10.Saeimas stenogramma - 6.01.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2011.gada 6.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam 6.janvāra ārkārtas sesijas sēdi.

Un darba kārtībā mums ir viens jautājums - lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim”.

Ministru kabineta vārdā - Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Rībenas kundze, lūdzu, ieņemiet savu vietu! Ir sākusies sēde.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Šodien mums ir balsojums par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātam Raimondam Vējonim.

Es domāju, ka Vējoņa kungs nevienam īpaši priekšā nav jāstāda: ZZS vadītājs, ilggadējs ministrs, kurš savu ministra darbu 2002.gadā uzsāka tieši kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tajā laikā tika pieņemts politisks lēmums šo ministriju sadalīt, pārdalot arī citu ministriju funkcijas, un izveidot atsevišķi Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Pašreiz mēs zinām, ka tendences ir tieši pretējas - uz ministriju skaita samazināšanu. Manas pirmās valdības laikā tika samazinātas divas ministrijas, tagad tiek samazināta vēl viena ministrija. Attiecīgi ir atjaunota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Par Vējoņa kungu varu pateikt, ka tie cilvēki, kas kopā ar viņu strādājuši, pazīst viņu kā profesionālu, konstruktīvu un prognozējamu kolēģi.

Tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā Vējoņa kungu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā debatēs... Uzsākam debates. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Balsojam ātrāk! Priekš kam debates? Elektrība tūlīt pārtrūks!”)

 

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Atļaušos paskaidrot savu pozīciju balsojumā.

Jāsaka tā, ka mēs jau šāgada budžeta pieņemšanas laikā skaidri paudām savu pozīciju un budžeta debatēs arī teicām, ka mēs neatbalstām abu šo ministriju apvienošanu.

Tam ir daudzi iemesli, bet es tos neatkārtošu. Vienreiz esmu to jau teicis. Mēs uzskatām, ka, ejot tieši šādu ceļu, kādu valdība ir gājusi, kad valdības vadītājs piedāvā konkrēti RAPLM likvidāciju... un arī iekšēji... mēs redzam, ka pēc tam, kad šīs ministrijas tiek apvienotas, protams, netiek līdzvērtīgi vērtēti abu ministriju ierēdņi, bet pamatā tiek samazināti bijušās RAPLM ierēdņi. Mēs uzskatām, ka valdība šādā veidā parāda savu attieksmi pret reģionālās attīstības un Latvijas lauku politikas jautājumiem vispār, tātad - kopumā vai, ja kādam varbūt tā patīk, konceptuāli.

Un tajā pašā laikā mēs redzam, ka Eiropas Savienības kontekstā un arī Eiropas Savienībā reģionālās attīstības politika ir galvenā politika. Tā ir tā, kurai veltīts visvairāk līdzekļu attīstībai. Tā ir tā politika, kurai arī mēs veltām pietiekami daudz līdzekļu Latvijā. Latvija piedāvā konkrētu risinājumu - pakļaut reģionālo attīstību vides aizsardzībai.

Es gribu teikt, ka iepriekšējā valdībā bija progress. Iepriekšējā valdībā mums nebija vis Vides aizsardzības ministrijas, bet mums bija Vides ministrija. Vides ministrija ir daudz plašāks jēdziens, un tas nav saistīts tikai ar vides aizsardzību. Šobrīd mēs esam atgriezušies desmit gadu vecā pagātnē, kad reģionālā attīstība bija pabērns toreizējā ministrijā, bet šobrīd ministrijas jaunais nosaukums jau pats par sevi vien to apliecina.

Varētu domāt, ka ar reģionālo attīstību viss ir kārtībā. Nu, ja ministriju likvidē, tad patiesībā problēmu nav un acīmredzot mēs dzīvojam laimē un labklājībā laukos. Taču, kas notiek laukos, to mēs redzam pēdējās nedēļas laikā. Valdība vakar beidzot pamodās no ziemas miega un pamanīja, ka tās problēmas ir kaut kādā veidā jārisina. Te nu ir viens izņēmums: es gribu teikt paldies iekšlietu ministrei, kura jau agrāk bija pamanījusi šīs problēmas. Diemžēl valdības vadītājs un valdība kopumā to kaut kā nebija saredzējusi.

Un tas mūs satrauc. Tas mūs satrauc tāpēc, ka mēs domājam, ka šī situācija tā arī turpināsies. Tā jau nekur nepaliks! Ja šī valdība ir ieprogrammēta šādā veidā, tad, protams, arī attiecīgi jaunajam ministram būs tieši šāds mandāts.

Un mēs esam bažīgi balsojumā par Vējoņa kungu nevis tāpēc, ka viņš būtu slikts ministrs. Tieši pretēji! Es uzskatu, ka viņš ir bijis pietiekami labs, ilggadējs vides ministrs. Neviens nešaubās par Vējoņa kunga kompetenci vides ministra vai vides aizsardzības ministra lomā.

Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies uz visām tām jomām, par kurām mēs runājam, - par lauku attīstību, par reģionu attīstību, par pašvaldību jautājumiem galu galā -, tad redzam, ka tās jau pašā valdībā nav skaidras. Līdz ar to jaunajam ministram nemaz netiek dots normāls mandāts ar šīm lietām strādāt.

Ko mēs redzam? Mēs redzam to, ka visi attīstības plāni, to izstrāde un diskusija par tiem - viss ir apstājies. Apstājās jau iepriekšējā valdībā, kas strādāja kopš pagājušā gada, ja nemaldos, marta vidus. Un tajā valdībā bija skaidri redzams, ka tas, ko ir darījusi RAPLM, tas, kas ir darīts attīstības laukā, attīstības vīziju, ideju laukā, pēc būtības valdības vadību neinteresē. Šobrīd notiek tieši tas pats. Tā vietā, lai pēc būtības šeit premjers lūgtu ministra amata kandidātu paskaidrot savu attieksmi pret „Latvija 2030” un citiem līdzīgiem jautājumiem... Nekā tāda nav. Tā vietā valdība jau ilgu laiku piedāvā pilnīgi skaidru vīziju, un tā vīzija ir vienā vārdā nosaucama, tur nekādi paplašinājumi nav vajadzīgi. Tā vīzija saucas „konsolidācija”. Nav citas vīzijas šobrīd Latvijas valstij! Un tas ir slikti.

Es, protams, zinu, ka Vējoņa kungu šobrīd apstiprinās. Un man nebūs nevienas problēmas, lai ar viņu kā ar bijušo kolēģi diskutētu par tām lietām, kuras ir svarīgas man, kuras ir svarīgas Latvijas laukiem un cilvēkiem Latvijas laukos. Bet es tomēr gribētu, ka, ja koalīcija piedāvā Vējoņa kunga kandidatūru šim amatam, tad valdība arī formulē konkrētas pozīcijas reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos. Jo par vides aizsardzību mēs nešaubāmies: tās pozīcijas ir formulētas. Neatbildēti ir jautājumi, kas turpmāk būs atbildīgs par Nacionālo attīstības plānu, kas būs atbildīgs par e-pārvaldi un arī par citām lietām pašvaldību sakarā, - piemēram, kāda būs valdības pozīcija attiecībā uz budžeta samazinājumu: vai tas skars pašvaldības vai neskars pašvaldības. Es - un ne tikai es, bet mēs! - to gribētu dzirdēt.

Un vēl es gribu teikt, ka nav te, šajā zālē, visu ministru, kuri kādreiz ir bijuši reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri... Un visu šo savu bijušo kolēģu vārdā es tomēr gribu pateikt publisku un skaļu paldies visiem tiem ierēdņiem, kas ir šajā ministrijā strādājuši, un tiem, daļai no tiem, kas strādās Vējoņa kunga vadībā. Es ceru, ka Vējoņa kungs viņus novērtēs, jo tie ir tie cilvēki, kas ir radījuši vīzijas, kuras diemžēl Latvijas politiķu lielāko daļu, konkrēti - valdībā, valdības vadītāja personā, līdz šim - līdz šim! - nav interesējušas.

Mēs balsojumā atturēsimies, jo uzskatām, ja Vējoņa kunga apstiprināšana šajā amatā mums nedod pilnīgu pārliecību, ka valdības politika reģionālās attīstības jomā uzlabosies un mainīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

 

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Apsveicu ar jaunu mūsu darba cēlienu. Veiksmi Jaunajā gadā!

Zaļo un Zemnieku savienība aicina atbalstīt Raimondu Vējoni šajā amatā vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmām kārtām uzskatām, ka beidzot aplis ir noslēdzies - reģionālās attīstības jautājumi ir nonākuši atpakaļ tajā ministrijā, kur tie sākumā bija un no kurienes kļūdaini tika izņemti ārā. Jāteic, ka labi, ka ministrs būs Raimonds Vējonis: varēs likvidēt un reorganizēt tās bezjēdzības, kas savulaik teritoriālās, reģionālās reformas dēļ ir Latvijas laukos radušās. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi! Pareizi!”) Skaidrs, mēs zinām, ka šī reģionālā reforma izgāzusies un ka tā ir radījusi tikai vienas vienīgas ciešanas mūsu cilvēkiem, un cilvēki ar atvieglojumu uzņems to, ka beidzot viens kārtīgs vīrs būs šīs ministrijas vadībā.

Tā ka es gribu novēlēt Raimondam izturību, veselību. Es arī ceru uz mūsu koalīcijas partneru atbalstu šajā jautājumā. Lai mums visiem ir kopīgs veiksmīgs darbs Jaunajā gadā! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir nopietns formējums, veidojums, kas šo jautājumu loku spēs savest kārtībā.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Kurš nebija īstais vīrs šajā amatā.”)

 

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Ministri!

Apvienot divas no mūsu valstī esošajām daudzajām ministrijām - tā nav ne nepareiza, ne arī nosodāma rīcība. Pat otrādi! Valstī ar divu miljonu iedzīvotāju daudzumu beidzot arī de facto vajadzētu saprast, ka varam atļauties tikai mazu, bet efektīvu valsts pārvaldi, kura nekādi nevarētu asociēties ar lielāku ministru skaitu par desmit, ieskaitot Ministru prezidentu.

Jautājuma būtība nav ministru skaitā, bet gan racionālā un efektīvā valsts funkciju sadalījumā - tādā, kas sekmētu mērķtiecīgu attīstību, savas valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu, tajā pašā laikā strukturāli neieprogrammējot funkciju sadalījumā jau iepriekš prognozējamu nozaru, interešu grupu vai pat teritoriju varbūtējos konfliktus, nemaz jau nerunājot par pastāvošo risku nojaukt kādas gadiem veidotas progresīvu attīstību sekmējošas būves, pasperot soli atpakaļ vismaz desmit gadu garumā.

Darbu uzsāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Savā runā vēlos norādīt uz ieguvumiem, kā arī uz riskiem ministrijas faktiskās darbības īstenošanā jau tuvējā nākotnē.

Fakts, ka strukturālās reformas... Strukturālās pārmaiņas ministrijas iekšienē vēl nav veiktas, pagaidām ir veikta tikai automātiska struktūru un funkciju nolikšana blakus zem viena jumta. Arī ministra Vējoņa jau astoņus gadus ilgā pieredze būtu vērtējama ar plusa zīmi... Brigmaņa kungs, es atbildu par saviem vārdiem: Vējoņa kungs vienmēr ir atbalstījis administratīvi teritoriālo reformu un uzskatījis, ka tā ir nepieciešama! Tomēr neuzmanīgi soļi, veicot iekšējās reformas, var arī būtiski mainīt atsevišķu, manuprāt, ļoti svarīgu funkciju veikšanu līdz pat to degradācijai.

Un tomēr ir arī apvienošanās ieguvumi.

Pirmais - administratīvās vadības samazinājums. Pat ministra biroja uzturēšana, protams, kaut ko maksā, nemaz nerunājot par grāmatvedību, iekšējiem auditiem, personāldaļu un tā tālāk.

Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas efektīvai izmantošanai šī apvienošanās teorētiski var nākt par labu. Bijušās Vides ministrijas administrētā Eiropas finansējuma ūdenssaimniecībā un reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmā galvenie ieguvēji un ieinteresētie ir pašvaldības. Tāpat arī pārnākušās aktivitātes attiecībā uz pilsētvides uzlabošanu un novadu pārrobežu sadarbību var veiksmīgi sakoncentrēt līdzekļus gan administrēšanai, gan efektīvam to izlietojumam.

Bet ir arī ar apvienošanos saistīti draudi. Viens no pamatmērķiem, kāpēc tik liela daļa speciālistu iestājās par atsevišķas ministrijas izveidi pirms astoņiem gadiem, ir palicis otrajā plānā. Un tas bija - palielināt pašvaldību lomu, iesaistīt tās kopējā mērķtiecīgā darbā valsts attīstības nodrošināšanai, veidojot spēcīgu reģionālo līmeni, kurš koordinētu lielāko daļu valsts institūciju darbību reģionos, un iesaistot tās kopējā plānošanas sistēmā un Eiropas struktūrfondu naudas mērķtiecīgā izmantošanā.

Aizvien pieaugošā iespēja ietekmēt nozaru ministriju dominanci pār teritoriju un iedzīvotāju interesēm.

Reizē ar nacionālā attīstības plāna izstrādi 2007.-2013.gadam ministrija ir uzņēmusies arī kopējo valsts attīstības plānošanu un šo plānu uzraudzību. Tieši šie pēdējie uzskaitītie uzdevumi ir tie, kuru pārtraukšana vai formālas pieeja tiem var veidot draudus nākotnei.

Galvenā pretruna var tikt ieprogrammēta jau jaunās ministrijas nosaukumā, par ko runāja arī Zalāna kungs. Vides ministrija, kāda šī ministrija bija līdz apvienošanai, starptautiski tiek saprasta daudz plašākā nozīmē nekā tikai vides aizsardzība, kā šobrīd tiek nosaukta ministrija. Jēdziens „vide”, it īpaši starptautiski, nenozīmē tikai dabiskās vides saglabāšanu.

Vides aizsardzības likumā ir definīcija, ka vide ir dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums, bet starptautiskajās definīcijās vēl plašāk tas tiek traktēts, kur vide ir arī komplekss - sociālie un kultūras apstākļi, kas ietekmē indivīdu vai sabiedrības dzīves veidošanu.

Savukārt vides aizsardzības definīcija ir daudz konkrētāka: prakse vides aizsardzības... privātpersonas, organizācijas vai valdības līmenī par labas dabiskās vides un/vai cilvēkiem... Faktiski tā tiek uztverta vēl šaurāk - kā nepieciešamie pasākumi, lai esošo dabisko vidi saglabātu iespējami neskartu.

Praksē vienmēr ir bijusi diskusija starp teritorijas apbūvētājiem un vides aizsardzības aizstāvjiem, piedaloties plānotājiem, kuri ir ieinteresēti rast saprātīgu risinājumu. Praksē gandrīz vienmēr ir izdevies rast kompromisu. Likumdošana mums jau ir pietiekami sakārtota, lai nebūtu vairs pārspīlējumu ne no vienas puses.

Tagad plānotājs var tikt pilnībā pakļauts vides aizsardzības interesēm. Vai izdosies saglabāt plānošanai nepieciešamo neitralitāti? Jautājums pastāv. Varbūt. Ja vien nebūtu vēsturiskās pieredzes no iepriekšējās darbības, jo līdz 2003.gadam plānošanas funkcija jau bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības sastāvā. Tieši šajā laikā plānošana nokļuva atstumta pabērna lomā, Latvijas augstskolas pat bija pārtraukušas plānošanas speciālistu sagatavošanu. Valdīja uzskats, ka ar likumiem un aizliegumiem ir pietiekami, pārējo noteiks tirgus, bet plānošana ir sociālisma palieka.

Tikai tad, kad nekontrolētā būvniecība sāka radīt neatgriezeniskas sekas, valsts attapās, ka normālais, attīstību virzošais un reizē sabalansējošais instruments ir plānošana. Speciālistu sagatavošana tika atjaunota 2005.gadā, taču Latvijai vēl līdz 2010.gada vasarai nebija sava nacionālā plānojuma. Tas civilizētā Eiropā ir unikāls fakts.

Šobrīd valstij ir ilgtermiņa stratēģija līdz 2030.gadam, ir Nacionālais attīstības plāns, Saeimā pieņemts modelis „Cilvēks - pirmajā vietā” un Attīstības plānošanas sistēmas likums. RAPLM bija uzsākusi ļoti vajadzīgu metodisku darbu, iesaistot valsts kopējā plānošanas sistēmā pašvaldības, plānošanas reģionus, kuri atbilstoši likumdošanai un ilgtermiņa stratēģijai izstrādā savas pašvaldību un reģionu attīstības stratēģijas, cerot, ka tās būs vajadzīgas valstij, ka tās būs vajadzīgas Ministru kabinetam, lai kopīgi veidotu jauno Nacionālo attīstības plānu, kurš kļūtu par pamatu Eiropas Savienības struktūrfondu sadalījumam nākamajā periodā.

Mūsu šodienas problēma ir nevis stratēģiju un mērķu neesamība, bet gan nespēja piespiest nozares un valsts pārvaldi kopumā strādāt atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm. Viena no ministrijas šobrīd izstrādātajām perspektīvām paredz funkciju nodrošināšanu reģionālajām pašvaldībām, bet divas pārējās nozīmē plānošanas reģionu likvidāciju. Un plānošanas reģionu varbūtējā likvidācija ir tas, kas ir ierakstīts Valdības deklarācijā un kas mūs ārkārtīgi uztrauc. Ja mēs joprojām valsts attīstības interesēs gribam panākt valsts pārvaldes darbību vienotā, koordinētā solī ar pašvaldībām, tad šo starpniekorganizāciju nolikvidēšana būtu salīdzināma ar šādu ideju: nelielas ekonomijas nolūkos automašīnas stūri atvienot no riteņiem, uzticot to vēl neesošai signālu noraidīšanas sistēmai.

Attiecībā uz reģioniem jāteic, ka visi agrākie mēģinājumi izveidot reģionālās pašvaldības 15 gados ir cietuši neveiksmes, no tā ir palicis vienīgi ieraksts likumā „Par pašvaldībām”, ka tās bija jāizveido līdz 2009.gada beigām. Termiņš jaunās ministrijas atbildei par rīcību ar reģioniem - 1.maijs. Kāda būs ministra atbilde?

Visbeidzot secinājums. Apvienojot ministrijas, ir, protams, iespējams panākt zināmu administratīvā aparāta samazinājumu, efektu no struktūru apvienošanas. Un paldies visiem darbiniekiem! Es domāju, ka ierēdņu aparāts ir pietiekami spēcīgs, lai teorētiski to varētu izdarīt, ja, protams, būs uzdevumi. Un, pēc manām domām, tuvākie jautājumi, kas izšķirs un parādīs, vai ministrijas darbība būs veiksmīga, ir sekojoši: nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādes uzsākšana, pašvaldību un plānošanas reģionu izstrādāto stratēģiju sasaiste ar šo plānu, nacionālā attīstības plāna un reģionu stratēģijas noteikto prioritāšu kā pamata iestrāde Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanas plānošanā, plānošanas reģionu statusa nostiprināšana, nevis likvidācija un Vienas pieturas aģentūras izveide valsts pakalpojumiem reģionos, kā arī efektīvs darbs fondu apguvē.

Bez jau minētā valsts darba kārtībā šobrīd ir sabalansētas attīstības nodrošināšana. Mēs gaidām ierosinājumus uzlabojumiem. Mēs nevaram atļauties stagnāciju šo nozīmīgo funkciju izpildē.

Lai veicas, Vējoņa kungs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Godātie kolēģi!

Vēlos jūs īsumā informēt, ka nacionālā apvienība savas frakcijas sēdē vakar pieņēma lēmumu atbalstīt Raimondu Vējoni šajā amatā un novēlēt viņam veiksmi darbā.

Bet ir dažas piezīmes, kuras es gribu minēt, un daži novēlējumi ministram turpmākajā darbā.

Ministram būs jāuzņemas jauni papildu pienākumi, kas agrāk bija pavisam citas ministrijas pārziņā. Un viens no atbildīgākajiem pienākumiem, protams, ir pašvaldību pieņemto lēmumu atbilstības likumiem pārbaude.

Un man šķiet, ka būtu pareizāk - tas ir mans personīgais viedoklis -, ja šī funkcija nākotnē tiktu nodota vai nu Tieslietu ministrijai, vai Iekšlietu ministrijai, jo paļauties tikai uz ierēdņu augsti kvalitatīvu darbu šādu lēmumu pieņemšanā ir par maz. Katrā ziņā es novēlu ministram veiksmi, taču divām pašvaldībām es aicinu pievērst īpašu uzmanību.

Pirmām kārtām tā ir Jūrmalas pašvaldība, kura nepārtraukti nokļūst dažādos skandālos; un ministram vajadzētu veidot saikni arī ar nevalstiskajām organizācijām, tādu kā Jūrmalas aizsardzības biedrība.

Un otra šāda pašvaldība, protams, ir Rīgas pašvaldība. Es pats esmu ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala un aicinu ministru pievērst uzmanību valsts valodas lietojumam Rīgas Domē un arī Rīgas pārvaldes struktūrās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Apsveicam Raimondu Vējoni! (Aplausi.)

 

Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies klātbūtnes pārbaudei, mēs vēlētos mūsu visu vārdā sveikt dzimšanas dienā Māri Dzelzskalnu, kuram dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.)

 

Paldies.

Lūdzu zvanu! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kā... un tas ir viss!?”) Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Arvils Ašeradens, Dzintars Ābiķis, Rihards Eigims, Dzintra Hirša, Visvaldis Lācis, Igors Meļņikovs, Vladimirs Nikonovs, Dace Reinika, Kārlis Seržants, Andris Šķēle, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers un Guntis Ulmanis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 6.janvāra ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2011. gada 6. janvārī

 

Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim” (Nr. 73/Lm10)

(Dok. Nr. 334)

   
Ziņo - Ministru prezidents V.Dombrovskis
   
Debates - dep. E.Zalāns
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

Balsojumi

Datums: 06.01.2011 10:22:50 bal001
Par - 84, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim (73/Lm10)

Trešdien, 21.februārī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Albānijas Republikas Eiropas un ārlietu ministru V.E. Ditmir Bushati
11:25  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Albānijas Republikas Eiropas un ārlietu ministru V.E. Ditmir Bushati
12:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde
12:00  Sociālo un darba lietu komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde