts un galīgajā redakcijā tiek apspriests jaunais Būvniecības likums. Jaunais Būvniecības likums paredz to, ka birokrātiskās procedūras mēs samazināsim trīskārt. Tas paredz to, ka būs nepieciešamība arī pēc Būvkomersantu reģistra un citām vajadzīgām lietām. Šodien mēs redzam to, ka Latvija atrodas tālā pagātnē tieši tik nozīmīgā jomā kā būvniecība. Šodien, salīdzinot ar citām valstīm, kur investori brauc un novērtē tās iespējas, kādas tiek dotas katrā konkrētā valstī, mēs redzam to, ka Latvija ir stiprā pagātnē.

Ko es gribu teikt? Mums ir nepieciešams pieņemt jauno Būvniecības likumu pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams to virzīt daudz ātrāk caur Saeimu, caur Ministru kabinetu. Šodien šis grozījums jeb priekšlikums pēc būtības paredz vienu mazu detaļu: kas ir reģistrs un maksājums par to. Šī detaļa pēc būtības paredzēs jaunajā Būvniecības likumā kārtību, kuru regulēs tālāk Ministru kabineta noteikumi, kurā būs atrunāta daudz vienkāršāka būvnieku reģistrācija un daudz vienkāršāka būvkomersantu pārraudzība. Šis reģistrs tiks nodots nevalstiskajam sektoram.

Par šā reģistra nodošanu nevalstiskajam sektoram tiks debatēts, pieņemot jauno Būvniecības likumu, tā ka, es domāju, šobrīd nav pamata apšaubīt šā likuma nepieciešamo grozījumu. Strādāsim tālāk un strādāsim pie jaunā Būvniecības likuma, lai mēs būtiski uzlabotu būvniecības jomu, būtiski uzlabotu investoru gribu investēt Latvijā un būvēt jaunas ražotnes, rūpnīcas un citus infrastruktūras objektus! (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Pareizi!”)

 

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 32, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.163/Lp10 - likumprojektu „Grozījums likumā „Par autoceļiem””. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.81/Lp10. Komisija saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

 

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Laika ekonomijas pēc es nerunāšu par katru savu iesniegto priekšlikumu, bet gan tikai par 3., 8., 10. un 15.priekšlikumu, jo tā ir viena tēma, kuru, kā es uzskatu, ir nepieciešams aktualizēt.

Šie priekšlikumi neskar nākamā gada budžetu, tie neietekmē nekādā ziņā slaveno konsolidāciju, tiem nav nekādas fiskālās ietekmes. Tajā pašā laikā gribas pievērst uzmanību faktam, ka esošajā, šobrīd esošajā, pensiju sistēmā ir ierēķināta samaksa arī par stāžu līdz 1996.gadam, un tas viss beidzas 2011.gadā. Vai ne, Bērziņa kungs?

Tātad 2012.gadā tie cilvēki, kas ir strādājuši arī līdz 1996.gadam un vēl pēc tam, šādas piemaksas vairs nesaņems. Ir vesels gads, lai skatītos sociālā budžeta varbūt uzlabojumus, varbūt pilnveidojumus, un šī ir tāda lieta, kas ir jāietver turpmākajās diskusijās.

Cienījamie kolēģi! Visur braukājot un tiekoties ar pensionāriem, lai kā to mēdz kritizēt, es atceros vēl diskusijas vasarā par to, ka šādas piemaksas par stāžu nebūtu nepieciešamas, taču man šķiet, tas ir pats labākais, ko Saeima kādreiz ir iebalsojusi attiecībā uz tiem, kuri ir strādājuši, pretstatā tiem, kas pensijas saņem arī ar ārkārtīgi niecīgu darba stāžu vai vispār ir bez darba pieredzes.

Es aicinu uz turpmākām diskusijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Kaut kā garlaicīgi mums šodien iet, neskatoties uz to, ka par šo tēmu visi kandidāti, kas kandidēja uz deputāta vietu, runāja un visi solīja, ka pensijas netiks samazinātas.

Jā, izlasot šo priekšlikumu, kļūst skaidrs, ka es piedāvāju ieviest indeksāciju. Šodien reālā inflācija ir 2 procenti. Nākamgad sakarā ar lielajiem fiskālajiem palielinājumiem un nodokļu palielinājumiem tā pieaugs. Tas nozīmē, ka nākamgad pensionāriem, ja mēs neindeksēsim pensijas, būs nogriezts... būs samazinājums par šo inflācijas procentu. Tas nozīmē, ka katrs pensionārs labākajā gadījumā zaudēs 2 procentus no savas pensijas, sliktākajā - līdz 5 procentiem.

Es saprotu, ka mēs šodien nevaram atļauties indeksēt visas pensijas, tāpēc mans priekšlikums ir indeksēt pensijas, kuras nav lielākas par 135 latiem.

Kas ir 135 lati šodien pensionāriem, ja iztikas minimums ir gandrīz 200 latu!? Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo gadu, tad skaidrs, ka nākamgad pensionāriem nebūs vieglāk. Mēs ieviešam jaunus nodokļus gan elektrībai, gan pārtikai, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka mums obligāti jāveic šis pasākums, lai glābtu mūsu vēlētājus - pensionārus, kuriem visiem solījām, ka nesamazināsim pensijas.

Ko tas nozīmē valsts budžetam? Konkrēti no 1.janvāra neko nenozīmē. Es zinu, ka pēc trijiem mēnešiem mēs grozīsim atkal valsts budžetu un varēsim atrast to pusmiljonu, lai, tā teikt, izietu uz to indeksācijas indeksu, kuru mums sagatavos Labklājības ministrija. Cik mēs zinām no Labklājības ministrijas, tad aptuveni lats būs katram pensionāram vēl klāt... nu, 70 santīmu, kā jau Barča, kas ir profesionāle, saka. Bet tik un tā, ja reāli indeksācija notiks, tad pielikums būs.

Es domāju, ka mēs varam atļauties šodien to izdarīt, tāpēc ka mēs atšķirībā no jums arī sociālo nodokli palielinām uz 2 procentiem; tas dos budžetam papildus aptuveni 70 miljonus: 68 miljoni būs klāt. Mēs varam atļauties pusmiljonu novirzīt indeksācijai.

Tas ir ļoti godīgi pret mūsu pensionāriem, tas ir ļoti godīgi pret mūsu solījumiem, kurus devām pirms vēlēšanām. Katrs trešais pensionārs gaida to indeksāciju nākamgad.

Es saprotu, ka Sociālo un darba lietu komisija šo jautājumu atliks un mēģinās atrisināt nākamgad, bet labāk ieliksim budžetā šodien, ieliksim likumā „Par valsts pensijām” šodien, lai pēc tam nebūtu, kur atkāpties! Pēdējā cerība: mēs šodien Saeimas sēdē varam šo jautājumu atrisināt.

Lūdzu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, atbalstīt indeksāciju, lai izpildītu visus solījumus, kas tika doti vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 6. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs 7. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Arī 9. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 10. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 11. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Un 15. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.82/Lp10.

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Arī 3. - deputāta Klementjeva priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 31, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.84/Lp10. Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.80/Lp10. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Nedaudz informācijas par mūsu priekšlikuma būtību.

Frakcija „Par Labu Latviju” piedāvā neatbalstīt pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju un aicina to pārveidot ar sekojošu domu. Mēs vēlamies, lai šie ilgtermiņa uzkrājumi, ko maksā šobrīd pārsvarā gados jauni cilvēki, kas ir ar likumu noteikta maksājama lieta un šobrīd ir 2 procentu apmērā iemaksas veicamas... Mēs vēlamies, lai šie līdzekļi pirmām kārtām strādātu Latvijas labā - cilvēku un Latvijas labā. Tā būtība ir garantēt gan šo veikto iemaksu saglabājamību, gan vienlaicīgi šos līdzekļus novirzīt tādiem projektiem, kas Latvijas valstij, Latvijas tautsaimniecībai nestu labumu.

Šobrīd, ja mēs atskatāmies vēsturē, ko mēs redzam? Pensiju fondi, pensiju fondu pārvaldnieki, kas pārsvarā ir bankas vai ar bankām saistītas institūcijas, izaugsmes gados spēja uzrādīt augstus tempus banku peļņas rādītājos: +50 procenti, +80 procenti pret iepriekšējo gadu, un tie bija galvu reibinoši rādītāji. Savukārt, kad mēs gada beigās paskatījāmies, kas tad tiek deklarēts attiecībā uz iemaksātajām naudām valsts fondētajās pensijās, tad redzējām, ka gandrīz visi, visi fondi uzrādīja summu vai nu ar mīnusa zīmi, vai tuvu nullei. Pat visstraujākajos izaugsmes gados attieksme pret šiem ilgtermiņa ieguldījumiem, pret šo ilgtermiņa ieguldījumu pelnītspēju bija vairāk nekā ciniska. Vairāk nekā ciniska!

Mūsu priekšlikums ir tiešām vērsts uz to, lai mēs atrastu tādus instrumentus, kas nerunā pretī Eiropas Savienības nostādnēm par brīvu kapitālu. Mēs esam par to, lai attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem mēs atrastu tādus piedāvājumus, kas garantē gan vieglu saglabājamību, gan stabilu ienesīgumu. Piemēra labad var minēt to, ka šodien 2.pensiju līmeņa fondu pārvaldnieki nevar ieguldīt naudu Latvijas mežos. Nevar, jo to neparedz likums! Tas ir aizliegts, un to nedrīkst darīt, kaut gan, no otras puses, mēs skaidri zinām, ka tā nauda strādātu Latvijā, tā nauda nodrošinātu stabilu izaugsmi, jo Latvijas valsts mežu vērtība pieaug par apmēram astoņiem, desmit procentiem gadā, un mēs esam pārliecināti, ka cilvēki, kuri veikuši šīs iemaksas, justos krietni gandarītāki, ja viņu nākotnes pensija strādātu tepat Latvijā. Un tādus piemērus es varētu minēt vēl un vēl - vienu, otru un trešo.

Es aicinu neatbalstīt valdības šobrīd piedāvāto redakciju, kas ir spēkā 12.pantā, un aicinu atbalstīt apvienības „Par Labu Latviju” piedāvāto, jo Latvijas cilvēku naudai ir jāstrādā Latvijā, Latvijas cilvēku naudai ir jāvairo Latvijas cilvēku labklājība, Latvijas cilvēku naudas ienesīgumam ir jābūt garantētam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šajā gadījumā var piekrist tam priekšlikumam, ko ir iesniegusi apvienība „Par Labu Latviju”, un tai motivācijai. Arī nacionālā apvienība ir iesniegusi līdzīgus priekšlikumus, taču es domāju, ka arī tā redakcija, ko ir iesniegusi apvienība „Par Labu Latviju”, ir visnotaļ atbalstāma un mēs to atbalstīsim.

Šķēles kungs jau šeit pieminēja tos argumentus, kuru dēļ tas nepieciešams. Ir bijuši arī pretargumenti, proti, ka Latvijā nav pietiekami labu tirgus instrumentu, kur tad ieguldīt šo naudu. Papildus jau šeit pieminētajiem mežiem, kas ir, protams, ļoti labs ieguldījumu objekts, šī nauda varētu tikt ieguldīta publiskās un privātās partnerības projektos, piemēram, ēku energoefektivitātes jomā, kur energoservisa kompānijām tādējādi veidotos ļoti plašs darbalauks. Un šādā gadījumā mēs iegūtu vairākkārtēju labumu, proti, šī nauda tad paliek Latvijā un strādā Latvijā, mēs attīstām Latvijas būvniecības sektoru un, protams, palīdzam iedzīvotājiem šādā veidā tikt pie energoefektīvākiem mājokļiem.

Savukārt, ja šī nauda nedarbojas Latvijā, tad ir diezgan liels risks, ka šādā veidā mēs finansējam, pieņemsim, Īrijas valsts parādu vai kādu citu valsti, teiksim, Grieķiju, caur to vērtspapīriem. Un droši vien tas nav tas, ko mums vajadzētu darīt. Un tāpēc es arī aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu. Gadījumā, ja tas negūst atbalstu, aicinu balsot arī par nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētajam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Es varētu piekrist tam priekšlikumam, ko iesniedza un par ko mēs diskutējam. Tas ir tiešām ļoti nopietns jautājums. Un par šo jautājumu mēs esam ļoti nopietni runājuši Sociālo un darba lietu komisijā. Taču es domāju, ka nākamais gads mums būtu nepieciešams tam, lai mēs šo jautājumu ļoti pamatīgi izvērtētu. Es esmu par to... es tomēr aicinu atbalstīt to, ko šodien piedāvā valdība, lai gan pēc būtības mums ir ļoti nopietni šis jautājums jāizskata, jo 63 procenti, ja es nemaldos... pēc tām ziņām, ko mums sniedza komercbankas, sastāda.... Nu it kā atrodas mums Latvijas apritē šī nauda un ieiet iekšā... Viena daļa no šīs naudas summas ir vērtspapīros, bet otra puse mums ir depozītos nolikta, un, ja mēs tā paskatāmies, tad, godīgi sakot, redzam, ka kaut kādas lielas ietekmes uz ekonomiku tai nav. Lielākā daļa visas šīs naudas, kas ir fondēta... 2.pensiju līmeņa fondētā nauda atrodas trijās zviedru bankās - tas ir, SWED, SEB... Nu, trešā nav zviedru banka, teiksim, „Citadele”. Tātad vislielākais kapitāls atrodas šajās bankās iekšā.

Tā ka, es domāju, tā tēma, par ko opozīcija šodien, teiksim, runā, tā ir tā vērta, lai mēs to ļoti nopietni un pamatīgi izdiskutētu, jo tās ir pietiekami nopietnas un lielas naudas summas, kuras, ja mēs kopīgi un prātīgi visu izdomātu, varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai.

Es aicinu atbalstīt šodien Ministru kabineta piedāvāto priekšlikumu, bet par šo tēmu mēs noteikti diskutēsim vēl arī Sociālo un darba lietu komisijā. Es ļoti ceru, ka mans vārda un uzvārda brālis ļoti nopietni diskutēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Acīmredzot mums ir jānonāk pie kaut kāda kopīga lēmuma, bet es šodien vairs negribu tālāk par to diskutēt.

Te notiek tādas cīņas banku sektorā... notiek cīņas par to, ko nu kurš dabūs, bet tad, kad mēs banku cilvēkiem, kuri atnāca un runāja par šo tēmu, uzdevām jautājumu: „Kas tad jums vairāk rūp: vai tas, lai šī nauda, šis 2.pensiju līmenis, saglabātos, vai arī lai šī nauda nonāktu apritē, teiksim, bankās?” Ļoti grūti viņiem bija atbildēt tā patiesi un godīgi uz šo jautājumu. Bet bankām patiesi vairāk interesē tas, lai šī nauda atrastos bankas apritē. Turpretī mums vairāk interesē tas, lai šī nauda darbotos Latvijas ekonomikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais premjera kungs! Godājamie deputāti! Krīzes laikā Latvija ir centusies aizņemties naudu starptautiskajos tirgos. Mēs esam piesaistījuši līdzekļus, lai valstij būtu iespējams pildīt savas saistības pret pensionāriem, skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem. Bet šajā gadījumā mēs runājam par 2.pensiju līmeni - par to, vai ļaut šos līdzekļus izvietot ārvalstu tirgos.

No vienas puses, tā ir starptautiski pieņemta prakse. Tā tas notiek. Bet šajā gadījumā, laikā, kad Latvijai pašai ir nepieciešami, pat ārkārtīgi nepieciešami, līdzekļi, lai investētu tautsaimniecībā, man šķiet, būtu ārkārtīgi svarīgi padomāt, kur tad mēs šos līdzekļus varam ieguldīt. Vai tiešām ieguldīšana Amerikas Savienoto Valstu vērtspapīros, kur ļoti daudz naudas tādā veidā ir pazudis, un citu valstu vērtspapīros... Vai tas ir tas labākais? Pēc būtības bankām tas noteikti ir izdevīgi, jo tās var diversificēt savus riskus. Jautājums ir tāds: kas ir izdevīgi Latvijas tautsaimniecībai?

Un vēl ir tāds jautājums: vai Latvijai ir projekti, kuros ir iespējams ieguldīt šos līdzekļus? Tāpēc man gribētos aicināt Ministru prezidentu un valdošo koalīciju padomāt par to, kuras tad ir tās nozares, kurās ir vērts ieguldīt šos līdzekļus.

Un ir jāsaka tā, ka viena no nozarēm, kas tika pieminēta, ir saistībā ar Latvijas mežiem... Jā, protams, tā ir nozare, kura attīstās, kura pelna naudu, un šajā nozarē var ieguldīt.

Bet vēl viena no šādām nozarēm ir Latvijas ostas. Tā ir nozare, kurā ieguldīti līdzekļi tiek atpelnīti 40-50 gadu laikā, un, man šķiet, ja Latvijas ostām - Rīgai, Ventspilij un Liepājai - būtu iespēja emitēt savas obligācijas, tad noteikti būtu iespējams attiecīgi šādu naudu ieguldīt. Un, man šķiet, tad būtu Latvijai dubultizdevīgs tieši šāds biznesa, tā teikt, virziens, jo, no vienas puses, attiecīgi ieguldītā 2.līmeņa pensiju nauda tiktu atpelnīta ar uzviju; otrs aspekts ir tas, ka arī ostas varētu attīstīties, ostās būtu iespējams radīt jaunas darba vietas, jo tieši krīzes laikā tranzīta sektors bija viens no retajiem, kuri turpināja strādāt bez zaudējumiem, pat ar zināmu pieaugumu. Un man šķiet, ka šodien ir jāizdara tā būtiskā izšķiršanās - vai mēs ar vienu roku gribam to naudu atkal aizdot citiem tirgiem vai tomēr stiprināt Latvijas nacionālās intereses, atbalstot tos biznesa sektorus, kuri patiesībā Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīgi. Šodien varbūt kāds uzskata, ka Latvijas ostās nav šādu projektu, taču es domāju, ka gan Rīgas, gan Ventspils, gan Liepājas ostas vadība skaidri definēs, kāda veida projekti var tikt attīstīti. Man šķiet, ka tā būtu unikāla iespēja: tādā veidā mēs varētu stiprināt ekonomiku, radīt jaunas darba vietas un vienlaicīgi arī dot ļoti labu signālu mūsu pensionāriem par to, ka tā nauda, kura tiek uzkrāta 2.līmeņa fondā, attiecīgi strādā Latvijas tautsaimniecībā, nevis vienkārši ir veiksmīgi ieguldīta citos tirgos.

Tā ka, godājamā valdošā koalīcija, es aicinu jūs šajā gadījumā atbalstīt tieši to, lai šī nauda strādātu Latvijas tautsaimniecībā un Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Valdības locekļi! Deputāti! Šeit kolēģi teica ļoti pareizus vārdus par Latvijas interesēm, par Latvijas tautsaimniecību, un tam visam varētu piekrist. Mēs tiešām esam ieinteresēti investīciju piesaistē. Bet, godātie kolēģi, izlasīsim šā likuma 12.panta pirmo daļu - gan spēkā esošo redakciju, gan apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas ierosinājumu, kur šī norma netiek mainīta! Proti, pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs kā godīgs un rūpīgs saimnieks rīkojas vienīgi ieguldītāja interesēs. Un, kolēģi, šeit nevajag jaukt jēdzienus! Ja persona iegulda naudu pensiju shēmā, tad, protams, pastarpināti šai personai var būt vēlme brīvprātīgi atbalstīt Latvijas ekonomiku. Savukārt līdzekļu pārvaldītājam ir viens vienīgs uzdevums - diversificēt un mazināt riskus, izvietot vērtspapīrus tā, lai visdrošāk rīkotos tikai un vienīgi ieguldītāju interesēs. Šī nav šobrīd tā vieta, kur mēs varētu apelēt pie valsts interesēm un piesaukt kaut kādas kopējas intereses jautājumā ar ostu attīstību, un tā joprojām. Ja mēs uzliksim papildu ierobežojumus, ka šie vērtspapīri var tikt... šī nauda var tikt ieguldīta tikai Latvijas emitētos vērtspapīros, tad, protams, mēs palielinām riskus, jo risku diversifikācija šajā gadījumā ir pārvaldītāja vienīgais uzdevums, kā to nosaka likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Jau ilgāku laiku ir notikušas debates par 100 procentu fondēto pensiju līdzekļu ieguldīšanu Latvijā. Ir izskanējuši dažādi viedokļi gan no Latvijas Bankas prezidenta, gan arī no Komercbanku asociācijas un komercbanku vadītājiem.

Reālā situācija šodien, vērtējot šo priekšlikumu, ir tāda, ka pašreiz, pēc kopējiem datiem, ir redzams, ka Latvijā no kopējā apjoma tiek ieguldīti 63,5 procenti, Igaunijā - 27 procenti un Lietuvā - 20 procenti. Ja mēs runājam par to, ka uz šāda veida ieguldījumiem varētu uzlikt kaut kāda veida teritoriālo ierobežojumu, tad, manuprāt, tas varētu būt pretrunā ar kādām Eiropas Savienības direktīvām un normām.

Es fundamentāli piekrītu tam, ka ir jāveicina šāda veida diskusija, lai līdzīgi kā Skandināvijas valstis - Zviedrija, Somija - varētu savus pensiju fondus izvietot citu valstu īpašumos, piemēram, iegādājoties citu valstu īpašumus un mežus. Gribu norādīt, ka šobrīd tā situācija Latvijā nemaz nav tik traģiska, un domāju, ka šīs debates par to, kādā veidā un kur ieguldīt, ir jāturpina, nevis jāsasteidz šobrīd, pieņemot budžetu.

Tāpēc aicinu pie šīs diskusijas atgriezties vēlāk, kad nobriedīsim tam, lai veiktu tādas kardinālas reformas un lai šeit minētās normas būtu pamatotas un nebūtu pret Latviju uzsākamas pārkāpuma procedūras.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es neapšaubu kolēģa Olšteina minētos skaitļus, jo komercbankas, tos iesniedzot, protams, atrod veidu, kā parādīt sevi maksimāli labvēlīgā izskatā. Bet es vairāk gribētu pievērst uzmanību tam, ka, debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs tiešām padziļināti spriedām par šiem jautājumiem, un tas, ko minēja Šlesera kungs, mums pagāja garām. Īstenībā tā ir ļoti nopietna ideja un ļoti nopietns piedāvājums.

Latvijas brīvostas, ja tām tiek atļauts emitēt ilgtermiņa obligācijas kā finanšu instrumentu - 40-45gadīgu vai varbūt vēl ilgāku -, tad šādā finanšu instrumentā ar pietiekami augstu ienesību ieguldot 2.pensiju līmeņa naudu... Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēku ienesīgums, ko viņi gūs no sava ieguldījuma, būs augsts, un ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ostas (ja vien visur netiks uzlikti Irbes šauruma liegumi) strādās, pelnīs. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā infrastruktūra, kas tiek izbūvēta par šo ilgtermiņa ieguldījumu naudu, tā arī ilgus gadus - desmitus gadu, simtus gadu - paliks Latvijas teritorijā. Un vienīgais, kur ir pilnīga taisnība, protams, arī Šadurska kungam, ir tas, ka risks vienmēr būs samērojams ar Latvijas risku: šis ieguldījums Latvijā vienmēr būs tik liels, cik liels ir Latvijas kā valsts risks.

Bet te nu jautājums ir par to, vai mēs Latvijas cilvēkiem sakām: „Mēs zinām, ko darām! Mēs esam pārliecināti par Latvijas nākotni, mēs esam gatavi uzņemties šo Latvijas nākotnes risku!” vai arī mēs dodam netiešus signālus: ‘Guldiet naudu un celiet to projām! Guldiet Amerikā, Ķīnā un citās valstīs!”

Šeit jautājums īstenībā ir arī par patriotismu, un tas Latvijai šobrīd arī ir nepieciešams šajā krīzes laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Mēs tiešām komisijā ļoti nopietni debatējām par šo jautājumu, un debates ir nepieciešamas arī turpmāk. Bet šajā piedāvājumā, kas ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” piedāvājums, ir dažas lietas.

Piemēram, izslēdzot 12.panta četrpadsmito daļu, tiek noņemti aizliegumi veikt riskantus... ieguldīt riskantos aktīvos un ar tiem saistītos uzņēmumos, kā arī piešķirt plāna līdzekļus aizdevumos vai ņemt aizņēmumus uz plāna rēķina. Šis priekšlikums tādā veidā, kā tas ir, ir arī pretrunā ar Eiropas Savienības prasību par brīvu kapitāla tirgus kustību.

Un visbeidzot. Prasība pēc rentabilitātes nav savienojama ar tirgus darbības principiem. Nav saprotams, kas šo prasību izpildi nodrošinās - valsts, piemēram, vai kāds cits -, un kādas sekas iestāsies, ja šī rentabilitātes prasība netiks nodrošināta.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt priekšlikumu, kāds tas ir izskanējis... pieņemts pirmajā lasījumā un likumā esošajā redakcijā... tātad neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība, lai arī šis priekšlikums uzrakstīts ļoti īsi, ir ļoti svarīga. Runa ir par tiem mūsu visu solījumiem... Es neatceros nevienu politisko spēku, kurš, piedaloties vēlēšanās, būtu kaut ko teicis citādāk... Ir runa par visu mūsu doto apsolījumu, ka iemaksas 2.pensiju līmenī tiks atgrieztas atpakaļ vismaz 4 procentu apmērā. Visi to solīja. Ja kāds nesolīja, lai paceļ roku! Viens cilvēks nav solījis... (No zāles: „Ir, ir daudz!”) Vairāki solīja. Nu skaidrs! Ļoti labi to zināt.

Ko es gribēju šeit teikt? Valdība vienreiz jau pārkāpa Satversmi, samazinot visiem pensionāriem pensijas par 10 procentiem un strādājošajiem pensionāriem - par 70 procentiem. Veidojot 2011.gada budžetu, valdība, man liekas, grib to darīt vēlreiz. Man šķiet, ka to nevajadzētu pieļaut. Par šo priekšlikumu mums bija ļoti padziļinātas debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Reira kungs, kā jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, droši vien atceras to ļoti precīzi, - tika uzklausīti argumenti „par” un „pret”, un mēs ļoti ieklausījāmies arī juristu teiktajā.

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana uz 2 procentiem vai atstāšana uz... jā, samazināšana uz 2 procentiem nākamgad - tas būs, pēc mūsu pārliecības, pretrunā ar Satversmi un ar tiesiskās paļāvības principu.

Es gribētu citēt Satversmes tiesas sprieduma daļu. Citēju: „Likumdevējs ir noteicis, ka ar 2011.gada 1.janvāri iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs ne mazāka par 4 procentiem. Iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā nav pretrunā ar Satversmi vien tad, ja turpmākajos gados tiek ievērots pakāpeniskais iemaksu likmju palielinājums.” Un tas ir tas, uz ko norādīja visi klātesošie juristi. Tas ir tas, par ko runāja opozīcijas deputāti un par ko šaubījās arī daļa pozīcijas deputātu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā notiekošo debašu laikā.

Pensiju 2.līmenis nav kaut kāda virtualitāte, tā nav kaut kāda netverama realitāte, bet tās ir mūsu bērnu un mūsu mazbērnu nākotnes pensijas. Tas ir mūsu bērniem un mazbērniem piederošs kapitāls. Tas ir viņu īpašums! Samazinot iemaksas pensiju 2.līmenī, valsts atņem iespēju uz lielāku pensiju nākotnē. Un tas, dzīvojot kapitālistiskā sabiedrībā, ir viens no kardinālākajiem grēkiem.

Es aicinu atbalstīt apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribētu labot Šķēles kunga teikto. Mēs dzīvojam nevis kapitālistiskā, bet sociāli atbildīgā sabiedrībā (No zāles: „O! Oooo!”), un tieši tādēļ ir šis priekšlikums, jo 2 procentu iemaksu likmes saglabāšana vēl uz brīdi ir tieši šāds sociāli atbildīgs solis. Mēs neapzogam, Šķēles kungs, ne savus mazbērnus, ne savus bērnus, mēs neapzogam arī sevi, jo arī daļu no mums skar šī iemaksu likmju pagaidu iesaldēšana.

Un mēs nepārkāpjam arī Satversmes tiesas spriedumā teikto, proti, šim iesaldējumam ir jābūt prognozējamam, un tāds tas arī ir. Jo pirmām kārtām ir jāpatur prātā, ka tas tiek darīts sociālā budžeta sabalansēšanas labad. Un ir veikta virkne lietu, kas šo budžetu ilgtermiņā sabalansē. Mēs zinām, ka no 2014.gada ir paredzēts atslogot sociālo budžetu no sociālo iemaksu likmē neparedzētiem izdevumiem, proti, piemaksām par darba stāžu līdz 1996.gadam. Mēs zinām, ka paralēli ir palielināta sociālo iemaksu likme tādēļ, lai būtu segums tā saukto māmiņu algu izmaksai.

Un vēl papildus tam. Valdība un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī ir atbalstījusi tādu punktu Fondēto pensiju likumā, kas paredz atbilstīgi valsts tautsaimniecības izaugsmei un ekonomiskajai atveseļošanai šo pagaidu pasākumu pārskatīt un iespēju robežās arī runāt par tā kompensāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Mums, protams, bija tā iespēja, ka daļā debašu, kas noritēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, piedalījās arī Viņķeles kundze, un viņa dzirdēja debašu būtību. Un pēc šīm debatēm viņa nāca man klāt un teica: „Labi, ka jūs tur esat! Citādi vispār tur neviens neko neizskatītu un neieklausītos.” Es šos vārdus gribēju vienkārši pateikt.

Es ko gribētu teikt? To, ka atbildīga tirgus sabiedrība ir tad, kad cilvēkiem neatņem nākotnes cerības. Atbildīga tirgus sabiedrība ir tad, Viņķeles kundze, kad cilvēkiem neņem nost īpašumu. Atbildīga tirgus sabiedrība ir tad, kad var paļauties uz valdības ilgtermiņa solījumiem. Un valdības solījums iepriekšējā reizē, labojot šo likumu un samazinot iemaksu līmeņa noteikto normu, bija tāds, ka no 2011.gada 1,janvāra tie būs 4 procenti. Tas ir tas pats Ministru prezidents, tā ir faktiski tā pati valdība, tikai nedaudz modificēta, tie ir tie paši godprātīgie cilvēki, kas skaidri un gaiši to teica: „Mēs to spēsim izdarīt!”

Vai mūsu priekšlikums ir kaut kā nepareizs arī no budžeta veidošanas viedokļa? Nē! Mūsu priekšlikumu par pareizu atzīst arī starptautiskie donori - Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, jo valdības rīcība, nepildot savus solījumus un mēģinot tādā veidā konsolidēt budžetu, ir atzīta par zemas kvalitātes un zemas raudzes rīcību. Un tas, ko mēs vēlamies... Mēs vēlamies, lai Dombrovska kungs, kamēr viņam ir tiešām augsta sabiedrības uzticība, nedeldētu to ar zemas kvalitātes un zemas raudzes priekšlikumiem un pildītu tos solījumus, kas tika doti sabiedrībai pirms vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka nepaies nemaz ilgs laiks, kad arī pozīcija būs spiesta iesniegt šo pašu priekšlikumu jau nākamā gada sākumā. Tāpēc šobrīd vienkārši nav nekādas jēgas to noraidīt tikai tamdēļ, ka to ir iesniegusi opozīcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Kolēģi! Šis bija viens no visrūpīgāk diskutētajiem priekšlikumiem. Tātad mēs diskutējām ne vienu dienu vien un līdz ar Kārtības ruļļa izmaiņām no šā gada 1.novembra ir iespējams iepazīties ar visiem audioierakstiem likumdošanas komisijās, kā arī katram deputātam ir dota iespēja iepazīties ar šiem audioierakstiem, tieši debašu ierakstiem, kas bija komisijā, un deputāti, tikai gūstot pilnu pārliecību par to, ka šis punkts... šis te priekšlikums ir jānoraida, tad arī balsoja. Bet diskutējām mēs tiešām pamatoti.

Līdz ar to es lūdzu balsot arī Saeimu un atbalstīt komisijas viedokli, neatbalstot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 3, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 38, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.87/Lp10 - „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī visi turpmākie priekšlikumi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

2.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un arī 13.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.145/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

Komisija ir saņēmusi 6 priekšlikumus.

1. - deputāta Eināra Cilinska priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pašlaik likumā „Par akcīzes nodokli” akcīzes nodoklis ir paredzēts dabasgāzei, kuru izmanto siltuma ražošanai, bet vienlaikus ir izņēmums, ko es aicinu izslēgt, - proti, ka šis nodoklis netiek uzlikts dabasgāzei, kuru „izmanto elektroenerģijas ražošanai, tajā skaitā kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju”. Protams, šis mūsu priekšlikums ir skatāms kompleksi, saistībā arī ar citu mūsu priekšlikumu - samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi... tātad nepaaugstināt vis līdz pamatlikmei, bet tikai līdz 12 procentiem elektrībai. Un līdz ar to, ja pieņem šo priekšlikumu, tad būtu šis nodoklis nedaudz elektrībai, ko ražo no dabasgāzes, savukārt nodoklis elektrībai, ko ražo no atjaunojamiem energoresursiem, samazinātos. Līdz ar to tas būtu, pirmkārt, stimulējošs priekšlikums - uzlikt nodokli fosilajiem resursiem, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību. Un, no otras puses, tas būtu tikai taisnīgi, jo lielajās koģenerācijas iekārtās, kas ir, piemēram, Rīgas pilsētā, kur siltumu ražo vienlaikus ar elektroenerģiju, šā nodokļa nebūtu. Savukārt mazākajās pilsētās, kur nav koģenerācijas, kur šo gāzi izmanto tikai siltuma ražošanai, būtu šis nodoklis, bet tas sadārdzinātu procesu.

Tāpēc arī ir šāds priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 2. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šis mans priekšlikums ir cieši saistīts ar tālāk darba kārtībā skatāmo jautājumu - ar likumprojektu „Transportlīdzekļu nodokļu likums”.

Tātad šā priekšlikuma būtība ir sekojoša. Tas ir saistīts ar to, ka arī Lietuvā un citās tuvākajās kaimiņvalstīs šīs transportlīdzekļu nodevas ne tuvu nav tik lielas... ne tikai tādas, kādas tās ir šobrīd, bet ir arī plānots palielināt. Līdz ar to tas nebūtu pieļaujams. Tāpēc būtu nepieciešams atbilstoši tam, kā tas ir arī citur, iekļaut šos ieņēmumus degvielas akcīzes nodoklī.

Gribu vēl pieminēt, ka Transportlīdzekļu nodokļu likums būs stipri grūtāk administrējams nekā līdz šim, tāpēc ka tur iekļauta ne tikai sarežģītā robežšķirtne - 2005.gads -, bet arī vairāki parametri, pēc kuriem tiks aprēķināts nodoklis. Kā alternatīva tiek piedāvāts risinājums pacelt akcīzes nodokli par 4 latiem uz 1000 litriem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē 0,4 santīmus par vienu litru jeb kopā ar PVN - nepilnu pussantīmu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika teikti apmēram šādi argumenti: „Nu, mēs nevaram celt akcīzes nodokli vairāk! Kur vēl vairāk celt? Tas nozīmē, ka būs vairāk kontrabandas. Un kā mēs konkurēsim ar kaimiņvalstīm? Mūsu degviela kļūs dārgāka!”

Nu, šis arguments neiztur nekādu kritiku! Es gribu nosaukt konkrētus faktus. Šobrīd Viļņā 95.markas degviela ir par 12,6 eirocentiem dārgāka nekā Rīgā, Tallinā - par 5,8 centiem. Dīzeļdegvielas cena Tallinā ir par 4,51 eirocentu augstāka, bet Viļņā - par 0,1 eirocentu augstāka, tātad šis priekšlikums - palielināt degvielas cenu kopā ar PVN par 0,69 eirocentiem... Pat tajā gadījumā, ja šis priekšlikums tiek pieņemts kā alternatīva transportlīdzekļu nodevas likmes palielināšanai, mūsu degviela jebkurā veidā būs lētāka - un diezgan būtiski lētāka! - nekā kaimiņvalstīs.

Un noslēgumā es vēl gribu teikt tā, ka sākotnēji tas, protams, tika piedāvāts kā alternatīva transportlīdzekļu nodevai, bet, tā kā jebkurā gadījumā valdībai nāksies meklēt līdzekļus - un tas jau ir zināms - nākamā gada budžeta konsolidācijai vēl papildus, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tie varētu būt papildu 5 miljoni budžetā, bet Transportlīdzekļu nodokļu likuma grozījumus vai šos priekšlikumus mēs debatēsim šā projekta izskatīšanas laikā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Arī par šo priekšlikumu bija vienas no pašām nopietnākajām debatēm Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Kādēļ es aicinu atbalstīt Parādnieka kunga priekšlikumu? Tie argumenti daļēji šeit izskanēja jau no viņa paša. Bet ir vēl daži argumenti, kuri varbūt būtu papildus jāmin, un varbūt daži akcenti ir jāuzliek precīzāk vēl.

Tātad vispirmām kārtām Eiropas apmēram lielākajā daļā, es gribētu teikt, dalās tuvu uz pusi - nav tādas automobiļu nodevas vai automobiļu transporta nodokļa. Nav! Tur mēģina regulēt vai nu ar CO2 izmešu aplikšanu, vai vispār nepiemēro. Kur to vispār nepiemēro mūsu tuvākajā apkārtnē - to Parādnieka kungs minēja pilnīgi precīzi. Tā ir Lietuva un Igaunija. Tur tāda nodokļa nav. Mēs esam vienas ekonomiskās telpas dalībnieki. Visas pārējās Eiropas Savienības valstis ir krietni tālāk nekā Lietuva un Igaunija. Tādēļ tikai saprātīgi būtu, ja valdība neiedibinātu jaunus nodokļus, tādus, kādus nelieto abas divas kaimiņvalstis. Bet šoreiz un šodien mums būs par to jābalso. Mēs balsosim par jaunu nodokli, ko valdība ieviesīs, - par transportlīdzekļa nodokli (vai varbūt nedaudz citādāks tas nosaukums būs droši vien). Skaidrs, ka tiks par to nobalsots.

Es aicinu iet šo racionālo ceļu, ko piedāvā Parādnieka kungs, kura priekšlikuma būtība ir sekojoša: nevairosim ierēdniecību! Nemēģināsim rakstīt sarežģītas tabulas, kā izsekot līdzi, - cik iekasēt, no kā iekasēt, kādā veidā iekasēt... trīsasu piekabe, divasu piekabe... Mēs smējāmies, un izraisījās smīns daudziem - velkošais tilts, priekšējais, aizmugurējais, stumjošais... No tā mainās nodokļa likme - un tā tālāk, un tā tālāk.

Šā priekšlikuma būtība ir pavisam vienkārša - katrs, kas ielej legālu degvielu, samaksā šo, ja tā var teikt, nosacīto transportlīdzekļa nodevu. Līdz ar to valstij nav jāvairo dažādi uzskaitveži, vairākas dažādas tādu ierēdņu kategorijas, kuri nodarbosies ar to, ka sekos līdzi, kā nu iekasēt šo bēdīgi slaveno transportlīdzekļa nodevu vai nodokli, kas tagad būs. Valdība var vairāk koncentrēties uz to, lai pastiprinātu varbūt cilvēkresursus Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā, kam ir jātiek galā ar degvielas kontrabandu. Šis priekšlikums ir racionāls. Tas ļautu mums nepieņemt vēl vienu jaunu nodokli šodien... ir viegli administrējams. Tur ir precīzs sadalījums valdības mērķiem, precīzi arī iespējams ir dot mērķatlaides. Ja ir nepieciešams dot atlaidi daudzbērnu ģimenei, tad pilnīgi precīzi to var arī paredzēt. Ja šādai ģimenei būs reģistrēts transportlīdzeklis, kuru tā lieto savām vajadzībām, tik un tik liela, precīza mērķdotācija piešķirama. Tas sakrīt ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas ieteikumiem palīdzēt mērķtiecīgi tiem, kam to visvairāk vajag.

Es aicinu jūs visus ļoti rūpīgi vēlreiz, vēlreiz apdomāt to. Šī ir iespēja neieviest Latvijā jaunu nodokli. Šī ir iespēja izlīdzināt daudzmaz likmes, vienādot likmes degvielas tirgū, lai tās būtu tādas, kādas ir pārējās Baltijas valstīs, un viegli administrējamas.

Tas ir saprātīgs priekšlikums. Es par to balsošu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šeit tiešām ir diskusija par izvēli starp divām koncepcijām. Viena koncepcija ir - regulēt ar akcīzes nodokļa palielinājumu, un otra koncepcija ir - ar transportlīdzekļa nodokli. Es vienīgi nevaru Šķēles kungam piekrist nekādā ziņā... Formāli Šķēles kungam ir taisnība: šis nodoklis ir jauns. Bet šis nodoklis aizstāj iepriekšējo nodevu, kura tika administrēta tieši tādā pašā veidā, kā tiks administrēts šobrīd jaunieviešamais nodoklis. Līdz ar to šeit nekādas birokrātijas palielināšanas nebūs. Tas būs precīzi tas pats birokrātiskais aparāts.

Otra lieta. Ja mēs runājam par atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm, tad jāteic, ka tieši caur akcīzes nodokļa palielinājumu, ko piedāvā Parādnieka kungs, šīs atlaides ir ļoti grūti realizēt. Daudz vieglāk šīs atlaides ir realizēt, ja... Tādā gadījumā tā nebūtu atlaide, bet mērķdotācija! Bet tieši kā atlaidi to var realizēt tikai un vienīgi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa veidā.

Trešā lieta. Parādnieka kungs runāja par degvielas cenām Baltijā. Jā, šobrīd nu tas ir tāds „momentfoto”. Mēs zinām, ka šīs cenas svārstās atkarībā no iepirktās degvielas apjomiem un cenām, un līdz ar to mums nav nākotnē nekādas garantijas, ka šis tirgus nevarētu izskatīties tieši otrādi attiecībā uz Latvijas degvielas cenām.

Un trešā lieta, kas arī ir vērā ņemama, ir šā nodokļa iekasējamība. Mums ir bijis daudz diskusiju par to, cik liels ir kontrabandas degvielas procentuālais daudzums Latvijas tirgū, un tajā jautājumā domas dalās, bet, kā mēs zinām, tas apjoms ir ievērojams. Protams, visi tie, kas iepērk kontrabandas degvielu šobrīd, nemaksās šo paaugstināto akcīzes nodokli, turpretī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli maksās visi, kuri ir reģistrējuši transportlīdzekli un izgājuši tehnisko apskati šeit. Tā ka iekasējamība noteikti būs lielāka šajā valdības piedāvātajā variantā, un manu personīgo balsojumu arī lielā mērā ir izšķīris šis arguments, un es vēlos vadīties pēc šīs - valdības ierosinātās - koncepcijas. Aicinu to darīt arī jūs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais premjer! Godājamie deputāti!

Mēs atkal runājam par to, kādā veidā tiek ieviesti jauni nodokļi, nodevas. Kāpēc šodien neviens nevēlas runāt par būtību? Kur tad paliek degvielas akcīzes nodoklis? Kāpēc valdība plāno neievērot likumu?

Mēs visi zinām, ka 80 procenti no degvielas akcīzes nodokļa ir jānovirza autoceļu uzturēšanai. Šodien, skatot budžetu, mēs redzam pavisam citu ciparu. Mēs redzam to, ka 80 miljoni ir tie, kas tiek novirzīti autoceļu uzturēšanai. Kur paliek tie 160 miljoni papildu naudas, kas tiek iekasēta no degvielas akcīzes nodokļa? Likums skaidri definē, ka 80 procenti ir jānovirza autoceļu uzturēšanai. Kāpēc šī nauda ir kaut kur citur novirzīta? Un man šķiet, ka, pirms mēs lemjam par jauna nodokļa ieviešanu, ir jātiek skaidrībā, kur ir pazudusi šī nauda. Un ir jautājums: kāpēc, skatot 2011.gada budžetu, valdība plāno jau tagad neievērot likumu?

Godājamie kolēģi! Godājamais premjera kungs! Degvielas akcīzes nodoklis ir jānovirza autoceļu uzturēšanai. Tāpēc šodien ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, ne arī jūs personīgi neesat gatavi pateikt, ka mēs plānojam likvidēt Autoceļu fondu. Bet tad likvidējiet arī likumu, kas to paredz! Bet jūs, likumu nelikvidējot, naudu esat paņēmuši kādiem citiem mērķiem, un man šķiet, ka tā ir viena no problēmām.

Tā ka es aicinu šodien, pirms mēs lemjam par jauniem likumiem, par nodokļiem, kas ir saistīti ar autotransportu, atgriezt atpakaļ to naudu, kas principā ir nozagta no autoceļu uzturēšanas fonda. Šodien šī nauda diemžēl ir aizvirzīta citiem mērķiem, varbūt arī cēliem...

Bet likums skaidri nosaka! Jo šis ir vienīgais iezīmētais budžets, kas paredz, ka 80 procenti no degvielas akcīzes ir jānovirza autoceļu uzturēšanai - gan valsts galvenajiem ceļiem, gan pašvaldību ceļiem. Te ir arī godājamie pašvaldībnieki, kuri šeit ir ievēlēti no pašvaldībām. Arī jums būtu jāuzdod jautājums valdībai: kur tad ir palikusi nauda, kāpēc ir slikti ceļi? Vienkārši šī nauda ir paņemta prom no tā mērķa, kuram tā bija paredzēta. Tad varbūt, pirms mēs neesam atraduši un atgriezuši atpakaļ šo naudu, neieviesīsim jaunus nodokļus, uzliekot tos uz autovadītāju pleciem un meklējot jaunu formulu, kā tad mēs šo naudu no viņiem iekasēsim? Atgriezīsim atpakaļ vispirms degvielas akcīzes nodokli autoceļu uzturēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Iespējams, ka kāds nepierakstīja skaitļus, līdz ar to varētu būt problemātiski saprast, par ko es īsti runāšu.

Tātad mēs runājam par pussantīmu. Es uzsveru - par pussantīmu! Tāpēc dzirdēt no koalīciju pārstāvošās partijas pārstāvja to, ka arguments varētu būt kontrabandas palielinājums, ir visnotaļ dīvaini. Nezin kāpēc šie paši argumenti neizskanēs noteikti pie PVN celšanas un pie visu pārējo nodokļu palielināšanas... Katrā ziņā šādus argumentus gan es aicinu tomēr neizmantot. Manuprāt, mēs jau esam runājuši par ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kurš ir visnotaļ cerīgs, un līdz ar to tas nekādi nevar būt kā arguments.

Vēlreiz. Tātad mēs runājam par pusssantīma pacelšanu degvielai. Un, kas attiecas uz kaimiņvalstīs esošajām cenām degvielai, kas ir augstākas, tad es uzsvēršu - tur ir nevis pussantīms, nevis divi vai daži santīmi, bet 10 un 5 santīmi. Tā ir milzīga starpība!

Tātad es vēlreiz aicinu pārdomāt šo priekšlikumu un pat tad, ja Transportlīdzekļu nodokļu likums ies cauri, pēc tam vēlāk debatēt. Jebkurā gadījumā būs nepieciešama papildu nauda. Pacelsim, 5 miljoni budžetā mums vēl papildus ienāks, un tad skatīsimies tālāk!

Joprojām aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andim Caunītim.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Es tomēr aicinu izvērtēt diezgan nopietni un atbildīgi šīs divas lietas. Viena lieta ir autotransporta nodoklis, un otrā - akcīzes nodoklis. Jebkurā gadījumā autotransporta nodoklis tiešā veidā mums neietekmēs inflāciju, bet, ja akcīzes nodoklim kaut mazākajā mērā būs palielinājums, tas ietekmēs inflāciju. Akcīzes nodoklis par degvielu jebkurā gadījumā uzliks papildu nastu patērētājiem, jo ražotājs lielākoties ir iemācījies savus izdevumus novelt uz patērētāju pleciem. Tātad - vai jūs varat iedomāties, kā bentlija īpašnieks var ietekmēt, maksājot autotransporta nodokli, inflāciju vai savus, teiksim, izdevumus pārnest uz patērētāju? Bet, pārliekot akcīzes nodokli uz ražošanu, mēs ietekmēsim inflāciju un pārējās problēmas.

Līdz ar to es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, kas paredz paaugstināt akcīzes nodokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Godātais Parādnieka kungs! Tā kā man radās iespaids, ka jūsu teiktais bija refleksija par manis teikto, es aicinu klausīties uzmanīgāk. Es neteicu neviena vārda par kontrabandas palielinājumu dēļ šā pussantīma, bet es teicu to, ka tie, kas šobrīd pērk kontrabandas degvielu, nemaksās arī šo paaugstināto akcīzi. Tur ir zināma atšķirība.

Un otrs. Parādnieka kungs, ja jūs paskatīsieties apkopotajā statistikā par iepriekšējiem periodiem, jūs atradīsiet diezgan ilgus laika periodus, kad degviela Igaunijā un Lietuvā ir bijusi lētāka nekā Latvijā.

Līdz ar to manis teiktais, ka nav nekādas garantijas, ka pašreizējais cenu samērs paliks mūžīgi, manuprāt, arī ir ar zināmu pamatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu nestrīdēties, kurš kā un ko pateica. Galu galā tomēr ir debates par principiālu priekšlikumu, principiāli atšķirīgu priekšlikumu attiecībā pret valdības piedāvāto, un par to būtu jādebatē.

Kolēģis Caunītis šeit pieskārās inflācijai, bentlijiem un citām tādām lietām, kuras, šķiet, laikam ir viņam zināmas labi. Ko es šeit varētu komentēt? Nu, bentliju īpašnieki noteikti samaksās savu artavu, jo, cik es saprotu, tie ir lieli dzinēji, tie ir degvielu daudz tērējoši dzinēji. Viņi noteikti samaksās valstij vairāk nekā tad, ja maksātu automobiļa nodevu. Pilnīgi droši! Pilnīgi droši! Un savukārt tie cilvēki, kuri brauc ar daudz pieticīgākiem motoriem un kuru mašīnas sauc, piemēram, „Volkswagen”, samaksās noteikti mazāk, bet samaksās proporcionāli tam, cik lielā mērā viņu automašīna, viņu automobilis būs ņēmis dalību transporta satiksmē. Šā priekšlikuma būtība ir ar dziļu loģiku, ka maksās tie, kas piedalās automobiļu satiksmē, transporta satiksmē. Tā ir tā būtība. Tā ir tā būtība! Un tādēļ vēlreiz un vēlreiz es aicinu nepalaist garām iespēju neiedibināt jaunu nodokļu likumu, bet izveidot alternatīvu, kuru piedāvā šobrīd deputāts Parādnieks. Un tam nav sakara ar inflāciju tiešā veidā, tā, kā jūs, kolēģi Caunīt, to teicāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Ar divām minūtēm jums pietiks?

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Pietiks, jā, paldies.

Labdien, kolēģi! Nu, daži mīti tomēr jāizkliedē.

Nu, nav šis jauns nodoklis! Katru gadu, izejot automobiļa tehnisko apskati, mēs maksājam nodokli par autotransportu. Šobrīd ir doma uzlikt daudz dārgākiem un krietni greznākiem, un ar lielākiem motoriem aprīkotiem automobiļiem lielāku nodokli, un acīmredzot tas ir galvenais iemesls, kas izsauc šo diskusiju, kāpēc vajadzētu kaut ko mainīt.

Tālāk. Labus ceļus mums vajag neatkarīgi no tā, vai pa tiem brauc vai nebrauc. Ja būtu tā, ka tikai no akcīzes nodokļa iekasē un ka tikai tas ir vienīgais, kas nodrošina investīcijas ceļiem... Zin, arī tur īsti nav loģikas, jo visiem tiem, kas pērk mašīnas, arī zināmā mērā ir jābūt līdzatbildīgiem par to, ka tie ceļi ir kārtībā. Tātad arī no mašīnas pirkšanas un uzturēšanas fakta vien ir jāiekasē kaut kāda daļa nodokļa un daļa, protams, no akcīzes.

Lai nodokļu sistēma valstī būtu ilgtspējīga, īstenībā nodokļu sistēmai ir jābūt ar pēc iespējas plašāku nodokļu bāzi un arī ar pēc iespējas zemākiem un izkliedētākiem... ar izkliedētākām un zemākām likmēm. Tā ir ļoti dzelžaina loģika, kuru realizē visur Eiropā, visās valstīs.

Tā ka es aicinu šoreiz šo priekšlikumu, kas paredz pēc būtības safokusēt visu nodokļu slogu uz akcīzes nodokli degvielai, neatbalstīt, un aicinu arī valdībai nākamajā gadā ļoti cītīgi strādāt pie tā, lai degvielas kontrabanda šinī valstī samazinātos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā, cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Jānis Ādamsons, Ilma Čepāne, Aleksejs Holostovs, Nikolajs Kabanovs, Igors Meļņikovs un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad turpināsim 16.decembrī iesākto sēdi.

Lūdzu, Vucāna kungs! Mēs palikām pie 3.priekšlikuma!

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

3. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 4. - deputātu Dronkas un Zemmera priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Dronkas un Zemmera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 1, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Par ko tad ir mūsu priekšlikums?

Pašreizējā redakcija saka, ka no nākamā gada vasaras par 1000 kubikmetru gāzes izmantošanu būs jāmaksā 15,6 latu liels akcīzes nodoklis. Mēs šo jautājumu uzdevām agrāk, toreiz nesaņēmām atbildi un neesam saņēmuši arī tagad. Kāpēc 2011.gadā ir jāsāk maksāt tāda likme, kādu būtu jāsāk maksāt 2014.gadā?

Mēs, protams, saprotam, ka ir valdības prognoze par nelieliem ieņēmumiem, bet tomēr sakām, ka šajā prognozē netiek ietverts jeb ierēķināts tas, kas patiesībā šobrīd notiek ar tiem cilvēkiem, tām pašvaldībām un tām struktūrām, kas gāzi lieto. No šā nodokļa īsti nav iespējams izvairīties, bet tam galapatērētājam ir iespēja izvairīties tādā veidā, ka viņš vienkārši nemaksā par siltumu. Nu, protams, līdz ar to viņš nav iesaistīts šā nodokļa maksāšanā. Tajā pašā laikā visi uzņēmumi, kuri nodarbojas ar siltuma piegādi, slīkst parādos, bilances pasliktinās. To, kā būs pagājusi šī sezona, mēs droši vien redzēsim maijā, kad uzņēmumi nodos gada pārskatus, bet pirms šīs sezonas sākšanās Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācija liecināja, ka tur, kur lieto gāzi siltuma ražošanai, iedzīvotāju parāds par gāzi ir uzkrājies 20 miljonu latu apmērā.

Ko tas nozīmē? Tā nauda jau nekur nepazudīs. Es tikai atgādināšu, ka 90.gados uzkrātie parādi daudzas pašvaldības turēja parādu nastā vēl līdz 2003., 2004.gadam. Tie pašvaldību vadītāji, kas sēž šajā zālē, to ļoti labi zina. Mūsuprāt, esošā likuma norma ir nesaprātīga. Nesaprātīga ilgtermiņā! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam: 3 latus - no nākamā gada 1.jūlija, no 2012.gada jūlija - 5 latus par 1000 kubikmetriem, no 2013.gada 1.jūlija - 10 latus par 1000 kubikmetriem, un tikai 2014.gadā varētu ieviest to likmi, kas nu jau izskatās neizbēgama. Mēs, protams, gribētu, lai valdība reaģē ar diskusiju (protams, publiskajā telpā) par to. Mēs domājam, ka, neatbalstot mūsu priekšlikumu, ļoti daudzus iedzīvotājus un ļoti lielu daļu Latvijas pašvaldību vienkārši nostādām neapskaužamā situācijā, vienkārši par viņiem nedomājam. Jo viņi ir tālu, viņi nav mums blakus, mēs viņus neredzam, un liekas, ka šo problēmu tur nav. Bet problēmas uzkrājas, un problēmas būs! Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ir daudz saprātīgāks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Kā viss, kas saistīts ar budžetu, arī šis priekšlikums tika debatēts ļoti padziļināti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un mūsu priekšlikumam par pakāpeniskumu ir arī pozitīvi motivējoša loma. Mēs debatējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to, cik svarīgi ir samazināt fosilo energonesēju importu Latvijā, ka tam būtu jādod kaut kāda ievirze, lai cilvēki pamazām spētu to saprast un pārkārtot savu saimniecību. Tādēļ mums tas šķita ļoti racionāli - noteikt pakāpeniskumu, noteikt tādu pakāpenisku pieaugumu šim nodoklim, lai cilvēks no 1.janvāra zina: „Jā, valsts ir noteikusi jaunu nodokli. Tas nav liels - 3 lati par 1000 kubikmetriem, bet tālāk ir dota iespēja arī man. Ja es pārkārtošu savu saimniekošanu tādā veidā, ka mazāk patērēšu dabasgāzi, bet vairāk patērēšu atjaunojamos resursus - varbūt pāriešu uz koksni, biomasu vai šķeldu kā izejmateriālu energonesējiem -, tad nākotnē es izvairīšos no šā piedāvātā ļoti jūtamā akcīzes nodokļa lieluma.” Šāds pakāpeniskums cilvēkam ļauj, ja tā var teikt, arī ietaupīt. Proti, ļauj arī ietaupīt, jo to naudu, ko valdība tagad grib viņam atņemt, uzliekot šo nodokli no 1.janvāra, viņš varētu ieguldīt, pārkārtojot savu saimniekošanu un izvairoties 2013., 2014.gadā no lielākas likmes. Šis ir racionāls, saprātīgs priekšlikums, kura fiskālais efekts kopumā, es domāju, noteikti būtu pozitīvs.

Kāpēc? Tāpēc, ka, lai pārkārtotu savu saimniecību, tātad izveidotu alternatīvu gāzes patēriņam, šiem cilvēkiem vajadzēs pasūtīt projektu, viņiem vajadzēs pārbūvēt savu katlumāju, viņiem vajadzēs veikt daudzas, daudzas darbības. Tās visas ir apliktas ar pievienotās vērtības nodokli, un šīs visas saimniecības pārkārtošanas lietas prasīs jaunas piegādes, jaunas darba vietas un jaunas iespējas Latvijas cilvēkiem, kas šos pakalpojumus sniedz.

Līdz ar to es aicinu virzīties pakāpeniski, un tādā veidā mēs panāksim pozitīvu cilvēku motivāciju attiecībā uz fosilo energonesēju samazināšanu un atjaunojamo energoresursu lielāku lietošanu Latvijas tautsaimniecībā.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Saeimas deputāti!

Par šo jautājumu un par šo priekšlikumu ir bijušas lielas debates jau iepriekšējā pusgadā, kur daudz un dažādi tika cilāts jautājums par to, kādā veidā atrunāt nodokļu likmi saistībā ar dabasgāzi. Ja runājam par to, kādā veidā Latvija grib būt no zaļās enerģijas saražotās enerģijas lielvalsts, tad skaidri jāsaprot tas, ka atjaunojamie resursi plašāk var tikt izmantoti, tikai un vienīgi kaut kādā veidā ierobežojot fosilos resursus. Šajās debatēs, kas bija jau iepriekšējā pusgadā, spraigi tika runāts par to, ka šā nodokļa likme palielinās parādu slogu pašvaldībām. Tas piedāvājums, kas šobrīd ir ietverts likumā, paredz, ka pašvaldībām šis nodokļa slogs un parādu slogs būs nedaudz mazāks.

Es gribu pieskarties šim jautājumam tajā ziņā, ka šobrīd likumā ir ielikta virkne ierobežojumu, kuros gadījumos mēs neuzliekam... nepiemērojam akcīzes nodokli no dabasgāzes saražotai enerģijai. Drīzāk šajā virzienā vajadzētu debatēt nākotnē par to, kā atcelt šāda veida ierobežojumus, lai mēs varētu runāt par mazākas likmes uzlikšanu tieši akcīzes nodokļa jautājumā, lai mēs varētu runāt par to, kādā veidā panākt lielāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, kas maksātu mazāk iedzīvotājiem, gan maksājot elektrības rēķinus, gan maksājot siltuma rēķinus. Šobrīd, kā zināms, tas netiek piemērots ne elektrībai, ne citiem veidiem.

Iepriekš jau arī kolēģis no frakcijas „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pauda savu priekšlikumu. Tā ka šeit, es domāju, ir jāatver daudz lielākas un plašākas debates.

Bet, ja mēs gribam izmantot zaļo enerģiju un gribam būt zaļa valsts, tad ir jāsaprot tas, ka bez akcīzes nodokļa iztikt mēs nevaram. Un akcīzes nodoklis ir jāpiemēro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Nacionālā apvienība atbalstīs šādu pašreizējo piedāvājumu saistībā ar akcīzes nodokli, bet es tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka īsti taisnīga šī sistēma nav, proti, ka mēs uzliekam šo nodokli mazajiem patērētājiem, kuri izmanto šo elektrību tikai siltumam, bet faktiski lielajiem ražotājiem mēs šo nodokli neuzliekam, un līdz ar to iedzīvotāji nonāk nevienlīdzīgā situācijā.

Tā ka es ceru, ka Olšteina kungs turēs vārdu un ka Ekonomikas ministrija šo jautājumu turpinās risināt visdrīzākajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu Nr.147/Lp10 - „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Zaķa, Brigmaņa, Zalāna, Smiltēna, Klementjeva, Bendrātes un citu - iesniegumu ar lūgumu izslēgt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” no 2011.gada valsts budžeta likumprojektu paketes un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt grozījumus 2010.gada 20.decembra sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu otrajā lasījumā, un skatīt šo likumprojektu nākamajā kārtējā izskatīšanu otrajā lasījumā, un skatīt šo likumprojektu nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.

Viens var runāt „par”, viens - „pret”.

Deputāts Raivis Dzintars ir pieteicies runāt „pret”.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Un godātie kolēģi! Latviešu valodas kā valsts valodas aizstāvība - tā bija tā lieta, ko pirmsvēlēšanu periodā (es domāju, mūsu organizācija lielākoties arī tapšanas laikā) solījusi ir katra šajā Saeimā ievēlētā partija, katra šajā Saeimā ievēlētā apvienība.

Ļoti konkrēts ir priekšlikums, ko ir atbalstījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir iespējams šodien apstiprināt un izdarīt vienu konkrētu lietu. Ja šis jautājums tiek atcelts, tad, loģiski, rodas citi jautājumi: kāda ir argumentācija, kāpēc tas būtu jāatliek un kāpēc vēlāk, nevis tieši tagad?

Es varu iedomāties tikai divas iespējamos argumentus. Pirmais ir tāds neliels šantāžas elements attiecībā uz opozīcijas partijām par balsojumu budžeta sakarā, un otrais, kas man šķiet daudz ticamāks, ir Valda Zatlera vizīte Krievijā. Daži laikam jau ļoti sapriecājušies par jaunu ēru Krievijas un Latvijas attiecībās, taču jāuzdod jautājums: vai tiešām tam ir pamats un par kādu cenu? Šobrīd mēs plašsaziņas līdzekļos un internetā lasām: Valdis Zatlers Maskavā sola iestāties par Eiropas Savienības un Krievijas bezvīzu režīmu. Bet fons jau kopumā ir pavisam cits! Un mēs lasām vēl ko. Krievijas mediju pārstāvji laikrakstam „Telegraf” pauduši ļoti cinisku un aizvainojošu viedokli gan par Zatleru, gan par Latviju kopumā. Viņi izteikušies, ka Baltijas valstīm šodien neesot ne politiskās, ne ekonomiskās nozīmes. Savukārt citi sacījuši, ka īstenībā nesaprotot, kāpēc Krievijas prezidentam vispār jātiekas ar Zatleru. Viņi izteikušies: „Ja kādam ko vajadzēs no Baltijas republikas, tad šis piezvanīs uz Vašingtonu un nokārtos šo jautājumu ar konkrētā Austrumeiropas apgabala pārvaldnieku.”

Mēs esam daudz domājuši un daudz runājuši par sabiedrības uzticību Saeimai un valsts varai. Taču, ja mēs arī turpmāk demonstrēsim tik zemu pašcieņu, tad „uzticība Saeimai” kļūs par diviem visgrūtāk savienojamiem vārdiem latviešu leksikā.

Tāpēc es aicinu priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad iesniegums satur divus priekšlikumus - izslēgt no budžeta paketes un svītrot no šodienas darba kārtības. Vai deputāti piekrīt, ka mēs balsojam par abiem šiem priekšlikumiem vienlaikus? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izslēgtu no budžeta paketes likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un izslēgtu no šīsdienas darba kārtības, pārnesot uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 9, atturas - 1. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts ir izslēgts no budžeta paketes, ir izslēgts no šīsdienas darba kārtības un tiks skatīts nākamajā kārtējā sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.151/Lp10. Komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es runāšu gan par 1, gan par 2.priekšlikumu, jo man šķita, ka šī ir tā īstā vieta, kur varbūt precizēt kolēģa Zaķa izteikumus, ka valdība neiedibina nekādu jaunu nodokli.

Atveriet un izlasiet gan 1., gan precizēto 2.priekšlikumu! Turklāt, ja mēs atbalstīsim (un droši vien Saeima atbalstīs) 2.priekšlikumu, tad šis jaunais nodoklis parastās... tās viegli saprotamās automobiļu ikgadējās nodevas vietā sauksies „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums”. Izsmeļoši skaidri! Es skatos, Kursītes kundze tur groza galvu un smaida kā valodniece. Tātad - nav jauna likuma elegantā, labā, skaidrā un saprotamā valodā.

Tā ka ir jauns likums, tad šā likuma pielietojums būs vairāk nekā neskaidrs, ierēdniecību vairojošs un kopumā nedos cerētos ienākumus, ko valdība cer saņemt valsts budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Šķēles kungs, vai jūs uzstājat uz balsojumu par 1. un par 2.priekšlikumu vai tikai par 2.? Šķēles kungs, vai mums ir jābalso par abiem priekšlikumiem vai tikai par 2.? Par 2.priekšlikumu. Tātad pret 1.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu. Par 2.priekšlikumu.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 37, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

J.Reirs. 3. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 11. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 30, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Finanšu stabilitātes nodevas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.154/Lp10.

Komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi! Pirms krīzes ārvalstu bankas radīja šķietamību, ka ikviens valsts iedzīvotājs varēs mūžīgi aizņemties, nebrīdināja par sekām, kādas var rasties, ja cilvēki nespēs atmaksāt kredītus. Šodien par finanšu ķīlniekiem ir kļuvušas daudzas mājsaimniecības, kuras nespēj segt kredītus. Tajā pašā laikā bankas ir ierobežojušas kreditēšanu Latvijā. Tās uzglabā finanšu līdzekļus un nelaiž tos apgrozībā, un no tā cieš tautsaimniecība kopumā. Ministru kabinets ir ierosinājis aplikt bankas ar šo ļoti zemo (0,036 procenti) nodevu - finanšu stabilitātes nodevu. Nacionālā apvienība ierosina šo likmi palielināt četras reizes - līdz 0,15 procentiem, kas ir ASV finanšu stabilitātes nodevas līmenis. Pastāvot 0,15 procentu lielai nodevai, valsts varētu gūt papildus aptuveni 10 miljonus latu ieņēmumu gadā. Pastāvot 0,07 procentu likmei, - papildus aptuveni 3 miljonus latu gadā. Tas ļautu atrast daļu no Starptautiskā Valūtas fonda pieprasītā budžeta samazinājuma par 50 miljoniem latu. Taču šajā gadījumā nauda netiktu atņemta pensionāriem, bet gan bankām par to saistību kopsummu. Ja jums tomēr ir žēl ārvalstu banku sektora un jums šķiet, ka tās nespēs nomaksāt šos 0,15 procentus - finanšu stabilitātes nodevu -, tad jums būs iespēja nākamajā balsojumā atbalstīt finanšu stabilitātes nodevas palielināšanu līdz 0,07 procentiem.

Atgādinu, ka identiska likme ir Lielbritānijā, kur arī ar šo ļoti augsto likmi bankas spēj veiksmīgi funkcionēt.

Aicinu jūs beidzot sākt domāt pašiem, neskatīties uz kartiņām vai īkšķiem. Pārstāsim turēt siltumnīcas apstākļos ārvalstu bankas! Lūdzu, atbalstiet nacionālās apvienības priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs!

Dombravas kungs ļoti precīzi iezīmēja šā jaunā likuma mērķi, kas, protams, kopumā ir pozitīvi vērtējams, bet, manuprāt, tas ir nepietiekams. Un es gribu pateikt vēl dažas lietas, ko nepieminēja Dombravas kungs; proti, kāpēc nacionālā apvienība nāca klajā ar šādu priekšlikumu - palielināt šīs nodevas likmi.

Vienkāršu iemeslu dēļ! Proti, mēs zinām, ka tālākajā darba kārtībā ir arī jautājums par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa likmē. Arī attiecībā uz likmes palielināšanu elektroenerģijai. Mēs zinām to, ka Latvijā, es ceru, visiem ir elektrība. Tātad jebkuram iedzīvotājam šīs likmes palielināšana pēc būtības būs saistīta ar papildu izdevumiem. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējām šo Finanšu stabilitātes nodevas likumu un sapratām, ka tas ir veids, kā kompensēt šo pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu attiecībā uz elektroenerģiju. Vismaz daļēji! Vismaz daļēji...

Līdz ar to es aicinu atbalstīt vismaz šo deputāta Dombravas priekšlikumu, tādā veidā kaut nedaudz nākot pretī visām tām mājsaimniecībām, kurām var rasties problēmas ar elektroenerģijas rēķinu apmaksu, jo principā mēs šobrīd skatāmies varbūt uz diviem svaru kausiem: vienā svaru kausā mums ir kredītiestādes, bankas, kuras daļēji ir vainīgas arī pie finanšu krīzes valstī, bet otrā kausā ir mūsu iedzīvotāji.

Es aicinu izšķirties par labu mūsu iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kurā ir ietverta norma līdz 2011.gada 1.jūlijam izvērtēt iespējas arī citiem Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un citiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un, ja nepieciešams, sagatavot attiecīgos grozījumus šajā likumā. Tas praktiski varbūt likvidēs tās bažas, ko izsaka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija par to finansēšanu... par patēriņa finansēšanas problēmām, kas ir mazām firmām un kas netiek reglamentēts.

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Un 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Finanšu stabilitātes nodevas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.158/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir visai vienkārša.

Mēs zinām to, ka ienākumi no kapitāla pieauguma tiek aplikti ar nodokli, un tas kopumā ir pamatoti un saprotami, jo Eiropā daudzviet ir šāds nodoklis. Tomēr, mūsuprāt, ir visai netaisnīgi, ja, piemēram, pensionāram, kuram pensija tiek ieskaitīta bankas norēķinu rēķinā, par kuru banka maksā nelielus procentus, par šā konta atlikumu papildus ir jāmaksā šis nodoklis. Mēs uzskatām, ka šis piemērs faktiski pēc būtības parāda to, ka būtu jābūt neapliekamam minimumam. Varētu diskutēt, protams, par šā minimuma apmēru - vai tie ir 100 lati vai 500 lati. Mūsuprāt, tie varētu būt 100 lati, kas pēc būtības neradītu negatīvu fiskālo ietekmi. Drīzāk tas būtu atbalsts maznodrošinātajiem, kuri izmanto bankas pakalpojumus.

Tā ka lūgums atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jau par katru mūsu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu, arī par šo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs ļoti padziļināti debatējām.

Vairāki jautājumi, kas radās kolēģiem, bija apmēram tādi: „Nu kā tad tā? Kāpēc apvienība „Par Labu Latviju”, kurai ir tik daudz atbalsta no uzņēmējiem, un arī pats Andris Šķēle, kas ir uzņēmējs, uztur spēkā normu, kas faktiski vērsta par labu arodbiedrībām?” Un atbilde bija pilnīgi skaidra un saprotama: mēs ar šo normu vēlamies palīdzēt valdībai apkarot ēnu ekonomiku. Mēs esam šo priekšlikumu padziļināti izdebatējuši ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar tās vadītāju Krīgera kungu, un matemātika ir pilnīgi skaidra, un fakti ir pilnīgi skaidri. Tajos uzņēmumos, kuros darbojas arodbiedrības, cilvēki mazāk vai faktiski nemaz nesaņem algu aploksnēs. Tātad uzņēmumos, kuros ir spēcīga arodbiedrība, uzņēmumos, kuros cilvēki ir pašorganizējušies šādā nevalstiskas organizācijas formā, viņi ir ieinteresēti sekot līdzi, lai uzņēmumā visas algas tiktu maksātas legāli. Un mums tas šķita ļoti svarīgi. Mums tas šķita ļoti svarīgi, jo uzņēmēji visvairāk cieš no negodīgas konkurences. Uzņēmēji visvairāk saduras ar lielām pretrunām arī dažādos valsts iepirkumos, kad parādās nesaprotami zemi piedāvājumi no uzņēmumiem, kuros, tos izanalizējot, kļūst pilnīgi skaidrs, ka acīmredzot tiek ekonomēts uz cilvēku algām vai, pareizāk sakot, cilvēkiem algas tiek izmaksātas bez nomaksātiem nodokļiem, tātad aploksnēs.

Mūsu piedāvājuma būtība ir tāda, ka to arodbiedrības niecīgo maksas daļu, ko cilvēki iemaksā savām arodbiedrībām, lai tās uzturētu, lai pašorganizētos... ka to atļauj atskaitīt no apliekamā ienākuma. Ne par ko citu nav runa! Tie 50 santīmi vai lats, ko viņi nomaksā, tā ir tā summa, ko var atskaitīt no apliekamā ienākuma. Fiskālais efekts šim priekšlikumam, pat ja nenoorganizētos nevienā uzņēmumā jauna arodbiedrība un papildus neapkarotu nevienu nelegālo aplokšņu maksātāju, būtu absolūti niecīgs. Bet es esmu pārliecināts, ka šis nelielais stimuls - jā, par labu darba ņēmējiem, jā, par labu arodbiedrībām! - galu galā būs par labu uzņēmējiem, jo galu galā būs par labu veselīgai konkurencei. Un tādēļ mēs šo priekšlikumu aizstāvējām un aizstāvēsim arī šodien.

Interesantas bija debates... Acīmredzot tas būs kolēģis Kārlis Šadurskis, kurš ir pieteicies un nāks debatēt, kurš izvirzīja tādu viltus premisu, ka, iespējams, caur arodbiedrībām izmaksās... pareizāk sakot, maksās milzīgi lielas arodbiedrību iemaksas, tādā veidā apejot nodokļus un faktiski apkrāpjot valsts budžetu. Es kaut kā pat apmulsu no tā, cik ļoti kolēģis bija pārliecināts, ka Latvijas arodbiedrības un Krīgera kungs būs tās personas, kas organizēs Latvijas valsts budžeta apkrāpšanu, maksājot ļoti milzīgas iemaksas... organizējot milzīgas iemaksas savās arodbiedrībās, lai mazāk maksātu valsts nodokļus.

Es domāju, ka tas ir apzināti izvirzīts viltus pieņēmums. Tas neiztur nekādu kritiku attiecībā uz valdības sociālo partneri - arodbiedrībām -, un, manā uztverē, vienkārši ir ar mērķi mēģināt torpedēt saprātīgu, godprātīgu priekšlikumu, kurš ļautu valdībai daudz efektīvāk darbināt to instrumentu, kas saucas „ēnu ekonomikas apkarošanas plāns”.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Protams, ja 50 santīmu liela arodbiedrības biedra maksa netiks aplikta ar nodokli, tas neradīs nekādus nopietnus zaudējumus valsts budžetā.

Otra lieta, ko Šķēles kungs sacīja, pieminot visnotaļ cienījamo Krīgera kungu... Kā Šķēles kungs droši vien labi zina, ne visas arodbiedrības ir dalībnieces Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, ko vada Krīgera kungs.

Kad es izlasīju šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, es biju mazliet izbrīnīts par tā revolucionāro garu, jo tiešām man ienāca prātā diezgan amizants kontrpiemērs, proti, izveidot arodbiedrību, kuras darbības mērķis būtu tikai biedru naudās saņemto līdzekļu pārdale, proti, šajā arodbiedrībā darbinieki iemaksātu visu savu algu un pēc tam proporcionāli iemaksātajam no arodbiedrības saņemtu atpakaļ. Protams, šī arodbiedrība neiestātos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, bet tomēr tas būtu legāls veids, kādā veidā darbiniekam pilnībā izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas; proti, samaksāt sociālās iemaksas, bet visu pārējo naudiņu ieskaitīt arodbiedrības kontā un saņemt no tā atpakaļ.

Ar šo piemēru es gribēju norādīt tikai to, ka diemžēl šis priekšlikums nav izsvērts un nekādā ziņā nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un mani neizbrīna valdošās koalīcijas attieksme. Kā zināms, Latvijā arodbiedrības ir ļoti vājas, un esošo valdību tas acīmredzot pilnīgi apmierina. Bet kopumā valstij tas ir ļoti kaitīgi, jo mēs runājam visus pareizos vārdus par sociālo dialogu, bet būtībā mums izveidojas diezgan dīvaina situācija, kad valdība pati izvēlas, kas būs tās partneris tajā sociālajā dialogā. Jā, Šadurska kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, ka ne visas arodbiedrības ietilpt LBAS, ko vada Krīgera kungs, un ir vesela virkne arodbiedrību, kuras nemaz nav vājākas par LBAS un kurām ir atsevišķa pozīcija daudzos jautājumos, bet valdība vienkārši negrib uzskatīt šīs arodbiedrības par savu sociālo partneri. Man negribas kritizēt Krīgera kunga pozīciju, bet ļoti bieži tā ir nekonsekventa. Acīmredzot valdībai ir ļoti izdevīgi strādāt ar tām arodbiedrībām, kuras var ietekmēt, un dažreiz patiešām rodas nopietnas bažas, vai tie vārdi, ka arodbiedrības ir brīvas, patiešām atbilst saturam.

Es domāju, ka no demokrātijas viedokļa, no valsts attīstības viedokļa būtu daudz pareizāk, ja valdība godīgi iesaistītos dialogā ar visām esošajām nopietnajām arodbiedrībām. Kādi kritēriji būtu izmantojami, lai noteiktu, kas ir sociālais partneris un kas ne, - tas ir cits jautājums. Bet acīmredzot ļoti slikta ir esošā prakse, ka valdība nevis iesaistās sociālajā dialogā, bet faktiski no šā sociālā dialoga izvairās, izvēlēdamās sev izdevīgus sociālos partnerus.

Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti pareizs. Tas būtu atbalstāms. Balsojums šajā gadījumā ļoti uzskatāmi parādīs, ko īsti domā valdošā koalīcija, kas diezgan bieži plātās ar savu vēlmi ieviest Latvijā demokrātiskas tradīcijas un ievērot visu darba ņēmēju tiesības. Šis balsojums parādīs, ko īsti valdošās koalīcijas partijas par to domā un kā tās uztver un saprot to sociālā dialoga jēdzienu, kas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem.

Es aicinu jūs balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 4.priekšlikums. To veidojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es nekādi nevaru atbalstīt šo apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, jo saglabāt neapliekamo minimumu iepretī valdības centieniem to pacelt par 10 latiem - tas nu nekādā ziņā mūs netuvinās labai Latvijai. Aicinu kategoriski noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu apvienības priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Pats svarīgākais ir tas, ka uz 2011.gada valsts budžetu tas neatstāj nekādu ietekmi. Mēs ierosinām 2011.gadā neapliekamo minimumu atstāt tajā pašā apmērā, kas ir šobrīd - 35 lati -, taču nodokļu atvieglojumus par katru apgādībā esošu personu palielināt līdz 91 latam. Ko tas nozīmē? Reālajā dzīvē tas nozīmē to, ka tās personas, kuras ir nodarbinātas un saņem nodokļu atvieglojumus, nākamajā gadā nesaņems savā makā 2,5 latus... 2 latus un 50 santīmus. Arī es nesaņemšu, jo man nav apgādībā esošu personu. bet vecākiem, kuri audzina bērnus, šis nodokļu atvieglojums naudas izteiksmē par katru bērnu dos 22 latus 75 santīmus makā vairāk nekā personai, kurai nav apgādājamo.

Tā ir summa, par kuru vecāks var nodrošināt bērna ēdināšanu bērnudārzā, skolā, bet laukos ģimene var nopirkt veselai ziemai... visai ziemai malku.

Atbilstoši ģimenes, kuras audzina divus bērnus, gadā var makā saņemt 546 latus, bet ar trim bērniem - 819 latus.

Cienījamie kolēģi! Laikā, kad valdība no nākamā gada plāno atņemt vienīgo universālo valsts pabalstu - ģimenes valsts pabalstu -, tādā veidā uz bērnu rēķina aizlāpot kārtējo budžeta caurumu, vai tiešām mēs nevaram novērst šo valdības tuvredzību un atbalstīt apvienības „Par Labu Latviju” alternatīvo priekšlikumu, kas, atkārtojos, neprasa nākamā gada budžetam nevienu santīmu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” atbalstīs šo „Par Labu Latviju” priekšlikumu, jo patiešām, skatoties budžeta skaitļu rindas, šis ir priekšlikums, zem kura patiesi reāli ir paslēpts mūsu atbalsts demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Mēs jau esam sagatavojuši daudzas ragaviņas veciem ļaudīm, jo mēs neatbalstām priekšlikumus, kā uzlabot viņu dzīvi, bet šis ir reāls priekšlikums, lai dotu signālu tām ģimenēm, kurām ir bērni, kuras domā par bērniem, un tiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši vai vēl domā braukt prom no Latvijas, kā to nedarīt, kā palikt Latvijā.

Ziniet, 1919.gadā Rainis poēmā „Daugava” rakstīja:

„Krauklis krauklim aci saudz,

Vilks vilkam nekož rīkli,

Kādi zvēri esam mēs?

Kožam paši savu tautu.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es pieņemu, ka es drīz jums būšu apnicis, bet tāds ir pienākums deputātam, kurš strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, - nākt un stāstīt, par ko bija debates un cik nopietni tika ņemts vērā viens vai otrs arguments.

Un šis jautājums par cilvēku skaitu Latvijā, par bērniem ir absolūti pats svarīgākais. Tas ir svarīgāks pat par to, vai mēs atdosim vai neatdosim laikā Starptautiskajam Valūtas fondam aizņēmumu. Tas ir svarīgāks par to, kāda un cik liela būs valdība, kāda būs valdība, kas būs Ministru prezidents un tā tālāk.

Kāda ir šobrīd matemātika? Kāda šobrīd ir matemātika... Matemātika ir tāda, ka 2010.gadā Latvija būs uzstādījusi savas pastāvēšanas vēsturē sliktāko rekordu - būs zem 19 tūkstošiem piedzimuši bērni. Nevienos kara gados... Gan Otrā pasaules kara gados, gan okupācijas laikā tik slikts rezultāts nav bijis. Šis ir pats sliktākais! Tas iepretim izaugsmes gadiem Kalvīša kunga vadītās valdības laikā, kad bija sasniegts atjaunotās Latvijas pats augstākais bērnu dzimšanas skaits, protams, ir nožēlojami. Protams, ir nožēlojami...

Un par ko tad ir izšķiršanās? Izšķiršanās ir par to, ka tām personām, kurām nav apgādībā neviena apgādājamā - ar to mēs saprotam faktiski bērnus... tātad tās ir personas, kurām nav jāuztur bērni, mēs aicinām atstāt vēl kādu gadu, nākamo... varbūt vēl vienu gadu spēkā šo zemo neapliekamā minimuma slieksni. Mēs arī esam pret to, ka tas ir tik zems. Mēs arī esam par to, ka tas būtu jāpaceļ. Bet, ja mums jādod ir kāds pozitīvs vektors... ja mums kaut kādā ziņā cilvēkiem jādod kāds pozitīvs gaismas stariņš: „Nebrauciet projām, varbūt sadūšojieties, apspriedieties ģimenēs! Var būt, ka tomēr esam gatavi papildināt Latviju ar mūsu bērniem, ar mūsu cilvēkiem?” Mēs dodam pilnīgi pretēju signālu. Mēs dodam pilnīgi pretēju signālu: „Brauciet uz tām valstīm, kurās par katra bērna piedzimšanu ir īpaši atvieglojumi, kurās par katra bērna piedzimšanu jums būs īpaša pretimnākšana!” Un nav Latvija diemžēl šāda zeme.

Kādas, liekas, šārīta avīzes intervijā finanšu ministrs ir teicis, ka šā budžeta sakarā esot vērojami zināmi strukturālo reformu iedīgļi. Jāsecina, ka - nu, tas, protams, man tā šķita - faktiski viņš rezumēja paša sniegumu un valdības sniegumu. Par kādām strukturālām reformām te kolēģis Zaķis varēs nākt runāt, kuras dedzīgi visu laiku ir aizstāvējis? Nav tādu! Ir tikai iedīgļi, bet es domāju, ka mums pats svarīgākais iedīglis šobrīd būtu bērni. Par to mums ir jādomā! Par to mums ir jādomā, un tādēļ es aicinu: šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar budžeta izdevumu palielināšanu vai samazināšanu. Šis priekšlikums kontekstā ar nākamo partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu ir fiskāli neitrāls, bet atdod atpakaļ kaut kādu cerības staru. Jūs jau zināt, ka šā budžeta sakarā tiks nobalsots un no pusgada vispār bērnu pabalstu nebūs, tie būs pilnīgi citādāk organizēti, un es neesmu pārliecināts, ka tas būs daudz taisnīgāk un labāk, nekā tas ir darbojies līdz šim.

Šis priekšlikums, vēlreiz atkārtoju, ir fiskāli neitrāls. Tas, ja tā var teikt un kā padomju laikā daudz cilvēku teica, satur zināmas vecpuiša vai bezbērnu nodokļa pazīmes un atļauj to pašu naudas mazumiņu, kas ir šobrīd Ministru prezidenta Dombrovska kunga rīcībā, pārdalīt skaidri, izteikti par labu ģimenēm ar bērniem.

Tā ir prioritāte frakcijai „Par Labu Latviju”, tā paliks mūsu prioritāte. Tā ir bijusi vienmēr Tautas partijas prioritāte, un mēs spējām Kalvīša vadītās valdības laikā sasniegt pēc kara atjaunotās Latvijas laikā augstāko bērnu dzimstību. Šogad valdošās koalīcijas ietvarā tiek sasniegts simts gados pats zemākais iedzīvotāju pieaugums Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Dāmas un kungi! Šķēles kunga dedzīgo uzstāšanos es varētu raksturot ar vārdiem „labāk vēlāk, nekā nekad”.

Es neesmu vēsturnieks, īsti neatceros, kurā gadā Tautas partija radās, bet ļoti labi atceros to nozīmīti, to logo, kur bija attēloti tie trīs bērni un abi divi vecāki. Es neesmu vēsturnieks, neatceros, cik valdības ir vadījusi Tautas partija un cik valdībās Tautas partija ir piedalījusies, bet nekā no tā, ko šobrīd Šķēles kungs, būdams opozīcijā, intensīvi aizstāv, mēs neredzējām tad, kad viņi bija valdības vadītāji un valdības dalībnieki. Mēs to ieraugām tikai tagad, kad Tautas partija nonākusi opozīcijā. Nu, protams, labāk vēlāk, nekā nekad.

Par šo priekšlikumu konkrēti. Manuprāt, nav taisnīgi, ka šo problēmu risina uz mazturīgo rēķina. Ja būtu priekšlikums, piemēram, nepiemērot neapliekamo minimumu tiem, kam ir lielas algas (piemēram, summa, kas piecreiz lielāka par neapliekamo minimumu, būtu slieksnis, no kura neapliekamo minimumu nepiemēro), un tad šo ietaupīto summu attiecināt uz... vai nu uz neapliekamo minimumu, vai, kā to piedāvā nacionālā apvienība, uz bērnu pabalstiem (vienalga, kurš no scenārijiem)... Ja tiktu paredzēts, ka šo ietaupījumu rod no turīgajiem, nevis no mazturīgajiem, kuriem tas neapliekamais minimums jau ir ārkārtīgi būtisks jeb sastāda ārkārtīgi būtisku ietekmi uz tiem ienākumiem, ko viņi saņem kabatās, tad šādi priekšlikumi būtu analizējami un, visticamāk, arī pieņemami (visticamāk, ka nākamā gada laikā kaut ko līdzīgu arī izdosies pieņemt), bet tas, ko šobrīd kolēģi piedāvā, īstenībā, manuprāt, ir populisms, nevis reāls mēģinājums panākt kaut kādu mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Droši vien, ja saskaitīs visas tās dienas, cik ir valdībās bijis „Jaunais laiks” un cik bijusi Tautas partija, var gadīties, ka būs stipri vienāds rezultāts. Jūs esat bijuši gan Kalvīša valdībā, gan vadījuši vieni paši, un Tautas partijai iepriekšējos parlamentos ir bijis tas gods būt jums arī opozīcijā. Tāpat kā mums tas gods ir būt šobrīd opozīcijā, un mēs ar to īstenībā pat varbūt arī lepojamies.

Es gribu vienkārši, Zaķa kungs, jums pilnīgi precīzi tomēr vēlreiz atgādināt, ka Kalvīša kunga vadītās valdības laikā tika iedibināta speciāla bērnu politika, bija speciāls ministrs - jā, ar nelielu aparātu, ar ļoti... (No zāles dep. I.Rībena: „Tas bija Repšes valdībā!”) ne pārāk daudz piesaistītiem ierēdņiem. To vadīja... šo ministriju... Šā ministra amatā bija ievēlēts deputāts, un tas bija ministrs Ainars Baštiks. Un tika sasniegts - un tika sasniegts! - labākais rezultāts, kāds jebkad Latvijā ir redzēts atjaunotās Latvijas laikā, - gandrīz 24 tūkstoši piedzimušu bērnu. Šogad būs zem 19 tūkstošiem. Ja es gadījumā kļūdos, kurš iedibināja šo ministriju, tad mani atvainojiet! Bet šāda ministrija un šāda mērķtiecīga bērnu politika deva šo rezultātu. Šie pabalsti, māmiņu algas - tas ļāva jaunajām ģimenēm cerēt uz to, ka tas būs noturīgi, un, ja tā var teikt, paļaujoties uz valsti, savas ģimenes kuplināt.

Mēs aicinām domāt par kuplām ģimenēm. Nepārmetīsim, kurš un cik dienas ir strādājis! Šeit bija iespēja izveidot, Zaķa kungs, arī jūsu alternatīvu priekšlikumu, jo te jau nav fiskālu zaudējumu. Bet, redziet, tad, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir jāizveido kāds varbūt labāks komisijas priekšlikums, tad sakarā ar to, ka tiek noraidīts pamatpriekšlikums, alternatīvais vairs izveidots netiek, un Saeimas sēdē alternatīvas nav. Kārtības rullis un komisijas vadības stils, protams, ļauj šādu procedūru izdarīt, un Reira kungs tiek ar to galā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andim Caunītim.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es negribu jūs aicināt nedomāt par bērniem vai kaut kā citādāk skatīties uz ģimenēm, kurām ir bērni. Bet šeit ir jāmēģina saprast vienu lietu vai varbūt viedokli, kuru mēs šajā brīdī kaislīgās sarunās aizmirstam, - izlīdzinājumu. Ja gadījumā tiem, kuriem apgādībā ir bērni, mēs varētu palielināt neapliekamo minimumu, bet tiem, kuriem tajā brīdī apgādībā bērnu nav, mēs samazinātu, tad ko tas dotu? Ja, teiksim, ģimenē ir viens bērns un tēvam, kurš skaitās apgādātājs, mēs palielināsim, bet mātei... tajā brīdī viņa paralēli apgādātāja nevar būt, jo divi vecāki vienlaikus nevar būt... ja viņai samazināsim, tad kāda tam ir nozīme? Un kā nekā bērni vecākiem ir bērni visu mūžu. Un tad tam no vecākiem, kuram bērni tajā brīdī vairs nav apgādībā, mēs samazināsim neapliekamo minimumu, lai arī viņš mazbērniem nevar palīdzēt...

Nu, šis priekšlikums, kā es saprotu, ir it kā fiskāli neitrāls, bet nevajag varbūt sodīt tos, kuriem nav bērnu, bet tajā brīdī, ja ģimenē ir viens bērns, un, loģiski, apgādībā viņš būs vienam vecākam, bet otram tad ņemsim nost... Nu kas tad no tā mainīsies? Mēs vienkārši tērējam laiku un aizraujamies ar demagoģiskiem priekšlikumiem. Atvainojos, ka es tā saku!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Šķēles kungs, es gribēju atgādināt vecu patiesību, ka ir meli, lieli meli un ir statistika. Jūs ļoti veiksmīgi izmantojāt šo paņēmienu, ar statistiku spēlējoties vienkārši.

Es arī, tāpat kā Zaķa kungs, neesmu vēsturnieks, bet man ir dators līdzi. Es paskatījos jūsu premjerēšanas laikus un gribu jums atgādināt... Vispirms neliels precizējums. Jūs teicāt, ka bērnu palicis mazāk par 19 tūkstošiem. Nu būsim precīzi! Runa ir par iedzīvotāju skaita samazinājumu - 19 tūkstoši ir iedzīvotāju skaita samazinājums, gan ņemot vērā, ka mirstība pārsniedz dzimstību, gan ievērojot migrāciju. Un, kad jūs bijāt premjers, 1996.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās vairāk nekā par 24,5 tūkstošiem cilvēku. Nevis 19, bet 24,5 tūkstošiem! 1997.gadā - 24 tūkstoši cilvēku, tagad 19... Kā lūdzu?

Sēdes vadītāja. Nedebatējiet ar zāli, lūdzu!

A.Loskutovs. Runa nav par bērniem, bet par iedzīvotāju skaita samazinājumu.

Tāpēc es domāju, ka, nu, nespēlēsimies ar statistiku un runāsim par šodienas aktualitātēm.

Paldies.

Mazāk, mazāk piedzimst...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Trīs gadus es strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un tajā laikā nacionāli politiskos jautājumos es bieži diezgan skarbi un asi uzstājos pret toreiz opozīcijā esošo un šajā komisijā esošo deputātu Kastēnu un deputātu Cileviču. Bet es vienmēr piekritu tam un aizstāvēju līdz pašam beidzamajam brīdim Baštika vadīto mazo, bet ārkārtīgi nepieciešamo Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Un savās toreiz komisijā teiktajās runās es... man šie fakti pašreiz, protams, nav galvā... Salīdzinot šos faktus, es vienmēr pieminēju tos skaitļus, kas tiešām parādīja to lielo darbu un tos lielos panākumus, ko dzimstības paaugstināšanā un vispārējā likumdošanā par bērniem, par viņu labklājību guva ministrs Baštiks. To vajadzētu atcerēties tagad, kad es klausos, ka šeit partijas cita citai pārmet vai arī, ja nepārmet, tad cenšas palielināt savu ieguldījumu attiecībā uz bērniem.

Līdzīgus kā deputātam Baštikam panākumus bērnu aizsardzībā, bērnu veselības veicināšanā veselā rindā likumdošanas iniciatīvu, kas veicināja dzimstību, manā skatījumā, trīs gadu laikā nav guvis neviens.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie deputāti! Mēneša neapliekamais minimums ir 35 lati. Tas ir tāds „skābekļa spilvens”, kurš var kaut kā ietekmēt un iedvesmot, viest Latvijas iedzīvotājos cerības, ka šeit, Latvijā, par viņiem atcerēsies... ne tikai atceras. Jā, tiešām, Ministru kabinets var noteikt arī citu skaitli, arī citu summu, bet šeit Saeimas vārdā, parlamenta vārdā, Latvijas likumdevēja vārdā, ir jāsaka konkrēta pozīcija, kas būs atbalstāma noteikti mūsu tautā. Galvenais uzdevums, kas, manuprāt, stāv priekšā katrai partijai, kas pārstāvēta šeit, mūsu Saeimā, ir novērst esošās emigrācijas turpmāku attīstību. Novērst emigrāciju - tas ir galvenais uzdevums! Mums, Latvijai, ir tik maz cilvēku, kas prot strādāt, bet visi rēķina un skaita naudu! Un varbūt arī šis konkrētais priekšlikums darīs lielāku labumu, dos labumu mūsu valstij un dos labas cerības tiem cilvēkiem, kas tagad domā, vai ir klāt laiks tomēr kravāt koferus, lai brauktu prom no Latvijas. Man liekas, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un es domāju, ka visi tie, kas pirms vēlēšanām solīja saviem vēlētājiem tomēr risināt valsts problēmas... Ir jāsāk no kaut kā konkrēti un nopietni. Es domāju, ka šis priekšlikums, ko izvirzīja partiju apvienība „Par Labu Latviju”, ir labs un tas pilnīgi sakrīt ar apvienības „Saskaņas Centrs” pozīcijām. Mēs atbalstām un atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Deputāts Caunītis, manuprāt, ļoti precīzi pateica, kāpēc šis priekšlikums neder. Tomēr es par šo priekšlikumu tik un tā balsošu, tāpēc ka deputāts Caunītis nepateica, ko viņš liek vietā.

Es jau vienā no iepriekšējām sēdēm teicu, ko es piedāvāju, un es to tagad atkārtošu tikai tāpēc, ka ar savu ierašanos mums cieņu ir izrādījusi labklājības ministre. Es aicinu viņu ļoti vērīgi ieklausīties. Man šķiet, ka neapliekamā minimuma palielināšana par katru bērnu nav pats pareizākais risinājums konceptuāli. Šajā gadījumā tas ir risinājums uz noteiktu laiku. Taču, ja mēs runājam par koncepciju nākotnē, kā vajadzētu risināt šīs demogrāfiskās problēmas, tad ar Labklājības ministrijas ierēdņiem mēs par to jau runājām. Es ieminējos mūsu Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā... runa ir pirmām kārtām par to, ka „apgādājamais” un „bērns” ne vienmēr ir sinonīmi. Un šī sistēma, kur neapliekamais minimums ir pie apgādājamā pieregulēts, gluži nerisina demogrāfiskās problēmas. Demogrāfiskās problēmas mēs varam risināt tikai tādā gadījumā, ja mēs to, ko tautā sauc par sociālo nodokli, bet juridiski - par sociālās apdrošināšanas iemaksu, darba devējam un darba ņēmējam nosakām pietiekami augstā līmenī personai, kurai nav nedz apgādājamo, nedz bērnu. Tātad, ja mēs nosakām ļoti augstu nodokļa likmi šādām personām un nosakām regresīvo likmi personām, kurām ir vai nu apgādājamie, vai bērni, vai pilngadīgi bērni... respektīvi, šeit var būt vairākas šīs likmes... regresīvās likmes... Un tad gan mēs tiešām darām kaut ko mūsu demogrāfiskās nākotnes labā.

Šis, ko piedāvā frakcija „Par Labu Latviju”, ir pagaidu risinājums. Es uzskatu, ka labāk ir tāds, nekā nekāds, bet aicinu Labklājības ministriju tomēr konceptuāli strādāt pie šā jautājuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi gribu atgādināt vēsturi.

Tā dēvētās māmiņu algas nav Tautas partijas nopelns. Tā ir Repšes valdības iniciatīva, un tāda tā droši vien arī ir vēsturē palikusi. Māmiņu algas gan sākotnēji bija domātas kā mērķmaksājums par bērna kopšanu tam no vecākiem, kurš sēž mājās un reāli kopj bērnu. Pēc tam gan, jāsaka, mums valstī labāk klājās un mēs jau atļāvām šo naudiņu saņemt arī tad, ja šis vecāks strādā. Un tas nebija tas sākotnējais mērķis. To es vienkārši atgādinu.

Otrs, ar ko nevajadzētu lielīties šobrīd, ir progresivitātes princips attiecībā uz neapliekamo minimumu. Es 2006.gadā Kalvīša valdības laikā centos pierādīt, ka tieši tādā veidā vajadzētu organizēt atbalstu ģimenei. Man neizdevās. Realitātē bija pavisam citādāka situācija. Neapliekamais minimums par strādājošu personu atrāvās ar ģeometrisku, jāsaka, pievienoto vērtību attiecībā pret neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu. Un tikai pagājušajā gadā Valda Dombrovska valdības laikā šis princips nostājās īstajā izskatā, tas ir, ka par apgādībā esošu personu šis neapliekamais minimums pieauga straujāk, bet par strādājošo personu - lēnāk. Šis princips ir nostiprināts arī nākamā gada budžetā. Protams, neapliekamais minimums arī par strādājošo ir jāceļ, un tas ir ļoti mazs - 35 lati. Tāpēc es uzskatu, ka valdība ir atradusi ļoti saprātīgu risinājumu, saglabājot šo progresivitātes loģisko principu, atbalstot ģimeni, vairāk pieliekot... tātad atstājot lielāku šo neapliekamo minimumu tieši par apgādājamo personu, kas galvenokārt ir bērni, bet mazāks tas ir par strādājošo.

Vēl es gribu teikt, ka sociālajā jomā nav absolūti neapspriežamu tabu vai kādas dogmas, jo faktiski pēc laika ir atkal jāpārskata, vai mēs pietiekami pareizi un precīzi tērējam to naudu, kas ir mūsu rīcībā. Krīze ir parādījusi to, ka tiešām tā būtu jārīkojas, un tieši tāpēc, manuprāt, ir loģiski diskutēt arī par ģimenes valsts pabalstu. Tas nav, kā saka, bērna pabalsts tīri tādā izpratnē, bet tas ir atbalsts ģimenei. Ģimenes valsts pabalsts! Tāpēc droši vien mēs varētu debatēt par to, vai nevarētu šo naudiņu mērķēt precīzāk tieši tām ģimenēm, kurām tā ir visvairāk vajadzīga, nevis ar plašu, skaistu žestu piešķirt ikvienam. Un tad mūsu bagātās ģimenes bieži vien, kā saka, brīnās un sūta uz Sociālo un darba lietu komisiju vēstules, kāpēc gan šī nauda arī viņām tiek tā ar vienu žestu ieskaitīta.

Tieši tāpat var sacīt arī par to, lai mums pavisam drošā... nu, teiksim, kādā vietā atrastos tātad vecāku pabalstu finansējuma avots... tātad sociālās iemaksas tiek palielinātas, tajās tiek iezīmēta šī vecāku pabalsta daļa, kas līdz tam nebija, līdz ar to šī nauda neuzkrājās un visi pārējie sociālo iemaksu apakšbudžeti solidāri kompensēja šo iztrūkumu. Tagad tur būs šī vieta iezīmēta. Arī tās ir mūsu sabiedrības kopējas, solidāras rūpes par mūsu ģimenēm.

Un visbeidzot es gribu pateikt to, ka Labklājības ministrija nesen Sociālo un darba lietu komisijā prezentēja savu skatījumu par koncepciju par atbalstu ģimenei. Manuprāt, tā ir ļoti laba koncepcija, tikai vajadzētu šo rīcības plānu vēl īstenot, un tad mums ir jāskatās, ko mēs varam savos apstākļos tur paveikt. Tā ir ļoti laba koncepcija, tikai tā būtu jāpopularizē, lai mēs jau varam ķerties klāt un skatīties pa soļiem... Tur patiešām būtu reāls pabalsts ģimenei, nevis... Tagad mums nākas te karot ap septiņiem vai desmit latiem neapliekamajā minimumā, kas nav tas galvenais atbalsts ģimenei; ir vēl daudz visa kā cita, kas ir ģimenes labā jāizdara.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam, otro reizi.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Man tikai neliels precizējums. Mēs ar Šķēles kungu paskaitījām ciparus, un cipari ir nepielūdzami: tiešām, mums patlaban ir vismazākā dzimstība visā neatkarīgās Latvijas vēsturē. Taču arī iedzīvotāju kopējā skaita samazināšanās ir gandrīz divkārt mazāka, nekā tā bijusi pirms desmit gadiem. Mazs sasniegums, bet te mums ir ko darīt visiem kopā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Premjera kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi! Saprotu, ka faktiski šis neapliekamais minimums... tā summa - 35 lati - jau nav tā lielākā. Bet, kā jūs zināt, ar nākamo gadu šī summa tiek palielināta par desmit latiem un tagad būs 45 lati. Es piekrītu visiem kolēģiem, kas runā, ka tomēr šis ir instruments, kā mūsu demogrāfisko situāciju uzlabot. Un piedāvātie priekšlikumi ir skatāmi kopā - piektais kopā ar sesto. Un es domāju, ka jautājums, ka... izskan arī tā doma, ka bērni no trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm... skaidrs, ka tas ir jautājums, ka bērni... Nav svarīgi, kādā ģimenē viņi dzīvo, tāpēc nebūtu pareizi bērnus šķirot turīgos un neturīgos pilsoņos, iedzīvotājos.

Šodien mēs vērojam tādu tendenci jeb tādu sociālās politikas ievirzi, kas motivē uz maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju statusa jeb kategorijas biežāku saņemšanu. Bet ar ko atšķiras bērni no tām ģimenēm, kurās ienākums uz vienu ģimenes locekli pārsniedz šo statusa slieksni? Es, tiekoties ar iedzīvotājiem, bieži dzirdu sakām to: ja šis slieksnis jeb ienākums to pārsniedz, teiksim, kaut vai vienu santīmu, tad šie bērni, šīs ģimenes vispār nesaņem šos atbalsta mehānismus. Tāpēc varbūt šis priekšlikums kopumā - atvieglinājumi apgādniekiem par katru bērnu - ir būtisks. Kā jūs zināt, šis slieksnis tiek pacelts: nākamajā gadā tas sastādīs 70 latus. Es domāju, ka to slieksni varētu pieregulēt pie šīm normām tā, lai tas tomēr veicinātu ģimenē stabilitāti, veicinātu, lai tomēr nākotnē mums dzimtu vairāk bērnu. Un tas ir arī viens no instrumentiem... Es varu piekrist tam, ka tas neapliekamais minimums tomēr ir zemāks, nekā tas varētu būt, un tas tomēr kopumā, es domāju, daudzām ģimenēm liktu izvēlēties par labu tam, lai mums dzimtu vairāk bērnu.

Es saprotu šā budžeta situāciju. Pie šiem jautājumiem jāstrādā, un šīs normas ir jāpilnveido. Gan iztikas minimumu, neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabinets, gan arī atvieglinājumus nosaka Ministru kabinets. Es domāju, ka nākotnē pie šīs lietas jāpiestrādā, lai tiešām bērns nebūtu tas, kas nosaka, turīgs vai neturīgs ir iedzīvotājs jeb cilvēks, bet - tieši otrādi! - lai domātu par bērnu, kurš var normāli dzīvot un attīstīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs dzirdam dažādus argumentus, mēs dzirdam dažādus ciparus, cik tad ir augsta bērnu dzimstība. Tikko Loskutova kungs, vēlreiz uzstājoties no šīs tribīnes, konstatēja, ka tomēr dzimstība Latvijā ir tiešām viszemākā, kāda jebkad ir bijusi Latvijas neatkarības pastāvēšanas laikā.

Jautājums ir tāds: vai nepieciešams kāds papildu pabalsts ģimenēm vai kāds papildu atbalsts, lai dzimtu bērni? Un noteikti daudzi teiks, ka kara laikā arī dzima bērni, pēckara laikā - tad, kad Latvijā situācija bija ļoti smaga, - bērni dzima. Bet vai šodien tiešām šis bērnu pabalsts jeb atbalsts ir tas, kas ir vajadzīgs visvairāk?

Ziniet, kas mani uztrauc visvairāk? Tas, ka šajā jautājumā tāda īsti konstruktīva dialoga nemaz nav bijis. Es saprotu, ka balsojamā mašīna Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņēma lēmumu ar balsu vairākumu un tagad atsevišķi pozīcijas deputāti mēģina šīs debates kaut kādā veidā attīstīt. Tikai jāizsaka nožēla, ka šajās debatēs nenāk un neuzstājas Ministru prezidents vai Saeimas priekšsēdētāja, kura vēl pavisam nesen teica, ka Saeimā pietrūkst tādu profesionālu, pilnvērtīgu debašu par lietām. Izskatās, ka valdošajam vairākumam ir pietiekami balsu, un neatkarīgi no tā, ko dara un saka opozīcija, „mēs jau tāpat nobalsosim”. Bet vai gadījumā tas nebija tieši tas, par ko jūs bijāt uztraukušies visvairāk iepriekš, jo, redziet, opozīcijā neieklausās? Un jums šodien, atrodoties valdošajā koalīcijā, valdībā, būtu iespēja kaut ko mainīt. Tikai diemžēl arī Saeimas priekšsēdētājas izteikumi, ka ir nepieciešamas profesionālas debates, ka ir jāpaskaidro no Saeimas tribīnes pozīcija visiem deputātiem... kaut kādā veidā tas nenotiek. Man šķiet, ka šis ir jautājums, kurš tiešā veidā fiskāli zaudējumus budžetam nerada. Runa ir par formu, kā mēs atbalstīsim, - vai mēs gribam, lai Latvijā būtu daudzbērnu ģimenes, vai mēs gribam atbalstīt tās ģimenes, kurās vecāki nav bezdarbnieki, bet kuri turpina strādāt arī šajā grūtajā laikā?

Protams, nekad nebūs iespējams atbalstīt pilnībā visus. Mums ir konkrētas programmas, kā atbalstīt sociāli neaizsargātos. Bet, man šķiet, ir jādomā arī par tām ģimenēm, kurās vecāki strādā, un progresivitāte, izejot no bērnu skaita, man šķiet, viennozīmīgi būtu atbalstāma, jo tomēr vidējais bērnu skaits Latvijas ģimenēs nav pietiekams. Man šķiet, ka šodien šis varētu būt tas jautājums, par kuru tiešām varētu šeit, no šīs tribīnes, nākt un debatēt gan premjers, gan Saeimas priekšsēdētāja. Varbūt šis jautājums, kurš fiskāli tiešām nerada šodien zaudējumus nākamā gada budžetā, varētu būt kaut vai viens jautājums, kurā mēs varētu pēc būtības atrast labāko risinājumu? Ja mēs dzīvojam pēc principa „neuztraucieties, pēc mēneša mēs jau tik un tā to budžetu grozīsim”, jo starptautiskie aizdevēji ir uzskatījuši, ka šis budžets nav gana labs, jo jākonsolidē 50 miljoni... Daudzi saka, ka budžetu vajadzēs vērt vaļā daudzreiz nākamā gada laikā...

Bet, godājamie kolēģi, es saprotu, ka ir daudzi jautājumi, uz kuriem atbildes mums šodien pilnībā nav. Mēs tiešām nezinām, kā daudz kas notiks pasaules globālajā ekonomikā, bet ir viena lieta, kura ir ārkārtīgi svarīga un par kuru vajadzētu šodien debatēt un vienoties no šīs tribīnes, - kāda būs Latvijā politika saistībā ar demogrāfiju. Vai mēs atbalstīsim bērnu dzimstību, vai mēs atbalstīsim daudzbērnu ģimenes vai tās ģimenes, kuras tiešām vēlas, tā teikt, lai Latvijā būtu vairāk bērnu? Vai tās gūs arī kādu reālu atbalstu? Jo tas ir ārkārtīgi svarīgi - pateikt, ka Latvijai ir stratēģija un Latvijas valdība tiešām grib, lai Latvija būtu valsts, kurā ir daudz daudzbērnu ģimeņu, un ka mēs to atbalstīsim. Te ir arī tādi, kas teica, ka māmiņu algas to īsti nestimulēšot, jo bērni dzimst ne jau tāpēc, ka valsts par tiem maksā. Tomēr mēs zinām, ka reāls rezultāts ir bijis. Ar reālu valsts atbalstu Latvijā bērnu bija vairāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! 5. un 6.priekšlikuma aizstāvji acīmredzot iedomājas, ka, ja tiešām par 28 latiem tiks palielināti atvieglojumi par apgādājamiem, tad nu Latvijā saradīšoties milzum daudz bērnu - un turklāt ļoti strauji, ļoti īsā laikā. Nu laikam jau tā nenotiks! Protams, šai normai ir zināma stimulējoša ietekme, bet es gribu teikt, ka ir stimulējoša ietekme arī atvieglojumu palielinājumam valdības piedāvātajā variantā.

Ja mēs apskatīsim, nu, piemēram, ģimeni, kurā ir abi divi vecāki un viens bērns, tad redzēsim, ka valdības piedāvātajā variantā neapliekamā summa palielinās par 27 latiem (10 plus 10, plus 7), opozīcijas piedāvātajā variantā - par 28 latiem. Jā, tiešām, viens lats vairāk! Ja ar diviem un trim bērniem, tad, protams, vairāk.

Bet, godātie kolēģi, mums tomēr ir jāskatās ne tikai uz to, kā šīs normas stimulē mūsu demogrāfijas tālāko attīstību, bet mazliet jāpaskatās, piemēram, arī uz tādu ģimeni: divi pirmspensijas vecuma cilvēki, kas ir izaudzinājuši trīs vai vairāk nekā trīs bērnus, kuri visi nu ir pilngadīgi. Attiecīgajā vecumposmā ir ļoti liels bezdarba risks, tāpēc vecāki spiesti strādāt ļoti slikti apmaksātu darbu, samierināties ar zemu algu. Viņiem šie 20 lati papildus... šis neapliekamais minimums ir ļoti būtisks. Šie divi cilvēki, kas ir sasnieguši apmēram 50 gadu vecumu... ticiet man, viņiem bērni vairs nedzims (No zāles: „Nu! Nu gan!”), viņi savu pienākumu pret valsti ir izpildījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Tas ir labi, ka tiek rēķināti lati - viens, divi, trīs -, kā to dara Šadurska kungs. Prieks bija dzirdēt arī Silvas Bendrātes priekšlikumus. Bet par ko tad ir mūsu priekšlikums? Mūsu priekšlikuma būtība ir kopumā ne tikai skaitļos, bet arī fundamentālā attieksmes maiņā, un tas ir jāsaprot! Mēs runājam par pagātni. Kādam te patīk tie, kas ir valdījuši, un kādam nepatīk... Visādi te ir gājis! Šodien mēs runājam par šodienu, par to, ko mēs varam konkrēti izdarīt šodien tai iedzīvotāju daļai, kuri vēl ir Latvijā, kuri nav aizbraukuši un kurus mēs varam mēģināt šeit kaut kādā veidā ar pareiziem, pozitīviem signāliem noturēt, nekādā veidā nebojājot budžetu. Mēs zinām, ka kopumā šajā budžetā nav nevienas citas prioritātes kā vien tā prioritāte, kas ir nosaukta tajā gudrajā vārdā - „konsolidācija”. Nu tad mēs, netraucējot konsolidācijai, ar šo priekšlikumu vienkārši iedodam virzienu, kādā, protams, gan šī valdība, gan arī turpmākās valdības strādās. Mēs te neredzam nekādu problēmu. Te problēma ir tikai gribēšanā vai negribēšanā. Mēs aicinām noticēt sev, gribēt un Latvijas valstij un sabiedrībai izdarīt to, ko šī sabiedrība ir pelnījusi. Un te nav nekādu problēmu, izņemot vien to - gribēt vai negribēt. Mēs lūgsim arī nolasīt... mums ir priekšlikums nolasīt balsojumu, lai tad arī Latvijas sabiedrība redz, kā jūs katrs esat balsojis. Es joprojām domāju, ka tā sauktajā koalīcijā, kuru daži apsaukā par balsošanas mašīnu, tomēr ir atsevišķi cilvēki, kuri var izlemt šoreiz šo jautājumu citādāk, nekā ir lemts attiecīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Zalāna kungs! Problēma ir. Un problēma ir nopietna. Un šī nav fundamentāla maiņa attieksmē. Fundamentāla maiņa attieksmē būtu tad, ja jūs piedāvātu no turīgākiem pārdalīt par labu mazturīgākiem. Tagad jūs piedāvājat no mazturīgiem pārdalīt par labu vecākiem ar bērniem. Fundamentāla maiņa būtu tad, ja jūs piedāvātu to, ko es nupat kā no tribīnes teicu, - piemēram, nepiemērot neapliekamo minimumu algām, kas ir lielākas par 500 latiem, un to, ko ietaupāt, tad arī atdot par labu, piemēram, bērniem vai tiem mazturīgajiem. Tā būtu fundamentāla maiņa! Bet šī nav fundamentāla maiņa, ka jūs no mazturīgajiem paņemat par labu citiem mazāk turīgajiem.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un virzīties tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Zalāna, Ulmaņa, Kučinska, Strodes, Šlesera, Bekeša, Šķēles, Sakovska, Rodionova un Burunova - priekšlikumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 5. un 6.priekšlikumu.”

Tā kā arī par šo priekšlikumu viens var runāt „par” un viens - „pret”, tad vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otrās daļas regulējums, uz ko atsaucas desmit mūsu kolēģi, ir radīts jau Latvijas pirmās neatkarības laikos, kad faktiski šī publiskā katra deputāta balsojuma nolasīšana no Saeimas tribīnes bija vienīgā iespēja, kā operatīvi informēt gan vēlētājus, gan sabiedrību par to, kā tad kurš no mums ir balsojis. Tajā pašā laikā šobrīd mēs laimīgā kārtā dzīvojam 21.gadsimtā, kad ir, pirmkārt, displeji trijās vietās zālē, kur mēs redzam, kā kurš ir balsojis; otrkārt, ir iespējams iegūt balsojumu izdruku; treškārt, apmēram minūtes laikā tiešsaistes režīmā balsojums parādās arī internetā.

Es aicinu vienkārši cienīt citam cita laiku un informēt sabiedrību tā, kā to dara mūsdienās, un varbūt netērēt laiku tam, lai tiktu nolasīts šis balsojums.

Līdz ar to es aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. „Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Nu jau esam aizdzīvojušies tik tālu, ka pat mūsu Kārtības ruļļa normas, kas ir bijušas pirms kara un bijušas spēkā arī atjaunotās Latvijas laikā, nav vairs labas... Tādēļ, ka izskanēs tie uzvārdi, kuri šodien nobalsojuši būs citādāk... būs nobalsojuši pret bērniem. (Troksnis zālē.)

 

Es uzskatu, ka... es uzskatu, ka tas ir jāzina. Es domāju, ka tas ir jāzina! Opozīcijai nav pārāk daudz instrumentu, opozīcija savā instrumentārijā, protams, ir ierobežota, un tādēļ mēs atsevišķos gadījumos, kad uzskatīsim, ka tas ir ļoti svarīgi, lai izskanētu Latvijas sabiedrībai tie cilvēki, kas ir nostājušies pret Latvijas bērniem šoreiz... lai tas būtu zināms.

Tādēļ es aicinu turpmāk arī atsevišķos gadījumos šo Kārtības ruļļa normu piemērot un visnotaļ noteikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā mums ir dažādi viedokļi, tad lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim, vai saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””... par 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad rezultāti netiks nolasīti.

Mums saskaņā ar Kārtības rulli... mums ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli vienā sēdē var reģistrēties trīs reizes un acīmredzot sēde mums šodien ilgs ilgāk, tad šoreiz mēs nereģistrēsimies, bet, pirms mēs ejam pārtraukumā, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 12.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30, un mēs turpinām izskatīt darba kārtības 89.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Mēs turpinām ar 6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu.

Lūdzu, Vucāna kungs!

J.Vucāns (ZZS frakcija).

6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Tas ir jāskata komplektā ar iepriekš jau izdiskutēto 5.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - nav, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Uz šo priekšlikumu attiecas desmit deputātu iesniegums ar šādu lūgumu: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu nolasīt katra deputāta balsojumu par šo priekšlikumu.

Es saprotu, ka šis jautājums mums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu vajadzēs nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam iesniegto 6.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 5. Deputātu lūgums nav atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu, turpiniet ar 7.priekšlikumu!

J.Vucāns. 7. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, neapšaubāmi, daļēji ir saistīts arī ar nu jau neatbalstīto mūsu priekšlikumu attiecībā uz neapliekamā minimuma 100 latu apmērā noteikšanu, tomēr šim priekšlikumam ir arī nedaudz cita būtība. Es gribu atgādināt visiem tiem, kas priekšvēlēšanu laikā solīja pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu: šis nu ir tas priekšlikums, kuru visiem tiem, kas šādus solījumus deva, vajadzētu atbalstīt! Starp citu, raugoties tālāk, vairākus priekšlikumus uz priekšu, man šķiet, ka visai adekvāts salīdzinājumā ar šo priekšlikumu, bet varbūt citādāk vērsts ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegtais 11.priekšlikums, kurš paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi pakāpeniski līdz 2015.gadam. Ja mēs šo priekšlikumu sasaistām ar nacionālās apvienības priekšlikumu, tad varam droši teikt, ka solījumus, ko mēs esam devuši vēlētājiem, mēs varam īstenot jau šodien.

Lūgums atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, priekšlikums ir iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas veidotais priekšlikums. Arī komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs esam daudzkārt runājuši par to, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Jāsaka, ka esošā valdība, pašā sākumā gatavojot budžetu, ierakstīja ciparu „5 miljoni” - pieci miljoni, kas tiks iegūti no cīņas ar ēnu ekonomiku. Pēc tam, kad debates pacēlās diezgan augstos toņos un daudzi apskatījās, cik lielā mērā Igaunija un Lietuva plāno apkarot ēnu ekonomiku, tad valdība palielināja šo ciparu uz 15 miljoniem gadā, kas tiks iegūti no ēnu ekonomikas apkarošanas. Un, ja es nemaldos, tad pašās beigās arī valdībā tika lemts, ka varētu kopumā apkarot par 60 miljoniem, un, protams, ir liela atšķirība starp skaitļiem 5 un 60. Ārkārtīgi liela atšķirība! Bet tikai ir viens neatbildēts jautājums: kādā veidā notiks šī cīņa ar ēnu ekonomiku un no kurienes tad īsti šī nauda nāks? Kuri būs tie nodokļi, kas palīdzēs iekasēt tos līdzekļus, kuri kaut kur ir pazuduši ēnu ekonomikā?

Šķiet, ka šodien ir pienācis laiks runāt tieši par tām sadaļām, kā tad mēs plānojam cīnīties ar ēnu ekonomiku, kuri tad būtu tie reālie priekšlikumi. Man šķiet, tas, ko piedāvā šodien apvienība „Par Labu Latviju”, proti, samazināt pakāpeniski iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamo piecu gadu laikā, katru gadu samazinot par vienu procentu, varētu būt ļoti skaidrs signāls uzņēmējiem, darba devējiem, strādājošajiem, kādā veidā mēs padarām situāciju Latvijā konkurētspējīgāku. Šogad sagatavotajā budžeta projektā ir paredzēts, ka no nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts par 1 procentu - no 26 uz 25. Tas, ko piedāvā „Par Labu Latviju”, ir nākamo piecu gadu laikā samazināt pa vienam procentam, kad 2012.gadā no 25 procentiem mēs samazinātu uz 24, bet tālāk - uz 23, 22 un uz 21 procentu. Doma ir tāda, ka tieši caur nodokļu samazināšanu mēs nevis zaudētu ieņēmumus, bet gan palielinātu ieņēmumus.

Man šķiet, ka Dombrovska kungs to ļoti labi atceras. Viņš gan teica, ka tajā laikā tā neesot bijusi tieši Dombrovska kunga iniciatīva - skatīties uz uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, jo tas it kā samazinās ieņēmumus, bet tā esot bijusi Finanšu ministrijas ierēdņu pozīcija... Bet es domāju, ka šodien tāda iespēja varētu būt - atbalstīt šo iniciatīvu un vienlaicīgi arī skaidri apzināties, ka šāda nodokļu samazināšana nākamo gadu laikā nekādā gadījumā nesamazinās kopīgos ieņēmumus valsts budžetā, jo mēs šajā gadījumā varētu skaidri iezīmēt to perspektīvu, kādā veidā Latvijas ekonomika attīstīsies.

skaidri iezīmēt to perspektīvu, kādā veidā Latvijas ekonomika attīstīsies.

 

Un daudzi varbūt teiks: „Bet runa jau ir par 2011.gada budžetu! Kāpēc Šlesers runā par 2012., 2013., 2014. un 2015.gadu?” Ir ārkārtīgi vienkārša atbilde. Tie investori - vai tie ir vietējie, vai ārvalstu -, kuri šodien pēta, kurā valstī iet, kurā valstī investēt savus līdzekļus, viņus interesē tas, kāda būs nodokļu politika perspektīvā. Un tieši tāpēc šodien ir ārkārtīgi svarīgi dot signālu šiem investoriem, uzņēmējiem, ka Latvija nākotnē būs valsts ar Eiropā viszemākajiem nodokļiem. Man šķiet, tas būtu ārkārtīgi svarīgi, jo, ja vienkārši maina konkrēto nodokļa likmi viena gada perspektīvā, tas nekādā gadījumā neizraisa nekādu īpašu sajūsmu. Viens procents ir 1 procents, pieci - tas ir kaut kas cits! Man šķiet, ka šāds lēmums nekādā gadījumā negatīvi neietekmētu 2011.gada budžetu. Man šķiet, ka valdošajai koalīcijai tā šodien būtu iespēja demonstrēt savu gribu, tiešām padarīt Latviju par investoriem - gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem - pievilcīgu zemi.

Un tad vienlaicīgi mēs kļūtu arī konkurētspējīgāki - pirmām kārtām salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu.

Tā ka, godājamie kolēģi, es ceru, ka šo priekšlikumu, kurš neietekmēs nākamā gada budžetu fiskāli, varētu atbalstīt arī valdošā koalīcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11 - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.157/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Vilka gatavotais priekšlikums Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iekļāvusi Ministru kabineta priekšlikumā - 3.priekšlikumā

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 3. - Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz piedāvātajiem grozījumiem. Varbūt, izlasot šo piedāvāto normu, ne visiem viss ir saprotams, bet, manuprāt, kā arī pēc visas mūsu nacionālās apvienības domām, šis priekšlikums ir visai būtisks, lai dotu pozitīvu fiskālo efektu nākamā gada budžetam, - proti, ieviest šo normu uz laiku, tātad uz laiku noteikt, ka ar nodokli apliekamais ienākums ir 25 procenti no taksācijas periodā gūtajiem apliekamajiem ienākumiem. Tas, kā mēs esam ļoti rūpīgi izvērtējuši, būtu attiecināms pārsvarā uz lielajiem ārvalstu uzņēmumiem. Šajā sakarā konkrēti var minēt, piemēram, telekomunikāciju jomu. Šajā gadījumā tas būtu zināms simbols solidaritātei ar Latvijas sabiedrību. Mēs ļoti labi zinām, ka savulaik un droši vien arī šodien, piemēram, tāds uzņēmums kā „Lattelecom”, naudu, kas ir iegūta, veicot uzņēmējdarbību, un kas ir uzskatāma par peļņu, lielā mērā izved no Latvijas. Tātad šī nauda tiek izmaksāta dividendēs. Jā, šajā sakarā, protams, arī valsts iegūst. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka nu ir tas brīdis, kad šiem lielajiem uzņēmumiem, kas nekādā ziņā nav Latvijas uzņēmumi... Ja mēs runājam, teiksim, par valsts uzņēmumiem, mēs zinām, ka arī šobrīd projektā ir plānots palielināt noteiktu maksājumu apjomu valsts budžetā... tātad šiem valsts uzņēmumiem, kas gūst peļņu.

Līdz ar to es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums skar tikai un vienīgi lielos uzņēmumus, kas pamatā ir skandināvu uzņēmumi, kas pamatā ir arī bankas. Tāpēc lūgums atbalstīt un solidarizēt sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs debates nekādā gadījumā nebūtu debates tikai un vienīgi starp pozīciju un opozīciju, bet debates lai būtu pēc būtības par to, ko tad īsti mēs gribam sasniegt. Un šajā gadījumā es nekādā ziņā negribu atbalstīt šādu piedāvājumu, ko iesniegusi nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, jo šis priekšlikums, man šķiet, ir ļoti bīstams. Jo, ja mēs runājam par to, ka uzņēmumi, kuriem peļņa ir lielāka par 5 miljoniem, tiks aplikti ar vēl lielākiem nodokļiem, tas jau izklausās it kā labi. Bagātie maksās vairāk! Taču realitāte ir tāda, ka, ja mēs gribam aplikt valsts uzņēmumus, tad tur nav ko mocīties, jo mēs varam visas dividendes, kuras uzņēmumos ir, vienkārši „izslaucīt ārā”, lai tiem nav līdzekļu attīstībai. Lai gan, cik es zinu, virknei lielo uzņēmumu, to skaitā „Latvijas Dzelzceļam”, valsts jau nenodotē līdzekļus - līdzfinansējumu kaut vai tajos pašos Eiropas strukturālajos fondos. Šiem uzņēmumiem no saviem līdzekļiem nepieciešams veikt šīs nepieciešamās investīcijas.

Ja mēs runājam par privāto sektoru, tad tur viss ir gaužām vienkārši. Ja kādam no vietējiem uzņēmumiem, piemēram, „Grindeks”, kurš krīzes laikā diezgan veiksmīgi strādājis un attīstījies... strādājis ar peļņu, pēkšņi tam uzliksim 25 procentus no peļņas, tad ziniet, ka tie 15 procenti, kuri šodien tiek nomaksāti Latvijā, vairs nepaliks Latvijā. Eiropas Savienībā ir tiesības holdinga kompāniju pārnest uz citu valsti, un pirmām kārtām tā ir Igaunija un Lietuva tepat, godājamie kolēģi, no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”! Vienkārši ir jāpārreģistrē holdings uz Igauniju vai Lietuvu un jāmaksā zemākā nodokļu likme, un tad pat 15 procenti vairs nepaliks Latvijā.

Otra alternatīva ir Kipra, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts un kurā nodoklis ir 10 procenti. Starp citu, tas ir tas, par ko es esmu jau runājis iepriekš - par to, ka šodien mēs zaudējam starptautiskajā konkurencē, jo mēs esam uzlikuši attiecīgi 10 procentus par dividenžu izmaksu, turpretī Kiprā 10 procenti ir jāsamaksā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tātad tu saņem legālu naudu un tev nav nekas vairs jāapliek ar nodokļiem.

Tā ka situācija Eiropā ir tāda, ka katra valsts mēģina konkurēt cita ar citu, un man šķiet, ka šodien būtu ārkārtīgi svarīgi nevis domāt par to, kā palielināt šeit nodokļus, bet gan par to, kā padarīt situāciju Latvijā konkurētspējīgu, par to, kādā veidā mēs varētu izdarīt visu nepieciešamo, lai mēs kļūtu interesanti starptautiskajām kompānijām. Tāpēc man būtu lūgums premjeram par šo jautājumu padomāt, jo šis varētu būt tiešām valdības jautājums, par kuru mēs šodien nevaram lemt un balsot šeit uz vietas. Aicinu kopā ar finanšu ministru, kopā ar ekonomikas ministru un ministrijām, kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Saeimā padomāt par to, kādā veidā mēs varētu samazināt nodokļus tām kompānijām - neatkarīgi no tā, vai tās ir vietējās vai ārvalstu kompānijas -, kuras strādā Latvijā, kuras juridiski atrodas Latvijā, bet veic biznesu citās valstīs, lai tām būtu, piemēram, tie paši 10 procenti, kādi ir Kiprā. Ārkārtīgi vienkārši: jo tad holdinga kompānijas vienkārši atrastos Latvijā. Tā nebūtu nauda, par ko kaut kādā veidā teiktu, ka bagātie kaut ko te nemaksā... bet tā būtu nauda, kura reāli atnāktu uz Latviju.

Mums šodien ir jādomā par to, kā mēs varam piesaistīt līdzekļus no citām ekonomikām. Teiksim, Skandināvija. Tepat blakus atrodas bagātā Skandināvija, kura arī vienmēr ir uzskatījusi, ka tai augstie nodokļi nodrošina augstu dzīves līmeni. Un tad, kad Norvēģijā viņi saprata, ka pat valsts uzņēmums „Statoil” pārnesa savu galveno mītnes biroju uz Dublinu tikai tāpēc, ka tur ir zemāki nodokļi, - viņi Norvēģijas iedzīvotājiem uzdeva jautājumu: „Bet kāpēc „Statoil” mītne atrodas Dublinā?” Un viņi teica: „Tāpēc, ka mums ir ārkārtīgi augsti nodokļi.” Un man šķiet, ka te ir vērts paskatīties tos piemērus, kādi ir ne tikai Īrijā, bet arī Nīderlandē, Dānijā, Austrijā, Šveicē un ļoti daudzās citās Eiropas valstīs. Un Londona ir viena no tām vietām, kur tādā veidā piesaista starptautiskās investīcijas. Tā ka šajā gadījumā... Es vienmēr esmu uzskatījis, ka nodokļu palielināšana negarantēs lielākus ieņēmumus. Ja šodien mēs gribam sodīt valsts uzņēmumus, tad labāk ņemsim ārā visas dividendes, lai tie neattīstās! Bet, ja privātajiem tiks pateikts, ka viņi maksās vēl vairāk, tad es varu pilnībā garantēt, ka liela daļa no viņiem pārreģistrēsies - ja ne uz Kipru, tad uz Igauniju un Lietuvu. Viennozīmīgi!

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man nevajadzēs piecas minūtes, es īsāk pateikšu.

Šis ir Roberta Zīles, mūsu apvienības priekšsēdētāja, priekšlikums. Šis priekšlikums skar tieši divus gadus, Šlesera kungs, nevis ilgstošu laika posmu! Un šis priekšlikums skar ārvalstu kompānijas, tās, kuru peļņa ir lielāka par pieciem miljoniem gadā! Tām šeit ir pietiekami stabila un droša biznesa vide, un šo divu gadu dēļ tās nekur prom neskries.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs runājam par konsekvenci, tad man tiešām nav skaidrs... Ja viens politiķis pirms dažiem mēnešiem var lamāt zviedru bankas un teikt, ka mums ir jāvergo zviedru pensionāriem, kalpojot zviedru bankās, un šodien runāt pilnīgi pretējo, tad man tiešām nav saprotams, kur šeit ir konsekvence.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 59, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums, ar kuru mēs tomēr mēģinām pieteikt to, ko daudzi no jums ir solījuši (varbūt nedaudz citādā veidā, bet tomēr!) savās priekšvēlēšanu programmās, un tas ir jautājums ne tikai par to, kādā veidā mēs varam atbalstīt simtlatnieku programmu, kas acīmredzot arī droši vien nebūs visa gada garumā un kaut kad beigsies, bet arī to, kādā veidā mēs varam radīt jaunas darba vietas. Ir jau nodeldēti tie vārdi „strukturālās reformas” un citi, bet, manuprāt, te ir viena lieta, ko var saukt par strukturālu. Un, manuprāt, tā politika, kas šobrīd ir... Ja jūs šo priekšlikumu neatbalstīsiet... Tā ir tāda strukturāla sevis iemidzināšana, ja mēs patiesībā noslēpjam problēmas, kuras ir. Jūs visi - es domāju, - lielākā daļa no jums! - braukājāt un bijāt arī lauku vidē, daudzos lauku pagastos un novados, un redzējāt, kas notiek tur. Tur ir tā, ka cilvēki gan saņem savus 100 latus, bet grib tomēr redzēt jaunas darba vietas. Un tad, kad ar viņiem ir diskusijas, viņiem tiek jautāts: „Nu, bet kā tad būtu, ja vietējam darba devējam, kas šajā pagastā vai novadā, vai pilsētā strādā, būtu tomēr par katru jaunradītu darba vietu šī atlaide tieši tādā pašā - simts latu - apmērā? Vai tas nebūtu lietderīgāk?” Visi saka: „Jā, tas būtu lietderīgāk.” Tāpēc mēs esam iesnieguši šādu priekšlikumu. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti labs, ātrs un efektīvs veids, kā bezdarbu tiešām samazināt, nevis tikai redzēt skaitļus, ko rāda Centrālā statistikas pārvalde: jā, mēs redzam, ka darba meklētāju skaits samazinās, bet nezinām - kāpēc. Varbūt tas ir tomēr arī tāpēc, ka ļoti daudzi cilvēki vienkārši aizbrauc, no Saeimas un valdības puses neredzēdami nekādus signālus attīstībai un darba vietu attīstībai?

Un tāpēc mēs uzskatām, ka šāda simts latu atlaide katram darba devējam par katru jaunizveidotu darba vietu ir ļoti būtiska. Es aicinu izlasīt šo mūsu priekšlikumu. Tur gan rakstīts citādāk, tur vienkārši skaitļi citādāki, ir pārrēķināts tā, kā rakstīts priekšlikumā, bet pēc būtības šis ir tas priekšlikums par 100 latiem katrai jaunai darba vietai. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet tas nav par 100 latiem, Zalān!”)

 

Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vajadzētu pagarināt debašu laiku līdz 20 minūtēm!”)

 

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Ja mēs runājam par cīņu ar ēnu ekonomiku, tad man šķiet, ka tas, ko es jau iepriekšējā reizē teicu, ir ārkārtīgi svarīgi - iezīmēt arī mehānismu, kādā veidā šī cīņa var notikt.

Ziniet, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad tas ir viens no tiem nodokļiem, kas lielā mērā šodien rada apstākļus, ka mēs esam zaudētāji no valsts puses... tātad valdība ir zaudējusi atbalstu no pašvaldībām, lai varētu cīnīties tieši ar to, kādā veidā labāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodokli. Piemēram, Pierīgā ir izveidojusies tāda situācija, ka ir daudzas pašvaldības, tā sauktie guļamrajoni, kuri nemaz īsti nedomā par to, lai tiktu izveidotas darba vietas tieši viņu administratīvajā teritorijā. Tās ir apmierinātas ar to, ka cilvēki brauc un strādā Rīgā, Ventspilī, Liepājā vai Rēzeknē - kādā lielākā pilsētā. Un arī tie jaunie novadi jeb satelītpilsētas nekādā gadījumā nav ieinteresētas.

No otras puses, kāpēc gan tām būtu jābūt ieinteresētām, ja tās jau tagad saņem attiecīgo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vai ne? Un tās ir apmierinātas. Tātad tie cilvēki, kas ir piereģistrējušies konkrētā vietā, viņi maksā nodokļus.

Bet problēma jau ir cita: kā motivēt - kā motivēt! - šīs pašvaldības attīstīties? Tas ir pirmais.

Otrs. Kādā veidā mēs varam šajās pašvaldībās radīt apstākļus, lai pašvaldības kontrolētu, kāda ir uzņēmējdarbība un kādā veidā tiek nomaksāti nodokļi? Un tas, ko piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija, ir dot valdībai pilnvarojumu izstrādāt mehānismu, lai no 2012.gada mēs varētu kaut kādā veidā nodefinēt, ka, piemēram, 15 vai 20 procenti no uzņēmumu ienākuma nodokļa tiek novirzīti pašvaldībai.

Frakcija „Par Labu Latviju” ir teikusi, ka perspektīvā principā būtu nepieciešams uzņēmumu ienākuma nodokli simtprocentīgi atdot pašvaldībai, bet, ja fiskāli to pašreiz izdarīt nav iespējams, tad būtu ārkārtīgi svarīgi vienoties par „trepi”. Un tad valdības rokās - tas nebūtu ierakstīts likumā, bet tieši valdības rokās - būtu tas mehānisms, kādā veidā būtu iespējams runāt par to, kā šis attiecīgais nodoklis varētu tikt pārdalīts. Un man šķiet, ka tas būtu reāls veids, kā mēs varētu kontrolēt, cik tad tie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar biznesu vienā vai otrā reģionā, maksā nodokļus, jo principā katram no šiem uzņēmumiem ir nepieciešams zināma veida atbalsts no pašvaldības, kurā tie atrodas. Un tad tiešā dialogā ar konkrēto pašvaldību tie varētu skaidri pateikt: „Tik un tik lielus nodokļus mēs maksājam, tik un tik jūs esat saņēmuši, to un to mēs prasām pretī.”

Man šķiet, ka šis ir tas jautājums, kurš lielā mērā varētu tieši palīdzēt valdībai cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo, man šķiet, šis ieinteresētības modelis būtu viens no perspektīvākajiem; proti, ja uzņēmums zinātu, ka, strādājot konkrētā pašvaldībā un arī maksājot nodokļus konkrētai pašvaldībai, tam ir tiesības pieprasīt konkrētu atbalstu no pašvaldības.

Protams, nākotnē mēs varam pašvaldībām uzlikt arī vairāk atbildības, tieši par ko tās būs atbildīgas, bet man šķiet, ka nākotnē vispār perspektīva būtu tāda, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis būtu jānovirza pašvaldībām, un tad arī attiecīgi tā iekasēšana būtu daudz labāka. Un pat tad, ja šis nodoklis ietu uz leju, kā es esmu teicis jau iepriekš, kopējā summa tomēr būtu lielāka.

Tā ka es ceru, ka šajā gadījumā, pat ja valdošā koalīcija šodien nebūs gatava atbalstīt šo priekšlikumu, tā tomēr aizdomāsies par šo ideju, plānojot budžetu 2012.gadam, jo šķiet, ka šī sadarbība - roku rokā ar pašvaldībām - varētu būt ārkārtīgi izdevīga tieši cīņā ar ēnu ekonomiku, savā veidā ieinteresējot vistuvākos sabiedrotos - tātad pašvaldību vadītājus un visus pašvaldībās ievēlētos deputātus - darīt visu, lai situācija ekonomiskajā vidē būtu pēc iespējas pievilcīgāka. Es ceru, ka daudzi guļamrajoni tad atmostos un saprastu, ka viņi nevar dzīvot tikai un vienīgi no tā, ka cilvēki reģistrējušies šajos guļamrajonos, bet ka viņiem reāli jānodarbojas arī ar biznesu. Un tādā veidā varētu rasties jauni ekonomiskie projekti, kas varētu nodrošināt gan darba vietas, gan ekonomisko attīstību valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi!

Augsti godātais Šlesera kungs! Jūs lieliski norunājāt. Bija patiess prieks klausīties! Bet, ja jūs tagad izlasīsiet priekšlikumu, ko jūsu partija ir iesniegusi un par ko jūs runāsiet, tad jūs redzēsiet, ka jūs runājāt absolūti ne par tēmu. Jo šeit ir runa par apliekamo ienākumu samazināšanu par 650 latiem mēnesī.

Bet man jautājums ir Zalāna kungam - runasvīram, kurš tiešām runāja par tēmu. Ja uzņēmējs nodarbina bezdarbnieku, kas ir bijis 12 mēnešus bez darba, un maksā viņam minimālo algu, piemēram, 200 latus, tad rodas jautājums: kādi aprēķini ir pamatā tieši šai summai - 650 latiem mēnesī? To man ir ļoti grūti saprast.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Ir jau patīkami, ka arī kāds no pozīcijas seko līdzi, nevis ir tikai balsošanas mašīna. Un Kārlis Šadurskis noteikti nav balsošanas mašīna. Un tiešām Ainārs Šlesers runāja par nākamo priekšlikumu - mūsu apvienības priekšlikumu. Bet abi divi - gan šis, gan nākamais priekšlikums, par ko debatēja gan Ainārs Šlesers, gan Edgars Zalāns, - faktiski runā par vienu un to pašu. Par to, kā vairāk ieinteresēt gan pašvaldības, gan uzņēmējus tikt galā ar bezdarba problēmām.

Priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam un kurš paredz dot uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja tā var teikt, savdabīgu atlaidi 650 latu apmērā, ir ļoti vienkāršs un ļoti skaidrs. Tā galvenā bīstamība ir tā, ka cilvēki ieslīgst ilgstošā bezdarbā. Katrs cilvēks, kas pavadījis sešus, deviņus, divpadsmit vai vēl vairāk mēnešus bez darba, arvien grūtāk ir, ja tā var teikt, dabūjams atpakaļ darbā, jo cilvēki pierod pie bezdarbnieka statusa. Cilvēki pierod nestrādāt, un viņiem rodas savdabīgas iemaņas, kā izdzīvot tādā nevieglā situācijā.

Tas, par ko runā sociālās nodrošināšanas speciālisti un ko pārmet valdībai un šobrīd piedāvātajai sociālās nodrošināšanas politikai, ir tas, ka Latvija vairo nabadzības kultūru. Latvija vairo cilvēkus, kuri labprātāk un vieglāk izšķiras būt atkarīgi no pabalsta, no garantētā iztikas minimuma vai no cita veida ienākumiem, nekā legāli strādāt.

Mūsu priekšlikums pirmām kārtām vērsts tieši uz tām pašvaldībām, par kurām runāja Ainārs Šlesers, kurās ir pietiekami liels īpatsvars šo guļošo, snaudošo cilvēku, kuri nav vairs gatavi piecelties no rīta laikus un doties darbā. Mēs vēlamies ar uzņēmēju starpniecību šādu papildu iespēju viņiem dot. Tā iespēja ir pilnīgi skaidra, un tur nerodas nekāds fiskāls zaudējums. Es saprotu, ka varētu frakcijas „Vienotība” deputāti satraukties: „Ka tikai tie ļaunie spēki nenojauc mūsu labā budžeta fiskālo sadaļu!” Nē, ir pilnīgi skaidrs: katrs cilvēks, kas būs strādājošs, maksās legālus nodokļus un nebūs jāuztur mūsu sociālajiem dienestiem. Un tādēļ tas vilinājums uzņēmējam... Tas mūsu piedāvātais priekšlikums ir šāds: par katru cilvēku, kurš ir diemžēl kaut kādu apstākļu dēļ vairāk nekā 12 mēnešus pavadījis ārpus darba tirgus, uzņēmējam dot 650 latu lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Tā varbūt nav liela summa salīdzinājumā ar... varbūt es kļūdos ar kādu skaitli, atvainojiet, Barčas kundze, bet tā būtība ir vērsta uz to, lai šie uzņēmēji rūpīgāk izvētītu to kontingentu, kuru viņi nelabprāt šobrīd ņem pretī. Jo uzņēmēji nelabprāt grib paņemt darbā cilvēkus, kuri ir ilgstošāk par 12 mēnešiem bijuši bezdarbnieki, tāpēc ka šie cilvēki bieži vien diemžēl ir nedaudz savās darba iemaņās degradējušies, bieži vien varbūt arī morāli ir daudz vairāk sagrauti, līdz ar to viņos ir jāiegulda daudz lielāki līdzekļi, lai viņiem atkal iemācītu to arodu, ko viņi kādreiz ir pratuši, lai šiem cilvēkiem atkal un atkal ierādītu labas darba iemaņas un spētu šos cilvēkus ilgstoši noturēt darba vietā.

Un es neticu... es neticu, ka šo ilgtspējīgo darba vietu radīs sociālie dienesti. Tie ir glābšanas dienesti! Tāpēc jau tiem ir dots nosaukums - sociālie dienesti. Mēs runājam par cilvēkiem, kuri kā privātuzņēmēji ir gatavi, saņemot nelielu pretimnākšanu no valdības uzņēmumu ienākuma nodoklī, palīdzēt gan pašvaldībām savās teritorijās tikt galā ar bezdarbu, gan arī atkal atgriezt atpakaļ darba tirgū šos dzīves atstumtos, varbūt arī pašu vainas dēļ šajā nelaimē iekritušos cilvēkus.

Šis ir būtisks piedāvājums. Šeit nav fiskāla zaudējuma. Šeit ir runa par to, vai mēs vienkārši stāvam pozīcijā... Atkal pozīcija? Tad mēs noteikti pret!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 14. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Tiešām Šlesera kungs jau lielāko daļu izstāstīja. Man tikai pavisam, pavisam nelielas dažas piebildes.

No finanšu ministra pavisam nesen publiskajā telpā dzirdējām, ka ir parādījušies strukturālo reformu iedīgļi. Mēs nezinām, par kuriem iedīgļiem runā Vilka kungs, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko mēs piedāvājam savā 15.priekšlikumā, ir šāds iedīglis. Patiesībā tā ir reformas uzsākšana, ko īstenībā jau vairāk nekā desmit gadus ir prasījusi Latvijas Pašvaldību savienība, taču neviena valdība to līdz šim nav atbalstījusi.

Un es aicinu... Ja mēs reiz piesakām kaut kādas strukturālas reformas, tad nevajag runāt vispārīgi, bet vajag runāt pilnīgi konkrēti. Šī ir reforma, kas motivēs pašvaldības veidot nevis jau daudzkārt pieminētos guļamvagonus, bet radīt jaunas darba vietas, piesaistīt investīcijas. Un mēs apzināti neielikām šeit iekšā skaitli, kas būtu nedraudzīgs budžetam vai kaut kādā citā veidā netīkams valdībai. Mēs piedāvājam principu... piedāvājam to, ka katru budžeta gadu valdība no jauna nosaka šo proporciju - cik daudz no uzņēmumu ienākuma nodokļa aiziet pašvaldībai, un tad tā jau būtu diskusijas tēma. Tur var diskutēt, vai tas uzlabo vai pasliktina budžetu. Šis ir priekšlikums, kurš principā iezīmē zināmu virzienu nodokļu reformā.

Mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 16. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums par noteikumu 28.punkta piemērošanu ar 2012.gadu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Tas nav balsojams.

J.Vucāns. 17. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Arī tas nav balsojams. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.246B.

Komisija ir saņēmusi 23 priekšlikumus.

1. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Ar savu priekšlikumu rosinu noteikt tādu dzīvošanai izmantota nekustamā īpašuma lielumu, kurš nebūtu apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli. Šodien relatīvi lielākais nodokļu slogs ir uzlikts uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri dzīvo pilsētu dzīvokļos vai padomju laikos uzbūvētās savrupmājās laukos, nevis uz tiem, kas uzbūvēja sev trīsstāvu mājas 2006., 2007.gadā.

Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka pilsētu dzīvokļi sērijveida mājās guļamrajonos un laucinieku mājas ir bieži vienīgais nekustamais īpašums, kurš pilsētniekiem vai lauciniekiem ir.

To nevar ne minimizēt, ne optimizēt atšķirībā no tiem nekustamajiem īpašumiem, kas ir īpašumā personām ar lieliem ienākumiem, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Šis nodoklis vienkārši ir tāds, no kura nekā nevar izvairīties. Tas ir tikai jāmaksā, to nevar minimizēt ne ar kādiem paņēmieniem. Un uz tieši šiem nodokļu maksātājiem ar mazajiem ienākumiem... tagad nolemts uz viņu pleciem uzvelt budžeta konsolidācijas nastu.

Es aicinu jūs atbalstīt minimālo nekustamā īpašuma lielumu, kurš nebūtu apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli, lai vēlāk, skatot šo likumu turpmākā Saeimas darbībā, tomēr noteiktu taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kura mums ļaus panākt īstu progresivitāti mūsu nodokļu sistēmā, jo, kamēr šo vezumu uz priekšu vilks personas ar mazākiem ienākumiem, nevis tie, kuriem patiešām ir iespējas, bet kuriem mēs tik un tā gribam minimizēt nodokļus, es nevaru uzskatīt, ka būtu ievērots progresivitātes princips; progresivitātes princips nebūs vienkārši īstenots pilnā mērā, kā tam būtu jābūt mūsu Latvijas valstī.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 3, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 4. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam...

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šī nekustamā īpašuma krīze, kas ir viena no sadaļām tajā lielajā krīzē, ko mēs redzam visā pasaulē un tātad visnotaļ arī Latvijā, ir atstājusi ļoti smagu mantojumu. Tas mantojums kaut kādā ziņā ir tāds visai dīvains: mums ir saceltas jaunas mājas, mums ir sacelti daudzdzīvokļu nami, bet tajos neviens nedzīvo. Tajos neviens nedzīvo! Šīs ēkas ir atņemtas to attīstītājiem, tās ir nonākušas banku izveidotu meitasuzņēmumu kontrolē, un šajos namos un daudzdzīvokļu ēkās nekas nenotiek. Nekustamā īpašuma tirgus ir sasalis.

Kāda doma, tā rīkojoties, ir bijusi bankām un šiem te milzīgajiem attīstītājiem? Jēga ir, protams, pilnīgi skaidra: viņi vēlas sagaidīt to brīdi, kad tirgus atkal būs palicis siltāks, aktīvāks, un tad viņi būs sagaidījuši to brīdi, kad par labu cenu, atgūstot atpakaļ varbūt šobrīd zaudētos līdzekļus, viņi varēs šos īpašumus pārdot.

Latvijas valstij un Latvijas biznesam šī situācija nav pieņemama. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs vēlētos, lai ātrāk Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sakustas. Protams, lai to sakustinātu... lai izkustinātu šo situāciju, ir iespējami daudzi un dažādi līdzekļi. Viens no tiem ir tas, ko piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija; tas, ko varētu vienkāršoti nosaukt... Mēs to aizstāvējām arī priekšvēlēšanu laikā, un šā priekšlikuma būtība... faktiski tas ir spekulantu nodoklis. Mēs aicinām atbalstīt viedokli, ka tos namus un tos daudzos daudzdzīvokļu namus, kuros neviena persona nav deklarēta un arī nedzīvo, neuzskatītu faktiski par dzīvojamām ēkām. Mēs aicinām šo samazināto nodokli šīm ēkām nepiemērot, bet piemērot augsto likmi - 1,5 procentus. Tā mēs noteikti katru tādas bankas pārstāvi, kuras rīcībā ir desmiti un simti dzīvokļu un tukšu namu, kuros vakaros neiedegas nevienā logā gaisma, kuros ir tikai viens apsargs, kas skatās, lai kāds varbūt tur neizdauza kādus logus... mēs viņu piespiestu visu laiku domāt: var būt, ka ir jēga ātrāk tomēr, kaut arī ar zaudējumiem, laist, ja tā var teikt, pārdošanā, tirgū, šīs atņemtās ēkas un dzīvokļus, tādā veidā radot... sakustinot šo tirgu. Jo, redzat, svarīgi jau ir tas, lai tirgū atrodas... pēc patiesās tā vērtības tiek piedāvāts nekustamais īpašums. Un patiesā vērtība, protams, šobrīd negandarī šos banku uzņēmējus, un tādēļ viņi ir gatavi sēdēt un sēdēt, un sēdēt, un gaidīt tos labos laikus, to nākamo nekustamā īpašuma burbuli.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir pilnīgi skaidrs - tas ir ar fiskālu pārpalikumu. Te nu nevarētu būt neviena argumenta, ka, piemērojot šo nodokli, varētu valdībai rasties kādas problēmas ar budžeta sabalansēšanu. Nu nekādā veidā! Tieši otrādi! Mums nauda - aptuveni 2 miljardi latu - ir iestrēgusi... apmēram divi miljardi latu ir iestrēguši atņemtajos nekustamajos īpašumos, un tā mēs piespiestu varbūt kaut daļu šīs naudas atgriezt atpakaļ, un tā nauda sāktu strādāt kopumā tautsaimniecībā.

Šis nodoklis un mūsu piedāvātais risinājums valdībai dos vairāk naudas un aktivizēs nekustamā īpašuma tirgu.

Es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šķēles kunga ierosinājums - diferencēt nekustamā īpašuma nodokļa likmi atkarībā no dzīvojamās telpas apdzīvotības - man šķiet ļoti labs. Tikai ir dažas problēmas ar šo konkrēto priekšlikumu. Šķēles kungs, man diemžēl ir jāatzīstas, ka man nav skaidrs, ka šim priekšlikumam būs fiskāls pārpalikums, kā jūs sacījāt. Man tas nav skaidrs divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Šis 2.punkts, ko jūsu frakcija ierosina, atceļ progresivitāti atkarībā no kadastrālās vērtības. Atkarībā no kadastrālās vērtības ir noteikts: 0,2, 0,4, 0,6 procenti. Jūsu priekšlikums visu šo atceļ un nosaka: 0,2 procenti par jebkuru apdzīvoto platību.

Un otra problēma šajā priekšlikumā ir tā, ka, piemēram, 30 dzīvokļu mājā pietiek vienā dzīvoklī deklarēt vienu personu, lai par visu nekustamo īpašumu maksātu tikai šos 0,2 procentus. Līdz ar to, Šķēles kungs, man ir aizdomas, ka kopumā šim priekšlikumam varētu būt negatīva fiskālā ietekme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Kārlis Šadurskis šīs savas aizdomas pauda, arī debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Mana atbilde bija skaidra un gaiša: ja kopumā šis priekšlikums šķiet idejiski pareizs, tad nu izveidosim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, novērsīsim šīs šaubas, nobalsosim par to, izveidosim jaunu, labu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli, kurš nebūs opozīcijas priekšlikums un kurā būs novērstas šīs šaubas, ka ar vienu piedeklarētu personu tās acīmredzot blēdīgās bankas varēs tādā veidā mēģināt izvairīties no šīs paaugstinātās likmes - 1,5 procentu - maksāšanas! Bet nekā tamlīdzīga nebija. Tajā brīdī sāka strādāt balsošanas mašīna, lai nevajadzētu mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piepūlēties un izveidot saprātīgus priekšlikumus. Es tiešām domāju, ka ir svarīgi, lai nekustamā īpašuma tirgus būtu aktīvs. Un, ja mēs vēlamies, lai tas būtu aktīvs, tad tiem, kas nākotnes peļņas nolūkā tur milzīgus nekustamā īpašuma apjomus, ir jāmaksā dārgāk, ja tajos nedzīvo neviens cilvēks, ja tajos nav deklarēts neviens cilvēks.

Šogad Eiropas Savienībā, kā jūs zināt, ir tikai trīs valstis, kurās nekustamā īpašuma tirgū ir kaut kāda aktivitāte, kurās celtniecība ir pieaugoša. Tās trīs valstis ir Polija, Lielbritānija un Zviedrija. Tās ir valstis, kurām visām ir brīvs valūtas kurss, un tās ir valstis, kuras ar šo valūtas kursa svārstību kā otru instrumentu varēja sakustināt nekustamā īpašuma tirgu. Mums šāda instrumenta nav, un es pilnīgi pieļauju, ka acīmredzot nebūs arī turpmāk. Līdz ar to mums jāmeklē ir citi instrumenti. Un līdz ar to nodokļi ir viens no instrumentiem, ar kuriem var ietekmēt šo nekustamā īpašuma tirgu.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā es atbalstīju šo konkrēto priekšlikumu. Uzskatu, ka tas patiešām ir tā vērts, lai to atbalstītu arī Saeima pēc šīm debatēm. Es tomēr nesteigtos šo nodokli nosaukt vai apsaukāt par spekulantu nodokli, jo galu galā fiziskās personas, kas piedalījušās darījumos ar nekustamo īpašumu, sekoja tiem noteikumiem, kurus noteica Latvijas valsts. Viņas izmantoja tās iespējas, kas bija tām piedāvātas, un bija aktīvas savā uzņēmēju lomā. Diez vai var par viņām runāt ar tādu nicinošu piegaršu vai augstprātību.

Es domāju, ka šeit ir jāpiebilst divas lietas.

Pirmā. Ja tiks ieviests šis nodoklis par neizmantojamo dzīvojamo platību, tas noteikti samazinās īres maksu mūsu brīvo dzīvojamo platību tirgū, jo šo platību īpašnieki būs ieinteresēti pēc iespējas ātrāk tomēr piedāvāt šo platību tirgum, un līdz ar to cenas kritīs.

Man liekas, ka tas ir ļoti nopietns labums, kurš padara šo konkrēto priekšlikumu tiešām par pašu pievilcīgāko.

Un vēl ko es gribu piebilst. Tas gan neattiecas tieši uz šo konkrēto priekšlikumu, un tāpēc varbūt mani pārtrauca sēdes vadītāja, bet ideja ir tāda, ka līdzīga pieeja ir piemērojama arī citam nekustamajam īpašumam, proti, zemei. Es domāju, ka, tieši pa šo ceļu ejot, mēs varam atkal izdarīt tā, ka zeme mums nekļūs par jaunu ķīlas objektu un līdz ar to nebūs iespēju izmantot zemi par jauna cenas burbuļa avotu. Arī zemei vajadzētu uzlikt augstāku nodokli, ja tā nav izmantota, ja tā nav attīstīta, ja tā stāv vienkārši neaizskarama, gaidot labākus laikus. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Igor, zemei jau ir diferenciācija!”)

 

Paldies. Es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, kuru mēs tagad skatām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Šķēles kungam tāda, Ķenča vārdiem izsakoties, alošanās ir sanākusi, jo tas, ko šobrīd piedāvā PLL frakcija... Spēkā esošā situācija ir šāda: par nekustamo īpašumu ir jāmaksā pusotru procentu liels nekustamā īpašuma nodoklis, bet tai platībai, kas ir apdzīvota, slieksnis ir 0,2 procenti... lielākai summai - 0,4, vēl lielākai - 0,6 procenti. Tātad par villām - 0,6 procenti, bet par pārējiem īpašumiem - mazāk. Tas, ko piedāvā PLL, visiem paredz 0,2 procentus. Tādam īpašumam, kurā kaut viens ir pierakstīts, - 0,2 procentus.

Un vēl par to, ko PLL šobrīd piedāvā. Jūs visi labi zināt, cik vienkārši ir deklarēties jebkurā no adresēm. Absolūti vienkārši! Faktiski PLL frakcija piedāvā priekšlikumu, ka turpmāk visiem neveiksmīgajiem attīstītājiem, kuru mājas ir tukšas un par kurām būtu jāmaksā 1,5 procenti... tātad piedāvā ļoti labu iespēju, kā vienkārši deklarēties un maksāt tikai 0,2 procentus. Īstenībā viss ir tieši pretēji - nevis tā, kā kolēģi no tribīnes argumentēja.

Tāpēc es aicinu šādus priekšlikumus neatbalstīt. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Nacionālā apvienība atbalstīja šo priekšlikumu, bet, protams, 0,2 procenti mūs neapmierina. Mēs aicinām atbalstīt un atgādinām, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem... pirms četrarpus gadiem Roberta Zīles sociāli ekonomiskajā programmā šis princips jau bija ietverts, bet diemžēl Kalvīša valdība šo principu neatbalstīja. Jāteic, ka Dombrovska valdība arī nav tik drosmīga, lai vērstos pret nekustamā īpašuma spekulantiem un pret banku meitas firmām, kuras šobrīd tur tukšus dzīvokļus un mākslīgi veido šo dzīvokļu cenu.

Vienīgais, ko var novēlēt: lai vismaz Dombrovskim būtu vairāk dūšas nekā Kalvītim un viņš kaut ko tomēr darītu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamie kolēģi! Godājamais Zaķa kungs! Jūs jau jūtaties šodien kā zvaigzne - vētraini aplausi, uzvara... Vai ir jēga tālākām debatēm? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, nav!”)

 

Bet es domāju, ka debatēt vienmēr vajag, ja ir kādi argumenti palikuši. ko var likt galdā. Un tas, ko jūs nesaklausījāt Šķēles kunga teiktajā... Jā, protams, ir kādi spekulanti, kuriem ir vairāki nekustamie īpašumi... Jā, viņi noteikti var piereģistrēt kādu radinieku vienā vai otrā dzīvoklī... Tas ir iespējams... tas, protams, ir iespējams, bet izskatās, ka tā ideoloģija, kuru jūs nesat, ir tāda: ja veikalā ir iespējama zādzība, tad veikals ir jāver ciet, jo tur taču var ko nozagt. Es zinu, ka ir bijuši politiķi, kuri ir teikuši... tātad ir nepieciešams cīnīties, lai vispār noziedzības nebūtu. Tātad veikali ir jāver ciet un daudz kas cits valstī ir jādara tādā veidā, lai noziegumu nebūtu.

Bet tas, par ko runāja Šķēles kungs, un tas, ko es vēlos pasvītrot... Runa ir par bankām. Bankas šodien ir ieguvušas savā īpašumā ārkārtīgi daudz nekustamā īpašuma objektu, un problēma ir tā, ka šodien, laikā, kad varētu nopirkt nekustamo īpašumu par lētāku naudu (ieklausieties, - par lētāku naudu!), tie iedzīvotāji, kuri gribētu šodien iegādāties nekustamo īpašumu, nevar piekļūt pie šiem objektiem. Kāpēc?

Tāpēc, ka šīs bankas nevēlas pārdot šos īpašumus ar pazeminātu koeficientu. Tās gaida to brīdi, kad tirgus atdzīvosies, tās ir gatavas gaidīt gadu vai varbūt divus, jo tās zina, ka pēc pāris gadiem tās cenas pacelsies. Un tagad rodas tāda dīvaina situācija, ka, no vienas puses, bankas, kurām ir jāpelna nauda, neizsniedz kredītus, piemēram, jaunu dzīvojamo objektu būvniecībai. Kāpēc?

Tāpēc, ka tām pašām īpašumā ir šādi objekti. Tām ir īpašumā šādi objekti, un tās nodarbojas ar spekulāciju. Šodien lielākie spekulanti - tās ir bankas! Tās ir pārdevušas šos objektus savām kompānijām, un mērķis ir iesaldēt. Ja kāds uzskata, ka es kļūdos, tad es aicinātu šeit tos cilvēkus, kuri ar bankām ir bijuši saistīti... Varbūt viņi nevar šodien atklāti te arī runāt. Es domāju, ka Andris Bērziņš, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, ļoti labi varētu šodien pastāstīt, cik īpašumu ir bankām. Tāda ir tā reālā situācija! Un šodien mēs runājam ne jau par tādu ģimeni, kurai ir viens objekts vai divi, vai trīs. Runa ir par bankām, kurām ir simtiem objektu. Un tā nauda, tie miljardi, par kuriem arī runāja Andris Šķēle, neatgriežas ekonomikā. Mērķis būtu piespiest bankas sākt atbrīvoties no īpašumiem, nolaižot cenas. Tādā veidā tirgu varētu kaut kādā veidā atdzīvināt, un, no otras puses, tad bankas to naudu, ko ir ieguvušas no šiem nekustamajiem īpašumiem, varētu attiecīgi laist tirgū, sildīt ekonomiku. Un mēs šodien esam tādā pašā situācijā... Tā ka šoreiz tā doma, ko izteica Zaķa kungs, - cīnīties pret tiem spekulantiem... Noteikti ir iespējams domāt, kādā veidā arī tos individuālos spekulantus varētu piespiest maksāt vairāk un atbrīvoties no nekustamā īpašuma. Bet lielākā problēma: kāpēc joprojām šajā sektorā ir stagnācija? Tāpēc, ka lielākie spekulanti šodien ir bankas, kuras ir iesaldējušas šo tirgu. Un tāpēc man gribētos no Saeimas kaut kādā veidā saņemt lielāku izpratni par šo lietu, lai vēlāk Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pat tad, ja šodien jūs noraidīsiet šo priekšlikumu, tomēr atgrieztos pie šā jautājuma, atvērtu likumu un atrastu to pareizo formulu, kurā varētu tikt ņemtas vērā gan šīs bankas, kurām ir vēlme spekulatīvi iesaldēt tirgu, gan arī individuālie... Man negribētos, lai vienkārši to jautājumu mēs noliktu nost tikai tāpēc, ka, redziet, opozīcija to ir piedāvājusi. Man šķiet, ka būtu svarīgi visus tos konstruktīvos priekšlikumus, kurus būtu iespējams ņemt vērā, tomēr arī kaut kādā veidā paanalizēt. Ja opozīcija var nākt ar kādu konstruktīvu priekšlikumu, tad, es domāju, pozīcija būtu tikai ieguvēja, ja ieklausītos, un, man šķiet, šodien šādi priekšlikumi ir bijuši gan no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, gan no apvienības „Par Labu Latviju”, gan no apvienības „Saskaņas Centrs” puses, tikai diemžēl vēlme kaut kādā veidā atbalstīt šīs idejas, kuras pat fiskāli neietekmē budžetu, šodien nav izjusta.

Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ai, ai, ai! Banku lobijs uzvar! Jāstrādā!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Guntaram Galvanovskim.

G.Galvanovskis (frakcija „Vienotība”).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Godātie deputāti! Jā, Šlesera kungs runāja par bankām, „Par Labu Latviju”, bet ne personīgi apvainoja. Runa ir par to, ka... Nepārtraukti ir runa par to, ka ir nepieciešams attīstīt tautsaimniecību un ir nepieciešami kredīti uzņēmējiem. Un vai tad tas tomēr nav savstarpēji saistīts - šie kredīti uzņēmējiem ar šo nekustamā īpašuma nodokli? Ja jūs padomātu un skatītos uz visu to kopumā, tad noteikti redzētu, ka tas tā ir. Tā ir savstarpēja mijiedarbība. Ja mēs paaugstinātu šo nodokli un apliktu bankas ar papildu slogu, tad, visticamāk, bankas šos izdevumus, papildu resursus, kas aiziet uz šiem nekustamajiem īpašumiem, ko tur meitasuzņēmumi... bankas nekad nezaudēs, un mēs to zinām. Bankas šos resursus papildus pievienos klāt mūsu kredītņēmējiem, mūsu uzņēmējiem, kas vienkārši kļūs konkurētnespējīgi pret ārvalstu uzņēmējiem, nerunājot nemaz par iekšējo tirgu.

Tā ka tas ir tāds neliels komentārs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām šīs debates izskatās diezgan savdabīgas, jo vieni un tie paši argumenti tiek izmantoti gan „par”, gan „pret” šo priekšlikumu.

Faktiski runa ir ļoti vienkārša: jāapliek ar augstākiem nodokļiem tie īpašumi, kas netiek izmantoti ne cilvēku vajadzībām, ne biznesam, ne arī kam citam. (No zāles: „Pareizi!”) Tikai par to ir runa! Tāpēc, Galvanovska kungs, visi tie apsvērumi, viss, ko jūs teicāt, ir pareizi, bet tam vienkārši nav nekāda sakara ar apspriežamo jautājumu. Jautājums ir par to, vai mēs joprojām pieļausim situāciju, ka ir ļoti lēti turēt īpašumus, neizmantojot tos, vai mēs tomēr uzliksim papildus... apliksim ar papildu nodokļiem šādus neizmantotus īpašumus un līdz ar to veicināsim šo īpašumu izmantošanu - vai nu šo tukšo dzīvokļu pārdošanu, vai to izmantošanu uzņēmējdarbībā, vai kā citādāk.

Tātad es vienkārši aicinu visus runāt par lietas būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šinī gadījumā priekšlikums atkal ir tāds, kas īpaši neietekmē budžeta ienākumus, bet vairāk ir ar regulējošu lomu; proti, mēs visi zinām, ka ar dzīvojamo ēku siltināšanu ir... nu, tā ir, kā ir, pat Eiropas Savienības nauda nepalīdz šo procesu attīstīt pietiekami ātri.

Protams, lai situāciju sakārtotu, ir nepieciešami daudzi un dažādi pasākumi, bet šis būtu viens tāds minimāls pasākums, proti, ja tiek veikta ēkas siltināšana, tad ēkas vērtība var uzlaboties, un šajā sakarā var pieaugt kadastrālā vērtība un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis.

Mans priekšlikums nosaka, ka piecu gadu laikā, kopš pabeigts ēkas siltināšanas projekts, pieaugot kadastrālajai vērtībai, šis nodoklis netiek palielināts. Protams, līdzīgi kā visus pārējos opozīcijas priekšlikumus, droši vien arī šo priekšlikumu pozīcija noraidīs, un varbūt atkal kāds atradīs kaut kādu iemeslu, kāpēc un kas tur nav līdz galam pareizi, vai kaut kā tamlīdzīgi...

Bet, godīgi sakot, man šis process, šis veids, kādā notiek šīs debates... Var būt, ka pozīcijai vajag piedāvāt vienu tādu nelielu strukturālu reformu, proti, ka budžetu un budžeta paketi pieņem vienā lasījumā. (Aplausi.) Jo tādā gadījumā pilnīgi noteikti ietaupītos gan papīrs, gan darbs tiem cilvēkiem, kuri šeit noformē visus šos dokumentus. Var būt, ka tādu strukturālo reformu pozīcija varētu nākamgad pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Cilinska kungs diezgan precīzi ir izteicies par savu priekšlikumu, un tas, ko es varētu piebilst vienīgi no sevis, ir tas, ka, man šķiet, būtu ļoti loģiski un pareizi, ja tiešām mēs kaut kā stimulētu šo tā saukto siltināšanas procesu. Par to ir runāts diezgan daudz un bieži pēdējo gadu laikā, tikai diemžēl rezultāti nav īpaši iepriecinoši. Man šķiet, ka, ja tādā veidā tās ēkas, kuras ir nosiltinātas, saņemtu sava veida atlaides, kaut vai nelielas, tad šis process būtu daudz efektīvāks, ātrāks un tautsaimniecība no tā būtu ieguvēja, jo katra nosiltinātā māja šodien rada arī darba vietas, tajā procesā ir iesaistīti būvnieki, un ekonomika kopumā virzās pareizā virzienā. Diemžēl siltināšana nav bijusi visai veiksmīga pēdējo gadu laikā. Izskatās, ka šodien tas galvenais arguments valdošajai koalīcijai, lai balsotu pret Cilinska priekšlikumu... Šis ir Cilinska priekšlikums. Tas nav Reira priekšlikums. Ja tas būtu Reira priekšlikums, tad noteikti balsojums būtu atbalstošs. Bet nu, redziet, tas esot nepareizs priekšlikums! Man šķiet, ka tas arguments tikai parāda to, ka ir nepieciešams tomēr debatēt pēc būtības, un, kā jau es teicu, vēlreiz atkārtojot Āboltiņas kundzes sacīto, ir ārkārtīgi svarīgi, lai debates būtu gana profesionālas, nevis tādas, kur principā saka: „Nu ko jūs te debatējat?! Mēs jau tāpat nobalsosim.” Tā ka varbūt tiešām, tā kā vairākums jums ir, ieviesiet kārtību, lai nākotnē ir iespējams vienā lasījumā pieņemt visu budžetu bez jebkādām debatēm!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma problēma ir, pirmkārt, kadastrālās vērtības noteikšanas mehānismā. Jo, ja īpašnieks nosiltina savu māju - tas ir ļoti apsveicami un pozitīvi -, no tā šīs ēkas kadastrālā vērtība neceļas. Kadastrālā vērtība ceļas no tiem darījumiem, kas notiek šajā rajonā. Līdz ar to, ja mēs pārstrādāsim Kadastrālās vērtības noteikšanas likumu, tad ir vērts par šo ideju ļoti nopietni domāt, jo kopumā, protams, stimuls ēku siltināšanai ir ļoti būtisks. Tātad viens moments ir saistīts ar šo kadastrālo vērtību.

Un otrs moments. Es neatbalstītu šo priekšlikumu arī tad, ja tas būtu Reira kunga priekšlikums (No zāles dep. J.Reirs: „Paldies, Šadurska kungs!”), Šlesera kungs! Jo, ja īpašnieks nosiltina savai ēkai verandu, tad diez vai tas ir iemesls, lai piecus gadus nemainītu kadastrālo vērtību. Tātad tur ir jābūt atrunai par to, kādā apjomā ir veikti šie siltināšanas darbi. Ja tā ir tiešām kompleksa siltināšana, kur ir novērsti visi termiskie tilti un tiešām energoefektivitāte ir būtiski uzlabojusies, tad droši vien tas būtu loģiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Kāpēc mēs atbalstīsim šo priekšlikumu? Var jau, protams, ieslīgt tehniskās finesēs un stāstīt par siltuma tiltiem un aukstuma tiltiem un visu ko citu, bet ne jau tā ir šā priekšlikuma būtība. Mēs atbalstām šo priekšlikumu tādēļ, ka mēs atbalstām cilvēkus, kuri bankās aizņemas līdzekļus un, izejot no tā, ka valdība nemaina katru gadu dažādi nodokļus uz priekšu un atpakaļ, cer uz to, ka viņi netiks sodīti par to, ka viņiem bankā kredīti, un uzlabo savus dzīves apstākļus. Tas nedaudz... šis priekšlikums nerunā par to, bet tas saistīts ar visa šā nekustamā īpašuma nodokļa būtību. Redzat, ir ļoti vienkārši. Kādi vienmēr ir bijuši valdības argumenti par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu? „Nu kā, no tā jau nevar izvairīties! To visvieglāk iekasēt. Nav nekādu problēmu. Piestādām rēķinu, un viss.” Un, no šā viedokļa, tas nodoklis tomēr ir tāds nedaudz... nu, es saprotu, vārds „amorāls” ir par stipru, bet... pārāk viegli ar šo nodokli tiek manipulēts arī publiskajā telpā. Ļoti viegli! Pagājušajā gadā, kad sākās diskusija par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, bija tāda frāze: „Lai biezie maksā vairāk!” Protams! Kurš gan tam nepiekritīs? Zināt, es domāju, ka tieši tie biezie jau neuztraucas galīgi nemaz par to, ka viņiem būs jāmaksā vairāk. Jebkurš no jums, ja nav slinks un ieiet Valsts zemes dienesta elektroniski pieejamā kadastrā, tur var redzēt, ka necietīs nekādi biezie, bet cietīs tie cilvēki, kuri normāli strādājuši, normāli saņēmuši algas, pēdējo piecu, sešu, septiņu gadu laikā būvējuši par kredītu mājas un joprojām maksā šos kredītus. Tiem valdība paredz sodu... Par to, ka viņi ir riskējuši vairāk, gribējuši dzīvot labāk, uzlabot savus ģimenes apstākļus, - par to viņi tiek sodīti. Un šis priekšlikums pēc būtības... tagad to jau vairs nevar atcelt, valdība principā ir akceptējusi pakāpenisku un pastāvīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, bet šis ir tas nodoklis, ar kuru valdība varētu parādīt, ka vismaz tos, kuri šobrīd rūpējas par energoefektivitāti, ņem kredītus, uzlabo savus apstākļus... ka viņus mēs tomēr par to nesodām.

Es aicinu atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 7. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kāpēc neatbalstīja? Kāpēc nepaskaidroja? Kam ticēt?”)

 

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums - 7.priekšlikums - šā likumprojekta sakarā.

Latvijas Satversme savā būtībā runā par katra cilvēka tiesībām uz mājokli. Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kurās nav noteikts nekāds, ja tā var teikt, mājokļa minimums. Šeit es īpaši skatos uz frakcijas „Vienotība” deputātiem un aicinu par to domāt, jo ar daudziem nācās arī satikties priekšvēlēšanu laikā, un jūs bijāt aktīvi debatētāji par visiem nopietnajiem, man šķita, jautājumiem.

Šis ir ļoti nopietns piedāvājums - pirmo reizi likt Latvijai izšķirties un iedibināt dzīvojamās platības neapliekamo minimumu. Jā, kādam varbūt šķitīs, ka tas ir ļoti maz - 10 kvadrātmetri uz cilvēku. Jā, tas ir ļoti, ļoti maz! Bet mēs aicinām sākt pierast pie tā, ka Latvijā katram cilvēkam ir tiesības uz mājokli un ka ir kaut kāda minimālā platība, par kuru valsts neiekasē nodokli.

Kam tas būs izdevīgi? Es ceru, ka vismaz šoreiz manam kolēģim Kārlim Šadurskim nevajadzēs kāpt tribīnē un teikt, ka tas būs izdevīgi nezin kam tur... biezajiem... spekulantiem vai kaut kam citam. Tas galvenokārt būs izdevīgi daudzbērnu ģimenēm ar diviem, trim un četriem bērniem.

Šis ir būtisks piedāvājums, lai mēs nākamā gada kontekstā, kad ļoti daudzas ģimenes sajutīs savos maciņos diemžēl nevis pieaugumu, bet gan iztrūkumu, justos vismaz atvieglotas šajā sadaļā, kas attiecas uz viņu mājokli. Mums jau ir svarīgi, lai cilvēki, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa plāniem attiecībā uz ģimenes palielināšanu, to arī varētu kalkulēt.

Jā, liekas drusku dīvaini, ka cilvēki tā kā kalkulē savas ģimenes lielumu saistībā ar kaut kādu valdības piedāvājumu. Bet tā tas ir. Modernajos laikos tā tas ir! Cilvēki kalkulē to, vai pārāk būtiski nepazemināsies dzīves līmenis, ja viņiem būs divi, trīs un vairāk bērnu.

Tādēļ piedāvātais priekšlikums, ka katrs cilvēks, kurš ir deklarēts konkrētajā nekustamajā īpašumā, kas ir viņa vienīgais īpašums, tātad vienīgais deklarētais īpašums, bauda šo ar nodokli neapliekamo minimumu, kā man šķiet, ir izaicinājuma pilns. Tas ir tas, kā ir pietrūcis šā budžeta sakarā. Šā budžeta sakarā nav bijis izaicinājuma. Šā budžeta sakarā tam, kas faktiski šo budžetu ir sastādījis, man gribas visādā ziņā teikt: tas noteikti nav Vilka kungs, un arī Ēlertes kundze tā nav! To ir izdarījis „misters Eksels”. Tā ir Excel tabula, kurā ir samētāti skaitļi un iegūts rezultāts, kas šķitis gana tīkams. Mēs esam pret to! Mēs esam pret šāda „mistera Eksela” darbībām. Mēs esam par to, lai mēs iedibinātu kaut kādus pilnus izaicinājumus, kas vērsti uz nākotni, uz lielām, kuplām ģimenēm, tātad pozitīvus izaicinājumus. Un šis ir pozitīvs izaicinājums. Un tas uzreiz būs sajūtams šīm daudzbērnu ģimenēm viņu maciņos jau nākamgad.

Ja ir iebildumi, ka 10 kvadrātmetri kādam šķiet par daudz un ka būs par lielu šis fiskālais efekts, tad mēs bijām gatavi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debatēt arī par citām normām. Bija kolēģi, kas teica, ka ir par mazu šāds neapliekamais minimums - 10 kvadrātmetru. Bija citi kolēģi, kas teica, ka varbūt tas arī ir nevajadzīgi un ir par daudz. Galu galā es nedzirdēju nevienu - un komisijas priekšsēdētājs neļaus man sameloties! -, kas vispār teiktu, ka vispār tā ir slikta ideja. Tikai tika sameklēti argumenti, kāpēc to nevar darīt. Ja šāds priekšlikums būtu nācis no pozīcijas rindām, droši vien mēs visi kopumā vienprātīgi atbalstītu. Tā kā tas ir opozīcijas priekšlikums, tad, neskatoties uz to, cik racionāls tas ir šobrīd, tas tiek nolikts plauktā. Es aicinu jūs būt drosmīgākiem pašiem pret sevi un dot pozitīvus signālus, ilgtermiņa signālus, ģimenēm ar bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Jā. Es gribu atzīmēt, ka šajā priekšlikumā nav neviena vārda par vienīgo mājokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs esam uzsākuši, manuprāt, ļoti būtiskas debates (tikai žēl, ka šīs debates ir Saeimā, nevis valdībā vai Finanšu ministrijā), proti, debates par to, kas notiks ar nekustamā īpašuma tirgu Latvijā un kurā virzienā šis nekustamā īpašuma tirgus vai nu attīstīsies, vai neattīstīsies. Mūsuprāt, būtu svarīgi, lai šis nekustamā īpašuma tirgus nepaliktu atkarīgs tikai no banku piekoptās cenu politikas, proti, pārdot vai nepārdot konkrēto īpašumu.

Es domāju, ka šeit varbūt pat ir par maz ar tiem priekšlikumiem, ar ko nāk atsevišķas frakcijas, bet ir labi, ka šādi priekšlikumi ir, diemžēl tie netiek atbalstīti. Mēs to redzam. Bet kas būtu vajadzīgs?

Manuprāt, būtu vajadzīga plašāka diskusija par to, kas notiks ar šo nekustamā īpašuma tirgu un kā mēs spēsim šajā situācijā nākt pretim, piemēram, mūsu jaunajām ģimenēm, un vai beigu beigās tiks ieviesta vai netiks ieviesta tā sauktā mājokļu atbalsta programma. Atcerieties, bija tāda ideja par to, ka valsts varētu galvot ar 30 procentiem pirmā mājokļa ieguvējiem! Es domāju, ka šis jautājums ir darba kārtībā, un man personīgi gribētos dzirdēt skaidru atbildi no valdības par to, vai šis jautājums tiks risināts vai ne, lai nesanāk tā, kā ar bēdīgi slaveno programmu kredītņēmēju aizsardzībai. Tā tika izstrādāta, bet, kad vajadzēja to apstiprināt, tad Finanšu ministrijas arguments, kāpēc to nevar apstiprināt, bija ļoti interesants: „Mēs nevarējām vienoties ar bankām.” Skaidrs, ka šeit nekādas vienošanās nebūs, šeit būtu jāstrādā likumdevējam un izpildvarai.

Tagad atgriežos pie šā mūsu konkrētā priekšlikuma, kura mērķis ir faktiski tās dzīvojamās ēkas, kas netiek apdzīvotas, laist tirgū, lai šīs dzīvojamās ēkas vai to daļas tiktu izīrētas, tātad izīrētas arī jaunajām ģimenēm.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz dažām lietām šajā priekšlikumā. Proti, šeit ir runa par juridisko personu īpašumiem. Mēs nerunājam par fizisko personu īpašumiem. Tātad mēs runājam par tiem īpašumiem, kas droši vien šobrīd pieder pārsvarā banku meitaskompānijām.

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mēs nerunājam par nomu, bet runājam par īri. Tās ir divas dažādas lietas. Es domāju, tie, kas zina šo atšķirību, saprot, ka šeit ir runa par tādām attiecībām, kuras nerada peļņu tai personai, kas dzīvo šajā telpā vai šajās telpās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es aicinu pievērst uzmanību tam, ka valdības sagatavotais likumprojekts paredz no nākamā gada beigām atcelt šo 25 procentu pieauguma ierobežojumu attiecībā uz dzīvojamām mājām.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē - kāds rēķins būs, tāds tas arī būs jāmaksā laikā, kad, kā mēs zinām, daudziem cilvēkiem (šeit nav runa par uzņēmumiem, šeit ir runa tieši par iedzīvotājiem) šajā gadā būs zināms ienākumu samazinājums. Tāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu, kurš tomēr kaut kādā veidā respektē to, kas notiek sabiedrībā, un saglabā arī nākamajiem gadiem šo 25 procentu pieaugumu.

Un vēl viena replika. Redziet, ar to iepriekšējo priekšlikumu bija tā... Es domāju, ka daudzi, kas nenobalsoja „par” mūsu priekšlikumu - par 10 kvadrātmetru neapliekamo minimumu -, klusībā domāja, ka īstenībā jau tas priekšlikums nav nemaz tik nepareizs, bet, visdrīzāk, jau pietrūka laika diskusijai. Laika pietrūka tādēļ, ka tas budžeta grafiks diemžēl bija tāds... nu, kāds tas bija.

Es tikai atgādināšu, ka tas bija pagājušā gada jūlijs, ja nemaldos, un tā bija vēl tā vienošanās ar toreizējo Starptautisko Valūtas fondu, kas teica, ka jāveic ir nopietna nekustamā īpašuma nodokļa reforma. Un arī no Starptautiskā Valūtas fonda puses bija piedāvājums noteikt līdz 3 procentiem, bet kā kompensācija bija tas, ka šo nodokli tomēr varēs noteikt pašvaldības.

Jo kas tad ir nekustamā īpašuma nodokļa būtība? Nekustamā īpašuma nodokļa būtība ir savākt ieņēmumus, kurus attiecīgās pašvaldības izmanto iedzīvotāju labā - apgaismojumam, ceļiem un tā tālāk. Visam tam, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Diemžēl mēs jau divus gadus strādājam situācijā, ko mums piedāvā esošā koalīcija, - ka šis ir nodoklis, ar kuru valdība konsolidē budžetu. Nekustamā īpašuma nodoklis patiesībā nav budžeta konsolidācijas nodoklis - vismaz mēs to tā neuzskatām. Mēs uzskatām, ka šis nodoklis ir pašvaldības vienošanās un ka tas galu galā arī simtprocentīgi aiziet pašvaldībai. Tā ir pašvaldības vienošanās ar iedzīvotājiem, cik iedzīvotāji maksā par savas dzīves kvalitāti konkrētajā teritorijā.

Mēs uzskatām, ka šāda nodokļa reforma būtu bijusi daudz prātīgāka. Protams, tā kā valdība neko līdzīgu nepiedāvā, mēs esam iesnieguši vienkārši atsevišķus priekšlikumus, lai kaut kādā veidā tomēr kompensētu nenormālu maksājumu pieaugumu iedzīvotājiem.

Mēs aicinām atbalstīt šo 25 procentu ierobežojumu ikgadējam pieaugumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Šķēles kungs, vai jums pietiks ar trijām minūtēm?

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Visu politisko partiju programmās ir rakstīts: „Veicināsim dialogu ar nevalstiskajām organizācijām, atbalstīsim tās, kā vien spēsim un kā vien varēsim.”

Šā priekšlikuma būtība. Ir runa par to, ka nekustamais īpašums, ko Saeima ir nodevusi personai ar speciālu likumu, ir atbrīvojams no nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma.

Kāpēc mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams šeit, budžeta likumu paketē, jau skatītā likumā izdarīt šādu ierakstu? Tādēļ, ka speciālajos likumos, ar kuriem Saeima nodod šos nekustamos īpašumus (un tas pārsvarā vienmēr ir nevalstiskais sektors), tiek aizmirsts atrunāt vai arī vienmēr no juridiskās tehnikas viedokļa tiek argumentēts, ka šajā nekustamā īpašuma nodošanas likumā nav jāmin ar nodokļiem saistītas lietas. Var jau būt, ka juridiskā tehnika to tā arī prasa, es neņemos to apšaubīt.

Un vēl jo vairāk tādēļ partiju apvienība „Par Labu Latviju” ierosina šajā speciālajā likumā - tas ir speciālais nodokļa likums! - ierakstīt šo normu. Un tad, kad Saeimā, arī 10.Saeimas laikā, būs likumprojekti - es esmu pārliecināts, ka būs tādi likumprojekti, - par nekustamo īpašumu nodošanu kādām organizācijām, biedrībām, dažādiem dibinājumiem, mēs skaidri un gaiši būsim jau nolēmuši dot šādu iespēju tām šo nekustamo īpašumu apsaimniekot, ja tā var teikt, nedaudz lētāk. Racionāls priekšlikums, skaidrs. Tas izveido mums labu, ja tā var teikt, platformu sarunām ar nevalstiskajām organizācijām. Šim priekšlikumam nav nekāda fiskālā efekta. Nekāda!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Bet neviens nerunāja „pret”!”)

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 21. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 2. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Ir atkal pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Jānis Ādamsons, Ilma Čepāne, Aleksejs Holostovs, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Igors Meļņikovs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Būtu ļoti skaisti, ja to izdarītu arī Orlova kungs un Kravcova kungs. Un, ja Dzintars Zaķis varētu beigt savu diskusiju ar Aināru Šleseru un Rībenas kundze varētu arī kā nebūt apsēsties, tad mēs varētu turpināt šodienas ārkārtas sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Izskatīsim dokumentu Nr.243B.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus.

1. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centrs” uzskata, ka PVN likme ir jāsaglabā līdzšinējā 21 procenta līmenī, jo tikai tas ļaus nodrošināt stabilu šā nodokļa iekasēšanu.

Mūsu eksperti norāda, ka pēc PVN paaugstināšanas 2008.gada janvārī no 18 procentiem uz 21 procentu valsts zaudēja ne mazāk kā 200 miljonus latu. Un PVN iekasēšana atgriezās normālā gultnē tikai 2010.gada jūnijā - pusotru gadu pēc tā paaugstināšanas. Tādēļ valdības priekšlikums - paaugstināt PVN - nekādi nav uzskatāms par efektīvu risinājumu.

Ministru kabineta plāns - papildināt valsts budžetu par 70 miljoniem uz PVN paaugstināšanas rēķina - ir neizpildāms.

Līdz ar to aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveicināti!

Tā kā nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas nākamais priekšlikums ir tieši tāds, kas saistīts ar PVN likmes nepaaugstināšanu, es runāšu par to tagad.

Vispār jau pēc likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanas atlikšanas šodienas debates par budžetu vairāk atgādina demokrātijas imitāciju. Nu, debates parasti ir nepieciešamas tāpēc, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Bet, ja visi lēmumi jau ir pieņemti, tad kāpēc būtu jādebatē? Skumji, protams, tas ir, bet es domāju, ka Eināra Cilinska priekšlikums par budžeta turpmāko izskatīšanu vienā lasījumā ir ievērības cienīgs.

Bet varbūt tomēr kādam kaut kas aizķersies no sacītā...

Tātad, plānojot budžetu 2011.gadam, tiešām tika veikti vienkārši matemātiski aprēķini, kā izteicās kolēģis, ar „mistera Eksela” tabulas palīdzību. Pacelsim PVN par 1 procentu, un tas papildus ienesīs 37 miljonus ar pusi...

Vēlos iepazīstināt ar dažiem būtiskiem rādītājiem attiecībā uz PVN ieņēmumiem.

Es atvainojos, vai var palūgt, lai zāle klausās...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Kursītes kundze...

I.Parādnieks. Es tiešām gribētu, lai kāds paklausās. Var būt, ka kaut kas tomēr aizķersies. Ja ne tagad, tad mazliet vēlāk. Paldies.

2006.gadā aprēķinātā valsts budžetā maksājamā nodokļa summa bija 1 miljards 80 miljoni. Ieņēmumi - 1 miljards 5 miljoni. Tātad 75 miljoni netika ieņemti. Tie ir aptuveni 6,9 procenti no plānotā... nevis no plānotā, bet no aprēķinātā un reāli ieņemtā.

Es tagad turpmāk saukšu tikai procentus, jo tas ir reāls rādītājs, kas par kaut ko liecina.

2007.gadā bija 6,7 procenti, 2008.gadā tie bija 5,95 procenti, un tas būtiski nozīmēja, ka šie ieņēmumi jeb ēnu ekonomikas īpatsvars ir sarucis.

Kas notika 2009.gada... sākot ar 2009.gada 1.janvāri, kad PVN tika pacelts uz 21 procentu? Šī pati attiecība palielinājās vairāk nekā divas reizes. Tātad netika ieņemti 162 miljoni jeb 12,9 procenti no tā, kas tika izrēķināts.

2010.gads uzrādīja jau labāku prognozi, taču 10 mēnešos netika ieņemti 96 miljoni jeb 9,42 procenti. Ja mēs pieņemam, ka varētu turpināties šāda uzņēmējdarbības vides attīstība, tad tas nozīmē, ka šos ieņēmumus jeb šo deltu varētu vēl vairāk samazināt. Un, samazinot to līdz tam līmenim... realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas programmu, tātad varētu samazināt līdz tiem pašiem 6... 6,5 procentiem, kas svārstās robežās no 37,5 miljoniem latu līdz 42,5 miljoniem latu. Tas ir precīzi tik daudz, cik mums ir nepieciešams šajos plānotajos ieņēmumos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aprēķini liecina par to, ka peļņas pieaugums, palielinot PVN no 18 uz 21 procentu, palielinājās par 25 procentiem. Tagad, palielinot par 1 procentu, šī attiecība pieaugs par 40 procentiem. Tas nozīmē, ka shēmotājiem kļūs izdevīgāk, un tas nozīmē, ka tāpat kā 2009.gada aprīlī, kad plānotie ieņēmumi no PVN netika gūti 27,4 procentu apmērā... tas pats notiks nākamā gada sākumā. Protams, ir risinājumi, un risinājumu mēs arī piedāvājām... Mēs gan vēlāk to izņēmām no budžeta paketes tāpēc, ka priecēja tas, ka valdība pieņēma lēmumu - 3 mēnešu laikā pilnībā izstrādāt grozījumu paketi saistībā ar reversā PVN ieviešanu būvniecībā. Ziniet, ir arī - vēl bez tā - citi risinājumi. Principā, ja ieviestu šīs divas lietas, ēnu ekonomikas īpatsvars būtiski samazinātos, un, ja mēs nevis pielietosim vienkāršoti Excel tabulu, bet izdarīsim kādu dziļāku analīzi, tādā gadījumā mēs redzēsim, ka šos 37,5 miljonus... pat aizdevējiem var pierādīt, ka to var ieņemt, pastāvot šai pašai PVN likmei.

Kad debatēs tika aicināts balsot pret akcīzes nodokļa palielināšanu, no valdību veidojošo pārstāvju puses izskanēja arguments, ka palielināšoties inflācija.

Sēdes vadītājs. Parādnieka kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Parādnieks. Paldies.

Es ceru, ka arī šis arguments tiks ņemts vērā, balsojot par šo punktu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ņikiforova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2.priekšlikums... Vai 2.priekšlikums ir balsojams?

Sēdes vadītājs. Pēc būtības ir balsojams.

J.Reirs. 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai nacionālā apvienība uzstāj uz uzbalsojumu? Uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Pirms vēlēšanām visas partijas, stāvot vēlētāju priekšā, atbildēja uz jautājumiem. Kad tika uzdots jautājums, kā būs ar pazeminātām PVN likmēm, tad visi kā viens atbildēja: tās netiks paaugstinātas.

No „Vienotības” puses šādu skaidru pozīciju pauda Ģirts Valdis Kristovskis, kas ir politisko partiju apvienības „Vienotība” priekšsēdētājs, LNT diskusijās. Un, ja reiz partijas vadība pauž šādu viedokli, tad rodas jautājums: kāpēc mēs piedzīvojam to, ka PVN likmes tiek paaugstinātas?

Nu paskatīsimies, kam tad mēs paaugstinām šīs likmes! Man te priekšā tāds sarakstiņš. Nolasīšu tās galvenās pozīcijas. Tātad: medikamenti, medicīniskās ierīces un medicīnas preces (tātad visas tās lietas, kas saistītas ar medicīnu), zīdaiņiem paredzētie specializētie produkti, mācību literatūra, sabiedriskā transporta pakalpojumi, siltumenerģijas piegāde iedzīvotājiem, elektroenerģijas piegāde iedzīvotājiem, dabasgāzes piegāde iedzīvotājiem, kurināmā (malkas, koksnes) piegāde iedzīvotājiem (pagaļu, zaru, žagaru saišķu un tamlīdzīgā veidā), kā arī tūrisms. Tātad runa ir par to, ka, lai gan mēs pirms vēlēšanām skaidri teicām, ka šīs likmes paliks nemainīgas - 10 procentu apmērā -, šodien mēs tās grozām. Un, protams, atkal ir jāatceras laikam tie vārdi, ar kādiem pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām tika solīts nesamazināt pensijas. Tātad skaidrs solījums bija, bet pēc vēlēšanām teica: „Nu kā var nesolīt!” Diemžēl šī ir kārtējā reize.

Un, protams, lai arī kādi šodien būs argumenti, cik tas ir svarīgi, pozīcija publiski pirms vēlēšanām vēlētājiem bija teikusi: „Pazeminātās likmes netiks aiztiktas.” Jautājums: vai tas ir tikai solījums? Varbūt ar šo paaugstināšanu mēs kaut kādā veidā spēsim stimulēt ekonomiku?

Pēc būtības PVN iekasēšana it kā ir tas vienkāršākais veids, kā palielināt ieņēmumus. Tikai - ticiet man! - no tā jau naudas vairāk nepaliek. Ja tam iedzīvotājam, pensionāram, ir jāmaksā izdevumi par dažādām pozīcijām un ja viņam ir sadārdzinājums kādā no pozīcijām, tad viņš vienkārši nespēj samaksāt visus rēķinus. Līdz ar to viņš no kaut kā atteiksies, un līdz ar to šī matemātiskā formula, ka, palielinot no 10 uz 12 procentiem, automātiski palielināsies ieņēmumi, - tā vienkārši nedarbosies, jo nav jau tās naudas nabaga cilvēkiem. Man šķiet, ka šodien tā ir vienkārši kārtējā reize, kad tiešām solītā pozīcija - nepalielināt nodokļus - kaut kādā veidā tiek aizmirsta.

Attiecībā uz Zaļajiem un Zemniekiem, kuri šodien klusē visu laiku, jāteic, ka ir tāda sajūta, ka viņi ir piekrituši visam un paļāvušies uz „Vienotības” profesionalitāti. Diemžēl arī jūsu apvienības vadītājs Vējoņa kungs LNT raidījumā, stāvot blakus Kristovska kungam, teica, ka PVN likmes netiks paceltas. Nu, ja reiz šajā gadījumā viņš bija kļūdījies, tad jums attiecīgi ir jāizdara izvēle, kādā veidā notiek komunikācija pirms vēlēšanām. Bet man šķiet, ka jebkurā gadījumā šī ir konkrēta lieta. Ir dažādas pozīcijas, kuras kaut kādu objektīvu apstākļu pēc ir grūti realizēt, bet šie jautājumi tika izskatīti konkrēti saistībā ar katru pozīciju, kurā bija solīts saglabāt 10 procentu likmi. Man šķiet, ka šajā gadījumā arī visi tie aprēķini, ka tas automātiski palielinās ieņēmumus... Tā tas diemžēl nebūs, jo tie cilvēki, kuri vienkārši nevar atļauties samaksāt tik, cik produkts maksās, no tā atteiksies.

Ja mēs runājam par grāmatām, par bērnu pārtiku, tad - ticiet man! - tie divi procenti - tie jau nepieaugs. Bērns vienkārši būs spiests mazāk saņemt arī pārtiku.

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka šajā gadījumā, ja reiz jūs lielai daļai no šīm pozīcijām esat nolēmuši celt PVN likmi, tad vajadzētu vismaz bērniem... tātad zīdaiņiem paredzētajiem speciālajiem produktiem, varbūt vēl kādām atsevišķām pozīcijām tomēr saglabāt šo pazemināto likmi, jo man šķiet, ka šodien šajā jautājumā tāda vienota koalīcijas paklausība nebūtu vietā. Varbūt, Brigmaņa kungs, jūs varētu pārdomāt šoreiz un kaut kādā veidā tomēr pildīt to solījumu, ko tika devis jūsu apvienības vadītājs Vējoņa kungs?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Dāmas un kungi! Jāsaprot ir dažas elementāras lietas. Šinī valstī nauda no gaisa nekrīt. Mums ir jānodrošina tās lietas, ko valstij ir nepieciešams nodrošināt, respektīvi, algas skolotājiem, policistiem, ārstiem, pensijas - pensionāriem. Neviena pensija netiek samazināta, bet tā nauda no gaisa nekrīt. Bezgalīgi aizņemties milzīgas summas arī nedrīkstam. Tātad nākas kaut kādā mērā ietaupīt un kaut kādā mērā arī mainīt nodokļu politiku. (No zāles dep. A.Šlesers: „Bet bija solīts!”)

 

Valsts aparāts nākamajā gadā tērēs, ja man pareizi palicis atmiņā, 44 miljonus latu, kas ir stipri maz. Ja no 44 miljoniem mēģināsim dabūt nepieciešamos 320 miljonus - ekonomiju, kas ir vajadzīga -, tad nekas vienkārši nesanāks: nu tur tādas summas nav iekšā! Tātad nākas arī mainīt nodokļu politiku.

Par to, ko pirms vēlēšanām „Vienotība” vienmēr un visos forumos ir teikusi: vienā normālā Eiropas valstī slogs no algām ir jāpārnes uz patēriņu! Kā gan citādi, ja ne ar pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām var pārnest uz patēriņu? No algām mēs samazinām... Mēs šobrīd palielinām neapliekamo minimumu, mēs šobrīd palielinām minimālās algas. Tātad iedzīvotājiem uz rokām tās naudiņas, sevišķi mazturīgajiem, būs vairāk. Un kur to naudu tērēt, - tas jau būs viņa paša kompetencē: vai iet uz lielveikalu tērēt vai varbūt to darīt kaut kā citādi.

Tā ir pareiza politika! Un tas, ka mēs pieliekam vienu procentpunktu pie pievienotās vērtības nodokļa, īstenībā nozīmē... Iedomājieties: piena paka veikalā maksā 40 santīmus, viens procentpunkts - 0,4 santīmi. Kā var 0,4 santīmus pielikt pie cenas?

Pensionāra ikdienas grozs sastāv no daudziem maziem pirkumiem; pensionāri ledusskapjus, automašīnas, televizorus un citas tādas lietas nepērk. Pensionāri šo pielikumu īstenībā pat nemaz nejutīs. Tā ka es domāju, ka rezultāts... (Aplausi.) Es domāju, ka rezultāts būs tas, ka būs izdarīts viens labs un pareizs darbs.

Un visbeidzot par labiem un pareiziem darbiem. Kolēģi no opozīcijas - no „Visu Latvijai!” - piedāvāja vienu no lietām - reverso pievienotās vērtības nodokli būvniecībā. Šī ir viena ļoti laba lieta, kuru, es domāju, nākamā gada laikā mēs praksē arī ieviesīsim. Paldies par labiem priekšlikumiem! Daudz no tā, ko opozīcija mums ir piedāvājusi, mēs centīsimies izanalizēt un praksē ieviest.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 1, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Varbūt sākotnēji šķiet, ka šis ir samērā nebūtisks priekšlikums, tomēr es mēģināšu paskaidrot, kāpēc šāds priekšlikums ir radies.

Šobrīd nedz likums „Par nodokļiem un nodevām”, nedz arī likums „Par pievienotās vērtības nodokli” īsti precīzi nenosaka, kādos gadījumos ar pievienotās vērtības nodokli ir vai nav apliekama administratora atlīdzība maksātnespējas procesā. Mans priekšlikums sevī ietver divus izņēmuma gadījumus, kādos šī atlīdzība nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Pirmais izņēmums ir attiecināms uz situācijām, kad process tiek finansēts no valsts budžeta netieši - caur uzņēmējdarbības riska nodevu.

Un otrs priekšlikums. Kā jūs varbūt atceraties, iepriekšējā Saeimā bija ļoti karstas diskusijas - daži no jums, iespējams, atceras! - saistībā ar Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Proti, bija runa par fiziskās personas maksātnespējas procesu. Lai šis process būtu pieejamāks cilvēkiem, parādniekiem, kuriem likums pieļauj atbrīvoties no parādu sloga, būtu jānosaka, ka šādos gadījumos administratora atlīdzība, ja tā tiek segta no parādnieka līdzekļiem, netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Uz to, ka šobrīd pastāv problēma likuma traktācijā, norāda arī Finanšu ministrija. Un principā tieši Finanšu ministrija mani pamudināja uz šā priekšlikuma iesniegšanu. Finanšu ministrija... Man rokās ir 13.oktobra vēstule, kas - gribu uzsvērt! - ir uz piecām lappusēm, te ļoti smalki ir aprakstīta šī problēma. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šī problēma ir jārisina vienlaicīgi ar citu grozījumu izdarīšanu attiecīgajos normatīvajos aktos.

Tā kā šodien, es domāju, jau ir pagājuši daži mēneši, bet problēma nav atrisināta, ir pienācis īstais laiks, lai šo problēmu atrisinātu. Tāpēc lūgums atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā...? Nav komisijas vārdā nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 3, atturas - 69. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 8. un 9., es atvainojos, pēc būtības vairs nav balsojami, jo mēs, neatbalstot 3. un 4.priekšlikumu, esam izslēguši no likumprojekta nodokļa likmi 10 procentu apmērā. Kaut gan debatēt un balsot var par jebko, kas ir tabulā, mums jāņem vērā, ka, ja mēs nobalsojam, tad faktiski mums ir jāsludina pārtraukums, jo likumprojekts tādā gadījumā, ja šie priekšlikumi tiek atbalstīti, vienkārši vairs nav dzīvotspējīgs.

Bet sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Žēl, ka nav Juridiskā biroja vadītāja šobrīd zālē. Viņš varbūt varētu sniegt precizējošu paskaidrojumu, jo, mūsu izpratnē, tas ir balsojums, kas ir pieskaņots pamatredakcijai.

Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, es atgādinu jums, ka diskusijas ar sēdes vadītāju Kārtības rullis noliedz.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Tā būs replika. Un es atkārtošu - tā nebūs diskusija.

Es domāju, ka Juridiskā biroja vadītājs ieradīsies un mēs tiksim skaidrībā.

Bet tagad par 8.priekšlikumu.

Mēs piedāvājam šo 10 procentu likmi saglabāt mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai, un jāsaka, ka visdažādākajos vārdos tas saukts -kultūrvēsturiskais nemateriālais mantojums, gaismas nesēji, garīgā maize.... civilizētas sabiedrības pamatu pamats, un tā tālāk.

Mani pirmām kārtām izbrīnīja tas, ka cienījamā kultūras ministre nav spējusi valdībā aizstāvēt šo pozīciju. Līdz ar to es uzskatu, ka kultūras ministre nav tikusi galā ar saviem pienākumiem. Manā skatījumā, šie trīs vārdi „konsolidācija, ilgtspējība un sabalansētība” ir aizvēruši muti daudziem lieliskiem autoriem šajā zālē, kuri ir sarakstījuši lieliskas grāmatas. Es domāju, ka bez 200 tūkstošiem nekas traģisks nenotiks. Un tomēr aicinu balsot saskaņā ar sirdsapziņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas komisijas vārdā piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Par vēlu, Rasnača kungs... Balsosim par 9. - nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveicināti! Tātad atcelšana... Samazinātās PVN likmes atcelšana elektroenerģijai, manuprāt, liecina par to, ka laukums pilnībā nav pārredzams vai tas ir tāds šaurs skatījums. Valdība ir gatava padarīt smagus apstākļus tieši ražojošajiem uzņēmumiem, kaut gan vārdos apgalvo, ka jaunradītu vērtību ražojoši uzņēmumi ir īpaši atbalstāmi. Valdība nav gatava... pareizāk sakot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vismaz nebija gatava, un arī valdība nebija gatava samazināt budžetā ieplānoto neparedzēto izdevumu daļu uz pusi, tas ir, uz 0,2 procentiem no IKP, tādējādi neplānojot papildu buferi valdības izdevumiem 52 miljonu latu apmērā, bet gan tikai 26 miljonu latu apmērā. Un tas bija viens no nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumiem. Tas tika noraidīts.

Atgādināšu, ka ieguvums no samazinātās PVN likmes atcelšanas elektroenerģijai būs 11,5 miljoni, ierēķinot, ka kopējā samazinātā likme tiks pacelta uz 12 procentiem.

Nu nez vai kaut ko mainīs arī argumenti, ka tā sauktajā Saprašanās memorandā, kuru parakstīja valdību veidojošās partiju apvienības pirms vēlēšanām, tika pausta apņēmība saglabāt ne tikai likmes, bet arī grupas, kurām tās tiek piemērotas.

Ar šo soli valdošie politiķi ir gatavi perspektīvā nelabvēlīgi ietekmēt visu tautsaimniecības attīstību dažu ministriju komforta saglabāšanas dēļ.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un necelt PVN likmi elektroenerģijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Es atvainojos, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts, jā. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 13. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 14. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 15.priekšlikums tātad atsaukts. Jā.

Sēdes vadītājs. 15. - atsaukts.

J.Reirs. 16. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā - 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Un arī 16.priekšlikumā.

J.Reirs. Jā, es atvainojos, un 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šim priekšlikumam atkal nav nekāda sakara ar budžeta fiskālo stāvokli. Ko es varētu šeit vienkārši jums komentēt? Līdz šim brīdim attieksme pret uzņēmējiem bija šāda: 30 dienu laikā, kad uzņēmējs iesniedza savu nodokļu deklarāciju par pirmstaksācijas gada pēdējo periodu, viņam 30 dienu laikā Valsts ieņēmumu dienests atmaksāja naudu. Nevainīgi ir kaut kādā veidā pārkārtota, pārveidota šī redakcija, un valdība šobrīd nostājusies pozīcijās, ka desmit dienu laikā... un, liekas, trīsdesmit un desmit... It kā valdības priekšlikums varētu būt labāks, bet viņa ir izmainījusi kaut ko citu: nevis pēc deklarācijas, nodokļu deklarācijas, iesniegšanas, bet desmit dienu laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests jeb VID ir apstiprinājis pārmaksāto nodokļu summu par taksācijas gadu... Nedefinē, cik dienās tas jāizdara, nepasaka, cik ilgā laikā tas notiks. Un šeit jautājums atkal ir vienkārši par birokrātiju, un tādēļ, negribēdams kavēt jūsu laiku, es aicinu: lai paliek spēkā esošais regulējums, kurš ir pietiekami skaidrs un saprātīgs! Valsts ieņēmumu dienests trīsdesmit dienu laikā tiek skaidrībā, ko darīt ar šā uzņēmēja iesniegto nodokļu atmaksas deklarāciju. Un aicinu neatbalstīt valdības pozīciju - mainīt ne tikai dienu skaitu (tas būtu tas labākais, ja tā varētu notikt), bet iedot Valsts ieņēmumu dienestam šo beztermiņa... šo pārmaksātā nodokļa summas atmaksas laiku, jo tas būs tagad atkarīgs no tā, kad viņi apstiprinās.

Es domāju, tā ir netieša, kāda slēpta vai, iespējams, pat koruptīva norma, kura liks visu laiku domāt: „Kā nu man tagad izturēties pret Valsts ieņēmumu dienestu, lai viņi ātrāk apstiprina?” Pirms tam nebija šādas vajadzības mēģināt zīlēt kafijas biezumos, trīsdesmit dienu laikā bija jāatmaksā; ja Valsts ieņēmumu dienestam bija kādas pretenzijas, tad cēla šīs pretenzijas, un tad varēja iestāties citas procedūras.

Mēs visi iestājamies par to, ka ir jāatvieglo dzīve uzņēmējiem tādā ziņā, ka mums jāmazina birokrātija, kas paverdzina - zināmā mērā paverdzina! - uzņēmējus ar milzīgām pierādīšanas procedūrām un papīru kaudzēm. Šeit ir skaidrs piemērs, ka valdība vēl vairāk pasliktina, vēl vairāk apgrūtina šo nodokļu saņemšanas un atmaksas kārtību.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā nav nekas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 21. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts... Es atvainojos, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 23. - politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts... (No zāles: „Ir atbalstīts!”) Es atvainojos! Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Transportlīdzekļu nodokļu likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.148/Lp10 - „Transportlīdzekļu nodokļu likums”.

Komisija ir saņēmusi 56 priekšlikumus. Pirmie 9 no tiem ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. ...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Es tikai gribu vēlreiz pie 1.priekšlikuma jums nolasīt, kā sauksies šis jaunais nodoklis. Es saprotu, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs ir ļoti aizņemti savstarpējā debatē, un ir jau arī par ko uztraukties, jo bezdarba pēdējie rādītāji, kā jūs zināt, atkal ir pieauguši, bezdarbnieku skaits ir audzis... Tātad šis likums turpmāk sauksies „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums”.

Nu kaut ko vienkāršāku, latviskāku, saprātīgāku un varbūt jaunu nodokļu likumu neieviesošu mēs varētu izdomāt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Šķēles kungs uzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu? Šķēles kungs, vai jūs uzstājat uz balsojumu par 1.priekšlikumu? Šķēles kungs uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 19, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to likuma nosaukums paliek iepriekšējā redakcijā.

Turpināsim ar 2.priekšlikumu.

J.Vucāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveiki! Vakar jau... nē, vakar nē, tas bija kādu laiku atpakaļ... izdebatējām par akcīzes nodokli, un tas bija kā alternatīvs priekšlikums šīs likmes celšanai. Bet īpaši es vēlos uzsvērt tieši šo pozīciju, kas attiecas uz motocikliem.

Gribu minēt tikai dažus argumentus, kāpēc motociklu transporta ikgadējā nodokļa apjomam nav jābūt 24 lati, nemaz jau nerunājot par 48 latiem, kas ir ieplānoti jaunajā projektā.

Pirmais arguments ir samērīguma princips, jo nodokļa piemērošanas loģika ir balstīta uz diviem galvenajiem pamatkritērijiem - uz transportlīdzekļa masu un uz motora tilpuma apjomu.

Kāpēc ir nolemts diskriminēt vismaz 10 000 Latvijas aktīvo motobraucēju un piemērot motocikliem vienādu nodokļa likmi kā parastam automobilim, lai gan motocikls sver vismaz 3 līdz 10 reizes mazāk un tā motora tilpums arī ir vairākkārt mazāks? Bez tam motociklu lieto intensīvi tikai četrus mēnešus gadā jeb vienu trešdaļu no visa laika, kad tiek lietota automašīna.

Vēl viens arguments ir pozitīva motociklu ietekme uz ceļu stāvokli. Loģika šajā jautājumā būtu vienkārša un saprotama: motocikls ir transportlīdzeklis, kas ir vispiemērotākais, lai saudzētu ceļa infrastruktūru, un tāpēc maksimāli ir jāveicina šā transportlīdzekļa izmantošana atbilstošajā sezonā.

Nākamais arguments ir importa aizvietošana un vietējās ekonomikas sildīšana, fosilo energoresursu taupīšana. Motocikls patērē 2 līdz 3 reizes mazāk degvielas nekā automašīna.

Vēl viens arguments ir efektivitāte. Vienkārša rīdzinieka pieņēmums: jo vairāk būs Rīgas ielās motociklu, jo mazāk būs sastrēgumu.

Un pēdējais arguments - tā ir brīvība un laimīgi cilvēki. Atbildīga motobraukšana dod cilvēkiem milzu prieku. Tā sevī iemieso zināmu brīvību, kuras daudziem no mums pietrūkst no padomju birokrātijas sirgstošajā Latvijā. Mūsu visciešākā pārliecība ir tā, ka laimīgi un brīvi cilvēki spēj padarīt Latvijas zemi par tādu, kurā mēs novēlētu dzīvot saviem bērniem un mazbērniem. Tāpēc padomāsim septiņas reizes, pirms izdarīsim kārtējo bezjēdzīgo muļķību, kas grauj uzticību jēgpilnai valsts nākotnei!

Uzskatām, ka jebkuriem maksājumiem ir jābūt - pat šajā sarežģītajā periodā ir jābūt! - samērīgiem un sociāli taisnīgiem. Zināmā mērā es piekrītu Šķēles kunga izteiktajam viedoklim, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskutējot par šo lietu, - ka noteikti vajadzētu nodalīt atsevišķi kvadrociklus, jo tie neietilpst šinī grupā. Mums ir iespējas izdarīt grozījumus mazliet vēlāk. Tagad atbalstīsim brīvus un laimīgus cilvēkus - motobraucējus -, nepalielinot, samazinot viņiem nodokļa likmi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Parādnieka kungs! Jūs gan nedomājat par motocikla nodokļa samazināšanu, jūs jau tieši prasāt: 18 lati. Tas ir par 6 latiem vairāk nekā normālam transportlīdzeklim - motociklam ar tilpumu līdz 500 kubikcentimetriem. Vismaz pēc maniem uzskatiem, normāls transportlīdzeklis, pārvietošanās līdzeklis ir tiešām motocikls ar tilpumu līdz 500 kubikcentimetriem, nevis virs 1500. Tā ka patiesībā jūsu priekšlikums ir daudz nedraudzīgāks pārvietošanās līdzeklim, nevis ekskluzīvam braucamrīkam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ar riteni vajag braukt, nevis gaisu piesmirdināt!”)

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Ir jau skaisti, ka cilvēki ar 1500 kubikcentimetru tilpuma motociklu brauc pa Rīgu - un it sevišķi, ja viņi brauc pa ielām ar ātrumu 80, 90 vai 100 kilometru stundā. Es dzīvoju uz Lāčplēša un Čaka ielas stūra, un tur vienos, divos naktī nu tā laiž!... Es domāju, ka tādi cilvēki var atļauties arī 48 latus samaksāt. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 13. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 14. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi. Priekšlikums iekļauts komisijas priekšlikumā - 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 19. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 20. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 22. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 24. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Godātais Ministru prezidenta kungs!

Piedodiet, bet, skatoties uz šo budžetu un arī vērojot šodienas diskusijas, aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka budžeta prioritāte ir tikai skaitļi, ka budžeta prioritāte ir lielās konsolidācijas, un aiz tā pazūd viss pārējais. Pazūd ģimenes, pazūd visas citas auditorijas, dominē skaitļi, un tas aizvien vairāk sāk atgādināt milzīgu ceļa rulli, kas, protams, dara labus darbus, rullē uz priekšu, bet tajā pašā laikā kādam ir jācieš. Diemžēl šis „kāds” var būt arī neatgriezeniskā procesā.

Mūsu priekšlikums paredz par 50 procentiem samazināt nodevu par transportlīdzekļiem daudzbērnu ģimenēm. Transportlīdzekļu nodeva, kā mēs zinām, ir stipri palielināta, un lozungs ir bijis tāds: kas brauc ar lielām mašīnām, tiem ir nauda, tie arī lai maksā!

Tajā pašā laikā es vēršu uzmanību uz to, ka mūsu valstī ir 38 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu. Protams, es pieņemu, ka viena liela daļa var tikai sapņot vispār par kādu transportlīdzekli, bet viena daļa tomēr ir braukuši un gatavojas to darīt arī nākamajā gadā, un viņiem nepietiks ar „Opel Corsa” vai „Hyundai Getz” - ar mazu mašīnīti, kurā var ielikt vienu bērnu. Pārējie varbūt uz kaut kurieni pēc kārtas jāved būs: viens - otrdien, nākamais - trešdien...

Tāpēc būtu tikai godīgi paskatīties atklāti uz lietas būtību un nediferencēt tādā mērā transportlīdzekļus, vismaz nosakot daudzbērnu ģimenēm pieklājīgas atlaides. Un mūsu priekšlikums paredz 50 procentus.

Es priecājos, ka valdība ir mainījusi nostāju, pareizāk, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir aizgājusi vismaz līdz 20 procentiem... Bet, Barčas kundze, es klausījos raidījumu „Krustpunkti”... es klausījos „Krustpunktus”, kur jūs lielā saskaņā debatējāt ar visiem citiem, kas piedalījās šajā raidījumā, un teicāt, ka Zaļie un Zemnieki šo vēl nav izdebatējuši, ka Zaļie un Zemnieki arī uzskatīs, ka atlaidei jābūt daudz lielākai.

Tāpēc es aicinu šodien, jo redzu, ka ceļa rullis rullē tālāk un, izņemot nosaukumu, pārējā koalīcija acīmredzot vienkārši nobalsos tā, kā ir likts... es aicinu vismaz izvērst debates un paskaidrot, vai 20 procenti ir pietiekami un vai ar to daudzbērnu ģimenēm būs izdarīts viss, lai nākamajā gadā tās savus bērnus varētu aizvest uz skolu.

Tāpēc vienlaicīgi es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu un nobalsot par visiem 50 procentiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja runā tā objektīvi par turpmākajiem, tad ir jāsaka, ka vislabākais ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, jo tur ir precīzāka šī redakcija, tāpēc arī tādu nodokli būtu pareizāk un vieglāk administrēt. Taču es jebkurā gadījumā aicinu balsot gan par šo, gan par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, jo 20 procenti - tas nav nekas. Atvainojiet, finanšu ministra kungs. Es nezinu, cik daudz jūs pazīstat tādu ģimeņu, kurās ir trīs, četri un vairāk bērnu un kurām ir desmit, piecpadsmit gadu vecs, sagrabējis busiņš, ar ko viņi var knapi pārvietoties. Nu, ir deputāti, kur vieni paši var braukt... tepat viens man pretī sēž un smaida... Bet tas nav pārmetums. Viņš var maksāt, bet šāda daudzbērnu ģimene nevar maksāt.

Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja par šo priekšlikumu netiek iebalsots, tad noteikti aicinu Zaļo un Zemnieku savienības frakciju neatteikties no savējā, jo šie 50 procenti tomēr ir ļoti atšķirīgi no tiem 20.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 26. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt 32.priekšlikumu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, sakarā ar to, ka vairāki deputāti neatradās savās sēdvietās, balsojot par likumprojekta „Transportlīdzekļu nodokļa likums” 1.priekšlikumu, lūdzu šo priekšlikumu pārbalsot.”

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”, un tad jautājums par to, vai mēs pārbalsosim, ir jāizšķir balsojot.

Tā kā runāt neviens nav pieteicies, lūdzu zvanu! Balsosim par ierosinājumu pārbalsot 1.priekšlikumu, tātad priekšlikumu par likumprojekta nosaukumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 31, atturas - 6. Tātad ir pieņemts lēmums pārbalsot 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 15, atturas - 21. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Vucāna kungs, turpinām ar 32.priekšlikumu.

J.Vucāns. 32. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Esam izskatījuši jau 31 priekšlikumu šajā likumprojektā, un priekšā ir vēl 25 priekšlikumi. Mans priekšlikums dotu iespēju ietaupīt laiku un neskatīt visai sarežģītus priekšlikumus, kas seko.

Es ierosinu izslēgt no likumprojekta vienu no divām svarīgām nodaļām, proti, par uzņēmēju vieglo transportlīdzekļu nodokli. Latvijas likumdošanā nav nodokļa, kurš pēdējo gadu laikā būtu kritizējams vairāk par uzņēmēju vieglā transportlīdzekļa nodokli. Uz tā administrēšanas sarežģītību mēs norādījām jau pērnā gada decembrī, un tie pareģojumi ir piepildījušies visai pārliecinoši. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā mēs uzzinājām no attiecīgās ministrijas pārstāvja, ka taksācijas gadā ir ieņemta apmēram viena sestā daļa no ieplānotās nodokļa summas. Tas tikai pierāda, ka nodoklis... tāds, kāds tas bija izveidots, pēc savas administrēšanas procedūras nebija pārdomāts un patiesībā arī parakstīja sev... tātad izdeva melno zīmi.

Komersanti uztver šo nodokli ar zobu griešanu aiz dusmām. Uzņēmējiem ar mazu apgrozījumu patiesībā šis nodoklis var būt noteicošais lēmuma pieņemšanai par to, vai turpināt vai neturpināt savu rosību. Pastāv mazie uzņēmēji, īpaši individuālie komersanti, kuriem vieglais transportlīdzeklis ir vienīgais rīks, ar kuru viņi patiesībā nodrošina savu darbu, it īpaši laukos. Piemēram, man piezvanīja un teica, ka divi vīrieši ved celmus no meža ar vecu automobili, un, ja viņiem tagad būs jāmaksā 360 latu gadā, tad tas patiešām viņiem būs trieciens.

Atbrīvošanas no nodokļa procedūra ir iespējama, ir paredzēta likumprojektā, bet tā ir ļoti sarežģīta. Tā ir iespējama, ja uzņēmējs salasīs dokumentus, kuri pierādīs, ka transportlīdzeklis tiek izmantots tikai saimnieciskām vajadzībām. Šī procedūra prasa arī smalku administrēšanu. Es jau nemaz nerunāšu par to, ka ir nepieciešams uzstādīt GPS ierīci, lai tomēr kontrolētu maršrutus.

Mana priekšlikuma būtība un iemesls, kāpēc to iesniedzu, ir sekojošs: tomēr nepiemērot uzņēmēju vieglo transportlīdzekļu nodokli, bet fiskālos ieņēmumus nodrošināt kā citādāk. Un par to mēs šodien jau runājām, kad apspriedām akcīzes nodokli. Tomēr ar akcīzes nodokli mēs varam nodrošināt to pašu efektu, kuru mēs tagad vēlamies nodrošināt un kuru mums piedāvā nodrošināt, ieviešot vai turpinot piemērot šo konkrēto nodokli.

Šis nodoklis ir klajš birokrātiskā risinājuma piemērs. Patiesībā tas nedod nekādu fiskālo rezultātu, jo atkārto to pašu ceļu, kuru mēs esam jau izgājuši iepriekšējā taksācijas gadā.

Es tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un turpmāk līdz ar to neskatīt visus pārējos priekšlikumus, kas ir par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Papildus tiem argumentiem, ko Pimenova kungs pieminēja, ir vēl viena lieta; proti, tas ir šobrīd iestrādātais punkts, ka tas attiecas tikai uz komersantiem, bet visos citos gadījumos - neattiecas. Es saprotu, protams, ka, raugoties no fiskālā viedokļa vai vēl kaut kā tā... no iekasēšanas viedokļa, tur ir sava loģika, bet tas faktiski parāda šo netaisnību. Un tieši šī netaisnība ir tā, kas varbūt gan komersantus, gan iedzīvotājus un sabiedrību kopumā tracina vēl vairāk nekā pati šī summa. Tas ir vēl viens arguments, kādēļ, manuprāt, būtu pareizi no šā nodokļa atteikties pavisam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju un cerēju, ka Cilinska kungs varbūt izvērtīs debates plašāk, bet viņš tā ļoti pieklājīgi un inteliģenti palika pie ļoti šauras savas argumentācijas.

Tātad - kas šeit ir rakstīts? Skaidri un gaiši, ka valsts par savām dienesta mašīnām nemaksās šo nodokli. Maksās tikai privātais sektors. Pilnīgi skaidri un gaiši! Ir vien līdzīgie, un ir tādi, kas ir vēl vienlīdzīgāki. Viss, ko rakstījis Orvels, šajā priekšlikumā ir jūsu acu priekšā, skaidri redzams. Es tādēļ domāju, ka ir jēga ieklausīties gan tajā, ko teica priekšlikuma autors Pimenova kungs, gan arī tajā, ko minēja Cilinska kungs. Es domāju, ka valstij no tā nerastos nekāds fiskāls zaudējums. Kādā ziņā? Ja valsts vai pašvaldības nomaksātu šo nodokli par savām lepnajām automašīnām, tad, protams, tas aizietu valsts budžetā. Un valstij tad rastos atkal iespēja to naudu tērēt tur, kur valsts grib. Tur ir neitrāla slodze... Attiecībā pret to, ja valsts kļūst maksātājs, tur ir neitrāla slodze. Bet ko pozitīvu tas dotu? Tas dotu to pozitīvo, ka katru reizi iestādes vadītājs, domādams par savas iestādes nākamā gada budžetu, skatītos, vai tiešām ir jābrauc ar tik lielu, tik lepnu mašīnu, jātērē tik daudz - un tā tālāk, un tā tālāk. Tagad visa tā iepriekšējā stāsta ietvaros, kas ir bijis ar neveiksmīgo nodokli vai, pareizāk sakot, nodevu, kuru pirms tam mēģināja valsts iekasēt, mēs esam pateikuši - jā, valsts un pašvaldības, to mēs noliekam malā, tie nebūs šā nodokļa maksātāji.

Redziet, kādi ir skaitļi šim dienesta auto nodokļa iekasējumam! Vēlreiz atkārtoju, lai būtu skaidrs; to mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas ierēdņi noprecizēja. Tātad: bija plānots 2010.gadā iekasēt 38 miljonus, bet iekasēja četrus. Derētu vismaz kādam atzīt, ka tā bija izgāšanās, un tāpēc varbūt ieklausīties arī tajā, ko runā Pimenova kungs, un nemēģināt darīt līdzīgas kļūdas. Ticiet man, netiks iekasēta atkal tā milzīgā summa, ko jūs plānojat!

Kādēļ es domāju, ka vispār nav veiksmīgs šis nodokļa likums vai regulējums, ko valdība ir iecerējusi? Varbūt vēl viens arguments. Protams, šis nodoklis tagad nosaukts tā, ka, es domāju, neviens no jums nespēs atkārtot šā nodokļa nosaukumu bez piecreizējas iemācīšanās no galvas. Neviens! Sauksim to vienkārši - „automašīnu nodoklis”! Šo nodokli, automašīnu nodokli, maksā tie, kas ir reģistrējuši, bet nemaksā tie, kas brauc cauri Latvijas teritorijai. Ja, teiksim, tūristi atbrauc, viņi šeit pavada divas nedēļas, tad brauc uz kādu kaimiņvalsti, viņi nemaksā šo nodokli. Ja būtu pieņemts tas, uz ko aicināja gan „Visu Latvijai!”, gan „Par Labu Latviju”, gan „Saskaņas Centra” deputāti un mēs būtu to attiecinājuši uz akcīzes nodokli, tad tie būtu samaksājuši arī caur akcīzi un fiskālais ieguvums būtu lielāks. Jo, ja uzturas pietiekami ilgu laiku Latvijā ar Latvijā nereģistrētām automašīnām, caur paaugstināta akcīzes nodokļa iemaksu mēs būtu guvuši lielāku fiskālo efektu. Tagad mēs izveidojam situāciju, ka tie, kas ir īslaicīgi Latvijā (tātad „īslaicīgi” - ar to es saprotu ilgāku laiku par vienu bākas tilpumu), - tie nepiedalīsies šā nodokļa maksāšanā. Un tas nav pareizi. Viņi brauks pa Latvijas autoceļiem, viņi lietos mūsu infrastruktūru, bet viņi nepiedalīsies šīs, ja tā var teikt, satiksmes nodevas vai satiksmes nodokļa maksāšanā. Tādēļ es aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu un izslēgt ārā šo... Šis nav taisnīgs regulējums. Tas nesasniegs fiskālo efektu, un katrā gadījumā mēs palaižam garām iespēju iekasēt naudu tur, kur tā ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Īss komentārs. Dienesta auto izmantošanu aizliedz likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Privātām vajadzībām dienesta auto nav izmantojams. Aicināt ieviest nodokli, kas, piemēram, par 20 latiem atļautu Ministru kabineta locekļiem vai Saeimas deputātiem izmantot milzīgā apjomā dienesta auto, būtu amorāli un nepareizi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Šķēles kungs... (No zāles dep. A.Šķēle: „Es laikus pieteicos! Es paspēju!”) Jā, tas gan... Es biju vienīgi pateicis, ka debates beidzam. OK, lai nebūtu diskusijas, jums ir akurāt divas minūtes, bet nu esiet, lūdzu, tik laipns un piesakieties nākamajā reizē laicīgi!

 

A.Šķēle (PLL frakcija).

Sēdes vadītāja kungs! Protams, jūs iepriekšējā parlamentā esat uztrenējis šo vadības stilu un, protams, esat spējīgs opozīciju laika režīmā mēģināt dzīt... dzīt vēl mazākā iespējā kaut ko debatēt.

Sēdes vadītājs. Šķēles kungs!

A.Šķēle. Pavisam īsi es gribētu šeit pateikt...

Sēdes vadītājs. Šķēles kungs, Kārtības rullis aizliedz debates par sēdes vadīšanu.

A.Šķēle. ... To es gribētu pateikt Viņķeles kundzei.

Valstīs, kurās nav šāda nodokļa, attiecībā pret valsts un pašvaldību iestādēm ir izdarīts pilnīgi citādāk. Tā, piemēram, Dānijā citā krāsā ir valsts un pašvaldību iestāžu transportlīdzekļu numuri. Pilnīgi elementāri! Pilnīgi skaidri! Tur nav vairs debašu. Sestdienā vai svētdienā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki aizbrauc pie jebkura lielveikala un apskatās, kas tie ir par... kāda krāsa ir numuriem, un var izdarīt pilnu uzrēķinu pilnā apjomā. Tad KNAB un visi pārējie var darboties, piedurknes atlocījuši.

Tagad mēģina, nomaksājot 20 latus, braukt kaut kur... visādā ziņā attaisnoties... Aicinu atzīt šo likumprojektu par nepilnīgu un vispār izņemt ārā no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Joprojām apgalvošu to, ka opozīcija cenšas panākt situāciju, ka dārgām un lielām mašīnām nodokļi tiek samazināti... pareizāk sakot, netiek paaugstināti tā, kā šobrīd valdība to ir iecerējusi. Ja jau jūs minējāt, Šķēles kungs, Dānijas piemēru, tad jāteic, ka Dānijā, lai iegādātos greznu džipu, nodokļos ir milzīgas summas jāpārmaksā. Milzīgas! Nedz Norvēģijā, nedz Dānijā ar greznām mašīnām nevizinās tāpēc, ka tur ir ļoti lieli nodokļi greznām mašīnām. Arī degvielai tur ir pietiekami augsta cena. Protams, tur ir arī tā, ka valsts vai publisko iestāžu mašīnas ir ar citām numura zīmēm, lai tās varētu identificēt, bet jebkurā gadījumā mūsu nodokļi, iepretim Šķēles kunga pieminētajiem Dānijas nodokļiem par greznām automašīnām, ir niecīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Es tikai gribu ar vienu frāzi atgādināt, ka runa tagad ir tikai par uzņēmēju vieglo transportlīdzekļu nodokli. Es rosinu skatīt... tagad domāt par to otro daļu, kas jau ir ietverta likumprojektā. Visus iepriekšējos priekšlikumus mēs jau esam izskatījuši un pieņēmuši... Vai arī neesam pieņēmuši, kā tur bija? Bet tagad mēs runājam par tiem automobiļiem, kas uzskaitīti kā uzņēmēju vieglie transportlīdzekļi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Pimenovs. Es vēlreiz aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi, priekšlikums daļēji iekļauts komisijas priekšlikumā - 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 41. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā - 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 42. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā - 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt

J.Vucāns. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 44. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā - 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. 45.priekšlikums vēl bija... Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

J.Vucāns. Es atvainojos! 45. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, bet šķiet, ka nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jebkurā gadījumā deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 52. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumā - 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 53. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Šeit ir bijuši ļoti interesantas debates, bet, ja tā godīgi, es domāju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji šo likumu... bez īpašas sagatavošanās nespēs pat nosaukt, kas tas ir par likumu. Varbūt kāds saņems kādu Ziemassvētku mantiņu no Salaveča, ja viņš iemācīsies šādu nosaukumu. Tātad Transportlīdzekļu nodokļu likuma vietā mēs tagad to sauksim - „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums”. Es domāju, ka valodniekiem noteikti būtu kaut kas sakāms, un man šķiet, ka mantiņu kādu noteikti no Salaveča dabūs ikviens, kas to nosaukumu varēs tā, bez lasīšanas, nosaukt. Bet, ja tā pavisam nopietni runājam, tad, skatoties visu šo tabulu ar visām tām masām un piekabēm, un tā tālāk, man šķiet, ka šis likums vienu pozitīvu efektu gan dod: ekonomika tiks sildīta, jo noteikti ļoti daudz cilvēku vērsīsies pie augsta līmeņa juristiem, advokātiem, lai saprastu, kas no viņiem tiek gaidīts, jo, ticiet man, visi šie aprēķini ir gana sarežģīti.

Jautājums: kāpēc šis likums šādā formā mums ir nepieciešams un ko mēs gribam panākt? Man šķiet, ka tā galvenā lieta, kas tiek aizmirsta, ir tā, ka šai naudai ir jāatgriežas nozarē, kas ir saistīta ar autotransportu. Šā budžeta stādīšanā tiek noņemti 9 miljoni latu nost no autoceļu uzturēšanai paredzētiem līdzekļiem, sakot, ka tā ir konsolidācija. Jautājums: vai šajā gadījumā mums nevajadzētu vispirms tiešām, kā jau es teicu iepriekš, atgriezt atpakaļ to naudu, kas ir noņemta autoceļu fondam, un pateikt, ka tā nauda tiek atgriezta atpakaļ nozarē, ka tā arī tiks novirzīta konkrētajai nozarei? Saistībā ar autotransporta, tā teikt, nozari un autobraucējiem tādā diemžēl...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, es atgādinu, ka šajā lasījumā var runāt tikai par priekšlikumu. Šobrīd jūs runājat par visu likumprojektu. Lūdzu, turieties pie tēmas.

A.Šlesers. Šodien izskatās, ka pārliecības par to nav. Un tieši tāpēc balsot par šo konkrēto priekšlikumu ir diezgan bezjēdzīgi. Galarezultātā mēs, protams, sacīsim, ka tas ir priekšlikums, kādā veidā uzlabot budžetu, kādā veidā padarīt situāciju skaidrāku. Man šķiet, ka ar visām šīm normām, ar kurām mēs šo likumu pieņemam, situācija kļūst vairāk neskaidra nekā skaidra. Man šķiet, ka, pieņēmušiem šo budžetu, mums attiecīgi tad, kad būs atvērts jau jaunais Budžeta likums pēc mēneša vai diviem, kā to prasa starptautiskie aizdevēji, vajadzēs padomāt, vai tomēr nevajag šīs lietas vienkāršot. Ticiet man, ja jau reiz deputāts nespēj iegaumēt jaunā likuma nosaukumu bez ieskatīšanās pierakstos, tad, es domāju, parastiem iedzīvotājiem mēs tikai sarežģījam dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Es saprotu, ka neviens neuzstāj uz balsojumu par 56. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Deputātiem tātad nav iebildumu pret šo priekšlikumu.

Acīmredzot mums ir jābalso par visu likumprojektu kopumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Transportlīdzekļu nodokļu likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 37, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par valsts budžetu 2011.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.166E. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par likumprojektu ir saņēmusi 174 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - partiju apvienības...

Sēdes vadītājs. Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - nacionālās apvienības priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nezinu, kuriem no jums... dažiem, es skatos, ir atvērts šis priekšlikums - 10.priekšlikums. Ieskatieties tajā! Tiem, kam nav, es nolasīšu šo mūsu priekšlikumu. Tātad 10.priekšlikumā mēs ierosinām papildināt likumprojektu ar 55.pantu:

„(1) Finanšu ministrs ne vēlāk kā 2011.gada 1.aprīlī rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par „Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam” izpildi. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Prezidijs ikgadējo ziņojumu par „Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam” izpildi iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

(3) Izskatot Saeimas sēdē finanšu ministra ziņojumu par „Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam” izpildi, finanšu ministrs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates.”

Tā kā es neesmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, man nebija iespējams nekādā veidā dzirdēt šīs debates, un man īsti nav skaidrs, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts. Šeit šodien nevienu reizi tribīnē nav bijis ne premjers, ne finanšu ministrs. Es domāju, ka būs... (Īss starpsauciens no zāles.) Paldies! Tādā gadījumā es gribētu dzirdēt no jums abiem diviem vai no viena no šiem kungiem, kāpēc šāds pilnīgi racionāls priekšlikums, kurš vienkārši valdībai liek Saeimai atskaitīties par to, kādā veidā tiek apkarota ēnu ekonomika, - kāpēc šāds priekšlikums nav atbalstīts.

Godājamie deputāti! Es neredzu problēmas, lai neatbalstītu šo priekšlikumu. Lūdzu, atbalstiet to! Tas ir pilnīgi nekaitīgs attiecībā uz koalīcijas darbību, bet ir ļoti pozitīvs attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Patiešām īsti nevar saprast, kāpēc pat šāda veida priekšlikumi, kurus iesniegusi opozīcija, netiek atbalstīti. Jo īstenībā šis plāns eksistē, protams, un tātad arī Saeimas komisijā, konkrēti, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, šis plāns tika skatīts. Tur, protams, ministri neierodas, bet ierodas ierēdņi. Un ko tad mēs konstatējām?

Pirmkārt. Mēs konstatējām to, ka vispār īsti neviens nezina, kāds ir ēnu ekonomikas īpatsvars; katrs no ierēdņiem mētājas ar citiem skaitļiem. Diskutējot no ierēdņa uz ierēdni, tas pamazām saruka no 40 līdz 17 procentiem.

Tālāk. Mēs konstatējām, ka veselai rindai pasākumu termiņi ir nokavēti. Valdība solīja, ka, protams, saraus un tie pasākumi tiks īstenoti. Es domāju, ka katrā gadījumā, ja šis jautājums tomēr tiktu izskatīts Saeimas sēdē un tas būtu jau iepriekš zināms, tad ierēdņi droši vien arī šo darbu sarautu un vismaz kaut kādā veidā šos pasākumus censtos īstenot savlaicīgi.

Lai man nebūtu jākāpj šeit tribīnē vēl vienu reizi, es gribētu arī aicināt atbalstīt 15. - nacionālās apvienības priekšlikumu. Tas ir līdzīgs priekšlikums, lai valdība tomēr ziņotu par strukturālajām reformām. Mēs esam par tām ļoti daudz dzirdējuši, un es domāju, ka tās ir ļoti svarīgas, un tāpēc mums vajadzētu arī no Saeimas tribīnes, turklāt regulāri, uzklausīt, kā tās tiek ieviestas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais premjera kungs! Godājamā Ēlertes kundze! Pirms kāda laika šeit, pie Saeimas nama, cilvēki ar lietussargiem stāvēja un sauca: „Atlaist Saeimu!”, jo ir nepieciešams godīgums Saeimā, lai viss būtu caurspīdīgs. Un tagad, kad opozīcija lūdz valdību iesniegt pārskatu par to, kā notiek cīņa ar ēnu ekonomiku, diemžēl kaut kā tie lietussargi ir nobāzti kaut kur maliņā. Neviens tos neredz. Varbūt tāpēc, ka pārāk vēss šodien ir. Sniegs snieg. Varbūt vajag kaut kādu citu protesta formu izdomāt. Bet pirms brīža es dzirdēju, ka bija neizpratne par to, kāpēc mums ir slēgtie balsojumi. Ka visam ir jābūt atklātam. Bet tajā brīdī, kad opozīcija lūdz nosaukt tos cilvēkus, kuri ir balsojuši pret bērnu politikas realizēšanu valstī...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, runājiet par 10.priekšlikumu, lūdzu!

A.Šlesers. Un priekšlikums ir sekojošs. Man šķiet, ka ir jāizdara viss iespējamais, lai tomēr kaut kādā veidā vārdi, kuri tiek teikti no pozīcijas puses, arī tiek pēc tam dzīvē realizēti. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien ir tas brīdis, kad par šīm lietām un par to, kādā veidā apkarot ēnu ekonomiku, būtu jāpasaka premjeram, ka šajā jautājumā mēs esam gatavi ziņot, ko mēs darīsim, citādi mums nāksies tiešām varbūt meklēt tos lietussargus un nākt un kaut kādā veidā šeit organizēt kādu protesta akciju, lai kaut kādā veidā sabiedrība uzzinātu, kāds tad ir šis reālais rīcības plāns. Jo citādi sanāk tā, ka mēs te strādājam, ļoti ilgi debatējam par daudzām lietām... Tikai ir viens jautājums - kā tad mēs apkarosim šo ēnu ekonomiku? Un man šķiet, ka kaut kā pārmest, ka mēs prasām kaut ko par daudz, ir nepareizi, jo mums ir tiesības prasīt rīcības plānu. Jo pašā sākumā, sagatavojot budžetu, bija parādījies cipars - 5 miljoni, pēc tam - ka 15 miljoni tiks iekasēti... pēc tam - 60 miljoni, pēc tam varbūt vēl kāds cits cipars parādīsies... Tomēr reālā lieta ir tāda, ka nav jau... ka netiek atšifrēts, no kurienes šie konkrētie cipari nāk, - no kādas pozīcijas, caur kuru nodokli tas tiks iekasēts. Un, kā jau šodien te izskanēja, vidēji Eiropā ēnu ekonomika varbūt ir kādi 14 procenti, turpretī Latvijā tā ir 30-35 procenti. Un tad man šķiet, ka šodien principā nevis pat finanšu ministram, bet gan premjeram būtu jānāk un jāziņo, kā notiek šī cīņa ar ēnu ekonomiku.

Un tieši tāpēc mēs šodien aicinām premjeru tomēr šajā jautājumā piekrist opozīcijai un nodrošināt balsojumu tā, lai Saeima varētu saņemt pilnīgu pārskatu par to, ko valdība ir izdarījusi līdz konkrētiem datumiem. Jo ne tikai parlamentam un parlamenta opozīcijai tas ir jāzina, tas ir jāzina Latvijas sabiedrībai. Mēs neko vairāk neprasām. Un pats galvenais - šis konkrētais likumprojekts nekādā gadījumā neietekmē nākamā gada budžetu. Un līdz ar to tas, ka šodien pieņemtu lēmumu un pateiktu, ka mēs nāksim un ziņosim, - tas būtu tikai viens labs žests, ņemot vērā to, cik opozīcijas priekšlikumu jūs šodien esat (pēdiņās) „atbalstījuši”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Es labi saprotu Zalāna kunga izbrīnu sakarā ar to, ka valdības koalīcija nevēlas saistīt finanšu ministru ar nepieciešamību iesniegt Saeimai ziņojumu par pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, jo šā likumprojekta nākamajā - 11.priekšlikumā valdība vēlas uzdot Finanšu ministrijai, tātad tās padotībā esošajam Valsts ieņēmumu dienestam, nodrošināt papildu ieņēmumu iekasēšanu 45 miljonu latu apmērā virs 2011.gada valsts budžetā plānotajiem un Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Tātad, ja ne no šā rakstiskā ziņojuma, tad no kāda cita dokumenta mēs uzzināsim, kā Valsts ieņēmumu dienests ir izpildījis valdības uzdevumu?

Izskatās, ka tomēr apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums ir tieši saistīts pat ar nākamo priekšlikumu, ko mēs vēl tikai skatīsim. Un līdz ar to es domāju, ka tas ir būtiski un sakarīgi - tomēr atbalstīt skatīto priekšlikumu, jo tas ir ļoti loģiski saistīts ar visu turpmāko dokumentu skatīšanas norisi.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā - deputāts Reirs.

J.Reirs. Kolēģi! Mēs izskatījām šo punktu arī komisijā, un praktiski, kā jau te daži deputāti atzīmēja, jau pašreiz ir iespēja gan šādu jautājumu par nelegālās ekonomikas apkarošanu, gan arī citus jautājumus izskatīt esošā Kārtības ruļļa ietvaros.

Un, kā to labi pateica deputāts Cilinskis, šāds darbs jau notiek gan Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur šo plānu skatīs pēc Jaunā gada. Taču arī pašreiz Kārtības ruļļa 118.2 pantā ir paredzēta iespēja šādu lietu izskatīt.

Tā ka es aicinu deputātus vienkārši izmantot jau esošos normatīvos aktus, lai normāli strādātu gan Saeimas sēdēs, gan komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

Šķēles kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm?

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas debatēs nepiedalījās ne finanšu ministrs, ne Ministru prezidents. Protams, bija atsūtīti, ja varētu tā teikt, rūdīti ierēdņi, kuri mēģināja politiķus, kas strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, visvisādā ziņā vest, ja tā var teikt, maldos.

Mēs, iesniedzot šo priekšlikumu, neesam ne ar ko oriģināli. Pasaules Banka ieteica šādā veidā rīkoties arī citām ļoti attīstītām Eiropas Savienības valstīm, konkrēti šāds pats solis tika sperts Nīderlandē. Vienkārši redzēja, ka ierēdniecība ir spējīga samudžināt jebkuru jautājumu, lai politiķi pēc tam pazaudētu saprātu, pazaudētu savas līdera kapacitātes; lai nebūtu šo politiski spēcīgo uzstādījumu. Nostājoties pret ierēdņu... nu, faktiski vēlmi vienmēr vairot, vairot dažādas atļaujas, dažādas licences un tā tālāk, un tā tālāk, Pasaules Banka ieteica Nīderlandei: „Dariet tā: vienkārši pieņemiet likumu, ka nākamajā budžeta gadā ir visa veida atļauju un licenču daudzums jāsamazina, teiksim, par 25 procentiem!” Mēs tieši to pašu priekšlikumu, ko Pasaules Banka ieteica daudz, daudz attīstītākai valstij, kāda ir Nīderlande salīdzinājumā ar Latviju, un ko Nīderlande sekmīgi realizēja, šeit piedāvājam. Un tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas debašu laikā radās jautājums, un tur, protams, mans vienmēr draudzīgais oponents Šadurska kungs teica: „Nu, bet, ja nesamazinās par 25 procentiem, bet izdosies Dombrovska kungam par 24 procentiem samazināt, nu tad tas priekšlikums nav visai veiksmīgs.” Es teicu tā: „Es saku, ja Dombrovska kungam izdosies samazināt par 24 procentiem, es personīgi uzrakstīšu iesniegumu par apbalvošanu ar Trīs Zvaigžņu ordeni. Noteikti! Pilnīgi noteikti!” Ja mums ir jādod šādi politiski uzstādījumi... Un, ticiet man, ja būs izdevies valsts pārvaldes iestāžu izsniedzamo atļauju skaitu samazināt nevis par 25 procentiem, bet par 22 vai 23 procentiem, tādēļ vien jau valdība nekritīs, tādēļ opozīcija nerosinās nekādus neuzticības vai savādākus jautājumus, absolūti nē! Pilnīgi droši, Barčas kundze! Nerosināsim tādā gadījumā! Bet jums ar likumu, balstoties uz attīstīto Eiropas Savienības valstu pieredzi, balstoties uz tiem ieteikumiem, ko mums ir snieguši arī konsultanti, mēs piedāvājam skaidru politisku vadmotīvu, politisku normu. Šeit nav nekā slikta, šeit nevienam nekas netiek atņemts, šeit tiek iedots instruments klātesošajiem ministriem; arī Ēlertes kundzei tiek iedots instruments, tiek iedots arī Vilka kungam instruments un pārējiem kolēģiem, kas šeit ir klāt. Droši vien aizsardzības ministram mazāk ir to izsniedzamo atļauju un tur būs mazākas iespējas? (No zāles aizsardzības ministrs A.Pabriks: „Ir!”) Vispār nav? Nu, tad vienīgais ministrs, kas šai normai netiks pakļauts, iespējams, ir aizsardzības ministrs Pabrika kungs.

Es aicinu atbalstīt šo normu. Šo normu ir pielietojušas arī jaunattīstības valstis, ne tikai Latvija. Manā atmiņā kā tuvākā stāv Gruzija, kura izdarīja to arī ļoti radikāli: ņemot vērā prezidentālas valsts pārvaldes statusu, izdeva rīkojumu, izdeva prezidenta dekrētu un tika vaļā no vairāk nekā trešdaļas visa veida atļauju.

Šis ir pozīcijai politisks instruments, ņemiet to, ņemiet!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Kārtības rullis neparedz reģistrāciju šajā pārtraukumā. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi.

Mēs izskatām likumprojektu „Par valsts budžetu 2011.gadam”, un pirms pārtraukuma mēs palikām pie 13.priekšlikuma.

Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

13. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Es ārkārtīgi labi apzinos, ka acīmredzot šodien nobalsot „par” mūsu priekšlikumiem nav pārāk lielas cerības, acīmredzot kādam laiciņam vēl ir jāpaiet. Tajā pašā laikā, dzirdot lielisko nākotnes prognozi par strukturālo reformu iedīgļiem, es domāju, ka šis priekšlikums ir tas, par kuru Saeimai un arī valdībai, es ceru, vajadzētu nekavējoties uzsākt debates.

Priekšlikums ir par mērķdotāciju skolotāju algām nodošanu pašvaldībām. Kādreiz bija tāds arguments, ka pašvaldības ir maziņas, ka pašvaldības nespēs ar to tikt galā. Šobrīd tas arguments - vairāk vai mazāk - ir noņemts. Domāju, ka arī tajās vietās, kur pašvaldības patiešām ir saglabājušas stipri ierobežotu kapacitāti, šis jautājums ir atrisināts kopā ar skolu valdēm. Un man nešķiet, ka šādai situācijai, kad algas nāk no valsts un visi uzturēšanas izdevumi ir jāsedz pašvaldībai, ir jābūt mūžīgi. Tāpēc mūsu apvienība ir iesniegusi šo priekšlikumu - nodot šīs mērķdotācijas pašvaldībām.

Es domāju, ka ieguvumi būtu visnotaļ lieli. Ieguvumi būtu tādi, ka pašvaldības ne tikai teorētiski varētu sākt kaut ko plānot, bet Izglītības un zinātnes ministrija, kā tas parasti ir bijis, nevarētu vairs pateikt, ka skolu skaits, skolu optimizācija, tāda vai citāda izvēle ir jāizdara pašvaldībām, jo par to ministrijai vairs neesot nekādas darīšanas, tā došot tikai algas. Šeit tad būtu reāla principa „nauda seko skolēnam” izpilde, un tad šīm pašvaldībām mērķdotācijas tiktu ierēķinātas budžetā, jau domājot par nākamā gada budžetu, kas tām ļautu gan plānot, gan arī optimāli izbēgt no tādām situācijām, par kurām šobrīd pedagogi ar lielu neapmierinātību diskutē, - par to, ka ir skolas, kur izdodas panākt lielas algas, un ir skolas, kur tas nav iespējams. Zināmā mērā ir radusies diezgan liela nevienlīdzība, kas turpināsies - piedodiet! - vēl arī uz priekšu.

Šis mūsu piedāvājums, ja mēs par to diskutētu un tas stātos spēkā kaut vai 2012.gadā, pavērtu jaunas iespējas jaunai kvalitātei visā izglītības lauciņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 49, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 15. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti! Jaunajai koalīcijai ļoti patīk kritizēt Kalvīša valdību, un pamatoti, bet diemžēl rodas sajūta, ka jaunā „Vienotības” un Zaļo un Zemnieku savienības koalīcija saglabā iepriekšējo valdību negatīvās tendences, nevēlas komunicēt ar sabiedrību un ignorē, teiksim, elementāru informēšanu. Un, ticiet man, nebūs ilgi jāgaida līdz jaunam 13.janvārim, kad atkal atbalsts Saeimai būs nokrities līdz kritiskajam līmenim! Vienkārši cilvēki vēlas zināt, kas šeit notiek. Cilvēki, ar kuriem esmu ticies pēdējā mēneša laikā Jaunpiebalgā, Siguldā, Smiltenē, visi kā viens izrāda interesi par valstī īstenotajām strukturālajām reformām. Viņi vēlas zināt, kas notiks ar viņu skolām, kas notiks ar viņu slimnīcu, ugunsdzēsēju depo un tamlīdzīgi.

Saeima ir labākā vieta, kur informēt sabiedrību par strukturālajām reformām. Šis priekšlikums finansiālajā ziņā neko neizmaksās. Tā ir elementāra sabiedrības informēšana par notikumiem, ko īsteno valdība un ko akceptē Saeima.

Es aicinu šajā balsojumā vismaz Čigānes kundzi, kura ir vienmēr iestājusies par atklātību, atbalstīt šo priekšlikumu. Jo man ir bažas, ka šoreiz atkal nostrādās kartiņu sistēma un tiks noraidīts šis visumā atbalstāmais priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu daudz varbūt par pašu priekšlikumu, kura sakarā mēs esam daudz debatējuši par ēnu ekonomiku, par valdības gatavību un apņēmību ar to reāli cīnīties, par to, kā veicās Dombrovska kunga kolēģiem Lietuvā un Igaunijā un cik tur tās politiskās ambīcijas ir lielas.

Es gribētu, lūk, ko. Jums visiem ir Budžeta likums priekšā. Es gribētu, lai jūs to atvērtu vaļā un paskatītos uz 19.priekšlikumu. Jūs tad redzētu, ka partiju apvienība „Par Labu Latviju” katram priekšlikumam ir pievienojusi paskaidrojumu jeb īsu anotāciju (tādēļ vairs pārāk daudz nekavēsim godāto pozīciju ar savām debatēm). Šī ir būtiska atšķirība sabiedrības informēšanā un jūsu - kolēģi, jūsu! - informēšanā, jo katram partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumam ir īsa anotācija. To mēs neredzam nevienā valdības priekšlikumā, to mēs diemžēl neredzam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas veidotajos alternatīvajos priekšlikumos.

Es aicinu jūs pie katra partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikuma izlasīt īsu anotāciju; te ir pamatojums, kāpēc mēs to esam piedāvājuši, kādos ziņu avotos vai faktos mēs balstāmies un kāds ir mūsu politiskais redzējums par attiecīgo jautājumu. Mēs būtu tikai priecīgi, ja tas, kā dēļ jūs iepriekš noraidījāt deputāta Dombravas priekšlikumu... Ir runa par to, ka būtu sabiedrība jāinformē... Varbūt šādā formā jūs paši strādātu nākotnē, lai katrs pozīcijas priekšlikums būtu ar īsu anotāciju, kas būtu arī Saeimas sēdē redzama. Jo citādi ir sajūta tāda, ka... Ziniet, tagad, tā kā Zatlera kungs ir Krievijā, te ļoti daudz ko citē no Krievijas... Tur bija tāds liels cars Pēteris I, un viņš bija augstmaņiem aizliedzis debatējot lasīt no papīra. Kāpēc? Lai tā glupība būtu redzama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 4, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Jāni, - no galvas!”) 20. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Man ir ļoti svarīgi... Jā, ne jau visi paši lasa šādas grāmatas, tāpēc es pavisam īsi nocitēšu.

Tātad tiešām mums pie katra priekšlikuma ir paskaidrojums, un es atļaušos citēt to grāmatu jeb izdevumu, kuru, visdrīzāk, neskars nekādi nodokļu palielinājumi. jo šādus izdevumus izdod valdība, īpaši nerēķinoties, cik tas maksā. Tur arī priekšvārdi ir. Priekšvārdus parasti raksta kādi cilvēki, bet tie, kas ir atbildīgi, paraksta to.

Pieņemsim, ka Dombrovska kungs tomēr tā arī ir domājis, kā kāds ir uzrakstījis, jo tas, man liekas, tiešām tā arī ir. Un tāpēc es atļaušos citēt Dombrovska kungu. „Valsts īpašuma inventarizācija un uzņēmumu novērtēšana ir pirmais solis, kas sabiedrībai dod priekšstatu par to, kā valsts apsaimniekos savus uzņēmumus. Protams, nākamais uzdevums ir nodrošināt efektīvu visu valsts uzņēmumu pārvaldību, tāpēc nekavējoties un mērķtiecīgi jāpilnveido valsts politika valsts uzņēmumu pārvaldības jomā.”

No vienas puses formāli, bet no otras puses - brīnišķīgi vārdi, premjera kungs!

Bet, zinot to, ka ļoti daudzas lietas, kas šādi tiek rakstītas, kaut kur paliek karājamies gaisā un nepārvēršas reālos darbos, mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu, ka no tām valsts daļām, kuras pārvalda uzņēmumi, ir iespējams iekasēt - jūs jau zināt, saskaņā ar kuru ekspertu ziņojumu - vēl vismaz 75 miljonus latu nākamajā gadā. Mēs uzskatām, ka, atbalstot šādu priekšlikumu par 75 miljonu latu papildus iekasēšanu, premjera teiktais patiesībā pārvērtīsies reālā darbā un tiešām nākamais solis būs būtiska pārvaldības uzlabošana, lai sasniegtu šo mērķi - šo dividenžu iekasēšanu.

Tā ka es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 1, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 21. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 23. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un ir izveidots alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 24. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 25. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 26. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 1, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir izveidots alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 30. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču ir izveidots alternatīvs priekšlikums - Ministru kabineta iesniegtais 31.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 32. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 33. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 34. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 35. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 37. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 42. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 43. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 44. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 46. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 47. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 59. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 60. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 61. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 69. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 71. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 72. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 73. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 74. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 75. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. - deputātu Rozīša un Dronkas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums - 78.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 78. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 80. - deputātu Dronkas un Zemmera priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir iekļauts alternatīvajā, jau atbalstītajā Ministru kabineta priekšlikumā - 79.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 81. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 82. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 83. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 84. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 85. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 86. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 87. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 88. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 90. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 91. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 92. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 93. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 94. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 95. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 96. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 97. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 98. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 99. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 100. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 101. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saviem priekšlikumiem es neesmu paskaidrojumus pielikusi klāt, kā to izdarīja frakcija „Par Labu Latviju”. Tāpēc es gribu dažos vārdos pateikt, kas ir domāts šajā priekšlikumā.

Šajā priekšlikumā ir runa par tā saukto ģimenes valsts pabalstu, kāds tas būs no nākamā gada 1.jūlija. Tie ir tie 8 lati bērniem... Es pat nezinu, kā lai tos nosauc, - vai tas ir simbolisks maksājums, vai dažiem tas tomēr ir ļoti būtisks maksājums. Es domāju, ka mums nevajadzētu tik vieglprātīgi no tā aiziet prom un pateikt, ka mums tagad bērni ir trūcīgi vai pārtikuši. Kā iepriekš te jau izskanēja, tas ir ģimenes valsts pabalsts, nevis pabalsts bērniem, un tad gan man gribas pieminēt, ka nevienai ģimenei bez bērniem šo pabalstu nemaksā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 102. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 103. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 104. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 105. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 106. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 107. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 108. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 109. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 110. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 1, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 111. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 112. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 113. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 114. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 115. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 116. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 117. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 118. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 119. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 120. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 121. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 122. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 123. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 124. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 125. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 126. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 127. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 128. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 129. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 130. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 131. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 132. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 133. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 134. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 135. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs.136. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs.137. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 138. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 139. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 140. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 141. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 142. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 143. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 144. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 145. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 146. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 147. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 148. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 149. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 150. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 151. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 152. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 153. - deputātu Grigules, Klauža un Bērziņa (Vidzeme) priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu laiku. Tātad īss skaidrojums par šo priekšlikumu.

Zem šā priekšlikuma ir deviņu lokālo slimnīcu darbības nodrošināšana 2011.gadā tādā apmērā, kāds tas bija 2010.gadā. Respektīvi, visas šīs deviņas lokālās slimnīcas, kas ir Latvijas laukos, Latvijas lauku mazpilsētās, tad turpinātu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, nevis tiktu pārstrukturētas ar 1.jūliju par dienas aprūpes centriem. Tāpēc mēs ar kolēģiem šo priekšlikumu iesniedzām un lūdzam atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. - deputātu Grigules, Klauža un Bērziņa, ievēlēta no Vidzemes, priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 1, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 154. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 155. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Es pēdējo reizi šodien runāšu.

Zem šā priekšlikuma ir nauda, ko nākamgad valsts plāno ieņemt no recepšu medikamentiem, kuriem piemēros līdzmaksājumu - vai nu 50 santīmus, vai latu. Izskan, ka tas būs 50 santīmu, bet budžeta paskaidrojumos mēs redzam, ka tas ir no 50 santīmiem līdz latam. Un principā tāda ir tā publiski izskanējusī motivācija, kādēļ mēs pieliekam šos santīmus attiecībā uz recepšu medikamentiem, kompensējamiem: tādēļ, lai tie netiktu krāti skapīšos.

Es domāju, ka mēs visi zinām, kas izmanto galvenokārt šos medikamentus. Zinām, ka tie ir mūsu pensionāri, mūsu gados vecākie cilvēki un invalīdi. Tāpēc es uzskatu, ka šādam ieņēmumam nav pamatojama, un lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī es lūdzu atbalstīt deputātes Grigules priekšlikumu. Kādēļ? 34 pilnus gadus es esmu nodzīvojis viensētā. Vienā un tajā pašā pagastā. Tas daudz ko nozīmē. Es pazīstu dzīvi laukos, es esmu īsts laucinieks. Ja šo priekšlikumu noraidīs, mirs daudzi cilvēki. Mirs daudzi... it sevišķi gados vecāki cilvēki un arī vidējos gados, jo... Mums Madonā ir slimnīca, kuru pirms pāris gadiem atzina par labāko slimnīcu Latvijā. Ar mūsu draugu Vācijā - Vaijes pašvaldības - atbalstu daļu slimnīcas rekonstruēja, modernas iekārtas iepirka, bet tagad to slimnīcu grib... vienkārši varētu teikt, grib likvidēt... praktiski gandrīz likvidēt. (No zāles: „Par tēmu jārunā!”) Bet gadījumā, ja kāds saslims manā Vestienā vai kaut kur citur Madonas rajonā, vai vēl kur tālāk, nu tad vedīs uz Valmieru. Teiksim, no Lubānas cilvēku ar infarktu vedīs uz Valmieru, un...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, šis priekšlikums ir par kompensējamiem medikamentiem. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Lācis. ...un viņš nomirs pa ceļam. Nomirs arī pēc dažādām katastrofām un nelaimes gadījumiem, un tā tālāk.

Lūdzu, nedariet muļķības! Neslēdziet šīs slimnīcas!

Sēdes vadītāja. Lāča kungs! Par šo priekšlikumu mēs jau nobalsojām... Šis priekšlikums ir par kompensējamiem medikamentiem.

V.Lācis. Saeima... Iznāk tā, ka nedrīkst, ja jūs runājat kaut ko nepatīkamu... Iepriekšējā Saeimā es Daudzes kungam arī biju spiests aizrādīt... Četrreiz runāja, ka es nerunājot par tēmu... Es runāju tieši par tēmu. Tieši!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu un atgādinu, ka šis priekšlikums bija par kompensējamiem medikamentiem, nevis par slimnīcu slēgšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 1, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 156. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 157. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 158. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 159. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 160. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 161. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 162. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 163. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu tikai, debatējot par šo priekšlikumu, jums parādīt apstiprinājumu maniem vārdiem, ka šo budžetu nav stādījuši dzīvi cilvēki, bet „misters Eksels”. Iedomājieties, budžeta sakarā, kur neparedzētiem gadījumiem līdzekļi ir atvēlēti simtos miljonu, kur finanšu ministram ir atļauts dot galvojumus, palielināt aizņēmumus un darīt visu kaut ko... un ir brīvas rokas, mums tiek piedāvāts Saeimā balsot par 3 latiem - par trīs latu priekšlikumu! Kā tad tas ir radies? Tikai tāpēc, ka tur nav bijis neviena politiķa. Tur nav pirkstu pielicis neviens politiķis! (No zāles: „Tieši tā!”) Vienkārši vajadzēja sasniegt šos fiskālos rāmjus, fiskālos mērķus, un tad savadīja skaitļus, izdrukāja un nopriecājās, cik viss ir labi sanācis.

Padomājiet! Šeit sēž simts Saeimas deputāti. Viņiem jālemj it kā par 3 latiem valsts budžeta sakarā. Tajā pašā laikā valsts budžeta sakarā - vēlreiz atkārtoju! - Ministru kabinetam ir dotas nepieredzēti lielas tiesības brīvi lemt desmitiem un simtiem miljonu latu apmērā, informējot par to tikai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un prasot attiecīgās apropriācijas atļaujas.

Vēlreiz atkārtoju! Šis budžets nav sastādīts ne priekš cilvēkiem, ne šo budžetu ir sastādījuši cilvēki. (No zāles: „Taisnība!”)

 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai jūs uzstājat uz balsojumu par šo priekšlikumu? (No zāles dep. A.Šķēle: „Jā! Jā!”)

 

Vai, lūdzu, komisijas vārdā nekas nav piebilstams?

Debates jau ir slēgtas, Lāča kungs! Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 6. Priekšlikums atbalstīts.

Lāča kungam par procedūru ir kas piebilstams.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL - TB/LNNK frakcija).

Nokavēju, tādēļ es jums atvainojos. Šis bija gadījums, kad jūs tiešām aizrādījāt... Medikamenti jau nu arī saistīti ar veselības tēmu, bet es nokavēju. Es atvainojos, ka es teicu, ka jūs neļaujat par tēmu runāt. Ļoti atvainojos! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies, Lāča kungs.

Paldies.

J.Reirs. Kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu.

164. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 165. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 166. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 167. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Visas frakcijas ir saņēmušas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsvērto, aprēķināto un pamatoto lūgumu par līdzekļu piešķiršanu, kurš nebalstās ne uz kādiem „griestiem”, ne uz kādām iegribām, un es neesmu dzirdējis nekādus argumentus, vismaz publiski, kāpēc šie priekšlikumi ir jānoraida, kā mēs to lasām šobrīd budžeta paketē. Šis priekšlikums, par ko mēs tūliņ balosim, skar Latvijas Radio. Naudas nesaņemšana apdraud galvenokārt Latvijas Radio 3 un Latvijas Radio 4. Es domāju, ka kārtējo reizi parādīsies arī problēmas ar Latvijas Radio 2. Es atceros debates, kas vasarā bija par Latvijas Radio 2. Mēs visi mīlam šo radio programmu, visi gribam to dzirdēt, bet diez kāpēc gribam to darīt par brīvu.

Es aicinu ieklausīties! Es aicinu atbalstīt šobrīd šīs dotācijas piešķiršanu Latvijas Radio.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man jāsaka, ka radio un televīzija ir tā nozare, kurai - atšķirībā no daudzām citām - finanses netika samazinātas nemaz. Pašreizējos finanšu apstākļos ir ļoti daudzas lietas, kuras nav izanalizētas un izskatītas pašas šīs nozares iekšienē.

Es atļaušos runāt par visiem šiem priekšlikumiem, sākot ar 166.priekšlikumu un līdz par 170.priekšlikumam, jo visi tie ir saistīti ar vienu un to pašu nozari - radio un televīziju. Pat tad, kad bērns prasa mammai latu, mamma pretī prasa: „Ko tu par to latu darīsi?” Un līdzīgi ir arī ar šiem priekšlikumiem. Mēs komisijā divu nedēļu laikā... Mēs jautājām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem, precīzi kāda būs šā sabiedriskā pasūtījuma daļa un cik maksās, kāda būs tāme un ko tad mēs tagad ar šo naudu darīsim. Un jāteic godīgi, ka divu nedēļu laikā mēs precīzu analīzi nesaņēmām.

Mēs runājām arī ar komercraidorganizācijām par to, kāda būtu iespēja tām ar samazinātu tarifu palikt šajā bezmaksas paketē un kas būtu tas, ko tās vēlētos un ko tās varētu un par kādu maksu paņemt no šā sabiedriskā pasūtījuma. Arī tad divu nedēļu laikā mēs precīzu atbildi nesaņēmām.

Ja mēs runājam par iespējām, kuras pašreiz šajā nozarē ir, man ir jāteic, ka pašreizējais likums paredz, ka ir iespēja līdz 15 procentiem no pašreizējā finansējuma izsolīt arī konkursa kārtībā gan reģionālajām, gan arī nacionālajām raidorganizācijām un līdz ar to iegūt papildu līdzekļus.

Ja mēs skatāmies, ko var izdarīt ar esošo budžetu, ar esošajām finansēm, tad ir vairākas iespējas, kā mēs varam iegūt papildu naudu. Pirmā no tām, protams, ir tarifi, kas ir apraidei par katru nacionālo programmu un kas pašreiz ir 650 tūkstoši, - tie ir precīzi trīs reizes lielāki nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Un līdz ar to, tā kā pašreizējie konkursu noteikumi, likums un Ministru kabineta noteikumi neļauj caurskatīt šo tarifu veidošanas procesu, bet Nacionālais radio un televīzijas centrs pilnībā ir valsts kapitālsabiedrība un savukārt „Lattelecom” ir 51 procenta apmērā valsts kapitālsabiedrība, tad valstij ir iespējas izskatīt šo tarifu samazināšanu un iegūt papildu līdzekļus no jau esošā budžeta.

Otrā ir saistībā ar retranslētajiem kanāliem. Gan komisija izskatīja, gan mēs iesniedzām Ministru kabinetā priekšlikumu par retranslēto kanālu diferencētu valsts nodevu saistībā ar programmu skaitu un klientu skaitu, taču diemžēl padome noraidīja šo priekšlikumu, saistībā ar kuru būtu iespēja pilnīgi legālā ceļā vēl iegūt vairākus simtus tūkstošu latu, ko varētu novirzīt šai nozarei. Taču diemžēl arī šis priekšlikums tika noraidīts, kaut arī te bija reāla papildu nauda.

Turklāt vēl ir arī iekšējās naudas rezerves, kuras nesaprotamā kārtā diemžēl netiek izmantotas. Viena iespēja ir tā, ko es jau piedāvāju padomei kā ļoti konkrētu priekšlikumu, - nodot šo lielo ēku Valsts nekustamo īpašumu aģentūras apsaimniekošanai, bet mēs no šā sabiedriskā pasūtījuma izpildes naudas apmaksātu tikai tās telpas, kuras mums ir vajadzīgas pasūtījuma izpildei. Padome ir tikai runājusi ar aģentūru, bet nekādi tālāki procesi... nekas nav noticis. Mums būtu ļoti lielas iespējas ietaupīt naudu, jo pašreiz, ja jūs pasekojat līdzi, kam tiek prasīta nauda, tad redzat, ka tās ir liftu šahtas, tie ir kanalizācijas sūkņi, kam nav nekāda sakara ar nacionālo pasūtījumu.

Es ļoti labprāt atbalstītu papildu naudu, taču šinī gadījumā mums ir jābūt absolūtai skaidrībai par to, kam šī nauda tiks lietota... ka tā netiks izlietota ar nacionālo sabiedrisko pasūtījumu pilnīgi nesaistītiem mērķiem.

Tas, kādā veidā šī nauda tiek plānota un lietota... Es minēšu vēl tikai dažus piemērus saistībā ar Valsts kontroles un KNAB ziņojumiem, kuros bija norādīts, ka šinī vasarā tika noslēgts līgums (ar vēlākiem grozījumiem) ar uzņēmumu „Reklāmas aģentūra „Persona””, kas iegādājās no „Latvijas Televīzijas” tiesības izvietot reklāmu un sponsoru norādes Pasaules kausa futbola spēļu translācijai par 133 000 latu, taču pēc nepilna mēneša, pēc trim nedēļām, šis līguma nosacījums tika mainīts un summa tika samazināta par 67 000 latu. Tātad šī nauda televīzijai nebija vajadzīga! Ja mēs izsekojam līdzi visiem šiem procesiem saistībā arī ar hokeju, tad redzam, ka šādā veidā desmiti un simti tūkstošu tiek likti kā plusi vai mīnusi visa gada griezumā.

Līdz ar to šinī gadījumā, lai arī kā es vienmēr esmu aizstāvējusi radio un televīzijas intereses, es neatbalstu šo priekšlikumu un lūdzu arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 168. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Paldies Ingrīdai Circenes kundzei par pirmo publisko skaidrojumu, no kura mēs sapratām, ka viņiem nemaz nauda nav vajadzīga, viņiem jau tā tās ir par daudz!

Šis priekšlikums ir par Latvijas Televīzijas 1.kanālu. Es runāšu pēc brītiņa arī par reģionālajām televīzijām, un es runāšu arī par bezmaksas paketi, kas šobrīd ir apdraudēta.

Tajā pašā laikā likums nosaka, ka Latvijas Televīzijas 1.kanāls jau pēc likuma... tam vienmēr ir jāatrodas bezmaksas paketē un vienmēr ir jābūt pieejamam Latvijas iedzīvotājam. Un, tā kā ir runa par 99 procentiem iedzīvotāju, mēs runājam par to, ka šīs ziņas tiek novadītas ikvienam. Pirms nepilna gada „Latvijas Televīzijai” tika noņemta apsardze; arī tajā brīdī varbūt bija argumentācija, ka tāda apsardze neattiecoties uz Latvijas Televīziju un neesot vajadzīga. Toreiz tas bija pirmais trieciens. Šobrīd Latvijas Televīzija nesaņem šādu budžeta papildinājumu (No zāles dep. I.Circene: „Tarifi būs!”) un atrodas tajā pašā vecajā, savu mūžu nokalpojušajā ēkā. Es domāju, ka tuvojas tas brīdis, kad Latvijas Televīzija, tāpat kā šobrīd komerckanāli, būs spiesta pateikt: mēs nevis iesim prom no bezmaksas paketes, bet nevarēsim samaksāt šos 650 tūkstošus, kurus nevar... Tarifi... Par to mēs parunāsim tad, kad skatīsim nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 169. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 169. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 1, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 170. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Tātad par tarifiem. Es atgādinu tiem deputātiem, kas šeit bija vasarā, kad mēs pieņēmām jauno likumu, kurš saucas „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”: šobrīd mēs runājam par perspektīvu. Mēs runājam par to, cik maksā bezmaksas pakete un kas ir jādara, lai varētu šajā paketē atrasties gan iespējami daudzas komerctelevīzijas, gan - es uzsveru, kas ir pats svarīgākais! - arī reģionālās televīzijas. Mēs runājam par to, ka no likuma nevajag izsvītrot punktus, kas dod vismaz kaut kādas iespējas, lai „Lattelecom” arī nākamajā reizē, nākamajā konkursā (kurā, visticamāk, es domāju, nekam nemainoties, viņi zaudēs vienos vārtos), varētu ķerties pie aprēķiniem, lai samazinātu... Šobrīd, cik es esmu iepazinies ar to un cik es zinu aprēķinus, tarifi mums ir jānoliek malā.

Toreiz bija solījums. Toreiz bija solījums, ka tiks atrasti veidi, atrasti līdzekļi, lai šajā kanālā varētu atrasties... digitālajai apraidei atrastos reģionālās televīzijas... Tas varbūt tiem, kas dzīvo šeit, Rīgā, nav svarīgi, bet tas ir svarīgi katram iedzīvotājam katrā pilsētā ārpus Rīgas. Un ar digitālajām televīzijām šobrīd situācija ir tāda pati kā ar... es nezinu... šķiet, tāda pati kā ar narkomāniem... Ir izstāstīts, ka ir jāaiziet no analogās televīzijas, jāpieradina cilvēki pie dekoderiem, jāpieradina pie tā, ka viņi tur būs... Un šobrīd, 1.janvārī nesaņemot nekādas... ne izmaiņas, ne kādas dotācijas, reģionālās televīzijas bezmaksas paketē nebūs iekļautas. Ja mēs šodien nobalsojam kaut vai par šo priekšlikumu, tad, protams, ir... tā, protams, ir jauna iespēja. Tā ir iespēja gan reģionālajām televīzijām, gan komerctelevīzijām samazināt šo tarifu apjomu un vismaz nākamajā gadā, līdz tiek atrasts kāds jauns risinājums, palikt bezmaksas paketē.

Cienījamie deputāti! Ir 110 tūkstoši mājsaimniecību, kas skatās šo bezmaksas paketi. Tie ir 20 procenti Latvijas iedzīvotāju. Protams, tas nav aktuāli Rīgā, kur lielākā daļa skatās kabeļtelevīzijas; tas nav aktuāli varbūt tur, kur cilvēki ir bagāti un kur pakļāvās „šķīvju” piedāvājumam, un kur maksā katru mēnesi abonentmaksu.

Es vienkārši izsaku bažas un domāju, ka šīs bažas ir pamatotas, taču es negribētu, lai tās piepildās. Mēs taisnā ceļā šobrīd virzāmies uz maksas televīziju visā Latvijā. Bez kaut kāda īpaša lēmuma, bez likuma, mēs virzāmies uz maksas televīziju, un arī Saeima pasaka, ka mums nav vajadzīgas ne bezmaksas paketes, ne arī bezmaksas apraide.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Man jāsaka: „Cienījamais Kučinska kungs! Jūs laikam neesat sen ticies ar „Latvijas Televīziju”!” Nu, jā... Pēdējā komisijas sēdē ļoti labi tika izskaidrota reģionālo televīziju pašreizējā situācija un iekļaušanās Latvijas Televīzijas 1. kanālā (ar atkārtojumu 7.kanālā). Bet tas, ko jūs teicāt, - šī bezmaksas pakete... tāda vispār neeksistē. Par velti ir tikai siers peļu slazdā. Nekā par velti nav! Latvijas valsts maksā 1,3 miljonus par LTV1 un LTV7. Un ar šiem 1,3 miljoniem apmaksā ne tikai LTV1 un LTV7, bet arī visas apraides, jo pēc pašizmaksas viena kanāla raidīšana izmaksā apmēram 110 tūkstošus. Līdz ar to viss ir apmaksāts! Pie tam valsts no krīzes budžeta samaksā par valsts kapitālsabiedrības pakalpojumu, ietverot peļņu, turpat miljonu... Tas ir par bezmaksas paketi! Tas ir par to, ko reģionālajām televīzijām nozīmē raidīšana pašām.

Saskaņā ar Ženēvas vienošanos, ko ir parakstījusi arī Latvija, šajā „Lattelecom” paketē ir iekļautas astoņas frekvences, kas ir paredzētas reģionālajām televīzijām. Satiksmes ministrija vēl joprojām gada laikā nav devusi atbildi uz to, vai konkursa noteikumi un Ministru kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts ir radījis monopolstāvokli, kas ir pretējs Konkurences padomes visiem noteikumiem un Konkurences likumam, vai arī ir radīta tāda situācija, ka „Lattelecom”, ja tas nav monopolists, astoņas frekvences nedod reģioniem pašu lietošanā... Ja šīs reģionālās televīzijas raidītu pašas, tad tām tas izmaksātu 4-5 reizes lētāk.

Šinī gadījumā tā ir vienkārši demagoģija, jo, ja pēc Ženēvas vienošanās šīs frekvences tiktu nodotas reģioniem, tad šie reģioni ļoti labprāt raidītu nevis analogajā, bet digitālajā apraidē, ko viņi ir arī teikuši. Pašreiz ir izveidojies monopolstāvoklis visām reģionālajām televīzijām, un pie tam nav noteikts, ka tām obligātā kārtā ir jāiekļauj arī vietējās televīzijas. Taču pašreiz šis jautājums ir atrisināts, un, spriežot pēc tā, kāda ir vienošanās - 3 stundas un 19 minūtes, ar stundu ilgu atkārtojumu vēl sestdienās LTV7 -, tas ļautu visos reģionos redzēt reģionālo televīziju veidotās programmas.

Protams, arī šeit ir nepilnība, un šī nepilnība ir tāda, ka šīs 3 stundas un 19 minūtes, kuras veido reģionālās televīzijas par savu naudu, īstenībā ir jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā. Šīm televīzijām ir jāapmaksā šis darbs, un tām nevar prasīt 300 latu par to, ka to sagatavotās programmas tiek raidītas. Taču tā jau ir atsevišķa diskusija, kuru mēs esam uzsākuši komisijā un kura ir arī jāturpina.

Tā ka par reģionālajām televīzijām... Tas, kas pašreiz tiek runāts, neatbilst patiesībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kopumā es negribu iebilst Circenes kundzei, jo, lai gan pamatvilcienos viņa pareizi aprakstīja situāciju, tomēr viņas piedāvātā aina ir pārāk rožaina. Es nemaz neskatos uz šo situāciju tik optimistiski.

Protams, reģionālajām televīzijām ir vajadzīga nauda. Esošajā situācijā pat šī nauda nepalīdzēs, jo tur, kā Circenes kundze pilnīgi pareizi atzīmēja, ir problēma pat ne tik daudz saistībā ar likumdošanu, cik ar izpildvaras rīcību un ar Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd mēs komisijā vēl joprojām gaidām atbildi no Satiksmes ministrijas, vai tad patiešām Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka visas frekvences tiks nodotas „Lattelecom”, jo Ministru kabineta noteikumos par digitalizāciju tas nebija pateikts. Iepriekšējais ministrs, godīgi sakot, vilcinājās... Mēs dzirdējām no viņa visai atšķirīgas versijas, bet pēdējā atbilde tomēr bija „jā!”. Visas frekvences pieder „Lattelecom”. Kāpēc? Uz kāda pamata? Nav skaidrs. Ja mēs piešķirsim tagad šo naudu, nauda aizies „Lattelecom”.

„Lattelecom” kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru faktiski nosaka monopolcenas, jo tas ir monopols un šīs cenas netiek regulētas.

Jaunais likums paredz citu procedūru, ka tos tarifus apstiprinās valdība. Pagaidām, cik es zinu, tas nebija izdarīts, un tas faktiski ir jautājums jaunajai valdībai, jo jūs strādājat jau pietiekami ilgi. Situācija nemainās!

Patiešām, šobrīd veidojas situācija, ka vienkārši notiek plānveidīga, tātad, nu, es teiktu, tāda „rēderiska” tipa rīcība attiecībā uz reģionālajām televīzijām. Faktiski, es uzskatu, tā nauda jādod reģionālajām televīzijām. Mēs atbalstām šo priekšlikumu, bet ar to būs par maz. Ar to vienkārši nepietiek, jo šis papildu finansējums jāpapildina ar zināmām... nu, ne tik daudz ar likumdošanas izmaiņām, bet ar Ministru kabineta rīcību, jo ir vesela virkne jautājumu (dažus Kučinska kungs pareizi uzsvēra, dažus - Circenes kundze), bet šobrīd es neiedziļināšos šajās problēmās, jo ir runa tieši par budžetu. Taču skaidrs ir viens - ka faktiski runa ir par to, ka notiks reģionālo televīziju īpašnieku maiņa un būs zināma monopolizācija. Un, ja nekas nemainīsies, tad tas notiks pavisam drīz. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tas varētu drusciņ tomēr atlikt šo bēdīgo iznākumu, tāpēc es vēlreiz uzsveru: „Saskaņas Centrs” balsos „par” šo priekšlikumu, bet ar to vien nepietiek. Ja mēs patiešām gribam saglabāt reģionālās televīzijas (tas ir ārkārtīgi svarīgi!), ja mēs patiešām gribam saglabāt mediju daudzveidību, tad jārīkojas diezgan enerģiski, un man ļoti gribētos redzēt un dzirdēt, kā jaunā valdība atrisinās šo problēmu, jo pagaidām diemžēl nekādas izmaiņas mēs neredzam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Es jutu, ka ir jāpaskaidro, kā šī nauda nonāk tur, kur tai ir jānonāk (nevis „Lattelecom” vai diezin kur!), un kas notiks, ja nenonāks.

Mēs izmantojām savā priekšlikumā... es izmantoju to likuma punktu, ko savulaik noteica Nacionālās drošības komisija, tas ir, 15 procentus no valsts pasūtījuma, ko var iedot komerctelevīzijai.

Ņemot vērā, ka Eiropas direktīva mums prasa - un acīmredzot pareizi prasa - vienotu attieksmi pret visām komerctelevīzijām, gan Latvijas TV3, gan LNT, gan reģionālās televīzijas ir vienādā attiecībā pret valsti. Tas nozīmē, ka šī nauda - 750 tūkstošu apmērā - sadalītos tieši kā valsts pasūtījums, palētinot tarifus.

Tā ir viena lieta.

Otra summa, kas ir līdz 800 latiem un kas neatšifrējas, ir nacionālajai televīzijai, lai tā varētu palielināt pasūtījumus novadu ziņām. Līdz ar to tiktu aptverta visa Latvija, vietējās televīzijas pārraidītu ziņas.

Tajā pašā laikā Circenes kundzei es negribu piekrist. Ir viena pēdējā ziņa, attiecībā uz kuru es gribētu tomēr oponēt, - par to, ka reģionālās televīzijas tagad uzreiz pāriešot atpakaļ uz analogo apraidi un ka Latvijas Pirmā televīzija iekārtošot visu, lai tā justos labi, ka tā esot gatava... Taču šobrīd tā informācija - un nāciet un apšaubiet to! - ir tāda, ka „Latvijas Televīzijai” šobrīd ir jāiegādājas milzum daudz jaunas infrastruktūras, tā nevar esošajā tehniskajā līmenī to izdarīt, un tieši tāpēc tai bija nepieciešama tā nauda, kuras sakarā iesniegto priekšlikumu jūs jau noraidījāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā kā biju trīs gadus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, es varu apstiprināt to, ka manā skatījumā... negribu atkārtoties, visu pareizi un bez pārspīlējumiem pateica šīs komisijas vadītāja deputāte Circene.

Iepriekšējā valdība pirms tam ir radījusi ārkārtīgi spēcīgu monopolstāvokli - „Lattelecom” rīcībā nodevusi šīs monopoltiesības un arī Valsts radio un televīzijas centram. Un tas tad arī ir visu nelaimju cēlonis.

Mūsu komisija, būdama vienu brīdi pat rekordiste sēžu skaita ziņā un pat pārspējot rekordisti, kura parasti bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ar daudzajām sēdēm... Mēs daudz strādājām... Un pie tāda secinājuma nonāca, manā skatījumā, arī komisijas vairākums, kas parasti atbalstīja komisijas priekšsēdētāju.

Atkārtoties es negribu, es tikai īsi pateicu savas domas par notikušo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu pieskarties citam aspektam, kurš, man liekas, netika skarts šodienas debatēs, runājot par šiem priekšlikumiem. Runa ir par kaut ko citu.

Es gribētu teikt, ka, pirms tika pāriets uz digitālajām tehnoloģijām un kamēr tika raidīts analogajās frekvencēs, tie raidītāji, kas strādāja... tās raidorganizācijas, kas raidīja latviešu valodā, jutās zināmā komfortā, jo latviešu valodas telpa bija pietiekami aizsargāta sakarā ar to, ka šis tehnoloģiskais resurss nebija brīvi pieejams visiem. Ejot tehnoloģiskajam progresam tālāk, šobrīd jau visā pasaulē vairs nevienam nav šaubu: ir noticis digitalizācijas process, ir pavērušās pilnīgi citas iespējas. Un tās iespējas diemžēl nav bijušas iepriekš apdomātas arī no negatīvā viedokļa - latviešu valodas telpa ar jaunajām tehnoloģijām tiek būtiski saspiesta. Un tā tiks saspiesta arī turpmāk, tāpēc ka, lai sagatavotu tik mazā valodā, kāda ir latviešu valoda, oriģinālraidījumus, lai varētu ar tiem noturēt attiecīgu skatītāju interesi, kas ļautu pievilināt reklāmdevējus, un tā tālāk, un tā joprojām, ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Līdz ar to šobrīd, ja mēs paskatāmies, ar kādām valodām un kādās valodu telpās ir jādzīvo Latvijas iedzīvotājiem, pamatā latviešiem, man ir jākonstatē, ka divas valodas - angļu un krievu - ir nomācošā pārsvarā, ja mēs runājam par televīziju. Absolūti nomācošā pārsvarā! Un tam pretī nostāvēt ar tiem resursiem, kādi ir pieejami latviešu oriģinālraidījumu veidotājiem, nav iespējams. Šī ir galvenā filozofiskā kļūda, kas ir pieļauta.

Liekas, ka, debatējot par kaut kādiem tarifiem un spriežot par monopolstāvokļiem un visu citu, īstenībā tiek pazaudēts aiz kokiem mežs - tiešām netiek saskatīta tā galvenā problēma.

Tādēļ es varu tikai aicināt, lai šīs Saeimas laikā tiktu varbūt saprasta tā problēma, tas mežs, nevis dzenāti tie zaķīši ap kokiem... lai tiešām tiktu saprasts tas mežs, kurā latviešu valoda vienkārši var pazust. Šis ir lielas izšķiršanās laiks! Ja 2011., 2012. ...nu, varbūt arī 2013.gada laikā šai tehnoloģiskai platformai, kas ir devusi milzīgas priekšrocības angļu un krievu valodai, kuras ir saspiedušas latviešu valodā raidošos kanālus burtiski līdz četriem vai... aptuveni tas skaitlis ir tāds, salīdzinot ar „entajiem”, pat simtos mērāmajiem krievu un angļu valodā raidošajiem... Es gribu teikt, ka tad latviešu valoda tiks nopietni apdraudēta. Tā jau tagad tiek apdraudēta! Bet mēs... Paņemot varbūt kaut kādu nepareizu, izdomātu mērķi, ko mēs mēģinām tarifos kaut kur meklēt, mēs īstenībā pazaudējam pašu svarīgāko - pazaudējam tāpēc, ka mēs te sēžam. Mēs pazaudējam to, kas ir ierakstīts mūsu Satversmē, - mēs pazaudējam latviešu valodu.

Pārejot uz jaunām tehnoloģijām, vienmēr jāpadomā arī par tiem riskiem, ko jaunās tehnoloģijas dod. Neviens - neviens! - nav par to padomājis; arī izstrādājot jauno, iepriekšējā Saeimā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (man liekas, aptuveni tā tas saucas), tas ir pazudis. Es aicinu atgriezties pie šā jautājuma un domāt vispirmām kārtām tieši par latviešu valodu. Ticiet man, tas ir pats dārgākais, kas ir mums, absolūti lielākajai daļai šeit klātesošo, un mums tas ir svarīgi.

Vēl nedaudz debatējot par to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs pieskārāmies arī jautājumam par ziņu raidīšanu krievu valodā. Jā. Un es šeit gribētu aizstāvēt un arī atbalstīt tos lojālos krievu valodā strādājošos ziņu kanālus, kas raida Latvijas teritorijā lojālu informāciju, pareizu, precīzu informāciju par Latviju. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Gribētos zināt - kuri tie ir?”) Un tas arī ir būtiski svarīgi. Pretējā gadījumā, pazūdot šiem krievu valodā strādājošajiem lojālajiem televīzijas un radio kanāliem, mēs pilnībā sevi pakļaujam tai politikas interpretācijai, kura tiek veidota ārpus Latvijas. Un tas nav pareizi. Mums jādomā gan par latviešu valodā raidošiem televīzijas kanāliem, gan par Latvijas telpā strādājošiem krievu kanāliem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, priekšlikumu mēs atbalstīsim. Taču, runājot par to, kas te skan no tribīnes, jāteic, ka reizēm ir saprotams: protams, vēlētājiem reizēm ir īsa atmiņa, politiķiem ir īsa atmiņa. Bet tie, kas aktīvi politikā ir bijuši ilgu laiku, daudzas lietas tomēr neaizmirst. Tie, kas ir bijuši ierindas biedri, varbūt aizmirst. Bet tas nav pārmetums. Tas ir vienkārši atgādinājums par to vēsturisko faktu, kā latviešu valoda tika izstumta no publiskās elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpas.

Radio un televīzijas likumā līdz 2003.gadam bija norma, kura noteica, ka Latvijā esošajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir jābūt 70 procentiem raidījumu valsts valodā un ne vairāk kā 30 procentiem - svešvalodā. Un toreiz PCTVL frakcija, toreizējā, un „Saskaņas Centrs”, 20 deputāti ar Borisu Cileviču priekšgalā, vērsās Satversmes tiesā un panāca to, ka šie 70 procenti tiek atcelti. Un tad sākās tas, par ko šeit runāja Šķēles kungs, - tātad absolūtā liberalizācija, absolūtā krievu valodas dominante elektroniskajā plašsaziņā. Šajos septiņos gados mēs esam tur, kur mēs esam. Toreiz jau tā tehnika vēl tādu liberalizāciju nepieļāva. Pašreizējie pieņemtie 65 procenti varbūt kaut ko arī glābs, bet mēs esam aizgājuši tik tālu, ka man nosaukt kādu no krieviski raidošajiem ziņu raidījumiem par lojālu ir ļoti grūti un neiespējami, jo es tos regulāri skatos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienītie kolēģi! Es nebūtu otro reizi nākusi tribīnē, bet... Šķēles kunga runa ir vienkārši demagoģiska. Es ļoti atvainojos, bet tieši tā tas ir! Jūs jaucat sabiedrisko un latvisko telpu ar to, ko tas maksā - raidīt šajā telpā. Ne velti tad, kad mēs izstrādājām šo jauno likumu - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu -, vairākkārt tika iesniegts šāds priekšlikums: bez konkursa pagarināt šo iespēju raidīt ar „necaurspīdīgiem” un trīsreiz lielākiem tarifiem vēl piecus gadus. Tā ir tā atbilde uz jautājumu, kādēļ šīs televīzijas nevar raidīt šīs programmas. Kāpēc tās nāk un protestē? Tāpēc, ka šis tarifs ir nesamērīgi augsts! Ja šis tarifs tiktu pārskatīts un piemērots kaut vai Lietuvai un Igaunijai, ar visu peļņu un visām iespējām, paņemot nost nevajadzīgos servisus un pārējos nezināmos pakalpojumus un peļņu par zināšanām, tad katra no šīm komercraidorganizācijām iegūtu 400 tūkstošus - papildu naudu -, jo tām nevajadzētu maksāt 650 tūkstošus, bet tikai 200 vai 250 tūkstošus. Un tādā veidā mēs, Latvijas valsts, aizstāvētu Latvijas nacionālās vērtības, latviskās kultūras telpu. Tas arī ir tas jautājums, par ko mums ir jārunā! Nevis par to, ka mēs tagad nākam un runājam emocionāli par to, ka mēs gribam aizstāvēt kaut ko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz. Visi klātesošie! Šķēles kunga minētās debates par latviešu valodu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos... tās notika ļoti bieži - skarbas un asas, bet vieni no lielākajiem aizstāvjiem tam, lai latviešu valoda nepiepildītu šo kultūrtelpu, diemžēl bija tagadējie jūsu kolēģi - Latvijas Pirmās partijas biedrs deputāts Kastēns un, protams, Boriss Cilevičs. Bet mēs mazākumā palikām... lielā mazākumā... un nevarējām šo kultūrtelpu aizstāvēt tā, lai latviešu valoda dominētu šajā telpā un lai to visur dzirdētu vislabākajos laikos. Šo līniju aizstāvēja mazākums - es, Ina Druviete, dažkārt arī Liene Liepiņa. (No zāles dep. L.Liepiņa: „Kur nu dažkārt!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Teikšu atklāti: es no šīs dienas jutīšos Saeimā daudz labāk, jo es jūtu, ka te ir daudzi cilvēki, kas saprot kaut ko no televīzijas.

Ņemot vērā to, ka budžets ir budžets, pret budžetu, protams, es nebalsošu, bet es, protams, ļoti gribētu, lai atbildīgā komisija tomēr pievērstu uzmanību šiem milzīgajiem skaitļiem, šīm summām, ko komerctelevīzijas maksā par apraidi, jo šodien, kad ir tik mazs reklāmas tirgus un tik lielas problēmas, tā ir laupīšana gaišā dienas laikā. (No zāles dep. I.Circene: „Tas ir tas, ko mēs sakām!”)

 

Un otra lieta, ko es gribētu pateikt. Mēs te dzirdējām par sabiedrisko pasūtījumu... Okey, nu, valsts televīzija, protams, to dara. Bet es gribētu pieminēt tikai vienu faktu: LNT pēdējos četros gados labdarības akcijās ir savākusi apmēram 2,2 miljonus latu. Mēs esam noņēmuši no valsts atbildību par apmēram 800 slimiem bērniem. Nu, pasakiet, kura valsts organizācija vēl to ir izdarījusi?

Un varbūt tad nākamajā gadā padomāsim par tiem 650 tūkstošiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu tagad mēs zinām, ka Kastēns un Cilevičs ir galvenie draudi latviešu valodas kultūrtelpai.

Bet, ja runājam nopietni, tad jāteic, ka, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstību, tas nav iespējams - ierobežot kaut kādā veidā to, kādas televīzijas programmas cilvēki skatīsies. Tas ir aptuveni tas pats, kas ierobežot internetu. Tas ir iespējams kaut kur Turkmēnijā, piedodiet, ar tās politisko režīmu, bet ne Latvijā.

Tā ka vienīgais veids, kā var nodrošināt Latvijā ražoto programmu konkurētspēju - vienalga, latviešu valodā vai mazākumtautību valodās -, kā Šķēles kungs minēja, tā ir šo programmu augstā kvalitāte. Un, lai šī kvalitāte būtu, šī ražošana, šī industrija ir jāfinansē. Šobrīd sanāk tā, ka nauda, ko saņem Latvijas raidorganizācijas - gan Latvijas televīzijas, gan komerctelevīzijas... ka lauvas tiesa no šīs naudas aiziet izplatītājiem. Un tarifi ir absolūti nesamērīgi... Un tā vietā... Ja mēs vēl papildināsim, ja mēs vēl pieliksim šo naudu klāt, tad tik un tā šī nauda aizies šajā bezdibena mucā. Un tur ir tā problēma!

Protams, jādod nauda, protams, jāražo kvalitatīvi raidījumi, jo citas iespējas nav, bet tarifiem tomēr ir jābūt samērīgiem. Un tāpēc es vēlreiz vēršos pie valdības, jo... protams, tā ir ļoti tāda... iemīļota taciņa. Kad mēs sākam runāt par naudu, tad uzreiz pārslēdzamies uz valsts valodu, valsts ienaidniekiem un draudiem. Nē! Runāsim par naudu! Jo nevajadzētu no tā aiziet.

Un šobrīd pēdējais. Es negribu nevienu kritizēt, bet gribu vēlreiz uzsvērt, ka šobrīd visa šī lieta ir pilnīgi valdības rokās, un, ja jūs atkal vārdos aizstāvēsiet Latvijas televīzijas industriju un latviešu valodu, nekas nebūs. Savediet kārībā tarifus un izplatītāju tīklus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei.

S.Ēlerte (kultūras ministre).

Godātie deputāti! Godātie Prezidija locekļi! Mani uz tādu īsu repliku vedināja Šķēles kunga ar tādām lielām krokodila asarām apslacītā runa. Divos aspektos.

Pirmkārt, par tarifiem. Šķēles kungs aicināja nemeklēt tarifos, bet meklēt latviskajā kultūrtelpā, tomēr sāksim ar tarifiem. Tarifi Latvijā, kā jau to teica Circenes kundze, ir trīsreiz augstāki, nekā tie ir Igaunijā, kur es biju un runāju ar cilvēkiem, kas šo procesu zina. Man šķiet, tā tas ir arī Lietuvā. Neesmu vēl bijusi Lietuvā.

Godātie kolēģi! Godātie deputāti! Latvijā tarifi ir trīsreiz augstāki konkrētu darījumu dēļ, konkrētas digitalizācijas dēļ un tā veida dēļ, kādā tā notika Latvijā. Tā ka meklēsim tur, godātie kungi!

Attiecībā uz latvisko kultūrtelpu, par kuru jūs lūdzāt runāt, lai nebūtu jārunā par tarifiem, Šķēles kungs, es gribu atgādināt, ka tieši Tautas partija un jūsu partnere, Šlesera partija, balsoja pret latviešu valodu skatāmākajā laikā jeb praimtaimā (angļu val. - prime-time).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātā kultūras ministre! Godātie kolēģi! Ja tā vaina ir tarifos, tad, valdība, samaziniet tos tarifus! Dariet to! Par to jau nav runa. Jūs laikam nesapratāt acīmredzot, ministres kundze, ka, pat ja tas tarifs būs tuvu nullei vai pat ja būs tas viss par velti, tad tik un tā latviešu valoda šajā jaunajā tehnoloģijā būs apdraudēta.

Es nezinu par tām krokodila asarām un par visu to pārējo, ko jūs tā mīlējāt pielikt klāt; man gan labāk būtu paticis, ja jūs būtu sēdējusi zālē, kad mēs skatījām priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu oriģinālliteratūrai latviešu valodā. Tad jūs savācāt savu telefoniņu un bez krokodila asarām klusiņām izslīdējāt no zāles ārā.

Ministres kundze, varat samazināt šos tarifus! Ir problēmas, atrisiniet tās! Mēs dzīvojam šodienā, un nevajag visu laiku atsaukties uz to, ka ir kādi ienaidnieki, kas ir sapostījuši jūsu dzīvi kaut kad agrāk. Jūs esat tagad atbildīgā! Jūs esat tā persona, kurai par to ir jārūpējas! Parādiet to, ka jūs to spējat izdarīt civilizēti, demokrātiski, uz nākotni vērsti!

Jautājumā par to pievienotās vērtības nodokli grāmatām, par latviešu valodu, es labprāt jūs vēlreiz dzirdētu, bet laikam ne tagad, kad skatām šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Es domāju, ka šeit jau ikvienam ir skaidri saprotams tas stāsts, par ko mēs te visi runājam; ar latviešu valodu un citām lietām tikai mēģinām aizmālēt sev acis. Patiesībā šis stāsts ir gaužām vienkāršs: iepriekšējo valdību laikā „izdevīgi” noslēgtie līgumi (vārdu „izdevīgi” teikšu pēdiņās!) šodien Latvijas valstij, Šķēles kungs, ir izcili neizdevīgi. Kādā veidā mēs digitalizējam mūsu valsti, kādā veidā starpnieku pakalpojumus sniedz tādi uzņēmumi kā „Hannu Digital”? Mums nākas konstatēt, ka šajos darījumos tās maksas, kuras mēs esam ietvēruši biznesa plānos, ir stipri par augstām. Un ikvienas komerctelevīzijas pārstāvji norāda, ka, redzot tās izmaksas, protams, viņiem nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu par to. Kāpēc tik augsts ir šis tarifs, ko piedāvā „Lattelecom”? Tieši tāpēc, ka ir noslēgti iepriekšējo valdību laikā līgumi, kuros ir izcili neizdevīgi nosacījumi! Rezultāts: šodien par to nākas maksāt ļoti dārgi.

Protams, ir iespēja izvērtēt iepriekš noslēgtos līgumus. Protams, mēs katrs spējam saprast un iedomāties, ar cik nullēm būs tās summas, kuras mums nāksies maksāt kā līgumsodus, zaudējumus... un citas summas, kuras būs jāmaksā par to, kas ir izdarīts iepriekš. Skaidrs, ka mēs to apzināmies. Skaidrs, ka tas ir jāizvērtē un par to ir jāpieņem lēmumi. Bet šodien, lai dzēstu tās sekas, kas ir iestājušās, tiek prasīts miljons no valsts budžeta. Tas ir nepareizi, fundamentāli nepareizi.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 31, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 171. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri!

Vispirms es gribu pateikt Saeimai paldies par konstruktīvo darbu pie 2011.gada budžeta izskatīšanas.

Ministru kabineta iesniegtajā 171.priekšlikumā mēs faktiski rezumējām vairākus jautājumus, par kuriem jau šīsdienas sēdes laikā izskanēja debates. Konkrēti runa bija par to, kā budžeta deficītu nākamajā gadā ietekmēs valdības veicamie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi.

Jā, tiešām, uz pirmo lasījumu ar šiem ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem mēs bijām plānojuši iekasēt papildus 15 miljonus latu; uz otro lasījumu valdība ir atbalstījusi to priekšlikumu, kuru savulaik ir izteikusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, - palielinājusi šo summu līdz 60 miljoniem latu.

Te gan svarīgi ir apzināties, ka, strādājot pie ēnu ekonomikas apkarošanas, arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem mēs varam ieskaitīt tikai daļu no šīs summas kā fiskālās konsolidācijas pasākumu. Līdz ar to atlikusī summas daļa lielā mērā atspoguļo valdības apņemšanos nodrošināt virsplāna ieņēmumus uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina 60 miljonu latu apjomā.

Tika izvirzīti arī jautājumi, kā tas precīzi tiks sasniegts. Te es vēlos uzsvērt, ka valdībā jau ir apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ar 61 konkrētu pasākumu, kas, es domāju, diezgan lielā mērā var atbildēt uz tiem jautājumiem, kā mēs plānojam samazināt ēnu ekonomiku un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Svarīgi ir arī tas, ka, izskatot šo budžetu pietiekami saspringtā termiņā, mums jau ar nākamā gada 1.janvāri būs pilnvērtīgs budžets, nevis 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta. Tā ka te es gribu pateikt paldies gan Finanšu ministrijai, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas ir strādājušas šajā saspringtajā grafikā un šo darbu sekmīgi paveikušas.

Nākamā gada budžeta deficīts ir plānots 5,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, neskaitot šos papildu 45 miljonus no ēnu ekonomikas apkarošanas, kas ir krietni zem tā līmeņa, par kuru mums ir iepriekš panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas ir, 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Protams, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžetu vēl nav noslēgušās, šīs sarunas turpinās, un, ja tas būs nepieciešams, arī janvārī no valdības puses nāksim ar priekšlikumiem par iespējamiem budžeta grozījumiem.

Tāpat debašu laikā diezgan daudz izskanēja jautājumu, kas attiecas uz dažādiem nodokļiem, uz dažādiem nodokļu jautājumiem, tāpēc īsumā iziešu cauri atsevišķiem šiem nodokļu jautājumiem.

Pirmais, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Neatkārtošu visas šīs debates par pievienotās vērtības nodokļa likmēm. Kā atceramies, savulaik tieši PLL politiķi bija tie, kuri rosināja jau ar 2009.gada grozījumiem paaugstināt PVN pamatlikmi līdz 23 procentiem, kā to bija parakstījis toreizējais premjers Godmanis un toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris no Tautas partijas.

Tā kā no šā scenārija mums ir izdevies izvairīties, protams, neliela PVN palielināšana, par vienu procentpunktu pamatlikmē, ir izrādījusies pamatota.

Tāpat ir izdevies izvairīties no PVN samazināto likmju atcelšanas. Faktiski tiek atcelta tikai viena PVN samazinātā likme - konkrēti, elektroenerģijai.

Attiecībā uz PVN valdība būtībā atbalsta arī nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumu par reversās PVN iekasēšanas piemērošanu celtniecībai. Šis pasākums arī tiek ietverts ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, un, es domāju, tuvākajā laikā mēs arī Saeimā pie šā jautājuma atgriezīsimies.

Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli daudz tika diskutēts par neapliekamo minimumu vai atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Jāatgādina, ka līdz pavisam nesenam laikam atvieglojums par apgādībā esošu personu bija ievērojami zemāks nekā neapliekamais minimums. Pašreiz mēs šo situāciju esam grozījuši, bet arī tagad, ierosinādami paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu, mēs vienlaicīgi ierosinām palielināt arī neapliekamo minimumu. Un arī minimālo algu - no 180 uz 200 latiem.

Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli un papildu stimuliem vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šajā paketē tiek atbalstīts arī priekšlikums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajiem investīciju projektiem. Savulaik tāda atlaide ir bijusi, pēc tam atcelta. Mēs uzskatām, ka, lai piesaistītu jaunus investīciju projektus, šī atlaide atkal ir nepieciešama, turklāt nepieciešama tieši tagad, jo īstermiņā negatīvu fiskālo efektu šī atlaide nedod; tā dod fiskālo efektu tikai tad, kad investīciju projekts ir īstenots un attiecīgais uzņēmums sāk gūt peļņu.

Arī vairāki no ierosinājumiem, kas tika izteikti par nekustamā īpašuma nodokli, jau ir valdības darba kārtībā. Ir runa par kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikas precizēšanu, to pietuvinot tirgus vērtībai, un paredzētas plašākas pilnvaras pašvaldībām attiecībā uz PVN likmes piemērošanu. Ar šiem priekšlikumiem mēs nāksim, kad tiks strādāts pie 2012.gada budžeta.

Arī par dienesta auto nodokli izskanējušas daudzas debates, daudz arī kritikas. Jāatzīst, ka arī valdībā mums par šo jautājumu ir bijušas diskusijas, un tieši tāpēc, ka minētā nodokļa iekasēšana nav izrādījusies tik veiksmīga, kā bija cerēts, mēs ierosinām fundamentāli šā nodokļa iekasēšanas sistēmu pārskatīt. Un jāatzīst, ka jaunais priekšlikums ir jau izstrādāts un arī saskaņots ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, tātad tiešām mēs esam arī ņēmuši vērā uzņēmēju viedokli, izstrādādami dienesta auto nodokļa jauno regulējumu.

Vēl par pensiju 2.līmeni. Es gribu teikt, ka šis nav priekšlikums, kas būtu uzradies nu tā pēkšņi vai ne no kurienes. Par šo jautājumu mēs esam vairākkārt diskutējuši Reformu vadības grupā. To ir atbalstījuši arī sociālie partneri - gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arodbiedrības. Ievērību pelna ierosinājums par to, kā lielāku daļu šo līdzekļu novirzīt Latvijas tautsaimniecībai, un tas, neapšaubāmi, ir viens no jautājumiem, ko mēs tagad arī izskatām, protams, nepārkāpjot attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Protams, mūsu interesēs ir lielāku daļu līdzekļu atstāt tieši Latvijas tautsaimniecībā, un mēs, protams, ar nožēlu varam secināt, ka savulaik, Kalvīša valdības laikā, tika likvidēta iespēja, ka pensiju 2.līmeņa iemaksas varētu administrēt Valsts kase, kura varētu varbūt arī ņemt vērā vairāk šo aspektu. Protams, pie šā jautājuma būs jāatgriežas.

Attiecībā uz mājokļu siltināšanu un energoefektivitātes jautājumiem jāteic, ka arī tie, neapšaubāmi, ir ļoti būtiski jautājumi. Vēlos uzsvērt, ka viens no pirmajiem manas pirmās valdības lēmumiem bija dubultot pieejamos līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem mājokļu siltināšanas programmai. Sākotnēji šī programma sākās lēnāk, nekā bija gaidīts, taču pašreiz tā jau ir uzņēmusi apgriezienus: apmēram 40 procenti no līdzekļiem ir apgūti, un var prognozēt, ka līdz finanšu perspektīvas beigām šī programma pilnā mērā tiks apgūta. Līdz ar to ir jautājums arī par to, lai šo programmu mums būtu iespējams īstenot arī nākamajā finanšu perspektīvā.

Tā ka, neapšaubāmi, izvirzītais energoefektivitātes jautājums ir valdības darba kārtībā.

Attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību. Šeit Zalāna kungs bija atnesis arī „Pārskatu par valsts uzņēmumu aktīviem 2009.gadā”, tiesa gan, ar repliku, ka „nerēķinoties, cik tas maksā”. Te es vēlos informēt, ka savulaik šo pētījumu veica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts sadarbībā ar sabiedriskā kārtā piesaistītiem ekspertiem. Tātad budžeta līdzekļi šā ziņojuma tapšanā nav tērēti. Tas nu tā, runājot par izmaksu efektivitāti...

Bet, protams, ir paredzēts arī, balstoties uz šo ziņojumu, nākt klajā ar priekšlikumiem valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus no valsts uzņēmumu dividendēm.

Tā ka, kolēģi, es vēlreiz vēlos pateikties par šodienas diskusiju.

Aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu - 171.priekšlikumu - un arī 2011. gada budžetu kopumā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 171.priekšlikumu?

Cienījamie kolēģi! Pēc Kārtības ruļļa mums būtu laiks izsludināt pārtraukumu, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu turpināt sēdi, līdz būs izskatīti visi jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad turpināsim darbu, līdz būs visi jautājumi izskatīti.

J.Reirs. 172. - deputātu Barčas un Zīda priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. - deputātu Aijas Barčas un Oskara Zīda iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 173. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.... Nē? Tātad deputātiem nav iebildumu... Balsosim? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 174. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms balsojuma gribu pateikties deputātiem par izturību. Gribu pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantiem, gribu pateikties arī konsultantiem, kas palīdzēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Gribu pateikties Juridiskajam birojam.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - 1. Likums pieņemts. (Aplausi.)

 

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka Frakciju padome pulcēsies pēc 5 minūtēm Sarkanajā zālē.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas rudens sesijas 15. (ārkārtas) sēdes
2010. gada 16. decembrī turpinājums
2010. gada 20. decembrī

 

Likumprojekts „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 77/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 167)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 85/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 175)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu” (Nr. 86/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 176)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 150/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 240)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 160/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 250)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Debates - dep. E.Zalāns
   
Likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 162/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 252)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 163/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 253)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 81/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 171)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. M.Kučinskis
  - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 82/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 172)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 83/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 173)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 84/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 174)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 80/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 170)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. A.Šķēle
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. K.Olšteins
  - dep. A.Šķēle
  - dep. J.Reirs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. I.Viņķele
  - dep. A.Šķēle
  - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 87/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 177)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 145/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 235)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Debates - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šlesers
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. A.Caunītis
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. Dz.Zaķis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Debašu turpinājums - dep. E.Zalāns
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Olšteins
  - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 147/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 237)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. R.Dzintars (pret)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 151/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 241)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. A.Šķēle
   
Likumprojekts „Finanšu stabilitātes nodevas likums” (Nr. 154/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 244)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. J.Dombrava
  - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 155/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 245)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 158/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 248)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Debates - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. R.Strode
  - dep. I.Laizāne
  - dep. A.Šķēle
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. A.Caunītis
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. V.Lācis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. S.Bendrāte
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. S.Šķesters
  - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. E.Zalāns
  - dep. Dz.Zaķis
   
Par deputātu priekšlikumu par balsojumu nolasīšanu (Noraidīts) 
   
Priekšlikumi - dep. G.Daudze (pret)
  - dep. A.Šķēle (par)
   
Paziņojums
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Debašu tirpinājums - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Šlesers
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 157/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 247)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Debates - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Šlesers
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. E.Zalāns
  - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. E.Zalāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 156/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 246)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Šlesers
  - dep. G.Galvanovskis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. E.Zalāns
  - dep. A.Šķēle
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. E.Zalāns
  - dep. A.Šķēle
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 153/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 243)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. A.Šlesers
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. A.Šķēle
   
Likumprojekts „Transportlīdzekļu nodokļu likums” (Nr. 148/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 238)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Debates - dep. A.Šķēle
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Līdaka
  - dep. A.Buiķis
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. I.Viņķele
  - dep. A.Šķēle
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Šlesers
   
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2011.gadam” (Nr. 76/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 166)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. E.Zalāns
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Šlesers
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. J.Dombrava
  - dep. A.Šķēle
  - dep. E.Zalāns
  - dep. I.Grigule
  - dep. I.Grigule
  - dep. I.Grigule
  - dep. V.Lācis
  - dep. A.Šķēle
   
Par procedūru - dep. V.Lācis
   
Debašu turpinājums - dep. M.Kučinskis
  - dep. I.Circene
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. I.Circene
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. V.Lācis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Circene
  - dep. V.Lācis
  - dep. K.Seržants
  - dep. B.Cilevičs
  kultūras ministre S.Ēlerte
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Olšteins
  Ministru prezidents V.Dombrovskis

 

Balsojumi

Datums: 20.12.2010 09:01:32 bal001
Par - 79, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (77/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:02:20 bal002
Par - 84, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (85/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:03:30 bal003
Par - 87, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (86/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:04:30 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (150/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:08:08 bal005
Par - 36, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Civilprocesa likumā (160/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:10:35 bal006
Par - 62, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (160/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:19:54 bal007
Par - 35, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Būvniecības likumā (162/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:20:27 bal008
Par - 62, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (162/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:21:10 bal009
Par - 61, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (163/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:24:20 bal010
Par - 33, pret - 11, atturas - 49. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (81/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:27:48 bal011
Par - 37, pret - 2, atturas - 53. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (81/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:29:05 bal012
Par - 54, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (81/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:30:08 bal013
Par - 60, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (82/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:30:51 bal014
Par - 61, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (83/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:32:19 bal015
Par - 58, pret - 31, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (84/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:53:46 bal016
Par - 37, pret - 2, atturas - 52. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (80/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 09:54:18 bal017
Par - 38, pret - 1, atturas - 53. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (80/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 10:03:58 bal018
Par - 39, pret - 3, atturas - 51. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (80/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 10:04:27 bal019
Par - 53, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (80/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 10:06:15 bal020
Par - 61, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (87/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 10:09:29 bal021
Par - 33, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (145/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 10:29:52 bal022
Par - 39, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (145/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:01:32 bal023
Par - 29, pret - 1, atturas - 45. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (145/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:11:23 bal024
Par - 30, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (145/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:12:00 bal025
Par - 61, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (145/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:14:17 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (147/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:18:10 bal027
Par - 77, pret - 9, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 20.12.2010 11:20:58 bal028
Par - 55, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (151/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:21:23 bal029
Par - 31, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (151/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:23:06 bal030
Par - 62, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (151/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:26:44 bal031
Par - 31, pret - 46, atturas - 12. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Finanšu stabilitātes nodevas likums (154/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:29:19 bal032
Par - 30, pret - 46, atturas - 14. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Finanšu stabilitātes nodevas likums (154/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:30:40 bal033
Par - 86, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Finanšu stabilitātes nodevas likums (154/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:31:56 bal034
Par - 92, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (155/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:34:52 bal035
Par - 41, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (158/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 11:44:16 bal036
Par - 30, pret - 58, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (158/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 12:26:19 bal037
Par - 39, pret - 0, atturas - 53. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (158/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 12:29:41 bal038
Par - 40, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu

Datums: 20.12.2010 13:31:22 bal039
Par - 32, pret - 0, atturas - 47. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (158/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 13:32:04 bal040
Par - 33, pret - 45, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu

Datums: 20.12.2010 13:34:21 bal041
Par - 27, pret - 31, atturas - 27. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (158/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 13:40:37 bal042
Par - 35, pret - 2, atturas - 51. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (158/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 13:41:16 bal043
Par - 77, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (158/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 13:51:23 bal044
Par - 8, pret - 59, atturas - 24. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (157/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:05:54 bal045
Par - 28, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (157/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:08:46 bal046
Par - 28, pret - 48, atturas - 11. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (157/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:09:51 bal047
Par - 62, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (157/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:13:11 bal048
Par - 32, pret - 3, atturas - 52. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:13:39 bal049
Par - 29, pret - 2, atturas - 57. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:35:14 bal050
Par - 35, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:44:00 bal051
Par - 37, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:49:33 bal052
Par - 37, pret - 2, atturas - 52. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:53:11 bal053
Par - 37, pret - 3, atturas - 50. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:56:33 bal054
Par - 38, pret - 3, atturas - 50. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 14:59:08 bal055
Par - 39, pret - 2, atturas - 51. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:00:03 bal056
Par - 60, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (156/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:38:53 bal057
(atkartots balsojums).
Par - 36, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:39:29 bal058
Par - 36, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:47:49 bal059
Par - 30, pret - 2, atturas - 57. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:48:21 bal060
Par - 35, pret - 1, atturas - 48. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:51:07 bal061
Par - 8, pret - 3, atturas - 69. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:54:03 bal062
Par - 39, pret - 1, atturas - 49. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:54:34 bal063
Par - 34, pret - 1, atturas - 49. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 15:56:59 bal064
Par - 36, pret - 0, atturas - 49. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:01:17 bal065
Par - 39, pret - 0, atturas - 49. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:02:13 bal066
Par - 51, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (153/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:04:23 bal067
Par - 40, pret - 19, atturas - 24. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Transportlīdzekļu nodokļu likums (148/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:10:32 bal068
Par - 37, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Transportlīdzekļu nodokļu likums (148/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:17:29 bal069
Par - 34, pret - 0, atturas - 52. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Transportlīdzekļu nodokļu likums (148/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:18:13 bal070
Par - 36, pret - 0, atturas - 44. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Transportlīdzekļu nodokļu likums (148/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:19:45 bal071
Par - 50, pret - 31, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Datums: 20.12.2010 16:20:08 bal072
Par - 50, pret - 15, atturas - 21. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Transportlīdzekļu nodokļu likums (148/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:33:57 bal073
Par - 38, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Transportlīdzekļu nodokļu likums (148/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:41:11 bal074
Par - 52, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Transportlīdzekļu nodokļa likums (148/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:42:12 bal075
Par - 35, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:42:41 bal076
Par - 33, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:43:10 bal077
Par - 35, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:43:36 bal078
Par - 36, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:55:20 bal079
Par - 38, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 16:59:51 bal080
Par - 38, pret - 2, atturas - 48. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:34:10 bal081
Par - 14, pret - 49, atturas - 22. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:36:47 bal082
Par - 35, pret - 0, atturas - 52. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:39:51 bal083
Par - 34, pret - 4, atturas - 49. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:42:29 bal084
Par - 31, pret - 1, atturas - 57. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:43:29 bal085
Par - 36, pret - 1, atturas - 50. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:45:10 bal086
Par - 36, pret - 2, atturas - 50. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:45:36 bal087
Par - 38, pret - 0, atturas - 52. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:50:33 bal088
Par - 37, pret - 0, atturas - 52. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.100. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:52:02 bal089
Par - 38, pret - 2, atturas - 50. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:52:59 bal090
Par - 36, pret - 1, atturas - 53. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.110. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:53:23 bal091
Par - 30, pret - 2, atturas - 56. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.111. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:53:56 bal092
Par - 15, pret - 20, atturas - 50. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 17:58:14 bal093
Par - 37, pret - 1, atturas - 53. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.153. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 18:01:52 bal094
Par - 35, pret - 1, atturas - 51. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.155. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 18:04:49 bal095
Par - 49, pret - 29, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.163. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 18:05:52 bal096
Par - 35, pret - 0, atturas - 54. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.166. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 18:13:09 bal097
Par - 33, pret - 5, atturas - 47. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.167. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 18:15:34 bal098
Par - 35, pret - 3, atturas - 50. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.168. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 18:16:01 bal099
Par - 33, pret - 1, atturas - 54. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.169. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 18:49:40 bal100
Par - 36, pret - 31, atturas - 24. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.170. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 19:00:53 bal101
Par - 24, pret - 3, atturas - 57. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.172. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 19:01:34 bal102
Par - 29, pret - 3, atturas - 58. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.173. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 19:02:02 bal103
Par - 27, pret - 6, atturas - 54. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.174. Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2010 19:02:52 bal104
Par - 54, pret - 38, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2011.gadam (76/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Svētdien, 27.maijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196