Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2014.gada 9.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 9.oktobra sēdi.

Pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Judins, Čepāne, Cilinskis, Siliņa un Reizniece-Ozola lūdz izdarīt izmaiņas 9.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat deputāti Judins, Čepāne, Cilinskis, Siliņa un Reizniece-Ozola lūdz izdarīt izmaiņas 9.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bites, Vanagas, Bilsēna, Igauņa un Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! 2012.gadā pēc tā sauktā slavenā valodas referenduma mēs visi draudzīgi pieņēmām izmaiņas likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, vairāk nekā desmit reižu palielinot to slieksni, kas sabiedrībai ir nepieciešams, lai ierosinātu šādu tautas nobalsošanu. Tajā brīdī runa bija par to, ka šobrīd elektroniskās iespējas ir attīstījušās, ka šobrīd katram ir iespējams piekļūt internetam, ka šobrīd katram ir iespējams elektroniski parakstīties un ka līdz ar to situācija, protams, salīdzinot ar agrāko laiku, ir mainījusies, tāpēc ir nepieciešamas šīs izmaiņas.

Šobrīd, kad izmaiņām jau pēc diviem mēnešiem ir jāstājas spēkā, mēs esam tādā situācijā, ka elektroniskās parakstīšanās iespējas nav, Ministru kabineta dotais uzdevums nav izpildīts. (No zāles dep. I.Čepāne: “Viss ir izpildīts!”) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbild, ka viņi ir izsludinājuši konkursu. Taču, ja tikai šobrīd ir izsludināts konkurss, tad to pabeigt likumā noteiktajā kārtībā, turklāt vēl izstrādāt sistēmu, nav iespējams. Jo vairāk tādēļ, ka likuma pārejas noteikumi paredz, ka jau 1.septembrī šai parakstīšanās sistēmai bija jābūt sagatavotai.

Līdz ar to mēs esam sagatavojuši šo likumprojektu, aicinot atgriezties pie parakstu vākšanas divpakāpju sistēmas, un, nostiprinot to situāciju, kura ir šobrīd, daļēji paaugstināt šo parakstu vākšanas slieksni līdz 30 tūkstošiem. Ja elektroniskā paraksta sistēma tiks izstrādāta, ja to lietos pietiekami daudz cilvēku (diemžēl šobrīd ir jāsaka, ka elektronisko parakstu lieto mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju), tad varēs atgriezties pie diskusijas par to, ka, iespējams, pietiek ar vienu pakāpi. Taču esošajā situācijā tautas tiesības iesniegt likumprojektus, es uzskatu, tādā veidā nevar apgrūtināt, vēl jo vairāk, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu un šajā spriedumā norādīto, kurā Satversmes tiesa faktiski atzina izmaiņas par atbilstošām Satversmei vienīgi tādā gadījumā, ja tiek nodrošinātas šīs vienkāršās parakstīšanās iespējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, septembrī notika Juridiskās komisijas sēde, un Juridiskās komisijas sēdē, kurā cienījamā kolēģe nepiedalījās, jo viņa nav komisijas sastāvā, mēs izskatījām šo jautājumu ļoti detalizēti. No sākuma patiešām bija bažas, ka, ņemot vērā to, ka konkurss tika apstrīdēts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar šo problēmu... ka arī Ministru kabinets ar to varētu netikt galā. Taču pēc tam, pārrunājot šo problēmu gan ar ministrijas augsti stāvošiem ierēdņiem, gan arī ar aģentūras pārstāvjiem, tāpat arī pieaicinot un izdiskutējot jautājumus ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadību... Juridiskās komisijas rīcībā ir vēstule, kurā viņi garantē iespēju no 1.janvāra nodrošināt šo elektronisko parakstu savākšanu. Līdz ar to Bites kundzei nevajadzētu šeit stāstīt puspatiesības.

Aicinu balsot “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Bites, Vanagas, Bilsēna, Igauņa un Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 18, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, lai sakārtotu centralizēto ūdens ņemšanas vietu īpašnieku vai lietotāju tiesiskās attiecības ar zemes īpašnieku.

Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir izstrādāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es aicinu šodien bez atkārtotas izskatīšanas komisijā apstiprināt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pagaidām mēs lemjam tikai par nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Seržanta, Rusiņa, Plavinskas, Latkovska, Bišofas un Ādamsona iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čepānes, Cilinska, Siliņas un Reiznieces-Ozolas iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz, ka maksātnespējas administratoriem būs statuss, kas pielīdzināts valsts amatpersonas statusam, mums ir jāveic grozījumi pārejas noteikumos un likumā par interešu konflikta novēršanu. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu iespēju attiecīgo normu piemērot. Proti, ir jāparedz pārejas laiks, kurā cilvēki, kas patlaban strādā par maksātnespējas administratoriem, varētu pabeigt uzsāktās lietas, kā arī izlemt, vai viņi vēlas turpināt attiecīgo darbību, ņemot vērā jauno statusu.

Es aicinu atbalstīt gan šo likumprojektu, gan arī nākamo, bet nodot nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čepānes, Cilinska, Siliņas un Reiznieces-Ozolas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. (No zāles dep. A.Judina starpsaucieni.)

Nākamais... Ā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Nodot... Es atvainojos! Es tikko no tribīnes aicināju gan vienu, gan otru likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas maiņu? (No zāles dep. J.Ādamsons: “Judinam...!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad gan likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā”, gan likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” tiek nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā vienīgajai komisijai, kas tos skata. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Ir saņemts deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Jakovļeva, Ribakova un Orlova iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”.

Tātad, tā kā tas ir patstāvīgais priekšlikums... Par balsošanas motīviem? Jūs esat iesniedzis? Nē, vispirms mums ir jālemj par to, vai mēs, ja neviens deputāts neiebilst, šo priekšlikumu iekļaujam šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Deputāti iebilst. Tātad tas darba kārtības beigās nav iekļauts.

Nākamais mans jautājums deputātiem ir šāds: vai mēs to iekļaujam nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā? Deputāti iebilst.

Vai deputāts Zariņš ir pieteicies runāt “par”? Lūdzu!

Tātad vārds deputātam Zariņam par to, lai šo patstāvīgo priekšlikumu iekļautu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Tauta ir paudusi savu gribu, jo vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku ir iesnieguši savu iesniegumu caur ManaBalss.lv par to, ka šis jautājums Saeimai būtu jāizskata. Un tāpēc, ja varas turētājiem demokrātija nav tikai atruna, ar ko piesegt savu visatļautību un bezatbildību, tad šis jautājums mums būtu jāiekļauj darba kārtībā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis “Citadeles” pārdošanas process aizvien vairāk atgādina vai nu valdības bezatbildību un nekompetenci, vai arī ne visai smalki plānotu afēru.

Kā mēs redzam, jau no paša sākuma ir izvēlēta procedūra, kuras rezultātā “Citadele” mums tagad ir jāpārdod par ļoti zemu cenu. Atruna, kāpēc tas tā esot vajadzīgs, ir tāda, lai kādam pircējam radītu šādu ekskluzīvu situāciju... ka to nosakot ģeopolitiskie faktori. Taču ko mēs tagad redzam? To, ka šis ģeopolitiski pareizi izvēlētais pircējs nemaz netaisās šo banku paturēt savā rīcībā. Viņš to taisās vienkārši nopirkt, lai izdevīgi varētu to pārdot tālāk. Un tieši tāpēc viņš pašlaik nokaulē sev zemu cenu, un valdība viņam palīdz...

Jautājums ir šāds: kā mēs novērsīsim šos ģeopolitiskos riskus pēc trim vai pieciem gadiem, kad šī banka tiks pārdota tālāk? Mums nebūs pilnīgi nekādu instrumentu! Un līdz ar to šis arguments par ģeopolitiski pareizo pircēju absolūti nedarbojas.

Tāpēc es aicinu nenodarboties ar lietām, ar kurām jūs esat ieraduši darboties, diskutējot par šo jautājumu. Lai piesegtu savu kaut kādu rīcību, jūs veidojat mītus par to, ka mūsu pozīcija šinī jautājumā esot tik aktīva tāpēc, lai šī banka it kā nonāktu kāda mūsu sponsora rokās.

Atvainojiet, bet jūs varbūt esat aizmirsuši, ka, pirmkārt, šo banku pārdodat jūs, nevis mēs, un, ja kāda sponsora rokās tā var nonākt, tad tā var nonākt tikai jūsu sponsora rokās.

Un, otrkārt, par to, ko mēs piedāvājam. Mēs piedāvājam, ka šai bankai vajadzētu palikt valsts rīcībā, ka vajadzētu cīnīties par to, lai šī banka netiktu pārdota vispār, un priekš tā mums ir argumentācija un priekš tā mums ir iespējas, jo fakti ir mainījušies. Es tos minēju jau iepriekšējā diskusijā.

Tāpat ir situācija, kādēļ tas būtu tik svarīgi... Mums ir izveidojusies tāda situācija, ka skandināvu bankas ar savu kredītu politiku vienkārši uzspiež... un nu jau pat Saeimai ir gatavas uzspiest, lai tā pieņem tām vajadzīgos... bankām vajadzīgos lēmumus. Piemērs tam ir pirmā mājokļa kreditēšanas programma.

Ja mums būtu sava banka, tad mēs varētu mierīgi pateikt: ja jūs, bankas, nevēlaties tajā visā piedalīties, tad to darīs “Citadeles” banka! Un šie apjomi salīdzinoši ir tik niecīgi, ka to var izdarīt praktiski jebkura banka, jo atbalsta apjoms ir vienkārši smieklīgs, ko valsts ir nolēmusi tam dot. Tāpēc arī neatbilst patiesībai šie izteiktie apgalvojumi, ka Latvijai tagad vairs nav citas izvēles - sliktāka vai vēl sliktāka.

Patiesībā visi šie varianti ved uz vienu - uz to, ka agrāk vai vēlāk šī banka tiks tālāk kādam pārdota. Tad kāpēc mēs nevaram izskatīt variantus, lai šo banku pārdotu - ja vispār tā kādam ir jāpārdod - valstij maksimāli izdevīgi, bet vislabāk, protams, būtu to vispār nepārdot, jo tas, kas pašlaik tiek noklusēts, ir tas, ka šī banka strādā ar nozīmīgiem ierobežojumiem. Darbības ierobežojumi bankai ir ļoti daudzās jomās, kas neļauj tai nozīmīgi pelnīt. Un tas, ko mēs tagad redzam, ir fakts, ka banku steidz pārdot kaut kādiem finanšu spekulantiem, lai viņi, iegūstot šo banku, noņemtu tai šos ierobežojumus, pēc tam ļoti krietni nopelnītu un pārdotu šo banku jau pavisam par citu cenu tālāk. Kādēļ mums tas ir vajadzīgs?

Ja šeit nav ko slēpt, tad tikai normāli būtu, ka jūs dotu šādu iespēju - izdiskutēt šeit šo jautājumu. Ja tik tiešām šeit viss tiek darīts valsts un sabiedrības interesēs, nevis kādas šauras finanšu grupas interesēs, tad nav problēmu mums šo jautājumu šeit izskatīt, par to pārliecināties un secināt, ka tik tiešām banka būtu pārdodama.

Ja jūs to slēpjat, tad arī jūs apstiprināt to, ka šī patiesībā ir afēra, kas netiek veikta sabiedrības interesēs. Tāpēc es aicinu jūsu pašu interešu dēļ atbalstīt šo priekšlikumu un iekļaut darba kārtībā šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto patstāvīgo priekšlikumu iekļautu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 30, atturas - 5. Tātad priekšlikums nav iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Ir saņemts deputāta Ivara Zariņa iesniegums ar lūgumu nodot patstāvīgo priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tātad, kā es saprotu, deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputāta iesniegto patstāvīgo priekšlikumu nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 31, atturas - 4. Tātad priekšlikums komisijai nav nodots un ir uzskatāms par noraidītu. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2.oktobrī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. (No SC frakcijas: “Un ko viņš darīja?”)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Igauņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lienes Mikulānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 30.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lienes Mikulānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Lieni Mikulāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lienes Mikulānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Agneses Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 30.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Agneses Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Agnesi Sviķi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Kā jau deputāts Ingmārs Līdaka minēja, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 9.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātajam likumprojektam uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Ārlietu komisijas sēdē tika skatīts likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem”. Par likumprojektu tika saņemts tikai viens tehnisks priekšlikums. Komisija likumprojektu atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Likumprojekts tika skatīts Ārlietu komisijas sēdē un ir atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā ir saistīti ar Mūrnieces kundzes jau skaidrotajiem grozījumiem likumprojektā, kas nosaka valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzību, un šie grozījumi ir saistīti ar to, ka komisija ir ierosinājusi noteikt stingrākus ierobežojumus Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem attiecībā uz to, kā viņu radinieki un kā viņi paši var rīkoties ar kapitālsabiedrībām, kuras saņem valsts pasūtījumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, atbalstījusi to pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Un lūdz piešķirt tam steidzamību.

L.Čigāne. Un lūdz arī piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mēs balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

L.Čigāne. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris, un izskatīšana Saeimas sēdē - 23.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris, izskatīšana - Saeimas 23.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.1204/Lp11) otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti divi precizējoši Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es ziņošu jums par abiem likumprojektiem “Grozījumi Izglītības likumā”.

Sešu deputātu sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja savā sēdē un nolēma neatbalstīt, bet sagatavoja savu, alternatīvu, likumprojektu, un es jums pastāstīšu, kāda ir šī likumprojekta būtība.

Izglītības likuma 2.pants šobrīd nosaka, ka Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Un, lai īstenotu likumā noteikto mērķi, būtiska izglītības procesa komponente ir sistemātisks valstiskās audzināšanas darbs.

Pie šāda secinājuma deputāti ir nonākuši vairāku iemeslu dēļ. 2013.gada aprīlī Izglītības kvalitātes valsts dienesta publiskotie analītiskās izpētes “Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā” rezultāti liecina, ka normatīvajos aktos šobrīd nav noteiktas vienotas obligātas prasības audzināšanas darba īstenošanai izglītības iestādēs, tostarp arī klases audzināšanai un klases audzinātāja darbam. Līdz ar to praksē šobrīd dažādās izglītības iestādēs valstiskā audzināšana ir atkarīga no konkrētās izglītības iestādes tradīcijām, direktora vai pedagoga individuālās iniciatīvas.

Kā es jau teicu, izglītības iestādēs trūkst vienotas pieejas valstiskās audzināšanas īstenošanai, piemēram, nav noteikts tematu saraksts, kuri obligāti būtu jāapskata klases audzināšanas stundās, un nav vienotu norādījumu valstiski nozīmīgu pasākumu un svētku rīkošanai. Un līdz ar to ir sagatavoti šie likuma grozījumi, kas paredz, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, audzināšanas, to skaitā valstiskās audzināšanas, vadlīnijas, Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumi un tas, kādi pasākumi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs.

Kolēģi, mana pārliecība, protams, ir tāda, ka valstisko audzināšanu, valsts mīlestību pirmām kārtām nodrošina ģimene, mājas, bet vienu lielu daļu sava laika bērns pavada skolā, un skolotājs ir tas, kas arī veido mūs kā personības... un arī skolas direktors un tā vide, kādā mēs dzīvojam ikdienā izglītības iestādē. Nu, tam ir liela nozīme!

Neesmu gan viennozīmīgi pārliecināta, ka ar šādu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu... ka tas būs risinājums... Bet, deputātuprāt, tas būs labs palīgs gan. Pie šī jautājuma ilgāk nekā gadu strādāja arī speciāla darba grupa, kurā bija pārstāvēta gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Kultūras ministrija, kā arī tajā darbojās vecāku pārstāvji un skolu pārstāvji. Viņi izstrādāja arī atsevišķus Ministru kabineta noteikumu projektus, kurus mēs, komisijā izskatot, gan mazliet kritizējām, jo tur bija mēģinājums salikt vienā... vienos Ministru kabineta noteikumos mazliet no visa kā... Tādēļ šobrīd tas risinājums ir tāds, ka mēs likuma grozījumus veicam, bet vienlaikus esam uzdevuši Izglītības un zinātnes ministrijai tikties ar Raivja Dzintara vadītās darba grupas locekļiem un saprast, kur šīs normas varam iestrādāt jau esošajos Ministru kabineta noteikumos, arī izglītības satura un citos... arī Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējos materiālos.

Es aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto likumprojektu, noraidot deputātu iesniegto likumprojektu.

Un šoreiz jāsaka arī liels paldies Juridiskajam birojam, kurš plašās diskusijās palīdzēja mums atrast racionālu graudu un labāko formulējumu, kādu šobrīd varam no savas puses piedāvāt.

Tā ka, kolēģi, es aicinu noraidīt grozījumus Izglītības likumā Nr.1220/Lp11, kurus ir sagatavojuši seši deputāti.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā, kuru komisija ir noraidījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 47, atturas - 23. Tātad likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotā, alternatīvā, likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Paldies. Mēs piedāvājam šī gada 14.oktobri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.oktobris. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, otrais lasījums. Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas izveidotajā 2.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums, kurš arī komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas, deputātuprāt, ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska un Juridiskā biroja identiski priekšlikumi. Tātad komisijā abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un beigās 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Atbildīgā komisija saņēmusi vienu - zemkopības ministra Dūklava - priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Arī šim likumprojektam priekšlikumus gaidīsim līdz 14.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā. Raugiet, vairāki Eiropas Savienības normatīvie akti paģēr veikt izmaiņas gan atsevišķu produktu marķējuma prasībās, gan arī pesticīdu atlieku noteikšanas kārtībā un izdarīt grozījumus arī dažos citos Latvijas normatīvajos aktos. Paredzēti arī stingrāki nosacījumi trihinelozes kontrolei. Un, ņemot vērā to, ka šeit varētu būt maz diskutablu jautājumu, komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Priekšlikumus atbildīgā komisija gaidīs līdz 16.oktobrim, lai varētu skatīt likumprojektu Saeimas 23.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, izskatīšana - Saeimas 23.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Likumprojekts tika atbalstīts komisijas sēdē. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Potapkins. 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Likumprojekts “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu” tika apspriests komisijas sēdē un atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Potapkins. 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. 17.oktobris?

S.Potapkins. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr.544/Lp11).

Pirms mēs sākam skatīt atsevišķos priekšlikumus, es gribētu, lai jūs visi noklausītos 1.pantu, kur ir pateikts, kāda ir šī likuma jēga. Proti, 1.pantā ir teikts skaidri un gaiši: “Likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.” Lūdzu, paturiet to prātā, ja jums iznāk kādreiz par kādiem no šiem jautājumiem debatēt!

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 3.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 5. - deputāta Ražuka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 6., 7., 8. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 7. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Pašvaldības attīstības plānošanas sistēma ir organizēta tā, lai nodrošinātu iedzīvotāju iesaisti pēc iespējas agrīnākā plānošanas stadijā, savlaicīgi noskaidrojot iedzīvotāju viedokli un pēc iespējas ņemot to vērā. Spēkā stājušamies Teritorijas plānošanas likuma atcelšana vai grozīšana radīs situāciju, ka pašvaldībai nebūs neviena aktuāla normatīvā akta, atbilstoši kuram varētu sākt plānot teritorijas attīstību, un tas ne tikai radīs papildu izmaksas un administratīvo slogu pašvaldībai, bet arī būtiski ietekmēs privātpersonu intereses.

Pašlaik teritorijas plānošanas noteikumi attiecībā uz pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem paredz šādas iedzīvotāju iesaistes formas: pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai tā grozījumu sākotnējā redakcija tiek nodota publiskai apspriešanai vismaz uz četrām nedēļām, kuru laikā jebkura persona ir tiesīga izteikt viedokli par minētajiem dokumentiem; ņemot vērā saņemtos priekšlikumus un iebildumus, dome var lemt par plānojuma pilnveidošanu; pilnveidotā redakcija tiek atkārtoti nodota publiskai apspriešanai; pēc viedokļu izvērtēšanas dome var lemt par atkārtotu plānojuma pilnveidošanu un nodot to publiskai apspriešanai trešo reizi.

Tālāk pastāv procedūra, ka atbildīgajam ministram ir tiesības apturēt saistošos noteikumus, ja tiek konstatētas kādas nelikumības vai procedūras pārkāpumi. Savukārt šo ministra rīkojumu ir iespējams pārsūdzēt Satversmes tiesā kā konstitucionālo sūdzību.

Riski, kas jāņem vērā, lemjot par iespēju paredzēt pašvaldību referendumu rīkošanu par pašvaldību teritorijas plānojumiem. Pašvaldību teritorijas plānošana pēc būtības ir vienošanās starp pašvaldību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas notiek plānojuma izstrādes procesā sabiedriskās apspriešanas laikā. Ierosinot pašvaldības referendumu, uz noteiktu laiku tiek apturēta jau saskaņotā un apstiprinātā plānojuma darbība, kā rezultātā iedzīvotājiem zūd tiesiskā paļāvība, ka panāktā vienošanās un konkrētajā redakcijā apstiprinātais akts stāsies spēkā un kļūs saistošs. Tiks apdraudēta uzņēmējdarbības attīstība un pašvaldības ekonomiskā izaugsme, ja attīstītājs vai uzņēmējs būs iegādājies īpašumu konkrētas saimnieciskās ieceres īstenošanai atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, bet referenduma rezultātā attiecīgajai teritorijai tiks mainīts funkcionālais zonējums, tās izmantošanas vai apbūves noteikumi. Līdzīgā vai šādā pašā situācijā var nokļūt arī fiziskās personas, kas ir iegādājušās īpašumu savām personīgajām vajadzībām.

Izstrādājot teritorijas plānojumu, pašvaldība plāno savu attīstību un iespēju realizēt sabiedrības interesēm būtiskus projektus ar Eiropas Savienības vai valsts finansējumu vai arī ņemot aizdevumus. Ņemot vērā strikto projekta realizācijas kārtību un termiņus, atceļot vai grozot plānojumu, šāda projekta īstenošana varētu tikt būtiski kavēta vai arī kļūtu neiespējama. Atceļot jauno plānojumu, stājas spēkā iepriekšējais plānojums, kas varētu arī pasliktināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Šādā gadījumā pastāv ne tikai iepriekš minētie riski, bet varētu tikt nodarīts kaitējums arī videi, cilvēku veselībai un tamlīdzīgi. Proti, ja ir konstatēts, ka konkrētajās teritorijās nevar veikt noteiktas darbības, ko plānojums paredz, tad šī iemesla dēļ tiek izstrādāts jauns plānojums. Tātad, atceļot jauno plānojumu, spēkā būs vecais plānojums, kas var radīt nelabvēlīgāku situāciju. Un bez tam rodas arī tiesiska rakstura problēma, ņemot vērā to, ka visiem pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem - gan ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, gan attīstības programmai, gan teritorijas plānojumam - ir jābūt savstarpēji saskaņotiem.

Ņemot vērā iepriekš minētos riskus, nebūtu pieļaujama pašvaldības referenduma rīkošana par pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma grozījumiem. Turklāt iedzīvotāju iesaiste jau ir notikusi dokumentu izstrādes stadijā un pašvaldība ir sniegusi argumentus konkrētu iedzīvotāju priekšlikumu vai iebildumu neņemšanai vai ņemšanai vērā.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pats par sevi šis likumprojekts ir pilnīgi jauns un nebijis Latvijā, savā ziņā tas ir eksperiments. Mēs nezinām, kas vēl notiks ar situāciju drošības jomā, ja katru mēnesi kāds iedomāsies rosināt mēra atlaišanu, bet tie ir citi punkti.

Par konkrēto punktu. Es līdz vakar vakaram biju pilnīgi pārliecināts, ka veselais saprāts uzvar. Vakar vakarā, uzzinot par VIENOTĪBAS lēmumu, protams, es tomēr nevaru nerunāt, jo šī ir ļoti bīstama spēle, kas varētu izvērsties, to atbalstot. Es nerunāšu par citu valstu pieredzi. Šādu eksperimentu, kas attiecas uz būvniecību, citur nav, bet tas ir cits jautājums.

Es ļoti saprotu šos... Es ļoti labi saprotu iesniedzējus. Viņiem ir sāpe. Es runāju par Jūrmalas aizsardzības biedrību. Viņiem ir slikta pieredze. Bet dzīve nav pasaka. Tikai pasakās ir tā, ka sliktie taisa ziepes, bet atnāk labie, iesniedz... uztaisa referendumu un visu sakārto. Dzīvē tas notiek mazliet citādāk. Vai jūs neesat padomājuši par to, ka jebkuru šādu normu var arī izmantot nelieši un tie, kas negrib attīstību? Es varu dažus piemērus pateikt arī no savas pieredzes.

Es esmu bijis Valmieras mērs, kad, piemēram, mācītājs, nu jau bijušais, tā teikt, krita laikam kārdinājumā. Viņš ļoti gribēja “Maximu”, un tad ar Dieva vārdu uz lūpām tika staigāts pa dzīvokļiem, tika vākti paraksti. Tagad vāks referendumam...

Vēl viens piemērs, bet jau par citu likumu - par to, ka šobrīd sabiedriskās organizācijas - starp citu, arī Jūrmalas aizsardzības biedrības lobētās - var vērsties tiesā, apstrīdot konkursu... Tas noveda pie tā, ka pusgadu Valdis Dombrovskis, bijušais premjers, nevarēja staigāt iekšā un ārā pa galvenajām kāpnēm (No zāles dep. I.Čepāne: “Tam nav nekāda sakara!”)... Jo viņi jau neiedomājās, ka to var izmantot cilvēki, kas vienkārši uztaisa fiktīvu biedrību un iesniedz tiesā... Kas notiks šajā gadījumā? Kāpēc tas ir bīstams? Tāpēc, ka bez detālplānojuma mēs vispār nevaram nekur neko uzcelt. Es esmu pārliecināts: ja šāds likums jau būtu bijis spēkā, mums nebūtu ne Nacionālās bibliotēkas, ne Melngalvju nama, jo vienmēr... nav neviena tāda plānojuma, kas visiem patiktu. Un arī tagad tā nav reta parādība: ja viens konkurents ierosina plānojumu, tad otram tas noteikti nepatīk. Protams, tas otrs savāks balsis, mēģinās organizēt referendumu.

Jūs gribat teikt to, ko es esmu jau dzirdējis: “Vēlētājs un balsotājs ir gudrs, viņš neļausies...” Es neapšaubu, ka balsotājs ir gudrs, bet es zinu, ko nozīmē nauda, ar kuru var... Un arī jūs paši to pieredzējāt tikko notikušajās vēlēšanās, ko nozīmē viena avīzīte, kuru palaiž apkārt.

Pēdējais. 119 pašvaldības to neatbalsta, un tur ir praktiķi. To neatbalsta atbildīgās ministrijas - VARAM - speciālisti, to neatbalsta Ekonomikas ministrija. Jūs taču arī tikko runājāt par to, ka kļūstam par reģionālu spēku... Vai ir bijušas konsultācijas ar tādiem cilvēkiem kā Valmieras mērs, Preiļu mērs? Šodien mēs vienkārši gribam iebalsot un tad skatīties, kas notiks. Lielais eksperiments!

Es domāju, ka šeit pat nav runa par to, ka vajag balsot “pret”. Šeit ir vienkārši ārkārtīgi bīstams eksperiments.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Sākotnēji aplūkojot šo priekšlikumu, tas nešķita slikts - dot iespēju rīkot referendumu par pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem tajā vai lokālplānojumu... Tomēr aicinu apzināties, ka šī norma attieksies ne tikai uz Jūrmalu. Lai apkarotu sliktos projektus, šī norma attieksies uz visām pašvaldībām, un ar tās palīdzību varēs apturēt arī daudzus valstiski svarīgus projektus. Minēšu vien dažus piemērus.

Ar Gazprom finansiālu atbalstu varēs iniciēt referendumu, piemēram, pret sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību vai pievadu izveidi Latvijas teritorijā. Līdzīgi dažādas no ārvalstīm pastarpināti finansētas biedrības varēs apturēt gan RailBaltica būvniecību, kur ir jāgroza teritorijas plānojums, gan, piemēram, NATO bāzes izveidi Latgalē, kur arī būs jāgroza teritorijas plānojums.

Jānorāda, ka šo normu varēs izmantot gan uzņēmēji, lai liktu šķēršļus konkurentiem, gan biedrības, kuras varēs šantažēt uzņēmējus, ja vien nesaņems kukuli. Līdzīgi, kā bija pieredzēts gadījumā, kas notika Baltezerā.

Šo priekšlikumu virza Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs, kurš reizē ir arī VIENOTĪBAS Jūrmalas nodaļas biedrs. Man ir sajūta, ka cīņā par varu pašvaldības līmenī ir zudis skats uz valsti kopumā. Vēlos atgādināt: ja mērķis ir iegūt varu Jūrmalā, lai mainītu līdzšinējo politiku, tad vietējo referendumu likumā jau šobrīd ir iespēja rosināt domes atlaišanu, ja tā rīkojas pret sabiedrības interesēm. Tomēr vēlos vēlreiz atgādināt: mēs nedrīkstam pieļaut, ka cīņā par politisko varu vienā pašvaldībā tiek apdraudēta visas valsts attīstība.

Tāpēc aicinu noraidīt gan 7., gan 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Kā jau vienmēr, te ir cīņa starp slikto, ļoti slikto, labo un ļoti labo. Ko uzskatīt par labo? Ko uzskatīt par slikto?

Ja mēs runājam par šo eksperimentu, tad, dabīgi, eksperimentēt ir diezgan bīstami, šis jautājums ir izrauts no konteksta.

Cilinska kungs pašā sākumā runāja par izveidoto vienoto attīstības plānošanas sistēmu. Nevienam neradās jautājums, teiksim, par pirmo pozīciju, ka attīstības stratēģiju mierīgi var skatīt referendumā, balsot “par” vai “pret” un tā tālāk. Kāpēc? Tāpēc, ka aiz šīs stratēģijas nav nekā konkrēta. Tur ir galvenie attīstības virzieni, kurus var pagriezt vienā vai otrā virzienā, uz vienu vai otru pusi, kur nu vējš pūtīs. Bet konkrētība sākas jau plānojumos un noteikumos, kas izriet no šiem plānojumiem. Būtu loģiski, ja apvienotu visu šo lietu vienā paketē, tad šī pakete varētu tikt skatīta referendumā. Bet šo variantu likumprojekts nepiedāvā. Var domāt par to, kā kardināli mainīt publiskās apspriešanas mehānismu, piesaistot noteiktu ekspertu loku, nosakot, ka viņu piedalīšanās publiskajā apspriešanā veido obligātu publisko viedokli, kas tiek ņemts vērā. Tas ir cits risinājums.

Tāpēc šodien, runājot par 7.priekšlikumu un, starp citu, arī ar šo priekšlikumu saistīto 12.priekšlikumu, es lūgšu ņemt vērā to, ka 12.priekšlikums izriet no pirmajiem četriem priekšlikumiem. Tomēr būtu jāatgriežas pie šiem formulējumiem un jāmeklē risinājumi, kas balstītos uz skaidro saprātu.

Situācija šodien ir ļoti īpatnēja, jo teorētiski šī ideja ir atbalstāma (No zāles dep. I.Čepāne: “Nē! Tieši otrādi!”), bet piedāvātais risinājums, maigi sakot, ir utopisks. Tāpēc es personīgi negribu balsot par šo lietu, jo domāju, ka es sagaidīšu normālu risinājumu - varbūt uz trešo lasījumu, varbūt jaunu likumprojekta versiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es varbūt neuzstātos, ja es pats nebūtu piedalījies tādās apspriešanās, uz kurām atsaucās deputāts Cilinskis un virkne citu kolēģu. Pats būdams viens no konkrētā priekšlikuma ierosinātājiem Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumu galīgās redakcijas sabiedriskai apspriešanai, es piedalījos tādās apspriešanās. Būdams Rīgas domes deputāts, es iepazinu visu šo procesu ļoti labi, jo ļoti daudz priekšlikumu bija saņemts Rīgas domē un ļoti konkrēti iebildumi bija sagatavoti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ierēdņiem - pieklājīgas, ļoti pacietīgas atbildes, kuras sniedza speciālisti; īstenībā noraidīja visus priekšlikumus ar vienu pamatojumu: “Mēs zinām labāk, kā vajag attīstīties Rīgai.” Un līdz ar to es labi sapratu, ka patiesībā izmainīt principā neko nebija iespējams.

Līdz ar to šis priekšlikums, kuru tagad komisija ierosināja un atbalstīja, manuprāt, ir atbalstāms. Runa ir par pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem teritorijas plānojumā, kā arī lokālplānojumu, ar kuru ir grozīts pašvaldības teritorijas plānojums vēlreiz. Var saprast, ja pašvaldības departamentu neapmierina iedzīvotāju grupas prasības, jo grupu var būt daudz un katrai grupai var būt sava patiesība. Bet norma, ka... Te ir norma, ka viedokli paudis iedzīvotāju vairākums, bet pašvaldība... Nē, ačgārni! Esmu kļūdījies! Nav normāli, ja iedzīvotāju vairākuma viedokli pašvaldība neņem vērā sabiedriskajā apspriešanā tikai tāpēc, ka tas nav nostiprināts likumā. Līdz ar to es domāju, ka sabiedrības iesaistīšanai plānojuma izstrādes procesā jābūt nodrošinātai, jābūt konkrētam mehānismam, kas dotu iespēju iedzīvotājiem panākt savu taisnību.

Vairākuma viedokļa ievērošanu nenodrošina arī iespēja personai vērsties ar iesniegumu pie ministra un pēc tam ar pieteikumu Satversmes tiesā, par ko runāja Cilinska kungs. Ministra un Satversmes tiesas kompetencē ir tikai un vienīgi saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts plānojums, atbilstības pārbaude augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Taču ministra un Satversmes tiesas kompetencē neietilpst lietderības apsvērumu izvērtējums, kā arī konceptuālu plānojuma jautājumu izvērtējums. Pašvaldība var izvēlēties plānojumā noteikt tādu zonējumu un tādus teritorijas izmantošanas un apguves noteikumus, kas paredz, piemēram, meža platības samazināšanu, apbūvi aizsargājamās dabas teritorijās, apbūves augstuma palielināšanu, piesārņojošu darbību atļaušanu, neņemot vērā iedzīvotāju vairākuma iebildumus. Un šādu risinājumu paredzēšana plānojumā var nebūt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Līdz ar to regulējums, kas paredz vēršanos pie ministra un Satversmes tiesā, neaizsargā pašvaldības iedzīvotājus iepriekš minētajos gadījumos.

Šeit vairākkārt tika atkārtots vārds “eksperiments”. Es gribētu pateikt, ka demokrātija pati par sevi satur eksperimentu sevī imanenti un jebkura rīcība, kas ir pieņemta un atbalstīta ar balsu vairākumu, vienmēr ir eksperiments, jo nekad nevar būt pārliecināts, ka vairākumam ir taisnība. Bet demokrātijas princips tomēr uzsver: ja balsojums bija un vairākums izteicās šādi vai tādi, tad šis viedoklis ir atbalstāms.

Es gribētu arī pievērst uzmanību tam, ka pašvaldības referendumu ierosināšanas iespēja rosinās pašvaldības vairāk un uzmanīgāk ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un sniegt reālus argumentus diskusijā, nevis ierosināt tādus plānojumus, tādas... tādus projektus, kuri patiesībā nenes sevī labumu, bet drīzāk atbilst konkrētām savtīgām interesēm, kuras ir šādai vai tādai ieinteresēto personu grupai. Manuprāt, tas vienkārši mobilizēs pašvaldības speciālistus labāk sagatavoties katram projektam. Es domāju, ka šis priekšlikums ir uz pareizā ceļa, un līdz ar to gan 7., gan arī 12.priekšlikums, kurš nodrošina 7.priekšlikuma izpildi, tā normu izpildi, manuprāt, ir jāatbalsta, un es lūdzu cienījamos deputātus to atbalstīt balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Man liekas, ka daži deputāti nav saklausījuši likuma mērķi. Es atkārtošu to vēlreiz. Mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā. Kas var būt būtiskāks par teritorijas plānojumu tieši iedzīvotājiem? Un, kā parasts, šādām lietām ir opozīcija, ir eksperimenti, bet arī katras Saeimas vēlēšanas ir eksperiments, un to mēs redzējām arī nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās. Tā ka par to, lūdzu, neuztrauksimies!

Šī ir demokrātija! Un, kā parasti, tur nav nekādu konkrētu iebildumu. Te vienkārši mūs mēģina iebaidīt, ka varētu būt sliktas sekas, un tāpēc - neko nedarīsim! Nenāksim palīgā, nedosim vietējiem vēlētājiem lielāku teikšanu par to, kur viņi dzīvo un kā viņi tur dzīvo... kādos apstākļos un kādā vidē.

Kāpēc šis priekšlikums ir tik ļoti svarīgs? Tā faktiski ir garantija, ka pašvaldības rīkosies prātīgi un desmit reižu nomērīs, nevis kaut kādā veidā ātri skries uz priekšu, neņemot vērā publiskās apspriešanas iebildumus, par ko jau Pimenova kungs runāja. Vispār es domāju, ka Pimenova kungs ļoti prātīgi šo lietu paskaidroja no savas pieredzes, un tāda pieredze arī Jūrmalā ir bijusi. Tā ka nemaldināsim sevi! Šī ir garantija, lai lietas notiktu labāk, nekā tās ir notikušas.

Ņemsim vērā arī to, ka ir vajadzīgs ļoti augsts slieksnis, lai vispār varētu šādu lietu iniciēt: 15 procenti no visiem balsstiesīgajiem Rīgā nozīmē 62 tūkstošus un 84 parakstus, Jūrmalā tie ir 5372 paraksti. Es jums varu pateikt skaidri un gaiši, ka Rīgā par šādu lietu nekāds balsojums vispār nevar notikt. 62 tūkstoši ir pārāk liels skaitlis! Un tāpat Jūrmalā tie 5 tūkstoši un vēl plus ir neiedomājami liels skaits, kas jāsavāc tikai 30 dienu laikā. Tā ka tā garantija... ka te kaut kas ārprātīgs notiks... Tā nav nekāda problēma. Ja lieta ir pietiekami būtiska, tikai tad savāks šos nepieciešamos parakstus. Tā ka šis slieksnis ir ļoti augsts.

Runājot par to, ka vajadzētu mainīt publiskās apspriešanas kārtību un saistību ar pašvaldībām... jā, tas noteikti ir jādara, kā Dolgopolova kungs jau ļoti labi pateica. Tas patlaban nedarbojas! Un šis ir veids, kā to izlabot! Un, ja būtu bijuši arī kādi priekšlikumi par to, kā uzlabot publiskās apspriešanas kārtību... Kur tad tie ir bijuši septiņu gadu laikā? Kā es saprotu, šis likumprojekts ir veidojies septiņus gadus, un tikai tagad, kad nāk otrais lasījums, tad saka: nu faktiski jau vajadzēja mainīt uz kaut ko citu!

Tā ka es ļoti lūdzu jūs visus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kā Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniekam, vēlāk - arī priekšsēdētājam, man bija iespēja vadīt pašvaldības attīstības stratēģijas izstrādi, bet vēlāk - sākt vadīt arī teritorijas plānojuma izstrādi. Es jums varu pateikt un pilnīgi autoritatīvi apgalvot, ka attīstības stratēģija, par ko šeit ir paredzēta iespēja rīkot referendumu, plašākus iedzīvotāju slāņus neinteresē, jo tā ir vispārīga, tā iezīmē attīstības virzienus, par kuriem ikdienā cilvēkam nav raižu.

Kas attiecas uz teritorijas plānojumu, tad faktiski tas ir tas galvenais, kas nosaka cilvēku dzīvi konkrētajā teritorijā - kas nosaka tos dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma elementus, kurus iespējams saglabāt vai zaudēt.

Sākotnējā posmā es biju pozīcijā, bet vēlāk, nonākot opozīcijā un zaudējot varu, es varēju tikai no malas noraudzīties, kā notiek dabas teritoriju pārveidošana par apbūvējamām teritorijām, kā notiek šis it kā pietiekamais apspriešanas process. Nav drošu iespēju sabiedrības vairākumam, kas ir pārliecināts par dabas vai dabas pieminekļu teritoriju saglabāšanu, apturēt domes rīcību, kas tanī brīdī neatbilst sabiedrības vairākuma interesēm.

Runāt par to, ka ministrijas vai pašvaldības vai pašreizējā likumdošanā iestrādāti pasākumi nodrošina it kā visu šo apspriešanu, ir maldīgi. Maldīgi tāpēc, ka tas, ko Kučinska kungs runāja par naudas varu, provokācijām un visu to pārējo, zeļ un plaukst tur pilnā apjomā.

Jūrmalā šo procesu sauc par čiekuru lasītāju bagātināšanas... Tad, kad tiek iznomāta dabas pamatne, nekas tur netiek veikts, tad tiek panākta šīs dabas pamatnes transformācija apbūvējamā teritorijā, zemes vērtība uzlec neskaitāmas reizes, un tas viss notiek, izmantojot visus tos paņēmienus, par kuriem runāja Kučinska kungs.

Manuprāt, lielāka cilvēku iesaistīšana, daudzskaitlīgāka cilvēku iesaistīšana šo jautājumu apspriešanā tieši ir šķērslis naudas varai tad, kad kabinetos vai šaurā cilvēku lokā tiek izlemts tas, kas būtu jālemj visai pašvaldības iedzīvotāju kopienai.

Šis likumprojekts un 7.priekšlikums ir tas Damokla zobens, kas karājas virs negodīgu pašvaldību vadītāju galvām, pieņemot kaut kādus kļūdainus lēmumus. Tas tiešām liks pārdomāt vairākas reizes, tas liks izdiskutēt ar sabiedrību un izskaidrot, kāpēc, zaudējot kaut kādu konkrētu dabas pamatni, mēs iegūsim vairāk labuma, nekā tā dod pašreiz. Dotajā brīdī tas tā nenotiek, un pašvaldībās cilvēki ir sarūgtināti. Šeit nav runa tikai par Jūrmalu. Jūrmala tur apgrozošos līdzekļu un ekonomiskā... nekustamā īpašuma tirgus kustīguma dēļ vienkārši ir tā pirmā vieta, kur tas izpaužas. Nepaies daudz laika, kad arī pārējo piejūras un citu pašvaldību teritorijās šī joma, kas jau tagad ir aktuāla, runājot par kāpu apbūvi un citām lietām... šī joma būs tikpat aktuāla kā Jūrmalā.

Man ir šī pieredze, es esmu no tās mācījies, esmu to ieguvis vēl pirms tam, kad Jūrmalas aizsardzības biedrība sāka darbu pie šī likuma, tāpēc aicinu atbalstīt 7.priekšlikumu. Dodiet sabiedrībai rokās ieroci, kas varētu apturēt tās mantojuma izpostīšanu un dotu iespējas to saglabāt nākamajām paaudzēm!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Es te klausos, un man ir tāda sajūta, ka tie runātāji, kas atbalsta šo populistisko priekšlikumu, runā par situāciju, it kā mēs dzīvotu diktatūrā, kad ir viens diktators, kurš apspiež iedzīvotājus, un kad nav nekādu instrumentu, ar ko to nobremzēt. Un tagad ar šo priekšlikumu mēs beidzot iedosim instrumentu taisnīgumam un visus uzvarēsim! Es gribu jums atgādināt, ka gan pašvaldībās, gan valstī pastāv pārstāvnieciskā demokrātija. Tiem, kas nezina, atgādināšu, ka tas nozīmē, ka iedzīvotāji reizi četros gados ievēlē savus pārstāvjus, kam viņi uzticas un uztic vadīt un attīstīt savas pilsētas, novadu vai valsti.

Šobrīd jūs runājat par situāciju, kad faktiski ar tiešās demokrātijas elementiem būs iespēja traucēt darbību, un es esmu pārliecināts, ka to galvenokārt izmantos nevis kaut kādiem cēliem mērķiem, bet - tieši otrādi! - lai šantažētu un lai gūtu kaut kādu savu personīgo labumu. Manā pieredzē ir bijuši vairāki gadījumi, kad, strādājot pašvaldībā, ar sabiedriskās apspriešanas paņēmieniem tika apturēta divu rūpnīcu būvēšana Jēkabpilī. Un ne jau dēļ tā, ka iedzīvotāji kopumā ļoti bija “pret”, bet tikai dēļ tā, ka bija atsevišķi fīrētāji, kuri vēlējās panākt kaut ko pretēju, kuri vēlējās kaut ko apturēt savu savtīgo nolūku dēļ. Tas ir viens, un tas jau šobrīd strādā.

Tagad jūs vēlaties vēl uztaisīt referendumu. Iedomājieties tādu situāciju: pašvaldībā sanāk deputāti, no kuriem 51 procents izveido koalīciju. Viņi piedāvā savu attīstības stratēģiju, attīstības plānu un iet uz priekšu. Un pēc tam pēkšņi tie 49 procenti... Iedomājieties - 15 procenti, kā es saprotu, ir vajadzīgi, lai vispār uzsāktu referenduma procedūru! Viņi izdomā, ka viņi tagad ies pretējā virzienā. Un tādā veidā tiek bremzēta visas pašvaldības attīstība. Tas, manā skatījumā, tiešām ir ļoti nepareizi, ļoti bīstami, jo ieviesīs haosu visā tajā sistēmā, kura šobrīd ļoti labi strādā.

Es atgādināšu, ka šobrīd Latvija nav tikai Rīga un Jūrmala vien. Latvijā ir vēl 117 pašvaldības, no kurām 89 iedzīvotāju skaits ir līdz 10 tūkstošiem, bet 28 - iedzīvotāju skaits līdz 5 tūkstošiem. Faktiski tādas mazas pašvaldības attīstību, attīstības plānošanu un vēl vairākus citus elementus varēs raustīt katru pusgadu. Ļoti elementāri ir izveidot kaut kādu vienu mazu biedrību ar kaut kādu vienu ļoti labu runātāju un fīrētāju. Tas ir otrs.

Un trešais - pēdējais. Es aicinu kārtējo reizi tādu atsevišķu gadījumu dēļ nebojāt un nekropļot visu sistēmu. Tas jau ir kļuvis par 11.Saeimas tādu, kā saka, atpazīšanas zīmi - vienkārši reaģēt uz kaut kādu vienu notikumu un tā viena notikuma dēļ izbojāt visu sistēmu, bet pēc tam to labot. Es esmu pārliecināts, ka nākamajai Saeimai, 12.Saeimai, vajadzēs labot ļoti daudzus likumus no tiem, kurus savulaik pieņēmuši 11.Saeima, - kļūdainus, nepareizus un sabiedrībai bīstamus likumus.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī 12.priekšlikumu un vispār nobremzēt šī likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es atļaušos apgalvot, ka šo tēmu, šos jautājumus, kas saistīti ar teritorijas plānošanu, ar būvniecību, es pārzinu ne tikai teorētiski, atšķirībā (No zāles dep. V.Reskājs: “...praktiski, atšķirībā no teorijas!”) no Reskāja kunga, kurš ir sametis vienā grozā ābolus, ežus, bumbas, bumbierus un visu pārējo, kurš nesaprot, kas ir būvatļauja, kurš nesaprot, kas ir teritorijas attīstības plānojums, kurš nesaprot, kas ir lokālplānojums, un kurš nesaprot, kas ir detālplānojums. Vismaz iepriekšējie runātāji, Cilinska kungs un Kučinska kungs, to ļoti labi saprot, tikai runāja ļoti vienpusēji.

Es atļaušos apgalvot, ka es arī praktiski pārzinu šo lietu, jo tajā laikā, kad strādāju Satversmes tiesā, es biju viena no tiem, kas gatavoja vairākus spriedumus, to projektus, un Satversmes tiesa pilnībā pievienojās manam viedoklim, ka šeit, īpaši būvniecības buma laikā, katra trešā lieta tika ierosināta saistībā ar pašvaldības teritorijas plānojumiem. Un Satversmes tiesa arī pateica, ka daudzos gadījumos, īpaši Jūrmalā un vēl citās pašvaldībās, šī pašvaldības teritorijas plānošanas procedūra, pārkāpjot likuma mērķi un jēgu, faktiski tika izmantota, lai apmierinātu atsevišķu turīgu nekustamo īpašumu īpašnieku intereses.

Un kāpēc šodien šis likumprojekts ir nonācis šeit? Manuprāt, tas ir nonācis tāpēc, ka nevalstiskās organizācijas netiek pienācīgi uzklausītas. Lielākoties šī uzklausīšana notiek tikai formāli, atrakstoties no šiem priekšlikumiem. Un šeit nav bijusi arī, kolēģi, visiem politiskajiem spēkiem politiskā griba, lai likumi patiešām tiktu ievēroti. Un līdz ar to es ieteiktu Reskāja kungam izlasīt vismaz atsevišķus Satversmes tiesas spriedumus šajā sakarā. Un, protams, būtu ļoti labi, ja jūs paskatītos arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksi šajā jomā - to, kas tajos spriedumos ir teikts par teritorijas attīstības plānošanas tiesisko regulējumu un tā piemērošanas problēmām.

Kolēģi! Šeit runājot, es redzu, ko mēs katrs te saprotam ar attīstību un ar teritorijas plānošanu. Viena daļa, kas pirmie runāja, - jūs ar to saprotat tikai ekonomisko attīstību. Un es vairākkārt esmu teikusi, ka ir jāņem vērā vairākas intereses, proti, ne tikai ekonomiskā attīstība, bet arī vides intereses, sociālās problēmas un kultūras objektu aizsardzība. Mēs nevaram runāt gandrīz 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas... tik primitīvi skatīties uz šo teritorijas attīstību.

Es piekrītu Kučinska kungam, ka uztaisīt biedrību šodien ir ļoti viegli. Tas ir pavisam cita likuma jautājums. Proti, tas ir Biedrību un nodibinājumu likums, kur ir paredzēts, ka patiešām var divi cilvēki biedrību uztaisīt un reģistrēt un pēc tam veikt arī attiecīgās likumā noteiktās darbības. Tad jāgroza būtu tas likums!

Taču jūs nepamatoti šeit maldinājāt, manuprāt, deputātus, ka biedrība varētu vērsties Satversmes tiesā... biedrība, kas, piemēram, vakar ir nodibināta un reģistrēta.

Kolēģi! Kā jūs zināt, ir trīs priekšnoteikumi, lai lieta vispār varētu tikt ierosināta Satversmes tiesā. Pirmkārt, šai biedrībai noteikti ir jābūt reģistrētai. Otrkārt, vides aizsardzībai ir jābūt norādītai biedrības statūtos. Un, treškārt, biedrībai ir jāpiedalās visās šajās sabiedriskajās apspriedēs. Ja šo trīs kritēriju nav, Satversmes tiesā nav populārsūdzības. Lūdzu, atcerieties to!

Runājot par Ministru kabineta kāpnēm... Tam nebija nekāda sakara ar pašreizējo priekšlikumu. Tas ir populistisks apgalvojums! Tur bija vainīga faktiski tiesa, kas ierosināja šādu lietu, un tā nebija Satversmes tiesa, tā bija administratīvā tiesa.

Es šeit saskatu, protams, zināmas problēmas, par kurām runāja Cilinska kungs, jo šajā likumā ir apvienotas vairākas lietas, kas būtu jāatšķir. Es šaubos, kādēļ vajadzētu taisīt referendumu par stratēģiju. Es par to ļoti šaubos! Tad es... Man ir jautājums komisijai, kāpēc šeit nav iekļauts iekšā detālplānojums, jo detālplānojums ir viens no pašvaldības teritorijas plānojuma veidiem. Kā jūs zināt, kolēģi... Es vēl divas minūtes drīkstu? Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. ...ir pašā augšā tātad lielais pašvaldības attīstības plānojuma dokuments; protams, arī stratēģija; pēc tam nāk lokālplānojumi, un tad ir detālplānojumi.

Iespējams, varbūt, ka vajadzētu runāt par detālplānojuma sabiedrisko apspriešanu, nevis par visa pašvaldības teritorijas plānojuma vai kaut kādas konkrētas daļas sabiedrisko apspriešanu... šo referendumu. Jo, ja šādā veidā turpināsies un pašvaldības kā Rīgā, kā pilnīgi pareizi kolēģis Pimenovs teica... Un par to liecina arī tiesu prakse. Un es esmu pati arī piedalījusies šajās apspriešanās... Faktiski no iedzīvotājiem atgaiņājas kā no tādām uzmācīgām mušām, un nekas nenotiek. Ja iedzīvotāji redzēs, ka patiešām šajā ziņā viņi tiek uzklausīti... Jo galvenais jau nav - protams, es to vienmēr saku studentiem! - balsošana; galvenais ir tas, ka pašvaldībai ir jāprot pārliecināt iedzīvotājus, ka viņas risinājums ir nepieciešams attiecīgās pašvaldības attīstībai ilgtspējīgas attīstības rakursā. Bet tas nenotiek! Un līdz ar to patiešām man ir jāsaka, ka joprojām diemžēl visus šos noteikumus diktē nevis iedzīvotāju vairākums, bet atsevišķi turīgi nekustamo īpašumu attīstītāji un zemes īpašnieki vai zemes lietotāji.

Es aicinātu šoreiz atbalstīt, bet uz trešo lasījumu, protams, ņemt vērā atsevišķus apsvērumus un, iespējams, pantā iekļaut... paredzēt arī referendumu par detālplānojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (ZZS).

Labdien vēlreiz! Es ļoti cienu Čepānes kundzi, un viņai ir mazliet taisnība arī, runājot par tiem gadiem, kas bija ar visādām nejēdzībām Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā. Bet vai tāpēc mums šobrīd ir jāatriebjas?

Kas attiecas uz kāpnēm, tā bija alegorija ar to, ka... par labajiem un sliktajiem... ka ne vienmēr labie uzvar.

Bet es nenācu slavēt Čepānes kundzi. Es atnācu pateikt, ka tā pieredze, kāda ir pasaulē un kāpēc es aicinu būt ļoti uzmanīgiem arī šobrīd... Jo šo dokumentu, kas ir man, to ir “labie” sataisījuši, to nav kaut kādi... kaut kas... Tas ir par pieredzi citur.

Un tagad, runājot par referendumiem. Tie ir visās vecajās valstīs... Nu labi, Austrijā to nav vispār, bet Somijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā... Grieķijā arī nav. Itālijā - ir. Visā Vecajā pasaulē tie ir, ieskaitot Šveici, kas, starp citu, skaitās tāds kā referendumu etalons, kur bezmaz vai katru otro svētdienu ir referendums. Šie referendumi ir konsultatīva rakstura, lai iesaistītu sabiedrību, lai pēc tam lemtu. Vācijā, par ko runājām... Arī Vācijā ir lemjošie referendumi, taču tos katrā zemē nosaka atsevišķi. Un tagad es lasu aizliegtās tēmas... Bādenē-Virtembergā - būvprojekti, būvnormatīvi, pašvaldību nodevas. Citā atkal... nu, protams, organizatoriskie jautājumi, būvniecības plānojumi. Tā pasaule jau ir izgājusi cauri visādus bumus, kas mums diemžēl negācijas ir atstājuši.

Mums ir jādomā par citām metodēm, lai vairāk iesaistītu sabiedrību. Šī metode vienkārši ir bīstams, bīstams eksperiments. Ja Ābiķa kungs teica, ka es esot kaut ko nepareizi aicinājis, tad tagad es pilnīgi kategoriski aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Kolēģi! Daži mūsu kolēģi uzskata, ka pašvaldības domei - laikam viņi tā domā - vienmēr ir taisnība un ka vēlētāju pienākums ir vienkārši katapultēt deputātus uz četriem gadiem pašvaldības domē, lai viņi pēc tam lemtu viņu vietā un lai neviens netraucētu viņiem strādāt. Es tomēr uzskatu tā: ja mēs tiešām vēlamies, lai mūsu demokrātijas pamatnostādnes tiktu nostiprinātas dzīvē, tad ir jāgarantē, ka konkrēti cilvēki kontrolē ievēlēto institūciju ne tikai vienu reizi četros vai piecos gados, bet dara to ar saviem lēmumiem, ar savu rīcību, vismaz parādot deputātiem, ka ir kontrole visam tam, ko viņi dara. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns priekšnosacījums, lai kārtība būtu nodrošināta valstī vispār, ne tikai pašvaldībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jutu vajadzību pateikt no šīs tribīnes, ka arī es ļoti cienu Čepānes kundzi, bet tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka arī manas zināšanas un mans skatījums uz šo jomu neaprobežojas tikai ar konkrētu likuma pantu, bet ņem vērā arī praktisku pieredzi. Es no prakses zinu, ka nevajag arī maldināt sabiedrību. No prakses zinu, ka arī esošajā situācijā iedzīvotājiem ir ļoti daudz instrumentu, lai apturētu vairākus sabiedrībai nepieņemamus projektus, taču diemžēl mana prakse liecina par to, ka tas bieži tiek izmantots, lai rezultātā pašai sabiedrībai tas nāktu par sliktu, kā tas bija konkrētajā Jēkabpils gadījumā, kad sabiedrība dēļ tā, ka tika maldināta no konkrēta fīrētāja puses, nedabūja divas rūpnīcas un vairākas darba vietas... vairākus desmitus darba vietu. Līdz ar to es tomēr aicinu neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Tālāk 12.Saeimai nāksies rūpīgi strādāt ar šo likumprojektu, jo... Es piekrītu tam, ka ir jābūt varbūt vairākām dažādām svirām, kā sabiedrība varētu ietekmēt pašvaldību, turēt to, kā saka, noteiktā ritmā arī pēc tam, kad konkrētā dome būs ievēlēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Liepiņa kungs ko vēlas piebilst?

V.Liepiņš. Nē, komisijas vārdā es nevēlos neko teikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 18, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Pirms mēs turpinām izskatīt likumprojektu, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Ašeradena, Viņķeles, Liepiņa, Verginas un Loskutova - iesniegums ar lūgumu turpināt 9.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad turpinām sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu, turpiniet, Liepiņa kungs!

V.Liepiņš. 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 9. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 10. - deputāta Ražuka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 11. un 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 6, atturas - 6. Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 6, atturas - 21. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Liepiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 18. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. ...iekļauts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 28. - deputāta Ražuka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Runājot par šo lietu, es atkal gribu atgādināt, par ko ir šis projekts... kas ir mērķis šim projektam. Un tas ir - iesaistīt vietējos... iesaistīt iedzīvotājus savas vides sakārtošanā vai kontrolēšanā.

Un tas uzstādītais slieksnis, lai panāktu izmaiņas referendumā, ir šāds: vajag nobalsot 50 procentiem no visiem balsstiesīgajiem. Tas nozīmē, ka Rīgā būtu vajadzīgi (No zāles dep. V.Reskājs: “Ārpus Rīgas arī...!”) 206 947 balsojumi “par”, bet iepriekšējās vēlēšanās piedalījās tikai 229 910. Tā ka tas slieksnis, lai vispār notiktu tas referendums par 5.panta 1., 2. un 3.punktā minētajiem jautājumiem, ir gandrīz tas pats, kas ir... kas bija pagājušajās, iepriekšējās vēlēšanās. Tas slieksnis ir pārāk augsts, un tas padara šo lietu neefektīvu, un tie, kuri grib šo likumu vienkārši sabotēt... tie tad arī atbalstīs. Taču es lūdzu jūs to neatbalstīt.

Arī runājot par to pašu mūsu mīļo Jūrmalu... Arī tur būs vajadzīgi 17 906 balsotāji “par”, bet iepriekšējās vēlēšanās piedalījās tikai 17 833 vēlētāji. Tā ka tur ir vajadzīgs augstāks slieksnis, lai būtu kvorums, nekā piedalījās pagājušajās vēlēšanās.

Tā ka es aicinu jūs visus balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Liepiņš. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 33. - šīs pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 36.priekšlikums ir atbalstīts, un tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 39. - deputāta Ražuka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Un pēdējais ir 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Tā ka lūdzu balsot. Atbalstiet šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Liepiņš. 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim!

M.Kučinskis (ZZS).

Ņemot vērā šo priekšlikumu, kas tika arī atbalstīts, ņemot vērā, ka tādā gadījumā pat Čepānes kundze un visi pārējie piekrīt, ka ir jāprecizē visas normas, šis termiņš ir par īsu. Iesaku noteikt 31.oktobri, respektīvi, lai tas pārietu uz jauno Saeimu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir divi priekšlikumi: 18.oktobris un 31.oktobris. Mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” trešajam lasījumam noteiktu 31.oktobri! (No zāles dep. I.Čepāne: “Kāpēc 31.?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi, kā jau es minēju, likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” skar divas lietas: pirmām kārtām... Līdz šim bija paredzēts, ka jebkurai ķīmiskai darbībai aizsargjoslā pie ūdens ņemšanas vietām sākotnēji bija jāsaņem ietekmes uz vidi novērtējums, turpretī tagad tiek paredzēti daudz liberālāki nosacījumi - tātad ir jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi.

Un otrām kārtām runa ir par to, kā sakārtot ūdens ņemšanas vietas īpašnieka un zemes īpašnieka attiecības.

Tātad aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta...

I.Līdaka. Es atvainojos! Komisija lūdz atzīt vispirms par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Priekšlikumus atbildīgā komisija gaidīs līdz 12.oktobrim, lai varētu skatīt Saeimas 16.oktobra sēdē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.oktobris, izskatīšana - Saeimas 16.oktobra sēdē. Paldies.

Līdz ar to visi 9.oktobra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka bija 10 jautājumi - deputātu jautājumi dažādiem ministriem un premjerministrei -, uz kuriem ir saņemtas rakstveida atbildes, kuras iesniedzējus neapmierina. Bet neviens no ministriem, kuriem būtu jāierodas uz atbilžu sniegšanu, nevar ierasties. Tātad jautājumu un atbilžu sēdes nebūs.

Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi! Lūdzu nākt uz Jēkaba ielu 10/12, uz 106.telpu. Mums ir jānotur īsa sēde, jo vairākas nedēļas esam atlikuši lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi, uzmanību! Pēc 15 minūtēm Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... nav, Gaidis Bērziņš... nav, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Gunārs Igaunis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Junkurs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ivans Klementjevs... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Atis Lejiņš... nav, Klāvs Olšteins... nav, Jānis Reirs... nav, Edvards Smiltēns... nav, Valdis Zatlers... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 9.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 6. sēde
2014. gada 9. oktobrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu  “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” (Nr. 1254/Lp11)

(Dok. Nr. 4316, 4316A)

   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 1261/Lp11)

(Dok. Nr. 4330, 4330A)

   
Priekšlikumi - dep. I.Bite (par)
  - dep. I.Čepāne (pret)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1262/Lp11)

(Dok. Nr. 4334, 4334A, 4334B)

   
Priekšlikums - dep. I.Līdaka (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1263/Lp11)

(Dok. Nr. 4339, 4339A)

   
Par likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 1272/Lp11)

(Dok. Nr. 4362)

   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1273/Lp11)

(Dok. Nr. 4363)

   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par darba kārtību (par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu” (Nr. 712/Lm11) iekļaušanu)
   
Priekšlikums - dep. I.Zariņš (par)
   
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu” (Nr. 712/Lm11) (Noraidīts)

(Dok. Nr. 4315)

   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 2. oktobrī

(Dok. Nr. 4340)

   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 9. oktobrī

(Dok. Nr. 4342)

   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gunāram Igaunim šā gada 9. oktobrī

(Dok. Nr. 4343)

   
Lēmuma projekts “Par Lienes Mikulānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 713/Lm11)

(Dok. Nr. 4322)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Agneses Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 714/Lm11)

(Dok. Nr. 4323)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1249/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 4271B)

   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem” (Nr. 1177/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 4336)

   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 1195/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 4337)

   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1248/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 4270, 4320)

   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1204/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 4328)

   
Ziņo - dep. V.Jakovļevs
   
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1220/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)

(Dok. Nr. 4176, 4329) un

alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1260/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 4329)

   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 979/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 4331)

   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 981/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 4332)

   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1242/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 4240, 4333)

   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” (Nr. 1244/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 4255, 4335)

   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu” (Nr. 1245/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 4256, 4335)

   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 544/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 4338)

   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Debates - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Cilinskis
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. J.Dombrava
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. R.Ražuks
  - dep. V.Reskājs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. V.Reskājs
  - dep. V.Liepiņš
   
Priekšlikums - dep. M.Kučinskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1262/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 4334, 4334A, 4334B)

   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 09.10.2014 09:05:45 bal001
Par - 42, pret - 18, atturas - 4. (Reģistr. - 69)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1261/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 09.10.2014 09:15:31 bal002
Par - 28, pret - 30, atturas - 5. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele” akciju pārdošanu (712/Lm11)

Datums: 09.10.2014 09:16:10 bal003
Par - 29, pret - 31, atturas - 4. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Nodošani komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele” akciju pārdošanu (712/Lm11)

Datums: 09.10.2014 09:18:02 bal004
Par - 68, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Lienes Mikulānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (713/Lm11)

Datums: 09.10.2014 09:18:55 bal005
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (714/Lm11)

Datums: 09.10.2014 09:20:22 bal006
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1249/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.10.2014 09:21:29 bal007
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem (1177/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:22:07 bal008
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (1195/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:23:38 bal009
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1248/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:23:56 bal010
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1248/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:25:19 bal011
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:30:13 bal012
Par - 3, pret - 47, atturas - 23. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1220/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:30:35 bal013
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1260/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:32:17 bal014
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes ierīcības likumā (979/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:33:09 bal015
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (981/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:34:21 bal016
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1242/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:34:41 bal017
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1242/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:35:51 bal018
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko ... (1244/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 09:36:46 bal019
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu (1245/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:23:11 bal020
Par - 29, pret - 18, atturas - 4. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Vietējo pašvaldību referendumu likums (544/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:24:35 bal021
(atkartots balsojums).
Par - 31, pret - 6, atturas - 6. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Vietējo pašvaldību referendumu likums (544/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:24:59 bal022
Par - 31, pret - 6, atturas - 21. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Vietējo pašvaldību referendumu likums (544/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:29:24 bal023
Par - 65, pret - 9, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Vietējo pašvaldību referendumu likums (544/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:31:09 bal024
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Vietējo pašvaldību referendumu likums (544/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:32:16 bal025
Par - 64, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 31.10.2014. Vietējo pašvaldību referendumu likums (544/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:33:39 bal026
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1262/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.10.2014 10:33:56 bal027
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1262/Lp11), 1.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 9.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un Saeimas deputāti jums pastāstīs par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kaut gan sestdien Latvijas tauta ievēlēja jaunu Saeimu, 11.Saeima turpina strādāt, un šonedēļ bija nopietns darbs gan Saeimas komisijās, gan arī Saeimas sēdē.

Šodien ir izskatīti vairāki likumprojekti, un vislielākās debates, diskusijas notika saistībā ar likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Šis likumprojekts tika atbalstīts otrajā lasījumā, un acīmredzot darbs netiks pabeigts 11.Saeimā. Tomēr svarīgi, ka atbalsts ir. Šā likuma mērķis ir veicināt vietējo pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu izlemšanā, pie šā likuma tiks turpināts strādāt.

Šodien tika atbalstīts pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, paredzot, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonu darbība tiks pakļauta papildu kontrolei. Šīm amatpersonām turpmāk būs jāievēro ierobežojumi, kas noteikti attiecīgajā likumā. Šo likumprojektu mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, bet likumprojektam noteikta steidzamība, un tas nozīmē, ka 11.Saeima var pabeigt darbu ar attiecīgo likumprojektu.

Vēlos informēt jūs arī par to, ka Saeima sāka strādāt ar normatīvajiem aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt iespēju piemērot nesen pieņemtos grozījumus likumā par maksātnespējas administratoriem. Proti, mēs nolēmām, ka turpmāk... Un šis likums jau ir pieņemts; ir nolemts, ka maksātnespējas administratoriem būs valsts amatpersonas statuss, viņi būs pielīdzināti valsts amatpersonām, un ir svarīgi, lai šāda norma būtu praktiski piemērojama. Līdz ar to ir jāizdara grozījumi atsevišķos likumos. Un šodien ir atbalstīta attiecīgā likumprojekta nodošana komisijām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Judina kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir prieks, ka “Saskaņai” ir izdevies saglabāt vadoša politiskā spēka statusu un uzvarēt kārtējās Saeimas vēlēšanās. Un frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā vēlos pateikt paldies visiem tiem cilvēkiem, kuri atbalstīja partijas “Saskaņa” idejas, programmu un kandidātus. Tas ir stimuls turpināt darbu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Bet tagad es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Likuma pārejas noteikumu 3.punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā uzdod Ministru kabinetam līdz 2014.gada 1.septembrim nodrošināt Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojuma portāla tiešsaistes sistēmas tehnisko un drošības gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā. Saeimas Juridiskā komisija šī gada 9. un 10.septembrī izskatīja jautājumu par parakstu vākšanas tiešsaistes darbības uzsākšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotā informācija minētajām sēdēm liecina, ka likuma pārejas noteikumu 3.punktā dotais uzdevums nav izpildīts. Tiešsaistes sistēma nav pat izveidota, nemaz nerunājot par tās gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā. Skaidrs, ka 2015.gada 1.janvārī šī sistēma nebūs izstrādāta un nevarēs uzsākt pilnvērtīgu darbu. Tādējādi tiks nepamatoti un nesamērīgi apgrūtinātas Satversmē garantētās personu tiesības iesniegt likumprojektus. Šāda situācija, mūsu skatījumā, nav pieļaujama. Starp citu, līdzīgus secinājumus izdarījusi arī Satversmes tiesa, cita starpā norādot, ka likumā paredzētā vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība nedrīkst būt tāda, kas vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus padarītu par formālām. Ja likumā tiek reglamentēta kārtība, kādā vēlētāji īsteno savas Satversmē paredzētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, tad likumdevēja uzdevums ir pieņemt tādu regulējumu, kas nodrošina demokrātijas principa ievērošanu.

Ievērojot minēto, likumprojekts piedāvā atgriezties pie pastāvošās kārtības tautas nobalsošanas iniciēšanai – proti, paredz, ka jāsavāc 30 tūkstoši parakstu. Likums nodrošinās sabiedrības interešu ievērošanu un spēkā esošā regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Un šodien likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajai vārdu dodu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es esmu tiesīga Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un arī personīgi savā vārdā teikt lielu, lielu paldies visiem, kuri ceļā uz 12.Saeimu atbalstīja 12.sarakstu, tas ir, Zaļo un Zemnieku savienības sarakstu. Liels paldies par to, arī par plusiem un arīdzan par mīnusiem, kas vēl jo vairāk uzliek mums pienākumu ļoti nopietni pārdomāt, kā darboties 12.Saeimā.

Man ir dots uzdevums frakcijas vārdā šodien jūs informēt par to, kādas darbības notiek Sociālo un darba lietu komisijā.

Pirmām kārtām esam pabeiguši darbu, trešajam lasījumam sagatavojot ļoti apjomīgus grozījumus Darba likumā. Pašreiz ar tiem strādā Saeimas redaktori, un vistuvākajā laikā mēs tos iesniegsim Saeimas Prezidijā. Sociālo un darba lietu komisijā vakardien tika noraidīti priekšlikumi, kuri nav saskaņoti ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi. Komisija savulaik vērsās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kundzes, un ar koalīcijas partneriem mēs panācām... un šī noruna ir spēkā, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome turpina izskatīt uz šodienu nesaskaņotus jautājumus. Tas ir saistīts ar to, ka deputāti un Latvijas Darba devēju konfederācija vēlējās virsstundu darba samaksu samazināt no 100 uz 50 procentiem, un bija vēl vairāki šādi jautājumi. Visi šie jautājumi uz trešo lasījumu ir noraidīti, un acīmredzot tie būs jauni grozījumi Darba likumā, kuri būs, protams, jāskata 12.Saeimā.

Sociālo un darba lietu komisijā ir uzsākta diskusija par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Izanalizējot pensiju indeksāciju šogad, deputātu iesniegtais likumprojekts vakardien tika skatīts komisijā, un runa ir par turpmāko indeksāciju, tas ir, 2015.gadā.

Mūs, protams, ļoti satrauc apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas, jo to apmērs ir daudz zemāks nekā vidējais pensijas apmērs, kāds, piemēram, tagad ir valstī. Un tas ir 279,14 eiro. Indeksācija notika arī šogad pensijām, kuras ir līdz 285 eiro mēnesī. Vakardien komisijā vairāki deputāti izteica viedokli, ka būtu nepieciešams likumā “Par valsts pensijām” piemērot mazākajām pensijām patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no algas indeksa, tas ir, darba algas pieauguma indeksa, bet tām pensijām, kuras ir 285 eiro un lielākas, saglabāt to kārtību, kāda bija noteikta šogad, tātad patēriņa cenu indeksu un darba algas pieauguma indeksu – 25 procentu apmērā.

Sociālo un darba lietu komisija ir devusi uzdevumu Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai veikt aprēķinus un izteikt savu viedokli līdz 15.oktobrim. Vēlos teikt, ka tādā veidā arī Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pilda solījumus, kādi tika izteikti, ejot uz Latvijas 12.Saeimu. Redzēsim, kā mums veiksies, bet tūlīt pēc 15.oktobra mēs atkal šo likumprojektu skatīsim.

Pašreiz Saeimā Zaļo un Zemnieku savienības vadība piedalās sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu. Un es gribu vēlēt gan kolēģiem deputātiem, gan arī visiem Latvijā izturību, labu noskaņojumu un šīs nedēļas brīvdienas pavadīt ar saviem mīļajiem. Paldies, visu labu!

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Labdien, klausītāji! Es gribu pievērsties tikai diviem likumprojektiem, kurus mēs šodien izskatījām Saeimas sēdē.

Pirmais. Mēs, vairāki deputāti, faktiski no katras frakcijas pa vienam deputātam, iesniedzām nodošanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Šo grozījumu būtība ir tāda, ka tie paredz atjaunot atbalstu tiem rehabilitācijas centriem, kuru bija kādi 12 pirms vairākiem gadiem, bet nu palicis tikai viens. Proti, tie ir centri, kur var uzturēties tie cilvēki, kuri ir izlaisti no ieslodzījuma un kuriem varētu būt diezgan lielas problēmas normāli ieiet apritē un kuri varētu arī būt bīstami sabiedrībai. Un attiecībā uz tiem, kuri nav uzturējušies šādos centros, tā statistika ir diezgan briesmīga: ļoti liels skaits no viņiem atgriežas cietumos – apmēram 90 procentu. Ļoti mazs skaits no tiem, kas rehabilitācijas centros ir bijuši, atgriežas cietumos jeb ieslodzījuma vietās.

Tā ka tas būtu ietaupījums valsts budžetā un dotu papildu drošību mūsu sabiedrībai. Šis likumprojekts ir tagad nodots, kā jau es minēju, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Saprotams, to skatīs nākamā Saeima – 12.Saeima.

Otrs ir likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, kas jau ir skatīts kādu septiņu gadu garumā. Beidzot mēs esam nonākuši pie otrā lasījuma. Kā jau es minēju Saeimas sēdē divas reizes, ir ļoti svarīgi, ka likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvoju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā. Respektīvi, vietējās pašvaldības iedzīvotājiem ir tiesības veidot savu vidi, kā arī nepieņemt dažus tādus lēmumus, kas viņiem tiek uztiepti no domes. Tā ka viņiem ir paredzēta lielāka teikšana.

Likumprojektā gandrīz visus priekšlikumus pieņēma, bet mēs ļoti smagi atdūrāmies pie varbūt visbūtiskākā, kas visvairāk atbilst šim mērķim – iesaistīt iedzīvotājus savas vides uzturēšanā un sakārtošanā. Un tas ir priekšlikums, ka varētu referendumu iniciēt par pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumu, ar kuru ir grozīts pašvaldības teritorijas plānojums.

Deputāts no “Saskaņas Centra” Pimenova kungs runāja no tribīnes un atbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā savu dikti neveiksmīgo pieredzi Rīgas domē: viņš bija piedalījies publiskajā apspriešanā, un viņa konkrētie priekšlikumi absolūti netika ņemti vērā, kad tie nonāca domē. Līdzīgu stāstu mēs esam dzirdējuši arī no Jūrmalas aizsardzības biedrības: viņiem tāpat ir priekšlikumi bijuši, ir bijušas publiskās apspriešanas, bet tās nav devušas nekādu labumu.

Man ir liels prieks, ka mēs atbalstījām šo priekšlikumu par spīti visiem tiem ļoti negatīvajiem brīdinājumiem par šausmīgām sekām, ko mēs dzirdējām, un kas faktiski bija Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas spiediena rezultāts. Viņi laikam īsti nesaprot, kāpēc viņi tur ir ievēlēti un ko īsti pārstāv. Tas nozīmē, ka viņi nesaprot, ka viņi pārstāv savus vēlētājus un iedzīvotājus. Liels prieks, ka mēs to neņēmām vērā.

Kāpēc šis ir tik nozīmīgs...? Nevis tāpēc, ka to lietos katru dienu, bet gan tāpēc, ka pašvaldībām vajadzēs labāk izskaidrot savus priekšlikumus – tā, lai būtu atbalsts un lai nebūtu jārīko šie referendumi. Tā zināmā mērā ir tāda kā garantija, ka pašvaldība, kā saka, nomērīs desmit reizes, pirms tā nāks klajā ar šādu priekšlikumu.

Arī tad, ja tas nevarēs notikt ik dienu, manā uztverē, 15 procenti no visiem balsstiesīgajiem ir nepieņemami augsts slieksnis, lai vispār varētu ierosināt referendumu par šādu jautājumu. Rīgā tas nozīmētu pāri par 62 tūkstošiem parakstu, kas, manā uztverē, liekas galīgi neiespējami. Un faktiski tas ir veids, kā var sabotēt, lai Rīgā vispār tādi referendumi nenotiktu par šo jautājumu. Arī Jūrmalā... Nu, tur ir 5300, bet arī tas ir ļoti augsts slieksnis, ņemot vērā, ka tur ir tikai 35 800 iedzīvotāju. Tā ka tā ir viena bremze, kas... Personīgi man liekas, ka šis slieksnis ir pārāk augsts un ka tas liegs iniciēt vai padarīs ļoti grūti iniciējamu referendumu par šādu jautājumu.

Nākamais, kas man arī ļoti nepatīk... Diemžēl Saeima to pieņēma, ka referendumu uzskatīs par notikušu, ja tajā būs piedalījusies ne mazāk kā puse no visiem tiem vēlētājiem, kas ir bijuši iekļauti vēlētāju reģistrā. Tas nozīmē, ka Rīgā būtu jāsavāc 206 947 atbalstītāji, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik piedalījās pēdējās Rīgas domes vēlēšanās. Un tas ir galīgs absurds! Īstenībā sākumā tas priekšlikums bija tāds, ka būs 50 procenti no tiem, kuri ir piedalījušies vēlēšanās, nevis no visiem balsstiesīgajiem, un tad tie būtu 114 tūkstoši. Tā ka, es domāju, mums trešajā lasījumā vajadzēs atgriezties pie kāda daudz saprātīgāka risinājuma.

Labā ziņa ir tā, ka šis likums tomēr ir aizgājis tik tālu, ka ir jau otrajā lasījumā, bet sliktā ziņa ir tā, ka no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšsēža panāca atbalstu priekšlikumam, ka priekšlikumi uz trešo lasījumu ir jāiesniedz līdz 31.oktobrim. Tas nozīmē, ka šo likumu skatīs jau nākamā Saeima un tas atgriezīsies pirmajā lasījumā. Tas nozīmē, ka viss tas laiks, ko mēs tam esam veltījuši... un mēs ļoti daudz laika esam veltījuši šai lietai, faktiski gandrīz vai tiek anulēts, tas netiks izmantots... Tā ka jūs varat saprast, kāpēc es esmu priecīgs un arī mūsu frakcija ir priecīga, jo tas likums ir gājis uz priekšu, tomēr mēs esam arī diezgan neapmierināti, ka to nemitīgi mēģina sabotēt.

Tas tad apmēram būtu viss, ko es gribēju pateikt no savas puses. Un es novēlu jums labu atpūtu nedēļas nogalē!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Valdim Liepiņam.

Un “Frakciju viedokļos” šodien pēdējā runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms es gribu izteikt lielu, lielu paldies visiem tiem vēlētājiem, kuri šajās Saeimas vēlēšanās izvēlējās gudri – tā, lai netiktu mainīts Latvijas ģeopolitiskais kurss un lai nemainītos Latvijas piederība Eiropas valstu saimei. Paldies jums visiem par to! Īpašs paldies visiem Nacionālās apvienības vēlētājiem... atbalstītājiem un tiem, kuri juta mums līdzi!

Nacionālās apvienības pārliecība šobrīd ir tāda, ka, domājot par jaunas koalīcijas veidošanu... respektīvi, runājot par ievēlēto 12.Saeimu, mūsu pārliecība ir tāda, ka nākamā valdība būtu stabilāka, ja koalīcija tiktu stiprināta ar 12.Saeimā ievēlētajiem Latvijas Reģionu apvienības deputātiem.

Pagaidām 11.Saeima vēl strādā ļoti intensīvi un strādā ar mērķi – pabeigt iesāktos darbus. Tieši ar šādu pašu apņēmību strādā arī Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija un Nacionālās apvienības deputāti.

Viena no Nacionālās apvienības prioritātēm vienmēr ir bijusi izglītība, un šeit pie izglītības jautājumiem ir strādājusi Raivja Dzintara vadītā Valstiskās audzināšanas apakškomisija. Šodien Saeimas sēdē jau nonāca šīs komisijas darba rezultāts. Faktiski tie ir grozījumi Izglītības likumā, ar kuriem tiek plānots ieviest Valstiskās audzināšanas apakškomisijā izstrādātos... Ministru kabineta noteikumu projektu. Šis Ministru kabineta noteikumu projekts, pie kura ir strādājuši gan nozares speciālisti, gan nevalstiskās organizācijas, gan politiķi, paredz, manā skatījumā, vienkāršu, bet visiem ļoti skaidri saprotamu lietu – skolai ir jāaudzina arī jaunie pilsoņi, ne tikai jāsniedz zināšanas. Taču pats būtiskākais ir personības veidošana un jaunā pilsoņa veidošana. Tāpēc Valstiskās audzināšanas apakškomisijas izstrādātais piedāvājums paredz to, ka tā sauktajās klases stundās jārunā arī par valstiskiem jautājumiem, piemēram, par valsts svētkiem, par atceres pasākumiem. Šis Valstiskās audzināšanas apakškomisijas izstrādātais piedāvājums nosaka arī valsts simbolu lietošanu skolās. Kādēļ tas ir tik svarīgi? Mēs redzam, ka šobrīd Latvijā ir pat tādas skolas, kur 18.novembris – Latvijas valsts dzimšanas diena – netiek pat vispār svinēta.

Tas ir viens liels darbs, kas ir izdarīts.

Bet gribu īsumā pastāstīt vēl par diviem – arī par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izdarītajiem darbiem. Sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, ar nozares pārstāvjiem un nozares apvienībām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izstrādājusi divus likumprojektus, kas ieviestu skaidrību mediju jomā un novērstu arī potenciālās konfliktsituācijas vai potenciālos interešu konfliktus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonu darbā. Faktiski tie ir likumprojekti, kas vērsti uz Latvijas nacionālās informatīvās telpas sakārtošanu, un par tiem ļoti priecājas arī Latvijas mediji. Viens no tiem ir šodien Saeimā jau galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vairs neļaus saņemt atalgojumu par tām stundām, kas nav pavadītas pamatdarbā.

Un otrs ir likumprojekts “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz novērst arī NEPLP amatpersonu darbā potenciālos interešu konfliktus.

Tā ka Nacionālās apvienības iesāktie darbi tiek turpināti, un es ceru, ka arī nākamajās Saeimas sēdēs tiks pieņemti vēl citi likumprojekti, kas mums ir ļoti būtiski.

Paldies visiem par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Inārai Mūrniecei no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde