Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2013.gada 3.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien, ministres kundze! Labdien, ministra kungs! Labdien, deputātu kungi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Klementjeva un Agešina jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildpaskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Vai ministres kundze vēlas sniegt vēl kādu informāciju papildus tai informācijai, kas jau ir sniegta rakstveidā?

Ja jūs vēlaties, varu informēt par to, kā tas noritēs. Kad ministres kundze būs sniegusi šo papildu informāciju, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.

Lūdzu, ministres kundze! Jums ir laiks divas minūtes.

I.Circene (veselības ministre).

Ja es varu pašreiz apmierināt jūs ar to informāciju, kas ir sniegta uz šiem 19 jautājumiem, kuri ir uz 28 lapām un kuriem ir vēl arī divi pielikumi uz 10 lapām, tad es varbūt atbildētu uz papildjautājumiem, jo šis apjoms ir ļoti liels.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Elksniņa kungs, vai jūs kā jautājuma iesniedzējs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

A.Elksniņš (SC).

Jā, protams.

Pirmkārt, labdien, ministres kundze! Paldies, ka jūs esat atnākusi. Diemžēl saskaņā ar Saeimas kārtības rulli man ir iespējams uzdot jums tikai divus jautājumus. Ņemot vērā šo jautājumu plašo spektru, varbūt pievērsīsimies tiem.

Pirmais jautājums. Salīdzinot, kāda ir veselības aprūpe Latvijā un, piemēram, Polijā, ir acīm redzams tas, ka noslodzes līmenis Latvijā strādājošajiem ārstiem ir divas trīs reizes lielāks, ņemot vērā to pacientu skaitu, kuriem ir nepieciešams sniegt gan neatliekamo palīdzību, gan arī noteikt sarežģītas diagnozes. Un šajā kontekstā mums ir jautājums. Kā ir iespējams pie tik milzīga darba apjoma, kad faktiski pat nakts slodzēs vienam ārstam ir jāaprūpē pat pieci pacienti vienlaikus, kvalitatīvi noteikt, piemēram, diferenciāldiagnozi, veikt izmeklēšanas indikāciju izvērtēšanu un sniegt adekvātu, kvalitatīvu palīdzību? Kā tas ir iespējams ar tādiem finansiālajiem resursiem un tādām algām, kādas viņiem pašreiz ir?

I.Circene. Paldies par jautājumu. Pilnīgi piekrītu jums, paldies par divām jautājumā jau ietvertajām atbildēm.

Viena lieta ir finanšu apjoms, jo pilnīgi noteikti mūsu finansējums ir pats zemākais Eiropas Savienībā; salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, tas ir absolūti nepietiekams. Salīdzinot ar šo naudas apjomu, protams, slodze ārstiem gan primārajā veselības aprūpē, gan arī stacionārajā ir gan lielāka, gan arī mazāk apmaksāta.

Runājot par to, ko mēs pašreiz darām ministrijā, mēs varētu iezīmēt divas lielas lietas. Mēs ceļam kapacitāti tieši primārajā veselības aprūpē. No 1.februāra strādā darba grupa ģimenes ārstu darba uzlabošanai. Tieši tādēļ, lai mēs regulētu pierakstīto pacientu skaitu. Pašreiz viena ģimenes ārsta aprūpē ir vidēji 1500–1600 pacientu, taču diemžēl ir arī tādas prakses, kurās ir 3000 pacientu. Līdz ar to tas būtu viens solis: mēs mazinātu šo slodzi, nosakot, ka vairāk par 2000 pacientiem nevienam ģimenes ārstam nevajadzētu aprūpēt.

Otrkārt, mums ir tā sauktās uzņemšanas un observācijas nodaļas, kurās lielu darba daļu padara tieši slimnīcu ārsti, – tur, kur būtu jānovirza uz ambulatoro daļu. Mēs esam papildus piešķīruši finansējumu, un arī tagad no pēdējā finansējuma, kurš tika šinī gadā apropriācijas iespēju līmenī papildus novirzīts (5 miljoni un 7,2 miljoni), 1,8 miljoni ir tieši uzņemšanas nodaļām, lai varētu atvieglot mediķu darbu. Tas nozīmē, ka, teiksim, bērnu nodaļā ir papildus nodarbināti atsevišķi pediatri un, teiksim, citās slimnīcas nodaļās – arī ķirurgi vai citi speciālisti. Tas mazina noslodzi tiem ārstiem, kuriem ir jānodarbojas tieši ar stacionāro aprūpi. Bez tam mēs strādājam tālāk arī tajā virzienā, lai palielinātu algas un līdz ar to samazinātu darba slodzi. Un saskaņā ar to, kas ir valdībā apstiprināts un tagad nodots Saeimai, samaksu tarifā ārstu daļa pieaugtu par 71 latu par šo vienu epizodes daļu, tas ir, par slodzi ārstam, un māsai – par 42 latiem, un jaunākajam personālam – par 28 latiem. Tiem, kuri sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, vidēji pieaug par 50 līdz 55 latiem par vienu slodzi. Un ir ietverts arī minimālās algas pieaugums no 200 uz 225 latiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze.

Elksniņa kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

A.Elksniņš. Jā, diemžēl tiešām mums nākas atzīt, ka pašreiz piešķirtais finansiālo līdzekļu apjoms Veselības ministrijai, kā jūs iepriekš jau pati teicāt, ir tikai puse no nepieciešamā. Diemžēl mēs parlamentā saskaramies ar ārstu sūdzībām par to tendenci, ka, piemēram, Veselības ministrija realizē pastiprinātu administratīvo kontroli ar konkrēto slimnīcu valdes locekļiem (piemēram, kontrolējot stacionāros galveno ārstu darbu un darba rezultātus, lai ietaupītu izlietojamos medikamentus un saīsinātu ārstēšanas dienu skaitu).

Un sakarā ar to ir jautājums: vai nebūtu labāk, ka jūs, veselības ministre, nostādītu fakta priekšā gan finanšu ministru, gan arī premjeru, atklāti norādīdama uz to, ka līdzekļus veselības aprūpei būtu jāpiešķir tik daudz jeb tik lielā apmērā, cik tas ir nepieciešams, nevis jūs ar ierobežotajām budžeta iespējām un savilktu jostu turpinātu varbūt uzņemties atbildību par spēlēšanos faktiski ar cilvēku likteņiem? Vai šādā situācijā nebūtu labāk, ja jūs tiešām atklāti pasacītu, ka līdzekļu Veselības ministrijai nav?

I.Circene. Paldies par atbalstu mūsu lūgumam un prasībai pēc papildu finanšu līdzekļiem.

Un šeit es gribu norādīt divas ļoti būtiskas lietas. Pirmā ir tā, ka atbildība par finanšu līdzekļu izlietojumu – tā ir tieši valdes atbildība, jo viņi slēdz līgumus ar darbiniekiem, viņi pieņem lēmumus par pakalpojumu apjomu. Un visas šīs slimnīcas katru mēnesi nodod Veselības ministrijai informatīvo ziņojumu, šo aktuālo informāciju par savām kapitālsabiedrībām. Bez tam reizi trijos mēnešos tiek apkopota arī tā informācija, kura tiek sniegta Finanšu ministrijai. Līdz ar to valde ir tā, kura organizē šo darbu, un valde ir arī tā, kas sniedz šo informāciju.

No 2011.gada Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās ir ieviesta arī vienota budžeta plānošana, vienota finanšu pārskatu un budžeta izpildes atskaišu iesniegšanas kārtība.

Līdz ar to mums ir veikti vairāki šādi uzlabojumi, lai neveidotos tā sauktās pārstrādes.

Un jāteic, ka visās trijās lielajās universitātes klīniskajās slimnīcās un visās deviņās reģionālajās slimnīcās arī šajā gadā... principā mēs esam iekļāvušies tā sauktajā līgumu kvotā – apjomā starp 92 un 106 procentiem.

Bez tam, ja tiek veikti iepirkumi virs 100 000 latiem, Veselības ministrijā ir speciāla komisija, kura tieši ar šiem jautājumiem strādā, izskata šos iepirkumu jautājumus, izvērtē vajadzību pēc šādiem iepirkumiem, un, ja tiešām tur ir pamatojums, tad šie iepirkumi tiek veikti.

Tā rezultāts ir tas, ka ir uzlabojusies darbības efektivitāte, pacientu uzņemšana; ir izveidotas šīs uzņemšanas, observācijas nodaļas, kuras tiek atsevišķi finansētas. Līdz ar to ir būtiski pieaugusi efektivitāte.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze.

Tā kā ir sniegta atbilde arī uz otro papildjautājumu, tad paldies deputātam Elksniņam par jautājumiem.

Tā kā ir klātesoši... ieradušies arī vēl citi deputāti, es informēju, ka Saeimas kārtības rullis paredz, ka arī citi deputāti, kas nav jautājumu iesniedzēji, var uzdot papildjautājumus.

Vai Reiznieces-Ozolas kundze vēlas izmantot šo iespēju? Ieslēdziet mikrofonu deputātei!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, paldies!

Paldies ministres kundzei, ka viņa ir atradusi laiku atnākt uz Saeimu un atbildēt arī klātienē uz deputātu jautājumiem.

Man ir jautājums, kuru man lūdza jums uzdot nozares pārstāvji.

Ir tāds dokuments – „Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plāns līdz 2018.gadam”. Pareizāk sakot, ir šāda dokumenta projekts, kurš, saprotu, dažādos līmeņos tika apspriests 2012.gadā, bet kurš šobrīd esot, viņu vārdiem sakot, pazudis. Es vēlētos, lai ministres kundze komentē, kāds ir statuss šim dokumentam. Kad ir domāts to apstiprināt un kā tas ietekmēs budžeta plānošanu nākamajiem gadiem?

I.Circene. Paldies Reiznieces-Ozolas kundzei par šo jautājumu.

Tiešām šāds projekts ir sagatavots, bet pagaidām tam ir tikai rekomendējošs, ieteicošs raksturs, jo pašreiz mainās situācija gan ar pakalpojumu sniedzējiem, gan arī ar iedzīvotāju apjomu. Un sakarā ar to vairākas pašvaldības ir nākušas ar priekšlikumiem, ka tās varētu tuvākajā laikā pārskatīt pakalpojumu apjomu, kādu var nodrošināt attiecīgā slimnīca. Vienā vai otrā vietā trūkst speciālistu vairāku iemeslu dēļ – ne tikai tādēļ, ka nebūtu šādu speciālistu valstī, bet arī tādēļ, ka iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu apjoms ir mazs. Un, tā kā mēs pērkam pakalpojumu apjomu, samaksa par darbu nav pietiekama, lai šos pakalpojumus tur sniegtu.

Līdz ar to kopā ar pašvaldībām, kopā ar slimnīcām pašreiz notiek situācijas analīze, lai redzētu, vai šim rekomendējošajam plānam projektam būs arī tālākejošas sekas, un, tā kā tas plāns vēl nav gatavs, es nevaru komentēt, kāds būs rezultāts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl divus papildjautājumus. Vai jūs to vēlaties izmantot?

Mikrofonu! (Ilga pauze.)

I.Circene. Vai es pa to laiku varētu aicināt cienījamos deputātus...? Mums ir sagatavota grāmata „Veselības aprūpe Latvijā”, tikko kā izdota, un pirmdien mēs esam uzaicinājuši Sociālo un darba lietu komisiju uz šīs grāmatas atvēršanu un prezentāciju. Jāteic, ka grāmatā ir diezgan plašs un apjomīgs materiāls par pašreizējo situāciju Latvijā. Tā ka būs iespēja arī tur rast atbildes uz daudziem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nodrošināt mikrofonu deputātei Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Otrs jautājums, ko nozare lūdza pajautāt, ir jautājums par pacientu līdzmaksājumiem. Ir solījums tos samazināt no 2015.gada, bet ir bažas par šā solījuma izpildi, ņemot vērā esošo pieredzi: nozares ministrs var daudz ko gribēt, bet maka turētājs ir finanšu ministrs un lēmumu pieņem valdība kopumā. Kā ir plānots šo solījumu nostiprināt valsts budžetā vai kādā citā veidā, lai arī pēc nākamā gada vēlēšanām par to atcerētos un tas nepazustu no 2015.gada budžeta plāna?

I.Circene. Paldies.

Vispirms gribu atzīmēt, ka tie ir ne tikai vārdi, bet arī realitāte, jo pēdējo divu gadu laikā Veselības ministrijas bāzes budžetā jeb pamatbudžetā pieaugums kopumā... ja tas tiks apstiprināts valdībā, tad apstiprinātā pieauguma daļa uz nākamo gadu būs nepilni 80 miljoni. Un, salīdzinot ar pārējo nozaru kopējo apjomu, mēs droši varam teikt, ka šī ir valdības prioritāte. Problēma, kuras dēļ mēs nevaram nodrošināt vairāk līdzekļu, ir kopējais apjoms, par kādu pieaug budžets. Jo, kā mēs zinām, par to kredītu jeb aizņēmumu, kas tika paņemts, ir jāmaksā parāda maksājumi, un tie ir vairāk nekā 250–260 miljoni, un tā ir tā daļa, kas nāk ārā no budžeta pieauguma.

Taču, tā kā man patīk sistēmiski stratēģiska pieeja, ir jau sagatavots likumprojekta līmenī (un pašreiz atrodas, tā teikt, līmenī starp valsts sekretāriem un Ministru kabineta komiteju) dokuments, kas paredz stabilu, ilgtermiņa veselības nozares finansēšanu, veselības apdrošināšanu, iezīmējot IIN daļu 3,65 procentu apmērā un IKP stabilu pieaugumu par 0,2 procentiem gadā; tādā gadījumā mēs šajā likumprojektā esam ielikuši iekšā arī to, ka 2015.gadā mēs varēsim pacientu līdzmaksājumu samazināt uz pusi. Atliek tikai šo likumprojektu pieņemt Saeimā, un tas stāsies spēkā un tam būs likuma spēks.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze.

Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl trešo, pēdējo, papildjautājumu.

Nedarbojas mikrofons... Nedarbojas mikrofons.

D.Reizniece-Ozola. Ir ieslēgts. Jā, paldies.

Mēģināšu formulēt. Es ceru, ka jūs sapratīsiet manu trešo jautājumu.

Slimnīcas, kuras atrodas reģionos, ne Rīgā, ir nobažījušās, ka tām nepietiek naudas. Nacionālais veselības dienests ir atbildīgs par pieejamā finansējuma sadalīšanu un veido tarifus. Es saprotu, ka šis gads ir bijis pirmais, kad tarifu veidošanā ir ņemta vērā arī tāda kā reģionāla pieeja, nodalot Rīgu no pārējiem reģioniem. Tas ir tāds pozitīvs solis, solis pareizajā virzienā, sasaistot to arī ar iedzīvotāju skaitu, kāds ir katrā konkrētajā vietā. Tomēr joprojām paliek tāda... tāds pretnostatījums Rīgā esošajām slimnīcām... tās tiek nostatītas pret reģionos esošajām slimnīcām.

Būs divi jautājumi vienā. Vai ir domāts novērst šo pretnostatījumu – Rīga un ne-Rīga –, respektīvi, likt visas slimnīcas „kopējā katlā” un skatīties... respektīvi, sadalīt to pieejamo finansējumu atkarībā no iedzīvotāju skaita? Un, ja nē, tad kādēļ nē?

I.Circene. Īsi atbildēt būs diezgan grūti, bet es centīšos.

Pirmām kārtām jāteic, ka mēs nevaram pretstatīt Rīgu un pārējo Latviju, jo mēs nepērkam pakalpojumu, vadoties pēc attiecīgās pilsētas nosaukuma, bet mēs pērkam programmas. Un tādu programmu, kādas ir lielajās universitātes klīniskajās slimnīcās, citās slimnīcās vienkārši nav. Piemēram, acu operācijas (tā tautas valodā sakot), angioķirurģija, neiroķirurģija, lielie tuberkulozes ārstniecības centri, Latvijas Onkoloģijas centrs... Šīs lielās programmas ir tikai Rīgā. Līdz ar to tā ir terciārā veselības aprūpe, un to var nodrošināt tikai Rīgā. Tāpēc ir nodalīts tas pakalpojums, kas ir līdzīgs visās slimnīcās; ir nodalītas nost speciālās programmas. Un šīs speciālās programmas tiek finansētas pēc programmu principa.

Ja mēs runājam par pārējo Latviju, jums ir pilnīga taisnība, ka reģionos, vienā vai otrā reģionā, vēsturiski ir bijis netaisnīgums līgumu slēgšanas apjomā, ja mēs ņemam vērā iedzīvotāju skaitu. Mēs to atzinām jau 2011.gada beigās, un līdz ar to 2012.gadā sarunās ar Latvijas Slimnīcu biedrību mēs panācām vienošanos, kas bija abām pusēm pieņemama un sabalansēta, – ka vienā gadā pārējiem atņemt visu šo finansējumu būs diezgan grūti, jo, protams, no kāda to... kādam jau ņem nost. Līdz ar to pārejas periods ir četri gadi. Šinī gadā jau 25 procenti no starpības ir nosegti, nākamajā gadā arī nosegs 25 procentus... šo starpību, un tā četru gadu laikā nonāks pie balansa. Latvijas Slimnīcu biedrība to apstiprināja, un tā vienošanās ir spēkā.

Jautājuma daļa, kur jūs sakāt par bažām, ka nepietiks līdzekļu. Mums ir parakstīti līgumi līdz janvāra beigām, un, tā kā mums nav ārkārtas apstākļu, bet ir lielāks finansējums, nekā bija 2011.gadā, un ārpus tiem līdzekļiem, kas bija līguma apjomā, vēl ir novirzīti tieši slimnīcu vajadzībām vairāk nekā 8 miljoni latu, tad šinī gadījumā mēs varam teikt, ka nav pamata bažām, ka nepietiktu līdzekļu. Mēs tiekamies bieži ar slimnīcu pārstāvjiem, pārrunājam, kā to visu uzlabot, un no pēdējā piešķīruma konkrēti 1,8 miljoni ir novirzīti tieši šīm uzņemšanas, observācijas nodaļām, lai tā dēvētos vieglākos ambulatoros pacientus... lai varētu arī ar ievērojami mazāku līdzmaksājumu noteikt viņiem diagnozi, sniegt palīdzību un, ja tas ir vajadzīgs, tad viņus vai nu stacionēt, vai laist mājās. Un tas būtiski ietekmē arī to, ka pacientam pakalpojums ir ievērojami draudzīgāks. Ja viņš nonāk stacionārā, tad šī maksas daļa ir vismaz 19 lati – 9,5 un 9,5 –, jo, kā mēs redzam, piektā daļa pacientu aiziet mājās vienas vai divu dienu laikā, un savukārt, ja tas pats pacients vienu dienu, 24 stundu laikā, ir uzņemšanas nodaļā, tad tie ir trīs vai seši lati.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies deputātei Reizniecei-Ozolai par jautājumiem. Paldies ministrei Circenei par atbildēm.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom apvienošanu”. Atbildi sniegt uz šo jautājumu Ministru prezidents ir uzdevis ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties kaut ko piemetināt pie jau rakstveidā sniegtās atbildes?

Lūdzu, jums vārds!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Deputāte! Deputāta kungs!

Vēlos īsi sasummēt to, ko esam rakstījuši atbildēs uz vairākiem jautājumiem, kas ir saņemti par šo tēmu – par varbūtējās „Latvijas Mobilā telefona” un Lattelecom apvienošanas jautājumu jeb, precīzāk, jautājumu, ko mēs dēvējam par sinerģijas jautājumu.

Mēs esam pēc labākas sirdsapziņas centušies uz šiem jautājumiem diezgan izvērsti atbildēt. Jautājumu bijis diezgan daudz, bet, ja sasummē šīs tēmas pa blokiem, tad sanāk aptuveni trīs lietas, ko es gribu pateikt.

Pirmkārt, jautājumi, kas ir saistīti ar to, vai ir paredzēta uzņēmumu privatizācija. Vēlos atgādināt un arī visiem citiem klausītājiem darīt zināmu, ka šo divu uzņēmumu privatizācijas jautājumu sen jau valdībā ir uzsākts skatīt. Par uzņēmuma Lattelecom privatizācijas uzsākšanu ir lemts valdībā jau 1998.gadā, un savukārt attiecībā uz SIA „Latvijas Mobilais telefons” privatizācijas uzsākšanu valdība lēmusi jau 2006.gadā. Tā ka jautājums sen jau ir atvērts un mēs tikai turpinām šī jautājuma virzību.

Attiecībā uz visiem jautājumiem, kas tā kā paredz – kā notikušu faktu vai jau kā pieņemtu lēmumu – lēmumu par šo uzņēmumu apvienošanu, vēlos darīt zināmu, ka valdība šādu lēmumu nav pieņēmusi. Darba grupa diskutē, vērtē dažādus risinājumus, tostarp tiek caurlūkots arī risinājums par uzņēmumu varbūtēju apvienošanu. Bet nekādā gadījumā nevar uzskatīt vai balstīties uz pieņēmumu, ka šāds jautājums jau ir izlemts.

Un trešā lieta, ko es gribu minēt. Attiecībā uz to, kāda varētu būt, teiksim, otra īpašnieka, kas ir TeliaSonera, loma turpmākajās norisēs, atkal pirmām kārtām jāsaka tas, ko jau teicu savas atbildes otrajā punktā, – ka šis jautājums nav nekādā veidā izlemts. Bet tomēr jāuzsver, ka TeliaSonera ir uzņēmums, kas piedalījies uzņēmumu pārvaldīšanā jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Līdz ar to šī pārvaldība tiek veikta kopīgi. Noslēgtie līgumi attiecībā gan uz SIA „Latvijas Mobilais telefons”, gan uz Lattelecom dibināšanu 1991.gadā, vēlāk Jumta līgums, kas noslēgts 1994.gadā, paredz skaidrus nosacījumus, bez kuru risināšanas nav iespējama nekāda turpmāka virzība. Respektīvi, jebkuri jautājumi jārisina sarunās ar TeliaSonera. Un bez šādām sarunām ir pilnīgi neiespējami atbildēt uz jautājumiem par daļu sadalījumu vai kādiem citiem būtiskiem nosacījumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Elksniņa kungs, jums kā jau jautājuma iesniedzējam ir tiesības uzdot divus papildjautājumus. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Paldies, ministra kungs, ka šodien atnācāt uz šo jautājumu un atbilžu sēdi.

Protams, mēs adresējām vairākus jautājumus, bija arī vairākas atbildes.

Bet pašreiz mūs interesē, kāpēc, lai iegūtu jeb saņemtu dokumentus, kuri ir Ministru kabineta rīcībā un tātad ir arī Ekonomikas ministrijas rīcībā un kuri attiecas uz LMT un Lattelecom apvienošanu... Kāpēc mums ir jāraksta atkārtoti pieprasījumi, lai šos dokumentus saņemtu? Un kādēļ Ekonomikas ministrija savā ziņā... nu, es negribētu teikt, ka novilcina, bet... Kādēļ mēs saņemam pieprasītos materiālus nedēļu vai divas nedēļas vēlāk, nekā tas ir nepieciešams saskaņā ar Saeimas kārtības rulli?

D.Pavļuts. Paldies par jautājumu. Es gan nevaru piekrist tajā ietvertajam apgalvojumam, ka Ekonomikas ministrija kaut ko vilcinātu. Manā izpratnē, mēs esam precīzi atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem, un pēc precīzi noformulēta pieprasījuma par dokumentu iesniegšanu šie dokumenti tikuši attiecīgi, atbilstoši normatīviem, arī iesniegti. Es ceru, ka šī informācija šobrīd ir jūsu rīcībā pietiekami ilgu laiku, lai varētu šodien uzdot man jautājumus, kuri būtu vērti, lai uz tiem sniegtu atbildes.

Sēdes vadītāja. Jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu, Elksniņa kungs. Lūdzu!

A.Elksniņš. Diemžēl, lai uzdotu nākamo jautājumu, ir nepieciešams arī papildu komentārs, jo, piemēram, 5.septembrī mēs iesniedzām jums adresētu jautājumu, lūdzām atsūtīt, piemēram, materiālus. Materiālus jūs neatsūtījāt. Mēs 12.septembrī atkārtoti vērsāmies pie jums ar lūgumu nosūtīt materiālus. Un tādi ir dokumenti, un uz abām atbildēm parlamentam ir jūsu paraksti par to, ka vienā jautājumā atbilžu lokā jūs pielikumus nenosūtāt, savukārt nosūtāt tos tikai nākamajā – pēc atkārtota pieprasījuma. Tiešām tagad mēs esam to saņēmuši – pēc atkārtota pieprasījuma, nevis pēc pirmā. Uz nedēļu ir aizkavējusies jūsu izjautāšana vismaz šajā sakarā.

Bet saistībā ar to ir vēl viens jautājums. Vai papildus tiem materiāliem, kurus jūs mums iesniedzāt kopš, piemēram, 12.septembra, kad mēs atkārtoti lūdzām jums šos materiālus, ir nākuši klāt Ekonomikas ministrijā vai Ministru kabinetā kaut kādi papildu materiāli par LMT un Lattelecom apvienošanu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Ja ir radies kāds pārpratums, ko man gribētos tiešām iztulkot kā pārpratumu, attiecībā uz to, kad ko ir vajadzējis iesniegt, tad es atvainojos, ja deputātiem ir radušies kādi sarežģījumi šajā sakarā.

Bet attiecībā uz materiāliem, protams, jāteic, ka darba procesā rodas daudz dažādu materiālu. Tātad man droši vien atkal būs jālūdz precizēt, par kādiem materiāliem jūs vēlētos runāt. Gribu gan pasvītrot, ka rodas zināmi sarežģījumi, ja tiek lūgts izsniegt dokumentus, kuri ir darba stadijā, kuri nav uzskatāmi par dokumentiem pilnā nozīmē, jo tie ir darba materiāli. Mēs varam runāt, teiksim, par dokumentiem, par kuriem mums būtu vērts diskutēt šeit un kavēt jūsu laiku; mēs varam par dokumentiem runāt šeit tikai tad, ja tos ir izskatījusi valdība. Proti, tas ļauj skaidri nojaust, kāds lēmums ir ticis pieņemts un kāda ir valdības kopējā griba šajā jautājumā. Šādā kontekstā ir... top informatīvais ziņojums – būtiski labots informatīvais ziņojums, kuru es šobrīd nebūtu gatavs pat īsti apspriest, jo tas ir dokuments, kas ir izstrādes stadijā. Mēs paredzam, ka tuvāko nedēļu laikā mēs vēlētos šo jautājumu izskatīt valdībā. Pēc jautājuma izskatīšanas neredzu nekādas grūtības šādu jautājumu, teiksim, izklāstīt deputātiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai citi klātesošie deputāti vēlas izmantot savas tiesības uzdot papildjautājumu?

Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir tiesības uzdot trīs papildjautājumus. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, paldies.

Ministra kungs, man ir jautājums jums. Saprotu, ka būs informatīvais ziņojums, kurš šobrīd ir precizēšanas stadijā un kurš tuvākajā laikā tiks skatīts Ministru kabinetā. Kāds jums ir plāns – cik lielā mērā plānojat iesaistīt Saeimas deputātus un kurā stadijā, ja lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu tiks pieņemts Ministru kabinetā? Kāds ir tas redzējums par deputātu lomu šajā procesā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Es, nebūdams jurists, šobrīd nemācēšu precīzi citēt kādus nepieciešamos pantus, bet šķiet, ka divi komentāri man ir.

Pirmkārt, izpildvaras kompetence un likumdevējvaras kompetence ir skaidri nošķirtas. Es domāju, ka mēs rīkojamies pilnīgi izpildvaras kompetences robežās un arī valdības dotā mandāta robežās. Un visos gadījumos, kad deputāti vēlas kaut ko uzzināt, es labprāt... tiešām būšu gatavs informēt par to, kas tiešām ir informēšanas vērts, tādā ziņā kā pieņemti lēmumi vai gatavi dokumenti un tā tālāk.

Otrs komentārs ir tas, ka mēs... mums ir vairākas, kā lai saka, labai praksei atbilstošas, labai pārvaldībai atbilstošas saziņas un sadarbības formas ar Saeimu – kādā veidā mēs sniedzam pārskatus un līdzdarbojamies Saeimas darbā. Proti, es pēc uzaicinājuma vai reizēm arī pēc savas iniciatīvas viesojos komisiju sēdēs, arī frakciju sēdēs pēc uzaicinājuma, un esmu gatavs izklāstīt šos jautājumus. Tā ka jums, deputātiem, ir diezgan plašas iespējas uzaicināt un prasīt informāciju, un mēs esam gatavi to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

Paldies deputātiem par jautājumiem, paldies ministra kungam par atbildēm. Mums ir vēl jautājumi.

Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par apvienoto telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom kontrolpaketes nodošanu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde. Iesniedzējus rakstveida atbilde nav apmierinājusi, līdz ar to... Vai ministra kungs vēlas papildināt, šobrīd vēl kaut ko piebilst pie rakstveidā sniegtās atbildes? Nē?

Elksniņa kungs, vai jūs kā iesniedzējs vēlaties uzdot papildjautājumus? Lūdzu, jums vārds!

A.Elksniņš (SC).

Jā. Turpinot iepriekšējos jautājumus un ņemot vērā jūsu komentāru par to, ka jūs esat centies vismaz atbildēt uz mūsu jums iepriekš adresētajiem jautājumiem, mēs... Tad, piemēram, mēs adresējām jums jautājumu par to, cik liels akciju apmērs procentos paliktu valstij pēc šāda apvienošanās darījuma īstenošanas pie apstākļiem, kad uz konkrēto brīdi „Latvijas Mobilajā telefonā” Latvijas valstij pieder vairāk par 50 procentiem – 51 procents, Lattelecom arī pieder 51 procents. Kāds... cik daudz... kādas daļas procentos piederēs Latvijas valstij pēc minēto uzņēmumu apvienošanās, un vai pēc tā sauktās sinerģijas, kā jūs to dēvējat, Latvijas valsts rīcībā atradīsies kontrolpakete, kura tātad noteiks arī apvienotā uzņēmuma un valsts turējumā, īpašumā esošo kapitāla daļu vērtību? Mūs interesē konkrēti, cik daudz procentu valsts rīcībā paliks.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Jā, mēs tiešām uz šo jautājumu esam centušies atbildēt rakstveidā, jo būtībā jūs atkārtojat rakstveidā iesniegto jautājumu.

Kā jau arī savā sākotnējā komentārā pie pirmā jautājuma es minēju, jūs, uzdodot šo jautājumu, aizsteidzaties notikumiem, manuprāt, tālu pa priekšu –uzdodat jautājumu, uz kuru praktiski nav iespējams atbildēt tāpēc, ka tiešām ir vairāki posmi, kuri nav notikuši. Proti, uzdodot jautājumu, jūs kā notikušu faktu pieņemat to, ka šī apvienošanās ir notikusi, un tā tālāk. Kā jau minēju, šobrīd mēs šo apvienošanos aplūkojām kā vienu no iespējamiem turpmākās rīcības variantiem, par kuru... Pirmkārt, ir jābūt valdības principiālai gatavībai šo jautājumu risināt tālāk. Tas pagaidām nav noticis, tas ir risināts tikai trīs ministru darba grupā. Otrkārt, ir nepieciešams vest sarunas ar TeliaSonera, kas ir otrs īpašnieks, ar kuru kopā jau divdesmit gadu garumā tiek pārvaldīti šie uzņēmumi. Un bez šīm sarunām praktiski nav nosakāmi nekādi turpmākie soļi. Jo, ņemot vērā tos līgumus, kas vēsturiski ir tikuši noslēgti attiecībā uz uzņēmumu LMT un Lattelecom dibināšanu un to kopīgu pārvaldīšanu, neviens akcionārs faktiski nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu, nevienojoties ar otru akcionāru. Tā ka es teiktu, ka šis ir valdības mandāta jautājums un objekts sarunām ar otru īpašnieku.

Tā ka faktiski šobrīd atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

Tas, ko es jums varu atbildēt, attiecas uz to, kādām vajadzētu būt Latvijas interesēm sarunu vešanas procesā: protams, neiedziļinoties, nu, teiksim, sarunu pozīcijas sīkumos, es domāju, ka tas nav Latvijas interesēs – tuvākajā laikā pieļaut kontrolpaketes nonākšanu citu īpašnieku rokās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Elksniņa kungs, ja vēlaties uzdot vēl pēdējo papildjautājumu, – lūdzu!

A.Elksniņš. Savā atbildē jūs norādījāt, ka likumdevējs pieļauj Ministru kabinetam tiesības noteikt Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļu privatizācijā izmantot kā maksāšanas līdzekli privatizācijas sertifikātus. Tajā pašā laikā jūs arī minējāt, ka tas lēmums ir ļoti sens, tas nav ticis pieņemts nedz šajā, nedz pat iepriekšējā parlamenta sasaukumā. Bet mani interesē, kāda ir jūsu personīgā, kā par nozari atbildīgā ministra, pozīcija jautājumā par to, ka apvienotā uzņēmumā tās kapitāla daļas, kas palikušas valsts īpašumā, varētu privatizēt par privatizācijas sertifikātiem. Vai valsts īpašumā palikušās kapitāla daļas varētu privatizēt par privatizācijas sertifikātiem? Kāda ir jūsu p33333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333333ersonīgā pozīcija? Un kādu pozīciju jūs kā atbildīgais ministrs aizstāvēsiet valdībā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Kā jau ar virkni jautājumu, šobrīd drusku pāragri spriest par to, kāds maksāšanas līdzeklis būtu nosakāms, jo, kā jau minēju iepriekš (šķiet, nu jau kādas reizes divas šodien), lēmums par privatizāciju nav pieņemts; pat par apvienošanu nav pieņemts, kur nu vēl par privatizāciju. Ir strādājusi darba grupa, un secinājumi, pie kādiem trīs ministru darba grupa ir nonākusi, ir tādi, ka šobrīd patiesībā privatizācijas jautājums nav aktuāls, jo privatizācijas jautājums nevar būt aktuāls situācijā, kad atsavināmo aktīvu jeb uzņēmumu vērtība samazinās. Galvenais iemesls, kādēļ tiek risināts jautājums par uzņēmumu varbūtēju sadarbību vai apvienošanu vai citiem sinerģijas variantiem, ir šāds: lai apturētu šo uzņēmumu vērtības turpmāku samazināšanos un veiktu darbības, kas, cerams, varētu palielināt šo uzņēmumu vērtību nākotnē.

Ar šādu mērķi tiek risināti šībrīža jautājumi, tiek gatavots ziņojums valdībai, lai nākotnē atgrieztos pie jautājuma par privatizāciju, bet, manuprāt, tas nav tuvāko divu gadu jautājums.

Kā jūs pilnīgi precīzi norādījāt, vēsturiski Ministru kabinets ir noteicis jau nosacījumus attiecībā uz Lattelecom. Un 1998.gadā, šķiet, tika pieļauta arī privatizācijas sertifikātu izmantošana. Attiecībā uz LMT 2006.gadā netika pieļauta... šajos valdības izdotajos nosacījumos netika paredzēta sertifikātu izmantošana, bija paredzēta potenciāla privatizācija tikai par naudu. Tātad valdību lēmumi līdz šim ir bijuši savā ziņā nekonsekventi.

Attiecībā uz sertifikātu izmantošanu jāteic, ka, protams, sertifikāti šodien spēlē pilnīgi citu lomu, tā ir būtiski mazinājusies. Ir bijušas dažādas diskusijas, tostarp arī Saeimā, par to, ka varbūt šo sertifikātu darbību nākotnē vajadzētu izbeigt. Tā ka atkarībā no šiem Saeimā diskutējamiem lēmumiem par privatizācijas pabeigšanu un tā tālāk, es pieņemu, jūsu uzdotais jautājums varētu pat atkrist. Respektīvi, sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis varētu arī kaut kad beigt pastāvēt.

Mans personīgais viedoklis ir, ka, ja mēs kādreiz nonāktu līdz šim privatizācijas jautājumam faktiski, tad man liktos vēlama atsavināšanas procedūra, kas būtu maksimāli caurspīdīga. Es uzskatu, ka mums būtu jāizmanto iespējas izmantot fondu biržu, proti, tā dēvēto IPO procedūru. Tā ka mans, nozares ministra, viedoklis ir šāds: manuprāt, vēlamais, teiksim, mehānisms, lai atbrīvotos nākotnē... lai atsavinātu kādas kapitāla daļas nozīmīgos uzņēmumos, kuriem nav, teiksim, tādas stratēģiskas nozīmes, lai tie paliktu valsts īpašumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Elksniņa kungam par uzdotajiem jautājumiem.

Paldies ministram par atbildēm.

Vai deputāte Reizniece-Ozola vēlas izmantot iespēju uzdot papildjautājumus? Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Pirmām kārtām es vēlos uzdot precizējošu jautājumu.

No iepriekšējās atbildes es sapratu, ka gadījumā, ja abu uzņēmumu sinerģijas rezultātā mēs nonāktu pie situācijas, ka Latvijas valsts zaudētu kontrolpaketi, tad jūsu, par nozari atbildīgā ministra, viedoklis ir, ka Latvijai tas nebūtu izdevīgi. Vai es pareizi sapratu, ka tāds ir jūsu viedoklis šobrīd, ņemot vērā jums pieejamo informāciju?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu pirmām kārtām es šos divus jautājumus nevēlos tik nepārprotami apvienot. Respektīvi, sinerģija pati par sevi nevar būt iemesls, teiksim, kaut kādām daļu izmaiņām. Proti, lai nonāktu pie jebkādiem risinājumiem, kas izmainītu vēsturiskās attiecības, kuras ir nodibinātas ar 1991., 1994.gada līgumiem, kā arī pēc tam ar vēlākiem pārjaunojumiem līdz ar ierakstīšanu Komercreģistrā un tā tālāk... lai šos nosacījumus mainītu, ir jābūt abu pušu īpašnieku – tātad Latvijas valsts pārstāvju un TeliaSonera – vienošanās faktam. Bez tā nevar notikt būtiskas izmaiņas šajos nosacījumos.

Šīs izmaiņas ir jāpanāk tādēļ, lai uzņēmumi varētu attīstīties un lai to vērtība varētu pieaugt. Un, kā jau iepriekš minēju, šie jautājumi ir risināmi pušu sarunās.

Tā ka mēs... nu, tādā ziņā daļu sadalījums nākotnē ir atkarīgs no pušu sarunām.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Lūdzu, vēl papildjautājums. Mikrofonu, lūdzu, ieslēdziet deputātei Reizniecei-Ozolai!

D.Reizniece-Ozola. Ir ieslēgts.

Un otrs jautājums. Šobrīd abos uzņēmumos valsts arī ir kapitāla daļu turētāja. Jūs minējāt, ka uzņēmumu apvienošanas pamatā ir vēlme novērst uzņēmumu vērtības turpmāku mazināšanos – tas šinī gadījumā attiecas uz „Latvijas Mobilo telefonu”. Kāds ir jūsu vērtējums? Cik labi valsts kā kapitāla daļu turētāja ir iesaistījusies uzņēmuma vadībā, ja mēs redzam, ka uzņēmuma vērtība strauji kritusies pēdējos gados un ir plānota arī turpmāka tās krišanās?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu, ja mēs spriežam pēc tāda parametra kā valsts pārstāvju skaits... ja spriežam, kurā no uzņēmumiem valsts pārstāvji ir lielākā skaitā, teiksim, padomē, uzraudzības institūcijā, tad redzam, ka tas ir Lattelecom. Savukārt LMT ir otrādi – tur zviedru pusei... zviedru un somu TeliaSonera pusei ir lielāks pārsvars.

Abos uzņēmumos valdes darbojas faktiski neatkarīgi. Tās ir profesionālas valdes, kurās nav nosakāma vienas vai otras puses pārstāvība. Abi uzņēmumi tiek uzskatīti par profesionāli pārvaldītiem. Un tās situācijas, kas veidojas saistībā ar, teiksim, vērtības samazināšanos, izriet no vismaz trim savstarpēji saistītiem faktoriem. Tās ir ārkārtīgi būtiskas izmaiņas telekomunikāciju un ar tām saistītajos tirgos. Es neiedziļināšos sīkāk, bet šīs izmaiņas tiešām ir būtiskas un ir mainījušas konkurences situāciju.

Otrs faktors, kas to nosaka, ir biznesa stratēģija. Protams, biznesa stratēģijas ir bijušas atšķirīgas, un tas ir noteicis to, ka, piemēram, Lattelecom pēdējos gados ir bijis spējīgs noturēt samērā stabilu ieņēmumu apjomu, savukārt LMT tas ir strauji samazinājies, lielākoties ļoti saasinoties konkurencei mobilo balss sakaru jomā.

Līdz ar to mēs nevarētu kaut kādā veidā saistīt izmaiņas uzņēmumu vērtībā tieši ar valsts kā akcionāra rīcību. Tās ir vairāk objektīvas... ar biznesa aspektiem saistīti apstākļi.

Un trešais faktors, kas vistiešāk ietekmē šo vērtības samazināšanos, ir... izriet no manis jau daudzkārt pieminētajiem dibināšanas līgumiem un Jumta līguma – 1991., 1994.gada līgumiem, kuri nosaka ierobežojumus uzņēmumiem savstarpēji konkurēt, kuri nosaka, piemēram, ierobežojumu Lattelecom darboties mobilo sakaru, mobilo datu pārraides jomā un virkni citu ierobežojumu, kas patiesībā liedz uzņēmumiem pilnvērtīgi attīstīties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl trešo papildjautājumu? Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. Es pieņemu, ka jums ir informācija. Jā? Cik strauji ir kritusies LMT vērtība un kāda ir vērtības pieauguma vai krišanās prognoze nākamajiem trim gadiem?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Es būtu tiešām priecīgs, ja attiecībā uz šiem jautājumiem jūs atrastu iespēju uzaicināt abu uzņēmumu padomes, lai tās sniegtu, teiksim, šo būtisko biznesa informāciju.

Attiecībā uz Lattelecom šķiet šīs prognozes samērā stabilas. Uzņēmums arī turpmāk, vismaz tuvākajos gados, darbosies ar pozitīvu tendenci attiecībā uz ieņēmumiem.

Savukārt uzņēmuma „Latvijas Mobilais telefons” perspektīvas, manuprāt, neizskatās tik labas. Bet katrā ziņā šobrīd ir būtiski pieminēt, ka mēs darba grupā, kurā kopā ar mani darbojas arī satiksmes ministrs un finanšu ministrs, esam aicinājuši abas padomes, kurās ir pārstāvēti abi akcionāri, kopīgi sagatavot ziņojumu par sinerģijas jeb ciešākas uzņēmumu kopdarbības gan riskiem, gan ieguvumiem un, protams, nepieciešamību. Šis ziņojums pabeigtā formā vēl nav manā rīcībā, bet tā sākotnējā informācija liecina, ka abas padomes ir vienisprātis par to, ka ciešāka kopdarbība ir nepieciešama, un ir vienojušās arī par to skaitlisko mērogu – kādu labumu šāda ciešāka darbība jeb, piemēram, apvienošana varētu sniegt.

Šis labums īpašniekiem ir mērāms vairākos desmitos miljonu latu. Un līdz ar to tas arī ir tas galvenais pamatojums, kāpēc mēs šos jautājumus par varbūtēju apvienošanās nepieciešamību cilājam, risinām un virzām skatīšanai valdībā.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem. Paldies ministra kungam par sniegtajām atbildēm.

Un ceturtais, beidzamais, jautājums mums šodien darba kārtībā ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu”.

Ministra kungs, vai vēlaties vēl ko piemetināt jūsu rakstveida atbildei? Tātad nē.

Ķersimies klāt pie papildjautājumiem. Divus papildjautājumus uzdos iesniedzējs Elksniņa kungs. Lūdzu! Pirmais papildjautājums.

< p ALIGN="JUSTIFY">A.Elksniņš (SC).

 

Jā, paldies.

Ministra kungs, spriežot pēc jūsu atbildēm, jūs tiešām esat, tā teikt, izcils politiķis, jo uz daudziem no jautājumiem mēs tā arī atbildes neesam saņēmuši. Bet jautājums jums kā atbildīgam nozares ministram. Un, ja es varētu lūgt, tad atbilde varētu būt ļoti īsa. TeliaSonera abos uzņēmumos pieder 49 procenti, Latvijas valstij – 51 procents. Vai Latvijas valsts pozīcija apvienošanā varētu būt tāda, ka valsts šīs apvienošanās rezultātā varētu zaudēt kontrolpaketi apvienotajā uzņēmumā? Jā vai nē?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Paldies par komplimentu.

Attiecībā uz to, ka nosaucāt mani par nozares ministru, man droši vien ir jālūdz jums precizēt, par kādu nozari jūs runājat, jo šie uzņēmumi darbojas sakaru nozarē. Savukārt es kā ekonomikas ministrs... teiksim, mans uzdevums, protams, ir raudzīties uz ekonomikas kopēju, plašāku attīstību.

Atbildot uz jūsu jautājumu, atbildēt ar „jā” vai „nē” ir neiespējami, ja vien jūs nevēlaties ļoti sarežģītu jautājumu nonivelēt līdz absolūti primitīvam līmenim. Diez vai tas ir mērķis šai sarunai. Līdz ar to mana atbilde jums būs, ka turpmākie soļi ir risināmi tikai un vienīgi ar valdības mandātu. Tas ir tas, ko mēs plānojam apspriest. Šie jautājumi ir risināmi sarunās ar otru īpašnieku.

Ir vairāki mērķi, kas ir jāsasniedz, mūsuprāt. Tas ir tas, ko mēs esam izdiskutējuši trīs ministru darba grupā, kur, starp citu, ir pārstāvēts nozares ministrs, kas ir satiksmes ministrs, finanšu ministrs – kā atbildīgais par valsts resursiem un līdzekļu sagādi – un es. Un mēs esam vienojušies par vairākiem principiem, kas ir jāievēro, turpmāk virzoties uz jebkāda veida risinājumiem. Pirmais ir funkcionējoša konkurence telekomunikāciju jomā – un ne tikai telekomunikāciju jomā, jo šie uzņēmumi sen jau darbojas arī citās ar to saistītās jomās, kas ir saistītas ar mediju satura veidošanu un tamlīdzīgi. Tas ir...

Tātad konkurētspēju es pieminēju, tad tie ir līdzekļu... nu, kā lai saka, ienākumi valstij. Mums ir jāsabalansē ilgtermiņa un īstermiņa ieņēmumi, kas ir saistāmi gan ar dividendēm, gan arī attiecībā uz, pieņemsim, daļu atsavināšanu nākotnē apspriežami un tā tālāk.

Tātad ir virkne mērķu, kuri ir jāsasniedz, un mēs nevaram šos jautājumus apsvērt tikai no kaut kāda viena uzstādījuma viedokļa. Es jums varu vienkārši apliecināt to, ka valdība šo lēmumu pieņems, izsverot visus „par” un „pret” un aplūkojot veselu virkni mērķu.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Elksniņa kungs, vai vēlaties uzdot vēl otru, pēdējo, papildjautājumu? Lūdzu!

A.Elksniņš. Pavļuta kungs! Diemžēl valdība, izsverot „par” un „pret”, ir nelietderīgi iztērējusi pāri par 60 miljoniem attiecībā uz „Liepājas metalurgu”, iegādājusies airBaltic; mums ir problēmas ar vilcienu iepirkumu, mēs likvidējām Krājbanku un vēl nezin cik... Bet šajā situācijā jūsu nākšanu uz parlamentu ir noteicis premjers Dombrovskis, kurš ir novizējis mūsu jautājumus un noteicis jūs par atbildīgo personu, kam uz mūsu jautājumiem par LMT un Lattelecom apvienošanu jāatbild Saeimas priekšā. Mēs neesam atbildīgi par to, ka jums jāatbild. To ir noteicis jūsu valdības vadītājs. Bet jautājums par apvienošanu un par to, cik daudz tad... vai kontrolpakete paliks valdības rokās vai nepaliks Latvijas valsts, tā teikt, rokās, ir ļoti nozīmīgs, jo no tā būs atkarīgs, cik tad būs vērts tas kapitāla daļu atlikums, kas Latvijas valstij būs... paliks. Un, kā jūs jau savā atbildē norādījāt, mēs to vai nu pārdosim fondu biržā, vai privatizēsim par privatizācijas sertifikātiem, vai pieaicināsim ERAB attiecībā uz minēto kapitālsabiedrību attīstību. Bet savā atbildē jūs norādījāt...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jums bija minūte jautājuma uzdošanai!

A.Elksniņš. Ja atļausiet, ministra kungs!

Sēdes vadītāja. Dažas sekundes. Lūdzu!

A.Elksniņš. Desmit sekundes.

Savā atbildē jūs norādījāt, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur, piemēram, fiksēto telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji nesniedz mobilos pakalpojumus. Kādēļ ne tagad, ne iepriekš Lattelecom vienkārši nebija apsvēris iespēju sākt sniegt mobilos pakalpojumus un radīt konkurenci LMT?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu, ja man jākomentē vispirms jūsu komentārs, tad, jāsaka, ir diezgan loģiski, ka Ministru prezidents ir lūdzis mani atbildēt uz šiem jautājumiem, jo es esmu darba grupas vadītājs.

Attiecībā uz šo pēdējo jautājumu... Kas ir liedzis Lattelecom, teiksim, sniegt mobilo sakaru pakalpojumus? Mana atbilde ir: tie ir šie dibināšanas līgumi un Jumta līgums, ko es esmu neskaitāmas reizes šodien jau piesaucis, – 1991.gada LMT dibināšanas līgumi un 1994.gada Jumta līgums par investoru ienākšanu Lattelecom. Tātad no šiem līgumiem un no tiem izrietošajiem līgumiem izriet... un šodien, starp citu, to jau teicu... Elksniņa kungs, tie, starp citu, paredz to, ka Lattelecom nav tiesību bez otra akcionāra piekrišanas radīt konkurenci atsevišķās jomās, kur darbojas LMT. Citiem vārdiem sakot, arī mobilo sakaru un datu pārraides jomā. Un ir vairākkārt... cik man ir zināms, atkal... Lattelecom vadība varētu droši vien sniegt sīkāku informāciju... ir bijuši vairāki gadījumi, ka Lattelecom ir vēlējies un padomes līmenī... un padomju līmenī ir risinājis jautājumu par to, lai iegūtu arī mobilo sakaru licenci; pēdējais gadījums, ja nekļūdos, bija pirms gada vai diviem, tas bija attiecībā uz ceturtās paaudzes jeb 4G licenci, un šis jautājums ir ticis noraidīts no TeliaSonera puses.

Tas ir viens no būtiskākajiem, ja ne pats būtiskākais aprobežojums dibināšanas līgumos, kura dēļ darba grupa uzskata, ka ir nepieciešams risināt šos pārvaldības jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reiznieces-Ozolas kundze, vai vēlaties izmantot savu iespēju uzdot jautājumus? Lūdzu!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Paldies.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministra kungs, es saprotu, ka šobrīd top informatīvais ziņojums, kurš tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā. Jūs esat darba grupas vadītājs. Sakiet, lūdzu, kāds šobrīd ir tālāko pasākumu plāns un termiņi, ja mēs runājam par abu uzņēmumu iespējamo sinerģiju?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Šis jautājums ir samērā vienkārši atbildams. Es domāju, ka ziņojums būs skatīšanai valdībā gatavs – nu, tehniski gatavs – tuvāko divu triju nedēļu laikā. Līdz ar to, ja valdība akceptēs šādu notikumu attīstību, ka ir nepieciešams tiešām risināt ar otru īpašnieku jautājumus, kas ir saistīti ar pārvaldības problēmu atrisināšanu un ciešāku šo uzņēmumu kopdarbību, tādā gadījumā acīmredzot valdība dos darba grupa mandātu vai precīzāku mandātu nekā šobrīd – vest sarunas ar TeliaSonera. Tas droši vien varētu prasīt zināmu laiku, pēc tam mēs, visticamāk, atgrieztos valdībā jau ar konkrētu risinājumu piedāvājumu, kurš būtu izdiskutēts ar otru pusi; precīzāk sakot, mēs atgrieztos ar risinājumu variantiem, un valdība varētu lemt gan par turpmāk veicamo darbu, par vēlamo scenāriju, gan arī par laika grafiku šī scenārija īstenošanai, jo arī laika grafiks turpmākām darbībām ir neizbēgams objekts sarunās ar otru īpašnieku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reiznieces-Ozolas kundze, lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. No kā ir atkarīgs laika grafiks? Es pieņemu, ka ne tikai no valdības lēmuma, durot ar pirkstu gaisā, bet ka noteikti ir kādi nopietni apsvērumi. Jautājums jums kā darba grupas vadītājam: ja šī sinerģija notiek, tad kāds būtu optimālais termiņš, kādā tai būtu jānotiek?

D.Pavļuts. Nu, divas atbildes.

No vienas puses, protams, nav tā, ka mums tas būtu jāizdara nākamnedēļ, jo problēmas, kuras mēs risinām, ir divdesmit gadus vecas.

No otras puses, tas, kas ir vērojams šobrīd, – šī vērtības samazināšanās tendence –, ir pēdējo divu, triju, četru gadu rezultāts, kas izriet no straujām principiālām izmaiņām konkurences vidē; telekomunikāciju joma ārkārtīgi būtiski mainās. Protams, būtu vēlams šo vērtības samazināšanos apturēt pēc iespējas ātri. Es uzskatu, ka būtu labi, ja principiālu lēmumu par to, vai to darīt un kādā formā darīt, varētu pieņemt vēl šogad. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet, protams, būs valdības lēmums. Un tas ir objekts sarunās ar otru pusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildjautājumu? Nē. Paldies.

Līdz ar to paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem, paldies ministra kungam par sniegtajām atbildēm. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti, un jautājumu un atbilžu sēdi es pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos!

D.Pavļuts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 3. oktobrī

Veselības ministres Ingrīdas Circenes atbilde uz deputātu jautājumu „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā” (Nr. 66/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2812)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” apvienošanu” (Nr. 65/J11)
(Atbildes dok. Vēstule par neierašanos uz atbildes sniegšanu: mutvārdos 26.09.2013).
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam)
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par apvienoto telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” kontrolpaketes nodošanu”” (Nr. 68/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2891)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu” (Nr. 69/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2892)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Piektdien, 22.jūnijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196