Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diasporas likuma projektu

(24.05.2018.)

Saeima ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā. Tāpat likumprojekts paredz izstrādāt un īstenot sistēmisku un pastāvīgu atbalsta politiku un pasākumus diasporai un remigrantiem, nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai.

Jaunā likuma projekts izstrādāts Saeimas Ārlietu komisijas darba grupā, kuru vadīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols. Darba grupa strādāja četrus mēnešus, un tajā bija pārstāvji arī no astoņām nozaru ministrijām, diasporas organizācijām - Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības -, kā arī kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kopumā apvienojot vairāk nekā 30 augsta līmeņa ekspertus.

Likuma projekts noteic, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju. Tāpat tajā definēti diasporas organizācijas, remigrācijas un remigranta jēdzieni.

Statistika liecina, ka no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem 15 procenti šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Ņemot to vērā, kā arī sabiedrības novecošanos, pieaugošo demogrāfisko slodzi un prognozes par darbaspēka trūkumu nākotnē, konsekventas diasporas politikas īstenošana ir ārkārtīgi būtiska, un šī politika definēta jaunā likuma projektā kā jauna valsts politikas nozare, likumprojekta anotācijā norāda tā autori.

Likuma projektā definēti diasporas politikas pamatuzdevumi un pamatprincipi. Paredzēts noteikt, ka valsts diasporas politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes, kā arī diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas. Likumprojektā definēta valsts pārvaldes iestāžu kompetence diasporas politikas jomā, tostarp noteikts, ka vienotas valsts politikas izstrādi diasporas politikas jomā un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, nodrošina Ārlietu ministrija (ĀM).

Jaunā likuma projektā diasporas pārstāvjiem paredzētas tiesības līdzdarboties diasporas politikas izstrādē un īstenošanā, tostarp iesaistoties diasporu ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā un darbojoties Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā. Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un ikgadēju prioritāšu izstrādi, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu, un tās darbību organizē ĀM, teikts likumprojektā.

Saeimas konceptuāli atbalstītajā regulējumā paredzēts, ka diasporā darbojošās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas ir leģitīmas un tiesību apjoma ziņā vienlīdzīgas Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām.

Likuma projektā arī definēta pašvaldības kompetence diasporas politikas jomā, tostarp noteikts, ka pašvaldība var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, kā arī sniegt sociālo vai materiālo atbalstu vai paredzēt papildu garantijas remigrantiem, saiknes uzturēšanai ar diasporu un remigrantiem.

Lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju, likumprojekts paredz nodrošināt valsts atbalstu, piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu ārvalstīs darbībai ar pastāvīgu finansējumu un metodoloģiju, kā arī diasporas bērnu neformālās interešu izglītības un latviešu valodas nometņu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs. Likumprojekts paredz arī citus diasporas atbalsta pasākumus.

Savukārt lai saglabātu Latvijas pilsoņu kopumu, plānotais regulējums paredz Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas diasporā ārvalstīs veicināšanu. Plānots arī noteikt valsts un pašvaldības atbalstu diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī tiesības diasporas pārstāvjiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā, lai atvieglotu sagatavošanās pasākumus, kas saistīti ar remigrācijas apsvērumiem.

Likuma projektā noteikts, ka diasporas saiknes uzturēšanai un remigrācijas atbalsta sniegšanai paredzams atbilstīgs, ilgtermiņā plānojams un diasporas skaita un aktivitāšu dinamikai pielāgojams valsts atbalsta finansējums. Plānots, ka diasporas politikas finansēšanu nodrošinās valsts pamatbudžetā un tā varēs pretendēt uz papildu finansējumu, piesakot politikas prioritātes.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 17.septembrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Itālijas parlamentu vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Sebastiano Fulci
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Sebastiano Fulci
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
17:00  Saeimas sekretāra biedres, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu vadītājas Marijas Golubevas tikšanās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministru V.E. Zohrab Mnatsakanyan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196