Saeimas priekšsēdētāja pateicas Bundestāga prezidentam par solidaritāti un mūsu vēstures izpratni

(21.08.2014.)

Šodien atzīmējam mūsu valsts neatkarības de facto atjaunošanas 23.gadadienu un jau pēc divām dienām svinēsim Baltijas ceļa 25 gadu jubileju, atceroties unikālu notikumu, kas mums bija nozīmīgs solis uz brīvības atgūšanu. Esmu gandarīta, ka piedalāties šim notikumam veltītajā konferencē, tādējādi apliecinot dziļu izpratni par mūsu vēsturi un solidaritāti Baltijas tautām. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ceturtdien, 21.augustā, Saeimas namā tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidentu Norbertu Lammertu (Norbert Lammert).

Bundestāga prezidents akcentēja, ka 25 gadus senie notikumi ir iesakņojušies daudzu eiropiešu atmiņā un kalpo par saliedējošu faktoru, no jauna atgādinot par vērtībām, kas vieno Eiropas tautas. Turklāt Vācija ir vienīgā no Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstīm, kuras tauta piedzīvojusi dzelzs priekškara krišanu. Arī šī vēsturiskā pieredze tuvina mūsu tautas, sacīja N.Lammerts.

Vācija ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, un to apliecina arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) aizvadītā vizīte Latvijā šīs nedēļas sākumā, sacīja S.Āboltiņa, uzsverot, ka tas ir pozitīvs apliecinājums, ka Baltijas reģiona drošība ir visas Eiropas interesēs. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja apliecināja - ciešas attiecības starp Baltijas valstīm un Vāciju ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, un mūsu valsts ir ieinteresēta stiprināt stratēģisko sadarbību.

Amatpersonām pārrunājot gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē, S.Āboltiņa informēja N.Lammertu par Latvijas gatavošanos savai pirmajai prezidentūrai un pauda prieku par Vācijas apliecināto ciešo atbalstu šajā procesā un gaidāmo sadarbību, tostarp prezidentūras kultūras programmas ietvaros.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka viena no mūsu prioritātēm tajā būs sadarbība ar valstīm ES austrumu pierobežā. Latvija Austrumu partnerības nozīmīgumu ir apliecinājusi, kā viena no pirmajām ES valstīm ratificējot Asociācijas nolīgumus ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, teica S.Āboltiņa. Situācijas Ukrainā kontekstā Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Vācijas kancleres personīgo ieguldījumu krīzes Ukrainas austrumos miermīlīgu risinājumu meklēšanā.

Tikšanā laikā pārrunāta arī Latvijas un Vācijas divpusējā sadarbība – gan parlamentārie kontakti, gan sadarbība ekonomikā un izglītībā. Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par aktīvo abu valstu universitāšu sadarbību. Ārvalstu studentu skaita ziņā Latvijā tieši vācieši ieņem pirmo vietu – mūsu valstī studē vairāk nekā 700 jaunieši no Vācijas.

N.Lammerts pateicās S.Āboltiņai, ka jau piekto gadu pēc kārtas Saeima iesaistījusies Bundestāga Starptautiskās parlamentu stipendijas programmā, nodrošinot iespēju vācu studentiem praktizēties Latvijas parlamentā. Šogad programmas ietvaros Saeimā stažēsies divas Potsdamas universitātes studentes.

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157646281424498/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=gn5a9BJ62Fw&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde