Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.
Ar plānoto reformu saistītie grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10.klasē būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē – 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē – vēl pēc gada, proti, no 2022.gada 1.septembra.
Likumā iekļaus normu par vispārējās vidējās izglītības programmu, nosakot, ka skola to īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Skola varēs arī noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus – paraugā neminētus – mācību priekšmetus.
Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās. Mācību joma definēta kā saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos. Definēta arī mācību organizācijas forma, nosakot, ka tā ir noteiktā kārtībā noritoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.
Mācību organizācijas formu 1.-6.klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, savukārt no 7.klases kā galvenā forma noteikta mācību stunda, paredz grozījumi.
Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu, nosakot, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgums būs 30 minūtes. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes.
Izmaiņas paredz, ka speciālās izglītības programmās skolēniem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1.-9.klasē mācības ilgst 30 minūtes. Mācību stundas pirms svētku dienām būs 20 minūtes garas.
Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.
Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās. Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos 7.-9.klasē. Pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, ja tās teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas.
Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Proti, tās drīkstēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.
Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Grozījumi arī paredz, ka iestājpārbaudījumus nedrīkstēs rīkot tajos priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus.
Tāpat grozījumi regulē jautājumu par pirmsskolas izglītības iestādēm, paredzot, ka jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Kā iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Valsts izglītības satura centram, ņemot vērā Saeimas lēmumu, būs jāizstrādā vadlīnijas arī sešgadniekiem.
Saeimas Preses dienests