Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 17.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir 10 jautājumi. Uz pusi no tiem atbildes ir sniegtas rakstiski, un deputātus atbildes apmierina.

Pirmais ir deputātu Cvetkovas, Elksniņa, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu”. Atbildes sniegšanai tā ir pārsūtīta finanšu ministram Andrim Vilkam.

Lūdzu, ministra kungs, uz tribīni! Vai ir papildu informācija? Nav. Paldies. Tad mēs pāriesim pie deputātu jautājumiem. Ministra kungs, lūdzu uz tribīni!

Pirmais jautājums. Ir, jā... Irina Cvetkova. Lūdzu! Jums viena minūte jautājuma uzdošanai.

I.Cvetkova (SC).

Labdien! Mans pirmais jautājums būs sakarā ar pieprasījumu par tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), kuru ir saskaņojusi Finanšu ministrija attiecībā uz akciju sabiedrību „Liepājas metalurgs”. Proti, jautājuma 5.punkts bija par potenciālajiem investoriem, kurus, iespējams, vērtēja nodrošinātie kreditori, saskaņojot TAP. Kā ir norādīts atbildē, ar šādiem potenciāliem investoriem bija kādas pārrunas par piesaisti, bet tie nebija noteikti un nebija zināmi uz TAP saskaņošanas brīdi. Tāpēc mans jautājums ir šāds: vai tik tiešām bija iespējams saskaņot TAP, neskatoties uz to, ka investoriem bija noteikti ļoti stingri ierobežojumi, proti, ieguldīt naudu bez jebkādas ķīlas vai nodrošinājuma un pat nodot šīs ķīlas tiesības uzņēmuma kreditoriem? Un vai, jūsuprāt, pie šādiem apstākļiem, ka neviens investors nebija zināms un līdz šim brīdim nav izpildīti šie nosacījumi par investoriem, šis TAP būtu atbalstāms uz konkrēto brīdi un vai būtu iespējams to saskaņot?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, sniedziet atbildi, ministra kungs!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Mēs esam jau snieguši atbildi rakstiskā formā. Man šeit vairs īsti nebūtu ko piebilst, jo investoru piesaistes jautājums tomēr ir saistīts ar „Liepājas metalurga” valdi; tas ir tās pienākums. Finanšu ministrija pēc potenciālo investoru iniciatīvas ir tikusies ar tiem, kā arī ir informējusi par valsts pozīciju šajā jautājumā. Bet no mūsu puses mēs, valdība, esam pilnvarojuši konkrēti Prudentia, un Prudentia ved visas šīs sarunas. Mums uz šo brīdi nav precīzākas informācijas. Es saprotu, ka nav nekas mainījies investīciju piesaistes jautājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu, Irina Cvetkova! Otrais jautājums. Ieslēdziet mikrofonu!

I.Cvetkova. Mans otrais jautājums būs saistīts ar jūsu atbildes 7.punktu, ja es nešaubos... nē, ne 7., bet saistīts ar vienošanās noslēgšanu.

Atbildē ir norādīts, ka jūs nesaprotat, par kādas vienošanās noslēgšanu ir runa. Tāpēc es vēlos uzdot jautājumu.

TAP 7.nodaļā ir norādīts 7.4.punkts, un tur ir runa par to, ka līdz 30.novembrim ir jānoslēdz vienošanās starp nodrošinātajiem kreditoriem, to skaitā Finanšu ministriju, par prasījuma izpildes termiņa pagarināšanu un ka tiem noteikumiem ir jābūt būtiski saskaņotiem.

Mans jautājums. Kādā stadijā uz šo brīdi, kad atlicis pusotrs mēnesis, atrodas vienošanās noslēgšana? Un lūdzu jūs arī paskaidrot, kāpēc jūs atbildējāt ar tādu neizpratni, par kādu vienošanos ir runa.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Jā, paldies.

Šajā gadījumā arī... mums tiešām nav iespējams komentēt, kāda veida, precīzi kāda vienošanās ar kreditoriem ir nepieciešama. Jo TAP tiešām šādu vienošanos neparedz. Tā ka es nevaru nokomentēt citādāk; tas ir minēts arī atbildē, kuru sniedzu rakstiskā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es saprotu, ka būs vēl viens papildjautājums. Jā, ir vēl? Nē, jums nav. Es atvainojos, bet jūs parakstījāt... Jā... Paldies.

Tātad mēs izskatījām šo jautājumu. Papildjautājumu vairāk nav? Deputāti... Paldies. Labi... Paldies.

Otrais jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012.gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem”.

Vai papildinformācija, ministra kungs, ir? Nē? Paldies.

Tad sākam jautājumus.

Andrejs Elksniņš, lūdzu! Jūs jautājumu varat uzdot vienu minūti.

A.Elksniņš (SC).

Jā. Labdien, ministra kungs! Cik jums un arī mums ir zināms, parlaments iepriekš ir pieņēmis lēmumu par to, ka „Liepājas metalurgam” būtu jāsniedz galvojums, un uzdevis tolaik Ministru kabineta... toreizējam finanšu ministram šā galvojuma sniegšanu nodrošināt, kā arī turpmāk visu laiku realizēt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti parlamenta deleģējuma ietvaros, uzraudzību pār sniegto galvojumu.

Burtiski nesen Valsts kanceleja ir nākusi klajā ar publisku paziņojumu par to, ka līdzekļi 51 miljona apmērā ir izlietoti nesaimnieciski attiecībā uz kredīta samaksu „Liepājas metalurga” vietā... galvojuma izmaksu saistībā ar „Liepājas metalurga” ņemto kredītu, un līdz ar to ir arī virkne iebildumu saistībā ar uzraudzību. Par šo lēmumu jūs esat iesnieguši Valsts kontrolei sūdzību, kurā nepiekritāt un uzstājāt, ka lēmums bija tiesisks, ekonomisks un efektīvs, kā arī nepiekritāt konstatējumiem par normatīvo aktu neievērošanu.

Tāpēc mans jautājums ir šāds: kāds bija Valsts kontroles lēmums uz jūsu iesniegto sūdzību un ko tālāk Finanšu ministrija plāno darīt attiecībā uz atbildīgo personu noskaidrošanu un saukšanu pie atbildības par parlamenta pieņemtā lēmuma... par, tā teikt, novešanu līdz „Liepājas metalurga” maksātnespējai?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministra kungs, jūsu atbilde?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Attiecībā uz iebildumiem, kas no mūsu puses izskanēja. Mēs tiešām uzskatām, ka tie ir nepamatoti no Valsts kontroles puses, bet es precīzi šo pārsūdzību... reakciju uz Valsts kontroles pārsūdzību nevaru patlaban komentēt. Man nav konkrētas informācijas.

Attiecībā uz kopējo sadarbību mēs saskatījām, ka ir daudzas lietas uzlabojamas turpmāk attiecībā uz galvojumu izsniegšanu un uzraudzību. Viennozīmīgi no abām pusēm mums ir, tā teikt, izpratne par to. Bet attiecībā uz „Liepājas metalurga”... attiecībā uz piešķirto galvojumu ir iniciēta no Finanšu ministrijas puses dienesta pārbaude Valsts kontrolē, un tās rezultāti būs... tiem jābūt ir, ja nemaldos, līdz 1.martam. Jums tā informācija būs pieejama Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu, otrais jautājums. Andrejs Elksniņš, lūdzu! Jums minūte.

A.Elksniņš. Jā, paldies par atbildi. Mēs tiešām gaidīsim tos rezultātus, diemžēl tie būs tikai pēc pusgada, bet nu...

Jūs ļoti labi pieminējāt to jomu attiecībā uz sadarbību starp Finanšu ministriju un Valsts kontroli. Un analizējām jūsu atbildi. Jūs, piemēram, norādāt, ka, tā kā ieteikums netika saskaņots, Valsts kontrole saskaņošanas sapulcē informēja, ka ieteikums tiek saglabāts un Valsts kontrole informēs Saeimu un Ministru prezidentu par Valsts kontroles un Finanšu ministrijas viedokļu atšķirībām.

Mēs šodien pieņēmām nākamā gada budžetu. Un Valsts kontroles konkrēts iebildums, piemēram, analizējot 2012.gada pārskatus, bija tas, ka budžeta plānošanas procesa pilnveidošanai... lai nodrošinātu, ka budžeta izpildes gaitā līdzekļi no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”... Un, veicot apropriāciju pārdali starp budžeta programmām un apakšprogrammām, līdzekļi netiek piešķirti gadskārtējā valsts budžeta likumā plānojamām vajadzībām. Respektīvi, tie, ko mēs ik gadu apstiprinām Saeimā, kad ir runa par līdzekļiem nepieciešamiem izdevumiem, – tie faktiski ir tie paši līdzekļi, kuri budžeta ietvaros Finanšu ministrijai, iesniedzot gadskārtējo budžetu apstiprināšanai Saeimā, ir jāplāno. Un šajā situācijā, cik es noprotu, ir viedokļu atšķirības starp Finanšu ministriju un Valsts kontroli.

Un kā jūs uzskatāt: cik lielā mērā tas tiešām ir atbilstoši, lai autonoma valsts iestāde, kuras vadītāju ieceļ parlaments, strīdētos ar Finanšu ministriju attiecībā uz šādām pozīcijām, par kurām arī šodien mēs principā lēmām parlamentā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Jā, Finanšu ministrija arī, protams, atbalsta stingru fiskālo disciplīnu un izprotamu finanšu politiku, par to nav šaubu. Un tomēr, ja mēs paskatāmies situāciju, kāda bija pirms vairākiem gadiem, tad ar katru gadu mēs redzam uzlabojumus, un naudas līdzekļi tiek, teiksim, izmantoti mērķtiecīgāk. Bet šis jautājums arī liek mums, tā teikt, domāt par to, ka attiecīgi apropriācijas, dažādas rezerves neparedzētiem gadījumiem... ka to apjoms ir jāsamazina, un to mēs arī pakāpeniski darām. Un mēs gribētu, lai tuvākajos gados šo līdzekļu apjoms tiktu aizvien adekvātāk izmantots un kļūtu aizvien mazāks. Respektīvi, lai būtu pēc iespējas mazāk līdzekļu neparedzētiem gadījumiem un lai tie neparādītos dienas kārtībā. Un šeit ir arī... protams, mums ir Valsts kontrole, ir izpratne par to, bet... Tā virzība ir pareiza; iespējams, ka vajadzētu varbūt vēl lielākus soļus spert, respektīvi, mazināt limitus līdzekļiem un apropriācijām neparedzētiem gadījumiem.

Tāds ir mūsu viedoklis, un Valsts kontroles viedoklis ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Es gribu informēt, ka vakar bija Revīzijas komisijas sēde, kurā piedalījās arī finanšu ministrs; ļoti interesanta diskusija bija ilgāk nekā stundu, un tajā stenogrammā var redzēt, ka bija interesanti jautājumi un atbildes par to tēmu, par ko mēs šodien runājam.

Paldies. Vairāk jautājumu nav.

Tagad pārejam pie ceturtā jautājuma – deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Vējoņa, Auguļa un Brigmaņa jautājuma veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējumu vīrushepatīta C (VHC) ārstēšanai”. Cik es saprotu, atbilde apmierina iesniedzējus, un tāpēc ministre nav šodien zālē.

Pārejam pie nākošā jautājuma. Nākošais ir deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Agešina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts garantiju izsniegšanu mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti”.

Lūdzu! Vai ministra kungam ir papildu informācija?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu, nav. Es domāju...

Sēdes vadītājs. Paldies. Jā, es zinu, ka jūs teicāt, ka pēc...

A.Vilks. Pietiekami daudz tika iesniegts atbildēs.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad pirmais jautājums. Deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies. Šajā jautājumā mēs jums adresējām virkni jautājumu par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti, un vienā no mūsu saņemtajām atbildēm jūs norādāt, ka galvoto aizņēmumu atlikums, neizmaksātais, uz šā gada 30.septembri sastāda kopumā aptuveni 320 miljonus latu. Tajā pašā laikā jūs norādāt, kāds kopumā ir sadalījums: 40 procentus no minētajiem 320 miljoniem saņem valsts kapitālsabiedrības. Un no šiem 320 miljoniem, ko mēs dalām ar četri... attiecībā uz pusi no tiem ir, kā jūs norādāt, ļoti iespējama atmaksas riska iestāšanās varbūtība. Un, analizējot to tabulu, ko jūs mums esat iesnieguši, mēs redzam, ka vienīgi valsts kapitālsabiedrības tiek norādītas jūsu vērtējumā kā galvojuma saņēmējas. Ir ļoti liels risks, ka valsts šos līdzekļus faktiski būs spiesta atmaksāt viņu vietā. Kāpēc... Kā jūs varat izskaidrot šo situāciju, ka, piemēram, citiem aizņēmējiem, to skaitā, piemēram, pašvaldību kapitālsabiedrībām, privātām kapitālsabiedrībām vai veselības aprūpes iestādēm, šis risks burtiski ir, nu, divas trīs reizes, pat desmit reižu zemāks nekā tām valsts kapitālsabiedrībām, par ko Finanšu ministrija ir galvojusi?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs! Divās minūtēs jums ir jāatbild.

A.Vilks. Jā, jums tiešām ir tabula pieejama, tur jūs arī redzat tos riskus, ko šeit varētu minēt.

Nu, viena no lielākajām pozīcijām attiecībā uz kapitālsabiedrībām ir valsts galvojums Privatizācijas aģentūrā... valsts galvojums saistībā ar „Parex bankas” restrukturizāciju un „Citadeles bankas” pārdošanu. Kā zināms, šos procesus ir samērā grūti prognozēt, ņemot vērā to situācijas sarežģītību, proti, to, ka diezgan lieli „Parex bankas” aktīvi ir saistīti ar citām valstīm un ka līdz ar to tas atgūšanas process ir sarežģītāks.

Tā ka tā ir viena ļoti būtiska lieta. Manuprāt, ja mēs to izņemtu ārā, būtu citādāka tā aina. Tas ir viens aspekts.

Viss pārējais, ko es varu piebilst, jums ir rakstiskā veidā iesniegts.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro reizi – deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš. Jā, paldies. Es domāju, mēs turpināsim tieši šo sadaļu.

Ja faktiski uz šo brīdi tiek norādīts, ka ir ļoti iespējams aizdevuma neatmaksāšanas risks, tad ir jautājums: kādi bija tie apstākļi, lai, piemēram, šīm valsts kapitālsabiedrībām sniegtu valsts atbalstu, sniegtu valsts galvojumu par tām izsniegtajiem aizdevumiem? Kādēļ valsts jau sākotnēji, faktiski paredzot iespēju palīdzēt, pēc riska izvērtēšanas ir pieņēmusi, ka tas risks ir augsts? Kādas varētu būt svārstības vai nu ekonomikā... un kāds tam varētu būt skaidrojums?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Elksniņam par jautājumu.

Ministra kungs, lūdzu!

A.Vilks. Es domāju, šeit atkal tas pats jautājums atbildams, un atbilde ir sekojoša.

Bija skaidrs, ka šeit ir nepieciešams galvojums... visā šajā ļoti sarežģītajā restrukturizācijas procesā. Bet, protams, tie sākotnējie dati uz to brīdi rādīja, ka risks ir mazāks un atgūstamo līdzekļu apjoms ir lielāks. Tā tas ir... Kā jau minēju, tā situācija ir diezgan neviennozīmīga, grūti prognozējama. Jebkurā gadījumā, ja kaut kas tāds turpmāk atkārtotos... Es ceru, ka šādu gadījumu Latvijas vēsturē vairs nebūs un ka arī tik dziļas krīzes vairs nebūs un no valsts puses vairs nebūs nepieciešami šādi ieguldījumi finanšu sektora atbalstam.

Tā ka tas ir ļoti svārstīgs un principā neprognozējams apjoms ar diezgan lielu riska īpatsvaru, kā tas diemžēl bijis jau no paša sākuma.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Piektais jautājums, ko šodien mēs izskatām, ir deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Hļebņikova un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu”.

Ā, ļoti atvainojos! Es... Jā, es varu iedot iespēju vēl, ja jūs nebijāt pie iesniedzējiem... Lūdzu! Vēl par iepriekšējo jautājumu vēlas deputāts Andrejs Elksniņš uzdot jautājumu. Lūdzu!

A.Elksniņš. Jā.

Bet, ministra kungs, es jums mazliet nepiekritīšu, tāpēc ka tas finansējums, kurš tika piešķirts „Parex bankai”, kas tagad sadalīta („Citadeles banka” un banka „Reverta”), neveido tos 60 miljonus, par kuriem es runāju tagad; saskaņā ar šo tabulu tas galvojuma veidā ir izsniegts valsts kapitālsabiedrībām. Tie ir pavisam citi uzņēmumi.

Un šajā situācijā tas tiešām nav tas svarīgākais. Svarīgākais ir – ko Finanšu ministrija, piemēram, tagad dara un kādā veidā tā nodrošina, lai papildus iepriekš izsniegtajiem galvojumiem šos ieguldītos naudas līdzekļus valsts varētu kaut kad nākotnē saņemt atpakaļ. Un vai iespējams, ka no tās sadaļas, kur ļoti iespējama neatmaksas riska iestāšanās varbūtība, mēs pārietu uz citām... piemēram, uz mazāk iespējamiem riskiem? Un kāda ir pašreizējā situācija un bilance, kādi ir tie darba rezultāti... teiksim, rezultāti Finanšu ministrijas pieņemtajiem lēmumiem, lai mazinātu tos iespējamos draudus, to skaitā draudus fiskālajai telpai, kā jums patīk dēvēt to tagad?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, atbildiet.

A.Vilks. Nu, attiecībā uz citām kapitālsabiedrībām jāteic, ka te ir dažādi gadījumi. Kā tas arī vakar tika minēts komisijas sēdē, ir Olimpiskās komitejas galvojumi... Un ir arī vairākas citas, teiksim, kapitālsabiedrības tajā skaitā. Tas liek mums uzdot jautājumus, pieņemsim, par to, kā tiešām tos riskus mazināt, lai nebūtu neprognozējamu seku budžetam.

Kādas mums ir iespējas? Mums ir iespējas prasīt vairāk papildu informācijas, likt šīm kapitālsabiedrībām vai šīm institūcijām vairāk informēt attiecīgajos jautājumos, lai uzlabotu to situāciju. Bet jāsaka uzreiz, ka te ir daudz izsniegtu galvojumu, kas ir notikuši... kas ir bijuši pirms vairākiem gadiem; tur tā situācija nav viennozīmīgi vērtējama. Jau pašā sākumā tie lēmumi ir tikuši pieņemti, nu, teiksim tā, pārāk... pārāk, teiksim, neiedziļinoties pašā procesā, vairāk varbūt domājot par to, kā sabalansēt attiecīgi budžetu kaut kādā konkrētā gadā. Tāda ir tā lieta! Liekas, no šīs prakses mēs esam uz šo brīdi izvairījušies. Tā vairs netiek atkārtota.

Ko darīt ar iepriekš sniegtiem galvojumiem, kas var radīt problēmas? Šeit acīmredzot mums ir jāatrod iespēja, kā jautājumus par šādiem uzņēmumiem un šādiem projektiem risināt veiksmīgāk nekā līdz šim. Un tas ir viens no punktiem, ko Valsts kontrole ar Valsts kasi pārrunā, un mēs esam daudzām lietām piekrituši, tomēr par daudziem punktiem, es domāju, tas dialogs turpināsies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Piektais ir deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Hļebņikova un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu”. Bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Kārtības rulli uzdot papildjautājumus ministram var tikai tad, ja viens no jautājuma iesniedzējiem ir šodien zālē. Ja ministrs atteiksies atbildēt, tas būs korekti. Ja atbildēs, tad liels paldies ministram. Mēs apsolām, ka neaizkavēsim viņu ilgāk par 10 minūtēm.

Ministra kungs, jūs varētu atbildēt uz deputātes Irinas Cvetkovas papildjautājumu?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Man ir... Es... Jā, ir... Man tiešām ir 10 minūtes laika.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai. Ieslēdziet mikrofonu deputātei Irinai Cvetkovai!

I.Cvetkova (SC).

Paldies, ministra kungs, par to, ka jūs piekritāt atbildēt uz jautājumiem.

Pirmais jautājums. Pirmais mans jautājums būs par Prudentia. Atbildē ir norādīta un ir minēta kompānija Prudentia, kura bija piesaistīta tā plāna saskaņošanai un izvērtēšanai, bet jūs pats, ministra kungs, atzīstat, ka uzņēmums šobrīd virzās uz maksātnespēju. Mans pirmais jautājums: no kā veidojas Finanšu ministrijas uzticība šim uzņēmumam, kurš arī neatbild un nenes atbildību par iespējamiem nodarītajiem zaudējumiem, saskaņojot kādu no plāniem vai sniedzot kādu novērtējumu vai atzinumu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Attiecībā uz to, ko es esmu teicis. Tā ir viena no iespējām – ka būs maksātnespēja. Es tomēr ceru, ka tiesiskās aizsardzības process var arī īstenoties. Tas vienkārši mans pieņēmums. Tā nav konkrēti ministrijas nostāja.

Par Prudentia izvēli. Tas tomēr ir bijis valdības kopīgi izvēlēts konsultants, ņemot vērā šī procesa, teiksim, steidzamību un sarežģītību.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums. Irina Cvetkova, lūdzu!

I.Cvetkova. Otrais jautājums būs par to pašu... par to procesu un to neizpildi.

Kā mēs saprotam, uz doto brīdi šis plāns un tie nosacījumi un noteikumi par termiņiem nebija izpildīti, un to ir atzinis arī administrators.

Prudentia savulaik paziņoja, ka priekšrocība no tā, ka valsts apmaksājusi galvotu kredītu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., ir tāda, ka Finanšu ministrija iegūs balsstiesības un kļūs par kreditoru uzņēmumam „Liepājas metalurgs”. Tik tiešām, TAP procesos un maksātnespējas procesos kreditoram ir visādas priekšrocības un tiesības.

Mans jautājums. Apzinoties, ka uz doto brīdi TAP nebija izpildīts neviens no galvenajiem nosacījumiem – ne investoru piesaistīšana, ne darbības atsākšana vai turpināšana nebija izpildīta! –, kādus pasākumus Finanšu ministrija kā kreditors ir veikusi, lai saglabātu... lai nodrošinātu valsts interešu aizsardzību un lai novērstu iespējamu zaudējumu nodarīšanu, pārejot no TAP procesa uz maksātnespēju?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu!

A.Vilks. Jebkurā gadījumā mēs runājam par tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), kurš turpinās; ir pagarināti šie pasākumi, lai tas novestu pie pozitīvāka rezultāta. Uzņēmumam „Liepājas metalurgs” ir zināmi priekšnoteikumi, kas jāizpilda, un joprojām, protams, mums ļoti svarīga ir šīs ķīlas vērtības saglabāšana, lai tomēr uzņēmums būtu gatavs pie pozitīva pavērsiena ļoti ātri, maksimāli ātri, atsākt darbu.

Tā ka mums joprojām ir virzība uz to, ka uzņēmums ir jāsaglabā tādā kapacitātē, lai tas pēc iespējas ātrāk varētu sākt strādāt. Tas ir arī Finanšu ministrijas un valsts interesēs! Mēs ļoti ceram, ka akcionāri tomēr vienosies par vienu vai otru variantu. Ir svarīgi, lai būtu šīs investīcijas un lai uzņēmums sāktu strādāt. Tā ir mūsu atbildība.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram par atbildi.

Mēs iekļāvāmies, kā solījām, 25 minūtēs.

Sakām lielu paldies deputātiem Cvetkovai un Elksniņam par aktīvu darbu.

Līdz ar to mēs slēdzam jautājumu un atbilžu sēdi. Uz redzēšanos!

A.Vilks. Paldies jums! Paldies, paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 17. oktobrī

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu(Nr. 70/J11)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam un finanšu ministram A.Vilkam)
(Atbildes dok. Nr. 2920)
   
Papildjautājums dep. I.Cvetkova
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. I.Cvetkova
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012. gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” (Nr. 71/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2915)
   
Papildjautājums dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti” (Nr. 78/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2958)
   
Papildjautājums dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu” (Nr. 79/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2959)
   
Papildjautājums dep. I.Cvetkova
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. I.Cvetkova
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
Otrdien, 15.oktobrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Kirgizstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju V.E. Dastanbek Dzhumabekov
10:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola un komisijas deputātu tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Kirgizstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Dastanbek Dzhumabekov oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Kuveitas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Najeeb Abdulrahman Albader
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Svētā Krēsla apustulisko nunciju Latvijas Republikā arhibīskapu V.E. Petar Rajič
12:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
12:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Melnkalnes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Budimir Šegrt
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:05  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Melnkalnes parlamenta Starptautisko attiecību un emigrācijas lietu komisijas delegāciju
14:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
14:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību sēde
15:30  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Nikolai von Schoepff

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196