Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 19.decembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā mums divi jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Cik es saprotu, deputātus rakstiskā atbilde nav apmierinājusi. Sāksim uzdot jautājumus.

Pirmais uzdot jautājumu pieteicās Andrejs Elksniņš. Lūdzu jautājumu! Jums ir viena minūte, lai uzdotu jautājumu. Es gribu atgādināt, ka ministrei ir divas minūtes, lai atbildētu. Jums būs redzams laiks. Lūdzu iegaumēt to, ka pārkāpt šodien reglamentu nevajadzētu. Paldies.

A.Elksniņš (SC).

Jā.

Labdien, ministres kundze! Paldies, ka jūs atnācāt! Saistībā ar mūsu jautājumu jums par tiem juridiskajiem pakalpojumiem, kurus ir saņēmusi ministrija un ministrijas padotībā esošās iestādes, mūs uztrauc divi gadījumi, par kuriem, kā mēs domājam, jums būtu jāsniedz mums precīzāks skaidrojums.

Pirmkārt, runa ir par valsts sociālās aprūpes centru „Latgale”, kur attiecībā uz laika posmu no 2012.gada līdz... faktiski jau līdz 2015.gadam...

I.Viņķele (labklājības ministre).

Līdz kuram gadam, lūdzu?

A.Elksniņš. Līdz 2015.gadam.

I.Viņķele. Jā.

A.Elksniņš. ...ir noslēgti līgumi. Tie ir divi. Viens ir par 8841 lata, otrs – par 2160 latu izlietojumu, un pakalpojumu sniedzējs ministrijai ir tāda persona kā Sarmīte Zandere. Vienlaicīgi Sarmīte Zandere ir sociālās aprūpes centra „Latgale” iepirkumu speciāliste. Kā jūs varat izskaidrot to, ka juridiskos pakalpojumus minētajam sociālās aprūpes centram sniedz tā pati persona, kura tur vienlaicīgi atrodas darba tiesiskajās attiecībās, kura faktiski darbojas šajā centrā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministre, jums divas minūtes!

I.Viņķele. Precizēšu faktu kļūdas. Pirmām kārtām jāteic, ka, runājot par to līgumu, kas ir izsakāms 8841 lata un 67 santīmu apmērā, jūs minējāt neprecīzus līguma darbības termiņus. Tas līgums ir beidzies šī gada 31.jūlijā, bet jūs minējāt 2015.gadu.

A.Elksniņš. Tas ir otrais līgums!

I.Viņķele. Jā, bet jūs minējāt abus par 2015.gadu... (Zālē sarunas.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

I.Viņķele. Jūs minējāt faktu...

Sēdes vadītājs. Jums ir jautājums uzdots. Divas minūtes, jā.

I.Viņķele. ...jūs minējāt faktu kļūdu, jūs norādījāt, ka abu šo līgumu darbības termiņš ir līdz 2015.gadam. Es domāju, ka juristam saistoša ir korekta faktu nosaukšana. Arī Saeimas deputātam...

Tātad ir bijušas izsludinātas divas vakances – publisko iepirkumu speciālista un juriskonsulta amata vakance. Iespējams, jūs esat informēti, ka Latgalē ir tāda specifika, ka uz darba vietām sociālās aprūpes centros, sākot ar sociālo aprūpētāju un beidzot ar iepirkumu speciālistu vietām, diemžēl cilvēki nepiesakās. Taču tās funkcijas ir jāveic, tur mums, tā sacīt, neviens atlaides nedod, un tādēļ mēs esam izmantojuši šo iespēju: vienīgais iespējamais pretendents uz šo amata pienākumu pildīšanu bija Sarmīte Zandere, kas pieteicās uz divu pakalpojumu sniegšanu. Es neredzu tur pretrunas. Kādēļ gan juriskonsults nevarētu būt arī iepirkumu speciālists? Kur tas ir noteikts, ka tas nav iespējams?

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam! Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš. Es gan, ministres kundze, redzu šeit gan pretrunas, gan saistību ar likuma par valsts līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu prasībām, gan saistību ar iespējamiem korupcijas riskiem: viena amatpersona, kura strādā minētajā sociālās aprūpes centrā par iepirkumu speciālisti, vienlaicīgi šim pašam aprūpes centram piedaloties iepirkumu procedūrā, vinnē konkursā par juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Tas bija stāsts par „Latgali”, ko jūs tikko minējāt, bet tas nav vienīgais. Identiska situācija ir arī Labklājības ministrijā, kur juriskonsulta pakalpojumus vairāk nekā 20 tūkstošu latu apmērā sniedz tāda persona kā Raivis Grīnbergs (un tieši laikā, kad jūs esat ministre un atbildīgā par šo sfēru!), un turklāt Raivis Grīnbergs Labklājības ministrijas Juridiskajā departamentā ir iepirkumu speciālists. Vai šajā situācijā šī persona, atbildēdama faktiski par iepirkumiem jūsu tiešā padotībā esošajā Juridiskajā departamentā, vienlaicīgi varētu būt tā persona, kura nez kāpēc vinnēja juridisko pakalpojumu iepirkuma konkursā? Es jums varu pateikt 10 cilvēkus, kuri gribētu pieteikties uz šādu labvēlību varbūt tieši no jūsu puses, lai saņemtu šādus ienākumus... viennozīmīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

I.Viņķele. Acīmredzot jums ir bijusi ārkārtīgi traumatiska pieredze pirms Saeimas deputāta pilnvaru iegūšanas, un tādēļ jūs esat tik... tik... tāds, kāds jūs esat. Bet fakts ir tāds, ka Raivis Grīnbergs nesniedz juriskonsulta pakalpojumus, viņš mums ir publisko iepirkumu speciālists attiecībā uz Eiropas Savienības fondu projektiem. Raivis Grīnbergs saņem atalgojumu un sniedz pakalpojumus, veicot iepirkumu speciālista funkcijas attiecībā uz Eiropas Savienības fondu projektiem; tā ir absolūta prasība. Es īsti neredzu, kur tur ir jūsu minētie riski. Jūs varbūt varat izskaidrot plašāk.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Nākošo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs Sakarā ar to, ka viņš nav starp tiem deputātiem, kuri parakstīja jautājumu, viņam būs tiesības uz trim jautājumiem.

Pirmo jautājumu, lūdzu, Ņikita Ņikiforov!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Paldies.

Labdien, ministres kundze! Kā jūs varat komentēt tādu tendenci (es varētu tā teikt!), ka bijušie ministrijas darbinieki, kas pirms tam bija štata darbinieki Labklājības ministrijā, nu, piemēram, Jānis Baltiņš, Jānis Spilve, pēc aiziešanas no darba sāk vinnēt visādos konkursos par juridisko pakalpojumu sniegšanu tai pašai ministrijai, kurā viņi agrāk strādāja? Vai, jūsuprāt, tas ir normāli, ētiski un jūs neredzat šeit nekādas zināmas likumsakarības?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze!

I.Viņķele. Man ir prieks par emocionāli uzlādētiem jautājumiem, tomēr es ļoti labprāt vēlētos no Saeimas deputāta sagaidīt nevis emocionāli uzlādētu jautājumu, bet faktoloģiski uzlādētu jautājumu, kurā jūs paskaidrotu, kas, jūsuprāt, prettiesisks un neatbilstīgs esošajam likuma regulējumam būtu mūsu juridisko pakalpojumu iepirkumā.

Ciktāl es esmu informēta, arī Latvijā pastāv darbaspēka kustības brīvība un cilvēkiem ir tiesības pārtraukt darba attiecības. Un arī Elksniņa kungs ļoti labi zina, ka to var darīt – būt gan advokāts, gan pēc tam strādāt arī algotu darbu, sākot ar valsts institūcijām un beidzot ar privātiem uzņēmumiem.

Šie cilvēki atbilstoši specifikācijai ir vinnējuši konkursā jeb tikuši atzīti par atbilstošiem tām prasībām, kas ir bijušas izsludinātas attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Starp citu, Labklājības ministrijā šo pakalpojumu sniegšanu ir pārbaudījusi arī Valsts kontrole. Vienīgais aizrādījums ir bijis saistīts ar apmaksas par pakalpojumiem organizēšanas kārtību. Šo Valsts kontroles aizrādījumu mēs esam ņēmuši vērā un izpildījuši. Turpmāka uzskaite par pakalpojumiem tiek veikta atbilstoši faktam, proti, nostrādāto stundu skaitam. Valsts kontrole nav konstatējusi tos pārkāpumus; tie pat nebija pārkāpumi, ko jūs minējāt.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ņikitam Ņikiforovam ir tiesības uzdot otru jautājumu. Lūdzu!

Ņ.Ņikiforovs. Labi, runāsim par faktiem.

Kā jūs varat izskaidrot faktu, ka tajā informācijā, ko jūs sniedzāt atbildē uz deputātu jautājumu (konkrēti ir runa par noslēgto līgumu ar Edgaru Štālu par juridisko pakalpojumu sniegšanu – konsultācijām, atzinumiem un projektiem), ir minēta viena summa, bet publiski pieejamā informācijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā ir norādīta pavisam cita summa?

I.Viņķele. Par kuru jautājumu ir runa?

Ņ.Ņikiforovs. Par līgumu ar Edgaru Štālu par konsultācijām, atzinumiem un projektiem. Jūsu sniegtajā atbildē summa ir 1586 lati, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā ir 2400 lati. Vai tas ir tas pats Edgars Štāls, vai tas ir kaut kas...? Kas tie par brīnumiem?

I.Viņķele. Nu, brīnumi ir Ziemassvētkos. Šeit ir... jums tiek sniegta informācija par faktiski veiktajām izmaksām. Un, ņemot vērā, cik korekti jūs uzdodat jautājumus... Ja jūs šo brīnumu noformētu rakstiski, tad pilnīgi noteikti jūs saņemtu rakstiski arī detalizētu skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Es lūdzu deputātu uzdot jautājumu skaidrāk! Es saprotu, ka ministres kundze nesaprata jūsu jautājumu par tiem cipariem. Tas tagad vēl būs jūsu otrais jautājums, tas vēl neskaitās trešais.

I.Viņķele. Man būtu jājautā arī, kurā sadaļā VSAA mājaslapā jūs skatījāties. Šī nav korekta diskusija. Tā parāda, kāda ir jūsu izpratne...

Sēdes vadītājs. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam! Es saprotu, ka turpinām uzdot otro jautājumu. Konkrēti, par ko mēs runājam, par kādu sadaļu? Grūti orientēties papīrā!

Ņ.Ņikiforovs. Mēs runājam par sadaļu par noslēgtajiem līgumiem. Ir juridisko konsultāciju un pārstāvniecības pakalpojumi... Tas ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā... Un arī jūsu atbildē par konkrēto līgumu tas ir atspoguļots... ministrijas atbildē tas ir atspoguļots, bet tur ir pavisam cita summa. Līdz ar to rodas jautājums: kur ir pareizā summa par noslēgtā līguma apjomu – jūsu atbildē vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā? Un man jāpiebilst, ka šis līgums, šis konkrētais līgums, ir jau izpildīts. Tā ka šīm summām it kā ir jāsakrīt, bet tās nesakrīt. Līdz ar to rodas precizējošs jautājums: kur ir korekti dati?

I.Viņķele. Paldies par precizējošo jautājumu. Precizēsim un sniegsim atbildi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tā. Trešo jautājumu! Būs vai nebūs?

Paldies. Paldies ministrei par to, ka veltījāt mums laiku! Priecīgus, laimīgus jums svētkus! Tiksimies nākošgad. Paldies.

Otrs jautājums ir deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet uz papildjautājumiem!

Pirmo jautājumu uzdos deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Jā, labi. Lūdzu! Esmu gatavs. (No zāles: „Jā, jā, lūdzu!”) Rakstiskā veidā atbilde ir iesniegta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāta kungs!

A.Elksniņš (SC).

Labdien, ministra kungs! Mums ir... patiesībā nav daudz jautājumu. Mēs atbildē saņēmām datus attiecībā uz juridiskās palīdzības saņemšanu no Latvijas Hipotēku un zemes bankas puses, bet atbildē nav norādītas ne noslēgto līgumu summas, ne arī detaļas attiecībā uz juridisko pakalpojumu veidu, aizbildinoties, ka tā ir konfidenciāla informācija.

Vai mēs varētu lūgt jūs iesniegt mums detalizētu informāciju (iespējams, arī ierobežotas pieejamības statusā), lai mēs tomēr varētu iepazīties ar faktiski valstij piederošās... ar valstij piederošajām kapitāla daļām un līdzekļu izlietojumu par juridiskās palīdzības līgumiem (atbilstoši Informācijas atklātības likuma prasībām un ņemot vērā Ministru kabineta padotību parlamentam)?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Nu, es diemžēl nevarēšu šeit jūs, tā teikt, iepazīstināt ar kaut kādām vairāk pieejamām detaļām, jo tas tiešām... tas ir komercnoslēpums, un tur ne tikai valsts... ir bijuši iesaistīti šo banku transformācijā arī privātie komersanti. Pēc mums pieejamās informācijas, tam tiešām ir juridiski cits statuss. Tā ir konfidenciāla informācija.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš. Paldies, ministra kungs, par atbildi. Tā, protams, ir ļoti īpatnēja.

Bet tagad man ir sekojošs jautājums: vai minētā informācija par summām, kas tika izlietotas juridiskajai palīdzībai, ir zināma jums kā ministram, un kādas ir ministra attiecības ar parlamentu saistībā ar parlamentāro uzraudzību, kāda ir noteikta Latvijas Republikas Satversmē?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, divas minūtes atbildei.

A.Vilks. Ā... Es nevarēšu atbildēt par tām summām, jo acīmredzot tas arī ir komercnoslēpums, tāpēc... nu, šajā brīdī tā informācija nav pieejama. Es nevaru pateikt, kurā brīdī tā varētu būt pieejama, bet šobrīd nav pieejama.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Vilks. Manā rīcībā nav šādas informācijas par summām.

Sēdes vadītājs. Jā, skaidra atbilde.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labvakar, ministra kungs! Gribu lūgt precizējumu saistībā ar iepriekšējiem jautājumiem. Vai es pareizi sapratu, ka jums nav zināmas summas, par kādām ir noslēgti līgumi starp Latvijas Hipotēku un zemes banku un vairākiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem?

A.Vilks. Nu, man tie nav pieejami, es to informāciju neesmu prasījis... Es domāju, tā ir konfidenciāla. Es katrā ziņā neesmu prasījis šādu informāciju. Es domāju, tā ir konfidenciāla... pietiekami augstā aizsardzības līmenī.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Ņikita Ņikiforovs uzdos otro jautājumu. Lūdzu!

Ņ.Ņikiforovs. Jā, labi.

Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” – diezgan liela un spēcīga valsts institūcija, kas apsaimnieko, kā mēs zinām, valsts nekustamos īpašumus. Izrādās, ka... Vai tad viņiem nav Juridiskā departamenta... vai tad juristi tur nav pietiekoši kvalificēti? Jo viņiem ir noslēgti līgumi, lai... es citēšu: „lai analizētu noslēgtos līgumus”. Tātad viņi algo juristus, lai analizētu pašu noslēgtos līgumus. Vai tā ir parasta prakse valsts akciju sabiedrībā „Valsts nekustamie īpašumi”? Un vai jūs zinājāt par to, ka viņi nav pietiekoši kvalificēti, lai izanalizētu pašu noslēgtos līgumus?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs! Divas minūtes jūsu atbildei.

A.Vilks. Es domāju, ka lielākoties jau tie tiek analizēti pašu spēkiem, bet es pieļauju, ka ir bijuši gadījumi, kas ir pietiekami sarežģīti, vai arī varētu būt bijušas problēmas ar... tieši ar pašu personālu, jo 2011., 2012.gadā ir bijuši brīži, kad ir bijusi būtiska kadru mainība. Tā ka jāsaprot, ka... Es domāju, ka galvenokārt tas tiek darīts pašu spēkiem, bet acīmredzot ir pietiekami sarežģīti objekti, kuru sakarā ir vajadzīga papildu resursu piesaistīšana.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu nākošo jautājumu, Ņikita Ņikiforov!

Ņ.Ņikiforovs. Pēdējais jautājums, ministra kungs, ir saistībā ar juridiskās palīdzības sniegšanu sakarā ar – es atkal citēšu! – „valsts vārdā sniegtajiem galvojumiem”.

Tātad sanāk, ka sākumā valsts sniedz kaut kādu galvojumu (nu, es nezinu, varētu būt vairāki galvojumi, bet, nu, piemēram, ir runa par galvojumu „Liepājas metalurga” gadījumā) un pēc tam sāk analizēt, par ko tad galvo? Vai tā tas sanāk? Īsti nesaprotu, nepieciešams paskaidrojums tomēr.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atbildi!

A.Vilks. Nu, kā mēs lieliski zinām, tieši „Liepājas metalurga” gadījumā šis bija uzdevums, kas no Saeimas tika dots Valsts kasei, – šādu galvojumu izsniegt, neņemot vērā nekāda veida rekomendācijas. Tā ka mēs to visu tagad redzam – to, kādas sekas ir radījis šāds uzspiests darījums. Un līdz ar to šis galvojums ir bijis neadekvāts, un acīmredzot tagad tas rada papildu resursu piesaistīšanas nepieciešamību.

Bet, ja runājam par nākotni, – vairs jau netiks privātām sabiedrībām izsniegti galvojumi. Tā ka tādām situācijām vairs nevajadzētu rasties.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātiem, paldies ministra kungam!

Mēs līdz ar to beidzam sēdi. Priecīgus svētkus! Uz redzēšanos!

A.Vilks. Paldies, jums tāpat!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 19. decembrī

 

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 115/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3265)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 120/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3258)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
Svētdien, 19.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196