Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 26.septembrī, konceptuāli atbalstīja jauna Kultūras centru likuma projektu, kas nosaka kultūras centru statusu Latvijā, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību un attīstības iespējas.

“Kultūras centriem ir būtiska loma, paplašinot kultūras pieejamību pašvaldībās un uzturot dzīvas mūsu tautas tradīcijas. Spilgts piemērs tam ir Dziesmu un deju svētki, kas nav iedomājami bez aktīvās kultūras centru līdzdalības. Tieši kultūras centri ir mājvieta daudziem amatiermākslas un tautas mākslas kolektīviem. Vēl aizvien nav likuma, kas noteiktu kultūras centru statusu un regulētu ar to darbību saistītus jautājums, tādēļ, lai stiprinātu kultūras centru lomu, svarīgi pieņemt šo likumu,” pēc sēdes sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Kultūras centrs ir pašvaldības dibināta sabiedrībai pieejama daudzfunkcionāla starpnozaru kultūras iestāde vai iestādes struktūrvienība, un tā pamatdarbība ir orientēta uz lokālo kultūrvidi un vietējo mērķauditoriju, paredz komisijā konceptuāli atbalstītais likumprojekts.

Likumprojekts aptver jautājumus par kultūras centru darbības mērķi, funkcijām, dibināšanu, pienākumiem, tiesībām, finansējumu, kā arī valsts un pašvaldību kompetenci kultūras centru jomā. Paredzēts, ka katrs kultūras centrs būs jāiekļauj kultūras centru reģistrā, lai vienkopus nodrošinātu informāciju par pašvaldību dibinātajiem kultūras centriem.

Jaunā likuma projekts paredz arī ieviest kultūras centru brīvprātīgu akreditāciju. Lai to saņemtu, kultūras centriem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Plānots, ka akreditāciju izsniegs uz pieciem gadiem un par tās kārtības izstrādi būs atbildīgs Ministru kabinets. Akreditētās iestādes varēs saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus ar kultūras centru attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

Kā uzsvēra A.Adamovičs, jaunā likuma projektam vēl nepieciešami pilnveidojumi, lai lemtu par efektīvāko atbalsta veidu: “Svarīgi, lai jaunais regulējums neradītu papildu šķēršļus, bet gan nodrošinātu atbalstu. Būtiski ir neapdalīt mazos kultūras centrus, kam šis atbalsts ir jo īpaši svarīgs. Tāpat aktuāls ir jautājums par brīvprātīgu vai obligātu kultūras centru akreditāciju, par ko šodien komisijas sēdē izskanēja pretrunīgi viedokļi. Jāskata plašāk arī jautājums par juridisku personu un privātpersonu dibinātiem kultūras centriem.”

Pašlaik paredzēts, ka likums attieksies uz pašvaldību dibinātiem kultūras centriem, kuri tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts un pašvaldības. Latvijā ir 119 pašvaldības, ko veido 110 novadi un deviņas republikas pilsētas, proti, Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Pašvaldībās kopumā ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri, norādīts likumprojekta anotācijā.

Lai Kultūras centru likums stātos spēkā, tas jāskata Saeimā vēl trīs lasījumos.

Saeimas Preses dienests