10.Saeimas stenogramma - 16.12.2010

Latvijas Republikas 10.Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā sēde
2010.gada 16.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir jau viena minūte pāri deviņiem. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 16.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām jau iesniegtajā darba kārtībā.

Tātad deputāti Klementjevs, Holostovs, Dolgopolovs, Nikonovs un citi ir iesnieguši lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ir!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atbalstīt un izdarīt izmaiņas 16.decembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 3. Tātad darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie deputāti! Kolēģi, kolēģes, Prezidij!

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā, jo kopš Sabiedrības integrācijas fonda likuma pieņemšanas 2001.gadā ir mainījusies gan tiesiskā vide, gan faktiskās Sabiedrības integrācijas fonda funkcijas un kompetence.

Izskatot un izdiskutējot pašreizējo likumu, mēs esam konstatējuši, ka ir nepieciešams paplašināt fonda funkcijas, kā arī stiprināt Sabiedrības integrācijas fonda neatkarību. Un sakarā ar to mūsu priekšlikums ir, lai šī pārraudzība tiktu nodota Ministru prezidenta rīcībā.

Pašreiz sagatavotā likumprojekta, normatīvo aktu projekta, būtība un mērķis ir saskaņot šā fonda likumu, novēršot atšķirīgas tiesību normu interpretācijas un no tā izrietošās finansiālās sekas, kā arī noteikt, ka paralēli Sabiedrības integrācijas fonda mērķim vēl ir arī funkcija finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību un noteikt kārtību, kādā tiek īstenota nevalstisko organizāciju līdzfinansējuma budžeta programmu vadības īstenošana, uzraudzība un kontrole.

Un līdz ar to mēs paši esam sagatavojuši un iesnieguši šo likumprojektu. Lūdzam gan izskatīt, gan arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija lēmumu nodot likumprojektu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Nikonova, Holostova, Rodionova, Jakimova, Burunova, Mirska, Agešina un Dolgopolova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”. Dep. Dz.Rasnačs: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Klementjeva, Nikonova, Holostova, Rodionova un citu iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 34, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts par „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienītā priekšsēdētājas kundze un godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja lūgumu virzīt Dainas Treijas kandidatūru apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Dainu Treiju un aizklātā balsojumā ir atbalstījusi minēto lūgumu, un Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts apstiprināts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja lūgumu virzīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Vēsmu Kaksti apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Vēsmu Kaksti un aizklātā balsojumā atbalstījusi Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Andreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja lūgumu virzīt Andreju Judinu apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Andreju Judinu un aizklātā balsojumā atbalstījusi Andreja Judina virzīšanu apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Andreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 27, atturas - 22. Lēmums nav atbalstīts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Ministru kabinets ir lūdzis turpināt izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Vai deputāts Staņa... Jūs nāksiet informēt? Lūdzu!

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs skatījām komisijā šo jautājumu, piedaloties ekspertiem no dažādām ieinteresētajām pusēm.

Šis likumprojekts ir sākts skatīt jau 8.Saeimas laikā. Šobrīd tas vairs nav aktuāls saistībā ar to, ka ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un citas lietas, un, piedaloties arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem, mūsu visu lēmums bija vienprātīgs, ka šo likumprojektu nevajag turpināt izskatīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 81, atturas - 1. Tātad lēmums nav atbalstīts. Likumprojektu 10.Saeimā neturpinās izskatīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””.

Neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 21. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam, lai... deputātam Gaidim Bērziņam, nevis Ilmai Čepānei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies!

Tātad ir lūgums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2011.gada 24.janvārim.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad termiņš ir 2011.gada 14. janvāris... 24.janvāris, es atvainojos!

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts ar lūgumu turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Augstākās izglītības likums”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Augstākās izglītības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 22. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Komisija tātad saglabājas.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inai Druvietei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2011.gada 30.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 30.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Mazliet uzmanības, jo ir nepieciešams skaidrojums.

Šis un arī nākamais likumprojekts savulaik tika izstrādāts saistībā ar jauna Informācijas atklātības likumprojekta iesniegšanu Saeimā, kas radīja nepieciešamību izdarīt grozījumus arī citos ar informācijas atklātības jomu saistītajos likumos, tieši šajos - Nacionālās drošības likumā un likumā „Par valsts noslēpumu”. Par likumprojekta „Informācijas atklātības likums” atbildīgo komisiju 9.Saeima bija noteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet tā tai nodoto likumprojektu savas darbības laikā neiesniedza pat pirmajam lasījumam.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā sacīto, Informācijas atklātības likumu vairs nevar turpināt skatīt 10.Saeimā. Un, tā kā Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā nav iespējams turpināt izskatīt likumu paketes vadošo likumu, no kura izriet grozījumi tieši šajos divos - šajā un arī nākamajā likumā -, tad nav iespējams turpināt arī šodienas sēdes darba kārtībā ar 9. un 10.numuru iekļauto likumprojektu apspriešanu.

Es aicinu neatbalstīt šo, jo pamatlikums tiešām nenāk kopā ar šo. Mēs, komisija, esam nosūtījuši vēstuli Ministru kabinetam ar lūgumu šo jautājumu risināt kompleksi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 59, atturas - 1. Lēmuma projekts nav atbalstīts. Likumprojekts 10.Saeimā skatīts netiks.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts ar lūgumu turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””. Vai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā...? Komisija lūdz neatbalstīt arī šo. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 63, atturas - 1. Lēmuma projekts nav atbalstīts. Likumprojekts 10.Saeimā skatīts netiks.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

9.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šī komisija saglabājas kā atbildīgā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2011.gada 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgā komisija tātad ir Ārlietu komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sergejam Mirskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis (SC frakcija).

Termiņš - 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

Atbildīgā arī par šo likumprojektu iepriekšējā Saeimā bija Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Ārlietu komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sergejam Mirskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis (SC frakcija).

5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ļoti līdzīgi: piedaloties visiem tiem pašiem ekspertiem, komisija likumprojektu izvērtēja, un komisijas lēmums bija neturpināt likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 77, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts nav atbalstīts, likumprojektu neturpinās izskatīt 10.Saeimā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par valsts pensijām”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi likumprojektu, kuru nepabeidzām izskatīt 9.Saeimā, vienprātīgi nolēma, ka „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nav turpināmi skatīt 10.Saeimā.

Paskaidrošu - kāpēc.

Tāpēc, ka šodien mums ir skaidri zināms, ka Valsts prezidents jau ir ceļajūtīs uz Maskavu un ka šie „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” vistiešākajā veidā ir saistīti ar Latvijas un Krievijas noslēgto sociālās drošības līgumu.

Otrkārt. Daļa no normām, kas ir šajā šodien skatāmajā likumprojektā, ir jau izskatītas, un par tām mēs balsosim šodien vai nākamajā dienā, pieņemot 2011.gada budžetu.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi: lai Labklājības ministrija čakli strādā, jo ir pieņemta koncepcija par sociālās drošības ilgtspēju, bet Ministru kabinets pēc tam to izvērtēs un iesniegs Saeimai jaunus grozījumus likumā „Par valsts pensijām”.

Aicinu, kolēģi, šo likumprojektu nevirzīt tālākai izskatīšanai 10.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 80, atturas - 1. Lēmuma projekts nav atbalstīts. Likumu neturpinās izskatīt 10.Saeimā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņa, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 5, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts tiks turpināts izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

 

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem diskusija ir bijusi jau ilgu laiku. Noteikti daudzi Saeimas deputāti, it sevišķi jaunievēlētie, nemaz nezina, ka šis jautājums ir izraisījis diezgan plašas debates dažādu nozaru pārstāvjiem.

Mēs runājam par īpaši aizsargājamām teritorijām, un, protams, ir jautājums: vai ir jāizsargā Latvijā kādas teritorijas? Noteikti, jā! Bet šajā gadījumā, man šķiet, mēs gribam pieļaut diezgan lielu kļūdu, kas ir saistīta ar jūras teritoriju aizsargāšanu. Šis jautājums ir saistīts arī ar ļoti slaveno Irbes šaurumu.

Natura 2000 ir tās Latvijas teritorijas, kuras tiks aizsargātas īpašā veidā, par to rūpēsies Brisele. It kā jau nekas slikts tas nav, bet, kā mēs zinām, lai saņemtu IVN un attiecīgi veiktu pārbaudes šajās teritorijās, ir jāsaduras ar ārkārtīgi lielu birokrātiju. Tas var prasīt daudzus gadus.

Pirms kāda laika, kad es viesojos Liepājā, man bija sarunas ar Liepājas mēru Uldi Sesku, un, kad mēs jautājām, kāds ir Liepājas viedoklis par Natura 2000, jo Liepājai ir arī sava osta, tad viennozīmīgi atbilde bija saistīta ar to, ka Liepājai Natura 2000 rada arī problēmas, jo Liepājai ir savs ezers, kuru ir nepieciešams attīrīt, kuru ir nepieciešams attīstīt, bet diemžēl šie liegumi ir tie, kas ierobežo attīstību tieši šajā teritorijā. Un problēma, kas saistīta ar Irbes šaurumu, ir zināmā mērā tāds kā lakmusa papīrs, kas rāda, kāda būs mūsu attieksme, lai mēs aizsargātu Latvijas nacionālās intereses.

Kāpēc ir jāaizsargā Latvijas nacionālās intereses šajā jautājumā? Mēs zinām, ka mēs daudzos jautājumos diemžēl esam apzināti vai neapzināti piekāpušies Briselei, gribējām kaut kādā veidā izpelnīties atzinību. Tad, kad daudzi - ne tikai ārvalstu, bet arī pašmāju - eksperti teica, ka cukura rūpniecība Latvijā neesot vajadzīga, jo lētāk ir ievest cukuru no Dānijas vai Brazīlijas, tika pieņemti attiecīgi lēmumi un šī nozare tika iznīcināta. Taču šodien daudzi runā: vai nav pienācis laiks atjaunot Latvijā cukura rūpniecību? Man negribētos, lai mēs nonāktu līdz tādai pašai situācijai ar īpaši aizsargājamām teritorijām.

Kāpēc es kategoriski iestājos pret šā likumprojekta tālāku virzīšanu? Ne jau tikai tāpēc, ka man ir labi pazīstama satiksmes nozare, jo es esmu bijis satiksmes ministrs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, bet tāpēc, ka es apzinos, ka šodien tiek virzīts likums, par kuru joprojām nav pieņemts galīgais lēmums.

Pirms vēlēšanām Ostu padomē tika skaidri lemts - neatbalstīt šā likuma tālāku virzību šādā formā. Iebildums bija pamatā saistīts ar Irbes šaurumu un arī ar mazajām reģionālajām ostām Rīgas līcī - Mērsraga, Skultes, Ainažu un citām ostām. Kāpēc? Tāpēc ka Natura 2000 uzliek ievērojamus liegumus šo ostu attīstībā.

Ja mēs gribam radīt darba vietas ne tikai Rīgā, bet arī ārpus Rīgas, tad mums ir jādomā, kādā veidā attīstīsies mūsu ekonomika, un mazās ostas vienmēr ir bijušas un arī nākotnē varētu būt tie biznesa objekti, kuri ģenerē ekonomisko aktivitāti valstī.

Diemžēl šajā gadījumā mēs gribam steigties un būt pirmrindnieki. Mēs vēlamies, lai Natura 2000 mūs aizsargā. Bet jautājums: no kā tad mēs gribam sevi aizsargāt? Es respektēju Vides ministrijas pozīciju, kura diezgan aktīvi vienmēr ir aizsargājusi savas intereses, bet šoreiz ir runa par direktīvām, kuras it kā Latvija negrib ievērot un pildīt. Jautājums: par kādām tad direktīvām mēs runājam? Ko tad mēs gribam pārkāpt saistībā, piemēram, ar šo Irbes šaurumu?

Ir Putnu direkcija, kura nosaka to, ka šī teritorija jāaizsargā. Jautājums ir tāds: ar ko tad īpašs ir Irbes šaurums? Es vēl saprastu, ja tur nārstotu laši vai kādas citas zivis, bet tur lido pāri putni, un šī teritorija ir jāaizsargā. Jautājums: kas tad var traucēt putniem lidot pāri šai teritorijai, ja šī teritorija nebūs Natura 2000?

Situācija ir tāda, ka pirms kāda laika atbildīgo nozaru pārstāvji - tātad no vides jomas - tika veikuši pētījumus, saņēmuši diezgan lielus finansējumus no Eiropas fondiem, un viņi, protams, gribēja pēc iespējas vairāk teritoriju izpētīt, jo par to tika maksāta nauda. Un es saprotu: ja jau viņi reiz ir pētījuši, tad viņi kaut kādā veidā cenšas savas pozīcijas aizsargāt. Tur nav nekā nosodāma! Tikai rodas jautājums: vai, virzot šo jautājumu uz priekšu, mēs tiešām esam izvērtējuši šīs intereses un līdzsvarojuši tās starp šīm vides interesēm, putnu interesēm un nacionālajām ekonomiskajām interesēm?

Kāpēc man ir bažas par to, ka, iekļaujot sarakstā Irbes šaurumu, mēs varam iešaut sev kājā?

Pirmkārt, tāpēc, ka pret šo lēmumu ir iestājušās daudzas pilsētas, to skaitā Rīga, Ventspils un Liepāja. Ostu padomē visu šo pilsētu pārstāvji, kā arī ostu pārstāvji vienbalsīgi ir atbalstījuši pozīciju, ka nevajag iekļaut Irbes šaurumu Natura 2000. Tā ir sava veida solidaritāte, jo ne jau Ventspils un Liepāja no tā cietīs. No tā cietīs Rīga un mazās Rīgas līča ostas. Mums ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt visu iespējamo, lai nacionālās intereses aizsargātu. Man ir bažas, patiesas bažas, par to, ka šodien šis jautājums tiek it kā nevainīgi virzīts uz priekšu ar tādu domu, it kā mēs plānojam šo konkrēto teritoriju - Irbes šaurumu - iznīcināt, lai gan nekādu tādu nodomu nav. Vienīgais mūsu nodoms ir tāds: padarīt, lai mūsu ostas būtu konkurētspējīgas pasaules globālajā ekonomikā, lai mēs varētu konkurēt ar tādām ostām kā Hamburga, Antverpene, Roterdama.

Par ko ir bažas? Bažas ir par to, ka šodien ostas spēj konkurēt tikai tad, ja ostas ir padziļinātas. Rīgas brīvosta ir uzsākusi padziļināšanas programmu. Šogad ir pirmais gads, kad mēs esam sākuši apkalpot Panamax tipa kuģus. Tas nozīmē, ka dziļums Rīgas brīvostā ir palielinājies līdz 16 metriem. Bet ir jāapzinās, ka Irbes šaurums ir sava veida pudeles kakliņš, kurš var nākotnē mums radīt problēmas. Mēs zinām to, ka Rīgas līča, tā teikt, visa tā piekraste vai arī kuģu ceļš nav tāds, ka tur apakšā būtu klints, kur attiecīgi dziļums nevar mainīties. Tur ir smiltis, un kaut kādu vēju ietekmē šīs smiltis var tikt aizpūstas, tāpēc kuģa ceļu nāksies padziļināt. Un tā nu ir sanācis, ka igauņi mūs šajā jautājumā ir vienbalsīgi atbalstījuši, viņi pat ir rekomendējuši un saskaņojuši: iekļausim Irbes šaurumu kā aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka igauņi, kuriem blakus arī sala, varēs skaidri paust viedokli nākotnē, tad, kad mēs kārtosim IVN procedūru: vai mēs drīkstam vai nedrīkstam padziļināt. Un varbūt šodien Vējoņa kungs, kurš runās pēc manis, teiks: „Nē, nē, tas mūs nekādā gadījumā neietekmēs, un mēs droši varam garantēt šodien, ka mēs varēsim normāli, izejot caur IVN procedūru, veikt padziļināšanu,” - taču man nav pārliecības. Jo vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs skatījām - Zaķa kungs to ļoti labi šodien var apliecināt - vienu no jautājumiem... Tur jau ir ierakstīts, ka, ja gadījumā Eiropā mainīsies kaut kādas regulas vai noteikumi, tad attiecīgi mums jāpakļaujas Eiropas vienotajai pozīcijai. Un man ir bažas, ka tajā brīdī, kad Rīgas ostā sāks ienākt aizvien vairāk un vairāk lielo kuģu, tad, kad Rīgas osta sāks attīstīties kā stratēģiska konteineru osta šajā reģionā, - ka tad pēkšņi tās ostas, kuras sāks zaudēt kravas, sāks nevis mūs atbalstīt, bet... viņi izdarīs visu, lai kaut kādā veidā caur šo Natura 2000 ietekmētu Rīgas ostas attīstību. Ārkārtīgi vienkārši! Viņi mēģinās uzlikt kādus liegumus. Un tā problēma ir tā: vai mums lemšana par IVN, par iespējamo kuģu ceļa padziļināšanu ir jāatdod Eiropai?

Un man ir izbrīns, ka šodien mēs virzām šo jautājumu, ka Ministru kabinets virza šo jautājumu uz izskatīšanu Saeimā laikā, kad Ostu padome vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu. Ostu padome sanāks janvāra beigās. Lemberga kungs šajā jautājumā atbalsta vienoto pozīciju, jo ostas - Rīga, Ventspils, Liepāja - vienmēr ir solidarizējušās jautājumos, kas skar iespējamās kaut kādu noteikumu izmaiņas. Jo šodien, ja situācija tiks pasliktināta vienā ostā, Rīgā, nākamajā reizē tā būs Ventspils vai Liepāja. Man šķiet, ka nevajadzētu ieviest šādu precedentu, ka Ostu padomes lēmums netiek ņemts vērā.

Mēs esam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vienojušies, ka ir nepieciešams, lai satiksmes ministrs atnāk un skaidri pauž savu pozīciju par to, ko domā Satiksmes ministrija. Es šo pozīciju zinu, jo tā nekad nav mainījusies. Satiksmes ministrija neatbalsta tādu lēmumu pieņemšanu, kuri ierobežo kuģu ceļa iespējamo padziļināšanu nākotnē. Un man negribētos nonākt līdz situācijai, ka mēs tranzītbiznesā radītu precedentu, kas var līdzināties gadījumam ar cukurfabrikām - ka mēs diemžēl paši neko vairs lemt nevaram. Jo - kā tad ir ar cukurfabrikām šodien? Godājamie kolēģi! Vai mēs varam uzbūvēt vienu cukurfabriku, ja tā valdība lemtu? Nevaram, jo, redziet, Eiropa mums neļauj, mums ir ierobežojumi! Kāpēc mums vajag bāzt galvu cilpā un pašiem atteikties no suverēnajām tiesībām, ja mēs varam paši lemt par to - padziļināt mums kuģu ceļu vai nepadziļināt? Jo, ticiet man, Eiropas Savienībā, protams, mums ir daudz kolēģu, ar kuriem mums ir jāsadarbojas, bet, tiklīdz Latvija sāks palikt konkurētspējīga, tiklīdz mēs sāksim atņemt kravas ne tikai Igaunijai, bet arī Somijai, Zviedrijai, Holandei vai Vācijai to ostās, tad, ticiet man, lēmums tiks pieņemts zibenīgi.

Man šķiet, ka šajā gadījumā ir ārkārtīgi bīstami, ja mēs šādi rīkojamies.

Paskatīsimies uz citām ostām! Tā ir sanācis, ka Tallinas ostā nav nekādu teritoriju Natura 2000.

Natura 2000 teritorijas tiek noteiktas ostās, kuras jau ir attīstījušās, kurām ir milzīgs apgrozījums. Rīgas osta ir pēdējo 20 gadu laikā palielinājusi apgrozījumu par 600 procentiem. Ja mēs paskatāmies, kāds ir bijis apgrozījums 90.gadu sākumā, tad redzam, ka tie bija nieka 5 miljoni tonnu kravu. Šogad tie ir 30 miljoni tonnu kravu. Un nākotnē Rīgas osta var vismaz dubultot šo apgrozījumu. Notiek investīcijas, tiek būvēts otrs sliežu ceļš Krustpils virzienā. Mēs palielinām kapacitāti. Bet diemžēl ar vienu lēmumu mēs to visu varam pārsvītrot.

Manis šodien piedāvātais risinājums ir nevis ignorēt dabas draugu intereses... Mums ir jādomā par putniem. Neviens nedomā šodien kaut kādā veidā mēģināt vērsties, tā teikt, pret putniem, lai viņi nevar pārlidot tur pāri. Bet, ja 800 gadus Rīgas osta ir bijusi kā osta, tad kāpēc šodien mēs mēģinām kaut kādā veidā uzlikt cilpu Rīgas ostas kaklam un vienlaicīgi arī tādā veidā neļaujam veiksmīgi attīstīties mazajām ostām? Man šķiet, ka šo jautājumu nevajadzētu šodien ar balsojamo mašīnu izstumt cauri, bet vajadzētu lūgt valdībai vēlreiz šo jautājumu izskatīt un virzīt tālāk tad, kad Ostu padome būs pieņēmusi galīgo lēmumu, jo pēdējais Ostu padomes lēmums pirms vēlēšanām bija - noraidīt. Kāpēc tas tiek stumts? Protams, var teikt, ka var tikt radīti zaudējumi. Bet, godājamie kolēģi, kurš ir izrēķinājis, kādus zaudējumus mēs radīsim, ja Rīgas osta kļūs konkurētnespējīga? Viena pārkrautā tonna, kas tiek pārkrauta caur jebkuru no mūsu ostām, Latvijas ekonomikai rada vismaz 10 latu ienākumus. Šodien Rīgas osta Latvijas ekonomikai ģenerē ienākumus vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā, desmitiem tūkstošu cilvēku strādā šajā ostā.

Man būtu priekšlikums šodien valdošajai koalīcijai varbūt nepieņemt šādu lēmumu, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kādā mēs esam jau nonākuši ar cukura nozari. Atliksim šo jautājumu! Lūgsim valdībai līdz janvāra beigām to izskatīt vēlreiz! Jums arī janvāra beigās pietiks balsu, lai nobalsotu, bet šodien sasteigt... Šis nav budžeta jautājums! Un tieši tāpēc es ceru, ka šodien mēs tomēr varētu būt vienoti jautājumā par nacionālajām interesēm.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien viens mēnesis mums neko nemainīs, lai mēs pirms Ziemassvētkiem to sasteigtu. Un man gribētos, lai mēs vienmēr tomēr varētu atrast kopīgas intereses, runājot par vides jautājumiem un par nacionālajiem biznesa jautājumiem.

Tāpēc es aicinu it sevišķi „Vienotību”, kura nav bijusi iepriekšējās valdībās... kura varbūt nav aktīvi iesaistījusies šā jautājuma risināšanā, atbalstīt šo pozīciju un atlikt šā jautājuma skatīšanu vismaz uz mēnesi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds vides ministram Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (vides ministrs).

Cienījamā Saeimas spīkere! Cienījamie kolēģi deputāti! (No zāles: „Mēs tev neesam kolēģi!”)

 

Pirmām kārtām es gribētu īstenībā aizrādīt Šlesera kungam, ka nevajag tiražēt muļķības attiecībā uz cukurfabriku, jo lēmumu par cukurfabrikas esamību vai neesamību pieņēma cukurfabrikas īpašnieki. (Aplausi.) Un šajā gadījumā valsts nav vainīga, ka īpašnieki ir pieņēmuši šādu lēmumu.

Par šo likumprojektu, protams, ir ļoti daudz diskutēts gan Saeimā, gan Latvijas Ostu padomē, gan arī publiskajās diskusijās pirms Saeimas vēlēšanām. Un jāsaka tā, ka šeit ir arī daļēja patiesība par to, ka Latvijas Ostu padomē ir noraidīts... Nē, Ostu padomē nav noraidīts šis jautājums. Ostu padomē, vairākkārt liekot šo jautājumu uz balsošanu, nekāds lēmums nav pieņemts, jo viedokļi dalās. Līdz ar to šā jautājuma skatīšana Latvijas Ostu padomē turpināsies arī nākamajā gadā.

Šā likuma būtiskākie grozījumi, protams, ir saistīti ar septiņu aizsargājamo jūras teritoriju noteikšanu par Eiropas nozīmes aizsargājamām jūras teritorijām, tā sauktajām Natura 2000 teritorijām. Šo teritoriju izveidošanas pienākums Eiropas Savienības dalībvalstīm izriet no divām dabas direktīvām - no tā sauktās Biotopu direktīvas un no Putnu direktīvas.

Minētās direktīvas nosaka, kuras sugas un kuri biotopi jāaizsargā visā Eiropas Savienības teritorijā, to skaitā arī Latvijā, kā arī to, kuru sugu un biotopu aizsardzībai jāveido aizsargājamās teritorijas gan uz sauszemes, gan jūrā.

Izveidotās teritorijas kopīgi ar citu Eiropas Savienības valstu teritorijām veido vienotu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju - Natura 2000 - tīklu. Nosakot šīs teritorijas par aizsargājamām dabas teritorijām, dalībvalstīm ir jāņem vērā pirmām kārtām un galvenokārt tikai un vienīgi zinātniskā informācija, kas, vērtējot strikti noteiktus zinātniskos kritērijus, identificē, kuras teritorijas jāveido par aizsargājamām teritorijām.

Attiecībā uz likumprojektā minētajām teritorijām. Saskaņā ar 2005.-2009.gadā veikto pētījumu Latvijas jūras ūdeņos septiņas teritorijas ir atzītas par tādām, kurās Latvijai saskaņā ar Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu ir jāizveido Eiropas Savienības aizsargājamās teritorijas. Tās ir Nida-Pērkone, Akmensrags, Irbes šaurums, Rīgas līča rietumu piekraste, selga uz rietumiem no Tūjas, Vitrupe-Tūja un Ainaži-Salacgrīva.

Attiecīgo teritoriju izveides procesā, kas aizsakās 2008.gadā, notika konsultācijas un diskusijas ar atsevišķām pašvaldībām un ostām. Tika meklēti visi iespējamie risinājumi, lai vienlaikus varētu gan attīstīt attiecīgās piekrastes teritorijas, gan arī netiktu apdraudēti aizsargājamie putni un biotopi.

Līdz Ministru kabineta lēmumam par šo teritoriju aizsardzības statusu tika atrasti visām pusēm maksimāli pieņemami risinājumi, un šā gada 5.janvārī Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem noteica šīs septiņas jūras teritorijas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi paredz to, ka zivju ieguve aizsargājamās jūras teritorijās notiek saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem; teritorijās ir noteiktas neitrālās zonas, lai nodrošinātu ostu darbību un tām nepieciešamo infrastruktūru, piekrastes pašvaldību saimniecisko darbību un tūrisma infrastruktūras attīstību, kā arī varētu padziļināt kuģu ceļus. Savukārt Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem attiecībā uz jūras teritorijām nav noteikti nekādi saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Zināms, ka Rīgas brīvostas pārstāvji ir pauduši bažas attiecībā uz Irbes šaurumu, tomēr varu apgalvot, ka tās tiek nepamatoti vērstas pret šo likumprojektu, jo pēc būtības ar šiem grozījumiem ostas darbība netiek apdraudēta.

Runājot par Irbes šaurumu un par šīs teritorijas iekļaušanu Natura 2000 tīklā, ir izskanējis krietni daudz nepamatotas informācijas. Vēlos uzsvērt, ka tas ir absolūts mīts par kuģu ceļu un kustības apdraudējumu, jo Irbes šaurums tiek... ja Irbes šaurums tiek noteikts par aizsargājamo teritoriju Natura 2000.

Sugu eksistence un izdzīvošana ir cieši saistīta ar cilvēka darbību un saimnieciskajām aktivitātēm. Putniem Irbes šaurumā un citās vietās jūrā ir būtiski ziemā neaizsalstošie ūdeņi. Putni ir sastopami gan ostās, gan kuģu ceļos, un putnu dēļ nav jānosaka nekādi ierobežojumi kuģošanai. Arī nākotnē ostu saimnieciskā darbība un putnu esamība ir savietojama.

Viennozīmīgi varu apgalvot, ka kuģošana putniem netraucē un ka patiesībā gan ir otrādi: tieši tādēļ, ka kuģošana notiek, tur ir putni, īpaši rudens un ziemas periodā, kad neaizsalstošie kuģu ceļi un ledlauži veic labu darbu arī priekš putniem.

Vienīgā darbība, ko varu minēt kā ierobežotu vai aizliegtu aizsargājamās teritorijās, ir vēja ģeneratoru uzstādīšana. Tā gan būs liegta, bet nedomāju, ka kāds varētu iedomāties šajā teritorijā, kas nepieciešama kuģošanai, uzstādīt vēja ģeneratorus.

Tā kā attiecīgās teritorijas ir izveidotas, lai nodrošinātu Eiropas nozīmes putnu un biotopu aizsardzību, Latvijas pienākums ir noteikt tās par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām teritorijām Natura 2000.

Ar šo likumprojektu Latvija izpilda savas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, kuras bija uzņēmusies jau 2004.gadā, iestājoties Eiropas Savienībā, to skaitā arī saistības līdz 2008.gadam izveidot aizsargājamās jūras teritorijas. Tā kā mums šādu saistību izpildei bija nepieciešami gan zinātniskie pētījumi, gan konsultācijas ar visām ieinteresētājām pusēm, teritoriju izveide paņēma daudz ilgāku laiku un šīs aizsargājamās teritorijas mēs izveidojām tikai 2010.gadā.

2009.gadā viss nepieciešamais tika sagatavots, un tagad Saeimas rokās ir nodota šā jautājuma izlemšana: vai izpildīt saistības, kuras pildīt esam apņēmušies, vai ignorēt tās?

Latvija aizstāv savas nacionālās intereses, bet tajā pašā laikā Vides ministrija aizstāv Latvijas dabas intereses, jo mēs esam Latvijas dabas advokāti. Un tāpēc es aicinu balsot par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 10.Saeimas darbības laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Šlesera kungs savā runā izvirzīja dažus mītus.

Pirmais mīts bija par dabas draugiem, kuriem, saprotams, interesē daba, un, protams, tā kā šīs intereses ir pilnīgā pretrunā ar valsts interesēm, tad, tā kā viņi ir dabas draugi, tas ir pilnīgi piedodams un pats par sevi saprotams.

Es domāju, ka zināmā mērā tas bija apvainojums šiem speciālistiem, kas ir strādājuši šajā jomā. Bet lai nu paliek tas!

Nākamais mīts bija par briesmīgo Eiropu. Šī Eiropa to vien domājot, kā apspiest savas dalībvalstis, to skaitā Latviju, lai tā nevarētu attīstīties. Savukārt dabas aizsardzības likumi, kas ir Eiropas un arī mūsu nacionālie likumi, mums, protams, nav vajadzīgi - tās esot klaušas Eiropai. Ja mēs varētu, tad mēs visas dabas teritorijas likvidētu, nekā tāda nebūtu, un visu izmantotu tās saimnieciskajai darbībai. Tā vismaz es varēju saprast.

Un pavisam interesants bija mīts par to, ka, tiklīdz mēs kaut ko tur nolemsim, Eiropa tūdaļ uzliks jaunas prasības. Protams, tā nebūs, un tas neatbilst Eiropas likumdošanas procedūrām. Bet tad nu pieņemsim hipotētiskā gadījumā, pat ja tas tā būtu, un nepildīsim tās ļaunās prasības, kuras nepamatoti ir uzliktas pēc tam! Bet Šlesera kungs piedāvā šīs prasības nepildīt jau tagad.

Bet īstenībā mēs esam ļoti... pārāk daudz aizrāvušies ar šo Eiropas piesaukšanu un Eiropas prasībām. Īstenībā mēs esam Eiropas sastāvdaļa, un faktiski šīs dabas teritorijas ir arī mūsu pašu interesēs. Jo arī mūsu pašu interesēs ir piesaistīt tos pašus tūristus, par ko daudzkārt ir runājis arī Šlesera kungs.

Un visbeidzot. Likumprojekts tiek pieņemts pirmajā lasījumā, un tātad tam būs vēl divi lasījumi, tāpēc droši vien tomēr ir iespējams arī apsvērt, vai, teiksim, nav nepieciešams kaut ko pamainīt tā, lai šis Irbes šaurums tomēr tiktu izņemts ārā no šīs teritorijas vai kā citādi. Šie risinājumi noteikti ir apspriežami vēl arī tālākajos lasījumos. Bet tagad ir skaidrs, ka nav pamata vērsties pret visām citām teritorijām, kur nekādu nopietnu problēmu nav.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd ļauties populismam un balsot „pret” būtu vienkārši nepareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Natura 2000 ir unikāls dabas aizsardzības... sargāšanas juridiskais instruments, kurš atšķiras varbūt no mūsu daudzu, tā teikt, uzņēmēju un indivīdu kritizētajiem aizsargjoslu likumiem, aizsargājamiem liegumiem un jo īpaši aizsargājamām teritorijām. Natura 2000 ir vienkārši valsts apņemšanās, kad divu iemeslu dēļ - vai nu putnu aizsardzības, vai biotopu aizsardzības dēļ -, mēs pasakām Eiropai: „Šajās vietās mēs rūpēsimies par identificētajām vērtībām.” Tas nozīmē, ka visa ietekme uz vidi... Mēs sakām, ka nav nekāda kopēja vienota kritērija Eiropā, ka nu visiem tagad būs jādara tā. Tas viss ir mūsu pašu rokās, kā Irbes šaurumā mēs rūpēsimies par šo identificēto vērtību, kas ir putni, - pārsvarā migrējošie.

Nav nekāda pamata apgalvot, ka kuģošanas ceļi vai - vēl jo vairāk! -kuģošanas ceļu padziļināšana ietekmētu migrējošo putnu stāvokli. Ir pat otrādi: kuģu ceļiem uzlauž ledu ziemā, un migrējošiem putniem ir daudz vieglāk. Tas nozīmē, ka mēs ar šo, teiksim, normatīvo aktu, pasakām: „Mēs īpaši rūpējamies.”

Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Vēl vairāk ir sagrozīta informācija par to, ka Natura 2000 uzliks kuģošanas ceļu padziļināšanas gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumu. Es gribu atgādināt, ka neatkarīgi no tā, vai Irbes šaurumā ir Natura 200 vai nav, ietekmes uz vidi novērtējums kuģu ceļu padziļināšanai būs vajadzīgs tik un tā. Tā ka nevajadzētu izmantot šo likumdošanas aktu par ķīlnieku un mēģināt pateikt, ka tad nebūs IVN, jo IVN jeb ietekmes uz vides novērtējums būs šā vai tā.

Aicinu jūs atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es neapšaubu, ka šodien Saeimā pietiks balsu, lai nobalsotu par šo lēmumu. Es vienkārši vēlos vēlreiz nedaudz pasvītrot to, par ko ir radušās kādam bažas.

Irbes šaurums tiek noteikts kā aizsargājamā teritorija, jo pāri šim jūras šaurumam lido putni. Un, kā jau tikko kolēģis teica, tur, kur ir kuģi, tur, kur notiek darbība, putniem ļoti bieži ir interesanti uzturēties vairāk nekā vienkārši jūrā, kur šo kuģu nav.

Bet runa ir par to, vai mēs vēlamies kaut kādā veidā ierobežot ekonomisko attīstību? Un te izskanēja daži citi izteikumi, ka, redziet, Eiropa ir ļoti laba, ka viss notiek... Protams, kredītu mēs esam saņēmuši. Mēs varam šo kredītu tērēt - maksāt pensionāriem pensijas, skolotājiem, mediķiem, policistiem algas. Bet kredīts, godājamie draugi, ir jāatdod. Un tā ir tā lielākā problēma.

Un, ja mēs runājam par to, vai mums visur saskan intereses, tad jāteic: diemžēl visur nesaskan. Paskatīsimies, kā mums ir veicies ar jautājumiem, kas saistīti ar to, ka sākušies reņģu kari! Diemžēl ir bijušas konfliktsituācijas arī ar tuvākajiem kaimiņiem. Paskatīsimies, kā ir ar lietuviešiem! Kāpēc mēs joprojām nevaram vienoties par jūras robežu? Tikai tāpēc, ka, redziet, iespējamas ir naftas atradnes gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā. Vēl viens jautājums, kurā mēs nevaram vienoties ar lietuviešiem 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas!

Tālāk. Paskatīsimies arī uz citiem jautājumiem! Es atceros to laiku, kad es biju satiksmes ministrs un pie manis vērsās Lietuvas puse un teica: „Mēs gribētu vest kravas uz Liepājas ostu.” „Mažeiķu Nafta” izrēķināja, ka ceļš uz Liepājas ostu tai ir izdevīgāks nekā uz Klaipēdu. Tajā brīdī, kad mēs pacēlām šo jautājumu, lietuvieši... Ko viņi sacīja? Viņi sāka norakt sliedes! Viņi sāka sliedes Lietuvas pusē norakt, nevis atjaunot. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi negrib, lai Liepājas osta attīstās. Tāpēc, ka Liepājas osta ir konkurents. Tajā brīdī, kad tie paši uzņēmēji no „Mažeiķu Naftas” teica, ka viņi vēlas vest naftas produktus uz Rīgas ostu, jo viņiem bija konfliktsituācija Lietuvā, ko sāka darīt Lietuva? Viņi pēkšņi sāka remontēt tieši to sliežu ceļu, kas iet Rīgas virzienā, tādā veidā aizsargājot savas intereses.

Godājamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies uz precedentiem, kādi ir bijuši, piemēram, ar „Laval”... Tad, kad mūsu uzņēmēji gribēja Zviedrijā iegūt darbu, viņi uzvarēja godīgā konkursā. Tad, protams, atkal radās argumenti, ka mūsu uzņēmēji pārāk lēti, viņus nevar atbalstīt un tā tālāk. Tādi precedenti ir.

Ja mēs runājam par šo konkrēto jautājumu, tad, ticiet man, tā lielākā un būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc tam, kad statuss Natura 2000 tiek noteikts Irbes šaurumam, jebkura būtiska lēmuma pieņemšanā būs jāuzdod jautājums igauņiem - vai viņi tam piekrīt. Šī Latvijas teritorija, Latvijas ūdeņi, kļūs par teritoriju, kuras attīstībai būs jāprasa Igaunijas viedoklis, jo šī teritorija robežosies ar Igaunijas, tā teikt, salām. Un, man šķiet, tā bīstamība, ka mēs atsakāmies no iespējām pašiem noteikt to, ko mēs varam vai nevaram darīt savā teritorijā, ir ārkārtīgi nepareiza. Es esmu pilnīgi pārliecināts: ja Rīgas osta sāks pārāk traucēt lielajām Eiropas ostām, tad tajā brīdī var tikt arī radīti nosacījumi, kas neļaus Rīgas ostai attīstīties. Ticiet man! Tajā brīdī, kad lielie okeāna laineri ienāks Rīgas ostā ar konteineriem, tad tajā brīdī ļoti daudzas lielās valstis apvienosies un nobloķēs šo iespējamo attīstību, un mēs šajā gadījumā būsim neizdevīgā situācijā. Un tieši tāpēc es gribu vēlreiz pasvītrot - putniem vienmēr 800 gadu laikā, kopš Rīgas osta ir pastāvējusi, bija iespēja lidot pāri gan Irbes šaurumam, gan jūras līcim kopumā. Bet problēma ir tāda - šodien mēs zināmā mērā Eiropai atdodam savas tiesības lemt par šiem jautājumiem. Mēs to noņemam no mūsu pleciem nevis pilnībā, bet daļēji. Bet vienā brīdī šī daļējā pilnvaru nodošana var radīt Latvijai ievērojamus zaudējumus.

Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāsabalansē starp vides interesēm un nacionālajām ekonomikas interesēm, it sevišķi laikā, kad mēs tiešām dzīvojam uz parāda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uz līdzenas vietas diskusija!”)

 

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, es gribu jūs lūgt tomēr nepakļauties šai te programmēšanai, jo tās jau ir tās Gebelsa metodes - ja kādas 27 reizes vienas uzstāšanās laikā pasaka konkrētus melus, tad tos cilvēki vienkārši instinktīvi uztver jau par tīru, baltu patiesību. Un tad nu es patiesībā arī nezinu, ko lai dara. Redz, Natura 2000 teritorijas rada problēmas vienai sugai, homo, kas reizēm ir arī sapiens, un es ceru, ka sapiens ir saprātīgs... Bet Šlesera kungs reizēm rada problēmas ļoti daudzām sugām. Nu ko tad mēs tagad darīsim?

Bet ne jau par to ir šis stāsts. Raugiet, šīs teritorijas, aizsargājamās teritorijas, nenosaka tā, ka kādi eksperti vai vienkārši cilvēki kaut kur pazīlē kafijas biezumos.... jūras mēslos vai, teiksim, purva rāvā un tad pasaka: „Te tam būs būt!” Nu, tā jau nu nav! Ir noteikti un skaidri identificējami kritēriji, pēc kuriem tad arī nosaka: tā teritorija ir bioloģiski nozīmīga vai nav un vai ir kaut kādu konkrētu sugu klātbūtne vai kādi konkrēti bioloģiskie apstākļi. To nenosaka ne Saeima, ne Vējonis, ne Līdaka, ne Brigmanis, bet to nosaka šo sugu klātbūtne. Un nekādi nevar, kā lai to saka, viltot šo rezultātu. Teiksim, aizbrauc eksperti uz kaut kādu konkrētu vietu, piemēram, uz Irbes šaurumu, un ierauga tur lielus barus ziemojošo kākauļu. Un viņi nevar vienkārši teikt, ka to kākauļu tur nav, tāpēc vienīgā iespēja... Taču tad bija jāstrādā jau krietni savlaicīgi un šie kākauļi vienkārši bija jādzenā prom, lai tad, kad šie eksperti tur brauc, to kākauļu tur nav. Bet nu tie kākauļi ir, un tad ir tāds Eiropas Kopienu Tiesas spriedums pret Īriju par vienu gadījumu. Un tur ir skaidri un gaiši teikts, ka Natura 2000 teritorijas ir jānosaka, balstoties tikai uz zinātniskiem kritērijiem. Nu un šie zinātniskie kritēriji ir skaidri redzami - tur tie putni ir!

Bet ko es gribu šobrīd teikt... Es gribu lūgt, protams, neapstādināt šā likumprojekta tālāko virzību šeit, Saeimā. Komisijā tika domāts par to, lai šī diskusija turpinātos. Un te ir daži vārdi, ko es saku... būtībā tas ir komisijas vārdā: ja būs pozitīvs balsojums, tad par priekšlikumu iesniegšanas laiku tiks noteikts 31.janvāris, lai sagaidītu gan Ostu padomes lēmumus, gan visādus citādus priekšlikumus un lēmumus, un ir ļoti iespējams - es to nevaru izslēgt, es to nedrīkstu izslēgt -, ka Irbes šaurums, šī Natura 2000 teritorija, varbūt tiks izņemta ārā... Var būt, ka tā netiks ierakstīta šinī likuma pielikumā.

Bet mēs vienkārši nedrīkstam bremzēt šā likumprojekta tālāko virzību, jo runa jau nav tikai par šo vienu aizsargājamo teritoriju, bet runa ir par virkni citu aizsargājamo teritoriju, kuras arī, teiksim, tagad paliek tādā pilnīgi neskaidrā situācijā. Nu, nobalsojiet pozitīvi, un komisijā notiks šī diskusija! Ja šis Irbes šaurums būs nepārvarams šķērslis, tad tiks iekļautas vismaz pārējās teritorijas šinī pielikumā, bet diskusiju par Irbes šaurumu turpināsim. Neviens likums nav akmenī cirsts! Tas ir arī grozāms un maināms.

Paldies.

Tā ka es tomēr aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Man ir diezgan grūti runāt, bet es tomēr nolēmu runāt, jo es to nevaru pārdzīvot, ka nu jau ir putni... Putnu direktīva un Biotopu direktīva vainīga pie kredītiem un vainīga pie mūsu ekonomiskās lejupslīdes.

Es neapstrīdu, Šlesera kungs, ka jūs pārzināt dzelzceļu, ka jūs pārzināt ostas, bet es pārzinu diezgan labi, varētu teikt, tieši Natura 2000 tiesisko regulējumu, es pārzinu vides tiesības.

Līdakas kungs jau šeit ierunājās. Ne jau mēs esam vienīgie, kur šādas te runas parlamentos parādās. Līdakas kungs jau pieskārās vienai lietai, bet viņš nepateica visu līdz galam, proti, ka arī Anglijā, Īrijā, tāpat arī Vācijā ir bijušas vietas, kur ir šīs Natura 2000 teritorijas, pie tam nav svarīgi, vai šī teritorija ir klasificēta, jau noteikta kā tāda, kurai ir juridiskais statuss, vai nav klasificēta. Bet tur šīs bioloģiskās vērtības atrodas.

Un ko tad saka šie Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi?

Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi patiešām ir gan prejudiciāli... Piemēram, arī Anglijā bija tāds gadījums, kad gribēja palielināt ostas teritoriju, ņemot vērā tieši to: „Jā, mēs radīsim jaunas darba vietas, tā atrodas ārkārtīgi izdevīgā situācijā!” Bet ko pateica Eiropas Kopienu Tiesa? Eiropas Kopienu Tiesa pateica tā: dalībvalstīm ir jāievēro, ka saimnieciskajām vajadzībām, ekonomikas interesēs, var izmantot šīs teritorijas tikai tad, ja nav citu iespēju. Pie tam atsevišķos gadījumos tad mums ir jāpalielina... no mūsu teritorijas jādod kompensācija... To paredz arī likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, ja es nemaldos, 44., 46.pants. Mums ir jāziņo tātad komisijai, un komisija tad saka, ko tad mums šeit darīt. Pie tam šeit prioritāras nav vis ekonomiskās intereses, ja runājam par šo teritoriju izmantošanu, bet tikai... Pirmkārt, tās varētu būt vides intereses, tās varētu būt sabiedrības drošības intereses, un tās varētu būt sabiedrības veselības intereses. Tādi ir vairāki nolēmumi, piemēram, arī Santonas lietā. Tā ka šajā gadījumā...

Kādas ir sekas, ja mēs pārkāpsim tagad šīs prasības? Es domāju, ka jūs to apzināties, Šlesera kungs! Ja jūs to neapzināties, varu pateikt, ka šajā gadījumā komisija ir tiesīga vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, un Eiropas Kopienu Tiesa var uzlikt Latvijai lielus naudas sodus. (No zāles dep. A.Šlesers: „Cik lieli būs zaudējumi?”) Es nezinu, vai Ostu pārvalde un jūs, Šlesera kungs, par to maksāsiet. Un es tikai tāpēc aicinu šeit nenodarboties ar šādu nezināšanas izplatīšanu publiski un aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo, kā jau es iepriekšējai kolēģei teicu, šeit ir diezgan ilgs laiks izdiskutēt, proti, noteikt arī šīs teritorijas konkrēto statusu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Pirms pieņemt jelkādu lēmumu šajā jautājumā, „Vienotības” frakcija konsultējās gan ar Vides ministrijas pārstāvjiem, gan ar ostu pārstāvjiem, un tā saruna atklāja ļoti daudz interesantu un arī būtisku lietu, kas ir jāņem vērā, pieņemot šo lēmumu.

Vides ministrijas pārstāvji un tie cilvēki, kas ir kompetenti Natura 2000 jautājumos, mums ļoti precīzi paskaidroja, ka valstij ir pienākums šādas teritorijas noteikt. Ja šis pienākums netiks izpildīts, mums būs ļoti nopietnas problēmas. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs virkni lietu esam apņēmušies izdarīt, un tas būs jādara. Turpretī ostas pārstāvji mums ļoti precīzi paskaidroja, ka pirmā un pati galvenā lieta, kas viņus uztrauc, ir ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir jāveic jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā... lai vai cik tas būtu dīvaini!... neatkarīgi no tā, vai tur ir Natura 2000 vai nav Natura 2000.

Jau šobrīd Ietekmes uz vidi novērtējuma likums jeb IVN likums precīzi nosaka, ka, padziļinot kuģu ceļus, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais novērtējums. Šīs diskusijas rezultātā mēs nonācām pie slēdziena, ka nav pamata šo likumu atmest atpakaļ, ielikt dziļā atvilktnē un nedarīt neko, jo tas beigsies ar problēmām, no vienas puses... Ir ļoti nopietns pamats strādāt pie šā likuma - un ne tikai pie šā, bet varbūt arī pie Ietekmes uz vidi novērtējuma likuma. Varbūt ir jēga apskatīt šo jautājumu plašāk un atrisināt pēc būtības, lai, piemēram, tad, ja osta padziļina savus kuģu ceļus katru gadu... nu, ir kaut kādas vietas, kur katru gadu stipru vēju dēļ kuģu ceļš, tā teikt, aiziet ciet un tas ir jādziļina... lai šādos gadījumos nav jāprasa ietekmes uz vidi novērtējums. Un lai, piemēram, gadījumos, kad ir jāmarķē kuģu ceļš... nu, kad ir kaut kādas speciālas bojas tur jāliek, jārok, jo arī tas saistīts ar kaut kādu ietekmi uz vidi... lai arī šādos gadījumos tas nav jādara. Vai varbūt var skatīties pat plašāk...

Te izskanēja pat viedoklis, ka varbūt varētu pat nelikt tieši šo konkrēto Irbes šauruma posmu tajā Natura 2000 plānā iekšā. Varbūt likt, bet varbūt ņemt ārā tieši kuģu ceļu... Tās atbildes īstenībā ir diskusijas ceļā jāpanāk. Atmetot šo likumu atpakaļ, diskusijas nebūs. Šis likums ir jāielaiž Saeimā, un, kā Līdakas kungs ļoti precīzi jau norādīja, mēnesi garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekams, lai visi, kam šī tēma ir aktuāla, savus priekšlikumus iesniegtu. Un pēc tam mēs, nekur neskrienot pa galvu, pa kaklu, lēnām un prātīgi... Ticiet man, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir gan kompetence, gan pieredze šādu jautājumu risināšanā, un mēs šo problēmu atrisināsim.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates!

Vārds Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Es neesmu ne profesionāls putnu pētnieks kā Māris Strazds, neesmu arī amatieris putnu pētnieks kā Kaspars Funts, un es tiešām nezinu, kā izskatās Irbes šaurumā dzīvojoša vai tam pāri lidojoša tumšā pīle, melnā pīle, kākaulis, melnais alks, brūnkakle vai melnkakle gārgale. Un es arī tiešām neesmu bijis īpaši aizsargājamo biotopu rifos, kas ir jūras šaurumā, bet es labi apzinos, ka mūsu valsts intereses ir saistītas vispirms ar dabu. Es labi apzinos, ka jebkura buldozera sapnis ir nošķūrēta un nobetonēta virsma.

Bet mēs gribam dzīvot zaļā pasaulē! Mēs lepojamies ar to, ka Latvijas daba ir neskarta, un - lai cik dīvaini tas būtu - arī pateicoties padomju varai, kas nodrošināja to, ka liela Latvijas teritorijas daļa bija aizsargājama kā totalitāras valsts robeža. Man būtu ļoti dīvaini, ja mēs dotu priekšroku betona virsmai, kur var attīstīt gan lidostas, gan vilcienu satiksmi no galvaspilsētas līdz lidostai, gan jūras nomalē uzbūvētu kārtējo ostu. Diez vai mūsu valsts konkurēs ar Roterdamu, un es šaubos, ka tas ir mūsu mērķis. Bet es skaidri zinu: ja Latvija būs betonēta, tā nebūs interesanta nevienam un diez vai tur būs iespēja dzīvot mūsu bērniem.

Es arī ļoti gribu, lai deputātu attieksme pret šo likumprojektu būtu nopietna, tāpēc ka - atkārtošu! - es neesmu pētnieks, nezinu šīs putnu sugas, bet es ļoti gribu, lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu iespēja tās iepazīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds vides ministram Raimondam Vējonim, otro reizi.

R.Vējonis (vides ministrs).

Paldies.

Cienījamie deputāti! Daudzas lietas jau pateica cienījamā Čepānes kundze attiecībā uz Eiropas likumdošanas lietām, bet es vēl vienu lietu gribu precizēt, jo te tika pieminēts ietekmes uz vidi novērtējums, - ka tagad būs jāsaskaņo ar Igauniju un tā tālāk.

Jā, tas būs jādara, bet tas ir jādara saistībā ar jebkuru darbību, kas notiek pierobežā: vai tas notiek Kolkā, vai tas notiek Daugavpilī, vai tas notiek Liepājā. Ja kāda darbība var ietekmēt kaimiņvalsti, tad mums šai kaimiņvalstij ir jādara zināms, ko mēs plānojam darīt Latvijas teritorijā, un jāsaņem arī no tās atzinums - līdzīgi tam, kā mēs sniedzām atzinumu par jaunu Ignalinu, ko grib būvēt Lietuvas puse, vai savā laikā, teiksim, kad gribēja būvēt Būtiņģes terminālu. Tā ka jebkurā gadījumā mums ar kaimiņiem ir jāsaskaņo visas tās darbības, kas notiek pierobežā.

Otrais. Pieņemot lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu un noteikšanu par Natura 2000, mēs šā lēmumu pieņemšanu nenododam ne Eiropas Savienībai, ne kādam citam. Lēmumus par jebkuru šo teritoriju arī turpmāk, kad tā būs Natura 2000 teritorija, pieņems tikai un vienīgi šeit, Latvijā, un tie būs Latvijas lēmumi, nevis Eiropas Savienības vai kāda cita lēmumi.

Jāsaka tā, ka, protams, ir jāsabalansē vides, ekonomikas un sociālās intereses, un tāpēc ir ļoti būtiski ievērot šo ilgtspējīgās attīstības principu. Latvijas daba ir tā lieta, ar ko īstenībā mēs lepojamies, katrs no mums. Kaut gan ne vienmēr gribam to atzīt, bet tā ir pirmā lieta, ko mēs arī saviem draugiem, ārzemju viesiem... mēs vedam viņus un rādām savas dabas vērtības. Jāsaka tā: es neesmu dzirdējis, ka, īpaši sabalansējot ekonomikas un vides intereses vai kā citādāk, mēs ekonomisku apsvērumu dēļ būtu nojaukuši kādus kultūrvēsturiskus pieminekļus, kas ir ļoti svarīgi latviskās identitātes saglabāšanai. Mēs nenojaucām nevienu baznīcu. Un īstenībā daba - tā ir sava veida baznīca. Nepacelsim roku pret dabas baznīcu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Nepārprotami debates liecina, ka likums ir vajadzīgs. Bet nepārprotami debates apliecina arī to, ka pie šā likumprojekta ir rūpīgi jāstrādā, izvērtējot to komisijās. Un tāpēc es aicinu pārtraukt šīs debates un nodot likumprojektu izskatīšanai komisijās... pārtraukt debates un izskatīt rūpīgi visus priekšlikumus uz nākamo lasījumu, un rūpīgi strādāt komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka, tā no malas klausoties, liekas, ka mēs te ejam kaut kādos ekstrēmos... vai nu par putniem, vai par kuģiem... Es domāju, visi saprot, ka stāsts nav par to, - tie, kas tiešām negrib sevi nostādīt tikai vienās vai otrās pozīcijās. Visiem šajā valstī jādzīvo sabalansēti.

Taču ir lietas, kuru dēļ mēs balsosim „pret”. Un es arī aicinu tomēr šodien balsot „pret” šā likumprojekta izskatīšanu, jo, mūsuprāt, valdība savu darbu nav paveikusi līdz galam. Ir ļoti daudz jautājumu, kurus neatbildēs komisijā, jo tie cilvēki, kas tur ir pie tā strādājuši... viņiem tas bija jāizdara valdības sēdē. Tas notika jau sen, kad valdība... es vēl biju toreiz valdībā, kad par to mēs diskutējām. Mums ar Vējoņa kungu bija diskusija. Mēs strādājām diezgan nopietni, un bija pilnīgi skaidrs, ka pašiem speciālistiem, kas ar to strādā, ļoti daudzas lietas ir neskaidras.

Kāpēc tieši tāda neitrālā zona? Kāpēc Igaunijā, kur to aizsargājamo vietu ir daudz vairāk, netiek virzīts šāds likumprojekts? Kāpēc tā visa tur nav? Bažas? Jā, protams. Kāpēc bažījās tie, kas vairāk rūpējas par ekonomiku nekā par dabu? Ir tā? Nu, tas ir normāli. Tādām grupām ir jābūt. Un tā arī valstī jādomā. Kāpēc? Tāpēc, ka diemžēl līdz šim Vides ministrijas speciālisti ļoti daudzos gadījumos nav spējuši paskaidrot ne motivāciju, ne plānotos aizsardzības mehānismus, ne ierobežojumus, kādi konkrēti tiks uzlikti. Un tā ir tā pamatproblēma. Un tā diskusijas konstruktivitāte... Tā diskusija jāveic valdībā. Valdībā tas ir jāizdara, un tad ir jānāk uz Saeimu. Mēs diemžēl saskaramies ar nepabeigtu diskusiju, kur ir vēl ļoti daudz pretrunīgu viedokļu - nevis politisku, bet speciālistu viedokļu. Mēs šo diskusiju „ienesīsim” Saeimā, un tad tas likums arī tiks pabeigts.

Es aicinu tomēr šodien balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 7, atturas - 23. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

Atbildīgā komisija 9.Saeimā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpina būt atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija saglabājas tā pati.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Tutinam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins (SC frakcija).

Komisijas piedāvājums - otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 2011.gada 30.janvārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris... Nē, ir citi priekšlikumi!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Danai Reizniecei.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Jā. No Satiksmes ministrijas puses lūdzu tomēr noteikt garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai - vismaz līdz februāra beigām, lai var saskaņot viedokļus.

Sēdes vadītāja. Tātad 28.februāris.

D.Reizniece. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par garāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” būtu 28.februāris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 75, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts. Likumprojektu neturpinās izskatīt 10.Saeimā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Vēlētāju apvienību finansēšanas likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu šeit situācija ir līdzīga tai, kāda bija ar diviem pirmajiem pieminētajiem vēlēšanu likumiem. Šis likumprojekts vēl vairāk ir zaudējis savu aktualitāti administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, jo vēlētāju apvienības ir kļuvušas ļoti mazas. Un vēl otra lieta. Tas prasa arī papildu finansējumu kontrolējošajām organizācijām, lai tas notiktu.

Piedaloties arī ekspertiem no kontrolējošajām organizācijām un vēl citiem ekspertiem, komisija vienprātīgi pieņēma lēmumu, ka šo likumprojektu nevajadzētu tālāk izskatīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Vēlētāju apvienību finansēšanas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 86, atturas - nav. Tātad lēmums nav atbalstīts, likumprojekts 10.Saeimā netiks tālāk izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts, likumprojekts tiks tālāk izskatīts 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2010.gada 21.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.decembris.

Paldies.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu lūgumu par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

 

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Tas ir otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atgādinu, ka šā likumprojekta mērķis bija precizēt sēklu aprites kārtību, pilnveidot šķirņu katalogu, kā arī ieviest vairākus Eiropas Savienības direktīvas nosacījumus.

Tātad komisija ir saņēmusi kopumā 14 priekšlikumus.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 2. - arī Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Tāpat kā iepriekšējais arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Tāpat arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā - tātad nākamajā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un arī 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi 14 priekšlikumi ir izskatīti, un tādēļ es varētu lūgt balsojumu par likumprojektu galīgajā redakcijā, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Sakovskis.

A.Sakovskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”” pirms otrā lasījuma un ir nolēmusi redakcionāli precizēt uz pirmo lasījumu iesniegtos grozījumus 18.pantā un 20.pantā, kā arī precizēt uz pirmo lasījumu iesniegtos papildinājumus 22.pantā.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēmusi atbalstīt un lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Sakovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir nolēmusi to atbalstīt un lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Sakovskis. Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tas atbalstīts. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Sakovskis. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. Šis priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums - aizstāt visā likumā vārdu „eiro” ar vārdiem „eiro (euro)”. Komisija to ir izskatījusi un nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Ir iesniegts viens priekšlikums. To ir iesniegusi atbildīgā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Šis priekšlikums ir iesniegts, lai papildinātu likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās nosacījumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Arī šajā likumprojektā ir tikai viens priekšlikums, ko ir iesniegusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija - līdzīgi kā iepriekšējā - ar nolūku papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās nosacījumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija lūdz pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Vai jums nav paziņojumu, pirms mēs reģistrējamies?

Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu deputātu klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 8 deputāti: Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Iveta Grigule... Nikolajs Kabanovs, Valērijs Kravcovs, Igors Meļņikovs... Nav. Un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim 16.decembra sēdi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Invaliditātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Dzelzskalns. Lūdzu ieslēgt mikrofonu...

Cienījamie kungi! Vai jūs varētu ieņemt vietas vai arī iet parunāties kaut kur citur? Nu tad izejiet ārā no zāles un risiniet tur svarīgos jautājumus! Jo ir sākusies sēde un ir pieteikts referents par likumprojektu.

Lūdzu, Dzelzskalna kungs!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” otrajam lasījumam sešus priekšlikumus. Es gribu nedaudz pastāstīt par šo grozījumu būtību.

Tātad, veicot šos grozījumus Invaliditātes likumā, tas dos iespēju rast finansējumu no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem I grupas redzes invalīdiem, kuri nesaņem kopšanas pabalstu un kuri nesaņem līdzīgu asistenta pakalpojumu citu Eiropas struktūrfondu projektu ietvaros, saņemt asistenta izmantošanas pabalstu.

Tas pabalsts būs 10 stundas nedēļā. Un es gribētu mazliet vizualizēt, kā tad tas ir. Mēs runājam par I grupas redzes invalīdiem. Un te es gribētu pastāstīt īsu brīdi no kāda neredzīga jaunieša ikdienas. Kāds man pazīstams puisis man stāstīja... Viņš ir diezgan aktīvs, lai gan neredzīgs. Viņš mācās augstskolā, un viņš ļoti labi orientējas vidē, tāpēc viņš bieži vien pārvietojas no mājām līdz skolai ar sabiedrisko transportu - bez asistenta un bez pavadoņa. Un viņš man stāstīja kādu momentu no savas ikdienas. Izgājis no mājas, viņš, protams, dodas pa trotuāru. Es pat nerunāšu par tām bedrēm un peļķēm!... Kamēr viņš nokļūst līdz autobusa pieturai, kājas, protams, ir slapjas; kurpes, bikses ir netīras, bet nu viņš beidzot ir nokļuvis līdz autobusa pieturai, kaut kādā veidā ticis pāri ielai, jo ne visur mums tie luksofori tomēr ir ar šiem skaņas signāliem. Tagad pienāk autobuss, bet diemžēl pieturā viņš ir viens pats. Un uz šo autobusu steidzas vēl kāds cilvēks. Viņš tam prasa, vai tas esot tas īstais autobuss, 2.numurs, kas viņam ir vajadzīgs. Tas cilvēks, kas kāpj iekšā, saka: „Jā, jā, tas ir īstais! Ir, ir! Kāp iekšā, braucam! Ātri!” Nu viņš tagad iekāpj, brauc un klausās. Dzird nosaucam vienu pieturu - viss kārtībā. Otra... Pēkšņi viņš dzird savā ierastajā maršrutā parādāmies kaut kādas jaunas pieturvietas. Un tad viņš pasažieriem sāk prasīt: „Kas tad ir, vai tas nav 2.autobuss?” Viņam saka: „Nē, kāds 2.autobuss?! Tam ir pavisam cits numurs!” Šis puisis aizbrauc garām savai pieturai un dabū izkāpt ārā no šī autobusa. Viņš saprot, ka viņš ir pilnīgi citā vidē, kurā viņš nav bijis līdz šim: pilnīgi citas ielas, citi nosaukumi... Viņam nav šī asistenta - pavadoņa. Lekcija, eksāmens augstskolā ir nokavēts! Diemžēl viņam paiet visa diena, kamēr viņš nokļūst atpakaļ mājās.

Tas ir tikai tāds viens moments, kas ilustrē, kāpēc šie asistenti ir tik ļoti nepieciešami. Es varētu stāstīt daudz šādu momentu par mūsu jaunajiem liftiem, kuru darbība ir balstīta uz sensora pogām. Ja tur iekāpj neredzīgs cilvēks un ja tā ir deviņstāvu māja un viņam jānokļūst kādā no stāviem, un ja uz šīm lifta pogām nav Braila raksta, viņš nospiež kādu no sensora pogām, meklēdams vajadzīgo stāvu, un, protams, tiklīdz viņš nospiež kaut ko, lifts jau sāk kustēties. Un, ja nav šīs skaņas... ja netiek ar skaņu paziņots, kāds stāvs, tad viņš braukā no 1. uz 9.stāvu vairākkārt, nezinādams, kurā stāvā viņš nokļuvis.

Un šādi gadījumi ir viens pēc otra. Lūk, tāpēc šāds asistents tik ļoti ir vajadzīgs!

Bet nu par priekšlikumiem. Ir saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikums ir labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Tur ir redakcionāli precizējumi. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Dzelzskalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tur ir redakcionāls precizējums, un arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Dzelzskalns. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Tiek svītrots viens teikums, kur ir runa par iespēju saņemt vienlaicīgi gan pabalstu par asistenta pakalpojumiem, gan citu Eiropas struktūrfondu projektu ietvaros šos pakalpojumus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Dzelzskalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tur ir redakcionāls precizējums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Dzelzskalns. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tur ir redakcionāls precizējums un iekļauts teikums, kurā teikts, ka šo pabalstu par asistenta izmantošanu... vienlaicīgi nevar saņemt asistenta pakalpojumu arī Eiropas Savienības projekta ietvaros. Tātad - lai šis finansējums nedubultotos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Dzelzskalns. Un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums: pants papildināts ar sesto daļu, kas pārnesta, iekļaujot 4.priekšlikumu. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Dzelzskalns. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”. Ar šo likumprojektu tiek pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva „Par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvo uzraudzību”.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt elektroniskās naudas iestāžu reģistrācijas, licencēšanas, darbību regulējošās un uzraudzības prasības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un piedāvā atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. 19.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.112. Šis likumprojekts arī ir tapis saistībā ar iepriekšējā likumprojektā pārņemto direktīvu, un šis likumprojekts paredz grozīt likuma „Par zvērinātiem revidentiem” 33.panta otro daļu, nosakot, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums sniegt rakstveida ziņojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par pārkāpumiem, kas konstatēti ne tikai finanšu institūcijā vai maksājumu iestādē, bet arī elektroniskās naudas iestādē veiktajās revīzijās.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. 14.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam kopumā saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Štokenbergs nolūkā precizēt pirmajā lasījumā pieņemto 23.panta pirmās daļas 20.punktu, lai svītrotu norādi uz laulības šķiršanu Dzimtsarakstu nodaļā. Tādējādi izskatāmais likumprojekts tiek saskaņots ar 2010.gada 17.novembrī izsludināto likumu „Grozījumi Civillikumā”, kas paredz bezstrīdus laulības lietu izskatīšanu nodot tikai zvērinātu notāru kompetencē.

Komisija priekšlikumu atbalstījusi sava 3.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Komisija priekšlikumu atbalstījusi sava 3.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Lūdzu atbalstīt 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 4.priekšlikums. Iesniegusi frakcija „Visu Latvijai!-TB/LNNK”, aicinot svītrot likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. Komisija vērtēja to, ka priekšlikuma autore aicina svītrot tiesību normu, kas Saeimā pieņemta tikai šā gada 22.aprīlī un ir spēkā tikai no 1.jūlija - tātad pus gadu. Komisija vienojās un ir pieprasījusi informāciju no Iekšlietu ministrijas par piemērošanas praksi.

Tāpat mēs esam saņēmuši priekšlikumus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par problēmām, kuras būtu jārisina saistībā ar šo normatīvo aktu. Mēs uzskatām, ka ir jāuzklausa atbildīgo iestāžu ziņojums par šo Imigrācijas likuma grozījumu rezultātā gūto ekonomisko efektu, kā arī jāuzklausa drošības iestāžu pārstāvji jautājumā par to, kā Imigrācijas likuma 23.panta pirmajā daļā no 28. līdz 30.punktam ietvertie grozījumi ietekmējuši valsts iekšējo drošību.

Komisija gatavojas izskatīt šo jautājumu un uzklausīt attiecīgās iestādes un ekspertus jau nākamā gada janvārī. Tad mēs noteikti... visticamāk šo likumprojektu arī atvērsim tieši šāda iemesla dēļ, lai skatītos, kā šie konkrētie punkti ir labojami un uzlabojami, un tad es arī aicinātu frakciju „Visu Latvijai!-TB/LNNK” iesniegt savus priekšlikumus. Šoreiz mēs izdarījām labojumus, grozījumus Imigrācijas likumā tikai tādēļ, lai saskaņotu to ar izsludinātajiem grozījumiem Civillikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamā iekšlietu ministre! Godātie kolēģi! Es debatēs runāšu uzreiz par 4., 5. un 6.priekšlikumu - par visiem kopā.

Uzturēšanās atļauju tirdzniecība par lētu naudu sākās šā gada 1.jūlijā pēc izmisīgām cīņām starp diviem konkurējošiem politiskiem spēkiem iepriekšējā Saeimā, kuriem dalījās balsis 50 pret 50 toreiz. Vienā pusē bija Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, „Saskaņas Centrs” un PCTVL, savukārt otrā pusē jeb mūsu pusē bija „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība”, „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Zaļo un Zemnieku savienība. Šie divi spēki savā starpā cīnījās, strīdējās, taču beigu beigās uzvarēja šis pirmais pieminētais politiskais spēks.

Likums tika nodots otrreizējai caurlūkošanai, tika vākti paraksti, un 22 deputāti parakstīja lūgumu neizsludināt šo likumu, nodot to tautas nobalsošanai. Starp šiem 22 deputātiem samērā daudzi bija pašreizējās „Vienotības” pārstāvji, kā arī visi „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvji, „Pilsoniskā Savienība”. Tad pienāca vēlēšanas un vēlētājs izdarīja savu izvēli. Vēlētājs balsoja par tām partijām, kuras solīja atcelt šo lēto uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ko legalizēja pēc Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas.

Vēlēšanu rezultātā vēlētājs šim politiskajam spēkam iedeva 65 balsis (šodien šīs 65 balsis ir zālē!), savukārt tam politiskajam spēkam, kas aicina tirgot uzturēšanās atļaujas, iedeva tikai 35 balsis.

Godātie kolēģi! Es aicinu risināt šo problēmu un negaidīt ierēdņu sagatavotos atzinumus, kuri no politiskiem lēmumiem ir ļoti, ļoti tālu. Es aicinu šodien nobalsot par visiem trim priekšlikumiem, lai Arhangeļskā, Novgorodā, Smoļenskā un citur, kur ļoti plaši tiek reklamēts šis pasākums, neklīstu tādas baumas, kādas šobrīd tiek izplatītas, - ka Latvijā var iegūt pilsonību par to, ka nopērk vienu mazu dzīvokli. Es pats no Krievijas Federācijas pilsoņiem esmu dzirdējis šādus jautājumus, un mani tie ļoti pārsteiguši.

Es aicinu balsot par visiem trim priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējā Saeimā, 9.Saeimā, es kāpu tribīnē, kad tika izskatīts šis jautājums par 25 tūkstošu latu ieguldījumu kapitālsabiedrībās vai uzņēmumos no to nepilsoņu puses, kuri nav Latvijas pilsoņi un kuri it kā ar šo ieguldījumu tad veicinātu Latvijas ekonomiku. Toreiz es teicu un arī šoreiz atkārtošu, ka šis jautājums vienlaikus ir gan ekonomisks, gan nacionālpolitisks. Manā uztverē tas vairāk ir nacionālpolitisks, nevis ekonomisks.

Un, proti, sākšu ar ekonomiku. Salīdzinājumam: toreiz teicu, ka tajā brīdī, kad sabruka Austrumvācija un Rietumvācijas rūpniecības eksperti steidzīgās, brāzmainās, ātrās sarunās ar savu valdību risināja jautājumu, ko tad darīt ar to Austrumvācijas rūpniecību, jo viņi bija nolēmuši, kā jūs zināt, izsniegt visiem austrumvāciešiem lielas naudas summas, vērtīgo vācu marku, gan pensijās, gan arī algās, tad viņi nolēma un skaidri pateica, ka, viņu skatījumā, Austrumvācijas uzņēmumos nav vērts ieguldīt niecīgas naudas summas, kā šinī gadījumā Latvijā, jo, proti, lai varētu ar īstu pievienoto vērtību (tā teica šie eksperti un vācu valdība) ieiet ārzemju tirgos un vispār kaut ko iegūt, ir nepieciešams ieguldīt uz vienu radīto darba vietu - uz vienu radīto darba vietu! - vismaz 80 tūkstošus latu (toreiz viņi teica - 240 tūkstošus rietumvācu vērtīgo marku).

Šodien mēs atkal esam nonākuši pie tā, ka sakām: viens uzņēmējs ieguldīs piparbodītē varbūt 25 tūkstošus latu un ar to iegūs uzturēšanās atļauju Latvijā sev un saviem ģimenes locekļiem. Protams, mēs saprotam, ka, pastāvot pašreizējām zemajām cenām un zemajām darbaspēka cenām, šis ieguldījums ir ārkārtīgi niecīgs un ka tas neko nedos Latvijas ekonomikai, bet - gluži otrādi! - ietekmēs - turklāt ļoti ietekmēs! - nacionālpolitisko situāciju Latvijā. Proti, atgādināšu, ka pirms 22 gadiem, 1988.gada oktobrī, Latvijas Tautas frontē, kur toreiz kā Madonas rajona pārstāvis es runāju no Tautas frontes tribīnes, milzīgs vairākums Tautas frontes delegātu... izlasiet 1989.gadā izdoto grāmatu „Latvijas Tautas fronte”! Tur visas runas ir iekšā!... Milzīgs vairākums delegātu pateica: „Nekādu imigrāciju! Absolūti nekādu!” Jo viņi toreiz - pretēji tagad vienam otram tagadējam politiķim, nerunājot nemaz par „Saskaņas Centru”, bet arī no pārējām partijām - saprata, ka imigrantu pieplūdums Latvijā ir liela kļūda - politiska kļūda! - un ka tāda situācija ir draudīga latviešu valstij. Un tie bija daudzi cilvēki, kas toreiz to uzsvēra. Tie bija daudzi... nesaskaitot, bet apmēram varam teikt, vismaz pārdesmit delegātu.

Šodien šis apdraudējums ir vēl lielāks. 99,6 procenti no Latvijas Republikas teritorijā esošajiem latviešiem ir jau Latvijas pilsoņi. Nekādu rezervju mums nav! Šie 0,4 procenti, kas sauc sevi par latviešiem, dažādu iemeslu dēļ jau ilgus gadus - apmēram 10 gadus - nav aktīvi un viņiem nevajag šo Latvijas pilsonību. Rietumu bankas viceprezidents Stecjuks, runājot par šiem 25 000 latu un vēl citiem latiem - vēl lielākām summām -, intervijā skaidri ir pateicis, no kurienes tad nāks šie latu devēji. Viņš nekaunas to pateikt (šinī ziņā viņš ir godīgs): „No austrumiem!” No slāvu tautu apdzīvotajiem apgabaliem, no Moldāvijas, no Kazahstānas un arī no arābu republikām. Mēs zinām, ka, pastāvošā Pilsonības likuma darbībai turpinoties tālāk, viņi iegūs uz 5 gadiem Latvijā uzturēšanās atļauju kopā ar visiem ģimenes locekļiem. Pēc šiem 5 gadiem viņi var kļūt par Latvijas pastāvīgiem iedzīvotājiem, bet pēc 10 gadiem viņi var kļūt, noliekot...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Lācis. ...ar niecīgām prasībām apveltītos pilsonības iegūšanas eksāmenus, par Latvijas pilsoņiem.

Tas nozīmē...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Lācis. Tiešām? Cik minūtes?

Sēdes vadītāja. Bija 5 tikai! Priekšā ir redzams, ka jūs jau runājat vairāk.

V.Lācis. 15 minūtes...

Sēdes vadītāja. Tikai 5 bija! Debatēs uz otro lasījumu ir piecas minūtes.

V.Lācis. Es ļoti atvainojos. Ja 5 - tad neko.

Beigšu... Vai 1 minūti jūs atļausiet?

Sēdes vadītāja. Tas ir jāprasa Saeimai.

V.Lācis. Jā, jā, vienu. Es vienā paspēšu...

Latviešu tautas gudrākie cilvēki, mūsu garīgās inteliģences pārstāvji, ir mūs brīdinājuši. Edvarts Virza, piemēram, brīdināja, ka mums jāsargā „robežas, kas stiepjas neredzamas”. Un mēs šīs neredzamās robežas taču izjūtam. Jūtam, kādas tās ir. Tā ir mūsu garīgā pasaule. Un mēs laižam iekšā ar 25 tūkstošiem „lašu” tādus, kuri tikai vienu reizi gadā var te pieteikties un vispār var te nedzīvot, būdami pretējas kultūras pārstāvji! Kultūras ir atgrūdošas, nevis tuvinošas... Jā, tā ir sveša kultūra.

Un Čaks, kuru mēs pieminam un kuram ir muzejs, un kura vārdā nosaukta iela, vēl labāk ir pateicis: „Nelaidiet Daugavai pāri pat svešzemes biti un spāri!” Un mēs esam ielaiduši jau simtiem tūkstošu spāru! Nedarīsim to! Nepieņemsim šādus likumprojektus!

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es runāšu vienlaikus par 4., 5. un 6.priekšlikumu, proti, par likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29. un 30.punktu.

Taisnība Latkovska kungam, ka norma ir spēkā tikai pusgadu, līdz ar to izvērtējumi no kompetentām iestādēm acīmredzot vēl nav saņemti. Bet, patiesību sakot, par šo normu kvalitāti ir puslīdz skaidrs... nu, kā saka, ar neapbruņotu aci... Ekonomiskais efekts ļoti mazs - ir daži desmiti apmierinātu pieteikumu. Un ir skaidrs, ka šīs normas patiesībā nevairo imigrantu pieplūdumu Latvijā. Tās ir tranzītnormas. Jau līdz tam ikviens varēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, piemēram, izveidojot kapitālsabiedrību Latvijā un kļūstot par tās amatpersonu. Amatpersonas statuss acīmredzot ir saistīts tiešām ar uzturēšanos Latvijā. Šīs ir tādas pasīvas normas. Šī ir biļete uz Šengenu. Un šeit ir jautājums par to, cik uzticami partneri mēs esam, būdami Šengenas līguma dalībvalsts. Mums nav nekādu iespēju kontrolēt šīs naudas izcelsmi. Līdz ar to, kā mūs jau brīdināja iepriekš drošības iestādes, te, protams, palielinās risks - gan terorisma draudu risks, gan naudas atmazgāšanas risks, un ne jau Latvijā, bet Eiropā. Protams, mēs varam eksperimentēt vēl zināmu laiku. Bet es uzskatu, ka šīs normas ekonomiski nav attaisnojušās un būtu atceļamas vistuvākajā laikā - jau šobrīd, otrajā lasījumā.

Tas, ko Latkovska kungs minēja par kompetentu iestāžu uzklausīšanu janvārī, - tas, protams, ir ļoti labi. Ja šīs normas netiks izslēgtas jau šodien, tad mans ieteikums būtu noteikt garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai atbildīgā komisija varētu uzklausīt visas institūcijas vēl priekšlikumu iesniegšanas termiņā un šo likumu aizvērt jau normālā un labā redakcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es vēlreiz atgādināšu, ka Imigrācijas likums tika atvērts, lai šīs normas, kas ir šajā likumā, saskaņotu ar tiem Civillikuma grozījumiem, kuri tika izsludināti šā gada 17.novembrī. Protams, uz otro lasījumu frakcija „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” izmanto iespēju un iesniedz šos priekšlikumus. Līdzīgi kā viņi, arī es iepriekšējās Saeimas laikā neatbalstīju šos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri deva iespēju saņemt ilgtermiņa uzturēšanās atļauju Latvijā tiem, kas šeit investē vai pērk nekustamo īpašumu. Bet, ja mēs ņemam vērā Šadurska kunga priekšlikumu, tad mēs, vienkārši, jāsaka, diezgan sabojājam pārējās likumu paketes dzīvi, jo 1.februārī jāstājas spēkā tam visam kopā, vienlaicīgi. (No zāles dep. V.Agešins: „Iekšējas nesaskaņas „Vienotībā”!”) Tāpēc kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija domāts 3.janvāris. Vai tas ir gana ilgs laiks vai ne - man ir grūti pateikt. Mans priekšlikums bija, kā komisija bija lēmusi, šo jautājumu skatīt janvārī. Tas nav lēmums kaut ko īpaši noildzināt vai kā citādāk... Tad mēs vērsim vaļā šo likumu, es to varu apsolīt. Un tad var iesniegt arī priekšlikumus, ja politiķi uzskata, ka šādas normas nav pat nepieciešams uzlabot vai pieslīpēt, bet vienkārši atcelt... Un, kā Šadurska kungs pareizi teica, iespējams, ka ekonomiski tās ir attaisnojušās, bet tad mēs darām to jau atsevišķi atvērtos grozījumos un nemēģinām „torpedēt” to, kas ir paredzēts Civillikumā saistībā ar laulību šķiršanu. Es nezinu... Tas, protams, ir jālemj pašiem deputātiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

 

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Respektēju Latkovska kunga teikto. Atsaucu ierosinājumu par garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Noraidīsim šīs nevajadzīgās normas jau šodien!

Godātie kolēģi! Mēs jau varam eksperimentēt un pēc tam ilgi vērot, ko mūsu eksperimenti ir radījuši. Noņemsim, piemēram, Saeimas vai Ministru kabineta apsardzi. Nu, skatīsimies pēc tam pusgadu vai gadu, kas notiek, vērtēsim, kāds ir ekonomiskais efekts, kādi ir zaudējumi, kādi ir riski, uzklausīsim visas kompetentās iestādes, ilgi un nopietni izvērtēsim, vēlreiz atvērsim likumu...

Kolēģi! Mēs esam radījuši Trojas zirgu Eiropai ar šīm normām! Un man tiešām negribas būt Trojas zirga saimniekam.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst? (No zāles: „Pēc tādas uzrunas nav ko piebilst!”)

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas frakcijas „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 28, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 5.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas frakcija „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, aicinot svītrot likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Citēju: „Kas reāli mainās, ja nekustamajam īpašumam mainās saimnieks un to nopērk kāds ārzemnieks? Par šo nekustamo īpašumu tāpat tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, un no valsts budžeta viedokļa ir pilnīgi vienalga, kas to maksā. Protams, ja ārzemnieks, nopircis šo īpašumu, to attīsta, pieaug nekustamā īpašuma kadastra vērtība un pieaug nodokļi. Taču nelolosim naivas ilūzijas! Tiem, kas šeit pērk īpašumu, lai iegūtu termiņuzturēšanas atļauju, nav nolūka šeit investēt papildu līdzekļus īpašuma attīstīšanā. Tā ir tikai biļete uz Šengenas zonas valstīm. Šo priekšlikumu ļoti dedzīgi atbalsta Maskavai paklausīgas partijas. (No zāles dep. V.Agešins: „Kādas? Nosauc!”) Nu jā, protams, Šlesera kungs, kad viesojās Maskavā, intervijā sacīja: „Brauciet uz Latviju, pērciet lētus dzīvokļus!” Tā ka tas viss ietilpst tajā pašā koncepcijā.” Kārlis Šadurskis 2010.gada 4.martā. (Starpsauciens no zāles: „Jūs nevarat lēnāk? Es pierakstīšu.”)

 

2010.gada 4.martā Ainars Latkovskis: „Mums visiem ir ļoti labā atmiņā šis nekustamā īpašuma burbulis, kurš kalpoja par vienu no pamatiem, kāpēc Latvijā pašlaik ir krīze. Cilvēkiem nav darba, ir ģimenes, kas nav spējīgas nomaksāt savus hipotekāros kredītus. Ja tiešām cilvēki ārpus Eiropas Savienības, kuriem ir nauda, nolems izmantot vienu no šīm iespējām, ko tiem piedāvās Imigŗācijas likums, un iegādāsies nekustamo īpašumu Rīgā vai Rīgas reģionā par simt tūkstošiem latu un ārpus Rīgas - par 50 tūkstošiem latu, situācija var izvērsties tāda, ka šīs cenas ne tikai neturpinās kristies līdz tādam līmenim, kāds nepieciešams, lai jaunas ģimenes Latvijā varētu iegādāties sev mājokli, bet īstenībā varētu pat pieaugt. Tātad šis, pēc mana uzskata, ir ļoti bīstams priekšlikums, un esmu runājis arī ar pārējiem deputātiem, kas domā tāpat, ka šis varētu būt priekšlikums, kurš tiešām mums ir jānoraida, ja mēs gribam, lai likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” kopumā tiktu pieņemts.”

Nākamais citāts. Ingmārs Līdaka 2010.gada 4.martā: „Par īpašumiem. Kaut arī Latvijai it kā ir vajadzīgas investīcijas, tomēr šis punkts izskatās pēc klajas nekustamā īpašuma kompāniju glābšanas. Tām ir iestrēguši nepārdoti īpašumi, ekskluzīvi īpašumi. Nu tad, cilvēki mīļie, prasīsim miljonu! Līdz ar to jautājumā par īpašuma iegādi es būšu absolūti noraidošs, jo man šķiet, ka Latvijā zemei un īpašumiem pēc iespējas ir jāpieder tomēr latviešu cilvēkiem un Latvijas pamatiedzīvotājiem.”

Nākamais citāts. Ilma Čepāne 2010.gada 14.janvārī: „Jā, iespējams, ka tāda situācija pašlaik Latvijā ir un noteikti daudzi cilvēki to arī izmanto ar savām ģimenēm. Izmanto vismaz šos piecus gadus, lai varētu šeit uzturēties, jo principā jau, runāsim atklāti, faktiski šiem cilvēkiem, kuri iegādājas pēc noteiktiem kritērijiem šos nekustamos īpašumus, tā zināmā mērā jau ir biļete uz Eiropas Savienību.”

Nākamais citāts. Dzintars Zaķis 2010.gada 14.janvārī: „„Jaunais laiks” nevar atbalstīt otro no šīm trim normām. Mēs uzskatām, ka tas nav pieļaujami, ka Latvijas ekonomiku turpmāk taisās attīstīt pēc vecās shēmas, respektīvi, atkal uzkarsējot nekustamā īpašuma burbuli. Mēs uzskatām, ka ekonomika Latvijā ir jāattīsta, bāzējoties uz eksportu un augstu pievienoto vērtību uz ražošanu un uz pakalpojumiem, bet nekādā gadījumā kāpjot atpakaļ uz to, ko mēs jau reiz Latvijā pieļāvām, ļaujot pārkarsēt burbuli. Normālā situācijā ekonomikas attīstība Latvijā ir tad, kad nekustamais īpašums maksā tik, cik tas maksā atbilstoši iekšējā tirgus dažādiem impulsiem, nevis ir atkarīgs no ārējā tirgus impulsiem. Ja tas vēl būtu atkarīgs no Eiropas Savienības, tad būtu labi, bet ne jau no trešo valstu ārējiem impulsiem. Mums šeit nav jāveido atkal kaut kāda izkropļota viena nozare, respektīvi, nekustamā īpašuma nozare.”

Nākamais citāts. Aigars Štokenbergs: „Jūs lieliski atceraties, kā Latvijas zemniekiem nācās konkurēt ar ārvalstu zemniekiem jeb vienkārši ar ārvalstu investoriem attiecībā uz zemes iegādi, uz lauksaimniecības zemes iegādi, un tas ārkārtīgi uzskrūvēja cenu. Ja paveram šo spraugu nekustamā īpašuma ieguldītājiem, tad tie būs tieši Latvijas uzņēmēji, Latvijas zemnieki, kuriem nāksies konkurēt ar lētāku naudu no ārzemēm. Tā ir vienkārša patiesība, tāpēc es aicinu šos priekšlikumus noraidīt.”

(Dep. J.Dombrava kaut ko saka, nerunādams mikrofonā.)

Sēdes vadītāja. Runātājs lūdz vienu minūti. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja ir dažādi viedokļi, tad tas jautājums ir izšķirams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai debatētājam Jānim Dombravam dotu vēl papildus minūti debatēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 11, atturas - 8. Lūdzu, Dombravas kungs, turpiniet! Jums ir vēl minūte.

J.Dombrava. Paldies.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 2010.gada 30.septembra informatīvo materiālu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šajā informatīvajā ziņojumā saskata vairākas bīstamas tendences. Respektīvi, daudzi šie jaunie uzturēšanās atļauju ieguvēji ir tieši Krievijas Federācijas pilsoņi, Ukrainas pilsoņi un citi krievvalodīgie. Ir arī daudzi fiktīvi darījumi. Piemēram, tēvs pārdod dēlam nekustamo īpašumu 3 kvadrātmetru platībā par 100 tūkstošiem latu un naudu pārskaita caur ārzemju kontiem. Tam nav iespējams izsekot, un tāpēc rodas... principā Latvijas tautsaimniecībai nav no tā nekāda ieguvuma.

Tāpēc es aicinu Zaļo un Zemnieku savienības un frakcijas „Vienotība” deputātus būt konsekventiem un parādīt, ka šī jaunā Saeima ir patiešām jauna, un atbalstīt šā punkta izslēgšanu no Imigrācijas likuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ceru, ka es iekļaušos debatēm atvēlētajā laikā.

„Saskaņas Centrs”, protams, ir ļoti noraizējies par mūsu priekšlikumiem, bet es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīs un arī „Vienotība” atbalstīs, jo, vērtējot tiešām šos trīs punktus - 28., 29. un 30.punktu - šā gada pirmajā pusē, mēs ļoti nopietni strīdējāmies par šiem punktiem, vērtējot un analizējot tos un arī balsojot, un vislielākais atbalsts bija tieši šā punkta svītrošanai. Un visspēcīgākie argumenti bija tieši „Jaunā laika” pārstāvjiem par šā punkta svītrošanu.

Kad es savācu 22 deputātu parakstus ar lūgumu Valsts prezidentam neizsludināt šo likumu, tad principā „Jaunā laika” cilvēku argumenti, kāpēc viņi neparakstīja, bija tādi, ka „tie divi punkti tā kā varētu būt, bet, runājot par šo punktu, mēs gan noteikti atbalstītu šā punkta izsvītrošanu”.

Mīļie draugi! Es vēlreiz jūs lūdzu, aicinu: balsojiet „par” šo priekšlikumu! Jo nesildīs taču Latvijas tautsaimniecību trešo valstu pilsoņu fiktīvi darījumi vai arī darījumi ar nezināmas izcelsmes naudu! Latvijas tautsaimniecība ir jāsilda Eiropas Savienības pilsoņiem!

Un, ja runā par nekustamā īpašuma tirgu, tad diemžēl situācija ir tāda, ka daudzi desmiti tūkstošu Latvijas pilsoņu šodien tiek izlikti no saviem dzīvokļiem kredītu maksātnespējas dēļ. Un šie dzīvokļi ir paredzēti trešo valstu pilsoņiem, kuru īrnieki pēc tam būs Latvijas pilsoņi. Vai tiešām mēs to gribam?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tajā pašā manis jau minētajā Tautas frontes dibināšanas kongresā es, starp citu, jau teicu, ka pilsonība ir jāpiešķir tiem iedzīvotājiem, kas ir iebraukuši Latvijā okupācijas varas laikā, tikai par nopelniem Latvijas labā. Ja mēs būtu vadījušies pēc šā likuma... kur toreiz, starp citu, ovācijas bija pēc šā teiciena... tad mums nebūtu Latvijai naidīgu deputātu.

Otrs. Es arī sacīju, ka tad, ja mēs dosim šo pilsonību, tad pienāks kādreiz brīdis, ka mums būs jāstājas bioloģiskā dzimstības sacensībā ar citām tautām Latvijā un ka mēs varam būt zaudētāji. Mēs tagad, pēc oficiālās statistikas, skaitāmies laikam 58,5-59 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, bet latvieši ir milzīgā pārsvarā emigrācijā salīdzinājumā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, ar citām etniskajām grupām.

Un tieši tādēļ katra balss, kas nāk par labu „Saskaņas Centram” - un tās balsis, kas nāk no austrumiem, savā vairākumā neapšaubāmi nāks par labu „Saskaņas Centram” -, novedīs mūs pie šīs bīstamās sacensības, ko es saucu par bioloģisko sacensību, kurā latvieši savas jau zināmās ārkārtīgi mazās dzimstības dēļ var būt zaudētāji.

Noraidīsim šos likumprojektus, lai nebūtu kaut neliels balsu skaita pieaugums Latvijai naidīgai partijai, kuras priekšsēdētājs Maskavā izdotā grāmatā ir teicis, ka viņš saprot, ka PSRS, toreiz okupējot Latviju, tas bija nepieciešams Krievijas drošībai. Kas ir nepieciešams Latvijas drošībai, tas viņam nav svarīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Ļoti žēl, ka mēs vēl dzīvojam pagājušajā gadsimtā vai aizpagājušajā gadsimtā. Šis likums arī... Tas gāja ļoti ilgi - pusgada laikā mēs diskutējām gan komisijā, gan Saeimā šeit, un tika pēc tam tomēr pieņemts. Pieņemts ar tādu cerību, ka mēs kaut ko varam piedāvāt tiem cilvēkiem, kas grib investēt kaut ko mūsu, Latvijas, ekonomikā - īpaši šajā laikā, kad mūsu, Latvijas, ekonomika pārdzīvo ne pašus labākos laikus. Mēs izstiepām roku un piedāvājām viņiem.

Pa trim mēnešiem, kamēr ir stājies spēkā šis likums, ir bijusi tā darbība, ir iesniegti tikai 26 iesniegumi. Es domāju, citi deputāti gaidīja, ka būs tūkstoši uzreiz, ka būs liela rinda pie robežām, kuri grib investēt. Nē! Biznesmeņi ļoti labi māk skaitīt savu naudiņu, sākumā arī viņi mēģina tikai ieiet iekšā un skatās, vai tas likums darbojas viņiem par labu vai ne. Neviens taču negrib strādāt ar zaudējumiem, to jūs ļoti labi saprotat. Un vai mēs gribam manīt tikai 26 cilvēku dēļ likumu? Nu nevajag! Pagaidīsim vēl gadu, un tikai tad mēs varēsim kaut ko sākt... Vai tas ir pozitīvi vai negatīvi? Vajag vai nevajag mums tos likumus? Pašlaik es uzskatu - un arī frakcija „Saskaņas Centrs” uzskata -, ka vajag to likumu.. Ja viss būs labi, tad būs lielākas investīcijas un mēs ar to tikai uzvarēsim.

Paldies par uzmanību. Un lūdzu noraidīt 5. un 6.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, es nevaru klusēt, ja no šīs tribīnes tiek izplatīta nepatiesība jeb, pareizāk sakot, trīs mēnešus veca patiesība.

Kolēģi Klementjev! Es nezinu, kāda informācija jums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bet, lūdzu, izlasiet laikraksta „Neatkarīgā Rīta Avīze” vakardienas numurā interviju ar Rietumu bankas viceprezidentu! Tur ir skaitļi tikai par vienas bankas panākumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 6.priekšlikums. Frakcija „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” aicina izslēgt likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. To pamatojumu es jau izskaidroju, kad bija runa par 4.priekšlikumu, bet, tā kā šis ir pēdējais no trijiem frakcijas „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumiem, es vēlreiz atgādinu: mēs šo likumu atvērām, lai to sakārtotu. Lai šīs normas sakārtotu un saskaņotu ar Civillikumu. Un tas iemesls nav tas, ka tagad gribētos novilcināt... Es uzskatu, ka jūsu pašu frakcijai pietiekami ilgs laiks tad būtu dots, pirms mēs atveram šo likumu janvārī vēlreiz vaļā, pārliecināt gan „Vienotības”, gan Zaļo un Zemnieku savienības frakciju par savu argumentu patiesumu. Lielai daļai es noteikti sliecos piekrist un piekrītu. Neesmu mainījis savus uzskatus. Bet tas jums dod laiku debatei un pārliecināšanai. Vienkārši aicinu respektēt to, ka laiks ir mazs, lai šo likumu saskaņotu un piemērotu tiem Civillikuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā 1.februārī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Likuma norma, par kuru ir izteikts šis priekšlikums, izskatās vizuālā ziņā varbūt visskaistākā. Iepriekš bija 25 tūkstoši, par nekustamo īpašumu bija 100 vai 50 tūkstoši. Šeit ir 200 tūkstoši. Nu, summa liela. Tātad persona, kas ir veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādes subordinētajā kapitālā vismaz 200 tūkstošu apmērā, iegūst šo termiņuzturēšanās atļauju. Un šo līgumu nedrīkst izbeigt pirms termiņa, tātad vismaz piecus gadus it kā 200 tūkstoši Latvijā strādās. Brīnišķīga norma, vai ne? Nelaime ir tikai tā, ka droši vien persona, kas ieguldīs šos 200 tūkstošus, tajā pašā dienā izņems vienu lielu kredītu, kas būs simtprocentīgi garantēts ar šo ieguldījumu subordinētajā kapitālā. Līdz ar to kredītiestādei nebūs nekāda iemesla atteikt šā kredīta piešķiršanu. Protams, starpība starp kredītu un depozīta procentiem acīmredzot būs; tas nonāks šajā bankā. Tikai, godātie kolēģi, visticamāk, ka tā būs Zviedrijas banka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - frakcijas „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 7.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Štokenbergs nolūkā noteikt šodien izskatāmo Imigrācijas likuma grozījumu un pārējās likumu paketes, kas paredz nodot bezstrīdus laulības lietu izskatīšanu tikai zvērinātu notāru kompetencē, vienlaicīgu stāšanos spēkā 2011.gada 1.februārī, nevis šā gada 1.decembrī, kā bija sākotnēji paredzēts. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir analogs 7.priekšlikumam. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. Nākamā gada 3.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 3.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.89.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi un virza izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”.

Šis likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi pārņemt atbilstošo Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kredītprasību izmantošanas iespēju kā finanšu nodrošinājumu.

Šobrīd Latvijā kā finanšu nodrošinājums var kalpot tikai finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti. Pieņemot šo likumu, par finanšu nodrošinājumu varēs kalpot arī kredītprasības, tā paplašinot manevra iespējas Latvijas finanšu tirgū.

Likumprojekts risina arī virkni tiesiski tehnisku jautājumu, piemēram, arī šo kredītprasību izmantošanas iespēju tām kalpot par finanšu nodrošinājumu un padarīt to reāli izmantojamu. Tajā skaitā, lai radītu apstākļus iespējami korektai attiecīgo kredītprasību novērtēšanai.

Minētās direktīvas prasības Latvijā ir jāievieš līdz 2011.gada 30.jūnijam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vucāns. Termiņš - 2011.gada 19.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 19.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

 

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Šis dokuments ir vienpadsmit likumprojektu paketē un ir saistīts arī ar darba kārtības 31.punktu, ko mēs tikko skatījām, - ar Imigrācijas likumu.

Tātad no 1. līdz 6.priekšlikumam likumprojektam ir saskaņojošs, redakcionāls raksturs, bet no 2. līdz 5., kā arī 7.priekšlikums, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu, ir likumprojektā iekļautais Iedzīvotāju reģistra likuma grozījums, kurš ir paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas numuru 27/Lp10.

Un tagad pievērsīsimies priekšlikumiem.

1.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Štokenbergs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 2.priekšlikums - likumprojektā iekļautais Iedzīvotāju reģistra likuma grozījums, kurš ir paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas numuru 27/Lp10. Es paskaidrošu kolēģiem: tur mēs apvienojām divus likumprojektus. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 3.priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 4.priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 5.priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 6.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Štokenbergs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 7.priekšlikums. Likumprojektā iekļautais Iedzīvotāju reģistra likuma grozījums. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tiek paredzēts vienlaicīgs visa likumprojekta spēkā stāšanās laiks 2011.gada 1.februārī.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. Nākamā gada 3.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 3.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (ar numuru 13/Lp10). Šis likumprojekts paredz administratīvo atbildību gan fiziskām, gan juridiskām personām par apzināti nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu.

Uz otro lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir divas nedēļas, tas ir, 2010.gada 30.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā iekšlietu ministre! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lūdzam atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstīto likumprojektu „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem”, jo īpašuma privatizācija agroservisa uzņēmumos ir pabeigta. Līdz 2002.gadam simts agroservisa valsts uzņēmumi ir privatizēti pilnībā, 22 agroservisa uzņēmumi privatizēti daļēji.

Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Un steidzamība?

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Komisija lūdz atzīt to par steidzamu, jā.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta galīgās izskatīšanas laiku.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 23.decembris. Un izskatīšana galīgajā lasījumā - ziemas sesijas otrajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.decembris, izskatīšana 20.janvāra sēdē.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”. Atgādināšu, ka šis ir jaunizstrādāts likums, un līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Ciltsdarba likums.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 23 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, tajā mainīts termina „ciltsgrāmata” formulējums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir vairāk redakcionāls. To arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kur tiek precizēts 3.panta nosaukums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums par šķirnes audzētāja statusa piešķiršanu. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām punktā par sertifikātu izdošanu, tātad tiek redakcionāli precizēts. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par jaunu šķirņu apstiprināšanas kārtību. Ir redakcionāli precizēts. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 8. - deputāta Gunta Rozīša priekšlikums. Tātad, ja to atbalstītu, tiktu noteikts, ka katrai šķirnei var būt tikai viena ciltsdarba organizācija. Komisijā šis priekšlikums gan atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums par PVD kompetences sfērām. Tiek redakcionāli precizēts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Lūdzu redakcionāli precizēto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāls. To arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par šķirnes audzētāju organizāciju kompetenci. Redakcionāli precizēts un...

Sēdes vadītāja. Deputāti...

I.Līdaka. Es atvainojos! Daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija. Un to tad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret 12. un 13.priekšlikumu.

I.Līdaka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums par kārtību, kādā reģistrē šķirnes audzētāju organizācijas. Ir redakcionāli precizēts un komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums par ciltsgrāmatu kārtošanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums par kārtību, kādā reģistrējami ganāmpulki un kā ir apzīmējami dzīvnieki. Tātad ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums par prasību pēc izcelsmes sertifikāta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums arī par Ministru kabineta kompetences jomām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 20. - Gunta Rozīša priekšlikums par zirgu darbspējas novērtēšanu. Tātad komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.

Līdzīgs ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Tātad lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20., 21. un 22.priekšlikumu.

I.Līdaka. 23. - par uzdevumiem Ministru kabinetam noteikumu izstrādei. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizēts. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tas arī viss. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 23.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir saņemti trīs priekšlikumi. Vispār runājot par grozījumiem, šie grozījumi nosaka... precizē Dzīvesvietas deklarēšanas likuma darbību. Tātad ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Valērija Agešina kunga. Viņš ierosina svītrot no likumprojekta pantu, kurā ir noteikts, ka nodevu saņem valsts, organizācija vai pašvaldība. Komisija pēc garām debatēm ar minimālu pārsvaru nobalsoja par to, ka mēs atbalstām šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Laimim Šāvējam.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šā gada 8.decembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē ar balsu nelielu pārsvaru tika atbalstīts priekšlikums izslēgt minētajā likumā noteikto valsts nodevu par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju. Nodevas apmērs ir 3 lati. Aicinu neatbalstīt minētās nodevas, kas tiek iemaksāta pašvaldību budžetos, izslēgšanu, jo no valsts budžeta netiek paredzēts cits kompensācijas mehānisms pašvaldībām.

Dzīvesvietas reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldībām. Atbilstoši likumā „Par pašvaldībām” noteiktajam valsts var uzdot pašvaldībām pildīt valsts pārvaldes funkcijas, nodrošinot tām finansējuma avotu šo funkciju veikšanai. Minētajai funkcijai ir bijusi dažāda finansēšanas kārtība, tomēr likumdevējs jau kopš 2009.gada ir izšķīries par valsts nodevas atjaunošanu, izslēdzot normas par minētās funkcijas finansēšanu no valsts budžeta. Bez tam, izdarot grozījumus šajā likumā, nav izvērtēta un norādīta likumprojekta ietekme uz pašvaldību budžetiem un nav saņemts arī Finanšu ministrijas viedoklis. Un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada noteikumiem Nr.720 ir noteikta arī virkne iedzīvotāju kategoriju, kas ir atbrīvotas no minētās nodevas.

Ņemot vērā to, ka persona var arī izvēlēties deklarēt dzīvesvietu elektroniski un ka tad šis pakalpojums ir bez maksas, kā arī ņemot vērā augsto nepatiesās deklarēšanas gadījumu skaitu, kas ir novērots pašvaldību praksē, aicinu neatbalstīt likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” otrajam lasījumam atbalstīto 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija ir iesniegusi Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumu, kas nosaka, ka turpmāk šai ir jābūt bezmaksas procedūrai ne tikai internetā. Pēc debatēm Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šis priekšlikums patiešām tika atbalstīts, bet ar minimālu balsu pārsvaru. Un tieši tāpēc man gribētos īsi un kodolīgi pamatot un paskaidrot priekšlikuma būtību.

Valsts nodeva par dzīvesvietas deklarēšanu jāmaksā no 2009.gada 1.jūlija, pie tam par katru cilvēku, par katru ģimenes locekli. Tas ir pretrunā ar valdības un attiecīgās ministrijas solīto. Pašreizējo maksu daudzi nosauktu par simbolisku. Tā ir tikai 3 lati. Taču pašlaik ļoti daudzi nevar atļauties ģimenes budžetam atņemt pat šo nelielo summu. Dzīvesvietas deklarēšanas maksas atcelšana neradītu nekādus būtiskus zaudējumus valsts budžetam, jo ienākumi no tā ir nenozīmīgi. Par to liecina pat atsevišķu lielo pašvaldību, piemēram, Rīgas pašvaldības, pārstāvju izteiktais viedoklis. Maksas atcelšana veicinātu to, ka iedzīvotāji aktīvāk informētu par savu patieso dzīvesvietu. Turklāt bez maksas tagad var reģistrēties internetā, bet tikai tad, ja persona ir atsevišķu banku internetbankas lietotāja.

Tāpēc es uzskatu, ka šī neloģiskā nodeva ir jāatceļ, un lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr šo priekšlikumu neatbalstīt, un es minēšu trīs konkrētus iemeslus, kāpēc es šādu aicinājumu izsaku.

Pirmkārt. Tika jau minēts, ka šobrīd dzīvesvietu ir iespējams deklarēt arī elektroniski, un šī iespēja tātad ir piedāvāta bez maksas. Kopā ar Eiropas Savienību Latvijas valsts ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus šīs sistēmas izveidošanai, un noteikti būtu jāveicina tas, lai cilvēki izmantotu šo iespēju deklarēt savu dzīvesvietu internetā... tātad bez maksas.

Otrā lieta ir tā, ka, protams, ir daudz cilvēku, kuriem šī internetbanka nav pieejama, tomēr jau šobrīd ir regulējums, kas nodrošina to, ka maznodrošinātajiem cilvēkiem nav jāmaksā šī nodeva - šie 3 lati.

Taču atšķirībā no iepriekšējā runātāja es gribu tomēr uzsvērt, ka tie ienākumi, kas pašvaldībām tiek no šīs nodevas, ir apmēram 400 tūkstoši gadā, kas, īpaši mazajām pašvaldībām, ir būtisks ienākums.

Tātad es ierosinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valērija Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 43, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Staņa. 2.priekšlikums ir saņemts no iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes, un tas precizē uzraudzību, lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Komisija ir nobalsojusi „par” šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Un arī 3.priekšlikums ir saņemts no iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes, kur tātad ir noteikts, kurā brīdī likums stājas spēkā, jo tas ir saistīts arī ar citiem valstī spēkā esošajiem likumiem.

Komisija atbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ir jāaicina parlaments atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

V.Staņa. Tātad lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 21.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie deputāti! Pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanas ir noteikti valsts pārvaldes uzbūves principi, kas jāietver arī Sabiedrības integrācijas fonda likumā.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 7.pantam valsts pārvalde tiek organizēta vienoti un hierarhiskā sistēmā. Pašreizējā SIF likumā nav noteikta pārraudzība pēc hierarhijas principa, jo Sabiedrības integrācijas fondu pārvalda vairāki ministri, bet pieņemto lēmumu tiesiskumu pārrauga par ministriem zemāk stāvošas personas. Līdz ar to hierarhiski augstāk stāvošs par ministriem ir tikai Ministru prezidents, un šādu pārraudzību piedāvā arī sagatavotais likumprojekts.

Atbilstoši fonda funkciju izpildes specifikai, Valsts prezidenta rekomendācijām un Norvēģijas valdības ieteikumiem fondam jānodrošina neatkarīgums savu funkciju izpildē un lēmumu pieņemšanā, un līdz ar to likumprojekts paredz arī nevalstisko organizāciju pārstāvības pastiprināšanu Sabiedrības integrācijas fonda padomē.

Likumprojekts precizē arī Sabiedrības integrācijas fonda mērķus, iekļaujot cilvēkresursu attīstības pasākumus, kā arī precizē, kā finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību.

Līdz ar to komisija ir atbalstījusi un lūdz arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības Integrācijas fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. Paldies.

Komisija piedāvā 10.janvāri.

Sēdes vadītājs. 10.janvāris. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas kārtējās sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Bet vēl pirms reģistrācijas vārds Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (10.Saeimas priekšsēdētāja).

Godājamie kolēģi! Es vēlos jūs uzrunāt saistībā ar kādu, manuprāt, ļoti zīmīgu notikumu. Pēc divām dienām aprit 20 gadi kādam lēmumam, kas bija viena no pirmajām neatkarības „bezdelīgām”, kas pirms 20 gadiem mūs sasniedza tādās pašās aukstās decembra dienās. Proti, Īslandes parlamentā 1990.gada 18.decembrī - tātad bija vēl tālu līdz janvāra notikumiem - vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija par atbalstu Baltijas valstu centieniem atgūt neatkarību.

Tieši tāpēc es šonedēļ Īslandes parlamenta spīkerei Astai Johannesdotirai nosūtīju mūsu visu vārdā pateicības vēstuli, kurā no sirds pateicos par to, ka tajā laikā, kad mums šis atbalsts tik ļoti bija nepieciešams, kādas citas mazas zemes parlamentārieši bija tik drosmīgi un šo atbalstu mums sniedza.

Tēlaini izsakoties, Īslandes parlamenta rezolūcija kļuva par vēl vienu stingru akmeni, bruģējot ceļu uz Baltijas valstu, to skaitā arī Latvijas, neatkarības atjaunošanu. Pēc tam šādu „bruģakmeņu” - gan draudzīgi noskaņotu valstu drosmīgās rīcības, gan mūsu pašu, baltiešu, centienu - kļuva arvien vairāk, līdz 1991.gadā Latvija varēja uzsākt ceļu uz demokrātisku un attīstītu Eiropu. Ja toreiz mums nebūtu bijis šāda draudzīgu valstu parlamentāriešu, politiķu un diplomātu atbalsta un drosmīgas rīcības, kas nepagurstoši starptautiskās sabiedrības dienaskārtībā aktualizēja šos jautājumus par Baltijas valstu neatkarību, tad droši vien mūsu neatkarības atgūšana būtu bijusi daudz grūtāk sasniedzams mērķis.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs un visus Latvijas ļaudis Ziemassvētku laikā un gadumijā ar labām domām pieminēt gan mūsu pašu dzimtenes patriotus, gan visus tos starptautiskos draugus, kuri mums ir ticējuši un palīdzējuši visgrūtākajos brīžos. Viņi palīdzēja mums atgūt pašu dārgāko - brīvu, neatkarīgu Latvijas valsti. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Paldies Saeimas priekšsēdētājai.

Tagad sekos paziņojumi.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas biedri! Tūlīt, pēc piecām minūtēm, būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Mūsu sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Un vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales vēlēšanu apgabala.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, es informēju jūs, godātie kolēģi, ka Saeimas ārkārtas sēde sāksies pulksten 13.00.

 

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Nikolajs, Kabanovs, Valērijs Kravcovs, Igors Meļņikovs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas 2010.gada 16.decembra kārtējo sēdi pasludinu par slēgtu. Atgādinu, ka ārkārtas sēde sāksies pulksten 13.00.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas rudens sesijas 14. sēde
2010. gada 16. decembrī

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu  „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr. 166/Lp10)
(Dok. Nr. 270, 270A)
   
Priekšlikums - dep. I.Circene (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 167/Lp10)
(Dok. Nr. 277, 277A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 172/Lp10)
(Dok. Nr. 293, 284A)
   
Lēmuma projekts „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 58/Lm10)
(Dok. Nr. 278)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 59/Lm10)
(Dok. Nr. 279)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Andreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 60/Lm10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 280)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 135/Lp9) (Nr. 59/Lp10) (Izskatīšana netiks turpināta)
(Dok. Nr. 146)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 720/Lp9) (Nr. 60/Lp10)
(Dok. Nr. 147)
   
Likumprojekts „Augstākās izglītības likums” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 794/Lp9) (Nr. 61/Lp10)
(Dok. Nr. 148)
   
Likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 865/Lp9) (Nr. 62/Lp10) (Izskatīšana netiks turpināta)
(Dok. Nr. 149, 149A)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 867/Lp9) (Nr. 63/Lp10) (Izskatīšana netiks turpināta)
(Dok. Nr. 150, 149A)
   
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 907/Lp9) (Nr. 64/Lp10)
(Dok. Nr. 151)
   
Likumprojekts „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1080/Lp9) (Nr. 65/Lp10)
(Dok. Nr. 152)
   
Likumprojekts „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1089/Lp9) (Nr. 66/Lp10)
(Dok. Nr. 153)
   
Likumprojekts „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1217/Lp9) (Nr. 67/Lp10) (Izskatīšana netiks turpināta)
(Dok. Nr. 154)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1362/Lp9) (Nr. 68/Lp10) (Izskatīšana netiks turpināta)
(Dok. Nr. 155)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1452/Lp9) (Nr. 69/Lp10)
(Dok. Nr. 156)
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1456/Lp9) (Nr. 70/Lp10)
(Dok. Nr. 157)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1457/Lp9) (Nr. 71/Lp10)
(Dok. Nr. 158)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1836/Lp9) (Nr. 72/Lp10)
(Dok. Nr. 159)
   
Debates - dep. A.Šlesers
  - vides ministrs R.Vējonis
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. U.Rotbergs
  - dep. A.Šlesers
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Čepāne
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. A.Loskutovs
  - vides ministrs R.Vējonis
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. E.Zalāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1938/Lp9) (Nr. 73/Lp10) (Izskatīšana netiks turpināta)
(Dok. Nr. 160)
   
Likumprojekts „Vēlētāju apvienību finansēšanas likums” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 90/Lp9) (Nr. 75/Lp10) (Izskatīšana netiks turpināta)
(Dok. Nr. 164)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1972/Lp9) (Nr. 168/Lp10)
(Dok. Nr. 283)
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā” (Nr. 24/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 61)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” (Nr. 25/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 62)
   
Ziņo - dep. A.Sakovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 39/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 264)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 35/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 84B)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 36/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 85B)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Paziņojums
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 58/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 143)
   
Ziņo - dep. M.Dzelzskalns
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr. 51/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 110, 261)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 53/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 112, 262)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 28/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 263)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. V.Lācis
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. J.Dombrava
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. V.Lācis
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” (Nr. 40/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 89, 265)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 26/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 266)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 13/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 269)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem” (Nr. 38/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 87, 273)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” (Nr. 4/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 281)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 32/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 282)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Debates - dep. L.Šāvējs
  - dep. V.Agešins
  - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr. 166/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 270, 270A)
   
Ziņo - dep. I.Circene
   
Saeimas priekšsēdētājas S.Āboltiņas uzruna sakarā ar 20. gadadienu, kopš Īslande atbalstīja Baltijas valstu centienus atgūt neatkarību
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
  - dep. I.Druviete
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Informācija par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu šodien pulksten 13.00
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

Balsojumi

Datums: 16.12.2010 09:02:37 bal001
Par - 50, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (172/Lp10), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 16.12.2010 09:05:54 bal002
Par - 46, pret - 34, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (172/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:07:15 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Dainas Treijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (58/Lm10)

Datums: 16.12.2010 09:08:15 bal004
Slēgtais balsojums
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Vēsmas Kakstes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (59/Lm10)

Datums: 16.12.2010 09:09:17 bal005
Slēgtais balsojums
Par - 40, pret - 27, atturas - 22. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Andreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (60/Lm10)

Datums: 16.12.2010 09:11:00 bal006
Par - 5, pret - 81, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.135/Lp9) (59/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:11:40 bal007
Par - 63, pret - 1, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (9.Saeimas likumprojekta Nr.720/Lp9) (60/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:13:02 bal008
Par - 65, pret - 1, atturas - 22. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Augstākās izglītības likums (9.Saeimas likumprojekta Nr.794/Lp9) (61/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:15:37 bal009
Par - 29, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.865/Lp9) (62/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:16:25 bal010
Par - 24, pret - 63, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (9.Saeimas likumprojekta Nr.867/Lp9) (63/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:17:00 bal011
Par - 86, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.907/Lp9) (64/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:18:00 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (9.Saeimas likumprojekta Nr.1080/Lp9) (65/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:19:06 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu (9.Saeimas likumprojekta Nr.1089/Lp9) (66/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:20:32 bal014
Par - 8, pret - 77, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1217/Lp9) (67/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:22:46 bal015
Par - 8, pret - 80, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1362/Lp9) (68/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:23:38 bal016
Par - 65, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai (9.Saeimas likumprojekta Nr.1452/Lp9) (69/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:24:51 bal017
Par - 81, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1456/Lp9) (70/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 09:25:54 bal018
Par - 84, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1457/Lp9) (71/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 10:18:02 bal019
Par - 59, pret - 7, atturas - 23. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1836/Lp9) (72/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 10:19:29 bal020
Par - 85, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 28.02.2011 /. Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1836/Lp9) (72/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 10:20:02 bal021
Par - 12, pret - 75, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reklāmas likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1938/Lp9) (73/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 10:21:16 bal022
Par - 0, pret - 86, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Vēlētāju apvienību finansēšanas likums (9.Saeimas likumprojekta Nr.90/Lp9) (75/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 10:21:55 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1792/Lp9) (168/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 16.12.2010 10:25:34 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu aprites likumā (24/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.12.2010 10:27:22 bal025
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (25/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.12.2010 10:28:26 bal026
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (39/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.12.2010 10:29:25 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (35/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.12.2010 10:30:14 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (36/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.12.2010 11:07:46 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (58/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.12.2010 11:08:50 bal030
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (51/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:10:12 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (53/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:29:32 bal032
Par - 31, pret - 28, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:35:32 bal033
Par - 53, pret - 11, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 16.12.2010 11:44:07 bal034
Par - 27, pret - 30, atturas - 31. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:47:22 bal035
Par - 26, pret - 30, atturas - 33. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:48:29 bal036
Par - 81, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:50:21 bal037
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā (40/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:52:37 bal038
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (26/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:53:54 bal039
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:56:10 bal040
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" un Augstākās Padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā ... (38/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.12.2010 11:56:36 bal041
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" un Augstākās Padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem (38/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.12.2010 12:01:10 bal042
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums (4/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 12:08:36 bal043
Par - 30, pret - 43, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (32/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 12:09:52 bal044
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (32/Lp10), 2.lasījums

Datums: 16.12.2010 12:12:06 bal045
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (166/Lp10), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2010.gada 16.decembrī

 

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti tuvākajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Uģim Rotbergam. Lūdzu!

 

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Labdien!

Šodien Saeimas kārtējā sēdē rīta pusē lielākās debates izraisījās par grozījumiem likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”: bija mēģinājums „uzbrukt” (varētu likt pēdiņās) Natura 2000 teritorijas dibināšanai un pamatot, ka Natura 2000 teritorija Irbes šaurumā nebūtu vajadzīga, jo tā ierobežotu Rīgas ostas darbību un iespējamos kuģošanas ceļu padziļināšanas darbus. Šādā veidā vienkārši tiek demonstrēta neizpratne par to, kas ir Eiropas Natura 2000 likumdošana, kurā zinātniski pamatoti... kurā noteikts, ka valstij jāapņemas ar zinātniski pamatotām metodēm apsaimniekot attiecīgo teritoriju vai rūpēties par putnu populāciju. Šinī gadījumā ir runa par putnu migrēšanu, kas nekādā veidā nav pretrunā ar kuģošanas ceļu padziļināšanu.

Jāpiebilst, ka neatkarīgi no tā, vai Irbes šaurumā tiks nodibināta Natura 2000 teritorija, būs nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums kaut kādiem kuģošanas ceļu padziļināšanas darbiem. Tā ka tas nav saistīts ar šo teritorijas statusu.

Mēs dzirdējām tādu retoriku – mēģinājumus uzbrukt labām dabas aizsardzības idejām. Proti, izskanēja viedoklis, ka tās ierobežojot attīstību.

Deputāti nobalsoja par likumprojekta tālāku virzīšanu un deva samērā ilgu laiku – proti, līdz februāra beigām –, lai iestrādātu nepieciešamos labojumus.

Jāteic, ka šajā jautājumā apvienības „Vienotība” frakcija bija ļoti informēta, bija konsultējusies gan ar Vides ministriju, gan ar ostu pārstāvjiem, un, manuprāt, likumprojekts ies pareizo ceļu.

Otra lieta, ko es gribu minēt, ir saistībā ar to, ka „Vienotībā”... mūsu frakcijā ir uzsākta diskusija par pašas apvienības „Vienotība” pārtapšanu partijā, un esam nolēmuši... vai esam domu apmaiņā par pragmatisku, mierīgu un uz savstarpēju izpratni vērstu apvienības pārtapšanu partijā... lai tas notiktu, tā teikt, solīdā laikā un procesā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Rotberga kungam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

 

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienība arī atbalstīja grozījumus likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Mēs saprotam, ka daba ir jāsargā un Natura 2000 teritorijas, kuras ir tur atrunātas un kuras mums būtu jāievieš arī Eiropas Savienības direktīvu kontekstā, būtu jāpaplašina. Likumprojekts paredz, ka tiek veidotas septiņas šādas aizsargājamās teritorijas. Skaidrs, ka vistrakākās debates izvērsās par Irbes šaurumu. Mēs arī saprotam to, ka tas ir ļoti nozīmīgs ekoloģisks jautājums, jo, kā jūs zināt, Rīgas līcis tomēr atrodas tādā kā pudelē un tas galiņš – Irbes šaurums – tomēr nākotnē var radīt daudzas ekoloģiskas problēmas, ja mēs domājam šajā jūras līcī veikt ekonomiskās aktivitātes un ostā pieļaut dziļiegrimes kuģu pārvietošanos. Nedod Dievs, ka šie lielie konteineri un laineri avarē šajā līcī! Faktiski tā būtu liela dabas katastrofa. Es domāju, jau šodien gan kruīza jeb tūrisma kuģi, gan arī pārējie tiek Rīgas ostā un tur nav problēmu. Vai mums ir vajadzība aktivizēt tieši šo momentu – milzīgas iegrimes kuģus laist šajā teritorijā?

