No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturējās vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs.     Tikšanās ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu trešdien, 2. jūnijā, noslēdza Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju vai to vietnieku kopīgo vizīti Vašingtonā.      Tās ietvaros parlamentu priekšsēdētāji tikās ar virkni ASV senatoru un kongresmeņu, tai skaitā ASV Pārstāvju palātas spīkeru Denisu Hastertu un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdi senatoru Ričardu Lugaru. Tikšanās laikā Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu vadītāji uzsvēra ieinteresētību ciešākas sadarbības veidošanā ar ASV Kongresu gan bilaterālā, gan multilaterālā līmenī. ASV un Ziemeļeiropas valstis vieno kopīgās vērtības, un tās ir cieši saistītas arī vēsturiski. Tikai rīkojoties kopīgi, iespējams pārvarēt mūsdienu globālos izaicinājumus.     Tiekoties ar saviem amerikāņu kolēģiem, Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeri pārrunāja plašu tematu loku, kas skāra gan kopīgo cīņu pret starptautisko terorismu, gan projektus, kas varētu tikt realizēti ASV valdības iniciatīvas ciešākai sadarbībai Ziemeļeiropā ietvaros, ekonomiskās attīstības jautājumus un daudzas citas jomas. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre īpaši uzsvēra vīzu režīma atvieglošanu Latvijas pilsoņiem un aicināja palielināt Fulbraita stipendiju skaitu mūsu valsts studentiem.      Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos jaunas iespējas rodas arī sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona drošību un sniegtu atbalstu valstīm, kas vēlas veikt demokrātiskās un tirgus reformas. Tika runāts par parlamentārās sadarbības nozīmi, iezīmētas jomas, kurās turpmāk varētu uzsākt kopīgus projektus. Spīkeriem bija tikšanās arī Valsts departamentā un Baltajā namā.      Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru kopīgā vizīte ASV tika vērtēta kā savā ziņā unikāls notikums, jo līdz šim šādas kopīgas vizītes nebija notikušas. Īpaši tika uzsvērta Ziemeļeiropas reģiona valstu ieinteresētība ciešākā transatlantiskajā sadarbībā.      Vizītes ietvaros spīkeriem bija preses konference Nacionālajā preses klubā, kur Ziemeļvalstu vārdā žurnālistus uzrunāja Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Liponens un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kas runāja Baltijas valstu spīkeru vārdā. Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pateicās ASV par lielo atbalstu, ko tās sniegušas Baltijas valstu dalībai NATO, un uzsvēra transatlantiskās saites un turpmākas ASV iesaistes mūsu reģionā nozīmi. Viņa aicināja uz ciešāku sadarbību, aktīvāku parlamentāro dialogu un savstarpējo vizīšu apmaiņu, lai varētu labāk sasniegt kopīgos mērķus.      Ceturtdien, 3.jūnijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.     Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks pauda prieku par iespēju tikties ar Nīderlandes parlamenta pārstāvjiem un akcentēja, ka abu valstu divpusējās attiecības vērtējamas pozitīvi. To apliecina gan ciešā sadarbība starp Baltijas un Beniluksa parlamentārajām apvienībām, gan kontakti parlamentu komisiju līmenī. Tāpat regulāri notiek parlamentāro vizīšu apmaiņa. Ārlietu komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka Latvija un Nīderlande ir nelielas valstis, pie tam tās saistītas arī vēsturiski - Latvijas un Nīderlandes pilsētas vienoja Hanzas savienība -, tāpēc to sadarbība ir svarīga arī Eiropas Savienības ietvaros.     Nīderlandes parlamentārieši interesējās par politisko situāciju mūsu valstī. A.Pabriks pastāstīja, ka jau 1995.gadā Latvija definēja savas ārpolitiskās prioritātes ? iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tagad tas ir sasniegts, bet pagaidām precīzi nav nosprausti tālākie mērķi. Tikšanās laikā vairākkārt tika akcentēts, ka valsts virzība uz nākotni nav iespējama bez tās pagātnes objektīva izvērtējuma, turklāt problēmas rada apstāklis, ka ir valstis, kas joprojām neatzīst Latvijas okupācijas faktu.     Runājot par reģionālo sadarbību, Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka par to spilgti runā trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgā vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs.     Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Turcijas jautājumam. A.Pabriks norādīja, ka pozitīvi vērtējami Turcijas centieni pildīt Kopenhāgenas kritērijus, lai jau šī gada nogalē Eiropadomes sanāksmē varētu tikt pieņemts lēmums uzsākt ES iestāšanās sarunas ar šo valsti. Savukārt, izvērtējot situāciju Baltkrievijā, Ārlietu komisijas vadītājs pauda bažas par kaimiņvalstī notiekošo. “Bijušā Baltkrievijas vēstnieka Latvijā arests un citi notikumi neliecina par demokrātijas nostiprināšanos šajā valstī,” norādīja A.Pabriks un apliecināja Latvijas gatavību sekot notikumu attīstībai Baltkrievijā un sniegt nepieciešamo atbalstu.

     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšsēdētāji vai to vietnieki tikās ar Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju senatoru Ričardu Lugaru, kurā pārrunāja Ziemeļeiropas reģiona un ASV sadarbības aktivizēšanas iespējas. Īpaša nozīme ir parlamentāro kontaktu paplašināšanai, sadarbības veidošanai ar Ārlietu komisijām. Tikšanās laikā tika pārrunāts plašs jautājumu loks, tostarp ASV valdības “Partnerattiecību Ziemeļeiropā” programma, cīņa pret starptautisko terorismu, transatlantisko, ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstība, kā arī jautājumi, kas saistīti ar vīzu režīma atvieglošanu.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre vizītes ietvaros tikās arī ar Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu biroja vadītāju Hīteru Konliju un ASV-Baltijas fonda izpilddirektoru Džefu Nelsonu.

          No 3. līdz 5.jūnijam Latvijā darba vizītē uzturēsies Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Franss Veisglass un viņa vadītā delegācija.Ceturtdien, 3.jūnijā

     Otrdien, 1.jūnijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku drošības sadarbības un partnerības jautājumos Robertu Simonu (Robert F.Simmons).       Kā informē Ārlietu komisija, tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar NATO un citas starptautiskās aktualitātes.     NATO ģenerālsekretāra vietnieks drošības sadarbības un partnerības jautājumos R.Simons norādīja uz diviem nozīmīgākajiem Ziemeļatlantijas alianses jautājumiem tuvākajā laikā, kā pirmo minot situācijas stabilizēšanu Afganistānā, bet otro - stāvokļa noregulējumu Balkānos. Turklāt svarīgu lomu ieņems arī Irākas jautājums. Kā atzina R.Simons, NATO spēku iesaistīšanās šīs krīzes risināšanā varētu notikt līdz ar jaunas ANO rezolūcijas pieņemšanu.      A.Pabriks un R.Simons arī sprieda par aktualitātēm Eiropas Savienībā (ES), tostarp iespējamo sarunu par iestāšanos ES uzsākšanu ar Turciju. Abas puses bija vienisprātis, ka sarunu uzsākšana varētu stabilizēt situāciju šajā valstī. Tikšanās gaitā tika runāts arī par ES jaunveidojamo aizsardzības sistēmu, kā arī pārrunāts jautājums par ANO iespējamo reorganizēšanu.    Sarunas dalībnieki pieskārās Krievijas Federācijas lomai Eiropā, Krievijas armijas klātbūtnei Moldovas teritorijā, kā arī Krievijas attieksmei pret Baltijas valstīm. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks norādīja uz dažu ES dalībvalstu izteikto atbalstu Krievijas pozīcijai attiecībā pret Baltijas valstīm un uzsvēra, ka tuvākajā laikā ir svarīgi izbeigt tā saukto Baltijas valstu minoritāšu jautājumu.

Pirmdien, 31.maijā, notika Saeimas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas sēde par Latvijas sieviešu lomu Eiropas Parlamentā. Pēc komisijas deputātu iniciatīvas sēdē piedalījās vienpadsmit Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieteikto partiju pārstāves. Latvijas Pirmā partija bija deleģējusi Jevgēniju Stalidzāni, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - Inesi Vaideri, "Jaunais laiks" - Elīnu Melngaili, Zaļo un Zemnieku savienība - Baibu Rivžu, politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - Tatjanu Ždanoku, Latvijas Sociālistiskā partija - Gitu Frolovu, savienība Latvijas ceļš - Maigu Dzērvīti, Kristīgi demokrātiskā savienība - Irēnu Punduri, apvienība Latgales gaisma - Anastasiju Kaktinieci, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - Baibu Rozentāli, bet Tautas saskaņas partija - Regīnu Ločmeli. Vispirms katras partijas pārstāve uzstājās ar īsu ievadrunu, pamatojot, kādēļ nepieciešama sieviešu pārstāvniecība Eiropas Parlamentā un kāds būtu viņu personiskais ieguldījums Latvijas labā, darbojoties Eiropas Parlamentā. Pēc tam sēdes dalībnieces atbildēja uz klātesošo jautājumiem.Pirmdien, 31.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Irākas kultūras ministru Mofidu Mohammedu el Džazeri. Irākas kultūras ministrs pateicās Latvijas parlamentam un Ārlietu ministrijai par Latvijas atbalstu un izpratni Irākas atjaunošanā. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs atzina, ka saprot Irākas situāciju, jo arī Latvija bijusi okupēta un Latvijā bijis totalitārs režīms. Puses arī pārrunāja Irākas un Latvijas sadarbības projektus nākotnē, tostarp Latvijas palīdzību Irākai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

       No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturēsies vizītē ASV.        Rīt, 28.maijā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Ņujorkā tiksies ar ANO ģenerālsekretāra vietnieci Luīzi Frešeti, kā arī ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta vadību. Tikšanos laikā ANO tiks pārrunāta Latvijas un ANO institūciju sadarbība, parlamentu loma starptautiskajā sadarbībā, lai veicinātu mieru un drošību, demokrātijas attīstību, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī dzimumu līdztiesības un citi jautājumi. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā pieaug Latvijas loma reģionā, un mūsu valsts no palīdzības saņēmējas kļūst par donorvalsti. Latvijai ir uzkrāta unikāla pieredze veiksmīga reformu procesa īstenošanā, ar ko tā ir gatava dalīties ar valstīm, kas atrodas uz līdzīgu pārmaiņu ceļa.        Gan Ņujorkā, gan Vašingtonā Saeimas priekšsēdētājai ir paredzētas tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem.        Pirmdien, 31.maijā, Saeimas priekšsēdētāja kopā ar Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšsēdētājiem uzsāks kopīgo Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju vizīti Vašingtonā. Tās mērķis ir veicināt parlamentāro kontaktu attīstību ar ASV. Spīkeriem ir plānota virkne tikšanos ASV Kongresā, Baltajā namā un Valsts departamentā, tai skaitā saruna ar ASV Kongresa spīkeru Denisu Hastertu un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdi, senatoru Ričardu Lugaru.       No 23. līdz 26.maijam Saeimas Ārlietu komisija uzturējās vizītē Slovēnijā, kur pārrunāja sadarbības veidošanu Eiropas Savienībā (ES) un citas aktualitātes.       Mūsu parlamentārieši tikās ar Slovēnijas Nacionālās Asamblejas prezidentu, kolēģiem no Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas un Aizsardzības komisijas, kā arī ar Slovēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas vadītāju. Delegācija arī tikās ar Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru un Eiropas lietu ministru.       Tiekoties ar Slovēnijas Ārlietu komisiju, delegācija tika iepazīstināta ar Slovēnijas ārpolitisko attīstību un komisijas lomu ārpolitikas veidošanā. ES attīstības kontekstā puses apmainījās ar viedokļiem par ES kamiņpolitiku un reģionālo attīstību. Pieskaroties divpusējiem jautājumiem, tika pārrunāta nepieciešamība padziļināt politiskos kontaktus un attīstīt ekonomiskos sakarus. Atbildot uz Slovēnijas kolēģa interesi, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks īsumā izklāstīja savu redzējumu par situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un Irākā, kā arī argumentēja Latvijas politiku Irākas jautājumā.       Savukārt tikšanās laikā ar Slovēnijas Eiropas lietu komisiju un Aizsardzības komisiju tika pārrunāti jautājumi par šo komisiju lomu ārpolitiskajos procesos. Slovēnijas puse iepazīstināja ar Nacionālās Asamblejas struktūru, darbības principiem, kā arī ar parlamentārās kontroles praktiskajām niansēm. Eiropas lietu komisijas vadītājs īsumā informēja par aktualitātēm Slovēnijā saistībā ar jūnijā notiekošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.       Ar Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Saeimas Ārlietu komisijas delegācija pārrunāja Eiropas Savienības attīstības perspektīvas, turpmāko paplašināšanos un Slovēnijas un Latvijas ārpolitiskās vadlīnijas. Komisijas vadītājs A.Pabriks interesējās arī par Slovēnijas nākamā gada prezidentūras EDSO prioritātēm, atzīmējot, ka Latvija ir ieinteresēta ciešā sadarbībā un savstarpējā atbalstā abām valstīm interesējošos jautājumos. Savukārt valsts sekretārs uzsvēra Slovēnijas interesi par stabilitātes nodrošināšanu Rietumbalkānos un ES paplašināšanos šajā virzienā. Puses pārrunāja arī jautājumu par Turcijas iespējamo uzaicināšanu uz sarunām par pievienošanos ES šā gada rudenī.        Tiekoties ar Eiropas lietu ministru, Latvijas delegācija tika iepazīstināta ar ministra pienākumiem un atbildību, ar Slovēnijas skatījumu par tās vietu ES, kā arī par tās darbību šajā jomā. Informējot par Slovēnijas darbu ES, ministrs pastāstīja par izstrādāto Slovēnijas darbības plānu un prioritātēm, ko ir akceptējis arī parlaments.       Ārlietu komisijas priekšsēdētāja A.Pabrika vadītajā delegācijā uz Slovēniju devās komisijas sekretārs Igors Solovjovs un komisijas locekļi Oskars Kastēns, Silva Golde un Uldis Mārtiņš Klauss.

Trešdien, 26.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu kongresmeni Tomu Lantosu. Tikšanās ietvaros tika pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pateicību par Amerikas Savienoto Valstu atbalstu Latvijai ? gan tās neatkarības atgūšanas periodā deviņdesmito gadu sākumā, gan arī integrācijas procesā NATO. Savukārt T.Lantoss augstu novērtēja mūsu karavīru līdzdalību Irākas operācijās, uzsverot, ka parlamenta lēmums par Latvijas pārstāvju nosūtīšanu apliecina abu valstu solidaritāti.  I.Ūdre informēja par plānoto Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti uz ASV, kuras mērķis ir veicināt parlamentāro sadarbību starp ASV Kongresu un Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentiem. Pārrunājot Eiropas Savienības aktualitātes, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja ES “jauno kaimiņu” iniciatīvu. Viņa sacīja, ka šeit īpaši noderīga varētu būt Latvijas pieredze reformu īstenošanā un likumdošanas saskaņošanā ar ES normām. Runājot par Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām, Saeimas priekšsēdētaja norādīja, ka mūsu valsts ir ieinteresēta to uzlabošanā. “Politiskās attiecības starp divām valstīm būtiski ietekmē arī to ekonomiskos kontaktus,” teica I.Ūdre, pozitīvi vērtējot Krievijas prezidenta pausto izteikumu par iespēju parakstīt un ratificēt tās robežlīgumu ar Latviju un Igauniju. Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja un ASV kongresmenis skāra arī nacionālās identitātes tēmu. Atbildot uz T.Lantosa jautājumu, kādi pēc gadiem piecdesmit varētu būt Latvijas iedzīvotāji, I.Ūdre sacīja, ka arī tad būtiska būs savas kultūras un piederības apziņa. “Spilgts piemērs tam ir Amerikas latvieši, kas, dzīvodami svešumā, saglabājuši un atceras savas tradīcijas un valodu. Šīs apziņas pamats tiek ielikts ģimenē, un tās saglabāšanu lielā mērā sekmē sabiedrība un vide, kurā cilvēks dzīvo,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Sarunas noslēgumā T.Lantoss interesējās par parlamenta pieņemto lēmumu saistībā ar Valsts drošības komitejas kartotēkas publiskošanu. I.Ūdre sacīja, ka šis ir ļoti jūtīgs jautājums, tāpēc Saeima to skatīs vēlreiz.

Pirmdien, 24.maijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Slovākijas Republikas vicepremjeru Palu Čaki. Tikšanās ietvaros tika pārrunāta valdības un parlamenta sadarbība Latvijā un Slovākijā Eiropas Savienības jautājumos, kā arī citas ES aktualitātes. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts informēja viesus par sadarbību ar valdību nacionālo pozīciju sagatavošanas ES Padomē procesā un akcentēja tās nepieciešamību daudzpartiju parlamentā un koalīcijas valdības apstākļos. “Parlamenta akcepts nozīmē arī tā atbalstu topošajām Eiropas Savienības direktīvām un regulām, kuras būs jāievieš nacionālajā likumdošanā,” teica G.Krasts. Līdzšinējā pieredze ES dalībvalstīs liecina, ka tur, kur starp parlamentu un valdību izveidojusies cieša sadarbība, direktīvu pārņemšana norit raitāk un pastāv mazāk politisku diskusiju. Runājot par iespējamo vienošanos par ES Konstitucionālo līgumu, komisijas priekšsēdētājs informēja, ka Latvija visumā to atbalsta un cer uz līguma pieņemšanu vēl Īrijas prezidentūras laikā, kaut gan šobrīd lēmuma pieņemšanu apgrūtina nenoteiktā iekšpolitiskā situācija Polijā un asās diskusijas par atsevišķiem līguma punktiem. Pašlaik dominē viedoklis, ka tautas nobalsošana par Konstitucionālo līgumu Latvijā nav nepieciešama, jo nepilnu gadu pēc referenduma par pievienošanos ES varētu tikt radīta neizpratne sabiedrībā par tā jēgu. Tomēr, ja sabiedrība ? akadēmiskās aprindas vai politiskās partijas ? to pieprasīs, būs jāveic liels skaidrojošais darbs, lai cilvēki saskatītu atšķirību starp abām nobalsošanām. Puses pārsprieda arī uzņēmumu ienākuma nodokļu vienādošanu ES dalībvalstīs. G.Krasts pauda viedokli, ka šo jautājumu aktualizējušas valstis, kas risina savas iekšpolitiskās īstermiņa problēmas, un šai nostājai nav ekonomiskas argumentācijas. Tā, piemēram, Vācijai un Francijai bažas rada iespējamā darbavietu zaudēšana, jo jauno dalībvalstu nodokļu politika varētu izrādīties pievilcīgāka. “Manuprāt, nav iespējams noteikt optimālo uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi, jo to nosaka ekonomiskā situācija katrā konkrētajā valstī un pasaulē,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs. Pie tam, nodokļi, it īpaši uzņēmumu ienākuma nodoklis, ir arī sacensība par globālā kapitāla piesaisti. Tā Īrijā, kurā šī likme ir 12,5%, dominē ASV, nevis Eiropas valstu investīcijas. Atbildot uz Slovākijas vicepremjera jautājumu par attieksmi pret tā saucamo divu ātrumu Eiropu, G.Krasts uzsvēra, ka patiesībā šī ideja, vismaz tās pašreizējā izpildījumā, jau beigusi pastāvēt. Arī tās valstis, kas piedāvā divu ātrumu Eiropu, savā reālajā darbībā risinot aktuālos ES uzdevumus ? kopējās lauksaimniecības politikas reformu un Stabilitātes pakta prasības -, nebūt nav piemērs citām ES dalībvalstīm. “Tāpēc nevilšus rodas jautājums ? par kādiem diviem ātrumiem vispār var būt runa?” sacīja G.Krasts.Tikšanās noslēgumā puses vienojās par nepieciešamību intensificēt divpusējo sadarbību parlamentu līmenī, kā arī biežāk apmainīties ar aktuālo un abas valstis interesējošo informāciju ES jautājumos.

        No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturēsies vizītē ASV.         Vizīte notiek pēc Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju iniciatīvas, lai veicinātu parlamentāro sadarbību starp ASV Kongresu un Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentiem. ASV ir nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu ciešākai sadarbībai Ziemeļeiropā (E-PINE), kas tika prezentēta Vašingtonā pagājušā gada oktobrī. Šīs iniciatīvas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļeiropas reģionu un ASV. Tā ir vērsta trīs galvenajos virzienos:         - politiskā drošība, kas ietver cīņu pret terorismu, masu iznīcināšanas ieroču kontroli, militāro sadarbību, dalīšanos pieredzē ar ieinteresētajām valstīm;         - veselīga sabiedrība un veselīgi kaimiņi, kas saistīta ar valstu un reģiona drošību, tai skaitā cīņu pret cilvēku tirdzniecību, korupciju, vides aizsardzību, atbalstu valstīm, kas vēlas veikt demokrātiskās un tirgus reformas, pārrobežu sadarbību,         - aktīva ekonomika, kas vērsta uz tirdzniecības, investīciju, ekonomisko un biznesa saišu attīstīšanu starp ASV un Ziemeļu-Baltijas reģionu.        Vašingtonā ieradīsies Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšsēdētāji vai to vietnieki. Spīkeriem ir plānotas vairākas tikšanās ASV Kongresā, Baltajā namā un Valsts departamentā, tai skaitā saruna ar ASV Kongresa spīkeru Denisu Hastertu.         28.maijā Saeimas priekšsēdētājai Ņujorkā ir paredzēta tikšanās ar ANO ģenerālsekretāra vietnieci Luīzi Frešeti, kā arī ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta vadību. Gan Ņujorkā, gan Vašingtonā Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar ASV dzīvojošo latviešu sabiedrību.

       Saeimas Preses dienests informē, ka svētdien, 23.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre apmeklēs Preiļu rajonu, kur viesosies Rudzātu speciālajā internātskolā un tiksies ar rajona pašvaldību vadītājiem.       Dienas pirmajā pusē Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Rudzātu speciālās internātskolas skolotājiem un audzēkņiem, kā arī apskatīs pēdējā gada laikā labiekārtoto teritoriju un darbnīcas. Plkst.13.00 I.Ūdre noskatīsies skolēnu mācību gada noslēgumam veltītu koncertu, kas izskanēs Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas priekšvakarā.       Savukārt pēcpusdienā Saeimas priekšsēdētājai paredzēta tikšanās ar rajona pašvaldību vadītājiem.