Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.
Likumā precizētas pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību. Pētniekam piešķirta neierobežota piekļuve darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Šis ierobežojums atcelts studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā.
Līdz šim studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ieradās mobilitātes programmu ietvaros, bija dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.
Likumā paplašināts to ārzemnieku loks, kam nav nepieciešams saņemt tiesības uz nodarbinātību Latvijā, iekļaujot arī studentus un stažierus, kuri veic praksi studiju programmas ietvaros vai stažējas ne vēlāk kā divus gadus pēc stažēšanās programmai atbilstošas augstākās izglītības iegūšanas. Šāds nosacījums ieviests, jo minēto kategoriju ārzemnieki neaizņem darba vietu, uz ko varētu pretendēt Latvijas iedzīvotāji, bet veic studiju praksi, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma grozījumi nosaka arī brīvprātīgo darbu un dalību apmaiņas izglītības programmā kā vienu no ilgtermiņa vīzas piešķiršanas iemesliem. Tāpat pagarināts laiks, uz kādu students vai pētnieks ir tiesīgs saņemt termiņuzturēšanās atļauju pēc studiju vai pētniecības darba pabeigšanas, lai meklētu darbu vai uzsāktu komercdarbību. Likumā šis laiks pagarināts līdz deviņiem mēnešiem līdz šim spēkā esošo sešu mēnešu vietā.
Tāpat likuma grozījumi nosaka iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju, ja nav ievēroti piešķirtajās tiesībās uz nodarbināšanu noteiktie nosacījumi. Šis anulēšanas pamats varēs tikt piemērots, ja, piemēram, studenta nodarbinātība pārsniegusi atļauto stundu skaitu, nav sasniegts pietiekams progress mācībās vai citos gadījumos, kad ārzemnieks neievēro piešķirtajās tiesībās ietvertos nosacījumus.
Ar likuma grozījumiem noteikts atbrīvojums no vīzu prasības personām, kuras Latvijā ieceļo ar savas pilsonības valsts izsniegtu derīgu ceļošanas dokumentu un Eiropas Padomes izsniegtu laissez-passer, kas tiek izsniegts 47 Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvjiem: Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāvjiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa pārstāvjiem, noteiktu Eiropas Padomes monitoringa mehānismu pārstāvjiem un daļai Eiropas Padomes organizācijas darbinieku.
Tāpat ar likuma grozījumiem noteikta uzņēmuma ekonomiskās darbības kritēriju pārbaude, ja atkārtotu uzturēšanās atļauju pieprasa vai atļauju reģistrē uzņēmumā nodarbināts ārzemnieks, kurš vienlaikus attiecīgajā uzņēmumā ir komercreģistrā reģistrēta amatpersona. Šāds nosacījums samazinās to gadījumu skaitu, kad atļauja saistībā ar nodarbinātību tiek noformēta tikai tādēļ, lai iegūtu uzturēšanās tiesības, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Saeimas Preses dienests