Izglītības komisija dod zaļo gaismu grozījumiem Izglītības likumā

(12.09.2018.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 12.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Grozījumi precizēs arī izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē.

Izglītības likumu paredzēts papildināt ar normu par mācībām zīmju valodā. Plānots, ka skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.

Pašvaldībām paredzēts no 2019.gada 1.septembra noteikt par pienākumu slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

Likumprojektā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Plānots noteikt, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Plānots, ka normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī.

Likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs ne vien jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā.

Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par skolotājiem. Plānots, ka par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē.

Izmaiņas rosinātas, lai izveidotu mehānismu, kas ļautu izvērtēt katru gadījumu un lemt, vai persona drīkst strādāt par pedagogu, iepriekš uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Praksē ir gadījumi, kad persona sodīta par smagu noziegumu, piemēram, par pārkāpumiem grāmatvedībā, un persona nedrīkst strādāt par skolotāju. Satversmes tiesa atzinusi, ka aizliegums ieņemt pedagoga amatu ierobežo Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, sacīja A.Adamovičs.

Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

 

Ceturtdien, 13.decembrī
08:45  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Indonēzijas parlamentu dibināšanas sanāksme
09:00  Saeimas kārtējā sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes 2018.gada 13.decembra sēde
 Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu darba sanāksme
 Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu sanāksme
 Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu dibināšanas sanāksme

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196