Saeimas priekšsēdētāja konferencē Viļņā uzsver ES nacionālo parlamentu nozīmīgo lomu Austrumu partnerības valstu atbalstīšanā

(07.04.2014.)

„Mums - Eiropas Savienības nacionālo parlamentu pārstāvjiem - ir jāatbalsta Austrumu partnerības valstu demokratizācijas centieni un jādalās ar saviem kolēģiem uzkrātajā pieredzē. Lai Eiropas Savienība būtu stipra, droša un aizsargāta, mums ir jāpazinās, cik svarīgi ir visi mūsu kaimiņi neatkarīgi no tā, kur ģeogrāfiski tie atrodas - dienvidu vai austrumu virzienā.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pirmdien, 7.aprīlī, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) nacionālo parlamentu spīkeru konferencē, kas šajās dienās norisinās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka Latvija joprojām stingri atbalsta ES un Austrumu partnerības valstu attiecību stiprināšanu. Ņemot vērā pašreizējo situāciju Ukrainā, svarīgs solis ir ES Asociācijas līguma politiskās daļas parakstīšana ar Ukrainu, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ES ir jābūt proaktīvai attiecībā uz ES Asociācijas līguma parakstīšanu arī ar Gruziju un Moldovu.

Citējot vienu no ES dibinātājiem Robertu Šūmanu (Robert Schumann), S.Āboltiņa konferencē sacīja, ka „mums Eiropa jāveido ne tikai brīvo valstu interesēs, bet arī jāspēj savā pulkā uzņemt austrumu tautas, kuras pēc atbrīvošanās no pakļautības līdz šim ir gana cietušas un tagad aicina pievienot Eiropai, kā arī lūdz mums morālo atbalstu”.

„Šie vārdi savulaik attiecās uz Ungāriju 1956.gadā, vēlāk uz Čehoslovākiju 1968.gadā, gan Poliju 80.gados, gan arī Baltijas valstīm 1991.gadā. Šūmaņa teiktais īpaši aktuāli skan arī šodien daudzu valstu kontekstā – Ukrainas un citu,” uzsvēra S.Āboltiņa.

„Lai arī ar dažām Austrumu partnerības valstīm mums nav kopīgas robežas, tomēr mēs jūtamies drošāk, ja demokrātija ir spēcīga arī aiz mūsu valsts robežām. Mums jāapzinās, ka politiskā situācija katrā valstī ir citāda, tādēļ nepieciešama arī atšķirīga pieeja un atbalsts, vienlaikus neaizmirstot par mūsu kopīgajām vērtībām,” sacīja S.Āboltiņa.

Atsaucot atmiņā vairāk nekā divdesmit gadu senus notikumus, Saeimas priekšsēdētāja atgādināja: „Gandrīz ceturtdaļgadsimts ir pagājis kopš Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā un kopš igauņi, latvieši un lietuvieši, stāvot cieši plecu pie pleca, sadevās rokās un izveidoja 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, kas vijās cauri Baltijas valstu galvaspilsētām. Viņu sirdis vienoja kopīga doma – brīvība. Tomēr mūsu brīvība neatnāca vēl divus gadus - mums Otrais pasaules karš beidzās tikai 1991.gadā. Toreiz vienīgā cerība bija atgūt mūsu vietu brīvo Eiropas nāciju vidū. Mēs redzam, ka šodien mūsu Austrumu partnerības kolēģi izdzīvo līdzīgu pieredzi.”

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka dažām Austrumu partnerības valstīm vēl joprojām jāstājas pretī iekšējām nesaskaņām, turklāt pārvarēt Padomju mantojuma sekas nereti nav viegls uzdevums. „Tomēr ne draudi, ne arī centieni atriebties vai politiski izrēķināties nav ceļš uz patiesu demokrātiju,” uzsvēra S.Āboltiņa.

„Lielākais drauds mūsu Austrumu partnerības kaimiņiem patlaban nav iekšēji, bet gan ārēji izaicinājumi. Tāpēc mēs nevaram būt vienaldzīgi pret notikumiem ap mums. Vēl pirms neilga laika Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu šķita neiedomājama. Tās rīcība, izmantojot militāru spēku Ukrainā, ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās,” atgādināja S.Āboltiņa.


Norādot uz daudzu valstu kopīgo pieredzi, dzīvojot Padomju Savienības apspiestībā, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja: „Varam būt droši - mēs labi zinām mūsu austrumu partnerus, taču daudz labāk mēs pazīstam šo valstu cilvēkus, kuri redz mūsu panākumus, to, cik tālu attīstības ceļu Eiropas Savienībā ir gājusi Polijа vai Baltijas valstis. Arī viņi vēlas dzīvot drošā, demokrātiskā un pārtikušā valstī. Tieši tāpēc mēs esam šeit, lai viņiem palīdzētu.”


Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija maijā atzīmēs desmit gadus kopš iestāšanās ES, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu novērtēt mūsu valsts integrācijas procesu ES struktūrās. Viņa pauda Latvijas gatavību nodot tālāk uzkrātās zināšanas un pieredzi citām valstīm, tādējādi atbalstot tās ceļā uz labu pārvaldību. Kā spēcīgu instrumentu Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja vīzu režīma liberalizāciju, kas eirointegrācijas procesā dos taustāmu ieguvumu Austrumu partnerības valstu iedzīvotājiem, ļaujot viņiem justies tuvāk Eiropai.


Uzrunājot kolēģus, S.Āboltiņa norādīja, ka šodienas konference notiek laikā pēc Viļņas un pirms Rīgas Austrumu partnerības samita. Apliecinot, ka Austrumu partnerība būs prioritāte arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, S.Āboltiņa kolēģiem uzsvēra, ka arī šogad ir svarīgi koncentrēties uz Austrumu partnerības jautājumiem. Viņa sacīja, ka tieši tādēļ pati personīgi centusies iesaistīt un atbalstīt mūsu Austrumu partnerības kaimiņus, piemēram, pagājušajā nedēļā oficiālā vizītē apmeklējot Gruziju, lai ar kolēģi Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Usupašvili (David Usupashvili) pārrunātu Gruzijas centienus turpināt ceļu rietumu virzienā. „Biju dziļi aizkustināta, dzirdot Gruzijas kolēģus sakām: „Mēs jūtamies drošāk, zinot, ka esat mūsu draugi”,” teica S.Āboltiņa.


Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pateicās saviem Ziemeļu un Baltijas valstu kolēģiem par atbalstu iniciatīvai nākamo NB8 valstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanos rīkot Moldovā.


ES nacionālo parlamentu spīkeru konference ir viens no lielākajiem pasākumiem pēc Lietuvas prezidentūras ES Padomē noslēguma, ko organizē nacionālais parlaments. Starptautiskajā pasākumā kopumā piedalās 300 parlamentāro delegāciju locekļi un viesi no ES nacionālajiem parlamentiem, Eiropas Parlamenta un Austrumu partnerības valstīm. Konferences dienas kārtībā ir arī tādi temati kā parlamentu loma ekonomikas un finanšu krīzes seku risināšana, subsidiaritātes principa pārbaude parlamentos piecus gadus pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, kā arī starpparlamentu sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.




Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt