Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2013.gada 9.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 9.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2013.gada 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pirmo darba kārtības jautājumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs izskatām tālāk sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” un izskatīt to pirms Pilsonības likuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7. un 8.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 8.maija līdz 14.maijam. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un apspriedusi likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Ir saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 3. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 4. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 6. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā”.

Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Un 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vekseļu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.

Gribu atgādināt, ka deputāti izstrādāja šo likumprojektu un iesniedza komisijā. Komisijai bija divu nedēļu laikā iespēja tikties ar ierēdņiem gan no Finanšu ministrijas, gan no Labklājības ministrijas, un ir saņemti atzinumi no abām ministrijām. Labklājības ministrija atbalsta ideju un sola sagatavot tehniskus labojumus, lai nebūtu vislielākā slodze, ieviešot šo likumprojektu, jaunas normas caur aģentūru... Mēs saprotam, ka aģentūrai šodien sarežģīts darbs un atalgojums nav tik liels, tāpēc mēs piekritām iedot vairāk laika, lai ieviestu šīs normas. Bet gribu visus pensionārus nomierināt ar to, ka viņi saņems to piemaksu, kura nebūs izmaksāta šajā laikā. Un mēs saprotam...

Komisija vienbalsīgi atbalstīja to, ka šo likumprojektu var izskatīt divos lasījumos, un vispirms mēs ierosinām atbalstīt steidzamību. Un tad ļoti ātri sagatavosim priekšlikumus, galvenie iesniedzēji būs no ministrijas, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, kā es saprotu, iesniegs. Ar deputātiem un komisijām, ar profesionālām komisijām, mēs sarunājām, ka neiesniegsim nevienu priekšlikumu, lai nesarežģītu šī likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā. Un komisija vienbalsīgi atbalstīja, ka vajag piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Klementjevs. Paldies. Komisija lūdz atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu. Mēs gaidīsim priekšlikumus līdz 16.maijam, un mēs lūdzam likumprojektu iekļaut Saeimas 23.maija sēdē un izskatīt galīgajā lasījumā - otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.maijs un izskatīšana - 23.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Labrīt! Mēs skatām pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts ar nolūku novērst nepilnības spēkā esošajā likumā, padarot to nepārprotamāku un nodrošinot biometrijas datu apstrādes sistēmas efektīvāku izmantošanu. Un tādēļ likumprojektā precizēti biometrijas datu iekļaušanas gadījumi sistēmā, novēršot datu apstrādi neatbilstoši to iegūšanas mērķim. Likumprojektā precizēti sistēmā iekļautie datu izmantošanas mērķi un gadījumi, precizēts to iestāžu uzskaitījums, kuras sniedz un aktualizē datu sistēmu un ir tiesīgas to izmantot.

Likumprojekts paredz to precizēt un deleģēt Ministru kabinetam, piešķirot valdībai tiesības noteikt datu iekļaušanas un izmantošanas nosacījumus. Likumprojekts arī nosaka tiesības izmantot sistēmā uzkrātos datus publisko pakalpojumu sniegšanai.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātie deputāti! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā. Izstrādātais likumprojekts paredz Militārā dienesta likumu papildināt ar jauniem terminiem - „kareivis speciālists” un „instruktors speciālists”, kā arī nosaka dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību kareivjiem un instruktoriem speciālistiem.

Likumprojekts nosaka pārejas periodu tiem karavīriem, kuri pieņemti profesionālajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, jo viņiem būs jāapgūst kareivja speciālista pamatkurss vai instruktora speciālista kurss, vai citi tam pielīdzināti kursi līdz 2015.gada 30.jūnijam gadījumā, ja karavīrs nebūs ieguvis karavīra vispārējo militāro izglītību NBS kājnieku skolā vai NBS instruktoru skolā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (RP).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” ir izstrādāts, lai noteiktu, kā transportlīdzekļu reģistrāciju rindā veic Valsts robežsardze. Par šo likumprojektu otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi, abi priekšlikumi ir saistīti ar likuma spēkā stāšanās laiku.

Tātad 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Un 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā, - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bite. Šā gada 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.maijs.

I.Bite. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.622/Lp11.

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Šā gada 22.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas izslēdz vārdus „vai valsts ministra”, tā kā tas arī citos likumos jau ir izslēgts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgs kā 1., komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir par to pašu tēmu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

E.Cilinskis. Vismaz man bija saņemts tāds...

Sēdes vadītāja. Tā. Tālāk ir 5.priekšlikums.

E.Cilinskis. Jā. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums tika izstrādāts darba grupā, ņemot vērā iepriekš iesniegto deputātes Čigānes priekšlikumu un arī ministra Sprūdža priekšlikumu.

Komisijā atbalstītais priekšlikums paredz papildināt 4.pantu ar jaunu pirmo un otro daļu. Šī panta spēkā esošā redakcija, kas pašlaik paredz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku, tiek papildināta ar deputāta pilnvaru ierobežošanas institūtu. Šī norma šobrīd nav unikāla Latvijas publiskajā pārvaldē. Jau pašlaik likums paredz iespējas deputāta pilnvaru apturēšanai un deputāta aizvietošanai ar citu deputātu, ja deputāts trīs mēnešus pēc kārtas neapmeklē domes sēdes veselības stāvokļa vai kriminālprocesuāla piespiedu līdzekļa dēļ. Un tāpēc šis priekšlikums arī iekļaujas kopējā likumdošanas sistēmā, un līdzīga norma attiecas arī uz Saeimas kārtības rulli. Tātad šī norma attiecas tikai un vienīgi uz tādu pašvaldības deputātu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Šī pieeja izvēlēta, lai deputāta pilnvaru ierobežošanas institūts būtu saskaņots ar jau pašlaik pašvaldību vēlēšanu likumā noteiktajiem pasīvajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Diskusijā gan darba grupā, gan arī vēlāk komisijā tātad... un arī Juridiskajā komisijā, kas atbalstīja šo likumprojektu, bija... izskanēja jautājumi par deputāta pilnvaru ierobežojumiem Satversmes 101.panta gaismā. Un tātad, kā zināms, Satversmes 101.pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā, kā arī pildīt valsts dienestu. Un, lai šo izvērtētu, bija nepieciešams konstatēt normas leģitīmo mērķi. Par minētās normas leģitīmo mērķi uzskatām demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību, kas izpaužas kā krimināli vajātu pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošana, sekmējot lielāku uzticēšanos pašvaldībai kā tautas vēlētai pārvaldes sastāvdaļai.

Un šeit var rasties jautājums: vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai? Vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi? Manuprāt un arī pēc komisijas vairākuma domām, šie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo līdzeklis ir noteikts ar Saeimas pieņemtu likumu, kas paredz deputāta pilnvaru ierobežošanu, un tas atbilst Satversmes 101.pantā noteiktajam, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Vai šāda rīcība ir nepieciešama, un vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt arī ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem? Šeit jāatzīmē, ka diskusijās tika piedāvāti arī tādi risinājumi, kas šīs tiesības ierobežotu vēl vairāk, proti, ka šī deputāta aizvietošana, kā tika piedāvāts vienā no priekšlikumiem, notiktu jau tanī brīdī, kad ir uzsākts kriminālprocess, nevis kriminālvajāšana. Tāpat arī bija priekšlikumi par to, ka tas attiektos uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevis tikai uz smagiem vai īpaši smagiem nodarījumiem. Līdz ar to komisija rūpīgi visu izvērtēja un šī piedāvātā norma faktiski ir tāda, kas mazāk ierobežo indivīda tiesības, nekā to paredzēja citi izskatītie priekšlikumi.

Tika arī izvirzīta doma, ka varbūt varētu šo jautājumu risināt ar īpašas, paātrinātas, kriminālās tiesvedības procedūras ierosināšanu attiecībā uz krimināli apsūdzētiem pašvaldību deputātiem vai citām amatpersonām. Nenoliedzot to, ka kriminālprocesa izskatīšana un tiesas procesa izskatīšana būtu jāpaātrina, kā to atzinis arī tieslietu ministrs, Kriminālprocesa likums tomēr neparedz īpaši paātrināt krimināllietu izskatīšanas procedūru, un visi smagos vai sevišķi smagos noziegumos krimināli apsūdzētie Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Līdz ar to īpaša tiesvedības kārtība šādām personu grupām būtu jāvērtē ar piesardzību - īpaši vienlīdzības principa gaismā.

Tad varētu rasties jautājumi: vai ierobežojums ir atbilstošs, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu un vai sabiedrībai ir ieguvums, atturot no tiešas iesaistes lēmumu pieņemšanā personas ar tām uzrādītu apsūdzību smagos vai sevišķi smagos noziegumos? Apsūdzības uzrādīšana nozīmē, ka prokuroram ir pietiekams pamats saukt personu pie kriminālvajāšanas.

Turklāt, sagatavojot šo priekšlikumu, tika diskutēts arī par vairākiem indivīda tiesības garantējošiem instrumentiem, tajā skaitā par to, ka likumdevējs ir saglabājis šajā priekšlikumā daļēju atlīdzību 50 procentu apmērā laikā, kad ir ierobežotas šī deputāta pilnvaras.

Tāpat arī ir paredzēts, ka, atjaunojot deputāta pilnvaras līdz ar kriminālvajāšanas izbeigšanu vai viņa attaisnošanu, persona saņem atlīdzību par visu pilnvarās ierobežoto laiku.

Līdz ar to uzskatu, ka šis likumprojekta priekšlikums ir samērīgs un atbilstošs visai likumdošanas kopējai sistēmai, tāpēc aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Labdien, godātie kolēģi! 5.priekšlikums paredz, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek būtiski ierobežotas, ja pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Jāatzīmē, ka tas ir pilnīgi jauns regulējums, un gribētos domāt, ka šis priekšlikums nav vērsts pret noteiktām, zināmām personām. Es uzskatu, ka ideja par deputāta pilnvaru ierobežošanu, apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku nav slikta, bet izpildījums, manā skatījumā, ir vājš un neatbilst tiesiskuma principam. Piemēram, vēl aizvien, vēl joprojām nav izstrādāts deputāta aizvietošanas mehānisms. Manuprāt, jautājums par pilnvaru apturēšanu vai mandāta nolikšanu drīzāk ir ētikas jautājums, jo uzsākta kriminālvajāšana vēl nenozīmē, ka persona ir vainīga. Tas ir tikai pieņēmums. Tāpēc uzskatu, ka drīzāk tas ir partiju iekšējās nostājas un ētikas jautājums, un kā piemēru varu minēt to, ka 10.Saeimas laikā „Saskaņas Centra” frakcijas deputāts Juris Silovs līdzīgā gadījumā pats izrādīja drosmi un nolika deputāta mandātu.

Līdz ar to es aicinu balsot pret 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ne tuvu nesimpatizē Aivara Lemberga politiskie uzskati. Droši vien grūtāk būtu atrast jautājumu, kurā mūsu viedokļi sakrīt, nekā jautājumu, kurā tie ir šķirti. Lai piedod Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, bet politiskā cīņa pret Aivaru Lembergu nav nekas tāds, kas man šķistu tāls un nesaprotams! Arī šo grozījumu autori, protams, politkorekti noliedz, ka tie būtu radīti vienam cilvēkam, lai gan, domāju, vairākums no mums labi saprot, ka tieši tā tas arī ir. (Zālē starpsaucieni.) Tas, kas mani visvairāk satrauc, - vai šāds paņēmiens neizrādīsies neefektīvs pret personu, kurai grozījumi paredzēti, bet cietīs pilnīgi citi cilvēki. Cietīs tie pašvaldību deputāti, pret kuriem ir vai vēl tiks nepamatoti veikta kriminālvajāšana; tiesa būs jāgaida gadiem ilgi, un šajā laikā viņiem būs liegtas iespējas strādāt savu vēlētāju interesēs.

Un es šoreiz nerunāju abstrakti. Nesen Valstiskās audzināšanas apakškomisijā mēs, visu klātesošo frakciju pārstāvji, lielā vienprātībā piešķīrām atzinības rakstu Ogres Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas vadītājam un dibinātājam Egilam Helmanim. Viņš jau četrus gadus, baudot lielu vēlētāju uzticību, ir pilsētas vicemērs, un visa viņa ikdiena, viņa darbs... viss viņa laiks tiek ieguldīts darbā Ogres iedzīvotāju labā. Protams, viņa plānos ir iesākto turpināt arī pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Egilam tiek pārmests, ka īsi pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām viņš, būdams pietiekoši veiksmīgs un turīgs uzņēmējs, esot centies no sava politiskā konkurenta izspiest... izspiešanas veidā dabūt 6000 latu. Ja tā būtu taisnība, tad man būtu jābrīnās, kā par lielas pilsētas vicemēru var kļūt cilvēks, kurš pirms vēlēšanām sīvam politiskajam sāncensim mēģina izspiest naudu. Šobrīd Ogres vicemērs ir pilnīgi pārliecināts par tiesas spriedumu, un veselais saprāts liecina, ka pirms vēlēšanām pret viņu tika izstrādāta smalka provokācija, kādu var saorganizēt pret jebkuru. Ja apstiprināsim šos grozījumus, arvien no jauna pārsūdzēts tiesas spriedums liegs iespēju Egilam Helmanim strādāt domē daudzu gadu garumā. Ticiet man, 50 procenti no algas - tā nav motivācija! Viņš ir savu spēku līderis Ogrē, un, atņemot viņam iespēju strādāt, tiek iznīcināta viņa politiskā karjera, faktiski tas, kam viņš dzīvo un ar ko ir saistīta viņa dzīves misija. Nav veidu un nebūs veidu, kā pēc daudziem gadiem to varētu kompensēt.

Godātie deputāti, katram no mums, kas šodien balsos „par”, ir jāspēj apstiprinoši atbildēt vismaz uz vienu no diviem jautājumiem. Lūdzu, ieklausieties, jo vismaz uz vienu no šiem diviem jautājumiem jums ir jāatbild apstiprinoši! Pirmais jautājums: vai jūs esat pilnīgi pārliecināts vai pārliecināta, ka Egils Helmanis ir vainīgs viņam pārmestajos nodarījumos, kā arī ikviens cits cilvēks, kas var nonākt identiskā situācijā? Vai jūs esat pilnīgi pārliecināts? Un otrais: vai jūs piekrītat, ka nevainīgu cilvēku likteņi tiek lauzti tikai ar mērķi - mazliet ieriebt Lembergam? Kāds teiks, ka tā nav nekāda likteņa laušana. Nepiekrītu, jo zinu, ka ir cilvēki, kam iespēja strādāt vēlētāju uzticības attaisnošanai ir viņu dzīves jēga un aicinājums, nevis tikai algas pelnīšanas iespēja. Ieguvums tiešām būs tikai sīka ieriebšana Lembergam. Ja „Latvijai un Ventspilij” domē ir vairākums, tad šis vairākums atradīs veidu, kā iesaistīt Lembergu tās darbā un ļaut viņam reāli vadīt pilsētu. Tā būs tikai neērtība, tas būs tikai neērtības un izdomas jautājums.

Projekta iniciatori, protams, būs sev nopelnījuši politiskos punktus. Galarezultātā politiski iegūs arī ar upura lomu apveltītais Lembergs, jo parādīs, ka iedzīvotāju griba joprojām ir par labu viņam un ka viņš turpina valdīt. Tas viss notiks uz kādu cilvēku rēķina, kuri nav vainojami ne pie kā. Ja tas jūs apmierina - balsojiet „par”. Es aicinu palīdzēt tieslietu ministram cīnīties par tiesu darba efektivizāciju, kā arī pārliecināt ventspilniekus atklātā politiskā sacensībā.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka par šo jautājumu mēs diskutējām jau pagājušajā nedēļā, jo bija ierosinājums no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas noteikt divas līdzatbildīgās komisijas šim likumprojektam. Šīs komisijas tika noteiktas, un otrdien Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu. Es gribētu atgādināt, kolēģi, ka arī Juridiskā komisija, kas tiešā veidā strādā ar Kriminālprocesa likumu, ar Krimināllikumu (No zāles dep. A.Elksniņš: „To mēs neskatīsim!”), protams, arī ar tiesu varu regulējošo likumdošanu, šo priekšlikumu atbalstīja, un to atbalstīja arī Agešina kungs. Paldies jums par to! Jums bija ļoti laba argumentācija Juridiskajā komisijā, kur jūs teicāt, ka jūs atbalstāt šo priekšlikumu, jo uzskatāt, ka tas ir nepieciešams, vajadzīgs demokrātijas un demokrātiskas valsts iekārtas vārdā. (No zāles dep. V.Agešina starpsaucieni.) Jūs teicāt to pašu, tomēr šoreiz jūs paudāt, ka šo priekšlikumu neatbalstīsiet.

Cienījamie kolēģi, es gribu tomēr apgalvot, ka tie, kuri runā, ka šis likumprojekts ir iesniegts viena cilvēka vai pāris cilvēku dēļ, viņi patiešām maldās, jo mēs šeit runājam par sistēmisku jautājumu, par labas pārvaldības jautājumu. Šis regulējums attieksies uz visiem deputātiem, un nākošajās pašvaldību vēlēšanās tiks ievēlēti 1618 deputāti, kuru statusu, tiesības un pienākumus regulēs šis likums. Tātad šis grozījums potenciāli attieksies uz visu šo cilvēku kopumu.

Cienījamie kolēģi, es atļaušos apgalvot, ka tie, kuri runā par to, ka šis likumprojekts ir domāts atsevišķiem cilvēkiem, patiešām lobē šo atsevišķo cilvēku intereses, nevis domā par lielāku sabiedrisko labumu, nevis domā par to, kā mums visiem kopā piederošos nelielos publiskos līdzekļus iztērēt visefektīvākajā veidā.

Cienījamie kolēģi! Tie, kuri uzskata, ka kriminālvajāšanu var uzsākt tāpēc, ka prokuroram tā gribējās (No SC frakcijas: „Tā ir!”), tāpēc, ka viņam kāds nepatika, tāpēc, ka viņam subjektīvi gribējās kādam ieriebt, tie dzīvo pasaulē, kurā nevalda tiesiskums. Tomēr mēs jau 23 gadus dzīvojam atjaunotā Latvijas Republikā, kur tiesiskums ir pamatprincips un kur likuma vara ir pamatprincips. Ja mēs ticam likuma varai, tad mēs ticam arī tam, kas ir noteikts Kriminālprocesa likumā par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Kriminālprocesa likums uzdod par pienākumu personu saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un ja prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Prokuroram ir milzīga atbildība - savākt šos pierādījumus, kas apstiprina personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ceļot apsūdzības.

Cienījamie kolēģi, vai tiešām mēs esam gatavi neticēt prokuroram, vai tiešām mēs esam gatavi būtiski neuzticēties mūsu tiesībsargājošām institūcijām, apšaubot viņu lēmumus (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.), uzskatot, ka tie var būt subjektīvi, ka tie var būt manipulēti, ka tie var būt personiskas atriebības vadīti?

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt Satversmes tiesas 2011.gada lēmumu tiesneses Muižnieces lietā. Toreiz Satversmes tiesai bija jālemj par tiesneses Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai, un šajā lēmumā Satversmes tiesa norādīja vienu ļoti būtisku lietu: tā atzina, ka kriminālvajāšanas uzsākšana ir prokurora kompetence. Un atzina: ja reiz tas ir noticis, tad attiecīgā tiesnese kriminālvajāšanai ir izdodama, nešauboties par to, vai konkrētais prokurors ir savācis pierādījumus, un nevērtējot, vai šo pierādījumu bāze ir pietiekama, un tātad uzticoties mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, ka tās ievēro Kriminālprocesa likumā noteikto: prokuroram ir jābūt pārliecinātam, ka personas vaina ir pierādīta.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt labas pārvaldības vārdā šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārliecinoši atbalstīto grozījumu.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es laikam būšu nepopulārs, bet šie grozījumi ir raksturojami ar trim vārdiem: šķībi, greizi, nepareizi.

Būtība ir sekojoša.

Nu, acīmredzot Čigānes kundzei gan nav jābūt tai personai, kurai ir jārunā, ka šie likuma grozījumi ir virzīti sabiedrības interešu vārdā ar mērķi nodrošināt likumību, tiesiskās valsts iekārtas aizsardzību un tā tālāk. Konkrētie grozījumi ir vērsti pret diviem cilvēkiem valstī: tas ir Lemberga kungs, un tas ir Munkevica kungs. Konkrētā VIENOTĪBAS iniciatīva visnotaļ ir saistīta ar šo konkurenci, kas ir virzīta attiecībā uz... ir starp minētajām politiskajām personām.

Pirmais jautājums, uz ko šajā kontekstā ir jāatbild: vai Saeimai ir jāiejaucas VIENOTĪBAS izrēķināšanās kampaņās attiecībā uz pašvaldības deputātiem parlamentārā līmenī? Atbilde visnotaļ būtu noraidoša, un es domāju, ka tas nav atbalstāms.

Otrais jautājums. Likumā piedāvātā redakcija paredz, ka pašvaldības deputāti nevarēs piedalīties pašvaldības darbā, ja pret viņiem ir celta apsūdzība smagā vai sevišķi smagā noziedzīgā nodarījumā. Lietišķā valodā runājot, - ja viņš zog viens, tad viņš varēs turpināt darbu; savukārt, ja viņi, deputāti, zog divatā vai grupā, tad darbu turpināt nevarēs.

Krimināllikumā vēl ir paredzēti tādi noziedzīgi nodarījumi, kuri atbilst mazāk smaga noziedzīga nodarījuma kritērijiem, piemēram, nacionālā, etniskā vai rasu naida kurināšana. Pašvaldības deputāts kurina nacionālo, etnisko naidu - turpināt var. Aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai, piemēram, personas nolaupīšana... Ja Aivars Lembergs nolaupa kādu personu, pret viņu tiek celta apsūdzība par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, un viņš var turpināt darbu pašvaldībā.

Kontrabanda. Čigānes kundze, tas ir tik tuvs jautājums jums (Zālē smiekli.), un tieši no labiem tikumiem, no labas pārvaldības, ko jūs minat... jums nebūtu jāiesaistās minētā likumprojekta apspriešanā, ņemot vērā jūsu personīgo iesaisti... tajā skaitā iepriekš... prettiesiskās darbībās, par ko jūs esat saņēmusi sodu. Un pie kārtīga prokurora lietas materiālus varētu arī pārskatīt pat šodien un pat šodien pret jums celt apsūdzību.

Kukuļņemšana. Pašvaldības deputāts, kurš ir paņēmis kukuli un pret kuru ir celta apsūdzība par tādu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu kā kukuļņemšana, var turpināt darbu pašvaldībā. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Nevajadzētu turpināt!”) Tas ir... Tas ir pirmais... patiesībā spēcīgs arguments attiecībā uz to, ka tam nav jābūt.

Nākamais jautājums ir attiecībā uz pašu kriminālvajāšanu. Kriminālprocesa likumu Čigānes kundze tikko piesauca. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kriminālvajāšana ir pieņēmums... procesa virzītāja pieņēmums.

Nu, klasisks gadījums attiecībā uz attaisnojošu spriedumu, kurš bija pirmajā instancē, bija saistīts ar Diānas Kozlovskas slepkavību: tika attaisnoti abi viņas vecāki.

Šajā situācijā tas, ko piedāvā likumprojekta autori... norāda, ka tam cilvēkam, kurš tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir jāiziet visas trīs instances. Tas tiešām tāds ilgs, skaidrs projekts, VIENOTĪBAS skatījumā, ka persona nav jāpielaiž pie darba pašvaldībā... Nu, pēc mūsu tiesvedības termiņiem, vismaz septiņi astoņi gadi... Vēl jo vairāk! Es zinu tādas lietas, kuras... piemēram, Rīgas Centra rajona tiesā pagājušajā gadā tika pabeigta lieta, kas tika skatīta 16 gadus, tātad cilvēks 16 gadus atradās kriminālvajāšanā apsūdzētas personas procesuālajā statusā.

Nākamais jautājums. Godājamie kolēģi, pieņemsim, ka personai kriminālvajāšanas laikā, kad lieta atrodas prokuratūrā, tiek celta apsūdzība par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu. Šobrīd likumdevējs Kriminālprocesa likumā ir paredzējis, ka prokurors no šīs apsūdzības var atteikties vai var grozīt to uz vieglāku apsūdzību. Tas nozīmē, ka iztiesāšanas stadijā smags var pārtapt par mazāk smagu, un tas jau nebūs ierobežojošs nosacījums, lai pašvaldības deputāts neturpinātu strādāt.

Nākamais. Vai prokurors ir pietiekami neatkarīga persona, lai varētu attiecībā uz pašvaldības deputātu pieņemt lēmumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu? Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu amatā augstāks prokurors - un tas šajā gadījumā ir ģenerālprokurors, ko ieceļ parlaments, - var atņemt lietu jebkuram prokuroram, kurš, piemēram, neceļ vienā vai otrā gadījumā apsūdzību, un nodot lietu citam prokuroram, kurš vienā otrā gadījumā to apsūdzību cels.

Es lūdzu man vēl divas minūtes! (No zāles: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Ja deputāti neiebilst, Elksniņa kungs runās vēl divas minūtes. Lūdzu, runājiet divas minūtes!

A.Elksniņš. Līdz ar to, godājamie kolēģi, šai piedāvātajai kvalifikācijai prokuratūrai vienā vai otrā gadījumā tiešām nav noteicošas nozīmes. Šis tiešām ir jautājums, kas būtu jārisina Juridiskajai komisijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un jāpilnveido Kriminālprocesa likums. Kāpēc? Tāpēc, ka ir iespējams... piemēram, ir noteikta ātrāka lietas izskatīšana attiecībā uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem vai attiecībā uz personām, kuras atrodas apcietinājumā. Līdz ar to ir iespējams paredzēt papildu kategoriju šīm lietām, ka lieta ātrāk skatāma arī gadījumā, ja Kriminālprocesā ir izvirzīta apsūdzība amatpersonai. Kāpēc šāds gadījums un šāds piemērs netiek analizēts? Nu, acīmredzot likumprojekta autori pieturas pie šādas pozīcijas, vienīgi lai „izgrūstu cauri” šos grozījumus.

Nākamais. Godājamie kolēģi, saskaņā, piemēram, ar Kriminālprocesa likuma 526.pantu, ja pirmajā instancē ir bijis attaisnojošs spriedums, tad kriminālprocesā persona tiek atbrīvota no apcietinājuma. Viņai tiek atcelti visi drošības līdzekļi, un tā saikne starp apsūdzēto un prokuratūru galā veidojas otrāda - veidojas atgriezeniska. Un vai šajā gadījumā cilvēkam ir jāgaida notiesājošs spriedums?

Mūsu Krimināllikumā ir iestrādāta norma, ka noilguma termiņa tecējums tiek pārtraukts no brīža, kad uzrādīta apsūdzība. Un šajā situācijā šis jautājums nav noregulēts arī nākamajā aspektā - tiklīdz tiek uzrādīta apsūdzība prokuratūrā, automātiski tiek pārtraukts noilgums.

Lietuvā likumdevējs ir izvēlējies citu pozīciju. Par katra personas noziedzīga nodarījuma smagumu lemj otrajā instancē. Lietai ir jānokļūst vismaz līdz otrajai instancei, un otrajā instancē, izskatot lietu pēc būtības, ir jāatrisina šis jautājums.

Es tiešām, godājamie kolēģi, aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu, vadoties pēc veselā saprāta, nevis viena vai otra kontrabandista ambīcijām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Priekšlikums pēc būtības paredz automātisku deputāta pilnvaru ierobežojumu, un tas, ko gribu uzsvērt šodien šeit, ir tas, ka mēs neatbalstām automātisku deputāta pilnvaru ierobežojumu, ņemot vērā to, ka tā tomēr ir vēlēta amatpersona un pret to būtu jāizturas uzmanīgi.

Mēs plānojam iesniegt uz trešo lasījumu vēl vienu priekšlikumu, kas paredzēs iesaistīt šajā procesā vēl kādu personu. Tas varētu būt ģenerālprokurors, ja būtu nepieciešams akcepts šī procesa tālākai virzīšanai. Jo esošajā situācijā pat tajos gadījumos, ko spilgti minēja Dzintara kungs... pat tajos gadījumos, kad šī amatpersona ir izdarījusi kādu pārkāpumu, tas varbūt, pat pēc prokurora domām, neattiecas uz... nekādā veidā neietekmē viņa darbu, bet mēs ar šiem grozījumiem automātiski apturam viņa pilnvaras. Un arī prokurors to nekādā gadījumā nevarēs - apturēt šo pilnvaru ierobežojumu. Tas viss notiks automātiski, un te, mūsuprāt, ir jābūt kādai iespējai, kā... ka kāda instance, ko šajā gadījumā mēs varētu piedāvāt... Tas varētu būt ģenerālprokurors, kas pasaka: „Jā, šim deputātam ir jāierobežo pilnvaras.” vai arī: „Nē, šis deputāts var turpināt savu darbu tālāk, jo tā lieta, kas pret viņu ir iesākta, nekādā gadījumā nevar ietekmēt deputāta darbu.” Kā piemērs minams ir tas, ko Lolita Čigāne... Čigānes kundze ir apsolījusi iesniegt. Tie ir ceļu satiksmes negadījumi... šie gadījumi, bet tādi var būt arī citi, piemēram, Neo gadījums. Ja Poikāns tagad startētu vēlēšanās Rīgā, Liepājā vai vienalga kur, tad viņu ievēlētu, viņš tā kā tāds tautas varonis mums tagad ir, bet pret viņu ir uzsākts process. Un tad, gribi vai ne, pēc šīs redakcijas automātiski šie viņa amata pienākumi tiktu ierobežoti. Vai tiešām tas noziegums, kuru viņš ir izdarījis un par kuru ir sākts šis process, ir tā vērts, lai ierobežotu viņa, deputāta, darbu? Manuprāt, īsti ne. Un te jābūt šim posmam, kurā kāds tomēr pasaka „jā” vai „nē”. Un tas, mūsuprāt, varētu būt ģenerālprokurors, kas papildus... Tāpat kā tiesnešiem... Tiesnešiem tas ir ģenerālprokurors; mums, Saeimas deputātiem, tā ir pati Saeima, kas pasaka, vai ir jāatņem šī imunitāte vai nav. Šajā gadījumā tas viss notiek automātiski, un es vēlos, lai jūs pievērstu uzmanību šai niansei. Un atbalstiet mūsu priekšlikumu, ko mēs iesniegsim uz trešo lasījumu! Tas būs ļoti konceptuāls, tomēr tas arī mainīs pašu būtību, bet tas būs pareizs, un es aicinu atbalstīt trešajā lasījumā mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Mani nedaudz pārsteidz, ka tie cilvēki, kas iebilst pret attiecīgo priekšlikumu, faktiski skatās uz priekšlikumu, domājot par atsevišķiem cilvēkiem. Priekšlikums nav domāts atsevišķām personām (No SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Āāā?”), bet, ja jūs reducējat attiecīgo priekšlikumu un to sasaistāt ar atsevišķiem cilvēkiem, manuprāt, jūsu viedoklis par grozījumiem nav pareizs. Jautājums ir par principu. Ja cilvēks ir apsūdzēts smagā vai sevišķi smagā noziegumā - vienalga, kāds viņam ir uzvārds -, vai, jūsuprāt, viņam ir tiesības sēdēt domē un lemt svarīgus jautājumus? Es sapratu, ka jā. Jūsuprāt, nekādas problēmas nav, ka viņš ir apsūdzēts. Kaut ko līdzīgu es dzirdēju arī gadījumos, kad cilvēki ir notiesāti. Un daži saka: „Bet tas nekas, tas ir pirmais spriedums.” Tātad pēc tam seko otrais spriedums, apelācija. „Tas nekas, vēl būs priekšā kasācija!” Man šķiet, ka vairāki cilvēki diezgan nepareizi saprot mūsu tiesvedības sistēmu, un, kamēr nav galīga sprieduma, viņi uzskata, ka nekas nav noticis. Bet, runājot par attiecīgo priekšlikumu, šis jautājums ir par labu pārvaldību, un gadījumā, ja cilvēks ir apsūdzēts likumpārkāpumā - smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā -, viņš nedrīkst turpināt strādāt un pieņemt lēmumus, kas ir svarīgi visiem iedzīvotājiem. Nebūtu pareizi atņemt viņam mandātu, ja tiešām nav notiesājoša vai attaisnojoša sprieduma, bet noteikt ierobežojumus ir samērīgi, un mani pārsteidz, ka jūs negribat to atbalstīt.

Tāpat pārsteidza no Nacionālās apvienības izskanējušais viedoklis. Jūs sākāt analizēt konkrētu lietu. Es nevaru to darīt, tāpēc ka neesmu ne prokurors, ne advokāts. Es sapratu, ka jūsu frakcija jau lietu iztiesāja un jūs attaisnojāt cilvēku. Jums ir pietiekama informācija... jums ir pietiekama informācija, lai spriestu. Man tādas informācijas nav, bet vienīgais, ko es redzu, - es redzu attiecīgās lietas gaitu, un es redzu, ka sēde, kas bija paredzēta 3.aprīlī, nenotika tāpēc, ka apsūdzētais Helmanis... apsūdzētā Helmaņa advokāts Vārpiņš nevarēja piedalīties sēdē. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas.) Viņš iesniedza lūgumu, un sēde tika pārcelta uz augustu, tāpēc ka advokāts nebija spējīgs piedalīties sēdē. Jūs varat paskatīties tiesas kalendārā un pārbaudīt!

Kāds ir jautājums? Protams, kamēr nav notiesājoša sprieduma, mums ir jārunā par... jāņem vērā nevainīguma prezumpcija. Cilvēks nav vainīgs! Un mēs nerunājam par to, ka cilvēks tiks notiesāts vai attaisnots ar attiecīgiem grozījumiem. Mēs runājam par ko citu - vai cilvēks, kurš apsūdzēts, drīkst vai nedrīkst pieņemt lēmumus tautas vārdā. Un šis ierobežojums ir samērīgs, ja ir apsūdzība, ja prokurors tā uzskata un uztur apsūdzību, ja uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, un to ignorēt nedrīkst.

Ja mēs runājam par labu pārvaldību, tad taisnība ir Agešina kungam. Tas ir ētikas jautājums! Bet ko darīt, ja dažiem cilvēkiem ētika neko nenozīmē?

Es atceros kādu stāstu par vienu apsūdzētu personu, kad man teica: „Jā! Šī persona nekad nenoliks... neatteiksies, teiksim, no tā stāvokļa, ko viņa ieņem, tāpēc ka bērnam ir kredīti, un viņa nevar iet prom. Viņai ir jāstrādā, jāsēž tur, kur viņa ir, tāpēc ka nepieciešama nauda.” Un tas ir ļoti, ļoti nožēlojami! Cienījamie kolēģi, laba pārvaldība... lai nodrošinātu labu pārvaldību, es aicinu atbalstīt attiecīgos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ļoti simpatizē, ka atsevišķas mūsu politiskās partijas un atsevišķi to pārstāvji grib kļūt... būt svētāki par Romas pāvestu. Tas tiešām ir tāds ļoti labs stils. Un es ceru, ka nākošais uz trešo lasījumu tiks iesniegts priekšlikums par to, ka par deputātu nevar kļūt un ka jāatņem deputāta mandāts arī par administratīviem pārkāpumiem, tāpēc ka arī tas met ēnu uz jebkuru deputātu neatkarīgi no tā, vai viņš ir pašvaldības, Eiropas Parlamenta vai nacionālā parlamenta deputāts. Tas pats skar arī visus pārējos ierēdņus.

Cienījamie kolēģi, man jau patīk, ka viens otrs šeit izrāda absolūtu ticību un uzticēšanos mūsu tiesu sistēmai, taču es varu minēt daudz dažādu piemēru, kad šī uzticēšanās nav attaisnojusies. Viens no tādiem raksturīgākajiem piemēriem ir bijušais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers, kurš cīnījās par Latvijas neatkarību, kurš organizēja lauksaimniekus, lai viņi brauktu uz Rīgu 1991.gadā puča laikā, kurš cīnījās par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu ko ēst tanīs grūtajos laikos. Pret viņu tika izvirzīta apsūdzība Lata International lietā, un tikai pēc 12 gadiem Augstākā tiesa viņu attaisnoja un pieņēma lēmumu par to, ka viņš nav vainīgs. Viņu attaisnoja pilnīgi visos apsūdzības punktos, tāpēc ka vaininieks bija kāds pavisam cits - viņa bijušais vietnieks.

Var minēt vēl veselu virkni citu piemēru. Pavisam nesen, pāris mēnešu atpakaļ, Augstākā tiesa attaisnoja vairākus cilvēkus, kuri tika apsūdzēti sevišķi smagās slepkavībās. Jūsu priekšā arī ir cilvēks, pret kuru tika izvirzītas apsūdzības, un es izgāju visas instances Latvijas tiesu sistēmā, kamēr nonācu līdz Eiropas tiesai, kur pieņēma lēmumu, ka tās apsūdzības, kuras man tika izvirzītas, ir absurdas.

Mēs varam runāt par to, ka Latvija tiešām ir unikāla valsts ne tikai ar to, ka mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, bet ka mums arī patīk pieņemt visādus likumus, kas ir vērsti pret atsevišķām personām. Tāds ir anti-Rubika likums, anti-Bojāra likums, anti-Ādamsona likums vai šā likuma interpretācija. Tagad pieņemsim likumu par Lembergu vai Munkevicu. Bet pavisam nesen bija arī cits gadījums, kad kādu aizturēja - Zilupes mēru Agafonovu pirms vairākiem gadiem, kuram tika izvirzītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos. Pēc tam izrādījās, ka šīm apsūdzībām nav nekāda pamata. Varbūt tiešām mazliet tomēr ticēsim tiesu sistēmai un mazliet uzticēsimies tiem spriedumiem, ko pieņem tiesa, nevis tas vai cits ierēdnis?

Lai safabricētu krimināllietu pret kādu personu, daudz prāta nevajag. Jebkurš izmeklētājs, kurš ir nostrādājis zināmu laiku, to jums var uztaisīt ja ne gluži piecās minūtēs, tad pusstundas laikā gan. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu gan!”) Par ko mēs gribam cīnīties? Par ko tad mēs iestājamies? Laikam jau mēs visi gribētu cīnīties un iestāties par tiesisku valsti. Bet tad to vajag arī darīt ar tiesiskiem līdzekļiem!

Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, godājamie deputāti! Es lasu šo priekšlikumu un brīnos. Proti, brīnos par to, ka cilvēkam grib piedāvāt naudu, maksāt par to, lai viņš neiet uz darbu. Mani tas dziļi izbrīna! Tas ir ļoti „jauks” efektīvas pārvaldības likums - maksāt tātad deputātam 50 procentus un liegt viņam piedalīties sēdēs, komisijās... Nu, es domāju, var būt, ka daudzi būs Latvijā priecīgi, ka, teiksim, tāda lieta ir. Tas ir tas... viena sentence, kas nāk ārā no šī likuma.

Otrs jautājums: kam tad šī priekšrocība, privilēģija tiek piedāvāta? Šī priekšrocība, privilēģija tiek piedāvāta faktiski Aivaram Lembergam. Nu, nešaubos, ka tas likums ir viņam veltīts. (No zāles dep. A.Judina starpsaucieni.)

Tātad, ja mēs saliekam abas šīs sentences kopā - to, ko teica kolēģi no „Visu Latvijai!”, un to, ko teica mums kolēģi no VIENOTĪBAS -, tātad mēs gribam... nu, tātad deputāti, atbalstot šo likumprojektu, grib ieriebt Aivaram Lembergam - samaksāt par to, lai viņš nenāk uz darbu. Kuriozi, absurdi, bet tā tas arī no šejienes izriet!

Es uzskatu, jā, ka tas ir Lemberga likums, un skaidrs, ka te nu nevajag mums aizvērt acis un domāt par ko citu, jo tiesiskuma koalīcija, sākdama šajā Saeimā šo darbu... Tas bija viens no viņu pamatpostulātiem, kas bija izvirzīts, - tikt ar Lembergu galā. Nu, un tad visā šajā galā tikšanas epopejā bija vairāki etapi, un katrs tas etaps cieta savu fiasko.

Nu, pirmais etaps ir sagaidīt tiesas lēmumu, ar kuru viņu notiesās un arestēs, un iebāzīs cietumā. Neizdevās! Tiesas notiek, un ir tikai attaisnojoši lēmumi.

Otrs etaps ir uzrīdīt virsū Sprūdžu, lai tas viņu no amata noņem nost un, tā teikt, pasaka: „Tu tas mērs neesi!” Nu, kā mēs redzam, pašreiz tas arī ir cietis fiasko, jo Sprūdžs kaut kā ir pieklusis jautājumā par šo noņemšanas faktu.

Nu ir tagad nākošais etaps - divas minūtes pirms vēlēšanām uzrakstīt viņam par godu likumu, ar kuru pateikt: „Aivar Lemberg, tu faktiski vari startēt, bet nu tu par mēru nekādā gadījumā netiksi, jo likums tev to aizliegs darīt.”

Ko es redzu visā šajā sakarā? Šeit runāja par ētiku un runāja arī par to, ka uz kādiem krīt kāda ēna... ka kādus varbūt tur Lembergs iespaido un ka ir ētiski... nav ētiski... ka Latvijā ir neētiski cilvēki, kas nesaprot, cik tas viss ir slikti. Nu tad es gribētu pateikt, ka tātad neētiski... ka faktiski ēna krīt pār apmēram 80 procentiem ventspilnieku. Tāds ir pašreiz Ventspilī Lembergam atbalsts no viņa cilvēkiem, no viņa vēlētājiem! Nu ko tad? Viņi dzīvo kaut kādā maisā, viņi dzīvo kaut kādā tukšā, izolētā telpā? Viņiem nav informācijas par to, kas ir Aivars Lembergs un kādas ir par viņu... kādi ir visi šie viņa darbi un kādi ir pašreiz viņa tiesas procesi? Ir pilnīga informācija pilnā spektrā!

Ir kāda cita nianse, kas rāda to, kāda ir tendence tajā pusē, kur ir runa par šo konkrēto cilvēku. Es vakar izlasīju ziņu, ka tiek likvidēta VIENOTĪBAS nodaļa, cilvēki negrib vairs sastāvēt VIENOTĪBĀ, negrib strādāt tur - šajā partijā. Nu kā tad tā, ja jau tik briesmīgs ir tas Lembergs un tik briesmīga viņam tur ir tā negodīgā rīcība? Nu VIENOTĪBA pasaka: „Lai viņš strādā, lai viņš tur darbojas, lai viņam viss tur veidojas!”

Un ir pilnīgi skaidrs, ka šis priekšlikums ir pilnīgi absurds, jo tas ir vienam cilvēkam uzrakstīts ar mērķi, lai viņš nekļūtu par mēru. Un es teiktu, ka Zaļo un Zemnieku savienība ne mirkli nešaubās, ka balsojumā par šo jautājumu mēs visi balsosim „pret”. Skaidri un nepārprotami! Mums, var teikt, nekādas tur īpašas pamācības no malas nav vajadzīgas, mēs paši tiksim galā ar saviem jautājumiem. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Ha! Ha! Ha!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es tagad centīšos tomēr neatkārtot visus šos gan „par”, gan „pret” argumentus. Tikai atzīmēšu, ka faktiski pats piekrītu tiem, ko izteica Cilinska kungs jau pašā, pašā sākumā. Ceru, ka jūs vēl tos atceraties. Tāpat arī Čigānes kundze uzskaitīja pietiekoši plašu argumentāciju, bet es tikai... Ņemot vērā to, ka jums ir vēl daudz sakāmā, es pateikšu faktiski tikai vienu lietu, kas, manuprāt, tā labi raksturo šo problēmu.

Tikko runātājs teica, ka šis likumprojekts ir vērsts tikai uz viena pašvaldības deputāta kaut kāda veida ietekmēšanu. Tika minēts arī otrs piemērs. Te parādījās arī jau trešais. Es varu minēt vēl ceturto, piekto vai sesto, jo, piemēram, Viļuma kungs, piemēram, Dzintara kungs, piemēram, Brigmaņa kungs, piemēram, Elksniņa kungs, ja viņi gadījumā kādreiz kļūs par pašvaldību deputātiem un ja viņiem pietrūks godaprāta vai pietrūks drosmes, kā teica viens no „Saskaņas Centra” kolēģiem, tad, es domāju, šis likumprojekts tieši palīdzēs vēlētājiem būt drošiem, ka pašvaldība tomēr strādās nevis kāda atsevišķa pašvaldības deputāta un viņa likteņa sargāšanai, bet gan visas pašvaldības interesēs. Un līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts ir vajadzīgs arī man, lai es saviem nākamajiem vēlētājiem, ja gadījumā startēšu pašvaldību vēlēšanās, varētu droši teikt: „Jums likumā ir iestrādāta kārtība! Ja gadījumā pret mani tiks ierosināta (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Bet pats?”; „Kas tas par sarakstu?”)... tiks iesākts kriminālprocess, tad attiecīgā likuma ietvarā man savi deputāta pienākumi uz laiku būs jāpārtrauc.”

Un vēl viena lieta. Strautiņa kungs nesen kādā rakstā minēja, ka diemžēl sabiedrība vispār valsts varu un politiķus uztver kā tādus... tas droši vien ir no padomju laikiem... uztver, teiksim, kā ienaidniekus. Un līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts... ka vispār kopumā mums ir jāstrādā pie tā, lai sabiedrība vairāk ticētu politiķiem, vairāk uzticētos gan Saeimas deputātiem, gan arī pašvaldību deputātiem, un tādēļ aicinu gan šo likumprojektu, gan šo priekšlikumu atbalstīt. Un, protams, atbalstīt arī visu likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Frāze „dažiem cilvēkiem ētika neko nenozīmē” izsaka diezgan daudz. Bet kas ar to tiek domāts? Vai Judina kunga teiktais, ka, skatot konkrētus gadījumus, nevis vispārīgus principus, jūsu viedoklis nav pareizs... Vai tas ir ētiski vai nav ētiski? Varbūt tiešām ir nepieciešams nodibināt kādu patiesības ministriju, kuru noteikti vajadzētu... kuru obligāti vajadzētu vadīt VIENOTĪBAI. Gan jau jūs atradīsiet, kurš varētu šo ministriju atbilstoši vadīt, lai tad pateiktu, kuri viedokļi ir pareizi vai kuri nav pareizi, un uzskatīt tos par... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Runa ir par noziegumu, nevis par viedokļiem!”) par gana ētiskiem.

Kas attiecas uz konkrētiem gadījumiem, tad es gribu teikt, ka ļoti bieži, gan strādājot Saeimā, gan vispār pasaules praksē no konkrētiem gadījumiem tiek izdarīti vispārīgi... tiek izvirzīti vispārīgie principi, kas rezultējas tādās vai citādās likuma izmaiņās. Amerikas Savienotajās Valstīs dēļ tā, ka ar nāves sodu tika notiesāti nevainīgi cilvēki, tika mainīti principi un vairākos štatos tika atcelti nāves sodi. Daudzi šādi piemēri varētu tikt minēti.

Tepat pavisam nesen mēs konstatējām gadījumu, kad netaisnīgi ticis interpretēts likums pensiju sakarā, kur daudzbērnu ģimenes pārstāvji nevarēja priekšlaicīgi pensionēties, jo darba stāžā netika ieskaitīts... netika ņemtas vērā pārejas laika perioda noteikumos rakstītās normas. Arī šajā gadījumā grozījumi tika veikti, lai šie cilvēki taisnīgi varētu priekšlaicīgi pensionēties.

Un šie konkrētie gadījumi, kas šeit tiek minēti, liek mums aizdomāties par to, vai vispārīgu normu, kura šobrīd tiek deklarēta kā pareiza un savukārt visi pārējie viedokļi kā nepareizi, mēs atzīstam par labu esam.

Tikko izskanēja frāze jeb jautājums: vai mēs uzticamies vai neuzticamies mūsu tiesu sistēmai un prokuroram? Demagoģisks jautājums. Uzticamies! Bet, kad es Čigānes kundzei vakar jautāju... Vai jūs varat atbildēt, lūdzu? Tā kā jums patīk noteikti statistikas dati, jo atsevišķi gadījumi jums neko nenozīmē, tad varbūt pasakiet, cik procentos gadījumu lietas, kad ir uzsākta kriminālvajāšana, ir noslēgušās ar notiesājošu spriedumu atbilstoši šai sankcijai... pēc šīs pašas sankcijas (No zāles dep. I.Čepāne: „Daudzi! Ap 90 procentu!”), kura ir atbilstoša smagiem vai ļoti smagiem noziegumiem? Jūsu statistikas dati... Tad, kad jūs tos atnesīsiet precīzus, tad arī mēs par to runāsim. Tie jūsu minētie dati... Vēlreiz atkārtoju, ka konkrēts jautājums bija tātad: ja ir sākta kriminālvajāšana pēc smaga vai ļoti smaga nozieguma, cik procentos šādu gadījumu lietas ir beigušās ar notiesājošu spriedumu pēc tādas pašas sankcijas? Atbilde uz šo jautājumu netika sniegta. Un tad vienīgais jautājums, kas mums ir jāuzdod: pat ja tie būs 70 procenti gadījumu (No zāles dep. I.Čepāne: „90!”) vai vēl vairāk... Tātad, ja ir no desmit gadījumiem trīs tādi, kuros cilvēks ir bijis nevainīgs, vai mēs esam gatavi šeit lemt par to, ka šis nevainīgais cilvēks gadiem ilgi tiek vazāts pa institūcijām un viņam tiek uzlikti šādi ierobežojumi? Es varētu atbalstīt šādu priekšlikumu ar diviem nosacījumiem. Pirmais - ka ģenerālprokuroram ir pēdējais vārds, vērtējot, vai šādi ierobežojumi ir adekvāti. Un otrs nosacījums - ja šāds tiesas process līdz pat pēdējai instancei nevilktos ilgāk par vienu gadu.

Es domāju, ka arī Muižnieces gadījums liecina par to, ka brīžos, kad šādi ierobežojumi kādām amatpersonām tiek uzlikti, ir jābūt īpašiem nosacījumiem, kādā periodā tiek izskatītas šādas lietas. Nemaz nerunājot par to, ka, protams, kopīgais mērķis ir vispār šo tiesas procesu ilgumu maksimāli samazināt.

Līdz ar to, kamēr šo nosacījumu nav, nav iespējams tos ievērot, un tikmēr šādi grozījumi nav atbalstāmi, un es aicinu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Prezidija priekšsēde! Godātie deputāti! Es gari nerunāšu. Ir faktiski divas lietas, ko es gribu pieminēt.

Pirmā. Es esmu noklausījies visas debates, un tur es daudziem piekrītu, dažiem nepiekrītu. Pirmā lieta ir tā, ka tagad mēs faktiski runājam par indivīda un sabiedrības interesēm un tiesībām. Un tā izšķiršanās īstenībā nav nemaz viegla, jo te tiešām tiek aizskartas indivīda intereses. Bet te ir aizskartas arī sabiedrības intereses! Un, kad mēs komisijā par šo lietu runājām, tas izšķirošais, manuprāt, bija Satversmes 116.pants. Es to vēlreiz nolasīšu: „Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” Un tur vēl arī par reliģiju pieminēts... Tas ir tieši tas, par ko mēs tagad runājam, - par labu pārvaldību, par sabiedrības drošību, par labklājību, par tikumību, par demokrātisko valsts iekārtu. Un ar to man pietiek, lai es varētu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinātu arī jūs to darīt. Bet te ir vēl viens cits moments. Ja šie cilvēki... Un es nedomāju, ka tas ir vērsts pret cilvēkiem; tas ir vērsts pret tādām situācijām, kas pamato lietot Satversmes 116.pantu. Bet, ja šīs personas var vienkārši turpināt savu darbu netraucēti, tad padomājiet, kādu signālu tas dod, pirmkārt, sabiedrībai - par to jau es esmu runājis - un, otrkārt, citiem pašvaldības deputātiem! Viņi var uzvesties tieši tāpat, var būt kriminālvajāšana, un tur nekas nenotiek. Un tā lieta aizies tālāk - es vienkārši darīšu, ko gribu, bet jūs man neko nevarat izdarīt. Tā situācija ir jāpārtrauc! Mēs jau zinām... Te tika minēti daži vārdi, bet tā ir tikai viena daļa, kas faktiski vispār grauj sabiedrības uzticēšanos demokrātiskiem procesiem. Bet šī ir viena ļoti svarīga daļa, jo tieši tā notiek visredzamākajā veidā - tieši pašvaldībās.

Tā ka paldies par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Problēma ir tā, ka mēs nespējam paskatīties vienkārši pašvaldību līmenī, bet skatāmies tikai šajās augstajās kategorijās. Es aicinu iedomāties vidēja izmēra pašvaldību, kur tomēr ir resursi, kur ir gana liela konkurence, ir arī pietiekams iedzīvotāju skaits, bet tā nav pārāk liela pašvaldība, kur ir ļoti spēcīga centrālā vara, kur ir ļoti spēcīgas pozīcijas esošajam mēram, un viņš katrās domes vēlēšanās iegūst vairāk nekā 50 procentus balsu; visi uzņēmumi, visas citas institūcijas ir tieši vai netieši saistītas ar šā mēra vadīto partiju, un varbūt arī vietējās prokuratūras darbinieki ir ar radniecības vai varbūt pat mantiskām saitēm saistīti ar šo mēra partiju.

Un tad pie apvāršņa parādās jauna, perspektīva politiķe, kura met izaicinājumu esošajam pilsētas mēram. Taču pirms šīm pašvaldību vēlēšanām viņa ir devusies ārzemju braucienā, vairākas draudzenes viņai ir palūgušas atvest dažādus auduma izstrādājumus no ārzemēm, bet tas apjoms ir bijis pārāk liels. Rezultātā, aktivizējot šīs radniecības korporatīvās saites, tiek uzsākts kriminālprocess pret šo personu. Es atgādinu, ka, piemēram, par kontrabandu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, ko var pierādīt, var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, un tā šai jaunajai, perspektīvajai politiķei var tikt sabojāta politiskā reputācija un visa turpmākā darbošanās politiskajā procesā, jo šo tiesvedību var ievilkt daudzu jo daudzu gadu garumā. Un es varu teikt, ka arī man ir apnicis skatīties jau kopš vidusskolas laikiem, kā notiek Lemberga mūžīgā tiesāšana, un es uzskatu, ka viņš beidzot ir jānotiesā, un viss. (Zālē smiekli. Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē.) Šis process ilgst jau astoņus gadus - astoņus gadus pret vienu pašvaldības amatpersonu! Ja būtu piedāvāts tāds priekšlikums, ka maksimālais termiņš valsts vai pašvaldības amatpersonai tiek noteikts pusgada, maksimums viena gada garumā, kad ir jāiztiesā visas lietas, tad varbūt šajā laikā arī varētu tikt ierobežotas viņa pilnvaras. Tā būtu cita situācija, un es domāju, ka Nacionālā apvienība nešaubīgi to atbalstītu. Bet pašreizējo priekšlikumu tādā formā, kādā tas ir uzrakstīts, vienkārši nevar atbalstīt, jo tas izmetīs no politiskā procesa visus potenciālos un esošos politiķus, kas sastāda konkurenci esošajai varai konkrētās pašvaldībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam likumdevējs, un mums ir jāvadās pēc tiesiskuma un likumības principiem (No SC frakcijas: „Pareizi!”), un es gribu uzsvērt, ka šeit ir divi aspekti, proti, šis priekšlikums, kas ir jāatbalsta, aizpilda vienu likuma robu. Tātad, ja mēs skatāmies uz līdzīgām situācijām tiesnešiem, ģenerālprokuroram un Saeimas deputātiem, tad redzam, ka te ir līdzīgi noteikumi. Es jums atgādināšu mūsu pašu Saeimas kārtības ruļļa 17.panta otro daļu, kur ir teikts: ja Saeimas deputāts ir nodots kriminālvajāšanai, tad viņš nevar piedalīties Saeimas sēdēs un tur būt, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju, kā arī citu institūciju sēdēs un tā tālāk. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu bet dodam pašvaldībām tiesības to lemt!”) Tā ka tas ir līdzvērtīgi, un mums līdzīga situācija jārada arī pašvaldības deputātiem.

Lūdzu, ievērojiet vēlreiz, kāds ir priekšlikuma formulējums! Ja ir celta apsūdzība par smagiem vai īpaši smagiem kriminālnoziegumiem... (No zāles dep. I.Zariņš: „Nu bet apsūdzība un notiesāšana ir divas dažādas lietas!”) Vai jūs patiešām domājat, ka tādam cilvēkam vajadzētu turpināt piedalīties pašvaldības sēdēs?!

Tagad es gribētu vēl uzsvērt, kas notiek, ja viens kriminālapsūdzēts deputāts piedalās sēdēs, kur lemj arī par citiem likumiem, par pašvaldības saistošiem noteikumiem. Viņš veido līdzi likumus un spriež arī par budžetu un tamlīdzīgi. Gribu norādīt, ka tas ierobežo citu pilsoņu tiesības. Te jau kolēģis minēja Satversmes 116.pantu, kur ir teikts: ja kaut kāda darbība ierobežo citu cilvēku tiesības, demokrātisko iekārtu vai tikumību, tad ir iespējams ierobežot atsevišķu cilvēku tiesības. Un šī ir tāda situācija - ja viens cilvēks ir smagi apsūdzēts, viņam nevajadzētu piedalīties lemšanā par citu cilvēku tiesībām un iespējām.

Tā ka es aicinu šo tiešām, manuprāt, principiālo priekšlikumu atbalstīt. Un tas nav vērsts pret individuāliem cilvēkiem, bet tas ir principiāls jautājums, kā aizpildīt likuma robu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es nedaudz brīnos par to kritiku, ka pašvaldību deputātiem būs tādi paši noteikumi kā parlamenta deputātiem (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nu nebūs!”), jo galu galā... Galu galā mēs turpinām strādāt, un nekas traģisks nav noticis, viss ir normāli, viss risinās, kā vajag.

Un es gribu atgādināt tikai vienu lietu. Šeit bija ļoti interesanti apgalvojumi, teiksim, apgalvojums par ētiku. Šeit ir runa par smagiem vai ļoti smagiem noziegumiem. Kāds tam sakars ar ētiku?! Tās ir krimināllietas, un, ja cilvēkam uzrāda šādu apsūdzību, tad nevar atļaut viņam lemt par jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrību vai kādu sabiedrības daļu. Tā ka es katrā ziņā atbalstīšu šo priekšlikumu.

Un es gribu vēl atgādināt no parlamenta vēstures. Atcerēsimies 10.Saeimu, kur bija Šlesera jautājums! Un kā parlaments nolēma? Un jūs zināt, kā tas bija: pēc viena gada parlamentu atlaida. (No zāles dep. I.Zariņš: „Un ko tad tā kratīšana panāktu?!”)

Tā ka - lūdzu! Es balsošu „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Argumentācijas mākslā ir viens tāds labs paņēmiens: argumentum ad absurdum. Un atkarībā no tā, cik daudz auditorija ir iedziļinājusies šajā jautājumā pēc būtības un ir iepriekš sagatavojusies tiešām diskutēt par tā nozīmību, šiem absurdajiem argumentiem ir mazāka rezonanse.

Man tiešām negribētos, lai visi šie absurdie argumenti (No zāles dep. I.Zariņš: „Nu tad nevajag!”) un tādi ļoti labi saukļi, kas šeit izskan, kļūst par vadmotīvu, kāpēc mēs nosliecamies par labu šim priekšlikumam vai ne, jo es ticu, ka visi deputāti šeit tiešām apzinās jautājuma nozīmīgumu, svarīgumu un to, ka tik tiešām demokrātiskā, tiesiskā valstī šobrīd pastāvošais regulējuma trūkums mums kā likumdevējam neko labu nedara. Un šie absurdie argumenti, kas šeit nāk no kolēģiem, lai būtu, par ko paķiķināt, mūs neiemidzinās un neiežūžinās. Tāpēc, vēl mazliet paturpinot par to, cik traki tiem politiķiem ir, jo viens prokurors, uzsākot kriminālvajāšanu, var „norakt” visu viņu karjeru, es gribu atgādināt, ka politiķus, tāpat kā mušas, visvieglāk ir nosist pirmām kārtām ar avīzi. Nevajag jau nemaz nekādu prokuroru! Un, ja tik tiešām mēs tik ļoti par to savu korporatīvo vidi šobrīd baidīsimies un katrs iedomāsimies to vienu cilvēku, kuru mēs šobrīd gribam pasargāt, tad tik tiešām šāda jautājuma izlemšana ir jānodod suverēnam likumdevējam - Latvijas tautai. Nu tad nevaram mēs, Latvijas Republikas Saeima, vispār ar šo jautājumu šeit „ķeskāties”, jo katram padomā ir kāds deputāts, potenciālais vai esošais, kuram, šķiet, šis likumprojekts vai priekšlikums ir „piemērīts”. Un, ja mēs šādi izlemjam, tad tik tiešām šo jautājumu mēs pēc būtības šodien nevaram izlemt.

Spriežot pēc tiem argumentiem, ko es noklausījos no Nacionālās apvienības un no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas puses, es kā kolēģe gribu jūs lūgt: nu, nebalsojiet, lūdzu, „par” šo priekšlikumu, ja jūs vienkārši neesat spējīgi... (No zāles dep. U.Auguļa starpsaucieni: „Mēs esam spējīgi!...”) Jo jums ir tikai un vienīgi viens šablons, caur kuru jūs skatāties. Un, ja jūs nevarat no tā abstrahēties, tad, lūdzu, nebojājiet likumdošanas procesu! Ne tādēļ mēs šeit, Saeimā, esam! Mēs pieņemam likumus, vispārēju regulējumu attiecībā uz nenoteiktu personu loku. Nav svarīgi, cik deputāti tiks vai netiks ievēlēti nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Mums ir jāatrisina jautājums! Ja Saeimas deputāti, prokurori vai tiesneši tik tiešām piedalās lēmumu pieņemšanā gadījumos, kad ir uzsākta kriminālvajāšana... mēs tiesiskā valstī saprotam, ka viss nav kārtībā, ja viņi turpina pieņemt lēmumus gan par publiskajiem resursiem, gan par naudas līdzekļu izmantošanu, pieņemt likumus, un pašvaldību saistošie noteikumi nevarētu būt izņēmums. Nu, nevar tas kaut kādā ziņā mums šobrīd aptumšot prātu! Un es aicinu tiešām darīt likumdevēja darbu. Ja mēs to nevaram nebalsot, caur manas balss iniciatīvu vai kā citādi to var nodot likumdevējam - Latvijas tautai. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Eiro atdodiet tautai!”) Un es zinu, ka Latvijas tautai prāts saistībā ar šo jautājumu droši vien neaptumšosies. Taču es viennozīmīgi balsošu „par”.

Šis ir otrais lasījums. Otrais lasījums ir tas lasījums, kurš nav galīgs. Visi šeit izskanējušie aicinājumi par to, ka priekšlikums būtu vai nu jāpaspilgtina, jāpastiprina, vai kaut kādā ziņā jāatvieglo, ir apsverami. Visi šie priekšlikumi izskanēja arī Juridiskajā komisijā - gan par ģenerālprokurora iesaisti, gan par to, ka varbūt ne tikai attiecībā uz smagajiem vai sevišķi smagajiem noziegumiem, bet arī uz jebkuru kriminālpārkāpumu šāds regulējums būtu attiecināms. Tad nu par to arī diskutēsim! Bet, lūdzu, šos absurdos argumentus tik svarīga jautājuma izlemšanā paturēsim tādām... virtuves sarunām.

Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā tik tiešām tika vērtēts minētais likumprojekts, bet likumprojekts vairāk vai mazāk tika vērtēts politiskā griezumā, jo diemžēl Juridiskās komisijas sēdē nepiedalījās nedz Ģenerālprokuratūras, nedz tiesībsarga pārstāvji, un nebija arī Tieslietu ministrijas atzinuma. Vienīgie, kas izskanēja, bija Juridiskā biroja argumenti, proti, par šī likumprojekta... konkrēti šīs normas leģitīmo mērķi - ka tas būtu jādefinē daudz precīzāk. Šodien bija mēģinājums to darīt. Par to var diskutēt. Bija šaubas par to, vai šis ierobežojums ir samērīgs, un viens no risinājumiem, par ko varētu runāt, izskatot šo problēmu, būtu ātrāka lietu izskatīšana... šīs kategorijas lietu ātrāka izskatīšana tiesā. Mēs esam lūguši arī tieslietu ministru izvērtēt šādu iespēju. Tas, protams, savā ziņā rastu risinājumu tām problēmām, kas ir saistītas ar pārlieku gariem tiesvedības procesiem.

Juridiskais birojs norādīja arī uz to, ka juridiskā nozīmē šībrīža situācija nav likuma robs. Tātad mēs nevaram runāt par likuma robu. Tāpat Juridiskais birojs ir norādījis uz nepieciešamību precizēt aizvietošanas kārtību un uz iespējamiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Jāteic, ka par šiem argumentiem ir pārāk maz diskutēts, un arī komisijā es teicu, ka nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu, ja visi šie jautājumi nebūs atrisināti.

Tagad nedaudz par nevainīgu cilvēku likteņiem, par ko runāja Raivis Dzintars, un par labu pārvaldību, par ko šeit arī runāja daži kolēģi. Manā rīcībā ir viens 2010.gadā izdarīts spriedums. Šajā lietā, jāatzīst, ir bijuši ļoti daudzi tiesas spriedumi (ētisku apsvērumu dēļ neminēšu personu vārdus). Šajā gadījumā 1994.gadā tātad tika ierosināta krimināllieta pret kādu sabiedrībā zināmu personu. 1997.gadā prokuratūra cēla apsūdzību par smagu noziegumu izdarīšanu, savukārt 1999.gadā Centra rajona tiesa, pirmā instance, attaisnoja šo personu. Personu attaisnoja arī Rīgas apgabaltiesa 2003.gadā, visbeidzot arī 2004.gadā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments. Tā ir tā redzamā daļa. Tā neredzamā daļa ir tā, ka šī persona, protams, no visa šī procesa bija cietusi. 1994. un 1995.gadā presē parādījās virkne dažādu publikāciju par šo personu, un rezultāts bija tas, ka šai personai nācās pamest darbu augstskolā, viņa zaudēja darbu vairākās darbavietās, viņa nevarēja piedalīties virknē konkursu, viņai tika liegtas dažādas atļaujas un tā tālāk. Un visbeidzot šai personai nomira tuvs cilvēks. Tātad par kādu labu pārvaldību mēs runājam?

Kāds tad bija rezultāts šai lietai? Rezultāts bija tāds, ka pēc ilgām tiesvedībām, kurās tika pierādīts tas, ka šī persona nav vainīga konkrētajā lietā, šī persona no valsts saņēma apaļus 10 tūkstošus latu morālā kaitējuma atlīdzināšanai. Vai šeit mēs varam runāt par labu pārvaldību, grūti spriest. Drīzāk ne.

Līdz ar to es arī aicinu aizdomāties par šādām situācijām, tātad par šo samērīguma principu. Šeit kolēģi minēja to, ka lietas, kurās ir uzsākta kriminālvajāšana, netiek nodotas tiesai gadiem ilgi. Diemžēl tā tas ir. Es nezināju par šo gadījumu, kuru minēja Elksniņa kungs un kurā ir runa par padsmit gadiem, zinu gadījumu, kurā ir runa par sešiem septiņiem gadiem. Nu, protams, tas ir jautājums šobrīd varbūt vairāk nevis tiesu sistēmai, bet izmeklēšanas sistēmai.

Kolēģi, diemžēl es nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Pavisam īsi.

Es saklausīju īstenībā divus būtiskākos iemeslus vai mērķus, kāpēc mums šādi grozījumi būtu nepieciešami. Vakar šo jautājumu frakcijā uzdevām arī Čigānes kundzei. Tas pirmais atslēgvārds bija „demokrātija”. Lai arī cik daudz politikas teorijā un sabiedriskajā telpā ir definējumu vārdam „demokrātija”, taču es nekādi nevaru aizdomāties, kā var demokrātiski būt tas, ja vēlētāji ievēlē deputātu, uzticas viņam, dod viņam iespējas, bet mēs ar likuma varu cilvēku, kurš nav... kura vainu nav atzinusi tiesa... vienkārši šo vēlētāju gribu ignorējam. Kā to var tulkot kā demokrātisku soli?

Un otrais, kas tika šodien Saeimas debatēs piesaukts, ir ētika. Un acīmredzot „par” balsošanas ētika ir tāda: ja varbūt cilvēks ir vainīgs, tad mēs sodīsim viņu, jo varbūt mēs trāpīsim, bet varbūt arī netrāpīsim.

Ja Lemberga kunga gadījumā, es pieļauju, varbūt pietiekoši lielam klātesošo skaitam ir pilna pārliecība, ka Lemberga kungs ir vainīgs, es vismaz ceru, ka jums ir šaubas - nu, saprātīgas šaubas -, ka ne visos gadījumos tā tas būs, un līdz ar to tā ētika, balsojot „par”, ir trāpīt. Un es gribētu teikt, ka es zinu gadījumus, ka ir sabojāta dzīve nevainīgiem cilvēkiem, šādā veidā izdarot izvēli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribu jūs visus informēt, ka mums... mēs šodien, protams, atbalstījām atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam, bet mēs viņu noteikti sveicam apaļajā jubilejā, kas viņam bija 6.maijā. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Atgādinu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.35 attiecībā uz to īso jautājumu, ko vakar...

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 9.maija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” un uzsākām debates par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Jautājums, kas šodien tiek diskutēts, nav vienkāršs, nav viegls, un tāpēc šeit arī virmo emocijas, bet, ja atmestu šīs emocijas un pārietu pie juridiskās tehnikas un pie likuma būtības, tad jāteic, ka šeit mēs mēģinām mainīt valstī esošo juridisko sistēmu. Gribam mēs to... pamatoti, apzināti vai neapzināti, bet mēs mainām šo sistēmu.

Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet priekšlikumu par deputāta pilnvaru ierobežošanu, tad šeit ir rakstīts sekojošais: ja ir uzsākta kriminālvajāšana, tad ar to brīdi, kad šī informācija ienāk pašvaldības domē, deputāta pilnvaras tiek apturētas. Visos pārējos gadījumos, ja mēs runājam par Saeimas deputātiem vai par citām amatpersonām, spēkā ir cits mehānisms.

Kā jūs atceraties, kriminālvajāšanas uzsākšana attiecībā uz Saeimas deputātiem ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu, un precedenti rāda, ka tā arī notiek. Ir bijuši arī tādi gadījumi, ka tas tā nenotiek, kā šeit tika minēts, teiksim, Šlesera kunga gadījumā. Starp citu, es domāju, ka nevienam no klātesošajiem šodien nav informācijas, notika vai nenotika pieprasītā kratīšana pēc tam, kad tā imunitāte tika noņemta, kādi ir kriminālvajāšanas rezultāti un sekas un kas vispār ar šo lietu notiek. Neviens to nezina, jo neviens par to neinteresējas.

Ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tad, no vienas puses, dabīgi, cilvēks var balotēties, būdams krimināli vajāts, viņš var tikt ievēlēts, kā tas, starp citu, bija ar Lemberga kungu, kurš, būdams krimināli vajāts, kandidēja un divas reizes tika ievēlēts ar diezgan lielu... nevis diezgan lielu, bet ar ievērojami lielu atbalstu no iedzīvotāju puses. Ja viņš balotētos parlamentā, tad esmu pārliecināts, ka viņš arī šeit tiktu ievēlēts ar pārliecinošu balsu vairākumu, bet tas ir tikai pieņēmums, tāpēc šeit...

Emocionālā loģika varbūt ir ļoti interesanta pēc būtības, bet šis priekšlikums... No šā priekšlikuma izriet, ka viens cilvēks, būdams prokurors, ar argumentiem, bez argumentiem... nu, principā droši vien ar labiem pierādījumiem, tomēr viens cilvēks pieņem lēmumu par cilvēka tiesību ierobežošanu. Jo, gribam vai negribam, deputāts arī ir cilvēks, un deputāta pilnvaru ierobežošana ir zināma veida represija un tiesību ierobežošana. Pat represiju laikā šāda veida lēmumus pieņēma „trijnieks”. Tagad mēs to uzdodam vienam cilvēkam.

Otrs moments. Es jau pagājušo ceturtdien, kad bija runa par to, ka vajadzētu šo likumu skatīt dziļāk un pamatotāk, teicu, ka šāda prakse, šāda ierobežošana, neeksistē nevienā no Eiropas Savienības valstīm. Nevienā! Es jau toreiz teicu, ka ir saņemts negatīvs un argumentēts atzinums no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas. Mēs esam pieprasījuši atzinumu no Tieslietu ministrijas, no Ģenerālprokuratūras, no Tiesībsarga biroja. Tie vēl nav saņemti. Un līdz ar to šodien, kardināli mainot šāda veida ierobežojumu formu, tehniku un principu, mēs paļāvāmies tikai uz revolucionāro sirdsapziņu, ne vairāk. Jo juridiskā bāze šeit ir ļoti klibojoša, lai neteiktu bargāk un skarbāk.

Es domāju, ka neatbildēto jautājumu šeit ir daudz vairāk nekā atbildēto jautājumu. Un jebkuru labu vēlmi realizēt ar nepateicīgiem un neekvivalentiem paņēmieniem - tā ir ne tikai kļūda, bet arī zināma veida noziegums.

Paskatieties arī likuma 9. - nevis likumprojekta, bet likuma! - pantu, kas ir par deputāta tiesībām! Mēs mēģinām ierobežot tikai piedalīšanos domes un komiteju, komisiju sēdēs. Viss! Visas pārējās tiesības, to skaitā arī tiesības pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības, tiek saglabātas.

Es domāju, ka šis priekšlikums nevar būt atbalstāms konceptuāli, jo uzlabot var visu, bet nevar uzlabot murgus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien diskusijās ir izskanējuši daudzi dažādi „par” un „pret” attiecībā uz šiem piedāvātajiem grozījumiem likumā. Un īstenībā, es domāju, ir, protams, vērā ņemami argumenti gan vienai, gan otrai pusei. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, mēs šeit tā vai citādi tomēr saprotam, ka šie likumprojektam piedāvātie priekšlikumi, arī šis konkrētais priekšlikums, tomēr ir sasteigts. Kāpēc sasteigts?

Pirmām kārtām jau tāpēc, ka īstenībā mēs tā vai citādi saprotam, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un visi Saeimas iepriekš veiktie grozījumi citos likumos nedod tos rezultātus, ko daži varbūt ir iedomājušies, jo mēs daudz diskutējām par to, kas var vai nevar būt pašvaldības deputāta amata kandidāts, un pieņēmām daudzus būtiskus ierobežojumus attiecībā uz to, kas vispār var pretendēt uz deputāta amatu, būt par deputāta amata kandidātu. Un tur jebkurā gadījumā jau pastāv ierobežojums, ka nevar pretendēt kriminālsodītas personas, tas ir, personas, kas sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Tagad, tuvojoties vēlēšanām, kuras būs nu jau nedaudz vairāk kā pēc pusmēneša, mēs gribam tomēr, redzot, ka... un te tomēr tā sanāk, ka šie likuma grozījumi ir vērsti pret atsevišķām personām, pret atsevišķiem deputātiem pašreizējos sasaukumos un, iespējams, arī nākamajos sasaukumos. Jo, ja pašvaldību likums attiecībā uz šīm personām nedarbojas un iedzīvotāji viņām atkārtoti izsaka atbalstu, un, neskatoties uz to, ka viņām varbūt ir kādi kriminālprocesi, ievēlē viņas par pašvaldību deputātiem... Tātad viņām vietējās pašvaldības iedzīvotāji izsaka atbalstu, neskatoties uz to, ka varbūt šīs personas ir kādos kriminālprocesos iesaistītas. Mēs, redzot to, ka cilvēks tā vai citādi tiek ievēlēts, gribam ierosināt to, ka, ja tu pat esi ievēlēts, tad tu tik un tā nevari strādāt par deputātu, pildīt savus pienākumus, jo tev ir kriminālvajāšanas process kā tāds. Līdz ar to, manuprāt, tas nav samērīgi, jo tad jau mums jārunā par pirmsākumiem, kas vispār var vai nevar būt deputāta kandidāts, ja mums nav uzticēšanās deputātiem, deputātu kandidātiem, kurus tā vai citādi pašvaldībā ievēlē iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu. Tad varbūt mainīsim tās sākotnējās normas, kas var vai nevar būt deputāts?

Otrs. Ja jau šis ir tik nozīmīgs un gadiem nerisināts jautājums, tad ir jājautā: kāpēc šis priekšlikums Saeimā ir tapis tikai burtiski pirms pašām pašvaldību vēlēšanām? Jo tad jau to varēja normāli izdiskutēt atbildīgie ministri, ministrijas, viss Ministru kabinets un nākt klajā ar saskaņotu priekšlikumu par to, kādai šai normai būtu jābūt. Ja jau šī ir tik sasāpējusi problēma daudzu gadu garumā, tad kāpēc viņi neatnāca uz Saeimu jau ar konkrētu priekšlikumu, bet pašlaik starp lasījumiem tiek iesniegti sasteigti, nesaskaņoti priekšlikumi? Un tāpēc tā diskusija, kas bija pirms šī perioda, bija arī par to, ka īstenībā ne Tieslietu ministrija, ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB, ne Tiesībsarga birojs īsti nav redzējuši šos priekšlikumus un arī nav izteikuši savu viedokli. Tāpēc ir nepieciešams viņu atzinums.

Un te var pilnībā piekrist kolēģei: nebojāsim likumdošanas procesu! Tiešām nebojāsim likumdošanas procesu ar nepārdomātiem priekšlikumiem! Sākumā tiksim skaidrībā par priekšlikumiem, par to būtību un tad nāksim un atbildīgi balsosim šeit, Saeimā.

Un trešā lieta. Pašreizējais Kriminālprocesa likums paredz iespēju kriminālprocesā piemērot procesuālo piespiedu līdzekli - noteikt nodarbošanās aizliegumu. Tad atkal ir jautājums: kāpēc tad pret tām personām, kuras mēs šeit esam pieminējuši un kurām ir kriminālvajāšana par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem... kāpēc kriminālprocesa ietvaros pret viņām nav piemērotas jau likumā atļautās normas? Īstenībā tad mums vai nu tiesu varā ir kādas problēmas, vai kas cits mums ir. Un īstenībā, manuprāt, ir jāstrādā tieši ar tiesu varu, nosakot varbūt prioritāras izskatīšanas kārtību tajos gadījumos, kas skar amatpersonas, un līdz ar to mēs te nemocīsimies ar pilnīgām muļķībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Nerunāšu par ZZS spējām vai nespējām, jo grūti tās būtu pārbaudīt. Bet diezgan viegli ir redzams tas, ka arī cilvēkiem, kuri nepiedalās... kuri šobrīd nepiedalās nedz Saeimas, nedz pašvaldības sēdēs, piemēram, Mierkalns, Berķis, Vaitaitis, Stepanovs... Patiesībā neviens te nenoliegs, ka viņiem tomēr ir kāda ietekme, turklāt visai būtiska, uz kādu lēmumu pieņemšanu.

Runājot par līdzīgiem ierobežojumiem Saeimas deputātiem, atcerēsimies, ka Saeimas deputāti, piemēram, lemj par Krimināllikumu. Tas būtu diezgan absurdi, vai ne, ja nebūtu lieguma krimināli vajātiem cilvēkiem lemt par likumu, pēc kura viņiem būs jāatbild? Tāpat arī par Saeimas deputāta izdošanu lemj Saeima. Te tika minēts arī Muižnieces gadījums. Arī par Muižnieces izdošanu tiesāšanai lēma pat Satversmes tiesa. Tātad kāds tomēr lēma, un ne tikai prokurors.

Te tika pieminēts, ka ASV... protams, ne tikai ASV atcēla nāves sodu, jo ir bijuši gadījumi, ka tiesa kļūdās. Lemberga sakarā prokuratūra jau ir kļūdījusies vismaz divas reizes, un viņš ir ne tikai apsūdzēts smagos noziegumos, bet arī divas reizes attaisnots smagos noziegumos. Un, ja kāds domā, ka būtu pilnīgi pietiekoši gadījumā, ja deputāts tiek attaisnots, viņam izmaksāt šo neizmaksāto mēnešalgu... Vai tiešām jums ir tik svarīgi šie varbūt dažā mazā pašvaldībā 30 lati mēnesī? Tā ir nauda? Kas patiesībā ir nauda, salīdzinot varbūt ar šo morālo kaitējumu, ko šis cilvēks ir cietis?

Tad vēl es domāju, ka šis nav jautājums tikai par labu pārvaldību. Attiecībā uz politiķiem daudz būtiskāks tomēr būtu - un tā tam vismaz būtu jābūt - tieši morāli ētiskais aspekts. Nepārprotami vainīgie Silovs un Jaunups savulaik nolika mandātu. Šlesers? Nu Šlesers te vairs nesēž. Bet vai kāds ir dzirdējis par to, ka viņš tiktu atzīts kaut kur par vainīgu? Es domāju, ka šī lieta ir vienkārši noklususi, jo viņš šeit nesēž. Un domāju, ka šie likuma grozījumi - tas ir ļoti labs ierocis, kā pašvaldībās, kurās jau ir kašķi, kurās jau opozīcijas un pozīcijas skaits ir ārkārtīgi līdzsvarots, nospiest šos svaru kausus vienā vai otrā virzienā. Nu kaut vai runājot par šo pašu Jūrmalu vai Daugavpili, kur mēri mainās jau ar tādu ļoti lielu regularitāti... Domāju, ka šie likuma grozījumi varētu vēl vairāk palielināt to pašvaldību skaitu, kurās notiek ārkārtīgi straujas vadības maiņas, un patiesībā varētu arī kaut kādā veidā jaukt pašvaldības harmonisku darbu.

Nu, un ko darīt tajos gadījumos, ja ētika ir tukša skaņa? Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tad partijai tomēr ir jārēķinās ar krītošiem reitingiem vai arī... Ir, protams, otrs variants - ir jāizslēdz no savām rindām visi tie nodokļu shēmotāji, kontrabandisti, kaut arī viņu pārkāpumi ir visai apšaubāmi, jo, kā jau te kādreiz teica kāds no mūsu kolēģiem, ja krīt ēna - tātad vainīgs. Nu, es ceru, ka tikai ēna. Mūsu Latvijā, kurā ir šādas jaukas, saulainas dienas kā šodien, tas ir retums. Ja mēs skatīsimies un sekosim katrai ēnai, tad mēs dzīvosim absolūti melnā, tumšā mežā.

Paldies. Aicinu neatbalstīt. (No zāles starpsaucieni: „Par mežiem!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti uzmanīgi klausījos šī priekšlikuma atbalstītāju argumentus. Diemžēl šie argumenti bija vairāk politiska rakstura. Nu runāsim taču juridiski!

Es neatkārtošu to, ko Dolgopolova kungs jau teica, bet faktiski šeit mēs runājam par fundamentālu tiesību ierobežošanu - par tiesībām tikt vēlētam un tikt ievēlētam. Tieši tā! Jo faktiski pilnvaru apturēšana aptur arī šīs personas tiesības tikt ievēlētai un arī šīs personas vēlētāju tiesības vēlēt. Jo faktiski tas pārstāvis, ko viņi izvēlējušies, nevar pildīt savas funkcijas, līdz ar to nevar īstenot savu vēlētāju gribu. Es domāju, ka šeit nav par ko smaidīt, tas ir diezgan skumīgi, Čepānes kundze! Piedodiet...

Tātad faktiski, protams, šīs tiesības nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas situācijās, kad to prasa sabiedrības likumīgas intereses. Un ir zināmas procedūras, kā to var izdarīt, un man joprojām nav skaidrs, vai pilnvaru apturēšana, ko jūs piedāvājāt, - tas ir drošības līdzeklis vai sods? Vai kaut kas trešais. Sods tas nevar būt, jo nav tiesas sprieduma, jo nevar būt sods bez tiesas sprieduma. Arī drošības līdzeklis tas nevar būt, jo tas vienkārši nav paredzēts mūsu likumdošanā. Ja patiešām runa ir par to, ka, pildot savus pienākumus, deputāta pienākumus, attiecīgā persona var traucēt izmeklēšanai, var traucēt patiesības noteikšanai, tad tā ir nopietna problēma. Tad acīmredzot jāparedz mehānisms, kā šajā gadījumā attiecīgo drošības līdzekli var piemērot. Šobrīd faktiski nekāda tāda mehānisma nav. Jūs piedāvājat tīri automātiski piemērot šo līdzekli. Ja tas nav nedz sods, nedz drošības līdzeklis, tad runa ir vienkārši par patvaļu, par fundamentālu tiesību ierobežošanu pilnīgi patvaļīgi; tas neatbilst tiesiskas valsts principiem, un šis aspekts man tiešām nav skaidrs. Var daudz runāt par ētiku, par labu pārvaldību, bet labas pārvaldības īstenošana nevar būt pretrunā fundamentālām cilvēktiesībām, tāpēc es ļoti gaidīju skaidrojumu, bet tā arī nesagaidīju. Nu varbūt jūs tomēr varētu paskaidrot šo aspektu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikai dažus precizējumus gribētu veikt iepriekš teiktajā.

Vispirms, ja mēs runājam par Cileviča kunga teikto, es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi saprast, ka šobrīd mēs nerunājam par pilnvaru apturēšanu kriminālvajāšanas gadījumā, mēs runājam par pilnvaru ierobežošanu, un tā tomēr ir ļoti būtiska atšķirība. Tieši tāpat mēs šobrīd nerunājam par pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežošanu - par ierobežošanu cilvēkam kandidēt. Cileviča kungs, es domāju, ka jūs ļoti labi zināt Eiropas cilvēktiesību praksi, kurā patiešām tiek runāts par to, ka šai latiņai, kādā veidā ierobežot pasīvās vēlēšanu tiesības, ir jābūt ļoti augstai. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa daudzos savos spriedumos arī ir norādījusi, ka tanī brīdī, kad cilvēks ir ievēlēts, kad viņam ir dots šis mandāts, kad viņam ir deputāta pilnvaras, viņam ir jāpieņem gan daudz plašākas publiskās kritikas robežas, gan arī jāuzņemas daudz lielāka atbildība. Un tieši tāpēc jau šobrīd gan Kārtības rullī, gan arī Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā šie noteikumi, kādos gadījumos un kādā veidā cilvēkiem, kas ir ieguvuši vai nu Saeimas deputāta, vai pašvaldības deputāta mandātu... tie ir stingrāki nekā kandidēšanas ierobežojumi. Tieši tāpēc amatpersonai, kura ir ieguvusi pilnvaras, kura ir ieguvusi mandātu, deputāta mandātu, šie ierobežojumi ir daudz stingrāki.

Es gribu atbildēt arī Parādnieka kungam, ka attiecībā uz attaisnojošiem spriedumiem kriminālvajāšanas gadījumā šī statistika ir 1,4 procenti. Tā tas ir Eiropas Savienības valstu līmenī, un neviens attaisnojošs spriedums nekad nav bijis tikai Baltkrievijā. Un es domāju, ka Baltkrievijā noteikti nav tā demokrātija vai tas valsts pārvaldes modelis, kuram mēs gribētu līdzināties.

Paldies. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsauciens: „Nesapratu jautājumu...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Jā, es pateicos Čigānes kundzei par skaidrojumiem, bet tomēr es tiem nevaru piekrist. Protams, publiska persona - es piekrītu jums! - ir attiecībā uz tiesas praksi, nevis attiecībā uz pilnvaru apturēšanu vai ierobežošanu. Attiecībā uz privāto tiesa nekad nav teikusi, ka ievēlētam deputātam var ierobežot tiesības pilnā mērā pārstāvēt viņa vēlētāju gribu tikai tāpēc, ka viņš ir publiska persona, ka viņš ir ievēlēts un pilda savu amatu.

Attiecībā uz pilnvaru apturēšanu vai ierobežošanu es šeit neredzu principiālu starpību, jo patiešām tiesības vai nu tiek īstenotas pilnā apmērā, vai arī netiek īstenotas pilnā apmērā. Un es vēlreiz gribu uzsvērt, ka runa ir ne tikai par pasīvajām vēlēšanu tiesībām, bet arī par aktīvajām vēlēšanu tiesībām, jo es tiešām domāju par tiem cilvēkiem, kuri ievēlēja savus deputātus pat tajā brīdī, kad tiem jau tika izvirzītas apsūdzības, un tas notika acīmredzot tāpēc, ka šī apsūdzība viņus nepārliecināja. Piedodiet, ja prokuratūra astoņus gadus nevar pierādīt, ka persona patiešām ir vainīga... Jūs varbūt ticat šai prokuratūrai, bet acīmredzot daudzie vēlētāji to nedara.

Un vēl pats pēdējais. Ziniet, jūsu arguments par to, ka tā ir mūsu demokrātiskā prokuratūra un, ja jau prokurors saka, tad tā tas arī ir, man atgādina argumentus, kurus es dzirdēju pirms vairākiem gadiem. Varbūt, ja mēs patiešām simtprocentīgi uzticamies prokuratūrai, tad nākamais solis varētu būt - vispār atcelt tiesas, ja jau prokuratūrai vienmēr ir taisnība. Tad priekš kam mums tērēt naudu un pūlēties, lai rīkotu tiesas prāvas un tā tālāk? Uzticēsimies prokuratūrai! Lai tad prokurors arī pieņem galīgo lēmumu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Mums būs parlamentārā tiesa!”) Taču tā ir ļoti bīstama pieeja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs vēlas ko piebilst?

E.Cilinskis. Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Daži paskaidrojumi komisijas vārdā. (Starpsaucieni: „Pietiek!”; „Viss skaidrs!”) Proti, šeit izskanēja jautājums, kāpēc ir izvēlēti smagi vai sevišķi smagi noziegumi. Tātad šī pieeja tiek izvērtēta, lai deputātu pilnvaru ierobežošanas institūts būtu saskaņots ar pašlaik pašvaldību vēlēšanu likumā noteiktajiem pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumiem.

Tad vēl bija jautājums, kāpēc tos ierobežojumus nevar noteikt kriminālprocesa... tātad procesa virzītājs. Taču procesa virzītājs piespiedu līdzekli attiecībā uz noteiktas nodarbošanās ierobežojumu, aizliegumu ieņemt kādu amatu vai pildīt to tikai daļēji var noteikt vienīgi kriminālprocesa mērķu sasniegšanai, nevis citiem mērķiem, kas vairs nav šī likuma jautājums. Šī likuma jautājums ir laba pārvaldība.

Un visbeidzot, es domāju, ka bija iesniegti ļoti daudzi pamatoti priekšlikumi, ko varētu uzlabot uz trešo lasījumu, to skaitā arī tas, ka droši vien varētu, līdzīgi kā Saeimas deputātu imunitātes institūta gadījumā, informāciju par kriminālvajāšanu pašvaldībai iesniegt ģenerālprokurors, nevis procesa virzītājs. Tas tad arī nozīmētu vēl attiecīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, kuri varētu stāties spēkā vienlaikus ar šiem grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Cilinskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt 6.panta trešo daļu, kas dublē citus likumus, un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 8. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 9. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 11. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 12. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 14. - deputāta Dolgopolova priekšlikums, kas precizē deputāta amata savienošanas kārtību. Ir daļēji atbalstīts un, nedaudz precizējot, iekļauts 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pagājušajā nedēļā strādāja pie Augstskolu likuma grozījuma, kas nodrošinātu mūsu studējošajiem iespējas saņemt valsts atzītus diplomus. Šis grozījums ir īpaši svarīgs tiem, kuri diplomus saņem šogad, un tiem, kuri gatavojas iestāties Latvijas augstskolās šajā studiju gadā. Mēs pateicamies kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības, pateicamies Juridiskajam birojam par to, ka mūsu darbs ir vainagojies ar rezultātu. Un mēs šodien jūsu vērtējumam piedāvājam Augstskolu likuma grozījumu, kas nosaka, ka programmām, kuras ir iesniegtas akreditācijai un kuras ir licencētas, akreditācijas termiņi netiek pagarināti, bet programmas tiek uzskatītas par akreditētām līdz šī gada 30.jūnijam.

Izglītības un zinātnes ministrija solīja nodrošināt, lai vienlaikus Izglītības programmu reģistrā tiktu izdarīta atzīme par attiecīgā studiju virziena akreditāciju attiecīgajā augstskolā vai koledžā, kā arī par šim studiju virzienam atbilstošajām akreditētajām augstskolas vai koledžas studiju programmām.

Īpaši gribu pievērst uzmanību teikumam, ka lēmums par studiju virzienu akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgo studiju programmu stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tātad mums ir pamats uzskatīt, ka līdz ar to mēs būsim atrisinājuši šo problēmu kopumu, kas saistīts ar mūsu studiju virzienu un programmu akreditāciju. Tādēļ aicinu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt un komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vai Inga Vanaga vēlas debatēt par steidzamību?

Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jānobalso par steidzamību un tad jālemj par pirmo jautājumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Un, tā kā ir izskanējis aicinājums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, tad uzsākam par to debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Kā mēs zinām, Augstskolu likums nebūt ne pirmo reizi ir mūsu darba kārtībā. Un šoreiz tas atkal skar jautājumus, kas saistāmi ar šīm studiju virzienu akreditācijas lietām. Es gribu teikt tā: jā, mēs arī iepriekš komisijā esam runājuši par šiem termiņiem un arī iepriekš lūdzām pagarināt šos termiņus, ņemot vērā virkni aspektu gan saistībā ar projekta realizāciju, gan arī saistībā ar darbiem, kā tie tiek organizēti ministrijā, saprotot, ka mēs tīri fiziski nepaspēsim iekļauties tajos termiņos, kas jau sākotnēji tika iestrādāti Augstskolu likumā. Un tāpēc šie jautājumi tika skatīti gan Ministru kabinetā, gan arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Bet jāsaka tā, ka tiešām mums jau vienreiz šis termiņa pagarinājums tika dots, bet vairāku tehnisku un juridisku apsvērumu dēļ, kā arī saistībā ar dialoga uzturēšanu starp iesaistītajām pusēm darbu virzīšana uz priekšu nenotika tā, kā bija iecerēts.

Un, kā mēs zinām, tematiskās grupas ir trīs, kuru ietvaros ir šie studiju virzieni. Šai pirmajai tematiskajai grupai... tātad šiem studiju virzieniem bija jābūt izvērtētiem līdz 1.jūnijam, otrajai tematiskajai grupai - līdz 15.maijam, taču ir virkne iemeslu, kādēļ mēs, tātad arī ministrija, tīri fiziski nevaram veikt šos darbus. Un tāpēc tiešām ir rasts kompromiss.

Šeit patiesi ir jāsaka paldies iesaistītajām pusēm par to, ka šis termiņš ir dots līdz 30.jūnijam, un arī ministrija ir apņēmusies... tātad ministrijas pārstāvji, kas tagad ir pieslēgušies pie šo studiju virzienu akreditācijas procesa raitākas virzīšanas uz priekšu, ir apņēmušies šo darbu veikt līdz 30.jūnijam, un tāpēc mēs arī komisijā, diskutējot par šiem jautājumiem... Protams, ministrija labprātāk būtu gribējusi, lai šie termiņi būtu garāki, taču šis lēmums tika pieņemts tādēļ, ka ir svarīgi, lai augstskolu absolventiem būtu kārtībā visi jautājumi, kas saistīti ar valsts atzītu diplomu izsniegšanu, un lai nebūtu nekādu bažu. Jo arī šie jautājumi ir ļoti būtiski nākamajiem studentiem, reflektantiem, lai viņiem būtu skaidrs, kas notiek ar katru studiju programmu un ka šī studiju virzienu akreditācija ir novesta līdz galam. Un, protams, tas viennozīmīgi ir ļoti būtiski arī visam augstākās izglītības sektoram, lai beidzot šie jautājumi tiktu atrisināti.

Es gribētu arī teikt tiešām paldies gan komisijas kolēģiem, gan komisijas vadītājai, es gribētu pateikt paldies par šo pretimnākšanu arī sociālajiem partneriem, un te es tomēr atļaušos pateikt no šīs tribīnes paldies un paust visu cieņu arī jaunajai valsts sekretārei Izglītības un zinātnes ministrijā, kura saņēma mantojumā gaužām nepadarītu, iesāktu darbu gūzmu saistībā ar šīm studiju virzienu akreditācijas lietām. Un paldies par šo iecietību un sapratni.

Un, kā jūs zināt, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentam ir apstiprināta jauna direktore - valsts sekretāres vietniece, un es ceru, ka mums kopā turpmāk šo jautājumu risināšana, šis savstarpējais dialogs... Arī izglītības un zinātnes ministrs mums ir jauns... Ceru, ka visiem kopā šo jautājumu risināšana būs raitāka un vairāk uz rezultātiem orientēta. Un, kā jau Druvietes kundze pateica, no ministrijas puses mēs esam apņēmušies - un komisijā arī tas ir apstiprināts -, ka Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu un mēs maksimāli darām visu, lai tieši tajā pašā dienā tiktu izsniegta šī studiju virziena akreditācijas lapa, lai tiktu veiktas attiecīgās izmaiņas Izglītības programmu reģistrā un lai būtu publiski pieejami protokoli. Proti, tas nozīmē to, ka mēs darām visu maksimālo, lai ieinteresētās, iesaistītās puses redz šī procesa caurskatāmību un redz, ka arī izpildvara dara visu maksimālo, lai, tā teikt, līdz šī mācību gada beigām novērstu jelkādas bažas attiecībā uz izlaidumiem un jauno uzņemšanu.

Paldies vēlreiz, un veiksmīgu mums kopīgo darbu pie studiju virzienu jautājumu sakārtošanas līdz galam!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?

I.Druviete. Paldies. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Druviete. Kolēģi! Tā kā esam saņēmuši vispusīgu informāciju un vienbalsīgu atbalstu, lūdzu jūs apstiprināt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka ir saņemti četri iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Demiters, Kalniņa-Lukaševica, Dombrovskis, Viļums un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles starpsaucieni: „Nu nē!”; „Par ko?”; dep. Dz.Rasnačs: „Lai strādā!”) Deputāti neiebilst pret darba kārtības maiņu.

Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis deputātu Demitera, Kalniņas-Lukaševicas, Dombrovska, Viļuma, Liepiņa, Eņģeļa un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanu un pārējiem jautājumiem. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Demitera, Bilsēna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Lai strādā!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ir arī saņemts deputātu Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Demitera, Bilsēna un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Šodien varu teikt, ka zināmā mērā šodien ir vēsturisks brīdis, jo, kopš mēs pagājušā gada 6.septembrī otrajā lasījumā pieņēmām grozījumus Pilsonības likumā, mēs esam gana daudz strādājuši gan īpaši izveidotajā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā un esam jums šodien izskatīšanai trešajā lasījumā sagatavojuši kopumā 93 priekšlikumus par nepieciešamiem grozījumiem šajā likumā. Šodien man komisijas vārdā ir tas gods jums tik tiešām iespējami koncentrēti, bet arī gana detalizēti izklāstīt katra šī priekšlikuma būtību, jo vēlāk, piemērojot šī likuma normas, tik tiešām svarīgs būs arī likumdevēja mērķis, likumdevēja sākotnējā griba.

Mēs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā un Juridiskajā komisijā uzklausījām gan ekspertus, gan arī citus iesaistītos, kuri mums ar savu padomu un ekspertīzi ir palīdzējuši, lai šie grozījumi, kas ir gana apjomīgi, tiešām aptvertu pēc iespējas visas faktiskās situācijas, kur līdz šim ir konstatētas kādas nepilnības vai ir bijuši vajadzīgi uzlabojumi.

Tāpat arī, pirms es sāku ziņot par katru priekšlikumu atsevišķi, es vēlos komisijas vārdā izteikt dziļu pateicību gan Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem, kuri piedalījās šajās ļoti daudzajās apakškomisijas un komisijas sēdēs un neliedza mums savu padomu par tām praktiskajām situācijām, ar kurām tautieši saskaras ārvalstīs, gan arī vairākām ministrijām, kuras bija iesaistītas šā likumprojekta apspriešanā, - gan Iekšlietu ministrijai, kura ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonu starpniecību bija klāt visās šajās komisiju sēdēs, gan Tieslietu ministrijai, gan Ārlietu ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai.

Tāpat arī vēlos pateikties Latvijas Universitātei, jo kopsadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību mēs esam noturējuši starptautisku konferenci. Un šajā konferencē mēs uzklausījām arī citu valstu pieredzi, tajā tiešām izkristalizējās daudzas lietas, kuras mēs ņēmām vērā, gatavojot trešo lasījumu.

Tāpat arī īpašu pateicību vēlos izteikt Juridiskā biroja vadītājam Kusiņa kungam, kurš patiesi ļoti nesavtīgi strādāja tieši pie šī likumprojekta. Viņš vadīja īpašu darba grupu, kura vēl pirms apakškomisijas un komisijas darba kopā ar atbildīgajām amatpersonām mums piedāvāja dažādas likumprojekta grozījumu redakcijas, lai mēs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdēs varētu izteikt savas vēlmes, un tik tiešām šī sadarbība ar Kusiņa kungu ir vainagojusies, manuprāt, ļoti labos priekšlikumos. Tāpēc es ļoti ceru, ka mans ziņojums mums palīdzēs izšķirties un atbalstīt priekšlikumus tā, kā tie ir atbalstīti gan apakškomisijā, gan atbildīgajā komisijā. Taču, ja radīsies vēl kādas nesaskaņas, domstarpības vai asas debates šajā jautājumā, tad es centīšos no apakškomisijas protokoliem un no komisijas protokoliem ziņot jums pašu esenci, jo vēlreiz uzklausīt ekspertus mums šeit, Saeimas sēdē, nav iespējams.

Tagad par katru priekšlikumu pēc kārtas.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un paredz atgriezties pie likumā lietoto terminu skaidrojuma un precizēt to.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Par likuma terminiem. Likuma ievadā ietverts likumā lietoto terminu skaidrojums, taču daži no šiem terminiem tiek skaidroti arī citos likumos. Līdz ar to, ierakstot terminu skaidrojumu šajā likumā, mēs runājam tikai un vienīgi par šā likuma ietvaros izmantojamo terminoloģiju. Tie termini, kas ir ietverti šajā likumā, bet netiek šeit skaidroti, ir tulkoti citos likumos, un to izpratne sakrīt ar šī likuma ietvaros izmantoto terminoloģiju.

Šajā likumā ietvertā jaunā termina „dubultā pilsonība” jēga ir skaidrota tikai šajā likumā. Kā jau minēju, šis likums skaidro jaunu terminu „dubultā pilsonība”, kas nozīmē, ka persona vienlaicīgi ir divu valstu pilsonis. Bet iespējams pat triju vai vairāku valstu pilsonis, kad ir tā sauktā multipilsonība.

Paralēli citiem likumiem šajā likumā ir ietverti termini, kas jau skaidroti citos likumos, taču šo terminu skaidrojums ietverts arī šajā likumā, lai precīzi attiecīgā termina izpratni turpmāk pielietotu Pilsonības likumā ietvertajās normās. Pie šādiem terminiem pieder, piemēram, termins „bezvalstnieks”, kas likumā skaidrots, lai uztvertu tā nozīmi šī likuma izpratnē. Tas ir „persona, kuru neviena valsts nav saskaņā ar tās likumiem atzinusi par savu pilsoni, izņemot...”...protams, „izņemot personu, kura ir likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts.”

Termins „pēcnācēji” skaidrots kā „lejupējie radinieki taisnā līnijā” (nevis sānu līnijā, jo pilsonību iegūst no vecākiem, nevis no māsām vai brāļiem!).

Ieviests arī skaidrojums terminam „pastāvīgā dzīvesvieta”. Termins „pastāvīgā dzīvesvieta”, pēc pašreizējās interpretācijas, nozīmē, ka persona, vai nu ierazdamās pati vai no attāluma, deklarējas, kur vien vēlas, un nekādi papildu nosacījumi tai nav izvirzīti, tas ir, persona faktiski var nedzīvot savā pastāvīgajā dzīvesvietā. Pilsonības likuma grozījumos ietvertais termins nosaka, ka pastāvīgā dzīvesvieta šī likuma izpratnē ir personas faktiskā dzīvesvieta, kaut arī lietoto terminu skaidrojumā noteikts, ka pastāvīgo dzīvesvietu var apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā.

Veidojot no šī likuma izrietošus Ministru kabineta noteikumus, darba grupai būs uzdevums veikt to dokumentu... būs uzdevums noteikt to dokumentu vai cita veida pierādījumu aprakstu, kuri kalpos par pierādījumu personas faktiskajai dzīvesvietai, ko šajā likumā saucam par pastāvīgo dzīvesvietu.

Ņemot vērā to, ka termins „ārvalstnieks”, kas skaidrots Imigrācijas likumā, un tāpat termins „nepilsonis”, kas definēts citos likumos, sakrīt ar šajā likumā ietverto jēgu un būtību, tie šeit atkārtoti nav skaidroti.

Paldies. Tas bija neliels paskaidrojums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs saskatām šeit zināmas problēmas. Čaklā kungs pareizi teica, ka bezvalstnieka definīcija ir domāta tieši šī likuma izpratnē, bet priekšlikuma tekstā šie vārdi un šī atruna nav iekļauta. Līdz ar to veidojas tāda diezgan īpatnēja situācija, jo termins „bezvalstnieks” ir definēts arī starptautiskajās konvencijās. Pastāv vismaz divas Latvijai saistošas ANO konvencijas - 1954.gada Konvencija par bezvalstnieka statusu un 1961.gada Konvencija par bezvalstniecības gadījumu skaita samazināšanu -, kurās ietilpst bezvalstnieka definīcija. Un tātad šīs konvencijas mums ir saistošas, līdz ar to arī definīcijas ir saistošas.

Turklāt mums ir likums par pašiem bezvalstniekiem, kas gan neietver sevī tādā skaidrā veidā definīciju un ir uzbūvēts tā diezgan īpatnēji. Nu, principā skaidrs, kāpēc. Es negribētu atgādināt visu šo vēsturi. Bet 3.pantā ir tāds formulējums, ka personu Latvijas Republikā nevar atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu neattiecas 1954.gada Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Tātad faktiski šis likums netieši arī atsaucas uz šo konvenciju.

Tagad mēs pieņemam jaunu definīciju, kur tiek izslēgti arī likuma par bijušās PSRS pilsoņa statusu subjekti. Tātad līdz ar to veidojas tāda juridiska neskaidrība.

Es domāju, ka faktiski šis ir mēģinājums sašaurināt šo definīciju vienā likumā. Vai tas ir labi vai slikti? Kāpēc tas tiek darīts? Protams, tas nav juridisks jautājums. Protams, priekšlikuma autori to dara politisku apsvērumu dēļ - nolūkā izvairīties no zināmām saistībām, kas izriet no šīm ANO konvencijām, jo visas starptautiskās organizācijas vairākkārt atgādinājušas mums, ka nedrīkst pieļaut, lai dzimst jauni bezvalstnieki.

Neatkarīgi no tā, kā tiek vērtēta mūsu pilsonības koncepcija, visu var pieņemt. Nevar pieņemt to, ka bērni, kas tagad, jau pēc vairāk nekā 20 gadiem, piedzimst neatkarīgajā Latvijā, paliek bez pilsonības, un līdz ar to visu starptautisko organizāciju izpratnē viņi ir bezvalstnieki.

Un nevar teikt, ka to apgalvo tikai tie cilvēki, kas nezina mūsu vēsturi, un tā tālāk. Pats pēdējais ļoti skaidrais paziņojums šajā ziņā bija dzirdams no Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka, kas ļoti labi pārzina šo situāciju. Tātad faktiski jautājums ir par to, vai uz jaundzimušiem bērniem, kuru abi vecāki ir nepilsoņi, ir attiecināms ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas pants. Tāpēc domāju, ka tas juridiski ir diezgan nekorekts un politiski motivēts mēģinājums izvairīties no tām saistībām, kas izriet no starptautiskajām konvencijām. Manā skatījumā, tas ir nepareizi.

Nevajag baidīties no tiem bērniem, kuri piedzims šodien Latvijā. Es nerunāšu šeit daudz par demogrāfiju, par to, ka notiek depopulācija un ka valsts paliek vienkārši bez cilvēkiem. Taču mēs atgrūžam pat tos bērnus, kuri šobrīd piedzimst šeit un kuri var kļūt par valstij ļoti vajadzīgiem pilsoņiem. Tāpēc es uzskatu, ka mums tiešām vajadzētu ieklausīties starptautisko organizāciju rekomendācijās, atzīt, ka nepilsoņu bērni ir bezvalstnieki, un līdz ar to šāda definīcija nemaz nav vajadzīga.

Aicinu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Es vēlos uzsvērt, ka šeit piedāvātie terminu skaidrojumi pēc būtības atgriezās pie tās juridiskās tehnikas, kāda sākotnēji Pilsonības likumā jau bija; proti, spēkā esošajā likumā terminu skaidrojumi ir pieejami, un, pēc Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes apsvērumiem, ko apakškomisijai iesniedza ārlietu ministrs, jo tā ir viņa izveidota ekspertu padome, šī padome ieteica tieši šā likuma piemērošanai noteikt terminu skaidrojumus, jo tiesību teorijā attiecībā uz katru speciālo likumu ir ērtāk un piemērotājam arī ir labāk, ka šādi terminu skaidrojumi ir. (No zāles: „Balsojam!”)

Tas, par ko runāja Cileviča kungs. Viņš runāja par debatēm, kas, visticamāk, tūlīt sekos, par 3.1 pantu, bet tas nav šo terminu skaidrojuma jautājums. Terminu skaidrojumi, no juridiskās tehnikas viedokļa raugoties, ir nepieciešami, un tie nav politiskas izšķiršanās produkts, bet gan tik tiešām juridiskās tehnikas jautājums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc šīs ārlietu ministra izveidotās Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes apsvērumiem mēs apakškomisijā uzklausījām priekšlikumu, kurā ekspertu padome ieteica veidot likumam preambulu. Apakškomisija, uzklausījusi Kusiņa kungu, sliecās noteikt likumam mērķi. No vienas puses, varētu teikt, ka likumam, kurš tiek grozīts... ka tam no jauna jaunu mērķi it kā parasti nenoteic. Taču mēs šeit nevaram runāt par tādiem nelieliem grozījumiem. Mēs šeit runājam par, manuprāt, pilnīgi jaunā redakcijā izteiktu Pilsonības likumu. Līdz ar to šis mērķis kodēti un ļoti konspektīvi ietver visu to jautājumu loku, par kādiem jauninājumiem mēs šeit šodien ar balsojumu vēlamies runāt, un, pirmkārt, tas ir par valstsnācijas, latviešu nācijas, definīciju; otrkārt, gribam rast atbildi arī uz to, kā ar Pavalstniecības likuma regulējumu tiek sasaistīts šis Pilsonības likuma apzināmo personu loks. Tāpat šeit ar likumdevēja gribu tiek nostiprināts trimdinieku īpašais statuss un piederība latviešu tautai. Tāpat arī, ņemot vērā gan politiskos, gan ekonomiskos apsvērumus un cilvēku brīvu kustību, mēs esam izšķīrušies par labu dubultās pilsonības nostiprināšanai šajā likumā. Tātad šis mērķis kalpos katras citas šā likuma tiesību normas interpretācijai. Šī interpretācija no tādas teorijas viedokļa noritēs šī mērķa gaismā, un šajā mērķī ir iekodēti visi manis iepriekš nosauktie apsvērumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Runājot par 2.priekšlikumu, vēlos pateikt, ka uz Pilsonības likuma grozījumiem „Saskaņas Centrs” skatās pragmatiski. Mēs uzskatām, ka likuma grozījumi nepieciešami kaut vai tāpēc, ka mēs turpinām zaudēt jaunus un spējīgus Latvijas pilsoņus, kas darba meklējumos izbrauc no valsts un pēc tam Rietumeiropā vai Ziemeļeiropā... ved savas ģimenes, un pēc tam bērniem, kuri viņiem piedzimst ārpus Latvijas, rodas problēmas ar Latvijas pilsonību.

Šī neapmierinošā situācija, protams, ir jāmaina. Tomēr es uzskatu, ka vienlaikus ar atsevišķu likuma normu liberalizāciju Pilsonības likums kļūs vairākām personām nelabvēlīgāks. Likumprojekts dala Latvijas pilsoņus pirmās un otrās šķiras pilsoņos, ievieš papildu ierobežojumus naturalizācijai un vērsts uz atteikšanos no politiskas nācijas principa, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē. Pilsonības likumā piedāvātās redakcijas 1.pantā iezīmējas bīstama tendence - pāreja no pilsoniskas nācijas koncepcijas uz etniskas nācijas koncepciju. 1.pantā iestrādāta norma, ka pie Latvijas valstsnācijas pieder latvieši un līvi. Mēs uzskatām, ka šī norma nozīmē atteikšanos no politiskas nācijas koncepcijas, kas ietverta Latvijas Republikas Satversmē. Tas nozīmē, ka likums neiekļauj Latvijas valstsnācijā personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm: krievus, baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus, poļus un citu tautību Latvijas pilsoņus. Latvijas pilsoņus! Starp citu, arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uzskata, ka šāda termina ieviešana Pilsonības likumā nav atbalstāma, jo šis termins negatīvā veidā netieši asociējas ar totalitārajiem režīmiem. Valstsnācija atšķirībā no pilsonības jēdziena ir tīri politisks jēdziens, un tas nav minēts nevienā Latvijas Republikas pamatdokumentā. Nevienā! Satversme skaidri nosaka, ka vara Latvijā pieder Latvijas tautai, pilsoņu kopumam. Turklāt saskaņā ar likuma 4.pantu visi Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida ir vienlīdzīgi tiesībās un pienākumos.

Mēs, 11.Saeimas „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti, nevaram atbalstīt priekšlikumu, kas vērsts uz Latvijas pilsoņu segregāciju un sabiedrības sašķeltības padziļināšanu.

Aicinu balsot pret 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma grozījumiem ir izstrādāts mērķis. Dažkārt mēs ļoti pavirši izturamies pret likuma mērķi un domājam, ka tā ir tāda lieta, kas katram likumam ir nepieciešama, un nepievēršam tam īpašu uzmanību.

Kāda nozīme ir likuma mērķim? Likuma mērķis ļauj saprast likumdevēja motīvus un atvieglo likuma interpretāciju un piemērošanu praksē. Likumprojekta mērķis īsi un kodolīgi pasaka, ko Saeima politiski grib panākt ar šiem grozījumiem, un pasaka, kādi ir svarīgākie likuma „smaguma punkti”. Ievērojot laika limitu, es parunāšu tikai par trijiem šādiem „smaguma punktiem”.

Es pieļauju iespēju, ka par nepamatotu informāciju, par segregāciju, par Latvijas tautas interpretāciju sekos... arī turpmāk runās no „Saskaņas Centra” puses.

Kolēģi! Kā redzams, likuma mērķis tiek noteikts, visupirms balstoties uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, uz kuru, atjaunojot valsts neatkarību, balstījās Augstākā padome 4.maija deklarācijā. Valsts nepārtrauktības doktrīna ietver arī pilsonības nepārtrauktības doktrīnu. Tas ir uzsvērts gan Satversmes tiesas spriedumos, gan arī tiesību doktrīnā. Ja valsts izvēlas balstīties uz savu nepārtrauktību, tad pilsonības jautājumu regulējumam ir jāatbilst šim principam. Un Satversmes tiesa 2010.gada 13.jūnija... maija spriedumā ir norādījusi (citēju): „Tas nozīmē, ka valstij, saglabājot savus būtiskos elementus, tostarp tautu, ir iespēju robežās jārūpējas par to, lai grozījumi tiesiskajā regulējumā tiktu izdarīti, ievērojot no nepārtrauktības doktrīnas izrietošos principus.” Citāta beigas.

Tālāk. Runājot par mērķi, otrs svarīgs moments ir valsts interesēs nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem, latviešiem un autohtoniem, līviem, tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Šajā sakarā man atkal ir jāatsaucas ne tikai uz Satversmes tiesas spriedumiem, kas saistīti ar valsts valodas jautājumu risināšanu, bet arī uz Satversmes 4.pantu. Nenoliedzami, latviešiem ir īpašas tiesības uz Latvijas pilsonību, salīdzinot, piemēram, ar vāciešiem, gruzīniem, urugvajiešiem, krieviem un tā tālāk, kuriem likumā šādas tiesības nav paredzētas. Latvieši Latvijā, Agešina kungs, ir valstsnācija, tā ir nācija, kas, kā savās publikācijās ir norādījuši mūsu ļoti augsti stāvošie tiesneši Eiropas institūcijās - Ziemeles kundze un Levita kungs -, pamatā veido mūsu valsts nacionālkulturālo identitāti. Un tādējādi tieši starp latviešiem un Latvijas valsti pastāv īpaša nacionālkulturāla saikne, jo tikai un vienīgi Latvijā latvieši kā nācija var pilnvērtīgi kopt un attīstīt savu valodu un kultūru.

Runājot par līviem, tā ir īpaša latviešu nācijas sastāvdaļa, Latvijas pirmiedzīvotāji, un Valodas likuma 4.pantā viņi zinātniski tiek dēvēti par autohtoniem. Tādā veidā viņi tiek atšķirti gan no valstsnācijas, gan arī no Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām.

Un tālāk. Trešais likumprojekta „smaguma punkts” ir dubultās pilsonības atzīšana, un nu dažas tēzes par dubulto pilsonību, kuras vajadzētu ņemt vērā, diskutējot par turpmākajiem priekšlikumiem. Kā izriet no manis iepriekš minētā Satversmes tiesas 2010.gada sprieduma, dubultās pilsonības piešķiršana ir politisks jautājums, un es aicinu „Saskaņas Centru” atcerēties, ka tiesa ir pateikusi, ka tam nav tiešas saiknes ar cilvēktiesībām.

Otrkārt. Pēdējos divdesmit gadus Latvija gandrīz nav izšķīrusies mainīt dubultās pilsonības institūtu, lai aptvertu plašāku to personu loku, kurām būtu tiesības uz dubulto pilsonību, bet šodienas apstākļos Saeima sper šādu nozīmīgu soli.

Pabeidzot savu uzstāšanos, es gribu aicināt kolēģus atcerēties, ka likumprojekts ir precīzi sabalansēts. Tam ir veltīts ievērojams laiks, ekspertu līdzdalība un starptautiska konference, kā jau minēja mana kolēģe Lībiņas-Egneres kundze. Šajā laikā ar likuma grozījumu palīdzību mēs gan Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā esam domājuši par saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību.

Un es gribu savas uzstāšanās vēl vienā pusminūtē teikt, ka es šo likumprojektu tēlaini varētu salīdzināt ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kura tika pamatīgi projektēta, kura netika būvēta no dzelzsbetona blokiem, bet kurai gandrīz divu gadu garumā tika likts ķieģelītis pie ķieģelīša. Un, ja mēs šajā likumprojektā tagad mēģinām ar nepamatotiem priekšlikumiem šai daudzdzīvokļu mājai izsist no otrā stāva šos ķieģeļus, tad šī māja var sabrukt.

Es aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu, kurā mēs runājam par likumprojekta mērķi, bet acīmredzot mēs būsim spiesti pie tā atgriezties vēl vairākkārt, runājot par valstsnāciju un runājot arī par citām šīm problēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Tātad pēc Pilsonības likuma grozījuma apstiprināšanas Pilsonības likuma 1.pantā būs definēts likuma mērķis. 2012.gada 23.oktobrī Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija pirmo reizi lēma, ka Pilsonības likumā nepieciešams mērķis, lai noteiktu, kas jāsasniedz un uz ko mēs tiecamies. Toreiz apakškomisijas sēdē Gunārs Kusiņš likuma mērķi metaforiski nosauca par enkuru. Apakškomisijā mēs nonācām pie secinājuma: lai Pilsonības likums būtu stabils kā noenkurots kuģis, likuma mērķim jābūt izvērstam un pamatotam.

Uzklausot Latvijas tiesību speciālistu viedokļus un starptautisko ekspertu padomes ieteikumus, noteicām, kuras personas uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, kuras personas garantē Latvijas pilsonības pastāvēšanu un turpināšanu un kas atbilst Latvijas interesēm un politiskajiem mērķiem.

Pilsonības likuma mērķis ir izvērsts un balstīts uz trim pamatnostādnēm.

Pirmkārt, 1919.gada Pavalstniecības likums, uz kā pamata sākotnēji tika noteikts Latvijas pilsoņu kopums.

Otrkārt, Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna, ko jau pieminēja Čepānes kundze. Uz šī principa balstās gan trimdinieku pilsonība, gan jautājumi, kas saistīti ar Latvijas pilsonības atjaunošanu pēc 1991.gada.

Un, treškārt, Latvijas valsts intereses - tātad politiskie mērķi.

Lai sasniegtu likuma mērķi, likumā noteikts to personu loks, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem. Tas nozīmē, ka likuma mērķis tiks sasniegts gan ar 2.pantu, gan ar 3.1 pantu, 8.pantu, 9.pantu, arī ar pantiem, kas attiecināmi uz latviešiem, līviem, trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem.

Īpaši esam diskutējuši par likuma mērķa sasniegšanu attiecībā uz personām, kas iegūst pilsonību naturalizācijas ceļā. Jaunie pilsoņi veicinātu saliedētas, uz Latvijas tautas kopīgām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību. No likuma mērķa izriet arī pamatojums, kāpēc naturalizējoties tiek prasīta valsts valodas prasme, Latvijas vēstures, Satversmes un himnas zināšanas un citi apliecinājumi jaunā pilsoņa piederībai un lojalitātei Latvijai.

Latvija savu pilsonību neuzspiež, bet gan aicina un veicina Latvijas iedzīvotājus to iegūt. Pilsonības likuma grozījumi atzīst dubulto pilsonību, un tas ietver pamatojumu tam, ka valsts interesēs ir pieļaut dubulto pilsonību. Dubultās pilsonības mērķgrupas ir identificētas tā, lai reizē arī aprakstītu Latvijas vēsturisko situāciju 20. un 21.gadsimtā saistībā ar Latvijas pilsoņiem. Var teikt, ka Latvijas dubultā pilsonība izriet no ikdienas nepieciešamības, taču atbilst izvirzītajiem likuma politiskajiem mērķiem, uz kā būvētas tālākās šī likuma normas.

Svarīgi, ka tur, kur runa par likuma mērķi, noteikts, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija, un kā termins tā minēta arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā. Protams, runājot par likuma mērķi, nerunājam par tehniskajām procedūrām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu citēt vienu interesantu dokumentu, izvilkumus tikai.

Tātad: „[..] suverēna [..] valsts, kas izveidota, lai īstenotu latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības un aizsargātu visu republikas pilsoņu intereses. [..]”

„[..] teritorija ir neatņemama un neaizskarama vēsturiska latviešu nācijas un valsts rašanās vieta, vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var pilnā mērā realizēt tās tiesības uz savu valstiskumu, netraucēti attīstīt latviešu valodu, nacionālo kultūru un ekonomiku.”

Nu, tas gluži labi saskan ar šo priekšlikumu par valstsnāciju un pilnībā atbilst iepriekšējo kolēģu runām. Vai jūs zināt, kas šis ir par dokumentu? Nu, kas to zina? (No zāles: „Es zinu!”) Tas ir Latvijas PSR Konstitūcijas 1.pants.

Satversmi es necitēšu, es domāju, ka visi... nu, vismaz var izlasīt, ja neatceras no galvas. Parādiet man, kur Satversmē ir kaut kāda etniska nācijas interpretācija! Satversme ļoti konsekventi traktē Latvijas tautu tieši kā Latvijas tautu un balstās uz pilsoņu vienlīdzības principu. Tas nav... Tas, protams, ir skaidrs, jo ideja, ka valsts pieder kādai etniskai grupai, ir tipiska nacionālkomunisma sastāvdaļa - faktiski tā ir Staļina nacionālā jautājuma teorijas sastāvdaļa. Un šķiet, ka daži no VIENOTĪBAS ideologiem un ideoloģēm ļoti cītīgi savulaik mācījušies zinātnisko komunismu, jo šīs idejas joprojām ir ļoti tuvas.

Tātad faktiski šis priekšlikums aicina mūs atteikties no Satversmes kodola (ja, protams, jūs piekrītat, ka visu pilsoņu vienlīdzība pieder Satversmes kodolam; jūs varat uzskatīt arī citādāk, bet tad sakiet to!) un atgriezties pie Latvijas PSR Konstitūcijas sastāvdaļas.

Vēlreiz uzsveru: Satversme nedala pilsoņus etniskās kategorijās! Pat valsts valodas jēdziens tika iestrādāts, kā jūs labi zināt, 1998.gadā, kārtējo reizi grozot konstitūciju. Es vairākkārt uzdevu jautājumu, kā šo jēdzienu „valstsnācija” var pārtulkot angliski. Nu, grūti! Es nesaņēmu atbildi, jo ne starptautiskos instrumentos, ne demokrātisko valstu likumos tāda jēdziena nav. Visu pilsoņu vienlīdzība neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes ir patiešām viens no mūsdienu demokrātijas izpratnes stūrakmeņiem. Un faktiski mani tiešām ļoti sarūgtina tas, ka šobrīd šis stūrakmens tiek apšaubīts, atsaucoties uz kaut kādām publikācijām... mūsu cienījamo juristu publikācijām. Ziniet, tas man atkal atgādina jaunības gadus: kad zinātniskā komunisma pasniedzēji nevarēja atbildēt uz neērtiem jautājumiem, viņi vienkārši teica, ka tā rakstīja Ļeņins vai Staļins. Piedodiet, bet tagad es dzirdu, ka tā rakstīja Egils Levits. Tātad Egils Levits ir Ļeņins šodien?

Ziniet, mēs visi protam lasīt.

Paužot, protams, visu cieņu mūsu cienījamiem juristiem un tā tālāk, tomēr jāteic: tas, kas ir rakstīts Satversmē, ir rakstīts melns uz balta. Protams, jūs varat pierādīt, ka melns nav melns, bet ir balts. Jautājums ir ļoti vienkāršs: vai mēs atzīstam, ka visi Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi? Tas nekādā gadījumā nav saistīts ne ar pilsonības koncepcijas nepārtrauktību, ne ar valsts valodas statusu. Tie visi ir pilnīgi atsevišķi jautājumi! Vai mēs atzīstam, ka visi Latvijas pilsoņi veido Latvijas tautu un ka politiskā vara pieder tieši Latvijas tautai neatkarīgi no katra konkrētā pilsoņa tautības, vai mēs to neatzīstam un tad veidojam valsti pilnīgi uz citiem pamatiem?

Protams, tas ir konstitucionālas dabas jautājums, un tas ir ļoti nozīmīgi, ka tagad vienā ļoti būtiskā, bet ne konstitucionāla līmeņa likumā mēs iestrādājam šo koncepciju, kas ļoti būtiski atšķiras no Satversmē nostiprinātās koncepcijas. Šķiet, ka tas patiešām ir pirmais tāds solis un ka jūs patiešām gribat pārskatīt valsts pamatus.

Un mans pēdējais jautājums: kur jūs esat, Satversmes kodola aizstāvji? Man šķiet, ka tieši tagad ir tas brīdis, kad būtu ļoti būtiski jāprotestē pret Satversmes pamatu grozīšanu.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Mēs šodien skatām likumprojektu, kurš satur tik daudz grozījumu un tādus būtiskus grozījumus, ka var teikt, ka Pilsonības likums tiek izstrādāts no jauna pēc tam, kad tas tika pieņemts 1994.gadā. Tajā gadā un vēl agrāk - 1991.gada 15.oktobrī - ar Augstākās padomes lēmumu „Par Latvijas Republikas pilsoņa tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” tika likti nepilsonības tiesiskā institūta pamati. Kopš tā laika nepilsonība ir kļuvusi par vienu no Latvijas Republikas unikālām atpazīstamības pazīmēm pasaulē līdz ar valsts karogu, ģerboni un himnu. Bez tam likuma normas un tajās izmantotie jēdzieni ne tikai attīsta Latvijas Republikas politisko sistēmu un nosaka politisko spēku sadalījumu, bet arī tiek aicināti kļūt par neaizskaramām sarkanajām līnijām un aksiomām sabiedriskajā apziņā, kuras atkārto kā mantras, proti, PSRS okupācijas režīms, komunisma idejas pielīdzināšana nacionālsociālisma idejām.

Un arī ar 2.priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumu - tiek ieviests vēl viens jēdziens - „valstsnācija”. Pavisam nesen mēs iztirzājām Saeimas seminārā... konferencē iespējas Latvijā veidoties vienotai nācijai kā sabiedrības saliedētības un integrācijas priekšnoteikumam un līdzeklim. Izskatās, ka, atbildot uz semināra retorisko jautājumu: „Vai Latvijā iespējama vienota nācija?”, Juridiskā komisija uzsvēra, ka, ja vienota Latvijas nācija pat ir iespējama, tad tikai tad, ja nācija vienojas ap to nāciju, kura veido valsti. Ar šo jēdzienu likums dalīs tautu divās daļās: būs vecākais brālis un būs jaunākie brāļi.

Tautas pašnoteikšanās demokrātiskajā pasaulē nozīmē ko citu - spēju nodrošināt ar likuma spēku tautas kultūras un labklājības attīstības iespējas valsts jurisdikcijā, neatņemot šīs iespējas citām tautām, kas mīt valstī, un neceļot vienu tautu virs citas pat vārdos. Tikmēr kategorijas „valstsnācija” ieviešana nodala - tomēr nodala kaut vārdos! - no latviešiem cittautiešus. Līdz ar to pants par likuma mērķi... Tas ir tajā pašā priekšlikumā, proti, „veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību”... Līdz ar to šis pants kļūst par zobgalību un izsmieklu attiecībā uz sabiedrības saliedētības augsto mērķi.

Nācijas pašnoteikšanos veicinot, nedrīkst tomēr radīt vecākos un jaunākos brāļus valstī. Tas ir kaitīgi mūsu tautas vienotībai. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs pašlaik runājam par ļoti būtisku likuma pantu -1.pantu, kas definē likuma mērķi. Es gribu uzsvērt, ka šeit ir trīs daļas, kas man liekas īpaši svarīgas.

Pirmā ir tā, kas atkal dod jaunu iespēju trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Tas novērš to administratīvo problēmu, ka līdz šim tas bija iespējams tikai tiem, kas reģistrējās līdz 1995.gada 1.jūlijam.

Otra. Panta ceturtajā daļā ir atsauce uz Latvijas tautu. Proti, tur ir teikts, ka likuma mērķis ir „veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību”. Tā ir atsauce uz Satversmes 2.pantu, kur tiešām ir runa par Latvijas tautu.

Trešā ir tā daļa, kas runā par to, ka likuma mērķis ir „nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem (latviešiem) un autohtoniem (līviem) tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem”.

Šo jēdzienu „latvieši kā valstsnācija” var pamatot ļoti daudzos veidos. Man diemžēl ir tikai dažas minūtes, es gribētu pirmām kārtām norādīt uz dažu runātāju atsaucēm uz pašnoteikšanās doktrīnu, ko ir atbalstījušas valststiesībās gan Apvienotās Nācijas, gan kopš 1980.gada ir atbalstījuši ļoti daudzi starptautiskie likumi. Par valstsnāciju netieši runā arī Satversmes 114.pants, jo tur ir runa par mazākumtautībām, tur ir uzsvērts, kas ir mazākumtautību tiesības, proti: „Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Ja ir runāts par mazākumtautībām un ir definētas mazākumtautības, tad, loģiski, ir arī jautājums, kas tad tie pārējie ir. Proti, tie ir, pēc loģiskiem aspektiem, valstsnācija, proti, latvieši.

Tālāk. Jēdzienu „valstsnācija” var pamatot ar to, ka arī Satversmē ir daudzos veidos runāts par to. Piemēram, Satversmes 4.pantā ir teikts, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Un valoda, zināms, ir viens no būtiskiem etniskiem un nacionāliem pamatprincipiem.

Par valsts valodas īpašo statusu runāts arī citos likumos. Atcerēsimies arī to, ka mums pirms gada, vairāk nekā gada, bija referendums par valsts valodu! Un, ja mēs runājam par demokrātiskām tiesībām, tas atkal bija viens gadījums, kur valsts pilsoņi ar lielu vairākumu apstiprināja, ka latviešu valoda ir valsts valoda un vienīgā valsts valoda Latvijā.

Tā ka tā ir viena tieša saite, kas jau ir apstiprināta gan Satversmē, gan referendumos, - ka latviešu tautai ir īpaša situācija mūsu politiskajā sistēmā.

Es vēl gribētu arī norādīt uz vēsturiskiem aspektiem. Arī teritoriālā ziņā galvenie iedzīvotāji Latvijas teritorijā ir bijuši latvieši, ir latviešu tauta, un, ja mēs skatāmies uz visu garo vēsturi, kā tā ir veidojusies, tad tā dod pamatu teikt, ka viņi ir tāds, varētu teikt, stūrakmens visai mūsu valsts attīstībai un tālākajai virzībai.

Es aicinu atbalstīt šos mērķus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Cileviča kungs teica, ka tās valstis, kuras noteic, ka kāda tauta ir valstsnācija... ja latviešu tauta tiek apzīmēta kā valstsnācija... ka tādas valstis pieder nacionālkomunisma grupai. Tas ir kaut kas unikāls!

Arī es atļaušos kaut ko citēt. Es citēšu Āronu Baraku, viņš ir tiesību zinātņu profesors Jeruzalemes Ebreju universitātē, un viņš ir Izraēlas Augstākās tiesas prezidents. Savā rakstā, kas saucas „Tiesnesis demokrātiskā iekārtā”, viņš apcerēja tēmu par to, vai drīkst kādam indivīdam vai partijai ļaut kandidēt un kādi ir šie ierobežojumi. Viņš, cita starpā, saka: „Izraēla tika dibināta kā valsts jūdu cilvēkiem. Iemesls, kāpēc pastāv Izraēlas Valsts, ir tās pastāvēšana kā jūdu valstij. Šis raksturojums ir centrālais tās eksistencē, un tā ir šīs valsts aksioma, tas ir mūsu likumu un sistēmas fundamentālais princips.”

Vēl vairāk! Turpinot rakstīt vai izteikt savu viedokli par šo tēmu, viņš konstatēja, ka Izraēlas pamatlikums ir mainīts tā, lai tajā iekļautu normu, ka kandidātu saraksti vai indivīdi, kuru mērķi vai darbības eksplicīti vai implicīti iekļauj noliegumu pret Izraēlas Valsts kā jūdu valsts un demokrātiskas valsts pastāvēšanu, nevar kandidēt Kneseta vēlēšanās.

Es domāju, Cileviča kungs, ka jūs varētu aizbraukt uz Izraēlu pamācīties un iegūt pieredzi. Mums vēl ir tālu jāiet un daudz vēl darāmā, lai tādi cilvēki kā jūs, kuri noliedz latviešu valsts eksistences pamatus un sistēmu, nevarētu kandidēt vēlēšanās.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Godātie Saeimas deputāti! Es gribu tikai dažas lietas minēt un parunāšu par pilsonības nepārtrauktību. Mēs varam tūlīt pāriet pie jautājuma par nepilsoņiem.

Tiem cilvēkiem, kas tagad ir nepilsoņi, nav pilsonības nepārtrauktības ar Latvijas pilsonību. Tā, saprotams, ir viena cilvēku kategorija, kas vēsturisku apstākļu dēļ atrodas Latvijā. Viņiem ir dotas visas iespējas naturalizēties, un tas arī ir iekļauts šinī mērķī, ka mēs veidojam vienotu, saliedētu sabiedrību. Jautājums ir tikai par to, cik daudz viņi vēlas izmantot tās privilēģijas, kas viņiem ir dotas, lai naturalizētos un kļūtu par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Tā ka te nevar būt nekādas runas par kaut kādiem vecākiem vai jaunākiem brāļiem. Naturalizācija ir ļoti normāls, parasts process, kā var iegūt kādas valsts pilsonību. Un šiem nepilsoņiem ir tādas pašas tiesības iegūt Latvijas pilsonību kā kādam citam cilvēkam, kas varbūt ir kanādietis vai anglis, vai francūzis un tā tālāk. Tā ka te pat nedrīkstētu pieminēt kaut kādu šķelšanos vai kā... Tā doma tiešām ir tāda, ka mēs gribam mēģināt saliedēt sabiedrību, un mēs aicinām šos cilvēkus iekļauties mūsu sabiedrībā, kuri tiešām to grib un kuri var apsolīt... turēt savu zvērestu būt lojāliem pret Latviju, iemācīties latviešu valodu, Latvijas vēsturi, Satversmi, himnu... varbūt pat ja ne nodziedāt, tad var arī teikt. Tas ir tas, par ko mēs te runājam!

Un es gribu arī lūgt „Saskaņas Centru” turpmāk nemēģināt veidot te kaut kādas divas daļas. Teiksim, mums ar Valēriju Agešinu bija viena tāda saruna, kur iznāca, ka ir baltais saraksts un ir melnais saraksts. Par to mēs varbūt runāsim vēlāk.

Bet es tiešām domāju, ka nevajadzētu kaut kādā veidā nostādīt likumu un visus tos priekšlikumus, kas faktiski ir veidoti tā, lai mums būtu saliedēta, laba Latvijas tauta, kas ir spējīga dzīvot ilgstoši, kur latviešu valoda ir primārā un kur mēs aicinām visus, kas tiešām jūt to piederības sajūtu Latvijai tādā nopietnā veidā, arī kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Tā ka, lūdzu, nešķelsim! Neizmantosim šo likumu, lai šķeltu tieši to, ko mēs negribam šķelt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi - īpaši Cileviča kungs un vēl pārējie! (No SC frakcijas: „Kuri tie pārējie?”) Uz Satversmi ir jāskatās sistēmiski. Nevar izraut vienu Satversmes normu, skatīt atrauti no citām Satversmes normām.

Un, no vienas puses, šajā sakarā es gribu teikt, ka jēdziens „Latvijas tauta” Satversmes 2.panta izpratnē ir plašāks jēdziens nekā „Latvijas pilsonība”. Saskaņā ar Satversmes 2.pantu visi pilsoņi ietilpst Latvijas tautā. Taču Latvijas tauta ietver ne tikai pilsoņus, bet arī visus Latvijas nācijai piederīgos, arī tos, kuri nav pilsoņi un kuri atrodas ārzemēs.

Tālāk. Vēsturiskās nacionālās kopienas, tas ir, valststiesiskā izpratnē tautas, kas nepieder pie valstsnācijas un ir dzīvojušas noteiktā teritorijā jau gadsimtiem ilgi, no valststiesību viedokļa ir mazākumtautības. Mazākumtautību statuss ir noteikts Satversmes 114.pantā. Visos gadījumos, kad ir runa par mazākumtautībām, kā komplementārs elements vienmēr jādomā līdzi arī valstsnācija, jo mazākumtautība bez valstsnācijas - tas vispār ir neloģisks priekšstats. Un tātad, ja Satversmes 114.pantā ir noteiktas mazākumtautību tiesības, tad no tā, godātie kolēģi, automātiski izriet, ka latvieši tomēr ir valstsnācija.

Tas ir no vienas puses.

No otras puses... Vēl vienu minūti! Uz ko tad lai mēs atsaucamies, ja ne uz mūsu valsts deleģētiem tiesnešiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības tiesā? Ja es teikšu, ka es tā domāju, tad jūs pateiksiet... nolīdzināsiet manis teikto līdz ar zemi. Un ko tad ir teikusi, piemēram, Ziemeles kundze šajā sakarā? Ziemeles kundze ir teikusi, ka personām, kuras ir nonākušas Latvijā padomju kolonizācijas politikas radītās imigrācijas procesa rezultātā, ir pienākums akceptēt valsts modeli, kādu Latvijas valsts veidotāji ir izraudzījušies. Un te ir tā lielākā kļūda, ka jūs to negribat darīt un arī saviem vēlētājiem sakāt, lai viņi to nedarītu!

Un pašās beigās. Mēs par to ļoti daudz runājām Atmodas sākumā, taču, kā norāda Levita kungs (man viņš ir tiešām ļoti liela autoritāte!), pēc neatkarības atjaunošanas arī mūsu politiskā un pat intelektuālā elite... elites lielākā daļa, kā viņš saka (citēju): „ļaujoties pēckoloniālās mazvērtības kompleksam un kultivējot pārprastu politkorektumu, aizvien lielākā mērā izvairījās par to runāt...” (proti, par latviešiem kā valstsnāciju) „...un to uzsvērt.” Viņš uzskata: „Šāda „gļēvlatviska” nostāja padarīja šo Latvijas valsts aksiomātisko bāzi bālu un neskaidru.”

Šeit es to citēju, to jūs varat palasīt žurnāla „Jurista Vārds” 2012.gada 3.janvāra numurā, ja runājam par šo Levita kunga rakstu, un 2012.gada 3.janvāra numurā ir arī Ziemeles kundzes...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Čepāne. ...publikācija. Šeit jūs varētu iegūt patiešām ļoti plašu ieskatu par Satversmes attiecīgo normu interpretāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Replika kolēģim Valdim Liepiņam un visiem, kas viņu uzmanīgi klausījās. Valdi! Tautas sadalīšana uz pusēm, proti, pilsoņos un nepilsoņos, nesakrīt ar tautas sadalīšanu valstsnācijā un pārējās Latvijā esošajās nācijās. Mēs, apspriežot šo 2.priekšlikumu, runājām tieši par šo otro sadalīšanu - par valstsnāciju un par tiem cilvēkiem, kuri ir piederīgi citām etniskajām grupām. Līdz ar to par pilsonību un nepilsonību, par šo sadalīšanu, par kuru tu minēji, mēs runāsim, turpmāk apspriežot 12.priekšlikumu. Bet šeit es uzstāju, ka, ieviešot jēdzienu „valstsnācija”, to gabaliņu, ap kuru veidojas visa Latvijas tauta... mēs tiešām sadalām mūsu iedzīvotājus Latvijai piederīgajos un vecākajos brāļos un jaunākajos brāļos. Tas nav taisnīgi!

Par nepilsoņiem - vēlāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Paldies visiem kolēģiem, kuri mēģināja atbildēt uz manām kritiskajām piezīmēm.

Kārkliņas kundze un Čepānes kundze minēja Satversmes 115.pantu: ja ir mazākumtautības, tad ir jābūt arī valstsnācijai. Tas vienkārši nav pareizi, un tas atbilst patiesībai, jo nevienā no starptautiskajām konvencijām, kur ir runa par mazākumtautību tiesībām, nekāda vairākuma pieminēšana nenotiek. Un tas ir ļoti vienkārša apsvēruma dēļ. Tas ir ļoti plaši izplatīts arguments no to cilvēku un to politiķu puses, kuri apstrīd mazākumtautību tiesības, un man ar to vairākkārt bija jāsaskaras starptautiskajā arēnā un vairākās valstīs. Situācija ir ļoti vienkārša: vairākuma tiesības nodrošina demokrātija, vienkārši demokrātisks balsojums. Tieši tāpēc starptautiskās tiesības neparedz nekādas vairākuma tiesības, bet paredz tikai mazākumtautību tiesības, un tāpēc šis arguments „neiet cauri”.

Parādnieka kungs! Tas ir ļoti nozīmīgi, ka jūs pieminējāt Izraēlu, kaut gan, protams, par Izraēlas sistēmu ir uzrakstīts ļoti daudz kas. Acīmredzot no tā es konstatēju, ka Eiropas Savienības ietvaros vai vispār Eiropā jūs nekādu pamatu saviem argumentiem atrast nevarējāt.

Par Izraēlu būtu jārunā atsevišķi. Arī es saskatu problēmu tajā faktā, ka Izraēla tiek definēta kā ebreju valsts un ka Izraēla dēļ tā sastopas ar nopietnām problēmām. Tā bija tāda vēsturiska situācija, tā bija atbilde uz holokaustu, kāpēc ANO Ģenerālā Asambleja nobalsoja par ebreju valsts izveidošanu, kaut gan sākotnēji, kā jūs laikam zināt, runa bija par divām valstīm. Arābi vienkārši neveidoja savu valsti, tāpēc palika tikai viena valsts. Bet es gribu jums vienkārši atgādināt, ka no tā nekas neizriet, ka, piemēram, Izraēlā ir divas oficiālās valodas (atšķirībā no Latvijas). Tā ka šī definīcija, ziniet, vēl ne par ko neliecina.

Liepiņa kungs un Čepānes kundze! Vēlreiz gribu uzsvērt to, ko Pimenova kungs jau teica: jūs visu laiku jaucat divas atšķirīgas lietas! Es neesmu iebraucējs, es neesmu naturalizēts emigrants! Es esmu tāds pats pilsonis kā jūs, Liepiņa kungs! Un ja mēs...

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (Starpsaucieni. Dep. Dz.Rasnačs: „Jūsu laiks ir beidzies!”)

B.Cilevičs. Es lūdzu 30 sekundes.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

B.Cilevičs. Es drīkstu? Paldies.

Un tas ir ļoti bīstami, jo faktiski notiek... piedodiet, ka es izteikšos rupji... pastāvīga smadzeņu skalošana. Jūs pastāvīgi runājat par to, it kā visi pilsoņi ir latvieši, bet visi nepilsoņi vai imigranti ir nelatvieši. Tā tas nav! Jo liela daļa mazākumtautību jau no paša sākuma piedalījās Latvijas valsts veidošanā, un tieši par šiem cilvēkiem ir runa. Viņi jau no paša sākuma, no Satversmes pieņemšanas brīža, tika uzskatīti par līdzīgiem līdzpilsoņiem. Taču tagad jūs piedāvājat to mainīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 13.30. Turpinām Saeimas 9.maija sēdi. Atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” un bijām uzsākuši debates par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (RP).

Godātie deputāti! Diemžēl, man liekas, Pimenova kunga nav klāt, bet viņš minēja par to, ka kaut kā... ir latvieši un cittautieši. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas pilsoņi bija latvieši, baltvācieši, krievi, lietuvieši - visādi! Te nekādas diskriminācijas nav. Un te atkal ir tas jautājums par pilsonības nepārtrauktību, un tā tāda ir, un tam nav nekādas nozīmes - tagad mēģināt dalīt cilvēkus divās daļās. Tā ka es varbūt mēģināšu ar Pimenova kungu kādreiz, tā teikt, zem četrām acīm parunāt un izstāstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundzei ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi, šeit tiešām izskanēja jau visi tie paši argumenti, par kuriem mēs aktīvi debatējām gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā. Apakškomisijas priekšsēdētājs Čaklā kungs un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Čepānes kundze tiešām to pauda.

Komisija šo priekšlikumu ir izstrādājusi un pati arī atbalsta. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas saistīts ar to, ka 1.pants šobrīd ir šis mērķa pants un līdzšinējais 1.pants pārtaptu par 1.1 pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Iekļauts 12. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts daļēji. Iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts. Iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 11. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurā ir savietoti visi šie manis iepriekš minētie priekšlikumi un kurš nosaka piederību pie Latvijas pilsonības. Izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un kungi! 12.priekšlikums atražo atšķirīgas attieksmes pamatus Latvijas politiskajā sistēmā, līdz ar to tas atražo arī lielu nepatiesību un netaisnīgumu, kas bija ielikti pamatos 1991.gadā. Es atgādināšu, ka Latvijas Tautas fronte savā 2.kongresā 1990.gada rudenī, tas ir, pusgadu pirms Latvijas PSR Augstākās padomes vēsturiskajām vēlēšanām, pieņēma programmu, kurā izsludināja savu principiālo nostāju pilsonības jautājumā. Es citēšu LTF programmas 2.5.punkta pirmo teikumu: „LTF iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti.” Citāta beigas. Tātad pilsonība tika solīta, to solīja visiem vēlētājiem, kuri nepārprotami saistīja savu likteni ar Latvijas valsti. Gadu vēlāk, 1991.gada 15.oktobrī, tika pieņemts LTF vadītās Augstākās padomes lēmums „Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”, kurš izslēdza vienu trešdaļu vēlētāju no pilsoņu loka. Un vēlāk šī atšķirība tika nostiprināta, izveidojot nepilsonības institūtu. Tātad nepilsonības institūts pamatojas uz viltu. Ir pienācis laiks novērst šo Latvijas valsts negodu, tāpēc es aicinu neatbalstīt 12.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! 2.pants ir Pilsonības likuma pamats, kurā ir noteikts to personu loks, kas ir Latvijas pilsoņi. Tas arī nosaka, kā Latvijas pilsoņi var savu Latvijas pilsonību noformēt. 2.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka personas, kuras līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim bija Latvijas pilsoņi, protams, paliek Latvijas pilsoņi arī turpmāk, bet tiem, kuri saskaņā ar šo punktu ir Latvijas pilsoņi, taču savu pilsonību vēl nav noformējuši, saglabājas šīs tiesības to nokārtot līdz 2013.gada 1.oktobrim.

Praksē joprojām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes redzeslokā turpina nonākt personas, Latvijas pilsoņu pēcteči, kuri jau vairāk nekā 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nav kontaktējušies ar valsts pārvaldes iestādēm un nokārtojuši formalitātes, kas saistītas ar pilsonības iegūšanu. Pārsvarā tie ir Latvijā dzīvojošie bezpajumtnieki, kā arī kaimiņvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņu pēcteči, kuri nav ieguvuši citas valsts pilsonību un ir bezvalstnieki.

2.panta pirmās daļas 2.punktā ir noregulēta vispārējā kārtība, kādā pilsonību iegūst jus sanguinis ceļā, tas ir, persona iegūst Latvijas pilsonību, ja vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Pamatojoties uz šo normu, persona Latvijas pilsonību var iegūt jebkurā brīdī visā savas dzīves laikā, bet ievērojot likuma 9.pantā minētos dubultās pilsonības nosacījumus.

2.panta pirmās daļas 3.punkta norma nosaka, kā Latvijas pilsonību iegūst valstnācijai piederīgie latvieši un autohtoni - līvi. Tātad latvieši un līvi, kuri vienlaicīgi izpilda visus 3.punktā minētos nosacījumus (pirmkārt, laika periodā no 1881.gada līdz 1940.gadam cēlušies no Latvijas teritorijas un, otrkārt, likumā noteiktajā kārtībā apliecinājuši latviešu valodas prasmi, un, treškārt, apliecinājuši, ka viņš vai vismaz viens viņa vecāks vai vecvecāks ir piederīgs valstsnācijai) tiek atzīti par Latvijas pilsoņiem.

Likums paredz, ka latviešiem un līviem valsts valodas prasmes pārbaudei izvirzāmas tādas pašas prasības kā personām, kuras vecākas par 65 gadiem un kuras Latvijas pilsonību iegūst naturalizācijas ceļā, tas ir, tātad tiek atbrīvotas no rakstītprasmes pārbaudes.

Būtiski uzsvērt, ka, iegūstot Latvijas pilsonību, pamatojoties uz šo punktu, uz personu neattiecas 9.pantā minētie dubultās pilsonības ierobežojumi. Tas ir, personai var izveidoties dubultā pilsonība vai multipilsonība ar jebkuru no pasaules valstīm, taču pēc tam, kad persona atzīta par Latvijas pilsoni, jaunas, citas pilsonības tā var iegūt tikai saskaņā ar likuma 9.panta nosacījumiem.

Jāatzīmē, ka arī uz personas, kura atzīta par Latvijas pilsoni saskaņā ar šo normu, pēcnācējiem, kā arī uz bērniem līdz 15 gadu vecumam, kuri iegūst Latvijas pilsonību vienlaikus ar vecākiem, attiecas likuma 9.panta pirmajā daļā un 23.panta trešajā daļā ietvertais vispārējais dubultās pilsonības regulējums. Persona savu piederību valstsnācijai var apliecināt vairākos alternatīvos veidos: ar ierakstu „Latvietis” personu apliecinošā dokumentā, ar apliecinājumu (pieļaujot, ka to iesniegs pati persona par sevi vai ka tas būtu trešo personu apliecinājums) par piederību latviešu kopienai savā dzīvesvietā ārpus Latvijas vai ar citu apliecinājumu par piederību valstsnācijai.

2.panta pirmās daļas 5.punkta norma paredz atzīt par Latvijas pilsoņiem bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ieskaitot bērnus, kuru vecāki nav zināmi, kā arī bērnus, kuri Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnus, kuru vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Izņēmums attiecībā uz bērniem, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, izdarīts tāpēc, ka aizgādības tiesību pārtraukšana ir pagaidu pasākums bērna interešu aizsardzībai (saskaņā ar Civillikuma 203.pantu, ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ) un nevar būt par pamatu tāda pastāvīga statusa kā pilsonība noteikšanai. Būtiski piezīmēt, ka, atzīstot bērnu par Latvijas pilsoni, nepastāv ierobežojumi attiecībā uz dubulto pilsonību. Tas ir, bērnam var izveidoties dubultā pilsonība ar jebkuru pasaules valsti, vienlaikus ņemot vērā 9.panta piektās daļas nosacījumus.

2.panta trešajā daļā un turpmāk arī visā likumā (skatīt arī likuma 3.panta trešo daļu, 8.panta otro daļu un 17.panta pirmo daļu!) ir ietverts princips, ka līdz bērna 15 gadu vecumam attiecībā uz pilsonības jautājumiem gribu pauž bērna likumiskais pārstāvis, bet no 15 gadu vecuma - pati persona.

Minētais princips saskaņots ar šā likuma 2.panta ceturtajā daļā un arī turpmāk likumā (skatīt 15.pantu!) ietverto principu, ka vienlaikus ar personu Latvijas pilsonību...

Sēdes vadītāja. Čaklā kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. V.Orlovs, I.Zariņš: „Pietiks!”)

I.Čaklais. Es tūlīt beigšu.

... ka vienlaikus ar personu Latvijas pilsonību iegūst arī personas bērni līdz 15 gadu vecumam.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Par nepilsoņiem un par šo statusu.

Es sapratu, ka Pimenova kungs uzskata, ka visiem nepilsoņiem būtu automātiski jākļūst par Latvijas pilsoņiem. Taču es gribu šajā sakarā teikt divas lietas.

Kas tad ir Latvijas nepilsoņi?

1995.gadā, kā jūs zināt ļoti labi, tika pieņemts likums, kas nepilsoņiem paredzēja īpašu statusu (atšķirībā no citām valstīm, piemēram, Vācijas un Francijas, kur PSRS sabrukuma rezultātā atradās miljoniem PSRS pilsoņu, kas kļuva par bezvalstniekiem).

Pirmkārt. Latvijas nepilsoņi ir vienīgā iedzīvotāju kategorija, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kam ir automātiskas tiesības uzturēties Latvijā; visiem pārējiem, tostarp bezvalstniekiem, ir nepieciešama uzturēšanās atļauja.

Otrkārt. Latvija attiecībā uz šīm personām, proti, nepilsoņiem, uzņemas noteiktas saistības - garantē diplomātisko aizsardzību ārvalstīs, kā arī tiesības atgriezties Latvijā un netikt izraidītam no Latvijas.

Treškārt. Latvijas valsts uzņemas garantēt viņiem tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēktiesības pilsoņiem.

Līdz ar to vienīgā atšķirība starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam un tiesības strādāt valsts dienestā vai ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts drošību. Vēl pavisam neliels izņēmums - valsts drošības interesēs ir aizliegts atsevišķās vietās iegūt nekustamos īpašumus.

Tālāk. Protams, atsevišķai cilvēku kategorijai tā lieta nepatika. Tā nepatika arī PCTVL frakcijai, un, proti, 2005.gadā tā vērsās Satversmes tiesā, mēģinot apstrīdēt šī tā sauktā Nepilsoņu likuma atbilstību... faktiski neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta 1.punktam. Un jūs ļoti labi zināt, kolēģi, ko pateica Satversmes tiesa! Satversmes tiesa, izanalizējusi Satversmi, izanalizējusi Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un starptautiskos dokumentus, pateica, ka nav pamatots tāds viedoklis, ka Latvijai bijis pienākums automātiski garantēt pilsonību tiem indivīdiem un viņu pēctečiem, kuri nekad nav bijuši Latvijas pilsoņi un Latvijā ieceļojuši tikai okupācijas laikā. Turklāt šīm personām ir bijušas dotas tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Līdz ar to Satversmes tiesa pateica, ka šis likums atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta 1.punktam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Bet, pirms mēs turpinām debates, es izmantošu Kārtības ruļļa 47.pantā doto iespēju pārliecināties par kvorumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamais Pimenova kungs! Man nepatīk, ka jūs ļoti bieži spekulējat ar lietām, kas notika saistībā ar Latvijas Tautas fronti. Jūs pats šeit, no tribīnes, teicāt vārdus, ka Latvijas Tautas fronte solīja pilsonību tiem, kuri saista savu likteni ar Latviju - ar neatkarīgu Latviju. 1991.gadā notika visas Latvijas aptauja, kurā tika uzdots viens jautājums: „Vai jūs vēlaties dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā?” Nu apmēram tā tas jautājums skanēja, pilnīgi precīzi varbūt nenocitēju. 73 procenti cilvēku atbildēja „jā”, bet apmēram 27 procenti pateica „nē” - ka viņi nevēlas dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā. Pilsonības likums tika pieņemts pēc tam, un tas tikai pauda šīs iedzīvotāju daļas vēlmi, ka viņi nevēlas nekādu automātisku pilsonību.

Tā ka šeit spekulēt ar lietām, kas notika Latvijas Tautas frontē, nevajadzētu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es negribu runāt par vēsturi, jo šī 1990.gada situācija aprakstāma ar diezgan labi pazīstama Latvijas politiķa teicienu: „Paņēma un „uzmeta”!” Un es domāju, ka visi, kuri tur piedalījās, to labi atceras. Nav vērts tagad tam tērēt laiku!

Tagad tiešām veidojas ļoti interesanta situācija. Čepānes kundze, būdama Augstākās padomes deputāte, arī piedalījās Pilsonības likuma izstrādē (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē! Nepiedalījos!”). Pēc tam, būdama Satversmes tiesas tiesnese, viņa izvērtēja šī likuma atbilstību Satversmei, un tagad atkal, būdama Saeimas deputāte, atsaucas uz Satversmes tiesas lēmumu, lai pamatotu to, ka ar Pilsonības likumu viss ir kārtībā. Es domāju, ka tas ir cits jautājums.

Es gribu parunāt par šī panta būtību. Diskusija, kas mums pirms pārtraukuma notika par valstsnāciju, nav tikai teorētiska diskusija. Un šī panta formulējums skaidri to pierāda. Ja jūs paskatīsieties 3.punktu, kas attiecas uz latviešiem un līviem, tad ir acīm redzams, ka ir ļoti būtiski paplašinātas iespējas reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem tieši latviešiem un līviem. Un patiešām man ir grūti iedomāties, cik ticama ir šī reģistrācijas vai apliecināšanas procedūra. Ja piederība kopienai kaut kur ārvalstīs... Es negribētu minēt, es domāju, ka kopumā šīs normas ir formulētas diezgan sabalansētā veidā. Patiešām tur ir paredzēta prasība, lai cilvēki runātu valsts valodā, un es domāju, ka tas patiešām vislabāk apliecina esošo saikni ar valsti. Tā ka „Saskaņas Centrs” neiebilst pret šīm normām, mēs visnotaļ atbalstām to, ka gan trimdiniekiem, gan arī latviešiem un līviem tiek paplašinātas iespējas attiecībā uz Latvijas pilsonības atzīšanu. Tajā pašā laikā attiecībā uz citām personām, kas nav latvieši un līvi, šī norma, gluži otrādi, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, kļūst striktāka, ierobežojumu ir vairāk. Piemēram, vispār pazuda norma par to, ka tie nepilsoņi, kas beidz latviešu skolas, reģistrējami kā Latvijas pilsoņi. Tagad viņiem ir paredzēti tikai naturalizācijas atvieglojumi. Tātad nevajadzētu man teikt, ka tā ir tīra deklarācija, kas neko neietekmē. Nē, tās ir vadlīnijas, ko konsekventi Juridiskā komisija arī lietoja, izstrādājot šos grozījumus.

Šie grozījumi patiešām ļoti būtiski atvieglo iespējas iegūt Latvijas pilsonību vai atjaunot Latvijas pilsonību, vai atzīt Latvijas pilsonību latviešiem - to, vēlreiz uzsveru, mēs visnotaļ atbalstām! -, bet attiecībā uz mazākumtautībām, uz personām, kas nepieder latviešiem, situācija diemžēl ir pilnīgi pretēja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es atļaušos arī par nepilsoņiem bilst, jo, runājot par nepilsoņu jautājumu, mēs visu laiku skatāmies atpakaļ: kurš kur un kad ir „uzmetis”? Un šajā jautājumā es piekrītu, ka nepilsoņu institūcijas pirmsākumi ir radušies ar viltu un, piebildīšu, arī ar varu. Taču tie pirmsākumi nav vis meklējami deviņdesmitajos gados, bet tas pamats ir ielikts jau 1940.gadā. Vai ir vērts skatīties uz to, kurš kuru ir tad piemānījis, un vai par to vajag apvainoties daudzus gadus? Es domāju, ka tādi atskati pagātnē nebūs mums produktīvi.

Un patiešām, ja atsaucamies arī uz Tautas frontes 2.kongresu, daudzi šeit to atceras, pietiekami labā saprātā toreiz bija. Patiešām tur bija tādas domas izteiktas, no kurām varētu izrietēt interpretācija, ka visiem tika solīta pilsonība. Bet tā bija viena konkrēta organizācija vienā konkrētā vēsturiskā situācijā. Bija tajā pašā laikā arī Pilsoņu kongress, kurš kaut ko pavisam citu teica. Un nāca vēsturiskie notikumi pēc tam ar dažādiem referendumiem, kuros pret Latvijas neatkarību balsoja 400 tūkstoši, un šis skaitlis ir daudzmaz konstanti saglabājies arī vēlāk.

Šodien nepilsoņiem nav nekādu būtisku šķēršļu, lai viņi varētu naturalizēties. Mēs īsti nezinām viņu motivāciju. Cik ir daudz to, kuri grib kļūt par pilsoņiem un kuri negrib, un kādi ir motīvi, kāpēc viņi neiet uz šiem eksāmeniem, - tas būtu viena pētījuma jautājums. Arī pēc jaunā... pēc priekšlikumiem jaunajā Pilsonības likuma grozījumu projektā nepilsoņu bērniem ir... nav nekādu ierobežojumu, lai uzreiz ar dzimšanu kļūtu par pilsoņiem. Tā ka es aicinātu izmantot visas šīs iespējas un nespekulēt ar šo nepilsoņu jautājumu kā ar kaut kādu, teiksim, viltu un neskatīties atpakaļ.

Es aicinu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, tomēr ir jāpasaka, ka Augstākā padome nepieņēma Pilsonības likumu, kā to Cileviča kungs apgalvoja. Pilsonības likumu pieņēma 5.Saeima. (No zāles: „Kurš to nezināja?” - „Cilevičs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Latvijas nepilsoņi ir gan Latvijai piederīgie, es to labi atceros, Čepānes kundze! Es apliecinu arī to faktu vai faktus, ka pēdējo desmit vai pat piecpadsmit gadu laikā ir notikusi zināma liberalizācija likumdošanā attiecībā uz nepilsoņa statusu, attiecībā uz naturalizācijas procesu, kas arī ir fakts. Bet palicis negrozīts tas, kas notika 1991.gada 15.oktobrī, proti, vēlētājiem, kuri ievēlēja Augstāko padomi un tad nodrošināja šīs padomes leģitimitāti, tā pati padome atņēma iespējas arī turpmāk palikt par Latvijas Republikas pilsoņiem, un šis fakts nav mainīts ne par matu. Par to ir mana uzstāšanās, un tieši šā iemesla dēļ man ir priekšlikums neatbalstīt konkrēto pantu konkrētajā skatāmajā likumprojektā.

Attiecībā uz to, kas ir noticis referendumos un aptaujās 1991.gada sākumā. Neviens neskaitīja viņus pēc uzvārdiem vai pēc citām pazīmēm, kas un par ko balsoja. Bija skaidrs... Un nav arī jāmeklē vaina tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Latvijas PSR 1991.gadā, kad notika šīs vēlēšanas. Nav nekādu saišu - nu vienkārši nav saišu! - ar tiem notikumiem, kas bijuši 1940.gadā.

Cilvēki, kuri dzīvoja Padomju Savienībā, uztvēra Latviju, pasauli un savu valsti no tīras lapas. Bija iespēja un bija mēģinājums, bija tieksme un vēlme mainīt, demokratizēt savu valsti, un visi piedalījās tā, kā viņi to uzskatīja par godīgu. Bet tomēr es gribu atkārtot: bija skaidrs, ka...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. ...bija skaidrs... Vēl divi teikumi! Bija skaidrs, ka Latvijas Tautas fronte kļūs par varošu... vadošo politisko spēku valstī, un līdz ar to Latvijas Tautas frontei ticēja, un arī tie, kas bija frontē - un arī es biju starp tiem! -, pārliecināja cilvēkus, ka tā ir tā organizācija, kas nodrošinās turpmāku Latvijas demokrātisku attīstību. Meloju, kaut negribēju to darīt! Un es gribētu, lai tie, kuri piedalījās Latvijas Tautas frontes darbībā, tomēr ņemtu vērā šo efektu, šo notikumu un labotu to grēku, kuru mēs toreiz esam izdarījuši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es cienu deputāta Igora Pimenova pārliecību, bet tas nenozīmē, ka, lai šo pārliecību paustu, var izmantot neprecīzus vai pat nepatiesus argumentus.

Jā, Tautas frontes otrajā programmā attiecībā uz pilsonību bija ierakstīts tieši tā, kā Pimenova kungs nocitēja, bet viņš nenocitēja otro teikumu tajā pašā paragrāfā: „Latvijas Republikas pilsonības jautājums tiks atrisināts tikai pēc pilnīgas Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas.” (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Tieši tā!”)Tieši tā!

Un 2.kongress nebija pēdējais kongress vēl galīgi neatbrīvotajā Latvijā. Bija arī 3.kongress (No zāles dep. J.Ādamsons: „Apsolīja un „uzmeta”!”), kad mēs vairs netikām Politiskās izglītības namā. Tumšajā 1990.gada rudenī 3.kongresā tika pieņemta rezolūcija, kas noteica Latvijas Tautas frontes viedokli par to, kas ir Latvijas Republikas pilsoņu kopums. Un tas principā sakrīt ar to konceptu, kāds mums ir pašreiz un kuru vēlāk 5.Saeima pieņēma kā likumu.

Tāpēc būsim precīzi un neizmantosim sagrozītus vēsturiskos faktus savu, atšķirīgu no maniem, uzskatu, bet kurus es cienu, paušanai! (No zāles dep. A.Lejiņš: „Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Arī es tāpat kā Ražuka kungs nesaprotu, kāpēc no Saeimas tribīnes vajag murgot (No SC frakcijas starpsaucieni: „Tad ej prom!”), izteikt šādus apgalvojumus, ka atņēma iespēju kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Šādus apgalvojumus nekā citādāk kā vien par murgiem nosaukt nevar.

Ziniet, okupētājvalsts pilsoņiem bija palikušas iespējas - un joprojām ir šīs iespējas! - dzīvot neatkarīgā valstī. Un Latvija nav izmantojusi savas ANO konvencijā paredzētās tiesības un citos starptautiskos aktos noteiktās tiesības pieprasīt okupētājvalstij no šejienes savus pilsoņus paņemt līdzi kopā ar visu armiju. Mēs to neesam izdarījuši! Mēs bijām pietiekoši draudzīgi, lai saprastu, ka daži cilvēki, kas šeit ir ieradušies (Starpsaucieni no SC frakcijas.)... viņi, iespējams, tiešām var būt lojāli pret neatkarīgu Latvijas valsti.

Un to dokumentu, ko jūs citējāt, Latvijas Tautas frontes programmu, mums vajadzētu tomēr mazliet paanalizēt. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Pārvērtēt demokrātiski!”)

Šeit jau pieskārās tam, ka bija dažādi dokumenti un dažādi viedokļi, bet ja mēs pat pieņemam, ka šis bija absolūti universāls dokuments un patiesība pēdējā instancē, un deklarēja kādu pamatpozīciju...

Vēlreiz citēšu, kas tur rakstīts: „[..] iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti.”

Ko tas nozīmē - nepārprotami saistīt savu likteni ar Latvijas valsti? Latvijas valsts ir nacionāla valsts, latviešu tautas pašnoteikšanās rezultātā veidota valsts, un, ja cilvēks atzīst šīs pamatlietas, tad viņam nerodas nekādi sarežģījumi, lai uzrakstītu iesniegumu, nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudījumus. Tas parādīs, ka viņš nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti, un viņam šāda iespēja tiek dota.

Tāpēc tiešām nemurgojiet, lūdzu, šeit no tribīnes un vismaz cieniet latviešu tautas draudzīgo attieksmi! Nekaitiniet mūs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu viens no tiem jaunpilsoņiem, kuri kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, izejot naturalizāciju. Es teikšu godīgi: jā, es savulaik nobalsoju par Latvijas neatkarību, ticot Latvijas Tautas frontei, taču mēs tikām „uzmesti” tāpat kā visi citi nepilsoņi tajos laikos. Un, ziniet, es neatceros, kurā gadā tika noņemti... atcelti tie „naturalizācijas logi”. Ja tie būtu... nebūtu atcelti, tad diez vai es kļūtu par Latvijas pilsoni tikai divus gadus atpakaļ, neskatoties uz to, ka esmu šeit piedzimis. Tikai divus gadus dienēju ārpus Latvijas robežas.

Līdz ar to es uzskatu, ka nevajadzētu, Parādnieka kungs, teikt šeit no tribīnes to, ka tie viedokļi, kuri izskan no „Saskaņas Centra”, ir murgs un ka tas neatbilst kaut kādai patiesībai. Esmu liecinieks tam, kas bija savulaik, un kā nepilnīgs... kā nepilsonis izjutis to uz savas ādas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas: „S prazdņikom!”)

N.Kabanovs (SC).

Kolēģi deputāti! Draugi mīļie! Visi taču zina, kādi mēs esam draugi, cik mēs esam draudzīgi! Ja jums būtu tāda vēlme, teiksim, atsvabināties no okupantu zemes pilsoņiem... Taču jums bija tāda iespēja. Jūs esat pietiekoši pieaudzis cilvēks, jūs esat vienu gadu, teiksim tā, vecāks par mani, jūs varējāt, teiksim tā, 1991.gadā pamēģināt to izdarīt, bet tomēr jums tolaik bija tāds... tāda pase kā man. Jūs bijāt PSRS pavalstnieks, PSRS pilsonis, jūs nesadedzinājāt savu pasi, un jūs bijāt okupētājvalsts pilsonis. (Starpsaucieni: „Ja saņēma pasi, nenozīmē, ka bija pilsonis!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Neliels citāts: kad 1992.gada 1.janvārī beidza eksistēt Padomju Savienība, ārpus tās atradās seši vai septiņi miljoni PSRS pilsoņu, no tiem aptuveni 0,7 miljoni - Latvijā. Vēl lielāks skaits PSRS pilsoņu atradās Francijā, Vācijā - vairāk par miljonu. Viņi atradās tieši tādā pašā situācijā kā Latvijā. Visi ārpus PSRS teritorijas dzīvojošie PSRS pilsoņi ar 1992.gada 1.janvāri kļuva par bezvalstniekiem. Pēc tam laika gaitā vairākums no viņiem piereģistrējās kā Krievijas vai kādas citas PSRS pēcnācējvalsts pilsoņi, tomēr ievērojama daļa no viņiem palika bezvalstnieka statusā.

Ar to gribu uzsvērt, ka jūs nespējat novērtēt šo privilēģiju, kas no Latvijas valsts puses ir dota tiem, kuri nelikumīgi ieceļojuši Latvijas teritorijā un šeit uzturas. Tāpēc arī pēdējā reizē, kad Ārlietu komisija tikās ar Krievijas vēstnieku Latvijā, tika uzsvērts, ka mums tomēr ir ļoti daudz Krievijas patriotu. Un arī šodien mēs varam redzēt, ka ir tādi, kuri staigā ar Krievijas karogiem, sagaida Jauno gadu pēc Krievijas laika, un mums viņiem, iespējams, būtu jāpalīdz pārcelties. Noteikti to būtu vieglāk izdarīt cilvēkiem ar bezvalstnieka statusu. Tomēr mēs esam devuši šo privilēģiju, un tas ir vienkārši jānostiprina.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šeit tika pieminēts tāds vārds kā „okupācija”. Okupēt var kaut ko ar ieročiem rokās. Vienkārši ieiet zālē un pateikt, ka mēs okupējam šo zāli, nu nevar. Un mēs par to runājam jau 22 gadus un nevaram vien tikt galā.

Es uzskatu, ka, raugoties no demokrātiskā viedokļa, ja valsts, tā teikt, maina savu uzvārdu vai vārdu, tad tie, kuri tur dzīvo... šiem cilvēkiem uz laiku ir tiesības, ja viņi to vēlas, protams, paturēt to pašu valsti. Tā tas bija arī 1918.gadā, kad tika dibināta Latvijas Republika. Lai gan tur nenotika nekāda naturalizācija, visi, kuri tur dzīvoja tajā laikā... visi, kuri gribēja būt Latvijas pilsoņi, par tādiem arī kļuva. Pareizi laikam, ja jūs pētāt vēsturi... Tāpat notika arī 1990. vai 1991.gadā. Kad valsts atjaunoja savu nosaukumu, tad šiem cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvoja tajā laikā un bija te pierakstīti, nevis deklarēti, arī bija tiesības atrasties šeit, tāpēc ka viņi bija uzaicināti uz šejieni darbā kā labi speciālisti daudzās nozarēs un sekmēja mūsu ekonomisko izaugsmi. Un aicināja viņus uz Latviju tautas vēlēti deputāti, no kuriem daži sēž arī šajā zālē un labi zina, ka pieņēma lēmumu uzaicināt jaunos speciālistus. Tad nevajag jaukt vienu ar otru!

Tas, ka mums pašlaik vēl joprojām ir 360 tūkstoši cilvēku bez nekādas pilsonības, tas ir kauns mums, turklāt visas Eiropas Savienības priekšā kauns. Tā ka iesim drusciņ tālāk, kā to dara 21.gadsimta eiropieši!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pašreiz tiešām man ir kauns, ka mēs nodarbojamies ar 20 gadu vecu notikumu interpretāciju, un arī parlamentā katram deputātam ir sava taisnība. Es esmu Latvijas pilsonis, arī etniskais latvietis, bet es nezinu, vai šajā situācijā man ir jālepojas par to, ko viens vai otrs latvietis stāsta par vieniem vai otriem notikumiem. Šajā brīdī ir acīm redzams tas, ka Saeima, parlaments, turpina faktiski šķelt sabiedrību. (No zāles dep. J.Reirs: „Ar jūsu palīdzību!”)

Nacionālā apvienība! Ja jums tik lielā mērā nepatīk Latvijā dzīvojošie nepilsoņi, tad iedodiet viņiem pilsonību! Šie cilvēki aizbrauks. Jo tie Latvijas pilsoņi, tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem pilsonība bija, aizbrauca projām no Latvijas, jo šeit nodrošināt tiešām labus dzīves apstākļus viens otrs cilvēks nevar. Un vienīgā iespēja, kas tagad tiek piedāvāta gan no jūsu puses, gan arī daļēji, es varētu piekrist, arī no mūsu puses, ir vienkārši savstarpējo attiecību, kuras turpinās jau 20 gadu, risināšana. Problēma šajā gadījumā ir vienīgi attiecībā uz konkrēto likumprojektu, jo šajā situācijā visas tās idejas - neapstrīdamas, protams, - attiecībā uz valstsnāciju, uz tikko parādījušos Satversmes kodolu, patiesībā ir ļoti īpatnējas. Kāpēc? Tāpēc - ja mēs izpētām tos vēsturiskos notikumus un palasām, piemēram, Saeimas... Satversmes sapulces stenogrammas, tad redzam, ka visnotaļ tā Latvijas Republikas kā valsts dibināšana un Satversmes rakstīšana nebija, tā teikt, vienīgi lauru vainagiem klāta. Tā situācija tiešām bija svarīga, ņemot vērā to, ka Latvijā dzīvoja dažādu tautību pārstāvji, dažādi cilvēki. Tādēļ arī tajā laikā... Satversmes sapulce bija prātīga un pieņēma lēmumu attiecībā uz suverēnās varas piederību Latvijas tautai, ne latviešu tautai. Tur ir tā sāls!

Un tiešām es šajā situācijā vienkārši aicinātu: kolēģi, nu kaut kādai apskaidrībai taču ir jābūt! Nu nevajag katru reizi dauzīt to nepilsoni ar tiem nosacījumiem! Nu ieklausieties to cilvēku viedokļos par to, ka nu ir ierobežoti tie naturalizācijas nosacījumi! Šajā situācijā vieni - faktiski latviešu tautas daļa vai tie cilvēki, kuri runā tās vārdā, - mēģina vienkārši uzkundzēties un būt par tiem pašiem okupantiem nepilsoņiem. To mūsu valsts ir piedzīvojusi padomju laikos.

Vai jūs apzināties to situāciju, uz kuru jūs vedat? Vai jums tiešām ir nepieciešama tā sašķeltā sabiedrība, no kuras ieguvēji patiesībā ir šīs divas solu rindas?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Vēlreiz vēršos pie jums, godātie deputāti! Es gribētu norādīt uz dažiem faktiem.

Nav 360 tūkstoši nepilsoņu, ir zem 300 tūkstošiem. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu izbeidz taču!”)

Iemesli, kāpēc nepilsoņi negrib vai nejūtas spējīgi pieteikties uz naturalizāciju. Apmēram trīs ceturtdaļas min iemeslus, par kuriem Latvijai nav nekādas teikšanas. Ir runa par bezvīzu režīmu ar NVS valstīm, par to, ka viņi vienkārši nevēlas naturalizēties, ka viņi grib automātisku naturalizāciju, kas vienkārši nebūs iespējama un nav iespējama. Grib atvieglotus noteikumus, kaut gan tie ir tik vienkārši un viegli jau tagad!

Tā ka nevajag pūst miglu mums acīs! Mēs redzam skaidri un gaiši, kas tie iemesli ir, kāpēc nepilsoņu skaits vēl arvien ir tik liels. Un to nu nekādā gadījumā nevar pierakstīt Latvijas valsts vainai vai mūsu vainai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Nu, protams, nevar neatzīt, ka Liepiņa kungs ir galvenais eksperts nepilsoņu jautājumos, acīmredzot viņš sazinās katru dienu ar nepilsoņiem, dziļi tos jautājumus pēta. Tiesa gan, viņam ir grūti: cik es zinu, Liepiņa kungs, jūs krieviski nerunājat, nu, bet tomēr...

Kolēģi, man ļoti nepatīk šo diskusiju tonis. Protams, katram ir savas atmiņas par vēstures notikumiem, bet, kad jaunie cilvēki, kas vienkārši nevar atcerēties paši 1989., 1990., 1991.gada notikumus, sāk tagad mācīt mūs, tos cilvēkus, kuri... Daudzi no tiem, kas šeit sēž, ļoti labi tos atceras un paši tajos piedalījušies.

Es ļoti uzmanīgi klausījos to, ko Ražuka kungs teica, jo Ražuka kungs jau bija pašā centrā. Es ceru, ka visi atceras, ka viņš vadīja Latvijas Tautas fronti, kuras aktīvs biedrs es biju. (No zāles dep. R.Ražuks: „Tu ātrāk aizgāji!”) Taču arī mūsu atmiņas var drusciņ atšķirties tomēr, bet... jā... Bet, ziniet, tomēr pirmām kārtām cienīsim viens otru! Man ļoti nepatīk tas tonis: „Nekaitiniet mani! Mēs jums to iedevām, un, ja kaitināsiet, tad mēs jūs padzīsim.” Nu, piedodiet, tas vienkārši nav deputātu cienīgs veids, kā izrunāties, bet tas atkal, vēlreiz, atspoguļo to valstsnācijas koncepciju, jo tie jaunie cilvēki, kas tikko runāja no tribīnes... viņi patiešām jūt, ka viņi ir te saimnieki. Neatkarīgi no tā, ka, piemēram, „Saskaņas Centra” deputāti ir tādi paši pilsoņi, kuru senči Latvijā dzīvoja gadsimtiem, viņi tomēr nav tādi paši: „Mēs jums iedevām to pilsonību! Varētu arī neiedot, jo mēs, latvieši, esam saimnieki!” (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā!”)

Ziniet, ja jūs tā uzskatāt... Nu, piedodiet, tad jūs paši atzīstat, ka jūs patiešām aicināt uz nevienlīdzību, un arī likumā jūs gribat nostiprināt nevienlīdzību. Un es vēlreiz aicinu kolēģus atcerēties ne tikai Satversmes vērtības...

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

B.Cilevičs. Desmit sekundes, ja drīkstu. ...bet arī Eiropas Savienības vērtības. Un vienlīdzība ir galvenā no šīm vērtībām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Samiernieciski citēšu, es domāju, daudziem pazīstamo Krievijas aktrisi Alisi Freindlihu, kas, cita starpā, ir pazīstama no filmas „Dienesta romāns”. (Starpsaucieni.) Nu, ne tikai, protams! Viņa intervijā Radio Baltkom ir teikusi šādus vārdus: „Ir jāsaglabā sava kultūra, valoda, savas saknes un tradīcijas. Taču, to darot, ir jāprot pielāgoties tās valsts tradīcijām, valodai un saknēm, kurā tu dzīvo. Ja tu dzīvo šeit, esi tik laipns - pielāgojies! To var lieliski apvienot, bez jebkādām ambīcijām,” atzīmē aktrise.

Es aicinu bez ambīcijām, bez pretenzijām saprast, ka ir kādas īpašas... (No zāles dep. A.Elksniņš: „Neskaties uz mani!” Smiekli. Aplausi.) Ir kādas... Elksniņš mani samulsināja.

Pielāgojieties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Runājot par 3.pantu, tas ir, par nepilsoņu bērniem, kā pozitīvu izmaiņu es varu minēt to, ka nepilsoņu bērni tikai pēc viena vecāka iesnieguma varēs reģistrēties Latvijā kā pilsoņi. Tāpat arī nepilsoņu bērna reģistrācija pilsoņa statusā varēs notikt vienlaicīgi ar dzimšanas reģistrāciju. Tomēr faktiski likumprojekts vēl joprojām pieļauj to, ka vecāku - nepilsoņu - bērns, kas dzimis pēc 1991.gada 21.augusta, var palikt nepilsonis. Tādā veidā turpinās faktisko bezvalstnieku skaita palielināšanās.

Tas ir pretrunā ar saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies, ratificējot konvenciju par bērnu tiesībām. Uz to oficiāli norādījušas daudzas starptautiskas organizācijas, tajā skaitā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos un Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs.

Turklāt šis pants uzstāda papildu prasības nepilsoņu bērna reģistrācijai Latvijas pilsoņa statusā vecumā līdz 15 gadiem un no 15 līdz 18 gadu vecumam. Šādu bērnu atzīšanas par Latvijas pilsoņiem procedūra ne tikai nav vienkāršota, bet - gluži pretēji! - tai radīti vēl papildu sarežģījumi. Piemēram, būs nepieciešams pierādīt, ka bērns vecumā līdz 15 gadiem ir pastāvīgi dzīvojis Latvijā pēdējos piecus gadus. Manuprāt, tā rezultātā saglabāsies liels bērnu - pastāvīgo nepilsoņu skaits, līdz ar to nostiprinot demokrātijas deficītu, uz ko norāda arī vairākas starptautiskās organizācijas. Tas tā ir, neskatoties uz to, ka absolūtais vairākums no šiem bērniem šeit ir dzimuši.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikuma - 17.priekšlikuma - būtība: visiem pēc 1991.gada 21.augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem jāiegūst pilsonība reģistrācijas kārtībā, bez kādiem papildu nosacījumiem. Tieši uz šo variantu savā vēstulē Latvijas parlamentam norādīja EDSO komisārs Vollebeks: visas šaubas ir jātulko par labu bērnam! Un mēs uzskatām, ka nevajadzētu 20 gadus pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas jaundzimušus bērnus šķirot, kurus reģistrēt kā Latvijas pilsoņus uzreiz (proti, Latvijas pilsoņu bērnus) un kurus - pēc vecāku iesnieguma (nepilsoņu bērnus).

Nepilsoņu ģimenēs jaundzimušu bērnu Latvijas pilsonības atzīšana reģistrācijas kārtībā ne tikai jāpieļauj, bet arī jāveicina, jo bērniem, kas piedzimst Latvijā, ir jebkurā gadījumā daudz lielāks integrācijas potenciāls nekā neseniem imigrantiem.

Līdz ar to es aicinu balsot par 17. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Godātie deputāti! Es samērā bieži uzstājos, jo tas nāk manai kājai par labu: es varu vieglāk tagad pastaigāt.

Pirmais, uz ko es gribu norādīt: tam bērnam, kurš tagad dzimst Latvijā un kura dzimšanu reģistrē, ir tiesības kļūt... viņš var automātiski kļūt par Latvijas pilsoni. Tur vajag izvēlēties tam vecākam vai vecākiem, kas viņu reģistrē, tieši pretējo - ka viņi negrib... ka viņi grib, lai viņš patur savu nepilsoņa statusu.

Ir tādi... noteikti būs tādi vecāki, kas arī to izvēlēsies, un tad jādod ir cilvēkam iespēja līdz 15 gadu vecumam... Tie vecāki varbūt pārdomā, un viņi arī var viņu reģistrēt kā Latvijas pilsoni, un pēc tam viņš to pats var darīt.

Tā ka, es domāju, te nekā komplicēta nav, ņemot vērā, ka arī viņam te jādzīvo ir. Tas ir pats par sevi saprotams. Ja viņš tagad būs aizbraucis prom, dzīvojis kaut kur, kādā citā valstī, 10 gadus un atbrauks atpakaļ, viņš varēs kļūt par Latvijas pilsoni.

Tas vienkārši neiet... tas nav loģiski vairs... Tā ka, es domāju, tie Agešina kunga iebildumi absolūti nav pamatoti!

Es aicinu jūs balsot „pret”... pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Mēs jau zinām, ka tas pats scenārijs, kas notika komisijā un apakškomisijā, notiek arī tagad.

Bet es tomēr gribēju runāt, jo Agešina kungs ir noklusējis vairākus viņam ļoti labi zināmus faktus. Es viņam varu piekrist, ka no likuma spēkā stāšanās brīža nepilsonim, vienam no vecākiem, vienkārši vajadzēs ievilkt ķeksīti, ka viņš vēlas, lai viņa bērns kļūtu par pilsoni.

Taču no otras puses... Šeit mums ir pētījumi. Tie, kas piedalījās konferencē... Žēl, ka jūs maz bijāt tur klāt... Mēs esam redzējuši, ka ir notikusi nepilsoņu aptauja, kādēļ viņi laikā no 2008.gada līdz 2011.gadam savus bērnus nav reģistrējuši par pilsoņiem. Un kāda ir statistika?

Statistika ir tāda: nebija laika - tā 19 procenti uzskata; nebija pārliecināti - mazāk - 6 procenti; nezināja, ka var iegūt pilsonību šādā veidā, - 21 procents. Un ļoti liels procentos ir to skaits, kuri saka, ka viņiem vieglāk ir ceļot uz NVS valstīm. Un līdz ar to šeit arī statistika ir - šajā konferencē tika minēta -, ka notiek arī atteikšanās no pilsonības. Līdz ar to, piešķirot pret nepilsoņu gribu - automātiski - viņu bērnam pilsonību, pēc tam tikpat labi kāds no vecākiem var prasīt, lai šī pilsonība tiek anulēta. Tas likumā pašlaik nav paredzēts.

Runājot par starptautisko institūciju pārstāvjiem, gribu teikt, ka es nezinu, kādu iemeslu dēļ Ārlietu komisija visu laiku ir ieturējusi vienu konkrētu līniju, proti, ka mēs nevaram likt vienlīdzības zīmi starp bezvalstnieku bērniem un nepilsoņu bērniem. Viņi nepamatoti arī vēstulēs raksta Juridiskajai komisijai, ka nepilsoņu bērni tiek uzskatīti par bezvalstniekiem. Tā tas nav nekādā ziņā! Un tas, spriežot arī pēc Ārlietu ministrijas atbildēm, vairāku pēdējo gadu garumā patiešām ir radījis pilnīgi aplamu priekšstatu par likumprojekta tvērumu un saturu, jo tas ir mēģinājums atkal kārtējo reizi, iespējams, ka arī nezināšanas dēļ, Latvijai uzspiest konceptu, kas ir pretrunā ar Latvijas okupācijas neatzīšanas un neatkarības turpināmības doktrīnu.

Tādējādi es uzskatu, ka pašreizējais regulējums - iespējams, ka kolēģi par to tālāk runās, - ir patiešām izsvērts, un es šeit neredzu nekādas diskriminācijas pazīmes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC). (No zāles: „Tikai neskaties uz Parādnieku!”)

Cienījamie kolēģi! Šeit principā pēc būtības parlaments atkal sadalās divās frontēs, divās daļās, kad vieni atceras un arī otri atceras tos notikumus un to situāciju, kāda bija Latvijas Tautas frontes laikā. Esmu piedzimis Padomju Savienības laikā. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki... vai par laimi, kā nu kuram labāk patīk teikt, ir piedzimuši tajā laikā. Jūs, vecākā gadagājuma politiķi, strīdaties par to, vai nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši neatkarīgajā Latvijā, automātiski būtu jādod pilsonība, taču tādiem cilvēkiem kā, piemēram, man nebija iespējas izvēlēties. Vecāki izvēlējās mūsu vietā! Bērniem nav iespējas ietekmēt vecāku varu attiecībā uz viņiem. Vecāki nevarēja vai arī varbūt vienā otrā situācijā negribēja naturalizēties un iegūt pilsonību. Tam iemesli varēja būt dažādi.

Un šajā situācijā es tiešām aicinu visus politiķus par pamatu ņemt paša bērna intereses konkrētajā gadījumā. Un, ja tas bērns ir piedzimis šeit, tad kādēļ, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, pēc 1991.gada 21.augusta viņam nevarētu iedot Latvijas Republikas pilsonību, ja reiz tam bērnam pašam nebija izvēles iespēju? Viņa vietā izlēma vecāki. Tādējādi vai nu vecāku kaut kādas darbības, vai arī bezdarbības dēļ bērni nebija spējīgi to darīt. Kādēļ tagad mums, Latvijas pilsoņiem, ir jāpiedāvā papildu nosacījumi tiem nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši šeit un kuriem - es atkārtoju! - nebija iespējas izvēlēties, vēl kaut kādi kritēriji... kāpēc viņiem, kuri šeit ir gan piedzimuši, gan arī dzīvojuši Latvijas valstī, būtu vēl papildus kaut kas jāpierāda?

Es tiešām, kolēģi, aicinu jūs saistībā ar šo priekšlikumu varbūt aizmirst par savām ambīcijām šajā jautājumā, jo tās ir jūsu personīgās ambīcijas, nevis šo bērnu ambīcijas, kuriem pilsonība būtu jāpiešķir automātiski.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Vienam otram šeit tikko aprunātajam bērnam ir jau 23 gadi, ja jūs protat rēķināt. Bet tā varbūt ir detaļa... 3.1 pants paredz iespēju nepilsoņu un bezvalstnieku bērnus atzīt par Latvijas pilsoņiem vienlaicīgi ar bērna dzimšanas reģistrāciju pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, tādējādi vēl vairāk atvieglojot šo procedūru. Faktiski vienīgais, kas tiek prasīts no vecākiem, ir dzimšanas reģistrācijas procesā paust gribu atzīt savu bērnu par Latvijas pilsoni, atbildot uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu: „Kādu statusu jūs vēlaties savam bērnam - Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu?” Turklāt tagad pietiek ar viena vecāka paustu gribu.

Valsts lēmums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni likumā bija ierakstīts jau deviņdesmitajos gados, un tāds tas ir spēkā līdz pat šai dienai. Ne Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, ne Juridiskā komisija, ne Saeima tagad to nemaina, tikai un vienīgi precizē procedūru bērnam labvēlīgākā virzienā. Turklāt vēsturiskās patiesības labā ir svarīgi zināt: sākot darbu pie šī likumprojekta, pie šī likuma labojumiem, politiķi lēmumu pieņēma ātri un vienprātīgi. Un tomēr šeit ir jāatgādina - piespiest ņemt pilsonību nedrīkst un nav iespējams. Valsts savu ir pateikusi, tagad atbildība ir tikai un vienīgi vecāku pusē. Mums atliek cerēt, ka viņi pieņems pareizo lēmumu.

Es aicinu sekot komisijas lēmumam - 17.priekšlikumu noraidīt un atbalstīt 22.priekšlikumu, kurā ir apvienots, apkopots viss par 3.pantu domātais, kas nosaka 3.1 panta jauno redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt to, ko es teicu attiecībā uz 1.priekšlikumu, - tagad mēs tiešām sastopamies ar situāciju, kad bezvalstnieka definīcijai ir liela nozīme. Cienījamā referente, atbildot uz manu kritiku, to noraidīja un noliedza, taču tagad mēs redzam, ka tomēr praktiska nozīme ir.

Protams, mēs varam pieņemt jebkuru likumu, bet, no starptautisko tiesību viedokļa, tie nepilsoņu bērni, kas piedzimst Latvijā, ir nepilsoņi. Un to ļoti viegli pārbaudīt - tā uzskata visas starptautiskās organizācijas. Kā zināms, ar ANO lēmumu, neiedziļinoties detaļās, kontrole pār to, kā tiek īstenota 1961.gada Konvencija par bezvalstniecības samazināšanu, tika uzdota ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, un šis birojs publicē datus par bezvalstnieku skaitu visās valstīs. Jūs varat ļoti vienkārši apmeklēt ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja mājaslapu, un tur ir minēti konkrēti dati par Latviju. Tur patiešām... tur ir zināmas piezīmes par to, kas ir bezvalstnieki Latvijas likumdošanas izpratnē, kas ir bijušie PSRS pilsoņi vai nepilsoņi, kā mēs viņus saucam, bet tik un tā visi nepilsoņi viennozīmīgi tiek ieskaitīti bezvalstnieku skaitā. Mēs, protams, varam savas definīcijas noteikt jebkam, bet tas nenozīmē, ka tās būs atbilstošas starptautiskajām tiesībām un mūsu draugu un partnervalstu viedoklim.

Otrais moments. Pavisam nesen Strasbūrā mums notika interesanta saruna, kurā piedalījās EPPA Latvijas delegācijas locekļi. Mēs runājām ar vienu ļoti kvalificētu ekspertu - cilvēktiesību ekspertu -, un viņš minēja tādu piemēru. Pavisam nesen šajā zālē mēs nobalsojām par to, ka vecākiem ir aizliegts smēķēt bērnu klātbūtnē. Un pareizi izdarījām. Kāpēc? Ja mēs tiešām konsekventi vadāmies pēc principa, ka vecāki vienmēr pārstāv bērnus un tieši vecākiem vienmēr ir tiesības lemt, kas atbilst bērna interesēm un kas ne, tad kāpēc mēs iejaucamies šajās lietās? Var būt, ka vecāki labāk zina, varbūt viņi dod rūdījumu saviem bērniem, jo uzskata, ka dzīvot piesmēķētā gaisotnē bērniem ir labi. Nē! Tomēr šajā gadījumā mēs uzskatām, ka valsts nevar uzticēties vecākiem, ka šeit tieši valstij ir jāuzņemas atbildība un jānosaka, kas ir bērna interesēs un kas nav.

Un šeit ir absolūti tāda pati situācija. Ir vispāratzīts, ka situācija, kad bērni - it īpaši jaundzimušie bērni - paliek bez jebkādas pilsonības, ir ārkārtas situācija. Jebkurā demokrātiskā valstī jātiecas šādas situācijas novērst. Mēs to darīt negribam. Mēs meklējam ieganstus, lai rīkotos pretēji bērnu interesēm. Sauksim lietas to īstajā vārdā!

Un pats pēdējais. Abstrahējoties no juridiskajām finesēm, tīri praktiski skatoties, ļoti bieži mēs runājam par demogrāfisko katastrofu - un tā tālāk, un tā tālāk. Cik lielā mērā arī Pilsonības likuma grozījumus var izmantot, lai vismaz drusciņ labotu demogrāfisko situāciju? Kā jūs domājat? Vai jūs domājat, ka Brazīlijas latvieši patiešām uzlabos mūsu demogrāfisko situāciju? Diez vai. Galvenā konkurence, kas notiek šobrīd Eiropā, ir konkurence par cilvēkresursiem. Un tik un tā - agri vai vēlu - mums būs jāpieņem kaut kādi lēmumi attiecībā uz imigrācijas veicināšanu, jo vienkārši kādam būs jāstrādā.

Un šeit ir situācija, ka mūsu valstī piedzimst bērni, kuriem nav nekādas citas dzimtenes. Taču mēs atsakāmies atzīt viņus par mūsu pilsoņiem, mēs noliedzam viņu integrācijas potenciālu, un mēs visu atstājam viņu vecāku pārziņā, kaut gan vecākiem patiešām var būt visdažādākās intereses un visdažādākās emocijas.

Es uzskatu, ka gan juridiski, gan arī valstiski tas ir absolūti nepareizi. Mūsu priekšlikums simtprocentīgi sakrīt ar absolūti visu starptautisko organizāciju viedokli, un es, saprotot visas emocijas, aicinu jūs pārtraukt karu vismaz pret bērniem. Tie ir mūsu bērni! Visi bērni, kuri piedzimst Latvijā, ir mūsu bērni! Un es aicinu jūs to atzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Opā!”)

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 22. ir Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, par kuru jau sākotnēji šeit ir bijušas debates, proti, ka bērni, kuri ir dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta un kuru vecāki ir vai nu bezvalstnieki, vai nepilsoņi, ar šo Juridiskās komisijas izstrādāto piedāvājumu tiek sadalīti trīs grupās: pēc likuma spēkā stāšanās dzimušie (jaundzimušie) bērni, tad bērni līdz 15 gadu vecumam un visbeidzot bērni vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Jaundzimušajiem bērniem līdz ar bērniņa dzimšanu vecāki reģistrē bērniņu - reģistrē viņa vārdu, un tanī pašā laikā (pretēji tam, kā tas ir šobrīd) ir nepieciešams vēl papildu iesniegums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kurā vecāki norāda bērna pilsonību. Pēc tam, ja tas netiks izdarīts līdz 15 gadu vecumam, arī viņa likumiskais pārstāvis varēs tādā veidā reģistrēt bērnam pilsonību. Savukārt, ja vecāki nebūs to izdarījuši, tad laika posmā no 15 līdz 18 gadu vecumam jaunietis pats varēs reģistrēties kā Latvijas Republikas pilsonis. Taču, ja viņš nebūs to izdarījis šajā laikā, tad uz šo jaunieti būs attiecināmi naturalizācijas noteikumi jau pēc pilngadības sasniegšanas.

Tāda īsumā ir šī 22.priekšlikuma esence.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tas patiešām atbilst patiesībai, ka šī norma ir būtiski uzlabota, salīdzinot ar spēkā esošo normu. Un viens no uzlabojumiem, manā skatījumā, ir diezgan skaidrā struktūra. Bet tajā pašā laikā te tomēr ir iestrādātas arī jaunas normas, kas pilsonības iegūšanu var padarīt problemātiskāku. Tāpēc es aicinu jūs pievērst uzmanību normai, kura prasa pastāvīgo uzturēšanos bērniem, kuri reģistrējas patstāvīgi pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Šī norma tiešām ir ļoti svarīga, jo, ja vecāki jau bērna dzimšanas brīdī neizmantoja šo iespēju - nereģistrēja viņu kā Latvijas pilsoni, tad likums paredz bērnam iespēju pašam to izdarīt. Un tas ir ļoti būtiski! Jo, sasniedzot 15 gadu vecumu, bērns patiešām jau pats var izvēlēties, kur viņš grib dzīvot un kādu pilsonību izvēlēties. Bet likuma jaunajā versijā parādās arī šī prasība - nodzīvot Latvijā faktiski vismaz četrus no pieciem pēdējiem gadiem. Un šādā vecumā bērns pats izvēlēties vēl nevar. Mēs faktiski turpinām saglabāt vecāku iespējamo negatīvo ietekmi arī tajā brīdī, kad formāli dodam bērnam pašam tiesības pieņemt lēmumu. Un, ja vecāki dzīvo ārzemēs... strādā ārzemēs, tad, kā mēs zinām, ļoti daudziem cilvēkiem tagad diezgan regulāri jāpārvietojas starp Latviju un citām valstīm, vienkārši meklējot darbu... varbūt tur kādu sezonas darbu un tā tālāk. Viņi ņem līdzi šo bērnu, un tad no bērna neatkarīgu apstākļu dēļ viņš neatbilst šīs normas prasībām.

Tā ka faktiski mēs dodam vecākiem iespēju turpināt atteikt... faktiski neļaut bērnam izmantot tās tiesības, ko mēs paredzējām. Tāpēc, manā skatījumā, šis ir ļoti būtisks šīs normas trūkums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas precizē otrajā lasījumā atbalstīto panta redakciju par Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam... Ingmāram Čaklajam, es atvainojos! Piedod, Ingmār Līdaka!

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, jau tūdaļ atvainojos par to, ka es šodien runāju tik daudzas reizes. Vienkārši būtu svarīgi, lai mēs arī no šīs tribīnes pasakām dažas lietas saistībā ar to, kas ir komisijā vai apakškomisijā lemts. Un tas būtu tātad saistībā ar šiem pantiem. Trīs atsevišķas lietiņas.

8.panta pirmā un otrā daļa. Tā norma paredz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumus noteiktai personu kategorijai. Proti, Latvijas pilsonību saskaņā ar šo pantu iegūst tie, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, un viņu pēcnācēji, kuri normā norādīto iemeslu dēļ laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam bija atstājuši Latviju un normā norādīto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nebija atgriezušies Latvijā.

Viena no personu kategorijām, kas var izmantot šīs tiesības, ir tās personas un viņu pēcnācēji, kuras PSRS okupācijas vara deportēja no Latvijas un kuru izsūtīšana no Latvijas ir atzīta par nelikumīgu atbilstoši Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989.gada 8.jūnija dekrētam „Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju” un Latvijas PSR Ministru padomes 1988.gada 2.novembra lēmumam Nr.350 „Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā”.

Tādējādi, pamatojoties uz šo pantu, personas, kuras minētajā laika periodā citu iemeslu dēļ bija izsūtītas no Latvijas vai kuras kādu citu iemeslu dēļ atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi citās PSRS republikās, nevar iegūt Latvijas pilsonību.

Par otro daļu. Personai, iesniedzot apliecinājumu tam, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam viņa atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, pietiekami detalizēti jāapraksta fakti un apstākļi, bet nav pienākuma iesniegt faktu apliecinošus dokumentus, ka viņa vai viens no viņas priekštečiem, glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīmiem, ir ticis deportēts un kādēļ nav varējis atgriezties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.

Iestādei, kura izskata personas iesniegumu, ir tiesības pārbaudīt personas deklarācijā sniegto ziņu patiesumu un, konstatējot nepatiesu ziņu sniegšanu, atteikt reģistrēt personu par Latvijas pilsoni vai pieņemt lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu, ja nepatiesu ziņu sniegšana atklājas vēlāk.

Un vēl par trešo daļu. Minētā 8.panta trešās daļas norma par trimdinieku dubulto pilsonību ir speciāla attiecībā pret 9.pantā minēto vispārējo dubultās pilsonības regulējumu. Tas ir, reģistrācijas brīdī trimdiniekiem var izveidoties dubultā pilsonība ar jebkuru pasaules valsti, taču, tiklīdz persona reģistrēta kā Latvijas pilsonis, tā pakļaujas vispārējam regulējumam. Tas ir, persona var saglabāt jebkuru līdz reģistrācijai iegūtu citas valsts pilsonību, bet jaunas citu valstu pilsonības var iegūt tikai saskaņā ar vispārējiem nosacījumiem, kas noteikti likuma 9.pantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: „Nav jābalso!”) Nav jābalso? Balsosim par 28. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. (Dep. V.Agešins: „Vai es varu palūgt septiņas minūtes uzreiz?”) Vai deputāti neiebilst, ka deputāts runās septiņas minūtes vienreiz? Lūdzu, runājiet septiņas minūtes!

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” uzskata, ka iespēju paplašināšana saglabāt Latvijas pilsonību vienlaicīgi ar citas valsts pilsonību veicinās saiknes saglabāšanu ar Latviju un līdz ar to cilvēkresursu saglabāšanu. Mēs pieļaujam dubulto pilsonību gan trimdiniekiem, kas atjauno Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā, gan personām, kas profesionālu vai ģimenes apstākļu dēļ iegūst citas valsts pilsonību, gan arī Latvijas pilsoņu bērniem, ja viņi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību. Tomēr Pilsonības likuma 9.panta grozījumi jautājumā par dubulto pilsonību rada bažas, ka Saeimas vairākums pēc būtības piekopj elitāru klubu politiku un elitāru demokrātiju, jo likumprojekta 9.pantā ir paredzēts, ka uz dubulto pilsonību varēs pretendēt Latvijas pilsoņi, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, vai citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, vai Austrālijas, Jaunzēlandes un Brazīlijas pilsonību. Tātad uz dubulto pilsonību varēs pretendēt tikai tie latvieši, kuri dzīvo „pareizajās” valstīs.

Es neuzskatu, ka Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo Krievijā, Baltkrievijā vai Izraēlā, ir sliktāki. Sanāk tā, ka Krievijas latvietim, piemēram, ja viņš vēlēsies iegūt Latvijas pilsonību, būs jāatsakās no Krievijas pilsonības, neskatoties uz to, ka viņš Krievijā nodzīvojis, piemēram, 30 gadus. Tāpēc, runājot par dubulto pilsonību, „Saskaņas Centrs” konsekventi nostājas pret Latvijas pilsoņu šķirošanu un pret šo selektīvo pieeju. Tīri juridiski nav iespējams pamatot, kāpēc dažas valstis ir iekļautas „baltajā sarakstā”, bet dažas - ne. To var mēģināt izskaidrot tikai politiski (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā! Pareizi!”), ko, manuprāt, ļoti neveikli dara atsevišķi koalīcijas politiķi arī pašlaik no zāles, sakot, ka ar šīm valstīm Latvijai pastāv īpašas politiskas, ekonomiskas un militāras saites un ka šīs valstis veido kopēju ģeopolitisko telpu, ar Brazīliju it īpaši. Tā, protams, ir tāda rūgta ironija.

Es domāju, ka arī latviešiem pašiem neklājas labāk, jo cilvēki ir sašķelti un sašķiroti trīs kategorijās: Rietumu latviešos, Austrumu latviešos un vietējos latviešos. „Saskaņas Centrs” nostājas pret Latvijas pilsoņu šķirošanu attiecībā uz tiesībām iegūt dubulto pilsonību atkarībā no tā, kuras konkrētās citas valsts pilsonība ir šīm personām.

Pirmkārt. Mūsuprāt, ir nepareizi, ka tiesības uz Latvijas pilsonību ir atkarīgas no citas valsts likumdošanas normām un administratīvajiem lēmumiem.

Otrkārt. Tie Latvijas pilsoņi, kuri pametuši Latviju, glābjoties no dažādiem režīmiem, ne vienmēr varēja brīvi izvēlēties, kur apmesties uz dzīvi. Bieži vien tikai liktenis noteica, vai cilvēks dzīvos Kanādā, ASV vai Krievijā. Piemēram, vairāki gan latviešu, gan nelatviešu izcelsmes Latvijas cilvēki ir saglabājuši saikni ar Latviju arī pēc neatkarības atjaunošanas, viņi bieži apmeklē Latviju, dibina uzņēmumus, apsaimnieko atgrieztos nekustamos īpašumus.

Es un arī citi Saeimas Juridiskās komisijas locekļi saņemam daudz vēstuļu no tagadējiem latviešiem, Krievijas pilsoņiem, kuri pauž cerību, ka arī viņiem netiks liegta iespēja atjaunot Latvijas pilsonību bez papildu nosacījumiem. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka visi pilsoņi ir vajadzīgi Latvijai un nebūtu pareizi izslēgt tos, kurus liktenis iemeta valstīs, kas nepieder elitāriem klubiem.

Mēs esam par dubulto pilsonību bez selektīvas pieejas. Un mūsu priekšlikums ir paplašināt to valstu loku, kuru pilsonība var būt vienlaikus ar Latvijas pilsonību. Es uzskatu, ka, jo vairāk ir Latvijas pilsoņu, jo labāk.

Pašlaik Saeimas vairākums uzstāj uz vienu konkrētu pieeju, bet piemirst par vienu autoritatīvu organizāciju, kas specializējas cilvēktiesību aizstāvēšanā, - tā ir Eiropas Padome. Eiropas Padomē ietilpst 47 valstis, to skaitā Krievija un Ukraina, un mēs uzskatām - ja reiz kāda valsts ir tikusi uzņemta šajā organizācija, tad Latvijai nav pamata uzskatīt, ka šādas valsts pilsonība Latvijas pilsonim ir viņa neuzticamības pazīme.

Mēs esam pārliecināti, ka sākotnējais labais mērķis atvērt Pilsonības likumu, lai veiktu izmaiņas, kas ļautu saglabāt Latvijas pilsonību, pieņemot arī citas valsts pilsonību, nav sasniegts pilnā apjomā, jo piedāvātā Pilsonības likuma redakcija sašķiro pasaules valstis un Latvijas pilsoņus „pareizajos” un „nepareizajos”. Manuprāt, galvenais Pilsonības likuma grozījumu mērķis ir veicināt Latvijas galvenās bagātības - cilvēku - saglabāšanu. Mēs zaudējam cilvēkus, īpaši jaunus un spējīgus, kas darba meklējumos izbrauc arī austrumu virzienā, kā arī bērnus, kas tur piedzimst un pakāpeniski zaudē saikni ar valsti.

Līdz ar to es aicinu balsot „par” 29. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Dubultās pilsonības institūtam, kas ir noteikts pašreizējā likumprojektā, nav nekāda sakara ar... kā teica Agešina kungs, ar selekciju vai elitārismu.

Dubultās pilsonības jautājums nav saistīts tiešā saiknē ar cilvēktiesībām. Agešina kungs, mēs esam jums skaidrojuši vairākkārt, ka dubultā pilsonība ir politiska izšķiršanās, nevis juridisks jautājums. To ir pateikusi Satversmes tiesa 2010.gada spriedumā. Patiešām, ņemot vērā starp attiecīgajām valstīm pastāvošās īpašās politiskās, ekonomiskās, militārās attiecības, vēsturiskās un kultūras saites, katra valsts, kā liecina Eiropas Savienības valstu prakse, pati var noteikt tās valstis, ar kurām ir pieļaujama dubultā pilsonība. Lielais vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu pieļauj pilsonību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet, kā jūs redzēsiet 9.pantā, šeit mēs esam paplašinājuši arī šo loku. Šāda diferencēta pieeja attiecībā uz dažādu valstu pilsonībām patiešām nenozīmē diskrimināciju no cilvēktiesību viedokļa, ne arī politisku diskrimināciju.

Piemēri par dubultās pilsonības pieļaujamību ar Eiropas Savienības valstīm. Spānija jau papildus ir paredzējusi atvieglojumus dubultajai pilsonībai ar spāniski runājošām Latīņamerikas valstīm, bet Portugāle - ar portugāliski runājošām valstīm. Un Lielbritānija - ar Īriju un Britu nāciju sadraudzības valstīm.

Un tādēļ es tiešām arī piekrītu ekspertu viedokļiem, ka Latvijā izteiktais arguments, ka dubultā pilsonība pieļaujama vai nu attiecībā uz visām valstīm, vai nemaz, neiztur nekādu kritiku.

Ierobežotā laika dēļ es tad, kad nonāksim pie nākošajiem jautājumiem, izstāstīšu, ja jūs īsti vēl nezināt... Es esmu izanalizējusi šo normu, kādā veidā, piemēram, sibīrietim vai Pleskavā dzīvojošam latvietim tikt pie pilsonības.

Jūs to visu šeit pilnīgi sagriezāt par 180 grādiem - pilnīgi otrādi.

Tas tā nav, ka mēs skatāmies, ka ir „labie” un ir „sliktie”, un man ir arī pamatojums, kādēļ Brazīlija, Austrālija, Jaunzēlande... kādēļ šīs latviešu kopienas patiešām būtu tiesīgas saņemt šo dubulto pilsonību, un es tiešām, kolēģi, lūdzu... Visi eksperti atzīst, ka tā patiešām ir politiska izšķiršanās šajā gadījumā, ņemot vērā arī attiecīgās diasporas iespējamo lojalitāti un visu pārējo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Čepānes kundzei vairākos jautājumos būtu jāpiekrīt. (Izsauciens no zāles: „Dīvaini!”) Dīvaini! Jā, tiešām dīvaini! Tiešām tas varētu būt arī politisks lēmums, tam varētu būt politisks raksturs, bet parunāsim varbūt nevis par politiku, bet par principiem... nē, par tiesiskajiem principiem.

Dubultā pilsonība šobrīd neparedz dubultās pilsonības institūtu. Latvijas pilsonim dubultā pilsonība izveidoties nevar. Diskusija nonāca tik tālu, ka otrajā lasījumā mēs apstiprinājām redakciju, ka dubultajai pilsonībai kā institūtam tomēr būtu jāattīstās un ka dubultā pilsonība Latvijas Republikas pilsoņiem varētu izveidoties, piemēram, ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm, bet ne vairāk.

Otrajā lasījumā mēs par šo jautājumu mazliet padiskutējām, un Nacionālā apvienība, pieliekot laikam koalīcijas iekšienē tiešām pietiekamas pūles, ir panākusi, ka dubultā pilsonība tiks atzīta Brazīlijā, Austrālijā un arī Jaunzēlandē dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.

Kolēģi, juridiskā izpratnē, vienlīdzībai dubultās pilsonības jautājumā attiecībā pret valstīm tiešām nav nekādu juridisku argumentu, lai dubultās pilsonības institūtu varētu attiecināt uz visām citām valstīm. Bet, ja mēs salīdzinām vienlīdzību Latvijas pilsoņu un citu Latvijā dzīvojošo pilsoņu starpā, un citās valstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu starpā, tad tai vienlīdzībai gan te būtu vieta. Kāpēc? Tāpēc, ka, es godīgi pateikšu, es neredzu attaisnojumu - lai kāds tas arī būtu! -, ka Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo, piemēram, Izraēlā, Krievijā, Ķīnā, Baltkrievijā vai varbūt citās valstīs, nevarētu izveidoties dubultā pilsonība, ņemot vērā viņu atrašanos tur... cilvēka dzīvesvietu. Šajā situācijā, godājamie kolēģi, ir jāņem vērā tas, ka nevis Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem ir politiskas attiecības ar saviem tautiešiem, kuri dzīvo citās valstīs, bet gan valstij ir attiecības ar šo citu valsti. Un šajā situācijā, manā skatījumā, tā attaisnojumam lielā mērā nekādu mērķu - ne leģitīmo, ne kādu citu - nav. Godājamā Čepānes kundze, jūs tiešām varētu izmantot un ļoti precīzi izanalizēt jūsu minētos piemērus gan attiecībā uz dubultās pilsonības institūtu Portugālē un Spānijā, gan pārējos.

Bet es jums atsaukšu atmiņā to gadījumu, kad mēs runājām par referenduma likumu. Mēs jums minējām piemērus no Portugāles, no Spānijas, no Šveices, bet jūs tos noraidījāt... ekspertu viedokļus jūs noraidījāt. Godājamā Čepānes kundze, ja jūs runājat par demokrātisko Eiropu un, piemēram, par dubultās pilsonības institūta attīstību, tad ļoti daudzos jautājumos Eiropa ir aizgājusi daudz tālāk, un šajā situācijā tas, kas notiek parlamentā, vienkārši ir viena vai otra principa transformācija, kuru jūs pieļaujat, vadoties pēc juridiskās argumentācijas, kurai pēc analoģijas, piemērojot to šajā gadījumā, nav nekāda sakara ar šo piedāvājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi, šis debatētais priekšlikums, kas tika saņemts no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas, bija tikai un vienīgi par Eiropas Padomes dalībvalstu iekļaušanu to valstu sarakstā, ar kurām pieļaujama dubultā pilsonība. Debates par dubultās pilsonības regulējumu, kādu to ir atbalstījusi pati atbildīgā komisija, mēs varēsim vēl veikt, runājot par nākamajiem priekšlikumiem.

Savukārt attiecībā uz Eiropas Padomi es vēlos komisijas vārdā arī atgādināt, ka Izraēla nav Eiropas Padomes dalībvalsts. Līdz ar to tie argumenti, kas šeit izskanēja, ne vienmēr attiecās uz šo priekšlikumu.

Ņemot vērā to, ka mums ir 93 priekšlikumi, es aicinu: mēs varētu debatēt par katru priekšlikumu pēc būtības, jo pretējā gadījumā vēlāk tiesību normu piemērotājiem varētu rasties grūtības, analizējot likumdevēja gribu.

Un šis priekšlikums nav atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpināsim likumprojektu izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos paziņot, ka mums pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, jo bija iesniegts deputātu Auguļa, Klauža, Eigima, Vējoņa un Bērziņa jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministrs savā atbildē ir informējis, ka diemžēl darba pienākumu dēļ viņš šodien nevarēs ierasties. Tātad jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav zālē, Guntars Bilsēns... ir, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Ilona Jurševska... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienītie kolēģi! Ir pulksten 15.30. Turpinām Saeimas 9.maija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs turpinājām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”.

Tātad, lūdzu, turpinām ar 30.priekšlikumu.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

30. - deputāta Sergeja Dolgopolova kunga priekšlikums. Atšķirībā no iepriekšējā priekšlikuma, kurā tika aicināts pieļaut dubulto pilsonību ar Eiropas Padomes dalībvalstīm, šis priekšlikums runā par Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kurā šā gada martā bija 159 dalībvalstis. Mēs apakškomisijā un Juridiskajā komisijā nolēmām šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es šodien ar lielu interesi klausījos, kā no rūpīgi atlasītiem ķieģeļiem tapa šīs sienas konstrukcijas. Dabīgi, kā vienmēr, kad mēs gribējām darīt, kā labāk, sanāk kā vienmēr, un līdz ar to tā sieniņa iznāca diezgan pašķība.

Es esmu gandarīts par to, ka manu priekšlikumu būtība daļēji tomēr ir atbalstīta, ka parādījās... ka pirmajā daļā parādās 3.punkts, kur ir runa par Austrālijas Savienību, Brazīlijas Federatīvo Republiku un Jaunzēlandi, kura ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts. Līdz ar to kaut daļēji tas ir atbalstīts.

Tomēr es negribētu piekrist Čepānes kundzes teiktajam par to politisko izvēli, kad mēs nosakām, kādas ir „labas” valstis un kādas valstis ir „sliktas”, jo, godīgi sakot, šeit... tajā pašā pirmajā daļā ir 4.punkts, kur ir rakstīts par to, ka politiskā izvēle izpaužas tad, kad Latvijas Republika paraksta līgumu ar atsevišķu konkrētu valsti par dubultās pilsonības atzīšanu. Te ir tā politiskā izvēle, nevis pašā likumā, kas nosaka dubultās pilsonības jēdzienu! Un tā dalīšana turpinās ne tikai šeit. Mēs veidojam arī dažādas pilsoņu kategorijas, kurām ir dažādas tiesības uz dubulto pilsonību, jo šeit pat tālāk, otrās daļas 4.punktā, ir rakstīts, ka personām, kas iegūst pilsonību naturalizācijas kārtā, dubultās pilsonības iespējas ir ierobežotas. Man šķiet, tas nebūt neliecina par to, ka šī siena ir uzbūvēta pietiekami kvalitatīvi.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - Iekšlietu ministrijas parlamentāra sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir aptvertas visas iepriekšējās debates gan par 8.pantu, gan arī par atsevišķiem priekšlikumiem par dažādu organizāciju iekļaušanu vai neiekļaušanu to valstu sarakstā, ar kurām varētu izveidoties dubultā pilsonība. Es komisijas vārdā vēlos nedaudz pastāstīt gan par šiem argumentiem, gan arī par tām debatēm, kādas mums noritēja. (No SC frakcijas: „Nevajag!”)

Mēs uzklausījām manis jau iepriekš minētās Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes apsvērumus. Un arī šie augsti kvalificētie juristi ir atzinuši, ka Eiropas Padomes Konvencija par pilsonību un tās autoritatīvais skaidrojošais ziņojums attiecībā uz 5.pantu par diskrimināciju skaidri norāda, ka privilēģiju piešķiršana atsevišķu konkrētu valstu pilsoņiem nav diskriminācija. Tātad, arī no šīs konvencijas skata punkta raugoties, kuras dalībvalsts ir Latvija un arī citas Eiropas Padomes dalībvalstis, kas, kā jau arī Cileviča kungs uzsvēra, iestājas gan par cilvēktiesību ievērošanu, gan par demokrātiju, gan par likumu varas virsprincipu, ir skaidri norādījušas, ka pilsonība ir tas jautājums, kur valstij ir jāizdara tāda izšķiršanās, kas ir saskaņojama ar tās nacionālajām interesēm. Un, runājot par likuma mērķi, tad, kad mēs atbildīgajā komisijā strādājām pie likuma mērķa, arī tad mēs domājām, kā likuma mērķī iekodēt tieši šīs valsts intereses attiecībā uz to iespējamo valstu loku, ar kuru dubultā pilsonība varētu izveidoties. Un tieši par šo ģeopolitisko tuvību gan tajās starptautiskajās organizācijās, par kurām tātad šajā piedāvātajā pantā ir runa, gan par Eiropas Savienību, gan par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, gan par NATO mēs skaidri varam teikt, ka tās ir valstis, ar kurām mēs baudām kopīgu drošības telpu, ar kurām mēs baudām kopīgu demokrātijas un cilvēktiesību vērtību telpu.

No visām pasaules valstīm, kas ir apvienojušās dažādās iespējamās starptautiskajās organizācijās (kā iepriekš jau teicu, Eiropas Padomē ir 47, bet Dolgopolova kunga piedāvātajā Pasaules Tirdzniecības organizācijā - 159 valstis), arī Latvija gājusi šo ceļu. Un tik tiešām, arī palūkojoties, kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis šobrīd risina šo ļoti aktuālo dubultās pilsonības jautājumu, redzam, ka Eiropas Savienība pārsvarā ir šis viens loks, un tā ir šī politiskā izšķiršanās, kā Čepānes kundze norādīja, ņemot vērā gan vēsturiskos, gan politiskos apstākļus katrā atsevišķajā valstī. Un šeit tādējādi ir papildinājums attiecībā uz tādām valstīm kā Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika un Jaunzēlande, par kurām tad arī mēs apakškomisijā uzklausījām tos argumentus, ko sniedza Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas statistiski rādīja, cik aktīvas ir šīs kopienas, un bija runa par to, kā ir notikusi šī cilvēku plūsma attiecībā uz šīm valstīm. Mēs uzklausījām arī latviešu kopienas pārstāvjus Brazīlijā, kas runāja par to, kā latviešu kopiena tur ir izveidojusies, vēl pirms tika izveidota Latvijas valsts. Līdz ar to mēs tik tiešām apakškomisijā par to ļoti daudz debatējām, un man ļoti žēl, ka visiem nebija iespējas piedalīties apakškomisijas darbā, taču var tiešām ticēt, ka mēs šim jautājumam pievērsām ļoti lielu uzmanību.

Attiecībā uz trimdiniekiem, kā jau Čaklā kungs arī šeit debatēs norādījis, es vēlētos arī pie šī panta vēlreiz uzsvērt, ka 9.pantā ir vispārējais regulējums; speciālais trimdinieku regulējums dod plašākas iespējas. Visiem, kas ir trimdinieki, neskatoties uz to, kurp viņi devās - vai uz Austrumiem vai uz Rietumiem, - visiem šiem cilvēkiem ir iespēja būt dubultpilsoņiem, un uz viņiem šis dubultās pilsonības valstu saraksts neattiecas. Līdz ar to arī uz Sibīriju deportētie latvieši un Latvijas tautas pārstāvji okupācijas laikā... visi var būt dubultpilsoņi, gan Latvijas, gan Krievijas pilsoņi, jo 8.pants attiecībā pret 9.pantu ir speciālais. Savukārt 9.pants ir attiecināms tad, ja trimdinieku pants nedarbojas. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs visi saprastu to, ka netiek šeit pilsoņi dalīti tajos, kurus liktenis iemeta tiešām tajās briesmās, kas bija Sibīrijā, un tajos, kuriem izdevās paglābties un varbūt aizceļot. Un ne par to mums šeit būtu jādebatē. Mums ir jādebatē par to, ka tik tiešām visiem šiem trimdiniekiem ir Latvijas pilsonība. Viņiem jau tā ir, un šis likums vēlreiz to nostiprina attiecībā uz tiem, kas ir izvēlējušies sev jaunu mītni citās valstīs dažādu apsvērumu dēļ - lai veidotu ģimeni vai lai varbūt dotos peļņā uz kādu valsti. Tur ir noteikts tātad šis regulējums. Mēs esam sekojuši citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā tās šajā brīvajā ekonomiskajā telpā ir spējušas izveidot šo dubultās pilsonības regulējumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Labdien, godātie kolēģi! Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Referentam tomēr ir priekšrocība, ka var runāt par visu ko bez laika ierobežojuma. Diemžēl Lībiņas-Egneres kundze neko jaunu mums nepastāstīja. (No zāles: „Vajadzēja klausīties!”) Mēs jau trešo reizi, man liekas, dzirdējām par trimdiniekiem, Sibīriju, par deportācijām...

Sēdes vadītāja. Cvetkovas kundze, jums nav tiesību aizrādīt komisijas vadītājai par veidu, kādā viņa referē par likumprojektu!

I.Cvetkova. Es, runājot par priekšlikumu, aicinu to neatbalstīt. Un runāšu konkrēti un ļoti ātri, es neaizkavēšu jūs ilgi.

Tātad, runājot par piedāvāto priekšlikumu par 9.panta pirmās daļas 3.punktu, kur mēs, kā Lībiņas-Egneres kundze mums minēja, valstīm, ar kurām mums ir kopīga demokrātija... un tās ir Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika un Jaunzēlande... piešķiram dubulto pilsonību neatkarīgi no tā, vai tie cilvēki ir pēcnācēji vai trimdinieki, visi atsaucas šodien uz pētījumiem. Arī es izvērtēju pētījumu, kurš bija mūsu rīcībā. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS) 2006.gadā ir sagatavojis pētījumu par kopienām, kas dzīvo ārpus Latvijas - Brazīlijā, Argentīnā, Jaunzēlandē, visā pasaulē. Brazīlijā uz to brīdi, uz 2006.gadu, Latvijas pilsoņi bija tikai 230 cilvēki. Un kas tur ir rakstīts? Informācija ir dota tāda: tur ir daudz cilvēku, kas labi runā latviešu valodā, bet tie ieceļotāji, kas aizbraukuši no Latvijas uz Brazīliju, ir baptisti, kuriem reliģiskā dzīve svarīgāka nekā nacionālās identitātes paušana, un jau sešdesmitajos gados baptistu draudzes atteicās no vārdiem „latviešu draudze”. Nu tik tiešām mums būs tik lojāli un vēlami Latvijas pilsoņi, kuriem būs arī dubultā pilsonība, - Brazīlijas pilsoņi.

Mēs 15.aprīlī visi saņēmām petīciju, un es domāju, ka visi deputāti ar to ir iepazinušies. Tā bija petīcija no 400 Izraēlas pilsoņiem, kuri lūdza tiem Latvijas ebrejiem, pilsoņiem, kuri izbraukuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija, saglabāt dubulto pilsonību. Nekādas reakcijas, protams, nebija. Un arī komisijā šis priekšlikums, neskatoties uz to, ka es pati šo jautājumu gribēju izdiskutēt un atbalstīt, netika atbalstīts. Tad kāpēc mēs izvēlējāmies tik nopietnas kopienas un tik draudzīgas... no Brazīlijas, no Jaunzēlandes, bet kāpēc mēs, piemēram, vispār neatbalstījām Izraēlas, bijušo un esošo Latvijas pilsoņu, lūgumu?

Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Kolēģi deputāti! Es gribu turpināt kolēģes Cvetkovas statistiku un pateikt, ka Krievijas tautas skaitīšanas 2010.gada rezultāti parāda to, ka Krievijas Federācijā dzīvo 18 tūkstoši 979 latvieši un 1089 latgalieši, kuri tur ir kā atsevišķa tauta skaitīti kopā, un vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, kas apliecina savu piederību pie Latvijas, teiksim tā, pamatnācijām. Bija arī jautājums par to, kādu valodu viņi izmanto un kādu valodu pārzina. 22 tūkstoši 79 cilvēki teica, ka viņi pārzina latviešu valodu.

Viens jautājums bija arī par pilsonību: cik daudz Krievijas Federācijā dzīvo Latvijas pilsoņu? Krievijā dzīvo 1921 Latvijas Republikas pilsonis. Tas ir vairāk nekā Polijas pilsoņu, vairāk nekā Vācijas vai Francijas pilsoņu. Latvijas Republikas pilsoņu skaits Krievijā ir otrajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm - tūlīt aiz Lietuvas. Tas nozīmē, ka starp Latviju un Krieviju eksistē ļoti dziļa saikne, teiksim, cilvēciska saikne, un Krievijā Latvijas pilsoņu, protams, ir vairāk nekā Jaunzēlandē vai Brazīlijā.

Atbildot uz Cvetkovas kundzes retorisko jautājumu, kāpēc netiek uzklausīti, teiksim, cilvēki no Izraēlas vai, teiksim, no... Es nezinu, kāpēc Krievijas latviešiem nebija dots vārds. Tajā vietā bija PBLA, kas, kā mēs zinām... kā viņi attiecas pret Krieviju. Es jums varu pateikt vienkārši: ir vēlēšanu rezultāti, un visiem ir zināms, kā balso Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo Maskavā, kā balso cilvēki, kuri dzīvo Izraēlā, un, teiksim tā, atsevišķos reģionos Rietumos... es te domāju ASV un tā tālāk. Protams, VIENOTĪBA un „Visu Latvijai!” negrib palielināt „Saskaņas Centra” rezultātus vēlēšanās, un tāpēc ir šis, teiksim tā, gājiens, lai Rietumu latviešus piesaistītu dubultajai pilsonībai. Tas ir tīri konjunktūrisks, politisks gājiens, lai paplašinātu savu elektorātu, un nekas vairāk.

Mēs varam atcerēties arī tādu situāciju, ka pirms 11.Saeimas vēlēšanām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdņi brauca pa tālajām ASV un Austrālijas pilsētām un vienkārši reģistrēja Latvijas pilsoņus, izdalīja viņiem Latvijas pases, lai būtu vairāk... lai kaut simts vairāk nobalsotu par valdībā esošajām partijām.

Tā ka nemaldiniet sabiedrību, jo jūsu mērķis ir tīri politisks, konjunktūrisks, un nekas vairāk. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Un kāds ir jūsu mērķis?”) Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Es atvainojos, jo mana runa ir uz piecām minūtēm... Vai es varu apvienot abas uzstāšanās reizes? Paldies.

Godātie kolēģi! Es runāšu par divām normām šajā pantā atsevišķi un pēc tam par visu pantu kopumā.

9.panta pirmās daļas 6.punkta norma nosaka tādu Latvijas pilsoņu dubultās pilsonības izveidošanās nosacījumus, kuri citas valsts pilsonību iegūst automātiski, bez gribas izteikuma attiecībā uz šādas pilsonības iegūšanu, - vienlaicīgi ar laulības noslēgšanas faktu.

Piemēram, noslēdzot laulību ar Afganistānas, Pakistānas vai Monako, vai, iespējams, arī dažu citu valstu pilsoni, Latvijas pilsonis automātiski ar to brīdi kļūst par attiecīgās valsts pilsoni. Turklāt attiecībā uz Pakistānas pilsonības iegūšanu šāds regulējums ir spēkā tikai attiecībā uz sievietēm, kuras noslēdz laulību ar Pakistānas pilsoni.

6.punkts neattiecas uz personām, kurām laulības noslēgšana ar citas valsts pilsoni ir tikai pamats un iespēja citas valsts pilsonības iegūšanai, atbilstoši attiecīgās valsts regulējumam paužot gribu iegūt pilsonību.

Par trešo daļu. Uz latviešiem un līviem, iegūstot Latvijas pilsonību, pamatojoties uz likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu, neattiecas 9.pantā minētie dubultās pilsonības ierobežojumi. Tas ir, viņiem var izveidoties dubultā pilsonība vai multipilsonība ar jebkuru vai jebkurām pasaules valstīm, taču pēc tam, kad persona atzīta par Latvijas pilsoni, jaunas citu valstu pilsonības tā var iegūt un saglabāt Latvijas pilsonību tikai saskaņā ar likuma 9.panta nosacījumiem.

Jāatzīmē, ka arī uz personas, kura atzīta par Latvijas pilsoni saskaņā ar šo normu, pēcnācējiem attiecas likuma 9.pantā ietvertais vispārējais dubultās pilsonības regulējums (tas ir, uz bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kurš vienlaikus ar vecāku tiek atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar likuma 2.panta trešo daļu kā latvieša vai līva pēcnācējs) un 23.panta trešajā daļā noteiktais pienākums līdz 25 gadu vecumam atteikties no Latvijas pilsonības, ja iegūta „neatļautā” (pēdiņās) citu valstu pilsonība un persona vēlas saglabāt šīs „neatļautās” pilsonības.

Tagad par šo pantu kopumā. Es ļoti ceru, ka ikviens politiķis, kas strādāja pie šī likumprojekta, vērtēja ikvienu pasaules valsti, arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstis. Ņemot vērā Eiropas Padomes 1997.gada 14.maija Konvencijā par pilsonību pausto rīcības brīvību attiecībā uz dubultās pilsonības pieļaušanu ar citām valstīm, apakškomisija pēc garām debatēm izšķīrās par dubultās pilsonības pieļaušanu ar starptautiskajām organizācijām plus konkrētām valstīm.

Dažādu valstu prakse šajā jautājumā atšķiras, tomēr tā ierasti ir saistīta ar konkrētas valsts vēsturi un politiskajiem apsvērumiem.

Kāpēc starptautiskās organizācijas plus konkrētas valstis? Pamatojums lēmumam pieļaut dubulto pilsonību ar Eiropas Savienību izriet gan no Eiropas Savienības pilsonības pastāvēšanas, gan no Eiropas Savienības pilsoņu brīvās pārvietošanās iespējas.

Dubultā pilsonība ar NATO valstīm - tas ir netipisks piemērs, jo faktiski tādu piemēru nav, taču apakškomisija, kā arī Juridiskā komisija uzskata, ka NATO ir dalībvalstu aizsardzības garants, kas nodrošina Latvijas drošību. Ar NATO mūs vieno kopīga drošības telpa, tajā pašā laikā NATO nosaka ne tikai militāros standartus, bet izvirza arī prasības attiecībā uz demokrātiju. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Albānija, Turcija!”)

Latvija līdz ar iestāšanos NATO pievienojās ģeopolitiskajai videi, kas atbilst Latvijas konstitucionālajām vērtībām.

Mazāk argumentu ir izskanējis par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju. Pamatojums dubultās pilsonības pieļaušanai ar šīm valstīm - vienota Eiropas ekonomiskā zona, kurā atrodas arī Latvija.

Taču ir valstis, kuras nav šo minēto starptautisko organizāciju dalībvalstis, bet kurās, pamatojoties uz vēsturiskiem vai citiem apstākļiem, apmetušies uz dzīvi liela daļa latviešu, kas veido tur ģimenes un strādā.

Atbilstoši likuma mērķim, ko mēs šodien apstiprinājām, - atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošās mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu - apakškomisija nolēma veidot miksētu pieeju: starptautiskās organizācijas plus konkrētas valstis.

Te nepieciešams zināt un atcerēties. Pirmkārt, debates par konkrētu valstu iekļaušanu aizsākās jau 10.Saeimā.

Otrkārt, 11.Saeimā līdztekus starptautiskajai konferencei „Latvijas pilsonība 21.gadsimtā” mēs vācām informāciju, analizējām agrākos pētījumus; papildu informāciju sniedza arī diasporas, arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe un arī Latvijas vēstniecības dažādās valstīs.

Treškārt, arī pēc otrā lasījuma apakškomisija saņēma konkrētus aicinājumus - konkrētus aicinājumus! - likumprojektā iekļaut atsevišķas valstis.

Ceturtkārt, kad likumprojekts jau praktiski bija sagatavots nodošanai Juridiskajai komisijai tā sagatavošanai trešajam lasījumam, tad brīvajā nedēļā, vēlreiz pārskatot likumprojektu, apakškomisija secināja, ka likumprojekta 9.pantā izveidojusies izteikta robežšķirtne un apakškomisijas visas vēlmes 9.pantā nav ietvertas.

Piektkārt. Protams, pastāv 9.panta pirmās daļas 5.punktā minētā iespēja, ka dubulto pilsonību pieļauj ar Ministru kabineta atļauju, bet tie tomēr ir izņēmuma gadījumi un nevar tikt pārvērsti par ierastu kārtību. Tāpēc apakškomisija nolēma šo pantu papildināt.

Protams... protams, liela nozīme bija arī Pasaules brīvo latviešu apvienības un latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē lūgumam atgriezties pie šī ierosinājuma trešajā lasījumā. Likumprojekta 2. un 8.1 pants tikai daļēji risina to latviešu dubultās pilsonības jautājumu, kuri mīt šajās zemēs. Kā teikts vienā no daudzajām latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vēstulēm Saeimai, viņi nevēlas, lai pārskatāmā nākotnē izveidotos situācija, ka latviešu svētdienas skolas solā Austrālijā blakus sēdētu tā sauktā vecā trimdinieka bērns ar divām pavalstniecībām un jaunizbraucēja no Latvijas bērns, kuram viņa Latvijas pavalstniecība, iespējams, pēc pilngadības sasniegšanas tiks atņemta.

Jā, protams, pastāv 9.panta pirmās daļas 5.punktā minētā iespēja, ka dubulto pilsonību pieļauj ar Ministru kabineta atļauju, bet uzlikt šo slodzi Ministru kabinetam - tāda nebija apakškomisijas vēlme, jo jautājumu var atrisināt likumdevējs, iekļaujot šīs trīs minētās valstis to valstu sarakstā, ar kurām Latvija pieļauj dubulto pilsonību. Kā arguments tam bija arī Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvju izteiktais viedoklis, ka Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu kopiena, ko var uzskatīt par vienotu ģeopolitiski teritoriālu kopumu, ir pat lielāka nekā Kanādas latviešu diaspora - tātad otra lielākā diaspora aiz ASV. Savukārt Brazīlijā Daina Gūtmane, kas ir Karību un Dienvidamerikas valstu apvienības priekšsēdētāja, ir apkopojusi vismaz 800 personu sarakstu, kuras vēlējās saglabāt arī Latvijas pilsonību. Neapšaubāmi, nozīmīgs ir arī fakts, ka Austrālijas latvietis Uldis Brūns un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvis Jānis Andersons... (No SC frakcijas starpsaucieni: „Nu, izbeidzam!”) man pēdējā rindkopa... ir piedalījušies gandrīz 90 procentos apakškomisijas sēžu ar cerību, ka šīs trīs valstis 9.pantā tomēr būs ietvertas.

Manuprāt, būtiski ir arī tas, ka apakškomisija ir precizējusi 9.panta pirmās daļas 5.punktā doto deleģējumu Ministru kabinetam un papildinājusi to ar vārdiem „atbilstoši svarīgām valsts interesēm”. Tādējādi gan likuma mērķis, gan arī šis it kā nelielais precizējums iedod vadlīnijas Ministru kabinetam, pēc kādiem principiem vērtēt izņēmumu dubultās pilsonības piešķiršanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man dažreiz liekas, ka mēs ne visai precīzi saprotam šā panta nozīmi un mērķi. Jau sen mēs runājām par dubultās pilsonības izveidošanu, bet tikai pēdējo gadu laikā tas ir aktualizējies... šī problēma. Sanāca tā, ka es iepazinos ar tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tiešām bija ieinteresēti, lai šīs dubultās pilsonības institūcija tiktu izveidota un būtu atļauta mūsu likumdošanā. Tie bija tie puiši, latvieši, kuri, starp citu, ir aizbraukuši strādāt uz Beļģiju un Vāciju pēdējo trīs gadu laikā, un viņiem parādījās iespēja dažu apstākļu dēļ... dažu iemeslu dēļ iegūt šo valstu pilsonību. Tas krasi uzlabotu viņu ģimenes situāciju. Viņi varētu justies drošāk, dzīvojot gan tajā valstī, kur viņi šobrīd strādā, gan arī Latvijā, nezaudējot saikni ar Latviju, un tas... tā ir viņu interese. Es nesaredzu viņu interesē nekādu politisko izšķiršanos. Runa ir tikai par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri aizbrauc projām strādāt, bet kuri nevēlas zaudēt Latvijas pilsonību, iegūstot to svešo... vārdu sakot, nosacīto pilsonību. Un nekas cits!

Politisko izšķiršanos šeit ieliekam mēs, likumdevēji, mēģinot tā visai amizanti iegriezt to profilu, kam mēs tātad dodam šādu iespēju un kam nedodam. Līdz ar to mēs iejaucamies ekonomiskajos procesos, jo, piemēram, Latvijas pilsonim, kurš aizbrauks uz Īriju un tur iegūs Īrijas pilsonību, būs iespēja palikt Latvijas pilsonim, turpretī citam Latvijas pilsonim - es te nerunāšu par viņa etnisko piederību -, ja viņš aizbrauks strādāt uz Sanktpēterburgu, piemēram, un ja viņam tur būtu tāda iespēja... vismaz šobrīd Krievijā dubultā pilsonība nav iespējama vispār... Bet, ja tur būtu tāda iespēja vai kādā citā valstī, teiksim, Izraēlā vai kur citur, kur viņš varētu iegūt šo otro pilsonību, tad viņam tas nozīmētu, ka viņš zaudē Latvijas pilsonību. Līdz ar to mēs motivējam šo emigrācijas procesu virzīt uz konkrēto pasaules pusi.

Es nedomāju, ka tas ir mūsu mērķis. Es saprotu, ka mūsu mērķis ir padarīt to, ko visai precīzi aprakstīja gan ziņotāja, gan deputāte Čepāne. Mēs šeit - vēlreiz saku! - vēlamies darīt kaut ko vienu, bet mums sanāk pavisam citādāk... pavisam citi rezultāti. Un līdz ar to es domāju, ka šis pants, kam ir labs mērķis un nodoms, tomēr varbūt var izraisīt sliktus rezultātus. Mēs tiešām iejaucamies procesos, kuri ir objektīvi un kuri, ja būs kaut kā izkropļoti, var kaitēt mūsu Latvijas pilsoņu interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis likums ir ļoti sarežģīts, un dažkārt to ir ļoti grūti saprast.

Es gribētu noraidīt Pimenova kunga nupat teikto, ka, aizbraucot uz Krieviju, Latvijas pilsonis nevar kļūt par citas valsts pilsoni. Paskatieties likuma 9.panta otro daļu! Ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums katrā konkrētā gadījumā, ja šī valsts nav šajā sarakstā. Bez tam 9.pantā, kā mani kolēģi jau teica, ir paredzēti vispārējie principi, bet gan manis iepriekš minētais gadījums, gan vēl trīs citi ir izņēmumi, kas vēl vairāk paplašina šīs tiesības un neizslēdz iespēju latviešiem iegūt pilsonību. Proti, tas ir 2.panta pirmās daļas 3.punkts, runājot par latviešiem un līviem, un ir norma par trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonību, 8.1 pants... Dubultā pilsonība faktiski ir pieļaujama arī ar jebkuru valsti. Ja, piemēram, kāds ebrejs, šeit glābjoties no vācu okupācijas varas, ir aizbēdzis projām uz Sibīriju vai uz Pleskavu, tad viņam pēc 8.panta pienākas pilsonība šajā ziņā. Un vēl treškārt... vēl ceturtkārt - faktiski arī Latvijas pilsoņa pēcnācējs pēc 2.panta pirmās daļas automātiski... pēc šī fakta var iegūt šo pilsonību.

Vēl ir drusku jāparunā par Austrālijas un Jaunzēlandes latviešiem. Mēs esam un arī jūs esat saņēmuši Pasaules brīvo latviešu apvienības vēstuli šā gada aprīļa sākumā, un viņi apraksta to situāciju, kāda ir Austrālijā, kāda ir Jaunzēlandē un kāda ir Brazīlijā. Laika trūkuma dēļ es tikai raksturošu... Tam pilnībā var piekrist, ja mēs skatāmies, kas tad vispār pilsonība tāda ir. Pilsonība ir saikne ar konkrēto valsti un lojalitāte konkrētai valstij. Un, runājot par lojalitāti, Pasaules brīvo latviešu apvienība saka, ka, piemēram, Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu kopiena ir ļoti lojāla Latvijas valstij. Austrālijā bija ārvalstīs lielākais balsotāju skaits jau 2003.gada 20.septembra tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Bez tam arī nesen, 2012.gada 18.februārī, notikušajā referendumā par latviešu valodu procentuāli bija viens no lielākajiem skaitļiem, kad Austrālijā nobalsoja gandrīz tūkstotis Latvijas pilsoņu. Tātad, ņemot vērā viņu ieguldījumu Latvijas attīstībā un latvietības saglabāšanā, kā arī ņemot vērā viņu lojalitāti, tad arī tapa šāds priekšlikums.

Es domāju, ka jums neviens neliedza iespēju - arī Irinai Cvetkovas kundzei, manai kolēģei, neliedza iespēju! - iesniegt konkrētu priekšlikumu, piemēram, par Krieviju, par Izraēlu vai vēl par kādu citu valsti. Laika bija pietiekoši. Kolēģi, šie jūsu priekšlikumi, piemēram, tie, kuri tika iesniegti no jūsu kolēģes puses, neietvēra, piemēram, Izraēlu, un nu tā situācija ir izveidojusies tāda.

Šeit bija arī zināms kompromiss starp Nacionālo apvienību, Reformu partiju un VIENOTĪBU. Kā jūs paši redzat, zināmā veidā tomēr ir panākts pretī arī opozīcijai šajā jomā, un, manuprāt, mēs nevarētu teikt, ka šeit būtu kaut kāda diskriminācija vai segregācija, par ko jūs te visu laiku gribat runāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Precizitātes labad tomēr jāatzīmē, ka tas priekšlikums, ko esmu iesniedzis, ir integrēts priekšlikums un runā par to. Divi momenti priecē šinī ierosinājumā... šinī priekšlikumā: pirmais - ka mēs esam ķērušies klāt un mēģinām risināt jautājumu par dubulto pilsonību, kur tiešām ir politiska izšķiršanās un politiska izvēle. Priecē arī tas, ka neesam aizmirsuši Eiropas Savienības dalībvalstis, jo, spriežot pēc mūsu integrācijas tempiem Eiropas Savienībā, agri vai vēlu... es domāju, ka drīzāk agri, mēs kļūsim par vienu no Vācijas... es atvainojos, par Eiropas Savienības federālajām zemēm, un tad visa šī problēma atkritīs pati no sevi.

Bet, runājot nopietni par šīm lietām, galvenais šā panta, šā likuma vai šīs likuma normas uzdevums ir noteikt tos nosacījumus, pēc kuriem tiek piešķirta dubultā pilsonība. Neatrisināto jautājumu šeit ir pārāk daudz, jo mēs vēl nerunājam... runājot par lojalitāti, mēs vēl nerunājam arī, teiksim, par vēlēšanu sistēmas grozījumiem, ņemot vērā dubulto pilsonību. Tas nozīmē, ka vieniem Latvijas pilsoņiem ir tiesības balsot un būt ievēlētiem tikai vienā valstī, bet pārējiem varbūt var rasties iespēja tikt ievēlētiem vai vēlēt divās valstīs. Tā arī ir iespēja, ko vajadzētu apspriest, kā mēs būvēsim un konstruēsim vēlēšanu sistēmu. Bet principā es vēlreiz gribu teikt, ka šeit, kā parasti mums tā prakse ar pilsonības un naturalizācijas lietām liecina, labas ieceres beigu beigās pārvēršas ne visai labos darbos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Jā, precizitātes labad... Čepānes kundze, runa nav par lojalitāti, runa ir par iespēju saglabāt Latvijas pilsonību, saņemot citas valsts pilsonību. Un tikai! Tas būtu pirmkārt.

Un, otrkārt, vēl viena lieta - sagaidīt Ministru kabineta lēmumu par to, drīkst vai nedrīkst pilsonis saglabāt Latvijas pilsonību. Cita lieta - baudīt jau gatavo likuma normu, kura tagad ir jau likumprojekta ķermenī. Tā gan ir atšķirība! Līdz ar to, tomēr saglabājot konkrētās valsts nosaukumu vai to iekļaujot atsevišķā valstu sarakstā, mēs ievērojami atvieglojam šo iespēju, nevis gaidām, kā par mums lems kāda valdība. Par to ir runa! Tāpēc, manuprāt, tas ir šī konkrētā likumprojekta un šīs normas trūkums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Paldies Ingmāram Čaklajam par to, ka viņš tik detalizēti izklāstīja visu šo situāciju, tomēr daži jautājumi palika neatbildēti, jo, ja ļoti īsi apkopotu to, ko Čepānes kundze teica, tad faktiski ierobežojumi neattiecas uz trimdiniekiem... ierobežojumi neattiecas uz latviešiem. Vai pareizi? Tātad par kādiem cilvēkiem ir runa Brazīlijā, ja viņi nav trimdinieki un nav latvieši? Es, godīgi sakot, tiešām domāju, ka būtu ļoti lietderīgi precizēt, uz kādām personām vispār šie izņēmumi attiecas, ja tas ir politisks lēmums.

Un, otrkārt. Var piekrist vai nepiekrist šai motivācijai, bet arī es visnotaļ atzinīgi vērtēju šo Brazīlijas un Austrālijas latviešu aktivitāti, un patiešām bija ļoti labi, ka viņi tik aktīvi piedalījās. Un man nav nekādu iebildumu pret to, lai attiecinātu dubultās pilsonības atļauju uz šīm divām valstīm.

Vai tas nozīmē, ka mēs vadāmies pēc šiem kritērijiem? Mani interesē ne tikai tas, kāpēc dažas valstis ir iekļautas šajā uzskaitījumā, bet citas valstis nav iekļautas šajā uzskaitē. Vai patiešām mēs uzskatām, ka ar Albāniju vai Turciju mums ir draudzīgas intereses, kaut kāda kultūrpolitikas kopība un tā tālāk, bet ar to pašu jau vairākkārt pieminēto Izraēlu ne? Jo faktiski par to diemžēl neviens no šīs normas aizstāvjiem nebilda ne vārda.

Un trešais moments. Es domāju, ka tas ir jāskatās kopā, kaut gan formāli līdz likuma 23.pantam mēs tikai vēl nonāksim. Jo gadījumā, ja bērniem izveidojas dubultā pilsonība, tad dažos gadījumos bērniem, sasniedzot 25 gadu vecumu, būs jāizvēlas viena no šīm pilsonībām, bet citos gadījumos - ne. Un principā, es domāju, šī norma arī jāskata kontekstā ar dubultās pilsonības atļauju. 23.pantā ir tieša atsauce uz 9.pantu. Par to mēs pagaidām nerunājam, bet faktiski tas ir jautājums par iespējamo, teiksim tā, pilsonības iemantošanu. Tas arī ir skatāms tieši šajā kontekstā, tāpēc es būtu ļoti pateicīgs par šiem komentāriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Pilsonības likuma 11.pantā piedāvātā redakcija paredz iespēju atteikt naturalizāciju personām, kuras ar savu uzvedību vai darbībām apdraud Latvijas valsti un sabiedrības drošību, valsts demokrātisko konstitucionālo iekārtu, valsts neatkarību un teritoriālo nedalāmību.

Jāteic, ka jēdzienus „sabiedriskā drošība” un „demokrātiska konstitucionāla iekārta” var tulkot, interpretēt ļoti plaši. Atgādināšu, ka šo normu piemēros ierēdņi, un nevar izslēgt to, ka normas piemērotāji netiks skaidrībā ar katru konkrēto gadījumu. Es uzskatu, ka visiem kritērijiem ir jābūt ļoti precīziem un skaidriem, jo mēs taču lemjam par dzīvu cilvēku likteņiem.

Pašlaik pamatojums naturalizācijas atteikumam šī iemesla dēļ ir tiesas lēmums, turpretim jaunā likuma redakcija vairs neprasa tiesas spriedumu. Vienlaikus personām, kurām, pamatojoties uz specdienestu informāciju, atteikta naturalizācija, tiks atņemta iespēja pārsūdzēt šo lēmumu tiesā. Tas ir jauninājums, par kura ieviešanu es ceru sagaidīt kompetentu skaidrojumu.

Manuprāt, likumprojektā ir paredzēta drošības dienestu pārmērīga loma naturalizācijas procesā. Prasības pretendentiem uz Latvijas pilsonību, kuri vēlas naturalizēties, līdz ar Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu kopumā kļūs stingrākas. Labi jau, ka vēl apakškomisijas līmenī tika noraidīti galējie Tieslietu ministrijas iesniegtie priekšlikumi par to, ka lojalitāte ir jāpārbauda arī jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Aicinu balsot „par” 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo uz šī priekšlikuma varētu bāzēties „Saskaņas Centra” iesniegums Valsts prezidentam, lai konkrēto likumprojektu atdotu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Identisks gadījums mums pavisam nesen bija attiecībā uz Zinātniskās darbības likumu. Druvietes kundze laikam atceras šo gadījumu: kad identiski Zinātniskās darbības likumā iestrādāja normu attiecībā uz kompetentās iestādes atzinumu, šā iemesla dēļ Valsts prezidents konkrēto likumprojektu atdeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Godājamie kolēģi! Identiski arī šajā situācijā ir iestrādāta norma attiecībā uz to, ka naturalizācijas ierobežojuma pamatā varētu būt kompetentās iestādes atzinums, un līdz ar to man, likumdevēja pārstāvim, rodas ļoti daudz jautājumu, arī retorisku. Kāds būs tas atzinums? Kādas kompetentās iestādes būs norādītas, lai sniegtu šāda veida atzinumu? Kāda būs minētā atzinuma juridiskā daba? Vai tas būs valsts drošības iestādes atzinums vai kādas citas tiesībsargājošās iestādes atzinums? Kāds būs minētā atzinuma saturs, un vai atzinumā saskaņā ar Operatīvās darbības likumu tiks izmantota iegūtā informācija vai netiks izmantota? Kāda būs minētā atzinuma, teiksim tā, pieejamības iespēja? Vai tas tiks atzīts par valsts noslēpuma objektu vai netiks atzīts par valsts noslēpuma objektu?

Godājamie kolēģi! Visi šie jautājumi bija Zinātniskās darbības likumā, kas, ņemot vērā tā nenoregulētību, tika atgriezts atpakaļ parlamentā un spēkā nestājās. Šajā likumprojektā šī problēma ir pilnīgi analoģiska, un, es domāju, ja mūsu priekšlikums netiks atbalstīts, mēs turpināsim šo diskusiju pie Valsts prezidenta.

Un tiešām kvēlos likumprojekta aizstāvjus es aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, par kuru tika runājis Agešina kungs, - ka ir jābūt attiecīgi tiesas konstatētam faktam par to, ka persona ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pret pastāvošo valsts varu Latvijā, nevis vienkārši ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus, piemēram, Latvijas Republikas... Latvijas valsts sabiedriskajai kārtībai. Tas ir identiski... kā, piemēram, karatē noteikumu mācīšanas pārkāpums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Es vēlos debatēt par šo priekšlikumu un vērst jūsu uzmanību uz diviem punktiem.

Sākotnēji jau otrajā lasījumā bija nopietnas debates par to, kā, ņemot vērā to, kāda ir citu valstu pieredze, atsijāt tos iespējamos pilsoņus, kuri naturalizāciju uztver nopietni un tiešām vēlas iekļauties saliedētā Latvijas valsts iedzīvotāju kopumā. Es izpētīju un arī visiem apakškomisijas locekļiem... vēlāk arī Juridiskās komisijas locekļiem devu tādu skaidrojumu un tulkojumu - nevis savu interpretāciju, bet tulkojumu no citu valstu likumiem, Elksniņa kungs! -, un es varu jums nolasīt to vēlreiz, ja jūs to esat nolicis kaut kur atvilktnē. Proti, piemēram, personas atzīšanai par Slovēnijas pilsoni pamats ir, ja viņš neradīs draudus sabiedrībai un tās drošībai, Šveicē - ja viņš pakļaujas Šveices likumdošanai un nekādā veidā neapdraud Šveices drošību, bet Norvēģijā nav tiesību iegūt Norvēģijas pilsonību, ja viņš neatbilst nacionālās drošības interesēm vai ārpolitikas apsvērumiem. Un tā es varētu turpināt uzskaitījumu, kā dažādu valstu pilsonības likumos ir definēts to personu loks, kuras var izmantot šo naturalizācijas kārtību. Ir skaidrs, ka tik tiešām valsts drošības intereses saistībā ar pilsoņu loka paplašināšanu nevar tikt skatītas tikai kaut kādā sekundārā, tikai un vienīgi procesuālā kārtībā.

Un vēl otra lieta. Elksniņa kungs, es jūs lūdzu skatīt likumu kopumā, jo ir jau noteikta tiesas kontrole pār katru naturalizācijas atteikumu. Proti, šā likuma 17.pants skaidri noteic, ka katru atteikumu var apstrīdēt tiesā un ka gadījumos, ja tas satur izlūkošanas vai pretizlūkošanas informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Tāda ir Latvijas Republikā pastāvošā kārtība!

Mēs uzklausījām šīs jūsu minētās kompetentās institūcijas, kā jūs tās saucat, un mēs uzklausījām arī tiesas pārstāvjus. Mēs tiešām ļoti vērīgi piegājām tiesas kontrolei pār jebkuru atteikumu, saprotot, ka personai ir tiesības un mums kā likumdevējam ir jānodrošina, ka vēlāk šo atteikumu varēs pārbaudīt. Tātad tiesas kontrole jau ir nodrošināta.

Likums ir jāskata kopsakarā, proti, 11.pants ir jāskata kopsakarā ar 17.pantu, tāpēc arī nevajadzētu teikt, ka tiesas kontrole nav paredzēta. Un jūsu priekšlikums, kur ir runa par tieši Krimināllikuma noteiktajā kārtībā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kuru var konstatēt ar tiesas spriedumu, ka persona ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ir tikai viens no veidiem. Un man negribētos teikt, ka tas ir vienīgais veids, jo citās valstīs, es atkārtoju... varbūt neatkārtošu, ko es jau minēju, šis uzskaitījums ir tiešām ļoti dažāds. Piemēram, Horvātijā regulējums ir tik plašs, ka, ja no personas uzvedības var secināt, ka pretendents ievēro Horvātijas likumus un paražas un pieņem Horvātijas kultūru, tad viņš var iesniegt naturalizācijas pieteikumu.

Tā ka mēs esam tiešām izstrādājuši tādu ļoti skrupulozu un, manuprāt, ļoti noteiktu regulējumu saistībā ar paredzēto tiesas kontroli, un nevajadzētu teikt, ka šis priekšlikums nav izsvērts, vai baidīt mūs ar otrreizēju caurlūkošanu, jo Juridiskajā komisijā darbs notiek tiešām profesionāli un jūs arī tajā piedalāties, un es domāju, ka jūs to varat apliecināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Tiešām ir liels prieks iesaistīties polemikā ar Lībiņas-Egneres kundzi, it īpaši par tādu jautājumu bloku, attiecībā uz kuriem Lībiņas-Egneres kundzei diez vai ir tik daudz informācijas un zināšanu, lai par tiem diskutētu. (Starpsaucieni zālē.) Bet tas nu tā.

Lībiņas-Egneres kundze! Es šajā situācijā tiešām jūs aicinātu varbūt pievērsties vairāk tām normām, par kurām mēs tagad runājam.

Man ir jautājumi.

Pirmais. Kāds mērķis... Un jūs esat aicināta atbildēt tagad. Pēc tam es, protams, jums atbildēt nevarēšu, jo es būšu izsmēlis uzstāšanās reizes.

Bet kāda ir būtība, lai piemērotu dažādu pārsūdzības kārtību gadījumos, ja ir izmantots, piemēram, noslepenots specdienesta atzinums par to, ka persona nav pielaižama pie naturalizācijas, vai citos gadījumos (piemēram, persona varētu administratīvajā tiesā pārsūdzēt naturalizācijas komisijas pieņemto lēmumu)? Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Kā pēc jūsu piedāvātās redakcijas, par kuru jūs runājat attiecībā uz 70.pantu, persona varēs pārsūdzēt šāda veida lēmumu, kuru pieņēmis kāds specdienests, balstoties uz slepeniem materiāliem? Ja viņai nebūs pielaides darbam ar valsts noslēpumu, viņa nebūs iepazīstināta ar šāda veida lēmumu. Tas ir otrais jautājums.

Trešais. Lībiņas-Egneres kundze! Zinātniskās darbības likumā ir pilnīgi analogi ar šo likumprojektu... Specdienestu atzinumam nebija izšķirošas nozīmes attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, tam bija rekomendējošs raksturs. Līdzīgā situācijā arī tagad naturalizācijas komisija varētu izvērtēt citādāk šā lēmuma pieņemšanu.

Tā ka, Lībiņas-Egneres kundze, es gaidu jūsu atbildi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, otro reizi.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Paldies, kolēģi! Es varētu ar jums pavadīt laiku pie kafijas tases vai karstā laikā pie kāda saldējuma kokteiļa (Zālē starpsaucieni, aplausi.), ja ir tāda vēlēšanās, lai to visu izskaidro, bet es tiešām ticu, ka arī citiem kolēģiem tas ir interesanti, tāpēc es arī šeit no tribīnes... bet gan jau pie kafijas tases vēlāk.

Proti, šis regulējums ir veidots analogi tam regulējumam, kāds ir Imigrācijas likumā. Tas šobrīd jau ir spēkā tieši attiecībā uz šiem atteikumiem, attiecībā uz uzturēšanās atļaujām; tur ir noteikta gan administratīvo tiesu kompetence, gan arī ģenerālprokurora kompetence. Šim jautājumam mēs veltījām arī apakškomisijas sēdi, un par to arī runājām Juridiskās komisijas sēdē. Tas ir nostiprināts komisijas sēžu protokolos, un tādējādi visas šīs debates ir atspoguļojušas, kāpēc tieši šāda izšķiršanās. Un tas ir jau Latvijas tiesību sistēmā nostiprināts princips, un Imigrācijas likuma regulējumam mēs saredzam analogas paralēles ar šobrīd izstrādājamo un pieņemamo Pilsonības likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Nē, komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Un 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš tātad tik tiešām nostiprina jau šajās debatēs iepriekš izskanējušo informāciju, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai. Un šo faktu konstatēšanai sākotnēji nav nepieciešams tiesas spriedums, bet pēc tam šo faktu pārbauda un notiek atbilstoša tiesas kontrole, kā to paredz šā likuma 17.pants.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo komisijas izstrādāto un komisijā atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šajā priekšlikumā tiek piedāvāts, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt personu, kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā ir bijusi ne mazāk kā pēdējos desmit gadus (pašreizējo piecu gadu vietā), savukārt citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam šis termiņš tiktu pagarināts no pieciem uz desmit gadiem, kas tiek skaitīti no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža.

Šīs izmaiņas ir nepieciešamas it īpaši pēc tam, kad 9.Saeima atbalstīja Šlesera priekšlikumus par uzturēšanās atļauju tirgošanu, ko diemžēl mums vēl nav izdevies atcelt. Līdz ar to arvien lielākā skaitā mūsu valstī tiek iegūtas uzturēšanās atļaujas, šie cilvēki kļūst par potenciāliem Latvijas pilsoņiem nākotnē, un šis termiņš nemaz nav tāls. Tas pienāks salīdzinoši drīz.

Taču, ja mēs paskatāmies no tāda starptautiskā viedokļa, tad redzam, ka pavisam nesen, jau šajās dienās, Lielbritānijas karaliene Lielbritānijas parlamentā paziņoja, ka kopumā tiks pieņemti 20 likumprojekti, kas būtiski ierobežos imigrāciju un mazinās nelegālajiem imigrantiem iespējas saņemt gan autovadītāja tiesības, gan daudzas citas privilēģijas.

Es nevēlos, lai Latvija kļūtu par iebrauktuvi no dažādām pasaules valstīm visiem, kuri ļoti vienkāršā ceļā šeit var nopirkt uzturēšanās atļauju un vēlāk iegūt pilsonību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt priekšlikumu un pagarināt šo termiņu no pieciem uz desmit gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Mēs debatējām par šo priekšlikumu arī apakškomisijā, un šie pieci gadi ir jāsummē ar gadiem, kas ir nepieciešami, lai vispār varētu saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un šī kārtība ir tāda, ka, tātad pagarinot termiņuzturēšanās atļauju, persona jau ir piecus gadus nodzīvojusi Latvijā, lai vispār viņa varētu saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tad ir šie pieci gadi! Un līdz ar to arī konvencijā nostiprinātie desmit gadi kā kritērijs pilsonības iegūšanai ar Pilsonības likumu ir samērojams. Dombravas kunga minētajā gadījumā tie būtu jau desmit gadi plus pieci gadi, kas pārkāptu šo konvencijā noteikto kritēriju.

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, „Saskaņas Centra” šīs idejas būtība - valsts nāk pretī cilvēkiem, palīdz tiem, kuri vēlas naturalizēties.

Līdz ar to mēs ierosinām likumdošanas līmenī uzlikt valstij par pienākumu apmaksāt nepilsoņu sagatavošanos naturalizācijas eksāmena kārtošanai latviešu valodā, līdzīgi, piemēram, kā atsevišķas pašvaldības apmaksā valsts valodas kursus strādājošiem.

Aicinu balsot „par” 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? (No zāles: „Nevajag!”)

I.Lībiņa-Egnere. Arī par šo priekšlikumu mēs debatējām un aicinājām iesniedzējus skaidrot, par kādu tieši apmaksu un par kādu apmēru ir runa, kā to paredz arī Satversme. Tātad, ja no budžeta kaut kas ir jāparedz, ir jāparāda arī, par kādu summu ir runa. Mums atbildes nebija, jo šeit ir runa par nepieciešamajām zināšanām. Zināšanas nepieciešamas arī vēsturē, ne tikai valodā. Tā ka mēs runājam par ļoti plašu iespējamo zināšanu apjoma papildināšanu. Kaut arī šī ideja ir ļoti cēla un mēs to apakškomisijā noteikti atbalstījām, mēs arī redzējām, ka to var atbalstīt ar citiem līdzekļiem, nevis šādi - to nostiprinot šobrīd Pilsonības likumā. Un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas piedāvāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - atbildīgās komisijas piedāvāts priekšlikums, izstrādāta redakcija, kas precizē šobrīd spēkā esošos naturalizācijas noteikumus. Un atšķirībā no otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas tiek noteikts, ka Latvijas pilsonībā var uzņemt personu, kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gada laikā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas.

Mums bija debates par šā pārtraukuma ilgumu. Mēs apskatījām arī dažādas faktiskās situācijas, kad jaunieši dodas studēt. Un izšķiršanās par labu šādam pārtraukumam tika panākta kā kompromiss komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! 12.pants pēc būtības nosaka papildu ierobežojumus iespējām iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas procesā, jo pieaugušajiem nepilsoņiem šajā procesā nāksies pierādīt, ka pēdējos piecus gadus viņi pastāvīgi dzīvojuši Latvijā.

Rodas jautājums: kā neierobežotas pārvietošanās apstākļos, kas pastāv Eiropas Savienībā, tiks noteikta Latvijas nepilsoņa dzīvesvieta? Pasē taču vairs nav nekādu atzīmju par robežas šķērsošanu (vismaz Eiropas Savienības ietvaros). Šo normu nebūs iespējams izkontrolēt.

Turklāt es nedomāju, ka mums ir jābaidās no Latvijas pilsoņu loka paplašināšanas. Varbūt kāds baidās, ka visi naturalizējušies Latvijas pilsoņi nākamajās vēlēšanās gatavojas balsot par „Saskaņas Centru”? Nu tad ir jāpēta cēloņi, kāpēc pastāvīgie iedzīvotāji naturalizējas un iegūst Latvijas pilsonību.

Politiskā aktivitāte, manuprāt, ir pēdējā vietā, un svarīgākie iemesli ir iespēja brīvi ceļot pa Eiropu un atrast tur darbu. Manuprāt, ir jāpriecājas par to, ja Latvijas pilsoņu būs arvien vairāk. Bet rodas iespaids, ka atsevišķi nacionāli domājošie politiķi visiem spēkiem vēlas saglabāt nepilsoņus tepat Latvijā: lai viņi te dzīvo, jo nepilsoņa statuss taču ierobežo viņu pārvietošanās iespējas pa Eiropas Savienību.

Es uzskatu, ka fakts, ka vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā joprojām dzīvo liela nepilsoņu grupa, neatbilst valsts interesēm, jo vājina iekļaujošo demokrātiju un līdzdalību. Manuprāt, tagad, kad Latvijas valstiskums ir nostiprinājies neatgriezeniski, vajadzētu pārskatīt dažus naturalizācijas ierobežojumus.

Es aicinu balsot pret 44. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā vēlos paskaidrot, ka atbildi uz Agešina kunga jautājumiem sniedz mūsu jau ar pirmo balsojumu apstiprinātie likuma terminoloģijas skaidrojumi, proti, ka pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kuru persona deklarējusi kā savu dzīvesvietu Latvijā, kurā tā faktiski dzīvo un var to apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā. Un, kā mēs apakškomisijā par to jau debatējām, tas ir vai nu darba līgums, vai īres līgums, vai kādi citi pierādījumi. Likumā ir skaidri atrunāts, kā tas notiek.

Līdz ar to komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. (Starpsauciens: „Balsot!”) Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! (Dep. G.Bērziņš: „Brigmaņa kungs, kā man jādara?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - arīdzan Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 51. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 52. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 53. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 54. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 55. - deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 56. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas paredz izteikt 17.pantu jaunā redakcijā un nosaka naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas, izskatīšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts. Par to es jau minēju, runādama par 11.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 57. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 58. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 58.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 58, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 59. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē solījumu par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību. Teksts paredz, ka turpmāk šis solījuma teksts būs ne tikai jāparaksta, bet arī svinīgā ceremonijā jādod. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

Par procedūru? (Dep. I.Pimenovs ir nokavējis pieteikties debatēt par 59.priekšlikumu.) ...Ir iespējams savlaicīgi pieteikties... Ļoti atvainojos! Tātad, ja jūs par 60.priekšlikumu nevēlaties debatēt, vai jūs lūdzat balsojumu par to?

Tātad deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 61. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 62. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir par apliecību par valsts valodas zināšanām. Mēs uzskatām, ka apliecība par valsts valodas zināšanām jebkurā kategorijā ir jāpielīdzina naturalizācijas eksāmenam latviešu valodā, jo visiem strādājošiem nepilsoņiem šādas apliecības jau ir. Bez tām Latvijā nav iespējams iekārtoties darbā. Tātad visi šie cilvēki ir kārtojuši latviešu valodas eksāmenu, un tad kādēļ gan pakļaut viņus atkārtotai pārbaudei? Ja valsts iestāde izsniegusi cilvēkam apliecību, tas nozīmē, ka persona prot valsts valodu.

Līdz ar to es aicinu balsot par 62. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 63. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 64. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 65. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 66. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 67. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas savukārt paredz precizējumu regulējumā par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atvieglojumiem un atbrīvojumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Šā panta redakcijas izstrādei bija izveidota īpaša darba grupa (to vadīja Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs, un tajā tika iesaistīti Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji), lai tad arī tik tiešām diskutētu par tām dažādajām praktiskajām atšķirībām, kas, mainot izglītības sistēmu, ir radušās, samērojot latviešu valodas prasmes pārbaudes līmeņus, un par to, kā tos samērot ar skolu noslēguma eksāmenu vērtējumiem un kā tie atbilst tiem līmeņiem, kas savukārt ir noteikti prasībās pie naturalizācijas.

Šajā priekšlikumā ir noteikts, ka personu atbrīvo no latviešu valodas prasmes pārbaudes, ja tā ne agrāk kā piecus gadus pirms tam, kad iesniegts iesniegums par Latvijas pilsonības iegūšanu, ir apliecinājusi latviešu valodas prasmi centralizētajos eksāmenos latviešu valodā (ar atbilstošiem līmeņiem vai atbilstošu procentuālo novērtējumu vai ar dokumentu, kas apliecina augstākās izglītības programmas apguvi latviešu valodā).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Tikai viena piebilde (No SC frakcijas: „Var divas, bet īsas!”) pie 21.panta pirmās daļas 2.punkta, lai būtu skaidrs deputātu lemtais šajā normā.

Minētais regulējums paredz tiesības uz atbrīvojumu no Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudes personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, ko apliecina apliecība par pamatizglītību. Tā kā atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 30.panta pirmajai daļai noteiktajam pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā, tad minēto atbrīvojumu iegūst personas, kuras vismaz piecus gadus ir apguvušas pamatizglītības programmu latviešu valodā, ieskaitot 9.klasi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai ir nepieciešams balsojums par šo pantu? Nav. Tātad deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 69. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 70. ir Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Tāpat arī 71.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru precizēts regulējums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam. (No zāles starpsaucieni: „Atbalstām!”; „Nevajag!”; dep. S.Āboltiņa smejas: „Ingmār, pietiek!”)

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es jūs brīdināju, ka ir lietas, ko es nevaru nepateikt, jo mums ir jāvar gan Ministru kabinetam dot regulējumu pareizi visu sakārtot, gan arī pārējais.

Kolēģi, 23.panta trešā daļa! Norma paredz, ka neatkarīgi no Latvijas pilsonības iegūšanas pamata personai, kurai līdz pilngadības sasniegšanai izveidojusies dubultā pilsonība un kura vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, ir pienākums līdz 25 gadu vecumam atteikties no Latvijas pilsonības. Šāds regulējums izveidots, lai dubultās pilsonības gadījumā personai pēc pilngadības sasniegšanas un personības nobriešanas dotu pietiekami ilgu laika periodu izdarīt izvēli starp Latvijas vai citu valstu pilsonībām.

Vecums - 25 gadi - izvēlēts, analizējot citu Rietumvalstu pieredzi. Vienlaikus noteikts, ka ierobežojums attiecas tikai uz „nevēlamajām” dubultajām pilsonībām. Tātad dubultā pilsonība var izveidoties un no Latvijas pilsonības nav pienākuma atteikties 9.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, kas ir Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Brazīlijas un citi 9.panta pirmajā daļā minētie gadījumi.

Papildu izņēmums no vispārējās kārtības izdarīts attiecībā uz nepilngadīgām personām, kuras Latvijas pilsonību reģistrējušas saskaņā ar likuma 8.1 pantu, tas ir, uz nepilngadīgajiem trimdinieku pēcnācējiem, kuri dzimuši līdz 2014.gada 1.oktobrim. Uz visiem pārējiem, ieskaitot latviešu un līvu bērnus, kuri ieguvuši Latvijas pilsonību kopā ar vecākiem, attiecas vispārējā kārtība, bet „nepieļaujamās” dubultās pilsonības gadījumā līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara sava izvēle.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Diemžēl man jākonstatē, ka Čaklā kungs neizmantoja iespēju atbildēt uz maniem jautājumiem, ko es uzdevu savā iepriekšējā reizē, tāpēc es tagad atgādināšu, ja jūs aizmirsāt, kungi! Čaklā kungs diezgan skaidri pauda savu domu un izmantoja jau tādu teicienu kā „nevēlamās” pilsonības. Čaklā kungs, es atkārtoti aicinu jūs tomēr noskaidrot un paskaidrot, lai nebūtu nekādu pārpratumu, tomēr ne jau to, kāpēc dažas valstis ir iekļautas šajā uzskaitījumā, bet kāpēc dažas valstis nav iekļautas šajā uzskaitījumā un kādas tiešām ir problēmas ar tiem bērniem - kāpēc dažiem bērniem būs jāizvēlas un faktiski jāatsakās no Latvijas pilsonības, bet dažiem - ne. Tā ir ļoti laba ilustrācija un labs pierādījums tam, ka jūs nodarbojaties nevis ar valstu šķirošanu, bet ar Latvijas pilsoņu šķirošanu.

Cienījamie kolēģi, es sapratu, ka jums ir nospļauties... ka jums ir vienalga, jo jūs domājat tikai par to, lai ātrāk aizietu mājās. Tas nav jautājums... Jūs uzdodaties par Latvijas patriotiem, bet negribat patiešām iedziļināties jautājumos, kas ir saistīti ar Latvijas galveno bagātību - ar cilvēkiem. Jūs balsojat, nesaprotot, par ko jūs balsojat. Es to atbildīgi apgalvoju, un tas ir ļoti slikti. Piedodiet, tas ir jūsu darbs, jūs par to saņemat algu, lai pieņemtu labus, kvalitatīvus likumus, bet jūs negribat iedziļināties šajos likumos. Es izsaku stingru protestu pret šādu attieksmi!

Faktiski ir vēl viens būtisks moments. Es aicinu kolēģus neatsaukties, maigi izsakoties, uz eksotiskiem gadījumiem... kaut kādiem divpusējiem līgumiem par dubultās pilsonības atzīšanu... Jūs ļoti labi zināt, ka šādu līgumu nav un diez vai tādi būs, jo daži... tur bija mēģinājums kādreiz ar Lietuvu... Šāds mehānisms nedarbojās. Manā skatījumā, šī norma tika iekļauta likumā tikai tādēļ, lai būtu uz ko atsaukties.

Attiecībā uz Ministru kabineta atļauju... Nu, piedodiet, tas arī ir ļoti „eksotisks” variants. Un, kā jau šodien no šīs tribīnes tika minēts, tas ir... Pirms pēdējā lasījuma tur tika iestrādāta tāda pastiprinoša atruna, ka tikai tādos gadījumos, kad tas atbilst valsts interesēm un tā tālāk. Nu, tas nebūs! Faktiski šobrīd dubultā pilsonība ar tām valstīm, kas ir iekļautas šajā uzskaitījumā, ir atļauta, bet ar tām valstīm, kuras nav iekļautas, - nav atļauta. Ļoti skaidri! Un man joprojām nav skaidrs, kāpēc dažas valstis netika iekļautas šajā sarakstā. Kāpēc patiešām jūs gribat piekopt atšķirīgu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem, pret bērniem, kuri piedzimst, būdami gan Latvijas pilsoņi, gan citas valsts pilsoņi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai ir nepieciešams balsojums par šo priekšlikumu? (No zāles: „Nē!”)

Tātad deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 73. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 74. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 75. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 76. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis priekšlikums nosaka, ka Latvijas pilsonību personai var atņemt - bez citiem jau minētajiem gadījumiem! - arī tad, ja tā apzināti un būtiski pārkāpusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai, ko tā devusi, iegūstot Latvijas pilsonību.

Apzinoties, ka Saeimai grūti iet ar šo atbildības noteikšanu par zvēresta vai solījuma pārkāpumu, es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, ja nav nekāda atbildība paredzēta, tad šis solījums ir vienkārši tukša čaula bez satura un bez nekādas atbildības.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 77. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru precizēts regulējums par Latvijas pilsonības atņemšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Ir precizēts, ka Latvijas pilsonību atņem, ja persona bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumus, ja persona dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārās organizācijās, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Turklāt šis priekšlikums paredz, ka Latvijas pilsonību atņem arī tad, ja persona veikusi darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, publiski aicinājusi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, publiski aicinājusi veikt vai veikusi organizatoriskas darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu. Un šis priekšlikums arī paredz, ka lēmumu, ar kuru personai Latvijas pilsonība atņemta, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu atbildīgās institūcijas priekšniekam, kā arī ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 79. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 80. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 81. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81.- deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 82. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 83. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 84. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Precizē regulējumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 85. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 86. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 87. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Ir atbalstīts, precizējot datumu. Proti, lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu, kas tiesā ierosinātas līdz šā gada 1.oktobrim, nolēmumus par Latvijas pilsonības atņemšanu vai neatņemšanu tiesa pieņem saskaņā ar Civilprocesa likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 88. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 89. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 90. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 91. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 92. ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar vairākiem jauniem punktiem; proti, 10. un 11. pārejas noteikumu punkts paredz, ka persona, kas jau ir apguvusi latviešu valodu un ir mācījusies latviešu plūsmas skolā, saglabā tiesības reģistrēties kā Latvijas Republikas pilsonis līdz 2015.gada 1.janvārim, bet persona, kura tikai iesākusi pamatizglītības vai vispārējās izglītības apguvi latviešu valodā, saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni divus gadus pēc pilnas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas apgūšanas latviešu valodā.

Savukārt 12.punkts attiecas uz to personu loku, kuras atbilstoši šābrīža likuma redakcijai ieguvušas augstāko izglītību latviešu mācību valodas izglītības iestādēs. Proti, tās līdz 2015.gada 1.oktobrim saglabā tiesības saņemt atbrīvojumu no latviešu valodas prasmes pārbaudes.

Bet 13. un 14. pārejas noteikumu punkts nosaka termiņus, kādos personai jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja iestājušies likumā minētie nosacījumi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 93. - pēdējais - priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums paredz noteikt likuma spēkā stāšanās laiku - šā gada 1.oktobri. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam. (Smejas.)

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Pareizi.

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par 1.oktobri kā termiņu, protams.

Pilsonības likums ar tajā izdarītajiem grozījumiem stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Šodien, apstiprinot šo likumu, kopumā esam spēruši milzīgu soli. Esam pārveidojuši Pilsonības likumu ne tikai kā juridisku dokumentu, kurā ieviestas jaunas normas (jāpiebilst, 21.gadsimtam atbilstošas normas!), bet esam to arī sakārtojuši. Lūdzu mirkli uzmanības! Burtiski mirkli!

Latvijai ļoti pietrūkst sakārtotu likumu, un tomēr ceru, ka šis būs viens no sakārtotākajiem. Ceru, ka tas arī praksē tā tiks pielietots, jo mums bijusi iespēja un tas gods, un tanī pašā laikā pienākums... mums ir bijuši pieejami labākie eksperti gan Latvijā...

Sēdes vadītāja. Par termiņu! Tiešām es aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu, kurš nosaka termiņu.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir... Ā, paldies. (Smejas.) Debates slēdzu.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Godātie kolēģi! Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti un tātad arī attiecīgi ar balsojumu vai nu ir atbalstīti, vai nav atbalstīti, aicinu atbalstīt Pilsonības likuma grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Mums vēl ir jāizskata četri lēmumu projekti. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar Ķemeru sanatorijas jautājumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar Ķemeru sanatoriju. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Uzsākam debates. Bet, pirms mēs uzsākam debates, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 9.maija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Elksniņš un citi: „Nav! Nav!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par piecu deputātu iesniegumu: turpināt Saeimas 9.maija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 1. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām vēlējāmies šo jautājumu pārnest uz nākamo Saeimas sēdi, bet jautājums ir ļoti īpatnējs. Mums 11.Saeimas darbības laikā Saeimā ir deputāts, kurš vienlaicīgi ir arī ministrs, un laikam kopš 6.Saeimas laikiem tas ir pirmais gadījums (No zāles: „Nav gan pirmais!”), kad Saeimas deputāts nav nolicis savu deputāta mandātu apstākļos, kad viņš tika ievēlēts par ministru. Šajā situācijā, godājamie kolēģi, ir ļoti interesanta ideja attiecībā uz to, ka likumdošanas vara saplūst ar izpildvaru. Un šajā kontekstā ir ļoti labs Saeimas kārtības ruļļa pants, kurš nosaka to, cik lielā mērā Saeimas deputāts... cik lielā mērā viņam ir jāpilda Saeimas deputāta pienākumi un kā viņš varētu savienot šos amata pienākumus ar ministra amatu.

Mūsu skatījumā, likumdevējam lielā mērā ir jāpauž sava konkrētā pozīcija attiecībā uz vienādības zīmi starp likumdevēju pārstāvi un izpildvaras pārstāvi, kas lielā mērā nav pieņemams ne mums, ne arī vairākiem, kā es noprotu, VIENOTĪBAS pārstāvjiem, kuri identisku regulējumu virza, piemēram, attiecībā uz pašvaldībām. Šajā situācijā es tiešām aicinu ministra kungu nolikt deputāta mandātu, citādi sekos mūsu priekšlikums par to, ka šāda situācija nevar pastāvēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC). (No zāles dep. J.Reirs: „Irina, nāciet uz Budžeta komisiju!”)

Turpinot mana kolēģa Elksniņa kunga teikto, es gribu runāt varbūt precīzi par šodienas sēdi un vispār par iespēju Dombrovska kungam savienot izpildvaras pārstāvja pienākumu pildīšanu ar deputāta pienākumu pildīšanu. Šodien es sekoju līdzi sēdei un konstatēju, ka visas trīs reizes pēc pārtraukuma, kas ilga stundu un pusotru stundu, Dombrovska kungs neatrodas Saeimas Sēžu zālē. (No SC frakcijas: „Ooo!”) To mēs varam pārbaudīt pēc tā, ka viņš nebalsoja, bet pēc pulksten 15.00 viņš vispār izņēma karti.

Es saprotu, ka viņš, protams, ir aizņemts ar savu pienākumu pildīšanu ministra amatā. Es domāju, ka mēs, skatot jautājumu par pašvaldības domes deputātiem, šodien runājām par godprātību, minējām arī par ētiku. Es domāju, ka tas būs godprātīgi, ja Dombrovska kungs noliks savu mandātu.

Es izvērtēju Ministru kabineta kārtības rulli, un tur 252.pants nosaka viņa pienākumu trīs darbadienas pirms viņa prombūtnes paziņot Ministru prezidentam par to, ka viņš nepildīs savus pienākumus. Man ir jautājums Dombrovska kungam: vai viņš trīs darbadienu laikā pirms šodienas sēdes ir rakstiski brīdinājis Ministru prezidentu par to, ka viņš šodien nepildīs savus ministra pienākumus? (No zāles dep. G.Bērziņš: „Radinieki!”) Vai viņš ir brīdinājis par to, ka viņš otrdien, kad pulksten 10.00 būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, nevarēs piedalīties tajā, jo katru otrdienu mums pulksten 10.00 ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, bet pulksten 12.00 ir Ministru kabineta sēde.

Es domāju, ka šogad, kad mēs runāsim par budžeta pieņemšanu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes vilksies vairākas stundas, manuprāt, līdz pat pulksten 12.00, varbūt pat ilgāk. Tā ka Dombrovska kungam jābūt godprātīgam un jānoliek savs mandāts. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Es aicinu neatbalstīt viņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi, Reformu partija! Atcerieties, ka bija 10.Saeima un 10.Saeima tika atlaista tāpēc, ka deputāti tā kā nepildīja savas funkcijas! Tas bija jūsu vadītāja, partijas vadītāja, ierosinājums - rīkojums Nr.2. Jūs atnācāt šeit, lai piedalītos reformu... Tā jūs sauc - Reformu partija.

Lūdzu! Tā kā pats Vjačeslavs Dombrovskis šodien raksta „Delfos”, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ir daudz kas jādara, lūdzu, ejiet un strādājiet! Mums palika drusciņa laika. Nav ko šeit sēdēt! Ir citi deputāti, kas sakarā ar Vēlēšanu likumu iet sarakstā. Atļaujiet strādāt citiem, jauniem deputātiem, bet pats pildiet savas funkcijas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs tieši no Reformu partijas frakcijas deputātiem dzirdējām tik daudz skaistu vārdu par labu pārvaldību, par ētiku, par morāli! Es domāju, ka tagad ir īstais brīdis parādīt, ka jūs protat ne tikai pamācīt citus, bet arī paši rīkoties, vadoties pēc augstas ētikas un labas pārvaldības principiem.

Es nezinu, kādas jums tur ir iekšējās spēlītes un problēmas, un mani tas absolūti neinteresē. Bet man ir jautājums Dombrovska kungam: vai patiešām jūs uzskatāt, ka jūs varat godprātīgi pildīt vienlaicīgi Saeimas deputāta un ministra pienākumus? Es visnotaļ cienu jūsu kapacitāti un izglītību, bet tomēr jūs neesat Jūlijs Cēzars, kas var vienlaicīgi sēdēt uz vairākiem krēsliem.

Bet, ja jūs vienkārši gribat novilcināt šo situāciju un sagaidīt pašvaldību vēlēšanas... ja tas ir kaut kā saistīts ar tām vēlēšanām (No SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Ooo!”)... Nu, piedodiet, tas nav godīgi, un jums vairs nav morālu tiesību mācīt citiem, kas ir laba pārvaldība, ētika, morāle un reformas! Vismaz, ja tas ir tas jūsu jaunais know-how, ko jūs ienesāt Latvijas Saeimā, nu tad patiešām var padomāt, ar ko jūs daudz atšķiraties no oligarhu partijām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 21, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi Saeimas 9.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka ir saņemti pieci deputātu jautājumi.

Deputāti Pimenovs, Ribakovs, Ņikiforovs, Jakimovs un Ivanova-Jevsejeva ir uzdevuši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par mazākumtautību mācībvalodu lietošanu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Deputāti Elksniņš, Ribakovs, Agešins, Cilevičs un Rodionovs ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par iedzīvotāju materiālo nodrošinātību Latvijā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti - Elksniņš, Cvetkova, Agešins, Zujevs un Mirskis - ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” saistību izpildi”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti - Elksniņš, Cvetkova, Agešins, Zujevs un Mirskis - ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finanšu konsultanta Prudentia pieaicināšanu saistībā ar a/s „Liepājas metalurgs””. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti - Elksniņš, Cvetkova, Agešins, Zujevs un Mirskis - ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par SIA Ernst & Young Baltic veiktā audita un padziļinātās finanšu izpētes atzinumu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Judins... ir. Ir Judina kungs! Ilona Jurševska... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav. Ir Vanaga? Nav Vanagas kundzes! Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 9.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 7. sēde
2013. gada 9. maijā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 656/Lp11)
(Dok. Nr. 2239)
   
Lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai” (Nr. 381/Lm11)
(Dok. Nr. 2235)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvilam Ašeradenam šā gada 7. un 8. maijā
(Dok. Nr. 2217)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 8. maija līdz 14. maijam
(Dok. Nr. 2218)
   
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 525/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2212)
   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 554/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2213)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 639/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2167, 2204)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” (Nr. 623/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2112, 2205)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 620/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2077, 2206)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 599/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2211)
   
Ziņo - dep. I.Bite
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”” (Nr. 622/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2214)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 610/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2216)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Debates - dep. E.Cilinskis
  - dep. V.Agešins
  - dep. R.Dzintars
  - dep. L.Čigāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. V.Valainis
  - dep. A.Judins
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. J.Viļums
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. J.Dombrava
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. A.Buiķis
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. R.Dzintars
   
Paziņojumi
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. R.Vējonis
  - dep. I.Līdaka
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. L.Čigāne
  - dep. B.Cilevičs
   
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 656/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2239)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates - dep. I.Vanaga
   
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 656/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2239)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 52/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2215)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. I.Čaklais
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Čaklais
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. B.Cilevičs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. V.Liepiņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. I.Čepāne
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Latkovskis
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. R.Ražuks
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. V.Orlovs
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. V.Agešins
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čaklais
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. V.Agešins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. J.Dombrava
  - dep. V.Agešins
  - dep. V.Agešins
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čaklais
  - dep. I.Čaklais
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Čaklais
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju” (Nr. 385/Lm11)
(Dok. Nr. 2248)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju” (Nr. 386/Lm11)
(Dok. Nr. 2249)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr. 387/Lm11)
(Dok. Nr. 2250)
   
Debates - dep. A.Elksniņš
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 388/Lm11)
(Dok. Nr. 2251)
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. B.Cilevičs
   
Informācija par deputātu I.Pimenova, I.Ribakova, Ņ.Ņikiforova, A.Jakimova un M.Ivanovas-Jevsejevas jautājumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par mazākumtautību mācībvalodu lietošanu” (Nr.  53/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Ribakova, V.Agešina, B.Cileviča un D.Rodionova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par iedzīvotāju materiālo nodrošinātību Latvijā” (Nr.  54/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, V.Agešina, I.Zujeva un S.Mirska jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” saistību izpildi” (Nr.  55/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, V.Agešina, I.Zujeva un S.Mirska jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finanšu konsultanta „Prudentia” pieaicināšanu saistībā ar a/s „Liepājas Metalurgs”” (Nr.  56/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, V.Agešina, I.Zujeva un S.Mirska jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par SIA „Ernst & Young Baltic” veiktā audita un padziļinātās finanšu izpētes atzinumu” (Nr.  57/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 09.05.2013 09:02:42 bal001
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai (381/Lm11)

Datums: 09.05.2013 09:05:37 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (525/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 09:06:49 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vekseļu likumā (554/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 09:08:53 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (639/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.05.2013 09:09:16 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (639/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.05.2013 09:11:26 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā (623/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.05.2013 09:13:09 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (620/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.05.2013 09:14:29 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (599/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.05.2013 09:15:44 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām” (622/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.05.2013 11:23:43 bal010
Par - 38, pret - 41, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (610/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.05.2013 11:25:42 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (610/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.05.2013 11:28:55 bal012
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Augstskolu likumā (656/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.05.2013 11:34:48 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (656/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.05.2013 11:35:25 bal014
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (656/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.05.2013 11:50:18 bal015
Par - 55, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 13:32:07 bal016
Par - 40, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 13:33:45 bal017
Par - 22, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 13:44:57 bal018
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 09.05.2013 14:14:35 bal019
Par - 57, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 14:33:00 bal020
Par - 25, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 14:37:52 bal021
Par - 55, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 14:42:37 bal022
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 14:57:39 bal023
Par - 28, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 15:33:57 bal024
Par - 25, pret - 44, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:07:22 bal025
Par - 52, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:20:31 bal026
Par - 26, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:22:28 bal027
Par - 51, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:25:42 bal028
Par - 12, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:27:52 bal029
Par - 23, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:32:36 bal030
Par - 50, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44

Datums: 09.05.2013 16:33:50 bal031
Par - 24, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:35:15 bal032
Par - 13, pret - 58, atturas - 6. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:37:50 bal033
Par - 26, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:38:27 bal034
Par - 14, pret - 60, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:38:56 bal035
Par - 26, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:47:38 bal036
Par - 22, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. 72. priekšlikums (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:48:11 bal037
Par - 22, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. 72. priekšlikums (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:49:34 bal038
Par - 17, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. 72. priekšlikums (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:51:24 bal039
Par - 52, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:51:55 bal040
Par - 25, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:52:27 bal041
Par - 11, pret - 59, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:53:58 bal042
Par - 27, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:58:08 bal043
Par - 54, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.05.2013 16:59:05 bal044
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma ... (385/Lm11)

Datums: 09.05.2013 16:59:43 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, ... (386/Lm11)

Datums: 09.05.2013 17:00:28 bal046
Par - 48, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 09.05.2013 17:02:41 bal047
Par - 49, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (387/Lm11)

Datums: 09.05.2013 17:08:18 bal048
Par - 36, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (388/Lm11)




Frakciju viedokļi
2013.gada 9.maijā

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama skan „Frakciju viedokļi”, un, kā ierasts, pēc Saeimas kārtējās sēdes deputāti jums pastāstīs par šodienas aktualitātēm parlamentā un arī citiem jautājumiem.

Pirmajai šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

 

Labvakar, godātie klausītāji! Šodien Saeima tik tiešām savā sēdē pieņēma vēsturisku lēmumu. Proti, pēc ļoti ilga un arī debatēm pilna darba mēs šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēmām grozījumus Pilsonības likumā. Šo likumu gaida ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, latvieši dažādās pasaules malās, jo šis ir likums, ar kuru mēs arī nostiprinām iespēju pastāvēt dubultajai pilsonībai.

Bieži vien ir dzirdēts jautājums, kāpēc tik ilgi bija nepieciešams veikt šo darbu un kāpēc šo dubulto pilsonību Saeima nevarēja pieļaut ātrāk. Tad nu es vēlos paskaidrot, ka šodien pieņemtais likums nodrošinās, ka dubulto pilsonību varēs iegūt ne tikai tie bērni, kas dzims dažādu tautību vecāku ģimenēs, kā tas ir noticis līdz šim, bet arī visi tie pieaugušie, kuri nepaguva trimdā reģistrēties līdz 1995.gadam un iegūt dubulto pilsonību, kā arī visi viņu pēcnācēji, kā arī visi tie, kuri dažādu apstākļu dēļ ir devušies vai nu uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur ieguvuši citu valstu pilsonību, vai uz NATO, vai uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas ir Šveice, Īslande... Un šobrīd mēs varam teikt, ka mēs esam mūsdienīga valsts, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, kuras redz, ka... Tas, ka cilvēki uz kādu laiku izbrauc un varbūt pat iegūst citā valstī pilsonību, nepārcērt saikni ar Latviju. Mums ir svarīgs katrs Latvijas pilsonis. Mums ir svarīgi, lai Latvijas pilsoņiem arī ārpus Latvijas bērni dzimtu, būdami Latvijas pilsoņi, un mēs ļoti ceram, ka viņi atgriezīsies, ka tieši Latvijas pilsonība, bērnam izaugot un apzinoties, ka viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, būs tas impulss, kura dēļ viņš atgrieztos Latvijā –dzimtenē.

Un bija ļoti daudz debašu – un ļoti smagas debates! – arī par to, kāpēc ir jāuzskaita valstis, kāpēc nevar atļaut dubulto pilsonību ar pilnīgi visām valstīm. Jāteic, ka tādā ziņā Latvija jau šobrīd ir pavērusi ļoti plašu iespēju. Arī NATO valstīs nemaz nav tik plaši izplatīts tas, ka dubultā pilsonība ir atļauta. Tātad mums ir ļoti plašas iespējas salīdzinājumā ar citām valstīm.

Mēs šodien esam arī nostiprinājuši risinājumus nozīmīgos jautājumos attiecībā uz naturalizāciju. Proti, naturalizācijai pēc būtības ir jābūt tādai, lai par Latvijas pilsoņiem kļūtu tie, kuri grib un var būt patiesi savas valsts patrioti. Un ne jau tās pārbaudes ir tas svarīgākais, lai latvietis... lai Latvijas cilvēks kļūtu par Latvijas pilsoni. Svarīgākā ir viņa apziņa. Līdz šim, jāsaka, vairāk tika pārbaudītas tiešām tikai un vienīgi zināšanas. Tagad likumā būs nostiprināts, ka tomēr, tāpat kā citās valstīs, būs jāpārliecinās, ka šī persona ar savām darbībām nav vērsusies pret Latvijas valsti. Un tādējādi mēs būsim tāda pati valsts kā citas demokrātiskās valstis, kuras ar ļoti lielu rūpību izturas pret savas valsts pilsonību un to, lai pilsonība nebūtu tikai un vienīgi formāls process.

Svinīgais solījums turpmāk nebūs tikai un vienīgi formāli jāparaksta; likumā ir noteikts, ka tas tiks dots tiešām svinīgos apstākļos, lai tiem cilvēkiem, kuri naturalizēsies, tie būtu svētki un lai viņiem tas būtu patiesi liels notikums. Un tas ir arī mūsu abu pušu pienākums – gan mums jābūt priecīgiem, ka patiešām lojāli cilvēki pievienojas Latvijas pilsonībai, gan arī cilvēkiem, kuri to dara, jāsaprot, ka tas ir ļoti nozīmīgs solis viņu dzīvē.

Šodien pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi stāsies spēkā 1.oktobrī. Šis laiks ir nepieciešams, lai vēl izstrādātu dažādus Ministru kabineta noteikumus, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kura būs atbildīga par visu šo iesniegumu virzību, tik tiešām ir nepieciešams šajā sakarā kārtot dažādus praktiskas dabas jautājumus. Tādēļ likums nevar stāties spēkā uzreiz. Taču mēs ticam, ka no 1.oktobra visas iestādes, to skaitā ārvalstīs esošās konsulārās iestādes, kuras varēs izsniegt pilsoņu pases tiem tautiešiem, kas dzīvo ārvalstīs, būs gatavas tam pieplūdumam, jo tas varētu radīt interesi par dubultās pilsonības iegūšanu.

Līdz ar to es gribu apsveikt šodien mūs visus šajā vēsturiskajā dienā. Tiešām ir noslēdzies tāds ļoti ilgs debašu posms, un 11.Saeima un 11.Saeimas koalīcija, proti, Reformu partija, VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība, ir panākusi to, ko citas koalīcijas iepriekš nespēja. Iepriekšējās koalīcijas vienmēr koalīcijas līgumā noteica, ka Pilsonības likums ir negrozāms. Savukārt mēs esam panākuši to, ka cilvēkiem vajadzīgas lietas ir sakārtotas, un tādējādi 11.Saeima ir iegājusi vēsturē ar tiešām praktisku, lielu soli pretim visu iedzīvotāju vajadzībām.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

 

Labvakar! Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kaut arī mēs strādājam opozīcijā, šodien atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā, balstoties uz tiem pašiem argumentiem, uz to pašu motivāciju, par kuru tikko stāstīja mana kolēģe Inese Lībiņa-Egnere.

Taču šovakar es gribu runāt par mazliet citu jautājumu, kurš arī šodien bija Saeimas darba kārtībā un tika skatīts steidzamības kārtībā. Proti, tas ir jautājums, kas skar procesus augstākajā izglītībā. Augstākajā izglītībā mums bija izveidojusies tāda situācija, ka to reformu gaitā, kuras notiek Izglītības un zinātnes ministrijā, virkne augstskolu un virkne augstākās izglītības studiju programmu bija nokļuvušas krīzes situācijā, jo bija aizkavējusies tā sauktā studiju virzienu akreditācija. Ar labojumiem Augstskolu likumā jau apmēram pirms vairāk nekā gada mēs pārgājām uz studiju virzienu akreditāciju. Līdz tam bija studiju programmu akreditācija, bet šis process praktiski nebija uzsākts. Un lielā mērā tas tā bija noticis tāpēc, ka, manā skatījumā, Izglītības un zinātnes ministrijā nebija sakārtoti procesi – iekšējie procesi. Šodien pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma... Lai izbēgtu no tās situācijas, ka šogad virknei augstskolu diplomi absolventiem būtu jāizsniedz bez valsts ģerboņa, Saeimas komisija nāca ar priekšlikumu pagarināt līdz 30.jūnijam akreditāciju tām studiju programmām, kuras iepriekš jau bija akreditētas, un atzīt par akreditētām tās studiju programmas, kuras līdz šim bija strādājušas uz licences pamata un kuras bija iesniegušas akreditācijai visus nepieciešamos dokumentus. Tas ir krīzes risinājums. Šis risinājums tika veidots, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar tās jauno vadību, un praktiski šis risinājums tika veidots ultimatīvā veidā no Saeimas puses, jo mēs ļoti gribam panākt to, lai beidzot šī studiju virzienu akreditācija sāktos, lai sāktos reāla darbība, nevis tikai runāšana par to, ka šādai darbībai ir jānotiek. Un šajā gadījumā tātad tas ir kompromisa lēmums, un es ļoti ceru un mani kolēģi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā arī cer, ka tiešām tas ir pirmais solis, lai visi tie procesi, kuriem augstākās izglītības jomā jau sen bija jānotiek, tiešām sāktos un lai ne tikai tie mūsu jaunieši, kas šopavasar cer saņemt diplomus, bet arī tie jaunieši, kuri šajā vasarā stāsies augstskolās, būtu pārliecināti, ka viņi stājas kvalitatīvās studiju programmās – izvērtētās, akreditētās studiju programmās, kuru akreditācija ir notikusi tā, kā civilizētā valstī ir jānotiek.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām Saeimai bija ļoti gara un debašu pārpilna sēde. Jāsaka, ka divi būtiskākie jautājumi, kas šodien tika izskatīti, protams, bija grozījumi Pilsonības likumā un grozījumi likumā, ar kuru ir saistīts pašvaldību deputātu statuss.

Runājot par pašvaldību deputātiem, pret kuriem ir izvirzītas apsūdzības smagos vai sevišķi smagos noziegumos, jāteic, ka konceptuāli, protams, mēs atbalstām šo deputātu tiesību ierobežošanu, taču tas risinājums, kādu piedāvāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir tiesiskai valstij neatbilstošs gan pēc formas, gan pēc būtības, jo tiesiskā valstī lēmums par tiesību ierobežošanu būtu tomēr jāpieņem tiesai, nevis procesa virzītājam. Cita lieta, ka tiesai jāstrādā ātri un operatīvi šajā lietā... šādās un līdzīgās lietās. Un, protams, uz trešo lasījumu mēs strādāsim, lai būtu risinājums un lai nebūtu te savstarpēju pārmetumu, ka viens atbalsta to, otrs atbalsta to deputātu, trešais – vēl nez ko. Mēs atbalstām tiesisku risinājumu, un trešajā lasījumā, es ļoti ceru, mēs to atradīsim. Strādājot pie šī risinājuma, mēs redzam arī to, ka lielai lomai te vajadzētu būt tieši ģenerālprokurora motivētam pieteikumam tiesai par konkrētā pašvaldības deputāta tiesību ierobežošanu, ja pret viņu ir izvirzītas apsūdzības smagos vai sevišķi smagos noziegumos.

Nākamā lieta, protams, ir divus gadus veidotie Pilsonības likuma grozījumi. Teikšu tā: formāli tie ir grozījumi, bet par 80 procentiem tā ir jauna šī likuma redakcija. Un, jāsaka, tas ir atbilstoši 21.gadsimta nosacījumiem. Dubultās pilsonības institūts tiek ieviests un nostiprināts, lai nostiprinātu to pasaulē dzīvojošo latviešu saikni ar savu tēvzemi, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar visu laiku dzīvot Latvijā, bet kuriem šī saikne ir ļoti, ļoti nepieciešama.

Es apsveicu apakškomisijas vadītāju Ingmāru Čaklo, es apsveicu visu Juridisko komisiju, man pašam arī gandarījums, ka es šajā apakškomisijā ilgu laiku strādāju. Tā ka šodien tiešām ir milzīgi labi padarīta darba, tāda gandarījuma sajūta.

Un noslēgumā, godātie radioklausītāji, es vēlētos atgādināt, ka no tā, cik aktīvi mēs būsim 1.jūnijā, pavisam drīz, pašvaldību vēlēšanās, – ka no tā būs atkarīga arī, protams, nākamajos četros gados mūsu pašvaldību darbība un zināmā mērā arī mūsu dzīve. Un galvenais, ko es vēlos atgādināt: esiet, lūdzu, aktīvi! Un izmantojiet arī iespēju iepriekš balsot! Ja sestdienā, 1.jūnijā, to nevarēsiet darīt, varēsiet to darīt iepriekšējās trijās dienās tajā vēlēšanu iecirknī, kurā jūs esat vēlētāju sarakstos. Jums par to daudzkārt atgādinās Centrālā vēlēšanu komisija, bet es domāju, ka vairākkārt to atgādināt ir nepieciešams tieši tādēļ, lai mēs visi aktīvi būtu šajās pašvaldību vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vienpadsmit deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu balsot pret Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Kā pozitīvas šā likuma izmaiņas varu minēt to, ka zināmā mērā sakārtoti trimdinieku un dubultās pilsonības jautājumi. Nepilsoņu bērni tikai pēc viena vecāka iesnieguma varēs reģistrēties Latvijā kā pilsoņi. Tomēr mēs uzskatām, ka kopā ar atsevišķu likuma normu liberalizāciju Pilsonības likums kļūs vairākiem cilvēkiem nelabvēlīgāks. Likumprojekts dala Latvijas pilsoņus pirmās un otrās šķiras pilsoņos, ievieš papildu ierobežojumus naturalizācijai un ir vērsts uz atteikšanos no politiskās nācijas principa, kas nostiprināts Satversmē.

Mēs esam pārliecināti, ka sākotnējais labais mērķis – atvērt Pilsonības likumu, lai veiktu izmaiņas, kas ļauj saglabāt Latvijas pilsonību, pieņemot citas valsts pilsonību, – nav sasniegts pilnā mērā. Piedāvātā Pilsonības likuma redakcija sašķiro pasaules valstis un Latvijas pilsoņus „pareizajos” un „nepareizajos”, nostiprina elitāru klubu politiku. Rezultāts ir tas, ka cilvēki ir sašķelti un sašķiroti vismaz trijās kategorijās – Rietumu latviešos, Austrumu latviešos un vietējos latviešos. To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO valstis, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubulto pilsonību. Sarakstā nav iekļauta Krievijas Federācija un citas NVS valstis, Izraēla un vairākas citas pasaules valstis.

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valsts, sadalot pasaules valstis „pareizajās” un „nepareizajās”, sašķiro un diskriminē savus pilsoņus. Piemēram, Latvijas pilsonis, kurš devies peļņā uz Lielbritāniju un vēlas pieņemt šīs valsts pilsonību, nokļūst izdevīgākā situācijā nekā Latvijas pilsonis, kurš aizbraucis strādāt uz Krieviju vai Baltkrieviju un vēlas pieņemt šo valstu pilsonību.

Turklāt piedāvātās Pilsonības likuma redakcijas 1.pantā apgalvots, ka pie Latvijas valstsnācijas pieder latvieši un līvi. Mēs uzskatām, ka šī norma nozīmē atteikšanos no politiskās nācijas koncepcijas, kas ietverta Satversmē. Tas nozīmē, ka valdība neiekļauj Latvijas valstsnācijā personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, – krievus un poļus, baltkrievus un ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un citus Latvijas pilsoņus. Latvijas pilsoņus!

Līdz ar to mēs, 11.Saeimas „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti, nevaram atbalstīt likumprojektu, kas vērsts uz Latvijas pilsoņu segregāciju un sabiedrības sašķeltības padziļināšanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ingmārs Čaklais. Lūdzu!

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

 

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien tiešām ir nozīmīga diena, un nozīmīga diena tā, protams, ir Pilsonības likuma sakarā.

Jau Pilsonības likuma grozījumus iesniedzot 10.Saeimā, mēs formulējām, ka tie ir nepieciešami faktiski vairāku konkrētu lietu dēļ. Viena no tām bija tiesībpolitiski nozīmīga: šis regulējums nepieciešams Latvijai kā nacionālai valstij, lai Latvija nezaudētu savu pilsoņu kopumu un lai viņi nezaudētu identitāti globalizācijas, eiropeiskās integrācijas un ekonomiskās migrācijas procesos.

Šodien Saeima, apstiprinot šo likumprojektu, faktiski ir paveikusi divu gadu... pabeigusi divu gadu darbu un to procesu ir noslēgusi ar konkrētu likumprojektu. Man jāsaka, ka tagad ir laiks ikvienam izlasīt šo likumprojektu un saprast, kas katrā normā ir paredzēts, jo mēs esam tiešām ne tikai uzlabojuši vienu vai divas normas, bet esam pārkārtojuši likumu – no pilnīga dubultās pilsonības nolieguma esam pārgājuši uz dubultās pilsonības pieļaujamību. Mēs esam izdarījuši to, par ko daudzas Eiropas valstis vēl diskutē un nav izlēmušas – darīt vai nedarīt, kā darīt. Mēs esam šo darbu pabeiguši. Mēs esam pabeiguši to kvalitatīvi, mēs esam procesu veikuši kvalitatīvi un tiešām izvērtējumu esam balstījuši uz analīzi un ļoti garām un plašām debatēm.

Protams, var apsveikt ikvienu, kuru tas skars un kurš kļūs par Latvijas pilsoni, vai nu iegūstot jaunu pilsonību, vai atjaunojot savu pilsonību. Priecāšos par ikvienu no tiem, kas savu saikni ar Latvijas valsti varēs saglabāt, pateicoties šai jaunajai likuma redakcijai.

Tieši šodien varbūt ir vērts atgādināt, ka 25.pantā mēs esam ierakstījuši tādu trešo daļu, kas ļoti... it kā vienkāršā formā pasaka, ka ikviens, kam Latvijas pilsonība ir atņemta vai kurš ir no tās atteicies, var to atjaunot.

Šodien pieņemot šo likumprojektu, Saeima, tātad valsts, šajā gadījumā ne tikai dod iespēju atjaunot šo pilsonību, atgūt, bet valsts arī atvainojas. Atvainojas par to, ka varbūt nedaudz par lēnu mēs esam kustējušies šajā jautājumā, varbūt par grūtu ir bijis pats šis process, lai pieņemtu ātrus lēmumus, un varbūt arī nav pareizi... nebūtu bijis pareizi pieņemt tos ātri. Bet valsts atvainojas, ka tā ir gadījies, un saka: „Ikviens no jums ir vajadzīgs Latvijai. Ikviens! Un tāpēc mēs ļoti ceram, ka tas nebūs tikai tāds juridisks akts, ka jūs atjaunosiet šo pilsonību, bet ikviens no jums tiešām reāli, arī emocionāli, atjaunos šo saikni.”

Noslēdzot visu šo procesu, neapšaubāmi, ieguvums ir arī nepilsoņu bērnu jautājumā. Situācija ir tāda, ka vairs nav nepieciešama abu vecāku izteikta griba reģistrēt bērnu par pilsoni; pietiek ar viena vecāka izteiktu gribu, un tā ir pietiekami vienkārša procedūra.

Neapšaubāmi, nozīmīgi ir tas, ka ikviens trimdinieks var tagad atjaunot šo pilsonību, šo saikni ar valsti, vistiešākajā veidā un pilnā apjomā.

Tikpat nozīmīgi ir arī grozījumi, kas ir paredzēti attiecībā uz naturalizācijas ierobežojumiem, jo, mūsuprāt, ne tik nozīmīgi ir noteikt kādus ierobežojumus, bet nozīmīgi ir pateikt mūsu redzējumu, ka mēs gribam redzēt ikvienu, kas ir gatavs būt lojāls šai valstij, gatavs būt šīs valsts sastāvdaļa un darīt to atklāti un patiesi. Ja tas neatbilst šai situācijai, tad laikam tomēr ir jābūt zināmiem ierobežojumiem.

Tā ka visas šīs lietas ir likumā.

Likumā ir arī ļoti precīzi definēts tā mērķis; tas ir precīzi un, manuprāt, ļoti korekti definēts jaunajā redakcijā, lai katrs saprastu, ko Latvijas valsts ar šo likumu vēlas sasniegt, kādu Latvijas valsts vēlas redzēt savu pilsoņu kopumu, kāpēc un kur.

Vēlreiz apsveicu visus! Neskatoties uz to, ka mani kolēģi bija šodien ļoti noguruši un neļāva man pēdējā uzstāšanās reizē pabeigt manu sakāmo, es gribu teikt milzīgu paldies ikvienam no tiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti šajā procesā. Es to saku gan kā apakškomisijas vadītājs... Tur tiešām, varu teikt, arī opozīcija strādāja ļoti kvalitatīvi tajās lietās, kas skāra juridiskās pozīcijas. Tur, kur mūsu ideoloģijas atšķiras, neapšaubāmi, tas tā vienmēr būs, bet tas tomēr bija ļoti kvalitatīvs darbs. Es gribu teikt paldies ikvienam no tiem, kas darba grupā strādāja, ikvienam no ekspertiem, ikvienam no tiem, kas konferencē piedalījās, ikvienam no tiem, kas ministrijas sastāvā meklēja labākos risinājumus, labākās formulas šā likuma redakcijām.

Tāpat es gribu pateikt paldies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Pasaules brīvo latviešu apvienībai un citām latviešu diasporas organizācijām. Tas ir mūsu kopējais panākums. Tagad mums atliek gaidīt Ministru kabineta noteikumus. Un, kā teica viens no maniem kolēģiem, likuma vērtējums būs tajā brīdī, kad mēs redzēsim, ka pilsoņu skaits pieaug. Es esmu pārliecināts, ka tā būs. Laipni aicināti visi mājās!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Čaklajam.

Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Jauku jums vakaru! Visu labu!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav