Latvijas Republikas 11.Saeimas
2012.gada 22.augusta
otrās ārkārtas sesijas sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam 22.augusta otrās ārkārtas sesijas sēdi.

Darba kārtībā pirmais jautājums ir lēmuma projekts „Par deputāta Gaida Bērziņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Gaida Bērziņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”, tātad pakete, kas ir saistīta ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”.

Pirmais jautājums - likumprojekts „Grozījumi Invaliditātes likumā”... Bet vispirms es gribu atgādināt procedūru: tā kā tā ir budžeta pakete, tad tiek ziņots par to visu kopumā. Ja tai tiek prasīta steidzamība, kā tas ir minēts pievienotajos dokumentos, tad vispirms nobalso vai runā par steidzamību, pēc tam runā par budžeta paketi - par visu paketi kopumā -, bet pēc debatēm ir balsojums par katru no likumprojektiem atsevišķi.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīsdienas sēdē izskatīja budžeta paketi... budžeta grozījumus... likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam””, arī paketes likumus un lūdz atzīt tos par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 24. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, Reira kungs, par pirmo lasījumu!

J.Reirs. Tātad komisija lūdz šos likumprojektus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimai izskatīšanai 2012.gada valsts budžeta grozījumu projektu.

Šie ir pirmie budžeta grozījumi pēdējo piecu gadu laikā, kad mēs prioritāriem pasākumiem piešķiram papildu finansējumu.

Pagājušā gada decembrī savā uzrunā Saeimai par 2012.gada valsts budžetu es uzsvēru, ka ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. Toreiz gan bija daudz ekspertu, kas apgalvoja, ka budžets tiekot veidots pārāk optimistiski un ka jau pavasarī būšot jāatgriežas pie fiskālās konsolidācijas. Sagatavotie budžeta grozījumi skaidri parāda, ka šiem ekspertiem nebija taisnība un ka valsts finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas.

Tomēr jāatceras, ka ārējais ekonomiskais fons joprojām saglabājas nelabvēlīgs. Šie budžeta grozījumi tiek veikti laikā, kad pasaules ekonomikā, pretēji prognozēm, vēl nav izdevies panākt stabilizāciju un atsevišķas eirozonas valstis, tieši pretēji, joprojām atrodas spēcīgas turbulences zonā.

Eirozonas ekonomikā otrajā ceturksnī kopumā ir neliels kritums par 0,2 procentiem. Lielākās Eiropas valstis, kaut arī tām ir izdevies izvairīties no recesijas, tomēr vai nu stagnē - kā Francija, vai arī uzrāda pieticīgus izaugsmes rezultātus - kā Vācija.

Uz šī fona jāatzīmē, ka Latvija ir izvirzījusies līderos ekonomiskās izaugsmes ziņā un šī gada pirmajā pusgadā ir straujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika ar ekonomikas pieaugumu pirmajā ceturksnī par 6,9 procentiem un otrajā ceturksnī - par 5,1 procentu.

Laikā, kad citām valstīm vai nu jāsāk, vai jāturpina fiskālās konsolidācijas pasākumi, tas ļauj Latvijai, tieši pretēji, palielināt izdevumus.

Izdevumu palielināšana šobrīd ir iespējama, pateicoties pozitīvai ekonomiskās izaugsmes dinamikai un cīņai ar ēnu ekonomiku. Lielu lomu IKP pieaugumā ir nospēlējusi straujā eksporta izaugsme 2010. un 2011.gadā, un šī tendence turpinās arī šogad. Kopš pagājušā gada otrās puses ir iezīmējies arī iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas norāda uz to, ka valsts ekonomika ir nostabilizējusies un iegājusi noturīgas atlabšanas fāzē. Attiecīgi šī gada IKP pieauguma prognoze ir palielināta no 2,5 procentiem uz 4 procentiem.

Ne mazāku lomu spēlē arī mērķtiecīga cīņa ar ēnu ekonomiku, kā rezultātā ir izdevies uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Šogad ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, piemēram, beidzot īstenota iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana un ieviests tā sauktais uzņēmēju baltais saraksts, kas ļauj uzņēmējiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus, vienkāršot dažādas administratīvās procedūras.

Kopumā valsts budžeta ieņēmumu daļa ir palielināta par 251 miljonu latu, tai skaitā nodokļu ieņēmumi - par 137 miljoniem latu.

Savukārt budžeta izdevumu daļa ir palielināta par 219 miljoniem latu. Lielākās izdevumu pozīcijas ir saistītas ar Eiropas Savienības fondu projektiem Zemkopības ministrijā, papildu iemaksām Eiropas Savienības budžetā, sociālā budžeta bāzes korekcijām, bet 70 miljoni latu ir sadalīti prioritāriem pasākumiem.

Nedrīkst aizmirst, ka krīzes pārvarēšanas laikā mums daudzviet nācās radikāli samazināt izdevumus, tādēļ, sagatavojot šos grozījumus, liela uzmanība tika vērsta tieši uz krīzes radīto disfunkciju novēršanu.

Runājot par budžeta grozījumiem, vēlos uzsvērt, ka lielākā daļa no atbalstītajiem pasākumiem ir bez bāzes efekta, proti, tie ir vienreizēji pasākumi, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Līdz ar to ir pamats 2012.gada valsts budžeta grozījumus vērtēt kā fiskālās politikas pasākumu, kas vienreizēji risina atsevišķas krīzes laika izsauktās problēmas. Šie grozījumi nav jāuzlūko kā vidēja termiņa fiskālās politikas īstenošanas instruments, šo uzdevumu atstājot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2013.-2015.gadam un likumam „Par valsts budžetu 2013.gadam”.

Budžeta grozījumu galvenās prioritātes ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, demogrāfija, izglītība un kultūra. Par skaitļiem detalizētāk runās finanšu ministrs Vilka kungs, tāpēc tikai ilustrācijai sniegšu dažus piemērus par lielākajām prioritāro pasākumu pozīcijām.

Veselības nozarei finansējums ir palielināts par 19,5 miljoniem latu. Šo grozījumu ietvaros iespēju robežās esam risinājuši akūtākās problēmas, tādas kā diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksa, rindu mazināšana uz endoprotezēšanas operācijām, un vairākus citus pasākumus.

Satiksmes ministrijai finansējums ir palielināts par 20,6 miljoniem latu. Papildu līdzekļi piešķirti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontiem, atsevišķi izdalot Latgales ceļu programmu, dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem pasākumiem.

Demogrāfija ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, kas atspoguļojas gan valdības rīcības plānā, gan arī topošajā Nacionālās attīstības plānā. Šo grozījumu ietvaros esam piešķīruši 1,1 miljonu latu Mātes un bērna veselības programmai. Runājot par demogrāfiju, jāatzīmē, ka valdība ir atbalstījusi virkni iniciatīvu, kuru īstenošana tiks uzsākta nākošgad un kuras mums pavisam drīz tiks nodotas vērtēšanai 2013.gada valsts budžeta kontekstā.

Izglītības jomā viens no sasāpējušākajiem jautājumiem ir atalgojuma jautājums. Valdība ir atbalstījusi līdzekļu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, lai jau no šī gada 1.septembra par 10 procentiem palielinātu pedagogu zemāko mēneša algas likmi un atalgojumu izcilākajiem pedagogiem, kas ieguvuši 4. un 5.kvalifikācijas pakāpi. Faktiskajos skaitļos tas nozīmē pedagogu zemākās mēneša algas pieaugumu par aptuveni 25 latiem, bet 4. un 5.kvalifikācijas pakāpes pedagogiem par aptuveni 50 latiem. Esam atbalstījuši arī virkni pasākumu sporta jomā kopumā par 1,4 miljoniem latu.

Kultūras jomā esam papildus piešķīruši 5,1 miljonu latu tādam pasākumam kā atalgojuma izlīdzināšana starp kultūrizglītības iestādēm un vispārizglītojošām skolām, Kultūrkapitāla fondam, pasākumiem, kas saistīti ar gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kultūras iestāžu preču un pakalpojumu apmaksām un kapitālajiem izdevumiem un tā tālāk.

Papildu līdzekļi paredzēti arī daudzām citām jomām un pasākumiem. Tomēr, domājot par papildu līdzekļu piešķīrumiem prioritāriem pasākumiem, nedrīkst aizmirst par fiskālo disciplīnu. Tāpēc visus virsplāna ieņēmumus mēs nevaram novirzīt papildu tēriņiem, un šī gada budžeta grozījumi ir sagatavoti tā, lai pēc to pieņemšanas budžeta deficīts nepārsniegtu 1,9 procentus no IKP.

Šāds budžeta deficīts ir krietni zem līmeņa, par kuru savulaik bijām vienojušies ar starptautiskajiem aizdevējiem, - 2,5 procenti no IKP, un tas ir mazāks arī par Latvijas konverģences programmā paredzēto 2,1 procentu no IKP. Šāds budžeta deficīta līmenis neapdraud nākošgad paredzētā budžeta deficīta zem 1,4 procentiem no IKP sasniegšanu.

Galvenais, uz ko es gribētu aicināt visus klātesošos, ir paturēt prātā nesenās krīzes mācības. Laikā, kad, ekonomikai atlabstot un nodokļu ieņēmumiem pieaugot, Valsts kasē parādās papildu līdzekļi, aicinu neieslīgt eiforijā un nepakļauties „trekno gadu” kārdinājumam spiest gāzi grīdā.

Fiskālajai disciplīnai ir jākļūst par normālu valstu uzvedības modeli. Mēs redzam, cik saspringti starptautiskie finanšu tirgi seko līdzi valstu spējai ievērot fiskālo disciplīnu un cik zibenīgi tiek sodītas tās valstis, kuras to nespēj. Nespēja tikt galā ar budžetu uzreiz atspoguļojas valstu kredītreitingos un naudas cenā, tādēļ palieku pie sava viedokļa: finansiālā stabilitāte un stingra fiskālā disciplīna ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums!

Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta grozījumus!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru prezident! Ministri! Klātesošie!

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2012.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu, kas jau ir iesniegts deputātu vērtējumam. Pasaules ekonomikas krīzes un grūtību dēļ mūsu valsts budžets kopš 2008.gada beigām „savilka jostu” - valsts izdevumi tika samazināti, bet nodokļu likmes tika paceltas.

Valdības mērķtiecīgas un taupīgas politikas īstenošanas rezultātā, kā arī ar mūsu iedzīvotāju atbalstu un izturību kopīgi esam spējuši pārvarēt ekonomiski smagāko posmu, un pirmo reizi kopš 2007.gada valsts budžetā ir plānoti grozījumi ar mērķi piešķirt papildu līdzekļus prioritārām vajadzībām. Uzreiz gribu norādīt, ka budžeta grozījumus mums ļauj veikt valsts ekonomiskā izaugsme. Tā, piemēram, pirmajā ceturksnī ekonomika Latvijā ir augusi par 6,9 procentiem, kas ir straujākā izaugsme Eiropas Savienībā. Un arī otrajā ceturksnī ir bijusi straujākā izaugsme Eiropas Savienībā.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība, kā arī jau ilgāku laiku ir vērojama arī pārējo nozaru stabila attīstība un pieaugums. Diemžēl visas papildu vajadzības ar grozījumiem gan vēl nevarēs apmierināt, jo mēs aizvien vēl tērējam vairāk, nekā paši spējam nopelnīt, un budžeta deficīts tiek plānots aptuveni 1,9 procenti no valsts kopprodukta (pēc Eiropas Savienības metodoloģijas).

Mūsu mērķis ir nemainīgs: tas ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgos tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstākās kvalitātes zīmes apliecinājums, pēc kā var spriest par valsts ilgtspējīgu attīstību.

Jānorāda, ka Latvija ir sekmīgi īstenojusi fiskālo politiku iepriekšējos gados un tuvāko gadu laikā fiskālās politikas galvenais mērķis ir turpināt realizēt ekonomikas atjaunošanas un izaugsmes veicināšanas pasākumus. Visa pamatā ir jābūt ekonomiskajam izrāvienam, lai mēs varētu veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu mūsu valstī.

Tik tiešām, 2012.gads ir radījis samērā drošu bāzi, lai varētu apgalvot, ka kopumā tas ir izdevies veiksmīgs, tādēļ varam atļauties arī atsevišķus ekonomikas stimulācijas pasākumus ne tikai šajos grozījumos, bet arī 2013.gada budžetā.

Tomēr attiecībā uz nākamo gadu mums aizvien ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo pagaidām grūti prognozēt, kā veiksies eirozonas un Eiropas Savienības valstu parādu krīzes atrisināšana.

Godātie kolēģi! Šā gada budžeta grozījumos paredzēti kopējie papildu izdevumi apmēram 1,5 procentu līmenī no kopprodukta, tas ir, aptuveni 220 miljoni latu. Tajos pamatā ir atbalstīti izdevumi bez bāzes efekta jeb vienreizēji pasākumi, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad tiek prognozēti 4 miljardi 775 miljoni latu, bet izdevumi - 4 miljardi 864 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2012.gada apstiprināto plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums par 250 miljoniem latu, bet savukārt izdevumi ir palielināti par 220 miljoniem latu.

Iepriekšējās makroekonomisko rādītāju prognozes tika izstrādātas 2012.gada februārī un paredzēja kopprodukta pieaugumu 2 procentu apmērā 2012.gadam, 3,7 procentu apmērā 2013.gadam un 4 procentu - nākamajiem diviem gadiem.

Balstoties uz šā gada pirmā ceturkšņa pozitīvajiem kopprodukta rādītājiem un otrā ceturkšņa īstermiņa ekonomikas indikatoriem, ir paaugstināta kopprodukta prognoze 2012.gadam, paredzot 4 procentu pieaugumu. Savukārt, ņemot vērā ārējās vides riskus, tiek saglabāts piesardzīgs redzējums par situācijas attīstību Latvijas ekonomikā nākošajos gados, un izaugsmes prognozes ir atstātas nemainīgas.

Atjaunotās prognozes veidotas, sabalansējot pozitīvos un negatīvos riskus, kas paredz, ka 2012.gada otrajā pusē eirozona atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Ņemot vērā 2012.gadā valsts ekonomikas attīstības tempus... Un līdz ar to arī valsts budžeta ieņēmumu faktiskā izpilde ir pārsniegusi sākotnējo valsts budžeta izstrādes gaitā prognozēto līmeni, ir izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi, lai varētu fiskāli atbildīgā apjomā jau šogad nodrošināt valsts pamatfunkciju attīstībai papildus nepieciešamo izdevumu segšanu 70 miljonu latu apmērā valdības prioritārajiem pasākumiem, par kuriem jau detalizēti ir runājis

Kolēģi! Katrs zālē sēdošais ir arī labi informēts, ka smaga darba rezultātā Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas nevis paaugstina nodokļu slogu, bet to samazina. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem, tāpēc mēs esam jau veikuši izmaiņas tādos sabiedrībai tik svarīgos nodokļos kā pievienotās vērtības nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai tuvinātu pievienotās vērtības nodokļa likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm (Latvijā ir 22 procenti, Lietuvā - 21 procents, Igaunijā - 20 procenti). Tas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem. Tādējādi lielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Jau ir veikti grozījumi likumos, un ar šā gada 1.jūliju PVN standartlikme ir samazināta līdz 21 procentam. Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiks samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski mūsu zemē, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas. Tāpēc grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” laika posmā jau no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim paredz pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmes samazināšanu no 25 procentiem uz 20 procentiem.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Lai Latvijas tautsaimniecība varētu arī turpmāk attīstīties pārliecinošāk, patlaban nedrīkst apstāties pie sasniegtā, bet ir jāturpina darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas. Vēl ir daudz darāmā veselības nozarē, valsts reģionālajā attīstībā un uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanā, tāpēc mums jāpieliek visi spēki, lai nodrošinātu tik nepieciešamos risinājumus šo un citu nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai.

Tāpat kā finanšu ministrs vēlos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika. Tas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē jeb krīzes gados ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika. Pašlaik arī pēc šiem budžeta grozījumiem Latvijā budžets vēl nav sabalansēts un valstī izdevumi pārsniedz ieņēmumus, tādēļ periodā, līdz budžets tiks sabalansēts, līdzekļi ministriju īstenotajām politikām ir jāpiešķir atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Dažkārt tas nozīmē arī nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Taču jājautā: vai viens no iemesliem krīzei Latvijā nebija tieši politiķu nevēlēšanās pieņemt vai arī vēlme atlikt nepopulāru lēmumu pieņemšanu, kuri ilgtermiņā radītu ieguvumus valsts attīstībai?

Bieži dzirdēts apgalvojums, ka krīze un līdzekļu trūkums piespiež domāt un veikt reformas. Tas ir jāatceras arī laikā, kad valstī ir ekonomiskā izaugsme. Būtu politiski bezatbildīgi visus papildieņēmumus valsts budžetā nekavējoties iztērēt. Nenoliedzami, katrā jomā ir nepieciešams finanšu līdzekļu palielinājums, taču, kā jau iepriekš norādīju, nav iespējams visās jomās samazinātos līdzekļus atjaunot jau viena gada laikā līdz iepriekšējam līmenim. Tas var notikt tikai pakāpeniski.

Tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu un vērtēt to atbildīgi un profesionāli!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Deputāti!

Es runāšu tikai par vienu aspektu grozījumos Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Likumprojektu būtu nepieciešams šobrīd atbalstīt pirmajā lasījumā, jo daļa normu ir tieši saistītas ar budžeta grozījumiem. Taču likumprojekts ietver arī vairākas konceptuālas lietas, kas faktiski nav tieši saistītas ar budžeta grozījumiem, proti, funkcijas par sabiedriskā transporta pārvadājumu finansēšanu centralizēšana no pieciem plānošanas reģioniem uz Valsts autotransporta direkciju ar 2013.gadu.

Neapšaubāmi, šajā sistēmā pastāv problēmas un šīs problēmas ir jārisina. Tajā pašā laikā šis jautājums nebūtu skatāms ļoti steidzami, jo nav bijusi pietiekama šī jautājuma apspriešana, un arī VARAM uzskata, ka principiāli šim jautājumam drīzāk būtu tomēr jāpaliek plānošanas reģionu kompetencē, jo sabiedriskā transporta funkcija ir cieši saistīta ar reģionu attīstības plānošanu, ar pašvaldību attīstību, ar infrastruktūras izvietojumu un iedzīvotāju kustību pēc publiskiem un sociāliem pakalpojumiem. Sabiedriskā transporta funkcija nav atdalāma no teritorijas attīstības centra sasniedzamības. Un arīdzan, kad Saeima nolēma savulaik nelikvidēt plānošanas reģionus, Saeima nolēma, ka plānošanas reģionu funkcijas nevajadzētu... nedrīkst samazināt. VARAM uzskata, ka drīzāk šīs plānošanas reģionu funkcijas ir jānostiprina.

Tāpēc minētie jautājumi būtu diskutējami sīkāk un varbūt bez steidzamības, un tie būs priekšlikumi, ko VARAM ierosinās uz otro lasījumu, bet šobrīd aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tāpat arī pārējos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta kungs!

Latvijas ekonomika aug visātrāk Eiropas Savienībā, un ārējās nenoteiktības apstākļos mums faktiski būtu, no tāda makroekonomiskā viedokļa skatoties, ar abām kājām jāspiež uz bremzes un jātaisa rezerves. Rezerves, kas būtu paredzētas nākošo, aiznākošo, teiksim, ekonomikas lejupslīžu... krīzēm, lai mums nevajadzētu saskarties ar tik drastiskām budžeta konsolidācijām, kādām mēs, manuprāt, esam izgājuši cauri.

Kopumā šie grozījumi ir nepieciešami, lai... nu, teiksim tā... es mēģināšu... Kā mums ir? Mēs varam žargonizēt no tribīnes? (No zāles: „Tikai ne rupji!”) Droši vien varam, jā. Es gribētu teikt vien to, ka tā ir tāda... sava veida atrauga (No zāles: „Fui!”), jā, par to, ka mēs nekonsolidējām tanīs vietās par daudz, kur... Bet nepieciešama tā ir, un attiecībā uz Reformu partijas pārvaldībā esošām ministrijām es uzņemos pilnu atbildību par šiem grozījumiem vai šiem papildu pieprasījumiem, kas tiešām ir nepieciešami. Ārlietu ministrijai tie būtu 402 tūkstoši latu, kas galvenokārt ir paredzēti Latvijas interešu pārstāvībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī sarunās par daudzgadu budžetu un mūsu pašu kohēzijas maksājumiem.

Tālāk. Ekonomikas ministrija ir bijusi faktiski gandrīz vispieticīgākā: tie ir 111 tūkstoši latu. Tur galvenokārt ietekme uz... tā ir ietekme uz valsts pamatbudžetu. Galvenokārt tie līdzekļi tiek novirzīti kompjūtersistēmām.

Iekšlietu ministrijai - 3,8 miljoni latu. Ir vajadzīgas Microsoft licences, jo Iekšlietu ministrija nevar strādāt bez Microsoft licencēm. Rūpējoties par to, lai tiktu, nu, teiksim, citur lietots licencēts programmu nodrošinājums, paši tajā pašā laikā strādā ar... teiksim, bez šīm licencēm.

To mēs akceptējam, tas ir noteikti vajadzīgs. Tāpat vajadzīga virkne citu lietu. Nolietojas, piemēram, formastērpi, kuri nu pilnīgi noteikti ir jāpērk. Tādas lietas mēs atbalstām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir bijusi faktiski vispieticīgākā un, manā skatījumā, ir ļoti prātīgi rīkojusies. Tur papildu pieprasījums ir tikai 292 tūkstoši latu, no kuriem 107 tūkstoši latu tiks iztērēti LU Botāniskajam dārzam, kas arī ir Rīgas kā, teiksim, kultūras pilsētas, galvaspilsētas... viens no apskatāmajiem objektiem.

Līdz ar to pieminētās skolotāju algas, līdzekļi Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī atbalsts sportistiem, mūsu olimpiešiem... Mēs ceram, ka mums arī turpmāk būs olimpiskās medaļas un labi sasniegumi sportā.

Šo mēs atbalstām. Uzņemamies pilnu atbildību par to, ka tur nav nekādu lieku papildu tēriņu.

Kas attiecas uz mūsu sadarbības partneru, koalīcijas partneru, ministrijām, mēs jums ticam, ka jūs esat savu mājasdarbu visi izdarījuši ļoti labi, un balsosim „par” budžeta grozījumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Ir zināms, ka vairākums jeb 69 procenti Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nepiekrīt apgalvojumam, ka budžeta papildlīdzekļi tiks sadalīti atbildīgi, ievērojot visu sabiedrības grupu intereses. Par to liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktās aptaujas rezultāti.

Tiešām, kad atsevišķi valdības ministri un arī viens otrs no ekspertiem optimistiskā balsī paziņo, ka Latvijas ekonomika jāceļ citām valstīm par paraugu, tad, manā un manu kolēģu izpratnē, vairākumam iedzīvotāju neizpratnē vēl tikai pleci jāparausta. Arī man. Nu nepavisam nevar izprast, no kurienes tiek ņemti šie iedvesmojošie fakti un skaitļi, jo neviens no manis aptaujātajiem paziņām biezāku maciņa saturu, lai arī kā gribētos, nejūt vis.

Sacīto varu ilustrēt ar neskaitāmajiem tukšajiem bankrotējušo veikalu un kafejnīcu skatlogiem (it īpaši ārpus Rīgas), nesamērīgi augstajām cenām veikalos. Pat ielas Latvijas lielākajās pilsētās ir pustukšas, pabalsti par bērniem ir niecīgi, darba nav, ļaudis tikai brauc prom peļņā. Pat visneprātīgākajos sapņos mūsu partneri Rietumeiropā nespēj iztēloties, kā mēs velkam kopā galus, ņemot vērā strādājošo vairākuma mēnešalgu un vidējās pensijas valstī. Sanāk vien tāda teorētiska labklājība!

Turklāt izrādās, ka valdība, lemjot par budžeta grozījumiem, faktiski slēpjas no opozīcijas, jo konsultācijas - vismaz ar „Saskaņas Centru” - par šiem grozījumiem, lai pārrunātu jautājumus, par kuriem mēs jau iepriekš esam pauduši bažas, nav notikušas.

Vēlos minēt vēl vienu konkrētu faktu. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka viens no pamatuzdevumiem ir trūcīgo cilvēku skaita samazināšana Latvijā. Rodas jautājums: vai šis uzdevums tiek pildīts? Tomēr mēs ļoti labi saprotam, ka grozījumos tiek piedāvāta papildu naudas dalīšana un papildu līdzekļu piešķiršana. Mēs nezinām īsto stāvokli Valsts kasē, līdz ar to mums nav skaidrs, cik korekti ir izvēlēts naudas daudzums, un es pieļauju, ka to nezina pat koalīcijas deputātu vairākums.

Tomēr mēs esam opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai, un līdz ar to mēs nevaram iebilst pret naudas piešķiršanu.

Protams, šis process varētu būt godīgāks, bet pielikums - lielāks. Mēs uzskatām, ka šie grozījumi ir iespēja atvērt diskusiju par skolotāju un policistu algām, kā arī citiem svarīgiem jautājumiem.

Tagad es runāšu par šeit un arī medijos pieminēto skolotāju atalgojumu. Es uzskatu, ka tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni, līdz ar to gribētu paust savu viedokli par pedagogiem aktuāliem jautājumiem.

Mums ir zināms, ka trīs pedagogu organizācijas - LIZDA, LIVA un Latvijas Pedagogu dome - valdībai pieprasīja no šā gada 1.septembra par 10 procentiem palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes un ka pēc vairākām sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju jūlija sākumā tika parakstīts memorands par to, ka no šā gada 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinās par 10 procentiem. Rezultātā pedagogiem atalgojums tiks palielināts par 25 latiem „uz papīra”, bet uz rokas tie būs kādi 16 lati.

Kolēģi! Es aicinu nedzīvot ilūzijās, jo šo algas pielikumu nevar uzskatīt par algas paaugstināšanu. Paskaidrošu - kāpēc.

Triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, arī šāda darba samaksa atpaliek no pārējiem rādītājiem un neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga. Un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņa darbu.

Ir objektīvas indikācijas. Valstīs, kurās pedagogu darbs tiek apmaksāts adekvāti, no 25 līdz 50 procentiem pedagogu ir vīrieši.

Otrkārt, pēdējos mēnešos vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā svārstās 450 latu robežās. Savukārt no pirmskrīzes laiku samaksas par skolotāja slodzi - 344 latiem - tā samazinājās līdz 250 latiem 2009.gadā. Tad faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika pagājuši jau trīs gadi, taču jautājumā par skolotāju atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Jo, „pateicoties” (pēdiņās!) valdībai, mūsu skolotājiem tagad būs jāstrādā par 275 latiem mēnesī „uz papīra” līdz 65 gadu vecumam. Līdz ar to būsim korekti: skolotāju algas tagad nepalielina, bet gan par 10 procentiem pietuvina algai, kas tika samazināta ar valdības lēmumu 2009.gadā!

Treškārt, valdības paredzētais algas pielikums nesedz pat komunālo pakalpojumu maksas pieaugumu šī gada laikā, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu, kā arī degvielas cenu kāpumu. Ja kādi uzskata, ka tas ir normāli, ka pedagogi vasaras atvaļinājuma laikā meklē citu darbu, kur piepelnīties, lai varētu nomaksāt komunālos rēķinus, nevis atpūšas un izglītojas, tad man paliek skumji par šiem cilvēkiem. Bez tam skolās samazinās klašu skaits un attiecīgi arī stundu skaits, un rezultātā skolotāji saņems to pašu. Nepatīkamākais ir tas, ka atsevišķi politiķi šo simbolisko algas pielikumu pasniedz kā grandiozu valdības panākumu. Es tam nepiekrītu.

Ja krīze beigusies, tad atgriezīsimies pirmskrīzes līmenī arī pedagogu, policistu atalgojuma ziņā!

Līdz ar to mēs iestājamies par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai. Proti, ar 2012.gada 1.septembri ir nepieciešams palielināt finansējumu pedagogu darba samaksai par 20 procentiem, bet ar 2013.gada 1.janvāri - vēl par 10 procentiem. Lūk, tas būtu viens no mūsu konkrētiem priekšlikumiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministru kabineta locekļi!

Šodien, uzsākot sarunu par budžeta līdzekļu papildu novirzīšanu vēl 2012.gadā, jau Ministru prezidents iesāka ar šiem spožajiem rādītājiem, ar kādiem ekonomika ir atveseļojusies, un šajā sakarā es gribu pateikt ļoti lielu paldies tieši uzņēmējiem, kas ir radījuši šo iespēju, visus šos nodokļu ieņēmumu papildinājumus... sociālā nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa... iespēju radīt šos pat neplānotos budžeta papildinājumus.

Savukārt mēs šeit lemjam par naudas tērēšanu. Un es domāju, ka mums jāizturas ir ļoti, ļoti atbildīgi tagad, lai nepieviltu šo uzņēmēju uzticību. Un es tomēr gribu runāt par pāris neizdarītiem mājasdarbiem tajā sakarā... sakarā ar visiem tiem lēmumiem, visām tām papildu naudas summām, ko mēs vēlamies sadalīt šobrīd.

Pirmā lieta. Es jau minēju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka ir jāiemet neliels akmens Kultūras ministrijas lauciņā. Jau sākotnēji mēs uzskatām, ka nav īsti godīgi, ka vienai atsevišķai kultūras iestādei tiek novirzīti 1,3 miljoni, tas ir, Latvijas Nacionālajai operai. Arī pārējie valsts nozīmes teātri par to ir sašutuši, un ne tikai teātri, un tāpēc Kultūras ministrija mums apsolīja. Arī viņi piekrīt tam, ka ir varbūt problēmas tieši ar šīs iestādes saimnieciskās pārvaldes modeli, tāpēc Ministru kabinetā un arī Saeimā gandrīz vienlaicīgi tomēr tiks prezentētas Operas likuma un pārvaldības modeļa izmaiņas. Kā es saprotu, ne Saeimā, ne arī Ministru kabinetā šādi likuma grozījumi Operas likumā nav iesniegti, tomēr ministri mums solīja, un mēs līdz otrā lasījumā pieņemšanai ceram ieraudzīt Ministru kabinetā no Kultūras ministrijas šo pieteikumu Operas likuma grozījumiem.

Otrā lieta ir metama Izglītības un zinātnes ministrijas lauciņā. Mēs šobrīd lemjam un daudz runājam (īpaši uz olimpiādes fona) par atbalstu sportam, un arī šeit ir viena pozīcija, kas ir saistīta ar sporta nozares atbalstu. Un tā attiecas uz Murjāņu sporta ģimnāzijas reanimēšanu.

Ņemot vērā to, ka šībrīža - 2012.gada budžeta - grozījumos ir paredzēta gan tikai diezgan nenozīmīga summa Murjāņu sporta ģimnāzijas projekta finansēšanai, bet tālāk kopsummā šis projekts maksās 7 miljonus, es teiktu, ka mēs neesam līdz galam izvērtējuši, vai mēs kā maza valsts varam atļauties reanimēt un vai tieši šis ir tas pareizais modelis. Varbūt tomēr mums sporta ģimnāzija ir jāattīsta kaut kādā citādā veidā. Man negribētos, ka mēs visu atbalstu sportam atkal tā vienkāršoti uztvertu kā investīcijas ēkās un būvēs. Tas ir daudz kas vairāk!

Vēl viena lieta, varbūt maza nianse uz kopējā vairāk nekā 70 miljonu fona. Zemkopības ministrijā 400 tūkstoši latu ir atvēlēti biroja ēkas ugunsdrošības normu pārkāpumu novēršanai. Arī es uzskatu... Ir valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kuras rīcībā bija šī ēka, kas ir bijis ļoti labs, normāls komercobjekts pirmskrīzes gados, varbūt grūtāk ir gājis krīzes gados. Uzskatu, ka apsaimniekošanai un investīcijām šajā ēkā bija jānotiek pēc vispārējiem komercdarbības principiem, nevis tā, ka mēs tad, kad mums aptrūkst naudas, dodam dividendi, bet tad, kad mums nāk atkal ar uzviju īres ieņēmumi, mēs tos vienkārši ātri iztērējam.

Vēl viena lieta. Diemžēl mēs atšifrējumos neieraugām, kur ir tieši ietaupījums no... kur ir tieši neiegūtie ieņēmumi no lēmuma, kad mēs lēmām par to, ka mēs „Latvijas Dzelzceļam” ļausim neiemaksāt dividendes 90 procentu apmērā no peļņas. Tādējādi mēs it kā 1 miljonu latu neiegūstam papildus budžetā. Pie dividenžu ieņēmumiem mums, protams, ir 10 miljoni papildu ieņēmumi salīdzinājumā ar plānotajiem, bet tie visi pārsvarā ir Latvijas Bankas ar uzviju gūtie... gūtā peļņa.

Domāju, ka nebija pareizi tādu lēmumu pieņemt, jo, kamēr mēs neesam Ministru kabinetā apstiprinājuši valsts kapitālsabiedrību jauno pārvaldes modeli... Šāda koncepcija jau bija jāizstrādā, un gadiem ilgi mēs to gaidām. Uzskatu, ka tas ir netālredzīgs solis - vienai kapitālsabiedrībai ļaut valsts budžetā iemaksāt dividendes samazinātā apmērā.

Un visbeidzot. Runājot par Saeimu, mēs Saeimai atvēlam 1,7 miljonus jaunu telpu iegādei. Es nevērtēšu, vai tas ir pareizi vai ne, es tikai teikšu, ka mēs neesam izdarījuši mājasdarbu. Ikreiz, kad mums ir kāda jauna vajadzība, mēs tikai paprasām papildu naudu, bet neizdarām to mājasdarbu, kas mums ir jāizdara. Proti, mēs esošos resursus nepārvērtējam, mēs neizvērtējam, cik efektīvi mēs tos izmantojam. Šāds mājasdarbs nav izdarīts!

Es atbalstīšu un pirmajā lasījumā balsošu „par” šiem budžeta grozījumiem, tomēr līdz otrajam lasījumam... nu, ir atsevišķas lietas, kuras es ceru sagaidīt no atbildīgajām amatpersonām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais premjerministr! Cienījamās dāmas! Godātie kungi!

Es atbalstu šīs izmaiņas. Lai ir tas skaidrs! Tātad es neuzstājos, lai kaut ko tur mainītu, bet man ir daži jautājumi, ko es personīgi nesapratu par to kopējo budžetu, kas ir šogad, un es tādēļ, izmantojot to apstākli, ka šeit šodien ir Ministru kabineta pārstāvji, to skaitā arī finanšu ministrs, gribētu tos uzdot.

Tas, ko iesniedza mums Saeimā... Valsts konsolidētā budžeta izdevumu funkcionālajā sadalījumā ir desmit sadaļas 2012.gadā, un tur rakstīts: vispārējie valdības izdevumi - 4,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas sastāda drusku vairāk nekā 605 miljonus latu.

Aizsardzībai - 0,9 procenti no iekšzemes kopprodukta. Principā mēs dažreiz pildām rekomendācijas - Eiropas Savienības rekomendācijas, Māstrihtas kritērijus un tamlīdzīgi -, bet dažreiz nepildām. Kad NATO ģenerālsekretārs rekomendē 2 procentus no iekšzemes kopprodukta veltīt aizsardzībai, mēs to nepildām. Kādēļ?

Veselībai - 3,1 procents no iekšzemes kopprodukta (ir teikts, ka Eiropas Savienības valstīs tas skaitlis ir 7-9 procenti!), izglītībai - 3,2 procenti... un tamlīdzīgi...

Man tas jautājums ir sekojošs: kādēļ ir tāds sadalījums starp šīm desmit pamatsadaļām? Jo, ja palasa internetā, iznāk, ka Latvija ir pirmajā vietā to izmaksu ziņā... Cik izmaksā viens ierēdnis? Vairāk nekā 3000 dolāru. Amerikā - 2 dolāri, Krievijā - 42 dolāri... Es pieļauju, ka internetā tā ir kļūda, bet nu tāda informācija izskan. Nu, ja runā par tiem 605 miljoniem latu, kas ir veltīti vispārējiem valdības izdevumiem, tad jāteic, ka tas tomēr ir diezgan liels skaitlis.

Man tikai šie jautājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi!

Es šoreiz gribētu pievērsties jautājumiem, kuri attiecas uz izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, un gribētu arī oponēt un izskaidrot situāciju „Saskaņas Centra” kolēģiem.

Gribu tomēr uzsvērt, ka ir panākta ļoti nopietna vienošanās (ar ļoti detalizētiem punktiem!) ar sociālajiem partneriem, tātad ar arodbiedrībām - LIZDA, LIVA - un arī ar Latvijas Pedagogu domi. Protams, šīs diskusijas pie viena galda nebūt nebija tās vieglākās. Mēs visi ļoti labi saprotam, kāds ir šis pedagogu atalgojums par to darbu, kas viņiem ir jāveic ikdienā. Bet es gribētu akcentēt to: vai ir labāk nepiešķirt nemaz šo finansējumu vai tomēr ir labāk kaut pa solim virzīties uz kopīgi panākto vienošanos? Ir šī pedagogu motivācijas programma un arī šī atalgojuma programma, kas ir izstrādāta ilgtermiņam, un ir paredzēts tātad - vēlreiz atkārtošu! - paaugstināt šīs minimālās likmes par 10 procentiem un beidzot attaisnot šīs pedagogu gaidas, kas jau ir vairāku gadu garumā diemžēl... nu, ja tā var teikt, neapmierinātas. Jo, proti, kad runājam ar pedagogiem, viņi saka: „Jā, savulaik ministrija solīja: tiem pedagogiem, kam būs maģistra grāds, būs piemaksa pie atalgojuma. Tad sekoja nākamais solījums: arī tiem, kam būs tātad šīs pakāpes (Eiropas fonda ietvaros īstenotais projekts), būs piemaksa pie atalgojuma.” Un mēs vienkārši vairs nedrīkstam atļauties šos pedagogus piekrāpt. Beidzot ir jāsāk strādāt jel kādai motivācijas sistēmai.

Jā, es piekrītu, ka uzlabojumi ir nepieciešami arī šajā kvalitātes pakāpju sistēmā, ko ļoti labi arī izvērtē šā projekta īstenotāji sadarbībā ar arodbiedrībām. Pie tā strādāsim, pilnveidosim visus šos kritērijus, turpināsim arī īstenot šo projektu saistībā ar pakāpēm. Tomēr vismaz kādam solim ir jābūt, lai beidzot pedagogi tic, ka solījums tiek pildīts un viņu gaidas tiek attaisnotas.

Un arī šeit ir jāsaprot tas, ka mums ir jāstrādā pie tā... ka ir jāsasaista šis darba atalgojums ar darba nedēļu, kur mēs pārejam uz 40 stundām. Arī tas līdz šim bija atstāts novārtā. Ministrijā bija izveidota darba grupa, kurā, varu informēt, bija gan izglītības pārvalžu vadītāji, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, gan arī arodbiedrību pārstāvji. Tur roku rokā mēs strādājām pie tā, lai tam pedagogam atkal visi darbi, ko viņš savā ikdienā veic, nepaliktu, ja tā var teikt, kaut kur aiz borta... ka par tiem viņam nesamaksā.

Tas ir nopietns darbs, tāpēc tagad nākt un atkal apšaubīt, ka, lūk, tikai 10 procenti par zemākajām likmēm... tas ir labāk nekā nekas, jo tas skar pietiekami lielu pedagogu daļu... Un jāsaka tā, ka, jā, labāka šī atalgojuma situācija ir lielajās pilsētās, jo mēs arī ļoti labi saprotam, ka atalgojumu ietekmē bērnu skaits izglītības iestādē un ka grūtāka situācija ir mazākās skolās. Bet tas skars ļoti daudzas mazās skolas, kur tam iedzīvotājam vietējā pašvaldībā, mazajā pašvaldībā, arī šie 16 lati būs ļoti daudz no svara.

Tāpēc es lūdzu tomēr saudzīgāk izturēties pret pozitīvi paveiktajiem darbiem, un pamazām virzīsimies, protams, uz to, lai mēs paaugstinātu šo pedagogu atalgojumu. Un ir iestrādes arī nākamajiem gadiem, lai mēs neatstātu novārtā nevienu ne sporta jomā, ne interešu izglītības jomā, ne profesionālajā izglītībā, ne arī pirmsskolas izglītībā. Lai tiktu nosegti pilnīgi visi izglītības līmeņi!

Tātad es aicinu atbalstīt šos budžeta grozījumus un vēlreiz arī aicinu piesardzīgāk izturēties pret ministrijas... Es vēlreiz uzsveru, ka sociālie partneri ir sēdējuši plecu pie pleca ikmēneša tikšanās reizēs, kur mēs sekojām līdzi, kā mēs virzāmies uz motivācijas sistēmas un atalgojuma sistēmas plāna izpildi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu papildināt Vanagas kundzes teikto. Proti, Vanagas kundze, soli pa solim ir labāk, nekā vispār neko nedarīt. Līdz ar to, ja jūs pamanījāt, mēs nebijām tie, kas... mēs nebalsojām pret šiem priekšlikumiem, pret likumprojektu, kuru mēs tagad apspriežam, bet mēs vienkārši to kritizējam un gribam to uzlabot. Es arī gribētu pievērst uzmanību tam faktam, ka tomēr tas viss notiek valdības noteiktās politikas un neoliberālās ekonomikas ietvaros ar nolūku ieviest pēc iespējas drīz, jau 2014.gada sākumā, mūsu jurisdikcijā jauno Eiropas valūtu - eiro.

Es atkārtoju vēlreiz, ka mūsu apvienība nekad nebija pret eiro ieviešanu. Mēs apspriežam tikai vienu apstākli - cik, kad, kādā tempā, kurā datumā un kādos termiņos tas jānodrošina. Bet tieši šim mērķim ir pakļauts arī tāds apstāklis kā budžeta bilances deficīta samazināšana no 2,1 procenta uz 1,9 procentiem. Mūsuprāt, piešķīrums pamatnozarēm, prioritārām nozarēm, varētu būt lielāks - arī skolotājiem, arī ārstiem, arī policistiem! -, nekā tas ir ieplānots, ja tomēr valdība nebija pakļauta šim supermērķim, kuru es tikko esmu noformulējis.

Mūsu valstij ir divi mērķi - nodrošināt mūsu ekonomikas konkurētspēju un pacelt mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Un katra valdība, jebkura koalīcija risina šo problēmu tā, kā saprot, un tā, kā prot. Esošā valdība dara tā, kā viņa saprot, - ka, nodrošinot bezdeficīta budžetu, valdība nodrošinās ārējo investīciju ieplūdi Latvijā un līdz ar to nodrošinās uzplaukumu. Tā ir ļoti šaubīga nostādne, un, manuprāt, tā ir aplama. Tomēr tagad, ja mums budžetā uzkrājas nauda ne tikai tāpēc, ka mums ir uzlabota nodokļu pārvalde, pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas darbībai, bet arī sakarā ar to, ka mūsu eksporta tirgi tagad ir stabilāki nekā, piemēram, Eiropas dienvidu rajonos... Es tagad runāju par Baltijas valstīm, par mūsu kaimiņiem, par Krieviju, par Vāciju un par Zviedriju... To arī apliecināja šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē finanšu ministra prezentācija... Mēs varam atļauties tiešām palielināt ieņēmumus mūsu budžetā. Bet nu tomēr, lai nodrošinātu mūsu konkurētspēju, mums ir nepieciešams nevis gaidīt līdzekļus no ārvalstīm (jo šodien es arī nesapratu, cik lielas tās investīcijas tagad ir), bet nodrošināt iekšējo resursu aktivizēšanu, mūsu saimniecisko rosību, ieguldīt lielāku naudu infrastruktūrā, lai mēs būtu pārliecināti par to, ka sliktākajos apstākļos mēs varēsim nodrošināt stabilu mūsu attīstību. Un šajā ziņā es ar saprašanu izturos pret Jāņa Ozoliņa priekšlikumu nodrošināt līdzekļus arī rezervēm, jo mēs esam jau guvuši mācību, ka cerības uz to, ka eksporta tirgi vienmēr būs pastāvīgi, vienmēr būs stabili un nodrošinās mūsu attīstību, noteikti sevi nav attaisnojušas.

Un vēl. Kad es rosinu palielināt finansējumu prioritārām nozarēm uz budžeta deficīta nesamazināšanas rēķina, es nemaz nerosinu „apēst” šos līdzekļus, es rosinu ieguldīt tos mūsu attīstībā, ražošanā. Vēlreiz to uzsveru, un tas ir ļoti svarīgi! Un es ceru, ka deputāti ne tikai no „Saskaņas Centra”, bet arī no citām frakcijām otrajam lasījumam ierosinās papildinājumus, priekšlikumus, kas arī nodrošinās attīstību.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Ministru prezident, ministri, dārgie kolēģi! Vēlos jūs uzrunāt ar šādu jautājumu, par kuru esmu jau runājusi mūsu Saeimas sēdēs iepriekš, un tas ir 2012.gada budžeta grozījumu kontekstā.

Pirms gada sanāca šī Saeima. Pirms tam vecāki (un šeit es stāstu arī viņu intereses un to, par ko viņi ir nobažījušies!) nāca uz Saeimu un ar 10.Saeimu vienojās, ka valsts un pašvaldības nodrošina bērnudārzus bērniem no pusotra gada vecuma, ja viņu vecāki šādu vēlmi izsaka. Likums stājās spēkā 2011.gada augusta sākumā un jau gadu ir spēkā, bet netiek pildīts. Pie Ministru kabineta Demogrāfisko lietu padomes tika izveidota darba grupa, kurā es arī strādāju... Un tas nozīmē, ka mēs radām risinājumu, ka šis jautājums tiks risināts 4.aprīlī.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas ir arī Demogrāfisko lietu padomes vadītājs, nāca klajā un caur medijiem visai sabiedrībai solīja, ka valdība rezervēs 2013.gada budžetā 23 miljonus bērnudārzu jautājuma risināšanai. Protams, mēs izprotam, ka šobrīd tam jautājumam ir veltīta daudz mazāka summa, un šeit es vēlos izteikt arī to neapmierinātību no vecāku puses, ka viņi saskata, ka viņu sabiedriskā iniciatīva, kas bija politiķu atbalstīta, šobrīd nav finansiāli budžetā iezīmēta un ka mēs joprojām turpinām situāciju, ka likums netiek pildīts. Es esmu kuluāros arī dzirdējusi runas, ka mēs varētu vienkārši mainīt šo likumu un noteikt, ka nevajag nodrošināt bērnudārzu no pusotra gada vecuma.

Līdz ar to šīs... šīs ir tādas interesantas tendences, par ko es gribēju runāt, un katrā ziņā, es domāju, ja politiski mēs kaut ko apsolām, tad mēs arī nodrošinām, ka tas tiek pildīts, lai nebūtu tā, ka pēc tam izskan, ka tā ir virtuāla nauda... ka tur varētu arī nebūt... Pēc tam tiek meklēti citādi risinājumi.

Es ļoti labi izprotu, un arī vecāki apzinās, ka, lai atgrieztos darba tirgū pēc bērniņa piedzimšanas, viņiem būtu varbūt ne tikai bērnudārzs vajadzīgs, bet arī aukles vai citāda interešu izglītība. Mēs runājam par vaučeru ieviešanu. Vecāki varētu brīvi izvēlēties.

Mani priecē ministru doma ieviest aukļu servisu regulējošu normatīvo bāzi. Šobrīd jau iezīmējas... 2013.gada budžetā tam tiks veltīti 3,8 miljoni vecumposmam no gada līdz diviem. Un šeit es runāju par tām proporcijām, kuras mēs esam solījuši un uz ko iet tā tendence.

2012.gada budžetā tātad šis jautājums vispār netiek risināts - ne 2012.gada budžetā, ne arī 2012.gada budžeta grozījumos. Runa tagad ir par 2013.gadu.

Jautājums sekojošs. Ja mēs runājam par 23 miljoniem, kas bija iezīmēti vecumposmam bērniem no pusotra līdz pieciem gadiem, lai atrisinātu šo problēmu, tad pērn ir bijuši gandrīz 12 tūkstoši bērnu un viņu ģimeņu, kas nesaņēma šo pakalpojumu... Jautājums ir tāds: vai tā proporcija, kas šobrīd iezīmējas 2013.gada budžetā - 3,8 miljoni vecumposmam no gada līdz diviem -, ir atbilstoša... ir atbilstošs regulējums un atbilstoša nauda rezervēta 2013.gada budžetā? Es zinu, ka tiek celtas arī māmiņu algas, bet Ministru kabineta noteikumos tiek arī iezīmēts, ka 1 procents no budžeta tiek veltīts demogrāfijas jautājumu un pabalstu risināšanai. Līdz ar to šo nevajadzētu jaukt ar atsevišķu prioritāti, kurai bija iezīmēti 23 miljoni.

Un šeit parādās arī viena tendence, kas mums vispār valsts pārvaldē ir aktuāla, - ka šis ir starpnozaru jautājums. Par to ir atbildīgas vismaz četras ministrijas: tā ir Labklājības ministrija, tā ir Izglītības un zinātnes ministrija, tā ir VARAM un tā, protams, ir Finanšu ministrija pie budžeta saskaņošanas.

Un šeit ir tas jautājums. Tad, kad tiek dalīts budžets - vai nu pamatbudžets, vai pēc tam grozījumi -, neviens nepaceļ šo karogu un neviens to nenotur, tāpēc ka katrai ministrijai ir savas prioritātes, un tā šis starpnozaru jautājums - bērnudārzi - vienkārši izkrīt un izplēn.

Liels paldies Labklājības ministrijai par vēlmi regulēt un izveidot normatīvo regulējumu aukļu servisam, bet šeit es arī iezīmēju bišķiņ bažas, ka mēs varbūt nepagūsim līdz nākošā gada septembrim to ieviest. Bet šo procesu varētu arī paralēli darīt bērnudārza jautājumu risināšanai. Ne velti mēs fokusējamies uz bērnudārziem, jo tā ir jau pastāvoša sistēma, tur ir normatīvais regulējums, tur vajag piešķirt papildu finansējumu.

Ko man tagad atbildēt tiem vecākiem? Es esmu gājusi, cīnījusies, strādājusi darba grupā, bet kāds ir rezultāts? Šobrīd man atkal pasaka: „Rezultāta nav nekāda! Tu esi atmesta atpakaļ tajā pašā procesā.”

Es gribu stāstīt, ka mums bija arguments pašvaldībām: mēs iedosim jums 23 miljonus, bet jums ir jūsu atbildība nodrošināt bērnudārza pakalpojumus bērniem. Šobrīd sanāk tā, ka mēs nedodam no valsts puses pietiekamu finansējumu, un pašvaldības atkal var pateikt, ka tās nav atbildīgas par šo jautājumu. Es vienkārši domāju, kā mēs to varētu atrisināt, jo tas vienkārši izkrīt - izkrīt cauri.

Protams, es atbalstīšu šos 2012.gada grozījumus, bet ļoti aicinu: „Valdība, pievērs šim jautājumam uzmanību!”

Un, runājot par debatēm... Es visnotaļ atbalstu Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājas Siliņas kundzes priekšlikumu par to, ka mēs Saeimā varētu varbūt efektīvāk izmantot savus līdzekļus. Un laikam Saeima ir vienīgā no valsts pārvaldes institūcijām, kas netiek no Valsts kontroles puses auditēta. Šeit es īstenībā vērstu priekšlikumu uz to, ka vajadzētu panākt, lai Saeima, līdzīgi kā visas citas valsts pārvaldes institūcijas, tiek Valsts kontroles auditēta. Līdz ar to būtu priekšlikumi no trešās puses, kā efektīvāk mēs varētu izmantot Saeimas līdzekļus.

Liels paldies par jūsu uzmanību! Un, lūdzu, atbalstiet 2012.gada budžeta grozījumus.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Labdien, kolēģi! Patiess prieks jūs uzrunāt pēc pārtraukuma Saeimas darbā... Un Kazākas kundzes uzruna spoži apliecināja to, ka šī koalīcija ir ārkārtīgi spēcīga, jo spēj paust tik dažādus viedokļus un runāt arī par nākamā gada budžetu šīgada budžeta grozījumu kontekstā.

Tātad vēlos norādīt to, ka mums ir jāatrod bērnudārzu problēmas risinājums - iespējami ātrs un elastīgs. Un nākamā gada budžetā piedāvātais risinājums par pieskatīšanas pabalstiem pietiekami būtiski maina līdzšinējo koncepciju, proti, ka pašvaldībām ir nauda pašvaldību bērnudārziem. Mēs pārejam uz principu, ka vecākiem tiek nodrošināts finansējums pakalpojuma sagādāšanai. Protams, šis finansējums pilnībā nesedz, īpaši Rīgā, izdevumus par privātas pieskatīšanas iespējām. Bet tas pilnīgi noteikti ir solis pareizā virzienā un pilnīgi noteikti solis uz patiesu principa „nauda seko bērnam” ieviešanu. Naudas visam diemžēl nepietiks... Lai sasniegtu visu tik ātri, kā gribētos, naudas nepietiks, bet tieši tādēļ mēs aicinām vērst uzmanību uz īpaši neaizsargātu grupu, proti, uz bērniem gada līdz divu gadu vecumā. Ar šā pakalpojuma nodrošinājumu ir problēmas arī sekmīgās pašvaldībās. Varbūt izņēmums ir Ventspils; visur citur ir zināmas problēmas, jo mammas izvēlas bērniņus, kuri ir šajā vecumā, bērnudārzā vēl nelaist un pieskatīšanu nodrošināt ar radiem vai auklēm. Līdz ar to ierobežota finansējuma apstākļos izvēle, kas ir bijusi smaga, ir izdarīta par labu atbalstam ģimenēm, nevis pašvaldībām. Virkne pašvaldību šobrīd jau ir spējīgas šo bērnudārzu pakalpojumu nodrošināt. Un jautājums ir tikai par prioritātēm. Ja mēs lūkojamies uz Rīgu, tad, manuprāt, būtu netaisnīgi Rīgai piešķirt naudu pēc šāda modeļa - pie nosacījuma, ka, piemēram, tiek izdarīta izvēle par labu īstenībā netaisnīgai atlaižu piemērošanai sabiedriskajā transportā.

Tā ka, Daina, tās problēmas tiks risinātas un pilnīgi noteikti darba grupa turpinās savu darbu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (No zāles: „Nu būs izklaide!”)

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Man arī prieks jūs redzēt pēc tik gara pārtraukuma. Es saprotu, ka mēs jau visi esam paspējuši ražīgi pastrādāt - kāds vairāk, kāds mazāk. Opozīcijas deputātiem nebija tik lielas iespējas to darīt, bet tomēr.

Klausoties šos stāstus par to, kāda laimes zeme ir Latvija uz vispārējā makroekonomiskā fona, nevilšus nāk prātā analoģija ar anekdoti (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Jā, jā!”) par to, kā visvienkāršāk padarīt cilvēkus laimīgus. Tas ir vienkārši - neļaujiet viņiem nokārtot savas dabiskās vajadzības! Kad beidzot viņi pie tādas iespējas tiks, tad viņi jutīsies laimīgi.

Un tas ir tas, ko mēs esam izdarījuši ar savu tautsaimniecību, un nevaram saprast, kāpēc šo laimes formulu neviens cits nevēlas no mums pārņemt.

Līdzīgi ir ar budžetu. Protams, mēs tagad varam priecāties, cik viss ir lieliski, ka mums ir vairāk ieņēmumu. Bet varbūt tas tomēr liecina par to, ka budžeta plānošana nav bijusi pārāk kvalitatīva, kolēģi? (No zāles dep. A.Ašeradens un dep. J.Reirs: „Un? Nu un?”) Un ko tālāk tas nozīmē? Var jau pateikt tieši tā: ļoti labi šis jautājums no pozīcijas puses izskanēja. Nu un? Tiešām liekas - nu un? Kas par to? Bet īstenībā tam ir ļoti... varbūt ļoti nopietnas sekas, jo nekvalitatīva plānošana tālāk apgrūtina sekmīgu šo naudas līdzekļu apgūšanu. Ja jūs tagad pēkšņi izmaināt savas patēriņa prognozes un pasakāt, ka, lūk, tagad šai ministrijai būs vairāk nekā, piemēram, Satiksmes ministrijai... Jūs tagad piedāvājat viņiem apgūt pēkšņi dažus desmitus miljonu. Kā jūs domājat, cik kvalitatīvi to var izdarīt, ja tā pēkšņi pasaka? „Lūk, jums te būs daži desmiti miljonu, tagad tos apgūstiet līdz gada beigām!” Atlikuši trīs četri mēneši. (No zāles dep. J.Reirs: „Neapgūs pārpalikumu.”)

Pašlaik, kad mēs runājam par budžetu, tas tiek skatīts tādās lielās līnijās, tiek stāstīts, lūk, cik labi būs tam un tam... Nenoliedzami, tas ir labi, ka ir papildu nauda, ko mēs tagad varam ieguldīt un parūpēties par savu tautsaimniecību un savu tautu. Bet ir vesela virkne ļoti daudz sīku detaļu, kuras paliek noslēptas, par kurām netiek runāts. Mums, opozīcijas deputātiem, bija iespēja ar šo budžetu iepazīties tikai dažas stundas, un mums ir ļoti daudz jautājumu. Un, no šī aspekta raugoties, es domāju, ka mēs būtu... mēs no savas puses cenšamies būt ļoti konstruktīvi. Kā jūs redzat, mēs esam gatavi atbalstīt šos budžeta grozījumus un iet tālāk uz priekšu, bet tas, ko mēs gribētu lūgt... Mēs tomēr gribētu lūgt, lai mums dod lielāku iespēju iepazīties un varbūt nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot šo budžetu, jo tiešām daudzas pozīcijas, kas ir tagad, ir mulsinošas. Piemēram, cik nepieciešams ir tiešām šajos grozījumos pašlaik ietvert tādu pozīciju kā Finanšu ministrijas iekšpagalma remonts par 150 tūkstošiem, kas nu tagad būtu jāveic. Tā ir apmēram puse no summas, kuru mēs veltām Nacionālā plāna izstrādei. Un cik lielā mērā ir nepieciešams pašlaik, šinī momentā, to darīt?

Vai arī, teiksim, jautājums, kas radās, pāršķirstot šīs izdevumu pozīcijas. Piemēram, Iekšlietu ministrijai ir paredzēts miljons Microsoft licenču iegādei. Jautājums ir tāds: bet, ja nebūtu šo grozījumu, kas tad notiktu? Vai Iekšlietu ministrija strādātu bez licencēm? Vēl tāds jautājums: varbūt tā visu laiku strādā bez licencēm? Tad jautājums ir šāds: tad kāpēc viņiem vispār tā nauda ir vajadzīga, ja viņi visu laiku tāpat to dara? Un tā diezgan paradoksālā situācijā mēs nonākam. Tātad, ja institūcija, kurai būtu jācīnās ar pirātismu, pati, izrādās, strādā bez licencēm, tad tādā gadījumā... Nu, es jums minu tikai dažus piemērus.

Šādu pozīciju ir ļoti daudz, un tāpēc es ceru, ka koalīcijas deputāti ņems vērā finanšu ministra lūgumu par to, ka šis budžeta grozījumu projekts ir jāvērtē atbildīgi un profesionāli, un ir jādod iespēja deputātiem, arī opozīcijas deputātiem, izdarīt to, nevis tā, kā tas izskanēja pašlaik Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ka, lūdzu, parīt jau viss ir jāiesniedz.

Es saprotu, ka laika mums ir diezgan daudz, jo nākošā sēde, kad to paredzēts skatīt otrajā lasījumā, būs 13.septembrī. Nu, iedodiet mums pietiekamu laiku, lai arī mēs varētu iepazīties un runāt par šiem priekšlikumiem!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

J.Reirs. Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri! Komisija izskatīja šos trīs likumprojektus, un mums bija divi ziņotāji, ļoti svarīgi ziņotāji - Ministru prezidents un finanšu ministrs. Piedalījās arī valsts sekretārs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, un mēs praktiski visus šos jautājumus, kas tika skarti debatēs, pārrunājām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Īpaši gribu uzmanību vērst uz likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas izraisīja lielākas debates. Un šeit es gribētu pateikt, ka šis likums tiešām ir vajadzīgs un ka arī šī likumprojekta 4.pants ir vajadzīgs, lai mēs varētu budžetā piešķirt 760 tūkstošus latu kompensācijām. Mēs jau vienojāmies komisijā, kur piedalījās arī valsts sekretārs Matīss un valsts sekretārs Antonovs... Mēs vienojāmies komisijā, ka attiecībā uz pārējām normām, kas skar plānošanas reģionu funkcijas, mēs mēģināsim rast kompromisu starp Satiksmes ministriju un VARAM, bet, ja neatradīsim kompromisu, tad šo likumprojektu laidīsim tālāk tikai ar vienu grozījumu.

Tātad gribu pateikt, ka budžets bija pieejams no pirmdienas elektroniskā veidā, tāpēc pārmetumi, ka ir bijušas iespējas tikai dažas stundas iepazīties ar budžetu, ir nevietā. Ir jāmācās elektroniski lasīt dokumentus! Papīra formātā budžets bija pieejams no vakardienas - no pulksten 9.00, tā ka es lūgtu tomēr nākotnē vai nu mācīties lasīt elektroniski, vai papīra formātā sekot līdzi informācijai, kad ir pieejami budžeta grozījumi.

Vēl viens jautājums, kas tika skarts debatēs, - par Saeimas bailēm no Valsts kontroles, ka nav bijis revīziju. Es gribu atgādināt: likums nosaka, ka Valsts kontrole ir Saeimas izveidota institūcija, kas pārbauda un kontrolē publiskos izdevumus. Tā ka šeit ir pilnīgākā pretruna, un tās nav bailes. Vienkārši ir jāatceras, ka tā ir Saeimas izveidota institūcija. Dažās valstīs tām pat ir kopējs budžets.

Kolēģi! Tātad es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā. Par diviem likumprojektiem bija vienbalsīgs balsojums, bet balsojumā par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” bija sadalījums: pozīcija - opozīcija.

Tātad lūdzu grozījumus Invaliditātes likumā atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 13.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 13.septembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 24.augusts pulksten 12.00 - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana - 13.septembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 13.septembra sēdē. Paldies.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - 13.septembrī.

Sēdes vadītāja. Jums ir cits priekšlikums?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SC).

Priekšlikums ir dot iespēju... noteikt priekšlikumu iesniegšanai garāku termiņu - vismaz līdz 31.augustam.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi. Vispirms ir jābalso par tālāko termiņu. Tātad jāveic tagad balsojums par priekšlikumu, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir jānosaka 31.augusts un izskatīšana jāveic 13.septembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” otrajam lasījumam 31.augustu un izskatīšanu veiktu 13.septembra sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad paliek tas priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ko ierosināja komisija, - 24.augusts pulksten 12.00, un izskatīšana tiks veikta Saeimas 13.septembra sēdē. Paldies.

Līdz ar to visi otrās ārkārtas sesijas sēdes jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas! Pulksten 16.00 mums būs sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Grigule... nav zālē, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Vineta Poriņa... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Dāvis Stalts... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 22.augusta otrās ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas 2012. gada 22. augusta
2. ārkārtas sesijas pulksten 14.30 sēde

 

Lēmuma projekts „Par deputāta Gaida Bērziņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā” (Nr. 272/Lm11)
(Dok. Nr. 1143)
   
Par steidzamības piešķiršanu 2012.gada budžeta grozījumu likumprojektu paketei
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 338/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1138, 1145)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”” (Nr. 339/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1139, 1145)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012. gadam”” (Nr. 337/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1136, 1137, 1137A, 1137C, 1137D, 1145)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012. gadam”” (Nr. 337/Lp11) (Ar šajā paketē ietvertajiem likumprojektiem) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1136, 1137, 1137A, 1137C, 1137D, 1145)
   
Debates Ministru prezidents V.Dombrovskis
  finanšu ministrs A.Vilks
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. V.Agešins
  - dep. E.Siliņa
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. I.Vanaga
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. D.Kazāka
  labklājības ministre I.Viņķele
  - dep. I.Zariņš
   
2012. gada budžeta grozījumu likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 338/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1138, 1145)
   
Likumprojekts „Grozījumi „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”” (Nr. 339/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1139, 1145)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012. gadam”” (Nr. 337/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1136, 1137, 1137A, 1137C, 1137D, 1145)
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 22.08.2012 14:32:49 bal001
Par - 66, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gaida Bērziņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā (272/Lm11)

Datums: 22.08.2012 14:34:19 bal002
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Invaliditātes likumā (338/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.08.2012 14:34:41 bal003
Par - 47, pret - 8, atturas - 24. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi “Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (339/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.08.2012 14:35:07 bal004
Par - 75, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” (337/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.08.2012 15:44:09 bal005
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (338/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.08.2012 15:44:50 bal006
Par - 48, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi “Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (339/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.08.2012 15:45:33 bal007
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” (337/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.08.2012 15:46:41 bal008
Par - 32, pret - 46, atturas - 13. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /31.08.2012/. Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” (337/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas kārtējā sēde