Tāpēc mēs atbalstījām likumprojekta tālāku virzību.

Ir saprotams, ka komisijā jautājums tiks izskatīts un šie biotopi un putnu sugas tiks aizsargātas. Es domāju, ka labums no tā būs gan sabiedrībai, gan arī kopumā valstij, jo viena lieta ir ekonomiskie ieguvumi un otra lieta – mūsu ekoloģija. Un es domāju, ka arī šis tvans, kas rodas virs Rīgas, ir jautājums dziļām pārdomām – ko mums vajag Rīgā īpaši attīstīt.

Otrs nozīmīgs grozījums bija Invaliditātes likumā. No nākamā gada 1.janvāra pirmās grupas invalīdiem, redzes invalīdiem, kuri nesaņem valsts pabalstus, invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana, periodā līdz 2012.gada 31.decembrim būs nodrošinātas tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu desmit stundas nedēļā, pašiem izvēloties konkrētu asistentu. Skaidrs, ka šis pabalsts nebūs visiem, to saņemt nevarēs tās personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, stacionārajās ārstniecības iestādēs vai arī ieslodzījuma vietās; nevarēs saņemt šo pabalstu... šos asistenta pakalpojumus arī tie redzes invalīdi, kuri piedalās citos Eiropas Savienības projektos.

Un trešā lieta, ko gribu pieminēt, ir tā, ka šodien tika sākta izskatīt nākamā gada budžeta likumdošanas pakete un pārsvarā visi tie likumprojekti bija lielā mērā saistīti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizāciju jeb savietošanu kopā ar Vides ministriju, lai izveidotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Novēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus un visu labu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien! Jā, šodien bija divi jautājumi, kuri izraisīja diezgan kaislīgas diskusijas Saeimas deputātu vidū. Viens no jautājumiem bija tas, par ko tikko runāja kolēģi, – ka Natura 2000 teritoriju noteikšana būs saistīta ar zināmu ierobežojumu piemērošanu šīm teritorijām. Mūsu frakcija nobalsoja pret šo likumprojektu, jo uzskata, ka likumprojekts nav pietiekami izdiskutēts valdībā, ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, kas attiecas tieši uz Irbes šaurumu. Nav saprotams, kāpēc šī neitrālā zona ir ieguvusi tieši tādu formu, kādu ieguvusi, un ir saistīta ar kuģu ceļiem; nav skaidrs, kāpēc Igaunija, kurā patiesībā ir daudz vairāk potenciālu aizsargājamo vietu, par šādu likumprojektu nelemj. Tā vien izskatās, ka Latvija kārtējo reizi būs ar pārlieku lielu iniciatīvu aizskrējusi pa priekšu citiem. Es domāju, ka mūsu, deputātu, uzdevums tomēr ir attīstīt gan ekonomiku, gan arī, protams, pietiekami labi saglabāt vidi, bet, lai mēs, deputāti, varētu kompetenti pieņemt lēmumu, valdībai tomēr jāstrādā daudz vairāk un valdība nevar paļauties tikai uz vienu ministru vai vienas ministrijas viedokli. Tam tomēr jābūt ir pietiekami izdiskutētam.

Un kaut kādā mērā ar to bija saistīts arī otrs jautājums. Šodien tika pieņemti vairāk nekā 40 likumprojekti, kas ir saistīti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju. Mēs šajos balsojumos nepiedalījāmies, jo uzskatām, ka šāda reforma ir vienkārši bezjēdzīga. Mēs bijām iesnieguši divus priekšlikumus, kuri paredzēja to, ka, ja reiz valdība grib kaut ko reformēt, tad reformām ir jābūt pietiekami nopietnām. Ja ir ministrijas jāapvieno, tad jāapvieno tādā veidā, ka tās viena otru papildina, ka tās beidz konkurēt savā starpā un, viena otru papildinot, būtiski tomēr optimizē savas struktūras un lielu daļu funkciju atdod reģioniem. Tāpēc mēs šodien uzturējām spēkā savu priekšlikumu par deviņu ministriju izveidošanu Latvijā (tātad – būtisks samazinājums attiecībā pret šo brīdi). Šis priekšlikums paredzēja, ka tas varētu notikt ar nākamā gada jūliju, tātad valdībai būtu pietiekami daudz laika, lai vēl strādātu pie tā. Diemžēl koalīcija šo priekšlikumu neatbalstīja, kā jau mēs bijām gaidījuši, bet atbalstīja tikai vienas ministrijas likvidāciju, apvienojot to ar Vides ministriju. Tātad paliek, protams, neatbildēts jautājums – kas šādā gadījumā notiks ar pašvaldībām, ar reģionālo attīstību nākamajam periodam, ar Eiropas fondu līdzekļiem un tā tālāk?

Valdība nav atbildējusi ne uz jautājumu par to, cik naudas tad tiks ieekonomēts likvidējot, nevis apvienojot normālā un attīstošā veidā, ne arī, kādas būs sekas šādam... nu, reformas kariķējumam vai reformas imitācijai.

Mēs visu laiku uzturēsim spēkā budžeta apspriešanas gaitā daļu to priekšlikumu, kuri šobrīd vēl tiek skatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Saeimas sēde turpināsies pirmdien, un tad arī pastāstīsim tālāk par savu darbu.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Visvaldis Lācis. Lūdzu!

 

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Šodien, mūsu skatījumā, visnopietnākais balsojums, par kuru mums bija jāizšķiras, bija balsojums par grozījumiem Imigrācijas likumā. Šis likumprojekts tika izskatīts jau 9.Saeimas laikā, bet netika izskatīts līdz galam un pieņemts un palika kā mantojums izskatīšanai 10.Saeimā.

Klausītājiem atgādināšu, kas šis par likumu. Tas bija likums, kas noteic, ka ārzemju pilsoņi, ārzemnieki, kas iegulda Latvijā lielākas naudas summas... tur ir pavisam trīs iespējas... Ja iegulda 200 000 latu, tad šis ārzemnieks nekavējoties, dažu dienu laikā, tūlīt, iegūst šeit uzturēšanās atļauju – un ne tikai viņš, bet arī viņa ģimenes locekļi. Viņš var uzturēties Latvijā tādēļ, ka viņš ieguldījis šo naudu kādā no Latvijas bankām. Proti, viņam pat nav jādzīvo šeit, Latvijā. Rietumu bankas viceprezidents Stecjuks, kas ir lietas kursā par šiem gadījumiem un kas ir šo jautājumu apskatījis mūsu presē, ir atzinis, ka viņš labākajā gadījumā var atbraukt vienreiz gadā uz Latviju. Viņa nauda šeit ir ieguldīta un ir drošībā, un viņš var pat nedzīvot Latvijā.

Otrs šā ieguldījuma variants ir tāds, ka iegūst nekustamo īpašumu – vai nu māju, vai dzīvokli – par 100 000 latu Rīgā vai 50 000 latu – reģionā. Atkal tās pašas priekšrocības iegūst šis imigrants, kas ir ieguldījis Latvijā naudu, nopērkot sev māju vai dzīvokli. Arī viņš vai viņa ģimenes locekļi... Nav teikts, ka viņam tad ir pastāvīgi tajā dzīvoklī jādzīvo. Šeit var būt ļoti fiktīvas, varētu teikt, finansiālās darbības un arī naudas atmazgāšanas iespējas.

Un trešais, manā skatījumā, vissmieklīgākais gadījums, kuru vispār nevar saukt par finanšu ieguldījumu, ir tāds: ja kāds ārzemnieks iegulda 25 000 latu kādā uzņēmumā un 20 000 latu no šajā uzņēmumā gadā nopelnītās summas nodokļos samaksā valstij, tad arī viņš un viņa ģimenes locekļi iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā.

Mēs šo jautājumu izskatījām iepriekš savā frakcijā no divām pozīcijām – gan no ekonomiskā viedokļa, gan – un, mūsu skatījumā, tas ir pats galvenais – arī no nacionālpolitiskā viedokļa. Raugoties no ekonomiskā viedokļa, pierādījumu tam, ka šādi tik niecīgi kapitālieguldījumi, kādi tie ir paredzēti, neko mūsu valstij nevar dot, deva, manuprāt, Austrumvācijas un Rietumvācijas apvienošanās gadījums. Toreiz ļoti augstā līmenī Rietumvācijas valdība un Rietumvācijas rūpniecības un finanšu eksperti apsprieda šo gadījumu, kas var notikt (Austrumvācija tajā brīdī bija vēl it kā atsevišķa valsts), ja tās apvienojas, un ko var dot kapitālieguldījumi, ja tos iegulda Austrumvācijā. Un, lūk, rietumvācu un Eiropas valstu finanšu un politikas eksperti pateica, ka Austrumvācijā ieguldījumi varētu būt vērtīgi tikai tādā gadījumā, ja ieguldījums būtu tik liels, ka uz vienu darbaspēku... uz vienu darba vietu ieguldītu 80 000 latu. Bet mēs šeit runājam faktiski par piparbodīti trešajā gadījumā. Kāds iegulda 25 000 latu, un skaitās, ka viņš ir ieguldījis naudu uzņēmumā, kurā varētu – pirms tam par to debates bija arī 9.Saeimā – strādāt 9 cilvēki... es pārteicos – 5 cilvēki. Tātad ar 25 000 latu radīt 5 darba vietas par 5000 latu.

Ekonomiski Latvijai tas neko nevarētu dot. Ir jau pilnīgi saprotams – un to atkal atzīst pat Rietumu bankas viceprezidents –, ka šis ir daļēji mēģinājums, sevišķi cilvēkiem no Austrumeiropas – krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, moldāviem –, no Kazahijas un retāk – no arābu valstīm, iegūt Šengenas vīzu, respektīvi: ja viņi dabū uzturēšanās atļauju Latvijā, viņi netraucēti var ceļot, brīvi kārtot arī savas saimnieciskās un finansiālās darīšanas pa visu Eiropu. Tas ir viņu galvenais mērķis!

Mūsu skatījumā, šāda sveštautībnieku – galvenokārt no austrumiem nākušo sveštautībnieku – iekļūšana Latvijā nozīmē faktiski Latvijas papildu kolonizāciju, kas jau ir notikusi. Mēs uzskatām, ka tas apdraud latviešu tautas pastāvēšanu. Proti – kādēļ? Tādēļ, ka pēc tam, kad šī persona ar saviem ģimenes locekļiem... ja viņš ir musulmanis, tad šis ģimenes locekļu jautājums ir plašāk apskatāms, jo viņam var būt četras sievas un katrai sievai pieci bērni... tātad te var iebraukt pat 20 cilvēki, un tā tas arī var notikt. Bet tas veicinās jaunu balsotāju pieplūdumu „Saskaņas Centram”.

Turklāt nav jau nekāds noslēpums, ka visiem šie cilvēkiem, kas brauc no austrumiem, lielā vairākumā viņu ģimenes valoda, pat dzimtā valoda... nu vismaz savstarpējā saziņas valoda ir krievu valoda, un viņi būs nākamie balsotāji par „Saskaņas Centru”. Tādēļ šī situācija, mūsu skatījumā, latviešiem ir ļoti bīstama, jo mūsu, pēc beidzamās tautskaites datiem, bija tikai no 58,5 līdz 59 procentiem no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet mēs arī zinām, ka emigrācijā visvairāk no visām Latvijas etniskajām grupām ir devušies tieši latvieši. Un mēs vairs neesam pat šie 58,5 vai 59 procenti savā Tēvzemē.

Uzturoties Latvijā piecus gadus, šie cilvēki pēc tam, ja viņi te ir bijuši... ja viņi ir atbraukuši uz šejieni vienu reizi gadā un nokārtojuši savas finansiālās saistības, ko viņi var nokārtot dažu stundu laikā, ja viņi šeit pat dzīvo, var kļūt par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Viņi te nodzīvo vēl piecus gadus, un viņiem nebūs nekādu šķēršļu izturēt visliberālākos valsts valodas un vēstures eksāmenus, kādi vien Eiropā pastāv, un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Lūk, mēs šo apdraudējumu te redzam un saprotam, un arī šā iemesla dēļ mēs šādu likumprojektu nevaram pieņemt.

Es jau atgādināju no Saeimas tribīnes, ka, būdams Madonas rajona delegāts vēsturiskajā Tautas frontes dibināšanas kongresā, es runāju vispār pret imigrāciju, un es nebiju vienīgais, kas runāja pret imigrāciju. Toreiz mēs bijām... pēc toreizējām statistikas atskaitēm, 52 procenti no valsts iedzīvotājiem un milzīgs daudzums šajā valodā runājošo. Un ir interesanti, ka ne tikai latvieši, bet tostarp arī daži krievi, kas saprata šo situāciju, izteicās pilnīgi pret jebkādu migrāciju. Aicināja aizliegt jebkādu migrāciju! Un arī šodien situācija ir tāda, ka, no latviešu tautas izdzīvošanas viedokļa skatoties, mums ir jāaizliedz jebkāda migrācija. Nekādai migrācijai nav attaisnojuma, jo tas apdraud mūsu nācijas pastāvēšanu.

Kas attiecas uz citiem likumprojektiem. Jā, mēs balsojām par šo likumprojektu, kas papildus vēl saucas Natura 2000, piekrītot tam, ka šī šaurā mute, šaurā ieteka Rīgas līcī, ir ārkārtīgi svarīga putnu ziemošanas vieta, un piekritām, ka ir jāpieņem speciāls likumprojekts un jānosaka speciāls režīms, kādā veidā šeit notiks kuģošana, iebraucot Rīgas līcī... šaurumā.

Un tad bija vēl tāds īsāks likumprojekts, kuru arī mēs ātrumā izdebatējām. Tajā runa bija par to, ka partija „Par Labu Latviju” vēlējās it kā atjaunot Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju, saskatot, ka tomēr šīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atjaunošana būtu ļoti svarīga un ka tā īstenībā nav nekāda strukturālā reforma. Mēs uzskatījām, ka šīs ministrijas likvidēšana... apvienošana ar citu ministriju ir bijis veiksmīgs, politiski ekonomisks pasākums un ka nav nepieciešamības šo ministriju atjaunot.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Visvaldim Lācim no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika atbalstīts un nodots izskatīšanai Saeimas komisijām Saskaņas Centra” sagatavotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Kādēļ šis normatīvais akts ir vajadzīgs pēc „Saskaņas Centra” domām? Latvijā ir aptuveni 400 tūkstoši pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju locekļu, un Ziemassvētki viņiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, kas ir 6. un 7.janvārī, nav svētku dienas. Mūsu likumprojekts paredzēja iekļaut svētku dienu sarakstā arī pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus. Tas ir tikai loģiski, jo likumprojekts pieņemšanas gadījumā labvēlīgi ietekmētu pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu. Es ceru, ka Saeima atbalstīs šo likumprojektu arī otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā.

Otrām kārtām vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi arī grozījumus ar budžetu saistītajos likumprojektos. „Saskaņas Centrs” ierosina nepaaugstināt nodokļus: pašreizējā līmenī saglabāt gan PVN pamatlikmi, gan pazemināto likmi, necelt sociālo iemaksu par darbinieku no 33 procentiem uz 35 procentiem, kā arī atteikties no idejas paaugstināt akcīzi saldajiem, gāzētajiem dzērieniem. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka dzīvojamās telpas, kuru kadastrālā vērtība ir līdz 75 tūkstošiem latu, nav jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokļiem.

Sociālajā jomā „Saskaņas Centrs” iestājas par šādām iniciatīvām: palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru, kā arī atgriezties pie pensiju indeksēšanas prakses. Mēs uzskatām, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nodokļu palielināšana nav pieļaujama. Pirmkārt, ir pamats uzskatīt, ka valdība neiegūs prognozēto fiskālo efektu un ka plānotais nodokļu apjoms neienāks valsts kasē. Otrkārt, PVN paaugstināšana neizbēgami izraisīs cenu kāpumu precēm un pakalpojumiem, kas smagi skars visneaizsargātākos iedzīvotāju slāņus. Tā, piemēram, pazeminātās likmes paaugstināšana no 10 procentiem līdz 12 procentiem un jaunas pamatlikmes piemērošana 22 procentu apmērā elektroenerģijai izraisīs komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumu un padziļinās neiekasēto maksājumu krīzi šajā jomā.

Mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā pašreizējās likmes: 21 procents –pamatlikme un 10 procenti – pazeminātā likme.

„Saskaņas Centra” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši arī grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Mēs ierosinām noteikt dzīvojamo platību, kas netiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli, un noteikt, ka kadastrālā vērtība šai platībai ir ne vairāk kā 75 tūkstoši latu. Savukārt to dzīvojamo platību, kuras kadastrālā vērtība pārsniedz 75 tūkstošus latu, mēs ierosinām aplikt ar nodokli 0,5 procentu apjomā no kadastrālās vērtības.

Mūsu valstī bieži ir tā – jo mazāki ir nodokļu maksātāju ienākumi, jo lielāka to daļa ir jānomaksā valstij nodokļos. Šādu nodokļu sistēmu sauc par regresīvo. Visas valstis ar attīstītu tirgus ekonomiku īsteno nevis regresīvo, bet progresīvo nodokļu piemērošanas sistēmu, kad pilsoņi ar lieliem ienākumiem arī nodokļos valstij maksā vairāk. Latvijā daudziem ir privatizēts dzīvoklis sērijveida mājā vai arī padomju laikā uzceltā vienstāva māja ir vienīgais īpašums. Un pašreizējā šā nodokļa iekasēšanas kārtība ir netaisnīga, tāpēc tā ir jāmaina.

Mūsu secinājums ir šāds: valsts budžeta politikai ir jābūt sociāli orientētai, un nodokļus celt nedrīkst.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 15.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196