Saeima konceptuāli atbalsta pārskatītās Eiropas Padomes Konvencijas par kino kopražojumiem ratificēšanu

(11.10.2018.)

Saeima ceturtdien, 11.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt pārskatīto Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem. Tā pārskatīta, ņemot vērā pārmaiņas nozarē aizvadītajās desmitgadēs, un aizstās 1992.gadā pieņemto Eiropas Padomes “Eiropas konvenciju par kino kopražojumiem”, kurai Latvija pievienojās 1993.gadā.

Kopš 1992.gada situācija kino nozarē ir mainījusies. To ir ietekmējusi tehnoloģiju attīstība, kas būtiski mainījusi filmu ražošanu un izplatīšanu. Tāpat būtiskas pārmaiņas skārušas kino jomā pieejamos valsts, reģionālos un starptautiskos finanšu atbalsta instrumentus. Kopumā Eiropas filmu industrija ir kļuvusi atvērtāka dažāda veida sadarbībai ar partneriem ne tikai no Eiropas Savienības, bet visas pasaules. Pārskatītā konvencija nodrošinās tajā paredzētās sadarbības platformas atbilstību mūsdienu situācijai.

Konvencijas mērķis ir sekmēt starptautisko kino kopražojumu veidošanu, izmantojot konvencijā paredzētos instrumentus. Tā nosaka kritērijus un kārtību, kādā filma var pretendēt uz kopražojuma statusu, to novērtēšanas metodiku, kopproducentu tiesības uz kinematogrāfisku darbu, kopproducentu finansiālā, tehniskā un mākslinieciskā ieguldījuma un līdzdalības nosacījumus, kopražojuma rezultātā radītās filmas eksportēšanas nosacījumus, kā arī nosacījumus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir tiesīga demonstrēt kopražojumu starptautiskajos festivālos.

Pārskatītā konvencija, salīdzinot ar 1992.gadā pieņemto, paredz vairākas būtiskas izmaiņas, piemēram, maina katra kopproducenta iemaksu minimālo un maksimālo proporciju, lai uz to attiecinātu šīs konvencijas nosacījumus. Saskaņā ar pārskatīto konvenciju daudzpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks kā pieci procenti līdzšinējo desmit vietā un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 80 procentus līdzšinējo 70 vietā no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Divpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks kā desmit procenti līdzšinējo 20 vietā un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 90 procentus līdzšinējo 80 vietā no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Attiecīgi jaunie sliekšņi paplašina filmu loku, uz kuriem attiecināmi konvencijas nosacījumi un attiecīgi arī iespējas saņemt atbalstu.

Tāpat pārskatītā konvencija paredz iespēju Eiropas Padomes Ministru komitejai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm uzaicināt konvencijai pievienoties jebkuru valsti, tādējādi paplašinot konvencijas darbības jomu. Pārskatītā konvencija arī ievieš jēdzienu “starptautisks kino kopražojums”, aizstājot jēdzienu “Eiropas kino kopražojums”.

No 2014. līdz 2016.gadam Latvija Eiropas Atbalsta fondam kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu kopražojumiem un to izplatīšanai – Eurimages – pavisam ir iemaksājusi teju 350 tūkstošus eiro. Šajā periodā atbalsta saņemšanai iesniegti deviņi kopražojuma projekti ar Latvijas producentu dalību, no kuriem atbalstu ieguva pieci projekti, kas no fonda saņēmuši 650 tūkstošus eiro. Pārskatītās konvencijas ratificēšana atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas producentu iespējām pretendēt uz dažāda veida atbalsta mehānismiem. Kopražojumu skaits ar mūsu valsts kopproducenta dalību varētu pieaugt par 30 līdz 50 procentiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka pārskatītās konvencijas saistību izpildi koordinē Nacionālais kino centrs.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 18.decembrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Itālijas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Baltijas valstīm vadītāju Isabella Rauti un deputātiem
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotās darba pusdienas par godu Latvijas diplomātisko misiju vadītāju ikgadējai sanāksmei Rīgā
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
15:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Konstantin Obolensky

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196