Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece Valmierā: valsts drošība un sociālais atbalsts šobrīd ir būtiskākie jautājumi

(11.04.2015.)
Galerija

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces reģionālo vizīti Valmierā piektdien, 10.aprīlī, iezīmēja divas būtiskas prioritātes - valsts drošība un sociālie jautājumi. Valmierā I.Mūrniece tikās ar 3.novada 22.zemessardzes kājnieku bataljona zemessargiem un karavīriem pulkvežleitnanta Gvido Brennera vadībā, militārās bāzes „Ķesterciems" apsaimniekotājiem, kā arī jaunsargiem. Sarunā piedalījās Zemessardzes komandieris ģenerālis Leonīds Kalniņš.

Šobrīd aizvien vairāk cilvēku izsaka vēlmi stāties zemessardzes rindās. Arī jauniešu interese par jaunsardzi ir pieaugusi. „Zemessardzes rindas strauji pieaug, un tas liecina par cilvēku vēlmi kaut ko praktisku darīt savas valsts labā, neprasot „Kas man par to būs?". Paužu visdziļāko cieņu cilvēkiem, kas veltī savu laiku, enerģiju un entuziasmu valsts drošībai un aizsardzībai," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. „Esmu gandarīta, ka Saeimas deputāti, balsojot par 2014. gada budžetu, spēja vienoties par būtisku finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai. Jūtu politiķu attieksmes maiņu, vismaz izpratni, ka ģeopolitiskā situācija ir nopietna."

Diskusijā tika apskatītas vairākas būtiskas tēmas, tajā skaitā - Latvijas drošība šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, kā arī valstiskās audzināšanas un vēstures mācība skolās.

„Valmiera atrodas latviskā novadā. Bet, piemēram, Rīgā ir noteiktas skolas, kur 18. novembris vēl nesen tika uzskatīts par ikdienišķu darba dienu, un skolā nekas neliecināja, ka šajā dienā dibināta Latvijas valsts," atzina I.Mūrniece. „Jaunsardzes apmācību programmās iekļauta arī patriotiskā audzināšana. Jaunsargos latviešu valodu ļoti ātri apgūst arī krievu bērni, jaunsardze māca iekļauties kolektīvā un sadarboties. Pats galvenais – te palīdz izaugt par krietnu cilvēku," uzsver I.Mūrniece.

Diskusijas laikā tika apspriesti zemessardzes atbalsta un apgādes pasākumi. Zemessargi pauda bažas, ka birokrātiskās procedūras, kādas paredz virkne likumu, tajā skaitā iepirkumu likums, var kavēt valsts aizsardzībai stratēģiski svarīgu jautājumu virzību.

Šī bija trešā Saeimas priekšsēdētājas tikšanās reize ar zemessardzes un jaunsardzes pārstāvjiem. Šā gada februārī un martā viņa tikās ar Latgales robežsardzi un zemessargiem, kā arī Latgales jaunsargiem.

Vizītes turpinājumā Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece apmeklēja Valmieras SOS bērnu ciematu, kur tikās ar Aigas Karitones audžu ģimeni, SOS ciemata direktoru Ediju Pētersonu un Latvijas SOS Bērnu ciematu direktore Ilzi Paleju.

Priekšsēdētāja tika sirsnīgi uzņemta Aigas Karitone ģimenes mājā „Harmonijas", un sarunā piedalījās arī ģimenes bērni. Līga, kura jau sešus gadus aug Aigas ģimenē, uzsver, ka SOS ciemats, nevis bērnunams, ir īstā vieta bērnam, kam nav paveicies augt ģimenē. „SOS ciemats dod ļoti daudz iespēju, šeit ir nodarbības, šeit var attīstīties. SOS ciematā ir ģimenes, bet bērnu namā, iespējams, grūtākais māju sajūtas trūkums." Līga ar labiem panākumiem nodarbojas ar jāšanas sportu un spēlē flautu.

Valmieras SOS ciematā šobrīd ir 12 audžuģimenes un 62 audžubērni. SOS bērnu ciemati, atšķirībā no bērnu namiem, nodrošina ģimenes aprūpi un uzņemas atbildību par bērnu līdz 24 gadu vecumam, kā tas ir pieņemts rietumvalstīs.

SOS bērnu ciematu kustība nopietni pievērsusies jaunam darbības virzienam – atbalstam ģimenēm, kas ir nokļuvušas grūtībās, cenšoties nodrošinot, lai bērns paliktu kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. SOS bērnu ciematu direktore Ilze Paleja uzsvēra, ka deinstitucionalizācija, proti, bērnu izņemšana no bērnu namiem, ir viens no šīs kustības mērķiem. Otrs būtisks jautājums – panākt, lai valsts sniegtu atbalstu šiem bērniem līdz 24 gadu vecumam, nevis līdz 18 gadu vecumam.

Saeimas priekšsēdētāja rosināja deinstucionalizācijas iniciatīvas detalizētāk pārrunāt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

„Jebkurš, kas ir redzējis SOS ciematu, saprot, ka šī ir bērnam daudz labvēlīga vide nekā bērnunamā. Jādara viss, lai līdzīgi modeļi tiktu attīstīti. Politiķiem jāatrod veids, kā tos atbalstīt. Bērna intereses te ir vissvarīgākās," uzskata I.Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja arī turpmāk reģionālajās vizītēs turpinās tikšanās ar zemessargiem, jaunsargiem, cilvēkiem, kas strādā bērnu aizsardzības un sociālās aprūpes sfērā, kā arī jauniešiem un bērniem.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde